20.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 216/1

(1)

Padomes Direktīva 75/322/EEK (1975. gada 20. maijs) par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru radīto radiotraucējumu novēršanu (elektromagnētiskā savietojamību) (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās direktīvas kodifikāciju.

(2)

Direktīva 75/322/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par EK tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 74/150/EEK (1974. gada 4. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru tipa apstiprinājumu, kura aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/37/EK (2003.gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām (5) un kas nosaka tehniskos priekšrakstus attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru radīto radiotraucējumu novēršanu (elektromagnētiskā savietojamība). Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai nodrošinātu to, ka EK tipa apstiprināšanas procedūru, kas paredzēta ar Direktīvu 2003/37/EK, piemēro attiecībā uz katru traktora tipu. Tātad Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai direktīvai.

(3)

Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz XII pielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

—

atteikties piešķirt EK vai valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz jebkuru transportlīdzekļa tipu,

—

atteikties piešķirt EK detaļas vai tehniskas vienības tipa apstiprinājumu attiecībā uz jebkuru attiecīgo detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu,

—

aizliegt reģistrēt, pārdot vai sākt transportlīdzekļu ekspluatāciju,

—

aizliegt pārdot vai izmantot detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības,

—

nedrīkst piešķirt transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu, detaļas EK tipa apstiprinājumu vai atsevišķas tehniskas vienības EK tipa apstiprinājumu un

—

var atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu

—

uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas pievienoti jauniem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvu 2003/37/EK, nav derīgi šīs direktīvas 7. panta 1. punkta mērķiem, un

—

var atteikt jaunu elektrisko vai elektronisko mezglu, kā detaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, pārdošanu un nodošanu ekspluatācijā,

20.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 216/76

(1)

Valsts drošība ir katras dalībvalsts pašas kompetencē gan aizsardzības, gan drošības jomā.

(2)

Lai nostiprinātu Eiropas Aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecības bāzi un attīstītu militāro potenciālu, kas vajadzīgs Eiropas drošības un aizsardzības politikas ieviešanai, ir pakāpeniski jāveido Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus.

(3)

Dalībvalstis ir vienotas attiecībā uz nepieciešamību sekmēt, attīstīt un uzturēt Eiropas Aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecības bāzi, kas vērsta uz spēju attīstīšanu, ir kompetenta un konkurētspējīga. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis var izmantot dažādus līdzekļus saskaņā ar Kopienas tiesībām, lai nodrošinātu patiesa Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidi un līdzvērtīgus konkurences apstākļus gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Tām arī būtu jāsniedz ieguldījums, attīstot un paplašinot ar aizsardzību saistīto piegādātāju bāzi Eiropā, jo īpaši atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un netradicionālo piegādātāju iesaistīšanos Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskajā un rūpniecības bāzē, kā arī sekmējot rūpniecisko sadarbību un atbalstot efektīvus un atbilstīgus zemāka līmeņa piegādātājus. Šajā sakarā tām būtu jāņem vērā Komisijas 2006. gada 7. decembra Skaidrojošais paziņojums par Līguma 296. panta piemērošanu iepirkumam aizsardzības vajadzībām un Komisijas 2007. gada 5. decembra Paziņojums “Stratēģija spēcīgākai un konkurētspējīgākai Eiropas aizsardzības nozarei”.

(4)

Viens no priekšnoteikumiem Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidē ir atbilstoša tiesiskā regulējuma pieņemšana. Iepirkumu jomā ir vajadzīga iepirkuma procedūru koordinēšanas kārtība, kas atbilst dalībvalstu drošības prasībām un Līgumā noteiktajām saistībām.

(5)

Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Parlaments 2005. gada 17. novembra Rezolūcijā par Zaļo grāmatu par iepirkumiem aizsardzības jomā (3) aicināja Komisiju izstrādāt direktīvu, kurā īpaši ņemtas vērā dalībvalstu drošības intereses, turpmāk attīstīta kopējā ārpolitika un drošības politika, veicināta lielāka Eiropas kopība, vienlaikus saglabājot Eiropas Savienības kā “civilās varas” nozīmi.

(6)

Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru labāka saskaņošana, piemēram, attiecībā uz līgumiem par loģistikas pakalpojumiem, transportu un uzglabāšanu, var palīdzēt arī samazināt aizsardzības nozares izmaksas un būtiski samazināt nozares ietekmi uz vidi.

(7)

Šīm procedūrām būtu jāatspoguļo Savienības vispārējā nostāja drošības jautājumos, kas atbilst izmaiņām stratēģiskajā vidē. Asimetriski draudi starptautiskajai sabiedrībai pakāpeniski izdzēš robežu starp ārējo un iekšējo, kā arī militāro un nemilitāro drošību.

(8)

Aizsardzības un drošības aprīkojums ir būtisks elements gan dalībvalstu drošībai un suverenitātei, gan arī Savienības autonomijai. Tādēļ preču un pakalpojumu iepirkumi, ko veic aizsardzības un drošības nozarē, bieži ir sensitīvi.

(9)

No tā arī izriet īpašās prasības attiecībā uz piegāžu un informācijas drošību. Šīs prasības galvenokārt attiecas gan uz ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma iepirkumiem, kas ir paredzēti bruņotajiem spēkiem, kā arī uz pakalpojumiem un būvdarbiem, kas ar tiem ir tieši saistīti, gan arī uz dažiem īpaši sensitīviem iepirkumiem nemilitārās drošības jomā. Šajās jomās Savienības mēroga režīma trūkums rada kavēkļus aizsardzības un drošības tirgu atvērtībai starp dalībvalstīm. Šī situācija ir steidzami jāuzlabo. Īpaši lietderīgs būtu Savienības mēroga režīms attiecībā uz informācijas drošību, tostarp valsts drošības pārbaužu apliecinājumu savstarpēja atzīšana un iespēja apmainīties ar klasificētu informāciju starp līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem un Eiropas uzņēmumiem. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai uzlabotu savstarpējo piegāžu drošību, tiecoties pakāpeniski veidot atbilstošu garantiju sistēmu.

(10)

Šīs direktīvas izpratnē militārais aprīkojums ir jo īpaši tie ražojumu veidi, kuri minēti ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma sarakstā, kas apstiprināts ar Padomes 1958. gada 15. aprīļa Lēmumu 255/58 (4), un, transponējot šo direktīvu, dalībvalstis var ņemt vērā tikai šo sarakstu. Šajā sarakstā ir tikai aprīkojums, kurš paredzēts, izstrādāts un ražots tieši militārām vajadzībām. Tomēr šis saraksts ir vispārīgs un to var plaši interpretēt, ņemot vērā tehnoloģiju, iepirkumu politikas un militāro prasību attīstību, kas sekmē jauna veida aprīkojuma rašanos, piemēram, pamatojoties uz Savienības Kopējo militāro preču sarakstu. Šajā direktīvā militārajam aprīkojumam būtu jāietver arī tādi ražojumi, kas sākotnēji bija paredzēti civilai izmantošanai, taču vēlāk piemēroti militārām vajadzībām, lai tos izmantotu kā ieročus, munīciju vai militāro aprīkojumu.

(11)

Specifiskajā nemilitārās drošības jomā šī direktīva būtu jāattiecina uz tādiem iepirkumiem, kuriem ir līdzīgi elementi kā iepirkumiem aizsardzības jomā un uz kuriem attiecas līdzīgas slepenības prasības. Tas jo īpaši var attiekties uz jomām, kurās militāri un nemilitāri spēki sadarbojas, lai veiktu kopējus uzdevumus, un/vai gadījumiem, kad iepirkuma mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības un/vai dalībvalstu drošību vai nu to teritorijā, vai arī ārpus tās pret nopietniem draudiem, kurus rada nemilitāri un/vai nevalstiski subjekti. Tas var attiekties, piemēram, uz robežu aizsardzību, policijas darbībām un krīzes pārvarēšanas misijām.

(12)

Šajā direktīvā būtu jāņem vērā līgumslēdzējas iestādes/subjekta vajadzības visā ražojumu aprites ciklā, tas ir gan pētniecības un izstrādes posmā, gan rūpnieciskās attīstības, ražošanas, remonta, modernizācijas, pārveidošanas, uzturēšanas, loģistikas, apmācības, pārbaudes, izņemšanas no lietošanas un ražojuma likvidēšanas posmā. Šie posmi ietver, piemēram, pētījumus, novērtējumu, uzglabāšanu, transportēšanu, integrēšanu, apkalpošanu, demontāžu, likvidēšanu un visas citas darbības pēc ražojuma sākotnējās izstrādes. Dažos līgumos var būt paredzēta tādu daļu, detaļu un/vai mezglu piegāde, kuri ir ražojumu sastāvā vai saistīti ar to, un/vai speciālu instrumentu un pārbaudes aprīkojuma piegāde, kā arī atbalsta nodrošināšana.

(13)

Šajā direktīvā pētniecībai un izstrādei būtu jāietver fundamentāli pētījumi, lietišķi pētījumi un eksperimentāla izstrāde. Fundamentālie pētījumi ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko galvenokārt veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par parādību un konkrētu faktu pamatojumu, neparedzot nekādu praktisko pielietojumu vai izmantošanu. Lietišķie pētījumi ir arī oriģināli darbi, kas veikti jaunu zināšanu ieguvei. Tomēr to galvenais mērķis ir konkrēts praktisks rezultāts vai uzdevums. Eksperimentālā izstrāde ir darbi, kurus veic pamatojoties uz pētniecības un/vai praktiskās pieredzes rezultātā iegūtām zināšanām, lai uzsāktu jaunu materiālu, izstrādājumu vai iekārtu ražošanu, izveidotu jaunus procesus, sistēmas un pakalpojumus vai arī būtiski uzlabotu jau esošos. Eksperimentālās izstrādes posms var ietvert tehnoloģiju demonstrējumus, proti, radītas iekārtas, lai demonstrētu jaunās koncepcijas vai tehnoloģijas sniegumu atbilstošā vai reprezentatīvā vidē.

“Pētniecība un izstrāde” neietver priekšražošanas prototipu, instrumentu un ražošanas metožu, rūpniecisko dizainparaugu vai ražošanas procesu izstrādi un izmēģināšanu.

(14)

Šajā direktīvā būtu jāņem vērā līgumslēdzējas iestādes/subjekta vajadzības pēc tādiem būvdarbiem un pakalpojumiem, kuri gan tieši nav saistīti ar militārā aprīkojuma vai sensitīva aprīkojuma piegādi, taču ir nepieciešami, lai izpildītu noteiktas militāras vai drošības prasības.

(15)

Iepirkuma procedūrās, kurās līgumu slēgšanu dalībvalstīs veic līgumslēdzēji subjekti, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (5), un līgumslēdzējas iestādes, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (6), ir jāievēro Līgumā paredzētie principi, jo īpaši brīva preču aprite, uzņēmējdarbības veikšanas brīvība un brīva pakalpojumu aprite, kā arī tādi no tiem izrietošie principi kā vienlīdzīga attieksme, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība.

Līgumiem, kuru robežvērtība ir zemāka par šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām, pārredzamības un konkurences prasības būtu jānosaka dalībvalstīm, ievērojot minētos principus un jo īpaši ņemot vērā situācijas, kad rodas pārrobežu intereses. Jo īpaši dalībvalstu ziņā ir noteikt piemērotākos noteikumus, ar kādiem piešķir šādu līgumu slēgšanas tiesības.

Līgumiem, kuru vērtība pārsniedz noteikto robežvērtību, ir ieteicams izstrādāt tādus noteikumus attiecībā uz iepirkuma procedūru koordinēšanu Kopienas līmenī, kuru pamatā būtu minētie principi, kas garantētu šo noteikumu iedarbību un nodrošinātu iepirkumiem faktiskus konkurences apstākļus. Tādēļ koordinēšanas noteikumi būtu jāinterpretē saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem un principiem, kā arī saskaņā ar pārējiem Līguma noteikumiem.

(16)

Līguma 30., 45., 46., 55. un 296. pantā ir paredzēti īpaši izņēmuma gadījumi, kad var atkāpties no Līgumā noteikto principu piemērošanas un, attiecīgi, no to tiesību piemērošanas, kuri izriet no šiem principiem. No tā izriet, ka neviens šīs direktīvas noteikums nedrīkstētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas ir vajadzīgi tādu interešu aizsargāšanai, kuras ar Līguma noteikumiem ir atzītas par leģitīmām.

