I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

15.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/3

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/120/EK

(2009. gada 14. septembris),

ar ko attiecībā uz jaunieviestās terapijas zālēm groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1), un jo īpaši tās 120. pantu,

tā kā:

(1)	Cilvēkiem paredzētas zāles var laist tirgū tikai tad, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi tirdzniecības atļauju, pamatojoties uz pieteikuma dokumentāciju, kurā iekļauti ar attiecīgajām zālēm veikto testu un izmēģinājumu rezultāti.

(2)

Direktīvas 2001/83/EK I pielikums nosaka sīki izstrādātas zinātniskās un tehniskās prasības cilvēkiem paredzētu zāļu testēšanai, uz kuru pamata novērtē zāļu kvalitāti, nekaitīgumu un efektivitāti. Minētās zinātniskās un tehniskās prasības regulāri ir jāpielāgo, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību.

(3)

Jaunieviesto terapiju jomā ir notikusi zinātnes un tehnikas attīstība, un tas atspoguļots Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulā (EK) Nr. 1394/2007 par uzlabotas [jaunieviestās] terapijas zālēm, un ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK un Regulu (EK) Nr. 726/2004 (2), tādēļ ir lietderīgi pielāgot I pielikumu. Ir jāatjaunina gēnu terapijas zāļu un somatisko šūnu terapijas zāļu definīcijas un sīki izstrādātās zinātniskās un tehniskās prasības attiecībā uz tām. Turklāt ir jāizstrādā precīzas zinātniskās un tehniskās prasības audu inženierijas ražojumiem un jaunieviestās terapijas zālēm, kas ietver ierīces, un kombinētās jaunieviestās terapijas zālēm.

(4)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cilvēkiem paredzētu zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2001/83/EK I pielikuma IV daļu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma tekstu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2010. gada 5. aprīlim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 14. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(2) OV L 324, 10.12.2007., 121. lpp.

PIELIKUMS

“IV DAĻA

JAUNIEVIESTĀS TERAPIJAS ZĀLES

1. IEVADS

Jaunieviestās terapijas zāļu, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1394/2007 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tirdzniecības atļaujas pieteikumi jāaizpilda atbilstīgi šā pielikuma I daļā aprakstītajām prasībām (1., 2., 3., 4. un 5. modulis).

Attiecībā uz bioloģiskajām zālēm ir spēkā 3., 4. un 5. moduļa tehniskās prasības, un tās aprakstītas šā pielikuma I daļā. Šīs daļas 3., 4. un 5. iedaļā aprakstītās īpašās prasības attiecībā uz jaunieviestās terapijas zālēm paskaidro, kā I daļas prasības piemēro jaunieviestās terapijas zālēm. Turklāt, vajadzības gadījumā un ņemot vērā jaunieviestās terapijas zāļu specifiskās īpašības, ir noteiktas papildu prasības.

Tā kā jaunieviestās terapijas zālēm piemīt specifiskas īpašības, var izmantot uz risku balstītu pieeju, lai noteiktu kvalitātes, pirmsklīnisko un klīnisko datu apjomu, kas jāiekļauj tirdzniecības atļaujas pieteikumā, ņemot vērā zinātniskās pamatnostādnes, kas attiecas uz zāļu kvalitāti, nekaitīgumu un efektivitāti un ir minētas sadaļas “Ievads un vispārīgie principi” 4. punktā.

Riska analīze var attiekties uz visu izstrādes gaitu. Riska faktori, kas būtu jāapsver, var būt, piemēram, šūnu izcelsme (autologas, alogēnas, ksenogēnas), vairošanās un/vai diferencēšanās spēja, spēja izraisīt imūnreakciju, šūnu manipulācijas līmenis, šūnu kombinēšana ar bioaktīvajām molekulām vai struktūrmateriāliem, gēnu terapijas zāļu veids, in vivo lietotu vīrusu vai mikroorganismu replikācijas spēja, nukleīnskābju sekvences vai gēnu integrācijas pakāpe genomā, ilgtermiņa iedarbība, onkoģenēzes risks un ievadīšanas vai lietošanas veids.

Riska analīzē var ņemt vērā arī attiecīgos pieejamos pirmsklīniskos un klīniskos datus vai pieredzi ar citām saistītām jaunieviestās terapijas zālēm.

Visas atkāpes no šajā pielikumā minētajām prasībām ir zinātniski jāpamato pieteikuma dokumentācijas 2. modulī. Ja piemēro iepriekš aprakstīto riska analīzi, tā jāiekļauj un jāapraksta 2. modulī. Šajā gadījumā norāda izmantoto metodiku, konstatēto risku veidu un apraksta uz risku balstītas pieejas ietekmi uz izstrādes un vērtēšanas programmu, kā arī norāda tās atkāpes no šajā pielikumā paredzētajām prasībām, kuras izraisījusi riska analīze.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā papildus Regulā (EK) Nr. 1394/2007 noteiktajām definīcijām izmanto definīcijas, kas minētas 2.1. un 2.2. iedaļā.

2.1. Gēnu terapijas zāles

Gēnu terapijas zāles ir bioloģiskas zāles, kurām raksturīgas šādas īpašības:

a)	to sastāvā ir aktīvā viela, kura satur rekombinēto nukleīnskābi vai sastāv no tās, kuru lieto vai ievada cilvēkiem, lai regulētu, labotu, aizstātu, pievienotu vai dzēstu gēnu sekvenci;

b)	to terapeitiskais, profilaktiskais vai diagnostikas efekts ir tieši saistīts ar tajās esošās rekombinētās nukleīnskābes sekvenci vai šīs sekvences ģenētiskās ekspresijas produktu.

Vakcīnas pret infekcijas slimībām nav gēnu terapijas zāles.

2.2. Somatisko šūnu terapijas zāles

Somatisko šūnu terapijas zāles ir bioloģiskas zāles, kurām raksturīgas šādas īpašības:

tās satur vai sastāv no šūnām vai audiem, ar kuriem ir veiktas būtiskas manipulācijas, lai mainītu bioloģiskos raksturlielumus, fizioloģiskās funkcijas vai struktūrīpašības, kas būtiskas saistībā ar paredzēto klīnisko izmantojumu, vai no šūnām un audiem, kurus nav paredzēts lietot tai(-tām) pašai(-ām) būtiskajai(-ām) funkcijai(-ām) saņēmēja un donora organismā;

b)	tās tiek pozicionētas kā zāles, kurām piemīt tādas īpašības vai kuras lieto vai ievada cilvēkiem, slimības ārstēšanas, profilakses vai diagnosticēšanas nolūkā, izmantojot zāļu šūnu vai audu farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību.

Būtiskās manipulācijas, kas minētas a) apakšpunktā, nav manipulācijas, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1394/2007 I pielikumā.

3. ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 3. MODULI

3.1. Īpašas prasības attiecībā uz visām jaunieviestās terapijas zālēm

Tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz aprakstu par izsekojamības sistēmu, kuru tas plāno izveidot un uzturēt, lai nodrošinātu atsevišķu zāļu un tā izejvielu un jēlvielu izsekojamību, tostarp visu vielu, kas nonāk saskarē ar šūnām vai audiem, ko tas var saturēt, izsekojamību iegūšanas, ražošanas, iepakošanas, uzglabāšanas, pārvadāšanas un piegādes slimnīcai, iestādei vai privātpraksei, kur produkts tiek izmantots, laikā.

Izsekojamības sistēma papildina un ir saskaņā ar nosacījumiem, ko attiecībā uz cilvēka šūnām un audiem, kas nav asins šūnas, paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/23/EK (1) un ko attiecībā uz cilvēka asins šūnām paredz Direktīva 2002/98/EK.

3.2. Īpašas prasības attiecībā uz gēnu terapijas zālēm

3.2.1. Ievads. Gatavās zāles, aktīvā viela un izejvielas

3.2.1.1. Gēnu terapijas zāles, kas satur rekombinētās nukleīnskābes sekvenci(-es) vai ģenētiski modificētu(-s) mikroorganismu(-s) vai vīrusu(-s).

Gatavās zāles sastāv no nukleīnskābes sekvences(-ēm) vai ģenētiski modificēta(-iem) mikroorganisma(-iem) vai vīrusa(-iem), un tās ir galīgajā tiešajā iepakojumā paredzētajai izmantošanai medicīnā. Gatavās zāles var kombinēt ar medicīnas ierīci vai aktīvu implantējamu medicīnas ierīci.

Aktīvā viela sastāv no nukleīnskābes sekvences(-ēm) vai ģenētiski modificēta(-iem) mikroorganisma(-iem) vai vīrusa(-iem).

3.2.1.2. Gēnu terapijas zāles, kas satur ģenētiski modificētas šūnas

Gatavās zāles sastāv no ģenētiski modificētām šūnām, kas ir tiešajā iepakojumā paredzētajai izmantošanai medicīnā. Gatavās zāles var būt kombinētas ar medicīnas ierīci vai aktīvu implantējamu medicīnas ierīci.

Aktīvā viela sastāv no ģenētiski modificētām šūnām, kas modificētas ar kādu no 3.2.1.1. iedaļā minētajām zālēm.

3.2.1.3. Ja zāles sastāv no virālajiem vektoriem, izejvielas ir komponenti, no kuriem iegūts virālais vektors, proti, pamatvīrusa vektora sēkla vai plazmīdas, ko izmanto iesaiņojumšūnu transfekcijai, un iesaiņojumšūnu līnijas pamatšūnu banka.

3.2.1.4. Ja zāles sastāv no plazmīdām, nevirāliem vektoriem un ģenētiski modificēta(-iem) mikroorganisma(-iem), kas nav vīrusi vai virālie vektori, izejvielas ir komponenti, ko lieto vīrusu ražojošo šūnu izveidei, proti, plazmīda, saimniekbaktērijas un rekombinēto mikrobiālo šūnu pamatšūnu banka.

3.2.1.5. Ģenētiski modificētu šūnu gadījumā izejvielas ir komponenti, ko izmanto, lai iegūtu ģenētiski modificētas šūnas, proti, izejvielas vektora ražošanai, vektors un cilvēku vai dzīvnieku šūnas. Labas ražošanas prakses principi ir spēkā no ražošanas etapa, kad bankas sistēmu izmanto, lai iegūtu vektoru.

3.2.2. Īpašas prasības

Papildus šā pielikuma I daļas 3.2.1. un 3.2.2. iedaļā noteiktajām prasībām ir spēkā šādas prasības:

sniedz informāciju par visām izejvielām, ko izmanto aktīvās vielas ražošanā, tostarp produktiem, kas vajadzīgi cilvēku vai dzīvnieku šūnu ģenētiskajai modifikācijai un, vajadzības gadījumā, secīgai ģenētiski modificēto šūnu kultivēšanai un saglabāšanai, ņemot vērā to, ka attīrīšanas fāzes var nebūt;

b)	attiecībā uz zālēm, kas satur mikroorganismu vai vīrusu, sniedz datus par ģenētisko modifikāciju, sekvences analīzi, virulences vājināšanos, tropismu attiecībā uz specifiskiem audiem un šūnu tipiem, šūnu cikla atkarību no mikroorganisma vai vīrusa un vecāku celma patogenitāti un raksturlielumiem;

c)	dokumentācijas atbilstošajās iedaļās apraksta ar ražošanas procesu un zālēm saistītos piemaisījumus, jo īpaši replicēties spējīgu vīrusu piemaisījumus, ja vektors ir izveidots kā replicēties nespējīgs;

d)	attiecībā uz plazmīdām visa zāļu uzglabāšanas termiņa laikā veic dažādu plazmīdu veidu kvantifikāciju;

e)	attiecībā uz ģenētiski modificētām šūnām testē šūnu raksturlielumus pirms un pēc ģenētiskās modifikācijas, kā arī pirms un pēc tai sekojošas sasaldēšanas/uzglabāšanas procedūras.

Papildus īpašajām prasībām, kas attiecas uz gēnu terapijas zālēm, attiecībā uz ģenētiski modificētām šūnām ir spēkā kvalitātes prasības somatisko šūnu terapijas zālēm un audu inženierijas ražojumiem (skatīt 3.3. iedaļu).

3.3. Īpašas prasības attiecībā uz somatisko šūnu terapijas zālēm un audu inženierijas ražojumiem

3.3.1. Ievads. Gatavās zāles, aktīvā viela un izejvielas

Gatavās zāles sastāv no aktīvās vielas, un tās ir tiešajā iepakojumā paredzētajai izmantošanai medicīnā un kombinēto jaunieviestās terapijas zāļu gadījumā – to galīgajā kombinācijā.

Aktīvā viela sastāv no inženierijas šūnām un/vai audiem.

Papildu vielas (piemēram, celulārie karkasi, matricas, ierīces, biomateriāli, biomolekulas un/vai citi komponenti), ko kombinē ar šūnām, kurām veiktas manipulācijas un kuras ir šo šūnu sastāvdaļa, uzskata par izejvielām, pat ja tām nav bioloģiskas izcelsmes.

Materiālus, ko izmanto aktīvās vielas ražošanā (piemēram, barotnes, augšanas faktori) un kuri neveido aktīvās vielas daļu, uzskata par jēlvielām.

3.3.2. Īpašas prasības

Papildus šā pielikuma I daļas 3.2.1. un 3.2.2. iedaļā noteiktajām prasībām ir spēkā šādas prasības.

3.3.2.1. Attiecībā uz izejvielām:

a)	sniedz kopsavilkumu par cilvēka audu un šūnu, kas izmantotas kā izejvielas, ziedošanu, ieguvi un testēšanu un to dara saskaņā ar Direktīvu 2004/23/EK. Ja izejmateriāli ir neveselas šūnas vai audi (piemēram, vēža audi), to lietošana ir jāpamato;

b)	ja apvieno alogēnu šūnu populācijas, apraksta apvienošanas stratēģijas un pasākumus izsekojamības nodrošināšanai;

c)	iespējamo mainīgumu, ko rada cilvēku vai dzīvnieku audi un šūnas, apraksta kā daļu no ražošanas procesa validācijas, sniedz aktīvās vielas un gatavo zāļu raksturojumu, izstrādā pārbaudes, nosakot specifikācijas un stabilitāti;

attiecībā uz zālēm, kas veidotas uz ksenogēno šūnu bāzes, sniedz informāciju par dzīvnieku ieguves avotu (piemēram, ģeogrāfisko izcelsmi, lopkopību, vecumu), īpašiem atlases kritērijiem, infekciju profilakses un uzraudzības pasākumiem avota/donora dzīvniekiem, dzīvnieku testēšanu attiecībā uz infekcijas izraisītājiem, tostarp vertikāli pārnestajiem mikroorganismiem un vīrusiem, kā arī par pierādījumiem attiecībā uz dzīvnieku izmantošanas aprīkojuma piemērotību;

e)	attiecībā uz zālēm, kas izstrādātas uz ģenētiski modificētu dzīvnieku šūnu bāzes, apraksta šūnu specifiskos raksturlielumus, kas saistīti ar ģenētisko modificēšanu. Sniedz sīku izstrādes metodes aprakstu un transgēnā dzīvnieka raksturojumu;

f)	attiecībā uz šūnu ģenētisko modificēšanu, ir spēkā 3.2. iedaļā izklāstītās tehniskās prasības;

g)	apraksta un pamato testēšanas režīmu visām papildu vielām (celulārajiem karkasiem, matricām, ierīcēm, biomateriāliem, biomolekulām vai citiem komponentiem), kurus kombinē ar inženierijas šūnām, kuru sastāvdaļa ir palīgvielas;

h)	attiecībā uz celulārajiem karkasiem, matricām un ierīcēm, kuras atbilst aktīvas implantējamas medicīnas ierīces definīcijai, sniedz 3.4. iedaļā pieprasīto informāciju par kombinēto jaunieviestās terapijas zāļu novērtējumu.

