ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.182.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 182

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 15. jūlijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 617/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par autonomas tarifu kvotas atvēršanu augstas kvalitātes liellopu gaļas importam

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 618/2009 (2009. gada 14. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

2

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 619/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi ( 1 )

4

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 620/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko paredz importa tarifa kvotu pārvaldību augstas kvalitātes liellopu gaļai

25

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 621/2009 (2009. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot makreles VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Vb zonas EK ūdeņos; IIa, XII un XIV zonas starptautiskajos ūdeņos

31

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/548/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 30. jūnijs), ar ko izveido paraugu valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/28/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5174)  ( 1 )

33

 

 

2009/549/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izvirza Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas Uzraudzības padomes dalībnieka ar pieredzi sabiedriskajā politikā kandidatūru

63

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

15.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 617/2009

(2009. gada 13. jūlijs)

par autonomas tarifu kvotas atvēršanu augstas kvalitātes liellopu gaļas importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā to, ka Kopiena ir ieinteresēta veidot harmoniskas tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm, kā autonoms pasākums būtu jāparedz Kopienas importa tarifu kvotas atvēršana 20 000 tonnām svaigas, dzesinātas vai saldētas augstas kvalitātes liellopu gaļas.

(2)

Saskaņā ar 144. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), to lasot kopā ar minētās regulas 4. pantu, produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, tarifu kvotas atver un pārvalda Komisija atbilstīgi sīki izstrādātiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 195. panta 2. punktā minēto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek atvērta ikgadēja Kopienas importa tarifu kvota (kārtas numurs 09.4449) 20 000 tonnām svaigas, dzesinātas vai saldētas augstas kvalitātes liellopu gaļas, uz kuru attiecas KN kodi 0201, 0202, 0206 10 95 un 0206 29 91.

2.   Šā panta 1. punktā minētajai kvotai importa nodokļi ir 0 %.

3.   Kvotas gads sākas 1. jūlijā un beidzas 30. jūnijā.

2. pants

Šīs regulas 1. pantā minēto tarifu kvotu pārvalda Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. pantu un 195. panta 2. punktu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 13. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. ERLANDSSON


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.


15.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/2


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 618/2009

(2009. gada 14. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 15. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

30,0

ZZ

30,0

0707 00 05

TR

106,6

ZZ

106,6

0709 90 70

TR

102,0

ZZ

102,0

0805 50 10

AR

49,3

TR

53,0

ZA

67,1

ZZ

56,5

0808 10 80

AR

85,4

BR

73,6

CL

97,7

CN

94,7

NZ

96,5

US

98,1

ZA

81,9

ZZ

89,7

0808 20 50

AR

84,7

CL

76,8

NZ

87,2

ZA

101,6

ZZ

87,6

0809 10 00

HR

90,0

TR

189,4

XS

103,5

ZZ

127,6

0809 20 95

TR

262,6

ZZ

262,6

0809 30

TR

145,4

ZZ

145,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


15.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/4


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 619/2009

(2009. gada 13. jūlijs),

ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (1), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2006. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 474/2006 ir izveidots darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 (2) II nodaļā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu dažas dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai informāciju, kas attiecas uz Kopienas saraksta atjaunināšanu. Attiecīgu informāciju ir paziņojušas arī trešās valstis. Pamatojoties uz to, Kopienas saraksts ir jāatjaunina.

(3)

Komisija ir informējusi visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši, vai, ja tas nebija iespējams, ar to iestāžu starpniecību, kuras atbild par gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, norādot būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko tā pamatotu lēmumu attiecināt uz tiem darbības aizliegumu Kopienā vai grozīt nosacījumus darbības aizliegumam, kurš noteikts Kopienas sarakstā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem.

(4)

Komisija attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem ir devusi iespēju iepazīties ar dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskas piezīmes un mutiski izklāstīt savus apsvērumus Komisijai 10 darba dienās un Aviācijas drošības komitejai, kas izveidota ar Padomes 1991. gada 16. decembra Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (3).

(5)

Komisija un atsevišķos gadījumos arī dažas dalībvalstis ir apspriedušās ar iestādēm, kas atbild par attiecīgo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 474/2006.

(7)

Pamatojoties uz informāciju, kuras pamatā ir SAFA perona pārbaudes, kas veiktas dažiem Kopienas gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem, kā arī konkrētās teritorijās attiecīgo valstu aviācijas iestāžu veiktas inspekcijas un revīzijas, dažas dalībvalstis ir īstenojušas izpildes nodrošināšanas pasākumus. Minētās dalībvalstis ir informējušas Komisiju un Aviācijas drošības komiteju par šiem pasākumiem: Grieķijas kompetentās iestādes paziņoja, ka 2009. gada 8. maijā ir anulēta gaisa pārvadājumu uzņēmuma EuroAir Ltd gaisa kuģa ekspluatanta apliecība (AOC); Zviedrijas kompetentās iestādes informēja, ka 2009. gada 23. janvārī ir anulēta gaisa pārvadājumu uzņēmuma Nordic Airways AB (“Regional”) AOC un 2009. gada 31. martā ir anulēta Fly Excellence AB apliecība.

(8)

2009. gada 8. aprīlī Taizemes kompetentā iestāde (Taizemes Civilās aviācijas departaments – Thai DCA) informēja Komisiju, ka ir anulēta gaisa pārvadājumu uzņēmuma One Two Go AOC. Kaut gan One Two Go iesniedza apelācijas sūdzību pret rīkojumu par anulēšanu, 2009. gada 4. maijāThai DCA šo rīkojumu apstiprināja vēlreiz.

(9)

Tādēļ, ievērojot to, ka šis pārvadātājs ir zaudējis AOC un ka, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, tā rezultātā ekspluatanta apliecību nevar uzskatīt par derīgu, ir pieņemts, ka One Two Go vairs nav “gaisa pārvadātājs” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 2. pantā noteikto definīciju un tādēļ tas jāsvītro no A pielikuma.

(10)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 298/2009 (2009. gada 8. aprīlis), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi (4), noteikumiem Thai DCA informēja Komisiju par Orient Thai īstenoto korektīvo pasākumu efektivitāti un par Thai DCA rīcību, lai novērstu iepriekš atklātās ar drošības apsvērumiem saistītās nepilnības, kuru dēļ uz 75 dienām (līdz 2008. gada 7. oktobrim) tika apturētas pārvadātāja darbības ar MD-80 tipa gaisa kuģiem.

(11)

Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija uzskata, ka papildu pasākumi nav vajadzīgi.

(12)

Pēc Regulas (EK) Nr. 298/2009 pieņemšanas Eiropas eksperti apmeklēja Ukrainu no 2009. gada 25. līdz 29. maijam, lai pārbaudītu, kā tiek īstenots Ukrainas kompetento iestāžu iesniegtais rīcības plāns pārraudzības uzlabošanai un kāds ir to divu pārvadātāju stāvoklis drošības jomā, kuru darbība Kopienā ir aizliegta – Ukraine Cargo Airways un Ukrainian Mediterranean Airlines. Turklāt, lai pārbaudītu, kā Ukrainas Valsts aviācijas pārvalde veic pārraudzības funkcijas, EK ekspertu grupa tikās ar diviem pārvadātājiem – South Airlines un Khors Air Company –, kas darbojas Kopienā un bija pakļauti perona pārbaudēm Kopienā un citās Eiropas Civilās aviācijas konferences valstīs.

(13)

Valsts aviācijas pārvalde īstenojusi rīcības plānu tikai daļēji. Līdz šim nav īstenoti visi pārraudzības uzlabošanas pasākumi (12/12), kurus Valsts aviācijas pārvalde bija noteikusi 2008. gada 31. maijā iesniegtajā rīcības plānā. Nav notikusi sertifikācija saskaņā ar Valsts aviācijas pārvaldes noteiktajām prasībām, nav izstrādāti atbilstīgi tiesību akti, un korektīvie pasākumi tiks pabeigti ne agrāk kā 2011. gada jūlijā, bet dažu pasākumu izpilde ir atlikta līdz 2015. gadam.

(14)

Rīcības plāna īstenošana ir tieši saistīta ar Ukrainas tiesiskās sistēmas sarežģītību, jo tā nedod iespēju skaidri noteikt, kādi standarti tiek piemēroti gaisa kuģiem un pārvadātājiem, un to, vai tie tiešām atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pielikumiem. Tas apstiprinājās, tiekoties ar četriem pārvadātājiem.

(15)

Ziņojumā par šo apmeklējumu arī konstatēts, ka Ukrainas kompetentajām iestādēm nav pietiekami kvalificēta personāla 74 AOC turētāju pārraudzībai (lidojumderīgums un darbības). Nebija iespējams pilnībā nodemonstrēt pastāvīgas pārraudzības ieviešanu, un Ukrainas kompetento iestāžu vēlāk sniegtie paskaidrojumi neieviesa skaidrību šajos jautājumos. Rūpīgi pārbaudot arī Ukrainas kompetento iestāžu lietoto AOC sistēmu, izrādījās, ka šī sistēma neļauj nepārprotami noteikt to, kādi regulējumi un standarti tiek piemēroti sertifikācijā ne attiecībā uz drošību par konkrēto floti, kurai ir atļauts darboties, ne par precīzām atļaujām.

(16)

Ukrainas kompetentās iestādes sniedza paskaidrojumus, kas bija nepietiekami, lai atzītu par novērstiem apmeklējuma laikā konstatētos trūkumus. Šo iestāžu paziņotie dažādie korektīvie pasākumi ir rūpīgi jāpārrauga un regulāri jānovērtē, ņemot vērā ICAO USOAP 2008. gada jūnija apmeklējuma rezultātus. Pēc apmeklējuma Ukrainas kompetentās iestādes iesniedza arī jaunu korektīvo pasākumu plānu, kura īstenošana ir atkarīga no Ukrainas jaunā aviācijas likuma pieņemšanas (to paredzēts pieņemt 2010. gadā). Tādējādi dažādi īstenošanas noteikumi attiecībā uz gaisa kuģu darbībām nebūs pabeigti līdz 2011. gada otrajam pusgadam, attiecībā uz apkalpes licencēšanu – līdz 2012. gada beigām un attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanu – līdz 2015. gada beigām.

(17)

Ņemot vērā apmeklējuma rezultātus un prezentācijas Aviācijas drošības komitejas sanāksmē 2009. gada 1. jūlijā, Komisija joprojām uzmanīgi pārraudzīs šo pasākumu īstenošanu un sadarbosies ar Ukrainas kompetentajām iestādēm, lai palīdzētu tām uzlabot uzraudzību un novērst visas neatbilstības. Turklāt dalībvalstis sistemātiski pārbaudīs, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic attiecībā uz Ukrainā licencēto pārvadātāju gaisa kuģiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2008 (5).

(18)

Pēc Regulas (EK) Nr. 298/2009 pieņemšanas pārvadātāju aicināja sniegt visu attiecīgo informāciju, tajā skaitā arī korektīvos pasākumus iepriekš atklāto drošības trūkumu novēršanai. Ukrainas kompetentās iestādes sniedza informāciju, paskaidrojot, kādi pasākumi ir veikti attiecībā uz pārvadātāja AOC. Motor Sich iesniedza dokumentus 2009. gada 4. jūnijā, apgalvojot, ka sabiedrība ir veikusi pirmcēloņu analīzi un izstrādājusi korektīvos pasākumus, lai novērstu visus trūkumus drošības jomā. Šo analīzi un pasākumus apstiprināja Ukrainas kompetentās iestādes. 15. jūnijā sabiedrība vērsās ar vēstuli, kurā bija norādīti korektīvie pasākumi, arī pie Francijas kompetentajām iestādēm, kas veica gaisa kuģa AN-12 (UR-11819) pārbaudi (6). Korektīvo pasākumu plāns liecina, ka sabiedrības instrukcijas un dokumentācija (darbības instrukcija un lidojuma instrukcija) ir grozītas, lai panāktu to atbilstību ICAO standartiem un nodrošinātu lidojuma pareizu sagatavošanu.

(19)

Taču pilotu un apkalpes apmācības, lai nodrošinātu pārskatīto instrukciju un procedūru efektīvu piemērošanu, ir nepietiekamas plaša mēroga pārmaiņu atbilstīga izklāsta nodrošināšanai. Turklāt Komisija nav saņēmusi no Ukrainas kompetentajām iestādēm nekādu informāciju, kas liecinātu par īstenošanas gaitas pārbaudēm un šo pasākumu faktisku atzīšanu par pabeigtiem, lai ilgtspējīgi novērstu atklātos trūkumus drošības jomā.

(20)

Ņemot vērā šos atzinumus un pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, Komisija uzskata, ka pašlaik Motor Sich neatbilst attiecīgajiem drošības standartiem un tādēļ tas joprojām ir jāiekļauj A pielikumā.

