31.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/1

(1)

Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā tiek nodrošināta brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Šim nolūkam ir izveidota visaptveroša Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (3).

(2)

Šī regula ir atsevišķa regula par Kopienas tipa apstiprināšanas procedūru, kas paredzēta Direktīvā 2007/46/EK. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza minētās direktīvas IV, VI, XI un XV pielikums.

(3)

Šī regula neskar visa transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu vienā posmā un jauktu tipa apstiprināšanu, kā izklāstīts Direktīvas 2007/46/EK 6. pantā.

(4)

Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas tehniskās prasības attiecībā uz dažādiem drošības un vides elementiem ir saskaņotas Kopienas līmenī, lai izvairītos no tā, ka dalībvalstu prasības atšķiras, un nodrošinātu augstu ceļu drošības un vides aizsardzības līmeni visā Kopienā.

(5)

Tādēļ šīs regulas mērķis ir arī palielināt Kopienas automobiļu rūpniecības konkurētspēju, vienlaikus dodot dalībvalstīm iespēju efektīvi uzraudzīt, kā tirgū tiek ievērota šajā regulā paredzētā sīki izstrādātā prasība par tipa apstiprināšanu saistībā ar attiecīgo produktu laišanu tirgū.

(6)

Ir atbilstīgi noteikt prasības gan attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību, gan riepu ekoloģiskajiem raksturlielumiem, jo ir pieejamas riepu spiediena kontroles sistēmas, kas vienlaicīgi uzlabo riepu drošību un to ekoloģiskos raksturlielumus.

(7)

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Kopienas tiesību aktos par transportlīdzekļiem ieviesta jauna regulatīva pieeja. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka tikai transportlīdzekļu drošības un CO2 un riepu radītā trokšņa emisiju pamatnoteikumi, savukārt tehniskās specifikācijas jānosaka ar īstenošanas pasākumiem, ko pieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(8)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt mehānisko transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas īpašas procedūras, testus un prasības; precīzāk noteikt tehniskās īpašības, kādām jāatbilst riepai, kas definēta kā “īpaša riepa”, “profesionāla riepa bezceļa apstākļiem”, “pastiprināta riepa”, “lielas noslodzes riepa”, “ziemas riepa”, “T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepa” vai “vilces riepa”; noteikt konkrētas drošības prasības transportlīdzekļiem, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadāšanai pa autoceļiem dalībvalstī vai starp dalībvalstīm; atbrīvot atsevišķus M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu klases no pienākuma uzstādīt uzlabotas avārijas bremzēšanas sistēmas un/vai joslu uzraudzības sistēmas; paredzēt noteikumus par procedūru riepu trokšņa līmeņa noteikšanai; grozīt rites pretestības un rites trokšņa robežvērtības, ja tiek veiktas izmaiņas testa procedūrās, nepazeminot esošo prasīgumu attiecībā uz vidi; paredzēt kārtību riepu radītā trokšņa līmeņa noteikšanai; saīsināt izpārdošanas termiņu riepām, kas neatbilst jaunajām prasībām, kuras izklāstītas šajā regulā un tās īstenošanas pasākumus, un grozīt IV pielikumu, lai iekļautu Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) noteikumus, kas ir obligāti saskaņā ar Padomes Lēmumu 97/836/EK (1997. gada 27. novembris) par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (5). Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(9)

Papildus pašreizējai Komisijas iniciatīvai, kuras mērķis ir izveidot ceļu klasificēšanas sistēmu, Komisijai 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz priekšlikums par ES ceļu klasificēšanu atkarībā no to radītā trokšņa līmeņa, kas būs papildu elements mehānisko transportlīdzekļu transporta trokšņa kartēšanā, lai noteiktu atbilstīgas prioritātes un prasības ceļa virsmai, kā arī noteiktu ceļa radītā trokšņa maksimālās robežvērtības.

(10)

Tehniskie sasniegumi uzlaboto drošības sistēmu jomā sniedz jaunas iespējas negadījumu samazināšanai. Lai samazinātu negadījumu skaitu, jāievieš dažas no būtiskajām jaunajām tehnoloģijām.

(11)

Lai transporta nozarē samazinātu ceļu satiksmes radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas daļu, svarīgi būs obligāti un konsekventi lietot jaunākās riepu ražošanas tehnoloģijas un riepas ar zemu rites pretestību, vienlaikus veicinot jauninājumus, nodarbinātību un Kopienas automobiļu rūpniecības konkurētspēju.

(12)

Lai vienkāršotu tipa apstiprināšanas tiesību aktus saskaņā ar ieteikumiem, kas iekļauti CARS 21 augsta līmeņa ekspertu grupas galīgajā ziņojumā, ir atbilstīgi atcelt vairākas direktīvas, nesamazinot satiksmes dalībnieku aizsardzības līmeni. Šajās direktīvās noteiktās prasības būtu jāpārceļ uz šo regulu un vajadzības gadījumā jāaizstāj ar atsauci uz attiecīgiem ANO/EEK noteikumiem, kas iekļauti Kopienas tiesību aktos ar Padomes Lēmumu 97/836/EK. Lai samazinātu tipa apstiprināšanas procesa administratīvo slogu, ir atbilstīgi atļaut transportlīdzekļu ražotājiem veikt tipa apstiprināšanu saskaņā ar šo regulu, attiecīgā gadījumā tieši saņemot apstiprinājumu atbilstoši attiecīgajiem ANO/EEK noteikumiem, kas uzskaitīti šīs regulas IV pielikumā.

(13)

Ir atbilstīgi, ka transportlīdzekli projektē, būvē un montē tā, lai samazinātu ievainojumu risku transportlīdzekļa pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem. Šim nolūkam ir nepieciešams, lai ražotāji nodrošina transportlīdzekļa atbilstību šajā regulā un tās īstenošanas pasākumos noteiktajām attiecīgajām prasībām. Šiem noteikumiem būtu jāietver prasības, bet nebūtu ar šīm prasībām jāaprobežojas, attiecībā uz transportlīdzekļa konstrukcijas integritāti, sistēmām, kas palīdz vadītājam kontrolēt transportlīdzekli, sistēmām, kas vadītājam nodrošina redzamību un informāciju par transportlīdzekļa stāvokli un apkārtējo vidi, transportlīdzekļa apgaismojuma sistēmām, transportlīdzekļa pasažieru aizsardzības sistēmām, transportlīdzekļa ārpusi un piederumiem, transportlīdzekļa masu un gabarītiem, transportlīdzekļa riepām, kā arī uzlabotām transportlīdzekļa sistēmām un dažādiem citiem priekšmetiem. Turklāt transportlīdzekļiem jāatbilst īpašiem noteikumiem attiecībā uz noteiktu preču transportlīdzekļiem un to piekabēm, vai vajadzības gadījumā īpašiem noteikumiem attiecībā uz autobusiem.

(14)

Transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas īpašo jauno prasību ieviešanas laika grafikā būtu jāņem vērā šo prasību tehniskā iespējamība. Kopumā prasībām sākotnēji būtu jāattiecas tikai uz jauniem transportlīdzekļu tipiem. Esošajiem transportlīdzekļu tipiem būtu jādod papildu laika periods, lai panāktu to atbilstību prasībām. Turklāt riepu spiediena kontroles sistēmu obligātai uzstādīšanai sākotnēji būtu jāattiecas tikai uz vieglajiem automobiļiem. Citu uzlabotu drošības elementu obligātai uzstādīšanai sākotnēji būtu jāattiecas tikai uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

(15)

Komisijai būtu jāturpina izvērtēt arī citu jaunāko drošības sistēmu tehniskās un ekonomiskās īstenošanas iespējas un gatavība laišanai tirgū un līdz 2012. gada 1. decembrim un pēc tam reizi trijos gados jāiesniedz ziņojums, tostarp vajadzības gadījumā iesniedzot priekšlikumus šīs regulas grozīšanai.

(16)

Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir iespējams riepu spiediena kontroles sistēmu, joslu uzraudzības sistēmu un uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu obligāto uzstādīšanu attiecināt arī uz citām transportlīdzekļu kategorijām un vajadzības gadījumā ierosināt šīs regulas grozījumu.

(17)

Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir iespējams pastiprināt prasības attiecībā uz riepu saķeri ar mitru ceļu un vajadzības gadījumā ierosināt grozīt šo regulu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīva tirgus uzraudzība.

(18)

Visas iespējas, ko dod drošības palielināšana, CO2 emisiju samazināšana un satiksmes trokšņa līmeņa pazemināšana, var izmantot pilnībā, tikai apvienojot tās ar marķēšanas sistēmu, kuras mērķis ir informēt patērētājus par dažādiem riepu raksturlielumiem.

