I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

18.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 595/2009

(2009. gada 18. jūnijs)

par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite un personu brīva pārvietošanās. Tādējādi izveidota visaptveroša Kopienas tipa apstiprinājuma sistēma mehāniskiem transportlīdzekļiem. Tehniskās prasības mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz emisijām būtu jāsaskaņo tādēļ, lai nepieļautu atšķirīgas prasības dalībvalstīs un nodrošinātu vides aizsardzību augstā līmenī.

(2)

Šī regula ir jauns atsevišķs regulējošs akts Kopienas tipa apstiprinājuma procedūras kontekstā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī šādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (3). Tādējādi attiecīgi būtu jāgroza šīs direktīvas IV, VI un XI pielikums.

(3)

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Kopienas tiesību aktos par transportlīdzekļiem ieviesta jauna regulatīva pieeja. Tādēļ šai regulai vajadzētu paredzēt tikai pamatnoteikumus attiecībā uz transportlīdzekļu radītām emisijām, savukārt tehniskās specifikācijas būtu jānosaka ar īstenošanas pasākumiem, ko pieņem saskaņā ar komitejas procedūrām.

(4)

Sestā Kopienas vides rīcības programma, ko pieņēma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (4) nosaka nepieciešamību samazināt piesārņojumu tādā mērā, lai pēc iespējas samazinātu kaitējumu cilvēku veselībai, pievēršot īpašu uzmanību jutīgiem iedzīvotājiem un videi kopumā. Kopienas tiesību akti nosaka atbilstīgus apkārtējā gaisa kvalitātes standartus cilvēku veselības aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz jutīgām personām, kā arī standartus emisijas robežvērtībām valstīs. Pēc 2001. gada 4. maija Paziņojuma, ar ko tika izveidota Programma “Tīrs gaiss Eiropai” (CAFE), Komisija 2005. gada 21. septembrī pieņēma vēl vienu Paziņojumu “Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu”. Viens no tematiskās stratēģijas secinājumiem ir tāds, ka turpmāk jāsamazina emisijas, ko rada transporta nozare (gaisa, jūras un sauszemes transports), mājsaimniecības un enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozare, lai tādējādi sasniegtu ES gaisa kvalitātei izvirzītos mērķus. Šajā kontekstā transportlīdzekļu radīto emisiju samazināšanas uzdevumam būtu jāpievēršas atbilstīgi vispārējai stratēģijai. Euro VI standarti ir to pasākumu daļa, kuru uzdevums ir samazināt tādu gaisa piesārņotāju kā makrodaļiņu piesārņotāji (PM) un tādu ozona prekursoru kā slāpekļa nitrāti (NOx) un ogļūdeņraži faktiskās ekspluatācijas emisijas.

(5)

Lai sasniegtu ES gaisa kvalitātei noteiktos mērķus, arī turpmāk jāstrādā, lai samazinātu transportlīdzekļu radītās emisijas. Šim nolūkam rūpniecībai būtu jāsniedz skaidra informācija par emisiju robežvērtībām nākotnē un jānodrošina ražotājiem pienācīgs sagatavošanās laiks, kurā panākt atbilstību šīm vērtībām un vajadzīgo tehnisko attīstību.

(6)

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un nodrošinātu atbilstību piesārņojuma robežvērtībām un emisiju ierobežojumam valstī, īpaši svarīgi ir samazināt NOx emisijas, ko rada lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi. Nosakot NOx emisiju robežvērtības agrīnā posmā, transportlīdzekļu izgatavotājiem vajadzētu dot ilgtermiņa plānošanas drošību visā Eiropas Savienībā.

(7)	Nosakot emisiju standartus, ir būtiski ņemt vērā ietekmi uz tirgu un izgatavotāju konkurētspēju, tiešās un netiešās izmaksas uzņēmumiem un ieguvumi, sekmējot inovāciju, uzlabojot gaisa kvalitāti, samazinot veselības aprūpes izmaksas un pagarinot paredzamo dzīves ilgumu.

(8)

Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, jo īpaši attiecībā uz preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus, ir nepieciešama neierobežota piekļuve transportlīdzekļu remonta informācijai, izmantojot standartformātu, ko lieto tehniskās informācijas iegūšanai, un efektīva konkurence transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas dienestu tirgū. Liela šādas informācijas daļa saistīta ar iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām un to mijiedarbību ar citām transportlīdzekļa sistēmām. Ir tehniskās specifikācijas, kas izgatavotājiem jāievēro attiecībā uz informācijas sniegšanu viņu tīmekļa vietnēs, un mērķtiecīgi pasākumi, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nodrošinātu pienācīgu piekļuvi informācijai.

(9)

Ne vēlāk kā 2013. gada 7. augustā Komisijai būtu jāpārskata, kā darbojas neierobežota piekļuve transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, lai noteiktu, vai tas būtu piemēroti apvienot visus noteikumus par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai pārskatītā pamata tiesību aktā par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Ja noteikumi par piekļuvi šādai informācijai ir apvienoti minētā veidā, būtu jāatceļ šīs regulas attiecīgie noteikumi, ja tiek saglabātas pašreizējās tiesības piekļūt remonta un tehniskās apkopes informācijai.

(10)	Komisijai būtu jāmudina, izmantojot, piemēram, Eiropas Standartizācijas komitejas darbu, izstrādāt starptautiski saskaņotu standarta formātu neierobežotai un standartizētai piekļuvei transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.

(11)

Ir būtiski izstrādāt kopīgu Eiropas standartu transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas formātam. Tiklīdz minētais standarts ir pieņemts, transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem būtu jāsniedz viegli pieejamā veidā un formātā, kas garantē nediskriminējošu piekļuvi. Informācija būtu jādara pieejama ražotāju tīmekļa vietnēs vai, ja tas nav iespējams informācijas satura dēļ, citā atbilstīgā veidā.

(12)

Komisijai būtu jāuzrauga emisijas, kas pagaidām netiek regulētas un kas rodas jaunu degvielas formulu, motoru tehnoloģiju un emisiju kontroles sistēmu plašākas izmantošanas rezultātā. Tāpat Komisijai būtu vajadzības gadījumā jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu emisiju regulējumu.

(13)	Ir pareizi veicināt alternatīvās degvielas transportlīdzekļu ieviešanu, kas var radīt nelielas NOx un makrodaļiņu emisijas. Tādēļ būtu jāievieš robežvērtības ogļūdeņražiem, nemetāna oglūdeņražiem un metānam.

(14)

Lai nodrošinātu sīku makrodaļiņu piesārņotāju (PM 0,1 μm un mazāk) emisiju kontroli, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tādu pieeju makrodaļiņu piesārņotāju emisijām, kuras pamatā ir skaits, ne tikai pašreiz izmantoto pieeju, kuras pamatā ir masa. Tādā pieejā makrodaļiņu emisijām, kuras pamatā ir skaits, būtu jāizmanto ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Makrodaļiņu mērīšanas programmas (PMP) rezultāti, un šai pieejai vajadzētu būt atbilstīgai pastāvošajiem nozīmīgajiem mērķiem vides jomā.

(15)	Lai sasniegtu šos vides aizsardzības mērķus, būtu jānorāda, ka makrodaļiņu skaita robežvērtības varētu atspoguļot pašlaik sasniegtos makrodaļiņu filtru darbības augstākos līmeņus, izmantojot vislabāko pieejamo tehnoloģiju.

(16)

Komisijai būtu jāpieņem starptautiski saskaņoti braukšanas cikli testa procedūrā, kas nodrošina EK tipa apstiprinājuma emisiju regulējuma pamatu. Tāpat būtu jāapsver pārnēsājamu emisiju mērīšanas sistēmu piemērošana, lai pārbaudītu ekspluatācijas radītās faktiskās emisijas un ieviestu procedūras ārpuscikla emisiju kontrolei.

(17)

Smago transportlīdzekļu aprīkošana ar dīzeļdegvielas makrodaļiņu filtriem var radīt lielāku slāpekļa dioksīda (NO2) emisiju apjomu. Tādēļ saistībā ar tematisko stratēģiju par gaisa tīrības saglabāšanu Komisijai būtu jāizstrādā likumdošanas priekšlikums par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz transportlīdzekļu aprīkošanu un jānodrošina, ka turklāt tiek ievērotas vides aizsardzības normas.

(18)	OBD sistēmas ir svarīgas, kontrolējot emisijas transportlīdzekļa lietošanas laikā. Tā kā ir svarīgi kontrolēt reālās emisijas, Komisijai regulāri būtu jāuzrauga šādu sistēmu prasības un pielaides līmenis kļūmju pārraudzīšanai.

(19)	Lai pārraudzītu šīs nozares īpatsvaru siltumnīcas efektu izraisošo gāzu globālajās emisijās kopumā, Komisijai būtu jāievieš degvielas patēriņa un lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radīto oglekļa dioksīda emisiju mērīšana.

(20)

Lai veicinātu tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu tirgu, Komisijai, neskarot virtuālo un faktisko testēšanu, būtu jāizvērtē definīcijas un metožu iespējamība un izstrāde attiecībā uz visa transportlīdzekļa, nevis tikai motora enerģijas patēriņu un CO2 emisijām. Šajā definīcijā un metodēs vajadzētu iekļaut arī transportlīdzekļu alternatīvās koncepcijas (piemēram, hibrīdus transportlīdzekļus) un veikto uzlabojumu ietekmi uz transportlīdzekļiem attiecībā uz aerodinamiku, svaru, kravas nestspēju un rites pretestību. Ja iespējams noteikt piemērotu izpildes un salīdzināšanas metodi, informācijai par degvielas patēriņu un CO2 emisiju vajadzētu būt publiski pieejamai dažādiem transportlīdzekļu veidiem.

(21)

Lai labāk kontrolētu ekspluatācijas radītās faktiskās emisijas, tostarp ārpuscikla emisijas, un atvieglotu ekspluatācijas atbilstības procesu, saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku būtu jāpieņem testēšanas metodes un veiktspējas prasības, kuru pamatā ir pārnēsājamu emisiju mērīšanas sistēmu izmantošana.

(22)

Ņemot vērā nepieciešamību sasniegt ES gaisa kvalitātes mērķus, Komisijai būtu jāievieš saskaņoti noteikumi, lai nodrošinātu, ka ārpuscikla emisijas, ko rada lieljaudas motori un lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi, tiek atbilstīgi kontrolētas plaša spektra motoriem un plaša spektra darbības apstākļos.

(23)	Pēcapstrādes sistēmas pareiza darbība, jo īpaši NOx gadījumā, ir pamatprasība piesārņotāju emisiju noteikto standartu izpildei. Šajā kontekstā būtu jāievieš pasākumi, kas garantē, ka sistēmas, kas ir atkarīgas no izmantotā reaģenta, darbojas pareizi.

(24)	Piemērojot finanšu stimulus, dalībvalstis var paātrināt procesu, kad tirgū tiek laisti transportlīdzekļi, kas atbilst Kopienā noteiktajām prasībām. Šī regula nedrīkstētu ietekmēt dalībvalstu tiesības iekļaut emisijas metodē, saskaņā ar kuru aprēķina transportlīdzekļiem uzliekamos nodokļus.

(25)	Izstrādājot pasākumus, ar kuriem nodrošina pašreizējo lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu modernizēšanu, dalībvalstīm par pamatu būtu jāizmanto Euro VI standarti.

(26)	Dalībvalstīm būtu jāizstrādā noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

(27)

Prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu motora jaudu, kas noteiktas Padomes Direktīvā 80/1269/EEK (1980. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu motora jaudu (5), būtu jāiekļauj šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (6). Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 715/2007 un jāatceļ Direktīva 80/1269/EEK.

(28)

Lai vienkāršotu Kopienas tiesību aktus, ir lietderīgi ar regulu aizstāt pastāvošos tiesību aktus par lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu emisijām, proti, Direktīvu 2005/55/EK (7) un Komisijas Direktīvu 2005/78/EK (8). Tam, ka tiek izmantota regula, būtu jānodrošina sīki izstrādātu tehnisko noteikumu tieša piemērošana izgatavotājiem, apstiprinātājām iestādēm un tehniskajiem dienestiem, un tos var ātri un efektīvi atjaunināt. Tādējādi būtu jāatceļ Direktīvas 2005/55/EK un 2005/78/EK un attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 715/2007.

(29)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(30)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro I pielikumā ieviest robežvērtības, pamatojoties uz makrodaļiņu skaitu, vajadzības gadījumā precizēt NO2 komponenta pieļaujamā līmeņa vērtību NOx robežvērtībā, noteikt precīzas procedūras, testus un prasības tipa apstiprinājumam, makrodaļiņu skaita mērīšanas procedūru un pieņemt pasākumus par ārpuscikla emisijām, pārnēsājamu emisijas mērīšanas sistēmu izmantošanu, piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai un testa cikliem, ko izmanto emisiju mērīšanā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, pilnveidot iekšējo tirgu, ieviešot kopējas tehniskās prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, motoru un rezerves daļu radītām emisijām un garantētu piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai neatkarīgiem uzņēmumiem, pilnvarotiem pārdevējiem un remonta darbiniekiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šī regulu ievieš kopīgas tehniskās prasības mehānisko transportlīdzekļu, motoru un rezerves daļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz to radītajām emisijām.

Šajā regulā arī paredzēti noteikumi par ekspluatācijas atbilstību transportlīdzekļiem un motoriem, piesārņojuma kontroles iekārtu un OBD sistēmu ilgizturīgumu, degvielas patēriņa un CO2 emisijām un piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā definētajiem M1, M2, N1 un N2 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa pārsniedz 2 610 kg, un visiem M3 un N3 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā definēts minētajā pielikumā.

Šo regulu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 715/2007 2. panta 2. punktu.

Pēc transportlīdzekļa izgatavotāja lūguma vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, ko piešķir saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem, var attiecināt arī uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem ar atsauces masu, kas nepārsniedz 2 610 kg. Tipa apstiprinājumus paplašina, ja izgatavotājs var apliecināt, ka visas virsbūves kombinācijas, ko paredz ierīkot nepabeigtajā transportlīdzeklī, transportlīdzekļa atsauces masu palielina virs 2 610 kg.

Pēc transportlīdzekļa izgatavotāja lūguma transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, ko piešķir saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem, var attiecināt arī uz šā transportlīdzekļa paveidiem un versijām ar atsauces masu, kas pārsniedz 2 380 kg, ja tiek izpildītas Regulā (EK) Nr. 715/2007 un tās īstenošanas pasākumos noteiktās prasības attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un degvielas patēriņa mērījumiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“motors” ir transportlīdzekļa dzinēja piedziņas avots, kam var piešķirt tipa apstiprinājumu kā atsevišķai tehniskai vienībai, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 25. punktā;

2)	“gāzveida piesārņotāji” ir izplūdes gāzes emisijas, ko veido oglekļa monoksīds, NOx, kas izteikti kā NO2 ekvivalents, un ogļūdeņraži;

3)	“makrodaļiņu piesārņotāji” ir izplūdes gāzes komponenti, kurus nodala no atšķaidītas izplūdes gāzes ar maksimālo temperatūru 325 K (52 °C), izmantojot filtrus, kā aprakstīts testa procedūrā par izpūtēja vidējo emisiju pārbaudi;

4)	“izpūtēja emisijas” ir gāzveida un makrodaļiņu piesārņotāju emisijas;

5)	“karteris” ir vieta motorā vai ārpus motora, kas savienota ar eļļas uztvērēju, izmantojot iekšējus vai ārējus kanālus, caur kuriem var emitēt gāzes un tvaikus;

6)	“piesārņotāju kontroles iekārta” ir transportlīdzekļa komponenti, kuri kontrolē un/vai ierobežo izpūtēja emisijas;

“iebūvēta diagnostikas (OBD) sistēma” ir transportlīdzeklī iebūvēta vai ar motoru savienota sistēma, kas var konstatēt darbības traucējumus un, ja iespējams, ar brīdināšanas sistēmas palīdzību norādīt to rašanos, kā arī identificēt iespējamo darbības traucējuma zonu, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un paziņot šo informāciju ārpus transportlīdzekļa;

8)	“izslēgšanas stratēģija” ir emisiju kontroles stratēģija, kas samazina emisiju kontroles efektivitāti apkārtējos vai motora darbības apstākļos, kādi pastāv parastā transportlīdzekļa izmantošanas laikā vai ārpus tipa apstiprinājuma testa procedūras;

9)	“piesārņojuma kontroles oriģinālā iekārta” ir piesārņojuma kontroles iekārta vai šādu iekārtu komplekts, ko aptver attiecīgajam transportlīdzeklim piešķirtais tipa apstiprinājums;

10)	“piesārņojuma kontroles rezerves iekārta” ir piesārņojuma kontroles iekārta vai šādu iekārtu komplekts, ar ko paredz aizvietot piesārņojuma kontroles oriģinālo iekārtu un ko var apstiprināt kā atsevišķu tehnisku vienību, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 25. punktā;

11)

“transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” ir visa informācija, kas nepieciešama transportlīdzekļa diagnostikai, tehniskajai apkopei, pārbaudei, periodiskai uzraudzībai, remontam, atkārtotai programmēšanai, atkārtotai iedarbināšanai vai diagnostiskam atbalstam no attāluma un ko izgatavotājs sniedz pilnvarotiem pārdevējiem un remonta veicējiem, tostarp visi turpmāki šādas informācijas grozījumi un papildinājumi. Šajā informācijā ietver visu informāciju, kas nepieciešama daļu vai iekārtu uzmontēšanai transportlīdzeklī;

12)

“izgatavotājs” ir persona vai struktūra, kas atbild apstiprinātājai iestādei par visiem tipa apstiprināšanas vai atļaušanas procesa aspektiem un par ražojumu atbilstības nodrošināšanu. Nav būtiski, lai šī persona vai struktūra būtu tieši iesaistīta visos apstiprināšanas procesā iekļautā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos;

13)

“neatkarīgs uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav pilnvarots pārdevējs vai remonta veicējs, kas tieši vai netieši iesaistīts mehānisko transportlīdzekļu remontā un tehniskajā apkopē, jo īpaši remonta iekārtu, instrumentu vai rezerves daļu remonta veicēji, izgatavotāji vai izplatītāji, tehniskās informācijas publicētāji, automobiļu klubi, uzņēmumi, kas nodrošina palīdzību uz ceļiem, piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus un apmācības alternatīvās degvielas transportlīdzekļu iekārtu uzstādītājiem, izgatavotājiem un remonta veicējiem;

14)	“alternatīvas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts tā, lai to varētu darbināt ar vismaz viena veida degvielu, kas ir gāzveida degviela ar atmosfēras temperatūru un spiedienu vai īpaši iegūta degviela no neminerālu naftas;

15)	“atskaites masa” ir braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, atņemot vienotu vadītāja masu, kas ir 75 kg, un pievienojot vienotu masu 100 kg;

16)	“iejaukšanās darbībā” ir transportlīdzekļa emisijas pārbaudes vai piedziņas sistēmas, tostarp programmatūras vai citu šīs sistēmas vadības bloku, dezaktivēšana, pielāgošana vai mainīšana jebkādā veidā, kā rezultātā, ar nolūku vai nejauši, pasliktinās transportlīdzekļa emisiju pārraudzība.

Komisija var pielāgot definīciju šā panta pirmās daļas 7. punktā, lai atspoguļotu tehnisko attīstību OBD sistēmu jomā. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. pants

Izgatavotāju pienākumi

1. Izgatavotājiem uzskatāmi jāpierāda, ka visi Kopienā pārdotie, reģistrētie vai ekspluatācijā nodotie jaunie transportlīdzekļi, visi Kopienā pārdotie vai ekspluatācijā nodotie jaunie motori un visas jaunās piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas, kurām saskaņā ar 8. un 9. pantu nepieciešams tipa apstiprinājums, ko pārdod vai nodod ekspluatācijā Kopienā, saņēmušas tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu vai tās īstenošanas pasākumiem.

2. Izgatavotāji nodrošina, ka tiek ievērotas tipa apstiprinājuma procedūras ražojuma atbilstības, piesārņojuma kontroles iekārtas ilgizturīguma un ekspluatācijas atbilstības pārbaudei.

Izgatavotājam jāveic tādi tehniski pasākumi, lai nodrošinātu, ka izpūtēja emisijas tiek efektīvi ierobežotas saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem visā transportlīdzekļa normālās izmantošanas laikā parastos ekspluatācijas apstākļos.

Šim nolūkam nobraukto kilometru skaits un laika posms, atsaucoties uz kuriem veic testus piesārņojuma kontroles iekārtu ilgizturīgumam tipa apstiprinājuma nolūkā un testus transportlīdzekļa vai motora atbilstībai ekspluatācijas vajadzībām, ir šādi:

a)	160 000 km vai pieci gadi atkarībā no tā, kuru no šiem lielumiem sasniedz agrāk, ja motors iemontēts M1, N1 un M2 kategorijas transportlīdzeklī;

300 000 km vai seši gadi atkarībā no tā, kuru no šiem lielumiem sasniedz agrāk, ja motors iemontēts N2 kategorijas, N3 kategorijas transportlīdzeklī, kura maksimālā tehniski pieļaujamā masa nepārsniedz 16 tonnas, un M3 kategorijas I klases, II klases un A klases un B klases transportlīdzeklim, kura maksimālā tehniski pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas;

700 000 km vai septiņi gadi atkarībā no tā, kuru no šiem lielumiem sasniedz agrāk, ja motors iemontēts N3 kategorijas transportlīdzeklī, kura maksimālā tehniski pieļaujamā masa pārsniedz 16 tonnas, un M3 kategorijas III klases un B klases transportlīdzeklim, kura maksimālā tehniski pieļaujamā masa pārsniedz 7,5 tonnas.

3. Komisija izveido īpašas procedūras un prasības šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. pants

Prasības un testi

1. Izgatavotāji nodrošina atbilstību I pielikumā noteiktajiem emisiju ierobežojumiem.

2. Izgatavotāji transportlīdzekļus un motorus aprīko tā, lai komponenti, kas varētu ietekmēt emisijas, būtu konstruēti, būvēti un montēti tā, lai parastos izmantošanas apstākļos transportlīdzeklis vai motors atbilstu šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

3. Aizliegts izmantot izslēgšanas stratēģiju, kas samazina emisijas kontroles iekārtas efektivitāti.

4. Komisija pieņem pasākumus šā panta īstenošanai, tostarp pasākumus, kas attiecas uz:

izpūtēja emisijām, tostarp testa cikliem, pārnēsājamu emisijas mērīšanas sistēmu izmantošanu, lai noteiktu ekspluatācijas radīto faktisko emisiju, pārbaudītu un mazinātu ārpuscikla emisijām, makrodaļiņu skaita robežvērtību noteikšanu, saglabājot pašreizējās stingrās vides aizsardzības normas, un tukšgaitas motora apgriezienu emisijām;

b)	kartera emisijām;

c)	OBD sistēmām un piesārņotāju kontroles iekārtu ekspluatācijas veiktspēju;

d)	piesārņotāju kontroles iekārtu ilgizturīgumu, piesārņotāju kontroles rezerves iekārtām, ekspluatācijā esošu motoru un transportlīdzekļu atbilstību, ražojumu un ceļu derīguma atbilstību;

e)	CO2 emisijām un degvielas patēriņu;

f)	tipa apstiprinājuma piešķiršanu, to attiecinot uz citu tipu;

g)	testa iekārtām;

h)	atsauces degvielām, piemēram, benzīnam, dīzeļdegvielai, gāzveida degvielai un biodegvielām, piemēram, bioetanolam, biodīzelim un biogāzei;

i)	motora jaudas mērījumu;

j)	piesārņotāju kontroles iekārtu pareizu darbību un reģenerāciju;

k)	īpašiem noteikumiem, lai nodrošinātu NOx kontroles pasākumu pareizu darbību; šādi noteikumi nodrošina, ka transportlīdzekļus nedarbina, ja NOx kontroles pasākumi nav īstenojami, piemēram, tāpēc, ka trūkst vajadzīgā reaģenta, izplūdes gāzu recirkulācijas nepareizas plūsmas vai dezaktivēšanas dēļ.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pants

Piekļuve informācijai

1. Izgatavotājs nodrošina, ka neatkarīgiem uzņēmumiem ir neierobežota un standarta piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp atbilstīgai programmatūrai, un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.

Izgatavotājs nodrošina standartizētu, drošu un attālinātu iekārtu, lai dotu iespēju neatkarīgiem remontētājiem pabeigt darbības, kas saistītas ar piekļuvi transportlīdzekļa drošības sistēmai.

Vairākposmu tipa apstiprināšanas gadījumā izgatavotājs, kas atbild par attiecīgo tipa apstiprinājumu, ir atbildīgs arī par to, ka gan gala izgatavotājs, gan neatkarīgi uzņēmumi saņem remonta informāciju saistībā ar attiecīgo posmu. Gala izgatavotājs atbild par informācijas sniegšanu neatkarīgiem uzņēmumiem attiecībā uz visu transportlīdzekli.

Regulas (EK) Nr. 715/2007 6. un 7. pantu piemēro mutatis mutandis.

Līdz attiecīgā standarta pieņemšanai, piemēram, saistībā ar CEN darbu, transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju sniedz viegli pieejamā un nediskriminējošā veidā.

Informāciju dara pieejamu izgatavotāju tīmekļa vietnēs vai, ja tas nav iespējams informācijas satura dēļ, cita piemērotā veidā.

2. Lai īstenotu 1. punktu, Komisija izstrādā un papildina atbilstīgās tehniskās specifikācijas, kas attiecas uz veidu, kādā sniedzama transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija. Komisija ņem vērā pašreizējo informācijas tehnoloģiju, transportlīdzekļa paredzamo tehnoloģiju, pašreizējos ISO standartus un iespēju ieviest ISO standartu visā pasaulē.

Komisija var pieņemt citus 1. punkta īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7. pants

Pienākumi attiecībā uz sistēmām, kurās izmanto patērējamu reaģentu

1. Transportlīdzekļu izgatavotāji, remonta veicēji un uzņēmumi nedrīkst iejaukties to sistēmu darbībā, kurās izmanto patērējamu reaģentu.

2. Transportlīdzekļu uzņēmumi nodrošina, ka transportlīdzekli nedarbina bez patērējama reaģenta.

8. pants

Transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājuma piemērošanas grafiks

1. No 2012. gada 31. decembra valstu iestādes, pamatojoties uz emisijām, atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jauna tipa transportlīdzekļiem vai motoriem, kuri neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

Tipa apstiprinājuma tehniskos sertifikātus, kas atbilst emisiju stadijām pirms Euro VI, var piešķirt transportlīdzekļiem un motoriem, kas paredzēti eksportam uz trešām valstīm, ja šādos sertifikātos nepārprotami norādīts, ka attiecīgo transportlīdzekli un motoru nedrīkst laist Kopienas tirgū.

2. Ja jauni transportlīdzekļi neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem, valstu iestādes Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām no 2013. gada 31. decembra uzskata, ka atbilstīguma sertifikāti vairs nav spēkā, un, pamatojoties uz emisijām, aizliedz reģistrēt, pārdot un nodot ekspluatācijā šādus transportlīdzekļus.

No tās pašas dienas un izņemot gadījumus ar ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu rezerves motoriem, valstu iestādes aizliedz pārdot vai izmantot jaunus motorus, kuri neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

3. Neskarot šā panta 1. un 2. punktu un ņemot vērā 4. panta 3. punktā, 5. panta 4. punktā un 6. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas pasākumu stāšanos spēkā, ja izgatavotājs pieprasa, tad valstu iestādes, pamatojumam atsaucoties uz transportlīdzekļu emisijām, nevar atteikt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jauna tipa transportlīdzeklim vai motoram vai aizliegt reģistrēt, pārdot vai nodot ekspluatācijā jaunu transportlīdzekli, vai pārdot un izmantot jaunu motoru, ja attiecīgais transportlīdzeklis vai motors atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

9. pants

Dalībvalstu pienākumi saistībā ar rezerves daļu tipa apstiprinājumu

Aizliedz pārdot vai uzstādīt transportlīdzeklī jaunas piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas, kuras paredzētas iemontēšanai transportlīdzeklī, kas apstiprināts saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem, ja tās nav tāda tipa iekārtas, kurām izsniegts tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem.

10. pants

Finanšu stimuli

1. Stājoties spēkā šīs regulas īstenošanas pasākumiem, dalībvalstis var nodrošināt finanšu stimulus, kurus piemēro tiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem sērijveida ražošanā, kuri atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

Šos stimulus piemēro visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem un kuri laisti attiecīgās dalībvalsts tirgū. Tomēr tos beidz piemērot, vēlākais, 2013. gada 31. decembrī.

2. Stājoties spēkā šīs regulas īstenošanas pasākumiem, dalībvalstis var piešķirt finanšu stimulus par tādu transportlīdzekļu pārveidošanu, kuri ir ekspluatācijā, bet tiek atkārtoti pielāgoti I pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām, un par tādu transportlīdzekļu nodošanu metāllūžņos, kuri neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

3. Katra tipa mehāniskajam transportlīdzeklim 1. un 2. punktā noteiktie stimuli nedrīkst pārsniegt tādu tehnisko iekārtu papildizmaksas, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību I pielikumā noteiktajiem emisijas ierobežojumiem, tostarp izmaksām par uzstādīšanu transportlīdzeklī.

4. Komisiju informē par plāniem ieviest vai mainīt 1. un 2. punktā minētos finanšu stimulus.

11. pants

Sankcijas

1. Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas un tās īstenošanas pasākumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai līdz 2011. gada 7. februārim un nekavējoties paziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

2. Izgatavotājiem var piemērot sankcijas par šādiem pārkāpumiem:

a)	nepatiesu deklarāciju sniegšana apstiprinājuma procedūru gaitā vai to procedūru gaitā, kuru rezultātā notiek atsaukšana;

b)	tipa apstiprinājuma vai ekspluatācijas atbilstības testa rezultātu viltošana;

c)	tādu datu vai tehnisko specifikāciju nepubliskošana, kuru rezultātā var tikt atsaukts vai anulēts tipa apstiprinājums;

d)	izslēgšanas stratēģiju izmantošana;

e)	atteikšanās sniegt piekļuvi informācijai.

Izgatavotājiem, remonta veicējiem un uzņēmumiem var piemērot sankcijas arī par pārkāpumu, kas saistīts ar iejaukšanos NOx emisiju kontroles sistēmu darbībā. Tas attiecas, piemēram, uz iejaukšanos tādu sistēmu darbībā, kas izmanto patērējamu reaģentu.

Uzņēmumiem var piemērot sankcijas par pārkāpumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļa darbināšanu bez patērējama reaģenta.

12. pants

Specifikāciju atkārtota definēšana

1. Pēc tam, kad pabeigtas ANO/EEK PMP attiecīgās daļas, kuru vada Pasaules forums transportlīdzekļu regulējuma saskaņošanai, Komisija, nepazeminot vides aizsardzības līmeni Kopienā:

a)	ievieš robežvērtības kā cieto daļiņu emisiju papildu kontroli, pamatojoties uz makrodaļiņu skaitu, kas noteikts atbilstīgi tehnoloģijām, kuras faktiski izmantotas, lai ievērotu makrodaļiņu masas ierobežojumus;

b)	pieņem makrodaļiņu skaita mērīšanas procedūru.

Komisija, nepazeminot vides aizsardzības līmeni, vajadzības gadījumā arī precizē NO2 komponenta pieļaujamā līmeņa vērtību NOx emisiju robežvērtībā. NO2 emisiju robežvērtību nosaka atbilstīgi attiecīgajā laikposmā izmantojamo tehnoloģiju sniegtajiem rādītājiem.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Komisija izveido korelācijas koeficientus starp Eiropas pārejas ekspluatācijas ciklu (ETC) un Eiropas vienmērīga režīma ciklu (ESC), kā aprakstīts Direktīvā 2005/55/EK, un starptautiski saskaņoto pārejas ekspluatācijas braukšanas ciklu (WHTC) un starptautiski saskaņoto vienmērīgā režīma braukšanas ciklu (WHSC), attiecīgi koriģējot robežvērtības. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija uzrauga 5. panta 4. punktā minētās procedūras, testus un prasības, kā arī testa ciklus, ko lieto emisiju mērīšanai.

Ja pārskatā konstatē, ka šādas procedūras, prasības un testi vairs nav piemēroti vai vairs neatspoguļo faktiskās emisijas, tos koriģē, lai atbilstīgi atspoguļotu reālās braukšanas laikā radītās emisijas uz ceļiem. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Komisija uzrauga 3. panta 2. punktā norādītos piesārņotājus. Ja Komisija secina, ka nepieciešams regulējums arī attiecībā uz citu piesārņotāju emisijām, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par grozījumiem šajā regulā.

13. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV), kas izveidota ar Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

14. pants

Īstenošana

Komisija līdz 2010. gada 1. aprīlim pieņem īstenošanas pasākumus, kas minēti 4. panta 3. punktā, 5. panta 4. punktā, 6. panta 2. punktā un 12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

15. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 715/2007

Ar šo Regulu (EK) Nr. 715/2007 groza šādi.

Regulas 5. panta 3. punktu groza šādi:

i)	pēc h) apakšpunkta svītro vārdu “un”;

ii)

pievieno šādu apakšpunktu:

“j)	motora jaudas mērīšana.”

2)	Svītro 14. panta 6. punktu.

16. pants

Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK

Direktīvas 2007/46/EK IV, VI un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

17. pants

Atcelšana

1. No 2013. gada 31. decembra atceļ Direktīvas 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK.

2. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 7. augusta. Tomēr 8. panta 3. punktu un 10. pantu piemēro no 2009. gada 7. augusta un II pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, 1. punkta b) apakšpunkta i) daļu, 2. punkta a) apakšpunktu, 3. punkta a) apakšpunkta i) punktu, 3. punkta b) apakšpunkta i) daļu, 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu, 3. punkta d) apakšpunkta i) punktu un 3. punkta e) apakšpunkta i) punktu piemēro no 2013. gada 31. decembra.

Komisija līdz 2010. gada 1. aprīlim pieņem īstenošanas pasākumus, kas minēti 4. panta 3. punktā, 5. panta 4. punktā, 6. panta 2. punktā un 12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 18. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Š. FÜLE

(1) OV C 211, 19.8.2008., 12. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 8. jūnija Lēmums.

(3) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

(4) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(5) OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.

(6) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/55/EK (2005. gada 28. septembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (OV L 275, 20.10.2005., 1. lpp.).

(8) Komisijas Direktīva 2005/78/EK (2005. gada 14. novembris), ar ko īsteno Direktīvu 2005/55/EK, kā arī ar ko groza tās I, II, III, IV un VI pielikumu (OV L 313, 29.11.2005., 1. lpp.).

(9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

I PIELIKUMS

Euro VI emisijas ierobežojumi

Robežvērtības

(mg/kWh)

THC

(mg/kWh)

NMHC

(mg/kWh)

CH4

(mg/kWh)

NOX (1)

(mg/kWh)

NH3

(ppm)

PM masa

(mg/kWh)

PM (2) skaits

(#/kWh)

ESC (CI)

1 500

130

400

ETC (CI)

4 000

160

400

ETC (PI)

4 000

160

500

400

WHSC (3)

WHTC (3)

Piezīme:

PI	=	dzirksteļaizdedzes motors.
CI	=	kompresijaizdedzes motors.

(1) Pieļaujamo NO2 komponenta līmeni NOx robežvērtībā var definēt vēlāk.

(2) Standartskaits tiks definēts vēlāk un, vēlākais, līdz 2010. gada 1. aprīlim.

(3) Robežvērtības, kas attiecas uz WHSC un WHTC un ar ko aizvietos ESC un ETC robežvērtības, tiks ieviestas vēlāk, kad tiks noteikti korelācijas koeficienti attiecībā uz pašreizējiem cikliem (ESC un ETC), un vēlākais līdz 2010. gada 1. aprīlim.

II PIELIKUMS

Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK

Direktīvu 2007/46/EK groza šādi.

IV pielikuma I daļu groza šādi:

tabulu groza šādi:

i)	svītro 40. un 41. punktu;

ii)

iekļauj šādu punktu:

Priekšmets

Atsauce uz normatīvu aktu

Atsauce uz Oficiālo Vēstnesi

Piemērojamība

“41.a

Emisijas (Euro VI), ko rada lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi/piekļuve informācijai

Regula (EK) Nr. 595/2009

OV L 188, 18.7.2009, 1. lpp.

X12

X”

iii)

pievieno šādu piezīmi:

“(12)

Transportlīdzekļiem, kuru atsauces masa pārsniedz 2 610 kg un kuriem nav tipa apstiprinājuma (pēc izgatavotāja pieprasījuma un ja to atsauces masa nepārsniedz 2 840 kg) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.”;

papildinājuma tabulu groza šādi:

i)	svītro 40. un 41. punktu;

ii)

iekļauj šādu punktu:

	Priekšmets	Atsauce uz normatīvu aktu	Atsauce uz Oficiālo Vēstnesi	M1
“41,a	Emisijas (Euro VI), ko rada lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi, izņemot visu to prasību kopumu, kas attiecas uz iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām un piekļuvi informācijai/Piekļuve informācijai	Regula (EK) Nr. 595/2009	OV L 188, 18.7.2009, 1. lpp.	A”

VI pielikuma papildinājuma tabulu groza šādi:

a)	svītro 40. un 41. punktu;

iekļauj šādu punktu:

Priekšmets

Atsauce uz normatīvu aktu

Grozījumi izdarīti ar

Piemēro šādām versijām

“41.a

Emisijas (Euro VI), ko rada lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi/piekļuve informācijai

Regula (EK) Nr. 595/2009”

XI pielikumu groza šādi:

1. papildinājuma tabulu groza šādi:

i)	svītro 40. un 41. punktu;

ii)

iekļauj šādu punktu:

Punkts	Priekšmets	Atsauce uz normatīvu aktu	M1 ≤ 2 500 (1) kg	M1 > 2 500 (1) kg	M2	M3
“41a	Emisijas (Euro VI), ko rada lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi/piekļuve informācijai	Regula (EK) Nr. 595/2009	G + H	G + H	G + H	G + H”

2. papildinājuma tabulu groza šādi:

i)	svītro 40. un 41. punktu;

ii)

iekļauj šādu punktu:

Punkts

Priekšmets

Atsauce uz normatīvu aktu

“41.a

Emisijas (Euro VI), ko rada lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi/piekļuve informācijai

Regula (EK) Nr. 595/2009

X”

3. papildinājuma tabulu groza šādi:

i)	svītro 40. un 41. punktu;

ii)

iekļauj šādu punktu:

Punkts	Priekšmets	Atsauce uz normatīvu aktu	M1
“41.a	Emisijas (Euro VI), ko rada lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi/piekļuve informācijai	Regula (EK) Nr. 595/2009	X”

4. papildinājuma tabulu groza šādi:

i)	svītro 40. un 41. punktu;

ii)

iekļauj šādu punktu:

Punkts	Priekšmets	Atsauce uz normatīvu aktu	M2	M3	N1	N2	N3	O1	O2	O3	O4
“41.a	Emisijas (Euro VI), ko rada lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi/piekļuve informācijai	Regula (EK) Nr. 595/2009	H	H	H	H	H”

5. papildinājuma tabulu groza šādi:

i)	svītro 40. un 41. punktu;

ii)

iekļauj šādu punktu:

Punkts	Priekšmets	Atsauce uz normatīvu aktu	Mobils N3 kategorijas krāns
“41.a	Emisijas (Euro VI), ko rada lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi/piekļuve informācijai	Regula (EK) Nr. 595/2009	V”

18.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/14

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009

(2009. gada 18. jūnijs),

ar ko atsevišķus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā minēto procedūru, pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru

Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – Ceturtā daļa

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. pantu, 71. panta 1. punktu, 80. panta 2. punktu, 95. pantu, 152. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, 175. panta 1. punktu un 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4), grozīja ar Lēmumu 2006/512/EK (5), ar ko ieviesa regulatīvo kontroles procedūru, lai pieņemtu vispārējus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, tostarp svītrot dažus šādus elementus vai papildināt aktu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus.