(21)

Pēc Regulas (EK) Nr. 298/2009 pieņemšanas pārvadātāju 2009. gada 27. maijā apmeklēja EK ekspertu grupa. Apmeklējuma ziņojumā norādīts, ka Ukraine Cargo Airways (UCA) flote viena gada laikā ir ievērojami samazināta – no 20 gaisa kuģiem 2008. gada sākumā (desmit IL-76, trīs AN-12, trīs AN-26, trīs MIL-8 helikopteri un viens Tupolev TU-134) līdz 4 gaisa kuģiem (divi IL-76, viens AN-12 un viens AN-26) apmeklējuma laikā. Tikai viens no 4 gaisa kuģiem ar AOC, IL-76 (UR-UCC), ir lidojumderīgā stāvoklī, trim pārējiem gaisa kuģiem ar AOC ir beidzies lidojumderīguma sertifikātu termiņš. Pārvadātājs apgalvoja, ka visi pārējie gaisa kuģi vairs nav lidojumderīgi un netiek ekspluatēti nekādā veidā.

(22)

Ziņojumā ir apgalvots, ka UCA ir guvis ievērojamus panākumus, īstenojot 2008. gada 1. aprīlī Komisijai iesniegto korektīvo pasākumu plānu. Deviņpadsmit no paredzētajiem divdesmit diviem pasākumiem ir atzīmēti kā izpildīti un pabeigti. Tika pārskatīta drošības politika un dokumentācija. Ir izveidota iekšējās drošības pārbaudes nodaļa. Ir uzlabots gaisa kuģu tehniskais stāvoklis. Apkalpes apmācību procedūras ir pārskatītas un uzlabotas. Taču trīs no šajā korektīvo pasākumu plānā ierosinātajiem pasākumiem joprojām nav īstenoti; vislielākā problēma ir avārijas skābekļa masku trūkums IL-76, AN-12 un AN-26; šīs maskas pieprasa ICAO lidojumiem, kas pārsniedz noteiktu augstumu.

(23)

Ziņojumā norādīti arī ievērojami drošības trūkumi tādās jomās kā lidojuma darbības, apmācība un pārbaude, lidojumderīguma uzturēšana un tehniskā apkope. Turklāt ir trūkumi kvalitātes vadības sistēmā, jo nav apstiprinājuma, ka iekšējās revīzijas vai Ukrainas kompetento iestāžu konstatētie trūkumi ir izlaboti un pārbaudīti, pirms tie ir atzīti par novērstiem; šī sistēma nenodrošina arī sistemātisku trūkumu analīzi. Šie trūkumi rada šaubas par to korektīvo pasākumu ilgtspēju, kurus šī sabiedrība ir īstenojusi pēc darbības aizlieguma noteikšanas.

(24)

Sabiedrībai lūdza sniegt paskaidrojumus. 10. jūnijā UCA iesniedza dokumentāciju par apmeklējuma laikā konstatētajiem trūkumiem. Pēc sabiedrības dokumentu pārbaudes vienu no sešpadsmit apmeklējuma laikā konstatētajiem trūkumiem varēja faktiski atzīt par novērstu. Attiecībā uz diviem trūkumiem – darba instrukcijā un AOC – sabiedrība norādīja, ka tā ir iesniegusi darba instrukcijas grozījumus apstiprināšanai Ukrainas kompetentajās iestādēs un pieprasījusi norādīt tās AOC samazinātu lidojuma augstumu gaisa kuģiem AN-12 (UR-UCN) un AN-26 (UR-UDM).

(25)

Komisija nav saņēmusi informāciju par sabiedrības pieprasīto grozījumu (ierobežojumu) apstiprināšanu. 1. jūlijā pārvadātājs lūdza arī iespēju tikt uzklausītam un sniegt paskaidrojumus Komisijai un Aviācijas drošības komitejai, norādot, ka no 51 korektīvā pasākuma līdz 2009. gada augusta beigām vēl ir jāīsteno 15 pasākumi un ka pēc tam Ukrainas kompetentās iestādes veiks pārbaudi. Komisija patur tiesības turpināt šā pārvadātāja īstenoto korektīvo pasākumu pārbaudes.

(26)

Ņemot vērā šos atzinumus, Komisija uzskata, ka pašlaik, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, šī sabiedrība neatbilst attiecīgajiem drošības standartiem un tādēļ tā joprojām ir jāiekļauj A pielikumā.

(27)

Pēc Regulas (EK) Nr. 298/2009 pieņemšanas pārvadātāju 2009. gada 28. maijā apmeklēja EK ekspertu grupa. Apmeklējuma ziņojums liecina, ka UMAir ir ievērojami uzlabojis dokumentu sistēmu, kas ir pilnīgi pārskatīta. Ir izveidota drošības nodaļa un iecelts atbildīgais par SAFA pārbaudēm. Arī apmācību procedūras ir pārskatītas un uzlabotas. Tomēr, lai gan UMAir apgalvo, ka korektīvo pasākumu plāns ir īstenots līdz galam, kā apstiprināja Ukrainas kompetentās iestādes, ekspertu grupas izlases veidā izvēlētie korektīvie pasākumi liecina, ka joprojām pastāv dažas nepilnības: UMAir īstenotie korektīvie pasākumi saistībā ar iekraušanas un centrēšanas grafiku / sausās ekspluatācijas masas indeksu, šķiet, netiek efektīvi piemēroti visu tipu gaisa kuģiem ar AOC; netiek sistemātiski laboti daži SAFA pārbaudē atklāto trūkumu novēršanas pasākumi, tajā skaitā trūkumu pirmcēloņu noteikšana (eļļas noplūde motorā, skrūvju trūkums, MEL darbības ierobežojums utt.).

(28)

Turklāt ievērojami drošības trūkumi ir konstatēti darbības un lidojumderīguma uzturēšanas jomā, tehniskajā apkopē un konstrukcijā; nav pieejama un darba instrukcijā nav norādīta skaidra procedūra, kas jāpiemēro UMAir lidojuma apkalpei, ja nedarbojas virziena dzinējs (nolaišanās ātrums); nav procedūras, kā paziņot par ārkārtas situāciju, ja lidojuma laikā konstatē, ka paredzamais/aprēķinātais degvielas daudzums nolaižoties būs mazāks par obligāti noteikto līmeni. Nav sniegti arī pierādījumi par gaisa kuģa (UR-CFF) un tā dzinēja atbilstību lidojumderīguma direktīvām; tika atklāti dažādi trūkumi DC-9 un MD 83 tipa gaisa kuģiem, un netiek ievēroti korozijas novēršanas un kontroles programmas noteikumi (CPCP, Korozijas līmeņa noteikšanas un paziņošanas noteikumi). Attiecībā uz pārvadātāja kvalitātes sistēmu EK grupa ziņojumā konstatēja, ka organizācija nevarēja parādīt, ka regulāri tiek pārbaudīti visi tehniskās apkopes un lidojuma norises procesi; īstenotajos pasākumos ne vienmēr ir ņemts vērā pirmcēlonis, un nav vispārējas sistēmas nenovērsto trūkumu kontrolei (iekšējās un ārējās revīzijas, tajā skaitā Ukrainas SAA atzinumi).

(29)

Sabiedrībai lūdza sniegt paskaidrojumus. Aviācijas drošības komitejas sanāksmē 2009. gada 1. jūlijāUMAir iepazīstināja ar Ukrainas kompetento iestāžu apstiprinātu korektīvo pasākumu plānu. Šis korektīvo pasākumu plāns izveidots, lai novērstu apmeklējuma laikā atklātos trūkumus drošības jomā. Taču pārvadātāja prezentācija neļāva atzīt par novērstiem apmeklējuma laikā konstatētos trūkumus, jo sevišķi lidojumderīguma uzturēšanas jomā. Komisija patur tiesības turpināt šā pārvadātāja īstenoto korektīvo pasākumu pārbaudes.

(30)

Ņemot vērā šos atzinumus, Komisija uzskata, ka pašlaik, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, šī sabiedrība neatbilst attiecīgajiem drošības standartiem un tādēļ tā joprojām jāiekļauj A pielikumā.

(31)

Pastāv pārbaudīti pierādījumi par to, ka iestāde, kas atbild par Kazahstānā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības pārraudzību, nespēj noteikt un īstenot attiecīgos drošības standartus, kā liecina ICAO veiktā revīzija saskaņā ar Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmu (USOAP).

(32)

Pēc 2009. gada aprīlī veiktās USOAP revīzijas Kazahstānā ICAO informēja visas Čikāgas Konvencijas dalībvalstis par nopietnām problēmām drošības jomā attiecībā uz pārvadātāju drošības pārraudzību un Kazahstānā reģistrētajiem gaisa kuģiem, vienu saistībā ar ekspluatāciju (7), bet otru – ar lidojumderīgumu (8), nosakot, ka Kazahstānā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) izdošanai piemērotajā procedūrā nav ievēroti visi spēkā esošie ICAO 6. pielikuma noteikumi. Lielākā daļa no pašreizējām AOC ir izdotas, neiesaistot kvalificētu lidojumderīguma inspektoru. Sertifikācijas procesā nav iekļauti šādi jautājumi: tehniskās apkopes programmu iesniegšana, obligātā aprīkojuma sarakstu (MEL) pārskats, lidojumderīguma uzturēšanas prasības tādu specifisku darbības atļauju izdošanai kā ETOPS un CAT III. Turklāt lielākā daļa lidojumderīguma sertifikātu ir izdoti bez gaisa kuģa tehniskās pārbaudes, un Kazahstānas kompetentās iestādes neveic gaisa kuģu regulāras pārbaudes. ICAO uzskatīja par nepieņemamiem šo iestāžu iesniegtos korektīvo pasākumu plānus, jo tajos nebija norādīti stingri noteikti īstenošanas termiņi neatliekamiem korektīviem pasākumiem šo nopietno drošības problēmu novēršanai.

(33)

Ņemot vērā divas nopietnās ar drošību saistītās problēmas, kas publicētas neilgi pēc ICAO apmeklējuma un SAFA ziņojumiem, Komisija sāka apspriešanos ar Kazahstānas kompetentajām iestādēm, paužot nopietnas bažas par šajā valstī licencēto gaisa pārvadātāju darbības drošību un lūdzot paskaidrojumus par kompetento iestāžu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz ICAO un SAFA atzinumiem.

(34)

Laikposmā starp 5. un 29. jūniju Kazahstānas kompetentās iestādes iesniedza dokumentus un 2009. gada 30. jūnijā iepazīstināja ar tiem Aviācijas drošības komiteju. Šajā prezentācijā Kazahstānas kompetentās iestādes informēja Komisiju un Aviācijas drošības komiteju par korektīvo pasākumu plāna izveidi ICAO norādīto trūkumu novēršanai un par pirmajiem soļiem šā plāna īstenošanā, kas dos iespēju līdz 2010. gada jūnijam izpildīt visas ICAO drošības prasības. Attiecībā uz ICAO publicētajām divām nopietnajām drošības problēmām, to novēršana nav paredzama līdz 2009. gada decembrim. Kazahstānas kompetentās iestādes informēja Komisiju un Aviācijas drošības komiteju arī par to, ka tās katru ceturksni iesniegs ziņojumus par ICAO ierosinātā korektīvo pasākumu plāna īstenošanu.

(35)

Turklāt Kazahstānas kompetentās iestādes paskaidroja, ka kopā ir izdotas 69 AOC un ka 2009. gada 1. aprīlī tās ir īstenojušas pasākumus, lai apturētu vai anulētu 11 no šīm AOC. Taču joprojām ir neskaidrības attiecībā uz īstenotajiem izpildes pasākumiem, reaģējot uz ICAO norādītajām nopietnajām problēmām drošības jomā, jo Kazahstānas atbildīgo iestāžu norādītā apturēšana un anulēšana notika pirms ICAO USOAP revīzijas un netika sniegti nekādi pierādījumi, ka šīs AOC tiešām ir anulētas, un ir norādīts, ka dažas no minētajām AOC ir derīgas līdz 2009. gada 1. jūnijam. Turklāt Kazahstānas kompetentās iestādes atzina, ka Kazahstānas tiesību akti pašlaik atļauj ekspluatēt gaisa kuģus vairāk nekā vienam pārvadātājam, un tādēļ nav skaidri noteikts, kura juridiskā persona ir atbildīga par minēto gaisa kuģu lidojumderīgumu un darbību.

(36)

Kazahstānā sertificētais pārvadātājs Berkut State Airline lūdza, lai to uzklausa Komisija un Aviācijas drošības komiteja, un tas tika īstenots 2009. gada 30. jūnijā. Šīs uzklausīšanas laikā pārvadātājs nenāca klajā ar plašu rīcības plānu, lai panāktu atbilstību drošības standartiem un novērstu visus pārpratumus saistībā ar pārvadātāju BEK Air, kura agrākais nosaukums bija Berkut Air un kurš ir iekļauts A pielikumā kopš 2009. gada aprīļa. Berkut State Airline paziņoja arī par nodomu pārtraukt komerciālas darbības un vecu gaisa kuģu ekspluatāciju.

(37)

Kazahstānas kompetentās iestādes nesniedza nekādu informāciju par pārvadātāja BEK Air, agrākā Berkut Air, sertifikātiem un par korektīvu pasākumu īstenošanu attiecībā uz trūkumiem drošības jomā, kuru rezultātā šis pārvadātājs 2009. gada aprīlī tika iekļauts A pielikumā.

(38)

Kazahstānas kompetentās iestādes informēja Aviācijas drošības komiteju par trešo pārvadātāju ar nosaukumu Berkut KZ, taču nesniedza nekādas ziņas par šā pārvadātāja sertifikātiem.