(19)

Ir atbilstīgi īstenot pasākumus riepu CO2 emisiju samazināšanai, kas minēti Komisijas 2007. gada 7. februāra paziņojumā “Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai”. Šis samazinājums būtu jāpanāk, kombinējot zemu rites pretestību un riepu spiediena kontroles sistēmu izmantošanu. Vienlaikus ir atbilstīgi noteikt arī prasības, kuru mērķis ir samazināt riepu ceļa troksni un nodrošināt, ka tiek saglabāti riepu drošības līmeņi, ieviešot saķeres ar mitru ceļu prasības. Attiecīgajā īstenošanas laika grafikā būtu jāatspoguļo atbilstības visām šīm prasībām sarežģītības līmeni. Jo īpaši, ņemot vērā augsti uzstādītās prasības attiecībā uz rites troksni un ražošanas nozarei nepieciešamo laiku, lai aizstātu esošās riepu līnijas, ir atbilstīgi noteikt ilgāku rites trokšņa prasību īstenošanas periodu attiecībā uz esošo tipu jaunām riepām.

(20)

Noteiktas riepu kategorijas, ieskaitot profesionālas riepas bezceļa apstākļiem, uz kurām attiecas ātruma ierobežojums, un riepas, kas paredzētas vienīgi pirms 1990. gada reģistrētiem transportlīdzekļiem, domājams, tiks ražotas ļoti nelielos daudzumos. Tādēļ ir atbilstīgi uz šo kategoriju riepām neattiecināt atsevišķas šajā regulā un tās īstenošanas pasākumos noteiktas prasības, ja šīs prasības ir nesaderīgas ar riepu izmantošanu vai šo prasību radītais papildu slogs ir nesamērīgs.

(21)

Attiecībā uz restaurētām riepām Komisijai būtu jāveic atbilstīgs šīs darbības nozares novērtējums, iesaistot visas ieinteresētās puses, un jāapsver, vai ir nepieciešams izvērtēt spēkā esošo regulatīvo režīmu.

(22)

Ir atbilstīgi atsevišķām īpašām riepu kategorijām noteikt pielaides attiecībā uz dažām rites pretestības un rites trokšņa robežvērtībām, lai ņemtu vērā šo riepu konstrukcijas vai ekspluatācijas raksturlielumus. Konkrētāk, šādas pielaides ir atbilstīgi noteikt riepām, kas ir konstruētas tā, lai liela sniega apstākļos tām būtu labāka vilce un bremzēšanas darbība.

(23)

Īpašas riepas tiek izmantotas transportlīdzekļiem, kas brauc uz būvlaukumiem, cirsmām un raktuvēm, un tādēļ tās ir galvenokārt konstruētas tā, lai bezceļa apstākļos tās būtu efektīvākas nekā riepas, kas paredzētas tikai izmantošanai uz ceļa. Lai panāktu šādu efektivitāti, tās ir konstruētas no materiāliem, kas padara riepas izturīgākas pret bojājumiem nekā parastās riepas, un tām ir protektora zīmējums ar blokiem. Tā kā šo abu būtisko konstrukcijas elementu dēļ īpašās riepas rada lielāku troksni nekā parastas riepas, būtu jāatļauj šīm riepām radīt lielāku troksni nekā parastām riepām.

(24)

Elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmām, uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām un joslu uzraudzības sistēmām ir liels potenciāls būtiski samazināt negadījumu skaitu. Tādēļ Komisijai saskaņā ar ANO/EEK noteikumiem būtu jānosaka šo sistēmu prasības to transportlīdzekļu kategorijām, kurām šo sistēmu lietošana ir atbilstīga un attiecībā uz kurām ir pierādīts, ka tās uzlabos šo transportlīdzekļu kategoriju vispārējo drošības līmeni. Līdz šo prasību īstenošanai būtu jāparedz pietiekams sagatavošanās laiks, lai varētu pieņemt īstenošanas pasākumus un pēc tam izstrādāt šīs sarežģītās tehnoloģijas un aprīkot ar tām transportlīdzekļus.

(25)

No 2011. gada attiecībā uz jauniem tipa apstiprinājumiem un no 2014. gada attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem īstenošanas termiņiem elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmu obligātajai uzstādīšanai lielas kravnesības transportlīdzekļos būtu jāatbilst šajā regulā noteiktajiem datumiem.

(26)

Līdz laikam, kad tiek ieviestas elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas, Komisijai būtu jāveic pasākumi un kampaņas, lai sniegtu informāciju par šo sistēmu efektivitāti un veicinātu to tirdzniecību. Turklāt Komisijai būtu jāseko cenu attīstībai, lai pārliecinātos, ka jaunu vieglo automobiļu cenas netiek neproporcionāli palielinātas tādēļ, ka tajos tiek uzstādītas ierīces, kas atbilst jaunajiem drošības standartiem.

(27)

Turpmākajiem pasākumiem, ko ierosina, pamatojoties uz šo regulu, vai tās īstenošanā izmantotajām procedūrām būtu jāsaskan ar principiem, kurus Komisija izklāstījusi 2007. gada 7. februāra paziņojumā “Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējumu 21. gadsimtam”. Konkrētāk, lai uzlabotu un vienkāršotu regulējumu, kā arī, lai nebūtu pastāvīgi jāatjauno spēkā esošie Kopienas tiesību akti par tehniskajām specifikācijām, šajā regulā būtu jāatsaucas uz spēkā esošiem starptautiskajiem standartiem un noteikumiem, tos neatkārtojot Kopienas tiesiskajā regulējumā.

(28)

Ir svarīgi, lai uz šo sistēmu, uz kurām attiecas šī regula, rezerves daļām attiektos līdzvērtīgas drošības prasības un apstiprināšanas procedūras. Tādēļ ir atbilstīgi paredzēt apstiprināšanu sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām.

(29)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par soda sankcijām, ko piemēro, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(30)

Šī regula ir saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju mazināšanai no vieglajiem automobiļiem, nosaka emisijas standartus jauniem pasažieru automobiļiem (7). Jo īpaši šajā regulā paredzētie pasākumi CO2 emisiju samazināšanai pēc iespējas vairāk būtu jāsaista ar papildu pasākumiem, lai vēl par 10 g samazinātu CO2 emisijas, pamatojoties uz emisiju mērķi 130 g CO2/km.

(31)

Komisijai kā integrētāka pieeja būtu laicīgi jāierosina turpmākie šīs regulas grozījumi vai citi priekšlikumi pēc tam, kad būs veikts visaptverošs ietekmes novērtējums, kurā būs apskatīti visi iespējamie papildu pasākumi, lai sasniegtu vēlamos CO2 emisiju mērķus, un citas tirgū pieejamās tehnoloģijas, tostarp tehnoloģijas, lai riepās saglabātu nepieciešamo spiedienu, ceļu virsmas seguma uzlabošana un visas pārējās atbilstīgās jaunās tehnoloģijas, kā arī prasības attiecībā uz gaisa kondicionēšanas efektivitāti, kuras jau tagad nepārprotami ietekmē vai varētu ietekmēt riepu rites pretestību un/vai transportlīdzekļa patērētās degvielas ietaupījumu un CO2 emisijas.

(32)

Lai risinātu ceļu trokšņa problēmu, būtu jāizmanto saskaņota un visaptveroša pieeja. Ņemot vērā to, cik ļoti ceļa troksni ietekmē ceļa virsma, patlaban tiek pārskatīts standarts ISO10844, un šajā sakarā tas būtu jāapsver saistībā ar mērķi vēl vairāk uzlabot ceļa virsmu. Atbilstīgi spēkā esošajiem ISO standartiem dalībvalstīm būtu jāiegulda lielāki līdzekļi ceļa virsmas uzlabošanā. Turklāt būtu jāizstrādā visaptveroša trokšņu emisijas politika, kas aptvertu visas transporta sistēmas, līdz ar autotransporta radīto ceļa troksni iekļaujot arī aviācijas un dzelzceļu radīto troksni.

(33)

Sākot no dienas, kad piemēro šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības jauniem transportlīdzekļiem, jaunām sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, būtu jāatceļ šādas direktīvas:

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, iekšējā tirgus īstenošanu, ieviešot kopējas tehniskas prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un riepu drošību un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

1)

mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to drošību;

2)

transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz riepu spiediena kontroles sistēmām, ņemot vērā to drošību, ekonomisku degvielas patēriņu un CO2 emisijas, kā arī attiecībā uz pārnesumu pārslēgšanas indikatoriem, ņemot vērā ekonomisku degvielas patēriņu un CO2 emisijas; un

3)

jaunražoto riepu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to drošību, rites pretestības rādītājiem un rites trokšņa emisijām.