Tas jo īpaši nozīmē, ka arī uz tādu līgumu slēgšanu, uz kuriem attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, šo direktīvu var neattiecināt, ja to pamato sabiedrības drošība vai arī dalībvalsts būtisku drošības interešu aizsardzība. Tas var attiekties uz tādiem līgumiem gan aizsardzības, gan drošības jomā, attiecībā uz kuriem ir nepieciešamas tik galēji augstas piegāžu drošības prasības un kuri ir tik konfidenciāli un/vai svarīgi valsts suverenitātei, ka pat šīs direktīvas īpašie noteikumi nav pietiekami, lai aizsargātu dalībvalsts svarīgākās drošības intereses, kuru noteikšana ir tikai pašas dalībvalsts ziņā.

(17)

Tomēr saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru izņēmumu piemērošanas iespēja būtu jāinterpretē tā, lai izņēmumus piemērotu tikai gadījumos, kad tas tiešām ir vajadzīgs, lai aizsargātu leģitīmās intereses, kuru aizsardzību veicina iepriekšminētie panti. Tādējādi šīs direktīvas nepiemērošanai jābūt samērīgai ar sasniedzamajiem mērķiem jārada iespējami mazāki traucējumi brīvai preču apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai.

(18)

Uz ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma piegādes līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes/subjekti, kas darbojas aizsardzības jomā, neattiecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par publiskiem iepirkumiem (GPA). Uz citiem šajā direktīvā noteiktajiem iepirkuma līgumiem GPA arī neattiecina, pamatojoties uz minētā nolīguma XXIII pantu. Līguma 296. pantam un GPA XXIII panta 1. punktam ir atšķirīga piemērošanas joma, un uz tiem attiecas atšķirīgi juridiskās pārskatīšanas standarti. Dalībvalstis arvien var atsaukties uz GPA XXIII panta 1. punktu situācijās, kurās nevar atsaukties uz Līguma 296. pantu. Tāpēc abiem noteikumiem ir jāatbilst atšķirīgiem piemērošanas nosacījumiem.

Šis izņēmums nozīmē arī to, ka aizsardzības un drošības tirgu īpašajā kontekstā dalībvalstis saglabā tiesības izlemt, vai to līgumslēdzēja iestāde/subjekts ļauj līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās piedalīties trešo valstu uzņēmējiem. Tām šis lēmums būtu jāpieņem, pamatojoties uz izdevīgumu, atzīstot pasaules mērogā konkurētspējīgas Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskās un rūpniecības bāzes nepieciešamību un to, cik svarīgi ir atvērti un godīgi tirgi, kā arī gūstot abpusēju labumu. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt arvien atvērtākus tirgus. Arī to partneriem būtu jāapliecina atvērtība, kuras pamatā būtu noteikumi, par kuriem panākta starptautiska vienošanās, turklāt tas jo īpaši attiecas uz atklātu un godīgu konkurenci.

(19)

Par būvdarbu līgumu var uzskatīt tikai tādu līgumu, kura priekšmets konkrēti ir tādu darbību veikšana, kas paredzētas 45. kategorijā “Kopējā publiskajā iepirkuma vārdnīcā”, kura noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (7) (turpmāk “CPV”), pat ja līgumā ir paredzēti citi pakalpojumi, kas vajadzīgi minēto darbību veikšanai. Atsevišķos gadījumos būvdarbus var iekļaut pakalpojumu līgumos. Taču šādi būvdarbi ir uzskatāmi par papilddarbiem, kuri tātad ir tikai līguma galvenā mērķa sastāvdaļa vai papildinājums un kuri nevar pamatot atsevišķa būvdarbu līguma noslēgšanu.

(20)

Līgumos, kuri attiecas uz aizsardzības un drošības jomu, ir bieži iekļauta klasificēta informācija, kuru attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti drošības apsvērumu dēļ prasa aizsargāt pret nesankcionētu piekļuvi. Militārajā jomā dalībvalstīs jau pastāv informācijas klasificēšanas sistēmas militāriem mērķiem. Turpretī nemilitārās drošības jomā dalībvalstu prakse ir atšķirīgākā attiecībā uz to, kādos gadījumos līdzīgi jāaizsargā cita informācija. Tādēļ ir lietderīgi piemērot koncepciju, kura ņemtu vērā dalībvalstu prakses dažādību un palīdzētu apvienot militāro un nemilitāro jomu. Tomēr iepirkumu līgumu noslēgšana šajās jomās nedrīkstētu attiecīgā gadījumā ietekmēt dalībvalstu saistības, kas izriet vai nu no Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (8), vai arī no Lēmuma 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (9).

Turklāt Līguma 296. panta 1. punkta a) apakšpunkts dod dalībvalstīm iespēju neattiecināt šīs direktīvas noteikumus uz līgumiem gan aizsardzības, gan drošības jomā, ja šo noteikumu piemērošana liktu dalībvalstīm sniegt informāciju, kuras izpaušanu tās uzskata par pretēju savām drošības pamatinteresēm. Tas tā jo īpaši var būt gadījumos, kad pasūtījumi ir tik sensitīvi, ka ir jātur slepenībā pat to pastāvēšana.

(21)

Būtu jāatļauj līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem slēgt pamatnolīgumus, un tādēļ ir jāparedz pamatnolīguma definīcija un īpaši noteikumi. Atbilstīgi šiem noteikumiem, ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts noslēdz pamatnolīgumu saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, kuri jo īpaši attiecas uz publicēšanu un piedāvājumu iesniegšanas termiņiem un nosacījumiem, tā drīkst pamatnolīguma darbības laikā slēgt līgumus, kuru pamatā ir attiecīgais pamatnolīgums, vai nu piemērojot pamatnolīgumā paredzētos noteikumus, vai arī – ja tajā sākotnēji netika paredzēti visi noteikumi – vispirms organizējot konkursu pamatnolīguma pusēm. Organizējot konkursu, būtu jāievēro konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu vajadzīgo elastību un garantētu vispārējo principu, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes principa, ievērošanu. Šo iemeslu dēļ pamatnolīguma darbības periods būtu jāierobežo, un tas nedrīkstētu būt ilgāks par septiņiem gadiem, izņemot gadījumus, ko līgumslēdzējas iestādes/subjekti pienācīgi pamato.

(22)

Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var izmantot elektroniskā iepirkuma metodes ar nosacījumu, ka šīs metodes izmanto saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajām prasībām un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principu. Tā kā sagaidāms, ka aizvien biežāk tiks izmantota elektronisko izsoļu metode, attiecībā uz šādām izsolēm būtu jāizstrādā Kopienas definīcija un īpaši reglamentējoši noteikumi, lai nodrošinātu to norisi pilnīgā saskaņā ar minētajiem principiem. Tālab būtu jāparedz, ka šādas elektroniskas izsoles var rīkot tikai attiecībā uz tādu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumiem, kuriem precīzi var noteikt specifikācijas. Tas jo īpaši var būt atkārtotu piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumā. Tā paša mērķa labad ir jābūt iespējai noteikt arī pretendentu attiecīgo secību katrā elektroniskās izsoles posmā. Elektronisko izsoļu izmantošana līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem dod iespēju lūgt, lai pretendenti iesniedz jaunas, pārskatītas un pazeminātas cenas, un pēc tam, kad līgumslēgšanas tiesības jau ir piešķirtas ekonomiski visizdevīgākajam piedāvājumam, arī pilnveidot citus piedāvājumu aspektus, ne tikai cenas. Lai nodrošinātu pārredzamības principa ievērošanu, elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai izvērtēšanai, izmantojot elektroniskos līdzekļus, bez līgumslēdzējas iestādes/subjekta iejaukšanās un/vai novērtējuma, t. i., tikai tādi elementi, kas ir izskaitļojami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos. No otras puses, tiem piedāvājumu aspektiem, par kuriem vajadzīgs neizskaitļojamu elementu novērtējums, nevajadzētu būt elektronisko izsoļu priekšmetam. Tādēļ dažiem būvdarbu līgumiem un pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuāls izpildījums, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevajadzētu būt elektronisko izsoļu priekšmetam.

(23)

Centralizētas iepirkuma metodes palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt iepirkumu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes/subjekti var iegādāties preces, būvdarbus un/vai pakalpojumus ar centrālās iepirkumu iestādes starpniecību. Tāpēc būtu jāparedz Kopienas definīcija attiecībā uz centrālajām iepirkumu iestādēm un nosacījumi, saskaņā ar kuriem atbilstīgi nediskriminēšanas un vienādu iespēju principam var uzskatīt, ka līgumslēdzējas iestādes/subjekti, kuru vajadzībām būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepērk centrālā iepirkumu iestāde, ir izpildījuši šīs direktīvas prasības. Līgumslēdzējai iestādei/subjektam, kuram ir pienākums piemērot šo direktīvu, jebkurā gadījumā vajadzētu būt tiesīgam rīkoties kā centrālajai iepirkumu iestādei. Vienlaikus dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām norīkot par centrālo iepirkumu iestādi arī tās Eiropas publiskās struktūras, uz kurām šī direktīva neattiecas, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūru, ja vien šīs struktūras piemēro iepirkuma normas, kas atbilst visiem šīs direktīvas noteikumiem.

(24)

Var gadīties, ka līgumslēdzējai iestādei/subjektam ir pienākums piešķirt līgumslēgšanas tiesības par atsevišķu piegādes līgumu, uz kuru šī direktīva attiecas tikai daļēji un uz kura pārējo daļu vai nu attiecas Direktīva 2004/17/EK vai Direktīva 2004/18/EK, vai arī neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīva 2004/17/EK, ne Direktīva 2004/18/EK. Tas attiecas uz gadījumiem, kad attiecīgos iepirkumus objektīvu iemeslu dēļ nevar nodalīt un piešķirt ar atsevišķiem līgumiem. Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem vajadzētu būt iespējai piešķirt līgumslēgšanas tiesības par vienu līgumu, ja vien lēmums nav pieņemts tādēļ, lai uz līgumiem nevajadzētu attiecināt šo direktīvu vai Direktīvu 2004/17/EK, vai Direktīvu 2004/18/EK.

(25)

Saskaņotajos noteikumos paredzēto robežvērtību skaita palielināšana rada grūtības līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem. Ņemot vērā aizsardzības un drošības jomā noslēgto līgumu vidējo vērtību, ir lietderīgi pielāgot šajā direktīvā noteiktās robežvērtības tām robežvērtībām, kuras līgumslēdzējas iestādes/subjekti jau piemēro saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK. Ja tiek pārskatītas Direktīvā 2004/17/EK paredzētās robežvērtības, vienlaikus ar tām būtu jāpārskata arī šajā direktīvā paredzētās robežvērtības.

(26)

Turklāt būtu jāparedz arī gadījumi, kad šī direktīva nav piemērojama tāpēc, ka iepirkumiem piemēro specifiskus noteikumus, kuri izriet no starptautiskiem nolīgumiem vai nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Noteikumiem attiecīgos nolīgumos par dalībvalsts karaspēka izvietošanu citā dalībvalstī vai trešā valstī, kā arī par trešās valsts karaspēka izvietošanu dalībvalstī arī būtu jāparedz šajā direktīvā noteikto piešķiršanas procedūru izmantošana. Šo direktīvu nevajadzētu attiecināt ne uz iepirkuma līgumiem, kurus savām vajadzībām slēdz starptautiskās organizācijas, ne uz līgumiem, kurus dalībvalstis slēdz saskaņā ar šādu organizāciju konkrētajiem noteikumiem.

(27)

Aizsardzības un drošības jomā daži līgumi ir tik sensitīvi, ka nebūtu lietderīgi tiem piemērot šo direktīvu, pat ņemot vērā tās specifiskumu. Tas attiecas uz izlūkdienestu veiktajiem iepirkumiem vai arī iepirkumiem, kas vajadzīgi visa veida izlūkošanas, tostarp pretizlūkošanas, darbībai, kā to nosaka dalībvalstis. Tas attiecināms arī uz citiem īpaši sensitīviem iepirkumiem, kuros nepieciešama ļoti augsta līmeņa konfidencialitāte, tostarp, piemēram, noteiktiem iepirkumiem robežapsardzības vajadzībām vai cīņai ar terorismu un organizēto noziedzību, kā arī iepirkumiem, kas saistīti ar šifrēšanu vai paredzēti slepenām darbībām un citām līdzīgi sensitīvām darbībām, kuras veic policijas un drošības iestādes.

(28)

Dalībvalstis nereti iesaistās sadarbības programmās, lai kopīgi izstrādātu jaunu aizsardzības aprīkojumu. Šādas programmas ir īpaši svarīgas, jo tās palīdz attīstīt jaunas tehnoloģijas un sadalīt ļoti lielās pētniecības un attīstības izmaksas, kas saistītas ar sarežģītu ieroču sistēmu izstrādi. Dažas no šīm sadarbības programmām pārvalda starptautiskās organizācijas, proti, Kopīgā bruņojuma sadarbības organizācija (Organisation de coopération conjointe en matière d’armement, OCCAR) un NATO (ar attiecīgu aģentūru starpniecību), vai arī Savienības aģentūras, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūra, kuras tad dalībvalstu vārdā piešķir līgumslēgšanas tiesības. Šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz šādiem līgumiem. Atbilstoši citām sadarbības programmām līgumslēgšanas tiesības piešķir vienas dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes/subjekti arī citas vai vairāku citu dalībvalstu vārdā. Arī šādos gadījumos šī direktīva nebūtu jāpiemēro.