3.3.2.2. Ražošanas process

a)	Ražošanas procesu apstiprina, lai nodrošinātu partiju un procesa viendabīgumu, šūnu iedarbības integritāti ražošanas un transportēšanas procesa laikā līdz pat lietošanai vai ievadīšanai un atbilstošu šūnu diferencēšanās pakāpi.

b)	Ja šūnas audzē tieši matricā, celulārajā karkasā vai ierīcē vai tieši uz tiem, sniedz informāciju par šūnu kultivēšanas procesa validēšanu saistībā ar šūnu augšanu, iedarbību un kombinācijas integritāti.

3.3.2.3. Raksturojums un kontroles stratēģija

Sniedz būtisku informāciju par šūnu populācijas vai šūnu maisījuma raksturojumu, norādot identitāti, tīrību (piemēram, nejauši mikrobu pārnēsātāji un šūnu piemaisījumi), dzīvotspēju, iedarbīgumu, karioloģiju, tumoroģenēzi un piemērotību paredzētajam izmantojumam medicīnā. Pierāda šūnu ģenētisko stabilitāti.

b)	Sniedz kvalitatīvo un, ja iespējams, kvantitatīvo informāciju par piemaisījumiem, kas saistīti ar zālēm un ražošanas procesu, kā arī par visiem materiāliem, kas varētu radīt sabrukšanas produktus ražošanas gaitā. Pamato piemaisījumu noteikšanas pakāpi.

c)	Ja aktīvajai vielai vai gatavajām zālēm nevar veikt dažus testus, ko veic pirms laišanas apgrozībā, taču tos veic svarīgākajiem starpproduktiem, un/vai testus veic ražošanas gaitā, šāda rīcība ir jāpamato.

d)	Ja uz šūnu bāzes veidotās zālēs kā komponenti ir bioloģiski aktīvas molekulas (piemēram, augšanas faktori, citokīni), raksturo to ietekmi uz citiem aktīvās vielas komponentiem un mijiedarbību ar tiem.

Ja paredzētā iedarbība ietver 3-dimensionālu struktūru, tad kā daļu no raksturojuma norāda šūnas diferencēšanās pakāpi, šūnu strukturālo un iedarbības organizāciju un, ja nepieciešams, izveidoto ārpusšūnas matricu. Vajadzības gadījumā fizioķīmisko raksturojumu papildina ar pirmsklīniskiem pētījumiem.

3.3.2.4. Palīgvielas

Attiecībā uz palīgvielu(-ām) (piemēram, transportēšanas vides komponentiem), ko izmanto uz audu pamata izstrādātās zālēs, ir spēkā šā pielikuma I daļā noteiktās prasības jaunām palīgvielām, izņemot gadījumus, kad ir pieejami dati par šūnu vai audu un palīgvielu mijiedarbību.

3.3.2.5. Izstrādes pētījumi

Izstrādes programmas aprakstā norāda materiālu un procesa izvēli. Konkrētāk, apraksta šūnu populācijas integritāti gatavajā preparātā.

3.3.2.6. Atsauces materiāli

Dokumentē un raksturo atsauces standartu, kas attiecas un ir īpaši atbilstīgs aktīvajai vielai un/vai gatavajām zālēm.

3.4. Īpašas prasības attiecībā uz jaunieviestās terapijas zālēm, kas ietver ierīces

3.4.1. Jaunieviestās terapijas zāles, kas ietver ierīces, kā minēts Regulas Nr. 1394/2007 7. pantā

Sniedz zāļu fizisko raksturojumu un izklāsta to iedarbību, kā arī apraksta to izstrādes metodes.

Apraksta gēnu, šūnu un/vai audu un strukturālo komponentu mijiedarbību un saderību.

3.4.2. Kombinētas jaunieviestās terapijas zāles, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1394/2007 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā

Attiecībā uz šūnām vai audiem, kas ir daļa no kombinētām jaunieviestās terapijas zālēm, ir spēkā 3.3. iedaļā minētās īpašās prasības somatisko šūnu terapijas zālēm un audu inženierijas ražojumiem un ģenētiski modificētu šūnu gadījumā – 3.2. iedaļā minētās īpašās prasības gēnu terapijas zālēm.

Medicīnas ierīce vai aktīva implantējama medicīnas ierīce var būt aktīvās vielas sastāvdaļa. Ja medicīnas ierīci vai aktīvu implantējamu medicīnas ierīci ražošanas, gatavo zāļu lietošanas vai ievadīšanas laikā kombinē ar šūnām, to uzskata par gatavo zāļu sastāvdaļu.

Sniedz tādu informāciju saistībā ar medicīnas ierīci vai aktīvu implantējamu medicīnas ierīci (kas ir aktīvās vielas vai gatavo zāļu sastāvdaļa), kas ir būtiska kombinēto jaunieviestās terapijas zāļu novērtēšanas procesā. Šāda informācija ir:

a)	informācija par medicīnas ierīces vai implantējamas medicīnas ierīces izvēli un paredzēto iedarbību, kā arī pierādījumi par ierīces saderību ar citiem zāļu komponentiem;

b)	pierādījumi par medicīnas ierīces daļas atbilstību būtiskajām prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvas 93/42/EEK (2) I pielikumā, vai par aktīvas implantējamas medicīnas ierīces daļas atbilstību būtiskajām prasībām, kas noteiktas Direktīvas 90/385/EEK (3) I pielikumā;

c)	vajadzības gadījumā – pierādījumi par medicīnas ierīces vai implantējamas medicīnas ierīces atbilstību GSE/TSE prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2003/32/EK (4);

d)	medicīnas ierīces daļas vai aktīvas implantējamas medicīnas ierīces daļas novērtējuma rezultāti (ja tādi ir pieejami), ko saskaņā ar Direktīvu 93/42/EEK vai Direktīvu 90/385/EEK veikusi pilnvarotā iestāde.

Pilnvarotā iestāde, kura ir veikusi šīs iedaļas d) apakšpunktā minēto novērtējumu, pēc tās kompetentās iestādes pieprasījuma, kas vērtē pieteikumu, dara pieejamu visu informāciju, kas saistīta ar tā novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar Direktīvu 93/42/EEK vai Direktīvu 90/385/EEK. Tā var būt informācija un dokumenti, kas iekļauti attiecīgajā atbilstības novērtējuma pieteikumā, ja minētā informācija un dokumenti attiecas uz kombinēto jaunieviestās terapijas zāļu novērtējumu kopumā.

4. ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 4. MODULI

4.1. Īpašas prasības attiecībā uz visām jaunieviestās terapijas zālēm

Ņemot vērā jaunieviestās terapijas zāļu unikalitāti un to strukturālo un bioloģisko īpašību atšķirības, šā pielikuma I daļas 4. moduļa prasības attiecībā uz zāļu farmakoloģisko un toksikoloģisko testēšanu nav piemērojamas visos gadījumos. Tehniskās prasības, kas izklāstītas 4.1., 4.2. un 4.3. iedaļā, paskaidro šā pielikuma I daļas prasību piemērošanas kārtību jaunieviestās terapijas zālēm. Vajadzības gadījumā un ņemot vērā jaunieviestās terapijas zāļu specifiskās īpašības, ir noteiktas papildu prasības.

Pirmsklīniskās izpētes pārskatā iekļauj pirmsklīniskās izstrādes loģisko pamatojumu un apraksta un pamato atbilstošo sugu un modeļu (in vitro un in vivo) izvēles kritērijus. Izvēlētais(-ie) izpētes dzīvnieka(-u) modelis(-i) var būt dzīvnieks ar imūndeficītu, humanizēts dzīvnieks, inaktivēta gēna vai transgēnais dzīvnieks. Var apsvērt homologu modeļu (piemēram, pelēm tiek analizētas peles šūnas) vai slimību imitējošu modeļu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz imūngenicitātes un imūntoksiskuma pētījumiem.

Papildus I daļas prasībām apraksta visu strukturālo komponentu (piemēram, matricu, celulāro karkasu un ierīču) un visu papildu vielu (piemēram, šūnu produktu, biomolekulu, biovielu un ķīmisko vielu), kas ir gatavo zāļu sastāvā, nekaitīgumu, piemērotību un bioloģisko saderību. Ņem vērā to fiziskās, mehāniskās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības.

4.2. Īpašas prasības attiecībā uz gēnu terapijas zālēm

Paredzot pirmsklīnisko pētījumu apjomu un veidu, kas vajadzīgi, lai noteiktu pietiekami stingras prasības pirmsklīniskajiem nekaitīguma datiem, ņem vērā gēnu terapijas zāļu izstrādes gaitu un veidu.

4.2.1. Farmakoloģija

Nodrošina tādus in vitro un in vivo pētījumus attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar paredzēto terapeitisko izmantojumu (proti, farmakodinamiskus pētījumus, lai pamatotu koncepcijas iedarbīgumu), izmantojot modeļus un atbilstīgas dzīvnieku sugas, kuri izstrādāti, lai pierādītu, ka nukleīnskābju sekvence sasniedz paredzēto mērķi (mērķa orgānu vai šūnas) un nodrošina paredzēto iedarbību (ekspresijas līmeni un iedarbības aktivitāti). Norāda nukleīnskābes sekvences darbības ilgumu un paredzētos dozējuma režīmus, veicot klīnisko pētījumus.

b)	Mērķa selektivitāte. Ja gēnu terapijas zāles ir paredzētas selektīvai vai ierobežota mērķa iedarbībai, apraksta pētījumus, kas apstiprina iedarbības un aktivitātes specifiskumu un ilgumu mērķa šūnās un audos.

4.2.2. Farmakokinētika

a)	Bioizkliedes pētījumos iekļauj noturības, atstarpes un mobilizācijas pārbaudes. Bioizkliedes pētījumi aplūko arī dzimumšūnas līnijas transmisijas risku.

b)	Apraksta pētījumus par izplatīšanos un transmisijas risku uz trešiem organismiem, kā arī sniedz vides apdraudējuma novērtējumu, izņemot gadījumus, kad, ņemot vērā attiecīgo zāļu veidu, pieteikumā pienācīgi pamatoti to neveikšanas iemesli.

4.2.3. Toksikoloģija

a)	Novērtē gatavo gēnu terapijas zāļu toksiskumu. Turklāt atkarībā no zāļu veida ņem vērā aktīvās vielas un palīgvielu individuālu testēšanu un novērtē zāļu, kas saistītas ar nukleīnskābes sekvences ekspresiju un nav paredzētas fizioloģiskai iedarbībai, in vivo iedarbību.

b)	Vienreizējās devas toksiskuma pētījumus var kombinēt ar nekaitīguma farmakoloģijas un farmakokinētikas pētījumiem, piemēram, noturības pētījumiem.

Atkārtotas devas toksiskuma pētījumus apraksta, ja cilvēkiem paredzēts lietot vairākas devas. Ievadīšanas veids un kārtība precīzi atspoguļo plānoto klīnisko dozējumu. Gadījumos, kad vienas devas ievadīšana cilvēkiem var radīt ilgstošu nukleīnskābju sekvences iedarbību, jāapsver atkārtoti toksiskuma pētījumi. Pētījumi var būt ilgāki nekā standarta toksiskuma pētījumi, ņemot vērā gēnu terapijas zāļu noturīgumu un paredzamos iespējamos riskus. Pētījumu ilgums ir jāpamato.

d)	Veic genotoksiskuma pētījumus. Tomēr standarta genotoksiskuma pētījumus veic tikai gadījumos, kad tie ir vajadzīgi, lai testētu konkrētu piemaisījumu vai pārneses sistēmas komponentu.

e)	Veic kancerogēniskuma pētījumus. Standarta kancerogēniskuma pētījumi grauzējiem mūža ilgumā nav nepieciešami. Tomēr atkarībā no zāļu veida novērtē tumoroģenētisko potenciālu attiecīgajiem in vivo/in vitro modeļiem.

Reproduktīvais un ontoģenēzes toksiskums. Veic pētījumus par ietekmi uz auglīgumu un vispārējo reproduktīvo funkciju. Apraksta embriofetālā un perinātālā toksiskuma pētījumus un dzimumšūnas līnijas transmisijas pētījumus, izņemot gadījumus, kad, ņemot vērā zāļu veidu, pieteikumā pienācīgi pamatoti to neveikšanas iemesli.

Toksiskuma papildpētījumi

—

Integrācijas pētījumi. Visām gēnu terapijas zālēm veic integrācijas pētījumus, izņemot gadījumus, kad šādu pētījumu neveikšana ir zinātniski pamatota, piemēram, tāpēc, ka nukleīnskābes sekvences nevar iekļūt šūnas kodolā. Attiecībā uz gēnu terapijas zālēm, kurām nav paredzēta integrācijas spēja, integrācijas pētījumus veic tikai gadījumos, ja bioizkliedes dati liecina par dzimumšūnas līnijas transmisijas risku.

—	Imūngenicitāte un imūntosiskums. Pēta potenciālo imūngenicitāti un imūntoksisko ietekmi.

4.3. Īpašas prasības attiecībā uz somatisko šūnu terapijas zālēm un audu inženierijas ražojumiem

4.3.1. Farmakoloģija

a)	Sākotnējie farmakoloģiskie pētījumi ir tādi, kas pierāda koncepcijas patiesumu. Pēta uz šūnu bāzes izstrādātu zāļu un apkārtējo audu mijiedarbību.

b)	Nosaka vēlamās iedarbības panākšanai vajadzīgo zāļu daudzumu/iedarbīgo devu un atkarībā no zāļu veida – dozēšanas biežumu.

Turpmākus farmakoloģiskus pētījumus ņem vērā, lai novērtētu iespējamo fizioloģisko iedarbību, kas nav saistīta ar somatisko šūnu terapijas zāļu un gēnu inženierijas ražojumu vai papildu vielu vēlamo terapeitisko iedarbību, jo var būt slēpta(-s) bioloģiski aktīva(-s) molekula(-s), kas nav vajadzīgais(-ie) proteīns(-i), vai vajadzīgais(-ie) proteīns(-i) var iedarboties uz nevēlamiem mērķiem.

4.3.2. Farmakokinētika

Tradicionālie farmakokinētikas pētījumi, kas aplūko uzsūkšanos, izkliedi, metabolismu un ekskrēciju, nav nepieciešami. Tomēr pēta tādus parametrus kā dzīvotspēja, dzīves ilgums, izkliede, augšana, diferencēšanās un migrācija, izņemot gadījumus, kad, ņemot vērā zāļu veidu, pieteikumā pienācīgi pamatoti pētījumu neveikšanas iemesli.

b)	Attiecībā uz somatisko šūnu terapijas zālēm un audu inženierijas ražojumiem, kas veido sistēmiski aktīvas biomolekulas, veic pētījumus par šo molekulu izkliedi, ilgumu un ekspresijas apjomu.

4.3.3. Toksikoloģija

a)	Novērtē gatavo zāļu toksiskumu. Ņem vērā aktīvās(-o) vielas(-u), palīgvielu, papildu vielu un visu ar ražošanas procesu saistīto piemaisījumu individuālo testēšanu.

b)	Novērojumu ilgums var pārsniegt standarta toksiskuma pētījumu ilgumu, turklāt ņem vērā zāļu paredzēto mūža ilgumu un tā farmakodinamisko un farmakokinētisko raksturojumu. Pētījumu ilgums ir jāpamato.

c)	Tradicionālie kancerogēniskuma un genotoksiskuma pētījumi nav vajadzīgi, veic tikai zāļu tumoroģenētiskā potenciāla pētījumu.

d)	Pēta potenciālo imūngenicitāti un imūntoksisko iedarbību.

e)	Ja uz šūnu bāzes izstrādātas zāles satur dzīvnieku šūnas, apraksta saistītos īpašos nekaitīguma riskus, piemēram, ksenogēno patogēnu pārnešanu uz cilvēkiem.

5. ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 5. MODULI

5.1. Īpašas prasības attiecībā uz visām jaunieviestās terapijas zālēm

5.1.1. Pielikuma IV daļas šajā iedaļā minētās īpašās prasības papildina šā pielikuma I daļas 5. modulī izklāstītās prasības.

