11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1659/2005 (2) (turpmāk “sākotnējā regula”) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam. Pasākums ir procentuālā maksājuma likme 39,9 % apjomā, izņemot sešus sākotnējā regulā īpaši minētus uzņēmumus, uz kuriem attiecas individuālās maksājuma likmes.

(2)

Pēc galīgo pasākumu noteikšanas Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu no Ķīnas ražotāja eksportētāja Bayuquan Refractories Company Limited (turpmāk “pieprasījuma iesniedzējs” jeb “BRC”) saņēma pieprasījumu sākt sākotnējās regulas daļēju starpposma pārskatīšanu (turpmāk “starpposma pārskatīšana”). Pieprasījuma iesniedzējs nepiedalījās izmeklēšanā, ar kuru tika iegūti sākotnējā regulā izklāstītie konstatējumi un secinājumi (turpmāk “sākotnējā izmeklēšana”), tāpēc šim uzņēmumam ir piemērots atlikušais antidempinga maksājums.

(3)

BRC starpposma pārskatīšanas pieprasījumā apgalvoja, kas tas atbilst tirgus ekonomikas režīma (turpmāk “TER”) un atsevišķā režīma (turpmāk “AR”) piešķiršanas kritērijiem. BRC iegādājās Vesuvius Group, tādējādi mainījās tā korporatīvā struktūra. Pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka, salīdzinot tā iekšzemes tirgus pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas ar eksporta cenām uz Kopienu, redzams, ka dempinga starpība ir ievērojami mazāka nekā pašreizējais pasākuma līmenis. Tāpēc tas apgalvoja, ka vairs nav nepieciešams piemērot pasākumu pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu nolēma sākt daļēju starpposma pārskatīšanu vienīgi attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar BRC. Komisija 2008. gada 12. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) publicēja paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu un sāka izmeklēšanu.

(5)

Ražojums, uz kuru attiecas starpposma pārskatīšana, ir sākotnējā regulā aplūkotais ražojums, proti, ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros esošie magnija savienojumi satur vismaz 80 % MgO, kas satur vai nesatur magnezītu, un kuru izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”), uz kuru patlaban attiecas KN kodi ex 6815 91 00, ex 6815 99 10 un ex 6815 99 90 (Taric kodi 6815910010, 6815991020 un 6815999020).

(6)

Ražojumam, ko ražo un pārdod Ķīnas iekšējā tirgū, un ražojumam, ko eksportē uz Kopienu, kā arī ražojumam, ko ražo un pārdod ASV, ir vienādas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam TER pieprasījuma veidlapu un anketu un šim nolūkam atvēlētajā termiņā saņēma atbildes. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(9)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(10)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās, kas skar ĶTR izcelsmes importu, normālvērtību saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosaka tiem ražotājiem, par kuriem bija konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, proti, ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma izgatavošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas apstākļi. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(11)

Pieprasījuma iesniedzējs atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam pieprasīja TER un noteiktajā termiņā iesniedza pienācīgi aizpildītu TER pieprasījuma veidlapu. Pēc tam tajā sniegtā informācija un ziņas tika pārbaudītas izmeklēšanā uz vietas.

(12)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka pieprasījuma iesniedzējs neatbilst otrajam un trešajam TER piešķiršanas kritērijiem, kas minēti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā. Uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tam ir viens skaidrs grāmatvedības dokumentu kopums, kas bija sagatavots un revidēts atbilstoši SGS. Tā finanšu pārskatā un atsevišķos kontos tika konstatēti SGS un uzskaites principu pārkāpumi, piemēram, nepareizi iegrāmatoti un amortizēti pamatlīdzekļi un nepareizi iegrāmatoti kreditoru parādi un avansa maksājumi. Revidents nenorādīja uz šiem pārkāpumiem, tādējādi tika secināts, ka finanšu pārskats nav revidēts saskaņā ar SGS. Turklāt uzņēmums nepierādīja, ka tam nav būtisku izkropļojumu, kas pārņemti no iepriekšējās sistēmas, kurā nav tirgus ekonomikas, jo īpaši tādēļ, ka maksa par zemes izmantošanas tiesību iegādi bija ievērojami zemāka par šo tiesību tirgus cenu.

(13)

Balstoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem un faktiem, pieprasījuma iesniedzējam nevarēja piešķirt TER.

(14)

Kopienas ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm tika dota iespēja sniegt piezīmes par konstatējumiem saistībā ar TER. Pēc tam pieprasījuma iesniedzējs un Kopienas ražošanas nozare iesniedza piezīmes.

(15)

Pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka jautājumiem saistībā ar grāmatvedības dokumentiem nav būtiskas nozīmes un/vai ka 2008. gadā tie tika izlaboti. Jānorāda, ka pieteikuma iesniedzēja 2007. gada pārskatā konstatēto neatbilsmju dēļ pieteikuma iesniedzēja finanšu situācija bija atspoguļota diezgan neprecīzi. Pārbaudot pārskatus attiecībā uz IP, tika atklāts, ka 2007. gadā radušās problēmas 2008. gadā aizvien saglabājās. Nevarēja pieņemt pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu par to, ka 2008. gada beigās ir mainījusies tā grāmatvedības prakse, jo šīs pārmaiņas notika deviņus mēnešus pēc IP, turklāt tās nebija iespējams pārbaudīt uz vietas.

(16)

Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka pieprasījuma iesniedzējs neatbilst pirmajam kritērijam, jo dažādo eksporta ierobežojumu dēļ, ko Ķīnas valdība bija piemērojusi galvenajam izejmateriālam, no kura tika izgatavots attiecīgais ražojums, nepareizi tika atspoguļotas minētā izejmateriāla cenas iekšzemes tirgū. Tādējādi Ķīnas magnēzija ķieģeļu ražotāji izejmateriālu var iegūt ar labākiem nosacījumiem salīdzinājumā ar konkurentiem citās valstīs.

