ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.182.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 182 |
|
![]() |
||
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
52. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
|
||
|
* |
Komisijas Regula (EK) Nr. 619/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi ( 1 ) |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
Komisija |
|
|
|
2009/548/EK |
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2009. gada 30. jūnijs), ar ko izveido paraugu valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/28/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5174) ( 1 ) |
|
|
|
2009/549/EK |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
15.7.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 182/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 617/2009
(2009. gada 13. jūlijs)
par autonomas tarifu kvotas atvēršanu augstas kvalitātes liellopu gaļas importam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ņemot vērā to, ka Kopiena ir ieinteresēta veidot harmoniskas tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm, kā autonoms pasākums būtu jāparedz Kopienas importa tarifu kvotas atvēršana 20 000 tonnām svaigas, dzesinātas vai saldētas augstas kvalitātes liellopu gaļas. |
(2) |
Saskaņā ar 144. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), to lasot kopā ar minētās regulas 4. pantu, produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, tarifu kvotas atver un pārvalda Komisija atbilstīgi sīki izstrādātiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 195. panta 2. punktā minēto procedūru, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo tiek atvērta ikgadēja Kopienas importa tarifu kvota (kārtas numurs 09.4449) 20 000 tonnām svaigas, dzesinātas vai saldētas augstas kvalitātes liellopu gaļas, uz kuru attiecas KN kodi 0201, 0202, 0206 10 95 un 0206 29 91.
2. Šā panta 1. punktā minētajai kvotai importa nodokļi ir 0 %.
3. Kvotas gads sākas 1. jūlijā un beidzas 30. jūnijā.
2. pants
Šīs regulas 1. pantā minēto tarifu kvotu pārvalda Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. pantu un 195. panta 2. punktu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2009. gada 1. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 13. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. ERLANDSSON
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
15.7.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 182/2 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 618/2009
(2009. gada 14. jūlijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2009. gada 15. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
MK |
30,0 |
ZZ |
30,0 |
|
0707 00 05 |
TR |
106,6 |
ZZ |
106,6 |
|
0709 90 70 |
TR |
102,0 |
ZZ |
102,0 |
|
0805 50 10 |
AR |
49,3 |
TR |
53,0 |
|
ZA |
67,1 |
|
ZZ |
56,5 |
|
0808 10 80 |
AR |
85,4 |
BR |
73,6 |
|
CL |
97,7 |
|
CN |
94,7 |
|
NZ |
96,5 |
|
US |
98,1 |
|
ZA |
81,9 |
|
ZZ |
89,7 |
|
0808 20 50 |
AR |
84,7 |
CL |
76,8 |
|
NZ |
87,2 |
|
ZA |
101,6 |
|
ZZ |
87,6 |
|
0809 10 00 |
HR |
90,0 |
TR |
189,4 |
|
XS |
103,5 |
|
ZZ |
127,6 |
|
0809 20 95 |
TR |
262,6 |
ZZ |
262,6 |
|
0809 30 |
TR |
145,4 |
ZZ |
145,4 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
15.7.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 182/4 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 619/2009
(2009. gada 13. jūlijs),
ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (1), un jo īpaši tās 4. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas 2006. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 474/2006 ir izveidots darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 (2) II nodaļā. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu dažas dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai informāciju, kas attiecas uz Kopienas saraksta atjaunināšanu. Attiecīgu informāciju ir paziņojušas arī trešās valstis. Pamatojoties uz to, Kopienas saraksts ir jāatjaunina. |
(3) |
Komisija ir informējusi visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši, vai, ja tas nebija iespējams, ar to iestāžu starpniecību, kuras atbild par gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, norādot būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko tā pamatotu lēmumu attiecināt uz tiem darbības aizliegumu Kopienā vai grozīt nosacījumus darbības aizliegumam, kurš noteikts Kopienas sarakstā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem. |
(4) |
Komisija attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem ir devusi iespēju iepazīties ar dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskas piezīmes un mutiski izklāstīt savus apsvērumus Komisijai 10 darba dienās un Aviācijas drošības komitejai, kas izveidota ar Padomes 1991. gada 16. decembra Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (3). |
(5) |
Komisija un atsevišķos gadījumos arī dažas dalībvalstis ir apspriedušās ar iestādēm, kas atbild par attiecīgo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību. |
(6) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 474/2006. |
(7) |
Pamatojoties uz informāciju, kuras pamatā ir SAFA perona pārbaudes, kas veiktas dažiem Kopienas gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem, kā arī konkrētās teritorijās attiecīgo valstu aviācijas iestāžu veiktas inspekcijas un revīzijas, dažas dalībvalstis ir īstenojušas izpildes nodrošināšanas pasākumus. Minētās dalībvalstis ir informējušas Komisiju un Aviācijas drošības komiteju par šiem pasākumiem: Grieķijas kompetentās iestādes paziņoja, ka 2009. gada 8. maijā ir anulēta gaisa pārvadājumu uzņēmuma EuroAir Ltd gaisa kuģa ekspluatanta apliecība (AOC); Zviedrijas kompetentās iestādes informēja, ka 2009. gada 23. janvārī ir anulēta gaisa pārvadājumu uzņēmuma Nordic Airways AB (“Regional”) AOC un 2009. gada 31. martā ir anulēta Fly Excellence AB apliecība. |
(8) |
2009. gada 8. aprīlī Taizemes kompetentā iestāde (Taizemes Civilās aviācijas departaments – Thai DCA) informēja Komisiju, ka ir anulēta gaisa pārvadājumu uzņēmuma One Two Go AOC. Kaut gan One Two Go iesniedza apelācijas sūdzību pret rīkojumu par anulēšanu, 2009. gada 4. maijāThai DCA šo rīkojumu apstiprināja vēlreiz. |
(9) |
Tādēļ, ievērojot to, ka šis pārvadātājs ir zaudējis AOC un ka, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, tā rezultātā ekspluatanta apliecību nevar uzskatīt par derīgu, ir pieņemts, ka One Two Go vairs nav “gaisa pārvadātājs” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 2. pantā noteikto definīciju un tādēļ tas jāsvītro no A pielikuma. |
(10) |
Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 298/2009 (2009. gada 8. aprīlis), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi (4), noteikumiem Thai DCA informēja Komisiju par Orient Thai īstenoto korektīvo pasākumu efektivitāti un par Thai DCA rīcību, lai novērstu iepriekš atklātās ar drošības apsvērumiem saistītās nepilnības, kuru dēļ uz 75 dienām (līdz 2008. gada 7. oktobrim) tika apturētas pārvadātāja darbības ar MD-80 tipa gaisa kuģiem. |
(11) |
Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija uzskata, ka papildu pasākumi nav vajadzīgi. |
(12) |
Pēc Regulas (EK) Nr. 298/2009 pieņemšanas Eiropas eksperti apmeklēja Ukrainu no 2009. gada 25. līdz 29. maijam, lai pārbaudītu, kā tiek īstenots Ukrainas kompetento iestāžu iesniegtais rīcības plāns pārraudzības uzlabošanai un kāds ir to divu pārvadātāju stāvoklis drošības jomā, kuru darbība Kopienā ir aizliegta – Ukraine Cargo Airways un Ukrainian Mediterranean Airlines. Turklāt, lai pārbaudītu, kā Ukrainas Valsts aviācijas pārvalde veic pārraudzības funkcijas, EK ekspertu grupa tikās ar diviem pārvadātājiem – South Airlines un Khors Air Company –, kas darbojas Kopienā un bija pakļauti perona pārbaudēm Kopienā un citās Eiropas Civilās aviācijas konferences valstīs. |
(13) |
Valsts aviācijas pārvalde īstenojusi rīcības plānu tikai daļēji. Līdz šim nav īstenoti visi pārraudzības uzlabošanas pasākumi (12/12), kurus Valsts aviācijas pārvalde bija noteikusi 2008. gada 31. maijā iesniegtajā rīcības plānā. Nav notikusi sertifikācija saskaņā ar Valsts aviācijas pārvaldes noteiktajām prasībām, nav izstrādāti atbilstīgi tiesību akti, un korektīvie pasākumi tiks pabeigti ne agrāk kā 2011. gada jūlijā, bet dažu pasākumu izpilde ir atlikta līdz 2015. gadam. |
(14) |
Rīcības plāna īstenošana ir tieši saistīta ar Ukrainas tiesiskās sistēmas sarežģītību, jo tā nedod iespēju skaidri noteikt, kādi standarti tiek piemēroti gaisa kuģiem un pārvadātājiem, un to, vai tie tiešām atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pielikumiem. Tas apstiprinājās, tiekoties ar četriem pārvadātājiem. |
(15) |
Ziņojumā par šo apmeklējumu arī konstatēts, ka Ukrainas kompetentajām iestādēm nav pietiekami kvalificēta personāla 74 AOC turētāju pārraudzībai (lidojumderīgums un darbības). Nebija iespējams pilnībā nodemonstrēt pastāvīgas pārraudzības ieviešanu, un Ukrainas kompetento iestāžu vēlāk sniegtie paskaidrojumi neieviesa skaidrību šajos jautājumos. Rūpīgi pārbaudot arī Ukrainas kompetento iestāžu lietoto AOC sistēmu, izrādījās, ka šī sistēma neļauj nepārprotami noteikt to, kādi regulējumi un standarti tiek piemēroti sertifikācijā ne attiecībā uz drošību par konkrēto floti, kurai ir atļauts darboties, ne par precīzām atļaujām. |
(16) |
Ukrainas kompetentās iestādes sniedza paskaidrojumus, kas bija nepietiekami, lai atzītu par novērstiem apmeklējuma laikā konstatētos trūkumus. Šo iestāžu paziņotie dažādie korektīvie pasākumi ir rūpīgi jāpārrauga un regulāri jānovērtē, ņemot vērā ICAO USOAP 2008. gada jūnija apmeklējuma rezultātus. Pēc apmeklējuma Ukrainas kompetentās iestādes iesniedza arī jaunu korektīvo pasākumu plānu, kura īstenošana ir atkarīga no Ukrainas jaunā aviācijas likuma pieņemšanas (to paredzēts pieņemt 2010. gadā). Tādējādi dažādi īstenošanas noteikumi attiecībā uz gaisa kuģu darbībām nebūs pabeigti līdz 2011. gada otrajam pusgadam, attiecībā uz apkalpes licencēšanu – līdz 2012. gada beigām un attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanu – līdz 2015. gada beigām. |
(17) |
Ņemot vērā apmeklējuma rezultātus un prezentācijas Aviācijas drošības komitejas sanāksmē 2009. gada 1. jūlijā, Komisija joprojām uzmanīgi pārraudzīs šo pasākumu īstenošanu un sadarbosies ar Ukrainas kompetentajām iestādēm, lai palīdzētu tām uzlabot uzraudzību un novērst visas neatbilstības. Turklāt dalībvalstis sistemātiski pārbaudīs, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic attiecībā uz Ukrainā licencēto pārvadātāju gaisa kuģiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2008 (5). |
(18) |
Pēc Regulas (EK) Nr. 298/2009 pieņemšanas pārvadātāju aicināja sniegt visu attiecīgo informāciju, tajā skaitā arī korektīvos pasākumus iepriekš atklāto drošības trūkumu novēršanai. Ukrainas kompetentās iestādes sniedza informāciju, paskaidrojot, kādi pasākumi ir veikti attiecībā uz pārvadātāja AOC. Motor Sich iesniedza dokumentus 2009. gada 4. jūnijā, apgalvojot, ka sabiedrība ir veikusi pirmcēloņu analīzi un izstrādājusi korektīvos pasākumus, lai novērstu visus trūkumus drošības jomā. Šo analīzi un pasākumus apstiprināja Ukrainas kompetentās iestādes. 15. jūnijā sabiedrība vērsās ar vēstuli, kurā bija norādīti korektīvie pasākumi, arī pie Francijas kompetentajām iestādēm, kas veica gaisa kuģa AN-12 (UR-11819) pārbaudi (6). Korektīvo pasākumu plāns liecina, ka sabiedrības instrukcijas un dokumentācija (darbības instrukcija un lidojuma instrukcija) ir grozītas, lai panāktu to atbilstību ICAO standartiem un nodrošinātu lidojuma pareizu sagatavošanu. |
(19) |
Taču pilotu un apkalpes apmācības, lai nodrošinātu pārskatīto instrukciju un procedūru efektīvu piemērošanu, ir nepietiekamas plaša mēroga pārmaiņu atbilstīga izklāsta nodrošināšanai. Turklāt Komisija nav saņēmusi no Ukrainas kompetentajām iestādēm nekādu informāciju, kas liecinātu par īstenošanas gaitas pārbaudēm un šo pasākumu faktisku atzīšanu par pabeigtiem, lai ilgtspējīgi novērstu atklātos trūkumus drošības jomā. |
(20) |
Ņemot vērā šos atzinumus un pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, Komisija uzskata, ka pašlaik Motor Sich neatbilst attiecīgajiem drošības standartiem un tādēļ tas joprojām ir jāiekļauj A pielikumā. |
(21) |
Pēc Regulas (EK) Nr. 298/2009 pieņemšanas pārvadātāju 2009. gada 27. maijā apmeklēja EK ekspertu grupa. Apmeklējuma ziņojumā norādīts, ka Ukraine Cargo Airways (UCA) flote viena gada laikā ir ievērojami samazināta – no 20 gaisa kuģiem 2008. gada sākumā (desmit IL-76, trīs AN-12, trīs AN-26, trīs MIL-8 helikopteri un viens Tupolev TU-134) līdz 4 gaisa kuģiem (divi IL-76, viens AN-12 un viens AN-26) apmeklējuma laikā. Tikai viens no 4 gaisa kuģiem ar AOC, IL-76 (UR-UCC), ir lidojumderīgā stāvoklī, trim pārējiem gaisa kuģiem ar AOC ir beidzies lidojumderīguma sertifikātu termiņš. Pārvadātājs apgalvoja, ka visi pārējie gaisa kuģi vairs nav lidojumderīgi un netiek ekspluatēti nekādā veidā. |
(22) |
Ziņojumā ir apgalvots, ka UCA ir guvis ievērojamus panākumus, īstenojot 2008. gada 1. aprīlī Komisijai iesniegto korektīvo pasākumu plānu. Deviņpadsmit no paredzētajiem divdesmit diviem pasākumiem ir atzīmēti kā izpildīti un pabeigti. Tika pārskatīta drošības politika un dokumentācija. Ir izveidota iekšējās drošības pārbaudes nodaļa. Ir uzlabots gaisa kuģu tehniskais stāvoklis. Apkalpes apmācību procedūras ir pārskatītas un uzlabotas. Taču trīs no šajā korektīvo pasākumu plānā ierosinātajiem pasākumiem joprojām nav īstenoti; vislielākā problēma ir avārijas skābekļa masku trūkums IL-76, AN-12 un AN-26; šīs maskas pieprasa ICAO lidojumiem, kas pārsniedz noteiktu augstumu. |
(23) |
Ziņojumā norādīti arī ievērojami drošības trūkumi tādās jomās kā lidojuma darbības, apmācība un pārbaude, lidojumderīguma uzturēšana un tehniskā apkope. Turklāt ir trūkumi kvalitātes vadības sistēmā, jo nav apstiprinājuma, ka iekšējās revīzijas vai Ukrainas kompetento iestāžu konstatētie trūkumi ir izlaboti un pārbaudīti, pirms tie ir atzīti par novērstiem; šī sistēma nenodrošina arī sistemātisku trūkumu analīzi. Šie trūkumi rada šaubas par to korektīvo pasākumu ilgtspēju, kurus šī sabiedrība ir īstenojusi pēc darbības aizlieguma noteikšanas. |
(24) |
Sabiedrībai lūdza sniegt paskaidrojumus. 10. jūnijā UCA iesniedza dokumentāciju par apmeklējuma laikā konstatētajiem trūkumiem. Pēc sabiedrības dokumentu pārbaudes vienu no sešpadsmit apmeklējuma laikā konstatētajiem trūkumiem varēja faktiski atzīt par novērstu. Attiecībā uz diviem trūkumiem – darba instrukcijā un AOC – sabiedrība norādīja, ka tā ir iesniegusi darba instrukcijas grozījumus apstiprināšanai Ukrainas kompetentajās iestādēs un pieprasījusi norādīt tās AOC samazinātu lidojuma augstumu gaisa kuģiem AN-12 (UR-UCN) un AN-26 (UR-UDM). |
(25) |
Komisija nav saņēmusi informāciju par sabiedrības pieprasīto grozījumu (ierobežojumu) apstiprināšanu. 1. jūlijā pārvadātājs lūdza arī iespēju tikt uzklausītam un sniegt paskaidrojumus Komisijai un Aviācijas drošības komitejai, norādot, ka no 51 korektīvā pasākuma līdz 2009. gada augusta beigām vēl ir jāīsteno 15 pasākumi un ka pēc tam Ukrainas kompetentās iestādes veiks pārbaudi. Komisija patur tiesības turpināt šā pārvadātāja īstenoto korektīvo pasākumu pārbaudes. |
(26) |
Ņemot vērā šos atzinumus, Komisija uzskata, ka pašlaik, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, šī sabiedrība neatbilst attiecīgajiem drošības standartiem un tādēļ tā joprojām ir jāiekļauj A pielikumā. |
(27) |
Pēc Regulas (EK) Nr. 298/2009 pieņemšanas pārvadātāju 2009. gada 28. maijā apmeklēja EK ekspertu grupa. Apmeklējuma ziņojums liecina, ka UMAir ir ievērojami uzlabojis dokumentu sistēmu, kas ir pilnīgi pārskatīta. Ir izveidota drošības nodaļa un iecelts atbildīgais par SAFA pārbaudēm. Arī apmācību procedūras ir pārskatītas un uzlabotas. Tomēr, lai gan UMAir apgalvo, ka korektīvo pasākumu plāns ir īstenots līdz galam, kā apstiprināja Ukrainas kompetentās iestādes, ekspertu grupas izlases veidā izvēlētie korektīvie pasākumi liecina, ka joprojām pastāv dažas nepilnības: UMAir īstenotie korektīvie pasākumi saistībā ar iekraušanas un centrēšanas grafiku / sausās ekspluatācijas masas indeksu, šķiet, netiek efektīvi piemēroti visu tipu gaisa kuģiem ar AOC; netiek sistemātiski laboti daži SAFA pārbaudē atklāto trūkumu novēršanas pasākumi, tajā skaitā trūkumu pirmcēloņu noteikšana (eļļas noplūde motorā, skrūvju trūkums, MEL darbības ierobežojums utt.). |
(28) |
Turklāt ievērojami drošības trūkumi ir konstatēti darbības un lidojumderīguma uzturēšanas jomā, tehniskajā apkopē un konstrukcijā; nav pieejama un darba instrukcijā nav norādīta skaidra procedūra, kas jāpiemēro UMAir lidojuma apkalpei, ja nedarbojas virziena dzinējs (nolaišanās ātrums); nav procedūras, kā paziņot par ārkārtas situāciju, ja lidojuma laikā konstatē, ka paredzamais/aprēķinātais degvielas daudzums nolaižoties būs mazāks par obligāti noteikto līmeni. Nav sniegti arī pierādījumi par gaisa kuģa (UR-CFF) un tā dzinēja atbilstību lidojumderīguma direktīvām; tika atklāti dažādi trūkumi DC-9 un MD 83 tipa gaisa kuģiem, un netiek ievēroti korozijas novēršanas un kontroles programmas noteikumi (CPCP, Korozijas līmeņa noteikšanas un paziņošanas noteikumi). Attiecībā uz pārvadātāja kvalitātes sistēmu EK grupa ziņojumā konstatēja, ka organizācija nevarēja parādīt, ka regulāri tiek pārbaudīti visi tehniskās apkopes un lidojuma norises procesi; īstenotajos pasākumos ne vienmēr ir ņemts vērā pirmcēlonis, un nav vispārējas sistēmas nenovērsto trūkumu kontrolei (iekšējās un ārējās revīzijas, tajā skaitā Ukrainas SAA atzinumi). |
(29) |
Sabiedrībai lūdza sniegt paskaidrojumus. Aviācijas drošības komitejas sanāksmē 2009. gada 1. jūlijāUMAir iepazīstināja ar Ukrainas kompetento iestāžu apstiprinātu korektīvo pasākumu plānu. Šis korektīvo pasākumu plāns izveidots, lai novērstu apmeklējuma laikā atklātos trūkumus drošības jomā. Taču pārvadātāja prezentācija neļāva atzīt par novērstiem apmeklējuma laikā konstatētos trūkumus, jo sevišķi lidojumderīguma uzturēšanas jomā. Komisija patur tiesības turpināt šā pārvadātāja īstenoto korektīvo pasākumu pārbaudes. |
(30) |
Ņemot vērā šos atzinumus, Komisija uzskata, ka pašlaik, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, šī sabiedrība neatbilst attiecīgajiem drošības standartiem un tādēļ tā joprojām jāiekļauj A pielikumā. |
(31) |