5.1.2. Ja jaunieviestās terapijas zāļu klīniskās lietošanas laikā ir vajadzīga īpaša līdztekus veikta terapija un tā ietver ķirurģiskas procedūras, izpēta un apraksta terapeitisko procedūru kopumā. Klīniskās izstrādes laikā sniedz informāciju par šo procedūru standartizāciju un optimizāciju.

Ja ķirurģisku procedūru laikā lietotas medicīnas ierīces, ko izmanto jaunieviestās terapijas zāļu lietošanas, implantēšanas vai ievadīšanas mērķiem, var ietekmēt jaunieviestās terapijas zāļu iedarbības efektivitāti vai nekaitīgumu, sniedz informāciju par šīm ierīcēm.

Definē īpašas prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas, lai īstenotu lietošanas, implantēšanas, ievadīšanas vai kontroles pasākumus. Vajadzības gadījumā iesniedz veselības aprūpes speciālistu apmācību plānu par šo zāļu izmantošanas, lietošanas, implantēšanas vai ievadīšanas procedūrām.

5.1.3. Jaunieviestās terapijas zāļu raksturlielumi ir tādi, ka to ražošanas process var mainīties klīniskās izstrādes gaitā, tāpēc var būt vajadzīgi papildu pētījumi, lai pierādītu salīdzināmību.

5.1.4. Klīniskās izstrādes laikā cenšas novērst riskus, ko rada potenciāli infekcijas pārnēsātāji vai no dzīvniekiem iegūtu vielu izmantošana, un apraksta šāda veida risku mazināšanas pasākumus.

5.1.5. Devas izvēli un lietošanas biežumu nosaka, veicot devas noteikšanas pētījumus.

5.1.6. Efektivitāti attiecībā uz paredzētajām indikācijām pamato ar attiecīgiem klīnisko pētījumu rezultātiem, izmantojot klīniski pamatotus raksturlielumus attiecībā uz paredzēto lietojumu. Dažu klīnisko stāvokļu gadījumā ir vajadzīgi pierādījumi par ilgtermiņa efektivitāti. Izstrādā stratēģiju ilgtermiņa efektivitātes novērtēšanai.

5.1.7. Riska pārvaldības plānā iekļauj stratēģiju nekaitīguma un efektivitātes ilgtermiņa kontroles pasākumiem.

5.1.8. Izstrādā nekaitīguma un efektivitātes pētījumus kombinētajām jaunieviestās terapijas zālēm, un tos veic kombinētajām zālēm kā vienam veselumam.

5.2. Īpašas prasības attiecībā uz gēnu terapijas zālēm

5.2.1. Farmakokinētikas pētījumi cilvēkiem

Farmakokinētikas pētījumi cilvēkiem ietver šādus aspektus:

a)	izplatīšanās pētījumus, kas aplūko gēnu terapijas zāļu ekskrēciju;

b)	bioizkliedes pētījumi;

c)	zāļu un gēnu ekspresijas funkcionālo grupu farmakokinētikas pētījumi (piemēram, izteiktie proteīni vai genomu signatūra).

5.2.2. Farmakodinamikas pētījumi cilvēkiem

Farmakodinamikas pētījumi cilvēkiem aplūko nukleīnskābes sekvences ekspresiju un iedarbību pēc gēnu terapijas zāļu ievadīšanas.

5.2.3. Nekaitīguma pētījumi

Nekaitīguma pētījumi aplūko šādus aspektus:

a)	replicēties spējīga vektora attīstību;

b)	jaunu celmu attīstību;

c)	esošo genomu sekvenču jauno izkārtojumu;

d)	ļaundabīgu augšanu, ko izraisa insercijas mutaģenēze.

5.3. Īpašas prasības attiecībā uz somatisko šūnu terapijas zālēm

5.3.1. Somatisko šūnu terapijas zāles ir zāles, kuru iedarbības veids balstīts uz noteiktu aktīvo biomolekulu ražošanu.

Attiecībā uz somatisko šūnu zālēm, kuru iedarbības veids ir balstīts uz noteiktas(-u) aktīvas(-o) biomolekulas(-u) ražošanu, pētījumos aplūko šo molekulu farmakokinētisko raksturojumu (jo īpaši izkliedi, ilgumu un ekspresijas apjomu).

5.3.2. Bioizkliede, noturība un ilgtermiņa saikne ar somatisko šūnu terapijas zāļu komponentiem

Klīniskās izstrādes laikā aplūko bioizkliedi, noturību un ilgtermiņa saikni ar somatisko šūnu terapijas zāļu komponentiem.

5.3.3. Nekaitīguma pētījumi

Nekaitīguma pētījumi aplūko šādus aspektus:

a)	izkliedi un saikni ar zāļu komponentiem pēc ievadīšanas;

b)	ektopisko saistību;

c)	onkoģenētisko transformāciju un šūnu/audu reprodukcijas precizitāti.

5.4. Īpašas prasības attiecībā uz audu inženierijas produktiem

5.4.1. Farmakokinētikas pētījumi

Ja audu inženierijas ražojumiem nav jāveic tradicionālie farmakokinētikas pētījumi, klīniskās izstrādes pētījumos aplūko audu inženierijas ražojuma komponentu bioizkliedi, noturību un sabrukšanu.

5.4.2. Farmakodinamikas pētījumi

Farmakodinamikas pētījumi ir izstrādāti un pielāgoti audu inženierijas ražojumu specifiskajām īpašībām. Iesniedz koncepcijas patiesuma pierādījumus, un pierāda ražojuma kinētiku paredzētās reģenerācijas, labošanas vai aizstāšanas panākšanai. Ņem vērā piemērotus farmakodinamiskos marķierus, kas saistīti ar paredzēto iedarbību(-ām) un struktūru.

5.4.3. Nekaitīguma pētījumi

Piemēro 5.3.3. iedaļu.

(1) OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.

(2) OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.

(3) OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.

(4) OV L 105, 26.4.2003., 18. lpp.”

15.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/14

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/122/EK

(2009. gada 14. septembris),

ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei, lai pielāgotu šo pielikumu tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei (1) un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Direktīvā 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem (2) ir noteikts, ka tekstilizstrādājumus marķē, lai norādītu šķiedru sastāvu, un veic analītiskas pārbaudes par šo izstrādājumu atbilstību norādēm marķējumā.

(2)	Direktīvā 96/73/EK ir paredzētas vienotas metodes divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei.

(3)	Pamatojoties uz tehniskās darba grupas jaunākajām atziņām, Direktīvu 2008/121/EK pielāgoja tehnikas attīstībai, minētās direktīvas I un V pielikumā noteiktajam šķiedru sarakstam pievienojot šķiedru “melamīns”.

(4)	Tāpēc jānosaka vienotas pārbaudes metodes attiecībā uz melamīnu.

(5)	Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 96/73/EK.

(6)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tekstilmateriālu nosaukumu un marķēšanas direktīvu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 96/73/EK II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2010. gada 15. septembrim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 14. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 32, 3.2.1997., 1. lpp.

(2) OV L 19, 23.1.2009., 29. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 96/73/EK II pielikuma 2. nodaļu groza šādi.

Tabulu “Īpašās metodes – Kopsavilkuma tabula” aizstāj ar šādu:

“KOPSAVILKUMA TABULA

Metode	Piemērošanas joma		Reaģents
Metode	šķīstošā sastāvdaļa	nešķīstošā sastāvdaļa	Reaģents
1.	acetāts	dažas citas šķiedras	acetons
2.	dažas proteīnu šķiedras	dažas citas šķiedras	hipohlorīts
3.	viskoze, kupro vai daži modāla veidi	kokvilna, elastolefīns vai melamīns	skudrskābe un cinka hlorīds
4.	poliamīds vai neilons	dažas citas šķiedras	skudrskābe, 80 % (masa/masa)
5.	acetāts	triacetāts, elastolefīns vai melamīns	benzilspirts
6.	triacetāts vai polilaktīds	dažas citas šķiedras	dihlormetāns
7.	dažas celulozes šķiedras	poliesteris, elastomultiesteris vai elastolefīns	sērskābe, 75 % (masa/masa)
8.	akrili, daži modificētie akrili vai dažas hloršķiedras	dažas citas šķiedras	dimetilformamīds
9.	dažas hloršķiedras	dažas citas šķiedras	oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 (tilpums/tilpums)
10.	acetāts	dažas hloršķiedras, elastolefīns vai melamīns	ledus etiķskābe
11.	zīds	vilna, spalvas, elastolefīns vai melamīns	sērskābe, 75 % (masa/masa)
12.	džuta	dažas dzīvnieku izcelsmes šķiedras	slāpekļa satura metode
13.	polipropilēns	dažas citas šķiedras	ksilols
14.	dažas citas šķiedras	hloršķiedras (vinilhlorīda homopolimēri), elastolefīns vai melamīns	koncentrētas sērskābes metode
15.	hloršķiedras, daži modificētie akrili, daži elastāni, acetāti, triacetāti	dažas citas šķiedras	cikloheksanons
16.	melamīns	kokvilna vai aramīds	karsta skudrskābe, 90 % masa/masa”

Metodi Nr. 1 groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

vilna (1), dzīvnieku spalvas (2 un 3), zīds (4), kokvilna (5), lini (7), kaņepāji (8), džuta (9), abaka (10), alfa (11), kokosšķiedra (12), slotzaru šķiedra (13), rāmija (14), sizals (15), kupro (21), modāls (22), proteīns (23), viskoze (25), akrils (26), poliamīds vai neilons (30), poliesteris (35), elastomultiesteris (46), elastolefīns (47) un melamīns (48).

Šī metode nekādā gadījumā nav izmantojama acetāta šķiedrām, kam veikta virsmas deacetilēšana.”

ii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.”

Metodi Nr. 2 groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	kokvilna (5), kupro (21), viskoze (25), akrils (26), hloršķiedras (27), poliamīds vai neilons (30), poliesteris (35), polipropilēns (37), elastāns (43), stikla šķiedra (44) un elastomultiesteris (46), elastolefīns (47) un melamīns (48).

Ja sastāvā ietilpst dažādas proteīnu šķiedras, metode norāda to kopējos daudzumus, bet ne to atsevišķos daudzumus.”

ii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” lielums ir 1,00, izņemot kokvilnu, viskozi, modālu un melamīnu, kam “d” = 1,01, un nebalinātu kokvilnu, kurai “d” = 1,03.”

Metodi Nr. 3 groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	kokvilna (5) un elastolefīns (47) un melamīns (48).

Ja sastāvā konstatē modāla šķiedru, jāveic iepriekšējs tests, lai noskaidrotu, vai tā šķīst reaģentā.

Šo metodi nevar piemērot maisījumiem, kuros kokvilna bijusi pakļauta apjomīgai ķīmiskajai noārdīšanai vai kuros viskoze vai kupro šķīst nepilnīgi sakarā ar dažu tādu krāsvielu vai apretūru klātbūtni, kuras nevar pilnībā atdalīt.”

ii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība kokvilnai ir 1,02, melamīnam 1,01 un elastolefīnam – 1,00.”

Metodi Nr. 4 groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	vilna (1), dzīvnieku spalvas (2 un 3), kokvilna (5), kupro (21), modāls (22), viskoze (25), akrils (26), hloršķiedra (27), poliesteris (35), polipropilēns (37), stikla šķiedra (44) un elastomultiesteris (46) un elastolefīns (47) un melamīns (48).

Kā jau minēts iepriekš, šo metodi var izmantot arī attiecībā uz maisījumiem ar vilnu, bet ja vilnas saturs pārsniedz 25 %, jāizmanto metode Nr. 2 (vilnas šķīdināšana sārmainā nātrija hipohlorīta šķīdumā).”

ii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.”

Metodi Nr. 5 groza šādi.

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. PIEMĒROŠANAS JOMA

Pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas šo metodi izmanto divkāršo šķiedru maisījumiem, ko veido:

1.	acetāts (19), kur:

2.	triacetāts (24), elastolefīns (47) un melamīns (48).”

ii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.”

Metodi Nr. 6 groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	vilna (1), dzīvnieku spalvas (2 un 3), zīds (4), kokvilna (5), kupro (21), modāls (22), viskoze (25), akrils (26), poliamīds vai neilons (30), poliesteris (35), stikla šķiedra (44), elastomultiesteris (46), elastolefīns (47) un melamīns (48).

Piezīme. Triacetāta šķiedras, kuru apretēšana izraisa to daļēju hidrolīzi, reaģentā vairs nav pilnīgi izšķīdināmas. Šādos gadījumos metode nav piemērojama.”

ii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība ir 1,00, izņemot poliestera, elastomultiestera, elastolefīna un melamīna gadījumā, kur “d” vērtība ir 1,01.”

Metodi Nr. 8 groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	vilna (1), dzīvnieku spalvas (2 un 3), zīds (4), kokvilna (5), kupro (21), modāls (22), viskoze (25), poliamīds vai neilons (30), poliesteris (35), elastomultiesteris (46), elastolefīns (47) un melamīns (48).

Tā ir vienādi piemērojama akriliem un dažiem modificētiem akriliem, kas apstrādāti ar pirms tam metalizētām krāsām, bet ne tādiem, kuri krāsoti ar pēchromēšanas krāsām.”

ii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība ir 1,00, izņemot vilnas, kokvilnas, kupro, modāla, poliestera, elastomultiestera, un melamīna gadījumā, kur “d” vērtība ir 1,01.”

Metodi Nr. 9 groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	vilna (1), dzīvnieku spalvas (2 un 3), zīds (4), kokvilna (5), kupro (21), modāls (22), viskoze (25), akrils (26), poliamīds vai neilons (30), poliesteris (35), stikla šķiedra (44), elastomultiesteris (46) un melamīns (48).

Ja vilnas vai zīda saturs maisījumā pārsniedz 25 %, jāizmanto metode Nr. 2.

Ja poliamīda vai neilona saturs maisījumā pārsniedz 25 %, jāizmanto metode Nr. 4.”

ii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.”

1.2. punktu metodē Nr. 10 aizstāj ar šādu:

“2.	dažas hloršķiedras (27), proti, polivinilhlorīda šķiedras, kas var būt arī šķiedras pēc hlorēšanas, elastolefīns (47) un melamīns (48).”

Metodi Nr. 11 groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	vilna (1) vai dzīvnieku spalvas (2 un 3) un elastolefīns (47) un melamīns (48).”

ii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība vilnai ir 0,985, elastolefīnam 1,00 un melamīnam 1,01.”

Metodi Nr. 13 groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	vilna (1), dzīvnieku spalva (2 un 3), zīds (4), kokvilna (5), acetāts (19), kupro (21), modāls (22), triacetāts (24), viskoze (25), akrils (26), poliamīds vai neilons (30), poliesteris (35), stikla šķiedra (44), elastomultiesteris (46) un melamīns (48).”

ii)	Metodes 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.”

Metodi Nr. 14 groza šādi.

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. PIEMĒROŠANAS JOMA

Pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas šo metodi izmanto divkāršo šķiedru maisījumiem, ko veido:

1.	kokvilna (5), acetāts (19), kupro (21), modāls (22), triacetāts (24), viskoze (25), daži akrili (26), daži modificētie akrili (29), poliamīds vai neilons (30), poliesteris (35) un elastomultiesteris (46), kur:

hloršķiedras (27) uz vinilhlorīda homopolimēru bāzes, kas var būt arī šķiedras pēc hlorēšanas, elastolefīns (47) un melamīns (48).

Attiecīgie modificētie akrili ir tie, kurus iemērcot koncentrētā sērskābē (relatīvais blīvums 20 °C temperatūrā 1,84) iegūst dzidru šķīdumu.