(17)

Pārbaudot šo apgalvojumu, tika izpētītas galvenā izejmateriāla, proti, magnēzija iegādes cenas, ko maksāja BRC, un biržā kotētās Ķīnas magnēzija cenas (avots: Price Watch/Industrial minerals), ko bija sniegusi Kopienas ražošanas nozare. No salīdzinājuma bija redzams, ka cenu atšķirību IP nevarēja uzskatīt par ievērojamu. Turklāt izmeklēšanā varēja pārbaudīt, vai BRC bija varējis brīvi iegādāties magnēziju no dažādiem piegādātājiem un vai cenas tika saskaņotas bez valsts iesaistīšanās. Uz šā pamata ir skaidrs, ka nepareizi atspoguļotās izejmateriālu cenas izmeklēšanas periodā būtiski neietekmēja BRC.

(18)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek apstiprināti konstatējumi un secinājums par to, ka uzņēmumam BRC nevar piešķirt TER.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, ja tāds ir, izņemot gadījumus, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem AR piešķiršanas kritērijiem. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(20)

Pieprasījuma iesniedzējs ne vien lūdza tam piešķirt TER, bet pieprasīja arī AR gadījumā, ja tam nepiešķirtu TER.

(21)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem. Izmeklēšanā netika konstatēti fakti, kuru rezultātā tiktu noraidīta pieprasījuma iesniedzēja pieprasītā AR piešķiršana. Tāpēc tiek secināts, ka uzņēmumam BRC varēja piešķirt AR.

(22)

Ja importa izcelsme ir valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, un ja nevarēja piešķirt TER, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētajām valstīm normālvērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu jānosaka, izmantojot cenu vai salikto vērtību analogā valstī.

(23)

Komisija paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu norādīja uz ieceri izmantot Amerikas Savienotās Valstis (ASV) kā atbilstošu analogo valsti, lai noteiktu normālvērtību attiecībā uz ĶTR, jo šo analogo valsti izmantoja sākotnējā izmeklēšanā. Viens ASV ražotājs piekrita sadarboties izmeklēšanā, lai noteiktu normālvērtību attiecībā uz BRC. No ieinteresētajam personām netika saņemtas piezīmes par šo priekšlikumu.

(24)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālvērtību attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas bija saņemta no sadarbībā iesaistītā ražotāja analogajā valstī.

(25)

Lai nodrošinātu normālvērtību noteikšanu lielākajai daļai no ĶTR eksportēto ražojuma veidu, īpaši tāpēc, ka tika izmantoti analogās valsts dati, uzskatīja par lietderīgu labot kritērijus, kurus izmantoja, lai attiecīgi apzinātu dažādos ražojuma veidus. Tāpēc, pamatojoties uz labotajiem kritērijiem, pārskatīja dempinga aprēķinu.

(26)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms attiecībā uz sadarbībā iesaistīto ASV ražotāju noteica, vai tā līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no atbilstošo pārdevumu kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Kopienu. Tika konstatēts, ka visi ASV attiecīgā ražotāja iekšzemes tirgū veiktie pārdevumi bija veikti reprezentatīvos apjomos.

(27)

Pēc tam tika apzināti tādi līdzīgā ražojuma veidi, kuri tika pārdoti iekšzemes tirgū un kuri bija vienādi vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Kopienu pārdotajiem ražojuma veidiem.

(28)

Par katru ražojuma veidu, kuru sadarbībā iesaistītais ASV ražotājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un par kuru bija konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar magnēzija ķieģeļu veidu, ko BRC pārdod Kopienā, tika noskaidrots, vai ASV pārdevumi iekšzemes tirgū ir bijuši pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrēta magnēzija ķieģeļu veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja minētā veida pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū IP bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā magnēzija ķieģeļu veida pārdevumu kopējā apjoma, ko BRC bija eksportējis uz Kopienu. Tika konstatēts, ka visi ražojuma veidi tika pārdoti pietiekamos daudzumos iekšzemes tirgū, lai tos uzskatītu par reprezentatīviem.

(29)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra magnēzija ķieģeļu veida reprezentatīvo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikts parastajā tirdzniecības apritē, nosakot attiecīgā magnēzija ķieģeļu veida rentablo pārdevumu īpatsvaru, kas veikts neatkarīgiem pircējiem.

(30)

Iekšzemes tirgū veiktus pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja konkrētā ražojuma veida vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās. Tāpēc tika noteiktas ražošanas izmaksas katram ražojuma veidam, kas IP laikā bija pārdots ASV iekšējā tirgū.

(31)

Veicot iepriekš minēto analīzi, tika konstatēts, ka visi pārējie ražojuma veidi, izņemot vienu, ir pārdoti parastajā tirdzniecības apritē ASV. Tādējādi šo ražojuma veidu normālvērtību noteica, izmantojot visas cenas, kas ASV iekšējā tirgū ir samaksātas vai jāmaksā par tādiem ražojuma veidiem, kas salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus BRC eksportēja uz Kopienu. Normālvērtību noteica kā vidējo svērto pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, kuru maksāja nesaistītie pircēji ASV.