(39)

Pārvadātājs SCAT ar novēlošanos lūdza iespēju tikt uzklausītam Komisijā un Aviācijas drošības komitejā, un tas tika īstenots 2009. gada 30. jūnijā. Šīs prezentācijas laikā pārvadātājs atzina, ka dažus gaisa kuģus, piemēram, Yak 42 ar reģistrācijas zīmi UP-Y4210, ekspluatē citi Kazahstānā sertificēti pārvadātāji, un tādēļ nav skaidri noteikts, kura juridiskā persona ir atbildīga par minēto gaisa kuģu lidojumderīgumu un darbību. Turklāt šis pārvadātājs un Kazahstānas kompetentās iestādes nevarēja sniegt pierādījumu, ka Lietuvā reģistrēto Boeing B-737-522 un B-757-204 tipa gaisa kuģu (reģistrācijas zīmes: LY-AWE, LY-AWD, LY-FLB un LY-FLG) lidojumderīguma uzturēšana un tehniskā apkope tiek veikta saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem.

(40)

Komisija atzīst centienus reformēt Kazahstānas civilās aviācijas sistēmu un pirmos pasākumus, kas īstenoti, lai novērstu ICAO atklātos trūkumus drošības jomā. Taču, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, tā kā nav efektīvi īstenoti atbilstīgi korektīvi pasākumi, lai novērstu ICAO norādītos ievērojamos trūkumus drošības jomā, Komisija secina, ka Kazahstānas kompetentās iestādes pašlaik nespēj noteikt un izpildīt attiecīgos drošības standartus visiem to regulatīvajā kontrolē esošajiem gaisa pārvadātājiem. Tādēļ visiem Kazahstānā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem ir jāpiemēro darbības aizliegums un tie ir jāiekļauj A pielikumā, izņemot gaisa pārvadātāju Air Astana.

(41)

Kazahstānā sertificētais pārvadātājs lūdza iespēju tikt uzklausītam Komisijā un Aviācijas drošības komitejā un sniedza paskaidrojumus 2009. gada 30. jūnijā. Šīs prezentācijas laikā pārvadātājs iepazīstināja ar virkni vispusīgu korektīvo pasākumu un pirmcēloņu analīzi, lai novērstu šā gaisa pārvadātāja daudzos trūkumus drošības jomā, kurus saskaņā ar SAFA programmu veikto perona pārbaužu laikā konstatēja Vācija (9), Nīderlande (10), Apvienotā Karaliste (11) un arī citas ECAC valstis (12). Attiecībā uz flotes drošības stāvokli, visi pārvadātāja gaisa kuģi, kam ir AOC, ir reģistrēti ārpus Kazahstānas (Arubā). Arubas kompetentā iestāde ir atbildīga par Air Astana flotes gaisa kuģu pārraudzību saskaņā ar Čikāgas Konvencijas 1. un 8. pielikumu, kā arī 6. pielikumu attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanas aspektiem.

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav uzskatāms par nepieciešamu iekļaut Air Astana A pielikumā. Taču, ievērojot Kopienas lidostās saskaņā ar SAFA programmu nesen veikto perona pārbaužu rezultātus (13) un arī dalībvalstu apņemšanos joprojām palielināt perona pārbaužu skaitu Air Astana gaisa kuģiem, ko ekspluatē Kopienā, Komisija uzskata par piemērotu noteikt īpašu pārraudzību Air Astana darbībām Kopienā saskaņā ar stingriem nosacījumiem, un tādēļ šā pārvadātāja darbība ir stingri jāierobežo līdz pašreizējam līmenim un ar pašlaik lietotajiem gaisa kuģiem. Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem un ar šādiem nosacījumiem, šis pārvadātājs ir jāiekļauj B pielikumā.

(43)

Pēc Zambijas galvenā gaisa pārvadātāja Zambian Airways darbības apturēšanas 2009. gada janvārī un ICAO 2009. gada februāra publikācijas par ievērojamām ar drošību saistītām problēmām pēc USOAP revīzijas apmeklējuma attiecībā uz gaisa kuģu darbību, sertifikāciju un Zambijas Civilās aviācijas pārvaldes īstenoto pārraudzību Komisija 2009. gada aprīlī pieprasīja no šīm iestādēm informāciju, lai pārbaudītu korektīvo pasākumu īstenošanu šo problēmu novēršanai. Minētās ievērojamās problēmas drošības jomā ir saistītas ar to, ka Zambijas Civilās aviācijas departaments (DCA) ir izdevis divdesmit vienu aviācijas pakalpojumu atļauju komerciālajiem gaisa pārvadātājiem, atļaujot dažiem pārvadātājiem veikt arī starptautiskus pārvadājumus. Šīs aviācijas pakalpojumu atļaujas risina ekonomiskas, nevis drošības problēmas. Šo aviācijas pakalpojumu atļauju saņēmēji veic starptautiskus lidojumus, neraugoties uz to, ka pirms AOC izdošanas nav veiktas vajadzīgās darbības un lidojumderīguma pārbaudes. Turklāt ziņojumos par DCA regulāri veiktajām pārbaudēm ir norādes par trūkumiem drošības jomā, bet nav reģistrēta šo trūkumu novēršana.

(44)

Informācijā, ko 2009. gada maijā sniedza Zambijas iestādes, nav nekādu norāžu par steidzamiem korektīviem pasākumiem, kas nepieciešami ICAO norādīto ievērojamo drošības problēmu risināšanai. Nav iesniegts sertifikācijas plāns un procedūras, nav noteikumu un regulējumu, ar ko īsteno ICAO prasības sertifikācijai Čikāgas Konvencijas 6. pielikumā. Nav arī pierādījumu par Zambijas “aviācijas pakalpojumu atļauju” ierobežošanu un dokumentu, kas apstiprina ICAO 6. pielikumā noteikto sertifikācijas procesu.

(45)

Papildu dokumenti, ko Zambijas kompetentās iestādes atsūtīja 2009. gada 1. jūnijā, neliecina, ka Zambijā sertificētajam pārvadātājam Zambezi Airlines2009. gada 29. maijā izdotā AOC (Z/AOC/001/2009) atbilst ICAO prasībām un ka drošības problēmas ir novērstas. ICAO norādītās problēmas drošības jomā līdz šim ir saglabājušās.

(46)

Ņemot vērā šos trūkumus un iespējamos apdraudējumus, ko šis stāvoklis var radīt darbības drošības jomā tiem Zambijā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem, kuriem ir atļauja veikt starptautiskus lidojumus, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, visi Zambijā sertificētie pārvadātāji ir jāiekļauj A pielikumā.

(47)

Indonēzijas Civilās aviācijas ģenerāldirektorāts (DGCA) iesniedza Komisijai pierādījumus, ka 2009. gada 10. jūnijā gaisa pārvadātājiem Garuda Indonesia, Airfast Indonesia, Mandala Airlines un Ekspres Transportasi Antarbenua (darbojas kā Premiair) ir piešķirtas jaunas AOC saskaņā ar jaunajiem Indonēzijas Civilās aviācijas drošības noteikumiem (CASRs). Gaisa pārvadātājiem Garuda un Airfast uz diviem gadiem ir piešķirtas AOC pēc pilnas revīzijas un atkārtotas sertifikācijas procedūras īstenošanas. Mandala un Premi Air veiktā revīzija bija vērsta tikai uz jaunajām prasībām saskaņā ar jaunajiem CASRs.

(48)

Pēc Indonēzijas DGCA pieprasījuma ES ekspertu grupa veica faktu noskaidrošanas apmeklējumus Indonēzijā 2009. gada 15.–18. jūnijā, lai pārbaudītu, vai pašlaik tiek pilnā apjomā īstenoti pārraudzības pasākumi un vai pārraudzības pasākumu sistēma ir modernizēta tā, lai būtu iespējams pienācīgi pārbaudīt darbības, ko veikuši Indonēzijas gaisa pārvadātāji, lai novērstu DGCA konstatētos trūkumus. Tika apmeklēti arī divi gaisa pārvadātāji (Mandala Airlines and Premi Air), lai pārbaudītu DGCA spēju garantēt drošības uzraudzību atbilstīgi attiecīgiem standartiem (jaunajiem CASRs).

(49)

Apmeklējums parādīja, ka pašlaik DGCA pārraudzības efektivitāte attiecībā uz četriem minētajiem pārvadātājiem, apvienojot to ar šo pārvadātāju atkārtotu sertifikāciju, nodrošina atbilstību jaunajām prasībām un ir uzskatāma par pietiekamu. Pārraudzības sistēma ir uzlabota tā, lai būtu iespējams pienācīgi pārbaudīt darbības, ko veikuši Indonēzijas gaisa pārvadātāji, lai novērstu DGCA konstatētos trūkumus. DGCA ir izstrādājis sistēmu pārraudzības pasākumos iegūtās informācijas efektīvai pārvaldībai un attiecīgi, lai sniegtu pārskatu par noteiktajiem termiņiem trūkumu novēršanai vai par trūkumu novēršanas termiņa pagarinājumu.

(50)

Turklāt 2009. gada 25. martā ir svītrotas novirzes no Čikāgas Konvencijas 6. pielikuma, par kurām DGCA ziņoja ICAO2009. gada 20. februārī un kuras varēja nelabvēlīgi ietekmēt Indonēzijas pārvadātāju darbības drošību. Pēc DGCA veiktās tehniskās pārbaudes 2009. gada 28. maijāICAO ir nosūtīts jauns ziņojums, kurā norādīts samazināts noviržu skaits. Sākot ar 2009. gada 30. novembri, Indonēzijas pārvadātājiem turpmāk tiks piemēroti ICAO standarti; taču kopš 2009. gada 10. jūnija – jauno AOC izdošanas datuma – šie nesen pieņemtie standarti tiek piemēroti pārvadātājiem Garuda, Mandala, Premi Air un Airfast.

(51)

DGCA pieprasīja iespēju tikt uzklausītiem Aviācijas drošības komitejā, un šī iespēja tika dota 2009. gada 30. jūnijā. DGCA informēja Komisiju, ka Embraer EMB-120 tipa gaisa kuģis ar reģistrācijas zīmi PK-RJC, ko ekspluatē Premi Air, pašlaik nav aprīkots ar TCAS saskaņā ar CASR jaunajām prasībām un ka tā uzstādīšana jāpabeidz 2009. gada 30. novembrī. Šī informācija ir skaidri norādīta pārvadātāja AOC, kā liecina ES grupas ziņojums.

(52)

Pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka pašreizējie DGCA īstenotie uzraudzības pasākumi dod iespēju atbilstīgi īstenot un ievērot attiecīgos drošības standartus četriem pārvadātājiem, kas pakļauti atkārtotam sertifikācijas procesam: Garuda Indonesia, Airfast Indonesia, Mandala Airlines un Ekspres Transportasi Antarbenua (darbojas kā Premiair). Tādējādi šie četri gaisa pārvadātāji ir jāsvītro no A pielikuma. Visiem pārējiem Indonēzijas pārvadātājiem pašlaik ir jāpaliek A pielikumā. Komisija cieši sadarbosies ar Indonēzijas kompetentajām iestādēm, sekojot līdzi citu Indonēzijas pārvadātāju atkārtotai sertifikācijai.

(53)

Indonēzijas kompetentās iestādes iesniedza Komisijai arī pārvadātāju – AOC turētāju – atjauninātu sarakstu. Pašlaik bez iepriekš minētajiem četriem gaisa pārvadātājiem Indonēzijā ir sertificēti šādi pārvadātāji: Merpati Nusantara, Kartika Airlines, Trigana Air Service, Metro Batavia, Pelita Air Service, Indonesia Air Asia, Lion Mentari Airlines, Wing Adabi Airlines, Cardig Air, Riau Airlines, Transwisata Prima Aviation, Tri MG Intra Asia Airlines, Manunggal Air Service, Megantara, Indonesia Air Transport, Sriwijaya Air, Travel Express Aviation Service, Republic Express Airlines, KAL Star, Sayap Garuda Indah, Survei Udara Penas, Nusantara Air Charter, Nusantara Buana Air, Nyaman Air, Travira Utama, Derazona Air Service, National Utility Helicopter, Deraya Air Taxi, Dirgantara Air Service, SMAC, Kura-Kura Aviation, Gatari Air Service, Intan Angkasa Air Service, Air Pacific Utama, Asco Nusa Air, Pura Wisata Baruna, Penerbangan Angkasa Semesta, ASI Pudjiastuti, Aviastar Mandiri, Dabi Air Nusantara, Sampoerna Air Nusantara, Mimika Air, Alfa Trans Dirgantara, Unindo, Sky Aviation, Johnlin Air Transport un Eastindo. Kopienas saraksts ir attiecīgi jāatjaunina, un šie pārvadātāji jāiekļauj A pielikumā.

(54)

Angolas kompetentās iestādes (INAVIC) informēja Komisiju, ka pēc atkārtotas sertifikācijas revīzijas 2009. gada 28. maijā gaisa pārvadātājam TAAG Angola Airlines ir piešķirta jauna AOC saskaņā ar Angolas Aviācijas drošības noteikumiem (AASR).