Šo metodi var izmantot metodes Nr. 8 un Nr. 9 vietā.”

ii)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. PRINCIPS

Komponentu, kas nav hloršķiedra, elastolefīns vai melamīns (t. i., šķiedras, kas minētas 1. punkta 1. apakšpunktā), no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar koncentrētu sērskābi (relatīvais blīvums 20 °C temperatūrā 1,84). Atlikumu, kas sastāv no hloršķiedras, elastolefīna vai melamīna, savāc, mazgā, žāvē un nosver. Atlikuma masu, kas vajadzības gadījumā koriģēta, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Otra komponenta procentuālo sastāvu iegūst ar starpības palīdzību.”

iii)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.”

Metodi Nr. 15 groza šādi.

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. PIEMĒROŠANAS JOMA

Pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas šo metodi izmanto divkāršo šķiedru maisījumiem, ko veido:

1.	acetāts (19), triacetāts (24), hlora šķiedra (27), daži modificēti akrili (29), daži elastāni (43), kur:

2.	vilna (1), dzīvnieku mati (2 un 3), zīds (4), kokvilna (5), kupro (21), modāls (22), viskoze (25), poliamīds vai neilons (30), akrils (26), stiklašķiedra (44) un melamīns (48).

Ja sastāvā ietilpst modificētie akrili vai elastāni, jāveic iepriekšējs tests, lai noskaidrotu, vai šķiedra pilnībā šķīst reaģentā.

Maisījumus, kuri satur hlora šķiedras, var analizēt arī izmantojot metodi Nr. 9 vai Nr. 14.”

ii)

5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” lielums ir 1,00 ar šādiem izņēmumiem:

zīds un melamīns	1,01;
akrils	0,98.”

Aiz metodes Nr. 15 ievieto metodi Nr. 16:

“METODE Nr. 16

MELAMĪNS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto karstu skudrskābi)

1. PIEMĒROŠANAS JOMA

Pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas šo metodi izmanto divkāršo šķiedru maisījumiem, ko veido:

1.	melamīns (48), kur:

2.	kokvilna (5) un aramīds (31).

2. PRINCIPS

Melamīnu no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar karstu skudrskābi (90 % pēc masas).

Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Atlikuma masu, kas vajadzības gadījumā koriģēta, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Otra komponenta procentuālo sastāvu iegūst ar starpības palīdzību.

Piezīme. Stingri ievērot ieteicamās temperatūras robežas, jo melamīna šķīdība ir ļoti atkarīga no temperatūras.

3. IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1. Iekārtas

i)	Koniskā kolba ar stikla aizbāzni, ar vismaz 200 ml ietilpību.

ii)	Kratāma ūdens vanna vai cita iekārta, ar kuru kolbu krata un uztur 90 ± 2 °C temperatūrā.

3.2. Reaģenti

i)	Skudrskābe (90 % (m/m, relatīvais blīvums 20 °C temperatūrā: 1,204 g/ml). 890 ml 98 % līdz 100 % masa/masa skudrskābes (relatīvais blīvums 20 °C temperatūrā: 1,220 g/ml) atšķaida ar ūdeni līdz 1 litram. Karsta skudrskābe ir ļoti kodīga, un ar to jārīkojas piesardzīgi.

ii)	Amonjaks, atšķaidīts: 80 ml koncentrēta amonjaka šķīduma (relatīvais blīvums 20 °C temperatūrā: 0,880) atšķaida ar ūdeni līdz 1 litram.

4. TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi.

Paraugam, kas atrodas koniskajā kolbā ar stikla aizbāzni un ar vismaz 200 ml tilpumu, pievieno 100 ml skudrskābes uz gramu parauga. Ievieto aizbāzni un kolbu sakrata, lai samērcētu paraugu. Vienu stundu atstāj kolbu kratāmā ūdens vannā 90 ± 2 °C temperatūrā un spēcīgi to krata. Ļauj kolbai atdzist līdz istabas temperatūrai. Šķidrumu dekantē caur nosvērtu filtrtīģeli. Kolbā, kurā ir atlikums, pievieno 50 ml skudrskābes, sakrata to ar rokām un kolbas saturu filtrē filtrtīģelī. Atlikuma šķiedras pārvieto tīģelī, skalojot kolbu ar nedaudz lielāku daudzumu skudrskābes reaģenta. Tīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību un atlikumu izmazgā ar skudrskābes reaģentu, ar karstu ūdeni, ar atšķaidīta amonjaka šķīdumu un noslēgumā ar aukstu ūdeni, pēc katras šķidruma iepildīšanas tīģeli iztukšojot ar sūknēšanas palīdzību. Sūknēšanu veic tikai pēc tam, kad skalojamais atsārms jau ir iztecējis. Nobeigumā tīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību, tīģeli un atlikumu izžāvē, kā arī atdzesē un nosver.

Piezīme. Temperatūra ļoti spēcīgi ietekmē melamīna šķīdību, un tā uzmanīgi jākontrolē.

5. REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” lielums kokvilnai un aramīdam ir 1,02.

6. PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 2 pie 95 % ticamības pakāpes.”

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

15.9.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/21

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 11. februāris)

par valsts atbalstu C 55/07 (ex NN 63/07, CP 106/06), ko īstenoja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste – Valsts garantija BT pensiju fondam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 685)

(autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/703/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

aicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar šiem noteikumiem (1), un ņemot vērā to izteiktos apsvērumus,

tā kā:

(1)

Šī lieta attiecas uz valsts atbalstu, ko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (turpmāk tekstā – “Apvienotā Karaliste”) īstenoja BT plc (turpmāk tekstā – “BT”, ja nav norādīts citādi) labā. BT ir Anglijā un Velsā reģistrēta akciju sabiedrība. British Telecommunications plc ir BT Group plc pilnīgi piederošs meitasuzņēmums un ietver faktiski visus BT group uzņēmumus un aktīvus. Tā bija statūtsabiedrības British Telecommunications tiesību pārņēmēja un saskaņā ar 1984. gada Telekomunikāciju likumu Anglijā un Velsā bija reģistrēta kā Apvienotās Karalistes valstij pilnībā piederoša akciju sabiedrība. Laikā no 1984. gada novembra līdz 1993. gada jūlijam Apvienotās Karalistes valdība trīs publiskos piedāvājumos pārdeva visas tai piederošās British Telecommunications plc daļas.

1. PROCEDŪRAS ASPEKTI

(2)

Viens no BT konkurentiem, kurš lūdz ievērot konfidencialitāti, 2006. gada 26. aprīlī iesniedza sūdzību par garantiju, ko valdības ministrs piešķīra BT (“valsts garantija”). Šis konkurents 2006. gada 24. maija un 2006. gada 22. jūnija elektroniskajā vēstulē sniedza Komisijai sīkāku informāciju par šo shēmu.

(3)	Komisija 2006. gada 18. maijā nosūtīja informācijas pieprasījumu Apvienotās Karalistes iestādēm, un tās atbildēja 2006. gada 18. jūlija vēstulē.

(4)	2006. gada 21. decembrī Komisija nosūtīja vēl vienu informācijas pieprasījumu. Pēc termiņa pagarināšanas Apvienotās Karalistes iestādes atbildēja 2007. gada 27. februāra vēstulē.

(5)	Pēc Apvienotās Karalistes iestāžu lūguma 2007. gada 26. martā tika noorganizēta tikšanās ar BT pensiju shēmas (“BTPS”) pārvaldītājus pārstāvošajiem juristiem. Papildu informācija tika iesniegta 2007. gada 10. maija elektroniskajā vēstulē.

(6)	Komisija 2007. gada 10. maijā nosūtīja Apvienotās Karalistes iestādēm informācijas pieprasījumu. Pēc termiņa pagarināšanas un tikšanās 2007. gada 11. jūnijā Apvienotās Karalistes iestādes atbildēja 2007. gada 19. jūnija vēstulē.

(7)	Savā 2007. gada 3. augusta vēstulē Komisija lūdza papildu informāciju. Pēc termiņa pagarināšanas Apvienotās Karalistes iestādes atbildēja 2007. gada 3. oktobra vēstulē.

(8)

Komisija 2007. gada 28. novembrī pieņēma un paziņoja Apvienotajai Karalistei lēmumu, kurā tā secināja, ka valsts garantija, ciktāl tā attiecas uz BT pensiju saistībām maksātnespējas gadījumā, nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un tajā pašā laikā uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz dažiem ar BTPS piešķirto valsts garantiju saistītajiem pasākumiem.

(9)	Apvienotās Karalistes iestādes 2008. gada 30. janvāra elektroniskajā vēstulē nosūtīja savus apsvērumus par šo lēmumu.

(10)

Pēc 2007. gada 28. novembra lēmuma publicēšanas Komisija saņēma apsvērumus no šādām ieinteresētajām personām: UK Competitive Telecommunications Association (“UKCTA”), BT konkurentus – telekomunikāciju operatorus – pārstāvošas tirdzniecības asociācijas, minētā anonīmā sūdzības iesniedzēja, BT un BTPS. To apsvērumus 2008. gada 25. martā nosūtīja Apvienotās Karalistes iestādēm.

(11)	Apvienotās Karalistes iestādes 2008. gada 25. aprīļa elektroniskajā vēstulē lūdza atļauju nosūtīt trešo personu apsvērumus BT. Komisija, saņēmusi piekrišanu pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām, atļāva atklāt BT šo dokumentu nekonfidenciālās versijas.

(12)	Apvienotās Karalistes iestāžu apsvērumus par trešo personu argumentiem Komisija saņēma 2008. gada 30. maija elektroniskajā vēstulē. BT piezīmes par trešās personas apsvērumiem Komisija saņēma 2008. gada 3. jūnija elektroniskajā vēstulē.

(13)	Komisija 2008. gada 22. jūlijā rīkoja tikšanos ar Apvienotās Karalistes iestādēm; pēc tikšanās 2008. gada 19. septembra elektroniskajā vēstulē tika sniegti papildu skaidrojumi.

(14)	BT un BTPS juristi pēc šo uzņēmumu pieprasījuma tikās ar Komisiju 2008. gada 6. augustā un 2008. gada 28. oktobrī.

2. PASĀKUMU APRAKSTS

(15)	Pārbaudāmie pasākumi ir saistīti ar noteikumiem, kurus Apvienotās Karalistes valdība izmanto, lai garantētu dažu – īpaši pensiju – BT saistību samaksu saskaņā ar valsts garantiju, un atbrīvo BT no pienākumiem, kurus paredz pensiju shēmām Apvienotajā Karalistē piemērotais tiesiskais regulējums.

2.1. Valsts garantija

(16)	Saskaņā ar 1981. gada Telekomunikāciju likumu to telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, ko agrāk veica Pasts, uzticēja jaunai valsts sabiedrībai – British Telecommunications. 1984. gada Telekomunikāciju likums paredzēja British Telecommunications privatizāciju.

(17)

Saskaņā ar 1984. gada Telekomunikāciju likuma 60. pantu valsts sabiedrības īpašumu, tiesības un saistības nodeva privatizētajam tiesību pārņēmējam British Telecommunications plc. Tam nodeva arī valsts sabiedrības saistības attiecībā uz tās darbinieku pensiju shēmu, kuru apmērs atbilstoši shēmas 1983. gada aktuārvērtējumam tajā laikā bija 626 miljoni GBP.

(18)

1984. gada Telekomunikāciju likuma 68. pantā noteikta valsts garantija.

“1.

Šo punktu piemēro, ja:

a)	saskaņā ar [1986. gada Maksātnespējas likumu] ir pieņemta rezolūcija par brīvprātīgu pārņēmējas sabiedrības likvidāciju, ko dara tādā nolūkā, kas nav vienīgi šīs sabiedrības pārstrukturēšana vai pievienošana citai sabiedrībai; vai

b)	pirms tam tiesa saskaņā ar minēto likumu nav pieņēmusi tādu lēmumu vai izdevusi tādu rīkojumu, ar kuru paredz likvidēt pārņēmēju sabiedrību.

2.	Uzsākot likvidāciju, valsts sekretārs uzņemas atbildību par visu to pārņēmējas sabiedrības nenokārtoto saistību izpildi, kas šim uzņēmumam noteiktas saskaņā ar iepriekš minēto 60. pantu. […]

4.	Ja valsts sekretārs veic maksājumu kādai personai, izpildot savas saistības atbilstoši šim punktam, viņš tādējādi kļūst par pārņēmējas sabiedrības kreditoru samaksātās summas apmērā, un viņa prasību likvidācijas nolūkos izskata kā prasība attiecībā uz sākotnējām saistībām.”

(19)

Valsts garantija aptvēra visas tās uzņēmuma nenokārtotās saistības, kuras 1984. gadā nodeva BT. Lai gan Apvienotās Karalistes iestādes norāda, ka tām nav pilnīgas informācijas par visām aptvertajām saistībām, izņemot pensiju saistības, tās atzīmē, ka 1983. gada aprīļa British Telecom finanšu pārskatos sniegta informācija par stāvokli 1984. gada 31. martā:

—	viena gada laikā nokārtojamo īstermiņa saistību kopējais apjoms bija 1 909 miljoni GBP. Tās ietvēra īstermiņa aizņēmumus, tirdzniecības aizdevumus, pievienotās vērtības nodokli un algas nodokļus, citus kreditorus, uzkrājumus un atlikto ienākumu,

—	ilgtermiņa saistību kopējais apjoms ārējo aizņēmumu veidā bija 458 miljoni GBP, ko atmaksāja pēc desmit gadiem.

(20)

Ar 2003. gada Komunikāciju likumu atcēla 1984. gada Telekomunikāciju likuma 60. pantu un grozīja 68. panta 2. punktu, kas tagad nosaka, ka, “uzsākot likvidāciju, valsts sekretārs uzņemas atbildību par visu to pārņēmēja uzņēmuma nenokārtoto pensiju maksājumu saistību izpildi, ko šim uzņēmumam nosaka iepriekš minētais 60. pants” (izcēlums pievienots).

(21)

Valsts garantija paredz, ka Apvienotās Karalistes valdībai ir jāpilda visas BT pārņemtās valsts sabiedrības saistības attiecībā uz pensiju maksājumiem tiem darbiniekiem, kuri bija valsts sabiedrības darbinieku pensiju shēmas dalībnieki līdz 1984. gada 6. augustam, ar nosacījumu, ka BT ir maksātnespējīga un tiek likvidēta, un tikai tādā gadījumā, ja šīs saistības, sākot likvidāciju, ir pilnībā vai daļēji nenokārtotas. No tā var secināt, ka BT pensiju shēmā nepietiek aktīvu, lai izpildītu saistības attiecībā uz šo darbinieku iegūtajām tiesībām. Lai gan 1984. gada Telekomunikāciju likums šo jautājumu skaidri neregulē, Apvienotās Karalistes iestādes uzskata, ka valsts garantija aptver šo darbinieku ne tikai pirms privatizācijas, bet arī pēc privatizācijas iegūtās pensijas tiesības.

(22)

Līdz privatizācijai – turklāt ņemot vērā tās valsts sabiedrības statusu – BT varēja likvidēt vienīgi ar parlamenta aktu. Valsts garantiju pensiju saistībām, iespējams, nodrošināja, lai mazinātu valsts sabiedrības darbinieku bažas, jo viņu pensijām vairs nebija valsts aizsardzības. Īpaši viņi bažījās, kas notiktu, ja privatizētā pārņēmēja sabiedrība kļūtu maksātnespējīga, atstājot pensiju shēmu ar deficītu. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iestāžu viedokli 1984. gadā izdotā valsts garantija bija atbilde uz šīm bažām, kuras palielināja arī 1983. gadā atklātais pensiju shēmas aktuārais deficīts.

(23)

Apvienotās Karalistes iestādes paskaidroja, ka gadījumā, ja BT kļūtu maksātnespējīga, Apvienotās Karalistes valdība, sākot likvidāciju, tūlīt uzņemtos atbildību par visām tām BT nenokārtotajām saistībām attiecībā uz personāla pensiju shēmu, ko BT pārņēma privatizācijas laikā. Valsts sekretārs veiktu BTPS uz šīm nenokārtotajām saistībām attiecināmu maksājumu un kļūtu par nenodrošinātu BT kreditoru šādas summas apmērā. BTPS arī būtu nenodrošināts maksātnespējīgās BT kreditors attiecībā uz visām tām saistībām, kas attiecas uz personālu un kurām nepiemēro valsts garantiju, jo likums nenosaka pensijas shēmas pārvaldītājiem īpašas priekšrocības.