(32)

Lielākā daļa ražojuma veidu, kurus BRC bija eksportējis uz Kopienu, bija ražojuma veidi ar papildu apstrādi, kurus sadarbībā iesaistītais ražotājs nepārdeva vai nepārdod reprezentatīvos daudzumos ASV. Tāpēc šo ražojuma veidu normālvērtību noteica, izmantojot atbilstošo ražojuma veidu bez papildu apstrādes pārdevumus ASV, kā aprakstīts 31. apsvērumā, kas tika turpmāk koriģēta, lai ņemtu vērā ražojuma fizisko īpašību atšķirības. Korekcijas līmeni aprēķināja, izmantojot sākotnējā izmeklēšanā sniegtās un pārbaudītās ziņas par Kopienas ražošanas nozari.

(33)

Vienīgajam ražojuma veidam, kuram nevarēja izmantot pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, kā minēts 31. apsvērumā, bija jāpiemēro cita metode. Šajā gadījumā Komisija izmantoja salikto normālvērtību, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu aprēķināja, eksportēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un samērīgu peļņas normu. PVA summas un peļņas normu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punktam noteica, izmantojot vidējās PVA izmaksas un peļņas normu līdzīgā ražojuma pārdevumiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē.

(34)

Visi pārdevumi, kurus BRC eksportēja uz Kopienu, bija veikti, izmantojot saistītus importētājus, tāpēc ražotāja eksporta cena bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi tālāk pārdeva pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā, to pienācīgi koriģējot, lai iekļautu visas no importēšanas līdz tālākpārdošanai radušās izmaksas un samērīgu PVA un peļņas normu. Šajā ziņā izmantoja saistīto importētāju PVA izmaksas.

(35)

Lai šim mērķim izmantotu saprātīgu importētāja peļņu, tā kā nebija datu no nesaistītiem importētājiem un pašreizējā starpposma pārskatīšanā tiek pārbaudīts tikai dempings attiecībā uz vienu uzņēmumu, proti, pieteikuma iesniedzēju, peļņas normu noteica, izmantojot sākotnējā izmeklēšanā reģistrēto nesaistītā importētāja, kurš sadarbojās, peļņu.

(36)

Vidējo normālvērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida vidējo eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī un tādā pašā netiešo nodokļu uzlikšanas līmenī. Lai nodrošinātu patiesu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā to faktoru atšķirības, kuri saskaņā ar iesniegto un pierādīto informāciju ietekmēja cenas un to salīdzināmību. Šim nolūkam attiecīgos gadījumos, ja tas bija pamatoti, tika koriģētas transporta izmaksas, apdrošināšanas, pārkraušanas maksas, kredīta izmaksas un faktiski samaksātie antidempinga maksājumi.

(37)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka par eksporta pārdevumiem samaksātais PVN netika atmaksāts. Tāpēc informācijā, ko atbilstīgi pamatregulas 20. pantam nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam, bija norādīts, ka gan eksporta cena, gan normālvērtība būtu jānosaka, par pamatu izmantojot samaksāto vai maksājamo PVN. Pieprasījuma iesniedzējs iebilda pret šādas metodes izmantošanu, jo tādā gadījumā normālvērtība palielinātos par summu, kas pārsniegtu PVN summu, kura būtu bijusi jāatskaita no eksporta cenas.

(38)

Saistībā ar šo argumentu jānorāda, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā par eksporta pārdevumiem samaksātais PVN netika atmaksāts. Tāpēc nebija vajadzības koriģēt ne PVN, ne eksporta cenu, ne normālvērtību. Turklāt izmantotā metode ir neitrāla. Tās ietekme ir tāda pati kā tad, ja uzņēmums atsevišķus ražojumus pārdotu uz Kopienu vai veiktu darījumus uz Kopienu par eksporta cenu, kas nerada dempingu. Citiem vārdiem sakot, pat tad, ja abās vienādojuma pusēs iekļautu PVN, tas palielinātu abu elementu starpību, un tas pats būtu vērojams arī modeļos, kuros nebija dempinga.

(39)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktā paredzētajam katra ražojuma veida vidējo svērto normālvērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums liecināja, ka nav dempinga.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka apstākļu maiņa ir ilglaicīga.

(41)

Šajā ziņā jāatgādina, ka pieprasījuma iesniedzējs sākotnējās regulas IP beigās pārdeva tikai ierobežotu daudzumu magnēzija ķieģeļu un tādējādi nepiedalījās sākotnējā izmeklēšanā, tāpēc šim uzņēmumam piemēroja atlikušo maksājumu 39,9 % apjomā. Pēc tam BRC, kurš pastāvēja sākotnējās izmeklēšanas laikā, iegādājās Vesuvius Group, kā rezultātā mainījās BRC korporatīvā struktūra.

(42)

Pieprasījuma iesniedzējs šajā starpposma pārskatīšanā pilnībā sadarbojās, un savāktās un pārbaudītās ziņas ļāva noteikt dempinga starpību, izmantojot tā individuālās eksporta cenas uz Kopienu. Šis aprēķins rāda, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav pamatota.

(43)

Turklāt izmeklēšanā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi liecināja, ka pieprasījuma iesniedzēja korporatīvās struktūras pārmaiņas ir uzskatāmas par ilglaicīgām. Izmeklēšanas gaitā netika iegūta informācija, kas liecinātu par pretējo. Ir maz ticams, ka apstākļi, kuru rezultātā tika sākta šī starpposma pārskatīšana, tuvākajā nākotnē varētu mainīties tā, lai tas ietekmētu pašreizējās pārskatīšanas konstatējumus. Tāpēc jāsecina, ka apstākļu maiņa ir uzskatāma par ilglaicīgu.

(44)

Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, antidempinga maksājums, kas piemērojams BRC veiktajam attiecīgā ražojuma importam, ir jānosaka 0 % apjomā.