Pastāv pārbaudīti pierādījumi par to, ka iestāde, kas atbild par Kazahstānā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības pārraudzību, nespēj noteikt un īstenot attiecīgos drošības standartus, kā liecina ICAO veiktā revīzija saskaņā ar Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmu (USOAP). |
(32) |
Pēc 2009. gada aprīlī veiktās USOAP revīzijas Kazahstānā ICAO informēja visas Čikāgas Konvencijas dalībvalstis par nopietnām problēmām drošības jomā attiecībā uz pārvadātāju drošības pārraudzību un Kazahstānā reģistrētajiem gaisa kuģiem, vienu saistībā ar ekspluatāciju (7), bet otru – ar lidojumderīgumu (8), nosakot, ka Kazahstānā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) izdošanai piemērotajā procedūrā nav ievēroti visi spēkā esošie ICAO 6. pielikuma noteikumi. Lielākā daļa no pašreizējām AOC ir izdotas, neiesaistot kvalificētu lidojumderīguma inspektoru. Sertifikācijas procesā nav iekļauti šādi jautājumi: tehniskās apkopes programmu iesniegšana, obligātā aprīkojuma sarakstu (MEL) pārskats, lidojumderīguma uzturēšanas prasības tādu specifisku darbības atļauju izdošanai kā ETOPS un CAT III. Turklāt lielākā daļa lidojumderīguma sertifikātu ir izdoti bez gaisa kuģa tehniskās pārbaudes, un Kazahstānas kompetentās iestādes neveic gaisa kuģu regulāras pārbaudes. ICAO uzskatīja par nepieņemamiem šo iestāžu iesniegtos korektīvo pasākumu plānus, jo tajos nebija norādīti stingri noteikti īstenošanas termiņi neatliekamiem korektīviem pasākumiem šo nopietno drošības problēmu novēršanai. |
(33) |
Ņemot vērā divas nopietnās ar drošību saistītās problēmas, kas publicētas neilgi pēc ICAO apmeklējuma un SAFA ziņojumiem, Komisija sāka apspriešanos ar Kazahstānas kompetentajām iestādēm, paužot nopietnas bažas par šajā valstī licencēto gaisa pārvadātāju darbības drošību un lūdzot paskaidrojumus par kompetento iestāžu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz ICAO un SAFA atzinumiem. |
(34) |
Laikposmā starp 5. un 29. jūniju Kazahstānas kompetentās iestādes iesniedza dokumentus un 2009. gada 30. jūnijā iepazīstināja ar tiem Aviācijas drošības komiteju. Šajā prezentācijā Kazahstānas kompetentās iestādes informēja Komisiju un Aviācijas drošības komiteju par korektīvo pasākumu plāna izveidi ICAO norādīto trūkumu novēršanai un par pirmajiem soļiem šā plāna īstenošanā, kas dos iespēju līdz 2010. gada jūnijam izpildīt visas ICAO drošības prasības. Attiecībā uz ICAO publicētajām divām nopietnajām drošības problēmām, to novēršana nav paredzama līdz 2009. gada decembrim. Kazahstānas kompetentās iestādes informēja Komisiju un Aviācijas drošības komiteju arī par to, ka tās katru ceturksni iesniegs ziņojumus par ICAO ierosinātā korektīvo pasākumu plāna īstenošanu. |
(35) |
Turklāt Kazahstānas kompetentās iestādes paskaidroja, ka kopā ir izdotas 69 AOC un ka 2009. gada 1. aprīlī tās ir īstenojušas pasākumus, lai apturētu vai anulētu 11 no šīm AOC. Taču joprojām ir neskaidrības attiecībā uz īstenotajiem izpildes pasākumiem, reaģējot uz ICAO norādītajām nopietnajām problēmām drošības jomā, jo Kazahstānas atbildīgo iestāžu norādītā apturēšana un anulēšana notika pirms ICAO USOAP revīzijas un netika sniegti nekādi pierādījumi, ka šīs AOC tiešām ir anulētas, un ir norādīts, ka dažas no minētajām AOC ir derīgas līdz 2009. gada 1. jūnijam. Turklāt Kazahstānas kompetentās iestādes atzina, ka Kazahstānas tiesību akti pašlaik atļauj ekspluatēt gaisa kuģus vairāk nekā vienam pārvadātājam, un tādēļ nav skaidri noteikts, kura juridiskā persona ir atbildīga par minēto gaisa kuģu lidojumderīgumu un darbību. |
(36) |
Kazahstānā sertificētais pārvadātājs Berkut State Airline lūdza, lai to uzklausa Komisija un Aviācijas drošības komiteja, un tas tika īstenots 2009. gada 30. jūnijā. Šīs uzklausīšanas laikā pārvadātājs nenāca klajā ar plašu rīcības plānu, lai panāktu atbilstību drošības standartiem un novērstu visus pārpratumus saistībā ar pārvadātāju BEK Air, kura agrākais nosaukums bija Berkut Air un kurš ir iekļauts A pielikumā kopš 2009. gada aprīļa. Berkut State Airline paziņoja arī par nodomu pārtraukt komerciālas darbības un vecu gaisa kuģu ekspluatāciju. |
(37) |
Kazahstānas kompetentās iestādes nesniedza nekādu informāciju par pārvadātāja BEK Air, agrākā Berkut Air, sertifikātiem un par korektīvu pasākumu īstenošanu attiecībā uz trūkumiem drošības jomā, kuru rezultātā šis pārvadātājs 2009. gada aprīlī tika iekļauts A pielikumā. |
(38) |
Kazahstānas kompetentās iestādes informēja Aviācijas drošības komiteju par trešo pārvadātāju ar nosaukumu Berkut KZ, taču nesniedza nekādas ziņas par šā pārvadātāja sertifikātiem. |
(39) |
Pārvadātājs SCAT ar novēlošanos lūdza iespēju tikt uzklausītam Komisijā un Aviācijas drošības komitejā, un tas tika īstenots 2009. gada 30. jūnijā. Šīs prezentācijas laikā pārvadātājs atzina, ka dažus gaisa kuģus, piemēram, Yak 42 ar reģistrācijas zīmi UP-Y4210, ekspluatē citi Kazahstānā sertificēti pārvadātāji, un tādēļ nav skaidri noteikts, kura juridiskā persona ir atbildīga par minēto gaisa kuģu lidojumderīgumu un darbību. Turklāt šis pārvadātājs un Kazahstānas kompetentās iestādes nevarēja sniegt pierādījumu, ka Lietuvā reģistrēto Boeing B-737-522 un B-757-204 tipa gaisa kuģu (reģistrācijas zīmes: LY-AWE, LY-AWD, LY-FLB un LY-FLG) lidojumderīguma uzturēšana un tehniskā apkope tiek veikta saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem. |
(40) |
Komisija atzīst centienus reformēt Kazahstānas civilās aviācijas sistēmu un pirmos pasākumus, kas īstenoti, lai novērstu ICAO atklātos trūkumus drošības jomā. Taču, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, tā kā nav efektīvi īstenoti atbilstīgi korektīvi pasākumi, lai novērstu ICAO norādītos ievērojamos trūkumus drošības jomā, Komisija secina, ka Kazahstānas kompetentās iestādes pašlaik nespēj noteikt un izpildīt attiecīgos drošības standartus visiem to regulatīvajā kontrolē esošajiem gaisa pārvadātājiem. Tādēļ visiem Kazahstānā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem ir jāpiemēro darbības aizliegums un tie ir jāiekļauj A pielikumā, izņemot gaisa pārvadātāju Air Astana. |
(41) |
Kazahstānā sertificētais pārvadātājs lūdza iespēju tikt uzklausītam Komisijā un Aviācijas drošības komitejā un sniedza paskaidrojumus 2009. gada 30. jūnijā. Šīs prezentācijas laikā pārvadātājs iepazīstināja ar virkni vispusīgu korektīvo pasākumu un pirmcēloņu analīzi, lai novērstu šā gaisa pārvadātāja daudzos trūkumus drošības jomā, kurus saskaņā ar SAFA programmu veikto perona pārbaužu laikā konstatēja Vācija (9), Nīderlande (10), Apvienotā Karaliste (11) un arī citas ECAC valstis (12). Attiecībā uz flotes drošības stāvokli, visi pārvadātāja gaisa kuģi, kam ir AOC, ir reģistrēti ārpus Kazahstānas (Arubā). Arubas kompetentā iestāde ir atbildīga par Air Astana flotes gaisa kuģu pārraudzību saskaņā ar Čikāgas Konvencijas 1. un 8. pielikumu, kā arī 6. pielikumu attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanas aspektiem. |
(42) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav uzskatāms par nepieciešamu iekļaut Air Astana A pielikumā. Taču, ievērojot Kopienas lidostās saskaņā ar SAFA programmu nesen veikto perona pārbaužu rezultātus (13) un arī dalībvalstu apņemšanos joprojām palielināt perona pārbaužu skaitu Air Astana gaisa kuģiem, ko ekspluatē Kopienā, Komisija uzskata par piemērotu noteikt īpašu pārraudzību Air Astana darbībām Kopienā saskaņā ar stingriem nosacījumiem, un tādēļ šā pārvadātāja darbība ir stingri jāierobežo līdz pašreizējam līmenim un ar pašlaik lietotajiem gaisa kuģiem. Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem un ar šādiem nosacījumiem, šis pārvadātājs ir jāiekļauj B pielikumā. |
(43) |
Pēc Zambijas galvenā gaisa pārvadātāja Zambian Airways darbības apturēšanas 2009. gada janvārī un ICAO 2009. gada februāra publikācijas par ievērojamām ar drošību saistītām problēmām pēc USOAP revīzijas apmeklējuma attiecībā uz gaisa kuģu darbību, sertifikāciju un Zambijas Civilās aviācijas pārvaldes īstenoto pārraudzību Komisija 2009. gada aprīlī pieprasīja no šīm iestādēm informāciju, lai pārbaudītu korektīvo pasākumu īstenošanu šo problēmu novēršanai. Minētās ievērojamās problēmas drošības jomā ir saistītas ar to, ka Zambijas Civilās aviācijas departaments (DCA) ir izdevis divdesmit vienu aviācijas pakalpojumu atļauju komerciālajiem gaisa pārvadātājiem, atļaujot dažiem pārvadātājiem veikt arī starptautiskus pārvadājumus. Šīs aviācijas pakalpojumu atļaujas risina ekonomiskas, nevis drošības problēmas. Šo aviācijas pakalpojumu atļauju saņēmēji veic starptautiskus lidojumus, neraugoties uz to, ka pirms AOC izdošanas nav veiktas vajadzīgās darbības un lidojumderīguma pārbaudes. Turklāt ziņojumos par DCA regulāri veiktajām pārbaudēm ir norādes par trūkumiem drošības jomā, bet nav reģistrēta šo trūkumu novēršana. |
(44) |
Informācijā, ko 2009. gada maijā sniedza Zambijas iestādes, nav nekādu norāžu par steidzamiem korektīviem pasākumiem, kas nepieciešami ICAO norādīto ievērojamo drošības problēmu risināšanai. Nav iesniegts sertifikācijas plāns un procedūras, nav noteikumu un regulējumu, ar ko īsteno ICAO prasības sertifikācijai Čikāgas Konvencijas 6. pielikumā. Nav arī pierādījumu par Zambijas “aviācijas pakalpojumu atļauju” ierobežošanu un dokumentu, kas apstiprina ICAO 6. pielikumā noteikto sertifikācijas procesu. |
(45) |
Papildu dokumenti, ko Zambijas kompetentās iestādes atsūtīja 2009. gada 1. jūnijā, neliecina, ka Zambijā sertificētajam pārvadātājam Zambezi Airlines2009. gada 29. maijā izdotā AOC (Z/AOC/001/2009) atbilst ICAO prasībām un ka drošības problēmas ir novērstas. ICAO norādītās problēmas drošības jomā līdz šim ir saglabājušās. |
(46) |
Ņemot vērā šos trūkumus un iespējamos apdraudējumus, ko šis stāvoklis var radīt darbības drošības jomā tiem Zambijā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem, kuriem ir atļauja veikt starptautiskus lidojumus, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, visi Zambijā sertificētie pārvadātāji ir jāiekļauj A pielikumā. |
(47) |
Indonēzijas Civilās aviācijas ģenerāldirektorāts (DGCA) iesniedza Komisijai pierādījumus, ka 2009. gada 10. jūnijā gaisa pārvadātājiem Garuda Indonesia, Airfast Indonesia, Mandala Airlines un Ekspres Transportasi Antarbenua (darbojas kā Premiair) ir piešķirtas jaunas AOC saskaņā ar jaunajiem Indonēzijas Civilās aviācijas drošības noteikumiem (CASRs). Gaisa pārvadātājiem Garuda un Airfast uz diviem gadiem ir piešķirtas AOC pēc pilnas revīzijas un atkārtotas sertifikācijas procedūras īstenošanas. Mandala un Premi Air veiktā revīzija bija vērsta tikai uz jaunajām prasībām saskaņā ar jaunajiem CASRs. |
(48) |
Pēc Indonēzijas DGCA pieprasījuma ES ekspertu grupa veica faktu noskaidrošanas apmeklējumus Indonēzijā 2009. gada 15.–18. jūnijā, lai pārbaudītu, vai pašlaik tiek pilnā apjomā īstenoti pārraudzības pasākumi un vai pārraudzības pasākumu sistēma ir modernizēta tā, lai būtu iespējams pienācīgi pārbaudīt darbības, ko veikuši Indonēzijas gaisa pārvadātāji, lai novērstu DGCA konstatētos trūkumus. Tika apmeklēti arī divi gaisa pārvadātāji (Mandala Airlines and Premi Air), lai pārbaudītu DGCA spēju garantēt drošības uzraudzību atbilstīgi attiecīgiem standartiem (jaunajiem CASRs). |
(49) |
Apmeklējums parādīja, ka pašlaik DGCA pārraudzības efektivitāte attiecībā uz četriem minētajiem pārvadātājiem, apvienojot to ar šo pārvadātāju atkārtotu sertifikāciju, nodrošina atbilstību jaunajām prasībām un ir uzskatāma par pietiekamu. Pārraudzības sistēma ir uzlabota tā, lai būtu iespējams pienācīgi pārbaudīt darbības, ko veikuši Indonēzijas gaisa pārvadātāji, lai novērstu DGCA konstatētos trūkumus. DGCA ir izstrādājis sistēmu pārraudzības pasākumos iegūtās informācijas efektīvai pārvaldībai un attiecīgi, lai sniegtu pārskatu par noteiktajiem termiņiem trūkumu novēršanai vai par trūkumu novēršanas termiņa pagarinājumu. |
(50) |
Turklāt 2009. gada 25. martā ir svītrotas novirzes no Čikāgas Konvencijas 6. pielikuma, par kurām DGCA ziņoja ICAO2009. gada 20. februārī un kuras varēja nelabvēlīgi ietekmēt Indonēzijas pārvadātāju darbības drošību. Pēc DGCA veiktās tehniskās pārbaudes 2009. gada 28. maijāICAO ir nosūtīts jauns ziņojums, kurā norādīts samazināts noviržu skaits. Sākot ar 2009. gada 30. novembri, Indonēzijas pārvadātājiem turpmāk tiks piemēroti ICAO standarti; taču kopš 2009. gada 10. jūnija – jauno AOC izdošanas datuma – šie nesen pieņemtie standarti tiek piemēroti pārvadātājiem Garuda, Mandala, Premi Air un Airfast. |
(51) |
DGCA pieprasīja iespēju tikt uzklausītiem Aviācijas drošības komitejā, un šī iespēja tika dota 2009. gada 30. jūnijā. DGCA informēja Komisiju, ka Embraer EMB-120 tipa gaisa kuģis ar reģistrācijas zīmi PK-RJC, ko ekspluatē Premi Air, pašlaik nav aprīkots ar TCAS saskaņā ar CASR jaunajām prasībām un ka tā uzstādīšana jāpabeidz 2009. gada 30. novembrī. Šī informācija ir skaidri norādīta pārvadātāja AOC, kā liecina ES grupas ziņojums. |
(52) |
Pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka pašreizējie DGCA īstenotie uzraudzības pasākumi dod iespēju atbilstīgi īstenot un ievērot attiecīgos drošības standartus četriem pārvadātājiem, kas pakļauti atkārtotam sertifikācijas procesam: Garuda Indonesia, Airfast Indonesia, Mandala Airlines un Ekspres Transportasi Antarbenua (darbojas kā Premiair). Tādējādi šie četri gaisa pārvadātāji ir jāsvītro no A pielikuma. Visiem pārējiem Indonēzijas pārvadātājiem pašlaik ir jāpaliek A pielikumā. Komisija cieši sadarbosies ar Indonēzijas kompetentajām iestādēm, sekojot līdzi citu Indonēzijas pārvadātāju atkārtotai sertifikācijai. |
(53) |
Indonēzijas kompetentās iestādes iesniedza Komisijai arī pārvadātāju – AOC turētāju – atjauninātu sarakstu. Pašlaik bez iepriekš minētajiem četriem gaisa pārvadātājiem Indonēzijā ir sertificēti šādi pārvadātāji: Merpati Nusantara, Kartika Airlines, Trigana Air Service, Metro Batavia, Pelita Air Service, Indonesia Air Asia, Lion Mentari Airlines, Wing Adabi Airlines, Cardig Air, Riau Airlines, Transwisata Prima Aviation, Tri MG Intra Asia Airlines, Manunggal Air Service, Megantara, Indonesia Air Transport, Sriwijaya Air, Travel Express Aviation Service, Republic Express Airlines, KAL Star, Sayap Garuda Indah, Survei Udara Penas, Nusantara Air Charter, Nusantara Buana Air, Nyaman Air, Travira Utama, Derazona Air Service, National Utility Helicopter, Deraya Air Taxi, Dirgantara Air Service, SMAC, Kura-Kura Aviation, Gatari Air Service, Intan Angkasa Air Service, Air Pacific Utama, Asco Nusa Air, Pura Wisata Baruna, Penerbangan Angkasa Semesta, ASI Pudjiastuti, Aviastar Mandiri, Dabi Air Nusantara, Sampoerna Air Nusantara, Mimika Air, Alfa Trans Dirgantara, Unindo, Sky Aviation, Johnlin Air Transport un Eastindo. Kopienas saraksts ir attiecīgi jāatjaunina, un šie pārvadātāji jāiekļauj A pielikumā. |
(54) |
Angolas kompetentās iestādes (INAVIC) informēja Komisiju, ka pēc atkārtotas sertifikācijas revīzijas 2009. gada 28. maijā gaisa pārvadātājam TAAG Angola Airlines ir piešķirta jauna AOC saskaņā ar Angolas Aviācijas drošības noteikumiem (AASR). |
(55) |
Pēc Angolas kompetento iestāžu (INAVIC) un arī gaisa pārvadātāja TAAG Angola Airlines pieprasījuma Eiropas ekspertu grupa veica faktu noskaidrošanas apmeklējumus Angolā 2009. gada 8.–11. jūnijā. Šie apmeklējumi apstiprināja, ka ir gūti ievērojami panākumi virzībā uz atbilstību ICAO standartiem. INAVIC bija likvidējušas 66 % no nepilnībām, uz kurām bija norādīts iepriekšējo ES grupas faktu noskaidrošanas apmeklējumu laikā 2008. gada februārī, bet TAAG bija likvidējis 75 % no nepilnībām. Īpaši jānorāda, ka Angola ir pieņēmusi jaunus aviācijas drošības noteikumus saskaņā ar ICAO standartiem un reģiona galvenais gaisa pārvadātājs TAAG ir atkārtoti sertificēts saskaņā ar jauno tiesisko sistēmu. |
(56) |
TAAG lūdza iespēju izteikties Aviācijas drošības komitejā, un tas tika īstenots 2009. gada 1. jūlijā ar INAVIC palīdzību. Pārvadātājs ziņoja šai komitejai arī par to, ka 2009. gada maijā veiktā IOSA revīzija atklāja tikai nelielu skaitu nepilnību un ka visas minētās nepilnības tika likvidētas līdz 2009. gada 29. jūnijam. |
(57) |
Pārvadātājs iesniedza Aviācijas drošība komitejai pārliecinošus pierādījumus par pasākumiem, kas īstenoti pēc apmeklējuma, un par ļoti labiem panākumiem, novēršot atlikušās nepilnības, un iepazīstināja ar vispusīgiem pasākumiem, parādot, ka vairāk nekā 90 % nepilnību tagad ir atzītas par novērstām, bet pie atlikušajām rit darbs. Tomēr pārvadātājs nevarēja pierādīt, ka saskaņā ar prasībām tiek pārraudzīti B-747 un B-737-200 tipa gaisa kuģu lidojumu dati. |
(58) |
Portugāles iestādes ziņoja Aviācijas drošības komitejai, ka tās ir gatavas sniegt palīdzību Angolas kompetentajām iestādēm TAAG drošības pārraudzības uzlabošanā, lai šis pārvadātājs varētu darboties Portugālē. Minētās iestādes paziņoja Aviācijas drošības komitejai, ka tās varētu pieņemt lidojumus, ko veic daži gaisa kuģi, ja tie ir pārbaudīti pirms izlidošanas Angolā un tiem tiek veiktas perona pārbaudes pēc ierašanās Portugālē. Angolas kompetentās iestādes apstiprināja savu piekrišanu tam, ka ar Portugāles iestāžu palīdzību Luandā pirms lidojuma tiks veiktas perona pārbaudes visiem TAAG gaisa kuģiem, kas lido uz Lisabonu. Portugāles kompetentās iestādes veiks perona pārbaudes saskaņā ar SAFA programmu katram TAAG lidojumam. |
(59) |
Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir atzīts, ka TAAG vispirms ir jāsvītro no A pielikuma un jāiekļauj B pielikumā ar noteikumu, ka pārvadātājs veic ne vairāk kā 10 lidojumus nedēļā no Luandas uz Lisabonu ar Boeing B-777 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TED, D2-TEE un D2-TEF. Šos lidojumus drīkst veikt tikai pēc tam, kad Angolas iestādes ir veikušas attiecīgā gaisa kuģa perona pārbaudes pirms katras izlidošanas no Angolas, un Portugāles iestādes ir veikušas katra gaisa kuģa rampas pārbaudes Portugālē. Tas ir pagaidu pasākums, un Komisija pārskatīs stāvokli, pamatojoties uz visu tās rīcībā esošo informāciju un it īpaši uz Portugāles kompetento iestāžu novērtējumu. |
(60) |
No 2009. gada 8. līdz 11. jūnijam Angolā veiktie faktu noskaidrošanas apmeklējumi atklāja, ka gaisa kuģa ekspluatantu apliecības pārvadātājiem PHA un SERVISAIR ir izsniegtas bez atbilstīgā sertifikācijas procesa. Lai gan INAVIC uz laiku ir apturējušas šo divu AOC darbību, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, Komisija uzskata, ka minētie pārvadātāji ir jāiekļauj A pielikumā. |
(61) |