(2)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas deklarāciju (6) par Lēmumu 2006/512/EK ir noteikts, ka regulatīvo kontroles procedūru piemērot jau spēkā esošiem un saskaņā ar Līguma 251. pantu pieņemtiem tiesību aktiem var tad, ja tos pielāgo atbilstīgi piemērotajām procedūrām.

(3)	Tā kā šajā nolūkā šajos aktos veicamie grozījumi ir tehniska rakstura un attiecas vienīgi uz komitoloģijas procedūrām, attiecībā uz direktīvām dalībvalstīm tie nav jātransponē,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā uzskaitītos tiesību aktus atbilstīgi minētajam pielikumam ar šo pielāgo Lēmumam 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK.

2. pants

Atsauces uz to tiesību aktu noteikumiem, kas minēti pielikumā, uzskata par atsaucēm uz noteikumiem, kas pielāgoti ar šo regulu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 18. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Š. FÜLE

(1) OV C 224, 30.8.2008., 35. lpp.

(2) OV C 117, 14.5.2008., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 28. maija Lēmums.

(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5) OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.

(6) OV C 255, 21.10.2006., 1. lpp.

PIELIKUMS

1. UZŅĒMUMI

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (1)

Attiecībā uz Direktīvu 97/68/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem izdara grozījumus, kas nepieciešami, ievērojot zinātnes un tehnikas atziņu attīstību. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 97/68/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 97/68/EK groza šādi.

1.	Direktīvas 4. panta 2. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu tekstu: “Komisija groza VIII pielikumu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 7.a panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Komisija pieņem VII pielikumu, lai iekļautu papildu un īpašo informāciju, kas varētu būt vajadzīga attiecībā uz tipa apstiprinājuma sertifikātu dzinējiem, ko uzstāda iekšējo ūdeņu kuģiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14. pants

Komisija pieņem visus grozījumus, kas vajadzīgi pielikumu pielāgošanai, izņemot prasības attiecībā uz tehnisko progresu, kas minētas I pielikuma 1. iedaļā, no 2.1. iedaļas līdz 2.8. iedaļai un 4. iedaļā.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 14.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14.a pants

Komisija pēta iespējamās tehniskās grūtības II posma prasību ievērošanā konkrētiem motoru pielietojumiem, jo īpaši attiecībā uz mobilajām iekārtām, kurās uzstādīti SH:2 un SH:3 klases motori. Ja Komisija secina, ka tehnisku iemeslu dēļ attiecībā uz konkrētām mobilām iekārtām, jo īpaši profesionāli lietojamiem, daudzpozīciju un pārnēsājamiem motoriem, nevar minētajos termiņos izpildīt šīs prasības, tai līdz 2003. gada 31. decembrim jāiesniedz ziņojums kopā ar piemērotiem priekšlikumiem 9.a panta 7. punktā minētā termiņa pagarināšanai un/vai papildus atbrīvojumiem šādām iekārtām uz laiku līdz pieciem gadiem, ja vien nepastāv ārkārtēji apstākļi. Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 15. pantu groza šādi:

a)	ar šādu punktu aizstāj 2. punktu: “2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	Svītro 3. punktu.

Direktīvas I pielikuma 4.1.2.7. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Komisija nosaka kontroles jomu, uz ko attiecas procentuālais daudzums, kuru nedrīkst pārsniegt, un dzinēja darbības apstākļus, uz ko šāda prasība neattiecas. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas III pielikuma 1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pirms uzsākt apvienoto testu ar auksto vai silto palaišanu, modificē simbolus (I pielikuma 2.18. punkts), testa kārtību (III pielikums) un aprēķinos izmantojamos vienādojumus (III pielikuma 3. papildinājums). Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (2)

Attiecībā uz Direktīvu 98/79/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt īpašos veselības uzraudzības pasākumus un grozīt II pielikumu. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 98/79/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 98/79/EK groza šādi.

Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 90/385/EEK 6. panta 2. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (3) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Direktīvas 10. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka 1. un 3. punktā minētos paziņojumus nekavējoties reģistrē 12. pantā minētajā datu bankā.

Šī panta ieviešanas procedūras un jo īpaši tās, kas attiecas uz šo paziņojumu un nozīmīgu izmaiņu koncepciju, pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

3.	Direktīvas 11. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz pārējām dalībvalstīm 1. līdz 4. punktā minēto informāciju. Šī panta ieviešanas procedūras pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

4.	Direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Šī panta ieviešanas procedūras pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

Direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Ja dalībvalsts attiecībā uz doto produktu vai produktu grupu uzskata, ka, lai aizsargātu veselību un drošību un/vai nodrošinātu sabiedrības veselības norāžu ievērošanu atbilstīgi Līguma 36. pantam, šādu produktu pieejamība būtu jāaizliedz, jāierobežo vai tai jāpiemēro konkrētas prasības, tā var veikt vajadzīgus un pamatotus pārejas pasākumus. Pēc tam dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, pamatojot savu lēmumu. Komisija konsultējas ar ieinteresētajām pusēm un dalībvalstīm, un, ja valsts veiktie pasākumi ir pamatoti, pieņem vajadzīgos Kopienas pasākumus.

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 7. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.”

Direktīvas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Ja dalībvalsts uzskata, ka:

a)	būtu jāgroza vai jāpaplašina II pielikumā ietvertais ierīču saraksts; vai

b)	ierīces vai kategorijas atbilsme, atkāpjoties no 9. panta noteikumiem, jānosaka, piemērojot vienu vai vairākas no 9. pantā minētajām procedūrām,

tā iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu lūgumu veikt vajadzīgos pasākumus.

Ja šie pasākumi attiecas uz a) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tos pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja šie pasākumi attiecas uz a) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, tos pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

1.3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (4)

Attiecībā uz Direktīvu 1999/5/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt lēmumu, ar ko konkrētas iekārtu kategorijas ierīcēm vai konkrēta tipa ierīcēm, kurām piemēro papildu prasības, nosaka noteiktu papildu pamatprasību piemērošanas datumu, tostarp, ja vajadzīgs, pārejas laiku, attiecībā uz konkrētas iekārtu kategorijas ierīcēm vai konkrēta tipa ierīcēm, kā arī lemt par iekārtu kategorijas identifikatora formu, ko pievieno īpašiem radioiekārtu veidiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 1999/5/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 1999/5/EK groza šādi.

Direktīvas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija var nolemt, ka konkrētas iekārtu kategorijas ierīci vai konkrēta tipa ierīci izstrādā tā, lai:

a)	tā caur tīkliem varētu sadarboties ar citām ierīcēm un lai to varētu pievienot attiecīga tipa saskarpunktiem visā Kopienā; un/vai

b)	tā nekaitē tīklam vai tā darbībai, kā arī nepiemēroti neizmanto tīkla resursus, radot nepieņemamu pakalpojumu pasliktināšanos; un/vai

c)	tā ietver drošības pasākumus, kas nodrošina lietotāja un abonenta personas datu un tiesību uz privāto dzīvi aizsardzību; un/vai

d)	tā satur sistēmu, kas nodrošina krāpšanas nepieļaušanu; un/vai

e)	tā satur sistēmu, kas nodrošina pieeju ārkārtas situāciju dienestiem; un/vai

f)	tā satur sistēmu, kas atvieglo ierīces izmantošanu invalīdiem.

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15.a panta minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Gadījumā, ja saskaņotajos standartos ir trūkumi attiecībā uz pamatprasībām, Komisija pēc apspriešanās ar komiteju saskaņā ar 14. pantā noteikto kārtību var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ieteikumus par saskaņoto standartu interpretāciju vai nosacījumus, saskaņā ar kuriem šo standartu ievērošana ļauj pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība pamatprasībām. Pēc apspriešanās ar komiteju saskaņā ar 14. pantā noteikto kārtību Komisija var atsaukt saskaņotos standartus, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

Direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Pieņemot lēmumu, kas attiecas uz 3. panta 3. punktā noteikto pamatprasību piemērošanu, Komisija nosaka prasību piemērošanas datumu.

Ja tiek noteikts, ka iekārtu kategorijai jāatbilst konkrētām 3. panta 3. punktā noteiktām pamatprasībām, jebkura attiecīgās iekārtu kategorijas ierīce, kas tirgū laista pirms Komisijas noteiktā prasību piemērošanas datuma, var palikt tirgū pamatotu laika posmu, kas jānosaka Komisijai.

Pirmajā un otrajā apakšpunktā minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 15.a pantā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

4.	Iekļauj šādu pantu: “15.a pants Regulatīvā kontroles procedūra Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.”

Direktīvas VII pielikuma 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.	Iekārtu kategorijas identifikatoram jābūt formā, ko nosaka Komisija. Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 15.a panta minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

1.4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 141/2000 (1999. gada 16. decembris) par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (5)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 141/2000 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt definīcijas par to, kas ir “līdzīgas zāles” un “klīniskais pārākums”. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 141/2000 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 141/2000 groza šādi.

1.	Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu pantu: “2. Komisija ar īstenošanas regulu pieņem vajadzīgos noteikumus šā panta 1. punkta īstenošanai saskaņā ar 10.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

Regulas 5. panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“8. Aģentūra tūlīt paziņo Komitejas galīgo atzinumu Komisijai, kas pieņem lēmumu 30 dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas. Ārkārtējos apstākļos, ja lēmuma projekts nav saskaņā ar Komitejas atzinumu, lēmumu pieņem saskaņā ar 10.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Lēmumu paziņo iniciatoram un par to informē Aģentūru, kā arī dalībvalstu kompetentās iestādes.”

Regulas 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Komisija pieņem definīcijas par to, kas ir “līdzīgas zāles” un “klīniskais pārākums” ieviešanas regulas veidā.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10.a panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā komiteja Cilvēkiem paredzēto zāļu jautājumos, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (6).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (7) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

1.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (8)

Attiecībā uz Direktīvu 2001/20/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt principus saistībā ar labu klīnisko praksi un sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar šiem principiem, noteikt īpašas prasības un pielāgot atsevišķus noteikumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2001/20/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2001/20/EK groza šādi.

Direktīvas 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija pieņem un vajadzības gadījumā pārskata ar labu klīnisko praksi saistītus principus un sīki izstrādātus noteikumus, kas ir saskaņā ar šiem principiem, lai ņemtu vērā tehnisko un zinātnisko progresu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šos principus un sīki izstrādātos noteikumus publicē Komisija.”

Direktīvas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izpētei pakļauto zāļu ražošana un imports tiek veikti ar atļauju.

Komisija paredz minimālās prasības, kuras pretendentam un, sekojoši, atļaujas turētājam jāievēro, lai saņemtu atļauju.

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

3.	Direktīvas 20. pantu aizstāj ar šādu pantu: “20. pants Komisija šo direktīvu pielāgo, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“21. pants

1. Komitejai palīdz Cilvēkiem paredzēto zāļu pastāvīgā komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (9) 121. panta 1. punktā.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

1.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (10)

Attiecībā uz Direktīvu 2001/82/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot dažas prasības un pielikumus un paredzēt īpašus piemērošanas nosacījumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2001/82/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2001/82/EK groza šādi.

Direktīvas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Atkāpjoties no 11. panta, Komisija nosaka to vielu sarakstu, kuras ir būtiskas zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanai un attiecībā uz kurām saskaņā ar Komisijas Lēmumos 93/623/EEK un 2000/68/EK noteiktajiem kontrolmehānismiem zāļu izdalīšanās periods nav īsāks par sešiem mēnešiem.

Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2.	Direktīvas 11. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Tomēr Komisija var grozīt šos konkrētos zāļu izdalīšanās periodus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 13. panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Desmit gadu laika posmu, kas noteikts šā panta otrajā daļā, tomēr var pagarināt līdz 13 gadiem attiecībā uz veterinārajām zālēm, kuras paredzētas zivīm, bitēm vai citām dzīvnieku sugām, kuras noteikusi Komisija.

Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 17. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pirmās daļas b) un c) apakšpunktu Komisija var pielāgot, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 39. panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šos pasākumus Komisija pieņem īstenošanas regulas veidā. Pasākumu, kas ir kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 50.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija pieņem visus grozījumus, kas var būt vajadzīgi, lai pielāgotu 1. daļas noteikumus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas progresu.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 51. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Veterināro zāļu labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes, kas minētas 50. panta f) punktā, Komisija pieņem direktīvas veidā, kas adresēta dalībvalstīm. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 89. panta 2a. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 67. panta aa) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“aa)

veterinārās zāles produktīvajiem dzīvniekiem.

Dalībvalstis tomēr var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības atbilstīgi kritērijiem, ko noteikusi Komisija. Šo kritēriju noteikšanu jeb pasākuma, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Dalībvalstis var turpināt attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošanu:

i)	līdz lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar pirmo daļu, piemērošanas dienai; vai

ii)	līdz 2007. gada 1. janvārim, ja šāds lēmums nav pieņemts līdz 2006. gada 31. decembrim;”.

Direktīvas 68. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija pieņem jebkurus grozījumus, kas izdarāmi 1. punkta minēto vielu sarakstā.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

10.

Direktīvas 75. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Komisija var grozīt 5. punktu, ņemot vērā procedūras darbības gaitā gūto pieredzi.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

11.

Direktīvas 79. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“79. pants

Komisija pieņem jebkurus grozījumus, kas vajadzīgi 72. līdz 78. panta noteikumu pielāgošanai, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

12.

Direktīvas 88. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“88. pants

Komisija pieņem visus grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu I pielikumu tehnikas attīstībai.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 89. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

13.

Direktīvas 89. pantu groza šādi:

a)	iekļauj šādu punktu: “2a. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	Ar šādu punktu aizstāj 4. punktu: “4. Pastāvīgās komitejas reglamentu dara publiski pieejamu.”

1.7. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāta redakcija) (11)

Attiecībā uz Direktīvu 2006/42/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro paredzēt nosacījumus, lai atjauninātu drošības sastāvdaļu indikatīvo sarakstu, un pasākumus, lai ierobežotu iespējami bīstamu mašīnu laišanu tirgū. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2006/42/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2006/42/EK groza šādi.

Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Konkrēti pasākumi

1. Komisija var veikt jebkādus atbilstīgus pasākumus attiecībā uz zemāk minēto:

a)	lai atjauninātu V pielikuma drošības sastāvdaļu indikatīvo sarakstu, kas minēts 2. panta c) punktā;

b)	lai ierobežotu 9. pantā minēto mašīnu laišanu tirgū. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Komisija saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru var veikt jebkādu piemērotu pasākumu saistībā ar šīs direktīvas […] praktisko piemērošanu, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dalībvalstu sadarbību savā starpā un ar Komisiju atbilstīgi 19. panta 1. punktam.”

Direktīvas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos Komisija apspriežas ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm, norādot pasākumus, kādus tā paredz veikt, lai Kopienas līmenī nodrošinātu cilvēku veselības un drošības augstu aizsardzības līmeni.

Pienācīgi ņemot vērā šādas apspriešanās rezultātus, Komisija paredz nepieciešamos pasākumus.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 22. pantu groza šādi:

a)	ar šādu punktu aizstāj 3. punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	Svītro 4. punktu.

2. VIDE

2.1. Padomes Direktīva 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu (12)

Attiecībā uz Direktīvu 96/59/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt standartmetodes mērījumiem, ko veic, lai noteiktu PCB saturu piesārņotos materiālos, un noteikt tehniskos standartus citām PCB apglabāšanas metodēm, un vajadzības gadījumā tikai saistībā ar 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu paredzēt citus mazāk bīstamus PCB aizstājējus. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 96/59/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 96/59/EK groza šādi.

Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

1. Komisija saskaņā ar 10.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru dara pieejamu sarakstu ar PCB saturošu kondensatoru, rezistoru un indukcijas spoļu ražošanas nosaukumiem.

2. Komisija:

a)	nosaka standartmetodes mērījumiem, ko veic, lai noteiktu PCB saturu piesārņotos materiālos. Pirms mērīšanas standartmetožu noteikšanas veiktie mērījumi ir derīgi;

b)	vajadzības gadījumā tikai saistībā ar 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu paredz citus mazāk bīstamus PCB aizstājējus.

Komisija var noteikt tehniskos standartus citām PCB apglabāšanas metodēm, kas minētas 8. panta 2. punkta otrajā teikumā;

Pirmajā un otrajā apakšpunktā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10.a panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Iekļauj šādu pantu.

“10.a pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK (13) 18. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

2.2. Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (14)

Attiecībā uz Direktīvu 98/83/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro II un III pielikumu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai un noteikt II pielikumā konkrētas detaļas attiecībā uz monitoringu. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 98/83/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 98/83/EK groza šādi.

1.	Direktīvas 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Šajā pantā noteiktā monitoringa vajadzībām var noteikt Kopienas nostādnes saskaņā ar 12. panta 2. punktā noteikto vadības procedūru.”

Direktīvas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Vismaz reizi piecos gados Komisija groza II un III pielikumu, lai veiktu vajadzīgos pielāgojumus zinātnes un tehnikas attīstībai.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

3.	Direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.”

Direktīvas 13. pantu groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4. Ziņojumu formu un obligāti iekļaujamo informāciju ziņojumiem, kas minēti 2. punktā, nosaka, īpaši ņemot vērā pasākumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, 5. panta 2. un 3. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. pantā, 9. panta 6. un 7. punktā un 15. panta 1. punktā, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.”;

ar šādu punktu aizstāj 6. punktu:

“6. Dalībvalstis kopā ar pirmo ziņojumu par šo direktīvu, kas minēts 2. punktā, sniedz Komisijai ziņojumu par pasākumiem, ko tās ir veikušas vai plāno veikt, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 6. panta 3. punktu un I pielikuma B daļas 10. piezīmi. Vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu par šā ziņojuma formu saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.”

5.	Direktīvas 15. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Šo lūgumu izskata saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.”

Direktīvas I pielikuma C daļas 10. piezīmes 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Komisija pieņem 8. piezīmē pieprasītos pasākumus par monitoringa biežumu un 9. piezīmi par monitoringa biežumu, metodēm un visatbilstošākajām vietām monitoringa punktiem II pielikumā. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Izstrādājot šos priekšlikumus, Komisija cita starpā ņem vērā atbilstošos spēkā esošo tiesību aktu vai atbilstošo monitoringa programmu noteikumus, ieskaitot iegūtos monitoringa rezultātus.”

Direktīvas II pielikuma A tabulas 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Revīzijas monitorings

Revīzijas mērķis ir sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai ir panākta atbilstība visām direktīvā noteiktajām parametru vērtībām. Visi parametri, kas noteikti saskaņā ar 5. panta 2. un 3. punktu, jāpakļauj revīzijai, ja vien kompetentās iestādes to noteiktā laikā var pierādīt, ka parametra klātbūtne nav iespējama attiecīgajā piegādes objektā tādā koncentrācijā, kas varētu draudēt ar attiecīgās parametra vērtības pārsniegšanu. Šis punkts neattiecas uz radioaktivitātes parametriem, kas, ievērojot I pielikuma C daļas 8., 9. un 10. piezīmi, tiks kontrolēti saskaņā ar 12. pantu pieņemtajām monitoringa prasībām, ko pieņēmusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas III pielikuma 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Mikrobioloģisko parametru metožu principi doti vai nu atsaucei katru reizi, kad CEN/ISO metode dota kā ieteikums, līdz Komisija nākotnē pieņems iespējami sīkākas CEN/ISO metodes šiem parametriem. Dalībvalstis drīkst piemērot alternatīvas metodes, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti 7. panta 5. punkta noteikumi.

Pasākumus sīkāku CEN/ISO metožu pieņemšanai nākotnē, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2.3. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (15)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2037/2000 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt VI pielikumu; noteikt un samazināt aprēķināto metilbromīda apjomu, kuru importētāji vai ražotāji var laist tirgū vai lietot savām vajadzībām karantīnas un pirmsnosūtīšanas nolūkā; noteikt mehānismu, kādā katram ražotājam un importētājam tiek piešķirtas kvotas metilbromīda aprēķinātajiem apjomiem; ja nepieciešams, pieņemt grozījumus, kā arī attiecīgā gadījumā pakāpeniskas samazināšanas termiņus VII pielikumā uzskaitīto kritiskajām vajadzībām paredzēto halonu izmantošanai; pieņemt lēmumu par to, vai ir jāpielāgo beigu datums aizliegumam izmantot hlorfluorogļūdeņražus; grozīt sarakstu un datumus attiecībā uz hlorfluorogļūdeņražu lietošanas kontroli; grozīt vielu, kurām vajadzīga importa licence un kas minētas IV pielikumā, sarakstu; grozīt produktu, kas satur ierobežojamās vielas, sarakstu un Kombinētās nomenklatūras (KN) kodus V pielikumā; un pagarināt eksporta aizlieguma datumu atgūtiem, reģenerētiem un pārstrādātiem haloniem kritiskām vajadzībām un grozīt prasības par ziņošanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 2037/2000 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2037/2000 groza šādi.

Regulas 2. panta sešpadsmito ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

“reaģenti” ir ierobežojamās vielas, kuras izmanto kā ķīmiskus reaģentus procesos, kas uzskaitīti VI pielikumā, iekārtās, kuras pastāv 1997. gada 1. septembrī, un kuru emisija ir nenozīmīga. Ņemot vērā šos kritērijus un saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto vadības procedūru Komisija izveido to uzņēmumu sarakstu, kuros ir atļauts lietot ierobežojamās vielas kā reaģentus, nosakot maksimāli pieļaujamos emisijas standartus katram uzņēmumam atsevišķi.

Ņemot vērā jaunu informāciju vai tehnikas sasniegumus, ietverot pārskatu, kas paredzēts Protokola Pušu sanāksmes Lēmumā X/14, Komisija var:

a)	grozīt uzņēmumu sarakstu saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto vadības procedūru;

b)	grozīt VI pielikumu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 4. pantu groza šādi.

Ar šādu daļu aizstāj 2. punkta iii) apakšpunkta trešo daļu:

“Komisija veic pasākumus, lai samazinātu aprēķināto metilbromīda apjomu, kuru ražotāji un importētāji var laist tirgū vai izmantot savām vajadzībām karantīnas nodrošināšanai un pirmsnosūtīšanas apstrādei, ņemot vērā alternatīvu vielu vai tehnoloģiju tehnisko un ekonomisko pieejamību, kā arī būtisko attīstību starpvalstu līmenī saskaņā ar Protokolu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

Ar šādu apakšpunktu aizstāj 3. punkta ii) apakšpunktu:

“ii)

Komisija var grozīt kārtību, kādā tiek piešķirtas kvotas katram ražotājam un importētājam no aprēķinātajiem apjomiem, kas noteikti d) līdz f) apakšpunktā un kas piemērojami laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim un katrā turpmākajā 12 mēnešu laikposmā.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

Ar šādu apakšpunktu aizstāj 4. punkta iv) apakšpunktu:

“iv)

1. punkta c) apakšpunktu nepiemēro esošajās ugunsdrošības sistēmās iekļautu atgūtu, reģenerētu vai pārstrādātu halonu laišanai tirgū un izmantošanai līdz 2002. gada 31. decembrim vai kritiskajām vajadzībām paredzētu halonu laišanai tirgū un izmantošanai, kā norādīts VII pielikumā. Katru gadu dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai par kritiskajām vajadzībām izmantoto halonu daudzumu, par halonu emisiju samazināšanai veiktajiem pasākumiem un par tādu emisiju provizorisku aprēķinu, kā arī par pašreizējām darbībām piemērotu alternatīvu apzināšanā un izmantošanā.

Komisija katru gadu pārskata VII pielikumā uzskaitītās kritiskās vajadzības un, ja nepieciešams, pieņem grozījumus, kā arī attiecīgā gadījumā pakāpeniskas samazināšanas termiņus, ņemot vērā pieejamās tehniski un ekonomiski realizējamās alternatīvas vai tehnoloģijas, kas ir pieņemamas no vides un veselības aizsardzības viedokļa.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 5. pantu groza šādi:

ar šādu daļu aizstāj 1. punkta c) apakšpunkta v) punkta piekto daļu:

“Komisija iesniedz izskatīšanas rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei. Tā atbilstīgi lemj, vai pieņemt termiņu, kas noteikts 2015. gada 1. janvārī. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu punktu aizstāj 6. punktu:

“6. Komisija var, ņemot vērā šīs regulas darbības pieredzi vai tehnikas attīstību, mainīt 1. punktā noteikto sarakstu un datumus, bet tā nekādā gadījumā nevar pagarināt tajā noteiktos laikposmus, neskarot 7. punktā paredzētās atkāpes.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

4.	Regulas 6. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Komisija var pārveidot 3. punktā un IV pielikumā minēto vielu sarakstu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Dalībvalstu muitas iestāžu zināšanai V pielikumā ir dots ierobežojamās vielas saturošo produktu saraksts un to kombinētās nomenklatūras kodi. Komisija var pievienot punktus, svītrot tos vai grozīt šo sarakstu, ņemot vērā Pušu veidotos sarakstus.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

atgūtais, reģenerētais un pārstrādātais halons, ko glabā kritiskām vajadzībām iekārtās, kuras atļāvusi vai apsaimnieko kompetentā iestāde, lai apmierinātu VII pielikumā uzskaitītās kritiskās vajadzības līdz 2009. gada 31. decembrim, un produkti un iekārtas, kas satur halonu, lai apmierinātu VII pielikumā uzskaitītās kritiskās vajadzības. Komisija līdz 2005. gada 1. janvārim pārskatīs šāda atgūta, reģenerēta un pārstrādāta halona eksportu kritiskām vajadzībām un var aizliegt šādu eksportu agrāk nekā 2009. gada 31. decembrī. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

7.	Regulas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

Regulas 19. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Komisija var grozīt 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības par ziņošanu, lai izpildītu saistības atbilstīgi Protokolam vai uzlabotu minēto prasību par ziņošanu praktisko pielietojumu.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2.4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu (16)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 166/2006 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus, kas minēti 8. panta 3. punktā; pielāgot šīs regulas II un III pielikumu zinātnes vai tehnikas progresam; un pielāgot šīs regulas II un III pielikumu ANO/EEK Protokola par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 166/2006 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 166/2006 groza šādi.

Regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Ja Komisija nosaka, ka nepastāv nekādi dati par emisijām no difūzajiem piesārņojuma avotiem, tā veic pasākumus, lai uzsāktu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem piesārņojuma avotiem, izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju, ja tā ir pieejama.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 18. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“18. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija veic visus vajadzīgos pielikumu grozījumu šādiem nolūkiem:

a)	lai pielāgotu II un III pielikumu zinātnes vai tehnikas progresam;

b)	lai pielāgotu II un III pielikumu protokola parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

3.	Regulas 19. pantā pievieno šādu punktu: “3. Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, jāpiemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punkts un 7. pants, ņemot vērā tā 8. pantu.”

2.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību (17)

Attiecībā uz Direktīvu 2006/7/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai analīzes metodes, ko piemēro attiecībā uz parametriem, un paraugu ņemšana noteikumus, kas noteikti attiecīgi I un V pielikumā, un noteikt EN/ISO standartu par mikrobioloģisko metožu līdzvērtību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2006/7/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2006/7/EK groza šādi.

Direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

Tehniski pielāgojumi un īstenošanas pasākumi

1. Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru nosaka:

a)	sīki izstrādātus noteikumus 8. panta 1. punkta, 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 12. panta 4. punkta īstenošanai;

b)	metodiskos norādījumus attiecībā uz kopējām metodēm, lai novērtētu atsevišķos paraugus.

2. Komisija veic šādus pasākumus:

a)	nosaka EN/ISO standartu par mikrobioloģisko metožu līdzvērtību 3. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā;

b)	visus vajadzīgos grozījumus, lai pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai analīzes metodes, ko piemēro attiecībā uz I pielikumā noteiktiem parametriem;

c)	visus vajadzīgos grozījumus, lai pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai V pielikumu.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija iesniedz to pasākumu projektu, kas līdz 2010. gada 24. martam jāveic saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pirms tam tā apspriežas ar dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm, attiecīgajām tūrisma un patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm. Pēc attiecīgu noteikumu pieņemšanas, tā izplata informāciju par tiem internetā.”

2.	Direktīvas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.”

2.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (18)

Attiecībā uz Direktīvu 2006/21/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt vajadzīgos noteikumus, lai īstenotu 13. panta 6. punktu; pabeigt izstrādāt tehniskās prasības II pielikumā ietvertajai atkritumu klasifikācijai; interpretēt 3. panta 3. punktā doto definīciju; definēt kritērijus atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijai saskaņā ar III pielikumu; noteikt saskaņotus paraugu ņemšanas un analīzes standartus un pielāgot pielikumus zinātnes un tehnikas progresam. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2006/21/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2006/21/EK groza šādi.

Direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“22. pants

1. Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem:

a)	vajadzīgos tiesību aktus, lai saskaņotu un periodiski pārsūtītu 7. panta 5. punktā un 12. panta 6. punktā minēto informāciju;

b)	tehniskas pamatnostādnes, lai noteiktu finansiālās garantijas apjomu saskaņā ar 14. panta 2. punkta prasībām;

c)	tehniskas pamatnostādnes pārbaudēm saskaņā ar 17. pantu.

2. Komisija pieņem vajadzīgos tiesību aktus (prioritāti piešķirot b), c) un d) apakšpunktam), lai:

a)	īstenotu 13. panta 6. punktu, tostarp tehniskās prasības attiecībā uz vāja, skābju iedarbībā sadalāma cianīda noteikšanu un tā mērīšanas metodi;

b)	pabeigtu izstrādāt tehniskās prasības II pielikumā ietvertajai atkritumu klasifikācijai;

c)	interpretētu 3. panta 3. punktā doto definīciju;

d)	definētu kritērijus atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijai saskaņā ar III pielikumu;

e)	noteiktu saskaņotus paraugu ņemšanas un analīzes standartus, kas vajadzīgi, lai tehniski īstenotu šo direktīvu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija veic vajadzīgos grozījumu pielikumos, lai tie atbilstu zinātnes un tehnikas progresam. Šos grozījumus veic, lai panāktu augstu vides aizsardzības līmeni.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šos grozījumus veic, lai nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni.”

2.	Direktīvas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.”

3. Eurostat

3.1. Padomes Regula (EK) Nr. 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (19)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2494/95 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus, kas jāievēro, lai nodrošinātu SPCI salīdzināmību un saglabātu un uzlabotu to uzticamību un nozīmīgumu. Šie pasākumi, kuri vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 2494/95 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2494/95 groza šādi.

1.	Regulas 3. pantā vārdus “14. pantā” aizstāj ar vārdiem “14. panta 2. punktā.”

Regulas 4. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Komisija (Eurostat) pieņem noteikumus, kas jāievēro, lai nodrošinātu SPCI salīdzināmību saskaņā ar 14. pantā paredzēto procedūru. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Šīs regulas īstenošanas pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu SCPI salīdzināmību, kā arī, lai saglabātu un uzlabotu to uzticamību un nozīmīgumu, nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisija lūdz ECB sniegt atzinumu par pasākumiem, ko tā gatavojas iesniegt komitejai.”

4.	Regulas 8. panta 3. punktā vārdus “14. pantā” aizstāj ar vārdiem “14. panta 2. punktā”.

Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

SPCI veidošana

Dalībvalstis apstrādā iegūtos datus, lai veidotu SPCI, kas būtu Laspeiresa tipa indekss, kas aptver Coicop starptautiskās klasifikācijas kategorijas (individuālā patēriņa klasifikācija pēc mērķa) (20), ko koriģē, lai izveidotu salīdzināmus SCPI. Komisija nosaka metodes, procedūras un formulas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību salīdzināmības prasībām. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6.	Regulas 11. pantā vārdus “14. pantā” aizstāj ar vārdiem “14. panta 2. punktā.”

Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (21), turpmāk – “Komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (22) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

8.	Regulas 15. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Šajos ziņojumos Komisija izsaka savu viedokli par 14. pantā izklāstīto procedūru darbību un ierosina grozījumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.”

3.2. Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 (1998. gada 9. marts) par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (23)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 577/98 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt papildu mainīgos lielumus, pielāgot definīcijas, pamatotības kontroli, mainīgo lielumu kodēšanu, sastādīt strukturālo mainīgo lielumu sarakstu, noteikt izlases minimālo izmēru un apsekojumu biežumu. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 577/98 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 577/98 groza šādi.

1.	Regulas 1. panta piektās daļas trešajā ievilkumā vārdus “8. pantā” aizstāj ar vārdiem “8. panta 2. punktā.”

Regulas 4. panta 2., 3. un 4. punktu attiecīgi aizstāj ar šādu punktu:

“2. Lai papildinātu šā panta 1. punktā aprakstīto informāciju, var pievienot papildu mainīgo lielumu kopumu, turpmāk “ad hoc modulis”.

Komisija katru gadu sagatavo ad hoc moduļu programmu, kas ietver vairākus gadus.

Minētajā programmā katram ad hoc modulim norāda priekšmetu, pārskata posmu, izlases lielumu (vienādu vai mazāku par izlases lielumu, kāds noteikts saskaņā ar 3. pantu) un rezultātu nodošanas termiņu (kas var atšķirties no termiņa, kāds noteikts saskaņā ar 6. pantu).

Attiecīgo dalībvalstu un reģionu, kā arī ad hoc modulī savācamās informācijas sīki izstrādātu sarakstu sagatavo vismaz 12 mēnešus pirms minētā moduļa pārskata posma sākuma.

Ad hoc modulī ir ne vairāk kā 11 mainīgo lielumu.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Definīcijas, pamatotības kontroli, mainīgo lielumu kodēšanu, apsekojuma mainīgo lielumu saraksta pielāgošanu, kas jāizdara tehnikas un koncepciju attīstības dēļ, un principu sarakstu jautājumu formulēšanai par darba statusu sagatavo Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Pēc Komisijas priekšlikuma mainīgo lielumu sarakstu, šeit turpmāk – “strukturālie mainīgie lielumi”, var noteikt no apsekojuma mainīgajiem lielumiem, kas norādīti 1. punktā un kas jāapseko vienīgi kā gada vidējie mainīgie lielumi par 52 nedēļu pārskata periodu, nevis kā ceturkšņa vidējie mainīgie lielumi. Strukturālo mainīgo lielumu sarakstu sastāda un izlases minimālo izmēru un apsekojumu biežumu nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Spānija, Somija un Apvienotā Karaliste pārejas laikā līdz 2007. gada beigām var apsekot strukturālos mainīgos lielumus, par pārskata periodu ņemot tikai vienu ceturksni.”

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (24).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (25) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.3. Padomes Regula (EK) Nr. 1165/98 (1998. gada 19. maijs) par īstermiņa statistiku (26)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1165/98 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro apstiprināt un ieviest Eiropas izlases shēmas; pielāgot pielikumus un noteikt pasākumus šīs regulas īstenošanai, tostarp pasākumus, lai ņemtu vērā ekonomikas un tehnikas attīstību datu vākšanas un statistiskās apstrādes un mainīgo lielumu nosūtīšanas jomā. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1165/98 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1165/98 groza šādi.

Regulas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

dalību Eiropas izlases shēmās, ko koordinē Statistikas birojs, lai izstrādātu Eiropas tāmes.

Pirmajā daļā minēto shēmu detaļas ir noteiktas pielikumos. Pasākumus to apstiprināšanai un īstenošanai nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Eiropas izlases shēmas izstrādā, ja valsts izlases shēmas neatbilst Eiropas prasībām. Pie tam dalībvalstis var izvēlēties iesaistīties Eiropas izlases shēmās, ja šādas shēmas rada iespēju ievērojami samazināt statistikas sistēmu izmaksas vai uzņēmējdarbības apgrūtinājumus, ko rada Eiropas prasību ievērošana. Iesaistīšanās Eiropas izlases shēmā izpilda dalībvalsts nosacījumus attiecīgā mainīgā lieluma sniegšanai atbilstīgi šādas shēmas mērķim. Eiropas izlases shēmas var būt vērstas uz nosacījumiem, detalizācijas pakāpi un datu nosūtīšanas termiņiem.”

2.	Regulas 16. panta 1. punktā vārdus “18. pantā” aizstāj ar vārdiem “18. panta 2. punktā.”

Regulas 17. un 18. pantu attiecīgi aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija nosaka pasākumus šīs regulas īstenošanai, tostarp pasākumus, lai ņemtu vērā ekonomikas un tehnikas attīstību datu vākšanas un statistiskās apstrādes un mainīgo lielumu nosūtīšanas jomā. To īstenojot, vērā ņem principu, ka pasākuma ieguvumiem ir jābūt lielākiem nekā tā izmaksām, kā arī principu, ka nedz dalībvalstīm, nedz uzņēmumiem nav jāiegulda ievērojami papildu resursi, salīdzinot ar šīs regulas sākotnējiem noteikumiem. Šīs regulas īstenošanas pasākumi ietver jo īpaši:

a)	īpašu vienību izmantošanu (2. pants);

b)	mainīgo lielumu saraksta atjaunināšanu (3. pants);

c)	nosūtīto mainīgo lielumu definīcijas un atbilstīgās formas (3. pants);

d)	Eiropas izlases shēmu izstrādi (4. pants);

e)	statistikas apkopošanas biežumu (5. pants);

f)	sadalījuma un apkopošanas līmeņus, kas piemērojami mainīgajiem lielumiem (6. pants);

g)	nosūtīšanas termiņus (8. pants);

h)	kvalitātes novērtējuma kritērijus (10. pants);

i)	pārejas laiks (13. panta 1. punkts);

j)	piešķirtās atkāpes pārejas posmos (13. panta 2. punkts);

k)	eksperimentālo pētījumu uzsākšanu (16. pants);

l)	pirmo bāzes gadu, ko piemēro laikrindās NACE 2. red.;

m)	attiecībā uz laikrindām līdz 2009. gadam, kas jānosūta atbilstoši NACE 2. red., detalizācijas līmeni, veidu, pirmo pārskata periodu un pārskata periodu.

Pasākumus, kas minēti j) un k) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Pasākumus, kas minēti a) līdz j) un l) un m) apakšpunktā, un ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

18. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (27).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (28) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Regulas A pielikumu (Rūpniecība) groza šādi.

Pielikuma a) punktu (Darbības joma) aizstāj ar šādu punktu:

“a) Darbības joma

Šis pielikums attiecas uz visām darbībām, kas uzskaitītas NACE 2. red. B līdz E iedaļā vai attiecīgi uz visiem ražojumiem, kas uzskaitīti CPA B līdz E iedaļā. Nav vajadzīga informācija par NACE 2. red. 37., 38.1., 38.2. un 39. grupu. Komisija var pārskatīt darbību sarakstu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

Pielikuma b) punkta (Novērojamā vienība) 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“3.	Par citu novērojamo vienību izmantošanu var lemt Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

Pielikuma c) punktu (Mainīgo lielumu saraksts) groza šādi.

i)	Ar šādu teikumu aizstāj 2. punkta pēdējo teikumu: “Komisija paredz nosacījumus, lai varētu nodrošināt vajadzīgo datu kvalitāti. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ii)

Ar šādu punktu attiecīgi aizstāj 3. un 4. punktu:

“3.