(45)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam grozīt Regulu (EK) Nr. 1659/2005, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Piezīmes attiecīgos gadījumos tika ņemtas vērā,

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/7

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1659/2005 (2) (“sākotnējā regula”) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam. Pasākums ir procentuālā maksājuma likme 39,9 % apjomā, izņemot sešus sākotnējā regulā īpaši minētus uzņēmumus, uz kuriem attiecas individuālās maksājuma likmes.

(2)

Komisija 2008. gadā atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu (“starpposma pārskatīšana”). Pieprasījumu, kurš attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, iesniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials Company Limited (“DSRM” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”). Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama DSRM izgatavotiem ražojumiem, ir 27,7 %.

(3)

Pieprasījuma iesniedzējs starpposma pārskatīšanas pieprasījumā apgalvoja, ka ir mainījušies apstākļi, kuru rezultātā tika noteikts pasākums, un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka, salīdzinot tā iekšzemes tirgus pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas ar eksporta cenām uz Kopienu, redzams, ka dempinga starpība ir ievērojami mazāka nekā pašreizējais pasākuma līmenis. Tāpēc tas apgalvoja, ka vairs nav nepieciešams piemērot pasākumu pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu. Pieprasījuma iesniedzējs īpaši sniedza prima facie pierādījumus par to, ka tas atbilst tirgus ekonomikas režīma (“TER”) piešķiršanas kritērijiem.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu nolēma sākt starpposma pārskatīšanu attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar DSRM. Komisija 2008. gada 12. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) publicēja paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu un sāka izmeklēšanu.

(5)

Ražojums, uz kuru attiecas starpposma pārskatīšana, ir sākotnējā regulā aplūkotais ražojums, proti, ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros esošie magnija savienojumi satur vismaz 80 % MgO, kas satur vai nesatur magnezītu, un kuru izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”), uz kuru patlaban attiecas KN kodi ex 6815 91 00, ex 6815 99 10 un ex 6815 99 90 (Taric kodi 6815910010, 6815991020 un 6815999020).

(6)

Ražojumam, ko ražo un pārdod Ķīnas iekšējā tirgū, un ražojumam, ko eksportē uz Kopienu, kā arī ražojumam, ko ražo un pārdod ASV, ir vienādas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm par starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Uzņēmumam DSRM un tā saistītajiem uzņēmumiem nosūtīja tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu, un tie visi noteiktajos termiņos atbildēja. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzes veikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(9)

Dempinga izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(10)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās, kas skar ĶTR izcelsmes importu, normālvērtību saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosaka tiem ražotājiem, par kuriem bija konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, proti, ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma izgatavošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas apstākļi. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(11)

Pieprasījuma iesniedzējs atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam pieprasīja TER un noteiktajā termiņā iesniedza pienācīgi aizpildītu TER pieprasījuma veidlapu. Pēc tam tajā sniegtā informācija un ziņas tika pārbaudītas izmeklēšanā uz vietas.

(12)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem pieciem TER piešķiršanas kritērijiem. Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā DSRM pieņēma lēmumus par uzņēmējdarbību bez valsts iejaukšanās vai bez izkropļojumiem, kas saistīti ar apstākļiem, kuros nav tirgus ekonomikas. Uz DSRM attiecas Ķīnas likumi par maksātnespēju un īpašumu bez jebkādām atkāpēm. Uzņēmumam ir viens neatkarīgi revidēts grāmatvedības dokumentu kopums, un tika konstatēts, ka grāmatvedības sistēma un tā prakse atbilst vispārējiem starptautiskajiem uzskaites principiem un SGS. Tika konstatēts, ka izmaksas un cenas atspoguļo tirgus vērtības un ka valūtas maiņa ir veikta pēc tirgus kursa.

(13)

Ievērojot iepriekš minētos faktus un apsvērumus, pieprasījuma iesniedzējam varēja piešķirt TER.

(14)

Kopienas ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm bija dota iespēja sniegt piezīmes par konstatējumiem saistībā ar TER. Pēc tam pieprasījuma iesniedzējs un Kopienas ražošanas nozare iesniedza piezīmes.

(15)

Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka pieprasījuma iesniedzējs neatbilst pirmajam kritērijam, jo dažādo eksporta ierobežojumu dēļ, ko Ķīnas valdība bija piemērojusi galvenajam izejmateriālam, no kura tika izgatavots attiecīgais ražojums, nepareizi bija atspoguļotas minētā izejmateriāla cenas iekšzemes tirgū. Tādējādi Ķīnas magnēzija ķieģeļu ražotāji izejmateriālu var iegūt ar labākiem nosacījumiem salīdzinājumā ar konkurentiem citās valstīs.

(16)

Pārbaudot šo apgalvojumu, tika izpētītas galvenā izejmateriāla, proti, magnēzija, iegādes cenas, ko maksāja DSRM, un biržā kotētās Ķīnas magnēzija cenas (avots: Price Watch/Industrial minerals), ko bija sniegusi Kopienas ražošanas nozare. No salīdzinājuma bija redzams, ka cenu atšķirību IP nevarēja uzskatīt par ievērojamu. Turklāt izmeklēšanā varēja pārbaudīt, vai DSRM bija varējis brīvi iegādāties magnēziju no dažādiem piegādātājiem un vai cenas tika saskaņotas bez valsts iejaukšanās. Uz šā pamata ir skaidrs, ka nepareizi atspoguļotās izejmateriāla cenas izmeklēšanas periodā būtiski neietekmēja šo konkrēto uzņēmumu.

(17)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek apstiprināti konstatējumi un secinājums par to, ka uzņēmumam DSRM ir jāpiešķir TER.