1)

“elektroniskās stabilitātes kontrole” ir transportlīdzekļa elektroniskās kontroles funkcija, kas uzlabo transportlīdzekļa dinamisko stabilitāti;

2)

“I klases M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis” ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis, kura ietilpība pārsniedz 22 pasažierus, neskaitot vadītāju, un kurš ir konstruēts ar stāvvietām, lai nodrošinātu biežu pasažieru kustību;

3)

“A klases M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis” ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, neskaitot vadītāju, kurš ir paredzēts stāvošu pasažieru pārvadāšanai; un kurā ir sēdvietas un arī stāvvietas;

4)

“joslu uzraudzības sistēma” ir sistēma, kas brīdina vadītāju par transportlīdzekļa netīšu novirzīšanos no ceļa joslas;

5)

“uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma” ir sistēma, kas var automātiski noteikt avārijas situāciju un aktivizēt transportlīdzekļa bremzēšanas sistēmu, samazinot transportlīdzekļa ātrumu, lai izvairītos no sadursmes vai mazinātu triecienu;

6)

“kravnesības indekss” ir viens vai divi skaitļi, kas norāda kravas smagumu, ko riepa spēj nest vienas atsevišķas riepas vai dubultā riepu sastāvā pie ātruma, kas atbilst attiecīgajai ātruma kategorijai, un izgatavotāja noteiktos lietošanas apstākļos;

7)

“riepu spiediena kontroles sistēma” ir transportlīdzeklim uzstādīta sistēma, kas var novērtēt riepu spiedienu vai spiediena izmaiņas laikā un, transportlīdzekļa kustības laikā attiecīgo informāciju pārraidīt lietotājam;

8)

“īpaša riepa” ir riepa, kas paredzēta izmantošanai gan uz ceļiem, gan bezceļa apstākļos, vai ir izmantojama citiem īpašiem mērķiem;

9)

“profesionāla riepa bezceļa apstākļiem” ir riepa, kura ir īpaša riepa, ko galvenokārt izmanto smagos bezceļa apstākļos;

10)

“pastiprināta riepa” jeb “lielas noslodzes riepa” ir tāda C1 klases pneimatiskās riepas struktūra, kurā riepas karkass ir veidots tā, lai tas izturētu lielāku noslodzi nekā attiecīgās standarta riepas karkass;

11)

“ziemas riepa” ir riepa, kuras protektora raksts, sastāvs un struktūra sākotnēji ir paredzēti, lai sniega apstākļos tā būtu efektīvāka nekā parasta riepa attiecībā uz transportlīdzekļa kustības uzsākšanu un nodrošināšanu;

12)

“T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepa” ir pagaidu lietošanas rezerves riepa, kas paredzēta lietošanai pie riepas spiediena, kas pārsniedz standarta un pastiprināto riepu spiediena normu;

13)

“vilces riepa” ir C2 vai C3 klases riepa ar uzrakstu “M+S”, “M.S” vai “M&S”, ko paredzēts uzstādīt uz transportlīdzekļa dzenošās ass vai asīm;

14)

“neaizsargāts satiksmes dalībnieks” ir gājējs, riteņbraucējs un motociklists;

15)

“pārnesumu pārslēgšanas indikators” ir redzams indikators, kas iesaka vadītājam pārslēgt pārnesumus;

16)

“manuālā pārnesumkārba” ir pārnesumkārba, kuru var darbināt tā, ka pārslēgšanās starp visiem vai dažiem pārnesumiem vienmēr notiek, nekavējoties reaģējot uz vadītāja rīcību, neatkarīgi no fiziskās izpildes veida; šī definīcija neattiecas uz sistēmām, kur vadītājs var tikai iepriekš izvēlēties noteiktu pārnesumu pārslēgšanas stratēģiju vai ierobežot braukšanai pieejamo pārnesumu skaitu, taču faktiskā pārnesumu pārslēgšana tiek sākta neatkarīgi no vadītāja lēmuma atbilstoši dažādiem braukšanas stiliem.

a)

transportlīdzekļa konstrukcijas integritāti, ieskaitot trieciena testus;

b)

sistēmām, kas palīdz vadītājam kontrolēt transportlīdzekli, ieskaitot stūrēšanu, bremzēšanu un elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas;

c)

sistēmām, kas vadītājam nodrošina redzamību un informāciju par transportlīdzekļa stāvokli un apkārtējo vidi, ieskaitot stiklojumu, spoguļus un vadītāja informācijas sistēmas;

d)

transportlīdzekļa apgaismojuma sistēmām;

e)

transportlīdzekļa pasažieru aizsardzību, ieskaitot iekšējo apdari, pagalvjus, drošības jostas, ISOfix stiprinājumu vai iebūvētas bērnu aizsargsistēmas, transportlīdzekļa durvis;

f)

transportlīdzekļa ārpusi un piederumiem;

g)

elektromagnētisko savietojamību;

h)

dzirdamām brīdinājuma ierīcēm;

i)

apsildīšanas ierīcēm;

j)

ierīcēm, lai novērstu transportlīdzekļa neatļautu lietošanu;

k)

transportlīdzekļa identifikācijas sistēmām;

l)

masu un gabarītiem;

m)

elektrodrošību;

n)

pārnesumu pārslēgšanas indikatoriem.

a)

riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h;

b)

riepām, kuru nominālais loka diametrs nepārsniedz 254 mm vai ir 635 mm vai vairāk;

c)

T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepām;

d)

riepām, ko paredzēts izmantot transportlīdzekļos, kas pirmo reizi reģistrēti līdz 1990. gada 1. oktobrim;

e)

riepām, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm, lai uzlabotu vilces īpašības.

a)

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus (izņemot transportlīdzekļus ar vairāk nekā trīs asīm), posmainos autobusus un I vai A klases autobusus;

b)

N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus (izņemot transportlīdzekļus ar vairāk nekā trīs asīm), vilcējus puspiekabēm ar pilnu transportlīdzekļa masu no 3,5 līdz 7,5 tonnām un speciālos transportlīdzekļus, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļas 5.7. un 5.8. punktā;

c)

O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļus, kas ir aprīkoti ar pneimatisko balstiekārtu (izņemot transportlīdzekļus ar vairāk nekā trīs asīm), treilerus, kas paredzēti īpašas kravas pārvadāšanai, un treilerus ar stāvvietām.

a)

EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu šajos pantos un to īstenošanas pasākumos minēto transportlīdzekļu kategoriju jauniem tipiem, ja šie transportlīdzekļi neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem; un

b)

sastāvdaļu/atsevišķu tehnisko vienību EK tipa apstiprinājumu šādiem transportlīdzekļiem paredzētiem jauniem sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipiem, ja šīs sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

a)

uzskata, ka šajos pantos minēto kategoriju jaunu transportlīdzekļu atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja šādi transportlīdzekļi neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem; un

b)

aizliedz šādiem transportlīdzekļiem paredzētu jaunu sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja šādas sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

a)

uzskata, ka jaunu M, N un O kategorijas transportlīdzekļu atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja tie neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem; un

b)

aizliedz šādiem transportlīdzekļiem paredzētu jaunu riepu tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja tās neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

a)

tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar C1 un C2 riepu rites pretestības robežvērtībām, kuras noteiktas II pielikuma B daļas 2. tabulā, uzskata, ka jaunu M, N un O kategorijas transportlīdzekļu atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja šādi transportlīdzekļi neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem; un

b)

aizliedz šādiem transportlīdzekļiem paredzētu jaunu riepu tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja šādas riepas neatbilst II pielikuma B daļas 2. tabulā noteiktajām riepu rites pretestības robežvērtībām.

a)

tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar C3 riepu rites pretestības robežvērtībām, kuras noteiktas II pielikuma B daļas 2. tabulā, ja tie ir, uzskata, ka jaunu M, N un O kategorijas transportlīdzekļu atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja šādi transportlīdzekļi neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem; un

b)

ja tās ir jaunas riepas, kas neatbilst II pielikuma B daļas 2. tabulā noteiktajām riepu rites pretestības robežvērtībām, aizliedz šādiem transportlīdzekļiem paredzētu jaunu riepu tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja šādas riepas neatbilst II pielikuma B daļas 2. tabulā noteiktajām riepu rites pretestības robežvērtībām.