Komisija atzīmē pašlaik notiekošo 18 pārvadātāju atkārtotas sertifikācijas procesu, ko veic INAVIC un ko paredzēts pabeigt līdz 2010. gada beigām, un aicina INAVIC noteikti turpināt šo procesu, pievēršot pienācīgu uzmanību iespējamām bažām par drošību, kuras atklātas šajā procesā. Saistībā ar to Komisija atzīst, ka INAVIC ir īstenojušas izpildes nodrošināšanas pasākumus attiecībā uz dažiem AOC turētājiem, jo 6 no 19 turētājiem uz laiku ir pārtraukta licences darbība. |
(62) |
Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, šie gaisa pārvadātāji joprojām ir jāiekļauj A pielikumā līdz laikam, kamēr INAVIC pabeigs gaisa pārvadātāju atkārtotu sertifikāciju saskaņā ar Angolas Aviācijas drošības noteikumiem. |
(63) |
Gabonā sertificētais gaisa pārvadātājs SN2AG lūdza uzklausīšanu Aviācijas drošības komitejā, lai parādītu, ka lidojumi, kas veikti ar Challenger CL601 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmi TR-AAG un HS-125-800 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmi ZS-AFG, atbilst attiecīgajiem standartiem, un SN2AG tika uzklausīts 2009. gada 1. jūlijā. Komisija atzīmēja, ka šis pārvadātājs ir turpinājis reorganizāciju un korektīvās rīcības plānam ir ievērojami panākumi virzībā uz atbilstību starptautiskajiem standartiem. Komisija atzīmēja arī to, ka 2009. gada februārī pārvadātājam SN2AG Gabonas kompetentās iestādes atkārtoti veica sertifikācijas revīziju un ka 2009. gada februārī šim pārvadātājam ir izdota jauna AOC. |
(64) |
2009. gada 1. jūlijā Gabonas kompetentās iestādes (ANAC) iepazīstināja Aviācijas drošības komiteju ar sasniegumiem struktūras un personāla nodrošinājuma uzlabošanā un paziņoja, ka tām nav pietiekami kvalificētu resursu, lai nodrošinātu šā pārvadātāja darbības un tehniskās apkopes pārraudzību atbilstīgi ICAO noteikumiem. To apstiprināja ICAO eksperti, kuri līdz 2010. gada martam turpinās sniegt Gabonai palīdzību pārraudzībā. |
(65) |
Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka SN2AG atbilst attiecīgajiem drošības standartiem tikai tajos lidojumos, ko veic ar Challenger CL601 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmi TR-AAG un HS-125-800 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmi ZS-AFG. Tādējādi SN2AG ir jāpiemēro darbības ierobežojumi attiecībā uz pārējo floti un jāpārvieto no A pielikuma uz B pielikumu. |
(66) |
Attiecībā uz Ēģiptē sertificēto pārvadātāju Egypt Air ir pierādījumi par neskaitāmām nepilnībām drošības jomā. Šīs nepilnības atklāja 75 pārbaudēs, kuras kopš 2008. gada janvāra ir veikušas galvenokārt Austrija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Spānija un arī citas ECAC valstis saskaņā ar SAFA programmu īstenoto perona pārbaužu laikā. Atkārtoti atklātie pārkāpumi (kopā 240 atklāti gadījumi, no tiem 91 ir otrās kategorijas un 69 ir trešās kategorijas) rada bažas par sistemātiskiem trūkumiem drošības jomā. |
(67) |
Ņemot vērā SAFA ziņojumus, 2009. gada 25. maijā Komisija sāka oficiālas apspriedes ar Ēģiptes kompetentajām iestādēm (ECAA), paužot nopietnas bažas par šā pārvadātāja darbības drošību un aicinot pārvadātāju un atbildīgās iestādes īstenot pasākumus drošības jomā atklāto nepilnību novēršanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 7. pantu. |
(68) |
2009. gada 10., 16., 17., 19. un 26. jūnijā pārvadātājs iesniedza apjomīgu dokumentāciju. Iesniegtajos dokumentos bija norādīts, kādi korektīvie pasākumi ir īstenoti vai ieplānoti pēc perona pārbaudēm, analizēti nepilnību pirmcēloņi, paredzot ilgtermiņa risinājumus. Pārvadātājs lūdza atļauju mutiski izklāstīt savus apsvērumus Aviācijas drošības komitejai, un 2009. gada 30. jūnijā šis izklāsts notika. |
(69) |
Tā kā lidojumderīguma uzturēšanas, tehniskās apkopes, darbības un arī pārvadājamās kravas drošības jomā ir atklāti nopietni trūkumi, Komisija pieprasa Ēģiptes kompetentajām iestādēm sūtīt ikmēneša ziņojumus par korektīvā rīcības plāna īstenošanas kontroli un visus pārējos ziņojumus par šo iestāžu veiktajām revīzijām Egypt Air. Komisija saņems arī ziņojumu par galīgo revīziju, kura Ēģiptes kompetentajām iestādēm jāveic šā perioda beigās un kuras rezultāti tiks paziņoti Komisijai kopā ar šīs iestādes ieteikumiem. |
(70) |
Pārvadātājs un Ēģiptes kompetentās iestādes piekrita ES ekspertu apmeklējumam, lai pārbaudītu korektīvā rīcības plāna īstenošanu. Komisija aicināja pārvadātāju nekavējoties iesniegt dažādo trūkumu ilgtspējīgu risinājumu un norādīt, kādi atbilstīgi pasākumi tiks īstenoti. Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek secināts, ka pārvadātājs ir jāiekļauj A pielikumā. |
(71) |
Dalībvalstīm ir jānodrošina Egypt Air veikto pārbaužu skaita palielināšana, lai radītu iemeslu šīs lietas pārskatīšanai nākamajā Aviācijas drošības komitejas sanāksmē, kas notiks 2009. gada novembrī. |
(72) |
2009. gada 11. jūnijā Krievijas Federācijas kompetentās iestādes informēja Komisiju par grozījumiem 2008. gada 25. aprīlī pieņemtajā lēmumā, ar ko izslēdza no darbības Kopienā 13 Krievijas gaisa kuģus, kas tajā laikā nebija aprīkoti starptautisku lidojumu veikšanai atbilstīgi ICAO standartiem, konkrēti – tiem nebija vajadzīgo TAWS/E-GPWS iekārtu. Kopš tā laika atsevišķi gaisa kuģi, kas bija izslēgti saskaņā ar 2008. gada 25. aprīļa lēmumu, ir atbilstīgi aprīkoti starptautisku lidojumu veikšanai. Turklāt šo pārvadātāju AOC un darbības specifikācijas ir grozītas, ievērojot šīs pārmaiņas. |
(73) |
Jaunajā lēmumā noteikts, ka no ekspluatācijas, veicot lidojumus uz Kopienu, tās teritorijā un no Kopienas, ir izslēgti šādi gaisa kuģi:
|
(74) |
Šādi gaisa kuģi netika konstatēti pārvadātājam Red Wings (bijušais Airlines 400 JSC). |
(75) |
Krievijas Federācijas kompetentās iestādes informēja Komisiju arī par to, ka 2009. gada 3. jūnijā ir noteikti ierobežojumi pārvadātāja Aeroflot-Nord AOC, izslēdzot darbību Kopienā. |
(76) |
Krievijas Federācijas kompetentās iestādes un Komisija ir nolēmušas joprojām cieši sadarboties un apmainīties ar visu vajadzīgo informāciju attiecībā uz gaisa pārvadātāju drošību. Dalībvalstis sistemātiski pārbaudīs, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic attiecībā uz šo pārvadātāju gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008. |
(77) |
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) informēja Aviācijas drošības komiteju, ka tā ir apturējusi Jemenā sertificētajam pārvadātājam Yemenia – Yemen Airways izdotās tehniskās apkopes organizācijas atļaujas EASA.145.0177 darbību, jo nav novērstas nepilnības drošības jomā. Turklāt Francijas kompetentās iestādes ziņoja Aviācijas drošības komitejai, ka vēlāk tās ir apturējušas lidojumderīguma sertifikātus Francijā reģistrētajiem un šā pārvadātāja ekspluatētajiem Airbus A-310 tipa gaisa kuģiem (F-OHPR un F-OHPS). |
(78) |
Komisija atzīmēja neatbilstību spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem un, ņemot vērā Yemenia – Yemen Airways reisa Nr. 626 traģisko avāriju 30. jūnijā, 2009. gada 1. jūlijā nolēma sākt oficiālas apspriedes ar Yemenia – Yemen Airways saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 7. pantu un ar Jemenas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. pantu, lai novērtētu minētā pārvadātāja darbības un tehniskās apkopes atbilstību spēkā esošajiem ICAO standartiem; Komisija patur tiesības nepieciešamības gadījumā īstenot ārkārtas pasākumus. |
(79) |
Lai gan Komisija ir nosūtījusi konkrētus pieprasījumus, līdz šim tā nav saņēmusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka pārējie gaisa pārvadātāji, kas iekļauti 2009. gada 8. aprīlī atjauninātajā Kopienas sarakstā, un par šo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību atbildīgās iestādes būtu pilnā mērā īstenojušas atbilstošus konstatēto nepilnību novēršanas pasākumus. Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka šiem gaisa pārvadātājiem jāturpina piemērot darbības aizliegumu (A pielikums) vai attiecīgus darbības ierobežojumus (B pielikums). |
(80) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aviācijas drošības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:
1. pants
Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza šādi:
1. |
A pielikumu aizstāj ar šīs regulas A pielikuma tekstu. |
2. |
B pielikumu aizstāj ar šīs regulas B pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 13. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Antonio TAJANI
(1) OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.
(2) OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp.
(3) OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.
(4) OV L 95, 9.4.2009., 16. lpp.
(5) OV L 109, 19.4.2008., 7. lpp.
(6) DGAC/F-2008-564.
(7) ICAO atzinums OPS/01.
(8) ICAO atzinums AIR/01.
(9) LBA/D-2008-334, LBA/D-2008-944.
(10) CAA-NL-2008-24, CAA-NL-2008-254, CAA-NL-2009-7, CAA-NL-2009-42, CAA-NL-2009-55.
(11) CAA-UK-2008-187.
(12) DGCATR-2008-85, DGCATR-2008-310, DGCATR-2008-360, DGCATR-2008-381, DGCATR-2008-460, DGCATR-2008-585, DGCATR-2009-39, DGCATR-2009-69, DGCATR-2009-93, DGCATR-2009-105.
(13) LBA/D-2009-332.
A PIELIKUMS
GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO PILNĪGU DARBĪBAS AIZLIEGUMU KOPIENĀ (1)
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds) |
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs vai darbības licences numurs |
Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods |
Gaisa pārvadātāja valsts |
AIR KORYO |
Nav zināms |
KOR |
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR) |
AIR WEST CO. LTD |
004/A |
AWZ |
Sudānas Republika |
ARIANA AFGHAN AIRLINES |
009 |
AFG |
Afganistānas Islāma Republika |
MOTOR SICH |
025 |
MSI |
Ukraina |
SIEM REAP AIRWAYS INTERNATIONAL |
AOC/013/00 |
SRH |
Kambodžas Karaliste |
SILVERBACK CARGO FREIGHTERS |
Nav zināms |
VRB |
Ruandas Republika |
UKRAINE CARGO AIRWAYS |
145 |
UKS |
Ukraina |
UKRAINIAN MEDITERRANEAN AIRLINES |
164 |
UKM |
Ukraina |
VOLARE AVIATION ENTREPRISE |
143 |
VRE |
Ukraina |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Angolā, izņemot TAAG Angola Airlines, bet ieskaitot turpmākos: |
|
|
Angolas Republika |
AEROJET |
015 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
AIR26 |
004 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
AIR GEMINI |
002 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
AIR GICANGO |
009 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
AIR JET |
003 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
AIR NAVE |
017 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
ALADA |
005 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
ANGOLA AIR SERVICES |
006 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
DIEXIM |
007 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
GIRA GLOBO |
008 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
HELIANG |
010 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
HELIMALONGO |
011 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
MAVEWA |
016 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
PHA |
019 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
RUI & CONCEICAO |
012 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
SAL |
013 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
SERVISAIR |
018 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
SONAIR |
014/ |
Nav zināms |
Angolas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Beninā, tostarp šādi: |
|
— |
Beninas Republika |
AERO BENIN |
PEA No 014/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS |
Nav zināms |
Beninas Republika |
AFRICA AIRWAYS |
Nav zināms |
Nav zināms |
Beninas Republika |
ALAFIA JET |
PEA No 014/ANAC/MDCTTTATP-PR/DEA/SCS |
Nav norādīts |
Beninas Republika |
BENIN GOLF AIR |
PEA No 012/MDCTTP-PR/ANAC/DEA/SCS |
Nav zināms |
Beninas Republika |
BENIN LITTORAL AIRWAYS |
PEA No 013/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS |
BLA |
Beninas Republika |
COTAIR |
PEA No 015/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS |
Nav zināms |
Beninas Republika |
ROYAL AIR |
PEA No 11/ANAC/MDCTTP-PR/DEA/SCS |
Nav zināms |
Beninas Republika |
TRANS AIR BENIN |
PEA No 016/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS |
TNB |
Beninas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), tostarp šādi: |
|
— |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AFRICA ONE |
409/CAB/MIN/TC/0114/2006 |
CFR |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AFRICAN AIR SERVICES COMMUTER |
409/CAB/MIN/TVC/051/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIGLE AVIATION |
409/CAB/MIN/TC/0042/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR BENI |
409/CAB/MIN/TC/0019/2005 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR BOYOMA |
409/CAB/MIN/TC/0049/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR INFINI |
409/CAB/MIN/TC/006/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR KASAI |
409/CAB/MIN/ TVC/036/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR KATANGA |
409/CAB/MIN/TVC/031/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR NAVETTE |
409/CAB/MIN/TC/015/2005 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR TROPIQUES |
409/CAB/MIN/TVC/029/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BEL GLOB AIRLINES |
409/CAB/MIN/TC/0073/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BLUE AIRLINES |
409/CAB/MIN/TVC/028/08 |
BUL |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BRAVO AIR CONGO |
409/CAB/MIN/TC/0090/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BUSINESS AVIATION |
409/CAB/MIN/TVC/048/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BUSY BEE CONGO |
409/CAB/MIN/TVC/052/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BUTEMBO AIRLINES |
409/CAB/MIN/TC/0056/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
CARGO BULL AVIATION |
409/CAB/MIN/TC/0106/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
CETRACA AVIATION SERVICE |
409/CAB/MIN/TVC/026/08 |
CER |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
CHC STELLAVIA |
409/CAB/MIN/TC/0050/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
COMAIR |
409/CAB/MIN/TC/0057/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
COMPAGNIE AFRICAINE D’AVIATION (CAA) |
409/CAB/MIN/TVC/035/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
DOREN AIR CONGO |
409/CAB/MIN/TVC/0032/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
EL SAM AIRLIFT |
409/CAB/MIN/TC/0002/2007 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
ENTREPRISE WORLD AIRWAYS (EWA) |
409/CAB/MIN/TVC/003/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
ESPACE AVIATION SERVICE |
409/CAB/MIN/TC/0003/2007 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
FILAIR |
409/CAB/MIN/TVC/037/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
FREE AIRLINES |
409/CAB/MIN/TC/0047/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GALAXY KAVATSI |
409/CAB/MIN/TVC/027/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GILEMBE AIR SOUTENANCE (GISAIR) |
409/CAB/MIN/TVC/053/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GOMA EXPRESS |
409/CAB/MIN/TC/0051/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GOMAIR |
409/CAB/MIN/TVC/045/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GREAT LAKE BUSINESS COMPANY |
409/CAB/MIN/TC/0048/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
HEWA BORA AIRWAYS (HBA) |
409/CAB/MIN/TVC/038/08 |
ALX |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
INTERNATIONAL TRANS AIR BUSINESS (ITAB) |
409/CAB/MIN/TVC/033/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
KATANGA AIRWAYS |
409/CAB/MIN/TC/0088/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
KIN AVIA |
409/CAB/MIN/TVC/042/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
KIVU AIR |
409/CAB/MIN/TC/0044/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
LIGNES AEÉRIENNES CONGOLAISES (LAC) |
Ministra paraksts (rīkojums Nr. 78/205) |
LCG |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
MALU AVIATION |
409/CAB/MIN/TVC/04008 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
MALILA AIRLIFT |
409/CAB/MIN/TC/0112/2006 |
MLC |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
MANGO AVIATION |
409/CAB/MIN/TVC/034/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
PIVA AIRLINES |
409/CAB/MIN/TC/0001/2007 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
RWAKABIKA BUSHI EXPRESS |
409/CAB/MIN/TC/0052/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
SAFARI LOGISTICS SPRL |
409/CAB/MIN/TC/0076/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
SAFE AIR COMPANY |
409/CAB/MIN/TVC/025/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
SERVICES AIR |
409/CAB/MIN/TVC/030/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
SUN AIR SERVICES |
409/CAB/MIN/TC/0077/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
SWALA AVIATION |
409/CAB/MIN/TVC/050/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
TEMBO AIR SERVICES |
409/CAB/MIN/TC/0089/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
THOM'S AIRWAYS |
409/CAB/MIN/TC/0009/2007 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
TMK AIR COMMUTER |
409/CAB/MIN/TVC/044/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
TRACEP CONGO AVIATION |
409/CAB/MIN/TVC/046/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
TRANS AIR CARGO SERVICES |
409/CAB/MIN/TVC/024/08 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
TRANSPORTS AERIENS CONGOLAIS (TRACO) |
409/CAB/MIN/TC/0105/2006 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
VIRUNGA AIR CHARTER |
409/CAB/MIN/TC/018/2005 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
WIMBI DIRA AIRWAYS |
409/CAB/MIN/TVC/039/08 |
WDA |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
ZAABU INTERNATIONAL |
409/CAB/MIN/TVC/049/09 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Ekvatoriālajā Gvinejā, tostarp šādi: |
|
|
Ekvatoriālā Gvineja |
CRONOS AIRLINES |
Nav zināms |
Nav zināms |
Ekvatoriālā Gvineja |
CEIBA INTERCONTINENTAL |
Nav zināms |
CEL |
Ekvatoriālā Gvineja |
EGAMS |
Nav zināms |
EGM |
Ekvatoriālā Gvineja |
EUROGUINEANA DE AVIACION Y TRANSPORTES |
2006/001/MTTCT/DGAC/SOPS |
EUG |
Ekvatoriālā Gvineja |
GENERAL WORK AVIACION |
002/ANAC |
nav norādīts |
Ekvatoriālā Gvineja |
GETRA — GUINEA ECUATORIAL DE TRANSPORTES AEREOS |
739 |
GET |
Ekvatoriālā Gvineja |
GUINEA AIRWAYS |
738 |
nav norādīts |
Ekvatoriālā Gvineja |
STAR EQUATORIAL AIRLINES |
Nav zināms |
Nav zināms |
Ekvatoriālā Gvineja |
UTAGE — UNION DE TRANSPORT AEREO DE GUINEA ECUATORIAL |
737 |
UTG |