(18)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms noteica, vai DSRM līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no atbilstošo pārdevumu kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Kopienu. Tika konstatēts, ka visi DSRM pārdevumi iekšzemes tirgū bija veikti reprezentatīvos apjomos.

(19)

Pēc tam tika apzināti līdzīgā ražojuma veidi, kurus DSRM pārdeva iekšzemes tirgū un kuri bija vienādi vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Kopienu pārdotajiem ražojuma veidiem.

(20)

Par katru ražojuma veidu, kuru DSRM bija pārdevis iekšzemes tirgū un par kuru bija konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar eksportam uz Kopienu pārdotā ražojuma veidu, tika noskaidrots, vai pārdevumi iekšzemes tirgū tikuši veikti reprezentatīvā apjomā pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrētā veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja minētā veida pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā veida pārdevumu kopējā apjoma, kas bija eksportēts uz Kopienu.

(21)

Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra veida pārdevumus iekšzemes tirgū varēja uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To veica, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdevumu īpatsvaru, kas IP laikā veikti neatkarīgiem pircējiem.

(22)

Ja kāda ražojuma veida pārdošanas apjoms tika realizēts par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, un šāds apjoms bija vairāk nekā 80 % no minētā veida pārdevumu kopējā apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām, normālvērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā visu IP laikā veikto minētā veida pārdevumu iekšzemes tirgū vidējo svērto cenu neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(23)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par vai vienāds ar 80 % no minētā veida pārdevumu kopējā apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālvērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP laikā veikti iekšzemes tirgū.

(24)

Ja normālvērtības noteikšanai nevarēja izmantot pārdošanas cenas konkrētam ražojuma veidam, ko DSRM bija pārdevis iekšzemes tirgū, bija jāpiemēro cita metode. Šajā ziņā Komisija izmantoja salikto normālvērtību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālvērtību noteica, eksportēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un samērīgu peļņas normu. PVA summas un peļņas normu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punktam noteica, izmantojot vidējās PVA izmaksas un peļņas normu DSRM izgatavotā līdzīgā ražojuma pārdevumiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē.

(25)

Visi DSRM pārdevumi eksportam uz Kopienu tika veikti, izmantojot saistītos uzņēmumus Kopienā vai Šveicē, tāpēc ražotāja eksporta cena bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi tālāk pārdeva pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā, to pienācīgi koriģējot, lai iekļautu visas no importēšanas līdz tālākpārdošanai radušās izmaksas un samērīgu PVA un peļņas normu. Šajā ziņā izmantoja saistīto importētāju PVA izmaksas.

(26)

Lai šim mērķim izmantotu saprātīgu importētāja peļņu, tā kā nebija datu no nesaistītiem importētājiem un pašreizējā starpposma pārskatīšanā tiek pārbaudīts tikai dempings attiecībā uz vienu uzņēmumu, peļņas normu noteica, izmantojot sākotnējā izmeklēšanā reģistrēto nesaistītā importētāja, kurš sadarbojās, peļņu.

(27)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībai DSRM apgalvoja, ka PVA attiecība, kas izmantota, veidojot eksporta cenu vienam no saistītajiem importētājiem, neatspoguļoja realitāti, jo tā bija aprēķināta kā kopējā apgrozījuma attiecība, neņemot vērā faktu, ka šis uzņēmums lielāko daļu pārdevumu veicis, saņemot komisiju, un apgrozījumā ietverta tikai komisijas summa.

(28)

Tādēļ Komisija pārskatīja pierādījumus, kas savākti šā saistītā importētāja uzņēmuma pārbaudē. Pamatojoties uz šo, DSRM pretenzija tika atzīta par pamatotu, un attiecīgi tika pārskatīta šā saistītā importētāja PVA attiecība, ko izmantoja, lai aprēķinātu salikto eksporta cenu. Pārskatītā PVA attiecība tika uzskatīta par atbilstīgu secinājumiem attiecībā uz citiem saistītajiem importētājiem.

(29)

Vidējo normālvērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida vidējo eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī un vienādā netiešo nodokļu līmenī. Lai nodrošinātu patiesu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā to faktoru atšķirības, kuri saskaņā ar iesniegto un pierādīto informāciju ietekmēja cenas un to salīdzināmību. Šim nolūkam attiecīgos gadījumos, ja tas bija pamatoti, tika koriģētas transporta izmaksas, apdrošināšanas, pārkraušanas maksas, kredīta izmaksas un faktiski samaksātie antidempinga maksājumi.

(30)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka par eksporta pārdevumiem samaksātais PVN netika atmaksāts (pat ne daļēji, kā tas notika sākotnējā izmeklēšanā). Tādēļ informācijā, kas pieprasījuma iesniedzējam sniegta saskaņā ar pamatregulas 20. pantu, bija norādīts, ka gan eksporta cenu, gan normālvērtību noteiks, ņemot vērā samaksāto vai maksājamo PVN. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka šāda metode būtu pretlikumīga. Attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja argumentiem var minēt sekojošo.

(31)

Pirmkārt, attiecībā uz argumentu, ka sākotnējā izmeklēšanā tika izmantota cita metodika (proti, PVN atskaitīšana gan no normālvērtības, gan no eksporta cenas), ir jāuzsver, ka apstākļi, ko piemēroja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (“PIP”), atšķiras no tiem, ko piemēroja sākotnējās izmeklēšanas periodā. Sākotnējās izmeklēšanas periodā saskaņā ar iepriekš minēto PVN tika daļēji atmaksāts, kā dēļ bija nepieciešams veikt korekcijas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksporta pārdevumu PVN netika atmaksāts. Tādēļ nebija nepieciešamas nekādas PVN korekcijas ne attiecībā uz eksporta cenu, ne attiecībā uz normālvērtību. Pat tad, ja to varētu kvalificēt kā metodikas maiņu, šī pieeja ir pamatota ar pamatregulas 11. panta 9. punktu, jo apstākļi ir mainījušies.