a)

nepiešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu vai piešķirt sastāvdaļu/atsevišķo tehnisko vienību EK tipa apstiprinājumu jaunam sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipam, ja šāds transportlīdzeklis, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem vai

b)

aizliegt jauna transportlīdzekļa tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, vai aizliegt jaunas sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tirdzniecību vai nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgā sastāvdaļa vai atsevišķā tehniskā vienība atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

a)

sīki izstrādātus noteikumus par konkrētām procedūrām, testiem un tehniskām prasībām mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu, kā arī atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai, ņemot vērā 5. līdz 12. panta noteikumus;

b)

sīki izstrādātus noteikumus par konkrētām drošības prasībām transportlīdzekļiem, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadāšanai pa autoceļiem dalībvalstī vai starp dalībvalstīm, ņemot vērā ANO/EEK Noteikumus Nr. 105;

c)

precīzāk definētus fizikālos raksturlielumus un izpildījuma prasības, kurām jāatbilst riepai, kas definēta kā “īpaša riepa”, “profesionāla riepa bezceļa apstākļiem”, “pastiprināta riepa”, “lielas noslodzes riepa”, “ziemas riepa”, “T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepa” vai “vilces riepa”, un saskaņā ar 3. panta otrās daļas 8. līdz 13. punktu;

d)

grozījumus II pielikuma B un C daļā noteiktajām rites pretestības un rites trokšņa robežvērtībām, ja tie ir nepieciešami tāpēc, ka tiek veiktas izmaiņas testa procedūrās, bet vienlaikus nepazeminot esošo prasīgumu attiecībā uz vidi;

e)

sīki izstrādātus noteikumus par procedūru II pielikuma C daļas 1. punktā minēto trokšņa līmeņu noteikšanai;

f)

noteikumus, ar kuriem groza IV pielikumu, lai iekļautu ANO/EEK noteikumus, kas ir obligāti saskaņā ar Lēmuma 97/836/EK 4. panta 4. punktu.

a)

pasākumus, kas atsevišķiem M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu klasēm paredz atbrīvojumus no 10. pantā minētā pienākuma uzstādīt uzlabotas avārijas bremzēšanas sistēmas un/vai joslu uzraudzības sistēmas, ja veicot izmaksu un ieguvumu analīzi un ņemot vērā visus attiecīgos drošības aspektus, tiek pierādīts, ka šo sistēmu izmantošana attiecīgajiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu klasēm nav piemērota;

b)

līdz 2010. gada 31. decembrim un pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, pasākumus, kas paredz saīsināt 13. panta 11. punktā noteikto termiņu, kurš var būt atšķirīgs atkarībā no attiecīgās riepu klases vai kategorijas.

a)

nepatiesas deklarācijas sniegšanu apstiprināšanas procedūru vai procedūru, kuru rezultātā notiek atsaukums, laikā;

b)

tipa apstiprināšanas testu rezultātu viltošanu;

c)

tādu datu vai tehnisko specifikāciju nepubliskošanu, kuru rezultātā tiktu atsaukts vai anulēts tipa apstiprinājums.

31.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/25

(1)

Līguma trešās daļas IV sadaļā paredzēts juridiskais pamats Kopienas tiesību aktu pieņemšanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās.

(2)

Tiesu iestāžu sadarbību civillietās starp dalībvalstīm un trešām valstīm tradicionāli ir reglamentējuši nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādi nolīgumi, kuru ir ļoti daudz, bieži parāda īpašas saiknes starp dalībvalsti un trešo valsti, un to mērķis ir nodrošināt atbilstīgu tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā iesaistīto pušu īpašās vajadzības.

(3)

Līguma 307. pantā paredzēta prasība dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nesaderību starp Kopienas acquis un starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tas var būt saistīts ar vajadzību atkārtoti risināt sarunas par šādiem nolīgumiem.

(4)

Lai nodrošinātu piemērotu tiesisko regulējumu, kas atbilstu konkrētās dalībvalsts īpašajām vajadzībām attiecībās ar kādu trešo valsti, var arī rasties nepārprotama vajadzība slēgt jaunus nolīgumus ar trešām valstīm saistībā ar civiltiesību jomām, uz kurām attiecas Līguma trešās daļas IV sadaļa.

(5)

Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 7. februāra atzinumā 1/03 saistībā ar jaunās Lugāno konvencijas noslēgšanu apstiprināja, ka Kopiena ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci slēgt tādu starptautisku nolīgumu kā, piemēram, Lugāno konvencija, ar trešām valstīm par jautājumiem, kas ietekmē noteikumus Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2) (Brisele I).

(6)

Saskaņā ar Līguma 300. pantu Kopiena slēdz nolīgumus starp Kopienu un trešām valstīm jautājumos, uz kuriem attiecas Kopienas ekskluzīvā kompetence.

(7)

Līguma 10. pantā noteikts, ka dalībvalstis atvieglina Kopienas uzdevumu veikšanu un atturas no visiem pasākumiem, kas var traucēt sasniegt minētā Līguma mērķus. Šis lojālas sadarbības pienākums ir vispārēji piemērojams un nav atkarīgs no Kopienas ekskluzīvās kompetences.

(8)

Attiecībā uz nolīgumiem ar trešām valstīm par specifiskiem civiltiesību jautājumiem, uz kuriem attiecas Kopienas ekskluzīvā kompetence, būtu jāizveido saskaņota un pārredzama procedūra, lai atļautu dalībvalstij grozīt spēkā esošu nolīgumu vai risināt sarunas un noslēgt jaunu nolīgumu, jo īpaši, ja Kopiena nav norādījusi nodomu īstenot savu ārējo kompetenci, lai noslēgtu nolīgumu, pamatojoties uz jau pastāvošu sarunu pilnvarojumu vai uz turpmāk paredzētu pilnvarojumu. Šai procedūrai nebūtu jāskar Kopienas ekskluzīvā kompetence un Līguma 300. un 307. pants. Tā būtu jāuzskata par izņēmuma pasākumu, un tai vajadzētu būt ierobežotai darbības jomas un laika ziņā.

(9)

Šī regula nebūtu jāpiemēro, ja Kopiena ar attiecīgo trešo valsti jau ir noslēgusi nolīgumu par to pašu jautājumu. Uzskatīt, ka divi nolīgumi ir par vienu un to pašu jautājumu, vajadzētu tikai tad un tikai tādā mērā, ja un ciktāl tie reglamentē būtībā tos pašus konkrētos tiesību jautājumus. Noteikumi, kuros vienkārši minēts vispārējs nodoms sadarboties šādos jautājumos, nebūtu jāuzskata par tādiem, kuri attiecas uz to pašu jautājumu.

(10)

Šai regulai izņēmuma kārtā būtu jāattiecas arī uz dažiem reģionālajiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp dažām dalībvalstīm un dažām trešām valstīm, piemēram, starp divām vai trim, un kuru mērķis ir risināt vietējiem apstākļiem raksturīgas situācijas, un kuriem nevar pievienoties citas valstis.

(11)

Lai nodrošinātu, ka nolīgums, kuru paredzējusi noslēgt dalībvalsts, nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus un netraucē saskaņā ar šiem tiesību aktiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību vai nekaitē Kopienas pieņemtajai ārējo attiecību politikai, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpaziņo Komisijai par saviem nodomiem, lai saņemtu atļauju sākt vai turpināt oficiālas sarunas par nolīgumu, kā arī lai noslēgtu nolīgumu. Šāds paziņojums būtu jāsniedz, nosūtot vēstuli vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Tam būtu jāsatur visa būtiskā informācija un dokumenti, kas ļauj Komisijai novērtēt sarunu iznākuma paredzamo ietekmi uz Kopienas tiesību aktiem.

(12)

Būtu jānovērtē, vai Kopiena ir pietiekami ieinteresēta noslēgt divpusēju nolīgumu starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti vai, attiecīgā gadījumā, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu spēkā esošu divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti. Šādā nolūkā visas dalībvalstis vajadzētu informēt par ikvienu paziņojumu, kuru Komisija saņēmusi saistībā ar kādas dalībvalsts paredzēto nolīgumu, lai ļautu pārējām dalībvalstīm izrādīt interesi pievienoties paziņojumu sniegušās dalībvalsts iniciatīvai. Ja pēc šīs informācijas apmaiņas ir parādījusies pietiekama Kopienas ieinteresētība, Komisijai būtu jāapsver iespēja ierosināt sarunu pilnvarojumu, lai noslēgtu nolīgumu starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.

(13)

Ja Komisija lūdz kādai dalībvalstij sniegt papildu informāciju saistībā ar novērtējumu par to, vai minētā dalībvalsts būtu jāpiešķir atļauja sākt sarunas ar trešo valsti, šāds lūgums nedrīkst ietekmēt termiņus, kuros Komisijai jāsniedz pamatots lēmums par dalībvalsts pieteikumu.

(14)

Piešķirot atļauju sākt oficiālas sarunas, Komisijai vajadzības gadījumā vajadzētu spēt ierosināt sarunu pamatnostādnes vai pieprasīt, lai paredzētajā nolīgumā tiktu iekļauti konkrēti noteikumi. Komisijai būtu pastāvīgi jāsaņem izsmeļoša informācija dažādajās sarunu stadijās par jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības jomā, un saistībā ar šiem jautājumiem tai būtu jāatļauj piedalīties sarunās kā novērotājai.