Ekvatoriālā Gvineja |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Indonēzijā, izņemot Garuda Indonesia, Airfast Indonesia, Mandala Airlines un Ekspres Transportasi Antarbenua, bet ieskaitot turpmākos: |
|
|
Indonēzijas Republika |
AIR PACIFIC UTAMA |
135-020 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
ALFA TRANS DIRGANTATA |
135-012 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
ASCO NUSA AIR |
135-022 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
ASI PUDJIASTUTI |
135-028 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
AVIASTAR MANDIRI |
135-029 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
CARDIG AIR |
121-013 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
DABI AIR NUSANTARA |
135-030 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
DERAYA AIR TAXI |
135-013 |
DRY |
Indonēzijas Republika |
DERAZONA AIR SERVICE |
135-010 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
DIRGANTARA AIR SERVICE |
135-014 |
DIR |
Indonēzijas Republika |
EASTINDO |
135-038 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
GATARI AIR SERVICE |
135-018 |
GHS |
Indonēzijas Republika |
INDONESIA AIR ASIA |
121-009 |
AWQ |
Indonēzijas Republika |
INDONESIA AIR TRANSPORT |
135-034 |
IDA |
Indonēzijas Republika |
INTAN ANGKASA AIR SERVICE |
135-019 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
JOHNLIN AIR TRANSPORT |
135-043 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
KAL STAR |
121-037 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
KARTIKA AIRLINES |
121-003 |
KAE |
Indonēzijas Republika |
KURA-KURA AVIATION |
135-016 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
LION MENTARI ARILINES |
121-010 |
LNI |
Indonēzijas Republika |
MANUNGGAL AIR SERVICE |
121-020 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
MEGANTARA |
121-025 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
MERPATI NUSANTARA AIRLINES |
121-002 |
MNA |
Indonēzijas Republika |
METRO BATAVIA |
121-007 |
BTV |
Indonēzijas Republika |
MIMIKA AIR |
135-007 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
NATIONAL UTILITY HELICOPTER |
135-011 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
NUSANTARA AIR CHARTER |
121-022 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
NUSANTARA BUANA AIR |
135-041 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
NYAMAN AIR |
135-042 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
PELITA AIR SERVICE |
121-008 |
PAS |
Indonēzijas Republika |
PENERBANGAN ANGKASA SEMESTA |
135-026 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
PURA WISATA BARUNA |
135-025 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
REPUBLIC EXPRESS AIRLINES |
121-040 |
RPH |
Indonēzijas Republika |
RIAU AIRLINES |
121-016 |
RIU |
Indonēzijas Republika |
SAMPOERNA AIR NUSANTARA |
135-036 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
SAYAP GARUDA INDAH |
135-004 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
SKY AVIATION |
135-044 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
SMAC |
135-015 |
SMC |
Indonēzijas Republika |
SRIWIJAYA AIR |
121-035 |
SJY |
Indonēzijas Republika |
SURVEI UDARA PENAS |
135-006 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
TRANSWISATA PRIMA AVIATION |
135-021 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
TRAVEL EXPRESS AVIATION SERVICE |
121-038 |
XAR |
Indonēzijas Republika |
TRAVIRA UTAMA |
135-009 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
TRI MG INTRA ASIA AIRLINES |
121-018 |
TMG |
Indonēzijas Republika |
TRIGANA AIR SERVICE |
121-006 |
TGN |
Indonēzijas Republika |
UNINDO |
135-040 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
WING ABADI AIRLINES |
121-012 |
WON |
Indonēzijas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kazahstānā, izņemot Air Astana, bet ieskaitot turpmākos: |
|
|
Kazahstānas Republika |
AERO AIR COMPANY |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
AEROPRAKT KZ |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
AEROTOUR KZ |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
AIR ALMATY |
AK-0331-07 |
LMY |
Kazahstānas Republika |
AIR COMPANY KOKSHETAU |
AK-0357-08 |
KRT |
Kazahstānas Republika |
AIR DIVISION OF EKA |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
AIR FLAMINGO |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
AIR TRUST AIRCOMPANY |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
AK SUNKAR AIRCOMPANY |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
ALMATY AVIATION |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
ARKHABAY |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
ASIA CONTINENTAL AIRLINES |
AK-0345-08 |
CID |
Kazahstānas Republika |
ASIA CONTINENTAL AVIALINES |
AK-0371-08 |
RRK |
Kazahstānas Republika |
ASIA WINGS |
AK-0390-09 |
AWA |
Kazahstānas Republika |
ASSOCIATION OF AMATEUR PILOTS OF KAZAKHSTAN |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
ATMA AIRLINES |
AK-0372-08 |
AMA |
Kazahstānas Republika |
ATYRAU AYE JOLY |
AK-0321-07 |
JOL |
Kazahstānas Republika |
AVIA-JAYNAR |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
BEYBARS AIRCOMPANY |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
BERKUT AIR/BEK AIR |
AK-0311-07 |
BKT/BEK |
Kazahstānas Republika |
BERKUT STATE AIRLINE |
AK-0378-09 |
BEC |
Kazahstānas Republika |
BERKUT KZ |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
BURUNDAYAVIA AIRLINES |
AK-0374-08 |
BRY |
Kazahstānas Republika |
COMLUX |
AK-0352-08 |
KAZ |
Kazahstānas Republika |
DETA AIR |
AK-0344-08 |
DET |
Kazahstānas Republika |
EAST WING |
AK-0332-07 |
EWZ |
Kazahstānas Republika |
EASTERN EXPRESS |
AK-0358-08 |
LIS |
Kazahstānas Republika |
EOL AIR |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
EURO-ASIA AIR |
AK-0384-09 |
EAK |
Kazahstānas Republika |
EURO-ASIA AIR INTERNATIONAL |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
EXCELLENT GLIDE |
AK-0338-08 |
EGB |
Kazahstānas Republika |
FENIX |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
FLY JET KZ |
AK-0391-09 |
FJK |
Kazahstānas Republika |
IJT AVIATION |
AK-0335-08 |
DVB |
Kazahstānas Republika |
INVESTAVIA |
AK-0342-08 |
TLG |
Kazahstānas Republika |
IRBIS |
AK-0317-07 |
BIS |
Kazahstānas Republika |
IRTYSH AIR |
AK-0381-09 |
MZA |
Kazahstānas Republika |
JET AIRLINES |
AK-0349-09 |
SOZ |
Kazahstānas Republika |
JET ONE |
AK-0367-08 |
JKZ |
Kazahstānas Republika |
KAVIASPAS |
AK-0322-07 |
KZS |
Kazahstānas Republika |
KAZAIR JET |
AK-0387-09 |
KEJ |
Kazahstānas Republika |
KAZAIRTRANS AIRLINE |
AK-0347-08 |
KUY |
Kazahstānas Republika |
KAZAIRWEST |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
KAZAVIA |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
KOKSHETAU |
AK-0357-08 |
KRT |
Kazahstānas Republika |
MAK AIR AIRLINE |
AK-0334-07 |
AKM |
Kazahstānas Republika |
MEGA AIRLINES |
AK-0356-08 |
MGK |
Kazahstānas Republika |
MIRAS |
AK-0315-07 |
MIF |
Kazahstānas Republika |
NAVIGATOR |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
OLIMP AIR |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
ORLAN 2000 AIRCOMPANY |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
PANKH CENTER KAZAKHSTAN |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
PRIME AVIATION |
AK-0308-07 |
PKZ |
Kazahstānas Republika |
SALEM AIRCOMPANY |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
SAMAL AIR |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
SAYAT AIR |
AK-0351-08 |
SYM |
Kazahstānas Republika |
SAYAKHAT AIRLINES |
AK-0359-08 |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
SEMEYAVIA |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
SCAT |
AK-0350-08 |
VSV |
Kazahstānas Republika |
STARLINE KZ |
AK-0373-08 |
LMZ |
Kazahstānas Republika |
SKYBUS |
AK-0364-08 |
BYK |
Kazahstānas Republika |
SKYJET |
AK-0307-09 |
SEK |
Kazahstānas Republika |
SKYSERVICE |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
TAHMID AIR |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
TULPAR AVIA SERVICE |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
TYAN SHAN |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
UST-KAMENOGORSK |
AK-0385-09 |
UCK |
Kazahstānas Republika |
ZHETYSU AIRCOMPANY |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
ZHERSU AVIA |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
ZHEZKAZGANAIR |
Nav zināms |
Nav zināms |
Kazahstānas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kirgizstānas Republikā, tostarp šādi: |
|
|
Kirgizstānas Republika |
AIR MANAS |
17 |
MBB |
Kirgizstānas Republika |
AVIA TRAFFIC COMPANY |
23 |
AVJ |
Kirgizstānas Republika |
AEROSTAN (IEPRIEKŠ BISTAIR-FEZ BISHKEK) |
08 |
BSC |
Kirgizstānas Republika |
CLICK AIRWAYS |
11 |
CGK |
Kirgizstānas Republika |
DAMES |
20 |
DAM |
Kirgizstānas Republika |
EASTOK AVIA |
15 |
Nav zināms |
Kirgizstānas Republika |
GOLDEN RULE AIRLINES |
22 |
GRS |
Kirgizstānas Republika |
ITEK AIR |
04 |
IKA |
Kirgizstānas Republika |
KYRGYZ TRANS AVIA |
31 |
KTC |
Kirgizstānas Republika |
KYRGYZSTAN |
03 |
LYN |
Kirgizstānas Republika |
MAX AVIA |
33 |
MAI |
Kirgizstānas Republika |
S GROUP AVIATION |
6 |
Nav zināms |
Kirgizstānas Republika |
SKY GATE INTERNATIONAL AVIATION |
14 |
SGD |
Kirgizstānas Republika |
SKY WAY AIR |
21 |
SAB |
Kirgizstānas Republika |
TENIR AIRLINES |
26 |
TEB |
Kirgizstānas Republika |
TRAST AERO |
05 |
TSJ |
Kirgizstānas Republika |
VALOR AIR |
07 |
Nav zināms |
Kirgizstānas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Libērijā, tostarp šādi: |
|
— |
Libērija |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Gabonas Republikā, izņemot Gabon Airlines, Afrijet un SN2AG, bet ieskaitot turpmākos: |
|
|
Gabonas Republika |
AIR SERVICES SA |
0002/MTACCMDH/SGACC/DTA |
Nav zināms |
Gabonas Republika |
AIR TOURIST (ALLEGIANCE) |
0026/MTACCMDH/SGACC/DTA |
NIL |
Gabonas Republika |
NATIONALE ET REGIONALE TRANSPORT (NATIONALE) |
0020/MTACCMDH/SGACC/DTA |
Nav zināms |
Gabonas Republika |
SCD AVIATION |
0022/MTACCMDH/SGACC/DTA |
Nav zināms |
Gabonas Republika |
SKY GABON |
0043/MTACCMDH/SGACC/DTA |
SKG |
Gabonas Republika |
SOLENTA AVIATION GABON |
0023/MTACCMDH/SGACC/DTA |
Nav zināms |
Gabonas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sjerraleonē, tostarp šādi: |
— |
— |
Sjerraleone |
AIR RUM, LTD |
Nav zināms |
RUM |
Sjerraleone |
DESTINY AIR SERVICES, LTD |
Nav zināms |
DTY |
Sjerraleone |
HEAVYLIFT CARGO |
Nav zināms |
Nav zināms |
Sjerraleone |
ORANGE AIR SIERRA LEONE LTD |
Nav zināms |
ORJ |
Sjerraleone |
PARAMOUNT AIRLINES, LTD |
Nav zināms |
PRR |
Sjerraleone |
SEVEN FOUR EIGHT AIR SERVICES LTD |
Nav zināms |
SVT |
Sjerraleone |
TEEBAH AIRWAYS |
Nav zināms |
Nav zināms |
Sjerraleone |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Svazilendā, tostarp šādi: |
— |
— |
Svazilenda |
AERO AFRICA (PTY) LTD |
Nav zināms |
RFC |
Svazilenda |
JET AFRICA SWAZILAND |
Nav zināms |
OSW |
Svazilenda |
ROYAL SWAZI NATIONAL AIRWAYS CORPORATION |
Nav zināms |
RSN |
Svazilenda |
SCAN AIR CHARTER, LTD |
Nav zināms |
Nav zināms |
Svazilenda |
SWAZI EXPRESS AIRWAYS |
Nav zināms |
SWX |
Svazilenda |
SWAZILAND AIRLINK |
Nav zināms |
SZL |
Svazilenda |
Visi gaisa pārvadātāji, kam apliecību piešķīrušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Zambijā, tostarp šādi: |
|
|
Zambija |
Zambezi Airlines |
Z/AOC/001/2009 |
Nav zināms |
Zambija |
(1) A pielikumā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.
B PIELIKUMS
GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO DARBĪBAS IEROBEŽOJUMUS KOPIENĀ (1)
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds) |
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs |
Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods |
Gaisa pārvadātāja valsts |
Gaisa kuģa tips |
Reģistrācijas zīme(-s) un (ja zināms) konstrukcijas sērijas numurs(-i) |
Reģistrācijas valsts |
AFRIJET (2) |
CTA 0002/MTAC/ANAC-G/DSA |
|
Gabonas Republika |
Visa flote, izņemot divus Falcon 50 tipa gaisa kuģus; vienu Falcon 900 tipa gaisa kuģi |
Visa flote, izņemot TR-LGV; TR-LGY; TR-AFJ |
Gabonas Republika |
AIR ASTANA (3) |
AK-0388-09 |
KZR |
Kazahstāna |
Visa flote, izņemot divus B767 tipa gaisa kuģus; Četrus B757 tipa gaisa kuģus; desmit A319/320/321 tipa gaisa kuģus; piecus Fokker 50 tipa gaisa kuģus; |
Visa flote, izņemot P4-KCA, P4-KCB; P4-EAS, P4-FAS, P4-GAS, P4-MAS; P4-NAS, P4-OAS, P4-PAS, P4-SAS, P4-TAS, P4-UAS, P4-VAS, P4-WAS, P4-YAS, P4-XAS; P4-HAS, P4-IAS, P4-JAS, P4-KAS, P4-LAS |
Aruba (Nīderlandes Karaliste) |
AIR BANGLADESH |
17 |
BGD |
Bangladeša |
B747-269B |
S2-ADT |
Bangladeša |
AIR SERVICE COMORES |
06-819/TA-15/DGACM |
KMD |
Komoru salas |
Visa flote, izņemot LET 410 UVP |
Visa flote, izņemot D6-CAM (851336) |
Komoru salas |
GABON AIRLINES (4) |
CTA 0001/MTAC/ANAC |
GBK |
Gabonas Republika |
Visa flote, izņemot vienu Boeing B-767-200 tipa gaisa kuģi |
Visa flote, izņemot TR-LHP |
Gabonas Republika |
NOUVELLE AIR AFFAIRES GABON (SN2AG) |
CTA 0003/MTAC/ANAC-G/DSA |
NVS |
Gabonas Republika |
Visa flote, izņemot vienu Challenger tipa gaisa kuģi; vienu HS-125-800 tipa gaisa kuģi CL601 |
Visa flote, izņemot TR-AAG, ZS-AFG |
Gabonas Republika; Dienvidāfrikas Republika |
TAAG ANGOLA AIRLINES (5) |
001 |
DTA |
Angolas Republika |
Visa flote, izņemot trīs Boeing B-777 tipa gaisa kuģus; |
Visa flote, izņemot D2-TED, D2-TEE, D2-TEF |
Angolas Republika |
(1) B pielikumā minētajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.
(2) Afrijet ir atļauts izmantot tikai konkrētus gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Eiropas Kopienā.
(3) Air Astana ir atļauts izmantot tikai konkrētus gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Eiropas Kopienā.
(4) Gabon Airlines ir atļauts izmantot tikai konkrētus gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Eiropas Kopienā.
(5) TAAG Angola Airlines ir atļauts nodrošināt lidojumus tikai uz Portugāli, izmantojot konkrētus gaisa kuģus, atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti šīs regulas 58. un 59. apsvērumā.
15.7.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 182/25 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 620/2009
(2009. gada 13. jūlijs),
ar ko paredz importa tarifa kvotu pārvaldību augstas kvalitātes liellopu gaļai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu un 148. pantu saistībā ar tās 4. pantu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regula (EK) Nr. 617/2009 (2) paredz vairāku gadu laikposmā autonomas importa tarifu kvotas atvēršanu 20 000 tonnu augstas kvalitātes liellopu gaļas importam. Regulas 2. pantā noteikts, ka tarifu kvotu pārvalda Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. pantu. Tāpēc ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par minētās kvotas pārvaldīšanu. |
(2) |
Šī kvota jāpārvalda, izmantojot importa licences. Tāpēc ir jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jānorāda pieteikumos un licencēs. Vajadzības gadījumā to var paveikt, atkāpjoties no dažiem noteikumiem Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3), un Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu [un teļa] gaļas nozarē (4). |
(3) |
Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (5), ir iekļauti sīki izstrādāti noteikumi par importa licenču pieteikumiem, pieteikumu iesniedzēju statusu un licenču izdošanu. Ar minēto regulu licenču derīguma termiņš ir ierobežots līdz pēdējai importa tarifa kvotas perioda dienai. Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumi jāpiemēro importa licencēm, kas ir izdotas par kvotu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 617/2009, neskarot šajā regulā paredzētos papildu nosacījumus. |
(4) |
Lai nodrošinātu regulāru importa plūsmu, ir lietderīgi sadalīt katru importa tarifu kvotas periodu vairākos apakšperiodos. |
(5) |
Lai laistu brīvā apgrozībā produktus, kas importēti atbilstīgi kvotai, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 617/2009, ir jāuzrāda autentiskuma apliecība, ko izdevusi eksportētājas trešās valsts kompetentā iestāde. Šādu autentiskuma apliecību izdošana ir garantija tam, ka importētos produktus kvalificē kā augstas kvalitātes liellopu gaļu, kā definēts šajā regulā. Jānosaka autentiskuma apliecību forma un izkārtojums, kā arī to lietošanas kārtība. Minētās apliecības būtu jāizdod trešo valstu iestādēm, kuras spēj nodrošināt visas vajadzīgās garantijas saistībā ar attiecīgās kārtības pareizu piemērošanu. |
(6) |
Regulā (EK) Nr. 617/2009 noteikts, ka importa tarifu kvota tiks atvērta no 2009. gada 1. augusta. Tāpēc šī regula arī jāpiemēro no minētās dienas. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā paredzēti noteikumi par augstas kvalitātes liellopu gaļas importa tarifa kvotas pārvaldīšanu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 617/2009 1. panta 1. punktā, turpmāk “tarifa kvota”.
2. Šī regula attiecas uz augstas kvalitātes svaigu, atdzesētu vai saldētu liellopu gaļu, kas atbilst I pielikumā minētajām prasībām.
Šajā regulā “saldēta gaļa” ir gaļa, kuras iekšējā temperatūra ir –12 °C vai zemāka, to ievedot Kopienas muitas teritorijā.
3. Piemēro Regulu (EK) Nr. 1301/2006, Regulu (EK) Nr. 376/2008 un Regulu (EK) Nr. 382/2008, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.
2. pants
Tarifa kvotas pārvaldīšana
1. Tarifa kvotu pārvalda, piemērojot vienlaicīgas izskatīšanas metodi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 II nodaļu.
2. Ievedmuitas likme, kā minēts Regulas (EK) Nr. 617/2009 1. panta 2. punktā, ir jānorāda importa licences pieteikuma 24. iedaļā un importa licencē, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1301/2006 9. pantā.
3. Kvotas gadu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 617/2009 1. panta 3. punktā, sadala 12 mēnešu apakšperiodos. Katrā apakšperiodā pieejamais daudzums atbilst vienai divpadsmitajai daļai no kopējā daudzuma.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, 2009./2010. kvotas gads tiek sadalīts 10 mēnešu apakšperiodos, izņemot pirmo apakšperiodu, kas attiecas uz laikposmu no 2009. gada 1. augusta līdz 2009. gada 30. septembrim. Katrā apakšperiodā pieejamais daudzums atbilst vienai desmitai daļai no kopējā daudzuma.
3. pants
Importa licences pieteikumi
1. Licences pieteikumus iesniedz tā mēneša pirmajās septiņās dienās, kam seko kārtējais 2. panta 3. punktā noteiktais apakšperiods.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, licences pieteikumus 2009./2010. kvotas gada pirmajam apakšperiodam var iesniegt 2009. gada augusta pirmajās četrās dienās.
2. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 382/2008 5. panta 1. punkta noteikumiem licences pieteikumi var attiekties uz vienu vai vairākiem produktiem, kas atbilst KN kodam vai KN kodu grupai, kuri uzskaitīti minētās regulas I pielikumā. Ja pieteikumi attiecas uz vairākiem KN kodiem, jāprecizē pieteikumā norādītais attiecīgais KN koda vai KN kodu grupas produktu daudzums. Visi KN kodi jānorāda licenču pieteikumu un licenču 16. iedaļā, un to nosaukumi – licenču pieteikumu un licenču 15. iedaļā.
3. Dalībvalstis vēlākais tā mēneša 14. dienā, kurā iesniegti pieteikumi, paziņo Komisijai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kopējos daudzumus, uz kuriem attiecas licenču pieteikumi, par katru izcelsmes valsti, un daudzumus norāda produkta svara kilogramos.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iesniegšanas termiņš paziņojumiem par 2009./2010. kvotas gada pirmo apakšperiodu ir 2009. gada 7. augusts.
4. Licenču pieteikumu un licenču 8. iedaļā norāda izcelsmes valsti.
Licenču pieteikumu un licenču 20. iedaļā ir jānorāda viens no II pielikumā minētajiem ierakstiem.
4. pants
Importa licenču izdošana
1. Licences izdod no 23. datuma un ne vēlāk kā līdz tā mēneša beigām, kurā iesniegti pieteikumi.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, licences, par kurām pieteikumus iesniedza 2009. gada augustā, izdod no 2009. gada 14. augusta līdz 21. augustam.
2. Katrā licencē norāda daudzumu atbilstīgi katram KN kodam vai KN kodu grupai.
5. pants
Importa licenču derīgums
Licences ir derīgas trīs mēnešus no tā apakšperioda pirmās dienas, par kuru tās tika izdotas.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, attiecībā uz licenču pieteikumiem, kas minēti 3. panta 1. punkta otrajā daļā, licences ir derīgas trīs mēnešus no to faktiskās izdošanas dienas Regulas (EK) Nr. 376/2008 22. panta 2. punkta nozīmē.
6. pants
Dalībvalstu paziņojumi Komisijai
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis Komisijai paziņo:
a) |
ne vēlāk kā katra mēneša desmitajā dienā informāciju par produktu daudzumu, tostarp nulles paziņojumus, par kuriem izdotas importa licences iepriekšējā mēnesī; |
b) |
produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, uz kuriem attiecas neizmantotās vai daļēji izmantotās importa licences un kuri atbilst starpībai starp daudzumiem, kas ierakstīti importa licences otrajā pusē, un daudzumiem, par kuriem tika izdotas licences:
|
2. Vēlākais 31. oktobrī, kas seko katra kvotas gada beigām, dalībvalstis paziņo Komisijai produktu daudzumus, kas faktiski laisti brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētajos paziņojumos daudzumus norāda produkta svara kilogramos, pa izcelsmes valstīm un pa produktu kategorijām, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.
4. Paziņojumus iesniedz elektroniskā veidā saskaņā ar paraugiem un paņēmieniem, ko Komisija darījusi pieejamus dalībvalstīm.
7. pants
Autentiskuma apliecība
1. Lai laistu brīvā apgrozībā produktus, kas importēti atbilstīgi kvotai, ir jāuzrāda autentiskuma apliecība, kas sagatavota saskaņā ar III pielikumā sniegto paraugu.
2. Autentiskuma apliecības otrajā pusē jānorāda tas, ka eksportētājvalsts izcelsmes gaļa atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām.
3. Autentiskuma apliecība ir derīga tikai tad, ja izdevējiestāde to ir pienācīgi aizpildījusi un vizējusi.
4. Autentiskuma apliecības uzskata par pienācīgi vizētām tad, ja tajās ir norādīts izdošanas datums un vieta, uz tām ir izdevējiestādes zīmogs un tās personas vai personu paraksts, kas ir pilnvarota vai pilnvarotas tās parakstīt.
5. Zīmogu var aizvietot ar uzdrukātu zīmogu uz autentiskuma sertifikāta oriģināla un tā kopijām.
6. Apliecības derīguma termiņš beidzas vēlākais 30. jūnijā pēc tās izsniegšanas datuma.
8. pants
Izdevējiestādes trešās valstīs
1. Izdevējiestāde, kas minēta 7. panta 3. punktā:
a) |
ir eksportētājvalsts kompetentās iestādes atzīta; |
b) |
apņemas pārbaudīt ierakstus autentiskuma apliecībās. |
2. Komisijai iesniedz šādu informāciju:
a) |
to iestāžu nosaukumu un adresi (ja iespējams, e-pasta adrese un interneta adrese), kuras drīkst izdot autentiskuma apliecības, kas minētas 7. pantā; |
b) |
minēto iestāžu izmantoto zīmogu nospiedumu paraugus; |
c) |
procedūras un kritērijus, pēc kuriem izdevējiestāde konstatē, vai I pielikumā minētās prasības ir izpildītas. |
9. pants
Trešo valstu paziņojumi
Ja I pielikumā noteiktās prasības ir izpildītas, 8. panta 1. punktā minētās izdevējiestādes nosaukumu Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā vai ar jebkādu citu piemērotu paņēmienu.
10. pants
Pārbaudes uz vietas trešās valstīs
Komisija var pieprasīt, lai trešā valsts pilnvaro Komisijas pārstāvjus vajadzības gadījumā veikt pārbaudes uz vietas minētajā trešā valstī. Minētās pārbaudes veic kopā ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm.
11. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2009. gada 1. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 13. jūlijā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.
(3) OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.
(4) OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.
(5) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.
I PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz produktiem, kurus importē saskaņā ar 1. panta 1. punktā minēto tarifa kvotu
1. |
Liellopu gaļas izcirtņi, kas iegūti no telēm vai vēršiem, kuru vecums nepārsniedz 30 mēnešus un kuri vismaz 100 dienu pirms nokaušanas saņēmuši barību, kurā ir vismaz 62 % koncentrātu, un/vai barību no graudaugu blakusproduktiem (sausna), kuras metaboliskās enerģijas saturs ir 12,26 MJ uz vienu kilogramu sausnas. |
2. |
Sausnas daudzumam vienā dienā vidēji jāatbilst 1,4 % no to teļu vai vēršu dzīvsvara, kas saņēmuši barību, kā aprakstīts pielikuma 1. punktā. |
3. |
Kautķermeni, no kura iegūst liellopu gaļas izcirtņus, pārbauda valsts iestāžu noalgots novērtētājs, kas veic minēto pārbaudi un kautķermeņa klasifikācijas rezultātus ar metodi, ko apstiprinājusi valsts iestāde. Ar valsts iestāžu apstiprināto pārbaudes metodi un tās noteiktajām klasifikācijām jānovērtē kautķermeņa kvalitāte, izmantojot kautķermeņa brieduma pakāpi un liellopu gaļas izcirtņu garšas īpašības. Šādā kautķermeņa pārbaudes metodē ietilpst, bet ne tikai, kautķermeņa brieduma pakāpes noteikšana, pārbaudot muguras garākā muskuļa (m. longissimus dorsi) krāsu un tekstūru, kaulu un skrimšļu pārkaulošanās pakāpi, kā arī novērtējot iespējamās garšas īpašības, tostarp pārbaudot konkrētas starpmuskuļu tauku īpašības un muguras garā muskuļa ribeņa stingrību. |
4. |
Izcirtņus marķē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantu (1). |
5. |
Informācijai uz etiķetes var pievienot norādi “Augstas kvalitātes liellopu gaļa”. |
II PIELIKUMS
Regulas 3. panta 4. punktā minētie ieraksti
— |
: |
Bulgāru valodā |
: |
Говеждо/телешко месо с високо качество (Регламент (ЕО) № 620/2009) |
— |
: |
Spāņu valodā |
: |
Carne de vacuno de alta calidad [Reglamento (CE) no 620/2009] |
— |
: |
Čehu valodā |
: |
Vysoce jakostní hovězí/telecí maso (nařízení (ES) č. 620/2009) |
— |
: |
Dāņu valodā |
: |
Oksekød af høj kvalitet (forordning (EF) nr. 620/2009) |
— |
: |
Vācu valodā |
: |
Qualitätsrindfleisch (Verordnung (EG) Nr. 620/2009) |
— |
: |
Igauņu valodā |
: |
Kõrgekvaliteediline veiseliha/vasikaliha (määrus (EÜ) nr 620/2009) |
— |
: |
Grieķu valodā |
: |
Βόειο κρέας εκλεκτής ποιότητας [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 620/2009] |
— |
: |
Angļu valodā |
: |
High-quality beef/veal (Regulation (EC) No 620/2009) |
— |
: |
Franču valodā |
: |
Viande bovine de haute qualité [règlement (CE) no 620/2009] |
— |
: |
Itāļu valodā |
: |
Carni bovine di alta qualità [regolamento (CE) n. 620/2009] |
— |
: |
Latviešu valodā |
: |
Augstākā labuma liellopu/teļa gaļa (Regula (EK) Nr. 620/2009) |
— |
: |
Lietuviešu valodā |
: |
Aukštos kokybės jautiena ir (arba) veršiena (Reglamentas (EB) Nr. 620/2009) |
— |
: |
Ungāru valodā |
: |
Kiváló minőségű marha-/borjúhús (620/2009/EK rendelet) |
— |
: |
Maltiešu valodā |
: |
Ċanga/vitella ta' kwalità għolja (Regolament (KE) Nru 620/2009) |
— |
: |
Holandiešu valodā |
: |
Rundvlees van hoge kwaliteit (Verordening (EG) nr. 620/2009) |
— |
: |
Poļu valodā |
: |
Wołowina/cielęcina wysokiej jakości (Rozporządzenie (WE) nr 620/2009) |
— |
: |
Portugāļu valodā |
: |
Carne de bovino de alta qualidade [Regulamento (CE) n.o 620/2009] |
— |
: |
Rumāņu valodā |
: |
Carne de vită/vițel de calitate superioară [Regulamentul (CE) nr. 620/2009] |
— |
: |
Slovāku valodā |
: |
Vysoko kvalitné hovädzie/teľacie mäso [Nariadenie (ES) č. 620/2009] |
— |
: |
Slovēņu valodā |
: |
Visokokakovostno goveje/telečje meso (Uredba (ES) št. 620/2009) |
— |
: |
Somu valodā |
: |
Korkealaatuista naudanlihaa (asetus (EY) N:o 620/2009) |
— |
: |
Zviedru valodā |
: |
Nötkött av hög kvalitet (förordning (EG) nr 620/2009) |
III PIELIKUMS
15.7.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 182/31 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 621/2009
(2009. gada 14. jūlijs),
ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot makreles VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Vb zonas EK ūdeņos; IIa, XII un XIV zonas starptautiskajos ūdeņos
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2009. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors
Fokion FOTIADIS
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.
(3) OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.
PIELIKUMS
Nr. |
2/T&Q |
Dalībvalsts |
Spānija |
Krājums |
MAC/2CX14- |
Suga |
Makrele (Scomber scombrus) |
Zona |
VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; Vb zonas EK ūdeņi; IIa, XII un XIV zonas starptautiskie ūdeņi |
Datums |
2009. gada 15. jūnijs |
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Komisija
15.7.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 182/33 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 30. jūnijs),
ar ko izveido paraugu valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/28/EK
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5174)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/548/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta otro daļu,
tā kā:
(1) |
Direktīvā 2009/28/EK paredzēts, ka katra dalībvalsts pieņem valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā. Šajos plānos izklāsta dalībvalstu mērķus no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram, ko patērē transporta, elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas jomā 2020. gadā, ņemot vērā citu ar energoefektivitāti saistīto politikas pasākumu ietekmi uz galīgo enerģijas patēriņu, kā arī atbilstīgus pasākumus, kuri jāveic, lai sasniegtu minētos vispārējos valsts mērķus, tostarp vietējo, reģionālo un valsts iestāžu sadarbību, paredzēto statistikas datu pārdali vai kopīgos projektus, valstu politikas nostādnes, kurās jāparedz attīstīt pieejamos biomasas resursus un mobilizēt jaunus biomasas resursus dažādai lietošanai, kā arī pasākumus, kuri jāveic, lai izpildītu Direktīvas 2009/28/EK 13. līdz 19. pantā noteiktās prasības. |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK Komisijai līdz 2009. gada 30. jūnijam jāpieņem paraugs valsts rīcības plānam atjaunojamo energoresursu jomā, tajā iekļaujot VI pielikumā izklāstīto prasību minimumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 1. punktā paredzētais paraugs valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā ir noteikts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2009. gada 30. jūnijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Andris PIEBALGS
(1) OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
PIELIKUMS
SATURS
1. |
Kopsavilkums par valsts politiku atjaunojamo energoresursu jomā |
2. |
Prognozētais enerģijas galapatēriņš 2010.–2020. gadā |
3. |
Atjaunojamās enerģijas mērķi un datu līknes |
3.1. |
Valsts vispārējais mērķis |
3.2. |
Nozaru mērķi un datu līknes |
4. |
Pasākumi mērķu sasniegšanai |
4.1. |
Pārskats par visām politikas jomām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu |
4.2. |
Konkrēti pasākumi Direktīvas 2009/28/EK 13., 14., 16. un 17. līdz 21. panta prasību izpildei |
4.2.1. |
Administratīvas procedūras un apkārtnes plānošana (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punkts) |
4.2.2. |
Tehniskās specifikācijas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 2. punkts) |
4.2.3. |
Ēkas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 3. punkts) |
4.2.4. |
Noteikumi par informāciju (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 1., 2. un 4. punkts) |
4.2.5. |
Uzstādītāju sertificēšanas shēmas (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punkts) |
4.2.6. |
Elektroenerģijas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 1. punkts un 3. līdz 6. punkts) |
4.2.7. |
Elektroenerģijas tīkla darbība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 2. punkts un 7. un 8. punkts) |
4.2.8. |
Biogāzes integrācija dabasgāzes tīklā (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 7. punkts un 9. un 10. punkts) |
4.2.9. |
Centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 11. punkts) |
4.2.10. |
Biodegvielas un citi bioloģiskie šķidrie kurināmie – ilgtspējības kritēriji un atbilstības verificēšana (Direktīvas 2009/28/EK 17. līdz 21. pants) |
4.3. |
Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem |
4.4. |
Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā |
4.5. |
Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē |
4.6. |
Pasākumi no biomasas ražotas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai |
4.6.1. |
Biomasas piedāvājums – gan iekšzemē, gan tirdzniecība |
4.6.2. |
Pasākumi biomasas pieejamības palielināšanai, ņemot vērā citus biomasas lietotājus (lauksaimniecība un mežsaimniecības apakšnozares) |
4.7. |
Plānotie statistiskie pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu un plānotā dalība kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm |
4.7.1. |
Procedūras jautājumi |
4.7.2. |
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija, ko var pārdalīt citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni |
4.7.3. |
Paredzamais kopīgu projektu potenciāls |
4.7.4. |
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamais pieprasījums, ko paredzēts apmierināt, neizmantojot vietējo produkciju |
5. |
Vērtējumi |
5.1. |
Kopējais ieguldījums no katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta jomā |
5.2. |
Kopējais energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu ieguldījums, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, siltumapgādes, dzesēšanas un transporta jomā |
5.3. |
Ietekmes novērtējums (nav obligāts) |
5.4. |
Atjaunojamo energoresursu valsts rīcības plāna sagatavošana un īstenošana |
Paraugs valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAEJ)
Direktīva 2009/28/EK paredz, ka dalībvalstis līdz 2010. gada 30. jūnijam Eiropas Komisijai iesniedz valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAEJ). Šis dokuments ir rīcības plānu paraugs. Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. pantu parauga izmantošana ir obligāta.
Paraugs vajadzīgs tādēļ, lai VRPAEJ būtu pilnīgi, ietvertu visas direktīvā noteiktās prasības un lai tos varētu salīdzināt savstarpēji un ar turpmāk paredzētajiem dalībvalstu ik divus gadus iesniedzamajiem ziņojumiem par direktīvas īstenošanu.
Aizpildot paraugu, dalībvalstīm jāievēro Direktīvā 2009/28/EK noteiktās definīcijas, aprēķinu metodes un terminoloģija. Aicinām dalībvalstis izmantot arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (1) definīcijas, aprēķinu metodes un terminoloģiju.
Papildu informāciju var sniegt attiecīgajā rīcības plāna sadaļā vai arī pievienot to pielikuma formā.
Teksts kursīvā ir norādījumi, kas dalībvalstīm jāievēro, gatavojot VRPAEJ. VRPAEJ galīgajā redakcijā, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, kursivēto tekstu var dzēst.
Komisija atgādina dalībvalstīm, ka attiecībā uz visām valsts atbalsta shēmām jāievēro EK līguma 87. un 88. pantā paredzētie valsts atbalsta noteikumi. Iesniegtie VRPAEJ neaizstāj paziņojumu par valsts atbalstu atbilstoši EK līguma 88. panta 3. punktam.
1. KOPSAVILKUMS PAR VALSTS POLITIKU ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU JOMĀ
Īsumā aprakstīt valsts atjaunojamo energoresursu politiku, norādot politikas mērķus (piemēram, apgādes drošība, ieguvumi vides, ekonomikas un sociālajā jomā) un galvenos stratēģiskos virzienus.
2. PROGNOZĒTAIS ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ 2010.–2020. GADĀ
Šajā sadaļā dalībvalstīm jāprognozē enerģijas bruto galapatēriņš attiecībā uz visiem enerģijas veidiem (gan no atjaunojamajiem, gan tradicionālajiem energoresursiem) gan kopumā, gan katrā nozarē laikposmā līdz 2020. gadam.
Prognozēs jāņem vērā paredzamais ieguvums no energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumiem, ko plānots veikt attiecīgajā laikposmā. Sadaļā “atsauces scenārijs” norāda variantu, kurā ņemti vērā tikai līdz 2009. gadam pieņemtie energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi. Sadaļā “papildu energoefektivitātes scenārijs” norāda variantu, kurā ņemti vērā energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi, ko pieņems pēc 2009. gada. Pārējo VRPAEJ sadaļu sagatavošanai izmanto papildu energoefektivitātes scenāriju.
Termins “siltumapgādes un dzesēšanas patēriņš” nozīmē saražoto siltumenerģiju (pārdoto siltumenerģiju), kam pieskaita visu pārējo enerģijas veidu galapatēriņu, izņemot elektroenerģiju tādās galapatēriņa nozarēs kā rūpniecība, mājsaimniecības, pakalpojumu nozare, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Tādējādi siltumenerģijas un dzesēšanas jēdziens attiecas arī uz enerģijas galapatēriņu pārveidošanai. Arī elektroenerģiju var izmantot siltumapgādes un dzesēšanas galapatēriņā, bet uz šādu elektroenerģiju attiecas elektroenerģijas mērķis, tāpēc tā nav ietverta šajā definīcijā.
Atbilstoši Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 6. punktam, lai noteiktu atbilstību 2020. gada mērķim un tā starpposma izpildes indikatīvajai līknei, pieņem, ka aviācijā patērētās enerģijas daudzums veido ne vairāk kā 6,18 % no attiecīgās enerģijas bruto galapatēriņa (Kiprai un Maltai – 4,12 %). Ja veiktas attiecīgas korekcijas, tās var norādīt tabulā. Ierāmējumā sniegts aprēķinu paraugs.
Ierāmējums. — Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzētā aviācijas ierobežojuma mehānisma aprēķins
Pieņēmums – A valsts bruto kopējā enerģijas galapatēriņā (BKEG) aviācijas energopatēriņa (AE) daļa ir X:
X = AE/BKEG
Pieņemam, ka X > 6,18 %
Šādā gadījumā atbilstības novērtējumā izmanto maksimālo ierobežojumu:
BKEGkoriģēts = BKEG – AE + AEkoriģēts,
kur AEkoriģēts = 0,0618 * BKEG
jeb
BKEGkoriģēts = BKEG – AE + 0,0618 * BKEG =
= BKEG – X * BKEG + 0,0618 * BKEG =
= BKEG * (1,0618 – X)
Tādējādi reālā BKEG korekcija procentuālā izteiksmē un kā X funkcija ir
Korekcija = (BKEG – BKEGkoriģēts)/BKEG =
= X – 0,0618
NB! Attiecībā uz Kipru un Maltu skaitļus 6,18 % un 0,0618 attiecīgi aizstāj ar 4,12 % un 0,0412.