(29)

Ja dalībvalstu bruņotie spēki vai drošības spēki veic operācijas ārpus Savienības teritorijas un ja to nosaka operatīvās prasības, būtu jāatļauj līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem, kuras ir izvietotas operācijas teritorijā, nepiemērot šīs direktīvas noteikumus tad, kad tās slēdz līgumus ar uzņēmējiem, kuri atrodas operācijas teritorijā, tostarp attiecībā uz civilajiem iepirkumiem, kuri tieši saistīti ar šo operāciju veikšanu.

(30)

Ņemot vērā aizsardzības un drošības nozares īpašo raksturu, no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz aprīkojuma iegāde, kā arī būvdarbu un pakalpojumu iegāde, ko viena valdība veic no otras valdības.

(31)

Saistībā ar pakalpojumiem – līgumus par nekustamā īpašuma iegādi vai nomu vai par tiesībām uz šādu īpašumu raksturo īpašas iezīmes, kuru dēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami.

(32)

Domstarpību izšķiršanas un samierināšanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas norādītas vai izvēlētas tādā veidā, ko nav iespējams reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem.

(33)

Arī finanšu pakalpojumu sniegšana uzticēta personām vai struktūrām ar tādiem nosacījumiem, kuri nav saderīgi ar iepirkuma noteikumu piemērošanu.

(34)

Atbilstīgi Līguma 163. pantam pētniecības un tehnoloģijas attīstības veicināšana ir līdzeklis Kopienas rūpniecības zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai, un to sekmē pakalpojumu līgumu brīvas pieejamības nodrošināšana. Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz pētniecības un attīstības programmu līdzfinansēšanu. Tāpēc šī direktīva neattiecas uz pētniecības un attīstības līgumiem, kas nav līgumi, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde/subjekts, lai to izmantotu savām vajadzībām, ar nosacījumu, ka sniegto pakalpojumu pilnīgi atlīdzina līgumslēdzēja iestāde/subjekts.

(35)

Nodarbinātība un profesija ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem un veicina iekļaušanos sabiedrībā. Šajā sakarā aizsargātas darbnīcas un aizsargātas nodarbinātības programmas efektīvi sekmē personu ar spēju traucējumiem iekļaušanos vai atgriešanos darba tirgū. Tomēr šādas darbnīcas parastos konkurences apstākļos var nespēt iegūt līgumslēgšanas tiesības. Tādēļ ieteicams noteikt, ka dalībvalstis var paturēt tiesības piedalīties procedūrās, ko piemēro, lai piešķirtu līgumslēgšanas tiesības šādām darbnīcām, vai rezervēt līgumsaistību izpildi saistībā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

(36)

Lai šo direktīvu varētu piemērot pakalpojumu sniegšanas līgumiem, uz kuriem tā attiecas, kā arī lai varētu veikt uzraudzību, pakalpojumi būtu jāiedala kategorijās, kas atbilst CPV nomenklatūras kategorijām, un jāapkopo divos pielikumos atbilstoši režīmam, uz kuru tie attiecas. Attiecībā uz II pielikumā iekļautajiem pakalpojumiem šīs direktīvas attiecīgie noteikumi nedrīkstētu iespaidot īpašu uz konkrētajiem pakalpojumiem attiecināmu Kopienas noteikumu piemērošanu. Tomēr, lai Direktīvas 2004/17/EK vai Direktīvas 2004/18/EK vietā varētu piemērot šo direktīvu noteikumus, ir jānosaka, ka uz attiecīgajiem pakalpojumu sniegšanas līgumiem attiecas šīs direktīvas darbības joma.

(37)

Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem pārejas laikā visa šī direktīva būtu jāpiemēro tikai tiem līgumiem, attiecībā uz kuriem tās noteikumi ļaus īstenot visas paplašinātas starpvalstu tirdzniecības iespējas. Pārējie pakalpojumu līgumi minētajā pārejas laikā jāuzrauga, pirms attiecībā uz tiem var pieņemt lēmumu par pilnīgu šīs direktīvas piemērošanu.

(38)

Tehniskajām specifikācijām, ko nosaka līgumslēdzējas iestādes/subjekti, vajadzētu būt tādām, kas ļautu nodrošināt iepirkumiem konkurences apstākļus. Tādēļ ir jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kuros ir izklāstīti dažādi tehniskie risinājumi. Šajā nolūkā, pirmkārt, tehniskajās specifikācijās būtu jāiekļauj tehniskie parametri un funkcionālās prasības. Otrkārt, ja ir atsauce uz Eiropas standartu vai uz starptautiskajiem vai valsts standartiem, tostarp standartiem aizsardzības jomā, līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem ir jāņem vērā piedāvājumi, kuru pamatā ir citi ekvivalenti risinājumi. Ekvivalentos risinājumus var izvērtēt, piemēram, saskaņā ar savstarpējās savietojamības un darbības efektivitātes prasībām. Būtu jāatļauj pretendentiem izmantot visu veidu apliecinājumus, lai pierādītu risinājumu līdzvērtīgumu. Līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem jāspēj pamatot savs lēmums par attiecīga risinājuma neatzīšanu par līdzvērtīgu. Turklāt pastāv starptautiskie standartizācijas nolīgumi, kuri nodrošina bruņoto spēku sadarbspēju un kuriem dalībvalstīs var būt likuma spēks. Ja ir piemērojams viens no šādiem nolīgumiem, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var pieprasīt piedāvājumu atbilstību šo nolīgumu standartiem. Tehniskās specifikācijas būtu jāformulē skaidri, lai visi pretendenti izprastu līgumslēdzējas iestādes/subjekta noteiktos kritērijus.

(39)

Ņemot vērā ierasto praksi dalībvalstīs, tehnisko specifikāciju sīks apraksts un papildu informācija par līgumiem jāiekļauj attiecīgā iepirkuma līguma dokumentos vai citā līdzvērtīgā dokumentā.

(40)

Iespējamos apakšuzņēmējus nedrīkstētu diskriminēt pēc valstspiederības. Aizsardzības un drošības kontekstā var būt lietderīgi, ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti uzdod izraudzītajam pretendentam sarīkot pārredzamu un nediskriminējošu konkursu apakšuzņēmuma līgumu piešķiršanai trešo personu pārstāvjiem. Šī prasība var attiekties uz visiem apakšuzņēmuma līgumiem vai arī tikai uz noteiktiem apakšuzņēmuma līgumiem, kurus izvēlas līgumslēdzējas iestādes/subjekti.

Turklāt var būt lietderīgi pretendenta tiesības slēgt apakšuzņēmuma līgumu papildināt ar iespēju dalībvalstij ļaut vai aicināt līgumslēdzējas iestādes/subjektus pieprasīt, lai vismaz noteiktu līguma vērtības daļu piešķirtu trešām personām, turklāt ar nosacījumu, ka saistītos uzņēmumus neuzskata par trešām personām. Ja šāda daļa tiek pieprasīta, izraudzītajam pretendentam apakšuzņēmuma līgumi būtu jāpiešķir pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, lai visiem ieinteresētajiem uzņēmumiem būtu vienādas iespējas gūt labumu no apakšuzņēmuma līguma. Vienlaikus nedrīkstētu kaitēt izraudzītā pretendenta piegādes ķēdes sekmīgai darbībai. Tāpēc procentuālajam apjomam, ko pēc līgumslēdzējas iestādes/subjekta pieprasījuma nodod trešās personas apakšuzņēmējam, būtu atbilstīgi jāatspoguļo līguma priekšmets un vērtība.

Sarunu procedūrā vai konkursa dialogā par apakšuzņēmuma līguma prasībām līgumslēdzējas iestādes/subjekti un pretendenti var pārrunāt apakšuzņēmuma līguma prasības vai ierosinājumus, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēja iestāde/subjekts ir pilnībā informēts par dažādo apakšuzņēmuma līguma iespēju ietekmi, jo īpaši attiecībā uz izmaksām, kvalitāti vai risku. Jebkurā gadījumā izraudzītā pretendenta sākotnēji ierosinātajiem apakšuzņēmējiem būtu jāvar brīvi piedalīties konkursos par apakšuzņēmuma līgumu piešķiršanu.

Aizsardzības un drošības tirgu īpašajā kontekstā dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jāsekmē paraugprakses attīstība un izplatīšana starp dalībvalstīm un Eiropas uzņēmumiem, lai veicinātu gan brīvu apriti un konkurētspēju Savienības apakšuzņēmuma līgumu tirgū, gan arī piegādātāju un MVU efektīvu pārvaldību, lai nodrošinātu vislabāko cenas un vērtības attiecību. Dalībvalstīm visi izraudzītie pretendenti būtu jāinformē par tām priekšrocībām, kādas attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumiem sniedz pārredzami piedāvājumu konkursi un piegādātāju daudzveidība, kā arī jāattīsta un jāizplata paraugprakse attiecībā uz piegādes ķēžu pārvaldību aizsardzības un drošības tirgos.

(41)

Līguma izpildes nosacījumi ir saderīgi ar šo direktīvu vienīgi tad, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši un ja tie ir norādīti paziņojumā par līgumu vai līguma dokumentos.

(42)

Jo īpaši līguma izpildes nosacījumi var ietvert līgumslēdzēju iestāžu/subjektu prasības attiecībā uz informācijas un piegādes drošību. Šādām prasībām ir liela nozīme, ņemot vērā šajā direktīvā noteiktā aprīkojuma sensitīvo raksturu, un tās attiecas uz visu piegādes ķēdi.

(43)

Lai nodrošinātu informācijas drošību, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var īpaši pieprasīt saistības gan no uzņēmējiem, gan apakšuzņēmējiem par klasificētās informācijas aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi, kā arī pieprasīt pietiekamu informāciju par viņu spēju to nodrošināt. Tā kā nav Kopienas mēroga režīma par informācijas drošību, dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem vai dalībvalstīm ir jānosaka šīs prasības saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, kā arī jānosaka, vai tie saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem izsniegtos valsts drošības pārbaužu apliecinājumus uzskata par līdzvērtīgiem apliecinājumiem, kurus izsniedz attiecīgās valsts kompetentās iestādes.

(44)

Piegādes drošība var būt saistīta ar ļoti dažādām prasībām, tostarp, piemēram, meitasuzņēmumu un mātesuzņēmuma iekšējiem noteikumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, vai ar kritisko pakalpojumu nodrošināšanu, uzturēšanas un remonta jaudām, lai nodrošinātu iegādātā aprīkojuma uzturēšanu visā tā aprites ciklā.

(45)

Jebkurā gadījumā līguma izpildes nosacījumos drīkst iekļaut tikai tādas prasības, kuras ir saistītas ar paša līguma izpildi.

(46)

Līguma izpildes laikā piemēro Kopienas un valsts līmenī spēkā esošos normatīvos aktus un koplīgumus par darba apstākļiem un darba drošību ar nosacījumu, ka šie noteikumi un to piemērošana atbilst Kopienas tiesību aktiem. Pārrobežu situācijās, kad vienas dalībvalsts darba ņēmējs saskaņā ar iepirkuma līgumu sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/71/EK (1996. gada 16. decembri) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (10) ir paredzēti obligātie nosacījumi, kas uzņēmējā dalībvalstī ir jāievēro attiecībās ar norīkoto darba ņēmēju. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgie noteikumi, tad minēto pienākumu nepildīšanu var uzskatīt par nopietnu kļūdu vai profesionālās ētikas pārkāpumu, kura rezultāts var būt uzņēmēja izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā.

(47)

Šajā direktīvā minētajiem iepirkumiem ir īpašas prasības, kuras izriet no to sarežģītības, informācijas vai piegādes drošības apsvērumiem. Lai nodrošinātu šo prasību izpildi, iepirkuma procedūras laikā ir bieži vajadzīgas padziļinātas pārrunas. Tādēļ līgumslēdzējas iestādes/subjekti šajā direktīvā minēto iepirkumu gadījumā var izmantot ne tikai slēgtu procedūru, bet arī sarunu procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu.