(15)

Paziņojot Komisijai par nodomu sākt sarunas ar trešo valsti, dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija tikai par tiem sarunu elementiem, kas ir svarīgi, lai Komisija varētu veikt novērtējumu. Komisijas atļaujai un iespējamo sarunu pamatnostādnēm vai attiecīgi Komisijas atteikumam vajadzētu būt saistītam tikai ar jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības jomā.

(16)

Visas dalībvalstis būtu jāinformē par Komisijai nosūtītu paziņojumu saistībā ar paredzētu vai jau apspriestu nolīgumu, kā arī par pamatotu Komisijas lēmumu saskaņā ar šo regulu. Tomēr šādai informācijai vajadzētu pilnībā atbilst iespējamām konfidencialitātes prasībām.

(17)

Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jānodrošina, ka ar jebkuru informāciju, kas noteikta kā konfidenciāla, rīkojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (3).

(18)

Ja Komisija, pamatojoties uz veiktajiem novērtējumiem, paredz neatļaut oficiālu sarunu sākšanu vai panāktā nolīguma noslēgšanu, tai pirms pamatota lēmuma sagatavošanas būtu jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij atzinums. Ja iepriekšminētais attiecas uz apspriestā nolīguma noslēgšanu, atzinums būtu jānosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

(19)

Lai nodrošinātu, ka apspriestais nolīgums nerada šķēršļus Kopienas ārējās politikas īstenošanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās un komerclietās, nolīgumā būtu jāparedz vai nu tā daļēja, vai pilnīga denonsēšana gadījumā, ja vēlāk par to pašu jautājumu tiek noslēgts cits nolīgums starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un to pašu trešo valsti, no otras puses, vai arī jāparedz, ka attiecīgos nolīguma noteikumus tieši aizstāj šāda vēlāk noslēgta nolīguma noteikumi.

(20)

Būtu jāparedz pārejas pasākumi, kas attiecas uz situācijām, kad šīs regulas spēkā stāšanās brīdī dalībvalsts ir jau sākusi risināt vai arī ir jau pabeigusi sarunas ar trešo valsti, bet vēl nav izteikusi piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.

(21)

Lai nodrošinātu, ka ir gūta pietiekama pieredze, piemērojot šo regulu, Komisijai savu ziņojumu par šo piemērošanu vajadzētu iesniegt ne ātrāk kā pēc astoņiem gadiem no šīs regulas pieņemšanas dienas. Šajā ziņojumā, īstenojot savas prerogatīvas, Komisijai būtu jāapstiprina šīs regulas pagaidu raksturs vai jāpārbauda, vai šo regulu vajadzētu aizstāt ar jaunu regulu, kura attiecas uz to pašu jautājumu vai kurā iekļauti arī citi jautājumi, kas ir Kopienas ekskluzīvajā kompetencē un ko reglamentē citi Kopienas instrumenti, kā minēts 5. apsvērumā.

(22)

Ja Komisijas iesniegtajā ziņojumā tiek apstiprināts šīs regulas pagaidu raksturs, pēc ziņojuma iesniegšanas dalībvalstīm joprojām vajadzētu spēt informēt Komisiju par jau notiekošām vai izziņotām sarunām, lai saņemtu atļauju sākt oficiālas sarunas.

(23)

Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi tās mērķa sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(25)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

a)

divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti;

b)

reģionālu nolīgumu, kuru noslēdz ierobežots skaits dalībvalstu un trešo valstu, kas ir šo dalībvalstu kaimiņvalstis, un kura mērķis ir risināt vietējiem apstākļiem raksturīgas situācijas, un kuram nevar pievienoties citas valstis.

a)

attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi informāciju, kas liecina, ka tā ir īpaši ieinteresēta noslēgt nolīgumu, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās, kultūras, vēsturiskās, sociālās vai politiskās saites starp dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti;

b)

pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, ir secināms, ka paredzētais nolīgums nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus un netraucē ar šiem tiesību aktiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību; un

c)

paredzētais nolīgums nekaitētu Kopienas ārējo attiecību politikas mērķim un uzdevumam, par ko lēmusi Kopiena.

a)

nolīguma daļēju vai pilnīgu denonsēšanu, ja vēlāk par to pašu jautājumu tiek noslēgts cits nolīgums starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un to pašu trešo valsti, no otras puses, vai

b)

to, ka attiecīgos nolīguma noteikumus tieši aizstāj noteikumi citā nolīgumā, kas vēlāk par to pašu jautājumu noslēgts starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un to pašu trešo valsti, no otras puses.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētā klauzula būtu jāformulē šādi: “(Dalībvalsts(-u) nosaukums(-i)) daļēji vai pilnībā denonsē šo nolīgumu, ja un kad Eiropas Kopiena vai Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis noslēdz nolīgumu ar (trešās(-o) valsts(-u) nosaukums(-i)) par tiem pašiem civiltiesību jautājumiem, kā tie, ko reglamentē šis nolīgums.”

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētā klauzula būtu jāformulē šādi: “Šo nolīgumu vai konkrētus šā nolīguma noteikumus pārtrauc piemērot dienā, kad stājas spēkā nolīgums starp Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un (trešās(-o) valsts(-u) nosaukums(-i)), no otras puses, par jautājumiem, kurus reglamentē minētais nolīgums.”

a)

atbilst 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam;

b)

atbilst 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, ciktāl ir radušies jauni un neparedzēti apstākļi saistībā ar šo nosacījumu; un

c)

atbilst prasībām saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

a)

apstiprina, ka ir atbilstīgi, ja šīs regulas darbība beidzas dienā, kas noteikta saskaņā ar 14. panta 1. punktu, vai

b)

iesaka no minētās dienas šo regulu aizstāt ar jaunu regulu.

31.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/31

(1)

Eiropas ekonomika piedzīvo strauju lejupslīdi finanšu krīzes rezultātā. Ir nepieciešams īstenot ārkārtējus un tūlītējus pasākumus, lai novērstu šo nopietno un nepieredzēto ekonomisko situāciju. Lai atjaunotu tirgus dalībnieku uzticēšanos, ir nepieciešams nekavējoties pabeigt pasākumus, kas ietekmē ekonomiku.

(2)

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Eiropas ekonomikas spēcīgums ilgtermiņā un tās ilgtspējība ir atkarīgi no tā, vai ekonomika tiks pielāgota, ņemot vērā energoapgādes drošības prasības un nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šis secinājums ir vēl jo svarīgāks, pieaugot bažām par uzticamu gāzes piegāžu nodrošināšanu.

(3)

Ņemot vērā šos apsvērumus, Eiropadome 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmes secinājumos apstiprināja Komisijas 2008. gada 26. novembrī piedāvāto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (Atveseļošanās plāns), kurā izklāstīts, kā dalībvalstis un Eiropas Savienība var saskaņot savu politiku un radīt jaunus stimulus Eiropas ekonomikai, orientējot tos uz Kopienas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

(4)

Šā plāna svarīga daļa bija priekšlikums palielināt Kopienas izdevumus noteiktās stratēģiskās nozarēs, lai mazinātu ieguldītāju neuzticēšanos un palīdzētu sagatavot ceļu uz spēcīgāku ekonomiku nākotnē. Eiropadome lūdza Komisiju iesniegt sarakstu ar konkrētiem projektiem, ievērojot adekvātu ģeogrāfisko līdzsvaru, lai palielinātu ieguldījumus, jo īpaši infrastruktūras projektu izstrādē.

(5)

Lai atveseļošanas plāns būtu efektīvs, ir ļoti svarīgi finansēt pasākumus, kas piedāvā ātru risinājumu problēmām gan saistībā ar ekonomikas krīzi, gan ar Kopienas steidzamām vajadzībām pēc enerģijas. Tomēr ar šo regulu izveidotajai īpašajai programmai nekādā veidā nevajadzētu radīt precedentu turpmākām līdzfinansējuma proporcijām attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā.

(6)

Lai ieguldījumiem būtu reāla un būtiska ietekme, šiem pasākumiem vajadzētu būt koncentrētiem uz dažām konkrētām nozarēm, kurās pasākumi dotu būtisku ieguldījumu energoapgādes drošības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, kurās ir lieli, rūpīgi izstrādāti projekti, kas nodrošina ievērojamu finansiālās palīdzības summu efektīvu un lietderīgu izmantošanu un veicina būtisku ieguldījumu summu piesaistīšanu no citiem avotiem, tostarp no Eiropas Investīciju bankas, un kurās Eiropas mēroga darbība radītu pievienoto vērtību. Gāzes un elektroenerģijas nozaru infrastruktūra, jūras vēja enerģijas ražošanas un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas nozares atbilst šiem kritērijiem. Izvēloties šīs nozares, tiek apliecināti īpašie apstākļi, kas saistīti ar atveseļošanas plānu, un nebūtu jāapšauba augstā prioritāte, kas piešķirama energoefektivitātei un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas sekmēšanai – jautājumiem, kuriem pievērsta uzmanība atveseļošanas plānā.