(55)

Pēc Angolas kompetento iestāžu (INAVIC) un arī gaisa pārvadātāja TAAG Angola Airlines pieprasījuma Eiropas ekspertu grupa veica faktu noskaidrošanas apmeklējumus Angolā 2009. gada 8.–11. jūnijā. Šie apmeklējumi apstiprināja, ka ir gūti ievērojami panākumi virzībā uz atbilstību ICAO standartiem. INAVIC bija likvidējušas 66 % no nepilnībām, uz kurām bija norādīts iepriekšējo ES grupas faktu noskaidrošanas apmeklējumu laikā 2008. gada februārī, bet TAAG bija likvidējis 75 % no nepilnībām. Īpaši jānorāda, ka Angola ir pieņēmusi jaunus aviācijas drošības noteikumus saskaņā ar ICAO standartiem un reģiona galvenais gaisa pārvadātājs TAAG ir atkārtoti sertificēts saskaņā ar jauno tiesisko sistēmu.

(56)

TAAG lūdza iespēju izteikties Aviācijas drošības komitejā, un tas tika īstenots 2009. gada 1. jūlijā ar INAVIC palīdzību. Pārvadātājs ziņoja šai komitejai arī par to, ka 2009. gada maijā veiktā IOSA revīzija atklāja tikai nelielu skaitu nepilnību un ka visas minētās nepilnības tika likvidētas līdz 2009. gada 29. jūnijam.

(57)

Pārvadātājs iesniedza Aviācijas drošība komitejai pārliecinošus pierādījumus par pasākumiem, kas īstenoti pēc apmeklējuma, un par ļoti labiem panākumiem, novēršot atlikušās nepilnības, un iepazīstināja ar vispusīgiem pasākumiem, parādot, ka vairāk nekā 90 % nepilnību tagad ir atzītas par novērstām, bet pie atlikušajām rit darbs. Tomēr pārvadātājs nevarēja pierādīt, ka saskaņā ar prasībām tiek pārraudzīti B-747 un B-737-200 tipa gaisa kuģu lidojumu dati.

(58)

Portugāles iestādes ziņoja Aviācijas drošības komitejai, ka tās ir gatavas sniegt palīdzību Angolas kompetentajām iestādēm TAAG drošības pārraudzības uzlabošanā, lai šis pārvadātājs varētu darboties Portugālē. Minētās iestādes paziņoja Aviācijas drošības komitejai, ka tās varētu pieņemt lidojumus, ko veic daži gaisa kuģi, ja tie ir pārbaudīti pirms izlidošanas Angolā un tiem tiek veiktas perona pārbaudes pēc ierašanās Portugālē. Angolas kompetentās iestādes apstiprināja savu piekrišanu tam, ka ar Portugāles iestāžu palīdzību Luandā pirms lidojuma tiks veiktas perona pārbaudes visiem TAAG gaisa kuģiem, kas lido uz Lisabonu. Portugāles kompetentās iestādes veiks perona pārbaudes saskaņā ar SAFA programmu katram TAAG lidojumam.

(59)

Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir atzīts, ka TAAG vispirms ir jāsvītro no A pielikuma un jāiekļauj B pielikumā ar noteikumu, ka pārvadātājs veic ne vairāk kā 10 lidojumus nedēļā no Luandas uz Lisabonu ar Boeing B-777 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TED, D2-TEE un D2-TEF. Šos lidojumus drīkst veikt tikai pēc tam, kad Angolas iestādes ir veikušas attiecīgā gaisa kuģa perona pārbaudes pirms katras izlidošanas no Angolas, un Portugāles iestādes ir veikušas katra gaisa kuģa rampas pārbaudes Portugālē. Tas ir pagaidu pasākums, un Komisija pārskatīs stāvokli, pamatojoties uz visu tās rīcībā esošo informāciju un it īpaši uz Portugāles kompetento iestāžu novērtējumu.

(60)

No 2009. gada 8. līdz 11. jūnijam Angolā veiktie faktu noskaidrošanas apmeklējumi atklāja, ka gaisa kuģa ekspluatantu apliecības pārvadātājiem PHA un SERVISAIR ir izsniegtas bez atbilstīgā sertifikācijas procesa. Lai gan INAVIC uz laiku ir apturējušas šo divu AOC darbību, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, Komisija uzskata, ka minētie pārvadātāji ir jāiekļauj A pielikumā.

(61)

Komisija atzīmē pašlaik notiekošo 18 pārvadātāju atkārtotas sertifikācijas procesu, ko veic INAVIC un ko paredzēts pabeigt līdz 2010. gada beigām, un aicina INAVIC noteikti turpināt šo procesu, pievēršot pienācīgu uzmanību iespējamām bažām par drošību, kuras atklātas šajā procesā. Saistībā ar to Komisija atzīst, ka INAVIC ir īstenojušas izpildes nodrošināšanas pasākumus attiecībā uz dažiem AOC turētājiem, jo 6 no 19 turētājiem uz laiku ir pārtraukta licences darbība.

(62)

Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, šie gaisa pārvadātāji joprojām ir jāiekļauj A pielikumā līdz laikam, kamēr INAVIC pabeigs gaisa pārvadātāju atkārtotu sertifikāciju saskaņā ar Angolas Aviācijas drošības noteikumiem.

(63)

Gabonā sertificētais gaisa pārvadātājs SN2AG lūdza uzklausīšanu Aviācijas drošības komitejā, lai parādītu, ka lidojumi, kas veikti ar Challenger CL601 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmi TR-AAG un HS-125-800 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmi ZS-AFG, atbilst attiecīgajiem standartiem, un SN2AG tika uzklausīts 2009. gada 1. jūlijā. Komisija atzīmēja, ka šis pārvadātājs ir turpinājis reorganizāciju un korektīvās rīcības plānam ir ievērojami panākumi virzībā uz atbilstību starptautiskajiem standartiem. Komisija atzīmēja arī to, ka 2009. gada februārī pārvadātājam SN2AG Gabonas kompetentās iestādes atkārtoti veica sertifikācijas revīziju un ka 2009. gada februārī šim pārvadātājam ir izdota jauna AOC.

(64)

2009. gada 1. jūlijā Gabonas kompetentās iestādes (ANAC) iepazīstināja Aviācijas drošības komiteju ar sasniegumiem struktūras un personāla nodrošinājuma uzlabošanā un paziņoja, ka tām nav pietiekami kvalificētu resursu, lai nodrošinātu šā pārvadātāja darbības un tehniskās apkopes pārraudzību atbilstīgi ICAO noteikumiem. To apstiprināja ICAO eksperti, kuri līdz 2010. gada martam turpinās sniegt Gabonai palīdzību pārraudzībā.

(65)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka SN2AG atbilst attiecīgajiem drošības standartiem tikai tajos lidojumos, ko veic ar Challenger CL601 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmi TR-AAG un HS-125-800 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmi ZS-AFG. Tādējādi SN2AG ir jāpiemēro darbības ierobežojumi attiecībā uz pārējo floti un jāpārvieto no A pielikuma uz B pielikumu.

(66)

Attiecībā uz Ēģiptē sertificēto pārvadātāju Egypt Air ir pierādījumi par neskaitāmām nepilnībām drošības jomā. Šīs nepilnības atklāja 75 pārbaudēs, kuras kopš 2008. gada janvāra ir veikušas galvenokārt Austrija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Spānija un arī citas ECAC valstis saskaņā ar SAFA programmu īstenoto perona pārbaužu laikā. Atkārtoti atklātie pārkāpumi (kopā 240 atklāti gadījumi, no tiem 91 ir otrās kategorijas un 69 ir trešās kategorijas) rada bažas par sistemātiskiem trūkumiem drošības jomā.

(67)

Ņemot vērā SAFA ziņojumus, 2009. gada 25. maijā Komisija sāka oficiālas apspriedes ar Ēģiptes kompetentajām iestādēm (ECAA), paužot nopietnas bažas par šā pārvadātāja darbības drošību un aicinot pārvadātāju un atbildīgās iestādes īstenot pasākumus drošības jomā atklāto nepilnību novēršanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 7. pantu.

(68)

2009. gada 10., 16., 17., 19. un 26. jūnijā pārvadātājs iesniedza apjomīgu dokumentāciju. Iesniegtajos dokumentos bija norādīts, kādi korektīvie pasākumi ir īstenoti vai ieplānoti pēc perona pārbaudēm, analizēti nepilnību pirmcēloņi, paredzot ilgtermiņa risinājumus. Pārvadātājs lūdza atļauju mutiski izklāstīt savus apsvērumus Aviācijas drošības komitejai, un 2009. gada 30. jūnijā šis izklāsts notika.

(69)

Tā kā lidojumderīguma uzturēšanas, tehniskās apkopes, darbības un arī pārvadājamās kravas drošības jomā ir atklāti nopietni trūkumi, Komisija pieprasa Ēģiptes kompetentajām iestādēm sūtīt ikmēneša ziņojumus par korektīvā rīcības plāna īstenošanas kontroli un visus pārējos ziņojumus par šo iestāžu veiktajām revīzijām Egypt Air. Komisija saņems arī ziņojumu par galīgo revīziju, kura Ēģiptes kompetentajām iestādēm jāveic šā perioda beigās un kuras rezultāti tiks paziņoti Komisijai kopā ar šīs iestādes ieteikumiem.

(70)

Pārvadātājs un Ēģiptes kompetentās iestādes piekrita ES ekspertu apmeklējumam, lai pārbaudītu korektīvā rīcības plāna īstenošanu. Komisija aicināja pārvadātāju nekavējoties iesniegt dažādo trūkumu ilgtspējīgu risinājumu un norādīt, kādi atbilstīgi pasākumi tiks īstenoti. Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek secināts, ka pārvadātājs ir jāiekļauj A pielikumā.

(71)

Dalībvalstīm ir jānodrošina Egypt Air veikto pārbaužu skaita palielināšana, lai radītu iemeslu šīs lietas pārskatīšanai nākamajā Aviācijas drošības komitejas sanāksmē, kas notiks 2009. gada novembrī.

(72)

2009. gada 11. jūnijā Krievijas Federācijas kompetentās iestādes informēja Komisiju par grozījumiem 2008. gada 25. aprīlī pieņemtajā lēmumā, ar ko izslēdza no darbības Kopienā 13 Krievijas gaisa kuģus, kas tajā laikā nebija aprīkoti starptautisku lidojumu veikšanai atbilstīgi ICAO standartiem, konkrēti – tiem nebija vajadzīgo TAWS/E-GPWS iekārtu. Kopš tā laika atsevišķi gaisa kuģi, kas bija izslēgti saskaņā ar 2008. gada 25. aprīļa lēmumu, ir atbilstīgi aprīkoti starptautisku lidojumu veikšanai. Turklāt šo pārvadātāju AOC un darbības specifikācijas ir grozītas, ievērojot šīs pārmaiņas.

(73)

Jaunajā lēmumā noteikts, ka no ekspluatācijas, veicot lidojumus uz Kopienu, tās teritorijā un no Kopienas, ir izslēgti šādi gaisa kuģi:

a)

Aircompany Yakutia: Tupolev TU-154: RA-85007 un RA-85790; Antonov AN-140: RA-41250; AN-24 RV: RA-46496, RA-46665, RA-47304, RA-47352, RA-47353, RA-47360; AN-26: RA-26660.

b)

Atlant Soyuz: Tupolev TU-154M: RA-85672.

c)

Gazpromavia: Tupolev TU-154M: RA-85625 un RA-85774; Yakovlev Yak-40: RA-87511, RA-88186 un RA-88300; Yak-40K: RA-21505 un RA-98109; Yak-42D: RA-42437; visi (22) helikopteri Kamov Ka-26 (reģistrācija nezināma); visi (49) helikopteri Mi-8 (reģistrācija nezināma); visi (11) helikopteri Mi-171 (reģistrācija nezināma); visi (8) helikopteri Mi-2 (reģistrācija nezināma); visi (1) helikopteri EC-120B: RA-04116.

d)

Kavminvodyavia: Tupolev TU-154B: RA-85307, RA-85494 un RA-85457.

e)

Krasnoyarsky Airlines. Šā pārvadātāja AOC ir anulēta. Attiecībā uz vēl diviem TU-154M gaisa kuģiem, kurus iepriekš ekspluatēja Krasnoyarsky Airlines, RA-85682 pašlaik ekspluatē cits Krievijas Federācijā sertificēts gaisa pārvadātājs, bet gaisa kuģis RA-85683 pašlaik netiek ekspluatēts.

f)

Kuban Airlines: Yakovlev Yak-42: RA-42526, RA-42331, RA-42336, RA-42350, RA-42538 un RA-42541.

g)

Orenburg Airlines: Tupolev TU-154B: RA-85602; visi TU-134 (reģistrācija nezināma); visi Antonov An-24 (reģistrācija nezināma); visi An-2 (reģistrācija nezināma); visi helikopteri Mi-2 (reģistrācija nezināma); visi helikopteri Mi-8 (reģistrācija nezināma).

h)

Siberia Airlines: Tupolev TU-154M: RA-85613, RA-85619, RA-85622 un RA-85690.

i)