No pirmā pārskata perioda sākuma informāciju par jauniem pasūtījumiem (Nr. 130., 131., 132.) drīkst aizstāt ar alternatīvu galveno rādītāju, ko var aprēķināt no ekonomisko apsekojumu datiem. Šī aizstāšana ir atļauta piecus gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Šo laiku pagarina par, ilgākais, vēl pieciem gadiem, ja vien Komisija nepieņem citu lēmumu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

No pirmā pārskata perioda sākuma informāciju par nodarbinātajām personām (Nr. 210.) drīkst aizstāt ar darbinieku skaitu (Nr. 211.). Šī aizstāšana ir atļauta piecus gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Šo laiku pagarina par, ilgākais, vēl pieciem gadiem, ja vien Komisija nepieņem citu lēmumu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

iii)	Ar šādu teikumu aizstāj 8. punkta pēdējo teikumu: “Komisija var pārskatīt darbību sarakstu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

iv)	Ar šādu teikumu aizstāj 10. punkta pēdējo teikumu: “Komisija var pārskatīt darbību sarakstu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

Pielikuma d) punkta (Forma) 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“2.

Pie tam ražošanas mainīgo lielumu (Nr. 110.) un nostrādāto stundu mainīgo lielumu (Nr. 220.) nosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam.

Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. To mainīgo lielumu sarakstu, ko nosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam, Komisija var grozīt. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

Pielikuma f) punkta (Detalizācijas pakāpe) 8. un 9. apakšpunktu attiecīgi aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“8.

Importa cenu mainīgajam lielumam (Nr. 340.) Komisija var paredzēt Eiropas izlases shēmas piemērošanas noteikumus, kā noteikts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ārējā tirgus mainīgie lielumi (Nr. 122., 132. un 312.) jānosūta atbilstoši iedalījumam euro zonā un ārpus euro zonas. Šo sadalījumu piemēro kopējai rūpniecības nozarei, kas noteikta kā NACE 2. red. B līdz E sadaļa, RPG, NACE 2. red. sadaļa (viens burts) un nodaļas divu ciparu līmenis. Mainīgajam lielumam Nr. 122. nav nepieciešama informācija par NACE 2. red. D un E iedaļu. Turklāt importa cenu mainīgais lielums (Nr. 340.) jānosūta saskaņā ar sadalījumu eurozonā un ārpus eurozonas. Šo sadalījumu piemēro kopējai rūpniecības nozarei, kas noteikta kā CPA B līdz E iedaļa, RPG, CPA iedaļas (1 burts) un nodaļas 2 ciparu līmenī. Lai veiktu eurozonas un ārpus eurozonas sadalījumu Komisija var paredzēt Eiropas izlases shēmas piemērošanas noteikumus, kā paredzēts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Eiropas izlašu shēma var ierobežot importa cenu mainīgā lieluma darbības jomu, attiecinot to uz ražojumu importu no tādām valstīm, kuras ir ārpus zonas. Dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro par savu valūtu, mainīgo lielumu Nr. 122., 132., 312. un 340. sadalījums eurozonā un ārpus tās nav jānosūta.”;

f)	Pielikuma j) punktā (Pārejas posms) visas atsauces uz 18. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 18. panta 2. punktu.

Regulas B pielikumu (Būvdarbi) groza šādi:

pielikuma b) punkta (Novērojamā vienība) 4. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“4.	Par citu novērojamo vienību izmantošanu var lemt Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

pielikuma c) punktu (Mainīgo lielumu saraksts) groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 3. punktu:

“3.

No pirmā pārskata perioda sākuma informāciju par nodarbinātajām personām (Nr. 210.) drīkst aizstāt ar darbinieku skaitu (Nr. 211.). Šī aizstāšana ir atļauta piecus gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Šo procedūru pagarina par, ilgākais, vēl pieciem gadiem, ja vien Komisija nepieņem citu lēmumu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ii)

ar šādu daļu aizstāj 6. punkta pēdējo daļu:

“Komisija ne vēlāk kā 2008. gada 11. augustā nolemj, vai piemērot 17. panta b) punktu, lai aizvietotu celtniecības izmaksu mainīgo lielumu ar produkcijas izlaides cenu mainīgo lielumu no 2010. bāzes gada. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

pielikuma d) punkta (Forma) 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“2.

Pie tam ražošanas mainīgie lielumi (Nr. 110, 115, 116) un nostrādāto stundu mainīgais lielums (Nr. 220) jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. To mainīgo lielumu sarakstu, ko nosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam, Komisija var grozīt. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

d)	pielikuma j) punktā (Pārejas posms) visas atsauces uz 18. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 18. panta 2. punktu.

Regulas C pielikumu (Mazumtirdzniecība un remontdarbi) groza šādi:

pielikuma b) punkta (Novērojamā vienība) 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“2.	Par citu novērojamo vienību izmantošanu var lemt Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

pielikuma c) punktu (Mainīgo lielumu saraksts) groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 3. punktu:

“3.

ii)

ar šādu daļu aizstāj 4. punkta pēdējo daļu:

“Komisija ne vēlāk kā 2008. gada 11. augustā nolemj, vai piemērot 17. panta b) punktu, lai iekļautu nostrādāto stundu mainīgo lielumu (Nr. 220.) un bruto algas mainīgo lielumu (Nr. 230.) no 2010. bāzes gada. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

pielikuma d) punkta (Forma) 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“2.

Apgrozījuma mainīgais lielums (Nr. 120.) un pārdošanas apjoma mainīgais lielums (Nr. 123.) jānosūta arī formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. To mainīgo lielumu sarakstu, ko nosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam, Komisija var grozīt. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

pielikuma g) punkta (Datu nosūtīšanas termiņi) 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“2.

Mainīgos lielumus apgrozījumam (Nr. 120.) un noieta deflatoram/pārdošanas apjomam (Nr. 330/123.) nosūta viena mēneša laikā saskaņā ar šā pielikuma f) punkta 3. apakšpunktā noteikto detalizācijas pakāpi. Dalībvalstis var izvēlēties piedalīties mainīgajos lielumos apgrozījumam un noieta deflatoram/pārdošanas apjomam (Nr. 120. un 330/123.) ar piešķīrumiem saskaņā ar Eiropas izlases shēmu, kā noteikts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā. Piešķiršanas nosacījumus nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

e)	pielikuma j) punktā (Pārejas posms) visas atsauces uz 18. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 18. panta 2. punktu.

Regulas D pielikumu (Citi pakalpojumi) groza šādi:

pielikuma b) punkta (Novērojamā vienība) 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“2.	Par citu novērojamo vienību izmantošanu var lemt Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

pielikuma c) punktu (Mainīgo lielumu saraksts) groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.

ii)

ar šādu daļu aizstāj 4. punkta pēdējo daļu:

pielikuma d) punkta (Forma) 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“2.

Apgrozījuma mainīgais lielums (Nr. 120) jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Komisija var grozīt to mainīgo lielumu sarakstu, ko nosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

pielikuma e) punkta (Pārskata periods) pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Komisija ne vēlāk kā 2008. gada 11. augustā nolemj, vai piemērot 17. panta e) punktu saistībā ar apgrozījuma mainīgā lieluma apkopošanas biežuma pārskatīšanu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

pielikuma f) punkta (Detalizācijas pakāpe) 6. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“6.	Darbības veidu un grupējumu sarakstu Komisija var grozīt ne vēlāk kā 2008. gada 11. augustā. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

f)	pielikuma i) punktā (Pirmais pārskata periods) un j) punktā (Pārejas laiks) visas atsauces uz 18. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 18. panta 2. punktu.

3.4. Padomes Regula (EK) Nr. 530/1999 (1999. gada 9. marts) par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām (29)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 530/1999 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt definīciju un sniedzamās informācijas sadalījumu, un noteikt kvalitātes izvērtēšanas kritērijus. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 530/1999 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 530/1999 groza šādi.

Regulas 11. un 12. pantu attiecīgi aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Ieviešanas pasākumi

Pasākumus, kas nepieciešami, lai ieviestu šo regulu, to skaitā pasākumus, lai ņemtu vērā ekonomiskās un tehniskās izmaiņas, nosaka Komisija katram pārskata laikposmam vismaz deviņus mēnešus pirms pārskata laikposma sākuma:

i)	sniedzamās informācijas (6. pants) noteikšana un sadalījums;

ii)	rezultātu (9. pants) nosūtīšanai piemērots tehniskais formāts;

iii)	kvalitātes izvērtēšanas kritēriji (10. pants);

iv)	izņēmumi, atbilstīgi pamatotos gadījumos, attiecīgi 2004. un 2006. gadam (13. panta 2. punkts).

Pasākumus, kas minēti ii) un iv) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Pasākumus, kas minēti i) un iii) apakšpunktā un kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (30).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (31) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

2.	Regulas 13. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Attiecīgi 2004. un 2006. gadam par izņēmumiem no 3. un 6. panta saskaņā ar 12. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru var izlemt tiktāl, cik valsts statistikas sistēmām vajadzīga nopietna pielāgošana.”

3.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 (2003. gada 27. februāris) par darbaspēka izmaksu indeksu (32)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 450/2003 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt definīcijas un grozīt tehniskās specifikācijas, iekļaut apsekojumā jaunas iedaļas, pielāgot rādītāju iedalījumu ekonomiskajās aktivitātēs, noteikt kvalitātes kritērijus, veikt priekšizpēti un tās rezultātā pieņemt lēmumus, un noteikt ķēžu indeksa aprēķināšanai piemērojamo metodoloģiju. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 450/2003 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 450/2003 groza šādi.

Regulas 2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Komisija var veikt pasākumus, lai atkārtoti definētu indeksa tehniskās specifikācijas un pārskatītu svēruma struktūras izmaiņas. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. NACE 2. red. no O līdz S iedaļās noteikto saimniecisko darbību iekļaušanu šīs regulas darbības jomā nosaka Komisija, ņemot vērā 10. pantā definēto priekšizpēti. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Mainīgo lielumu iedalījums

1. Dati ir jāiedala NACE 2. red. iedaļās definētajās saimnieciskajās aktivitātēs un tālākajos iedalījumos, ko noteikusi Komisija, nepārsniedzot NACE 2. red. iedalījumu līmeni (divu ciparu līmenis) vai līmeņu grupējumus, ņemot vērā ieguldījumu kopējā nodarbinātībā un darbaspēka izmaksās Kopienas un valsts līmenī. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Darbaspēka izmaksu rādītājus norāda atsevišķi katrai no šādām trīs darbaspēka izmaksu kategorijām:

a)	kopējām darbaspēka izmaksām;

b)	algām un samaksai, kas ir definētas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1726/1999 II pielikuma D.11. punktu;

c)	darba devēja sociālajiem maksājumiem, kuriem ir pieskaitīti darba devēja samaksātie nodokļi un no kuriem ir atņemtas darba devēja saņemtās subsīdijas, kas ir izteiktas ar Regulas (EK) Nr. 1726/1999 II pielikumā D.12 un D.4. punktu kopsummu, no kuras ir atņemts D.5. punkts.

2. Indekss, kas nosaka kopējās darbaspēka izmaksas, izņemot prēmijas, kur prēmijas ir definētas Regulas (EK) Nr. 1726/1999 II pielikuma D.11112. punktā, jāsniedz iedalīts saimnieciskajās aktivitātēs, kuras ir definējusi Komisija un kuras ir balstītas uz NACE 2. red. klasifikāciju, ņemot vērā 10. pantā definēto priekšizpēti. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Kvalitāte

1. Pārsūtītajiem pašreizējiem un iepriekšējiem datiem jāatbilst atsevišķiem kvalitātes kritērijiem, kurus nosaka Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Sākot ar 2003. gadu, dalībvalstīm jāsniedz Komisijai ikgadējus kvalitātes ziņojumus. Ziņojumu saturu nosaka Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 11. un 12. pantu attiecīgi aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Īstenošanas pasākumi

Šīs regulas īstenošanas pasākumus, ieskaitot ekonomiskās un tehniskās izmaiņas atspoguļojošos pasākumus, nosaka Komisija:

a)	fiksētajā struktūrā iekļaujamā iedalījuma definēšanu atbilstoši 4. panta 1. punktam;

b)	indeksa tehniskajām specifikācijām (2. pants);

c)	NACE 2. red. O līdz S iedaļas iekļaušanu (3. pants);

d)	rādītāju iedalījumu ekonomiskajās aktivitātēs (4. pants);

e)	formātu rezultātu pārraidei un piemērojamajām pielāgošanas kārtībām (6. pants);

f)	atsevišķiem pašreiz un iepriekš pārsūtīto datu kvalitātes kritērijiem un kvalitātes ziņojuma saturu (8. pants);

g)	pārejas periodu (9. pants);

h)	priekšizpētes veikšanu un tās rezultātā pieņemtajiem lēmumiem (10. pants) un

i)	ķēžu indeksa aprēķināšanai piemērojamo metodoloģiju (pielikums).

Pasākumus, kas minēti e), g) un h) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Pasākumus, kas minēti a), b), c), d), f) un i) apakšpunktā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 89/382/EEK, Euratom (33).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.	Ķēžu indeksa aprēķināšanas metodoloģiju definē Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.”.

3.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1552/2005 (2005. gada 7. septembris) par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos (34)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1552/2005 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt definīcijas un paraugu ņemšanas metodes, noteikt konkrētus datus, kas jāsavāc, un kvalitātes prasības datiem un pārsūtīšanas kārtībai. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1552/2005 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1552/2005 groza šādi.

Regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Ņemot vērā uzņēmumu sadalījumu pēc lieluma konkrētajā valstī un politikas vajadzību attīstību, dalībvalstis var paplašināt statistikas vienības definīciju savā valstī. Komisija var arī pieņemt lēmumu par šīs definīcijas paplašināšanu, ja šāda paplašināšana būtiski uzlabotu pārskata rezultātu reprezentativitāti un kvalitāti attiecīgajās dalībvalstīs. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija nosaka prasības attiecībā uz izlasi un precizitāti un šo prasību ievērošanai nepieciešamos izlases apjomus, īpašus norādījumus par NACE 2. red. izmantošanu un lieluma kategorijas, kurās var iedalīt iegūtos rezultātus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija nosaka, kādi konkrēti dati jāvāc par uzņēmumiem, kur mācības notiek, un uzņēmumiem, kur mācības nenotiek, kā arī dažādiem arodmācību veidiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Komisija nosaka, kādas ir kvalitātes prasības datiem par uzņēmumos notiekošajām arodmācībām, kuri ir jāvāc un jāpārsūta Kopienas statistikas vajadzībām, šā panta 2. punktā minēto kvalitātes ziņojumu struktūrai, un visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērtētu vai uzlabotu datu kvalitāti. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

5.	Regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Komisija nosaka pirmo apsekojuma gadu, par ko jāvāc dati. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 13. un 14. pantu attiecīgi aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija pieņem pasākumus, lai ņemtu vērā datu vākšanas, nosūtīšanas un apstrādes ekonomisko un tehnisko attīstību. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pārējos šīs regulas īstenošanas pasākumus, tostarp par elektroniski nosūtītu datu atbilstīgu tehnisko formātu un apmaiņas standartu pieņem Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

14. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 89/382/EEK, Euratom (35).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. IEKŠĒJAIS TIRGUS

4.1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (36)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2195/2002 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro atjaunināt CPV struktūru un kodus, veikt tehniskus pielāgojumus šīs regulas pielikumos, lai nodrošinātu lietotājiem rīku, kas pielāgots viņu vajadzībām un tirgus attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 2195/2002 elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jābūt iespējai piemērot Lēmuma 1999/486/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai veiktu tīri tehniska rakstura grozījumus.

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 2195/2002 2. un 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Komisija nosaka pasākumus, kas vajadzīgi CPV pārskatīšanai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 3. panta 3. punktā minēto steidzamības procedūru.

3. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (37), (turpmāk – “komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (38)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/17/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro veikt tehniska rakstura grozījumus dažos direktīvas noteikumos un tās pielikumos, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību vai attīstības tendences dalībvalstīs, un pārskatīt robežvērtības režīma piemērošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/17/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Efektivitātes nolūkā un termiņu dēļ, ko paredz noteiktās procedūras aprēķiniem un publikācijām, regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina noteiktu robežvērtību pārskatīšanai.

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/486/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai veiktu tīri tehniska rakstura grozījumus.

Tādēļ Direktīvu 2004/17/EK groza šādi.

Direktīvas 68. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“68. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz Valsts līgumu padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (39).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. panta b) apakšpunktā un 4. panta e) apakšpunktā noteiktais termiņš ir attiecīgi četras, divas un sešas nedēļas.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Direktīvas 69. pantu groza šādi:

ar šādu daļu aizstāj 1. punkta pirmo daļu:

“Komisija pārbauda 16. pantā noteiktās robežvērtības reizi divos gados, sākot no 2004. gada 30. aprīļa, un vajadzības gadījumā attiecībā uz otro daļu tās pārskata. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 68. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 68. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru.”;

ar šādu daļu aizstāj 2. punkta pirmo daļu:

“Vienlaikus ar 1. punktā paredzēto pārskatīšanu Komisija 61. pantā noteiktās robežvērtības (projektu konkursiem) ar pārskatītajām robežvērtībām, kas piemērojamas pakalpojumu līgumiem. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 68. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 68. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru.”

Direktīvas 70. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“70. pants

Grozījumi

1. Komisija saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru var grozīt:

a)	XX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas kārtību, pamatojoties uz tehnikas attīstību vai administratīvu apsvērumu dēļ;

b)	šīs direktīvas 41., 42., 43. un 46. pantā minēto paziņojumu izstrādāšanas, pārsūtīšanas, saņemšanas, tulkošanas, apkopošanas un izplatīšanas kārtību;

c)	administratīvās vienkāršošanas labad, kā paredzēts 67. panta 3. punktā, to statistikas ziņojumu izmantošanas, izveidošanas, pārsūtīšanas, saņemšanas, tulkošanas, apkopošanas un izplatīšanas kārtību, kuri minēti 67. panta 1. un 2. punktā.

2. Komisija var grozīt:

a)	I līdz X pielikumā minēto līgumslēdzēju sarakstu, lai tas atbilstu 2. līdz 7. pantā noteiktajiem kritērijiem;

b)	procedūras attiecībā uz īpašām norādēm uz konkrētām CPV nomenklatūras pozīcijām paziņojumos;

c)	XVII pielikumā noteiktos nomenklatūras uzskaites numurus, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas faktisko darbības jomu, un procedūras attiecībā uz paziņojumos ietvertajām norādēm uz īpašām pozīcijām minētajā nomenklatūrā attiecībā uz pielikumā uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām;

d)	XII pielikumā noteiktos nomenklatūras uzskaites numurus, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas faktisko darbības jomu, un procedūras attiecībā uz paziņojumos ietvertajām norādēm uz īpašām pozīcijām minētajā nomenklatūrā;

e)	XI pielikumu;

f)	XXIV pielikuma a), f) un g) apakšpunktā minēto informācijas elektroniskai saņemšanai paredzēto ierīču tehniskos datus un parametrus;

g)	69. panta 1. punkta otrajā daļā un 69. panta 2. punkta otrajā daļā izklāstīto aprēķina metožu tehniskos nosacījumus.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 68. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 68. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru.”

4.3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (40)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/18/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro veikt tehniska rakstura grozījumus dažos direktīvas noteikumos un tās pielikumos, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību vai attīstības tendences dalībvalstīs, un pārskatīt robežvērtības režīma piemērošanai. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/18/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2004/18/EK groza šādi.

Direktīvas 77. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“77. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz Valsts līgumu padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (41).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. panta b) apakšpunktā un 4. panta e) apakšpunktā noteiktais termiņš ir attiecīgi četras, divas un sešas nedēļas.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Direktīvas 78. pantu groza šādi:

ar šādu daļu aizstāj 1. punkta pirmo daļu:

“Komisija pārbauda 7. pantā noteiktās robežvērtības reizi divos gados, sākot no 2004. gada 30. aprīļa, un vajadzības gadījumā tās pārskata. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 77. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 77. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru.”;

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2. Vienlaikus ar pārskatīšanu, ko veic saskaņā ar 1. punktu, Komisija pielīdzina šādas vērtības:

a)	robežvērtības, kas paredzētas 8. panta pirmās daļas a) punktā, 56. pantā un 63. panta 1. punkta pirmajā daļā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz būvdarbu valsts līgumiem;

b)	robežvērtību, kas paredzēta 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas IV pielikumā minētās līgumslēdzējas iestādes;

c)	robežvērtības, kas paredzētas 8. panta pirmās daļas b) apakšpunktā un 67. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas IV pielikumā minētās līgumslēdzējas iestādes.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 77. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 77. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru.”

Direktīvas 79. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“79. pants

Grozījumi

1. Komisija saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru var grozīt:

a)	procedūras attiecībā uz 35., 58., 64. un 69. pantā minēto paziņojumu un 35. panta 4. punkta ceturtajā daļā un 75. un 76. pantā paredzēto statistisko pārskatu sagatavošanu, nosūtīšanu, saņemšanu, tulkošanu, savākšanu un izplatīšanu;

b)	VIII pielikumā minēto procedūru datu iesūtīšanai un publicēšanai, ja to dara tehnikas attīstības vai administratīvu iemeslu dēļ.

2. Komisija var grozīt:

a)	uz aprēķina metodēm attiecošās tehniskās procedūras, kas paredzētas 78. panta 1. punkta otrajā daļā un 78. panta 3. punktā;

b)	procedūras saistībā ar paziņojumos ietveramām īpašām atsaucēm uz konkrētām CPV nomenklatūras pozīcijām;

c)	šīs direktīvas III pielikumā iekļautos publisko tiesību subjektu un šo subjektu kategoriju uzskaitījumus, ja šādi grozījumi izrādās vajadzīgi dalībvalstu sniegto paziņojumu dēļ;

d)	šīs direktīvas IV pielikumā iekļautos centrālo pārvaldes iestāžu uzskaitījumus pēc tam, kad veikti pielāgojumi, kas vajadzīgi, lai piemērotu Nolīgumu;

e)	atsauces numurus I pielikumā paredzētajā nomenklatūrā, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas darbības materiālo jomu, un procedūras saistībā ar paziņojumos ietveramām atsaucēm uz konkrētām šīs nomenklatūras pozīcijām;

f)	atsauces numurus II pielikumā paredzētajā nomenklatūrā, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas darbības materiālo jomu, un procedūras saistībā ar paziņojumos ietveramām atsaucēm uz konkrētām šīs nomenklatūras pozīcijām pakalpojumu kategorijās, kas uzskaitītas minētajā pielikumā;

g)	šīs direktīvas X pielikuma a), f) un g) punktā minēto elektroniskas saņemšanas ierīču tehniskos datus un parametrus.

5. VESELĪBA UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA

5.1. Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (42)

Attiecībā uz Regula (EEK) Nr. 315/93 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamos daudzumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EEK) Nr. 315/93 elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Jebkāda aizkavēšanās noteikt konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamos daudzumus var apdraudēt cilvēku vai dzīvnieku veselību. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ parastos regulatīvo kontroles procedūras termiņus nevar precīzi ievērot, Komisijai būtu jāvar izmantot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu šos pieļaujamos daudzumus.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 315/93 groza šādi.

Regulas 2. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Sabiedrības veselības aizsardzības interesēs un ievērojot 1. punktu, Komisija vajadzības gadījumā nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamos daudzumus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 8. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.”

Regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu daļu:

“2. Komisija iespējami īsā laikā pārbauda 1. punktā minētās dalībvalsts sniegto pamatojumu Pastāvīgajā pārtikas produktu komitejā, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 69/414/EEK (43), un nekavējoties sniedz atzinumu, kā arī veic vajadzīgos pasākumus valsts pasākuma apstiprināšanai, grozīšanai vai atcelšanai saskaņā ar 8. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru.

3.	Regulas 5. panta 3. punkta ceturtajā daļā vārdus “8. pantā” aizstāj ar vārdiem “8. panta 2. punktā”.

Regulas 8. pantu groza šādi:

a)	ar šādu punktu aizstāj 3. punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (44) 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā lēmuma 8. panta noteikumus.

b)	pievieno šādu punktu: “4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā lēmuma 8. panta noteikumus.”

5.2. Padomes Direktīva 93/74/EEK (1993. gada 13. septembris) par lopbarību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem (45)

Attiecībā uz Direktīvu 93/74/EEK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt vispārējos noteikumus attiecībā uz paredzēto lietojumu sarakstā iekļauto norāžu piemērošanu un, sekojot zinātnes un tehnikas sasniegumiem, grozījumus paredzēto lietojumu sarakstā un vispārējos noteikumos attiecībā uz paredzēto lietojumu sarakstā iekļauto norāžu piemērošanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 93/74/EEK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Lopbarībai, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, ir aizvien lielāka nozīme istabas dzīvnieku diētā, un šādus produktus izmanto arī produktīvo mājdzīvnieku audzēšanā. Šādas lopbarības sastāvam un izgatavošanai jāatbilst to istabas dzīvnieku vai produktīvo mājdzīvnieku kategoriju īpašajām barošanas vajadzībām, kuru asimilācijas, absorbcijas vai vielmaiņas procesi varētu īslaicīgi pasliktināties vai ir uz laiku vai neatgriezeniski pasliktinājušies. Šādas lopbarības lietotājiem nekavējoties ir jāsaņem precīza un nozīmīga informācija, lai viņi varētu izdarīt atbilstīgu izvēli. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/486/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu vispārējos noteikumus attiecībā uz paredzēto lietojumu sarakstā iekļauto norāžu piemērošanu un, sekojot zinātnes un tehnikas sasniegumiem, grozījumus paredzēto lietojumu sarakstā un vispārējos noteikumos attiecībā uz paredzēto lietojumu sarakstā iekļauto norāžu piemērošanu.

Tādēļ Direktīvu 93/74/EEK groza šādi.

Direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Komisija pieņem:

paredzēto lietojumu sarakstu, kā tas noteikts pielikumā, saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru ne vēlāk kā līdz 1994. gada 30. jūnijam. Saraksts ietver:

—	norādes, kas minētas 5. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā, un,

—	vajadzības gadījumā – 5. panta 2. punktā un 5. panta 4. punkta otrajā daļā minētās norādes;

b)	vispārējo kārtību attiecībā uz a) apakšpunktā minēto norāžu piemērošanu, iekļaujot pieļaujamās atkāpes;

c)	sekojot zinātnes un tehnikas sasniegumiem, grozījumus pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.

Pasākumus, kas minēti b) un c) apakšpunktā un ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 9. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.”

2.	Direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Komisija pēc iespējas drīz ierosina 9. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi valsts pasākuma apstiprināšanai, grozīšanai vai atcelšanai.”

Direktīvas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

5.3. Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (46)

Attiecībā uz Direktīvu 96/23/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt pielikumu grozījumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 96/23/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 96/23/EK groza šādi.

Direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

1. Plānam jāatbilst IV pielikumā noteiktajiem paraugu ņemšanas līmenim un biežumam. Tomēr pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, var koriģēt attiecīgās dalībvalsts kontroles prasību minimumu, kas izklāstīts IV pielikumā, ar noteikumu, ka ir skaidri noteikts, ka šādas korekcijas palielina plāna vispārējo efektivitāti attiecīgajā dalībvalstī un ka tās nekādi nesamazina tā spēju noteikt I pielikumā uzskaitīto vielu atliekas vai to nelikumīgas izmantošanas gadījumus ārstniecībā.

2. To atlieku grupu atkārtotu pārbaudi, kuras jāpārbauda saskaņā ar II pielikumu, un paraugu ņemšanas līmeņa un biežuma noteikšanu attiecībā uz 3. pantā minētiem dzīvniekiem un produktiem, kas nav jau noteikti IV pielikumā, veic Komisija un pirmajā reizē ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas. To darot, Komisija ņem vērā pašreizējos valsts pasākumos iegūto pieredzi un informāciju, ko nosūta Komisijai saskaņā ar pastāvošajām Kopienas prasībām, kurās paredzēta šādu konkrētu produktu grupu pārraudzība, lai konstatētu atliekas. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 8. pantu groza šādi:

ar šādu daļu attiecīgi aizstāj 1. punkta otro un trešo daļu:

“Kad Komisija konstatējusi atbilstību, tā iesniedz plānus apstiprināšanai saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Lai ņemtu vērā izmaiņas attiecīgās dalībvalsts vai tās reģiona situācijā un atbilstoši 16. un 17. pantam veikto valsts apskašu vai pētījumu rezultātus, Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var nolemt apstiprināt grozījumu vai papildinājumu plānam, kas iepriekš apstiprināts, ievērojot 2. punktu.”;

b)	ar šādu daļu aizstāj 2. punkta piekto daļu: “Ja dalībvalstīm ir piezīmes vai ja Komisija uzskata atjauninājumu par neatbilstošu vai nepietiekamu, Komisija iesniedz atjauninātos plānus Pastāvīgajai veterinārijas komitejai, kam jārīkojas saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

3.	Direktīvas 14. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Šādu norīkoto laboratoriju sarakstu sastāda saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

Direktīvas 15. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz oficiālo paraugu ņemšanu un iedibinātajām un references metodēm, kas jāizmanto šādu oficiālo paraugu analīzē, precizē Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

5.	Direktīvas 20. panta 2. punkta sesto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Ievērojot ekspertu atzinumu, saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var paredzēt atbilstošus pasākumus.”

Direktīvas 21. panta 1. punkta otro daļu un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“Attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ņemtu vērā šo pārbaužu rezultātus, un dara Komisijai zināmu, kādi pasākumi veikti. Ja Komisija uzskata, ka veiktie pasākumi nav pietiekami, tā pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti, kā arī, ņemot vērā pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu sabiedrības veselību, veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2. Vispārīgus noteikumus šā panta ieviešanai, jo īpaši attiecībā uz 1. punkta pirmajā daļā minēto pārbaužu biežumu un veikšanas metodi (ieskaitot sadarbību ar kompetentajām iestādēm) nosaka saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

Direktīvas 29. pantu groza šādi:

a)	ar šādu daļu aizstāj 1. punkta ceturto daļu: “Komisija apstiprina plānu saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru. Saskaņā ar šo pašu kārtību var pieņemt citas garantijas, kas nav garantijas, kuras izriet no šīs direktīvas ieviešanas.”;

ar šādu punktu aizstāj 29. panta 2. punktu:

“2. Ja neievēro 1. punkta prasības, trešās valsts iekļaušanu trešo valstu sarakstos, ko nosaka Kopienas tiesību akti, vai iekļaušanu, kas izriet no iepriekšējas iekļaušanas sarakstā, var apturēt pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc Komisijas ierosmes saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

Direktīvas 30. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“3. Ja ir iesaistītas trešās valstis, kas noslēgušas atbilstības līgumus ar Kopienu, Komisija pēc attiecīgo trešo valstu kompetento iestāžu iztaujāšanas secina, ka tās nav pildījušas savus pienākumus un 29. panta 1. punktā minēto plānu sniegtās garantijas, saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru tā neatļauj attiecīgajai valstij izmantot minētos līgumus saistībā ar attiecīgajiem dzīvniekiem un produktiem, kamēr minētā trešā valsts nav novērsusi savas kļūdas. Apturēšanu atsauc saskaņā ar to pašu kārtību.”

9.	Svītro 32. pantu.

10.

Direktīvas 33., 34. un 35. pantu attiecīgi aizstāj ar šādu pantu:

“33. pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar 58. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (47).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (48) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir piecpadsmit dienas.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

34. pants

Neskarot 6. panta 2. punktu, Padome var izdarīt grozījumus vai papildinājumus I, III, IV un V pielikumā pēc Komisijas priekšlikuma. Grozījumus iepriekšminētajos pielikumos jo īpaši var izdarīt, lai novērtētu risku, ko izraisa šādi faktori:

—	dzīvnieku izcelsmes pārtikas atlieku potenciālā toksicitāte,

—	atlieku iespējamība dzīvnieku izcelsmes pārtikā.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

35. pants

Komisija var noteikt pārejas pasākumus, kas vajadzīgi šajā direktīvā izklāstīto noteikumu īstenošanai.

Pārejas posma pasākumus, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, un jo īpaši šīs direktīvas noteikumos paredzēto prasību turpmākiem precizējumiem, pieņem saskaņā ar 33. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Citus pārejas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

5.4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (49)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 258/97 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus datu aizsardzībai. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir papildināt Regulu (EK) Nr. 258/97 ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EEK) Nr. 258/97 groza šādi.

1.	Regulas 1. panta 3. punktā vārdus “13. pantā” aizstāj ar vārdiem “13. panta 2. punktā.”

2.	Regulas 3. panta 4. punkta otrajā daļā vārdus “13. pantā” aizstāj ar vārdiem “13. panta 2. punktā.”

3.	Regulas 4. panta 5. punktā vārdus “13. pantā” aizstāj ar vārdiem “13. panta 2. punktā.”

4.	Regulas 7. panta 1. punktā vārdus “13. pantā” aizstāj ar vārdiem “13. panta 2. punktā.”

5.	Regulas 8. panta 3. punktā vārdus “13. pantā” aizstāj ar vārdiem “13. panta 2. punktā.”

Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Komisija pieņem precizētus noteikumus iesniedzēja piegādātās informācijas aizsardzībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija, cik iespējams drīz, izskata 1. punktā minētos pierādījumus Pārtikas produktu pastāvīgajā komitejā; tā veic atbilstīgos pasākumus valsts pasākuma apstiprināšanai, grozīšanai vai atcelšanai saskaņā ar 13. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru. Dalībvalsts, kas pieņēmusi 1. punktā minēto lēmumu, var to paturēt spēkā, līdz pasākumi stājas spēkā.”

8.	Regulas 13. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

5.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2119/98/EK (1998. gada 24. septembris) par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā (50)

Attiecībā uz Lēmumu Nr. 2119/98/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt infekcijas slimības un kritērijus šo slimību atlasei, ko aptvertu Kopienas tīkls, kā arī epidemioloģiskās un mikrobioloģiskās uzraudzības metodes. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Lēmuma 2119/98/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ārkārtas situācijās, kad parādās nopietna infekcijas slimība vai jaunas tās attīstības tendences, pēc iespējas ātrāk ir jāpiemēro epidemioloģiskās uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu iedzīvotāju un sabiedrības veselības aizsardzību. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu lēmumus par infekcijas slimību noteikšanu, kritērijiem šo slimību atlasei, epidemioloģiskās un mikrobioloģiskās uzraudzības metodēm, kā arī par grozījumiem Lēmuma Nr. 2119/98/EK pielikumā, kurā iekļauts infekcijas slimību kategoriju saraksts.

Tādēļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK groza šādi.

Lēmuma 3. pantu groza šādi:

a)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi: “Lai Kopienas tīkls efektīvi darbotos attiecībā uz epidemioloģisko uzraudzību un sasniegtu informācijas vienotību šajā struktūrā, Komisija pieņem šādus grozījumus:”;

pievieno šādas daļas:

“Pasākumus, kas minēti a), b) un e) apakšpunktā un ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šā lēmuma elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 7. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

Pasākumus, kas minēti c), d), f), g) un h) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

2.	Lēmuma 6. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Procedūras, kas attiecas uz 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju un apspriešanos, un procedūras, kas attiecas uz 1. un 4. punktā minēto saskaņošanu, nosaka saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

Lēmuma 7. pantu groza šādi:

a)	ar šādu punktu aizstāj 3. punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	pievieno šādu punktu: “4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

Lēmuma 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Komisija var izdarīt pielikumā grozījumus vai papildinājumus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šā lēmuma elementus, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 7. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.”

5.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (51)

Attiecībā uz Direktīvu 2000/13/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteiktus pasākumus, kas nepieciešami tās īstenošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2000/13/EEK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai grozītu noteiktu sastāvdaļu kategoriju sarakstus.

Tādēļ Direktīvu 2000/13/EK groza šādi.

1.	Direktīvas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos Kopienas noteikumus pieņem Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 6. pantu groza šādi:

ar šādu apakšpunktu aizstāj 3.a punkta otrās daļas d) apakšpunktu:

“d)	attiecībā uz citiem produktiem – pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskos elementus, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

šādi groza 6. punkta otro daļu:

pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

sastāvdaļas, kas ietilpst vienā no I pielikumā uzskaitītajām kategorijām un ir cita pārtikas produkta komponenti, jāapzīmē tikai ar tās kategorijas nosaukumu.

Izmaiņas I pielikuma kategoriju sarakstā var veikt Komisija. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tomēr I pielikumā uzskaitītajam apzīmējumam “ciete” ikreiz papildus jānorāda tās konkrētā augu izcelsme, ja šī sastāvdaļa var saturēt lipekli,”;

ii)

otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

sastāvdaļas, kas ietilpst kādā no II pielikumā uzskaitītajām kategorijām, jāapzīmē ar šīs kategorijas nosaukumu, aiz tā norādot konkrētu nosaukumu vai EK numuru; ja kāda sastāvdaļa ietilpst vairāk nekā vienā kategorijā, uzrāda kategoriju, kas skar minētā pārtikas produkta pamatfunkciju.

Grozījumus II pielikumā, pamatojoties uz zinātnes un tehnikas sasniegumiem, jeb pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, Komisija pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 20. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

Tomēr II pielikumā uzskaitītajam apzīmējumam “pārveidota ciete” ikreiz papildus jānorāda tās konkrētā augu izcelsme, ja šī sastāvdaļa var saturēt lipekli.”;

c)	ar šādu daļu aizstāj 7. punkta trešo daļu: “Šajā punktā minētos Kopienas noteikumus pieņem Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu daļu aizstāj 11. punkta trešo daļu:

“Neskarot otro daļu, Komisija var grozīt IIIa pielikumu pēc tam, kad saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums, kas izdots, pamatojoties uz 29. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (52). Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 20. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

Direktīvas 7. pantu groza šādi:

ar šādu apakšpunktu aizstāj 2. punkta d) apakšpunktu:

“d)	gadījumos, ko noteikusi Komisija; šādus gadījumus nosaka un šādu pasākumu, kas paredzēts nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 3. punkta d) apakšpunktu:

“d)	gadījumos, ko noteikusi Komisija; šādus gadījumus nosaka un šādu pasākumu, kas paredzēts nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

c)	ar šādu teikumu aizstāj 4. punkta trešo teikumu: “Šādus noteikumus pieņem Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtisku šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)	ar šādu daļu aizstāj 4. punkta trešo daļu: “Šo uzskaitījumu var papildināt Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu punktu aizstāj 6. punktu:

“6. Šā panta 1. punkta otrajā daļā, 2. punkta b) un d) apakšpunktā un 5. punkta otrajā daļā minētos Kopienas noteikumus pieņem Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

5.	Direktīvas 11. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Šajā punktā minētos Kopienas noteikumus pieņem Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 12. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Attiecībā uz citiem dzērieniem, kuru spirta tilpuma saturs ir vairāk nekā 1,2 %, šīs normas nosaka Komisija.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Dalībvalstis panāk to, ka savā teritorijā aizliegts pārdot pārtikas produktus bez 3. pantā un 4. panta 2. punktā paredzētajām norādēm valodā, ko viegli saprot patērētājs, ja vien patērētājs patiešām nav informēts ar citiem pasākumiem, ko nosaka attiecībā uz vienu vai vairākām marķējuma norādēm. Šādu pasākumu noteikšanu, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, īsteno saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 20. pantu groza šādi:

a)	ar šādu punktu aizstāj 3. punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	pievieno šādu punktu: “4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

Direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“21. pants

Komisija apstiprina pagaidu pasākumus, ja rodas vajadzība veicināt šīs direktīvas piemērošanu.