(7)

Gadījumam, ja līdz 2010. gada beigām nebūs iespējams piešķirt visus līdzekļus, Komisija ir paziņojusi par saviem nodomiem, attiecīgā gadījumā, 2010. gadā ziņojot par šīs regulas īstenošanu, ierosināt pasākumus, kurus īstenojot būtu iespējams atbilstīgi atveseļošanas plānam finansēt projektus, piemēram, energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu jomā.

(8)

Konkrētas problēmas saistībā ar gāzes un elektroenerģijas infrastruktūrām ir parādījušās pēdējo gadu laikā. Nesenās gāzes krīzes (2006. un 2009. gada ziemā) un naftas cenu pieaugums līdz 2008. gada vidum parādīja, cik neaizsargāta šajā ziņā ir Eiropa. Pašmāju energoresursu – gāzes un naftas – krājumi izsīkst tādā mērā, ka Eiropa energoapgādes jomā arvien vairāk kļūst atkarīga no importa. Tādēļ enerģētikas infrastruktūrai būs izšķiroša nozīme.

(9)

Tomēr pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze nelabvēlīgi ietekmē enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanu. Dažos svarīgos – tostarp Kopienas nozīmes – projektos nepietiekamo līdzekļu dēļ, iespējams, gaidāma būtiska īstenošanas kavēšanās. Tādēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai atbalstītu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā. Tā kā šādu projektu izstrādei un īstenošanai vajadzīgs ievērojams laiks, ir svarīgi, lai Kopiena nekavējoties veiktu ieguldījumus šādā infrastruktūrā un tādējādi varētu paātrināt tādu projektu izstrādi, kuriem ir īpaši liela nozīme energoapgādes drošībai Kopienā. Tam būs ārkārtīgi svarīga nozīme, nodrošinot Kopienas energoapgādes drošību par konkurētspējīgām cenām, kad ekonomika būs atveseļojusies un pasaulē pieaugs pieprasījums pēc enerģijas.

(10)

No enerģētikas infrastruktūras projektiem ir jāizraugās tie, kuri ir vissvarīgākie iekšējā enerģijas tirgus darbībai un energoapgādes drošībai un kuri veicinātu arī ekonomikas atveseļošanos.

(11)

Attiecībā uz oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un jo īpaši jūras vēja enerģijas ražošanu šai regulai būtu jāpamatojas uz Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu, kuru Komisija prezentēja 2007. gada 22. novembrī un kurā aicināts izstrādāt kopīgu stratēģisku plānu pētījumiem un jauninājumiem enerģētikas jomā saskaņā ar ES enerģētikas politikas mērķiem, vienlaikus apņemoties izstrādāt sešas Eiropas rūpniecības iniciatīvas. Eiropadome 2008. gada 16. oktobra sanāksmes secinājumos aicināja Komisiju būtiski paātrināt Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna īstenošanu. Ar šo programmu tiek uzsākta oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un jūras vēja enerģijas ražošanas projektu finansēšana, neskarot sešu rūpniecības iniciatīvu turpmāko izstrādi enerģētikas demonstrējumu projektu jomā, kā galvenajos vilcienos izklāstīts Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.

(12)

Lai šai regulai būtu tūlītēja ietekme ekonomikas krīzes radīto problēmu risināšanā, ir būtiski iekļaut tajā sarakstu ar projektiem, kuriem drīkst nekavējoties piešķirt finansiālu atbalstu, ja tie atbilst efektivitātes un lietderīguma kritērijiem un noteiktajiem finansējuma ierobežojumiem.

(13)

Attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru projektiem būtu jāsastāda saraksts atbilstīgi projektu ieguldījumam to energoapgādes drošības un dažādošanas mērķu sasniegšanā, kuri noteikti Komisijas 2008. gada 13. novembra Otrajā enerģētikas stratēģiskajā pārskatā un kurus ar 2009. gada 3. februāra rezolūciju apstiprinājis Eiropas Parlaments un 2009. gada 19. februārī savos secinājumos – Padome. Projekti būtu jāizraugās, par pamatu ņemot to, ka ar tiem tiek īstenotas minētajā pārskatā noteiktās prioritātes, ka tie ir pietiekami labi izstrādāti un sniedz ieguldījumu energoapgādes un energoresursu avotu drošībā un dažādošanā, tīkla jaudas optimizēšanā un iekšējā enerģijas tirgus integrācijā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu posmiem, tīkla attīstībā, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, mazinot Kopienas mazāk labvēlīgo vai salu reģionu izolētību, atjaunojamo energoresursu pieslēgšanā, savstarpēji savienoto tīklu drošībā, uzticamībā un savstarpējā izmantojamībā un dalībvalstu solidaritātē. Šo projektu īstenošanai būs nepieciešama valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu apņemšanās paātrināt administratīvās procedūras un atļauju piešķiršanu. Bez šādas paātrināšanas daudzi projekti atbalstu noteiktajā termiņā nesaņems.

(14)

Attiecībā uz jūras vēja enerģijas ražošanu sarakstā būtu jāiekļauj projekti, kuri, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no Eiropas Vēja enerģijas tehnoloģiju platformas dalībniekiem, no rūpniecības nozares un citiem avotiem, ir uzskatāmi par apstiprinātiem un gataviem īstenošanai, kuri ir novatoriski un vienlaikus balstīti uz vispāratzītām idejām, kuru īstenošanu iespējams paātrināt ar finansiāliem stimuliem, projekti ar pārrobežu nozīmi, liela mēroga un tādi projekti, kuri spēj nodemonstrēt, kā efektīvi plašāk izmantojami tehnoloģiju sasniegumu rezultāti, ņemot vērā Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā apstiprinātos mērķus un struktūras. Finansiālais atbalsts būtu jānovirza tādiem projektiem, kuru izstrāde 2009. un 2010. gadā varētu būtiski pavirzīties uz priekšu.

(15)

Attiecībā uz oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu saraksts būtu jāsastāda, galvenokārt pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām personām, kuras darbojas Forumā par fosilajiem kurināmajiem, no Fosilā kurināmā bezemisiju spēkstaciju tehnoloģiju platformas dalībniekiem un no citiem avotiem. Finansiālais atbalsts būtu jānovirza tādiem projektiem, kuru izstrāde 2009. un 2010. gadā varētu būtiski pavirzīties uz priekšu. Projekta gatavības pakāpe būtu jānovērtē, pamatojoties uz to, vai tajā paredzēta labi izstrādāta un īstenojama rūpnieciskās iekārtas koncepcija, tostarp attiecībā uz tās oglekļa uztveršanas komponentu, kā arī labi izstrādāta un īstenojama CO2 transporta un uzglabāšanas koncepcija, un to, vai vietējās pārvaldes iestādes ir paudušas skaidru apņemšanos projektu atbalstīt. Projektiem būtu jādemonstrē arī tas, kā tiks efektīvi plašāk izmantoti tehnoloģiju sasniegumu rezultāti un kā tie paātrinās Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā noteikto mērķu sasniegšanu.

(16)

Būs jāizvēlas starp priekšlikumiem, kam ir tiesības uz atbalstu. Šādai izvēlei inter alia būtu jāgarantē, ka katra dalībvalsts neatbalsta vairāk kā vienu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas priekšlikumu, lai tādējādi tiktu izpētīti dažādi ģeoloģiskie uzglabāšanas apstākļi un tiktu atbalstīts mērķis veicināt ekonomikas atveseļošanos visā Eiropā.

(17)

Ar Kopienas finansējumu nebūtu pārmērīgi jāizkropļo konkurence vai iekšējā tirgus darbība, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par trešo personu piekļuvi un iespējamajiem izņēmumiem attiecībā uz trešo personu piekļuvi. Piešķirot valsts līdzekļus papildus Kopienas finansējumam, būtu jāievēro valsts atbalsta noteikumi. Neatkarīgi no tā formas Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3) (“Finanšu regula”), un Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), izņemot, ja šīs regulas noteikumi skaidri atšķiras no minēto regulu noteikumiem.

(18)

Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi un Kopienas steidzamās vajadzības pēc enerģijas, šajā regulā jau ir iekļauti sīki izstrādāti noteikumi saistībā ar kārtību finansiālajai palīdzībai, ietverot to projektu sarakstu, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu. Turklāt, ņemot vērā steidzamo vajadzību pēc stimula, visas juridiskās saistības 2009. un 2010. gadā pieņemto budžeta saistību izpildei būtu jāuzņemas līdz 2010. gada beigām.