Tatarstan Airlines: Yakovlev Yak-42D: RA-42374, RA-42433; visi Tupolev TU-134A, tajā skaitā: RA-65065, RA-65102, RA-65691, RA-65970 un RA-65973; visi Antonov AN-24RV, tajā skaitā: RA-46625 un RA-47818; AN24RV tipa gaisa kuģus ar reģistrācijas zīmēm RA-46625 un RA-47818 pašlaik ekspluatē cits Krievijas gaisa pārvadātājs.

j)

Ural Airlines: Tupolev TU-154B: RA-85319, RA-85337, RA-85357, RA-85375, RA-85374, RA-85432 un RA-85508.

k)

UTAir: Tupolev TU-154M: RA-85813, RA-85733, RA-85755, RA-85806, RA-85820; visi (25) TU-134: RA-65024, RA-65033, RA-65127, RA-65148, RA-65560, RA-65572, RA-65575, RA-65607, RA-65608, RA-65609, RA-65611, RA-65613, RA-65616, RA-65618, RA-65620, RA-65622, RA-65728, RA-65755, RA-65777, RA-65780, RA-65793, RA-65901, RA-65902, un RA-65977; gaisa kuģi RA_65143 pašlaik ekspluatē cits Krievijas pārvadātājs; visi (1) TU-134B: RA-65726; visi (10) Yakovlev Yak-40: RA-87292, RA-87348, RA-87907, RA-87941, RA-87997, RA-88209, RA 88210, RA-88227, RA-88244 un RA-88280; visi helikopteri Mil-26: (reģistrācija nezināma); visi helikopteri Mil-10: (reģistrācija nezināma); visi helikopteri MIL-8 (reģistrācija nezināma); visi helikopteri AS-355 (reģistrācija nezināma); visi helikopteri BO-105 (reģistrācija nezināma); AN-24B tipa gaisa kuģis RA-46388; gaisa kuģus AN-24B (RA-46267 un RA-47289) un AN-24RV tipa gaisa kuģus (RA-46509, RA-46519 un RA-47800) ekspluatē cits Krievijas pārvadātājs.

l)

Rossija (STC Russia): Tupolev TU-134: RA-65555, RA-65904, RA-65905, RA-65911, RA-65921 un RA-65979; TU-214: RA-64504, RA-64505; Ilyushin IL-18: RA-75454 un RA-75464; Yakovlev Yak-40: RA-87203, RA-87968, RA-87971, RA-87972 un RA-88200.

(74)

Šādi gaisa kuģi netika konstatēti pārvadātājam Red Wings (bijušais Airlines 400 JSC).

(75)

Krievijas Federācijas kompetentās iestādes informēja Komisiju arī par to, ka 2009. gada 3. jūnijā ir noteikti ierobežojumi pārvadātāja Aeroflot-Nord AOC, izslēdzot darbību Kopienā.

(76)

Krievijas Federācijas kompetentās iestādes un Komisija ir nolēmušas joprojām cieši sadarboties un apmainīties ar visu vajadzīgo informāciju attiecībā uz gaisa pārvadātāju drošību. Dalībvalstis sistemātiski pārbaudīs, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic attiecībā uz šo pārvadātāju gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008.

(77)

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) informēja Aviācijas drošības komiteju, ka tā ir apturējusi Jemenā sertificētajam pārvadātājam Yemenia – Yemen Airways izdotās tehniskās apkopes organizācijas atļaujas EASA.145.0177 darbību, jo nav novērstas nepilnības drošības jomā. Turklāt Francijas kompetentās iestādes ziņoja Aviācijas drošības komitejai, ka vēlāk tās ir apturējušas lidojumderīguma sertifikātus Francijā reģistrētajiem un šā pārvadātāja ekspluatētajiem Airbus A-310 tipa gaisa kuģiem (F-OHPR un F-OHPS).

(78)

Komisija atzīmēja neatbilstību spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem un, ņemot vērā Yemenia – Yemen Airways reisa Nr. 626 traģisko avāriju 30. jūnijā, 2009. gada 1. jūlijā nolēma sākt oficiālas apspriedes ar Yemenia – Yemen Airways saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 7. pantu un ar Jemenas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. pantu, lai novērtētu minētā pārvadātāja darbības un tehniskās apkopes atbilstību spēkā esošajiem ICAO standartiem; Komisija patur tiesības nepieciešamības gadījumā īstenot ārkārtas pasākumus.

(79)

Lai gan Komisija ir nosūtījusi konkrētus pieprasījumus, līdz šim tā nav saņēmusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka pārējie gaisa pārvadātāji, kas iekļauti 2009. gada 8. aprīlī atjauninātajā Kopienas sarakstā, un par šo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību atbildīgās iestādes būtu pilnā mērā īstenojušas atbilstošus konstatēto nepilnību novēršanas pasākumus. Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka šiem gaisa pārvadātājiem jāturpina piemērot darbības aizliegumu (A pielikums) vai attiecīgus darbības ierobežojumus (B pielikums).

(80)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aviācijas drošības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza šādi:

1.

A pielikumu aizstāj ar šīs regulas A pielikuma tekstu.

2.

B pielikumu aizstāj ar šīs regulas B pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(2)  OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp.

(3)  OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.

(4)  OV L 95, 9.4.2009., 16. lpp.

(5)  OV L 109, 19.4.2008., 7. lpp.

(6)  DGAC/F-2008-564.

(7)  ICAO atzinums OPS/01.

(8)  ICAO atzinums AIR/01.

(9)  LBA/D-2008-334, LBA/D-2008-944.

(10)  CAA-NL-2008-24, CAA-NL-2008-254, CAA-NL-2009-7, CAA-NL-2009-42, CAA-NL-2009-55.

(11)  CAA-UK-2008-187.

(12)  DGCATR-2008-85, DGCATR-2008-310, DGCATR-2008-360, DGCATR-2008-381, DGCATR-2008-460, DGCATR-2008-585, DGCATR-2009-39, DGCATR-2009-69, DGCATR-2009-93, DGCATR-2009-105.

(13)  LBA/D-2009-332.


A PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO PILNĪGU DARBĪBAS AIZLIEGUMU KOPIENĀ  (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs vai darbības licences numurs

Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods

Gaisa pārvadātāja valsts

AIR KORYO

Nav zināms

KOR

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

AIR WEST CO. LTD

004/A

AWZ

Sudānas Republika

ARIANA AFGHAN AIRLINES

009

AFG

Afganistānas Islāma Republika

MOTOR SICH

025

MSI

Ukraina

SIEM REAP AIRWAYS INTERNATIONAL

AOC/013/00

SRH

Kambodžas Karaliste

SILVERBACK CARGO FREIGHTERS

Nav zināms

VRB

Ruandas Republika

UKRAINE CARGO AIRWAYS

145

UKS

Ukraina

UKRAINIAN MEDITERRANEAN AIRLINES

164

UKM

Ukraina

VOLARE AVIATION ENTREPRISE

143

VRE

Ukraina

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Angolā, izņemot TAAG Angola Airlines, bet ieskaitot turpmākos:

 

 

Angolas Republika

AEROJET

015

Nav zināms

Angolas Republika

AIR26

004

Nav zināms

Angolas Republika

AIR GEMINI

002

Nav zināms

Angolas Republika

AIR GICANGO

009

Nav zināms

Angolas Republika

AIR JET

003

Nav zināms

Angolas Republika

AIR NAVE

017

Nav zināms

Angolas Republika

ALADA

005

Nav zināms

Angolas Republika

ANGOLA AIR SERVICES

006

Nav zināms

Angolas Republika

DIEXIM

007

Nav zināms

Angolas Republika

GIRA GLOBO

008

Nav zināms

Angolas Republika

HELIANG

010

Nav zināms

Angolas Republika

HELIMALONGO

011

Nav zināms

Angolas Republika

MAVEWA

016

Nav zināms

Angolas Republika

PHA

019

Nav zināms

Angolas Republika

RUI & CONCEICAO

012

Nav zināms

Angolas Republika

SAL

013

Nav zināms

Angolas Republika

SERVISAIR

018

Nav zināms

Angolas Republika

SONAIR

014/

Nav zināms

Angolas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Beninā, tostarp šādi:

 

Beninas Republika

AERO BENIN

PEA No 014/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS

Nav zināms

Beninas Republika

AFRICA AIRWAYS

Nav zināms

Nav zināms

Beninas Republika

ALAFIA JET

PEA No 014/ANAC/MDCTTTATP-PR/DEA/SCS

Nav norādīts

Beninas Republika

BENIN GOLF AIR

PEA No 012/MDCTTP-PR/ANAC/DEA/SCS

Nav zināms

Beninas Republika

BENIN LITTORAL AIRWAYS

PEA No 013/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS

BLA

Beninas Republika

COTAIR

PEA No 015/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS

Nav zināms

Beninas Republika

ROYAL AIR

PEA No 11/ANAC/MDCTTP-PR/DEA/SCS

Nav zināms

Beninas Republika

TRANS AIR BENIN

PEA No 016/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS

TNB

Beninas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), tostarp šādi:

 

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AFRICA ONE

409/CAB/MIN/TC/0114/2006

CFR

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AFRICAN AIR SERVICES COMMUTER

409/CAB/MIN/TVC/051/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIGLE AVIATION

409/CAB/MIN/TC/0042/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR BENI

409/CAB/MIN/TC/0019/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR BOYOMA

409/CAB/MIN/TC/0049/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR INFINI

409/CAB/MIN/TC/006/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR KASAI

409/CAB/MIN/ TVC/036/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR KATANGA

409/CAB/MIN/TVC/031/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR NAVETTE

409/CAB/MIN/TC/015/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR TROPIQUES

409/CAB/MIN/TVC/029/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BEL GLOB AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0073/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BLUE AIRLINES

409/CAB/MIN/TVC/028/08

BUL

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BRAVO AIR CONGO

409/CAB/MIN/TC/0090/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BUSINESS AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/048/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BUSY BEE CONGO

409/CAB/MIN/TVC/052/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BUTEMBO AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0056/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CARGO BULL AVIATION

409/CAB/MIN/TC/0106/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CETRACA AVIATION SERVICE

409/CAB/MIN/TVC/026/08

CER

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CHC STELLAVIA

409/CAB/MIN/TC/0050/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

COMAIR

409/CAB/MIN/TC/0057/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

COMPAGNIE AFRICAINE D’AVIATION (CAA)

409/CAB/MIN/TVC/035/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

DOREN AIR CONGO

409/CAB/MIN/TVC/0032/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

EL SAM AIRLIFT

409/CAB/MIN/TC/0002/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

ENTREPRISE WORLD AIRWAYS (EWA)

409/CAB/MIN/TVC/003/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

ESPACE AVIATION SERVICE

409/CAB/MIN/TC/0003/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

FILAIR

409/CAB/MIN/TVC/037/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

FREE AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0047/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GALAXY KAVATSI

409/CAB/MIN/TVC/027/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GILEMBE AIR SOUTENANCE (GISAIR)

409/CAB/MIN/TVC/053/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GOMA EXPRESS

409/CAB/MIN/TC/0051/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GOMAIR

409/CAB/MIN/TVC/045/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GREAT LAKE BUSINESS COMPANY

409/CAB/MIN/TC/0048/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

HEWA BORA AIRWAYS (HBA)

409/CAB/MIN/TVC/038/08

ALX

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

INTERNATIONAL TRANS AIR BUSINESS (ITAB)

409/CAB/MIN/TVC/033/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

KATANGA AIRWAYS

409/CAB/MIN/TC/0088/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

KIN AVIA

409/CAB/MIN/TVC/042/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

KIVU AIR

409/CAB/MIN/TC/0044/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

LIGNES AEÉRIENNES CONGOLAISES (LAC)

Ministra paraksts (rīkojums Nr. 78/205)

LCG

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MALU AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/04008

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MALILA AIRLIFT

409/CAB/MIN/TC/0112/2006

MLC

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MANGO AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/034/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

PIVA AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0001/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

RWAKABIKA BUSHI EXPRESS

409/CAB/MIN/TC/0052/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SAFARI LOGISTICS SPRL

409/CAB/MIN/TC/0076/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SAFE AIR COMPANY

409/CAB/MIN/TVC/025/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SERVICES AIR

409/CAB/MIN/TVC/030/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SUN AIR SERVICES

409/CAB/MIN/TC/0077/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SWALA AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/050/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TEMBO AIR SERVICES

409/CAB/MIN/TC/0089/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

THOM'S AIRWAYS

409/CAB/MIN/TC/0009/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TMK AIR COMMUTER

409/CAB/MIN/TVC/044/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TRACEP CONGO AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/046/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TRANS AIR CARGO SERVICES

409/CAB/MIN/TVC/024/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TRANSPORTS AERIENS CONGOLAIS (TRACO)

409/CAB/MIN/TC/0105/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

VIRUNGA AIR CHARTER

409/CAB/MIN/TC/018/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

WIMBI DIRA AIRWAYS

409/CAB/MIN/TVC/039/08

WDA

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

ZAABU INTERNATIONAL

409/CAB/MIN/TVC/049/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Ekvatoriālajā Gvinejā, tostarp šādi:

 

 