(32)

Otrs pieprasījuma iesniedzēja arguments ir tāds, ka šajā pārskatīšanā izmantotā metode mākslīgi palielinātu dempinga starpību. Šim argumentam nevar piekrist. Izmantotā metode ir neitrāla. Tai ir tāda pati ietekme arī tad, ja, piemēram, uzņēmums konkrētus produktus vai darījumus pārdod Kopienai par tādu eksporta cenu, kas nerada dempingu. Citiem vārdiem sakot, pat pieņemot, ka PVN iekļaušana vienādojuma abās pusēs palielinātu atšķirības starp abiem elementiem, tas notiktu arī gadījumos, kad nav dempinga.

(33)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktā paredzētajam katra ražojuma veida vidējo svērto normālvērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums liecināja, ka pastāv dempings.

(34)

Tika konstatēts, ka DSRM dempinga starpība, kas izteikta procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļu samaksas, ir 14,4 %.

(35)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika pārbaudīts, vai konstatēto apstākļu maiņu varētu pamatoti uzskatīt par ilglaicīgu.

(36)

Šajā ziņā jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā uzņēmumam DSRM nepiešķīra TER, jo tā uzskaite neatbilda starptautiski pieņemtajiem uzskaites principiem un SGS. Tomēr tam piešķīra atsevišķo režīmu.

(37)

2006. gada 8. decembrī, proti, pēc sākotnējās izmeklēšanas, DSRM kļuva par Ķīnas un ārvalstu kopuzņēmumu, kurā ārvalstu akcionārs bija Duferco grupa, kam piederēja 25 % akciju. Pašreizējā izmeklēšana liecināja, ka šī akcionāru maiņa bija par pamatu būtiskām pārmaiņām DSRM vadībā un grāmatvedības praksē. Uzņēmums DSRM iegādājās Duferco tehnoloģisko kompetenci un atbalstu vadības grāmatvedības un finanšu kontroles jomā un kļuva par Duferco starptautiskā tirdzniecības tīkla daļu. Turklāt izmeklēšanā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi liecina, ka pieprasījuma iesniedzēja korporatīvās struktūras pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(38)

Sākotnējā izmeklēšanā normālvērtību noteica, izmantojot analogās valsts datus, savukārt pašreizējā izmeklēšanā iegūtie un pārbaudītie dati liecināja, ka uzņēmumam DSRM var piešķirt TER, tāpēc dempingu varēja aprēķināt, izmantojot šā uzņēmuma sniegtos datus. Šis aprēķins rāda, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav nepieciešama.

(39)

Tāpēc, ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka apstākļi, kuru rezultātā sāka šo pārskatīšanu, šķiet, tuvākajā nākotnē nevarētu mainīties tā, lai tas ietekmētu pašreizējās pārskatīšanas konstatējumus. Tādēļ jāsecina, ka pārmaiņas ir uzskatāmas par ilglaicīgām.

(40)

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, antidempinga maksājums, kas piemērojams attiecīgā ražojuma importam no DSRM, ir jānosaka 14,4 % apjomā.

(41)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam grozīt Regulu (EK) Nr. 1659/2005, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Piezīmes attiecīgos gadījumos tika ņemtas vērā,

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/12

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/14

(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 7. panta 1. punktu no 2009. gada 1. oktobra ir atcelts importa nodoklis attiecībā uz tarifa pozīcijai 1701 atbilstīgajiem produktiem no reģioniem un valstīm, kas uzskaitītas minētās regulas I pielikumā. Tomēr, ja importa apjoms sasniedz Regulas (EK) Nr. 1528/2007 9. pantā norādīto dubulto slieksni, šo preferenču režīmu var apturēt attiecībā uz minētās regulas I pielikumā uzskaitītajiem reģioniem vai valstīm, kas nav Regulas (EK) Nr. 732/2008 I pielikumā norādītās vismazāk attīstītās valstis. Saskaņā ar 9. panta 2. punktu ir jānosaka reģionālais aizsardzības slieksnis.

(2)

Ar Regulas (EK) Nr. 732/2008 11. panta 3. punktu no 2009. gada 1. oktobra ir pilnībā atcelti kopējā muitas tarifa nodokļi attiecībā uz tarifa pozīcijai 1701 atbilstīgajiem produktiem no valstīm, kurām saskaņā ar minētās regulas I pielikumu piemēro vismazāk attīstītajām valstīm paredzēto īpašo režīmu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 732/2008 11. panta 6. punktu tarifa pozīcijai 1701 atbilstīgu produktu importam laikposmā no 2009. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim vajadzīga importa licence.

(4)

Lai vienkāršotu licencēšanas procedūru, katrs atsauces numurs ir jāsasaista ar valsti, kas iekļauta šīs regulas I pielikumā. Lai novērstu krāpnieciskus pieteikumus, šajā sarakstā jāietver vienīgi tās valstis, kuras patlaban eksportē cukuru uz Eiropas Savienību vai potenciāli varētu to darīt. Jebkura valsts, kas pašlaik nav iekļauta šīs regulas I pielikumā, bet ir norādīta vai nu Regulas (EK) Nr. 1528/2007 I pielikumā, vai Regulas (EK) Nr. 732/2008 I pielikumā, var pretendēt uz iekļaušanu šīs regulas I pielikumā. Šim nolūkam šāda valsts iesniedz Komisijai pieprasījumu par iekļaušanu šīs regulas I pielikumā.