(48)

Līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem, kas īsteno īpaši sarežģītus projektus, var rasties situācija, kad tie objektīvi nespēj (bez jebkādas to kritikas šajā sakarā) noteikt viņu vajadzībām atbilstošus līdzekļus vai izvērtēt tirgus piedāvājumu tehnisko risinājumu un/vai finanšu vai juridisko risinājumu aspektā. Šī situācija var rasties jo īpaši projektos, kas prasa dažādu tehnoloģisku vai darbības iespēju savienojumu, vai arī projektos, kas prasa sarežģītu un strukturētu finansējumu, kura finansiālo un juridisko uzbūvi nevar noteikt iepriekš. Šajos gadījumos nevarētu izmatot slēgtu procedūru vai sarunu procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu, jo nebūtu iespējams aprakstīt iepirkuma noteikumus tik precīzi, lai kandidāti varētu izteikt savus piedāvājumus. Tādēļ ir jāparedz elastīga procedūra, kas nodrošina konkurenci starp uzņēmējiem un dod līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem iespēju apspriest ar katru kandidātu visus līguma aspektus. Tomēr šo procedūru nedrīkst izmantot tā, lai ierobežotu vai apietu konkurenci, jo īpaši ja tiek mainīti būtiski piedāvājuma elementi, nosakot izraudzītajam pretendentam būtiskas jaunas prasības vai iesaistot citu pretendentu, kas nav iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

(49)

Pirms uzsākt līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, līgumslēdzējas iestādes/subjekti tehniskā sarunā var prasīt vai uzsākt konsultācijas, ko var izmantot specifikāciju sagatavošanā, tomēr to var darīt tikai tad, ja šādām konsultācijām nav konkurenci kavējošas ietekmes.

(50)

Konkrētos izņēmuma gadījumos nebūs iespējams piemērot procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem vajadzētu būt iespējai ļoti specifiskos gadījumos un apstākļos piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu.

(51)

Dažiem noteikumiem daļēji vajadzētu būt tādiem pašiem, kādi paredzēti Direktīvā 2004/18/EK. Šajā jautājumā jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka aizsardzības un drošības aprīkojums bieži ir tehniski sarežģīts. Tādēļ tehniskā neatbilstība un atšķirības aprīkojuma lietošanā un apkopē, kas pamato sarunu procedūras bez paziņojuma publicēšanas izmantošanu, ja saskaņā ar piegādes līgumu ir jāveic papildu piegādes, būtu jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā aprīkojuma sarežģītību un ar to saistītas aprīkojuma savstarpējas savietojamības un standartizācijas prasības. Kā piemēru šādai situācijai var minēt ekspluatācijā esošo sistēmu papildināšanu ar jaunām sastāvdaļām vai modernizēšanu.

(52)

Ir iespējams, ka attiecībā uz dažiem iepirkumiem šīs direktīvas darbības jomā tikai viens uzņēmējs var izpildīt līgumu, jo viņam ir ekskluzīvas tiesības, vai arī to nosaka tehniski iemesli. Šādos gadījumos līgumslēdzējai iestādei/subjektam būtu jāatļauj piešķirt līgumslēgšanas tiesības vai slēgt pamatnolīgumu tieši ar šo vienu uzņēmēju. Tomēr būtu stingri jānosaka tehniskie iemesli, kāpēc tikai viens uzņēmējs var izpildīt līgumu, un šie iemesli katrā konkrētā gadījumā būtu jāpamato. Tas var ietvert, piemēram, apsvērumu, ka nevienam citam kandidātam, izņemot izvēlēto uzņēmēju, nav tehnisko iespēju sasniegt nepieciešamos mērķus, vai arī nepieciešamība izmantot īpašu profesionālo informāciju, rīkus vai līdzekļus, kuri ir tikai viena uzņēmēja rīcībā. Tas ir iespējams, piemēram, pārveidojot vai modernizējot kādu īpaši sarežģītu iekārtu. Tehniskie iemesli arī var rasties, ja ir jāizpilda kādas īpašas savietojamības vai drošības prasības, lai nodrošinātu bruņoto spēku vai drošības spēku darbību.

(53)

Turklāt šajā direktīvā minēto iepirkumu specifika liecina par to, ka ir jāparedz vēl citas situācijas, kas var būt aktuālas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

(54)

Piemēram, dalībvalstu bruņotie spēki var būt iesaistīti krīzes situācijās ārzemēs, piemēram, piedaloties miera uzturēšanas operācijās. Šādu operāciju sākumā vai gaitā dalībvalstu un to bruņoto spēku drošības apsvērumi var radīt vajadzību dažas līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veikt ātrumā, kas nav savienojams ar termiņiem, kādi paredzēti šajā direktīvā parastajām piešķiršanas procedūrām. Šādas neatliekamas situācijas var rasties arī drošības spēku darbā, piemēram, ja notiek teroristu uzbrukums Savienības teritorijai.

(55)

Pētniecības un attīstības veicināšana ir būtisks līdzeklis, ar kuru tiek stiprināta Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskā un rūpniecības bāze, un iepirkuma procedūru atvēršana sekmē šā mērķa sasniegšanu. Pētniecības un attīstības nozīme šajā specifiskajā jomā attaisno maksimālo elastību iepirkuma procedūrās attiecībā uz piegādēm un pakalpojumiem pētniecībai. Tomēr vienlaikus šāda elastība nedrīkstētu kaitēt godīgai konkurencei turpmākajās ražojuma aprites cikla fāzēs. Pētniecības un attīstības līgumiem tāpēc būtu jāattiecas tikai uz darbībām līdz stadijai, kad jauno tehnoloģiju gatavību var atbilstoši novērtēt un konstatēt, ka tās nerada risku. Pētniecības un attīstības līgumus nevajadzētu izmantot pēc šīs pakāpes, lai tādējādi izvairītos no šīs direktīvas noteikumu piemērošanas, tostarp iepriekš nosakot pretendentu izvēli turpmākajos posmos.

No otras puses, līgumslēdzējai iestādei/subjektam nevajadzētu rīkot atsevišķus konkursus turpmākajiem posmiem, ja līgumā par pētniecības pasākumiem jau paredzēta iespēja attiecībā uz šiem posmiem un ja šis līgums noslēgts pēc slēgtas procedūras vai arī sarunu procedūras ar paziņojuma par līgumu publicēšanu vai, attiecīgā gadījumā, pēc konkursa dialoga.

(56)

Lai nodrošinātu pārredzamību, būtu jāizstrādā noteikumi par to, kā līgumslēdzējas iestādes/subjekti publicē attiecīgu informāciju pirms un pēc piešķiršanas procedūras. Turklāt kandidātiem un pretendentiem būtu jāsniedz vēl arī konkrēta papildu informācija par šīs procedūras rezultātiem. Tomēr līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem būtu jāļauj zināmu daļu informācijas nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, kaitētu uzņēmēju likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu traucēt godīgai konkurencei starp tiem. Ņemot vērā to būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu raksturu un iezīmes, uz kuriem attiecas šī direktīva, īpaši jāņem vērā valsts intereses attiecībā uz obligātajiem noteikumiem saskaņā ar valstu sabiedrisko kārtību, jo īpaši attiecībā uz aizsardzības un drošības jomu.

(57)

Ņemot vērā jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un vienkāršojumus, ko tās var sniegt, elektronisko līdzekļu lietojums būtu jāpadara par līdzvērtīgu tradicionālo komunikāciju un informācijas apmaiņas līdzekļu lietojumam. Izvēlētajiem līdzekļiem un tehnoloģijai būtu pēc iespējas jāatbilst citās dalībvalstīs izmantojamām tehnoloģijām.

(58)

Lai panāktu konkurences efektīvu attīstīšanos to iepirkumu jomā, uz kuriem attiecas šī direktīva, dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu/subjektu paziņojumi par līgumu ir jāpublicē Kopienas mērogā. Šajos paziņojumos iekļautajai informācijai jābūt tādai, lai Kopienas uzņēmēji varētu izvērtēt, vai piedāvātie iepirkuma līgumi viņus interesē. Šajā nolūkā būtu uzņēmējiem jāsniedz pietiekama informācija par līguma priekšmetu un noteikumiem, kas ar to saistīti. Tādēļ būtu jānodrošina, ka publicētie paziņojumi ir skaidrāk uztverami, izmantojot piemērotus līdzekļus, piemēram, standarta veidlapas paziņojumam par līgumu un Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV), kas ir līgumu atsauces nomenklatūra.

(59)

Informācijas elektroniskai nosūtīšanai saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) (12). Iepirkuma procedūrām ir vajadzīgs augstāks drošības un konfidencialitātes līmenis, nekā tas ir noteikts minētajās direktīvās. Tādēļ elektroniskajām ierīcēm, kuras izmanto dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, būtu jāatbilst īpašām papildu prasībām. Šajā nolūkā pēc iespējas būtu jāveicina elektroniskā paraksta izmantošana un jo īpaši tāda elektroniskā paraksta izmantošana, kurš atbilst jaunākajām prasībām. Turklāt brīvprātīgas akreditācijas sistēmu pastāvēšana varētu būt vēlams ieguldījums, lai paaugstinātu minēto ierīču sertificēšanas pakalpojuma līmeni.

(60)

Paziņojumu par līgumu sūtīšana elektroniski palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāizstrādā noteikumi par to minimālo termiņu saīsināšanu, kuri paredzēti piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai ar elektroniskiem līdzekļiem, ar nosacījumu, ka izmantotie elektroniskie līdzekļi atbilst Kopienā paredzētajiem īpašiem noteikumiem par informācijas nosūtīšanu.

(61)

Kandidātu atbilstības pārbaude un to atlase būtu jāveic atklāti. Šai nolūkā būtu jānorāda kritēriji, kas nav diskriminējoši un ko līgumslēdzējas iestādes/subjekti var izmantot pretendentu atlasē, un līdzekļi, ko uzņēmēji var izmantot, lai pierādītu savu atbilstību minētajiem kritērijiem. Lai nodrošinātu pārskatāmību, būtu jāprasa, lai līgumslēdzēja iestāde/subjekts jau konkursa uzaicinājumā norāda savus atlases kritērijus, kā arī noteikto spēju līmeni, ko tie attiecīgā gadījumā var prasīt no uzņēmējiem, lai atļautu tiem piedalīties iepirkuma procedūrā.

(62)

Slēgtās procedūrās, sarunu procedūrās ar paziņojuma par līgumu publicēšanu un konkursa dialogā līgumslēdzēja iestāde/subjekts drīkst ierobežot kandidātu skaitu. Jebkāda kandidātu skaita samazināšana būtu jāveic, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par līgumu. Attiecībā uz kritērijiem saistībā ar uzņēmēju individuālo situāciju paziņojumā par līgumu pietiek iekļaut vispārīgu atsauci uz šajā direktīvā izklāstītajām iespējamām situācijām.

(63)

Ņemot vērā to, ka sarunu procedūrās ar paziņojuma par līgumu publicēšanu un konkursa dialogos var būt nepieciešama zināma elastība, un to, ka šo procedūru metodes rada lielas izmaksas, līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem attiecībā uz šīm procedūrām vajadzētu būt iespējai paredzēt procedūras norisi vairākos secīgos posmos, lai pakāpeniski samazinātu to piedāvājumu skaitu, kurus tie turpinās apspriest vai pārrunāt saskaņā ar iepriekš norādītajiem izvēles kritērijiem. Piedāvājumu skaita samazināšanai būtu jānodrošina faktiski konkurences apstākļi, ja vien pieņemamu risinājumu vai kandidātu skaits to atļauj.

(64)

Gadījumos, kad dalībai iepirkuma procedūrā ir vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas apliecinājums, piemēro Kopienas noteikumus par diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu.

(65)

Būtu jāizvairās no līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas uzņēmējiem, kuri ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai krāpšanā, kas ir kaitējusi Eiropas Kopienu finanšu interesēm, vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, vai terorisma jeb teroristisku vai ar terorismu saistītu darbību finansēšanā. Vajadzības gadījumā līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem būtu jālūdz, lai kandidāti vai pretendenti iesniedz attiecīgus dokumentus un, ja līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem ir šaubas par kandidāta vai pretendenta individuālo situāciju, tie var prasīt attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību. Šādi uzņēmēji būtu jāizslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, tiklīdz līgumslēdzējai iestādei/subjektam kļūst zināms par tādu spriedumu attiecībā uz šādiem pārkāpumiem, kurš pieņemts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuram ir res judicata spēks. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, tad par profesionālās ētikas normu pārkāpumu vai par nopietnu kļūdu var uzskatīt rīcību, ar kuru pārkāpj tiesību normas attiecībā uz aizliegtu vienošanos iepirkumos un saistībā ar kuru ir stājies spēkā tiesas spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību Tāpat vajadzētu būt iespējai uzņēmēju izslēgt, ja līgumslēdzējai iestādei/subjektam ir informācija (attiecīgā gadījumā iegūta no aizsargātiem datu avotiem) par to, ka šis uzņēmējs nav pietiekami uzticams, lai tiktu novērsts risks dalībvalsts drošībai. Šādi riski var rasties no kandidāta piegādāto ražojumu noteiktām iezīmēm vai no kandidāta īpašumtiesību struktūras.