Vispārējus pagaidu pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, arī to papildinot, tajā iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, jo īpaši šīs direktīvas noteikumos paredzēto prasību turpmākus precizējumus, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Citus pagaidu pasākumus var noteikt saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

5.7. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/37/EK (2001. gada 5. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (53)

Attiecībā uz Direktīvu 2001/37/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus par krāsainu fotoattēlu vai citu ilustrāciju izmantošanu uz tabakas izstrādājumiem un pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai noteikumus attiecībā uz mērīšanas metodēm, kā arī brīdinājumiem par ietekmi uz veselību. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2001/37/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2001/37/EK groza šādi.

Direktīvas 5. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“3. Komisija pieņem noteikumus par krāsainu fotoattēlu vai citu ilustrāciju izmantošanu, lai attēlotu un izskaidrotu sekas, kādas smēķēšana atstāj uz veselību, nolūkā nodrošināt, ka netiek pārkāpti iekšējā tirgus noteikumi. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Pielāgojumi

1. Komisija lemj par mērīšanas metožu, kas noteiktas 4. pantā, un ar tām saistīto definīciju pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai. Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Komisija lemj par brīdinājumu par ietekmi uz veselību, kas jānorāda uz tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, kā noteikts I pielikumā, pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, kā arī šo brīdinājumu par ietekmi uz veselību mainīšanas biežumu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai tabakas izstrādājumu marķēšanu identificēšanas un aprites izsekošanas nolūkā.”

Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

5.8. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (54)

Attiecībā uz Direktīvu 2001/95/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt un pielāgot pamatnoteikumus un procedūras paziņošanai par nopietniem riskiem saistībā ar produktiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2001/95/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Efektivitātes nolūkā un jo īpaši tāpēc, ka pamatnoteikumu un procedūru paziņošanai par nopietniem riskiem saistībā ar produktiem atbilstība ir priekšnoteikums ātrās reaģēšanas sistēmas pienācīgai darbībai, regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina.

Tādēļ Direktīvu 2001/95/EK groza šādi.

Direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

prasības, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka šiem standartiem atbilstošie produkti atbilst vispārējās drošības prasībām, nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 15. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;”.

Direktīvas 5. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Komisija pielāgo konkrētās prasības attiecībā uz pienākumu sniegt I pielikumā paredzēto informāciju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 15. panta 5. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Sīki izstrādātas procedūras attiecībā uz RAPEX ir izklāstītas II pielikumā. Tās pielāgo Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 15. panta 5. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir 15 dienas.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta b) un e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.”

5.9. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (55)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 178/2002 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus par zinātnes ekspertu grupu skaitu un nosaukumu, kārtību, kādā Iestādei iesniedz pieprasījumu sniegt atzinumu, un kritērijiem, lai institūtu iekļautu kompetento organizāciju sarakstā, ko izraudzījušās dalībvalstis. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 178/2002 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 178/2002 groza šādi.

Regulas 28. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Komisija pēc Iestādes pieprasījuma var koriģēt zinātnes ekspertu grupu skaitu un nosaukumus, ņemot vērā sasniegto tehnisko un zinātnisko attīstību. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 29. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Īstenošanas noteikumus šā panta piemērošanai nosaka Komisija, apspriedusies ar Iestādi. Minētajos noteikumos jo īpaši precizē:

a)	procedūru, kādu Iestāde piemēro tai nodotajiem pieprasījumiem;

pamatnostādnes, kas reglamentē to vielu, produktu vai procesu zinātnisko novērtēšanu, uz kuriem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecas sistēma, saskaņā ar kuru jāsaņem iepriekšēja atļauja, vai kuri jāieraksta atļautajā sarakstā, jo īpaši ja Kopienas tiesību aktos ir paredzēts vai atļauts, ka pieteikuma iesniedzējs šim nolūkam iesniedz dokumentāciju.

Pasākumu, kas minēts a) apakšpunktā un paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pamatnostādnes, kas minētas b) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

Regulas 36. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija, apspriedusies ar Iestādi, izstrādā noteikumus, pēc kuriem nosaka kritērijus atsevišķu organizāciju iekļaušanai dalībvalstu izraudzīto kompetento organizāciju sarakstā, sistēmu, kā izstrādāt saskaņotas kvalitātes prasības, un finanšu noteikumus, kas reglamentē jebkādu finansiālu atbalstu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Citus īstenošanas noteikumus 1. un 2. punkta piemērošanai nosaka Komisija, apspriedusies ar Iestādi un saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

Regulas 58. panta 2. un 3. punktu attiecīgi aizstāj ar šādu punktu:

“2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

5.10. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (56)

Attiecībā uz Regula (EK) Nr. 1774/2002 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu 1., 2. un 3. kategorijas materiāla iznīcināšanu, apstrādi, importu/eksportu un transformēšanu, kā arī noteikumus par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu laišanu tirgū no teritorijām, uz kurām attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi un kurās izmanto organiskos mēslojumus un augsnes ielabojumus; definēt nosacījumus, lai no trešām valstīm importētu dzīvnieku barību un izejvielas dzīvnieku barības ražošanai, kā arī noteikt īpašas vai alternatīvas higiēnas prasības, kas paredzētas pielikumos. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1774/2002 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ parastos regulatīvās procedūras termiņus nevar precīzi ievērot, Komisijai būtu jāvar izmantot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai no tiem iegūtu produktu laišanu tirgū no teritorijām, uz kurām attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi, lai pieņemtu alternatīvus noteikumus īpašām situācijām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai no tiem iegūtu produktu laišanu tirgū no teritorijām, uz kurām attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi, un lai grozītu pielikumus.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 groza šādi.

Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Dalībvalstis tomēr var valstu tiesību aktos reglamentēt tādu produktu ievešanu un laišanu tirgū, kas nav minēti VII un VIII pielikumā, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šo iespēju.”

Regulas 4. pantu groza šādi:

ar šādu apakšpunktu aizstāj 2. punkta e) apakšpunktu:

“e)

ievērojot zinātnes jaunākās atziņas, iznīcina ar citiem paņēmieniem, ko Komisija ir apstiprinājusi pēc apspriešanās ar attiecīgu zinātnisko komiteju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šie paņēmieni var papildināt vai aizstāt tos, kas paredzēti a) līdz d) apakšpunktā.”;

ar šādu teikumu aizstāj 4. punkta pirmo teikumu:

“Pirmās kategorijas materiālu neieved un neeksportē, izņemot gadījumus, kad to veic saskaņā ar šo regulu vai ar noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 5. pantu groza šādi:

šādi groza 2. punktu:

ar šādu daļu aizstāj c) apakšpunkta i) punktu:

“i)

gadījumā, ja iegūts olbaltumvielu saturošs materiāls, izmanto par organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju saskaņā ar prasībām, ja tādas ir noteikusi Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ii)

ar šādu apakšpunktu aizstāj d) apakšpunktu:

“d)	zivju izcelsmes materiāla gadījumā – sagatavo skābbarībā vai kompostē atbilstīgi noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

iii)

ar šādu daļu aizstāj e) apakšpunkta iii) punktu:

“iii)

transformē biogāzes iekārtās vai kompostē saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;”;

iv)

ar šādu apakšpunktu aizstāj g) apakšpunktu:

“g)

iznīcina citādi vai izmanto citādi saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija pēc konsultēšanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šie paņēmieni var papildināt vai aizstāt tos, kas paredzēti a) līdz f) apakšpunktā.”;

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4. Otrās kategorijas materiālu nelaiž tirgū un neeksportē, izņemot gadījumus, kad to veic saskaņā ar šo regulu vai ar noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 6. panta 2. punkta g), h) un i) apakšpunktu attiecīgi aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“g)

tādu ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu gadījumā, kas minēti 1. punkta l) apakšpunktā, transformē biogāzes iekārtās vai kompostē saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija vai – līdz šādu noteikumu pieņemšanai – saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;

h)	zivju izcelsmes materiāla gadījumā – sagatavo skābbarībā vai kompostē saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru; vai

iznīcina citādi vai izmanto citādi saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija pēc konsultēšanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju; pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šie paņēmieni var papildināt vai aizstāt tos, kas paredzēti a) līdz h) apakšpunktā.”

Regulas 12. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Prasības, kas izklāstītas 2. un 3. punktā, sakarā ar jaunākajām zinātnes atziņām var grozīt Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgu zinātnisko komiteju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 6. panta 3. punktu groza šādi.

Ar šādu apakšpunktu aizstāj d) apakšpunktu:

“d)

tie atbilst prasībām, kas noteiktas VII un VIII pielikumā, vai vispārējiem sīki izstrādātiem noteikumiem, ko nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 33. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru;”;

Ar šādu teikumu aizstāj otrās daļas pirmo teikumu:

“Īpašās situācijās ar lēmumu, ko pieņem Komisija, var paredzēt nosacījumus, kas atšķiras no pirmajā apakšpunktā noteiktajiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 33. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.”

Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Dalībvalstis nodrošina to, ka organiskos mēslojumus un augsnes ielabotājus, kas iegūti no pārstrādātiem produktiem, izņemot tos, ko iegūst no kūtsmēsliem un gremošanas trakta satura, laiž tirgū vai eksportē vienīgi tad, ja tie atbilst prasībām, ja tādas pastāv, ko noteikusi Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija izstrādā noteikumus par kontroles pasākumiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Citus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju var piešķirt atkāpes no 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz zivīm un kažokzvēriem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 23. pantu groza šādi:

ar šādu apakšpunktu aizstāj 2. punkta d) apakšpunktu:

“d)

Dalībvalstis turklāt var atļaut kompetentas iestādes uzraudzībā izmantot 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minētu pirmās kategorijas materiālu apdraudētu vai aizsargātu maitēdāju putnu sugu barošanai saskaņā ar noteikumiem, ko noteikusi Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

b)	ar šādu punktu aizstāj 5. punktu: “5. Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus pārbaudes pasākumiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

10.

Regulas 25. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija var izstrādāt noteikumus attiecībā uz pārbaužu biežumu un mikrobioloģiskās analīzes standartmetodēm. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Citus sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var noteikt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

11.

Regulas 26. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Komisija var izstrādāt noteikumus attiecībā uz pārbaužu biežumu un mikrobioloģiskās analīzes standartmetodēm. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Citus sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var noteikt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

12.

Regulas 28. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“No trešām valstīm tomēr atļauj ievest lolojumdzīvnieku barību un lolojumdzīvnieku barības izejmateriālu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri apstrādāti ar noteiktām vielām, kas aizliegtas saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK, ar noteikumu, ka šāds materiāls ir paliekoši iezīmēts, un saskaņā ar nosacījumiem, ko pieņēmusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

13.

Regulas 32. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju par visiem jautājumiem, kas varētu ietekmēt dzīvnieku vai sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija var grozīt vai papildināt pielikumus un pieņemt attiecīgos pārejas pasākumus.

Pārejas posma pasākumus un pasākumus pielikumu grozīšanai vai papildināšanai, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, jo īpaši iekļaujot šīs regulas noteikumos paredzēto prasību turpmākus precizējumus, pieņem saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 33. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

Citus pārejas posma pasākumus var pieņemt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

14.

Regulas 33. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“33. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, turpmāk – “Komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir 15 dienas.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.”

15.

Regulas III pielikuma II nodaļas B daļas 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11.

Notekūdeņi ir jāattīra, ciktāl praktiski iespējams, lai nodrošinātu, ka tajos nav palikuši patogēni. Komisija var paredzēt īpašas prasības pirmās kategorijas un otrās kategorijas starpuzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

16.

Regulas V pielikumu groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj II nodaļas 4. punktu.

“4.

Netīrās zonas notekūdeņi ir jāattīra, ciktāl praktiski iespējams, lai nodrošinātu, ka tajos nav palikuši patogēni. Komisija var paredzēt īpašas prasības pārstrādes uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu punktu aizstāj V nodaļas 5. punktu:

“5.	Komisija var pieņemt validācijas procedūras, kas pamatojas uz testēšanas metodēm. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

17.

Regulas VI pielikumu groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj I nodaļas C daļas 8. punktu:

“8.

Pārstrādātie produkti, kas iegūti no pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāla, izņemot šķidrus biogāzes vai kompostēšanas iekārtām paredzētus produktus, ja tas ir tehniski iespējams, pastāvīgi jāiezīmē ar smaržu, lietojot kompetentās iestādes apstiprinātu sistēmu. Komisija var noteikt sīki izstrādātus noteikumus šādai iezīmēšanai. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj III nodaļas 2. punkta b) apakšpunktu:

“b)	nepārtrauktā procesā pie 140 °C ar spiedienu 2 bāri (2 000 hPa) astoņas minūtes, vai līdzvērtīgos apstākļos, ko noteikusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

18.

Regulas VII pielikumu groza šādi:

ar šādu apakšpunktu aizstāj II nodaļas C daļas 13. punkta b) apakšpunktu:

“b)

tas vēlreiz jāpārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts, ievērojot šo regulu, vai jādezinficē tādā apstrādē, ko atļāvusi kompetentā iestāde. Atļautās apstrādes sarakstu var izveidot Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Sūtījumu nedrīkst atbrīvot, kamēr tas nav apstrādāts, kompetentā iestāde to nav pārbaudījusi attiecībā uz salmonellām saskaņā ar I nodaļas 10. punktu un nav iegūts negatīvs rezultāts.”;

šādi groza V nodaļu:

ar šādu punktu aizstāj A daļas 5. punktu:

“5.

Svaigpiens un jaunpiens jāiegūst tādos apstākļos, kas nodrošina pietiekamas garantijas attiecībā uz dzīvnieku veselību. Šādus nosacījumus var noteikt Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ii)

ar šādu punktu aizstāj B daļas 3. punktu:

“3.

Ja atklājas, ka ir risks ievest kādu eksotisku slimību vai ir jebkādi citi draudi dzīvnieku veselībai, tad Komisija var noteikt papildu nosacījumus dzīvnieku veselības aizsardzībai. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj VI nodaļas B daļas 3. punkta c) apakšpunktu:

“c)	līdzvērtīgs ražošanas process, ko apstiprinājusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu punktu aizstāj VII nodaļas A daļas 1. punktu:

“1.

Dikalcija fosfāts jāražo procesā, kas nodrošina, ka:

a)	viss 3. kategorijas kaulu materiāls tiek smalki sadrupināts, attaukots ar karstu ūdeni un apstrādāts ar atšķaidītu sālsskābi (ar vismaz 4 % koncentrāciju un pH līmeni, kas zemāks par 1,5) vismaz divas dienas;

b)	pēc a) apakšpunktā izklāstītās procedūras iegūtais fosfora atsārms tiek apstrādāts ar kaļķi, lai iegūtu dikalcija fosfāta nogulsnes, kuru pH līmenis ir no 4 līdz 7, un

c)	nobeigumā šīs dikalcija fosfāta nogulsnes 15 minūtes žāvē ar gaisu, kura ieplūdes temperatūra ir no 65 °C līdz 325 °C un beigu temperatūra ir no 30 °C līdz 65 °C; vai

līdzvērtīgā procesā, ko apstiprinājusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu punktu aizstāj VIII nodaļas A daļas 1. punktu:

“1.

Trikalcija fosfāts jāražo procesā, kas nodrošina, ka:

a)	viss 3. kategorijas kaulu materiāls tiek smalki sadrupināts un attaukots ar karsta ūdens pretplūsmu (kaulu drumslas mazākas par 14 mm);

b)	nepārtraukta tvaicēšana 30 minūtes 145 °C temperatūrā ar 4 bāru spiedienu;

c)	olbaltumvielu šķidrums un hidroksiapatīts (trikalcija fosfāta) tiek atdalīts, tos centrifugējot; un

d)	trikalcija fosfāts pēc žāvēšanas cirkulārā gaisa plūsmā 200 °C temperatūrā tiek granulēts; vai

līdzvērtīgā ražošanas procesā, ko apstiprinājusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

19.

Regulas VIII pielikumu groza šādi.

Ar šādu apakšpunktu aizstāj VI nodaļas A daļas 2. punkta e) apakšpunktu:

“e)	konservētas ar tādu procesu, izņemot miecēšanu, ko noteikusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

Ar šādu daļu aizstāj VII nodaļas A daļas 4. punkta a) apakšpunkta iii) daļu:

“iii)

konservētām ar tādu procesu, izņemot miecēšanu, ko noteikusi Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

5.11. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/98/EK (2003. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu (57)

Attiecībā uz Direktīvu 2002/98/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro I līdz IV pielikumā noteiktās tehniskās prasības pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2002/98/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Gadījumā, ja zinātnes un tehnikas attīstība norāda, ka donoriem jāsniedz vai no viņiem jāsaņem papildu informācija, lai, piemēram, izslēgtu donorus, kas var radīt veselības apdraudējumu citiem, attiecīgs pielāgojums jāveic nekavējoties. Tāpat, ja zinātnes attīstības rezultātā jaunus iespējamības kritērijus attiecībā uz asins un plazmas donoru piemērotību, sarakstā nekavējoties būtu jāiekļauj jauni atlikšanas kritēriji. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgotu I līdz IV pielikumā noteiktās tehniskās prasības attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz donoriem vai no viņiem jāsaņem, kā arī prasības saistībā ar asins un plazmas donoru piemērotību.

Tādēļ Direktīvu 2002/98/EK groza šādi.

Direktīvas 28. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“28. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā lēmuma 8. panta noteikumus.”

Direktīvas 29. pantu groza šādi:

pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Par I līdz IV pielikumā noteikto tehnisko prasību pielāgošanu tehnikas un zinātnes attīstībai lemj Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 28. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru attiecībā uz III un IV pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.”;

b)	otrās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi: “Komisija lemj par šādām tehniskajām prasībām un to pielāgošanu tehniskas un zinātnes attīstībai:”;

pievieno šādas daļas:

“Tehniskās prasības, kas minētas otrās daļas a) līdz i) apakšpunktā, pasākumus, kas ir paredzēti nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 28. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru attiecībā uz otrās daļas b), c), d), e), f) un g) apakšpunktā minētajām tehniskajām prasībām.”

5.12. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (58)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1831/2003 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt tehnoloģiskās vai zinātniskās attīstības dēļ lopbarības piedevu papildu kategorijas un funkcionālās grupas, pieņemt grozījumus III pielikumā un IV pielikuma vispārīgajos nosacījumos, lai ņemtu vērā tehnoloģisko un zinātnisko attīstību, un pieņemt grozījumus II pielikumā. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1831/2003 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1831/2003 groza šādi.

Regulas 3. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Ja tas ir vajadzīgs tehnoloģiskās vai zinātniskās attīstības dēļ, Komisija var pielāgot IV pielikumā izklāstītos vispārīgos nosacījumus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Ja tas vajadzīgs tehnoloģiskās vai zinātniskās attīstības dēļ, Komisija var noteikt lopbarības piedevu papildu kategorijas un funkcionālās grupas. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 7. panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pēc apspriešanās ar Iestādi var izstrādāt papildu noteikumus šā panta īstenošanai.

Komisija izstrādā noteikumus, kas paredz ar vienkāršotiem nosacījumiem piešķirt atļauju attiecībā uz piedevām, kuras atļauts lietot uzturā. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Citus īstenošanas noteikumus var apstiprināt saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Šajos noteikumos vajadzības gadījumā ir jānošķir prasības attiecībā uz lopbarības piedevām, kas paredzētas produktīviem dzīvniekiem, no prasībām attiecībā uz citiem dzīvniekiem, jo īpaši lolojumdzīvniekiem.”

Regulas 16. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Komisija var izdarīt grozījumus III pielikumā, lai ņemtu vērā tehnoloģisko un zinātnisko attīstību. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 21. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Sīki izstrādātus noteikumus II pielikuma īstenošanai var pieņemt saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Komisija var grozīt II pielikumu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

6.	Regulas 22. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

5.13. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (59)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2065/2003 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt pielikumu grozījumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 2065/2003 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2065/2003 groza šādi.

Regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Vajadzības gadījumā Komisija pēc tam, kad ir lūgusi iestādei zinātnisko un tehnisko palīdzību, pieņem apstiprināto analīzes metožu, kas ierosinātas saskaņā ar II pielikuma 4. punktu, kvalitātes kritērijus, ieskaitot mērāmās vielas.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 18. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“18. pants

Grozījumi

1. Grozījumus šīs regulas pielikumos pieņem Komisija pēc tam, kad ir lūgusi iestādei zinātnisko un/vai tehnisko palīdzību. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Grozījumus šīs regulas pielikumos un 6. panta 1. punktā minētajā sarakstā pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pēc tam, kad ir lūgusi iestādei zinātnisko un/vai tehnisko palīdzību.”

3.	Regulas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

5.14. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (60)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2160/2003 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt Kopienas uzdevumus zoonožu un zoonozes izraisītāju izplatības samazināšanai, īpašas kontroles metodes un īpašos nosacījumus attiecībā uz kritērijiem testu metožu novērtēšanai, un noteikt references laboratoriju pienākumus un uzdevumus un noteikumus Kopienas uzraudzības īstenošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 2160/2003 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2160/2003 groza šādi.

Regulas 4. pantu groza šādi:

a)	ar šādu daļu aizstāj 1. punkta otro daļu: “Uzdevumus un visus attiecīgos grozījumus nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 6. punkta a) apakšpunktu:

“a)	Komisija var grozīt I pielikumu b) apakšpunktā uzskaitītajos gadījumos, jo īpaši ņemot vērā c) apakšpunktā minētos kritērijus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

c)	ar šādu punktu aizstāj 7. punktu: “7. Grozījumus vai papildinājumus III pielikumā var izdarīt Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 5. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Prasības un obligātos paraugu ņemšanas nosacījumus, kas iekļauti II pielikumā, Komisija var grozīt, pielāgot vai papildināt, jo īpaši ņemot vērā 4. panta 6. punkta c) apakšpunktā norādītos kritērijus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 8. panta 1. punktu groza šādi:

a)	ievadfrāzi aizstāj ar teikumu: “Pēc Komisijas ierosinājuma vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma:”;

b)	pievieno šādu otro daļu: “Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Neskarot 5. panta 6. punktu, Komisija var noteikt īpašos nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis nosaka 5. panta 5. punktā un šā panta 2. punktā minētos kritērijus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 10. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu.

“5. Ievērojot 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, galamērķa dalībvalstīm var atļaut pārejas laikā pieprasīt, lai 4. punktā minēto testu rezultāti atbilstu attiecīgās valsts programmas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 5. panta 5. punktu. Šo atļauju var atsaukt un, neskarot 5. panta 6. punktu, Komisija var noteikt īpašus nosacījumus šādiem kritērijiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 11. pantu groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2. Kopienas references laboratoriju pienākumus un uzdevumus, jo īpaši saistībā ar šo laboratoriju un valstu references laboratoriju darbības koordinēšanu, nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4. Dažus valstu references laboratoriju pienākumus un uzdevumus, jo īpaši saistībā ar šo laboratoriju un attiecīgo saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu izraudzīto laboratoriju darbības koordinēšanu dalībvalstīs, nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

7.	Regulas 12. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Vajadzības gadījumā citas testu metodes var apstiprināt komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Īstenošanas un pārejas posma pasākumi

Pienācīgus īstenošanas vai pārejas posma pasākumus, tajā skaitā vajadzīgos veterināro sertifikātu grozījumus, var pieņemt Komisija. Vispārējus pārejas posma pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp tos, kuri ir paredzēti, lai to papildinātu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, jo īpaši šīs regulas noteikumos paredzēto prasību turpmākus precizējumus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Citus īstenošanas vai pārejas posma pasākumus var pieņemt saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

9.	Regulas 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

10.	Regulas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Praktiskus paņēmienus šā panta īstenošanai, jo īpaši tos, kas reglamentē sadarbību ar valstu kompetentajām iestādēm, izstrādā saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

5.15. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/23/EK (2004. gada 31. marts) par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (61)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/23/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro izveidot izsekojamības prasības audiem un šūnām un saistītās izpildes procedūras, kā arī noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz, tostarp, audu centru akreditāciju un cilvēka audu un šūnu ziedošanu, ieguvi, testēšanu, apstrādi, konservāciju, uzglabāšanu un izplatīšanu. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/23/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Gadījumā, ja zinātnes un tehnikas attīstība norāda, ka donoru atlases kritēriji un donoriem veicamie laboratoriskie izmeklējumi sniedz jaunus pierādījumus par slimībām, ko var pārnest ar donoru starpniecību, attiecīgs pielāgojums Kopienas tiesību aktos jāveic nekavējoties. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ parastos regulatīvās procedūras termiņus nevar precīzi ievērot, Komisijai būtu jāvar izmantot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu lēmumus par atlases kritērijiem audu un/vai šūnu donoriem un donoriem veicamiem laboratoriskiem izmeklējumiem.

Tādēļ Direktīvu 2004/23/EK groza šādi.

Direktīvas 8. pantu groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 5. punktu:

“5. Komisija izveido izsekojamības prasības audiem un šūnām, kā arī izstrādājumiem un materiāliem, kas bijuši saskarē ar šiem audiem un šūnām, ietekmējot to kvalitāti un drošību. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

b)	ar šādu punktu aizstāj 6. punktu: “6. Procedūras, ar kurām nodrošina izsekojamību Kopienas līmenī, izveido Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Kvalitātes un drošības ekvivalento standartu apstiprināšanas procedūras saskaņā ar 1. punktu nosaka Komisija. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 28. pantu groza šādi:

a)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi: “Komisija lemj par šādām tehniskajām prasībām un to pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai:”;

pievieno šādas daļas:

“Tehniskās prasības, kas minētas a) līdz i) apakšpunktā, jeb pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 29. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru attiecībā uz 28. panta d) un e) apakšpunktā minētajām tehniskajām prasībām.”

Direktīvas 29. pantu groza šādi:

a)	ar šādu punktu aizstāj 3. punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.”;

b)	pievieno šādu punktu: “4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā lēmuma 8. panta noteikumus.”

5.16. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (62)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 882/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz paraugu ņemšanas un analīzes metodēm, paredzēt nosacījumus īpašā režīma piemērošanai, atjaunināt nodevu vai maksu minimālās likmes, paredzēt nosacījumus, kad ir vajadzīga oficiāla sertificēšana, grozīt un atjaunināt Kopienas references laboratoriju sarakstu, noteikt kritērijus, lai novērtētu risku saistībā ar uz Kopienu eksportētiem produktiem un īpašus importa nosacījumus. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 882/2004 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 882/2004 groza šādi.

Regulas 11. panta 4. punktu groza šādi:

a)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi: “Komisija var noteikt šādus īstenošanas pasākumus.”;

b)	pievieno šādu daļu: “Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Kompetentā iestāde nodrošina to, ka īpašā režīma piemērošana noris tās kontrolē esošos vai citas dalībvalsts kontrolē esošos uzņēmumos un atbilstīgi nosacījumiem, ko nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Ja šādu nosacījumu nav, īpašā režīma piemērošana noris saskaņā ar valsts tiesību normām.”

Regulas 27. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Likmes, kas minētas IV pielikuma B iedaļā un V pielikuma B iedaļā, Komisija atjaunina vismaz reizi divos gados jo īpaši tādēļ, lai ņemtu vērā inflāciju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 30. panta 1. punktu groza šādi:

a)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi: “Neskarot prasības par oficiālo sertifikāciju, kas pieņemta dzīvnieku veselības vai dzīvnieku labturības nolūkos, Komisija var pieņemt prasības par:”;

pievieno šādas daļas:

“Pasākumus, kas noteikti a) apakšpunktā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pasākumus, kas minēti b) līdz g) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 32. pantu groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 5. punktu:

“5. Pārējās Kopienas references laboratorijas, kas ir saistītas ar 1. pantā minētajām jomām, VII pielikumā var iekļaut Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Atbilstīgi šai pašai procedūrai VII pielikumu var atjaunināt.”;

b)	ar šādu punktu aizstāj 6. punktu: “6. Komisija var noteikt Kopienas references laboratorijām papildu pienākumus un uzdevumus. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 33. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Komisija var noteikt valstu references laboratorijām papildu pienākumus un uzdevumus. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 46. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Riska noteikšanas kritērijus, ko izmanto a) apakšpunktā minētajā riska novērtējumā, nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 48. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Tiktāl, cik nosacījumi un sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, importējot preces no trešām valstīm vai to reģioniem, nav paredzētas ar Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 854/2004, tās vajadzības gadījumā nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

9.	Regulas 62. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

10.

Regulas 63. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“63. pants

Īstenošanas un pārejas posma pasākumi

1. Vispārējus pārejas posma pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jo īpaši:

—	12. panta 2. punktā minēto standartu grozīšana,

—	tādas dzīvnieku barības definēšana, kas ir uzskatāma par dzīvnieku izcelsmes barību, piemērojot šo regulu,

un šīs regulas noteikumos paredzēto prasību turpmākus precizējumus pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Citus pārejas posma un īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas vienādai piemērošanai, var noteikt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru. Tas jo īpaši attiecas uz:

—	kontroles uzdevumu deleģēšanu 5. panta minētajām kontroles institūcijām, ja šīs kontroles institūcijas jau darbojušās pirms šīs regulas stāšanās spēkā,

—	28. pantā minēto neatbilstību, kuras dēļ rodas izdevumi, veicot papildu kontroli,

—	izdevumiem, kas rodas saistībā ar 54. pantu,

—	noteikumiem par mikrobioloģisko, fizikālo un/vai ķīmisko analīzi, veicot oficiālo kontroli, jo īpaši tad, ja pastāv bažas par risku, kā arī uzraugot no trešām valstīm ievesto produktu nekaitīgumu.

2. Lai ņemtu vērā Regulu (EEK) Nr. 2092/91, (EEK) Nr. 2081/92 un (EEK) Nr. 2082/92 specifiku, konkrētos pasākumos, kas jāpieņem Komisijai, var noteikt vajadzīgos izņēmumus un pielāgojumus attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

11.

Regulas 64. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“64. pants

Pielikumu grozīšana un atsauces uz Eiropas standartiem

Šādus turpmāk minētus pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 62. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru:

1)	šīs regulas pielikumus, izņemot I pielikumu, IV pielikumu un V pielikumu, var atjaunināt, neskarot 27. panta 3. punktu, jo īpaši lai ņemtu vērā administratīvās izmaiņas un zinātnes un/vai tehnikas attīstību;

2)	šajā regulā minētās atsauces uz Eiropas standartiem var atjaunināt, ja tās groza Eiropas Standartizācijas komiteja.”

5.17. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (63)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1935/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt īpašus pasākumus attiecībā uz materiālu un izstrādājumu grupām, Kopienas atļaujas attiecībā uz kādu vielu piešķiršanai, kā arī šīs atļaujas grozīšanu, apturēšanu vai atsaukšanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1935/2004 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Lai uzlabotu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un inovāciju ieviešanu, materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, ir jālaiž apgrozībā pēc iespējas ātrāk, tiklīdz ir noteikta to drošība. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu to vielu sarakstu, ko atļauts izmantot materiālu un izstrādājumu ražošanā; to atļauto vielu sarakstu(–us), kuras iekļautas aktīvajos vai viedajos materiālos un izstrādājumos, kas saskaras ar pārtiku, vai aktīvo un viedo materiālu un izstrādājumu sarakstu un, kad nepieciešams, īpašus nosacījumus šo vielu un/vai to saturošu materiālu un izstrādājumu izmantošanai; tīrības standartus; īpašus nosacījumus par to, kā izmantot noteiktas vielas un/vai materiālus un izstrādājumus, kuros tās izmantotas; īpašus ierobežojumus konkrēto sastāvdaļu vai sastāvdaļu grupu pārnešanai uz pārtikas produktiem vai iekļaušanai tajos; grozījumus esošajās īpašajās direktīvās par materiāliem un izstrādājumiem; sarakstus ar Kopienas atļaujām un to grozīšanu, apturēšanu vai atsaukšanu.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1935/2004 groza šādi.

Regulas 5. pantu groza šādi:

a)	ar šādu daļu aizstāj 1. punkta pirmo daļu: “Attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām materiālu un izstrādājumu grupām un, ja vajadzīgs, šo materiālu un izstrādājumu vai to ražošanā izmantojamo pārstrādāto materiālu un izstrādājumu kombinācijām īpašus pasākumus var pieņemt vai grozīt Komisija.”;

pievieno šādas daļas:

“Īpašos pasākumus, kas minēti m) apakšpunktā, Komisija pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Īpašos pasākumus, kas minēti f), g), h), i), j), k), l) un n) apakšpunktā, pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Īpašos pasākumus, kas minēti a) līdz e) apakšpunktā, pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

c)	ar šādu punktu aizstāj 2. punktu: “2. Komisija var grozīt esošās īpašās direktīvas par materiāliem un izstrādājumiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Lēmumu par Kopienas atļaujas piešķiršanu īpaša pasākuma formā, kā minēts 1. punktā, pieņem Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 12. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Gala variantā īpašu pasākumu attiecībā uz atļaujas grozīšanu, apturēšanu vai atsaukšanu pieņem Komisija. Pasākumu, kas ir paredzēts nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 23. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru.”

4.	Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu: “22. pants Grozījumus I un II pielikumā pieņem Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 23. pantu groza šādi:

a)	ar šādu punktu aizstāj 3. punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.”;

pievieno šādus punktus:

“4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

6. ENERĢĒTIKA UN TRANSPORTS

6.1. Padomes Direktīva 96/98/EK (1996. gada 20. decembris) par kuģu aprīkojumu (64)

Attiecībā uz Direktīvu 96/98/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt testēšanas standartus gadījumos, kad starptautiskās organizācijas pieņemamā laikā nepieņem vai atsakās tos pieņemt, pārcelt iekārtas no A.2 pielikuma uz A.1 pielikumu, izņēmuma gadījumos atļaut uz kuģa izmantot novatoriskās iekārtas. Komisija būtu jāpilnvaro arī minētās direktīvas nolūkos piemērot turpmākus grozījumus starptautiskos tiesību instrumentos, atjaunināt A pielikumu, papildināt iespēju izmantot noteiktus moduļus A.1 pielikumā uzskaitītajām iekārtām, grozīt ailes attiecībā uz atbilstības novērtēšanas moduļiem un iekļaut standartizācijas organizācijas “pārbaudes standartu” definīcijā 2. pantā. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 96/98/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 96/98/EK groza šādi.

Direktīvas 7. panta 5. un 6. punktu attiecīgi aizstāj ar šādu punktu:

“5. Ja starptautiskās organizācijas, tai skaitā SJO, pieņemamā laikā nepieņem vai atsakās pieņemt attiecīgus testēšanas standartus noteiktai ierīcei vai iekārtai, var pieņemt standartus, kas pamatojas uz Eiropas standartizācijas organizācijas darbu. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. Kad attiecībā uz atsevišķu aprīkojuma ierīci vai iekārtu atkarībā no apstākļiem tiek pieņemti vai stājas spēkā testēšanas standarti, kas minēti 1. vai 5. punktā, šo aprīkojumu var pārvietot no A.2 pielikuma uz A.1 pielikumu. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

No pārvietošanas dienas šai iekārtai piemēro 5. pantu.”

Direktīvas 13. panta 2. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

pasākumi ir pamatoti, tā par to nekavējoties informē dalībvalsti, kas uzņēmās iniciatīvu, un pārējās dalībvalstis; ja 1. punktā minēto lēmumu attiecina uz kļūmēm testēšanas standartos, Komisija pēc konsultēšanās ar ieinteresētajām pusēm divu mēnešu laikā iesniedz šo jautājumu izskatīšanai 18. panta 1. punktā minētajai komitejai, ja dalībvalsts, kas ir pieņēmusi lēmumu, ir nolēmusi pie tā palikt, un uzsāk 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

3.	Direktīvas 14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Aprīkojumu, kāds minēts 1. punktā, pievieno A.2 pielikumam. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 17. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šo direktīvu var grozīt, lai:

a)	piemērotu šai direktīvai turpmākos starptautisko tiesību instrumentu grozījumus;

b)	atjauninātu A pielikumu, gan ieviešot jaunas iekārtas, gan pārceļot iekārtas no A.2 pielikuma uz A.1 pielikumu un otrādi;

c)	pievienotu iespēju izmantot B, C un H moduli attiecībā uz iekārtām, kas uzskaitītas A.1 pielikumā, un grozīt ailes attiecībā uz atbilstības novērtēšanas moduļiem;

d)	iekļautu 2. pantā “testēšanas standartu” definīcijā citas standartizācijas organizācijas.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 18. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“18. pants

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 3. pantu (65).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. un 7. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK (66), ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laika posms ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

6.2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (67)

Attiecībā uz Regula (EK) Nr. 2099/2002 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt 2. panta 2. punktu, lai iekļautu atsauci uz Kopienas tiesību aktiem, ar ko Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejai (COSS) uztic īstenošanas pilnvaras, kas stājās spēkā pēc šīs regulas pieņemšanas. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 2099/2002 elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2099/2002 groza šādi.

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Komitejas izveide

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (turpmāk saukta COSS).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir viens mēnesis.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

COSS pilnvaras

COSS īsteno pilnvaras, kuras tai piešķir spēkā esošie Kopienas tiesību akti. Saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var grozīt 2. panta 2. punktu, lai iekļautu atsauci uz Kopienas tiesību aktiem, ar ko Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejai (COSS) uztic īstenošanas pilnvaras un kas stājās spēkā pēc šīs regulas pieņemšanas. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto procedūru.”

6.3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/42/EK (2003. gada 13. jūnijs) attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā (68)

Attiecībā uz Direktīvu 2003/42/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt pielikumus, lai pievienotu jaunus piemērus vai izdarītu izmaiņas jau iekļautajos piemēros, lai atvieglotu apmaiņu ar informāciju un izveidotu pasākumus informācijas izplatīšanai ieinteresētajām pusēm. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2003/42/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2003/42/EK groza šādi.

Direktīvas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija var lemt par pielikumu grozīšanu, lai pievienotu jaunus piemērus vai izdarītu izmaiņas jau iekļautajos piemēros. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Neskarot sabiedrības tiesības piekļūt Komisijas dokumentiem, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (69), Komisija pēc savas iniciatīvas izveido pasākumus 1. punktā minētās informācijas izplatīšanai ieinteresētajām pusēm un šādas izplatīšanas nosacījumiem. Šie pasākumi, kas var būt gan vispārēji, gan konkrēti, jāpamato ar vajadzību:

—	sniegt personām un organizācijām informāciju, kas vajadzīga civilās aviācijas lidojumu drošības uzlabošanai,

—	ierobežot tādas informācijas izplatīšanu, lai tā sasniegtu tikai tās lietotājus un lai tādējādi nodrošinātu pienācīgu šīs informācijas konfidencialitāti.

Saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt konkrētos pasākumus.

Vispārējus pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Neskarot 8. panta noteikumus, lēmumam izplatīt šajā punktā minēto informāciju ir jāattiecas tikai uz to informāciju, kas ir tiešām vajadzīga lietotājiem.

Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 12. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 3922/91 (1991. gada 16. decembris) par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (70).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

6.4. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/36/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (71)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/36/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt pasākumus informācijas izplatīšanai ieinteresētajām personām par pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudēm, kas veiktas Eiropas Kopienas (EK) SAFA programmas ietvaros, un pasākumus direktīvas pielikumu grozīšanai, nosakot tehnisko procedūru elementus SAFA programmas pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu veikšanu un ziņošanu par tām. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/36/EK elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2004/36/EK groza šādi.

Direktīvas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Neskarot sabiedrības tiesības piekļūt Komisijas dokumentiem, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1049/2001, Komisija pēc savas iniciatīvas nosaka pasākumus attiecībā uz 1. punktā minētās informācijas izplatīšanu ieinteresētajām personām un šādas izplatīšanas nosacījumus. Pasākumi, kas var būt gan vispārēji, gan konkrēti, jāpamato ar vajadzību:

—	sniegt personām un organizācijām informāciju, kas tām vajadzīga, lai uzlabotu civilās aviācijas lidojumu drošību,

—	ierobežot informācijas izplatīšanu tikai un vienīgi tās lietotāju vajadzībām, lai nodrošinātu pienācīgu minētās informācijas konfidencialitāti.

Saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru var pieņemt konkrētos pasākumus.

Vispārējus pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta atbilstoši 1. punktam, Komisija var

ievērojot 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, veikt attiecīgus pasākumus, kas atvieglo 3., 4. un 5. panta īstenošanu, piemēram:

—	noteikt datu uzglabāšanas un izplatīšanas formu,

—	izveidot vai atbalstīt attiecīgas struktūras tādu instrumentu pārvaldīšanai vai izmantošanai, kas vajadzīgi informācijas vākšanai un apmaiņai;

precizēt nosacījumus, ar kādiem veic pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes, tostarp sistemātiskās pārbaudes un sagatavot vācamās informācijas sarakstu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3922/91 12. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

5. Komisija turklāt var apspriesties ar komiteju par visiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs direktīvas piemērošanu.”

4.	Direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu: “12. pants Komisija var grozīt šīs direktīvas pielikumus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 10. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

6.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 868/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (72)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 868/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro izveidot sīki izstrādātas metodes, lai noteiktu negodīgas cenu noteikšanas prakses esamību. Šī metodoloģija inter alia attiecas uz veidu, kādā novērtē parastu konkurētspējīgu cenu noteikšanu, faktiskās izmaksas un saprātīgas peļņas normas aviācijas nozares konkrētajā kontekstā. Šie pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 868/2004 elementus, to papildinot, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 868/2004 groza šādi.

Regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija izveido sīki izstrādātu metodoloģiju negodīgas cenu noteikšanas prakses esamības noteikšanai. Šī metodoloģija inter alia attiecas uz veidu, kādā novērtē parastu konkurētspējīgu cenu noteikšanu, faktiskās izmaksas un saprātīgas peļņas normas aviācijas nozares konkrētajā kontekstā. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 15. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota saskaņā ar 11. pantu Regulā (EEK) Nr. 2408/92 (1992. gada 23. jūlijs) par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem (73).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

6.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (74)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/54/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro izdarīt grozījumus, kas ir nepieciešami minētās direktīvas pielikumu pielāgošanai tehnikas attīstībai. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 2004/54 elementus, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2004/54/EK groza šādi.

Direktīvas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija līdz 2009. gada 30. aprīlim publicē ziņojumu par dalībvalstīs izmantojamo praksi. Vajadzības gadījumā tā sniedz ieteikumus, kā apstiprināt saskaņotu kopīgu riska analīzes metodiku saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

Direktīvas 16. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“16. pants

Pielāgošana tehnikas attīstībai

Komisija pielāgo tehnikas attīstībai šīs direktīvas pielikumus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Komitoloģijas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

6.7. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti (75)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2111/2005 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt kopējos kritērijus, lai noteiktu darbības aizliegumu gaisa pārvadātājam, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Pasākumi, kuri ir vispārēji un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 2111/2005 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai grozītu pielikumu, kurā noteikti kopējie kritēriji darbības aizliegumam Kopienas līmenī drošības iemeslu dēļ.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2111/2005 groza šādi.

Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Kopējie kritēriji, saskaņā ar kuriem gaisa pārvadātāju pakļauj darbības aizliegumam un kuriem jābūt balstītiem uz attiecīgiem drošības standartiem, ir iekļauti pielikumā (turpmāk – kopējie kritēriji). Komisija var grozīt pielikumu, jo īpaši, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Komisija vajadzības gadījumā nosaka īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šajā nodaļā minētajām procedūrām. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 15. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

1. Komisijai palīdz Regulas (EEK) Nr. 3922/91 12. pantā minētā komiteja (turpmāk – “komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētais termiņš ir attiecīgi viens mēnesis, viens mēnesis un divi mēneši.

5. Komisija var apspriesties ar komiteju jebkādos jautājumos, kas ir saistīti ar šīs regulas piemērošanu.”

(1) OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

(2) OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.

(3) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”

(4) OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.

(5) OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.

(6) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”

(8) OV L 121, 1.5.2001., 34. lpp.

(9) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.”

(10) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(11) OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(12) OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.

(13) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.”

(14) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

(15) OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.

(16) OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.

(17) OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.

(18) OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.

(19) OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.

(20) Publicēts Apvienoto Nāciju Organizācijā, F sērija Nr. 2, 3. redakcija, 6.1 tabula, kur grozījumi izdarīti ar ESAO (DES/NI/86.9), Parīze, 1986.”

(21) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(22) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”

(23) OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.

(24) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(25) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”

(26) OV L 162, 5.6.1998., 1. lpp.

(27) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(28) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”

(29) OV L 63, 12.3.1999., 6. lpp.

(30) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(31) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”

(32) OV L 69, 13.3.2003., 1. lpp.

(33) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.”

(34) OV L 255, 30.9.2005., 1. lpp.

(35) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.”

(36) OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.

(37) OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.”

(38) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

(39) OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.”

(40) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(41) OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.”

(42) OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.

(43) OV L 291, 19.11.1969., 9. lpp.”

(44) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”;

(45) OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp.

(46) OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

(47) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(48) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”

(49) OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(50) OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp.

(51) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(52) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.”

(53) OV L 194, 18.7.2001., 26. lpp.

(54) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(55) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(56) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

(57) OV L 33, 8.2.2003., 30. lpp.

(58) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(59) OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.

(60) OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.

(61) OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.

(62) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(63) OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

(64) OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.

(65) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

(66) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”

(67) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

(68) OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.

(69) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.”

(70) OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.”

(71) OV L 143, 30.4.2004., 76. lpp.

(72) OV L 162, 30.4.2004., 1. lpp.

(73) OV L 240, 24.8.1992., 8. lpp.”

(74) OV L 167, 30.4.2004., 39.–91. lpp.

(75) OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

Hronoloģiskais rādītājs

1.	Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā.

2.	Padomes Direktīva 1993/74/EEK (1993. gada 13. septembris) par lopbarību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem.

3.	Padomes Regula (EK) 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem.

4.	Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos.

5.	Padomes Direktīva 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu apglabāšanu.

6.	Padomes Direktīva 96/98/EK (1996. gada 20. decembris) par kuģu aprīkojumu.

7.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EEK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām.

8.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai.

9.	Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 (1998. gada 9. marts) par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā.

10.	Padomes Regula (EK) Nr. 1165/98 (1998. gada 19. maijs) par īstermiņa statistiku.

11.	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2119/98/EK (1998. gada 24. septembris) par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā.

12.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā.

13.	Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti.

14.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu.

15.	Padomes Regula (EK) Nr. 530/1999 (1999. gada 9. marts) par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām.

16.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 141/2000 (1999. gada 16. decembris) par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai.

17.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu.

18.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni.

19.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm.

20.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/37/EK (2001. gada 5. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu.

21.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm.

22.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību.

23.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

24.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.

25.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

26.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV).

27.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/98/EK (2003. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu.

28.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 (2003. gada 27. februāris) par darbaspēka izmaksu indeksu.

29.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/42/EK (2003. gada 13. jūnijs) attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā.

30.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām.

31.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem.

32.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembra) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli.

33.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

34.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

35.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/23/EK (2004. gada 31. marts) par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai.

36.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/36/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību.

37.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 868/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

38.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem.

39.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem.

40.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.

41.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1552/2005 (2005. gada 7. septembris) par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos.

42.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti.

43.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu.

44.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību.

45.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu.

46.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām.

18.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/93

PADOMES REGULA (EK) Nr. 597/2009

(2009. gada 11. jūnijs)

par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

(kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā regulas, ar ko ir izveidota lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija, un regulas, kas pieņemtas, īstenojot Līguma 308. pantu, un ir piemērojamas precēm, kuras ražo no lauksaimniecības produktiem, un jo īpaši tos šo regulu noteikumus, kas pieļauj atkāpes no vispārējā principa, ka drošības pasākumus pie robežām drīkst aizstāt tikai ar pasākumiem, kuri paredzēti attiecīgajās regulās,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 2026/97 (1997. gada 6. oktobris) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), ir vairākkārt būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas noslēgumā tika izveidota Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO).

(3)

PTO dibināšanas līguma (turpmāk – “PTO līgums”) 1.A pielikumā, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (3), inter alia, ietverta 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (turpmāk – “VVTT 1994”), Lauksaimniecības nolīgums (turpmāk – “Lauksaimniecības nolīgums”), Nolīgums par VVTT 1994 VI panta īstenošanu (turpmāk – “1994. gada Antidempinga nolīgums”) un Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (turpmāk – “Subsīdiju nolīgums”).

(4)

Lai panāktu lielāku pārskatāmību un efektivitāti, Kopienai piemērojot noteikumus, kas izklāstīti attiecīgi 1994. gada Antidempinga nolīgumā un Subsīdiju nolīgumā, tika uzskatīts par nepieciešamu pieņemt divas atsevišķas regulas, kuras pietiekami sīki izklāstītu prasības, kas jāievēro, piemērojot katru no minētajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem.

(5)	Lai nodrošinātu to noteikumu atbilstīgu un pārskatāmu īstenošanu, kas paredzēti minētajos divos nolīgumos, ir lietderīgi tiktāl, ciktāl tas ir iespējams, transponēt to izteiksmes veidu Kopienas tiesību aktos.

(6)	Turklāt ir ieteicams pietiekami detalizēti paskaidrot, kad uzskata, ka subsīdija pastāv, saskaņā ar kādiem principiem tā kompensējama (jo īpaši – vai subsīdija ir piešķirta konkrēti) un saskaņā ar kādiem kritērijiem aprēķināms kompensējamās subsīdijas apmērs.

(7)	Nosakot subsīdijas pastāvēšanu, ir jāpierāda, ka valdība vai jebkura sabiedriskā organizācija kādas valsts teritorijā ir veikusi finansiālu ieguldījumu vai ir veikts ienākumu vai cenu atbalsts VVTT 1994 XVI panta nozīmē un ka no tā ir ieguvis uzņēmums – saņēmējs.

(8)

Lai aprēķinātu saņēmēja ieguvumu gadījumos, kad attiecīgajā valstī tirgus standarts nav ieviests, standarts būtu jānosaka, pielāgojot attiecīgajā valstī dominējošos nosacījumus, pamatojoties uz reāliem faktoriem, kas ir pieejami minētajā valstī. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka, inter alia, šādu cenu un izmaksu nav vai uz tām nevar paļauties, tad attiecīgais tirgus standarts būtu jānosaka, pamatojoties uz nosacījumiem citos tirgos.

(9)

Ir vēlams noteikt skaidras un sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz faktoriem, kas var būt svarīgi, nosakot, vai subsidēts imports ir nodarījis būtisku kaitējumu vai arī var radīt kaitējumu. Pierādot, ka konkrētā importa apjoms un cenu līmeņi ir tā kaitējuma pamatā, kas ir nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, uzmanība būtu jāpievērš citu faktoru ietekmei un jo īpaši Kopienā dominējošajiem tirgus apstākļiem.

(10)

Ir vēlams definēt terminu “Kopienas ražošanas nozare” un paredzēt, ka personas, kas ir saistītas ar eksportētājiem, drīkst izslēgt no šādas ražošanas nozares, un definēt terminu “saistīts”. Ir arī jāparedz kompensācijas maksājuma pasākums, kas veicams kāda Kopienas reģiona ražotāju vārdā, un jāizstrādā pamatnostādnes šāda reģiona noteikšanai.

(11)

Ir jānosaka, kas var iesniegt sūdzību par kompensācijas maksājumu, precizējot, kādā mērā Kopienas ražošanas nozarei vajadzētu to atbalstīt, kā arī informāciju par kompensējamām subsīdijām, kaitējumu un cēloņsakarību, kas būtu jāietver šādā sūdzībā. Ir lietderīgi arī precizēt procedūras sūdzību noraidīšanai vai procedūras sākšanai.

(12)

Ir jānosaka veids, kā ieinteresētajām pusēm paziņo par informāciju, ko pieprasa iestādes, un kā tām dod plašas iespējas iesniegt visus svarīgos pierādījumus un aizstāvēt savas intereses. Ir vēlams arī skaidri noteikt, kādi noteikumi un procedūra jāievēro izmeklēšanas laikā, jo īpaši noteikumi, saskaņā ar kuriem ieinteresētās puses darbojas, iepazīstina ar saviem apsvērumiem un iesniedz informāciju noteiktā termiņā, ja šādi apsvērumi un informācija ir jāņem vērā. Ir lietderīgi arī izstrādāt nosacījumus, ar kādiem ieinteresētā puse var piekļūt informācijai, ko ir paziņojušas citas ieinteresētās puses, un komentēt to. Dalībvalstīm un Komisijai arī vajadzētu sadarboties informācijas vākšanā.

(13)

Ir jāparedz nosacījumi, ar kādiem drīkst piemērot pagaidu maksājumus, tostarp nosacījumi, kas precizē, ka tādus maksājumus drīkst piemērot ne agrāk kā 60 dienas pēc izmeklēšanas sākuma un ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc tam. Komisija šādus maksājumus jebkurā gadījumā drīkst piemērot tikai uz četru mēnešu laikposmu.

(14)

Ir jāprecizē procedūras tādu saistību pieņemšanai, ar ko likvidē vai kompensē kompensējamās subsīdijas un kaitējumu tā vietā, lai piemērotu pagaidu vai galīgos maksājumus. Ir lietderīgi noteikt arī saistību neizpildes vai atsaukšanas sekas un to, ka pagaidu maksājumus drīkst piemērot, ja ir aizdomas par pārkāpumu vai arī ja ir vajadzīga turpmāka izmeklēšana, lai papildinātu atklātos faktus. Pieņemot saistības, būtu jāparūpējas par to, lai ierosinātās saistības un to izpilde neradītu pret konkurenci vērstu rīcību.

(15)

Uzskatāms par lietderīgu atļaut atsaukt saistības un piemērot maksājumu ar vienu tiesību aktu. Lai garantētu spēkā esošo pasākumu pienācīgu īstenošanu, ir arī nepieciešams nodrošināt, ka atsaukšanas procedūra parasti tiek pabeigta sešos mēnešos un nekādā gadījumā tā neilgst vairāk kā deviņus mēnešus.

(16)	Jāparedz, ka lietas tiktu izbeigtas neatkarīgi no tā, vai ir pieņemti galīgie pasākumi, parasti 12 mēnešos un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 13 mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma.

(17)

Izmeklēšana vai procedūra būtu jāizbeidz, ja atklājas, ka subsīdiju apjoms ir minimāls vai arī – jo īpaši, ja tas attiecas uz jaunattīstības valstu izcelsmes importu, – ka subsidētā importa apjoms ir niecīgs, un ir lietderīgi definēt šos kritērijus. Gadījumos, kad ir jāpiemēro pasākumi, jāparedz izmeklēšanas pārtraukšana un jānosaka, ka pasākumiem ir jābūt mazākiem par kompensējamo subsīdiju apjomu, ja šāds mazāks apjoms novērstu kaitējumu, kā arī jāprecizē metode, ar kuru aprēķina pasākumu līmeni paraugu ņemšanas gadījumā.

(18)

Jāparedz pagaidu maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu datumu, ja to uzskata par lietderīgu, un jāprecizē apstākļi, kādos var piemērot maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu datumu, lai izvairītos no piemērojamo galīgo pasākumu ietekmes mazināšanas. Ir jāparedz arī, ka maksājumus drīkst piemērot ar atpakaļejošu datumu tajos gadījumos, ja tiek pārkāptas vai atsauktas saistības.

(19)

Jāparedz, ka pasākumu termiņš beidzas pēc pieciem gadiem, ja vien atkārtotā pārskatīšanā netiek konstatēts, ka tie jāsaglabā. Ir jāparedz arī, ka gadījumos, kad tiek iesniegti pietiekami pierādījumi par to, ka apstākļi mainījušies, starpposma pārskatīšanā vai izmeklēšanā ir jānosaka, vai kompensācijas maksājumu atmaksāšana ir pamatota.

(20)	Kaut arī Subsīdiju nolīgumā nav noteikumu par kompensācijas pasākumu apiešanu, šādas apiešanas iespēja pastāv ar noteikumiem, kas ir līdzīgi, bet nav identiski antidempinga pasākumu apiešanai. Līdz ar to šķiet lietderīgi šajā regulā ieviest noteikumu pret šādu izvairīšanos.

(21)	Ir vēlams precizēt, kurām pusēm ir tiesības pieprasīt sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu.

(22)

Ir arī vēlams precizēt, kādas darbības ir spēkā esošo pasākumu apiešana. Apiešanas darbības var notikt gan Kopienā, gan ārpus tās. Tāpēc ir jāparedz, ka atbrīvojumus no paplašinātajiem maksājumiem, kas ir piešķirti importētājiem, var piešķirt arī eksportētājiem, ja maksājumu darbības joma tiek paplašināta tā, lai tie risinātu apiešanas problēmu ārpus Kopienas.

(23)	Ir lietderīgi atļaut atlikt kompensācijas pasākumus, ja tirgus apstākļi īslaicīgi mainās, kas šādu pasākumu nepārtrauktu piemērošanu uz laiku padara nelietderīgu.

(24)	Ir jāparedz, ka importu, par kuru veic izmeklēšanu, importējot drīkst reģistrēt, lai pēc tam pret šādu importu varētu piemērot pasākumus.

(25)

Lai nodrošinātu pasākumu pareizu piemērošanu, ir nepieciešams, lai dalībvalstis uzraudzītu un ziņotu Komisijai par importa darījumiem ar ražojumiem, par kuriem veic izmeklēšanu vai uz kuriem attiecina pasākumus, kā arī par maksājumu apjomu, kas ir iekasēts atbilstīgi šai regulai. Būtu jāparedz arī iespēja Komisijai, ievērojot konfidencialitātes noteikumus, pieprasīt dalībvalstīm sniegt informāciju, kas izmantojama cenu saistību novērošanai un spēkā esošo pasākumu efektivitātes līmeņa pārbaudīšanai.

(26)	Ir jāparedz, ka regulāri un konkrētos izmeklēšanas posmos notiek apspriešanās ar Padomdevēju komiteju. Komitejā vajadzētu būt dalībvalstu pārstāvjiem, un tās priekšsēdētājam vajadzētu būt Komisijas pārstāvim.

(27)	Ir lietderīgi paredzēt pārbaudes vizītes, lai pārbaudītu informāciju, kas iesniegta par kompensējamām subsīdijām un kaitējumu, šādas pārbaudes tomēr veicot ar nosacījumu, ka aptaujas anketās ir saņemtas pienācīgas atbildes.

(28)	Ir būtiski paredzēt paraugu ņemšanu gadījumos, kad ir liels partiju vai darījumu skaits, lai izmeklēšanu varētu pabeigt noteiktajā termiņā.

(29)	Jāparedz, ka gadījumā, ja puses nesadarbojas apmierinoši, drīkst izmantot citu informāciju, lai konstatētu faktus, un ka šāda informācija drīkst būt mazāk labvēlīga pusēm, nekā tā būtu sadarbošanās gadījumā.

(30)	Būtu jāparedz, ka ar konfidenciālu informāciju rīkojas tā, lai netiktu izpausti komercnoslēpumi vai valdības noslēpumi.

(31)	Ir svarīgi paredzēt, ka būtiski fakti un apsvērumi tiek pienācīgi atklāti pusēm, kam uz to ir tiesības, un ka tos dara zināmus, pienācīgi ievērojot lēmumu pieņemšanas procesu Kopienā, termiņā, kas atļauj pusēm aizstāvēt savas intereses.

(32)	Ir lietderīgi izveidot administratīvu sistēmu, saskaņā ar kuru var iesniegt argumentus attiecībā uz to, vai pasākumi atbilst Kopienas interesēm, tostarp patērētāju interesēm, un noteikt termiņus, kādos šāda informācija ir jāiesniedz, precizējot iesaistīto pušu tiesības uz informācijas atklāšanu.

(33)	Piemērojot Subsīdiju nolīguma noteikumus, lai saglabātu līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, ko ar šo nolīgumu ir paredzēts izveidot, ir būtiski, lai Kopiena ņemtu vērā, kā tos interpretē Kopienas galvenie tirdzniecības partneri, ciktāl par to ļauj spriest tiesību akti vai izveidojusies prakse,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Principi

1. Kompensācijas maksājumu drīkst piemērot, lai kompensētu jebkuru subsīdiju, kas tieši vai netieši piešķirta par jebkura tāda ražojuma izgatavošanu, ražošanu, eksportu vai pārvadāšanu, kura laišana brīvā apgrozībā Kopienā rada kaitējumu.

2. Neskarot 1. punktu, ja ražojumus neimportē tieši no izcelsmes valsts, bet eksportē uz Kopienu no starpniekvalsts, tad šīs regulas noteikumus piemēro pilnībā un darījumu vai darījumus vajadzības gadījumā uzskata par notikušiem starp izcelsmes valsti un Kopienu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

ražojumu uzskata par subsidētu, ja tas iegūst no kompensējamās subsīdijas, kā noteikts 3. un 4. pantā. Šādu subsīdiju drīkst piešķirt importētā ražojuma izcelsmes valsts valdība vai tās starpniekvalsts valdība, no kuras ražojumu eksportē uz Kopienu, šajā regulā tā nosaukta par “eksportētāju valsti”;

b)	“valdība” nozīmē valdību vai jebkuru valsts iestādi izcelsmes vai eksportētājas valsts teritorijā;

c)	“līdzīgs ražojums” ir ražojums, kas ir tāds pats, proti, līdzīgs visos aspektos attiecīgajam ražojumam vai, ja tāda ražojuma nav, citam ražojumam, kurš, kaut arī nav līdzīgs visos aspektos, ir ar tādām īpašībām, kas ļoti atgādina attiecīgā ražojuma īpašības;

d)	“kaitējums”, ja vien nav noteikts citādi, nozīmē materiālu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, materiāla kaitējuma iespēju Kopienas ražošanas nozarei vai ievērojamu kavējumu šādas ražošanas nozares izveidē, un to interpretē saskaņā ar 8. pantu.

3. pants

Subsīdijas definīcija

Uzskata, ka subsīdija pastāv, ja:

izcelsmes vai eksportētājas valsts valdība veic finansiālu ieguldījumu, tas ir, ja:

i)	valdības prakse ietver tiešu naudas līdzekļu nodošanu (piemēram, dotācijas, aizdevumus, pašu kapitāla ieguldījumi) vai potenciālu tiešu naudas līdzekļu vai saistību nodošanu (piemēram, aizdevumu garantijas);

ii)

valdības atsakās no ieņēmumiem vai neiekasē ieņēmumus, kas citādi būtu iekasējami (piemēram, nodokļu stimuli, kā nodokļu atlaides). Šajā sakarā eksportētā ražojuma atbrīvošanu no nodevām vai nodokļiem, ko maksā par līdzīgiem ražojumiem, ja tie ir paredzēti iekšzemes patēriņam, vai šādu nodevu vai nodokļu atlaišanu par summu, kas nepārsniedz to, kura būtu uzkrājusies, neuzskata par subsīdiju ar noteikumu, ka šādu atbrīvojumu piešķir saskaņā ar I, II un III pielikumu;

iii)	valdība piegādā preces vai pakalpojumus, kas nav daļa no vispārējās infrastruktūras, vai pērk preces;

iv)

valdība:

—	veic maksājumus finansēšanas līdzekļu piešķiršanas mehānismam vai

—	uztic privātai organizācijai vai norīko privātu organizāciju pildīt vienu vai vairākas funkcijas, kas minētas i), ii) un iii) punktā, kam parasti vajadzētu atrasties valdības kompetencē, un minētā darbība pēc būtības neatšķiras no darbības, ko parasti veic valdības; vai

b)	pastāv jebkāds ienākumu vai cenu atbalsts VVTT 1994 XVI panta izpratnē; un

2)	tādā veidā tiek piešķirts ieguvums.

4. pants

Kompensējamās subsīdijas

1. Uz subsīdijām kompensācijas pasākumus attiecina tikai tad, ja tās ir īpašas, kā noteikts 2., 3. un 4. punktā.

2. Lai noteiktu, vai kāda subsīdija ir īpaša, uzņēmumam vai uzņēmumu vai ražošanas nozaru grupai (turpmāk – “zināmi uzņēmumi”), kas ir piešķīrējas iestādes kompetencē, piemēro šādus principus:

a)	ja piešķīrēja iestāde vai tiesību akti, ar kuriem saskaņā piešķīrēja iestāde darbojas, izteikti ierobežo piekļuvi subsīdijai tikai līdz zināmiem uzņēmumiem, tad šāda subsīdija ir īpaša;

ja piešķīrēja iestāde vai tiesību akti, ar kuriem saskaņā šī piešķīrēja iestāde darbojas, paredz objektīvus kritērijus vai nosacījumus, kas reglamentē tiesības uz subsīdiju un tās apjomu, tad īpašu iezīmju nav ar noteikumu, ka tiesības ir automātiskas un ka šādi kritēriji un nosacījumi tiek stingri ievēroti;

ja, neskatoties uz šķietamu īpašu iezīmju trūkumu, kas izriet no to principu piemērošanas, kuri noteikti a) un b) apakšpunktā, ir iemesls uzskatīt, ka subsīdija faktiski var būt īpaša, drīkst ņemt vērā citus faktorus. Šādi faktori ir: tas, ka subsīdiju programmu izmanto ierobežots zināmu uzņēmumu skaits; tas, ka to pārsvarā izmanto zināmi uzņēmumi; neproporcionāli lielu subsīdiju apjomu piešķiršana zināmiem uzņēmumiem un veids, kādā piešķīrēja iestāde ir izmantojusi savu rīcības brīvību, lemjot par subsīdijas piešķiršanu. Šajā sakarā jo īpaši ņem vērā informāciju par biežumu, ar kādu tiek noraidīti vai apstiprināti subsīdiju pieteikumi, kā arī šādu lēmumu pamatojumu.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā “objektīvi kritēriji vai nosacījumi” ir kritēriji vai nosacījumi, kas ir neitrāli, kas nav labvēlīgāki zināmiem uzņēmumiem pretstatā citiem un kas ir ekonomiskas dabas, un ko piemēro horizontāli, piemēram, darbinieku skaits vai uzņēmuma lielums.

Kritēriji vai nosacījumi ir skaidri jānosaka normatīvajos aktos vai citos oficiālos dokumentos tā, lai tos varētu pārbaudīt.

Piemērojot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, ņem vērā ekonomiskās darbības dažādošanas pakāpi piešķīrējas iestādes jurisdikcijā, kā arī to, cik ilgi darbojas subsīdiju programma.

3. Subsīdija, kas ir ierobežota zināmiem uzņēmumiem, kuri atrodas noteiktā ģeogrāfiskā reģionā piešķīrējas iestādes jurisdikcijā, ir īpaša. Vispārēji piemērojamo nodokļu likmju noteikšanu vai mainīšanu, kuru veic jebkurā valdības līmenī, kam uz to ir tiesības, šajā regulā neuzskata par īpašu subsīdiju.

4. Neskarot 2. un 3. punktu, par konkrētām uzskata subsīdijas, kurām:

a)	juridiski vai faktiski vienīgais nosacījums vai viens no vairākiem nosacījumiem ir eksporta izpilde, tostarp tas, kas minēts I pielikumā;

b)	vienīgais nosacījums vai viens no vairākiem nosacījumiem ir vietējā ražojuma preču izmantošanas pārsvars pār importētām precēm.

Attiecībā uz a) apakšpunktu uzskata, ka subsīdijas faktiski nosaka eksporta rezultāti, ja fakti pierāda, ka subsīdijas piešķiršana, nebūdama juridiski atkarīga no eksporta veikšanas, faktiski ir saistīta ar faktisko vai paredzamo eksportu vai eksporta ieņēmumiem. Subsīdiju neuzskata par eksporta subsīdiju šīs regulas nozīmē tikai tāpēc, ka tā ir piešķirta uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu.

5. Jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu saskaņā ar šo pantu skaidri pamato ar tiešiem pierādījumiem.

5. pants

Kompensējamās subsīdijas apjoma aprēķināšana

Kompensējamo subsīdiju apjoms atbilst tam ieguvumam, kas ir piešķirts saņēmējam subsīdiju jautājuma izmeklēšanas laikā. Parasti šis laikposms ir saņēmēja nesenākais finanšu gads, bet var būt arī jebkurš cits vismaz sešu mēnešu laikposms pirms izmeklēšanas sākuma, par kuru ir pieejami ticami finansiālie un citi būtiski dati.

6. pants

Saņēmējam piešķirtā ieguvuma aprēķināšana

Lai aprēķinātu saņēmējam piešķirto ieguvumu, piemēro šādus noteikumus:

a)	valdības piešķirtu akciju kapitālu neuzskata par ieguvuma piešķiršanu, ja vien ieguldījumu nevar uzskatīt par neatbilstīgu parastajai privātu ieguldītāju ieguldījumu praksei, tostarp attiecībā uz riska kapitāla piešķiršanu, izcelsmes un/vai eksportētājas valsts teritorijā;

valsts aizdevumu neuzskata par ieguvuma piešķiršanu, ja vien nav atšķirības starp summu, ko uzņēmums, kas saņem valsts aizdevumu, maksā par šo valsts aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizņēmumu, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū. Tādā gadījumā ieguvums ir starpība starp abām summām;

valdības izsniegtu aizņēmuma garantiju neuzskata par ieguvuma piešķiršanu, ja vien nav atšķirības starp summu, ko uzņēmums, kurš saņem garantiju, maksā par valdības garantēto aizņēmumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizņēmumu, ja nebūtu valdības garantijas. Tādā gadījumā ieguvums ir starpība starp abām šīm summām, kas koriģēta, ņemot vērā visas maksu atšķirības;

valdības veiktu nodrošināšanu ar precēm vai pakalpojumiem vai preču pirkšanu neuzskata par ieguvuma piešķiršanu, ja vien šī nodrošināšana netiek veikta par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, vai pirkumi netiek veikti par atlīdzību, kas ir lielāka par atbilstīgo. Attiecīgajam ražojumam vai pakalpojumam tā nodrošināšanas vai pirkšanas valstī atlīdzības atbilstību nosaka, ņemot vērā tos tirgus nosacījumus, kas ir pārsvarā, tostarp cenu, kvalitāti, pieejamību, pieprasījumu, piegādes maksu un citus pirkšanas vai pārdošanas nosacījumus.

Ja piegādātājā valstī vai valstī, kas iepērk, nav šādu dominējošu attiecīgo ražojumu vai pakalpojumu tirgus nosacījumu, kurus var izmantot kā atbilstīgus tirgus standartus, piemēro šādus noteikumus:

i)	attiecīgajā valstī dominējošos nosacījumus pielāgo, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, cenām un citiem faktoriem, kas pieejami minētajā valstī, tiktāl, lai varētu atspoguļot normālus tirgus nosacījumus; vai

ii)	vajadzības gadījumā izmanto citas valsts tirgū vai pasaules tirgū dominējošos nosacījumus, kas pieejami saņēmējam.

7. pants

Vispārīgi noteikumi, kas jāievēro, veicot aprēķinus

1. Kompensējamo subsīdiju apjomu nosaka uz vienu subsidētā ražojuma vienību, ko eksportē uz Kopienu.

Aprēķinot šo apjomu, no kopējās subsīdijas drīkst atskaitīt šādus elementus:

a)	jebkuru pieteikuma iesniegšanas maksu vai citas nepieciešamās izmaksas, kas jāmaksā, lai pieteiktos uz subsīdiju vai lai saņemtu to;

b)	eksporta nodokļus, nodevas vai citus maksājumus, ko iekasē par ražojuma eksportu uz Kopienu un kas ir īpaši paredzēti subsīdijas kompensēšanai.

Ja ieinteresētā puse pieprasa atskaitījumu, tai ir jāpierāda, ka šī prasība ir pamatota.

2. Ja subsīdiju piešķir neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem, kompensējamās subsīdijas apjomu nosaka, kopējo subsīdijas vērtību atkarībā no apstākļiem sadalot konkrētajam ražojumu ražošanas, pārdošanas vai eksporta līmenim subsīdiju jautājuma izmeklēšanas periodā.

3. Ja subsīdiju var sasaistīt ar pamatlīdzekļu iegādi vai nākotnē paredzamu iegādi, kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķina, sadalot subsīdiju par laikposmu, kas atbilst parastam šādu aktīvu nolietojuma laikposmam konkrētajā ražošanas nozarē.

Tādējādi aprēķināto apjomu, ko var attiecināt uz izmeklēšanas periodu, tostarp to, kas izriet no pamatlīdzekļiem, kas iegūti pirms šā perioda, sadala saskaņā ar 2. punktā aprakstīto.

Ja aktīvi nav amortizējami, subsīdiju novērtē kā bezprocentu aizdevumu un ar to rīkojas saskaņā ar 6. panta b) punktu.

4. Ja subsīdiju nevar sasaistīt ar pamatlīdzekļu pirkšanu, tad ieguvuma apjomu, kas saņemts izmeklēšanas periodā, principā attiecina uz šo periodu un sadala saskaņā ar 2. punktā aprakstīto, ja vien nerodas īpaši apstākļi, kas attaisno sadalījumu citā periodā.

8. pants

Kaitējuma noteikšana

1. Kaitējuma noteikšanu pamato uz tiešiem pierādījumiem, un tajā ietver šādu faktoru objektīvu izpēti:

a)	subsidētā importa apjoms un subsidētā importa iespaids uz līdzīgu ražojumu cenām Kopienas tirgū; un

b)	šo importu turpmākā ietekme uz Kopienas ražošanas nozari.

2. Attiecībā uz subsidētā importa apjomu ņem vērā, vai ir bijis ievērojams pieaugums subsidētā importa apjomā vai nu absolūtajā izteiksmē, vai attiecībā uz ražošanu vai patēriņu Kopienā. Attiecībā uz subsidētā importa iespaidu uz cenām ņem vērā, vai šis imports ir realizēts par ievērojami zemākām cenām salīdzinājumā ar līdzīgu Kopienas ražošanas nozares ražojumu cenām vai arī šāda importa dēļ kā citādi ievērojami samazinās cenas vai arī ievērojami tiek kavēts cenu pieaugums, kas citādi būtu noticis. Neviens no šiem faktoriem nedz vienatnē, nedz kopumā nav pamats izšķirīgajam ieteikumam.

3. Ja vienlaikus veic kompensācijas maksājumu izmeklēšanu par ražojuma importu no vairākām valstīm, šāda importa izraisītās sekas novērtē kopumā tikai tad, ja tiek noteikts, ka:

a)	kompensējamo subsīdiju apjoms, kas noteikts attiecībā pret importu no katras valsts, ir lielāks par minimālo, kas noteikts 14. panta 5. punktā, un ka importa apjoms no katras valsts nav niecīgs; un

b)	importa izraisīto seku novērtējums kopumā ir atbilstīgs, ņemot vērā konkurences nosacījumus starp ievestajiem ražojumiem un konkurences nosacījumus starp ievestajiem ražojumiem un līdzīgajiem Kopienas ražojumiem.

4. Pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz konkrēto Kopienas ražošanas nozari, pārbaudē tiek ietverts visu to būtisko ekonomisko faktoru un indeksu novērtējums, kas attiecas uz ražošanas nozares situāciju, tostarp: tas, ka ražošanas nozare vēl joprojām nav pārvarējusi sekas, kas radušās pēc iepriekšējās subsidēšanas vai dempinga; kompensējamo subsīdiju apjoma lielums; pārdošanas apjoma, peļņas, preču izlaiduma, tirgus daļas, ražīguma, peļņas no kapitāla ieguldījuma, jaudas izmantošanas faktiskā vai iespējamā samazināšanās; faktori, kas ietekmē Kopienas cenas; faktiskās un iespējamās negatīvā ietekmes uz skaidras naudas plūsmu, inventāru, nodarbinātību, algām, izaugsmi, spēju saņemt kapitālu vai ieguldījumus un, ja tas attiecas uz lauksaimniecību, vai ir palielinājies slogs valsts atbalsta programmām. Nedz šis saraksts ir pilnīgs, nedz arī kāds no šiem faktoriem vai vairāki kopā var būt par pamatu izšķirīgajiem ieteikumiem.

5. Ar visiem būtiskajiem pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar 1. punktu, ir jāpierāda, ka subsidētais imports rada kaitējumu. Konkrēti, tas paredz pierādīt, ka apjoms un/vai cenu līmeņi, kas noteikti saskaņā ar 2. punktu, rada iespaidu uz Kopienas ražošanas nozari, kā noteikts 4. punktā, un ka šis iespaids ir tik liels, ka to var klasificēt kā būtisku.

6. Pēta arī zināmus faktorus, kas nav subsidētais imports, bet kas tāpat rada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka kaitējumu, ko rada šādi citi faktori, nepiedēvē subsidētajam importam atbilstīgi 5. punktam. Faktori, kurus šajā sakarā drīkst ņemt vērā, ietver nesubsidētā importa apjomu un cenas, pieprasījuma samazināšanos vai pārmaiņas patēriņa modelī, tirdzniecības ierobežojumus no trešo valstu un Kopienas ražotājiem un konkurenci starp tiem, tehnoloģijas attīstību, kā arī Kopienas ražošanas nozares eksporta apjomu un produktivitāti.

7. Subsidētā importa ietekmi novērtē saistībā ar līdzīgu Kopienas ražošanas nozares ražojumu produkciju, kad pieejamie dati atļauj atsevišķi noteikt šādu produkciju, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā ražošanas process, saražoto preču noiets un peļņa. Ja atsevišķi noteikt šādu produkciju nav iespējams, subsidētā importa iedarbību novērtē, izpētot šaurākās tādas ražojumu grupas vai klāsta produkciju, kas ietver līdzīgu ražojumu, par kuru ir iespējams saņemt vajadzīgo informāciju.

8. Būtiska kaitējuma draudus nosaka, pamatojoties uz faktiem, nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maznozīmīgu iespēju. Pārmaiņām apstākļos, kas varētu radīt situāciju, kurā subsīdija var radīt kaitējumu, ir jābūt skaidri paredzamām un nenovēršamām.