(5)

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, saskaņā ar šo regulu izdotajām importa licencēm būtu jāpiemēro Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (4).

(6)

Lai nodrošinātu vienādu un godīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem, ir jānosaka periods, kurā var iesniegt licenču pieteikumus un izdot licences.

(7)

Saskaņā ar 5. pantu Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (5), tirgus dalībniekiem ir jāiesniedz dalībvalstij, kurā tie ir reģistrēti kā PVN maksātāji, pierādījums, ka tie konkrētu laikposmu ir nodarbojušies ar cukura tirdzniecību. Tomēr iespēja piedalīties preferenču cukura tirdzniecībā jādod tirgus dalībniekiem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar 7. pantu Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 952/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz iekšējā cukura tirgus un kvotu sistēmas pārvaldību (6).

(8)

Dalībvalstīm jāveic īpaša uzraudzība attiecībā uz cukuru, ko importē rafinēšanai. Tāpēc tirgus dalībniekiem jau importa licences pieteikumā ir jānorāda, vai importēto cukuru ir paredzēts rafinēt.

(9)

Lai novērstu importa licenču spekulāciju vai tirdzniecību un lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējam ir tirdzniecības sakari ar eksportētāju trešo valsti, importa licenču pieteikumi ir jāpapildina ar eksportētājas trešās valsts kompetentās iestādes izdotu eksporta dokumentu par daudzumu, kas ir vienāds ar importa licences pieteikumā norādīto daudzumu.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 732/2008 11. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 1528/2007 8. pantu importētājam ir jāapņemas iepirkt produktus ar KN kodu 1701 par cenu, kas nav zemāka par 90 % no salīdzināmās cenas (CIF), kura noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(11)

Ja importa licenču pieteikumos norādītie daudzumi pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1528/2007 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktos daudzumus, dalībvalsts izdotajām licencēm piemēro piešķīruma koeficientu, kuru Komisija nosaka līdzīgi, kā tas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1301/2006. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 9. panta 2. punktu minētais koeficients jāaprēķina pa reģioniem.

(12)

Ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 9. panta 2. punktu ir paredzēta lielāka iespēja pārsniegt Regulas (EK) Nr. 1528/2007 9. panta 1. punktā norādītos daudzumus. Tāpēc Komisijai ir jāsagatavo ziņojums par to, kā tiek piemērots cukura nozares pagaidu aizsardzības mehānisms, un vajadzības gadījumā jāizvirza attiecīgi priekšlikumi. Šajā ziņojumā ir jāiekļauj pārskats par importa plūsmām šīs regulas piemērošanas pirmajos tirdzniecības gados, jāanalizē nākotnē gaidāmās tirdzniecības izmaiņas un jāvērtē visi iespējamie pārsniegšanas riski un attiecīgie daudzumi.

(13)

Cukura nozares pārejas posma aizsardzības mehānisma pārvaldībai noteiktie sliekšņi balstās uz importu konkrētā tirdzniecības gadā. Tāpēc importa licencēm ir jābūt spēkā no 1. oktobra līdz 30. septembrim.

(14)

Regulas (EK) Nr. 1528/2007 8. pantā ir noteikts, ka importa nodokļus nepiemēro tiem importētājiem, kuru maksātā cena nav zemāka par 90 % no salīdzināmās cenas (CIF). Starptautiskajā tirdzniecībā šādi līgumi nozīmē, ka importētājs ir pilnībā atbildīgs par cukuru no iekraušanas dienas. Attiecībā uz licencēm, kuras ir spēkā līdz 30. septembrim un saskaņā ar kurām cukurs iekrauts vēlākais līdz 15. septembrim, nelieli kavējumi loģistikas ķēdē, neskaitot force majeure gadījumus, varētu radīt situāciju, ka importu faktiski veic pēc 30. septembra. Lai novērstu risku, ka jāmaksā pilns importa nodoklis 419 euro apmērā par tonnu un ka tiek ieturēts nodrošinājums, importētājiem ir jādod iespēja importēt minēto cukuru, kas iekrauts vēlākais līdz tirdzniecības gada 15. septembrim, pamatojoties uz importa licenci, kura izdota par minēto tirdzniecības gadu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpagarina importa licences derīguma termiņš, ja importētājs iesniedz pierādījumu, ka cukurs iekrauts vēlākais līdz 15. septembrim.

(15)

Atšķirība starp “cukuru, kas paredzēts rafinēšanai” un “cukuru, kas nav paredzēts rafinēšanai” nav saistīta ar atšķirību starp balto cukuru un jēlcukuru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 III pielikuma II daļas 1. un 2. punktā. Tāpēc ir jānosaka to produktu KN kodi, kurus var importēt saskaņā ar katru importa licenču grupu.

(16)

Līgumu pareizas pārvaldības labad Komisijai attiecīgā informācija ir jāsaņem laikus.

(17)

Ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 153. panta 3. punktu noteikts, ka katra tirdzniecības gada pirmajos trīs mēnešos un nepārsniedzot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 153. panta 1. punktā minētos daudzumus importa licences izdod vienīgi pilna laika cukura rafinētājiem. Minētajā laikposmā tikai pilna laika cukura rafinētājiem jādod iespēja pieteikties importa licenču saņemšanai par rafinēšanai paredzēto cukuru. Šādu licenču derīguma termiņš ir tā tirdzniecības gada beigas, par kuru tās izdotas.