(66)

Ja uzņēmējs ir pārkāpis valsts normatīvos aktus, ar kuriem ir transponēta Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (13), un Padomes Direktīva 76/207/EEK (1976. gada 9. februāris) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (14), un ja par šo pārkāpumu ir stājies spēkā tiesas spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, attiecīgo uzņēmēja rīcību var uzskatīt par pārkāpumu, kas saistīts ar profesionālās ētikas normām, vai par nopietnu kļūdu.

(67)

Ņemot vērā nozares sensitīvo raksturu, liela nozīme ir to uzņēmēju reputācijai, ar kuriem paraksta iepirkuma līgumus. Uzņēmēju reputācija ir atkarīga no viņu spējām izpildīt līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasības attiecībā uz piegādes un informācijas drošību. Turklāt neviens šīs direktīvas noteikums nedrīkstētu kavēt līgumslēdzēju iestādi/subjektu izslēgt uzņēmēju no dalības iepirkuma procedūrā jebkurā šīs procedūras brīdī, ja līgumslēdzējai iestādei/subjektam ir informācija par to, ka līguma vai līguma daļas slēgšanas tiesību piešķiršana šim uzņēmējam var radīt risku attiecīgās dalībvalsts būtiskām drošības interesēm.

(68)

Tā kā nav Kopienas mēroga režīma attiecībā uz informācijas drošību, dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem ir jānosaka tehnisko spēju līmenis, kāds šajā jomā nepieciešams, lai būtu iespējams piedalīties piešķiršanas procedūrā, kā arī jānovērtē, vai kandidāti atbilst nepieciešamajam drošības līmenim. Daudzos gadījumos dalībvalstis noslēgušas divpusējus drošības nolīgumus, kuros paredzēti noteikumi par valstu drošības pārbaužu apliecinājumu savstarpēju atzīšanu. Tomēr citas dalībvalsts uzņēmēju spējas informācijas drošības jomā var pārbaudīt, pat ja šādi nolīgumi ir spēkā, un šādas pārbaudes būtu jāveic saskaņā ar nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principiem.

(69)

Līgumslēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atklātuma, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un garantē atklātu un objektīvu izvērtēšanas procedūru, kas noris faktiskos konkurences apstākļos. Tāpēc ir lietderīgi atļaut piemērot tikai divus izvēles kritērijus: “piedāvājums ar viszemāko cenu” un “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums”.

(70)

Lai piedāvājumu izvēles procedūrā garantētu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, ir lietderīgi paredzēt judikatūrā noteikto pienākumu nodrošināt atklātumu, kas vajadzīgs, lai visi pretendenti būtu pareizi informēti par kritērijiem un noteikumiem, kurus piemēros, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Tādēļ līgumslēdzēju iestāžu/subjektu pienākums ir laikus norādīt piedāvājuma izvēles kritērijus, kā arī katra kritērija relatīvo svērumu, lai kandidāti būtu par tiem informēti jau piedāvājumu sagatavošanas laikā. Ja svērumu nevar noteikt iepriekš, jo īpaši līguma komplicētības dēļ, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var atkāpties no pienākuma norādīt piedāvājuma izvēles kritēriju svērumu pietiekami pamatotos gadījumos, kurus tie pamato. Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem ir pienākums norādīt kritērijus to nozīmīguma secībā.

(71)

Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tie piedāvājumus izvērtē tā, lai noteiktu, kuram piedāvājumam ir vislabākā kvalitātes un cenas attiecība. Lai to izdarītu, tie nosaka ekonomiskos un kvalitātes kritērijus, kuriem kopumā ir jānodrošina iespēja noteikt ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem ir jādod iespēja izvērtēt katra piedāvājuma izpildes līmeni saskaņā ar tehniskajās specifikācijās noteikto līguma priekšmetu un novērtēt katra piedāvājuma kvalitātes un cenas attiecību.

(72)

Atbilstība pārredzamības un konkurences noteikumiem būtu jānodrošina ar efektīvu pārskatīšanas sistēmu, ko varētu veidot pēc tās sistēmas parauga, kādu uz Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajiem līgumiem attiecina ar Padomes Direktīvām 89/665/EEK (15) un 92/13/EEK (16), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/66/EK (17). Jo īpaši būtu jāparedz iespēja apstrīdēt piešķiršanas procedūru vēl pirms līguma parakstīšanas, kā arī jānodrošina garantijas šādas pārskatīšanas efektivitātei, piemēram, nogaidīšanas termiņš. Būtu jāparedz arī iespēja apstrīdēt nelikumīgu tiešu piešķiršanu vai tādus līgumus, kuri noslēgti, pārkāpjot šīs direktīvas prasības.

(73)

Tomēr pārskatīšanas procedūrās būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt aizsardzības un drošības intereses saistībā ar pārskatīšanas struktūrām, pagaidu pasākumu izvēli vai sankcijām, ko piemēro par pārredzamības un konkurences noteikumu pārkāpumiem. Dalībvalstīm jo īpaši vajadzētu būt tiesīgām noteikt, ka no līgumslēdzējas iestādes/subjekta neatkarīga pārskatīšanas struktūra nevar līgumu atzīt par spēkā neesošu pat tad, ja tā slēgšanas tiesības ir piešķirtas nelikumīgi kāda no 60. panta 1. punktā minēto iemeslu dēļ, ja pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas konstatē, ka izņēmuma apstākļi attiecīgajā gadījumā liek ņemt vērā īpaši svarīgus apsvērumus, kas saistīti ar vispārējām interesēm. Ņemot vērā to būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu raksturu un iezīmes, uz kuriem attiecas šī direktīva, šādiem īpaši svarīgiem apsvērumiem pirmām kārtām vajadzētu būt saistītiem ar dalībvalsts aizsardzības un drošības vispārējām interesēm. Tie, piemēram, var būt gadījumi, kad līguma atzīšana par spēkā neesošu nopietni apdraudētu ne tikai līgumā paredzētā konkrētā projekta īstenošanu, bet arī tādas plašākas aizsardzības un/vai drošības programmas pastāvēšanu kopumā, kuras sastāvdaļa ir minētais projekts.

(74)

Ņemot vērā tehnisko prasību attīstību, ir jāpieņem un jāgroza daži tehniskie nosacījumi attiecībā uz paziņojumiem, statistikas pārskatiem un izmantoto nomenklatūru, kā arī nosacījumi, ar kuriem saskaņā atsaucas uz minēto nomenklatūru. Tādēļ šajā nolūkā būtu jāparedz ērta un ātra pieņemšanas procedūra.

(75)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (18).

(76)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pārskatīt līgumu robežvērtības, pielāgojot tās Direktīvā 2004/17/EK noteiktajām robežvērtībām, un izdarīt grozījumus dažos CPV nomenklatūras atsauces numuros un procedūrās, kas nosaka, kā veidojamas atsauces uz dažām CPV sadaļām, kā arī elektroniskās uztveršanas ierīču tehniskajās detaļās un raksturlielumos.

Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(77)

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu šos pasākumus.

(78)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (19) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(79)

Komisijai būtu jāveic periodisks izvērtējums, lai pārliecinātos par to, vai aizsardzības aprīkojuma tirgus darbojas, atvērti, pārskatāmi un konkurētspējīgi, tostarp lai izvērtētu šīs direktīvas ietekmi uz tirgu, piemēram, saistībā ar MVU iesaistīšanos,

I SADAĻA

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

II SADAĻA

I NODAĻA

5. pants

6. pants

7. pants

II NODAĻA

1. iedaļa

8. pants

9. pants

2. iedaļa

10. pants

3. iedaļa

11. pants

12. pants

13. pants

4. iedaļa

14. pants

III NODAĻA

15. pants

16. pants

17. pants

IV NODAĻA

18. pants

19. pants

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

24. pants

V NODAĻA

25. pants

26. pants

27. pants

28. pants

29. pants

VI NODAĻA

1. iedaļa

30. pants

31. pants

32. pants

2. iedaļa

33. pants

3. iedaļa

34. pants

35. pants

4. iedaļa

36. pants

5. iedaļa

37. pants

VII NODAĻA

1. iedaļa

38. pants

2. iedaļa

39. pants

40. pants

41. pants

42. pants

43. pants

44. pants

45. pants

46. pants

3. iedaļa

47. pants

48. pants

49. pants

III SADAĻA

I NODAĻA

50. pants

51. pants

52. pants

53. pants

II NODAĻA

54. pants

IV SADAĻA

55. pants

56. pants

57. pants

58. pants

59. pants

60. pants

61. pants

62. pants

63. pants

64. pants

V SADAĻA

65. pants

66. pants

67. pants

68. pants

69. pants

70. pants

71. pants

72. pants

73. pants

74. pants

75. pants

I pielikums

II pielikums

III pielikums

IV pielikums

V pielikums

VI pielikums

VII pielikums

VIII pielikums

1)

“Kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca” (Common Procurement Vocabulary, CPV) ir atsauces nomenklatūra, ko piemēro līgumslēdzēju iestāžu/subjektu piešķirtiem līgumiem un kas ir pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002;

2)

“līgumi” ir līgumi, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgti atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktam un Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktam;

3)

“būvdarbu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir vai nu CPV nomenklatūras 45. kategorijā minēto būvdarbu veikšana, vai arī šo būvdarbu projektēšana un veikšana, vai tādas būves celtniecība (ar jebkādiem līdzekļiem), kas atbilst līgumslēdzējas iestādes/subjekta noteiktajām prasībām. “Būvdarbi” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu rezultāts kopumā, kas pats par sevi ir pietiekams, lai pildītu kādu ekonomisku vai tehnisku funkciju;

4)

“piegādes līgumi” ir līgumi, kuri nav būvdarbu līgumi un kuru priekšmets ir pirkums, nomaksas pirkums, noma vai iznomāšana ar vai bez izpirkuma tiesībām.

Līgumu, kura priekšmets ir preču piegāde un kurš papildus var ietvert arī izvietošanas un uzstādīšanas darbus, uzskata par “piegādes līgumu”;

5)

“pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru priekšmets ir pakalpojumu sniegšana.

Līgumu, kura priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumi, uzskata par pakalpojumu līgumu, ja attiecīgo pakalpojumu vērtība ir lielāka par to preču vērtību, uz kuriem attiecas līgums.

Līgumu, kura priekšmets ir pakalpojumu sniegšana un kurš ietver darbības, kas paredzētas CPV nomenklatūras 45. kategorijā, bet kas ir nejaušas attiecībā pret līguma galveno priekšmetu, uzskata par pakalpojumu līgumu;

6)

“militārais aprīkojums” ir aprīkojums, kas īpaši izstrādāts vai pielāgots militārām vajadzībām un ko var izmantot kā ieročus, munīciju vai militāro aprīkojumu;

7)

“sensitīvs aprīkojums”, “sensitīvi būvdarbi” un “sensitīvi pakalpojumi” ir aprīkojums, būvdarbi un pakalpojumi, kuri paredzēti drošības mērķiem un kuri ir saistīti ar, prasa un/vai satur klasificētu informāciju;

8)

“klasificēta informācija” ir jebkāda informācija vai materiāli, neatkarīgi no to formas, būtības vai pārsūtīšanas veida, kuriem ir piemērots drošības klasifikācijas līmenis vai aizsardzības līmenis un kuri valsts drošības interesēs un saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem ir jāaizsargā pret nelikumīgu piesavināšanos, sabojāšanu, iznīcināšanu, izplatīšanu, pazaudēšanu vai jebkādas nesankcionētas personas piekļuvi, kā arī jebkāda cita veida negatīvu ietekmi;

9)

“valdība” ir dalībvalsts vai trešās valsts centrālā, reģionālā vai vietējā valdība;

10)

“krīze” ir jebkura situācija dalībvalstī vai trešā valstī, kad ir radies kaitējums, kas viennozīmīgi pārsniedz ikdienas sadzīves kaitējumu apmēru, un kura būtiski apdraud vai ierobežo cilvēku dzīvību un veselību vai kurai ir ievērojama ietekme uz materiālām vērtībām, vai kura prasa veikt pasākumus, lai apmierinātu pašas nepieciešamākās iedzīvotāju vajadzības; var uzskatīt, ka krīze ir arī tad, ja šāda kaitējuma rašanās ir tūlīt sagaidāma; bruņotus konfliktus un karus uzskata par krīzēm šīs direktīvas nozīmē;

11)

“pamatnolīgum” ir tāda vienošanās starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, kuras mērķis ir noteikt attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt attiecīgo līgumu noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cenām, un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu;

12)

“elektroniska izsole” ir atkārtots process, kurā izmanto elektronisku ierīci, lai paziņotu jaunas cenas, kas pārskatītas to samazināšanas nolūkā, un/vai jaunas vērtības, kas attiecas uz dažiem piedāvājumu elementiem, un kurš norisinās pēc pilnīgas sākotnējās piedāvājumu izvērtēšanas un ļauj tos sadalīt pēc vietām, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.