Nosakot būtiska kaitējuma draudu eksistenci, ņem vērā, inter alia, šādus faktorus:

a)	attiecīgās subsīdijas vai subsīdiju iezīmes un ietekme uz tirdzniecību, kas no tās vai tām varētu rasties;

b)	ievērojams subsidētā importa daļas pieaugums Kopienas tirgū, kas norāda uz būtisku importa palielināšanās iespēju;

c)	pietiekama brīvi pieejama eksportētāja jaudas rezerve vai draudīga ievērojama šādas jaudas palielināšanās, kas norāda uz to, ka subsidētā eksporta apjoms uz Kopienu var ievērojami palielināties, ņemot vērā arī citu eksporta tirgu pieejamību, kas varētu absorbēt jebkuru papildu eksportu;

d)	vai importa preces ieved par cenām, kas ievērojami samazinātu cenas vai kavētu cenu palielināšanos, kura citādi būtu notikusi, un, iespējams, palielinātu pieprasījumu pēc turpmāka importa; un

e)	tā ražojuma krājumi, par kuru notiek izmeklēšana.

Neviens no iepriekšminētajiem faktoriem viens pats nav noteikti pamats izšķirīgajam ieteikumam, bet aplūkoto faktoru kopumam ir jānoved pie slēdziena, ka draud turpmāks subsidēts eksports un ka tiks radīts būtisks kaitējums, ja netiks īstenota aizsardzība.

9. pants

Kopienas ražošanas nozares definīcija

1. Šajā regulā terminu “Kopienas ražošanas nozare” interpretē kā attiecināmu uz Kopienas līdzīgo ražojumu ražotājiem kopumā vai uz tiem no viņiem, kuru kopējā izlaide veido lielāko daļu, kā noteikts 10. panta 6. punktā, no kopējās šādu ražojumu produkcijas Kopienā, izņemot:

a)	ja ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem vai ja viņi paši ir šķietami subsidēto ražojumu importētāji, tad terminu “Kopienas ražošanas nozare” drīkst interpretēt kā attiecināmu uz atlikušajiem ražotājiem;

izņēmuma gadījumos Kopienas teritoriju attiecībā uz attiecīgo produkciju drīkst sadalīt divos vai vairākos konkurējošos tirgos un ražotājus katrā tirgū uzskatīt par atsevišķu ražošanas nozari, ja:

i)	šā tirgus ražotāji pārdod visu vai gandrīz visu savu attiecīgā ražojuma produkciju tādā tirgū; un

ii)	pieprasījumu tādā tirgū ievērojami neapmierina konkrētā ražojuma ražotāji, kas atrodas citur Kopienā.

Šādos apstākļos var atklāt kaitējuma esamību pat tad, ja lielākajai daļai Kopienas kopējās ražošanas nozares netiek nodarīts kaitējums, ar noteikumu, ka subsidētais imports koncentrējas šādā izolētā tirgū, un vēl ar tādu noteikumu, ka subsidētais imports rada kaitējumu visas vai gandrīz visas produkcijas ražotājiem šādā tirgū.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām ražotājus uzskata par saistītiem ar eksportētājiem vai importētājiem tikai tad, ja:

a)	viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru; vai

b)	abus tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; vai

c)	kopā tie tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu, ja vien ir pamats uzskatam vai aizdomām, ka šādas saistības sekas ir tādas, ka konkrētais ražotājs rīkojas citādi salīdzinājumā ar nesaistītajiem ražotājiem.

Šā punkta nolūkā uzskata, ka viens ražotājs kontrolē otru tad, ja pirmais minētais ražotājs juridiski vai faktiski spēj uzspiest pēdējam minētajam ražotājam ierobežojumus vai dot norādījumus.

3. Ja Kopienas ražošanas nozari interpretē kā attiecināmu uz noteikta reģiona ražotājiem, tad eksportētājiem vai valdībai, kas piešķir kompensējamās subsīdijas, dod iespēju piedāvāt saistības saskaņā ar 13. pantu attiecībā uz konkrēto reģionu. Šādos gadījumos, novērtējot Kopienas interesi pasākumos, īpaši tiek ņemtas vērā reģiona intereses. Ja tūlīt netiek piedāvātas atbilstīgas saistības vai arī ja pastāv apstākļi, kas izklāstīti 13. panta 9. un 10. punktā, tad attiecībā uz Kopienu kopumā drīkst noteikt pagaidu vai galīgo kompensācijas maksājumu. Šādos gadījumos maksājumus, ja iespējams, piemēro tikai konkrētiem ražotājiem vai eksportētājiem.

4. Šim pantam piemēro 8. panta 7. punkta noteikumus.

10. pants

Procedūras uzsākšana

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 8. punktā, izmeklēšanu, lai noteiktu jebkuras piedēvētas subsīdijas pastāvēšanu, pakāpi un ietekmi, sāk tad, ja ir saņemta rakstiska sūdzība Kopienas ražošanas nozares vārdā no jebkuras fiziskas vai juridiskas personas vai jebkuras apvienības, kas nav juridiska persona.

Sūdzību var iesniegt Komisijai vai dalībvalstij, kas to pārsūta Komisijai. Komisija nosūta dalībvalstīm katras saņemtās sūdzības kopiju. Sūdzību uzskata par iesniegtu pirmajā darbdienā pēc tās piegādes Komisijai ar ierakstītu sūtījumu vai pēc tam, kad Komisija ir izsniegusi rakstisku apliecinājumu par saņemšanu.

Ja nav sūdzību, tomēr dalībvalsts rīcībā ir pietiekami pierādījumi par subsidēšanu un no tās izrietošu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, šī dalībvalsts tūlīt dara šos pierādījumus zināmus Komisijai.

2. Sūdzībā, kas minēta 1. punktā, ietver pietiekamus pierādījumus par kompensējamo subsīdiju pastāvēšanu (tostarp, ja iespējams, to apjomu), kaitējumu un cēloņsakarību starp importu, kam tiek piedēvētas subsīdijas, un piedēvēto kaitējumu. Sūdzība ietver šādu informāciju, ciktāl pamatoti tā ir pieejama sūdzības iesniedzējam:

ziņas par sūdzības iesniedzēju un aprakstu par Kopienā ražotā līdzīgā ražojuma apjomu un vērtību, kuru ražo sūdzības iesniedzējs. Ja rakstisko sūdzību iesniedz Kopienas ražošanas nozares vārdā, tad sūdzībā precizē ražošanas nozari, kuras vārdā sūdzība tiek iesniegta, ar sarakstu, kurā ietver visus zināmos līdzīgā ražojuma ražotājus (vai līdzīgā ražojuma ražotāju apvienības) Kopienā, un, iespēju robežās, ar šādu ražotāju Kopienā ražotā līdzīgā ražojuma apjoma un vērtības aprakstu;

b)	tā ražojuma pilnu aprakstu, kam tiek piedēvētas subsīdijas, kā arī tā konkrētās izcelsmes un/vai eksporta valsts vai valstu nosaukumus, ziņas par katru zināmo eksportētāju vai ārzemju ražotāju un to zināmo personu sarakstu, kas importē konkrēto ražojumu;

c)	pierādījumus attiecībā uz konkrēto subsīdiju pastāvēšanu, apjomu, iezīmēm un kompensējamību;

informāciju par pārmaiņām piedēvēti subsidētā importa apjomā, tāda importa ietekmi uz līdzīgo ražojumu cenām Kopienas tirgū un importa turpmāku ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ko pierāda būtiski faktori un indeksi, kas attiecas uz situāciju Kopienas ražošanas nozarē, kā tie, kas uzskaitīti 8. panta 2. un 4. punktā.

3. Komisija, cik iespējams, pārbauda sūdzībā sniegto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

4. Izmeklēšanu drīkst uzsākt, lai noteiktu, vai piedēvētās subsīdijas ir vai nav īpašas 4. panta 2. un 3. punkta nozīmē.

5. Izmeklēšanu drīkst uzsākt arī attiecībā uz tāda veida pasākumiem, kas uzskaitīti IV pielikumā, ciktāl tie satur subsīdijas elementu, kā noteikts 3. pantā, lai noteiktu, vai attiecīgie pasākumi pilnībā atbilst minētā pielikuma noteikumiem.

6. Izmeklēšanu atbilstīgi 1. punktam neuzsāk, ja vien nav noteikts, pamatojoties uz to, kādā mērā Kopienas līdzīgā ražojuma ražotāji atbalsta sūdzību vai iebilst pret to, ka sūdzību iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai sūdzība ir iesniegta tās vārdā. Uzskata, ka sūdzību iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai sūdzība ir iesniegta tās vārdā, ja to atbalsta tie Kopienas ražotāji, kuru kopējā produkcija veido vairāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas, ko saražo tās Kopienas ražošanas nozares daļa, kas vai nu atbalsta sūdzību, vai iebilst pret to. Izmeklēšanu tomēr nevar uzsākt, ja Kopienas ražotāji, kas skaidri ir pauduši savu atbalstu sūdzībai, kopumā pārstāv mazāk nekā 25 % no līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas, ko saražo Kopienas ražošanas nozare.

7. Ja vien nav pieņemts lēmums sākt izmeklēšanu, iestādes nenodod atklātībai sūdzību, kas vēlas panākt izmeklēšanas uzsākšanu. Tomēr pēc iespējas drīzāk pēc atbilstīgi dokumentētas sūdzības saņemšanas atbilstīgi šim pantam un jebkurā gadījumā pirms izmeklēšanas sākuma Komisija informē konkrēto izcelsmes un/vai eksportētāju valsti, ko uzaicina uz apspriešanos, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 2. punktā, un nonāktu pie risinājuma, kas panākts, abpusēji vienojoties.

8. Ja Komisija īpašos apstākļos nolemj sākt izmeklēšanu, nesaņemot rakstisku sūdzību šādas izmeklēšanas sākšanai, ko iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai kas iesniegta tās vārdā, tad tas ir jādara, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par kompensējamo subsīdiju, kaitējuma un cēloņsakarības pastāvēšanu, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.

9. Lemjot par to, vai sākt vai nesākt izmeklēšanu, vienlaikus izskata pierādījumus par subsīdijām un kaitējumu. Sūdzību noraida, ja pierādījumi vai nu par kompensējamām subsīdijām, vai par kaitējumu nav pietiekami, lai attaisnotu procedūru. Procedūru nesāk attiecībā uz valstīm, kuru importa preces aizņem mazāk nekā 1 % tirgus daļas, ja vien šādas valstis kopumā neveido 3 % vai vairāk no Kopienas patēriņa.

10. Sūdzību drīkst atsaukt pirms izmeklēšanas sākuma, un tādā gadījumā uzskata, ka tā nav tikusi iesniegta.

11. Ja pēc apspriešanās izrādās, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu procedūras sākšanu, tad Komisija to dara 45 dienās pēc sūdzības iesniegšanas un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja tiek iesniegti nepietiekami pierādījumi, tad sūdzības iesniedzēju pēc apspriešanās par to informē 45 dienās pēc dienas, kad sūdzība iesniegta Komisijai.

12. Paziņojumā par procedūras sākšanu paziņo par izmeklēšanas uzsākšanu, norāda attiecīgo ražojumu un valstis, dod saņemtās informācijas kopsavilkumu un paredz, ka visa būtiskā informācija ir jāsniedz Komisijai.

Tajā nosaka termiņu, kurā ieinteresētās puses iepazīstina ar sevi, rakstiski izklāsta savu viedokli un iesniedz informāciju, ja šāds viedoklis un informācija ir jāņem vērā izmeklēšanas laikā. Tajā ir noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās puses var pieteikties, lai Komisija tās uzklausītu saskaņā ar 11. panta 5. punktu.

13. Komisija informē eksportētājus, importētājus un importētāju un eksportētāju pārstāvju apvienības, kas, cik Komisijai ir zināms, ir ieinteresētās puses, kā arī izcelsmes un/vai eksportētāju valsti un sūdzības iesniedzējus par procedūras uzsākšanu un, pienācīgi rūpējoties par konfidenciālas informācijas aizsardzību, izsniedz pilnu 1. punktā minētās rakstiskās sūdzības tekstu zināmajiem eksportētājiem un izcelsmes un/vai eksportētājas valsts iestādēm, un pēc pieprasījuma dara to zināmu arī citām iesaistītajām ieinteresētajām pusēm. Ja iesaistīto eksportētāju skaits ir īpaši liels, pilno rakstiskās sūdzības tekstu var nosūtīt tikai izcelsmes un/vai eksportētājas valsts iestādēm vai attiecīgajai profesionālajai apvienībai.

14. Izmeklēšana par kompensācijas maksājumu nekavē muitošanas procedūras.

11. pants

Izmeklēšana

1. Pēc procedūras uzsākšanas Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, sāk izmeklēšanu Kopienas līmenī. Šāda izmeklēšana attiecas gan uz subsidēšanu, gan kaitējumu, un tos izmeklē vienlaikus.

Lai sasniegtu reprezentatīvu konstatējumu, tiek izvēlēts izmeklēšanas periods, kas saistībā ar subsidēšanu parasti sakrīt ar 5. pantā paredzēto izmeklēšanas periodu.

Informāciju, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda, parasti neņem vērā.

2. Pusēm, kas saņem aptaujas anketu, ko izmanto kompensācijas maksājumu izmeklēšanā, dod vismaz 30 dienas atbildei. Eksportētājiem termiņu skaita no aptaujas anketas saņemšanas dienas, ko šai nolūkā uzskata par saņemtu vienu nedēļu pēc tam, kad tā izsūtīta respondentam vai nosūtīta atbilstīgajai izcelsmes un/vai eksportētājas valsts diplomātiskajai pārstāvniecībai. Drīkst piešķirt pagarinājumu līdz 30 dienām, pienācīgi ņemot vērā izmeklēšanas termiņus, ar noteikumu, ka attiecīgā puse, norādot uz īpašiem apstākļiem, pienācīgi pamato šādu pagarinājumu.

3. Komisija var prasīt, lai dalībvalstis tai sniegtu informāciju, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apmierinātu šos pieprasījumus.

Tās nosūta Komisijai prasīto informāciju kopā ar visu veikto pārbaužu, kontroļu vai izmeklēšanas rezultātiem.

Ja šī informācija var interesēt visus vai arī ja tās nosūtīšanu pieprasa kāda dalībvalsts, tad Komisija to nosūta dalībvalstīm ar noteikumu, ka tā nav konfidenciāla. Ja informācija ir konfidenciāla, tad nosūta nekonfidenciālu kopsavilkumu.

4. Komisija var prasīt, lai dalībvalstis veiktu visas vajadzīgās pārbaudes un kontroles, jo īpaši attiecībā uz importētājiem, tirgotājiem un Kopienas ražotājiem, un veiktu izmeklēšanu trešās valstīs, ar noteikumu, ka attiecīgie uzņēmumi devuši savu piekrišanu un ka konkrētās valsts valdība ir par to oficiāli brīdināta un neiebilst.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apmierinātu šos Komisijas pieprasījumus.

Komisijas amatpersonas tiek pilnvarotas palīdzēt dalībvalstu amatpersonām veikt to pienākumus, ja Komisija vai kāda dalībvalsts to prasa.

5. Ieinteresētās puses, kas ir ar sevi iepazīstinājušas saskaņā ar 10. panta 12. punkta otro daļu, tiek uzklausītas, ja termiņā, kas noteikts paziņojumā, kurš publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tās ir iesniegušas rakstisku lūgumu tās uzklausīt, norādot, ka tās ir ieinteresētās puses, ko procedūras rezultāts var iespaidot, un ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

6. Importētājiem, eksportētājiem un sūdzību iesniedzējiem, kas ir ar sevi iepazīstinājuši saskaņā ar 10. panta 12. punkta otro daļu, un izcelsmes un/vai eksportētājas valsts valdībai pēc to lūguma tiek dota iespēja tikties ar pusēm, kurām ir pretējas intereses, lai būtu iespējams izklāstīt pretējus viedokļus un piedāvāt atspēkojumus.

Piedāvājot šādu iespēju, jāņem vērā vajadzība saglabāt konfidencialitāti, kā arī pušu vajadzības.

Nevienai pusei nav obligāti jāpiedalās sanāksmē, un nepiedalīšanās neiespaido šīs puses lietu.

Mutisku informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo pantu, Komisija ņem vērā tiktāl, ciktāl tas vēlāk tiek apstiprināts rakstiski.

7. Sūdzību iesniedzēji, izcelsmes un/vai eksportētājas valsts valdība, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības, lietotāju un patērētāju organizācijas, kas ir ar sevi iepazīstinājušas saskaņā ar 10. panta 12. punkta otro daļu, drīkst pēc rakstiska lūguma iepazīties ar visu informāciju, ko Komisijas rīcībā ir nodevusi jebkura no izmeklēšanā iesaistītajām pusēm, izņemot iekšējos dokumentus, ko sagatavojušas Kopienas vai tās dalībvalstu iestādes, ja šāda informācija ir būtiska viņu interešu aizstāvībai un nav konfidenciāla 29. panta nozīmē, un tiek izmantota izmeklēšanā.

Šādas puses drīkst atbildēt uz šādu informāciju, un viņu komentārus ņem vērā, ja vien tie ir pietiekami pamatoti.

8. Izņemot apstākļus, kas minēti 28. pantā, pēc iespējas rūpīgāk jāpārbauda tās informācijas precizitāte, ko piegādā ieinteresētās puses un ar ko pamatoti secinājumi.

9. Saskaņā ar 10. panta 11. punktu uzsāktas procedūras sakarā izmeklēšanu, ja vien tas ir iespējams, pabeidz viena gada laikā. Jebkurā gadījumā šādas izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz 13 mēnešos pēc to uzsākšanas saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz saistībām izdarīti atbilstīgi 13. pantam, vai saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz galīgo rīcību izdarīti atbilstīgi 15. pantam.

10. Visas izmeklēšanas laikā Komisija piešķir izcelsmes un/vai eksportētājai valstij saprātīgu iespēju turpināt apspriešanos, lai noskaidrotu faktisko situāciju un nonāktu pie savstarpēji saskaņota risinājuma.

12. pants

Pagaidu pasākumi

1. Pagaidu maksājumus drīkst piemērot tad, ja:

a)	saskaņā ar 10. pantu ir uzsākta procedūra;

b)	par to ir sniegts paziņojums un ieinteresētajām pusēm ir dotas pietiekamas iespējas iesniegt informāciju un komentārus saskaņā ar 10. panta 12. punkta otro daļu;

c)	provizoriski ir noteikts, ka ievestais ražojums iegūst no kompensējamām subsīdijām, no kā rodas kaitējums Kopienas ražošanas nozarei; un

d)	Kopienas intereses prasa iejaukšanos, lai novērstu šādu kaitējumu.

Pagaidu maksājumus piemēro ne agrāk kā 60 dienas pēc procedūras uzsākšanas, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc procedūras sākuma.

Pagaidu kompensācijas maksājuma lielums nepārsniedz kopējo iepriekš noteikto kompensējamo subsīdiju apjomu, bet tam būtu jābūt mazākam par minēto apjomu, ja šāds mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

2. Pagaidu maksājumus nodrošina ar nodrošinājumu, un konkrēto ražojumu laišana brīvā apgrozībā Kopienā ir atkarīga no šāda nodrošinājuma iesniegšanas.

3. Komisija pēc apspriešanās vai ārkārtējos gadījumos pēc dalībvalstu informēšanas veic pagaidu pasākumus. Pēdējā minētajā gadījumā apspriešanās notiek vēlākais 10 dienas pēc dalībvalstu informēšanas par Komisijas veiktajiem pasākumiem.

4. Ja dalībvalsts pieprasa tūlītēju Komisijas iejaukšanos un ja 1. punkta pirmās un otrās daļas nosacījumi ir izpildīti, tad Komisija ilgākais piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas nolemj, vai tiks piemērots pagaidu kompensācijas maksājums.

5. Komisija tūlīt informē Padomi un dalībvalstis par jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. līdz 4. punktu. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu drīkst nolemt citādi.

6. Pagaidu kompensācijas maksājumus piemēro ilgākais uz četriem mēnešiem.

13. pants

Saistības

1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka subsidēšana pastāv un ka tā ir radījusi zaudējumus, Komisija var piekrist piedāvājumiem uzņemties saistības, saskaņā ar kurām:

a)	izcelsmes un/vai eksportētāja valsts piekrīt likvidēt vai ierobežot subsīdiju vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās ietekmi; vai

b)	jebkurš eksportētājs apņemas pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu uz konkrēto apgabalu tik ilgi, kamēr šāds eksports gūst labumu no kompensējamām subsīdijām, tā, lai Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju varētu pārliecināties, ka subsīdiju kaitīgās sekas ir likvidētas.

Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem.

Atbilstīgi šīm saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks, kā nepieciešams, lai atlīdzinātu kompensējamo subsīdiju apmēru, bet tam jābūt mazākam nekā kompensējamo subsīdiju apmēram, ja šāds paaugstinājums būtu pietiekams Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu novēršanai.

2. Saistības drīkst ieteikt Komisija, tomēr neviena valsts vai eksportētājs nav spiests uzņemties šādas saistības. Tas, ka valstis vai eksportētāji nepiedāvā šādas saistības vai nepieņem uzaicinājumu to darīt, nekādā veidā nekaitē procedūrai.

Tomēr drīkst noteikt, ka kaitējuma drauds ir reālāks, ja subsidētais imports turpinās. Saistības nepieprasa vai nepieņem no valstīm vai eksportētājiem, ja vien jau nav provizoriska apstiprinājuma par subsidēšanu un kaitējumu, ko izraisījusi šāda subsidēšana.

Izņemot ārkārtas gadījumus, saistības nedrīkst piedāvāt pēc tā termiņa beigām, kura laikā drīkst iesniegt atsauksmes saskaņā ar 30. panta 5. punktu.

3. Piedāvātās saistības nav jāpieņem, ja to pieņemšanu uzskata par nepraktisku, piemēram, ja faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai citu iemeslu dēļ, tostarp vispārēja rakstura iemeslu dēļ. Konkrētajai izcelsmes un/vai eksportētājai valstij drīkst paziņot iemeslus, kuru dēļ tiek ierosināts noraidīt saistību piedāvājumu, un dot iespēju iesniegt par to komentārus. Noraidījuma iemeslus izklāsta galīgajā lēmumā.

4. Pusēm, kas piedāvā saistības, jāsniedz šādu saistību nekonfidenciāls variants, lai to varētu darīt zināmu izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm.

5. Ja saistības pēc apspriešanās tiek pieņemtas un ja Padomdevēja komiteja neceļ iebildumus, izmeklēšanu pārtrauc. Visos pārējos gadījumos Komisija tūlīt iesniedz Padomei ziņojumu par apspriešanās rezultātiem un priekšlikumu pārtraukt izmeklēšanu. Izmeklēšanu uzskata par pārtrauktu, ja viena mēneša laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nav nolēmusi citādi.

6. Ja saistības pieņem, subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšanu parasti pabeidz. Šādā gadījumā, ja nosaka, ka subsidēšanas vai kaitējuma nav, saistības automātiski zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad šādi ir noteikts lielā mērā tieši šo saistību dēļ. Šādos gadījumos drīkst pieprasīt, lai saistības tiktu uzturētas saprātīgu laikposmu.

Gadījumā, ja tiek noteikts, ka pastāv subsidēšana un kaitējums, saistības turpinās saskaņā ar to noteikumiem un šīs regulas noteikumiem.

7. Komisija no jebkuras valsts vai eksportētāja, no kura ir pieņemtas saistības, pieprasa periodiski sniegt informāciju par šo saistību pildīšanu un atļaut pārbaudīt attiecīgos datus. Šādu prasību nepildīšanu atzīst par saistību pārkāpumu.

8. Ja saistības no noteiktiem eksportētājiem pieņem izmeklēšanas laikā, tad 18., 19., 20. un 22. panta nolūkos uzskata, ka šādas saistības stājas spēkā no dienas, kad izmeklēšana attiecībā uz šo izcelsmes un/vai eksportētāju valsti tiek pabeigta.

9. Gadījumā, ja kāda puse neizpilda vai atsauc saistības, vai gadījumā, ja Komisija atsauc savu piekrišanu saistībām, tad pēc apspriešanās šo piekrišanu pēc vajadzības atsauc vai nu ar Komisijas lēmumu, vai ar Komisijas regulu un automātiski piemēro vai nu pagaidu maksājumu, kuru Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. pantu, vai galīgo maksājumu, kuru Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka attiecīgajam eksportētājam vai eksportētājvalstij un/vai izcelsmes valstij ir bijusi dota iespēja izteikt komentārus, izņemot gadījumu, ja saistības ir atsaucis pats eksportētājs vai minētā valsts.

Ikviena ieinteresētā puse var iesniegt informāciju, kas sniedz prima facie pierādījumus par saistību neizpildi. Turpmāku izmeklēšanu, lai konstatētu, vai saistības ir vai nav izpildītas, parasti pabeidz sešos mēnešos, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc tam, kad iesniegts attiecīgi pamatots pieprasījums.

Komisija var pieprasīt dalībvalstu kompetento iestāžu palīdzību, lai novērotu saistību izpildi.

10. Pagaidu maksājumu pēc apspriešanās drīkst piemērot saskaņā ar 12. pantu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, ja ir iemesls uzskatīt, ka saistības ir pārkāptas, vai saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā, ja nav pabeigta izmeklēšana, kas noveda pie saistībām.

14. pants

Procedūras izbeigšana bez pasākumu noteikšanas

1. Ja sūdzība tiek atsaukta, tad procedūru var izbeigt, ja vien šāda izbeigšana nav pretrunā ar Kopienas interesēm.

2. Ja pēc apspriešanās drošības pasākumi nav vajadzīgi un Padomdevēja komiteja neceļ iebildumus, izmeklēšanu vai procedūru izbeidz. Visos pārējos gadījumos Komisija tūlīt iesniedz Padomei ziņojumu par apspriešanās rezultātiem un priekšlikumu izbeigt procedūru. Procedūru uzskata par izbeigtu, ja viena mēneša laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nav pieņēmusi citādu lēmumu.

3. Procedūru tūlīt izbeidz, ja saskaņā ar 5. punktu nosaka, ka kompensējamo subsīdiju apjoms ir minimāls vai ka faktiskais vai potenciālais subsidētā importa apjoms vai kaitējums ir neliels.

4. Attiecībā uz procedūru, kas sākta saskaņā ar 10. panta 11. punktu, kaitējumu parasti uzskata par nelielu, ja šā importa tirgus daļa ir mazāka nekā apjomi, kas noteikti 10. panta 9. punktā. Izmeklēšanā, kas attiecas uz importu no jaunattīstības valstīm, subsidētā importa apjomu arī uzskata par nelielu, ja tas veido mazāk nekā 4 % no kopējā līdzīgā ražojuma importa Kopienā, ja vien imports no jaunattīstības valstīm, kura atsevišķās daļas no kopējā importa veido mazāk nekā 4 %, kopā veido vairāk nekā 9 % no kopējā līdzīgā ražojuma importa Kopienā.

5. Kompensējamo subsīdiju apjomu uzskata par minimālu, ja šāds apjoms ir mazāks nekā 1 % ad valorem, izņemot, ja attiecībā uz izmeklēšanu, kas attiecas uz importu no jaunattīstības valstīm, minimālais slieksnis ir 2 % ad valorem, ar noteikumu, ka tiek izbeigta tikai izmeklēšana, ja kompensējamo subsīdiju apjoms ir mazāks par attiecīgo minimālo līmeni atsevišķiem eksportētājiem, uz kuriem joprojām attiecas procedūra un kuriem var veikt atkārtotu izmeklēšanu, attiecībā uz konkrēto valsti veicot turpmāku pārskatīšanu saskaņā ar 18. un 19. pantu.

15. pants

Galīgo maksājumu piemērošana

1. Ja fakti galīgi pierāda kompensējamo subsīdiju un to radīto zaudējumu esamību un Kopienas interesēs ir iejaukties saskaņā ar 31. pantu, tad Padome uz Komisijas iesniegta priekšlikuma pamata pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju piemēro galīgo kompensācijas maksājumu.

Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida.

Ja spēkā ir pagaidu maksājumi, tad priekšlikumu galīgajai rīcībai iesniedz vismaz vienu mēnesi pirms šādu maksājumu termiņa beigām.

Nekādi pasākumi netiek piemēroti, ja subsīdija vai subsīdijas tiek atceltas vai ja tiek pierādīts, ka subsīdijas vairs nedod nekādu labumu attiecīgajiem eksportētājiem.

Pagaidu kompensācijas maksājuma apmērs nepārsniedz konstatēto kompensējamo subsīdiju apjomu, bet tam vajadzētu būt mazākam par kopējo kompensējamo subsīdiju apjomu, ja šāds mazāks maksājums būtu pietiekams Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu novēršanai.

2. Kompensācijas maksājumu katram gadījumam atbilstīgā apjomā bez diskriminācijas un neatkarīgi no to avota piemēro ražojuma importam, kas iegūst no kompensējamām subsīdijām un rada kaitējumu, izņemot importu no tiem avotiem, no kuriem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem ir pieņemtas saistības. Regulā, ar kuru piemēro maksājumu, precizē maksājumu katram piegādātājam vai, ja tas nav izpildāms, konkrētajai piegādātājai valstij.

3. Ja Komisija ir veikusi ierobežotas pārbaudes saskaņā ar 27. pantu, tad jebkurš kompensācijas maksājums, ko piemēro to eksportētāju vai ražotāju importam, kas ir ar sevi iepazīstinājuši saskaņā ar 27. pantu, bet kas netika ietverti pārbaudē, nepārsniedz kompensējamo subsīdiju vidējo svērto apjomu, kas paraugam noteikts pusēm.

Šā punkta vajadzībām Komisija neņem vērā ne nulles un minimālos kompensējamo subsīdiju apjomus, ne arī kompensējamo subsīdiju apjomus, kas noteikti apstākļos, kuri minēti 28. pantā.

Atsevišķus maksājumus piemēro importam, ko ieved jebkurš eksportētājs vai ražotājs, kuram ir aprēķināts individuālais subsidēšanas apjoms, kā paredzēts 27. pantā.

16. pants

Atpakaļejošā darbība

1. Pagaidu pasākumus un galīgos kompensācijas maksājumus piemēro tikai tiem ražojumiem, ko laiž brīvā apgrozībā pēc to pasākumu stāšanās spēkā, kuri veikti, atkarībā no apstākļiem ievērojot 12. panta 1. punktu vai 15. panta 1. punktu, ar izņēmumiem, kas noteikti šajā regulā.

2. Ja ir piemērots pagaidu maksājums un fakti, kas galu galā tiek konstatēti, rāda, ka pastāv kompensējamas subsīdijas un kaitējums, Padome neatkarīgi no tā, vai ir jāuzliek galīgais kompensācijas maksājums, nolemj, kāda pagaidu maksājuma daļa galu galā ir jāiekasē.

Šajā nolūkā “kaitējums” neietver būtisku palēninājumu Kopienas ražošanas nozares izveidē, nedz arī būtiska kaitējuma draudus, izņemot gadījumus, kad tiek atklāts, ka tas, ja nebūs pagaidu pasākumu, būtu izvērties par būtisku kaitējumu. Visos pārējos gadījumos, kas saistīti ar šādiem draudiem vai palēninājumu, jebkuru provizorisku summu atbrīvo un galīgos maksājumus drīkst piemērot vienīgi no tās dienas, kad tiek galīgi noteikti draudi vai būtisks palēninājums.

3. Ja galīgais kompensācijas maksājums ir lielāks par pagaidu maksājumu, starpību neiekasē. Ja galīgais maksājums ir mazāks par pagaidu maksājumu, maksājumu pārrēķina. Ja galīgais slēdziens ir negatīvs, pagaidu maksājumu neapstiprina.

4. Galīgo kompensācijas maksājumu drīkst piemērot tiem ražojumiem, kas ievesti patēriņam ne vairāk kā 90 dienas pirms datuma, kad tika piemēroti pagaidu pasākumi, bet ne pirms izmeklēšanas sākuma.

Pirmo daļu piemēro ar noteikumu:

a)	ka šis imports ir reģistrēts saskaņā ar 24. panta 5. punktu;

b)	ka Komisija ieinteresētajiem importētājiem ir devusi iespēju iesniegt atsauksmes;

c)	pastāv kritiski apstākļi, kuros konkrētajam subsidētajam ražojumam tāda ražojuma liela apjoma imports relatīvi īsā laikposmā, kas iegūst no kompensējamām subsīdijām saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ir radījis kaitējumu, ko ir grūti labot; un

d)	uzskata, ka tāpēc, lai nepieļautu šāda kaitējuma atkārtošanos, jāaprēķina šādam importam kompensācijas maksājumi ar atpakaļejošu datumu.

5. Ja saistības tiek pārkāptas vai atsauktas, galīgos maksājumus drīkst piemērot precēm, ko laiž brīvā apgrozībā ne vairāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas, ar noteikumu, ka šis imports ir reģistrēts saskaņā ar 24. panta 5. punktu un ka nevienu šādu aprēķinu, kas stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu, nepiemēro importam, kas ievests pirms saistību pārkāpuma vai atsaukšanas.

17. pants

Ilgums

Kompensācijas pasākums ir spēkā tikai tik ilgi un tādā mērā, cik tas ir vajadzīgs, lai neitralizētu kompensējamās subsīdijas, kas rada kaitējumu.

18. pants

Pārskatīšana pirms termiņa beigām

1. Galīgā kompensācijas pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā ieviešanas vai piecus gadus pēc tā nesenākās pārskatīšanas, kas ir attiekusies gan uz subsidēšanu, gan uz kaitējumu, ja vien pārskatīšanā netiek noteikts, ka pasākuma beigšanās var novest pie subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu pārskatīšanu pirms termiņa beigām sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko iesnieguši Kopienas ražotāji vai kas iesniegts viņu vārdā, un pasākums paliek spēkā līdz šādas pārskatīšanas pabeigšanai.

2. Pārskatīšanu pirms termiņa beigām sāk, ja pieprasījumā ir ietverti pietiekami pierādījumi, ka pēc pasākumu beigšanās subsidēšana un kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties. Šādu varbūtību drīkst, piemēram, parādīt ar pierādījumu par turpinātu subsidēšanu un kaitējumu vai ar pierādījumu, ka kaitējums ir novērsts daļēji vai tikai tāpēc, ka pastāv pasākumi, vai ar pierādījumu, ka eksportētāju apstākļi vai tirgus nosacījumi ir tādi, kas norāda uz turpmākas subsidēšanas iespēju, kura rada kaitējumu.

3. Veicot pārskatīšanu saskaņā ar šo pantu, eksportētājiem, importētājiem, izcelsmes un/vai eksportētājai valstij, kā arī Kopienas ražotājiem tiek dota iespēja paplašināt, atspēkot vai iesniegt komentārus par jautājumiem, kas izklāstīti pārskatīšanas pieprasījumā, un, gatavojot slēdzienu, pienācīgi ņem vērā visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus, kas iesniegti saistībā ar jautājumu par to, vai ir vai nav iespējams, ka pasākumu beigšanās izraisītu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

4. Paziņojumu par gaidāmo pasākumu beigšanos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī piemērotā laikā pasākumu piemērošanas laika pēdējā gadā, kā noteikts šajā pantā. Pēc tam Kopienas ražotājiem ir tiesības ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms piecu gadu termiņa beigām iesniegt pieprasījumu par pārskatīšanu saskaņā ar 2. punktu. Publicē arī paziņojumu par pasākumu faktisko beigu termiņu saskaņā ar šo pantu.

19. pants

Starpposma pārskatīšana

1. Vajadzību turpināt pasākumu piemērošanu drīkst arī pārskatīt, ja tas ir pamatoti, pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma, vai ar noteikumu, ka ir pagājis saprātīgs laikposms – vismaz viens gads – pēc galīgā pasākuma noteikšanas, pēc eksportētāja, importētāja vai Kopienas ražotāju vai izcelsmes un/vai eksportētājas valsts pieprasījuma, kurā ir ietverti pietiekami pierādījumi, kas pamato vajadzību pēc šādas starpposma pārskatīšanas.

2. Starpposma pārskatīšanu sāk, ja pieprasījumā ir ietverti pietiekami pierādījumi, ka nav vajadzīgs ilgāk turpināt piemērot pasākumu, lai atlīdzinātu kompensējamo subsīdiju, un/vai ka ir maz ticams, ka kaitējums turpināsies vai atkārtosies, ja pasākumu atcels vai mainīs, vai ka spēkā esošais pasākums nav vai vairs nav pietiekams, lai neitralizētu kompensējamo subsīdiju, kas rada kaitējumu.

3. Gadījumā, ja piemērotie kompensācijas maksājumi ir mazāki par konstatēto kompensējamo subsīdiju apjomu, var sākt starpposma pārskatīšanu, ja Kopienas ražotāji vai jebkuras citas ieinteresētās puses parasti divos gados no šo pasākumu spēkā stāšanās iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda un pirms vai pēc pasākumu piemērošanas Kopienā importēto ražojumu eksporta cenas ir samazinājušās vai palikušas nemainīgas vai nepietiekami mainījušās tālākpārdošanas cenas. Ja izmeklēšanā pierādās, ka šādi apgalvojumi ir patiesi, kompensācijas maksājumi var tikt palielināti, lai sasniegtu cenu paaugstinājumu, kas vajadzīgs kaitējuma novēršanai. Tomēr palielinātā maksājuma apmērs nepārsniedz kompensējamo subsīdiju apmēru.

Starpposma pārskatīšanu saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem var atsākt arī pēc Kopienas iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma.

4. Veicot pārskatīšanu saskaņā ar šo pantu, Komisija, inter alia, drīkst apsvērt, vai apstākļi attiecībā uz subsidēšanu un kaitējumu ir ievērojami mainījušies, vai arī to, vai spēkā esošie pasākumi sasniedz vēlamos rezultātus kaitējuma likvidēšanā, kas noteikts iepriekš saskaņā ar 8. pantu. Šajā sakarā galaslēdzienā ņem vērā visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus.

20. pants

Paātrināta pārskatīšana

Katram eksportētājam, uz kura eksportu attiecināts galīgais kompensācijas maksājums, bet par kuru individuāli nav veikta izmeklēšana sākotnējās izmeklēšanas laikā tādu iemeslu dēļ, kas nebija atteikšanās sadarboties ar Komisiju, ir tiesības, pēc pieprasījuma, uz paātrinātu pārskatīšanu tā, lai Komisija varētu ātri noteikt individuālo kompensācijas maksājuma likmi šādam eksportētājam.

Šādu pārskatīšanu sāk pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad Kopienas ražotājiem ir dota iespēja iesniegt savus komentārus.

21. pants

Atmaksājumi

1. Neatkarīgi no 18. panta importētājs drīkst pieprasīt atmaksāt iekasētos maksājumus, ja tiek pierādīts, ka kompensējamo subsīdiju apjoms, uz kura pamata maksājums tika maksāts, ir vai nu likvidēts, vai samazināts līdz līmenim, kas ir zem spēkā esošā maksājuma līmeņa.

2. Pieprasot atmaksāt kompensācijas maksājumus, importētājs iesniedz Komisijai pieteikumu. Pieteikumu iesniedz caur dalībvalsti, kuras teritorijā ražojumi laisti brīvā apgrozībā, sešos mēnešos pēc datuma, kad kompetentās iestādes pienācīgi noteikušas galīgo iekasējamo maksājumu summu, vai pēc datuma, kad pieņemts galīgais lēmums iekasēt summas, ko līdz tam nodrošināja ar pagaidu maksājumiem. Dalībvalstis tūlīt nosūta pieprasījumu Komisijai.