(18)

Dalībvalstīm jāpārbauda, kā tiek pildīts pienākums rafinēt cukuru. Ja importa licences sākotnējais turētājs nespēj sniegt pierādījumu, jāmaksā soda nauda.

(19)

Ir jāpanāk, ka viss apstiprināto tirgus dalībnieku importētais rafinētais cukurs ir importēts, pamatojoties uz importa licenci rafinēšanai paredzētajam cukuram. Par daudzumiem, par kuriem nevar sniegt šādu pierādījumu, jāiekasē soda nauda.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas Pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

Regulas (EK) Nr. 1528/2007 9. panta 1. punktā;

b)

Regulas (EK) Nr. 732/2008 11. panta 4. punktā.

a)

“tel quel svars” ir cukura svars dabīgā stāvoklī;

b)

“rafinēšana” ir jēlcukura pārstrāde baltajos cukuros, kādi tie definēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 III pielikuma II daļas 1. un 2. punktā, un jebkura cita līdzvērtīga tehniska operācija, ko piemēro neiesaiņotam baltajam cukuram.

a)

8. ailē – izcelsmes valsts (viena no šīs regulas I pielikumā uzskatītajām valstīm). Vārdu “jā” atzīmē ar krustiņu;

b)

16. ailē – vienots astoņciparu KN kods;

c)

17. un 18. ailē – cukura daudzums, kas izteikts baltā cukura ekvivalentā;

d)

20. ailē:

e)

24. ailē – vismaz viens no ierakstiem, kas minēti V pielikuma B daļā.

a)

pierādījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iemaksājis nodrošinājumu 20 euro par tonnu cukura attiecībā uz daudzumu, kas norādīts licences 17. ailē;

b)

eksportētājas trešās valsts kompetentās iestādes izdotu eksporta licenču oriģinālus, kas atbilst III pielikumā sniegtajam paraugam, attiecībā uz tādu pašu daudzumu, kāds minēts licences pieteikumā;

c)

rafinēšanai paredzētajam cukuram – pieteikuma iesniedzēja apliecinājumu par apņemšanos rafinēt konkrētos cukura daudzumus, pirms beidzas trešais mēnesis, kas seko mēnesim, kurā beidzas attiecīgās importa licences derīguma termiņš;

d)

attiecībā uz 2009./2010., 2010./2011., 2011./2012. tirdzniecības gadu – pieteikuma iesniedzēja apliecinājumu par apņemšanos iepirkt cukuru par cenu, kas nav zemāka par 90 % no salīdzināmās cenas (CIF), kura noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 8. panta c) punktā par attiecīgo tirdzniecības gadu, kā arī ar darījumu saistītu saistošu dokumentu, ko parakstījis gan pircējs, gan piegādātājs.

a)

cukura daudzumus, kas atbilst rafinēšanai paredzētā cukura importa licencēs norādītajiem daudzumiem;

b)

Kopienā ražotā cukura daudzumus, norādot atsauces uz apstiprināto uzņēmumu, kas ir saražojis minēto cukuru;

c)

citus cukura daudzumus, norādot tā izcelsmi.

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/26

(1)

Padomes 2008. gada 28. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2008, ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), ir noteiktas kvotas 2009. un 2010. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/28

(1)

Padomes 2008. gada 28. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2008, ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), ir noteiktas kvotas 2009. un 2010. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/30

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 676/2009 (2) tika izsludināts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Spānijā.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai var pieņemt lēmumu par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. Nosakot šo maksimālo nodokļa samazinājumu, jo īpaši jāņem vērā kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā.

(3)

Par konkursa uzvarētājiem tiek pasludināti visi pretendenti, kuru piedāvātais samazinājums atbilst ievedmuitas nodokļa maksimālajam samazinājumam vai ir mazāks par to.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/31

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 677/2009 (2) tika izsludināts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Portugālē.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai var pieņemt lēmumu par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. Nosakot šo nodokļa maksimālo samazinājumu, jo īpaši jāņem vērā kritēriji, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā.

(3)

Par konkursa uzvarētājiem tiek pasludināti visi pretendenti, kuru piedāvātais samazinājums atbilst ievedmuitas maksimālajam samazinājumam vai ir mazāks par to.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/32

(1)

Direktīvā 91/414/EEK paredzēts izstrādāt to darbīgo vielu Kopienas sarakstu, kuras atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļos.

(2)

Bayer CropScience2008. gada 8. oktobrī iesniedza Apvienotās Karalistes iestādēm dokumentāciju par darbīgo vielu biksafēnu, pievienojot pieteikumu tās iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(3)

Apvienotās Karalistes iestādes Komisijai norādīja, ka pēc sākotnējām pārbaudēm dokumentācija par minēto darbīgo vielu atzīstama par atbilstīgu Direktīvas 91/414/EEK II pielikumā minētajām datu un informācijas prasībām. Iesniegtā dokumentācija atzīstama arī par atbilstīgu Direktīvas 91/414/EEK III pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām attiecībā uz vienu augu aizsardzības līdzekli, kura sastāvā ir attiecīgā darbīgā viela. Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu attiecīgais iesniedzējs pēc tam nosūtīja dokumentāciju Komisijai un citām dalībvalstīm un par to informēja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju.

(4)

Ar šo lēmumu Kopienas līmenī oficiāli jāapstiprina, ka dokumentāciju principā atzīst par atbilstīgu II pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām un, vismaz attiecībā uz vienu augu aizsardzības līdzekli, kas satur attiecīgo darbīgo vielu, – Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām.

(5)

Šis lēmums nedrīkst ierobežot Komisijas tiesības pieprasīt no pieteikuma iesniedzēja papildu datus vai informāciju, lai precizētu konkrētus jautājumus dokumentācijā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,