Tādēļ daži būvdarbu līgumi un daži pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāli pakalpojumi, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets;

13)

“būvuzņēmējs”, “piegādātājs” vai “pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziskā vai juridiskā persona, vai publiska struktūra, vai šādu personu un/vai struktūru apvienība, kas tirgū piedāvā, attiecīgi, veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

14)

“uzņēmējs” ir būvuzņēmējs, piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs. Šo jēdzienu izmanto vienīgi vienkāršošanas nolūkā;

15)

“kandidāts” ir uzņēmējs, kurš ir pieteicis savu dalību slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;

16)

“pretendents” ir uzņēmējs, kurš ir iesniedzis savu piedāvājumu, piedaloties slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;

17)

“līgumslēdzējas iestādes/subjekti” ir līgumslēdzējas iestādes atbilstīgi Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punktam un līgumslēdzēji subjekti atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 2. pantam;

18)

“centrālā iepirkumu iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde/subjekts atbilstīgi Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punktam un Direktīvas 2004/17/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam vai arī Eiropas publiskā struktūra, kas:

19)

“slēgtas procedūras” ir procedūras, kurām var pieteikties ikviens uzņēmējs, bet piedāvājumus drīkst iesniegt tikai tie uzņēmēji, kurus ir atlasījušas līgumslēdzējas iestādes/subjekti;

20)

“sarunu procedūras” ir procedūras, kurās līgumslēdzējas iestādes/subjekti aicina atlasītos uzņēmējus uz pārrunām, lai apspriestu līguma nosacījumus ar vienu vai vairākiem no tiem;

21)

“konkursa dialogs” ir procedūra, kurai var pieteikties ikviens uzņēmējs un kurā līgumslēdzēja iestāde/subjekts risina sarunas ar atlasītajiem kandidātiem, lai sīki izrunātu vienu vai vairākus līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasībām atbilstošus risinājumus, kas atlasītajiem kandidātiem būs jāņem par pamatu savos piedāvājumos.

Pirmajā daļā minētās procedūras nolūkos līgumu uzskata par “īpaši sarežģītu” tad, ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti:

22)

“apakšuzņēmuma līgums” ir tāds rakstiski noslēgts līgums starp līguma izpildei izraudzīto pretendentu un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, kura mērķis ir īstenot minēto līgumu un kura priekšmets ir būvdarbi, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana pret finansiālu atlīdzību;

23)

“saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, uz kuru izraudzītajam pretendentam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme, vai jebkurš uzņēmums, kam pašam var būt dominējoša ietekme uz izraudzīto pretendentu vai kas, būdams izraudzītais pretendents, ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei īpašumtiesību, finansiālas līdzdalības vai to reglamentējošu noteikumu dēļ. Uzskata, ka uzņēmumam ir dominējoša ietekme, ja tas citā uzņēmumā tieši vai netieši:

24)

“rakstiski” vai “rakstisks” nozīmē vārdu vai ciparu savienojumu, ko var izlasīt, nokopēt un pēc tam nosūtīt. Šajā vārdu vai ciparu savienojumā var iekļaut informāciju, kas nosūtīta un uzglabāta, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus;

25)

“elektroniskie līdzekļi” ir elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos, pa radio, ar optiskajiem vai ar citiem elektromagnētiskajiem sakaru līdzekļiem;

26)

“aprites cikls” ir visi iespējamie ražojuma secīgie posmi, proti, pētniecība un izstrāde, kā arī rūpnieciskās attīstības, ražošanas, remonta, modernizācijas, pārveidošanas, uzturēšanas, loģistikas, apmācības, pārbaudes, izņemšanas no lietošanas un ražojuma likvidēšanas posms;

27)

“pētniecība un izstrāde” ir visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem pētījumiem, lietišķiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi, turklāt pēdējā minētā var ietver tehnoloģiju demonstrējumus, proti, iekārtas, kas demonstrē jaunās koncepcijas vai tehnoloģijas sniegumu atbilstošā vai reprezentatīvā vidē;

28)

“civilie iepirkumi” ir līgumi, uz kuriem neattiecas 2. pants un kuri attiecas uz nemilitāru preču, būvdarbu vai pakalpojumu iegādi loģistikas vajadzībām, un kurus noslēdz saskaņā ar 17. pantā minētajiem nosacījumiem.

a)

militāra aprīkojuma, tostarp jebkādu tā daļu, detaļu un/vai mezglu, piegāde;

b)

sensitīva aprīkojuma, tostarp jebkādu tā daļu, detaļu un/vai mezglu, piegāde;

c)

būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas tieši saistīti ar a) un b) apakšpunktā minēto aprīkojumu jebkādā tā aprites cikla posmā;

d)

būvdarbi un pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai sensitīviem būvdarbiem un pakalpojumiem.

a)

EUR 412 000 piegādes un pakalpojumu līgumiem;

b)

EUR 5 150 000 būvdarbu līgumiem.

5.

a)

ja līgumiem ir noteikts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, paredzamo vērtību aprēķina kā kopējo vērtību līguma darbības laikā vai, ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kā kopējo vērtību līguma darbības laikā, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

b)

beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, paredzamo vērtību aprēķina kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

a)

vai nu kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām atbilstīgo viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, ņemot vērā, ja ir iespējams, izmaiņas daudzumos vai vērtībā, kuras varētu rasties 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma; vai arī

b)

to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai finanšu gadā, ja tas ir garāks par 12 mēnešiem.

a)

šādiem turpmāk minētiem pakalpojumiem:

b)

pakalpojumu līgumi, kuros nenorāda kopējo vērtību:

—

direktīvas prasības ir izpildījusi centrālā iepirkumu iestāde vai

—

gadījumā, kad centrālā iepirkumu iestāde nav līgumslēdzēja iestāde/subjekts, tās piemērotie līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi atbilst visiem šīs direktīvas noteikumiem, un piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām var piemērot efektīvu pārskatīšanu, kas ir līdzvērtīga IV sadaļā paredzētajai pārskatīšanai.

a)

īpaši procedūras noteikumi saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai vienošanos starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm;

b)

īpaši procedūras noteikumi saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu vai vienošanos par karaspēka izvietošanu un kuri attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c)

starptautiskas organizācijas īpaša procedūra, vai nu šai organizācijai pašai veicot iepirkumu, vai arī kādai dalībvalstij piešķirot līgumslēgšanas tiesības saskaņā ar minēto procedūru.

a)

līgumiem, saistībā ar kuriem šīs direktīvas noteikumu piemērošana liktu dalībvalstīm sniegt informāciju, kuras izpaušanu tās uzskatīta par pretēju savām drošības pamatinteresēm;

b)

līgumiem izlūkošanas darbību vajadzībām;

c)

līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar sadarbības programmu, kas balstīta uz pētniecību un attīstību, ko kopīgi veic vismaz divas dalībvalstis, lai radītu jaunu izstrādājumu un, attiecīgā gadījumā, arī turpmākā šī izstrādājuma vai tā daļu aprites ciklā. Ja šāda sadarbības programma tiek noslēgta vienīgi starp dalībvalstīm, tām Komisijai jāsniedz ziņas par pētniecības un attīstības izdevumu daļu attiecībā pret kopējo sadarbības programmas izdevumu daļu, par izmaksu dalīšanas vienošanos, kā arī par paredzēto katras dalībvalsts iepirkumu daļu, ja tāda paredzēta;

d)

līgumiem, kurus noslēdz trešā valstī, tostarp attiecībā uz civilajiem iepirkumiem, kas tiek veikti situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Savienības teritorijas, un ja operāciju nodrošināšanai tie jānoslēdz ar uzņēmējiem, kuri darbojas operāciju zonā;

e)

pakalpojumu līgumiem par zemes, esošu būvju vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu, izmantojot jebkādus finanšu nosacījumus;

f)

līgumiem, kurus viena valdība slēdz ar otru valdību par:

g)

šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

h)

finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanas pakalpojumus;

i)

darba līgumiem;

j)

pētniecības un attīstības pakalpojumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde/subjekts, lai to izmantotu paša vajadzībām savu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka visu sniegto pakalpojumu atlīdzina līgumslēdzēja iestāde/subjekts.

a)

vai nu atsaucoties uz III pielikumā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā:

Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;

b)

vai arī nosakot tehniskos parametrus vai funkcionālās prasības; tās var ietvert arī vides aizsardzības prasības.

Tomēr šādiem parametriem jābūt pietiekami precīziem, lai pretendenti varētu izvērtēt pasūtījuma priekšmetu un līgumslēdzējas iestādes/subjekti varētu piešķirt līgumslēgšanas tiesības;

c)

vai arī nosakot b) apakšpunktā minētos tehniskos parametrus vai funkcionālās prasības un iekļaujot atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tādējādi veidojot pieņēmumu par atbilstību šiem tehniskajiem parametriem vai funkcionālajām prasībām;

d)

vai arī dažiem parametriem nosakot a) apakšpunktā minētās specifikācijas, bet citiem parametriem nosakot b) apakšpunktā minētos tehniskos parametrus vai funkcionālās prasības.

—

šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets,

—

prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju,

—

ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas – valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas,

—

šīs specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

—

piedāvājumā norāda, kādu līguma daļu tas paredzējis ar apakšuzņēmuma līgumu nodot trešām personām, kādi varētu būt iespējamie apakšuzņēmēji, kā arī par kādu priekšmetu apakšuzņēmuma līgumi varētu tikt slēgti, un/vai

—

norāda jebkādas pārmaiņas, kādas apakšuzņēmēju līmenī notiek līguma izpildes laikā.

a)

pretendenta un piedāvājumā jau minēto apakšuzņēmēju apņemšanās atbilstoši nodrošināt visas tās klasificētās informācijas konfidencialitāti, kura būs viņu rīcībā vai par kuru viņi uzzinās visā līguma darbības laikā un pēc līguma pārtraukšanas vai izbeigšanas, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem;

b)

pretendenta apņemšanās saņemt a) apakšpunktā minēto apņemšanos arī no citiem apakšuzņēmējiem, kuri līguma darbības laikā tiks iesaistīti tā izpildē;

c)

pietiekama informācija par jau zināmajiem apakšuzņēmējiem, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei/subjektam konstatēt, vai šie apakšuzņēmēji spēj atbilstoši prasībām nodrošināt un aizsargāt tās klasificētās informācijas konfidencialitāti, kura viņiem būs pieejama vai arī kura viņiem būs jāsagatavo, pildot darbu saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumu;

d)

pretendenta apņemšanās iesniegt c) punktā minēto informāciju par visiem turpmākajiem apakšuzņēmējiem, pirms viņiem tiek piešķirtas tiesības slēgt apakšuzņēmuma līgumu.

a)

sertifikāts vai dokumentācija, kas līgumslēdzēja iestādei/subjektam apliecina, ka pretendents ievēros saistības attiecībā uz līgumā norādīto preču izvešanu (eksportu), nodošanu un tranzītu; tostarp jebkāda papildu dokumentācija, kas saņemta no attiecīgās(-ajām) dalībvalsts(-īm);

b)

norādes par jebkādiem ierobežojumiem līgumslēdzēja iestādei/subjektam, kas attiecas uz produktu un pakalpojumu izplatīšanu, nodošanu un izmantošanu vai jebkādu ietekmi uz šiem produktiem un pakalpojumiem, kas izriet no eksporta kontroles vai drošības noteikumiem;

c)

sertifikāts vai dokumentācija, kas apliecina, ka pretendenta piegādes ķēdes organizēšana un izvietojums ļaus tam izpildīt līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasības par piegādes drošību, kuri precizēti līguma dokumentos, kā arī apņemšanās nodrošināt, ka iespējamās izmaiņas piegādes ķēdē līguma izpildes laikā negatīvi neietekmēs šo prasību izpildi;

d)

pretendenta apņemšanās izveidot un uzturēt jaudas, kas nepieciešamas, lai izpildītu līgumslēdzējas iestādes/subjekta papildu uzdevumus krīzes situācijā, atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem jāpanāk vienošanās;

e)

jebkādi papildu dokumenti, kas saņemti no pretendenta valsts iestādēm attiecībā uz papildu uzdevumu izpildi, kuri pēc līgumslēdzējas iestādes/subjekta pieprasījuma jāveic saistībā ar krīzi;

f)

pretendenta apņemšanās nepārtraukt, modernizēt vai pielāgot līgumā paredzētās piegādes;

g)

pretendenta apņemšanās laikus brīdināt līgumslēdzēju iestādi/subjektu par jebkurām izmaiņām viņa darbības organizēšanā, piegādes ķēdē vai uzņēmuma stratēģijā, kuras var ietekmēt viņa saistības attiecībā pret līgumslēdzēju iestādi/subjektu;

h)

pretendenta apņemšanās nodot līgumslēdzējai iestādei/subjektam (atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem jāpanāk vienošanās) visus specifiskos līdzekļus, kuri nepieciešami rezerves daļu, detaļu un mezglu ražošanai, īpašo pārbaužu aprīkojumu, tostarp tehniskos rasējumus, licences un lietošanas instrukcijas gadījumā, ja pretendents vairs nespēj nodrošināt šīs piegādes.