(19)

Īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, būtu jāaizsargā Kopienas finanšu intereses, piemērojot profilaktiskus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, atgūstot nepamatoti izmaksātas summas un – ja pārkāpumi ir konstatēti – nosakot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (5), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7).

(20)

Ņemot vērā apakšprogrammās ietverto jautājumu raksturu, Komisijai, izraugoties piedāvājumus finansēšanai un nosakot saskaņā ar katru apakšprogrammu piešķiramās finansējuma summas, būtu jāsaņem palīdzība no dažādām komitejām.

(21)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, ekonomikas atveseļošanu Kopienā, energoapgādes drošības prasību apmierināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, palielinot izdevumus noteiktās stratēģiskās nozarēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to ka, ņemot vērā šīs regulas darbības jomu, kā arī izraudzīto nozaru un projektu raksturu, šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(23)

Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi un Kopienas steidzamās vajadzības pēc enerģijas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

a)

gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras;

b)

jūras vēja enerģija; un

c)

oglekļa uztveršana un uzglabāšana.

a)

“oglekļa uztveršana un uzglabāšana” ir oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana no rūpnieciskām iekārtām, tā transportēšana uz uzglabāšanas vietām un iepildīšana piemērotos pazemes ģeoloģiskos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;

b)

“attaisnotās izmaksas” ir ar tādu pašu nozīmi kā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002;

c)

“gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras” ir:

d)

“projekta daļa” ir visas darbības, kas ir finansiāli, tehniski vai laikā neatkarīgas un veicina projekta pabeigšanu;

e)

“ieguldījumu posms” ir tāds projekta posms, kurā veic būvniecību un rodas kapitāla izmaksas;

f)

“jūras vēja enerģija” ir elektroenerģija, ko ražo ar turbīnu dzinējiem, kurus darbina vējš un kuri atrodas jūrā – tuvu vai tālu no krasta;

g)

“plānošanas posms” ir tāds projekta posms pirms ieguldījumu posma, kurā tiek sagatavota projekta īstenošana, vajadzības gadījumā tiek veikts īstenojamības novērtējums, iepriekšēji un tehniski pētījumi, kā arī tiek iegūtas licences un pilnvaras un rodas kapitāla izmaksas.

a)

gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projekti: EUR 2 365 000 000;

b)

jūras vēja enerģijas projekti: EUR 565 000 000;

c)

oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti: EUR 1 050 000 000.

a)

energoavotu, piegādes ceļu un energoapgādes diversifikācija un drošība;

b)

energotīkla jaudas optimizācija un iekšējā enerģētikas tirgus integrācija, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu posmu;

c)

tīkla attīstība, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot Kopienas mazāk labvēlīgo reģionu vai salu izolētību;

d)

atjaunojamo enerģijas avotu piesaistīšana un integrācija; un

e)

savstarpēji savienoto enerģētikas tīklu drošība, uzticamība un savstarpēja izmantojamība, tostarp, ja nepieciešams, spēja nodrošināt gāzes piegādes plūsmu vairākos virzienos.

a)

viena vai vairākas dalībvalstis, rīkojoties kopīgi;

b)

ar visu to dalībvalstu piekrišanu, kuras ir tieši saistītas ar attiecīgo projektu:

a)

pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

b)

finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgās darbības ieguldījumu posmam.

a)

gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un ar to saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;

b)

tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

c)

tas, kādā apjomā EEPEA finansējums stimulēs publiskā un privātā sektora finansējumu;

d)

sociālekonomiskā ietekme;

e)

ietekme uz vidi;

f)

ieguldījums energotīkla vienmērīgā darbībā un savstarpējā izmantojamībā, kā arī tā jaudas optimizācijā;

g)

ieguldījums pakalpojumu kvalitātes, drošības un drošuma uzlabošanā;

h)

ieguldījums labi integrēta enerģijas tirgus izveidē.

a)

pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

b)

finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgā projekta ieguldījumu posmam.

a)

gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;

b)

tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

c)

tas, kādā apjomā projekts uzlabo vai palielina tādu iekārtu un infrastruktūru mērogu, kuru būvniecība jau ir uzsākta vai tiek plānota;

d)

tas, kādā apjomā projektā ietver iekārtu un infrastruktūru būvniecību reālā un rūpnieciskā mērogā, un tas attiecas uz šādiem jautājumiem:

e)

projekta inovatīvi parametri un tas, kā tas demonstrēs šo parametru īstenošanu;

f)

attiecīgā projekta ietekme un ieguldījums Kopienas jūras vēja energosistēmā, tostarp tā atkārtošanas potenciāls;

g)

atbalsta saņēmēju izteiktā apņemšanās projekta tehnoloģiskos sasniegumus izplatīt citiem Eiropas uzņēmumiem atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar mērķiem un struktūrām, kuras noteiktas Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.

a)

projektos pierādīts, ka tie spēj uztvert vismaz 80 % CO2 rūpnieciskās iekārtās, kā arī transportēt un ģeoloģiski droši uzglabāt CO2 pazemes krātuvēs;

b)

elektroenerģijas ražošanas iekārtās CO2 uztveršanu demonstrē, izmantojot iekārtu, kuras elektroenerģijas jauda ir vismaz 250 MW vai tās ekvivalents;

c)

projekta īstenotāji vienojas par saistošu deklarāciju attiecībā uz to, ka vispārīgas zināšanas, kuras iegūst demonstrācijas iekārtas izmantošanas gaitā, tie darīs pieejamas plašākām nozares aprindām un Komisijai, lai dotu ieguldījumu Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.

a)

pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

b)

gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, kas ietver glabāšanas iespēju izpēti un attīstību, un attiecīgie būtiskie ar investīcijām saistītie izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;

c)

finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgā projekta ieguldījumu posmam;

d)

skaidrība par to, kādas atļaujas vajadzīgas attiecīgā projekta būvniecībai un darbībai piedāvātajā teritorijā(-ās), kā arī stratēģija minēto atļauju iegūšanai.

a)

kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

b)

pieprasītais finansējums par tonnu samazināmā CO2 projekta pirmajos piecos darbības gados;

c)

attiecīgā projekta sarežģītība un novitāte, tostarp ar to saistītās pētniecības darbības, kā arī atbalsta saņēmēju izteiktā apņēmība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķiem un struktūrām izplatīt citiem Eiropas uzņēmējiem attiecīgajā projektā iegūtos tehniskos rezultātus;

d)

pārvaldības plāna pareizība un piemērotība, tostarp attiecībā uz tajā ietverto zinātnisko, inženierzinātnisko un tehnisko informāciju un datiem, kā arī ierosinātā koncepta gatavība panākt projekta darbību līdz 2015. gada 31. decembrim.

31.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/46

(1)

Līguma trešās daļas IV sadaļā paredzēts juridiskais pamats Kopienas tiesību aktu pieņemšanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās.

(2)

Tiesu iestāžu sadarbību civillietās starp dalībvalstīm un trešām valstīm tradicionāli ir reglamentējuši nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādi nolīgumi, kuru ir ļoti daudz, bieži parāda īpašas saiknes starp dalībvalsti un trešo valsti, un to mērķis ir nodrošināt atbilstīgu tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā iesaistīto pušu īpašās vajadzības.

(3)

Līguma 307. pantā paredzēta prasība dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nesaderību starp Kopienas acquis un starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tas var būt saistīts ar vajadzību atkārtoti risināt sarunas par šādiem nolīgumiem.

(4)

Lai nodrošinātu piemērotu tiesisko regulējumu, kas atbilstu konkrētās dalībvalsts īpašajām vajadzībām attiecībās ar kādu trešo valsti, var arī rasties nepārprotama vajadzība slēgt jaunus nolīgumus ar trešām valstīm saistībā ar civiltiesību jomām, uz kurām attiecas Līguma trešās daļas IV sadaļa.

(5)

Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 7. februāra Atzinumā 1/03 saistībā ar jaunās Lugāno konvencijas noslēgšanu apstiprināja, ka Kopiena ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci slēgt tādu starptautisku nolīgumu kā, piemēram, Lugāno konvencija, ar trešām valstīm par jautājumiem, kas ietekmē noteikumus Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2) (“Brisele I”).

(6)

Saskaņā ar Līguma 300. pantu Kopiena slēdz nolīgumus starp Kopienu un trešām valstīm jautājumos, uz kuriem attiecas Kopienas ekskluzīvā kompetence.

(7)

Līguma 10. pantā noteikts, ka dalībvalstis atvieglina Kopienas uzdevumu veikšanu un atturas no visiem pasākumiem, kas var traucēt sasniegt minētā līguma mērķus. Šis lojālas sadarbības pienākums ir vispārēji piemērojams un nav atkarīgs no Kopienas ekskluzīvās kompetences.