1. tabula
[Dalībvalsts] prognozētais bruto enerģijas patēriņš laikposmā līdz 2020. gadam siltumapgādei un dzesēšanai, elektroenerģijai un transportam, ņemot vērā energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu (2) ietekmi, 2010–2020 (tūkst. tonnu)
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
|||||||
bāzes gads |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
|||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Aprēķina tikai tad, ja paredzams, ka enerģijas galapatēriņš aviācijā pārsniegs 6,18 % (4,12 % Maltā un Kiprā): |
|||||||||||||
Galapatēriņš aviācijā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Samazinājums, piemērojot aviācijas ierobežojumu (7) (5. panta 6. punkts) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Kopējais patēriņš pēc aviācijas ierobežojuma piemērošanas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||||||||
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
|||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Aprēķina tikai tad, ja paredzams, ka enerģijas galapatēriņš aviācijā pārsniegs 6,18 % (4,12 % Maltā un Kiprā): |
||||||||||||||
Galapatēriņš aviācijā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Samazinājums, piemērojot aviācijas ierobežojumu (7) (5. panta 6. punkts) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Kopējais patēriņš pēc aviācijas ierobežojuma piemērošanas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS MĒRĶI UN DATU LĪKNES
3.1. Valsts vispārējais mērķis
2. tabula
Valsts vispārējais mērķis no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram bruto enerģijas galapatēriņā 2005. un 2020. gadam (skaitliskās vērtības noteiktas Direktīvas 2009/28/EK I pielikuma A daļā)
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
Dalībvalstis var izmantot Direktīvas 2009/28/EK 6., 7., 8. un 11. pantā paredzētos elastības pasākumus, tādējādi daļu sava atjaunojamās enerģijas patēriņa ieskaitot citas dalībvalsts mērķu izpildē vai citas valsts atjaunojamo energoresursu patēriņu ieskaitot savu mērķu izpildē. Vēl var izmantot no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas fizisku importu no trešām valstīm atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 9. un 10. pantam.
Aplēses par atjaunojamās enerģijas potenciālu valstī var pievienot pielikumā.
Pielikumā var pievienot arī valsts enerģijas mērķa izpildei paredzētos atjaunojamās enerģijas mērķus reģionālā līmenī, lielākajās pilsētās vai nozīmīgās energointensīvās nozarēs.
3.2. Nozaru mērķi un datu līknes
Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 1. punktu dalībvalstīm jānosaka mērķi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram 2020. gadā šādās nozarēs:
— |
apsilde un dzesēšana, |
— |
elektroenerģija, |
— |
transports. |
Visu trīs nozaru mērķu kopsummai, ko izsaka kā prognozēto daudzumu tūkstošos tonnu, ieskaitot plānoto elastības pasākumu ietekmi, jābūt vismaz vienādai ar paredzamo enerģijas daudzumu, kas saražots no atjaunojamajiem energoresursiem un atbilst dalībvalsts 2020. gada mērķim (kā ierakstīts 2. tabulas pēdējā ailē).
Norādot transporta nozares mērķi, jāņem vērā Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta prasība par 10 % īpatsvaru atjaunojamās enerģijas izmantojumam transportā. Jāievēro, ka atbilstības aprēķins 3. panta 4. punkta mērķim atšķiras no aprēķina, ko izmanto, lai noteiktu transporta nozares ieguldījumu dalībvalsts vispārējā valsts mērķa izpildē.
Attiecībā uz transporta mērķi (nevis vispārējo mērķi):
— |
no naftas produktiem saucējā ierēķina tikai benzīnu un dīzeļdegvielu. Tas nozīmē, ka petroleja/reaktīvo dzinēju degviela, ko izmanto aviācijā, un mazuts, ko izmanto kuģniecībā, netiek ieskaitīts (taču aprēķinos ņem vērā dīzeļdegvielu, ko izmanto dažu veidu vilcienos un dažos iekšzemes ūdeņu transportlīdzekļos), |
— |
biodegvielu no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla skaitītājā rēķina divkāršā apjomā, |
— |
autotransportlīdzekļu izmantotajai elektroenerģijai, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, gan skaitītājā, gan saucējā piemēro koeficientu 2,5. |
Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta c) apakšpunts paredz – lai aprēķinātu elektroenerģijas daļu, kas saražota no atjaunojajiem energoresursiem un patērēta elektriskajos transportlīdzekļos, dalībvalstis var izmantot Kopienas no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daļu vai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daļu konkrētā valstī, kas noteikta divus gadus pirms attiecīgā gada. Lai noteiktu, kāds no atjaunojamajiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai ir vidējais īpatsvars Kopienā, dalībvalstis var izmantot Eiropas Komisijas sagatavotos turpmākās attīstības scenārijus (8).
Dalībvalstīm ne vien jānosaka 2020. gada mērķi katrā nozarē, bet arī jāraksturo prognozētā līkne, kas atspoguļo atjaunojamās enerģijas izmantojuma pieaugumu katrā nozarē no 2010. līdz 2020. gadam. Nozaru atjaunojamās enerģijas mērķus elektroenerģijai, apsildei un dzesēšanai, kā arī nozaru attīstības līknes norāda kā aptuvenas aplēses.
Dalībvalstis sniedz minēto informāciju 3. tabulā.
Aizpildot tabulu, aicinām dalībvalstis ņemt vērā prognozētā atjaunojamās enerģijas izmantojuma detalizētāku sadalījumu, kā redzams 9. tabulā. Sagatavojot 3. tabulu, izmanto 4.a un 4.b aprēķinu tabulu.
Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstis sagatavo prognozes par elastības pasākumu izmantojumu un paziņo tās Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim. Aizpildot attiecīgās 4.a tabulas ailes, aicinām dalībvalstis izmantot minētās prognozes. Taču dalībvalstīm rīcības plānā nav jānorāda precīzi tie paši skaitļi, kas ierakstīti prognozēs. Korekcija var, piemēram, atspoguļot no citu dalībvalstu prognozēm iegūto informāciju.
3. tabula
Valsts 2020. gada mērķis un paredzamās attīstības līkne attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā
(Sagatavojot 3. tabulu, izmanto 4.a un 4.b aprēķinu tabulu)
(%) |
||||||||||||
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
AE-apsilde un dzesēšana (9) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AE-elektroenerģija (10) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AE-transports (11) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējais AE īpatsvars (12) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp no sadarbības mehānisma (13) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārpalikums sadarbības mehānismam (13) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atbilstoši direktīvas I pielikuma B daļai |
|
|
2011-2012 |
2013-2014 |
2015-2016 |
2017-2018 |
|
2020 |
|
|
S2005 + 20 % (S2020-S2005) |
S2005 + 30 % (S2020-S2005) |
S2005 + 45 % (S2020-S2005) |
S2005 + 65 % (S2020-S2005) |
|
S2020 |
|
AE minimālā līkne (14) |
|
|
|
|
|
|
|
|
AE minimālā līkne (tūkst. tonnu) |
|
|
|
|
|
|
|
|
4.a tabula
Aprēķinu tabula par katras nozares atjaunojamās enerģijas ieguldījumu enerģijas galapatēriņā
(tūkst. tonnu) |
||||||||||||||
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.b tabula
Aprēķinu tabula atjaunojamās enerģijas īpatsvaram transportā
(tūkst. tonnu) |
||||||||||||||
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. PASĀKUMI MĒRĶU SASNIEGŠANAI
4.1. Pārskats par visām politikas jomām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu
5. tabula
Visu rīcībpolitiku un pasākumu pārskats
Pasākuma nosaukums un atsauce |
Pasākuma veids (18) |
Gaidāmie rezultāti (19) |
Mērķa grupa un/vai darbības joma (20) |
Esošs vai plānots |
Pasākuma sākuma un beigu datums |
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.2. Konkrēti pasākumi Direktīvas 2009/28/EK 13., 14., 16. un 17. līdz 21. panta prasību izpildei
4.2.1. Administratīvas procedūras un apkārtnes plānošana (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punkts)
Atbildot uz jautājumiem, dalībvalstīm jāraksturo pašreizējie valsts, reģionālie un vietējie (pašvaldību) noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas, apsildei un dzesēšanai izmantojamās enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu vai citiem enerģijas produktiem un attiecībā uz saistīto pārvades un sadales tīklu infrastruktūru. Ja procedūru samērīguma un vajadzīguma nodrošināšanai nepieciešami turpmāki pasākumi, dalībvalstīm jāizklāsta arī plānotā noteikumu pārskatīšana, sagaidāmie rezultāti un iestāde, kas atbild par pārskatīšanu. Ja informācija attiecas uz konkrētu tehnoloģiju, norādiet to. Ja būtiska loma ir reģionālajām/vietējām pašvaldībām, raksturot to.
a) |
Uzskaitīt pašreizējos valsts un attiecīgā gadījumā reģionālos tiesību aktus, kas attiecas uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām un apkārtnes plānošanu un ko piemēro ražotnēm un saistītai pārvades un sadales tīkla infrastruktūrai: |
b) |
Attiecīgā(-ās) ministrija(-as)/iestāde(-es) un tās(-o) uzdevumi/pilnvaras: |
c) |
Noteikumus paredzēts pārskatīt, ieviešot Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punktā minētos piemērotos pasākumus, līdz [datums] |
d) |
Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums: |
e) |
Vai ir konstatēti nevajadzīgi šķēršļi vai nesamērīgas prasības attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas, apsildē un dzesēšanā izmantotas enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu vai citiem enerģijas produktiem un attiecībā uz saistīto pārvades un sadales tīklu infrastruktūru? Ja ir, tad kādi? |
f) |
Kurš pārvaldes līmenis (vietējais, reģionālais vai valsts) atbild par atjaunojamās enerģijas iekārtu atļauju izsniegšanu, sertificēšanu un licencēšanu un par apkārtnes (teritorijas) plānošanu? (Ja tas ir atkarīgs no iekārtas veida, raksturot sīkāk.) Ja ir iesaistīts vairāk nekā viens līmenis, kā notiek dažādu līmeņu darba koordinēšana? Kā turpmāk paredzēts pilnveidot dažādu atbildīgo iestāžu darba koordinēšanu? |
g) |
Kā tiek panākts, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu pieejama plaša informācija par atļauju izsniegšanas, sertifikācijas un licencēšanas pieteikumu apstrādi un par piedāvāto palīdzību? Kādu informāciju un palīdzību pieteikšanās procesā var saņemt potenciālie jaunu atjaunojamās enerģijas iekārtu pieteikumu iesniedzēji? |
h) |
Kā tiek veicināta horizontāla koordinācija starp dažādām administratīvām iestādēm, kas atbild par atsevišķām daļām atļaujas izdošanas procesā? Cik procedūras posmi vajadzīgi, lai saņemtu galīgo atļauju vai licenci? Vai visus posmus koordinē “vienas pieturas aģentūra”? Vai ir iepriekš zināmi pieteikumu apstrādes termiņi? Kāds ir vidējais laikposms, kurā tiek pieņemts lēmums par pieteikumu? |
i) |
Vai atļauju izsniegšanas procesā tiek ņemtas vērā dažādu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju īpatnības? Ja tiek ņemtas vērā, raksturot sīkāk, kā tas notiek. Ja ne – vai ir plānots tās turpmāk ņemt vērā? |
j) |
Vai pastāv īpašas procedūras, piemēram, vienkārša paziņošana, attiecībā uz mazām decentralizētām iekārtām (piemēram, saules baterijas uz ēkām vai biomasas katli ēkās)? Ja tādas ir, raksturojiet procedūras posmus. Vai noteikumi ir plaši pieejami iedzīvotājiem? Kur tos publicē? Vai turmāk ir plānots ieviest vienkāršas paziņošanas procedūras? Ja ir plānots, tad uz kādām iekārtām/sistēmām tās attieksies? (Vai ir iespējama neto uzskaite?) |
k) |
Kur ir publicēti maksājumi, kas jāveic, iesniedzot pieteikumus jaunu iekārtu atļauju izsniegšanai/licencēšanai? Vai šie maksājumi ir saistīti ar atļauju izsniegšanas administratīvajām izmaksām? Vai tiek plānots grozīt šos maksājumus? |
l) |
Vai vietējām un reģionālajām administratīvajām iestādēm ir pieejamas oficiālas norādes par rūpniecības un dzīvojamo rajonu plānošanu, projektēšanu, būvniecību un atjaunošanu, lai uzstādītu ierīces un sistēmas, kas elektroenerģijai, siltumapgādei un dzesēšanai, tostarp centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai, izmanto atjaunojamos energoresursus? Ja šādu oficiālu norāžu nav vai tās nav pietiekamas, kā un kad šis jautājums tiks atrisināts? |
m) |
Vai notiek speciālas mācības darbiniekiem, kas apstrādā atjaunojamās enerģijas iekārtu atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas pieteikumus? |
4.2.2. Tehniskās specifikācijas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 2. punkts)
a) |
Vai atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām jāatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem, lai tās kvalificētos atbalsta shēmām? Ja tā ir, uz kurām iekārtām un kādiem kvalitātes standartiem šīs prasības attiecas? Vai pastāv valsts vai reģionālie standarti, kas pārsniedz Eiropas standartu prasības? |
4.2.3. Ēkas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 3. punkts)
Aprakstot atjaunojamo energoresursu izmantojuma pieaugumu ēkās, neierēķina atjaunojamās elektroenerģijas piegādi no valsts tīkla. Šī sadaļa attiecas uz atsevišķu ēku vietējās siltumapgādes vai elektroapgādes palielinājumu. Var ņemt vērā tiešo siltuma piegādi ēkās, izmantojot centralizēto siltumapgādi vai dzesēšanu.
a) |
Atsauce uz pašreizējiem valsts un reģionāliem tiesību aktiem (ja tādi ir) un vietējo tiesību aktu kopsavilkums attiecībā uz atjaunojamo avotu enerģijas īpatsvara pieaugumu ēku sektorā: |
b) |
Atbildīgā(-ās) ministrija(-as)/iestāde(-es): |
c) |
Noteikumi tiks pārskatīti (ja paredzēts) līdz [datums] |
d) |
Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu kopsavilkums: |
e) |
Vai būvniecības noteikumos un kodeksos ir noteikts minimālais līmenis atjaunojamās enerģijas izmantojumam? Kādas ir šīs prasības, un uz kādu ģeogrāfisko teritoriju tās attiecas? (Kopsavilkums.) Kādi šajos kodeksos ietverti pasākumi nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantojuma īpatsvara pieaugumu ēku sektorā? Kas turpmāk tiek plānots saistībā ar šīm prasībām/pasākumiem? |
f) |
Kāds atjaunojamās enerģijas izmantojuma pieaugums tiek plānots līdz 2020. gadam? (Ja iespējams, izdalīt dzīvojamo sektoru (vienģimenes un daudzdzīvokļu), komercsektoru, sabiedriskās ēkas un rūpniecību.) (Atbildot uz šo jautājumu, var izmantot 6. tabulu. Datus var sniegt par katru gadu vai par noteiktiem gadiem. Jāietver gan no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas apsildē un dzesēšanā izmantotas enerģijas, gan elektroenerģijas patēriņš.) 6. tabula Paredzamais atjaunojamās enerģijas īpatsvars ēku sektorā
|
g) |
Vai valsts politika paredz minimālās atjaunojamās enerģijas izmantojuma prasības jaunām un atjaunojamām ēkām? Ja paredz, kādas ir šīs prasības? Ja ne – kā šāda iespēja tiks izskatīta līdz 2015. gadam? |
h) |
Kā tiek plānots panākt, lai sabiedriskās ēkas valsts, reģionālā un vietējā līmenī rādītu priekšzīmi atjaunojamās enerģijas iekārtu izmantojumam vai kļūtu par “nulles enerģijas” ēkām no 2012. gada? (Ņemot vērā Ēku energoefektivitātes direktīvas prasības.) |
i) |
Kā tiek veicināts energoefektīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantojums ēkās? (Šādi pasākumi var attiekties uz biomasas katliem, siltumsūkņiem un saules siltumenerģijas iekārtām, kas atbilst ekomarķējuma prasībām vai citiem valsts vai Kopienas mēroga standartiem (sal. ar 13. panta 6. punkta tekstu).) |
4.2.4. Noteikumi par informāciju (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 1., 2. un 4. punkts)
Raksturot pašreizējās un plānotās informācijas kampaņas un programmas, plānoto pārskatīšanu un gaidāmos rezultātus. Dalībvalstīm arī jānorāda, kura iestāde atbild par programmu uzraudzību un rezultātu novērtēšanu. Ja būtiska loma ir reģionālajām/vietējām pašvaldībām, raksturot to.
a) |
Atsauce uz pašreizējiem valsts un/vai reģionāliem tiesību aktiem (ja ir), kas attiecas uz Direktīvas 2009/28/EK 14. pantā minētajām informācijas prasībām: |
b) |
Iestāde(-es), kas atbild par informācijas izplatīšanu valsts/reģionālajā/vietējā līmenī: |
c) |
Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums: |
d) |
Norādīt, kā visiem interesentiem (patērētājiem, būvniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem, attiecīgo iekārtu un transportlīdzekļu piegādātājiem) tiek sniegta informācija par atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijai, apsildei un dzesēšanai un transportam. Kas atbild par šīs informācijas atbilstību un publicēšanu? Vai pastāv atsevišķi informācijas resursi konkrētām mērķgrupām, piemēram, galapatērētājiem, būvniekiem, nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem un mākleriem, uzstādītājiem, arhitektiem, lauksaimniekiem, atjaunojamo enerģiju izmantojošu iekārtu piegādātājiem, publiskajai pārvaldei? Vai patlaban notiek informācijas kampaņas un ir izveidoti pastāvīgi informācijas centri, vai šādi pasākumi tiek plānoti turpmāk? |
e) |
Kas ir atbildīgs par to, ka tiek publicēta informācija par tādu iekārtu un sistēmu ieguvumiem, izmaksām un energoefektivitāti, kas apsildei, dzesēšanai un elektroenerģijai izmanto atjaunojamos enerģijas resursus? (Iekārtas vai sistēmas piegādātājs, sabiedriska iestāde vai kāds cits.) |
f) |
Kādā veidā plānotāji un arhitekti saņem norādes, kas palīdz rūpniecības vai dzīvojamo teritoriju plānošanā, projektēšanā, būvniecībā un renovēšanā optimāli kombinēt atjaunojamos energoresursus, energoefektīvas tehnoloģijas un centralizētu siltumapgādi un dzesēšanu? Kas par to atbild? |
g) |
Raksturot esošās un plānotās informācijas un izglītības kampaņas, kas iedzīvotājiem palīdz izzināt atjaunojamās enerģijas attīstības un izmantošanas priekšrocības un noskaidrot praktiskus jautājumus. Kā šo programmu izstrādē un pārvaldīšanā piedalās reģionālās un vietējās iestādes/organizācijas? |
4.2.5. Uzstādītāju sertificēšanas shēmas (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punkts)
a) |
Atsauce uz pašreizējiem valsts un/vai reģionāliem tiesību aktiem (ja ir), kas attiecas uz Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punktā minēto sertificēšanu vai līdzvērtīgām kvalifikācijas sistēmām: |
b) |
Iestāde(-es), kas atbild par maza izmēra biomasas katlu un krāšņu, saules fotoelektrisko un termālo sistēmu, sekli ieraktu ģeotermisko sistēmu un siltumsūkņu uzstādītājiem paredzētu sertificēšanas shēmu izveidošanu un apstiprināšanu līdz 2012. gadam: |
c) |
Vai šādas sertificēšanas shēmas/kvalifikācijas sistēmas jau darbojas? Ja darbojas, raksturot tās. |
d) |
Vai informācija par šīm shēmām ir publiski pieejama? Vai tiek publicēti saraksti ar sertifikāciju vai kvalifikāciju saņēmušiem uzstādītājiem? Kur tos publicē? Vai pastāv arī citas shēmas, ko uzskata par līdzvērtīgām valsts/reģionālajai shēmai? |
e) |
Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums |
4.2.6. Elektroenerģijas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 1. punkts un 3. līdz 6. punkts)
Jāizklāsta ne vien pašreizējā situācija un esošais regulējums, bet arī plānotās darbības un tiesību aktu pārskatīšanas, par to veikšanu atbildīgās iestādes un gaidāmie rezultāti.