1)

būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem:

2)

pakalpojumu un piegādes līgumiem:

3)

piegādes līgumiem:

4)

būvdarbu un pakalpojumu līgumiem:

5)

attiecībā uz līgumiem par gaisa un jūras pārvadājumu pakalpojumiem tiem dalībvalstu bruņotajiem spēkiem vai drošības spēkiem, kuri jau izvietoti vai tiks izvietoti ārzemēs, ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts iepērk šādus pakalpojumus no uzņēmējiem, kuri garantē savu piedāvājumu derīgumu vien tik īsu laiku, ka nav iespējams ievērot termiņus, kuri noteikti slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai ar paziņojuma par līgumu publicēšanu, tostarp 33. panta 7. punktā paredzētos saīsinātos termiņus.

—

piemērojot pamatnolīgumu un neorganizējot atkārtotu konkursu,

—

ja pamatnolīgumā nav paredzēti visi nepieciešamie noteikumi, ja puses izvērtē atkārtoti, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem, kurus vajadzības gadījumā formulē precīzāk, vai arī citiem noteikumiem, kuri izklāstīti līguma dokumentos, piemērojot turpmāk minēto procedūru:

a)

attiecībā uz piegādes līgumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu kopējo paredzamo vērtību, kurus tie gatavojas slēgt nākamo divpadsmit mēnešu laikā.

Līgumslēdzējas iestādes/subjekti nosaka preču grupas saskaņā ar CPV nomenklatūru;

b)

pakalpojumu līgumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu kopējo paredzamo vērtību, kurus tie gatavojas slēgt nākamo divpadsmit mēnešu laikā par katru noteiktu pakalpojumu kategoriju;

c)

būvdarbu līgumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu vispārīgu raksturojumu, kurus tie gatavojas slēgt.

—

dalības pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 15 dienām no paziņojuma par līgumu nosūtīšanas dienas vai nav īsāks par 10 dienām, ja paziņojums ir nosūtīts elektroniski saskaņā ar VI pielikuma 3. punktā norādīto veidlapu un nosūtīšanas kārtību, un

—

slēgtās procedūras gadījumā – piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums uz konkursu.

—

līguma dokumentus vai aprakstošā dokumenta un visu papildu dokumentu eksemplārus, vai

—

norādi par piekļuvi pirmajā ievilkumā minētajiem dokumentiem, ja tie ir tieši pieejami elektroniski saskaņā ar 33. panta 5. punktu.

a)

atsauce uz publicēto paziņojumu par līgumu;

b)

piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru jāsūta piedāvājumi, un valoda vai valodas, kurās jāsagatavo piedāvājums. Konkursa dialoga procedūras gadījumā šo informāciju neietver uzaicinājumā piedalīties šajā aptaujā, taču to ietver uzaicinājumā uz konkursu;

c)

konkursa dialoga gadījumā – informācija par sarunu uzsākšanas laiku un vietu, kā arī informācija par valodu vai valodām, kurās notiks sarunas;

d)

atsauce uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, lai apliecinātu pārbaudāmas izziņas, ko kandidāts ir pievienojis saskaņā ar 38. pantu, vai papildinātu šajā pantā norādīto informāciju atbilstīgi 41. un 42. panta nosacījumiem;

e)

piedāvājumu izvēles kritēriju relatīvais svērums vai, ja tas ir nepieciešams, tādu kritēriju nozīmīguma secība, ar kuriem saskaņā nosaka ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu; šo informāciju iekļauj tikai tad, ja tā nav norādīta paziņojumā par līgumu, līguma dokumentos vai iepirkuma aprakstā.

a)

visus konkursu neizturējušos kandidātus par to pieteikuma noraidīšanas iemesliem;

b)

visus konkursu neizturējušos pretendentus par to piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, jo īpaši 18. panta 4. un 5. punktā noteiktajos gadījumos pamato lēmumu par attiecīgā risinājuma neatzīšanu par līdzvērtīgu vai lēmumu par piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu neatbilstību tehniskajiem parametriem vai funkcionālajām prasībām, kā arī 22. un 23. pantā minētajos gadījumos – par iemesliem, kāpēc pieņemts lēmums par neatbilstību prasībām attiecībā uz informācijas un piegāžu drošību;

c)

visus pretendentus, kuri ir iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, kas ir noraidīts, par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām, kā arī dara zināmu izraudzītā pretendenta pilnu vārdu vai to personu vārdus, kuri parakstīs pamatnolīgumu.

a)

visām ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, tostarp kodēšanu. Turklāt elektroniskās ierīces, ko izmanto piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai, atbilst VIII pielikuma prasībām;

b)

saskaņā ar Direktīvas 1999/93/EK 5. pantu dalībvalstis var pieprasīt, lai elektroniski iesniegtajos piedāvājumos būtu iekļauts uzlabots elektroniskais paraksts atbilstīgi minētā panta 1. punktam;

c)

dalībvalstis var ieviest vai saglabāt brīvprātīgas akreditācijas sistēmas, kas paredzētas, lai paaugstinātu minēto ierīču sertificēšanas pakalpojuma līmeni;

d)

kandidāti apņemas līdz piedāvājumu vai dalības pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām iesniegt 39. līdz 44. pantā un 46. pantā paredzētos dokumentus, izziņas un apliecinājumus, ja tie nav pieejami elektroniskā formātā.

a)

pieteikumus par dalību līgumu piešķiršanas procedūrās var iesniegt rakstiski vai pa tālruni;

b)

ja dalību piesaka pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām jāiesniedz rakstisks apstiprinājums;

c)

līgumslēdzējas iestādes/subjekti var prasīt, ka pa faksu iesniegtie dalības pieteikumi jāapstiprina pa pastu vai elektroniski, ja tas nepieciešams, lai tiem būtu juridisks spēks. Līgumslēdzējai iestādei/subjektam paziņojumā par līgumu jānorāda jebkāda šāda prasība kopā ar termiņu, kādā tā jāizpilda.

a)

līgumslēdzējas iestādes/subjekta pilns vārds/nosaukums un adrese, kā arī līguma vai pamatnolīguma priekšmets un vērtība;

b)

izraudzītās piešķiršanas procedūras veids;

c)

konkursa dialoga gadījumā – apstākļi, kas pamato šīs procedūras piemērošanu;

d)

ja piemēro sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu – 28. pantā minētie apstākļi, kas pamato šīs procedūras piemērošanu; attiecīgā gadījumā – pamatojums 28. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā un 28. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešajā daļā noteikto termiņu pagarināšanai un 28. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā noteiktā 50 % ierobežojuma pārsniegšanai;

e)

vajadzības gadījumā, pamatojums tam, ka pamatnolīguma termiņš pārsniedz septiņus gadus;

f)

izraudzīto kandidātu pilni vārdi/nosaukumi un kandidātu izvēles pamatojums;

g)

noraidīto kandidātu pilni vārdi/nosaukumi un kandidātu noraidīšanas pamatojums;

h)

piedāvājuma noraidīšanas pamatojums;

i)

izraudzītā pretendenta pilns vārds/nosaukums un pamatojums tā piedāvājuma izvēlei, kā arī informācija (ja tā ir zināma) par to līguma vai pamatnolīguma daļu, kuru izraudzītais pretendents plāno vai plānos nodot apakšuzņēmējiem;

j)

ja nepieciešams – pamatojums, kāpēc līgumslēdzēja iestāde/subjekts pieņēmuši lēmumu neslēgt iepirkuma līgumu vai pamatnolīgumu.

—

paziņojumā par līgumu līgumslēdzējas iestādes/subjekti norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tās ir nolēmušas piemērot, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt. Minimālais kandidātu skaits, kādu paredz uzaicināt, ir vismaz trīs kandidāti,

—

pēc tam līgumslēdzējas iestādes/subjekti uzaicina noteiktu kandidātu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteikto minimālo skaitu, ja vien atbilstošo kandidātu skaits ir pietiekams.

a)

līdzdalība noziedzīgā organizācijā Vienotās rīcības 98/733/TI (20) 2. panta 1. punkta nozīmē;

b)

korupcija 1997. gada 26. maija Akta (21) 3. panta un Pamatlēmuma 2003/568/TI (22) 2. panta 1. punkta nozīmē;

c)

krāpnieciskas darbības Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (23) 1. panta nozīmē;

d)

teroristiska rakstura noziegums vai teroristiska rakstura darbības, attiecīgi, Pamatlēmuma 2002/475/TI (24) 1. un 3. panta nozīmē vai kūdīšana, atbalstīšana vai līdzdalība, vai mēģinājums izdarīt noziegumu minētā pamatlēmuma 4. panta nozīmē;

e)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana Direktīvas 2005/60/EK (25) 1. panta nozīmē.

a)

uzņēmējs ir bankrotējis vai ir likvidācijas procesā, ja tam piemēro sanāciju, ja tas ir noslēdzis mierizlīgumu ar kreditoriem, ja tas ir pārtraucis saimniecisko darbību vai nonācis citā līdzvērtīgā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos;

b)

pret uzņēmēju ir uzsākta bankrota pasludināšanas, piespiedu likvidācijas vai sanācijas procedūra vai ja ir sākts mierizlīgums ar kreditoriem vai cita līdzīga procedūra, kas paredzēta valsts normatīvajos aktos;

c)

uzņēmējs saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar spriedumu, kuram ir res judicata spēks, ir atzīts par vainīgu tādā pārkāpumā, kas saistīts ar profesionālās ētikas normām, kā, piemēram, tādu spēkā esošu tiesību aktu pārkāpšana, kuri attiecas uz aizsardzības un/vai drošības aprīkojuma eksportu;

d)

uzņēmējs savā profesionālajā darbībā pieļāvis nopietnu kļūdu, piemēram, tas nav ievērojis informācijas drošības vai piegādes drošības saistības kāda iepriekšējā iepirkuma līguma darbības laikā, un ja šo faktu līgumslēdzēja iestāde/subjekts var pierādīt ar jebkādiem līdzekļiem;

e)

uzņēmējs, pamatojoties uz jebkādiem pierādīšanas līdzekļiem, tostarp aizsargātiem datu avotiem, ir atzīts par nepietiekami uzticamu, lai tiktu novērsti riski dalībvalsts drošībai;

f)

uzņēmējs nav izpildījis saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde/subjekts;

g)

uzņēmējs nav izpildījis saistības attiecībā uz nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde/subjekts;

h)

uzņēmējs ir izdarījis smagu pārkāpumu, iesniedzot nepatiesu informāciju, kas ir pieprasīta saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, vai vispār nav iesniedzis pieprasīto informāciju.

a)

attiecībā uz 1. punktu un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu – izraksts no Sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, cits līdzvērtīgs dokuments, kuru izdevusi uzņēmēja izcelsmes vai mītnes valsts tiesu vai administratīva iestāde un no kura izriet, ka attiecīgās prasības ir izpildītas;

b)

attiecībā uz 2. punkta f) un g) apakšpunktu – izziņa, ko izdevusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

a)

kredītiestādes apliecinājumi vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumi;

b)

bilances vai izraksti no bilancēm, ja tie jāpublicē saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā uzņēmējs ir reģistrēts;

c)

izziņa par savu kopējo finanšu apgrozījumu vai, ja nepieciešams, finanšu apgrozījums attiecībā uz tās darbības veidu, kas ir saistīta ar līguma priekšmetu; šie dati iesniedzami ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem, ņemot vērā uzņēmuma dibināšanas dienu vai attiecīgo darbību uzsākšanas dienu un to, kādā mērā šādi dati ir pieejami.