3. Atmaksājuma pieteikumu uzskata par pienācīgi pamatotu ar pierādījumiem tikai tad, ja tajā ir ietverta precīza informācija par pieprasītā kompensācijas maksājuma atmaksājuma summu un visa muitas dokumentācija, kas attiecas uz šādas summas aprēķināšanu un maksājumiem. Tajā ietver arī pierādījumus par kompensējamu subsīdiju apjomu pārskatīšanas laikposmā eksportētājam vai ražotājam, kuram piemēro maksājumu. Gadījumos, ja importētājs nav saistīts ar konkrēto eksportētāju vai ražotāju un šāda informācija nav tūlīt pieejama vai arī ja eksportētājs vai ražotājs nevēlas izsniegt to importētājam, pieteikumā ietver eksportētāja vai ražotāja paziņojumu par to, ka kompensējamo subsīdiju apjoms ir samazināts vai likvidēts, kā precizēts šajā pantā, un ka attiecīgie atbalsta pierādījumi tiks iesniegti Komisijai. Ja eksportētājs vai ražotājs nesagādā šādus pierādījumus saprātīgā termiņā, pieteikumu noraida.

4. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju nolemj, vai un kādā mērā pieteikums ir jāpieņem, vai arī tā var katrā laikā nolemt sākt starpposma pārskatīšanu, pēc kuras informāciju un rezultātus, kas iegūti no šādas pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro šādai pārskatīšanai, izmanto, lai noteiktu, vai un kādā mērā atmaksājums ir pamatots.

Maksājumu atmaksāšanu parasti veic 12 mēnešos un nekādā gadījumā ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc datuma, kurā tā ražojuma importētājs, uz kuru attiecas kompensācijas maksājums, iesniedzis atmaksājuma pieteikumu, kas pienācīgi pamatots ar pierādījumiem.

Jebkura atļauta atmaksājuma izmaksu parasti veic dalībvalstis 90 dienās pēc pirmajā daļā minētā lēmuma.

22. pants

Vispārīgi noteikumi par pārskatīšanu un atmaksājumiem

1. Šīs regulas būtiskos noteikumus par procedūrām un izmeklēšanas veikšanu, izņemot tos, kas attiecas uz termiņiem, piemēro jebkādai pārskatīšanai saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu.

Pārskatīšanu saskaņā ar 18. un 19. pantu veic paātrināti un parasti pabeidz 12 mēnešos no pārskatīšanas sākšanas dienas. Katrā ziņā pārskatīšanu saskaņā ar 18. un 19. pantu visos gadījumos pabeidz 15 mēnešos pēc to sākšanas.

Pārskatīšanu saskaņā ar 20. pantu jebkurā gadījumā pabeidz deviņos mēnešos pēc to sākšanas.

Ja pārskatīšana saskaņā ar 18. pantu ir sākta, kamēr tajā pašā procedūrā turpinās pārskatīšana saskaņā ar 19. pantu, tad pārskatīšanu saskaņā ar 19. pantu pabeidz tajā pašā laikā, kas paredzēts iepriekš attiecībā uz pārskatīšanu saskaņā ar 18. pantu.

Komisija rīcības priekšlikumu Padomei iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms iepriekšminēto termiņu beigām.

Ja izmeklēšana nav pabeigta iepriekšminētajos termiņos, tad pasākumi:

a)	nav spēkā, ja izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar 18. pantu;

b)	nav spēkā, ja paralēli tiek veiktas izmeklēšanas saskaņā ar 18. un 19. pantu, ar nosacījumu, ka vai nu izmeklēšana saskaņā ar 18. pantu ir sākta, kamēr saskaņā ar to pašu procedūru tiek veikta pārskatīšana saskaņā ar 19. pantu, vai ka minētie pārskati sākti vienlaikus; vai

c)	paliek nemainīti, ja izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar 19. un 20. pantu.

Paziņojumu par pasākumu faktisko izbeigšanu vai saglabāšanu saskaņā ar šo punktu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Pārskatīšanu saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu sāk Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju.

3. Atkarībā no pārskatīšanas rezultātiem pasākumus vai nu atceļ, vai saglabā saskaņā ar 18. pantu vai arī atceļ, saglabā vai groza saskaņā ar 19. un 20. pantu tā Kopienas iestāde, kas atbild par to ieviešanu.

4. Ja pasākumus atceļ atsevišķiem eksportētājiem, bet ne valstij kopumā, uz šādiem eksportētājiem joprojām turpina attiecināt procedūru un par viņiem var atkārtoti veikt izmeklēšanu jebkurā turpmākā pārskatīšanā, ko veic attiecībā uz minēto valsti, ievērojot šo pantu.

5. Ja pasākumu atkārtota pārskatīšana saskaņā ar 19. pantu notiek pasākumu piemērošanas beigās, kā noteikts 18. pantā, tad pasākumus arī atkārtoti pārskata saskaņā ar 18. pantu.

6. Visās izmeklēšanās, kas attiecas uz atkārtotu pārskatīšanu vai atmaksāšanu un ko veic saskaņā ar 18. līdz 21. pantu, Komisija ar noteikumu, ka apstākļi nav mainījušies, piemēro to pašu metodoloģiju, ko izmantoja izmeklēšanā, kas noveda pie maksājuma, pienācīgi ņemot vērā 5., 6., 7. un 27. pantu.

23. pants

Apiešana

1. Saskaņā ar šo regulu piemēroto kompensācijas maksājumu darbības jomu var paplašināt attiecībā uz nedaudz pārveidota vai nepārveidota līdzīga ražojuma importu no trešām valstīm vai attiecībā uz nedaudz pārveidota līdzīga ražojuma importu no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, vai arī attiecībā uz tā sastāvdaļām, ja notiek spēkā esošo pasākumu apiešana.

2. Kompensācijas maksājumus, kuri nepārsniedz saskaņā ar 15. panta 2. punktu piemēroto atlikušo kompensācijas maksājuma likmi, var attiecināt arī uz importu no uzņēmumiem, kas gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem valstīs, uz kurām attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana.

3. Apiešanu definē kā pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Kopienu vai starp atsevišķiem uzņēmumiem valstī, kurai piemēro pasākumus, un Kopienu, kuri izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma piemērošanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgo ražojumu cenu un/vai daudzumu izteiksmē un ka ievestie līdzīgie ražojumi un/vai to daļas joprojām gūst labumu no subsīdijas.

Pirmajā daļā minētā prakse, process vai darbs, cita starpā, ietver:

a)	attiecīgā ražojuma nelielu pārveidošanu, lai to varētu klasificēt ar muitas kodiem, kuriem parasti nepiemēro pasākumus, ar nosacījumu, ka šādu pārveidojumu rezultātā nemainās ražojuma būtiskās īpašības;

b)	tāda ražojuma, kuram piemēro pasākumus, sūtījumu caur trešām valstīm un eksportētāju; un

c)	ražotāju veiktu savu tirdzniecības modeļu vai pārdošanas kanālu reorganizāciju valstī, kurai piemēro pasākumus, lai vēlāk savus ražojumus eksportētu uz Kopienu caur ražotājiem, kuri gūst labumu no atsevišķā maksājuma likmes, kas ir zemāka nekā attiecīgā ražotāja ražojumiem piemērojamā likme.

4. Izmeklēšanu saskaņā ar šo pantu sāk pēc Komisijas priekšlikuma vai pēc dalībvalsts vai ikvienas ieinteresētās puses pieprasījuma, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem attiecībā uz 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem faktoriem. Izmeklēšanu sāk pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ar Komisijas regulu, kurā var būt ietverti arī norādījumi muitas iestādēm ievestajām precēm piemērot reģistrāciju saskaņā ar 24. panta 5. punktu vai arī pieprasīt garantijas.

Izmeklēšanu veic Komisija, kurai var palīdzēt muitas iestādes, un izmeklēšanu pabeidz deviņos mēnešos.

Ja galīgi noskaidroti fakti attaisno pasākumu darbības jomas paplašināšanu, to veic Padome pēc Komisijas priekšlikuma, iepriekš apspriežoties ar Padomdevēju komiteju. Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida.

Paplašinājums ir spēkā no dienas, kad saskaņā ar 24. panta 5. punktu tika ieviesta reģistrācija vai kad tika pieprasītas garantijas. Attiecīgos šīs regulas procedūras noteikumus par izmeklēšanas sākšanu un veikšanu piemēro atbilstīgi šim pantam.

5. Uz ievestajām precēm neattiecas reģistrācija saskaņā ar 24. panta 5. punktu vai pasākumi, ja tās tirgo uzņēmumi, kuri gūst priekšrocības no atbrīvojumiem.

6. Atbrīvojumu pieprasījumus, kas pienācīgi pamatoti ar pierādījumiem, iesniedz termiņos, kas noteikti Komisijas regulā, ar kuru sāk izmeklēšanu.

Ja apiešanas prakse, process vai darbības notiek ārpus Kopienas, atbrīvojumus var piešķirt tiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, kuri var uzrādīt, ka viņi nav saistīti ne ar vienu ražotāju, kam piemēro pasākumus, un kuriem pierāda, ka viņi nav iesaistīti 3. punktā definētajā apiešanas praksē.

Ja apiešanas prakse, process vai darbības notiek Kopienā, atbrīvojumus var piešķirt tiem importētājiem, kuri var pierādīt, ka viņi nav saistīti ar ražotājiem, kam piemēro pasākumus.

Šos atbrīvojumus piešķir ar Komisijas lēmumu pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju vai ar Padomes lēmumu, ar ko nosaka pasākumus, un tie paliek spēkā attiecīgajā lēmumā noteiktajā laikposmā un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.

Ja ir izpildīti 20. pantā paredzētie noteikumi, tad atbrīvojumus var piešķirt arī pēc izmeklēšanas pabeigšanas, kuras rezultātā paplašināta pasākumu darbības joma.

7. Ja kopš pasākumu darbības jomas paplašināšanas ir pagājis vismaz viens gads un ja atbrīvojumu pieprasa vai, iespējams, pieprasīs ievērojams skaits pušu, Komisija var pieņemt lēmumu sākt pārskatīt pasākumu darbības jomas paplašināšanu. Ikvienu šādu pārskatīšanu veic saskaņā ar 22. panta 1. punkta noteikumiem, kas piemērojami pārskatīšanai saskaņā ar 19. pantu.

8. Nekas šajā pantā neliedz kā parasti piemērot spēkā esošos noteikumus par muitas nodevām.

24. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Pagaidu maksājumus vai kompensācijas maksājumus piemēro ar regulu, un tos iekasē dalībvalstis tādā veidā, pēc tādas precizētas likmes un saskaņā ar pārējiem kritērijiem, kas noteikti regulā, ar kuru ir piemēroti šādi maksājumi. Šādus maksājumus arī iekasē neatkarīgi no muitas nodevām, nodokļiem un citiem maksājumiem, ko parasti uzliek importam.

Nevienam ražojumam nepiemēro gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumus, kas attiecas uz vienu un to pašu situāciju, kura izriet no dempinga vai no eksporta subsidēšanas.

2. Regulas, ar kurām piemēro pagaidu vai galīgos kompensācijas maksājumus, un regulas un lēmumus, ar kuriem pieņem saistības vai izbeidz izmeklēšanu vai lietu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šādās regulās un šādos lēmumos, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālās informācijas aizsardzību, ietver attiecīgo eksportētāju vārdus, ja iespējams, vai valstu nosaukumus, ražojuma aprakstu, kā arī to faktu un apsvērumu kopsavilkumu, kas attiecas uz subsīdijas un kaitējuma noteikšanu. Katrā gadījumā regulas vai lēmuma kopiju nosūta zināmajām ieinteresētajām pusēm. Šā punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro attiecībā uz pārskatīšanu.

3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4).

4. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju pasākumus, kas piemēroti saskaņā ar šo regulu, Kopienas interesēs ar Komisijas lēmumu var atlikt uz deviņiem mēnešiem. Atlikšanu drīkst pagarināt uz turpmāku laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, ja Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem šādu lēmumu.

Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida.

Pasākumus var atlikt tikai gadījumā, ja uz laiku ir mainījušies tirgus apstākļi tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu apturēšanas rezultātā atkal radīsies zaudējumi, un ar noteikumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir bijusi iespēja sniegt komentārus un šie komentāri ir ņemti vērā. Pasākumus katrā laikā drīkst atjaunot pēc apspriešanās, ja atlikšanas iemesls vairs nepastāv.

5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma.

Importu var reģistrēt, ja pirms tam no Kopienas ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, lai attaisnotu šādu rīcību.

Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kurā precizē rīcības mērķi un, vajadzības gadījumā, iespējamo nākotnē paredzamo maksājamo summu. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.

6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai.

7. Neskarot 6. punktu, Komisija katrā atsevišķā gadījumā var pieprasīt dalībvalstīm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai efektīvi pārraudzītu pasākumu piemērošanu. Šajā sakarā piemēro 11. panta 3. un 4. punktu. Uz visu informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo pantu, attiecas 29. panta 6. punkta noteikumi.

25. pants

Apspriešanās

1. Jebkāda šajā regulā paredzētā apspriešanās, izņemot 10. panta 7. punktā un 11. panta 10. punktā minēto apspriešanos, notiek Padomdevējā komitejā, kurā ir visu dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Apspriešanās notiek tūlīt pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas un jebkurā gadījumā laikposmā, kas ļauj ievērot šajā regulā noteiktos termiņus.

2. Komitejas sēdi sasauc priekšsēdētājs. Viņš visu būtisko informāciju dalībvalstīm sniedz, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms sanāksmes.

3. Vajadzības gadījumā apspriešanās var notikt tikai rakstiski. Šādā gadījumā Komisija par to informē dalībvalstis un precizē laikposmu, kurā tām ir tiesības izteikt savus atzinumus vai pieprasīt mutisku apspriešanos, ko organizē priekšsēdētājs, ar noteikumu, ka šāda mutiska apspriešanās var notikt laikposmā, kas ļauj ievērot šajā regulā noteiktos termiņus.

4. Apspriešanās jo īpaši attiecas uz:

a)	kompensējamo subsīdiju pastāvēšanu un metodēm to apjoma noteikšanai;

b)	kaitējuma pastāvēšanu un apmēriem;

c)	cēloņsakarību starp subsidēto importu un kaitējumu;

d)	pasākumiem, kas konkrētajos apstākļos ir piemēroti, lai nepieļautu vai labotu kaitējumu, kas nodarīts ar kompensējamām subsīdijām, un veidiem un līdzekļiem, kā īstenot šādus pasākumus.

26. pants

Pārbaudes apmeklējumi

1. Komisija, ja uzskata par lietderīgu, veic apmeklējumus, lai pārbaudītu importētāju, eksportētāju, tirgotāju, aģentu, ražotāju, tirdzniecības apvienību un organizāciju oficiālos dokumentus, lai apstiprinātu informāciju, kas saņemta par subsidēšanu un kaitējumu. Ja nav pienācīgas un savlaicīgas atbildes, tad pārbaudes apmeklējumu var arī neveikt.

2. Komisija pēc vajadzības drīkst veikt izmeklēšanu trešās valstīs ar noteikumu, ka tā saņem attiecīgo uzņēmumu piekrišanu, informē attiecīgo valsti un ka pēdējā neiebilst pret izmeklēšanu. Tiklīdz saņemta attiecīgo uzņēmumu piekrišana, Komisijai vajadzētu paziņot izcelsmes un/vai eksportētājai valstij to uzņēmumu nosaukumus un adreses, kuri tiks apmeklēti, un saskaņotos datumus.

3. Attiecīgos uzņēmumus brīdina par tās informācijas būtību, kas tiks pārbaudīta pārbaudes apmeklējumu laikā, kā arī par to, kāda vēl informācija būs jāiesniedz turpmāk šādu apmeklējumu laikā, un apmeklējumu laikā uzņēmumiem tomēr var pieprasīt vēl citus sīkākus datus, ņemot vērā jau iegūto informāciju.

4. Izmeklēšanā, ko veic, ievērojot 1., 2. un 3. punktu, Komisijai palīdz to dalībvalstu amatpersonas, kuras to lūdz.

27. pants

Paraugu ņemšana

1. Gadījumos, kad sūdzības iesniedzēju, eksportētāju vai importētāju, ražojumu veidu vai darījumu skaits ir liels, izmeklēšanu drīkst ierobežot līdz:

a)	saprātīgam pušu, ražojumu vai darījumu skaitam, izmantojot paraugus, kas ir statistiski derīgi, pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama paraugu atlases laikā; vai

b)	lielākajam produkciju, noietu vai eksportu raksturojošam apjomam, ko var saprātīgi izmeklēt rīcībā esošajā termiņā.

2. Pušu, ražojumu veidu vai darījumu atlase, ko veic saskaņā ar šo pantu, ir Komisijas ziņā, kaut gan priekšroka tiek dota parauga atlasei, apspriežoties ar attiecīgajām pusēm un ar to atļauju, ar noteikumu, ka šādas puses iepazīstina ar sevi un trīs nedēļās pēc izmeklēšanas sākuma dara zināmu pietiekamu informāciju, lai dotu iespēju izvēlēties raksturīgu paraugu.

3. Gadījumos, kad izmeklēšana ir ierobežota saskaņā ar šo pantu, individuālu kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķina katram eksportētājam vai ražotājam, kurš sākumā netika izvēlēts un kurš iesniedz vajadzīgo informāciju termiņā, kas noteikts šajā regulā, izņemot gadījumus, kad eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka individuālas pārbaudes būtu nevajadzīgi apgrūtinošas un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

4. Ja ir nolemts ņemt paraugus un izvēlētās puses vai kāda no tām atsakās sadarboties tādā mērā, ka tas var būtiski ietekmēt izmeklēšanas rezultātu, drīkst atlasīt jaunu paraugu.

Ja tomēr būtiska nesadarbošanās turpinās vai ja nepietiek laika, lai atlasītu jaunu paraugu, piemēro attiecīgos 28. panta noteikumus.

28. pants

Nesadarbošanās

1. Gadījumos, kad jebkura ieinteresētā puse atsaka piekļuvi vai kā citādi nesagādā vajadzīgo informāciju termiņā, kas noteikts šajā regulā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, pagaidu vai galīgo apstiprinājumu vai noraidījumu drīkst sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek atklāts, ka jebkura no ieinteresētajām pusēm ir piegādājusi viltotu vai maldinošu informāciju, šādu informāciju neņem vērā un drīkst izmantot pieejamos faktus.

Ieinteresētās puses būtu jābrīdina par nesadarbošanās sekām.

2. Ja atbilde netiek sniegta datorizētā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos ar noteikumu, ka ieinteresētā puse pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesaprātīgu papildu apgrūtinājumu vai nesaprātīgus papildu izdevumus.

3. Ja informācija, ko piegādā ieinteresētā puse, nav visos aspektos pilnīga, to tomēr nevajadzētu ignorēt ar noteikumu, ka trūkumi nav tādi, kas radītu pārmērīgas grūtības, izstrādājot pieņemamu precīzu slēdzienu, un ka informācija ir iesniegta pienācīgi un laikus un ir pārbaudāma, un ka puse ir rīkojusies, cik vien labi iespējams.

4. Ja pierādījumus vai informāciju nepieņem, piegādātāju pusi tūlīt informē par iemesliem un dod tai iespēju iesniegt turpmākus paskaidrojumus noteiktajā termiņā. Ja paskaidrojumus uzskata par neapmierinošiem, šādu pierādījumu vai informācijas noraidīšanas iemeslus nodod atklātībai un norāda, publicējot slēdzienu.

5. Ja slēdzieni, tostarp tie, kas attiecas uz kompensējamo subsīdiju apjomu, ir izdarīti, pamatojoties uz 1. punkta noteikumiem, ietverot informāciju, kas uzrādīta sūdzībā, tos, ja iespējams, pienācīgi ņemot vērā izmeklēšanas termiņus, pārbauda, atsaucoties uz informāciju no citiem neatkarīgiem avotiem, kas var būt pieejami, piemēram, no publicētiem cenrāžiem, oficiālas importa statistikas un muitas deklarācijām, vai uz informāciju, kas izmeklēšanas gaitā iegūta no citām ieinteresētajām pusēm. Šāda informācija vajadzības gadījumā var ietvert būtisku informāciju par pasaules tirgu vai citiem reprezentatīviem tirgiem.

6. Ja kāda ieinteresētā puse nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji, tā ka līdz ar to netiek atklāta būtiska informācija, rezultāts var būt šai pusei mazāk labvēlīgs, nekā ja tā būtu sadarbojusies.

29. pants

Konfidencialitāte

1. Ar jebkuru informāciju, kas pēc savas būtības ir konfidenciāla (piemēram, ja tās nodošana atklātībā radītu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai nelabvēlīgi ietekmētu to personu, kas iesniedz tādu informāciju, vai to personu, no kā informācijas piegādātājs ir tādu informāciju ieguvis) vai ko personas izmeklēšanai ir piegādājušas konfidenciāli, ja tam ir pietiekams pamatojums, iestādes rīkojas kā ar konfidenciālu informāciju.

2. Ieinteresētajām pusēm, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, jāiesniedz nekonfidenciāls tās kopsavilkums. Tādi kopsavilkumi ir pietiekami precīzi, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos šādas puses drīkst norādīt, ka šādai informācijai nav iespējams sastādīt kopsavilkumu. Šādos izņēmuma gadījumos ir jāiesniedz paziņojums, kurā ir izklāstīti iemesli, kāpēc tas nav iespējams.

3. Ja uzskata, ka lūgums rīkoties ar informāciju kā ar konfidenciālu nav pamatots, un ja informācijas piegādātājs vai nu nevēlas sniegt piekļuvi informācijai, vai atļaut tās nodošanu atklātībā vispārīgā vai kopsavilkuma formā, šādu informāciju drīkst neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem netiek apmierinoši pierādīts, ka informācija ir pareiza. Konfidencialitātes lūgumus nenoraida patvaļīgi.

4. Šis pants nekavē Kopienas iestādes nodot atklātībai vispārīgu informāciju, un jo īpaši iemeslus, uz ko balstīti lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, nedz arī nodot atklātībai pierādījumus, uz ko Kopienas institūcijas balstījušās, ciktāl tas ir nepieciešams, lai paskaidrotu šos iemeslus tiesas procesa laikā. Šādi nododot informāciju atklātībā, ir jāņem vērā attiecīgo pušu likumīgās intereses, lai netiktu izpausti to profesionālie vai valsts noslēpumi.

5. Padome, Komisija un dalībvalstis vai jebkuras to amatpersonas bez informācijas piegādātāja īpašas atļaujas neatklāj nekādu informāciju, kura saņemta atbilstīgi šai regulai un attiecībā uz kuru tās piegādātājs ir lūdzis ievērot konfidencialitāti. Informācijas apmaiņa starp Komisiju un dalībvalstīm vai jebkura informācija, kas attiecas uz apspriešanos saskaņā ar 25. pantu vai 10. panta 7. punktā un 11. panta 10. punktā paredzēto apspriešanos, vai jebkuri iekšējie dokumenti, ko sagatavojušas Kopienas vai tās dalībvalstu iestādes, netiek izpausti, izņemot gadījumus, kas īpaši paredzēti šajā regulā.

6. Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.

Šis noteikums neliedz izmeklēšanas gaitā saņemto informāciju izmantot citu izmeklēšanu sākšanai saskaņā ar to pašu procedūru saistībā ar attiecīgo ražojumu.

30. pants

Nodošana atklātībā

1. Sūdzības iesniedzēji, importētāji un eksportētāji, to pārstāvju apvienības un izcelsmes un/vai eksportētāja valsts drīkst pieprasīt atklāt sīkāku informāciju par tiem būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata piemēroti pagaidu pasākumi. Šādas informācijas pieprasījumu drīkst iesniegt rakstiski uzreiz pēc pagaidu pasākumu piemērošanas, un informāciju dara zināmu rakstiski pēc iespējas drīzāk.

2. Puses, kas minētas 1. punktā, drīkst pieprasīt, lai tām galīgi atklātu būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata plāno ieteikt piemērot galīgos pasākumus vai arī izbeigt izmeklēšanu vai lietu bez pasākumu piemērošanas, īpašu uzmanību pievēršot jebkuru faktu vai apsvērumu atklāšanai, kas atšķiras no tiem, kuri izmantoti jebkuru pagaidu pasākumu piemērošanā.

3. Pieprasījumus par galīgo atklāšanu adresē Komisijai rakstiski, un tos saņem, ja ir piemērots pagaidu maksājums, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad maksājuma piemērošana tika publicēta. Ja pagaidu maksājums nav piemērots, pusēm dod iespēju pieprasīt galīgo atklāšanu termiņā, ko nosaka Komisija.

4. Galīgo informāciju paziņo rakstiski. To dara, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālās informācijas aizsardzību, cik ātri vien iespējams un parasti ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma, vai pirms Komisija iesniedz jebkādu priekšlikumu par galīgo rīcību saskaņā ar 14. un 15. pantu. Ja Komisija tajā laikā nespēj atklāt zināmus faktus vai apsvērumus, tos atklāj, cik vien ātri iespējams pēc tam.

Informācijas atklāšana neierobežo nevienu turpmāku lēmumu, ko var pieņemt Komisija vai Padome, bet, ja šāds lēmums ir pamatots ar citādiem faktiem un apsvērumiem, tos nodod atklātībai, cik ātri vien iespējams.

5. Piezīmes, kas iesniegtas pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā, tiek ņemtas vērā tikai tad, ja tās ir saņemtas termiņā, ko nosaka Komisija katrā atsevišķā gadījumā un kas ir vismaz 10 dienas, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību.

31. pants

Kopienas intereses

1. Lai nolemtu, vai Kopienas intereses prasa iejaukšanos, būtu jānovērtē visas dažādās intereses kopumā, tostarp vietējās ražošanas nozares un lietotāju, un patērētāju intereses. Slēdzienu atbilstīgi šim pantam pieņem tikai tad, kad visām pusēm ir dota iespēja darīt zināmu savu viedokli saskaņā ar 2. punktu. Lai izdarītu novērtējumu, īpaši ņem vērā vajadzību likvidēt kaitējumu radošās subsidēšanas sekas, kas traucē tirdzniecību, un atjaunot efektīvu konkurenci. Pasākumus, kas noteikti, pamatojoties uz atklāto subsidēšanu un kaitējumu, drīkst nepiemērot, ja iestādes, pamatojoties uz visu iesniegto informāciju, var skaidri secināt, ka piemērot šādus pasākumus nav Kopienas interesēs.

2. Lai iestādes, uz pamatotu argumentu pamata lemjot par to, vai pasākumu piemērošana ir vai nav Kopienas interesēs, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, sūdzības iesniedzēji, importētāji un viņu pārstāvju apvienības, lietotāju pārstāvji un patērētāju pārstāvju organizācijas drīkst termiņā, kas precizēts paziņojumā par kompensācijas maksājuma izmeklēšanas sākumu, iepazīstināt ar sevi un piegādāt Komisijai informāciju. Šādu informāciju vai attiecīgos to kopsavilkumus dara zināmus citām šajā punktā norādītajām pusēm, un tām ir tiesības atbildēt uz šādu informāciju.

3. Puses, kas rīkojušās saskaņā ar 2. punktu, drīkst lūgt noklausīšanos. Šādi lūgumi tiek atzīti, ja tie ir iesniegti termiņā, kas noteikts 2. punktā, un ja tajos ir izklāstīti iemesli, kāpēc no Kopienas interešu viedokļa puses būtu jāuzklausa.

4. Puses, kas rīkojušās saskaņā ar 2. punktu, drīkst iesniegt komentārus par jebkura noteiktā pagaidu maksājuma piemērošanu. Šādus komentārus saņem viena mēneša laikā pēc šādu pasākumu piemērošanas, ja tie ir jāņem vērā, un tos vai attiecīgos to kopsavilkumus dara zināmus citām pusēm, kurām ir tiesības atbildēt uz šādiem komentāriem.

5. Komisija izskata pienācīgi iesniegto informāciju un pakāpi, kādā tā ir tipiska, un šādu pārbaužu rezultātus kopā ar atzinumu par tās vērtību nosūta Padomdevējai komitejai. Komisija ņem vērā viedokļu samēru, kas izteikti Komitejā, jebkuram priekšlikumam, kurš iesniegts saskaņā ar 14. un 15. pantu.

6. Puses, kas ir rīkojušās saskaņā ar 2. punktu, drīkst pieprasīt, lai tām būtu pieejami fakti un apsvērumi, uz kuru pamata varētu pieņemt galīgos lēmumus. Šādu informāciju dara zināmu tik lielā mērā, cik tas iespējams, neskarot nevienu turpmāku lēmumu, ko pieņem Komisija vai Padome.

7. Informāciju ņem vērā tikai tad, ja tai ir pievienoti faktiski pierādījumi, kas pamato tās derīgumu.

32. pants

Saistība starp kompensācijas maksājuma pasākumiem un daudzpusēju zaudējuma atlīdzību

Ja uz ievestu ražojumu attiecina jebkādus pretpasākumus, ko piemēro pēc Subsīdiju nolīgumā noteiktās strīdu izšķiršanas procedūras, un šādi pasākumi ir piemēroti, lai likvidētu kaitējumu, kas radies kompensējamo subsīdiju dēļ, tad jebkuru kompensācijas maksājumu, kas piemērots attiecībā uz šādu ražojumu, tūlīt atliek vai atceļ atkarībā no situācijas.

33. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula neliedz piemērot:

a)	jebkādus īpašus noteikumus, kas noteikti līgumos starp Kopienu un trešām valstīm;

b)	Kopienas regulas lauksaimniecības nozarē, kā arī Padomes Regulas (EEK) Nr. 2783/75 (5), (EK) Nr. 3448/93 (6) un (EK) Nr. 1667/2006 (7). Šī regula darbojas kā papildinājums minētajām regulām un kā atkāpe no jebkuriem to noteikumiem, kas kavē kompensācijas maksājumu piemērošanu;

c)	īpašus pasākumus ar noteikumu, ka šāda rīcība nav pretrunā ar saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar VVTT.

34. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2026/97 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

35. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2009. gada 11. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. SLAMEČKA

(1) OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp.

(2) Skatīt V pielikumu.

(3) OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

(4) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(5) OV L 282, 1.11.1975., 104. lpp.

(6) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.

(7) OV L 312, 11.11.2006., 1. lpp.

I PIELIKUMS

EKSPORTA SUBSĪDIJU SARAKSTS AR PASKAIDROJUMIEM

a)	Tiešu subsīdiju piešķiršana no valdības uzņēmumam vai ražošanas nozarei, pamatojoties uz eksporta apjomu.

b)	Valūtas saglabāšanas pasākumi vai jebkura līdzīga prakse, kas ietver piemaksas par eksportu.

c)	Valdības piedāvāti vai obligāti noteikti vietējā transporta un kravas pārvadājumu tarifi par eksporta sūtījumiem ar labvēlīgākiem noteikumiem nekā sūtījumiem valsts robežās.

Ievestu vai vietējo ražojumu vai pakalpojumu piešķiršana no valdību vai to aģentūru puses, kurus izmanto eksporta preču ražošanai, tieši vai netieši caur struktūrām, kas darbojas valdības uzdevumā, ar noteikumiem vai nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki nekā par līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko izmanto preču ražošanai vietējam tirgum, ja (attiecībā uz ražojumiem) šādi noteikumi vai nosacījumi ir labvēlīgāki nekā tie, kas to eksportētājiem ir komerciāli pieejami (1) pasaules tirgos.

e)	Pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no tiešajiem nodokļiem (2) vai sociālās labklājības maksājumiem, šādu nodokļu vai maksājumu atvieglojumi vai iekasēšanas atlikšana, ko rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumi ir samaksājuši vai kas tiem ir jāmaksā (3), un kas konkrēti attiecas uz eksportu.

f)	Speciālu atlaižu piešķiršana, kas ir tieši saistītas ar eksportu vai eksporta izpildi, papildus tām, kas ir piešķirtas attiecībā uz ražošanu vietējam patēriņam, aprēķinos, uz kuru pamata iekasē tiešos nodokļus.

g)	Atbrīvojums attiecībā uz eksportēto ražojumu ražošanu un izplatīšanu no netiešajiem nodokļiem (4), kas pārsniedz tos, kurus iekasē attiecībā uz līdzīgu ražojumu ražošanu un izplatīšanu, ja tos pārdod vietējam patēriņam, vai šādu nodokļu atvieglojumi.

Atbrīvojums, atvieglojumi vai iekasēšanas atlikšana no progresīvajiem iepriekšējo posmu netiešajiem nodokļiem (5) par precēm vai pakalpojumiem, ko izmanto eksportēto ražojumu ražošanā, ja pārsniegts atbrīvojums, atvieglojumi vai iekasēšanas atlikšana no līdzīgiem progresīvajiem iepriekšējo posmu netiešajiem nodokļiem par precēm vai pakalpojumiem, ko izmanto līdzīgu ražojumu ražošanā, ja tos pārdod vietējam patēriņam; tomēr ar noteikumu, ka no tādiem progresīvajiem iepriekšējo posmu netiešajiem nodokļiem par eksportētiem ražojumiem drīkst atbrīvot, tādiem nodokļiem drīkst piešķirt atvieglojumus un drīkst atlikt to iekasēšanu pat tad, ja neatbrīvo, nepiešķir atvieglojumus un neatceļ tādu nodokļu iekasēšanu, ja tie uzlikti līdzīgiem ražojumiem, ko pārdod vietējam patēriņam, ja progresīvie iepriekšējo posmu netiešie nodokļi ir uzlikti izejvielām, ko patērē eksportēto ražojumu ražošanā (ņemot vērā parastu atkritumu daudzumu) (6). Šo punktu interpretē saskaņā ar nostādnēm par izejvielu patēriņu ražošanas procesā, kas ietvertas II pielikumā.

Ievedmuitas (7) atvieglojumi vai atmaksāšana, kas pārsniedz to, kura uzlikta ievestajām izejvielām, kas patērētas eksportēto ražojumu ražošanā (ņemot vērā parastu atkritumu daudzumu); tomēr ar noteikumu, ka īpašos gadījumos uzņēmums drīkst izmantot kādu daudzumu vietējā tirgus izejvielu, kas ir vienlīdzīgas ar ievestajām izejvielām, tādas pašas kvalitātes un ar tādām pašām īpašībām kā ievestās izejvielas, kā to aizstājēju, lai iegūtu no šā noteikuma, ja imports un attiecīgā eksporta operācija abas notiek saprātīgā laikposmā, kas nepārsniedz divus gadus. Šo punktu interpretē saskaņā ar pamatnostādnēm par izejvielu patēriņu ražošanas procesā, kas ietvertas II pielikumā, un pamatnostādnēm, lai noteiktu tādu aizvietojumu kā eksporta subsīdijas, kas ietvertas III pielikumā, atmaksāšanas sistēmas.

Eksporta kredītu garantiju vai apdrošināšanas sistēmas, apdrošināšanas vai garantiju sistēmas pret eksporta ražojumu ražošanas izmaksu pieaugumu vai pret zaudējumiem valūtas kursa svārstību dēļ nodrošināšana, ko veic valdība (vai speciālas iestādes, ko kontrolē valdības), par tādām apdrošināšanas iemaksu likmēm, kas nav piemērotas, lai segtu tādu sistēmu ilgtermiņa darbības izmaksas un zaudējumus.

Eksporta kredītu piešķiršana, ko veic valdība (vai speciālas iestādes, ko kontrolē valdības un/vai kas darbojas ar valdību pilnvarām), par likmēm, kas ir zemākas par tām, kuras tiem faktiski jāmaksā par šādi izmantotiem naudas līdzekļiem (vai kas būtu jāmaksā, ja tie aizņemtos starptautiskajos kapitāla tirgos, lai saņemtu naudas līdzekļus ar tādu pašu termiņu un pārējiem kredītnoteikumiem, un kas izteikti tajā pašā valūtā, kādā ir eksporta kredīts), vai arī situācija, kad valdība vai tās iestādes samaksā visu vai daļu to izdevumu, ko eksportētāji vai finanšu institūcijas izdevušas, saņemot kredītu, ciktāl tos izmanto, lai nodrošinātu būtiskas priekšrocības eksporta kredītnoteikumu jomā.

Ja tomēr kāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts ir uzņēmusies starptautiskas saistības oficiālo eksporta kredītu jomā, kurās no 1979. gada 1. janvāra piedalās vismaz 12 sākotnējās dalībvalstis (vai turpmākas saistības, ko ir pieņēmušas šīs sākotnējās dalībvalstis), vai ja kāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts praksē piemēro attiecīgo saistību noteikumus attiecībā uz procentu likmēm, tad eksporta kredītu praksi, kas atbilst tādiem noteikumiem, neuzskata par eksporta subsīdiju.

l)	Jebkurš cits valsts maksājums, kas veido eksporta subsīdiju VVTT 1994 XVI panta nozīmē.

(1) Termins “komerciāli pieejams” nozīmē, ka izvēle starp vietējiem un ievestajiem ražojumiem ir neierobežota un ir atkarīga tikai no komerciāliem apsvērumiem.

(2) Šajā regulā:

—	termins “tiešie nodokļi” nozīmē algas nodokli, peļņas nodokli, nodokļus, ko uzliek procentiem, nomas maksai, honorāriem un citām ienākumu formām, kā arī nekustamā īpašuma nodokļus,

—	termins “ievedmuita” nozīmē tarifus, nodevas un citus fiskālos maksājumus, kas citur šajā piezīmē nav minēti, ko uzliek importam,

—	termins “netiešie nodokļi” nozīmē pārdošanas, akcīzes, apgrozījuma, pievienotās vērtības, franšīzes nodokļus, zīmognodevas, īpašnieka maiņas nodokli, inventāru un iekārtas, robežšķērsošanas nodokļus un visus pārējos nodokļus, izņemot tiešos nodokļus un ievedmuitu,

—	“iepriekšējo posmu” netiešie nodokļi ir tie, ar ko apliek preces vai pakalpojumus, ko tieši vai netieši izmanto, izgatavojot produktu,

—	“progresīvi” netiešie nodokļi ir daudzpakāpju nodokļi, ko uzliek, ja nav turpmākas nodokļa kreditēšanas mehānisma un ja preces un pakalpojumi, kas ir pakļauti nodoklim vienā ražošanas pakāpē, tiek izmantoti nākamajā ražošanas pakāpē,

—	nodokļu “atvieglojumi” ietver nodokļu atmaksāšanu vai atlaides,

—	“atvieglojumi vai atmaksa” ietver pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas vai ievedmuitas iekasēšanas atlikšanu.

(3) Iekasēšanas atlikšana var arī nebūt eksporta subsīdija, ja, piemēram, tiek iekasēta atbilstīga procentu summa.

(4) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(5) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(6) Šā pielikuma h) punktu nepiemēro pievienotās vērtības nodokļa sistēmām un robežšķērsošanas nodokļa pielāgojumam tā vietā, un jautājums par pārlieku lieliem pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumiem ir iztirzāts tikai g) punktā.

(7) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

II PIELIKUMS

NOSTĀDNES PAR RAŽOŠANAS FAKTORU IZLIETOJUMU RAŽOŠANAS PROCESĀ (1)

Netiešo nodokļu atlaižu sistēmas var paredzēt atbrīvojumu no tādiem iepriekšējo posmu progresīvajiem netiešiem nodokļiem, tādu nodokļu atvieglojumus vai iekasēšanas atlikšanu vai atbrīvojumu no nodokļiem, kas uzlikti izejvielām, ko patērē, ražojot eksportētos ražojumus (ņemot vērā parastu atkritumu daudzumu). Līdzīgi nodokļa atmaksāšanas sistēmā var paredzēt ievedmuitas atvieglojumus vai atmaksāšanu, kas uzlikta izejvielām, kuras patērētas, ražojot eksportētos ražojumus (ņemot vērā parastu atkritumu daudzumu).