a) |
Atsauce uz pašreizējiem valsts tiesību aktiem, kuros noteiktās prasības attiecas uz energotīkliem (16. pants): |
b) |
Kā tiek nodrošināta pārvades un sadales tīklu attīstība, lai integrētu paredzēto atjaunojamās elektroenerģijas apjomu, vienlaikus saglabājot elektroenerģijas sistēmas darbības drošību? Kā šī prasība tiek iestrādāta pārvades un sadales operatoru periodiskajos tīkla plānos? |
c) |
Kāda loma ir intelektiskajiem tīkliem, informācijas tehnoloģijas instrumentiem un uzglabāšanas iekārtām? Kā tiks nodrošināta to attīstība? |
d) |
Vai tiek plānots palielināt starpsavienojumu jaudu ar kaimiņvalstīm? Ja jā – uz kuriem starpsavienojumiem, kādu jaudu un termiņu tas attiecas? |
e) |
Kā tiek saīsināti tīkla infrastruktūras atļauju izsniegšanas termiņi? Kāda situācija ir patlaban, cik ilgs laiks vajadzīgs apstiprinājuma saņemšanai? Kā to plānots uzlabot? (Izklāstīt pašreizējo situāciju un attiecīgos tiesību aktus, konstatētos trūkumus, kas palēnina procesu, kā arī plānoto procedūras vienkāršošanu, norādot ieviešanas termiņu un gaidāmos rezultātus.) |
f) |
Kā tiek nodrošināta koordinācija starp tīkla infrastruktūras apstiprinājumu un citām administratīvajām plānošanas procedūrām? |
g) |
Vai jaunām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ir prioritāras pieslēguma tiesības vai rezervētas pieslēguma jaudas? |
h) |
Vai pastāv atjaunojamās enerģijas iekārtas, kas ir gatavas pieslēgties tīklam, bet nav pieslēgtas tīkla jaudas ierobežojumu dēļ? Ja jā – kas ir darīts, lai šo situāciju atrisinātu, un kad risinājums ir gaidāms? |
i) |
Vai pārvades un sadales sistēmu operatori izstrādā un publisko noteikumus attiecībā uz izmaksu sadali un segšanu saistībā ar tehniskiem pielāgojumiem? Kur tos publicē? Kā tiek panākts, lai šo noteikumu pamatā būtu objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši kritēriji? Vai pastāv īpaši noteikumi ražotājiem, kuri atrodas nomaļos reģionos un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu? (Izmaksu segšanas noteikumi paredz, kādu izmaksu daļu sedz ražotājs, kurš vēlas pievienoties, un kādu – pārvades vai sadales sistēmu operators. Izmaksu sadales noteikumi paredz, kā vajadzīgās izmaksas sadala starp secīgi pieslēgtiem ražotājiem, kas gūst priekšrocības no attiecīgā jaudas palielinājuma vai jaunu līniju izveides.) |
j) |
Izklāstīt, kā pieslēguma un tehnisko pielāgojumu izmaksas tiek sadalītas starp ražotājiem un/vai pārvades un/vai sadales sistēmu operatoriem. Kā pārvades un sadales sistēmu operatori var atgūt šīs investīcijas? Vai ir plānots grozīt pašreizējos izmaksu segšanas noteikumus? Kādas izmaiņas tiek plānotas, un kādi ir gaidāmie rezultāti? (Tīkla pieslēguma izmaksas var sadalīt dažādi. Dalībvalstis izvēlas vienu variantu vai vairāku variantu kombināciju. Pieslēguma izmaksu “deep” jeb “pamatīgajā” variantā par to iekārtu atbildīgais, kurā ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, maksā vairākas ar tīkla infrastruktūru saistītas izmaksu pozīcijas (pieslēgums tīklam, tīkla jaudas palielinājums, tīkla paplašinājums). Otrs pieslēguma izmaksu sadales variants ir “shallow” jeb “vienkāršais”: par ražotni atbildīgais sedz tikai tīkla pieslēguma izmaksas, bet nemaksā par jaudas palielinājumu un tīkla paplašinājumu, ko iestrādā tīkla tarifos un tādējādi sedz patērētāji. Vēl pastāv variants socializēt visas pieslēguma izmaksas un iekļaut tās tīkla tarifos.) |
k) |
Vai pastāv noteikumi par izmaksu sadali starp sākotnēji un vēlāk pieslēgtiem ražotājiem? Ja nepastāv – kā tiek ņemtas vērā vēlāk pieslēgto ražotāju gūtās priekšrocības? |
l) |
Kā tiks nodrošināts, ka pārvades un sadales sistēmu operatori jauniem ražotājiem, kas vēlas pieslēgties, sniedz vajadzīgo informāciju par izmaksām, precīziem pieteikumu apstrādes termiņiem un aptuveniem tīkla pieslēgšanās termiņiem? |
4.2.7. Elektroenerģijas tīkla darbība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 2. punkts un 7. un 8. punkts)
a) |
Kā pārvades un sadales sistēmu operatori garantē no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas pārvadi un sadali? Vai tiek nodrošināta prioritāra vai garantēta pieeja? |
b) |
Kā tiek nodrošināts, ka, izvietojot elektroenerģijas ražošanas iekārtas, priekšroka ir tādām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus? |
c) |
Kādi ar tīkla un tirgus darbību saistīti pasākumi tiek veikti, lai mazinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas izplatības ierobežojumus? Kādi pasākumi tiek plānoti, un kad paredzēts tos īstenot? (Tirgus un tīkla pasākumi, kas ļauj integrēt dažādus resursus, ietver, piemēram, šādus: reālajam laikam pietuvināta tirdzniecība (pāreja no nākamās dienas uz vienas dienas prognozēšanu un ģeneratoru vadību), tirgus zonu apvienošana, pietiekamas pārrobežu starpsavienojumu jaudas un tirdzniecības nodrošināšana, labāka sadarbība starp blakus esošu sistēmu operatoriem, labāku komunikācijas un vadības instrumentu izmantošana, patēriņa vadība un aktīva patērētāju dalība tirgos (izmantojot divpusējas komunikācijas sistēmas – viedā uzskaite), decentralizētas ražošanas attīstība un uzkrāšanas iespējas pie patērētājiem (piemēram, elektriskie automobiļi), aktīvi pārvaldot sadales tīklus (viedie tīkli).) |
d) |
Vai energoregulators ir informēts par šiem pasākumiem? Vai tā pilnvarās ietilpst šo pasākumu pārraudzība un izpildes nodrošināšana? |
e) |
Vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotnes ir integrētas elektroenerģijas tirgū? Izklāstīt, kā tas notiek. Kādus pienākumus ražotnēm uzliek līdzdalība elektroenerģijas tirgū? |
f) |
Kādi noteikumi attiecas uz pārvades un sadales tarifu aprēķinu, ko maksā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotnes? |
4.2.8. Biogāzes integrācija dabasgāzes tīklā (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 7. punkts un 9. un 10. punkts)
a) |
Kā tiek nodrošināts, ka pārvades un sadales tarifu aprēķins nediskriminē gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem? |
b) |
Vai ir izvērtēta vajadzība paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai vienkāršotu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas gāzes integrāciju? Kāds ir vērtējuma rezultāts? Ja vērtējums vēl nav veikts, vai tas tiek plānots? |
c) |
Vai attiecībā uz biogāzi tiek publicēti tehniski noteikumi par tīkla pieslēgumu un pieslēguma tarifi? Kur tos publicē? |
4.2.9. Centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 11. punkts)
a) |
Novērtēt nepieciešamību būvēt jaunu centralizētu apsildes un dzesēšanas infrastruktūru, kurā izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem ražotu enerģiju, lai sasniegtu valsts 2020. gada mērķi. Ņemot vērā šo vērtējumu, vai tiek plānots turpmāk veicināt minēto infrastruktūru? Kāds ir liela apjoma biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas iekārtu paredzamais ieguldījums centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās? |
4.2.10. Biodegvielas un citi bioloģiskie šķidrie kurināmie – ilgtspējības kritēriji un atbilstības verificēšana (Direktīvas 2009/28/EK 17. līdz 21. pants)
Šajā valsts rīcības plāna sadaļā jāizklāsta dalībvalsts stratēģija attiecībā uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritērijiem un atbilstības verificēšanu.
a) |
Kā valsts līmenī tiks ieviesti biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritēriji? (Vai tiks īstenoti kādi tiesību akti? Kāda būs institucionālā organizācija?) |
b) |
Kā tiks panākts tas, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ierēķina atjaunojamās enerģijas valsts mērķa izpildē, atjaunojamās enerģijas valsts saistību izpildē un/vai kas var pretendēt uz finansiālu atbalstu, atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem? (Vai tiks noteikta valsts iestāde/organizācija, kas atbild par kritēriju ievērošanas pārraudzību/verificēšanu?) |
c) |
Ja kritēriju izpildi pārraudzīs valsts iestāde/organizācija, vai šī iestāde/organizācija jau ir izveidota? Ja ir, precizējiet. Ja nav – kad tiek plānots to izveidot? |
d) |
Sniegt informāciju par valsts tiesību aktiem, kas regulē teritorijas zonēšanu, un valsts zemes reģistru, ar kuru palīdzību verificē atbilstību Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. līdz 5. punktam. Kā ekonomikas dalībnieki var piekļūt šai informācijai? (Sniegt informāciju par spēkā esošajiem noteikumiem un dažādiem zemes statusiem, piemēram, bioloģiskās daudzveidības teritorija, aizsargājama teritorija utt., un norādīt kompetento valsts iestādi, kas pārraudzīs zemes reģistru un zemes statusa izmaiņas.) |
e) |
Norādīt, pēc kādas valsts, Eiropas vai starptautiskas sistēmas klasificē aizsargājamās teritorijas. |
f) |
Kāda ir procedūra zemes statusa maiņai? Kas valsts līmenī pārrauga un ziņo par zemes statusa izmaiņām? Cik bieži tiek atjaunināts teritorijas zonējuma reģistrs (ik mēnesi, gadu, divus gadus utt.)? |
g) |
Kā valsts līmenī tiek verificēta atbilstība labai lauksaimniecības un vides praksei un citām savstarpējās atbilstības prasībām (saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 6. punktu)? |
h) |
Vai tiek plānots palīdzēt izveidot brīvprātīgu “sertifikācijas” shēmu vai shēmas biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējībai saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 4. punkta otro daļu? Ja tiek, tad kā tas notiks? |
4.3. Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem
Atbalsta shēmas var būt regulatīvas un paredzēt mērķus un/vai saistības. Tajās var sniegt finansiālu atbalstu investīcijām vai ražotnes darbībai. Atbalsta shēmas var attiekties uz neregulatīviem un tieši nefinansējošiem pasākumiem, piemēram, informācijas kampaņām vai izglītošanu. Tā kā šādi pasākumi apskatīti jau iepriekš, šeit norādīt galvenokārt regulatīvus un finanšu pasākumus.
Izklāstīt spēkā esošās shēmas, norādot atsauci uz tiesību aktu, informāciju par shēmu, tās ilgumu (precizējot sākuma datumu un beigu termiņu), novēroto ietekmi; paskaidrot, vai un kad ir plānotas reformas vai turpmākas shēmas. Kādi rezultāti tiek gaidīti?
Regulējums
Regulējumā var noteikt mērķi(-us) un saistības. Ja minētās saistības ir noteiktas, norādīt šādu informāciju:
a) |
Kāds ir šo saistību/mērķa juridiskais pamats? |
b) |
Vai pastāv mērķi konkrētām tehnoloģijām? |
c) |
Kādas saistības/mērķi gadā ir noteikti? (Atsevišķi katrai tehnoloģijai) |
d) |
Kam saistības ir jāizpilda? |
e) |
Kādas ir sekas, ja tās neizpilda? |
f) |
Vai pastāv izpildes pārraudzības mehānisms? |
g) |
Vai pastāv saistību/mērķu grozīšanas mehānisms? |
Finansiāls atbalsts
Finansiālu atbalstu var klasificēt dažādi. Piemēri: finansiāls investīciju atbalsts, kapitāla piešķīrumi, aizdevumi ar mazu procentu likmi, atbrīvojums no nodokļiem vai nodokļu samazinājums, konkursu shēmas, atjaunojamās enerģijas saistības ar zaļajiem sertifikātiem vai bez tiem (tirgojami zaļie sertifikāti), iepirkuma tarifi, piemaksas, brīvprātīgas shēmas.
Par katru izmantoto shēmu sniegt sīku aprakstu, atbildot uz šādiem jautājumiem:
a) |
Shēmas nosaukums un īss apraksts |
b) |
Vai shēma ir brīvprātīga vai obligāta? |
c) |
Kurš pārvalda shēmu? (Īstenotāja iestāde, pārraudzītāja iestāde) |
d) |
Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka valsts mērķa izpildei ir pieejami vajadzīgie līdzekļi? |
e) |
Kā shēmā tiek risināti ilgtermiņa drošības jautājumi? |
f) |
Vai shēma tiek periodiski pārskatīta? Kādi ir atgriezeniskās saites vai korekcijas mehānismi? Kā shēma līdz šim ir optimizēta? |
g) |
Vai atbalsts atšķiras atkarībā no tehnoloģijas? |
h) |
Kādi rezultāti tiek gaidīti enerģijas ražošanas ziņā? |
i) |
Vai atbalsts ir atkarīgs no energoefektivitātes kritēriju izpildes? |
j) |
Vai pasākums ir spēkā? Kādi valsts tiesību akti to regulē? |
k) |
Vai shēma ir plānota, nevis patlaban spēkā esoša? Kad tā sāks darboties? |
l) |
Kāds ir shēmas sākuma datums un beigu termiņš (ilgums)? |
m) |
Vai pretendēšanai ir noteikts sistēmas maksimālais vai minimālais lielums? |
n) |
Vai vienu projektu var atbalstīt ar vairāk nekā vienu atbalsta pasākumu? Kurus pasākumus var izmantot kopā? |
o) |
Vai pastāv reģionālas/vietējas shēmas? Ja jā, izklāstīt sīkāk pēc tiem pašiem kritērijiem. |
Jautājumi par finansiālu atbalstu investīcijām:
a) |
Kādu atbalstu shēmas ietvaros piešķir? (Subsīdijas, kapitāla piešķīrumi, aizdevumi ar mazu procentu likmi, atbrīvojums no nodokļiem vai nodokļu samazinājums, nodokļu atmaksa) |
b) |
Kas var pretendēt uz atbalstu? Vai tas ir paredzēts konkrētai tehnoloģijai vai tehnoloģijām? |
c) |
Vai pieteikumus pieņem un apstiprina nepārtraukti vai arī periodiski tiek izsludināta pieteikšanās? Ja pieteikšanās ir periodiska, cik bieži un ar kādiem nosacījumiem tā notiek? |
Jautājumi par tirgojamiem sertifikātiem:
a) |
Vai ir noteikts obligātais īpatsvars kopējā piegādē elektroenerģijai, ko ražo no atjaunojamajiem energoresursiem? |
b) |
Uz ko šīs saistības attiecas? |
c) |
Vai pastāv kvotas konkrētām tehnoloģijām? |
d) |
Uz kādām tehnoloģijām shēma attiecas? |
e) |
Vai ir atļauta starptautiska sertifikātu tirdzniecība? Ar kādiem nosacījumiem? |
f) |
Vai ir noteikta minimālā cena? |
g) |
Vai ir noteiktas sankcijas par neizpildi? |
h) |
Kāda ir vidējā sertifikātu cena? Vai tā ir publiski pieejama? Kur? |
i) |
Kāda ir sertifikātu tirdzniecības shēma? |
j) |
Cik ilgi ražotne shēmā var piedalīties? |
Jautājumi par fiksētajiem iepirkuma tarifiem:
a) |
Kādi ir nosacījumi fiksētā tarifa saņemšanai? |
b) |
Vai ir noteikts maksimālais ierobežojums gadā saražotajai elektroenerģijai vai uzstādītajai jaudai, pretendējot uz tarifu? |
c) |
Vai shēma attiecas uz konkrētu tehnoloģiju? Kāds katrai tehnoloģijai ir tarifa līmenis? |
d) |
Vai pastāv citi tarifu diferencējoši kritēriji? |
e) |
Uz cik ilgu laiku fiksētie tarifi tiek garantēti? |
f) |
Vai shēma paredz tarifu korekciju? |
Jautājumi par iepirkuma piemaksām:
a) |
Kādi ir nosacījumi piemaksas saņemšanai? |
b) |
Vai ir noteikts maksimālais ierobežojums gadā saražotajai elektroenerģijai vai uzstādītajai jaudai, pretendējot uz piemaksu? |
c) |
Vai tā ir alternatīva fiksētajam tarifam? |
d) |
Vai shēma attiecas uz konkrētu tehnoloģiju? Kāds katrai tehnoloģijai ir piemaksas līmenis? |
e) |
Vai piemaksai ir minimālais un/vai maksimālais ierobežojums? Norādīt, kāds. |
f) |
Uz cik ilgu laiku piemaksa tiek garantēta? |
g) |
Vai shēma paredz tarifu korekciju? |
Jautājumi par konkursiem:
a) |
Cik bieži un par kādu apjomu konkursi tiek izsludināti? |
b) |
Uz kurām tehnoloģijām tie attiecas? |
c) |
Vai tie ir sasaistīti ar tīkla attīstību? |
4.4. Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā
Izmantot 4.3. sadaļas struktūru un atbildēt uz tajā sniegtajiem jautājumiem par atbalsta pasākumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantojumu apsildē un dzesēšanā. Papildus norādīt šādu informāciju:
a) |
Kā atbalsta shēmas, kas attiecas uz atjaunojamo elektroenerģiju, veicina atjaunojamos energoresursus izmantojošu koģenerāciju? |
b) |
Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, kuru nodrošina atjaunojamie energoresursi? |
c) |
Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta maza mēroga centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, kuru nodrošina atjaunojamie energoresursi? |
d) |
Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana apsildē un dzesēšanā rūpnieciskām vajadzībām? |
4.5. Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē
Izmantot 4.3. sadaļas struktūru un atbildēt uz tajā sniegtajiem jautājumiem par atbalsta pasākumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantojumu transporta nozarē. Atsevišķi izdalīt transporta veidus, piemēram, autotransportu, citu sauszemes transportu. Papildus norādīt šādu informāciju:
a) |
Kādas saistības/mērķi gadā ir noteikti? (Atsevišķi katrai degvielai vai tehnoloģijai) |
b) |
Vai atbalsts atšķiras atkarībā no degvielas veida vai tehnoloģijas? Vai pastāv īpašs atbalsts biodegvielām, kas atbilst direktīvas 21. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem? |
4.6. Pasākumi no biomasas ražotas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai
Biomasa ir nozīmīgs primārās enerģijas veids visās trīs nozarēs – apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā. Lai varētu plānot enerģijas galapatēriņu un tā veidu savstarpējo ietekmi, kā arī mijdarbību ar citiem neenerģētikas sektoriem, vajadzīga biomasas valsts stratēģija. Tāpēc dalībvalstīm jāizvērtē savas valsts potenciāls un iekšzemes un importēto biomasas resursu intensīvākas mobilizācijas iespējas. Jāanalizē ietekme uz citiem neenerģētikas sektoriem (piemēram, pārtikas un dzīvnieku barības nozare, celulozes un papīra nozare, būvniecība, mēbeļu ražošana utt.) un mijdarbība ar tiem.
4.6.1. Biomasas piedāvājums – gan iekšzemē, gan tirdzniecība
Šajā sadaļā dalībvalstis izvērtē savā valstī pieejamo biomasu un nepieciešamību importēt.
Jānošķir biomasa (A) no mežsaimniecības – (1) tiešā piegāde un (2) netiešā piegāde; (B) no lauksaimniecības un zivsaimniecības – (1) tiešā piegāde un (2) blakusprodukti/pārstrādāti laukaugi; (C) no atkritumiem – (1) bioloģiski noārdāmā cieto sadzīves atkritumu frakcija un (2) bioloģiski noārdāmā cieto rūpniecības atkritumu frakcija un (3) notekūdeņu dūņas. Obligāti jāsniedz dati par minētajām pirmajām kategorijām; sīkāku informāciju norāda pēc izvēles. Apkopotajiem datiem jāatspoguļo šādas kategorijas un jāsniedz informācija 7. tabulā izdalītajās pozīcijās. Norādīt importu (ES un ārpus ES) un eksportu (ja iespējams, ES un ārpus ES).
Jāņem vērā, ka koksnes šķeldu, briketes un granulas mežsaimniecība var piegādāt tieši vai netieši. Ja tabulā ietver informāciju par granulām, jānorāda, vai izejmateriāls ir tieši vai netieši piegādāts.
Attiecībā uz biogāzi un biodegvielām 7. tabulā norāda jēlmateriāla daudzumu, nevis apstrādātās izejvielas. Importa un eksporta gadījumā biodegvielu biomasas izejvielu daudzumu novērtēt ir sarežģīti un jāizmanto aptuvenas aplēses. Ja informāciju par importu sniedz, pamatojoties uz datiem par ievesto biodegvielu, tas jānorāda tabulā.
7. tabula
Biomasas piegāde 2006. gadā
Izcelsmes sektors |
|
Iekšzemes resursu apjoms (21) |
Imports |
Eksports |
Neto apjoms |
Saražotā primārā enerģija (tūkst. tonnu) |
||||||||||||||||||
ES |
ārpus ES |
ES/ārpus ES |
||||||||||||||||||||||
|
No kuras: |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, izejvielas var izdalīt šādās kategorijās:
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi:
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
No kuras: |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi:
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi:
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
No kuras: |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
Izklāstīt datu aprēķinos izmantoto pārrēķina koeficientu/aprēķinu metodi, pieejamos resursus pārrēķinot primārajā enerģijā.
Norādīt, kas tika izmantots par pamatu cieto sadzīves un rūpniecības atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas aprēķinam.
7.a tabulā ierakstīt prognozēto biomasas enerģijas izmantojumu 2015. un 2020. gadā. (Izmantojot 7. tabulā norādītās kategorijas.)