(24)	Apvienotās Karalistes iestādes norāda, ka tās nespēj noteikt apmēru, kādā garantija varētu segt saistības. Patiešām – ja un kad BT kļūtu maksātnespējīga un tiktu likvidēta, nenokārtoto saistību apjoms būtu atkarīgs no aptverto dalībnieku skaita un no BT pensiju shēmas aktīviem.

2.2. BT pensiju shēma

(25)

Līdz 1969. gadam Pasta darbinieki bija valsts civildienesta ierēdņi. Šajā gadā tie kļuva par Pasta valsts sabiedrības darbiniekiem un zaudēja valsts civildienesta ierēdņu statusu. Pastam tika noteikta vispārēja atbildība par personāla pensiju izmaksu, izveidojot Pasta darbinieku vecumpensiju shēmu (“POSSS”), kurai nodeva pasta darbinieku iegūtās pensiju tiesības.

(26)

1983. gadā izveidoja British Telecommunications darbinieku vecumpensiju shēmu (“BTSSS”), kuras noteikumus izstrādāja pēc POSSS noteikumu parauga. No 1986. gada 31. martaBT izveidoja vēl vienu pensiju shēmu jaunajiem darbiniekiem, ko nosauca par British Telecommunications plc. jauno pensiju shēmu (“BTNPS”). No šā datuma jaunie darbinieki BTSSS nevarēja pievienoties. 1993. gadā abas shēmas apvienoja un nosauca par BT pensiju shēmu (“BTPS”).

(27)

BTPS mērķis ir nodrošināt, lai ilgtermiņā shēmā vienmēr būtu pietiekami līdzekļu pensiju maksājumu segšanai. Saskaņā ar BTPS noteikumiem BT jāveic shēmas aktuāra noteiktās darba devēja regulārās iemaksas shēmā, lai izmaksātu shēmas pensijas un segtu tās izmaksas un izdevumus. 2006./2007. finanšu gadā BT kopējās darba devēja regulārās iemaksas bija 395 miljoni GBP. Shēmas aktuāram ne retāk kā reizi trīs gados jāveic arī shēmas aktīvu un pasīvu (proti, nākotnē izmaksājamo pensiju un citu izmaksu un izdevumu) aktuārvērtējums un par stāvokli jāziņo BTPS pārvaldītājiem un BT. BT jāveic arī papildu iemaksas, kas nepieciešamas saskaņā ar refinansēšanas plānu aktuārvērtējumā ziņotā deficīta starp shēmas aktīviem un pasīviem segšanai, lai atjaunotu pilnīgu BTPS finansējumu […] (2).

(28)

Piemēram, BTPS trīsgadu vērtējumā 2002. gada 31. decembrī konstatēts finansējuma deficīts, kuru BT piekrita atmaksāt piecpadsmit gadu laikā, papildus darba devēja regulārajām iemaksām maksājot 232 miljonus GBP gadā. 2006. gada decembrī tika paziņoti jaunākā vērtējuma rezultāti, kas atklāja, ka pasīvi ir 37,8 miljardi GBP, bet aktīvi – 34,4 miljardi GBP, kas nozīmē, ka deficīta kopsumma ir 3,4 miljardi GBP. Saskaņā ar refinansēšanas plānu pilnīgs shēmas finansējums jāpanāk līdz 2015. gadam. BT piekrita desmit gadus maksāt 280 miljonus GBP gadā, paredzot, ka kopā ar peļņu no ieguldījumiem tas pilnīgi kompensēs deficītu. Ja nākamais aktuārvērtējums atklās, ka pilnīgs shēmas finansējums plānotajā laikā nav panākts, būs jāsaskaņo jauns refinansēšanas plāns, grozot papildu iemaksu apmēru.

2.3. Galvenie notikumi pensiju likumdošanas jomā Apvienotajā Karalistē kopš 1984. gada

(29)	Kopš 1984. gada pensiju tiesību aktos Apvienotajā Karalistē veiktas vairākas izmaiņas. Saskaņā ar pieejamo informāciju galvenos grozījumus vispārējos pensiju reglamentējošajos noteikumos ieviesa ar 1995. gada Pensiju likumu un 2004. gada Pensiju likumu.

2.3.1. 1995. gada Pensiju likums: minimālā finansējuma prasības

(30)

Ar 1995. gada Pensiju likuma 56. pantu ieviesta minimālā finansējuma prasība, saskaņā ar kuru shēmas aktīvu vērtība nav mazāka kā shēmas pasīvu vērtība. Tomēr 1996. gada Noteikumi par uzņēmumu pensiju shēmām (minimālā finansējuma prasība un aktuārvērtējumi) paredz:

“56. pantu (minimālā finansējuma prasība) nepiemēro […] tām uzņēmumu pensiju shēmām, kurām valsts ministrs ir piešķīris garantiju vai veicis kādu citu pasākumu, lai garantētu, ka shēmas aktīvu pietiek tās saistību izpildei. […] Ja šāda garantija ir sniegta tikai attiecībā uz kādu shēmas daļu, tad 56.–60. pantu un šos noteikumus piemēro tā, it kā šī daļa un pārējās shēmas daļas būtu atsevišķas shēmas” (izcēlums pievienots).

(31)

Turklāt 1995. gada Pensiju likuma 75. pantā paredzēts, ka gadījumā, ja maksātnespējas laikā shēmas aktīvu vērtība ir mazāka nekā shēmas pasīvu summa, šīs starpības summa uzskatāma par darba devēja parādu shēmas pārvaldītājiem vai vadītājiem. Tomēr 1996. gada Noteikumos par uzņēmumu pensiju shēmām (deficīts uzņēmuma likvidēšanas laikā) paredzēts:

“75. pantu nepiemēro […] tām uzņēmumu pensiju shēmām, kurām valsts ministrs ir piešķīris garantiju vai veicis kādu citu pasākumu, lai garantētu, ka shēmas aktīvu pietiek tās saistību izpildei” (izcēlums pievienots).

2.3.2. 2004. gada Pensiju likums: pensiju aizsardzības fonds un likumā noteiktie finansēšanas mērķi

(32)

Pēc tam, kad tūkstošiem darbinieku zaudēja lielu savu pensiju daļu tos finansējošo uzņēmumu bankrota dēļ, spēcīga politiskā spiediena rezultātā ar 2004. gada Pensiju likuma 2. daļu tika izveidots Pensiju aizsardzības fonds. Pensiju aizsardzības fondu izveidoja 2005. gada aprīlī. Tā pienākums ir maksāt kompensāciju to pensiju shēmu dalībniekiem, kuras finansējošie darba devēji zaudējuši maksātspēju un kuru shēmas aktīvi ir nepietiekami, lai visiem dalībniekiem nodrošinātu Pensiju aizsardzības fonda izmaksājamajām kompensācijām līdzvērtīgu aizsardzību.

(33)

Pensiju aizsardzības fondu daļēji finansē no aktīviem, kas pārņemti no tām shēmām, kuru pienākumus fonds uzņēmies, un daļēji no ikgadējās nodevas, ko iekasē no attiecīgajām pensiju shēmām. Šī nodeva ietver administratīvo nodevu un riska nodevu, kas iekļauj divus elementus: uz risku balstītu elementu, kurā ņemts vērā nepietiekama shēmas finansējuma un darba devēja maksātnespējas risks (80 % no nodevas), un uz shēmas saistību apjomu balstītu elementu (20 % no nodevas). Sākotnējās nodevas apmēru 2005./2006. gadam noteica, neņemot vērā uz risku balstīto elementu.

(34)

2005. gada Noteikumos par Pensiju aizsardzības fondu (iestāšanās noteikumi) noteikts, ka Pensiju aizsardzības fonds neietver “tādu shēmu, kurai attiecīga valsts iestāde ir devusi savu garantiju vai veikusi citus pasākumus, lai garantētu, ka shēmas aktīvu pietiks tās saistību izpildei”. Ja shēmas daļai ir valsts garantija, garantētā un negarantētā shēmas daļa uzskatāma par atsevišķu shēmu.

(35)

Visbeidzot – ar 2004. gada Pensiju likuma 3. daļu ieviesa jaunas prasības attiecībā uz shēmas finansēšanu (“likumā noteiktie finansēšanas mērķi”), kas aizstāja 1995. gada minimālā finansējuma prasības. Šā likuma 222. pantā noteikts, ka shēmām ir jānodrošina pietiekams un atbilstošs aktīvu daudzums savu tehnisko rezervju segšanai. 2005. gada Noteikumi par uzņēmumu pensiju shēmām (shēmu finansēšana) piešķir atbrīvojumu tai shēmai, kuru garantē valsts iestāde. Turklāt, ja valsts garantija piešķirta tikai kādai shēmas daļai, garantētā un negarantētā shēmas daļa uzskatāma par atsevišķu shēmu.

3. KOMISIJAS LĒMUMS PAR OFICIĀLU IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRU

(36)

Komisija 2007. gada 28. novembra lēmumā par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu izklāstīja savu iepriekšējo novērtējumu un pauda šaubas par attiecīgo pasākumu saderību ar kopējo tirgu. Aplūkotie pasākumi bija šādi:

—	valsts garantija BT attiecībā uz BT pensiju saistībām 1984. gadā,

—	BTPS atbrīvojums no 1995. gada Pensiju likuma un 2004. gada Pensiju likuma ieviesto minimālā finansējuma prasību piemērošanas tām BTPS pensiju saistībām, uz kurām attiecas valsts garantija,

—	BTPS atbrīvojums saskaņā ar 2005. gada Noteikumiem par Pensiju aizsardzības fondu (iestāšanās noteikumi) no prasības, kas noteikta 2004. gada Pensiju likuma 2. daļā un paredz maksāt ikgadēju nodevu Pensiju aizsardzības fondā atbilstoši savām valsts garantētajām pensiju saistībām.

(37)

Šajā lēmumā Komisija pauda viedokli, ka valsts garantija BT pensiju saistībām BT maksātnespējas gadījumā pēc likvidācijas ir izdevīga tikai darbiniekiem un tādēļ nerada BT nekādas priekšrocības, jo neietekmē BT kredītvērtējumu, ieguldījumu vai nodarbinātības politiku. Tādēļ Komisija secināja, ka valsts garantija, aplūkojot to atsevišķi no 1995. un 2004. gadā tiesiskajā regulējumā ieviestajām izmaiņām un ciktāl tā attiecas uz BT pensiju saistībām maksātnespējas gadījumā, nepiešķīra BT nekādas īpašas priekšrocības un tādēļ nebija valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē (3).

(38)

Tomēr Komisija nonāca pie atšķirīga secinājuma attiecībā uz to pensiju tiesisko regulējumu, kuru saistībā ar valsts garantiju ieviesa 1995. un 2004. gadā. Paužot sākotnējās šaubas, vai iespējamais valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, Komisija aicināja Apvienoto Karalisti sniegt šādus paskaidrojumus:

—

nepārprotamus pierādījumus, ka BTPS neizmantoja atbrīvojumu no minimālā finansējuma prasībām, kas noteiktas 1995. un 2004. gada pensiju likumā, norādot šā lēmuma iemeslus. Šādā sakarā Komisija norādīja, ka, neskatoties uz 1995. gada Pensiju likuma prasību par shēmas aktīvu atbilstību tās saistību apmēram, 2006. gadā BTPS joprojām bija 3,4 miljardu GBP liels deficīts,

—	pilnīgu skaidrojumu, kāpēc atbrīvojums no iemaksu veikšanas Pensiju aizsardzības fondā nebija valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē,

—	pilnīgu skaidrojumu, kāpēc šie pasākumi uzskatāmi par saderīgiem ar valsts atbalsta noteikumiem un jo īpaši ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja Komisija atzīs, ka tie ir valsts atbalsts.

4. IESAISTĪTO PERSONU APSVĒRUMI

4.1. Apvienotās Karalistes iestāžu nostāja

(39)	Apvienotās Karalistes apsvērumi attiecas uz jautājumiem, kas iekļauti 2007. gada 28. novembra lēmumā attiecībā uz minimālā finansējuma prasību un atbrīvojumu no nodevu maksāšanas Pensiju aizsardzības fondā.

4.1.1. Minimālā finansējuma prasība

(40)	Apvienotā Karaliste apgalvo, ka BT un BTPS neizmantoja atbrīvojumu no minimālā finansējuma prasības savā labā.

(41)

Minimālā finansējuma prasība, kas noteikta līdz 2004. gadam spēkā bijušā 1995. gada Pensiju likuma 56. pantā, noteica, ka pensiju fonda aktīvu apmēram jābūt ne mazākam par saistību apmēru. Apvienotā Karaliste uzsver, ka pamats pensiju saistību apmēra aprēķināšanai atbilstoši 1995. gada Pensiju likuma 56. panta 3. punktam atšķiras no tā, ko pensiju shēmas parasti izmanto regulārajā izvērtēšanā. Tādēļ, izmantojot atšķirīgu metodoloģiju, tika iegūtas atšķirīgas saistību apmēra vērtības.

(42)

Šajā tabulā ir izklāstītas atšķirības starp vērtējumiem, kas veikti saskaņā ar minimālā finansējuma prasības (“MFR”) metodoloģiju, un BTPS pastāvīgajiem vērtējumiem.

Vērtējuma datums

Aktīvi

Saistības

(saskaņā ar MFR)

Aktīvu attiecība pret saistībām

(saskaņā ar MFR)

Saistības

(pastāvīgie vērtējumi)

Aktīvu attiecība pret saistībām

(pastāvīgie vērtējumi)

31.12.2002.

22,8 miljardi GBP

22,5 miljardi GBP

101,1 %

24,9 miljardi GBP

91,6 %

31.12.1999.

29,9 miljardi GBP

26,5 miljardi GBP

112,7 %

30,9 miljardi GBP

96,8 %

(43)

Šie skaitļi parāda, ka divos – 1999. un 2002. gada – BTPS vērtējumos, kas veikti laikā, kad spēkā bija 1995. gada minimālā finansējuma prasība, saskaņā ar minimālās finansējuma prasības metodoloģiju aprēķinātais finansējums pārsniedza 100 %, turpretī saskaņā ar citu metodoloģiju veiktajā pastāvīgajā vērtējumā konstatēts deficīts. Šādā saistībā Apvienotā Karaliste uzsver, ka minimālā finansējuma prasība neizvirzīja shēmām nosacījumu, ka to aktīvu apmēram jāpārsniedz to saistību apmērs, kas aprēķināts pastāvīgo vērtējumu laikā. Turklāt, lai sasniegtu 100 % aktīvu attiecību pret pasīviem, deficīts atbilstoši minimālā finansējuma prasībai nebija jālabo nekavējoties, bet gan noteiktā termiņā, kas nepārsniedza 10 gadus.

(44)

2004. gada Pensiju likums aizstāja 1995. gada minimālā finansējuma prasību ar jaunu shēmas finansēšanas režīmu, saskaņā ar kuru pensiju fonda pārvaldītājiem bija jāvienojas ar finansējošo uzņēmumu par plānu, kā deficīta gadījumā atjaunot finansējumu. Apvienotās Karalistes iestādes uzsvēra, ka saskaņā ar Noteikumiem par uzņēmumu pensiju shēmām no obligātā finansējuma prasības piemērošanas var atbrīvot tikai tās pensiju shēmas, kas gūst labumu no valsts garantijas un kas ir izveidotas ar kādu tiesību aktu (likumu). Šādā aspektā jānorāda, ka BTPS netika izveidota ar tiesību aktu.