Eksporta subsīdiju sarakstā ar paskaidrojumiem I pielikuma h) un i) punktā ir atsauce uz terminu “izejvielas, kas patērētas eksportēto ražojumu ražošanā”. Saskaņā ar h) punktu netiešo nodokļu atlaižu sistēma var veidot eksporta subsīdiju tādā mērā, cik no tās izriet atbrīvojums no iepriekšējo posmu progresīvajiem netiešiem nodokļiem, tādu nodokļu atvieglojumi vai iekasēšanas atlikšana, kas pārsniedz šādu nodokļu lielumu, ko faktiski uzliek izejvielām, kuras patērē eksportētā ražojuma ražošanā. Saskaņā ar i) punktu atmaksāšanas sistēmas var veidot eksporta subsīdiju tādā mērā, cik no tām izriet ievedmuitas atvieglojumi vai iekasēšanas atlikšana, kas pārsniedz to, ko faktiski uzliek izejvielām, kuras patērē eksportētā ražojuma ražošanā. Abos punktos ir noteikts, ka, konstatējot izejvielu patēriņu eksportēto ražojumu ražošanā, jāņem vērā parasts atkritumu daudzums. Minētā pielikuma i) punktā ir paredzēts vajadzības gadījumā izmantot arī aizstāšanu.

3.	Pārbaudot, vai izejvielas ir patērētas eksportētā ražojuma ražošanā, kas ir daļa no kompensācijas maksājuma izmeklēšanas atbilstīgi šai regulai, Komisija parasti rīkojas saskaņā ar šādu kārtību.

Ja ir aizdomas, ka netiešo nodokļu atlaižu sistēma vai atmaksāšanas sistēmas piemērošanas dēļ veidojas subsīdija, jo ievedmuitai vai netiešajiem nodokļiem, ko uzliek izejvielām, kuras patērē eksportētā ražojuma ražošanā, ir piešķirtas pārāk lielas atlaides vai arī ir atmaksāta pārāk liela summa, Komisijai vispirms jānosaka, vai eksportētājas valsts valdība ir izveidojusi un piemēro kādu sistēmu vai procedūru, kas ļauj apstiprināt, kādas izejvielas un kādos daudzumos ir patērētas eksportētā ražojuma ražošanā. Ja tiek noteikts, ka šādu sistēmu vai procedūru piemēro, tad Komisijai pēc tam ir jāpārbauda šī sistēma vai procedūra, lai redzētu, vai tā ir saprātīga, vai tā ir efektīva paredzētā mērķa sasniegšanai un vai tā ir pamatota uz vispārpieņemto tirdzniecības praksi eksportētājā valstī. Komisija var uzskatīt par nepieciešamu saskaņā ar 26. panta 2. punktu veikt dažas praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju un pārliecinātos, ka sistēma vai procedūra ir piemērota efektīvi.

Ja šādas sistēmas vai procedūras nav, ja tā nav saprātīga vai arī ja tā ir izveidota un uzskatīta par saprātīgu, bet atklājas, ka to nepiemēro vai arī piemēro neefektīvi, tad eksportētājai valstij parasti jāveic turpmāka pārbaude, kas ir pamatota uz iesaistītajām faktiskajām izejvielām, lai noteiktu, vai ir noticis pārlieku liels maksājums. Ja Komisija to uzskata par vajadzīgu, drīkst veikt turpmāku pārbaudi saskaņā ar 4. punktu.

6.	Komisijai izejvielas parasti ir jāuzskata par fiziski iekļautām, ja šādas izejvielas izmanto ražošanas procesā un tās fiziski atrodas eksportētajā ražojumā. Izejvielai galaražojumā nav obligāti jābūt tādā veidā, kādā tā bija brīdī, kad to iekļāva ražošanas procesā.

Nosakot konkrētas izejvielas daudzumu, kas ir patērēts eksportētā ražojuma ražošanā, parasti jāņem vērā “parasts atkritumu daudzums”, un šādus atkritumus parasti uzskata par patērētiem eksportētā ražojuma ražošanā. Termins “atkritumi” attiecas uz to izejvielu daļu, kas ražošanas procesā nepilda neatkarīgu funkciju, kas netiek patērēta eksportētā ražojuma ražošanā (tādu iemeslu dēļ kā neefektivitāte) un ko tas pats izgatavotājs neatgūst, neizmanto vai nepārdod.

Nosakot, vai uzrādītais atkritumu daudzums ir “parasts”, Komisijai parasti ir jāņem vērā ražošanas process, ražošanas nozares caurmēra pieredze eksportētājā valstī, kā arī citi tehniskie faktori atkarībā no situācijas. Komisijai ir jāpatur prātā, ka svarīgs jautājums ir tas, vai eksportētājas valsts iestādes ir saprātīgi aprēķinājušas atkritumu daudzumu, ja šādu daudzumu gatavojas iekļaut nodokļa vai nodevas atlaidēs vai atvieglojumos.

(1) Izejvielas, kas patērētas ražošanas procesā, ir produktā fiziski iekļautas izejvielas, kā arī enerģija, degviela un eļļa, kas izmantota ražošanas procesā, un katalizatori, kas patērēti to izmantošanas laikā, lai iegūtu eksportēto produktu.

III PIELIKUMS

PAMATNOSTĀDNES, LAI NOTEIKTU ATMAKSĀŠANAS SISTĒMAS ATTIECĪBĀ UZ TĀDU AIZVIETOJUMU KĀ EKSPORTA SUBSĪDIJAS

Atmaksāšanas sistēmas var pieļaut to izejvielu, kas ir patērētas cita ražojuma ražošanas procesā, ievedmuitas kompensācijas vai atmaksāšanu, ja eksportējot pēdējais minētais ražojums satur vietējās izejvielas, kam ir tāda pati kvalitāte un īpašības kā aizvietotajām ievestajām izejvielām. Ievērojot I pielikuma i) punktu, atmaksāšanas sistēmas attiecībā uz aizvietojumu var būt eksporta subsīdija tādā mērā, cik tās izraisa pārlieku lielu tās ievedmuitas atmaksāšanu, kas sākotnēji iekasēta par ievestajām izejvielām, par kurām tiek pieprasīta atmaksāšana.

Izskatot jebkuru atmaksāšanas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu saistībā ar kompensācijas maksājuma izmeklēšanu, ko veic saskaņā ar šo regulu, Komisijai parasti ir jārīkojas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

I pielikuma i) punktā ir noteikts, ka, ražojot ražojumu eksportam, ievestās izejvielas drīkst aizvietot ar vietējā tirgus izejvielām ar noteikumu, ka šādas izejvielas ir vienādā daudzumā un tām ir tāda pati kvalitāte un īpašības kā ievestajām izejvielām, kuras aizvieto. Pārbaudes sistēma vai procedūra ir svarīga, jo tā dod eksportētājas valsts valdībai iespēju nodrošināt un pierādīt, ka izejvielu daudzums, par ko tiek prasīta atmaksāšana, nepārsniedz līdzīgu jebkurā formā izvesto ražojumu daudzumu un ka ievedmuitas atmaksāšana nepārsniedz to ievedmuitu, kas sākotnēji tika iekasēta par minētajām ievestajām izejvielām;

ja ir aizdomas, ka atmaksāšanas sistēmas attiecībā uz aizvietojumu piemērošanas dēļ veidojas subsīdija, Komisijai vispirms jānosaka, vai eksportētājas valsts valdība ir izveidojusi un piemēro kādu apstiprinājuma sistēmu vai procedūru. Ja tiek noteikts, ka šādu sistēmu vai procedūru piemēro, tad Komisijai pēc tam parasti ir jāpārbauda šīs pārbaudes procedūras, lai redzētu, vai tās ir saprātīgas, vai tās ir efektīvas paredzētā mērķa sasniegšanai un vai tās ir pamatotas uz vispārpieņemto tirdzniecības praksi eksportētājā valstī. Ciktāl tiek noteikts, ka procedūras atbilst šim kritērijam un ir piemērotas efektīvi, tiks uzskatīts, ka subsīdija nepastāv. Komisija var uzskatīt par nepieciešamu saskaņā ar 26. panta 2. punktu veikt dažas praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju un pārliecinātos, ka pārbaudes procedūras ir piemērotas efektīvi;

ja šādu procedūru nav, ja tās nav saprātīgas vai arī ja tādas procedūras ir izveidotas un uzskatītas par saprātīgu, bet tiek atklāts, ka tās faktiski nepiemēro vai arī piemēro neefektīvi, ir iespējama subsīdija. Tādos gadījumos eksportētājai valstij būtu jāveic turpmāka pārbaude, kas ir pamatota uz faktiskajiem iesaistītajiem darījumiem, lai noteiktu, vai ir noticis pārlieku liels maksājums. Ja Komisija to uzskata par vajadzīgu, drīkst veikt turpmāku pārbaudi saskaņā ar 2. punktu;

4)	noteikumu par atmaksāšanu attiecībā uz aizvietojumu, saskaņā ar kuru eksportētājiem ir atļauts izvēlēties konkrētus importa sūtījumus, par kuriem pieprasīt nodokļa atmaksāšanu, pašu par sevi nevajadzētu uzskatīt par subsīdijas veidotāju faktoru;

5)	pārlieku lielu ievedmuitas maksājuma atmaksāšanu I pielikuma i) punkta nozīmē uzskata par pastāvošu tad, ja valdības ir maksājušas procentus par jebkurām summām, kas ir izmaksātas atpakaļ saskaņā ar to atmaksāšanas sistēmām, tādā mērā, kādā procenti faktiski ir samaksāti vai ir maksājami.

IV PIELIKUMS

(Šis pielikums atjauno Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikumu. Visi termini vai frāzes, kas nav šeit izskaidrotas vai kas nav pietiekami skaidras pašas par sevi, ir jāinterpretē minētā nolīguma kontekstā.)

VIETĒJAIS ATBALSTS: PAMATS, UZ KURA ATBRĪVO NO SAMAZINĀŠANAS SAISTĪBĀM

Vietējā atbalsta pasākumi, par kuriem pieprasa atbrīvojumu no samazināšanas saistībām, atbilst pamatprasībai, ka tiem nav ietekmes uz ražošanu, nedz arī tādu seku, kas rada tirdzniecības traucējumus, vai arī šādas sekas ir minimālas. Attiecīgi – visi pasākumi, par kuriem tiek prasīts atbrīvojums, atbilst šādiem pamatkritērijiem:

a)	minētais atbalsts tiek sniegts ar valdības programmas starpniecību, kuru finansē no valsts līdzekļiem (tostarp ar iepriekš zināmiem ieņēmumiem) un kura neietver pārskaitījumus no patērētājiem; un

b)	minētajam atbalstam nav tādu seku, ka veidojas cenu atbalsts par labu ražotājiem;

kā arī kritērijiem un nosacījumiem, kas ir raksturīgi šai politikai, kā precizēts tālāk tekstā.

Valsts pakalpojumu programmas

2. Vispārīgi pakalpojumi

Šīs kategorijas politika ietver izdevumus (vai iepriekš zināmus ieņēmumus) attiecībā uz programmām, kas sniedz pakalpojumus vai ieguvumu lauksaimniecībai vai lauku rajoniem. Tās neietver tiešus maksājumus ražotājiem vai pārstrādātājiem. Šādas programmas, kas ietver turpmāk minēto sarakstu, bet var būt plašākas par to, atbilst vispārīgajiem 1. punkta kritērijiem un politikai raksturīgajiem nosacījumiem, kur tas tālāk precizēts:

a)	izpēte, tostarp vispārējā izpēte, izpēte saistībā ar vides aizsardzības programmām, kā arī izpētes programmas, kas saistītas ar konkrētiem ražojumiem;

b)	kaitēkļu un slimību apkarošana, tostarp vispārīgie un konkrētiem ražojumiem domātie kaitēkļu un slimību apkarošanas pasākumi, piemēram, agrās brīdināšanas sistēmas, karantīna un izskaušana;

c)	mācību pakalpojumi, tostarp gan vispārīgie, gan specifiskie mācību līdzekļi;

d)	popularizēšanas un konsultāciju pakalpojumi, tostarp tādu līdzekļu sagāde, kas atvieglo informācijas un izpētes rezultātu nodošanu ražotājiem un patērētājiem;

e)	inspekcijas pakalpojumi, tostarp vispārīgi inspekcijas pakalpojumi un konkrētu ražojumu pārbaudes veselības, drošības, šķirošanas vai standartizācijas vajadzībām;

f)	tirdzniecības un veicināšanas pakalpojumi, ietverot tirgus informāciju, padomus un veicināšanu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem, bet neskaitot izdevumus neprecizētiem mērķiem, ko pārdevēji varētu izmantot, lai samazinātu savu pārdošanas cenu vai piešķirtu tiešu ekonomisku ieguvumu pircējiem; un

infrastruktūras pakalpojumi: elektrotīkli, ceļi un pārējie transporta līdzekļi, tirgus un ostas iekārtas, ūdens piegādes iekārtas, dambji un kanalizācijas sistēmas, kā arī infrastruktūras darbi, kas saistīti ar vides aizsardzības programmām. Visos gadījumos izdevumi tiek piešķirti tikai kapitālu konstrukciju sagādei vai celtniecībai un tajos nav ietverta lauku saimniecības subsidēta piegāde, izņemot vispārēji pieejamu komunālo pakalpojumu tīkla iekārtu subsidētu piegādi. Tajos nav ietvertas izejvielu vai darbības izmaksas vai atvieglota maksa par pakalpojumiem.

3. Krājumu glabāšana valsts noliktavās pārtikas drošības apsvērumu dēļ (1)

Izdevumi (vai iepriekš zināmi ieņēmumi) attiecībā uz ražojumu krājumu uzkrāšanu un glabāšanu, kas ir neatņemama valsts tiesību aktu paredzētas pārtikas drošības programmas sastāvdaļa. Saistībā ar šādu programmu tajos var būt ietverts valsts atbalsts par ražojumu glabāšanu privātās noliktavās.

Šādu krājumu uzkrāšana un apjoms atbilst iepriekš noteiktiem mērķiem, kas ir saistīti tikai ar pārtikas drošību. Krājumu uzkrāšanas un nodošanas process ir finansiāli atklāts. Valsts veic pārtikas iepirkumus par konkrētā brīža tirgus cenām, un pārtikas drošības krājumu pārdošanas cena nav mazāka par konkrētā ražojuma un kvalitātes pašreizējo vietējā tirgus cenu.

4. Vietējā pārtikas palīdzība (2)

Izdevumi (vai iepriekš zināmi ieņēmumi) attiecībā uz vietējās pārtikas palīdzības piešķiršanu trūcīgajiem iedzīvotāju slāņiem.

Uz tiesībām saņemt pārtikas palīdzību attiecas skaidri noteikti kritēriji, kas ir saistīti ar uzturvielu mērķiem. Šāda palīdzība izpaužas kā tieša pārtikas piegāde konkrētajām personām vai arī līdzekļu piešķiršana, lai dotu tiesīgajiem saņēmējiem iespēju nopirkt pārtiku vai nu tirgū, vai par subsidētām cenām. Valsts veic pārtikas iepirkumus par konkrētā brīža tirgus cenām, un palīdzības finansēšana un vadība ir atklāta.

5. Tiešie maksājumi ražotājiem

Atbalsts, ko sniedz ar tiešu maksājumu starpniecību (vai ar iepriekš zināmiem ieņēmumiem, ietverot samaksu graudā) ražotājiem, par kuriem tiek prasīts atbrīvojums no samazināšanas saistībām, atbilst pamatkritērijiem, kas noteikti 1. punktā, kā arī konkrētiem kritērijiem, ko piemēro individuāliem tiešā maksājuma veidiem, kā noteikts 6. līdz 13. punktā. Ja atbrīvojumu no samazināšanas prasa par jebkuru esošu vai jaunu tiešā maksājuma veidu, kas nav minēts 6. līdz 13. punktā, tas atbilst kritērijiem, kas noteikti 6. punkta b) līdz e) apakšpunktā, papildus vispārīgajiem kritērijiem, kas noteikti 1. punktā.

6. Ar ražošanu nesaistīts pabalsts

a)	Tiesības uz šādiem maksājumiem nosaka skaidri definēti kritēriji, kā ienākumi, ražotāja vai zemes īpašnieka statuss, faktoru izmantošana vai ražošanas līmenis definētā un noteiktā pārskata laikposmā.

b)	Šādu maksājumu summa jebkurā noteiktā gadā nav saistīta vai pamatota ar produkcijas veidu un apjomu (ietverot mājlopu vienības), ko ir sācis ražotājs jebkurā gadā pēc pārskata laikposma.

c)	Šādu maksājumu summa jebkurā noteiktā gadā nav saistīta vai pamatota ar vietējām vai starptautiskajām cenām, ko piemēro jebkurai produkcijai, kas ir sākta jebkurā gadā pēc pārskata laikposma.

d)	Šādu maksājumu summa jebkurā noteiktā gadā nav saistīta vai pamatota ar ražošanas faktoriem, kas ir izmantoti jebkurā gadā pēc pārskata laikposma.

e)	Lai saņemtu šādus maksājumus, netiek prasīta nekāda produkcija.

7. Valsts finansiālā līdzdalība ienākumu apdrošināšanas un ienākumu garantiju programmās

Tiesības uz šādiem maksājumiem nosaka ienākumu zaudējums, ņemot vērā tikai tos ienākumus, kas gūti no lauksaimniecības, kas pārsniedz 30 % no vidējiem bruto ienākumiem vai līdzvērtīgu summu tīro ienākumu izteiksmē (izņemot jebkurus maksājumus no tās pašas vai līdzīgas programmas) iepriekšējā trīs gadu laikposmā, vai trīs gadu vidējo apjomu, kas balstīts uz iepriekšējo piecu gadu laikposmu, izņemot lielāko un mazāko vērtību. Jebkuram ražotājam, kurš atbilst šim nosacījumam, ir tiesības saņemt maksājumus.

b)	Šādu maksājumu summa kompensē mazāk nekā 70 % no ražotāja ienākumu zaudējuma tajā gadā, kad ražotājs kļūst tiesīgs saņemt šo palīdzību.

c)	Jebkuru šādu maksājumu summa attiecas tikai uz ienākumiem, un tā neattiecas uz produkcijas veidu vai apjomu (ietverot mājlopu vienības), ko ir sācis ražotājs, vai uz vietējām vai starptautiskajām cenām, ko piemēro šādai produkcijai, vai uz izmantotajām izejvielām.

d)	Ja ražotājs vienā un tajā pašā gadā saņem maksājumus saskaņā ar šo punktu un saskaņā ar 8. punktu (atbrīvojums dabas katastrofas gadījumā), tad šādu maksājumu kopsumma ir mazāka nekā 100 % ražotāja kopējo zaudējumu.

8. Maksājumi (kas veikti vai nu tieši, vai ar valsts finansiālu līdzdalību ražas apdrošināšanas programmās), lai sniegtu pabalstu pēc dabas katastrofām

Tiesības uz šādiem maksājumiem rodas tikai tad, ja valsts iestādes ir formāli atzinušas, ka ir notikusi vai notiek dabas katastrofa vai līdzīgs posts (tostarp slimības uzliesmojumi, kaitēkļu invāzijas, kodolkatastrofas un karš konkrētās dalībvalsts teritorijā), un to nosaka produkcijas zaudējums, kas pārsniedz 30 % no produkcijas vidējā apjoma iepriekšējā trīs gadu laikposmā vai triju no pēdējo piecu gadu vidējā apjoma, neskaitot lielāko un mazāko vērtību.

b)	Maksājumus, kas pienākas pēc katastrofas, piemēro tikai attiecībā uz ienākumu, mājlopu (tostarp maksājumus par dzīvnieku veterināro ārstēšanu), zemes vai citu izejvielu zaudējumiem, kas radušies minētās dabas katastrofas dēļ.

c)	Maksājumi kompensē ne vairāk kā kopējās šādu zaudējumu aizstāšanas izmaksas un neietver prasību precizēt vai norādīt nākamās produkcijas veidu vai daudzumu.

d)	Maksājumi, kas veikti katastrofas laikā, nepārsniedz to līmeni, kas tiek prasīts, lai novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus, kā noteikts b) kritērijā.

e)	Ja ražotājs vienā un tajā pašā gadā saņem maksājumus saskaņā ar šo punktu un saskaņā ar 7. punktu (ienākumu apdrošināšanas un ienākumu garantiju programmas), šādu maksājumu kopsumma ir mazāka nekā 100 % ražotāja kopējo zaudējumu.

9. Strukturālu pielāgojumu palīdzība, ko sniedz ar ražotāju atkāpšanās programmu starpniecību

a)	Tiesības uz šādiem maksājumiem nosaka, atsaucoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem programmās, kas ir izstrādātas, lai atvieglotu to personu atkāpšanos, kas ir nodarbinātas pārdodamu lauksaimniecības produktu ražošanā, vai viņu pāreju uz nodarbošanos, kas nav saistīta ar lauksaimniecību.

b)	Maksājumi ir atkarīgi no nosacījuma, ka saņēmējiem ir pilnīgi un neatgriezeniski jāaiziet no pārdodamu lauksaimniecības produktu ražošanas.

10. Strukturālu pielāgojumu palīdzība, ko sniedz ar programmām resursu izņemšanai no apgrozības

a)	Tiesības uz šādiem maksājumiem nosaka, atsaucoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem programmās, kas ir izstrādātas, lai no pārdodamu lauksaimniecības produktu ražošanas izņemtu zemi un pārējos resursus, tostarp mājlopus.

b)	Maksājumi ir atkarīgi no nosacījuma, ka zeme ir jāizņem no pārdodamu lauksaimniecības produktu ražošanas vismaz uz trijiem gadiem vai – attiecībā uz mājlopiem – tie ir jānokauj vai galīgi un neatgriezeniski jāatbrīvojas no tiem.

c)	Maksājumi neietver prasību vai norādes, lai šāda zeme vai pārējie resursi, kas ir saistīti ar pārdodamu lauksaimniecības produktu ražošanu, tiktu izmantoti alternatīvā veidā.

d)	Maksājumi nav saistīti nedz ar produkcijas veidu vai daudzumu, nedz ar vietējām vai starptautiskajām cenām, ko piemēro ražošanai, kas sākta, izmantojot zemi vai citus resursus, kas paliek ražošanā.

11. Strukturālu pielāgojumu palīdzība, ko sniedz ar ieguldījumu atbalsta starpniecību

Tiesības uz šādiem maksājumiem nosaka, atsaucoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem valdības programmās, kas ir izstrādātas, lai palīdzētu finansiāli vai fiziski restrukturēt ražotāja darbību, ja ir objektīvi pierādīti strukturāli trūkumi. Tiesības uz šādām programmām drīkst pamatot arī ar skaidri noteiktu valdības programmu lauksaimniecības zemes reprivatizācijai.

b)	Šādu maksājumu summa jebkurā noteiktā gadā nav saistīta vai pamatota ar produkcijas veidu un apjomu (ietverot mājlopu vienības), ko ir sācis ražotājs jebkurā gadā pēc pārskata laikposma, izņemot gadījumu, kas paredzēts e) kritērijā.

c)	Šādu maksājumu summa jebkurā noteiktā gadā nav saistīta vai pamatota ar vietējām vai starptautiskajām cenām, ko piemēro jebkurai produkcijai, kas ir sākta jebkurā gadā pēc pārskata laikposma.

d)	Maksājumus dod tikai uz tik ilgu laikposmu, cik nepieciešams, lai īstenotu ieguldījumus, attiecībā uz kuriem tie ir piešķirti.

e)	Maksājumos nav ietverta prasība vai norādes attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko ražos saņēmēji, izņemot prasību neražot kādu konkrētu produktu.

f)	Maksājumi ir ierobežoti līdz summai, kas ir vajadzīga, lai kompensētu strukturālo trūkumu.

12. Maksājumi saskaņā ar vides programmām

a)	Tiesības uz šādiem maksājumiem nosaka kā daļu no skaidri noteiktas valdības vides aizsardzības vai saglabāšanas programmas, un tās ir atkarīgas no konkrētu valdības programmas nosacījumu izpildes, tostarp tādu nosacījumu, kas attiecas uz ražošanas metodēm vai faktoriem.

b)	Maksājuma summa nav lielāka par papildu izmaksām vai ienākumu zaudējumu, kas izriet no valdības programmas izpildes.

13. Maksājumi saskaņā ar reģionālās palīdzības programmām

Tiesības uz šādiem maksājumiem ir paredzētas tikai ražotājiem mazāk attīstītos apgabalos. Katram šādam apgabalam ir jābūt skaidri apzīmētam vienkopu ģeogrāfiskam apgabalam ar nosakāmu ekonomisko un administratīvo identitāti, ko uzskata par mazāk attīstītu, pamatojoties uz neitrāliem un objektīviem kritērijiem, kas ir skaidri noteikti normatīvā aktā un norāda, ka apgabala grūtības izriet no apstākļiem, kas nav īslaicīgi.

b)	Šādu maksājumu summa jebkurā noteiktā gadā nav saistīta vai pamatota ar ražošanas veidu vai apjomu (ietverot mājlopu vienības), ko ražotājs sācis jebkurā gadā pēc pārskata laikposma ne tāpēc, lai samazinātu tādu ražošanu.

c)	Šādu maksājumu summa jebkurā noteiktā gadā nav saistīta vai pamatota ar vietējām vai starptautiskajām cenām, ko piemēro jebkurai ražošanai, kas ir sākta jebkurā gadā pēc pārskata laikposma.

d)	Maksājumi ir pieejami tikai ražotājiem attiecīgajos apgabalos, bet šādos apgabalos tie parasti ir pieejami visiem ražotājiem.

e)	Ja maksājumi ir saistīti ar ražošanas faktoriem, maksājumus virs konkrētā faktora sliekšņa līmeņa veic pēc regresīvas likmes.

f)	Maksājumi nav lielāki par papildu izmaksām vai ienākumu zaudējumu, kas izriet no lauksaimniecības ražošanas sākšanas norādītajā apgabalā.

(1) Šā pielikuma 3. punktā par atbilstīgām šā punkta noteikumiem uzskata valsts krājumu uzglabāšanas programmas pārtikas drošības mērķiem jaunattīstības valstīs, kuru darbība ir caurskatāma un tiek veikta saskaņā ar oficiāli publicētiem objektīviem kritērijiem vai pamatnostādnēm, ietverot programmas, saskaņā ar kurām pārtikas produktu krājumus pārtikas drošības mērķiem iepērk un piegādā par kontrolētām cenām, ar noteikumu, ka starpība starp iepirkuma cenu un ārējo references cenu ir uzskaitīta kopējā atbalsta summā (AMS).

(2) Šā pielikuma 3. un 4. punktā par atbilstīgu šā punkta noteikumiem uzskata pārtikas produktu piegādi par subsidētām cenām ar mērķi apmierināt jaunattīstības valstu trūcīgo pilsētas un lauku iedzīvotāju vajadzību pēc pārtikas regulāri un par saprātīgām cenām.

V PIELIKUMS

Atsauktā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 2026/97

(OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 1973/2002

(OV L 305, 7.11.2002., 4. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 461/2004

(OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.)

tikai 2. pants

VI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 2026/97	Šī regula
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts
1. panta 2. punkta ievadfrāze	2. panta ievadfrāze
1. panta 2. punkta pēdējie vārdi	2. panta a) punkta pirmais teikums
1. panta 3. punkta pirmā daļa	2. panta a) punkta pēdējais teikums
1. panta 3. punkta otrā daļa	2. panta b) punkts
1. panta 4. punkts	1. panta 2. punkts
1. panta 5. punkts	2. panta c) punkts
2. pants	3. pants
3. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts
3. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze	4. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze
3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts	4. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts
3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta pirmais teikums	4. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts
3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta otrais teikums	4. panta 2. punkta otrā daļa
3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta trešais teikums	4. panta 2. punkta trešā daļa
3. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts	4. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts
3. panta 2. punkta otrā daļa	4. panta 2. punkta ceturtā daļa
3. panta 3. punkts	4. panta 3. punkts
3. panta 4. punkta pirmās daļas ievadfrāze	4. panta 4. punkta pirmās daļas ievadfrāze
3. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta pirmais teikums	4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts
3. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta otrais un trešais teikums	4. panta 4. punkta otrā daļa
3. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts	4. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts
3. panta 5. punkts	4. panta 5. punkts
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
7. panta 1. un 2. punkts	7. panta 1. un 2. punkts
7. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums	7. panta 3. punkta pirmā daļa
7. panta 3. punkta pirmās daļas otrais teikums	7. panta 3. punkta otrā daļa
7. panta 3. punkta otrā daļa	7. panta 3. punkta trešā daļa
7. panta 4. punkts	7. panta 4. punkts
8. panta 1. punkts	2. panta d) punkts
8. panta 2. līdz 9. punkts	8. panta 1. līdz 8. punkts
9. pants	9. pants
10. panta 1. līdz 4. punkts	10. panta 1. līdz 4. punkts
10. panta 7. līdz 13. punkts	10. pants 5. līdz 11. punkts
10. panta 14. punkta pirmais teikums	10. panta 12. punkta pirmā daļa
10. panta 14. punkta otrais un trešais teikums	10. panta 12. punkta otrā daļa
10. panta 15. un 16. punkts	10. panta 13. un 14. punkts
11. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums	11. panta 1. punkta pirmā daļa
11. panta 1. punkta trešais teikums	11. panta 1. punkta otrā daļa
11. panta 1. punkta ceturtais teikums	11. panta 1. punkta trešā daļa
11. panta 2. punkts	11. panta 2. punkts
11. panta 3. punkta pirmais teikums	11. panta 3. punkta pirmā daļa
11. panta 3. punkta otrais teikums	11. panta 3. punkta otrā daļa
11. panta 3. punkta trešais teikums	11. panta 3. punkta trešā daļa
11. panta 4. punkta pirmais teikums	11. panta 4. punkta pirmā daļa
11. panta 4. punkta otrais teikums	11. panta 4. punkta otrā daļa
11. panta 4. punkta trešais teikums	11. panta 4. punkta trešā daļa
11. panta 5. punkts	11. panta 5. punkts
11. panta 6. punkta pirmais teikums	11. panta 6. punkta pirmā daļa
11. panta 6. punkta otrais teikums	11. panta 6. punkta otrā daļa
11. panta 6. punkta trešais teikums	11. panta 6. punkta trešā daļa
11. panta 6. punkta ceturtais teikums	11. panta 6. punkta ceturtā daļa
11. panta 7. punkta pirmais teikums	11. panta 7. punkta pirmā daļa
11. panta 7. punkta otrais teikums	11. panta 7. punkta otrā daļa
11. panta 8., 9. un 10. punkts	11. panta 8., 9. un 10. punkts
12. pants	12. pants
13. panta 1. punkts	13. panta 1. punkts
13. panta 2. punkta pirmais un otrais teikums	13. panta 2. punkta pirmā daļa
13. panta 2. punkta trešais un ceturtais teikums	13. panta 2. punkta otrā daļa
13. panta 2. punkta piektais teikums	13. panta 2. punkta trešā daļa
13. panta 3., 4. un 5. punkts	13. panta 3., 4. un 5. punkts
13. panta 6. punkta pirmais, otrais un trešais teikums	13. panta 6. punkta pirmā daļa
13. panta 6. punkta ceturtais teikums	13. panta 6. punkta otrā daļa
13. panta 7. un 8. punkts	13. panta 7. un 8. punkts
13. panta 9. punkta pirmā daļa	13. panta 9. punkta pirmā daļa
13. panta 9. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums	13. panta 9. punkta otrā daļa
13. panta 9. punkta otrās daļas trešais teikums	13. panta 9. punkta trešā daļa
13. panta 10. punkts	13. panta 10. punkts
14. panta 1. līdz 4. punkts	14. panta 1. līdz 4. punkts
14. panta 5. punkta ievadfrāze	14. panta 5. punkta teikuma pirmā daļa
14. panta 5. punkta a) apakšpunkts	14. panta 5. punkta teikuma otrā daļa no “kas attiecas uz” līdz “ad valorem”
14. panta 5. punkta b) apakšpunkts	—
14. panta 5. punkta pēdējā frāze	14. panta 5. punkta teikuma pēdējā daļa
15. panta 1. punkta pirmais teikums	15. panta 1. punkta pirmā daļa
15. panta 1. punkta otrais teikums	15. panta 1. punkta otrā daļa
15. panta 1. punkta trešais teikums	15. panta 1. punkta trešā daļa
15. panta 1. punkta ceturtais teikums	15. panta 1. punkta ceturtā daļa
15. panta 1. punkta piektais teikums	15. panta 1. punkta piektā daļa
15. panta 2. punkts	15. panta 2. punkts
15. panta 3. punkta pirmais teikums	15. panta 3. punkta pirmā daļa
15. panta 3. punkta otrais teikums	15. panta 3. punkta otrā daļa
15. panta 3. punkta trešais teikums	15. panta 3. punkta trešā daļa
16. panta 1. punkts	16. panta 1. punkts
16. panta 2. punkta pirmais teikums	16. panta 2. punkta pirmā daļa
16. panta 2. punkta otrais un trešais teikums	16. panta 2. punkta otrā daļa
16. panta 3. punkts	16. panta 3. punkts
16. panta 4. punkta ievadfrāzes pirmā daļa	16. panta 4. punkta pirmā daļa
16. panta 4. punkta ievadfrāzes otrā daļa	16. panta 4. punkta otrās daļas ievadfrāze un a) un b) apakšpunkts
16. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts	16. panta 4. punkta otrās daļas c) un d) apakšpunkts
16. panta 5. punkts	16. panta 5. punkts
17. pants	17. pants
18. pants	18. pants
19. pants	19. pants
20. panta pirmais teikums	20. panta pirmā daļa
20. panta otrais teikums	20. panta otrā daļa
21. panta 1., 2. un 3. punkts	21. panta 1., 2. un 3. punkts
21. panta 4. punkta pirmais teikums	21. panta 4. punkta pirmā daļa
21. panta 4. punkta otrais teikums	21. panta 4. punkta otrā daļa
21. panta 4. punkta trešais teikums	21. panta 4. punkta trešā daļa
22. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais teikums	22. panta 1. punkta pirmā daļa
22. panta 1. punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums	22. panta 1. punkta otrā daļa
22. panta 1. punkta pirmās daļas ceturtais teikums	22. panta 1. punkta trešā daļa
22. panta 1. punkta pirmās daļas piektais teikums	22. panta 1. punkta ceturtā daļa
22. panta 1. punkta otrā daļa	22. panta 1. punkta piektā daļa
22. panta 1. punkta trešās daļas ievadfrāze	22. panta 1. punkta sestās daļas ievadfrāze
22. panta 1. punkta trešās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums	22. panta 1. punkta sestās daļas a), b) un c) apakšpunkts
22. panta 1. punkta ceturtā daļa	22. panta 1. punkta septītā daļa
22. panta 2. punkta pirmais teikums	22. panta 2. punkts
22. panta 2. punkta otrais teikums	22. panta 3. punkts
22. panta 2. punkta trešais teikums	22. panta 4. punkts
22. panta 3. punkts	22. panta 5. punkts
22. panta 4. punkts	22. panta 6. punkts
23. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais teikums	23. panta 1. punkts
23. panta 1. punkta pirmās daļas otrais teikums	23. panta 2. punkts
23. panta 1. punkta pirmās daļas trešais teikums	23. panta 3. punkta pirmā daļa
23. panta 1. punkta otrā daļa no “Šā panta” līdz “ietver”	23. panta 3. punkta otrās daļas ievadfrāze
23. panta 1. punkta otrā daļa no “attiecīgā produkta” līdz “piemērojamā likme”	23. panta 3. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunkts
23. panta 2. punkta pirmais un otrais teikums	23. panta 4. punkta pirmā daļa
23. panta 2. punkta trešais teikums	23. panta 4. punkta otrā daļa
23. panta 2. punkta ceturtais un piektais teikums	23. panta 4. punkta trešā daļa
23. panta 2. punkta sestais un septītais teikums	23. panta 4. punkta ceturtā daļa
23. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums	23. panta 5. punkts
23. panta 3. punkta pirmās daļas otrais teikums	23. panta 6. punkta pirmā daļa
23. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums	23. panta 6. punkta otrā daļa
23. panta 3. punkta pirmās daļas ceturtais teikums	23. panta 6. punkta trešā daļa
23. panta 3. punkta otrā daļa	23. panta 6. punkta ceturtā daļa
23. panta 3. punkta trešā daļa	23. panta 6. punkta piektā daļa
23. panta 3. punkta ceturtā daļa	23. panta 7. punkts
23. panta 4. punkts	23. panta 8. punkts
24. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums	24. panta 1. punkta pirmā daļa
24. panta 1. punkta trešais teikums	24. panta 1. punkta otrā daļa
24. panta 2. punkta pirmais teikums	24. panta 2. punkta pirmā daļa
24. panta 2. punkta otrais un trešais teikums	24. panta 2. punkta otrā daļa
24. panta 3. punkts	24. panta 3. punkts
24. panta 4. punkta pirmais un otrais teikums	24. panta 4. punkta pirmā daļa
24. panta 4. punkta trešais teikums	24. panta 4. punkta otrā daļa
24. panta 4. punkta ceturtais un piektais teikums	24. panta 4. punkta trešā daļa
24. panta 5. punkta pirmais teikums	24. panta 5. punkta pirmā daļa
24. panta 5. punkta otrais teikums	24. panta 5. punkta otrā daļa
24. panta 5. punkta trešais un ceturtais teikums	24. panta 5. punkta trešā daļa
24. panta 6. un 7. punkts	24. panta 6. un 7. punkts
25. pants	25. pants
26. pants	26. pants
27. panta 1., 2. un 3. punkts	27. panta 1., 2. un 3. punkts
27. panta 4. punkta pirmais teikums	27. panta 4. punkta pirmā daļa
27. panta 4. punkta otrais teikums	27. panta 4. punkta otrā daļa
28. pants	28. pants
29. panta 1. līdz 5. punkts	29. panta 1. līdz 5. punkts
29. panta 6. punkta pirmais teikums	29. panta 6. punkta pirmā daļa
29. panta 6. punkta otrais teikums	29. panta 6. punkta otrā daļa
30. panta 1., 2. un 3. punkts	30. panta 1., 2. un 3. punkts
30. panta 4. punkta pirmais, otrais un trešais teikums	30. panta 4. punkta pirmā daļa
30. panta 4. punkta pēdējais teikums	30. panta 4. punkta otrā daļa
30. panta 5. punkts	30. panta 5. punkts
31. pants	31. pants
32. pants	32. pants
33. pants	33. pants
34. pants	—
—	34. pants
35. pants	35. pants
I līdz IV pielikums	I līdz V pielikums
—	V pielikums
—	VI pielikums

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar ko atsevišķus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā minēto procedūru, pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru – Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – Ceturtā daļa	14
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (kodificēta versija)	93

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.188.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 188

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 18. jūlijs

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 444/2009 (2009. gada 28. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 142, 6.6.2009.)	127


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