a)

b)

ziņas par tehnisko personālu vai tehniskajam struktūrām – neatkarīgi no tā, vai tās ir tieši integrētas uzņēmumā – jo īpaši tām, kuras atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi – par tehnisko personālu vai tehniskajām struktūrām, kuras uzņēmējs iesaistīs būvdarbu veikšanā;

c)

apraksts gan par tehniskajām iekārtām un pasākumiem, ko veic uzņēmējs, lai nodrošinātu kvalitāti, gan par pētījumu un izmēģinājumu iekārtām, kā arī ar intelektuālo īpašumu saistītiem iekšējiem noteikumiem;

d)

pārbaude, ko veic līgumslēdzējas iestādes/subjekti vai to vārdā tās valsts kompetentā iestāde, kurā uzņēmējs ir reģistrēts, ja vien kompetentā iestāde piekrīt šādas pārbaudes veikšanai; minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai uzņēmēja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, minētā pārbaude var attiekties uz uzņēmēja pētījuma un izmēģinājumu metodēm, kā arī kvalitātes kontroles pasākumiem;

e)

attiecībā uz būvdarbu līgumiem, pakalpojumu līgumiem vai piegādes līgumiem, kas attiecas arī uz izvietošanas un uzstādīšanas darbiem vai pakalpojumiem, uzņēmēja un/vai tā vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, jo īpaši par personu(-ām), kura(-as) ir atbildīga(-as) par pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu vadību;

f)

būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un tikai attiecīgos gadījumos – apraksts, norādot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ko uzņēmējs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu;

g)

informācija par pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējos trīs gados;

h)

informācija par instrumentiem, materiāliem, tehnisko aprīkojumu, darbinieku skaitu un kvalifikāciju un/vai apgādes avotiem – norādot ģeogrāfisko atrašanās vietu, ja tā ir ārpus Savienības teritorijas – kas pieejami uzņēmējam līguma izpildei, iespējamo papildu līgumslēdzējas iestādes/subjekta uzdevumu veikšanai saistībā ar krīzes situāciju vai līgumā norādīto piegāžu nodrošināšanai, modernizēšanai vai pielāgošanai;

i)

attiecībā uz piegādājamām precēm nodrošinot:

j)

iepirkumu līgumiem, kurus izpildot, ir jāsaskaras ar klasificētu informāciju – pierādījums par uzņēmēja spēju apstrādāt, uzglabāt un pārsūtīt šādu informāciju tādā aizsardzības līmenī, kas atbilst līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasībām.

Tā kā nav valsts drošības pārbaudes sistēmu saskaņotības Kopienas līmenī, dalībvalstis var noteikt, ka šim pierādījumam jāatbilst šo valstu tiesību aktu atbilstīgajiem noteikumiem par valsts drošības pārbaudes apliecinājumu. Dalībvalstis atzīst drošības pārbaudes apliecinājumus, kurus tās uzskata par līdzvērtīgiem un kuri izsniegti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neskarot iespēju pašām veikt un ņemt vērā turpmākus izmeklējumus, ja to uzskata par vajadzīgu.

Līgumslēdzējas iestādes/subjekti vajadzības gadījumā kandidātiem, kuriem vēl nav drošības pārbaudes apliecinājuma, var piešķirt papildu laiku, lai saņemtu šādu apliecinājumu. Šādā gadījumā paziņojumā par līgumu tie paredz šo iespēju un norāda termiņu.

Līgumslēdzēja iestāde/subjekti var lūgt attiecīgā kandidāta dalībvalsts drošības iestādi vai šīs dalībvalsts nozīmēto drošības iestādi pārbaudīt to telpu un iekārtu atbilstību, kuras paredzēts izmantot, rūpnieciskās un administratīvās procedūras, kuras piemēros, kā arī informācijas apstrādes kārtību un/vai ziņas par personālu, ko paredzēts nodarbināt līguma izpildei.

a)

ja līgumslēgšanas tiesības piešķir pēc līgumslēdzējas iestādes/subjekta ieskatiem ekonomiski visizdevīgākajam piedāvājumam – dažādi ar attiecīgā līguma priekšmetu saistīti kritēriji: piemēram, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, cena, tehniskās priekšrocības, funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, ekspluatācijas izmaksas, citas izmaksas produkta aprites ciklā, rentabilitāte, rezerves daļu pieejamība un tehniskās palīdzības nosacījumi, piegādes diena un piegāžu vai līguma izpildes termiņš, apgādes drošība, savietojamības iespējas un darbības raksturojums; vai

b)

vienīgi viszemākā cena.

—

vai nu tikai uz cenām, ja līgumslēgšanas tiesības piešķir par zemāko cenu; vai

—

uz cenām un/vai līguma dokumentos norādīto piedāvājumu elementu jaunajām vērtībām, ja līgumslēgšanas tiesības piešķir tam, kas iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

a)

elementi, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ja vien šādi elementi ir kvantitatīvi nosakāmi un ja tos ir iespējams izteikt skaitļos vai procentos;

b)

ierobežojumi vērtībām, kuras varētu tikt iesniegtas un kuras izriet no līguma priekšmeta specifikācijām;

c)

informācija, kas tiks nodota pretendenta rīcībā elektroniskās izsoles laikā, un vajadzības gadījumā informācija par brīdi, kad tā tiks nodota viņa rīcībā;

d)

būtiska informācija par elektroniskās izsoles gaitu;

e)

nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs piedāvāt cenas, un jo īpaši minimālā starpība, ko attiecīgā gadījumā prasīs ievērot solīšanas gaitā;

f)

būtiska informācija par izmantojamo elektronisko iekārtu un savienojuma nosacījumiem un tehniskajām specifikācijām.

a)

iepriekš noteiktā dienā un laikā, kā norādīts uzaicinājumā piedalīties izsolē;

b)

ja vairs netiek saņemtas jaunas cenas un jaunas vērtības, kas atbilst minimālās nobīdes prasībām. Šajā gadījumā līgumslēdzējas iestādes/subjekti uzaicinājumā piedalīties izsolē precizē termiņu, ko tie ievēros kopš pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms slēgt elektronisko izsoli;

c)

kad ir pabeigti visi izsoles posmi, kas noteikti uzaicinājumā piedalīties izsolē.

a)

to, kā uzņēmējs būvniecības, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā var panākt ietaupījumus;

b)

izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un/vai kādiem īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

c)

piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;

d)

pretendenta atbilstību darba aizsardzības un darba apstākļu noteikumiem, kas ir spēkā vietā, kur jāveic būvdarbi, jāpiegādā preces vai jāsniedz pakalpojumi;

e)

pretendenta iespējām saņemt valsts atbalstu.

a)

tiklīdz rodas izdevība, panākot vienošanos, veikt pagaidu pasākumus, lai labotu varbūtējo pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgām interesēm, tostarp pasākumus, lai pārtrauktu līguma piešķiršanas procedūru vai nodrošinātu tās pārtraukšanu, vai pārtrauktu jebkura lēmuma īstenošanu, ko pieņēmusi līgumslēdzēja iestāde/subjekts, un atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus vai nodrošināt to atcelšanu, tostarp diskriminējošu tehnisku, ekonomisku vai finanšu norādījumu atcelšanu uzaicinājumā uz konkursu, līguma dokumentos vai jebkurā citā dokumentā, kas attiecas uz konkrēto līguma piešķiršanas procedūru; vai

b)

tiklīdz rodas izdevība, ja iespējams, panākot vienošanos, un, ja vajadzīgs, izlemjot pēc būtības, veikt pasākumus, kas nav paredzēti a) apakšpunktā, lai labotu visus konstatētos pārkāpumus un novērstu kaitējumu attiecīgām interesēm; jo īpaši – izdodot rīkojumu par konkrētas summas samaksu, ja pārkāpums nav izlabots vai novērsts.

—

kopsavilkumu par atbilstīgajiem iemesliem, kā minēts 35. panta 2. punktā, ņemot vērā 35. panta 3. punktu, un

—

precīzu norādi par konkrētu nogaidīšanas periodu, ko piemēro saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē šo punktu.

a)

ja šajā direktīvā nav noteikta paziņojuma par līgumu iepriekšēja publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)

ja vienīgais attiecīgais pretendents 57. panta 2. punkta nozīmē ir pretendents, kam ir piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, un ja nav attiecīgu kandidātu;

c)

ja pasūtījuma pamatā ir pamatnolīgums saskaņā ar 29. pantu.

Ja piemēro šo atkāpi, dalībvalstis nodrošina, ka līgums ir spēkā neesošs saskaņā ar šīs direktīvas 60. pantu un 62. pantu, ja:

a)

ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts ir līgumslēgšanas tiesības piešķīris bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas nav bijis atļauts saskaņā ar šo direktīvu;

b)

ir pārkāpts 55. panta 6. punkts, 56. panta 3. punkts vai 57. panta 2. punkts, un ar šādu pārkāpumu pretendentam, kas prasa pārskatīšanu, tika liegta iespēja izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pirms līguma noslēgšanas, ja šāds pārkāpums ir saistīts ar citu I vai II sadaļas pārkāpumu un ja šāds otrs minētais pārkāpums ir ietekmējis pretendenta, kurš prasa pārskatīšanu, izredzes iegūt līgumslēgšanas tiesības;

c)

58. panta c) apakšpunkta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja dalībvalstis ir piemērojušas atkāpi no nogaidīšanas termiņa attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums.

—

līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršana bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir pieļaujama atbilstīgi šai direktīvai,

—

līgumslēdzēja iestāde/subjekts ir Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējuši paziņojumu, kā aprakstīts 64. pantā, darot zināmu savu nodomu slēgt līgumu, un

—

līgums netika noslēgts, kamēr nebija beidzies termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad ir publicēts minētais paziņojums.

—

līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršana ir saskaņā ar 29. panta 4. punkta otrās daļas otro ievilkumu,

—

līgumslēdzēja iestāde/subjekts attiecīgajiem pretendentiem ir nosūtījuši lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu kopā ar 57. panta 2. punkta ceturtās daļas pirmajā ievilkumā minēto kopsavilkumu par iemesliem un

—

līgums netika noslēgts, kamēr nebija beidzies termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem nosūtīts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, ja izmanto faksu vai elektroniskus saziņas līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem ir nosūtīts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.

—

naudassodu piemērošana līgumslēdzējai iestādei/subjektam vai

—

līguma termiņa saīsināšana.

a)

pirms pagājušas vismaz 30 kalendārās dienas, ko skaita no nākamās dienas pēc dienas, kad:

b)

jebkurā gadījumā pirms ir pagājuši vismaz 6 mēneši, ko skaita no nākamās dienas pēc dienas, kad ir noslēgts līgums.

a)

apstiprinājumu, ka pārkāpums ir izlabots;

b)

pamatotu paskaidrojumu par to, kādēļ pārkāpums nav izlabots; vai

c)

paziņojumu par to, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ir apturējusi vai nu līgumslēdzēja iestāde/subjekts pēc savas iniciatīvas, vai arī tā apturēta, pamatojoties uz 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto pilnvarojumu.

a)

līgumslēdzējas iestādes/subjekta nosaukums un kontaktinformācija;

b)

līguma priekšmeta apraksts;

c)

pamatojums līgumslēdzējas iestādes/subjekta lēmumam piešķirt līgumslēgšanas tiesības bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

d)

tā uzņēmēja vārds vai nosaukums un kontaktinformācija, kuram par labu ir pieņemts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu; un

e)

attiecīgā gadījumā jebkura cita informācija, ko līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata par lietderīgu.

a)

šīs direktīvas 8. panta a) punktā noteikto robežvērtību saskaņo ar pārskatīto robežvērtību, kas noteikta Direktīvas 2004/17/EK 16. panta a) punktā;

b)

šīs direktīvas 8. panta b) punktā noteikto robežvērtību saskaņo ar pārskatīto robežvērtību, kas noteikta Direktīvas 2004/17/EK 16. panta b) punktā.

a)

kārtību, kādā sagatavo, iesniedz, saņem, tulko, sakopo un izplata 30. pantā minētos paziņojumus, kā arī 65. pantā minētos statistikas pārskatus;

b)

kārtību, kādā nosūta un publicē VI pielikumā minēto informāciju, ja grozījumus izdara tādēļ, lai pielāgotos tehnikas attīstībai vai administratīvai kārtībai;

c)

reģistru, deklarāciju un apliecību sarakstu, kas minēts VII pielikumā, ja, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem paziņojumiem, tas ir bijis nepieciešams.

a)

I un II pielikumos paredzētās CPV nomenklatūras atsauces numurus, ja grozījumi nemaina šīs direktīvas piemērošanas jomas būtību, un kārtību, kā paziņojumos atsaucas uz CPV nomenklatūras īpašām pozīcijām, kuras attiecas uz minētajos pielikumos uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām;

b)

VIII pielikuma a), f) un g) apakšpunktā minētos noteikumus un tehniskās prasības, ko piemēro elektroniskajām ierīcēm dokumentu saņemšanai.