(45)

Apvienotās Karalistes iestādes uzsvēra arī, ka BTPS pilnīgi ievēroja šo obligāto finansējuma prasību, ko atspoguļo BTPS pārvaldītāju sagatavotie ziņojumi, kuros norādīts, ka 2004. gadā finansējuma prasību pilnīgi piemēroja ar 2005. gada vērtējumu saistītajam refinansēšanas plānam. Apvienotās Karalistes iestādes arī norādīja, ka pensiju regulators pārliecinājās – garantija netika izmantota refinansēšanas perioda pagarināšanai vai galveno pieņēmumu aktuārvērtējumā vai refinansēšanas plānā ietekmēšanai.

4.1.2. Atbrīvojums no nodevas maksājuma Pensiju aizsardzības fondā

(46)

Attiecībā uz atbrīvojumu no nodevas maksājuma Pensiju aizsardzības fondā Apvienotās Karalistes iestādes atgādina, ka Pensiju aizsardzības fonds ir daļa no programmas, ko ieviesa saskaņā ar 2004. gada Pensiju likumu, lai uzlabotu pensiju shēmu dalībniekiem piedāvāto aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Pensiju aizsardzības fondu īpaši izveidoja, lai palielinātu dalībnieku aizsardzību shēmu likvidācijas gadījumā, ja to finansējums nav pietiekams un ja vēl nav īstenoti atbilstīgi pasākumi. Apvienotās Karalistes iestādes uzskata – tā kā nodevas maksājuma pienākums ir tieši saistīts ar Pensiju aizsardzības fonda aizsardzības piedāvājumu, saskaņā ar noteikumiem Pensiju aizsardzības fonda kritērijiem neatbilst tās shēmas, kurām ir veikti atbilstīgi pasākumi, piemēram, nodrošināta valsts garantija, jo Pensiju aizsardzības fonda sniegtā aizsardzība uz tām neattiecas.

(47)

Tādēļ BTPS neiekļaujas tajā Pensiju aizsardzības fonda sistēmas jomā, ko piemēro darbiniekiem, kuriem ir spēkā valsts garantija. Patiesi – attiecībā uz šiem darbiniekiem BTPS nav vajadzīga Pensiju aizsardzības fonda aizsardzība un tā nesaņem to, un šā iemesla dēļ nodeva netiek maksāta. Apvienotās Karalistes iestādes uzskata, ka šo gadījumu nevar klasificēt kā izņēmumu, jo tas būtu pretrunā ar Pensiju aizsardzības fonda sistēmas loģiku. Gluži pretēji – ja BTPS pilnā apmērā nomaksātu Pensiju aizsardzības fonda nodevu, strauju peļņu gūtu tās shēmas, kas atbilst Pensiju aizsardzības fonda kritērijiem un saņem tā aizsardzību.

4.2. BT un BTPS pārvaldītāju nostāja

(48)

Kopīgajā 2007. gada 28. novembra iesniegumā par lēmumu BT un BTPS uzsver, ka valsts garantija ir tikai daļa no programmas, kuru ieviesa BT privatizācijas laikā 1984. gadā un kuras nolūks ir aizsargāt valsts civildienesta pensiju tiesībām līdzīgās pensiju tiesības BT pirmsprivatizācijas laika darbiniekiem. Atšķirībā no valsts garantijas nodrošinājuma pirmsprivatizācijas laika darbiniekiem šī programma ietver vairākus tādus papildu apgrūtinājumus, ko parasti neiekļauj uzņēmuma budžetā:

—	valsts civildienesta piedāvātajām līdzīgas uzlabotas priekšrocības, piemēram, pensionēšanās 60 gadu vecumā,

—	labākus agrīnas pensionēšanās nosacījumus, atlaižot darbiniekus skaita samazināšanas dēļ,

—	ierobežojumus BT spējai grozīt šīs saistības, atcelt darba devēja iemaksu […], un

—	BT manto privatizācijas laikā esošo shēmas tīro deficītu.

(49)

Turklāt BT atzīmē, ka Pensiju aizsardzības fonda nodevas nepiemērošana ir loģiskas sekas valsts garantijai, jo tā jau nodrošina atsevišķu pensiju aizsardzību. Tā uzskata, ka šie abi pasākumi (valsts garantija un no tās izrietošais atbrīvojums no Pensiju aizsardzības fonda nodevas) būtībā ir saistīti ar 1984. gada pensiju programmu. Šī programma radīja BT ievērojamu finansiālu slogu. Eksperts aktuārs konstatēja, ka BT nodoto pensiju papildsaistību neto pašreizējā vērtība ir GBP […], un šādu summu privātā sektora uzņēmumi parasti nemaksā. Tā kā šis slogs ievērojami pārsniedz jebkuru summu, kas, nesaņemot valsts garantiju, būtu jāmaksā Pensiju aizsardzības fondā, var secināt, ka BT negūst nekādu vispārēju labumu un tādēļ pasākums nav valsts atbalsts.

(50)

BT apgalvo arī, ka uzskatīt par valsts atbalstu tādu pasākumu kā valsts garantija, kas nebija atbalsts tās piešķiršanas laikā, tāda eksogēna notikuma dēļ kā Pensiju aizsardzības fonda izveide divdesmit gadus vēlāk, kas nemainīja sākotnējā pasākuma noteikumus, būtu pretrunā ar valsts atbalsta tiesību aktiem. Jebkurā gadījumā uzskatāms, ka valsts resursu nodošana netika veikta.

4.3. Sūdzības iesniedzējs un citas ieinteresētās personas

(51)	Ciktāl trešo personu apsvērumi apstrīd Komisijas 2007. gada 28. novembra lēmumā par procedūras uzsākšanu izklāstīto Komisijas atzinumu, ka valsts garantija kā tāda nepiešķir BT nekādas īpašas papildu priekšrocības, šie apsvērumi nav saistīti ar šā lēmuma priekšmetu un šajā lēmumā nav jāaplūko.

(52)

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka, ciktāl garantija iespaido pensiju saistību finansēšanu, šī ietekme uz BT ir ļoti būtiska, jo BTPS deficīta apmērs – 3,4 miljardi GBP 2006. gadā – ir būtisks salīdzinājumā ar BT tīro vērtību – 1,55 miljardi GBP tajā pašā laikā. Ja shēmas deficītu iekļautu bilancē, tas ietekmētu BT finanšu koeficientus, iespēju saņemt kredītus un nosacījumus, ar kādiem tas būtu iespējams. Tādējādi BTPS atšķirīgās finansējuma prasības, ko pieļāva valsts garantija, papildus BTPS saņēmēju aizsardzībai radītu priekšrocības tikai BT, un tai nebūtu jāpasludina faktiska maksātnespēja.

(53)

UKCTA uzskata, ka atbrīvojums no minimālā finansējuma prasībām un Pensiju aizsardzības fonda nodevas maksājuma BT dod priekšrocību, ko neattaisno sistēmas loģika. Tā kā 1984. gadā, kad garantiju izsniedza, vispārējās likumā noteiktās normas, kas regulēja tādas pensiju shēmas kā BTPS, neparedzēja nekādu aizsardzību pensiju shēmu saņēmējiem, 1995. un 2004. gada reformu mērķis bija nodrošināt efektīvu aizsardzību saņēmējiem, tādēļ valsts garantija kļuva lieka. Kāda atsevišķa uzņēmuma atbrīvošana no vispārējā pienākuma uzņēmumiem pašiem izveidot aizsardzības pasākumus vai piedalīties tajos ir klajā pretrunā ar sistēmas loģiku.

(54)

Attiecībā uz minimālā finansējuma prasību UKCTA uzsver, ka, piemērojot valsts garantētajām shēmām atbrīvojumu no 1995. un 2004. gada normatīvajām prasībām, Apvienotā Karaliste ar nodomu atteicās no iespējas samazināt valsts garantijas ietekmi. Turklāt šajā ziņā BT vienpusējais lēmums veikt lielākus maksājumus BTPS nekā būtu vajadzīgs nekādā veidā neiespaido valsts atbildību. Pasākums joprojām ir valsts atbalsts, pat ja tas vēl nav izmantots.

5. NOVĒRTĒJUMS

5.1. Pasākuma atbilstība valsts atbalstam

(55)

EK līguma 87. panta 1. punktā noteikts:

“Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(56)	Lai piemērotu EK Līguma 87. panta 1. punktu, jābūt tādam atbalsta pasākumam, kas piedēvējams līdzekļus piešķīrušajai valstij, iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļo konkurenci kopējā tirgū, radot selektīvu ekonomisku izdevīgumu atsevišķiem uzņēmumiem.

5.1.1. Atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai no dalībvalsts līdzekļiem

(57)

Atbrīvojums no 1995. gada Pensiju likumā un 2004. gada Pensiju likumā noteiktās minimālā finansējuma prasības un atbrīvojums no nodevas maksājuma Pensiju aizsardzības fondā atbilstoši 2004. gada Pensiju likumā noteiktajam valsts garantētajam pensiju saistību apmēram izriet no noteikumiem, ko pieņēmušas Apvienotās Karalistes likumdošanas struktūras. Jāatzīmē, ka tas pats attiecas arī uz valsts garantiju. Tādēļ ikvienu šajos pasākumos ietverto atbalstu piešķir Apvienotā Karaliste. Turklāt šie atbrīvojumi ir saistīti ar valsts līdzekļiem, jo tie izriet no valsts garantijas, kas ir saistīta ar Apvienotās Karalistes valsts līdzekļiem.

(58)

Atbilstoši 1984. gada Telekomunikāciju likumam BT likvidācijas gadījumā Apvienotā Karaliste izpildīs visas pārņēmējas sabiedrības nenokārtotās saistības, ko valsts sabiedrība BT uzņēmusies. Kopš 2003. gada šī atbildība ir samazināta tikai līdz tām nenokārtotajām saistībām, kas attiecas uz pensiju izmaksu. Ja BT tiek likvidēta un kļūst maksātnespējīga, šīs saistības uzliek pienākumu samaksāt attiecīgo ar BTPS saistīto pensiju daļu. Lai izpildītu visas tās nenokārtotās saistības, kuru izpildi citā gadījumā samaksātu BT, šādā gadījumā tiktu pieprasīti Apvienotās Karalistes līdzekļi.

(59)

Ja BT kļūst maksātnespējīga, Apvienotās Karalistes finanšu līdzekļus ne tikai izmanto – to dara bez maksas, un tas neuzliek BT pienākumu maksāt regulāras vai atliktas nodevas vai jebkādu cita veida finansiālu kompensāciju Apvienotās Karalistes kompetento finanšu iestāžu budžetā. Tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste atsakās no iespējamiem ieņēmumiem un tātad no valsts līdzekļiem, kurus tā varētu iegūt, piešķirot valsts garantiju.

(60)

Atbrīvojumu no 1995. gada Pensiju likumā un 2005. gada Pensiju likumā noteiktajām minimālā finansējuma prasībām saskaņā ar valsts garantiju un atbrīvojumu no nodevas maksājuma Pensiju aizsardzības fondā atbilstīgi 2004. gada Pensiju likumā noteiktās valsts garantijas ietvertajām pensiju saistībām īsteno ar tādu valsts garantiju, kas ietver Apvienotās Karalistes līdzekļus. Tas nozīmē, ka šie atbrīvojumi ir atkarīgi no Apvienotās Karalistes līdzekļiem un tātad ir saistīti ar tiem EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

5.1.2. BT (selektīvais) ekonomiskais ieguvums

(61)

Kā personas apsvērumos norāda, attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu ir jāpārbauda, vai atbrīvojums no 1995. gada Pensiju likumā un 2004. gada Pensiju likumā noteiktajām minimālā finansējuma prasībām vai arī atbrīvojums no 2004. gada Pensiju likumā noteiktās nodevas maksājuma Pensiju aizsardzības fondā atbilstīgi valsts garantētajam pensiju saistību apmēram ir radījis BT kādu ekonomisku izdevīgumu.

5.1.2.1. Atbrīvojums no 1995. gada Pensiju likumā un 2004. gada Pensiju likumā noteiktajām minimālā finansējuma prasībām

(62)

Ar 1995. gada Pensiju likumu ieviesa minimālā finansējuma prasību, ka shēmas aktīvu vērtība nedrīkst būt mazāka par shēmas saistību apmēru, kas novērtēts atbilstoši paredzētajai aktuārvērtēšanas metodoloģijai. Valsts garantētie pensiju fondi bija atbrīvoti no šīs finansējuma prasības. Ar 2004. gada Pensiju likuma 3. daļu grozīja 1995. gada likumu, ieviešot jaunu finansēšanas prasību un aktuārvērtejumu shēmu, no kuras valsts garantētie pensiju fondi arī bija atbrīvoti, ja tie bija izveidoti ar tiesību aktu.

(63)

Attiecībā uz atbilstību minimālā finansējuma prasībām, kuras ieviesa ar 2004 gada Pensiju likumu, no Apvienotās Karalistes iestāžu sniegtās informācijas izriet, ka BTPS neatbilst vienam atbrīvojuma saņemšanas nosacījumam, jo to neizveidoja ar tiesību aktu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz valsts garantijas nodrošinātajām priekšrocībām, uz BTPS attiecas 2004. gada Pensiju likumā noteiktās minimālā finansējuma prasības. Tāpēc BT nevar izmantot nevienu tajā paredzēto atbrīvojumu un tai ir jāpilda šā likuma prasības tik ilgi, kamēr tās ir spēkā.

(64)

Šajā sakarā pensiju regulators pārbaudīja jaunākā – BT un BTPS pārvaldītāju 2005. gada decembrī saskaņotā – BTPS refinansēšanas plāna saturu. Pensiju regulators ir neatkarīga iestāde, kas izveidota ar 2004. gada Pensiju likumu un kas ir atbildīga par pensiju shēmu regulēšanu. Apvienotās Karalistes iestādes oficiāli apstiprināja – pensiju regulators pārliecinājās, ka valsts garantiju neizmantoja refinansēšanas perioda pagarināšanai vai galveno BTPS aktuārvērtējuma vai refinansēšanas plāna pieņēmumu ietekmēšanai.

(65)

Tomēr jāizvērtē, vai ar valsts garantiju saistītais atbrīvojums no tām finansējuma prasībām, kas ietvertas 1995. gada Pensiju likumā, uz kuru neattiecās nosacījums, ka attiecīgajai pensiju shēmai jābūt izveidotai ar tiesību aktu, radīja BT vai BTPS kādu ekonomisku izdevīgumu. Jebkuras iespējamās priekšrocības būtu konstatējamas laikā no 1995. gada līdz 2004. gadam, kad minētās prasības bija spēkā.

(66)

Šīs prasības bija noteiktas attiecībā uz metodoloģiju, kas jāievēro, veicot shēmas stāvokļa aktuārvērtējumu, un attiecībā uz desmit gadu periodu, kura laikā jādzēš paziņotais deficīts. Faktiski šis atbrīvojums varēja radīt ekonomisku izdevīgumu tādiem darba devēju uzņēmumiem kā BT, kuru saistības attiecībā uz saviem pensiju fondiem ietver valsts garantija. Šie uzņēmumi varēja ievērot (ja vispār ievēroja) mazāk stingras prasības attiecībā uz i) pienākumu dzēst deficītu, ii) metodoloģiju, kas jāizmanto shēmas aktīvu un saistību novērtēšanai, un iii) iepriekšminēto darbību nosacījumiem un laika periodu. Patiesi – līdzekļus, kas nebija vajadzīgi šo prasību izpildīšanai, varēja izmantot citai saimnieciskai darbībai.

(67)	BTPS finansējuma saistību noteikumi laikā no 1995. gada līdz 2004. gadam ietvēra BT pienākumu dzēst shēmas aktuāra konstatēto deficītu. Lai gan BT būtu varējusi izmantot atbrīvojumu no 1995. gada Pensiju likuma noteikumiem, tā nedarīja to attiecībā uz pienākumu atjaunot pilnu finansējumu.