(8)

Attiecībā uz nolīgumiem ar trešām valstīm par specifiskiem civiltiesību jautājumiem, uz kuriem attiecas Kopienas ekskluzīvā kompetence, būtu jāizveido saskaņota un pārredzama procedūra, ar kuru dalībvalstij atļauj grozīt spēkā esošu nolīgumu vai risināt sarunas un noslēgt jaunu nolīgumu, jo īpaši, ja Kopiena nav norādījusi nodomu īstenot savu ārējo kompetenci, lai noslēgtu nolīgumu, pamatojoties uz jau pastāvošu sarunu pilnvarojumu vai uz turpmāk paredzētu pilnvarojumu. Šai procedūrai nebūtu jāskar Kopienas ekskluzīvā kompetence un Līguma 300. un 307. pants. Tā būtu jāuzskata par izņēmuma pasākumu, un tai vajadzētu būt ierobežotai darbības jomas un laika ziņā.

(9)

Šī regula nebūtu jāpiemēro, ja Kopiena ar attiecīgo trešo valsti jau ir noslēgusi nolīgumu par to pašu jautājumu. Uzskatīt, ka divi nolīgumi ir par vienu un to pašu jautājumu, vajadzētu tikai tad un tikai tādā mērā, ja un ciktāl tie reglamentē būtībā tos pašus konkrētos tiesību jautājumus. Noteikumi, kuros vienkārši minēts vispārējs nodoms sadarboties šādos jautājumos, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas attiecas uz to pašu jautājumu.

(10)

Šai regulai būtu jāattiecas arī uz dažiem reģionālajiem nolīgumiem, kas minēti spēkā esošos Kopienas tiesību aktos.

(11)

Lai nodrošinātu, ka nolīgums, kuru paredzējusi noslēgt dalībvalsts, nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus un netraucē ar šiem tiesību aktiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību vai nekaitē Kopienas pieņemtajai ārējo attiecību politikai, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpaziņo Komisijai par saviem nodomiem, lai saņemtu atļauju sākt vai turpināt oficiālas sarunas par nolīgumu, kā arī lai noslēgtu nolīgumu. Šāds paziņojums būtu jāsniedz, nosūtot vēstuli vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Tam būtu jāsatur visa būtiskā informācija un dokumenti, kas ļauj Komisijai novērtēt sarunu iznākuma paredzamo ietekmi uz Kopienas tiesību aktiem.

(12)

Būtu jānovērtē, vai Kopiena ir pietiekami ieinteresēta noslēgt divpusēju nolīgumu starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti vai attiecīgā gadījumā – lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu spēkā esošu divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti. Šādā nolūkā visas dalībvalstis vajadzētu informēt par ikvienu paziņojumu, kuru Komisija saņēmusi saistībā ar kādas dalībvalsts paredzēto nolīgumu, lai ļautu pārējām dalībvalstīm izrādīt interesi pievienoties paziņojumu sniegušās dalībvalsts iniciatīvai. Ja pēc šīs informācijas apmaiņas ir parādījusies pietiekama Kopienas ieinteresētība, Komisijai būtu jāapsver iespēja ierosināt sarunu pilnvarojumu, lai noslēgtu nolīgumu starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.

(13)

Ja Komisija lūdz kādai dalībvalstij sniegt papildu informāciju saistībā ar novērtējumu par to, vai minētajai dalībvalstij būtu jāatļauj sākt sarunas ar trešo valsti, šāds lūgums nedrīkst ietekmēt termiņus, kuros Komisijai jāsniedz pamatots lēmums par dalībvalsts pieteikumu.

(14)

Atļaujot sākt oficiālas sarunas, Komisijai vajadzības gadījumā vajadzētu spēt ierosināt sarunu pamatnostādnes vai pieprasīt, lai paredzētajā nolīgumā tiktu iekļauti konkrēti noteikumi. Komisijai būtu pastāvīgi jāsaņem izsmeļoša informācija dažādajās sarunu stadijās par jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības jomā, un saistībā ar šiem jautājumiem tai būtu jāatļauj piedalīties sarunās kā novērotājai.

(15)

Paziņojot Komisijai par nodomu sākt sarunas ar trešo valsti, dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija tikai par tiem sarunu elementiem, kas ir svarīgi, lai Komisija varētu veikt novērtējumu. Komisijas atļaujai un iespējamo sarunu pamatnostādnēm vai attiecīgi Komisijas atteikumam vajadzētu būt saistītam tikai ar jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības jomā.

(16)

Visas dalībvalstis būtu jāinformē par Komisijai nosūtītu paziņojumu saistībā ar paredzētu vai jau apspriestu nolīgumu, kā arī par pamatotu Komisijas lēmumu saskaņā ar šo regulu. Tomēr šādai informācijai vajadzētu pilnībā atbilst iespējamām konfidencialitātes prasībām.

(17)

Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jānodrošina, ka ar jebkuru informāciju, kas noteikta kā konfidenciāla, rīkojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (3).

(18)

Ja Komisija, pamatojoties uz veiktajiem novērtējumiem, paredz neatļaut oficiālu sarunu sākšanu vai apspriestā nolīguma noslēgšanu, tai pirms pamatota lēmuma sagatavošanas būtu jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij atzinums. Ja iepriekšminētais attiecas uz apspriestā nolīguma noslēgšanu, atzinums būtu jānosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

(19)

Lai nodrošinātu, ka apspriestais nolīgums nerada šķēršļus Kopienas ārējās politikas īstenošanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās un komerclietās, nolīgumā būtu jāparedz vai nu tā daļēja, vai pilnīga denonsēšana gadījumā, ja vēlāk par to pašu jautājumu tiek noslēgts cits nolīgums starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un to pašu trešo valsti, no otras puses, vai arī jāparedz, ka attiecīgos nolīguma noteikumus tieši aizstāj šāda vēlāk noslēgta nolīguma noteikumi.

(20)

Būtu jāparedz pārejas pasākumi, kas attiecas uz situācijām, kad šīs regulas spēkā stāšanās brīdī dalībvalsts ir jau sākusi risināt vai arī ir jau pabeigusi sarunas ar trešo valsti, bet vēl nav izteikusi piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.

(21)

Lai nodrošinātu, ka ir gūta pietiekama pieredze, piemērojot šo regulu, Komisijai savu ziņojumu par šo piemērošanu vajadzētu iesniegt ne ātrāk kā pēc astoņiem gadiem no šīs regulas pieņemšanas dienas. Šajā ziņojumā, īstenojot savas prerogatīvas, Komisijai būtu jāapstiprina šīs regulas pagaidu raksturs vai jāpārbauda, vai šo regulu vajadzētu aizstāt ar jaunu regulu, kura attiecas uz to pašu jautājumu vai kurā iekļauti arī citi jautājumi, kas ir Kopienas ekskluzīvajā kompetencē un ko reglamentē citi Kopienas instrumenti.

(22)

Ja Komisijas iesniegtajā ziņojumā tiek apstiprināts šīs regulas pagaidu raksturs, pēc ziņojuma iesniegšanas dalībvalstīm joprojām vajadzētu spēt informēt Komisiju par jau notiekošām vai izziņotām sarunām, lai saņemtu atļauju sākt oficiālas sarunas.

(23)

Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi tās mērķa sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(25)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

a)

divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti;

b)

reģionālus nolīgumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2201/2003 59. panta 2. punkta a) apakšpunktā, neskarot minētās regulas 59. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 59. panta 3. punktu, un Regulas (EK) Nr. 4/2009 69. panta 3. punktā.

a)

attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi informāciju, kas liecina, ka tā ir īpaši ieinteresēta noslēgt nolīgumu, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās, kultūras, vēsturiskās, sociālās vai politiskās saites starp dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti;

b)

pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, ir secināms, ka paredzētais nolīgums nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus un netraucē ar šiem tiesību aktiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību; un

c)

paredzētais nolīgums nekaitētu Kopienas ārējo attiecību politikas mērķim un uzdevumam, par ko lēmusi Kopiena.

a)

nolīguma daļēju vai pilnīgu denonsēšanu, ja vēlāk par to pašu jautājumu tiek noslēgts cits nolīgums starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un to pašu trešo valsti, no otras puses, vai

b)

to, ka attiecīgos nolīguma noteikumus tieši aizstāj noteikumi citā nolīgumā, kas vēlāk par to pašu jautājumu noslēgts starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un to pašu trešo valsti, no otras puses.

a)

atbilst 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam;

b)

atbilst 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, ciktāl ir radušies jauni un neparedzēti apstākļi saistībā ar šo nosacījumu; un

c)

atbilst prasībām saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

a)

apstiprina, ka ir atbilstīgi, ja šīs regulas darbība beidzas dienā, kas noteikta saskaņā ar 14. panta 1. punktu, vai

b)

iesaka no minētās dienas šo regulu aizstāt ar jaunu regulu.

31.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/52