7.a tabula
Prognozētais biomasas iekšzemes piedāvājums 2015. un 2020. gadā
Izcelsmes sektors |
2015 |
2020 |
|||||||
Paredzamais iekšzemes resursu daudzums |
Saražotā primārā enerģija (tūkst. tonnu) |
Paredzamais iekšzemes resursu daudzums |
Saražotā primārā enerģija (tūkst. tonnu) |
||||||
|
|
|
|
|
|
||||
|
|
|
|
|
|||||
|
|
|
|
|
|
||||
|
|
|
|
|
|||||
|
|
|
|
|
|
||||
|
|
|
|
|
|||||
|
|
|
|
|
Cik liela nozīme prognozēs līdz 2020. gadam ir importētajai biomasai? Norādīt paredzamo daudzumu tūkstošos tonnu un iespējamās valstis, no kurām importē.
Papildus šai informācijai, izmantojot nākamo tabulu, aprakstiet, kā patlaban lauksaimniecības zeme tiek izmantota enerģijas ražošanai.
8. tabula
Lauksaimniecības zemes izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai 2006. gadā
(ha) |
|||
Lauksaimniecības zemes izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai |
Platība |
||
|
|
||
|
|
4.6.2. Pasākumi biomasas pieejamības palielināšanai, ņemot vērā citus biomasas lietotājus (lauksaimniecība un mežsaimniecības apakšnozares)
Jaunu biomasas avotu mobilizācija
a) |
Norādīt, kāda zemes platība ir degradēta. |
b) |
Norādīt, cik ir neizmantotas aramzemes. |
c) |
Vai tiek plānoti pasākumi, lai veicinātu neizmantotas aramzemes, degradētas zemes u. tml. platību izmantošanu enerģijas ražošanas vajadzībām? |
d) |
Vai tiek plānota pieejamo primāro izejvielu (piemēram, dzīvnieku mēslu) izmantošana enerģijas ražošanas vajadzībām? |
e) |
Vai pastāv rīcībpolitika biogāzes ražošanas un izmantošanas veicināšanai? Kādi izmantošanas veidi (vietējā/centralizētā siltumapgāde, biogāzes tīkls, integrācija dabasgāzes tīklā) tiek veicināti? |
f) |
Kādi pasākumi tiek plānoti mežu apsaimniekošanas metožu pilnveidošanai, lai maksimāli palielinātu ilgtspējīgu biomasas ieguvi no mežiem? (23) Kā tiks pilnveidota mežu apsaimniekošana, lai nodrošinātu turpmāku pieaugumu? Kādi pasākumi ir plānoti, lai maksimāli palielinātu jau esošās un pieejamās biomasas ieguvi? |
Ietekme uz citām nozarēm
a) |
Kā tiks uzraudzīts tas, kā biomasas izmantošana enerģijas ražošanas vajadzībām ietekmē pārējos lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorus? Kāda ir šī ietekme? (Ja iespējams, sniegt informāciju arī par kvantitatīvo ietekmi.) Vai tiek plānots šo ietekmi uzraudzīt turpmāk? |
b) |
Kā tiek prognozēta citu lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru attīstība, kas var ietekmēt izmantojumu enerģijas ražošanas vajadzībām? (Piemēram, vai augstāka efektivitāte/ražīgums var palielināt vai samazināt enerģijas ražošanai pieejamo blakusproduktu daudzumu?) |
4.7. Plānotie statistiskie pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu un plānotā dalība kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm
Šajā sadaļā jāizklāsta, kā tiek plānots izmantot sadarbības mehānismus dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šīs informācijas sagatavošanai jāizmanto Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 3. punktā minētais prognožu dokuments.
4.7.1. Procedūras jautājumi
a) |
Izklāstīt valsts procedūras (katru posmu), kas ir vai tiks izveidotas statistiskiem pārvedumiem vai kopīgiem projektiem (tostarp norādot atbildīgās iestādes un kontaktpunktus). |
b) |
Aprakstīt, kādā veidā privātais sektors var ierosināt kopīgu projektu ar dalībvalstīm vai trešām valstīm un piedalīties šādos projektos. |
c) |
Norādīt kritērijus, pēc kuriem nosaka, kad izmantojami statistiskie pārvedumi vai kopīgi projekti. |
d) |
Ar kāda mehānisma palīdzību citas ieinteresētās dalībvalstis tiks iesaistītas kopīgā projektā? |
e) |
Vai jūs gribētu piedalīties kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm? Cik lielu uzstādīto jaudu/cik gadā saražotās elektroenerģijas/siltumenerģijas jūs plānojat atbalstīt? Kā tiks nodrošinātas atbalsta shēmas šādiem projektiem? |
4.7.2. No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija, ko var pārdalīt citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni
Vajadzīgo informāciju ierakstīt 9. tabulā.
4.7.3. Paredzamais kopīgu projektu potenciāls
a) |
Kādos sektoros kopīgiem projektiem jūs varat piedāvāt atjaunojamās enerģijas izmantojuma attīstību savā teritorijā? |
b) |
Vai ir noteikta attīstāmā tehnoloģija? Kāds ir uzstādītās jaudas/gadā saražotās elektroenerģijas/siltumenerģijas apjoms? |
c) |
Kā tiks noteikti kopīgu projektu objekti? (Piemēram, vai objektu var ieteikt pašvaldības vai investori?) Vai var piedalīties visi projekti neatkarīgi no atrašanās vietas?) |
d) |
Vai jums ir informācija par kopīgu projektu potenciālu citās dalībvalstīs vai trešās valstīs? (Kādā nozarē? Kāda jauda? Kāds ir plānotais atbalsts? Uz kādām tehnoloģijām tas attiecas?) |
e) |
Vai jūs dodat priekšroku konkrētai tehnoloģijai? Kurai? |
4.7.4. No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamais pieprasījums, ko paredzēts apmierināt, neizmantojot vietējo produkciju
Vajadzīgo informāciju ierakstīt 9. tabulā.
9. tabula
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija vai deficīts [dalībvalstī], ko var pārdalīt uz/no citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni
(tūkst. tonnu) |
|||||||||||
|
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
Prognožu dokumentā paredzētā pārprodukcija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VRPAEJ paredzētā pārprodukcija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Prognožu dokumentā paredzētais deficīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VRPAEJ paredzētais deficīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. VĒRTĒJUMI
5.1. Kopējais ieguldījums no katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta jomā
Katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas ieguldījumu, sasniedzot indikatīvās starpposma līknes rādītājus un 2020. gada mērķus elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta nozarē, aprēķina, izklāstot iespējamu nākotnes scenāriju, bet nav vajadzīgs obligāti noteikt mērķi vai saistības konkrētai tehnoloģijai.
Elektroenerģijas jomā katrai tehnoloģijai norāda prognozēto (kopējo) uzstādīto jaudu (MW) un saražoto apjomu gadā (GWh). Hidroenerģijai nodala ražotnes, kas mazākas par 1 MW, ražotnes, kuru uzstādītā jauda ir starp 1 un 10 MW, un ražotnes virs 10 MW. Saules enerģijas datus sadala atsevišķi fotoelementu saules enerģijai un koncentrētai saules enerģijai. Vēja enerģijas datus norāda atsevišķi par sauszemes un jūras ražotnēm. Elektroenerģijas ražošanā no biomasas izdala cieto, gāzveida un šķidro biomasu.
Vērtējot apsildes un dzesēšanas sektoru, ģeotermālās, saules, siltumsūkņu un biomasas tehnoloģijām sniedz gan uzstādītās jaudas, gan saražotās enerģijas aprēķinus, biomasu sīkāk sadalot kā cieto, gāzveida un šķidro biomasu. Jānovērtē, kāds īpatsvars paredzams centralizētās siltumapgādes ražotnēm, kas izmanto atjaunojamos energoresursus,
Dažādu tehnoloģiju ieguldījumu transporta sektora atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā norāda, izdalot parasto biodegvielu (bioetanolu un biodīzeļdegvielu), biodegvielu no atkritumiem un atliekām, biodegvielu no nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla, biogāzi, elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem un atjaunojamās enerģijas izcelsmes ūdeņradi.
Pēc tabulas var norādīt prognozes par konkrētu tehnoloģiju izmantojuma attīstību pa reģioniem, ja šādi aprēķini ir pieejami.
10.a tabula
Prognozētais kopējais ieguldījums (uzstādītā jauda, bruto saražotā elektroenerģija) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas jomā, 2010–2014
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
||||||
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
|
Hidroenerģija: |
||||||||||||
< 1MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1MW–10 MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 10MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp hidroakumulācijas stacijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ģeotermālā enerģija |
||||||||||||
Saules enerģija: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
fotoelementi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
koncentrēta saules enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vēja enerģija: |
||||||||||||
sauszemes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biomasa: |
||||||||||||
cietā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
biogāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
bioloģiskie šķidrie kurināmie (24) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tostarp koģenerācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10.b tabula
Prognozētais kopējais ieguldījums (uzstādītā jauda, bruto saražotā elektroenerģija) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas jomā, 2015–2020
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||||||
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
|
Hidroenerģija: |
||||||||||||
< 1MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1MW–10 MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 10MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp hidroakumulācijas stacijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ģeotermālā enerģija |
||||||||||||
Saules enerģija: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
fotoelementi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
koncentrēta saules enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vēja enerģija: |
||||||||||||
sauszemes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biomasa: |
||||||||||||
cietā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
biogāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
bioloģiskie šķidrie kurināmie (25) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tostarp koģenerācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11. tabula
Prognozētais kopējais ieguldījums (enerģijas galapatēriņš (26) ) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru apsildē un dzesēšanā, 2010–2020
(tūkst. tonnu) |
||||||||||||
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
Ģeotermālā enerģija (neskaitot zemas temperatūras ģeotermālo enerģiju siltumsūkņiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saules enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biomasa: |
||||||||||||
cietā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
biogāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
bioloģiskie šķidrie kurināmie (27) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Siltumsūkņu atjaunojamā enerģija: tostarp aerotermālā tostarp ģeotermālā tostarp hidrotermālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tostarp centralizētā siltumapgāde (28) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tostarp biomasa mājsaimniecībās (29) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12. tabula
Prognozētais kopējais ieguldījums no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru transportā, 2010–2020 (30)
(tūkst. tonnu) |
||||||||||||
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
Bioetanols un bio-ETBE |
||||||||||||
Tostarp biodegvielas (31) atbilstoši 21. panta 2. punktam) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp imports (32) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biodīzeļdegviela |
||||||||||||
Tostarp biodegvielas (31) atbilstoši 21. panta 2. punktam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp imports (33) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ūdeņradis no atjaunojamajiem resursiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunojama elektroenerģija |
||||||||||||
Tostarp autotransports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp cits transports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi (piemēram, biogāze, augu eļļa utt.) – precizēt |
||||||||||||
Tostarp biodegvielas (31) atbilstoši 21. panta 2. punktam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.2. Kopējais energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu ieguldījums, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, siltumapgādes, dzesēšanas un transporta jomā
Atbildi uz šo jautājumu ierakstīt 2. nodaļas 1. tabulā.
5.3. Ietekmes novērtējums (Nav obligāts)
13. tabula
Atjaunojamās enerģijas politikas atbalsta pasākumu izmaksu un ieguvumu aplēses
Pasākums |
Paredzamais atjaunojamās enerģijas izmantojums (tūkst. tonnu) |
Paredzamās izmaksas (EUR) – norādīt termiņus |
Prognozētais simltumnīcefekta gāzu samazinājums katrai gāzei (t/gadā) |
Paredzamās jaunās darba vietas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.4. Atjaunojamo energoresursu valsts rīcības plāna sagatavošana un īstenošana
a) |
Kā reģionālās/vietējās pašvaldības un iestādes iesaistītās ša rīcības plāna sagatavošanā? Vai tika iesaistīti arī citi interesenti? |
b) |
Vai ir plānots izstrādāt reģionālās/vietējās atjaunojamās enerģijas stratēģijas? Ja jā, paskaidrot sīkāk. Ja attiecīgie uzdevumi ir deleģēti reģionālajam/vietējam līmenim, ar kādu mehānismu nodrošina atbilstību valsts mērķim? |
c) |
Kāda sabiedriskā apspriešanās tika veikta rīcības plāna sagatavošanā? |
d) |
Norādīt kontaktpunktu/iestādi, kas jūsu valstī atbild par atjaunojamās enerģijas rīcības plāna īstenošanu. |
e) |
Vai pastāv uzraudzības sistēma atjaunojamās enerģijas rīcības plāna īstenošanas uzraudzībai, tostarp atsevišķu pasākumu un instrumentu indikatori? Ja pastāv, paskaidrot sīkāk. |
(1) OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.
(2) Šiem energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu aprēķiniem jāatbilst citiem attiecīgiem aprēķiniem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, jo īpaši rīcības plāniem, ko paredz Energoefektivitātes pakalpojumu direktīva un Ēku energoefektivitātes direktīva. Ja minētajos rīcības plānos izmantotas citas mērvienības, jānorāda izmantotie pārrēķina koeficienti.
(3) Visu enerģijas veidu galapatēriņš, izņemot elektroenerģiju, ko neizmanto transportam, plus siltumenerģijas pašpatēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas stacijās un siltumenerģijas zudumi tīklos (2. pozīcija “Uzņēmums izlieto savām vajadzībām” un 11. pozīcija “Piegādes un sadales zudumi” Regulā (EK) Nr. 1099/2008 (23.–24. lpp.).
(4) Bruto elektroenerģijas patēriņš ir valsts bruto elektroenerģijas ražošana, tostarp pašražošana, kam pieskaitīts importētais daudzums un no kā atņemts eksportētais daudzums.
(5) Transporta patēriņš, kas definēts Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Aprēķinot autotransportā izmantoto atjaunojamo elektroenerģiju, izmanto reizinājuma koeficientu 2,5, kā norādīts Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta c) apakšpunktā.
(6) Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 2. panta f) punktu. Ietver enerģijas galapatēriņu, zudumus tīklos un siltumenerģijas un elektroenerģijas pašpatēriņu elektrostacijās un siltumstacijās (NB! Neietver elektroenerģijas patēriņu hidroakumulācijas elektrostacijās un elektriskajos katlos, un siltumsūkņos centralizētās siltumapgādes objektos).
(7) Saskaņā ar 5. panta 6. punktu patēriņu aviācijā aprēķinos ietver tikai līdz 6,18 % (Kopienas vidējais) – attiecībā uz Kipru un Maltu 4,12 % – enerģijas bruto galapatēriņa.
(8) Kā piemēru var minēt scenāriju, kas izklāstīts dokumenta “Appendixes to Model-based Analysis of the 2008 EU Policy Package on Climate Change and Renewables” 4. pielikumā 287. lappusē, sk. http://ec.europa.eu/environment/climat/pdf/climat_action/analysis_appendix.pdf. Minētajā scenārijā ES27 vidējais rādītājs no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas īpatsvaram bruto elektroenerģijas ražošanā 2010., 2015. un 2020. gadā ir attiecīgi 19,4 %, 24,6 % un 32,4 %.
(9) Atjaunojamās enerģijas īpatsvars apsildē un dzesēšanā: apsildei un dzesēšanai izmantotās no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas bruto galapatēriņš (kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 4. punktā), dalīts ar enerģijas bruto galapatēriņu apsildē un dzesēšanā. 4.a tabulas A rindu dala ar 1. tabulas 1. rindu.
(10) Atjaunojamās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā: no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas bruto galapatēriņš (kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā), dalīts ar elektroenerģijas bruto galapatēriņu. 4.a tabulas B rindu dala ar 1. tabulas 2. rindu.
(11) Atjaunojamās enerģijas īpatsvars transportā: no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas galapatēriņš transportā (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta 5. punktu), ko dala ar šādu degvielu patēriņu transportā – 1) benzīns, 2) dīzeļdegviela, 3) biodegviela autotransportā un dzelzceļa transportā un 4) elektroenerģija sauszemes transportā (kā atspoguļots 1. tabulas 3. rindā). 4.b tabulas J rindu dala ar 1. tabulas 3. rindu.
(12) Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā. 4.a tabulas G rindu dala ar 1. tabulas 4. rindu.
(13) Procentu punktos no kopējā atjaunojamo energoresursu īpatsvara.
(14) Kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK I pielikuma B daļā.
(15) Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punktā paredzēts, ka gāzi, elektroenerģiju un ūdeņradi, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, ņem vērā tikai vienu reizi. Dubulta uzskaite nav atļauta.
(16) Ieskaitot AER, ko izmanto transportā, – tostarp elektroenerģiju, ūdeņradi un gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem – un neieskaitot biodegvielas, kas neatbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar 5. panta 1. punkta pēdējo daļu). Norādīt faktiskās vērtības bez reizinājuma koeficientiem.
(17) Norādīt faktiskās vērtības bez reizinājuma koeficientiem.
(18) Norādīt, vai pasākums ir (galvenokārt) regulatīva, finansiāla vai neregulatīva (piemēram, informācijas kampaņa) rakstura.
(19) Gaidāmais rezultāts – tendences maiņa, uzstādītā jauda (MW; t/g.), saražotā enerģija (tūkst. tonnu).
(20) Pasākuma mērķauditorija: investori, galalietotāji, publiskā pārvalde, plānotāji, arhitekti, uzstādītāji utt. vai attiecīgā darbības joma/nozare: biodegvielas ražošana, dzīvnieku mēslu izmantošana enerģētikā utt.
(21) Resursu apjoms, attiecībā uz A kategoriju un tās apakškategorijām izteikts m3 (ja nav iespējams, izteikts citās piemērotās vienībās) un attiecībā uz B un C kategoriju un to apakškategorijām izteikts tonnās.
(22) Biomasa no mežsaimniecības ietver arī biomasu no nozarēm, kuru pamatā ir mežsaimniecība. Mežsaimniecības biomasas kategorijā apstrādātu cieto kurināmo, piemēram, šķeldu, granulas un briketes, norāda attiecīgajā izcelsmes apakškategorijā.
(23) Ieteikumi atrodas Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas ad hoc II darba grupas 2008. gada jūlija ziņojumā on Mobilisation and efficient use of wood and wood residues for energy generation. Ziņojumu var lejuplādēt no šādas tīmekļa vietnes: http://ec.europa.eu/agriculture/fore/publi/sfc_wgii_final_report_072008_en.pdf
(24) Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(25) Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(26) Tiešais patēriņš un centralizētā siltumapgāde, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 4. punktā.
(27) Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(28) Centralizētā siltumapgāde un/vai dzesēšana kopējā atjaunojamās siltumapgādes un dzesēšanas patēriņā.
(29) Kopējā atjaunojamās siltumapgādes un dzesēšanas patēriņā.
(30) Ņem vērā tikai biodegvielas, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(31) Biodegvielas, kas definētas Direktīvas 2009/28/EK 21. panta 2. punktā.
(32) No visa bioetanola/bio-ETBE daudzuma.
(33) No kopējā biodīzeļdegvielas daudzuma.
15.7.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 182/63 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 13. jūlijs),
ar ko izvirza Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas Uzraudzības padomes dalībnieka ar pieredzi sabiedriskajā politikā kandidatūru
(2009/549/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) grāmatvedības tehniskajai komitejai ir jāsniedz atbalsts un konsultācijas Komisijai starptautisko grāmatvedības standartu novērtēšanā. Šo uzdevumu pilda Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG). |
(2) |
EFRAG 2001. gadā izveidoja Eiropas organizācijas, kas pārstāv finanšu pārskatu sniegšanā iesaistītās puses (finanšu pārskatu sniedzējus, investorus un grāmatvežus). |
(3) |
Kopš EFRAG vadības struktūras reformas EFRAG Uzraudzības padomē ietilpst četri sabiedriskās politikas pārstāvji, kurus īpaši izraugās, pamatojoties uz viņu pieredzi sabiedriskās politikas veidošanā valsts vai Eiropas līmenī. Saskaņā ar EFRAG statūtu, kas ir spēkā no 2009. gada 11. jūnija, 1. pielikuma 3.2. iedaļu šo sabiedriskās politikas pārstāvju kandidātus izvirza Komisija. EFRAG Uzraudzības padomes locekļus ieceļ EFRAG Ģenerālā asambleja. |
(4) |
Pēc publiska uzaicinājuma iesniegt pieteikumus (2) Komisija ir izraudzījusies vienu kandidātu, kurš ieceļams par EFRAG Uzraudzības padomes dalībnieku ar pieredzi sabiedriskajā politikā, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
Vienīgais pants
Komisija ar šo izvirza Pedro SOLBES kunga kandidatūru iecelšanai par EFRAG Uzraudzības padomes dalībnieku ar pieredzi sabiedriskajā politikā.
Briselē, 2009. gada 13. jūlijā
Komisijas vārdā –
Charlie McCREEVY
Komisijas loceklis
(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
(2) OV C 74, 28.3.2009., 61. lpp.