(68)

Attiecībā uz metodoloģiju Apvienotās Karalistes iestādes iesniedza Komisijai pārskatu par visiem BTPS ieguldījumu principiem kopš 1996. gada. Tās vienmēr norāda, ka BTPS ieguldījumu politikā tika ievērotas 1995. gada Pensiju likumā noteiktās minimālā finansējuma prasības. Apvienotās Karalistes iestādes apgalvo, ka faktiski BT finansēja BTPS tā, it kā uz to pilnīgi attiektos 1995. gada Pensiju likumā un 2004. gada Pensiju likumā noteiktās minimālā finansējuma prasības. Apvienotās Karalistes iestādes pierādīja, ka šīs prasības tika ievērotas arī 1999. un 2002. gadā veiktajos vērtējumos, neskatoties uz deficītu, ko konstatēja citā – pastāvīgajā – vērtējumā. Faktiski, kā konstatēts 1999. un 2002. gadā veiktajā vērtējumā, kad bija spēkā 1995. gada Pensiju likuma minimālā finansējuma prasības, BTPS finansējuma stāvoklī nav vērojams tāds deficīts, kuru saskaņā ar šīm prasībām BT vajadzētu dzēst. Lai gan BT varēja izmantot atbrīvojumu no 1995. gada Pensiju likuma prasībām attiecībā uz paredzēto metodoloģiju, tā to nedarīja un faktiski piemēroja tādu metodoloģiju, kas uzlika stingrākas saistības attiecībā uz BTPS deficīta dzēšanu.

(69)

Attiecībā uz pilnīga finansējuma atjaunošanai paredzēto periodu pausts viedoklis – ja deficītu konstatētu saskaņā ar 1995. gada Pensiju likumā izklāstītajām minimālā finansējuma prasībām, tas nebūtu jādzēš nekavējoties, bet to varētu pārnest uz noteiktu 10 gadu vai īsāku periodu. Patiešām saskaņā ar BTPS noteikumiem BT bija un ir pienākums dzēst jebkādu aktuārvērtējumā paziņoto deficītu starp shēmas aktīviem un saistībām […]. Tomēr, tā kā saskaņā ar 1995. gada Pensiju likumā paredzēto metodoloģiju BTPS netika konstatēts deficīts, šķiet, ka ilgāks periods salīdzinājumā ar likumā paredzēto, kurā BT būtu varējusi to dzēst, neradīja BT nekādu faktisku ekonomisku ieguvumu.

(70)	Komisija atzīmē trešo personu izvirzīto argumentu, ka pasākums joprojām ir valsts atbalsts, pat ja tas vēl nav izmantots. Tomēr pašreizējos apstākļos attiecīgais pasākums vairs nav spēkā, un nav pierādījumu, ka laikā no 1995. līdz 2004. gadam BT būtu guvusi kādu ekonomisku labumu.

(71)

Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka nav konstatēts, ka atbrīvojums no 1995. gada Pensiju likumā noteiktajām minimālā finansējuma prasībām un – vēl jo mazāk – no 2004. gada Pensiju likuma noteikumiem ir devis vai joprojām dod BT kādu ekonomisku izdevīgumu. Tādēļ šādā saistībā nav valsts atbalsta, jo nav izpildīti visi EK līguma 87. panta 1. punkta nosacījumi.

5.1.2.2. Atbrīvojums no nodevas maksājuma Pensiju aizsardzības fondā atbilstoši 2004. gada Pensiju likumā izklāstītajām valsts garantētajām pensiju saistībām.

(72)

Ar 2004. gada Pensiju likumu izveidoja Pensiju aizsardzības fondu, kurā pensiju fondiem jāmaksā ikgadēja nodeva, ja vien tie nesaņem valsts garantiju un tādēļ nav atbrīvoti no šā maksājuma. No 2004. gada ir izveidota vispārējā Pensiju aizsardzības fonda sistēma, un uzņēmumu pensiju shēmām un netiešā veidā arī darba devējiem ir jāveic iemaksas Pensiju aizsardzības fondā, kas nodrošina garantiju ikvienas tādas shēmas darbiniekiem, kas veic iemaksas. Citiem vārdiem – vispārēja sistēma nosaka, ka papildu aizsardzību var saņemt, ja darba devēji samaksā nodevu pilnā apmērā.

(73)

Saskaņā ar Pensiju aizsardzības fonda iestāšanās noteikumiem atbrīvojumu piešķir tai BTPS daļai, kas atbilst valsts garantētajām darbinieku pensiju tiesībām. Tādēļ Pensiju aizsardzības fonds aprēķina BTPS maksājamo nodevu, neiekļaujot tos shēmas dalībniekus, kas tai pievienojās pirms privatizācijas, ar nosacījumu, ka 1984. gada likuma 68. pants garantē BT saistības veikt iemaksas BTPS par šiem dalībniekiem. Tādēļ ir atšķirība starp Pensiju aizsardzības fonda nodevu, ko BTPS faktiski maksāja kopš 2005. gada, un to nodevu, kuru BTPS būtu maksājusi, ja valsts garantiju neņemtu vērā.

(74)

Piemēram, 2005./2006. gadā BTPS samaksātās nodevas apmērs bija GBP […], turpretī bez valsts garantijas tās nodeva būtu bijusi GBP […]. Citiem vārdiem – faktiski samaksātās nodevas apmērs bija mazāk nekā […] no summas, kas BTPS būtu bijis jāmaksā bez valsts garantijas. Ja valsts garantija nebūtu ņemta vērā, turpmākajos gados maksājamās nodevas apmērs būtu GBP […] 2006./2007. gadā un GBP […] 2007./2008. gadā.

(75)

Komisija neuzskata, ka Pensiju aizsardzības fondā maksājamās nodevas samazināšanu attaisnoja “sistēmas loģika”. Komisija uzskata – nevar pieņemt, ka Apvienotajā Karalistē izveidoto pensiju tiesību aizsardzības “sistēmu” veido tikai Pensiju aizsardzības fonds. Drīzāk jāņem vērā visi pensiju aizsardzībai noteiktie pasākumi. Ja BT kļūst maksātnespējīga un tās pensiju fondā rodas deficīts, pensijas attiecīgajiem pirmsprivatizācijas laika darbiniekiem maksā valsts, nevis privāti finansētais Pensiju aizsardzības fonds, kā būtu gadījumā, ja piemērotu parastos noteikumus. Kā minēts iepriekš, BTPS saņem valsts garantijas aizsardzību bez maksas. Šajā gadījumā “loģiski” ir vienīgi tas, ka privātie uzkrājumi kļūst lieki, ja uzņēmuma pensiju sistēmas aizsardzībai ir pieejami valsts līdzekļi.

(76)

Apvienotās Karalistes iestādes, izvirzot argumentu, ka Pensiju aizsardzības fonda izveidoto sistēmu piemēro tikai tādā gadījumā, ja nav īstenoti citi atbilstoši aizsardzības pasākumi, piemēram, nav saņemta valsts garantija, nav ņēmušas vērā faktu, ka aizsardzības pasākumi, no kuriem BTPS gūst labumu, BT ir pieejami bez maksas. Pat ja atzītu, ka Pensiju aizsardzības fonds ir “drošības tīkls”, kas paredzēts tikai tām pensiju shēmām, kuras nesaņem atbilstošu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, spēkā ir fakts, ka BT nemaksā par šādu valsts papildu nodrošinātu pirmsprivatizācijas laika darbinieku pensiju tiesību aizsardzību, ko Apvienotā Karaliste uzskata par nepieciešamu uzņēmumu pensiju shēmu atbilstīgai citu darbinieku aizsardzībai. Patiesi – attiecībā uz tiem pēcprivatizācijas laika darbiniekiem, kuru tiesības valsts negarantē, BTPS saņem Pensiju aizsardzības fonda aizsardzību un veic tajā iemaksas.

(77)

Turklāt Komisija nepiekrīt BT un BTPS viedoklim, ka pasākumu, kuru neuzskatīja par atbalstu 1984. gadā, kad to piešķīra, nevar raksturot kā atbalstu divdesmit gadus pēc eksogēniem notikumiem. Pirmkārt, Komisija norāda, ka tā neuzskata, ka pati garantija ir atbalsts BT. Kā Komisija norādīja 2007. gada 28. novembra lēmumā, valsts garantiju pensiju saistībām piešķīra minēto darbinieku labā, un tā neradīja tiešu BT ekonomisku izdevīgumu. Tomēr tagad garantija ir galvenais iemesls, kādēļ BT gūst labumu, kas ir atbrīvojums no tās nodevas maksājuma pilnā apmērā, kuras nolūks ir finansēt ar 2004. gada Pensiju likumu ieviesto Pensiju aizsardzības fondu un kuru BT maksā tikai par attiecīgajiem pēcprivatizācijas laika darbiniekiem. Šis atbrīvojums nevarēja būt spēkā laikā, kad valsts garantiju piešķīra, jo tad nebija jāveic iemaksas šādā vai līdzīgā fondā, bet 2004. gada Pensiju likums atzina garantiju kā pamatojumu atbrīvojumam.

(78)

Apgalvojot, ka pienākums veikt iemaksas ir eksogēns valsts garantijai, BT un BTPS neņem vērā faktu, ka 2004. gadā labuma un saņēmēja būtība salīdzinājumā ar 1984. gadu ir atšķirīga. BT maksātnespējas gadījumā pensijas tiesību nodrošinājums pirmsprivatizācijas laika darbiniekiem garantē samaksu atbilstoši viņu uzkrātajām tiesībām. Tomēr atbrīvojums no līdzdalības Pensiju aizsardzības fondā un pilnas nodevas maksājuma BT ir izdevīgs, ciktāl tas samazina citā gadījumā maksājamo nodevu, un valsts garantija ļāva piešķirt šo atbrīvojumu.

(79)

Komisija arī noraida argumentu, ka nekāda izdevīguma nav, jo BT akcionāri par šo garantiju jau samaksājuši kopējā cenā par sabiedrību 1984. gadā. Kā paskaidrots 2007. gada 28. novembra lēmumā, Komisija saskaņā ar pieejamo informāciju secināja, ka pati valsts garantija, ciktāl tā attiecas uz BT pensiju saistībām, neradīja BT nekādu izdevīgumu laikā, kad to piešķīra, tādēļ nav iemesla pieņemt, ka BT akcionāri samaksāja prēmiju par dažu darbinieku ieguvumu, kas īstenotos tikai BT maksātnespējas gadījumā. Tā neietvēra nekādu izdevīgumu līdz 2004. gadam, kad ar tiesību aktu būtiski mainīja tās implikāciju. Privatizācijas laikā pensiju saistību valsts garantija BT akcionāriem nebija īpaši vērtīga, ņemot vērā turpmākos un neparedzamos pensiju tiesību aktu grozījumus. 1984. gadā nebija iespējams prognozēt 2004. gadā noteikto BT pienākumu veikt iemaksas Pensiju aizsardzības fondā, ne arī to iespējamo ekonomisko izdevīgumu, kādu uz valsts garantiju pamata piešķirtais atbrīvojums no šī pienākuma sniegs.

(80)

BTPS arī apgalvo, ka mazākas Pensiju aizsardzības fonda nodevas radīto iespējamo izdevīgumu vairāk nekā kompensē BT un BTPS papildu saistības un finanšu slogs […] GBP apmērā, kā iemesls ir BTPS īpatnības. Komisija neuzskata, ka iespējamos zaudējumus varētu izmantot, lai kompensētu šo ieguvumu:

—	pirmkārt, BT akcionārus maz interesēja vai vispār neinteresēja darbiniekiem garantētais nodrošinājums BT bankrota gadījumā,

—

otrkārt, nav tādas sakarības laikā starp šiem norādītajiem zaudējumiem un ieguvumu, kas izriet no samazinātas iemaksas Pensiju aizsardzības fondā, ko īstenoja 20 gadu vēlāk un uz ko tiesību aktos nav norāžu, ka tā nolūks ir kompensēt iespējamos zaudējumus. Tāpat nav novērojama būtiska saistība starp norādītajiem BT noteiktajiem slogiem un valsts garantētajām saistībām, kas 1984. gadā inter alia ietvēra īstermiņa aizņēmumus, tirdzniecības aizdevumus, pievienotās vērtības nodokli, algas nodokļus un ārējos ilgtermiņa aizdevumus,

—

treškārt, BT norāda uz apgrūtinājumu, ko rada papildu pienākumi ievērot valsts civildienesta ierēdņu tiesībām līdzīgas tiesības. Tomēr nevar izslēgt, ka šīs tiesības savukārt ir radījušas BT tādu labumu kā lielāka attiecīgo darbinieku lojalitāte vai iespēja vienoties par tādu algu un darba apstākļiem, kas šādu tiesību neesamības gadījumā atšķirtos.

(81)

Pretstatā citiem elektronisko sakaru vai citu nozaru uzņēmumiem, kuriem nav piešķirts atbrīvojums no nodevas maksājuma ar 2004. gada Pensiju likumu izveidotajā Pensiju aizsardzības fondā atbilstoši valsts garantēto pensiju saistību apmēram, BT gūst ekonomisku izdevīgumu, jo Pensiju aizsardzības fondā maksā ievērojami mazāku nodevu. Tādēļ BT var izlietot šos finanšu līdzekļus, lai finansētu savu saimniecisko darbību tirgos, kuros tā darbojas.

(82)	Visbeidzot – kopš stājās spēkā 2005. gada Noteikumi par Pensiju aizsardzības fondu (iestāšanās noteikumi), BT, šķiet, tiek radīts valsts finansēts ekonomisks izdevīgums.

5.1.3. Uzņēmumi, kas gūst labumu no selektīviem pasākumiem

(83)

Saistībā ar attiecīgo pasākumu saņēmēju jāuzsver, ka BTPS un BT ir divas dažādas juridiskas personas. Atbrīvojums no attiecīgās nodevas maksājuma Pensiju aizsardzības fondā tiešā veidā attiecas uz BTPS, kuras pārvaldītāji ir atbildīgi par maksājumu. Piemēram, 2005./2006. gadā BTPS maksājamo nodevu, iespējams, finansēja no shēmas aktīviem. Taču, kamēr BT ir maksātspējīga, tai jāveic iemaksas, lai segtu savas pensiju shēmas deficītu un administratīvās izmaksas. Pat ja BT pati nesaņem rēķinus un nemaksā attiecīgo pensiju aizsardzības nodevu, mazāka nodeva samazina BTPS izmaksas un ir izdevīga BTPS aktīviem, tādējādi samazinot pašas BT saistības pret BTPS. Tas nozīmē, ka jebkāds BTPS saņemtais ekonomiskais izdevīgums, ko rada attiecīgais pasākums, tiek pilnīgi nodots BT.

(84)

Turklāt šis pasākums ir selektīvs tādēļ, ka nosacījums 2005. gada Pensiju aizsardzības fonda noteikumos (iestāšanās noteikumi), ar ko īsteno 2004. gada Pensiju likumu un piešķir atbrīvojumu no Pensiju aizsardzības fonda nodevas, ir selektīvs, jo izriet no 1984. gada likumā, kas aplūko tikai BT paredzētās saistības, noteiktās valsts garantijas. Visi šie pasākumi kopā ieviesa atbrīvojumus no vispārējiem pienākumiem, ko ar Pensijas likumu noteica citiem uzņēmumiem, kuriem nav šādu priekšrocību, tādēļ tie ir selektīvi.

5.1.4. Konkurences izkropļojums, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm

(85)

BT ar dažādu meitasuzņēmumu starpniecību aktīvi darbojas, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus vairākās dalībvalstīs, tostarp Vācijā, Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Francijā un Apvienotajā Karalistē un citās valstīs (4). Elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana būtībā ietver satura nosūtīšanu tīklos pāri robežām visā kopējā tirgū neatkarīgi no tā, vai šos pakalpojumus sniedz vietējā, valsts vai starpvalstu mērogā.

(86)

Kā atzinusi elektronisko sakaru uzraudzības iestāde OFCOM, Apvienotajā Karalistē vairākos mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgos BT pieder ievērojama ietekme tirgū tādā nozīmē, kā to paredz ES reglamentējošie noteikumi par elektronisko sakaru pakalpojumiem un tīkliem. Šie tirgi pilnīgi vai daļēji ietver fiksētos šaurjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumus, fiksētās šaurjoslas vairumtirdzniecības centrāles līnijas, izejošos zvanus un zvanu pārsūtīšanu, vairumtirdzniecības platjoslas piekļuvi, vairumtirdzniecības vietējo piekļuvi un nomātās līnijas (5). Visos šajos pakalpojumu tirgos Apvienotajā Karalistē BT konkurē ar ievērojami vājākiem konkurentiem, kuriem nav tādu ekonomisko priekšrocību attiecībā uz iemaksām Pensiju aizsardzības fondā, kādas valsts garantija sniedz BT. Tādēļ aplūkojamais pasākums vēl vairāk izkropļo šo uzņēmumu un BT konkurenci, kuru jau mazina BT ievērojamā ietekme tirgū.

(87)	Ņemot vērā BT darbību un stāvokli valsts un starptautiskajos elektronisko sakaru tirgos, šī priekšrocība var iespaidot konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(88)

Visbeidzot – atbrīvojums no nodevas maksājuma Pensiju aizsardzības fondā atbilstoši valsts garantēto BT pensiju saistību apjomam rada BT ekonomisku izdevīgumu, jo tiek izmantoti Apvienotās Karalistes valsts līdzekļi. Šis izdevīgums var iespaidot konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

5.1.5. Pasākuma likumīgums

(89)	Kopš pieņemts 2004. gada Pensiju likums un 2005. gada Noteikumi par Pensiju aizsardzības fondu (iestāšanās noteikumi), BT ir piešķirta priekšrocība – atbrīvojums no pilnas iemaksas Pensiju aizsardzības fondā.

(90)	Šis atbrīvojums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un par to nav ziņots Komisijai atbilstoši EK līguma 88. panta 3. punktam. Tātad šis pasākums ir nelikumīgs.

5.2. Pasākumu saderības novērtējums

(91)

Tā kā ir apstiprināts, ka atbrīvojums no Pensiju aizsardzības fonda pilnas nodevas maksājuma ir valsts atbalsts, jāizvērtē, vai šāds valsts atbalsts sader ar Kopienas noteikumiem. Šajā ziņā ne Apvienotā Karaliste, ne BT vai BTPS nav apgalvojusi, ka attiecīgie pasākumi ir atzīstami par saderīgiem ar kopējo tirgu.

5.2.1. EK līguma 86. panta 2. punkts

(92)

Lai gan BT ir uzticēti daži vispārēju ekonomisku interešu pienākumi EK līguma 86. panta 2. punkta nozīmē, atbalsts nav saistīts ar šo pienākumu izpildi un neattiecas uz tiem citādi, tādēļ ir pilnībā izdevīgs BT darbībai. Turklāt ne Apvienotās Karalistes iestādes, ne BT neapgalvoja, ka pilnas nodevas maksājumi Pensiju aizsardzības fondā traucētu pildīt BT uzticētos vispārēju interešu nozīmes pienākumus. Šādos apstākļos EK līguma 86. panta 2. punktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

5.2.2. EK līguma 87. panta 2. un 3. punkts

(93)

Attiecīgais pasākums, šķiet, nav saderīgs arī saskaņā ar EK līguma 87. panta 2. punktu. EK līguma 87. panta 2. punkta a) apakšpunkts attiecas uz sociālu atbalstu, ko piešķir individuāliem patērētājiem. Aplūkotais valsts atbalsts sniedz labumu pašai BT. Tātad šis atbalsts neiekļaujas EK līguma 87. panta 2. punkta a) apakšpunkta darbības jomā.

(94)	Turklāt Komisija uzskata, ka noteikti nav piemērojams EK līguma 87. panta 3. punkta a), b) vai d) apakšpunkts, un ne Apvienotās Karalistes iestādes, ne BT vai BTPS šādā aspektā argumentus neizteica.

(95)

Vienīgais iespējamais pamats attiecīgā pasākuma atbilstībai šajā posmā varētu būt EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts. Tomēr nešķiet, ka attiecīgais pasākums atbilst kādam no tiem noteikumiem attiecībā uz šā apakšpunkta piemērošanu, kurus Komisija līdz šim savās pamatnostādnēs un paziņojumos ir izsludinājusi. Tātad šā pasākuma atbilstība būtu vērtējama, tieši pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kurā noteikts, ka “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(96)

Lai atbalsts būtu saderīgs atbilstoši EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, tam nepieciešamā un samērīgā veidā jābūt kopīgu interešu labā. Tādēļ Komisija uzskata par lietderīgu izvērtēt šādus jautājumus.

1)	Vai atbalsta pasākumam ir skaidri definēts kopīgu interešu mērķis (proti, vai ierosinātais atbalsts novērš kādas tirgus nepilnības vai ir paredzēts kādam citam mērķim)?

Vai atbalsts ir rūpīgi izstrādāts, lai sasniegtu kopīgo interešu mērķi? Respektīvi:

—	vai atbalsta pasākums ir piemērots līdzeklis,

—	vai tam ir stimulējoša ietekme, proti, vai atbalsts maina uzņēmumu darbību,

—	vai atbalsta pasākums ir proporcionāls, t. i., vai tās pašas darbības izmaiņas varētu panākt ar mazāku atbalstu?

3)	Vai konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību ir ierobežoti, lai kopējais līdzsvars būtu pozitīvs?

(97)

Apvienotā Karaliste nav norādījusi, vai attiecīgā pasākuma nolūks bija sasniegt kādu konkrētu mērķi kopīgās interesēs. Turklāt nav saskatāmas norādes vai pamatojums, kas liecinātu, ka attiecīgais valsts atbalsts ir atbilstošs un samērīgs līdzeklis, kas nodrošina piemērotu stimulējošu ietekmi uz tādas saimnieciskās darbības attīstību, kurā kopā ar citiem konkurentiem iesaistīta arī BT. Kā norādīts iepriekš, attiecīgais pasākums nav saistīts ar BT uzticētā vispārēju ekonomisko interešu nozīmes uzdevuma pildīšanu un neattiecas uz to.

(98)

Tādēļ šķiet, ka vienīgais kopīgo interešu mērķis, kam varētu atbilst attiecīgās pensiju tiesību aktu normas, ir darbinieku pensiju tiesību papildu aizsardzība viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā. Papildu garantija, ka pensionētie darbinieki patiešām baudīs darba dzīves laikā paveiktajam darbam atbilstošu finansiālu labklājību, ir kopīgās un sociāli līdzsvarotas saimnieciskās darbības attīstības interesēs. Tomēr, nosakot atbrīvojumu no BTPS maksājamās nodevas, atbalsta pasākums neveicina šo mērķu sasniegšanu.

(99)

Turklāt Apvienotās Karalistes iestādes pauž viedokli, ka pensiju aizsardzības pasākumi aizsardzību var sniegt tikai tādā gadījumā, ja nav citas alternatīvas un piemērotas aizsardzības. Šādā gadījumā var uzskatīt, ka arī 2004. gada Pensiju likums rada stimulu uzņēmumiem pašiem un uz sava rēķina izveidot alternatīvas sistēmas vai mehānismus, lai nebūtu jāmaksā nodeva vispārējā Pensiju aizsardzības fondā un jāpaļaujas uz to. Tomēr atbalsta pasākums bez kompensācijas maksājuma iznīcina jebkādu BT stimulu veidot alternatīvu sistēmu. Gluži pretēji – ja atbalstu aizliegtu, BT rastos stimuls to darīt vai vismaz paļauties uz privāti finansēto Pensiju aizsardzības fondu, lai saviem pirmsprivatizācijas laika darbiniekiem garantētu pensijas tiesības.

(100)

Tas nozīmē, ka atbalsta pasākums nav piemērots līdzeklis, lai sasniegtu Apvienotās Karalistes pensiju tiesību aktos identificējamu kopīgu interešu mērķi. Gluži pretēji – atbalsts atbrīvo BTPS un tādējādi arī BT no pamatdarbības izmaksām, kas tām rastos, tiecoties sasniegt šādu mērķi. Tādēļ pamatdarbības izmaksu finansēšanas atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci nekompensē pozitīvā ietekme citos aspektos, līdz ar to kopējais līdzsvars ir negatīvs.

(101)

Tādēļ Komisija secina, ka atbrīvojumu no Pensiju aizsardzības fonda pilnas nodevas maksājuma nevar atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu atbilstoši EK līguma 86. panta 2. punktam vai EK līguma 87. panta 3. punktam.

6. SECINĀJUMS

(102)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secina, ka atbrīvojums no nodevas maksājuma Pensiju aizsardzības fondā atbilstoši valsts garantēto BT pensiju saistību apmēram ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ko nevar atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

7. ATGŪŠANA

(103)

Saskaņā ar 14. panta 1. punkta nosacījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (6), ja nelikumīga atbalsta gadījumos pieņem negatīvus lēmumus, Komisija nolemj, ka attiecīgajai dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja. Atgūstams ir tikai tas atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(104)

Atgūšanas nolūks ir atjaunot situāciju, kāda bija pirms atbalsta piešķiršanas. Tas ir panākts, kad BT atmaksājusi nesaderīgo atbalstu un tādējādi zaudējusi savas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem tirgū, jo BTPS nav veikusi pilnu nodevu maksājumu Pensiju aizsardzības fondā kopš 2005. gada. Atgūstamajai summai jābūt tādai, lai novērstu BT – kas saskaņā ar iepriekš izklāstīto 83. apsvērumu ir šā pasākuma saņēmēja – radīto ekonomisko izdevīgumu.

(105)

Tā kā nesaderīgais atbalsts BT ir vienāds ar starpību starp to nodevu Pensiju aizsardzības fondam, kas būtu jāmaksā kopš fonda izveidošanas 2005. gadā, ja valsts garantijas nebūtu, un nodevu, kuru BTPS faktiski samaksāja, atgūstamā summa ir šī starpība, kam pievienota par šo summu uzkrātā atgūšanas procentu likme, kas nevar būt mazāka par to, kas aprēķināta saskaņā ar 9. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (7).

(106)

Jāatzīmē, ka saskaņā ar Apvienotās Karalistes 2007. gada 29. martā sniegto informāciju Pensiju aizsardzības fonda valde, BT un BTPS pārvaldītāji noslēdza fiduciāru līgumu par tādas summas bloķēšanu darījuma kontā, kas vienāda ar starpību starp summu, kas BTPS būtu jāmaksā 2005./2006. gadā, ja nebūtu ņemta vērā valsts garantija, un BTPS faktiski samaksāto summu. Turpmākajos gados BTPS bija jāiemaksā darījuma kontā tāda summa, ko tā būtu maksājusi, ja nebūtu ņemta vērā valsts garantija. Par šīm summām ir aprēķināti procenti […] apmērā, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes datiem ir […].

(107)

Saskaņā ar fiduciārā līguma noteikumiem šie pasākumi ir spēkā, līdz Komisija pabeidz savu izmeklēšanu par to, vai Pensiju aizsardzības fonda nodevas samazināšana ir nesaderīgs atbalsts, vai nolemj neturpināt skatīt šo jautājumu. Pirmajā gadījumā Pensiju aizsardzības fonda rēķinā norādītā galīgā summa par pensiju aizsardzības nodevām ietver arī to procentu maksājumus, kas uzkrāti par darījuma kontā iemaksātajām summām. Tādēļ, ja Komisija pieņem lēmumu, ka atbalsts ir nesaderīgs, […] pienākas Pensiju aizsardzības fondam un nevis BTPS vai BT. Tam jānodrošina, ka darījumu kontā uzkrātie procenti vēl vairāk nepalielina BT gūto ekonomisko izdevīgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nelikumīgi piešķīra saņēmējam BT plc kā atbrīvojumu no BT pensiju fonda iemaksas Pensiju aizsardzības fondā tām saņēmēja pensiju saistībām, uz kurām attiecās grozītā 1984. gada Telekomunikāciju likuma 68. panta 2. punkts, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste pārtrauc nesaderīgā atbalsta sniegšanu BT plc.

2. pants

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atgūst no saņēmēja 1. pantā minēto atbalstu.

Atgūstamajai summai piemēro procentu maksājumu par visu periodu no tās dienas, kad atbalstu īstenoja, līdz atgūšanas dienai.

Procentu maksājumu aprēķina kā kapitalizēto procentu maksājumu atbilstoši V nodaļai Regulā (EK) Nr. 794/2004.

3. pants

1.pantā minēto atbalstu atgūst nekavējoties un efektīvā veidā.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nodrošina, ka šo lēmumu īsteno četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

4. pants

Divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a)	no saņēmēja atgūstamā kopsumma;

b)	šā lēmuma izpildes nolūkā veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts; un

c)	dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam pieprasīts atmaksāt atbalstu.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste informē Komisiju par šā lēmuma īstenošanā veikto valsts pasākumu norisi, līdz pilnībā atgūts 1. pantā minētais atbalsts. Tā pēc Komisijas vienkārša pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju par šā lēmuma izpildē veiktajiem un plānotajiem pasākumiem. Turklāt tā sniedz izsmeļošu informāciju par atgūstamā atbalsta summām un attiecīgajiem procentiem, kas jau atgūti no saņēmēja.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistei.

Briselē, 2009. gada 11. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 15. 22.1.2008., 8. lpp.

(2) Konfidenciāla informācija.

(3) Sk. Komisijas 2007. gada 28. novembra lēmuma 42.–60. punktu.

(4) Sk. http://www.btplc.com/Report/Report08/pdf/AnnualReport2008.pdf

(5) Sk. http://www.btplc.com/Report/Report08/pdf/AnnualReport2008.pdf. Sk. arī OFCOM2005. gada 30. jūnija paziņojumu saskaņā ar 155. panta 1. punktu 2002. gada Likumā par uzņēmumiem [Enterprise Act] tīmekļa vietnē http://www.ofcom.org.uk/consult/condocs/sec155/sec155.pdf, Galīgos paziņojumus par telekomunikāciju stratēģisko pārbaudi [Final statements on the Strategic Review of Telecommunications] un saistības atsauces vietā saskaņā ar 2002. gada Likumu par uzņēmumiem (2005. gada 22. septembris) tīmekļa vietnē http://www.ofcom.org.uk/consult/condocs/statement_tsr/statement.pdf

(6) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta (tagad 88. pants) piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

(7) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 836/2009 (2009. gada 14. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2009/120/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko attiecībā uz jaunieviestās terapijas zālēm groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm ( 1 )	3
	*	Komisijas Direktīva 2009/121/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko groza I un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem, lai pielāgotu šos pielikumus tehnikas attīstībai ( 1 )	13
	*	Komisijas Direktīva 2009/122/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei, lai pielāgotu šo pielikumu tehnikas attīstībai ( 1 )	14

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	34,5
0702 00 00	ZZ	34,5
0707 00 05	MK	19,1
	TR	111,0
	ZZ	65,1
0709 90 70	TR	101,8
0709 90 70	ZZ	101,8
0805 50 10	AR	102,8
	CL	137,4
	UY	117,8
	ZA	95,3
	ZZ	113,3
0806 10 10	EG	137,1
	IL	227,0
	TR	98,6
	ZZ	154,2
0808 10 80	AR	123,6
	BR	68,1
	CL	76,3
	NZ	82,6
	US	85,9
	ZA	77,4
	ZZ	85,7
0808 20 50	AR	160,8
	CN	61,6
	TR	116,9
	ZA	69,7
	ZZ	102,3
0809 30	TR	114,2
	US	228,1
	ZZ	171,2
0809 40 05	IL	126,2
	TR	113,9
	ZZ	120,1

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.242.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 242

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 15. septembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2009/703/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 11. februāris) par valsts atbalstu C 55/07 (ex NN 63/07, CP 106/06), ko īstenoja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste – Valsts garantija BT pensiju fondam (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 685) ( 1 )	21


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