Ekvatoriālā Gvineja

CRONOS AIRLINES

Nav zināms

Nav zināms

Ekvatoriālā Gvineja

CEIBA INTERCONTINENTAL

Nav zināms

CEL

Ekvatoriālā Gvineja

EGAMS

Nav zināms

EGM

Ekvatoriālā Gvineja

EUROGUINEANA DE AVIACION Y TRANSPORTES

2006/001/MTTCT/DGAC/SOPS

EUG

Ekvatoriālā Gvineja

GENERAL WORK AVIACION

002/ANAC

nav norādīts

Ekvatoriālā Gvineja

GETRA — GUINEA ECUATORIAL DE TRANSPORTES AEREOS

739

GET

Ekvatoriālā Gvineja

GUINEA AIRWAYS

738

nav norādīts

Ekvatoriālā Gvineja

STAR EQUATORIAL AIRLINES

Nav zināms

Nav zināms

Ekvatoriālā Gvineja

UTAGE — UNION DE TRANSPORT AEREO DE GUINEA ECUATORIAL

737

UTG

Ekvatoriālā Gvineja

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Indonēzijā, izņemot Garuda Indonesia, Airfast Indonesia, Mandala Airlines un Ekspres Transportasi Antarbenua, bet ieskaitot turpmākos:

 

 

Indonēzijas Republika

AIR PACIFIC UTAMA

135-020

Nav zināms

Indonēzijas Republika

ALFA TRANS DIRGANTATA

135-012

Nav zināms

Indonēzijas Republika

ASCO NUSA AIR

135-022

Nav zināms

Indonēzijas Republika

ASI PUDJIASTUTI

135-028

Nav zināms

Indonēzijas Republika

AVIASTAR MANDIRI

135-029

Nav zināms

Indonēzijas Republika

CARDIG AIR

121-013

Nav zināms

Indonēzijas Republika

DABI AIR NUSANTARA

135-030

Nav zināms

Indonēzijas Republika

DERAYA AIR TAXI

135-013

DRY

Indonēzijas Republika

DERAZONA AIR SERVICE

135-010

Nav zināms

Indonēzijas Republika

DIRGANTARA AIR SERVICE

135-014

DIR

Indonēzijas Republika

EASTINDO

135-038

Nav zināms

Indonēzijas Republika

GATARI AIR SERVICE

135-018

GHS

Indonēzijas Republika

INDONESIA AIR ASIA

121-009

AWQ

Indonēzijas Republika

INDONESIA AIR TRANSPORT

135-034

IDA

Indonēzijas Republika

INTAN ANGKASA AIR SERVICE

135-019

Nav zināms

Indonēzijas Republika

JOHNLIN AIR TRANSPORT

135-043

Nav zināms

Indonēzijas Republika

KAL STAR

121-037

Nav zināms

Indonēzijas Republika

KARTIKA AIRLINES

121-003

KAE

Indonēzijas Republika

KURA-KURA AVIATION

135-016

Nav zināms

Indonēzijas Republika

LION MENTARI ARILINES

121-010

LNI

Indonēzijas Republika

MANUNGGAL AIR SERVICE

121-020

Nav zināms

Indonēzijas Republika

MEGANTARA

121-025

Nav zināms

Indonēzijas Republika

MERPATI NUSANTARA AIRLINES

121-002

MNA

Indonēzijas Republika

METRO BATAVIA

121-007

BTV

Indonēzijas Republika

MIMIKA AIR

135-007

Nav zināms

Indonēzijas Republika

NATIONAL UTILITY HELICOPTER

135-011

Nav zināms

Indonēzijas Republika

NUSANTARA AIR CHARTER

121-022

Nav zināms

Indonēzijas Republika

NUSANTARA BUANA AIR

135-041

Nav zināms

Indonēzijas Republika

NYAMAN AIR

135-042

Nav zināms

Indonēzijas Republika

PELITA AIR SERVICE

121-008

PAS

Indonēzijas Republika

PENERBANGAN ANGKASA SEMESTA

135-026

Nav zināms

Indonēzijas Republika

PURA WISATA BARUNA

135-025

Nav zināms

Indonēzijas Republika

REPUBLIC EXPRESS AIRLINES

121-040

RPH

Indonēzijas Republika

RIAU AIRLINES

121-016

RIU

Indonēzijas Republika

SAMPOERNA AIR NUSANTARA

135-036

Nav zināms

Indonēzijas Republika

SAYAP GARUDA INDAH

135-004

Nav zināms

Indonēzijas Republika

SKY AVIATION

135-044

Nav zināms

Indonēzijas Republika

SMAC

135-015

SMC

Indonēzijas Republika

SRIWIJAYA AIR

121-035

SJY

Indonēzijas Republika

SURVEI UDARA PENAS

135-006

Nav zināms

Indonēzijas Republika

TRANSWISATA PRIMA AVIATION

135-021

Nav zināms

Indonēzijas Republika

TRAVEL EXPRESS AVIATION SERVICE

121-038

XAR

Indonēzijas Republika

TRAVIRA UTAMA

135-009

Nav zināms

Indonēzijas Republika

TRI MG INTRA ASIA AIRLINES

121-018

TMG

Indonēzijas Republika

TRIGANA AIR SERVICE

121-006

TGN

Indonēzijas Republika

UNINDO

135-040

Nav zināms

Indonēzijas Republika

WING ABADI AIRLINES

121-012

WON

Indonēzijas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kazahstānā, izņemot Air Astana, bet ieskaitot turpmākos:

 

 

Kazahstānas Republika

AERO AIR COMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AEROPRAKT KZ

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AEROTOUR KZ

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AIR ALMATY

AK-0331-07

LMY

Kazahstānas Republika

AIR COMPANY KOKSHETAU

AK-0357-08

KRT

Kazahstānas Republika

AIR DIVISION OF EKA

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AIR FLAMINGO

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AIR TRUST AIRCOMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AK SUNKAR AIRCOMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

ALMATY AVIATION

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

ARKHABAY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

ASIA CONTINENTAL AIRLINES

AK-0345-08

CID

Kazahstānas Republika

ASIA CONTINENTAL AVIALINES

AK-0371-08

RRK

Kazahstānas Republika

ASIA WINGS

AK-0390-09

AWA

Kazahstānas Republika

ASSOCIATION OF AMATEUR PILOTS OF KAZAKHSTAN

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

ATMA AIRLINES

AK-0372-08

AMA

Kazahstānas Republika

ATYRAU AYE JOLY

AK-0321-07

JOL

Kazahstānas Republika

AVIA-JAYNAR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

BEYBARS AIRCOMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

BERKUT AIR/BEK AIR

AK-0311-07

BKT/BEK

Kazahstānas Republika

BERKUT STATE AIRLINE

AK-0378-09

BEC

Kazahstānas Republika

BERKUT KZ

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

BURUNDAYAVIA AIRLINES

AK-0374-08

BRY

Kazahstānas Republika

COMLUX

AK-0352-08

KAZ

Kazahstānas Republika

DETA AIR

AK-0344-08

DET

Kazahstānas Republika

EAST WING

AK-0332-07

EWZ

Kazahstānas Republika

EASTERN EXPRESS

AK-0358-08

LIS

Kazahstānas Republika

EOL AIR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

EURO-ASIA AIR

AK-0384-09

EAK

Kazahstānas Republika

EURO-ASIA AIR INTERNATIONAL

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

EXCELLENT GLIDE

AK-0338-08

EGB

Kazahstānas Republika

FENIX

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

FLY JET KZ

AK-0391-09

FJK

Kazahstānas Republika

IJT AVIATION

AK-0335-08

DVB

Kazahstānas Republika

INVESTAVIA

AK-0342-08

TLG

Kazahstānas Republika

IRBIS

AK-0317-07

BIS

Kazahstānas Republika

IRTYSH AIR

AK-0381-09

MZA

Kazahstānas Republika

JET AIRLINES

AK-0349-09

SOZ

Kazahstānas Republika

JET ONE

AK-0367-08

JKZ

Kazahstānas Republika

KAVIASPAS

AK-0322-07

KZS

Kazahstānas Republika

KAZAIR JET

AK-0387-09

KEJ

Kazahstānas Republika

KAZAIRTRANS AIRLINE

AK-0347-08

KUY

Kazahstānas Republika

KAZAIRWEST

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

KAZAVIA

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

KOKSHETAU

AK-0357-08

KRT

Kazahstānas Republika

MAK AIR AIRLINE

AK-0334-07

AKM

Kazahstānas Republika

MEGA AIRLINES

AK-0356-08

MGK

Kazahstānas Republika

MIRAS

AK-0315-07

MIF

Kazahstānas Republika

NAVIGATOR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

OLIMP AIR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

ORLAN 2000 AIRCOMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

PANKH CENTER KAZAKHSTAN

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

PRIME AVIATION

AK-0308-07

PKZ

Kazahstānas Republika

SALEM AIRCOMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

SAMAL AIR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

SAYAT AIR

AK-0351-08

SYM

Kazahstānas Republika

SAYAKHAT AIRLINES

AK-0359-08

Nav zināms

Kazahstānas Republika

SEMEYAVIA

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

SCAT

AK-0350-08

VSV

Kazahstānas Republika

STARLINE KZ

AK-0373-08

LMZ

Kazahstānas Republika

SKYBUS

AK-0364-08

BYK

Kazahstānas Republika

SKYJET

AK-0307-09

SEK

Kazahstānas Republika

SKYSERVICE

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

TAHMID AIR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

TULPAR AVIA SERVICE

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

TYAN SHAN

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

UST-KAMENOGORSK

AK-0385-09

UCK

Kazahstānas Republika

ZHETYSU AIRCOMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

ZHERSU AVIA

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

ZHEZKAZGANAIR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kirgizstānas Republikā, tostarp šādi:

 

 

Kirgizstānas Republika

AIR MANAS

17

MBB

Kirgizstānas Republika

AVIA TRAFFIC COMPANY

23

AVJ

Kirgizstānas Republika

AEROSTAN (IEPRIEKŠ BISTAIR-FEZ BISHKEK)

08

BSC

Kirgizstānas Republika

CLICK AIRWAYS

11

CGK

Kirgizstānas Republika

DAMES

20

DAM

Kirgizstānas Republika

EASTOK AVIA

15

Nav zināms

Kirgizstānas Republika

GOLDEN RULE AIRLINES

22

GRS

Kirgizstānas Republika

ITEK AIR

04

IKA

Kirgizstānas Republika

KYRGYZ TRANS AVIA

31

KTC

Kirgizstānas Republika

KYRGYZSTAN

03

LYN

Kirgizstānas Republika

MAX AVIA

33

MAI

Kirgizstānas Republika

S GROUP AVIATION

6

Nav zināms

Kirgizstānas Republika

SKY GATE INTERNATIONAL AVIATION

14

SGD

Kirgizstānas Republika

SKY WAY AIR

21

SAB

Kirgizstānas Republika

TENIR AIRLINES

26

TEB

Kirgizstānas Republika

TRAST AERO

05

TSJ

Kirgizstānas Republika

VALOR AIR

07

Nav zināms

Kirgizstānas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Libērijā, tostarp šādi:

 

Libērija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Gabonas Republikā, izņemot Gabon Airlines, Afrijet un SN2AG, bet ieskaitot turpmākos:

 

 

Gabonas Republika

AIR SERVICES SA

0002/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

AIR TOURIST (ALLEGIANCE)

0026/MTACCMDH/SGACC/DTA

NIL

Gabonas Republika

NATIONALE ET REGIONALE TRANSPORT (NATIONALE)

0020/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

SCD AVIATION

0022/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

SKY GABON

0043/MTACCMDH/SGACC/DTA

SKG

Gabonas Republika

SOLENTA AVIATION GABON

0023/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sjerraleonē, tostarp šādi:

Sjerraleone

AIR RUM, LTD

Nav zināms

RUM

Sjerraleone

DESTINY AIR SERVICES, LTD

Nav zināms

DTY

Sjerraleone

HEAVYLIFT CARGO

Nav zināms

Nav zināms

Sjerraleone

ORANGE AIR SIERRA LEONE LTD

Nav zināms

ORJ

Sjerraleone

PARAMOUNT AIRLINES, LTD

Nav zināms

PRR

Sjerraleone

SEVEN FOUR EIGHT AIR SERVICES LTD

Nav zināms

SVT

Sjerraleone

TEEBAH AIRWAYS

Nav zināms

Nav zināms

Sjerraleone

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Svazilendā, tostarp šādi:

Svazilenda

AERO AFRICA (PTY) LTD

Nav zināms

RFC

Svazilenda

JET AFRICA SWAZILAND

Nav zināms

OSW

Svazilenda

ROYAL SWAZI NATIONAL AIRWAYS CORPORATION

Nav zināms

RSN

Svazilenda

SCAN AIR CHARTER, LTD

Nav zināms

Nav zināms

Svazilenda

SWAZI EXPRESS AIRWAYS

Nav zināms

SWX

Svazilenda

SWAZILAND AIRLINK

Nav zināms

SZL

Svazilenda

Visi gaisa pārvadātāji, kam apliecību piešķīrušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Zambijā, tostarp šādi:

 

 

Zambija

Zambezi Airlines

Z/AOC/001/2009

Nav zināms

Zambija


(1)  A pielikumā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.


B PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO DARBĪBAS IEROBEŽOJUMUS KOPIENĀ  (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs

Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods

Gaisa pārvadātāja valsts

Gaisa kuģa tips

Reģistrācijas zīme(-s) un (ja zināms) konstrukcijas sērijas numurs(-i)

Reģistrācijas valsts

AFRIJET (2)

CTA 0002/MTAC/ANAC-G/DSA

 

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot divus Falcon 50 tipa gaisa kuģus; vienu Falcon 900 tipa gaisa kuģi

Visa flote, izņemot TR-LGV; TR-LGY; TR-AFJ

Gabonas Republika

AIR ASTANA (3)

AK-0388-09

KZR

Kazahstāna

Visa flote, izņemot divus B767 tipa gaisa kuģus; Četrus B757 tipa gaisa kuģus; desmit A319/320/321 tipa gaisa kuģus; piecus Fokker 50 tipa gaisa kuģus;

Visa flote, izņemot P4-KCA, P4-KCB; P4-EAS, P4-FAS, P4-GAS, P4-MAS; P4-NAS, P4-OAS, P4-PAS, P4-SAS, P4-TAS, P4-UAS, P4-VAS, P4-WAS, P4-YAS, P4-XAS; P4-HAS, P4-IAS, P4-JAS, P4-KAS, P4-LAS

Aruba (Nīderlandes Karaliste)

AIR BANGLADESH

17

BGD

Bangladeša

B747-269B

S2-ADT

Bangladeša

AIR SERVICE COMORES

06-819/TA-15/DGACM

KMD

Komoru salas

Visa flote, izņemot LET 410 UVP

Visa flote, izņemot D6-CAM (851336)

Komoru salas

GABON AIRLINES (4)

CTA 0001/MTAC/ANAC

GBK

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot vienu Boeing B-767-200 tipa gaisa kuģi

Visa flote, izņemot TR-LHP

Gabonas Republika

NOUVELLE AIR AFFAIRES GABON (SN2AG)

CTA 0003/MTAC/ANAC-G/DSA

NVS

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot vienu Challenger tipa gaisa kuģi; vienu HS-125-800 tipa gaisa kuģi CL601

Visa flote, izņemot TR-AAG, ZS-AFG

Gabonas Republika; Dienvidāfrikas Republika

TAAG ANGOLA AIRLINES (5)

001

DTA

Angolas Republika

Visa flote, izņemot trīs Boeing B-777 tipa gaisa kuģus;

Visa flote, izņemot D2-TED, D2-TEE, D2-TEF

Angolas Republika


(1)  B pielikumā minētajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.

(2)  Afrijet ir atļauts izmantot tikai konkrētus gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Eiropas Kopienā.

(3)  Air Astana ir atļauts izmantot tikai konkrētus gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Eiropas Kopienā.

(4)  Gabon Airlines ir atļauts izmantot tikai konkrētus gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Eiropas Kopienā.

(5)  TAAG Angola Airlines ir atļauts nodrošināt lidojumus tikai uz Portugāli, izmantojot konkrētus gaisa kuģus, atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti šīs regulas 58. un 59. apsvērumā.


15.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/25


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 620/2009

(2009. gada 13. jūlijs),

ar ko paredz importa tarifa kvotu pārvaldību augstas kvalitātes liellopu gaļai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu un 148. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 617/2009 (2) paredz vairāku gadu laikposmā autonomas importa tarifu kvotas atvēršanu 20 000 tonnu augstas kvalitātes liellopu gaļas importam. Regulas 2. pantā noteikts, ka tarifu kvotu pārvalda Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. pantu. Tāpēc ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par minētās kvotas pārvaldīšanu.

(2)

Šī kvota jāpārvalda, izmantojot importa licences. Tāpēc ir jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jānorāda pieteikumos un licencēs. Vajadzības gadījumā to var paveikt, atkāpjoties no dažiem noteikumiem Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3), un Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu [un teļa] gaļas nozarē (4).

(3)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (5), ir iekļauti sīki izstrādāti noteikumi par importa licenču pieteikumiem, pieteikumu iesniedzēju statusu un licenču izdošanu. Ar minēto regulu licenču derīguma termiņš ir ierobežots līdz pēdējai importa tarifa kvotas perioda dienai. Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumi jāpiemēro importa licencēm, kas ir izdotas par kvotu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 617/2009, neskarot šajā regulā paredzētos papildu nosacījumus.

(4)

Lai nodrošinātu regulāru importa plūsmu, ir lietderīgi sadalīt katru importa tarifu kvotas periodu vairākos apakšperiodos.

(5)

Lai laistu brīvā apgrozībā produktus, kas importēti atbilstīgi kvotai, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 617/2009, ir jāuzrāda autentiskuma apliecība, ko izdevusi eksportētājas trešās valsts kompetentā iestāde. Šādu autentiskuma apliecību izdošana ir garantija tam, ka importētos produktus kvalificē kā augstas kvalitātes liellopu gaļu, kā definēts šajā regulā. Jānosaka autentiskuma apliecību forma un izkārtojums, kā arī to lietošanas kārtība. Minētās apliecības būtu jāizdod trešo valstu iestādēm, kuras spēj nodrošināt visas vajadzīgās garantijas saistībā ar attiecīgās kārtības pareizu piemērošanu.

(6)

Regulā (EK) Nr. 617/2009 noteikts, ka importa tarifu kvota tiks atvērta no 2009. gada 1. augusta. Tāpēc šī regula arī jāpiemēro no minētās dienas.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā paredzēti noteikumi par augstas kvalitātes liellopu gaļas importa tarifa kvotas pārvaldīšanu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 617/2009 1. panta 1. punktā, turpmāk “tarifa kvota”.

2.   Šī regula attiecas uz augstas kvalitātes svaigu, atdzesētu vai saldētu liellopu gaļu, kas atbilst I pielikumā minētajām prasībām.

Šajā regulā “saldēta gaļa” ir gaļa, kuras iekšējā temperatūra ir –12 °C vai zemāka, to ievedot Kopienas muitas teritorijā.

3.   Piemēro Regulu (EK) Nr. 1301/2006, Regulu (EK) Nr. 376/2008 un Regulu (EK) Nr. 382/2008, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

2. pants

Tarifa kvotas pārvaldīšana

1.   Tarifa kvotu pārvalda, piemērojot vienlaicīgas izskatīšanas metodi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 II nodaļu.

2.   Ievedmuitas likme, kā minēts Regulas (EK) Nr. 617/2009 1. panta 2. punktā, ir jānorāda importa licences pieteikuma 24. iedaļā un importa licencē, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1301/2006 9. pantā.

3.   Kvotas gadu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 617/2009 1. panta 3. punktā, sadala 12 mēnešu apakšperiodos. Katrā apakšperiodā pieejamais daudzums atbilst vienai divpadsmitajai daļai no kopējā daudzuma.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, 2009./2010. kvotas gads tiek sadalīts 10 mēnešu apakšperiodos, izņemot pirmo apakšperiodu, kas attiecas uz laikposmu no 2009. gada 1. augusta līdz 2009. gada 30. septembrim. Katrā apakšperiodā pieejamais daudzums atbilst vienai desmitai daļai no kopējā daudzuma.

3. pants

Importa licences pieteikumi

1.   Licences pieteikumus iesniedz tā mēneša pirmajās septiņās dienās, kam seko kārtējais 2. panta 3. punktā noteiktais apakšperiods.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, licences pieteikumus 2009./2010. kvotas gada pirmajam apakšperiodam var iesniegt 2009. gada augusta pirmajās četrās dienās.

2.   Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 382/2008 5. panta 1. punkta noteikumiem licences pieteikumi var attiekties uz vienu vai vairākiem produktiem, kas atbilst KN kodam vai KN kodu grupai, kuri uzskaitīti minētās regulas I pielikumā. Ja pieteikumi attiecas uz vairākiem KN kodiem, jāprecizē pieteikumā norādītais attiecīgais KN koda vai KN kodu grupas produktu daudzums. Visi KN kodi jānorāda licenču pieteikumu un licenču 16. iedaļā, un to nosaukumi – licenču pieteikumu un licenču 15. iedaļā.

3.   Dalībvalstis vēlākais tā mēneša 14. dienā, kurā iesniegti pieteikumi, paziņo Komisijai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kopējos daudzumus, uz kuriem attiecas licenču pieteikumi, par katru izcelsmes valsti, un daudzumus norāda produkta svara kilogramos.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iesniegšanas termiņš paziņojumiem par 2009./2010. kvotas gada pirmo apakšperiodu ir 2009. gada 7. augusts.

4.   Licenču pieteikumu un licenču 8. iedaļā norāda izcelsmes valsti.

Licenču pieteikumu un licenču 20. iedaļā ir jānorāda viens no II pielikumā minētajiem ierakstiem.

4. pants

Importa licenču izdošana

1.   Licences izdod no 23. datuma un ne vēlāk kā līdz tā mēneša beigām, kurā iesniegti pieteikumi.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, licences, par kurām pieteikumus iesniedza 2009. gada augustā, izdod no 2009. gada 14. augusta līdz 21. augustam.

2.   Katrā licencē norāda daudzumu atbilstīgi katram KN kodam vai KN kodu grupai.

5. pants

Importa licenču derīgums

Licences ir derīgas trīs mēnešus no tā apakšperioda pirmās dienas, par kuru tās tika izdotas.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, attiecībā uz licenču pieteikumiem, kas minēti 3. panta 1. punkta otrajā daļā, licences ir derīgas trīs mēnešus no to faktiskās izdošanas dienas Regulas (EK) Nr. 376/2008 22. panta 2. punkta nozīmē.

6. pants

Dalībvalstu paziņojumi Komisijai

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)

ne vēlāk kā katra mēneša desmitajā dienā informāciju par produktu daudzumu, tostarp nulles paziņojumus, par kuriem izdotas importa licences iepriekšējā mēnesī;

b)

produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, uz kuriem attiecas neizmantotās vai daļēji izmantotās importa licences un kuri atbilst starpībai starp daudzumiem, kas ierakstīti importa licences otrajā pusē, un daudzumiem, par kuriem tika izdotas licences:

i)

kopā ar šīs regulas 3. panta 3. punktā minētajiem paziņojumiem par pieteikumiem, kas iesniegti attiecībā uz tarifa kvotas pēdējo apakšperiodu;

ii)

vēlākais 31. oktobrī, kas seko katra kvotas gada beigām, attiecībā uz daudzumiem, kas vēl nav paziņoti saskaņā ar i) punktu.

2.   Vēlākais 31. oktobrī, kas seko katra kvotas gada beigām, dalībvalstis paziņo Komisijai produktu daudzumus, kas faktiski laisti brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos paziņojumos daudzumus norāda produkta svara kilogramos, pa izcelsmes valstīm un pa produktu kategorijām, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

4.   Paziņojumus iesniedz elektroniskā veidā saskaņā ar paraugiem un paņēmieniem, ko Komisija darījusi pieejamus dalībvalstīm.

7. pants

Autentiskuma apliecība

1.   Lai laistu brīvā apgrozībā produktus, kas importēti atbilstīgi kvotai, ir jāuzrāda autentiskuma apliecība, kas sagatavota saskaņā ar III pielikumā sniegto paraugu.

2.   Autentiskuma apliecības otrajā pusē jānorāda tas, ka eksportētājvalsts izcelsmes gaļa atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām.

3.   Autentiskuma apliecība ir derīga tikai tad, ja izdevējiestāde to ir pienācīgi aizpildījusi un vizējusi.

4.   Autentiskuma apliecības uzskata par pienācīgi vizētām tad, ja tajās ir norādīts izdošanas datums un vieta, uz tām ir izdevējiestādes zīmogs un tās personas vai personu paraksts, kas ir pilnvarota vai pilnvarotas tās parakstīt.

5.   Zīmogu var aizvietot ar uzdrukātu zīmogu uz autentiskuma sertifikāta oriģināla un tā kopijām.

6.   Apliecības derīguma termiņš beidzas vēlākais 30. jūnijā pēc tās izsniegšanas datuma.

8. pants

Izdevējiestādes trešās valstīs

1.   Izdevējiestāde, kas minēta 7. panta 3. punktā:

a)

ir eksportētājvalsts kompetentās iestādes atzīta;

b)

apņemas pārbaudīt ierakstus autentiskuma apliecībās.

2.   Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a)

to iestāžu nosaukumu un adresi (ja iespējams, e-pasta adrese un interneta adrese), kuras drīkst izdot autentiskuma apliecības, kas minētas 7. pantā;

b)

minēto iestāžu izmantoto zīmogu nospiedumu paraugus;

c)

procedūras un kritērijus, pēc kuriem izdevējiestāde konstatē, vai I pielikumā minētās prasības ir izpildītas.

9. pants

Trešo valstu paziņojumi

Ja I pielikumā noteiktās prasības ir izpildītas, 8. panta 1. punktā minētās izdevējiestādes nosaukumu Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā vai ar jebkādu citu piemērotu paņēmienu.

10. pants

Pārbaudes uz vietas trešās valstīs

Komisija var pieprasīt, lai trešā valsts pilnvaro Komisijas pārstāvjus vajadzības gadījumā veikt pārbaudes uz vietas minētajā trešā valstī. Minētās pārbaudes veic kopā ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm.

11. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(3)  OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(4)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.

(5)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.


I PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz produktiem, kurus importē saskaņā ar 1. panta 1. punktā minēto tarifa kvotu

1.

Liellopu gaļas izcirtņi, kas iegūti no telēm vai vēršiem, kuru vecums nepārsniedz 30 mēnešus un kuri vismaz 100 dienu pirms nokaušanas saņēmuši barību, kurā ir vismaz 62 % koncentrātu, un/vai barību no graudaugu blakusproduktiem (sausna), kuras metaboliskās enerģijas saturs ir 12,26 MJ uz vienu kilogramu sausnas.

2.

Sausnas daudzumam vienā dienā vidēji jāatbilst 1,4 % no to teļu vai vēršu dzīvsvara, kas saņēmuši barību, kā aprakstīts pielikuma 1. punktā.

3.

Kautķermeni, no kura iegūst liellopu gaļas izcirtņus, pārbauda valsts iestāžu noalgots novērtētājs, kas veic minēto pārbaudi un kautķermeņa klasifikācijas rezultātus ar metodi, ko apstiprinājusi valsts iestāde. Ar valsts iestāžu apstiprināto pārbaudes metodi un tās noteiktajām klasifikācijām jānovērtē kautķermeņa kvalitāte, izmantojot kautķermeņa brieduma pakāpi un liellopu gaļas izcirtņu garšas īpašības. Šādā kautķermeņa pārbaudes metodē ietilpst, bet ne tikai, kautķermeņa brieduma pakāpes noteikšana, pārbaudot muguras garākā muskuļa (m. longissimus dorsi) krāsu un tekstūru, kaulu un skrimšļu pārkaulošanās pakāpi, kā arī novērtējot iespējamās garšas īpašības, tostarp pārbaudot konkrētas starpmuskuļu tauku īpašības un muguras garā muskuļa ribeņa stingrību.

4.

Izcirtņus marķē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantu (1).

5.

Informācijai uz etiķetes var pievienot norādi “Augstas kvalitātes liellopu gaļa”.


(1)  OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.


II PIELIKUMS

Regulas 3. panta 4. punktā minētie ieraksti

:

Bulgāru valodā

:

Говеждо/телешко месо с високо качество (Регламент (ЕО) № 620/2009)

:

Spāņu valodā

:

Carne de vacuno de alta calidad [Reglamento (CE) no 620/2009]

:

Čehu valodā

:

Vysoce jakostní hovězí/telecí maso (nařízení (ES) č. 620/2009)

:

Dāņu valodā

:

Oksekød af høj kvalitet (forordning (EF) nr. 620/2009)

:

Vācu valodā

:

Qualitätsrindfleisch (Verordnung (EG) Nr. 620/2009)

:

Igauņu valodā

:

Kõrgekvaliteediline veiseliha/vasikaliha (määrus (EÜ) nr 620/2009)

:

Grieķu valodā

:

Βόειο κρέας εκλεκτής ποιότητας [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 620/2009]

:

Angļu valodā

:

High-quality beef/veal (Regulation (EC) No 620/2009)

:

Franču valodā

:

Viande bovine de haute qualité [règlement (CE) no 620/2009]

:

Itāļu valodā

:

Carni bovine di alta qualità [regolamento (CE) n. 620/2009]

:

Latviešu valodā

:

Augstākā labuma liellopu/teļa gaļa (Regula (EK) Nr. 620/2009)

:

Lietuviešu valodā

:

Aukštos kokybės jautiena ir (arba) veršiena (Reglamentas (EB) Nr. 620/2009)

:

Ungāru valodā

:

Kiváló minőségű marha-/borjúhús (620/2009/EK rendelet)

:

Maltiešu valodā

:

Ċanga/vitella ta' kwalità għolja (Regolament (KE) Nru 620/2009)

:

Holandiešu valodā

:

Rundvlees van hoge kwaliteit (Verordening (EG) nr. 620/2009)

:

Poļu valodā

:

Wołowina/cielęcina wysokiej jakości (Rozporządzenie (WE) nr 620/2009)

:

Portugāļu valodā

:

Carne de bovino de alta qualidade [Regulamento (CE) n.o 620/2009]

:

Rumāņu valodā

:

Carne de vită/vițel de calitate superioară [Regulamentul (CE) nr. 620/2009]

:

Slovāku valodā

:

Vysoko kvalitné hovädzie/teľacie mäso [Nariadenie (ES) č. 620/2009]

:

Slovēņu valodā

:

Visokokakovostno goveje/telečje meso (Uredba (ES) št. 620/2009)

:

Somu valodā

:

Korkealaatuista naudanlihaa (asetus (EY) N:o 620/2009)

:

Zviedru valodā

:

Nötkött av hög kvalitet (förordning (EG) nr 620/2009)


III PIELIKUMS

Image


15.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/31


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 621/2009

(2009. gada 14. jūlijs),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot makreles VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Vb zonas EK ūdeņos; IIa, XII un XIV zonas starptautiskajos ūdeņos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2009. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

2/T&Q

Dalībvalsts

Spānija

Krājums

MAC/2CX14-

Suga

Makrele (Scomber scombrus)

Zona

VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; Vb zonas EK ūdeņi; IIa, XII un XIV zonas starptautiskie ūdeņi

Datums

2009. gada 15. jūnijs


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

15.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/33


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 30. jūnijs),

ar ko izveido paraugu valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/28/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5174)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/548/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2009/28/EK paredzēts, ka katra dalībvalsts pieņem valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā. Šajos plānos izklāsta dalībvalstu mērķus no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram, ko patērē transporta, elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas jomā 2020. gadā, ņemot vērā citu ar energoefektivitāti saistīto politikas pasākumu ietekmi uz galīgo enerģijas patēriņu, kā arī atbilstīgus pasākumus, kuri jāveic, lai sasniegtu minētos vispārējos valsts mērķus, tostarp vietējo, reģionālo un valsts iestāžu sadarbību, paredzēto statistikas datu pārdali vai kopīgos projektus, valstu politikas nostādnes, kurās jāparedz attīstīt pieejamos biomasas resursus un mobilizēt jaunus biomasas resursus dažādai lietošanai, kā arī pasākumus, kuri jāveic, lai izpildītu Direktīvas 2009/28/EK 13. līdz 19. pantā noteiktās prasības.

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK Komisijai līdz 2009. gada 30. jūnijam jāpieņem paraugs valsts rīcības plānam atjaunojamo energoresursu jomā, tajā iekļaujot VI pielikumā izklāstīto prasību minimumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 1. punktā paredzētais paraugs valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā ir noteikts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS


(1)  OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.


PIELIKUMS

SATURS

1.

Kopsavilkums par valsts politiku atjaunojamo energoresursu jomā

2.

Prognozētais enerģijas galapatēriņš 2010.–2020. gadā

3.

Atjaunojamās enerģijas mērķi un datu līknes

3.1.

Valsts vispārējais mērķis

3.2.

Nozaru mērķi un datu līknes

4.

Pasākumi mērķu sasniegšanai

4.1.

Pārskats par visām politikas jomām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu

4.2.

Konkrēti pasākumi Direktīvas 2009/28/EK 13., 14., 16. un 17. līdz 21. panta prasību izpildei

4.2.1.

Administratīvas procedūras un apkārtnes plānošana (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punkts)

4.2.2.

Tehniskās specifikācijas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 2. punkts)

4.2.3.

Ēkas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 3. punkts)

4.2.4.

Noteikumi par informāciju (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 1., 2. un 4. punkts)

4.2.5.

Uzstādītāju sertificēšanas shēmas (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punkts)

4.2.6.

Elektroenerģijas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 1. punkts un 3. līdz 6. punkts)

4.2.7.

Elektroenerģijas tīkla darbība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 2. punkts un 7. un 8. punkts)

4.2.8.

Biogāzes integrācija dabasgāzes tīklā (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 7. punkts un 9. un 10. punkts)

4.2.9.

Centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 11. punkts)

4.2.10.

Biodegvielas un citi bioloģiskie šķidrie kurināmie – ilgtspējības kritēriji un atbilstības verificēšana (Direktīvas 2009/28/EK 17. līdz 21. pants)

4.3.

Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem

4.4.

Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā

4.5.

Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē

4.6.

Pasākumi no biomasas ražotas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai

4.6.1.

Biomasas piedāvājums – gan iekšzemē, gan tirdzniecība

4.6.2.

Pasākumi biomasas pieejamības palielināšanai, ņemot vērā citus biomasas lietotājus (lauksaimniecība un mežsaimniecības apakšnozares)

4.7.

Plānotie statistiskie pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu un plānotā dalība kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm

4.7.1.

Procedūras jautājumi

4.7.2.

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija, ko var pārdalīt citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni

4.7.3.

Paredzamais kopīgu projektu potenciāls

4.7.4.

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamais pieprasījums, ko paredzēts apmierināt, neizmantojot vietējo produkciju

5.

Vērtējumi

5.1.

Kopējais ieguldījums no katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta jomā

5.2.

Kopējais energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu ieguldījums, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, siltumapgādes, dzesēšanas un transporta jomā

5.3.

Ietekmes novērtējums (nav obligāts)

5.4.

Atjaunojamo energoresursu valsts rīcības plāna sagatavošana un īstenošana

Paraugs valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAEJ)

Direktīva 2009/28/EK paredz, ka dalībvalstis līdz 2010. gada 30. jūnijam Eiropas Komisijai iesniedz valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAEJ). Šis dokuments ir rīcības plānu paraugs. Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. pantu parauga izmantošana ir obligāta.

Paraugs vajadzīgs tādēļ, lai VRPAEJ būtu pilnīgi, ietvertu visas direktīvā noteiktās prasības un lai tos varētu salīdzināt savstarpēji un ar turpmāk paredzētajiem dalībvalstu ik divus gadus iesniedzamajiem ziņojumiem par direktīvas īstenošanu.

Aizpildot paraugu, dalībvalstīm jāievēro Direktīvā 2009/28/EK noteiktās definīcijas, aprēķinu metodes un terminoloģija. Aicinām dalībvalstis izmantot arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008  (1) definīcijas, aprēķinu metodes un terminoloģiju.

Papildu informāciju var sniegt attiecīgajā rīcības plāna sadaļā vai arī pievienot to pielikuma formā.

Teksts kursīvā ir norādījumi, kas dalībvalstīm jāievēro, gatavojot VRPAEJ. VRPAEJ galīgajā redakcijā, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, kursivēto tekstu var dzēst.

Komisija atgādina dalībvalstīm, ka attiecībā uz visām valsts atbalsta shēmām jāievēro EK līguma 87. un 88. pantā paredzētie valsts atbalsta noteikumi. Iesniegtie VRPAEJ neaizstāj paziņojumu par valsts atbalstu atbilstoši EK līguma 88. panta 3. punktam.

1.   KOPSAVILKUMS PAR VALSTS POLITIKU ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU JOMĀ

Īsumā aprakstīt valsts atjaunojamo energoresursu politiku, norādot politikas mērķus (piemēram, apgādes drošība, ieguvumi vides, ekonomikas un sociālajā jomā) un galvenos stratēģiskos virzienus.

2.   PROGNOZĒTAIS ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ 2010.–2020. GADĀ

Šajā sadaļā dalībvalstīm jāprognozē enerģijas bruto galapatēriņš attiecībā uz visiem enerģijas veidiem (gan no atjaunojamajiem, gan tradicionālajiem energoresursiem) gan kopumā, gan katrā nozarē laikposmā līdz 2020. gadam.

Prognozēs jāņem vērā paredzamais ieguvums no energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumiem, ko plānots veikt attiecīgajā laikposmā. Sadaļā “atsauces scenārijs” norāda variantu, kurā ņemti vērā tikai līdz 2009. gadam pieņemtie energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi. Sadaļā “papildu energoefektivitātes scenārijs” norāda variantu, kurā ņemti vērā energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi, ko pieņems pēc 2009. gada. Pārējo VRPAEJ sadaļu sagatavošanai izmanto papildu energoefektivitātes scenāriju.

Termins “siltumapgādes un dzesēšanas patēriņš” nozīmē saražoto siltumenerģiju (pārdoto siltumenerģiju), kam pieskaita visu pārējo enerģijas veidu galapatēriņu, izņemot elektroenerģiju tādās galapatēriņa nozarēs kā rūpniecība, mājsaimniecības, pakalpojumu nozare, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Tādējādi siltumenerģijas un dzesēšanas jēdziens attiecas arī uz enerģijas galapatēriņu pārveidošanai. Arī elektroenerģiju var izmantot siltumapgādes un dzesēšanas galapatēriņā, bet uz šādu elektroenerģiju attiecas elektroenerģijas mērķis, tāpēc tā nav ietverta šajā definīcijā.

Atbilstoši Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 6. punktam, lai noteiktu atbilstību 2020. gada mērķim un tā starpposma izpildes indikatīvajai līknei, pieņem, ka aviācijā patērētās enerģijas daudzums veido ne vairāk kā 6,18 % no attiecīgās enerģijas bruto galapatēriņa (Kiprai un Maltai – 4,12 %). Ja veiktas attiecīgas korekcijas, tās var norādīt tabulā. Ierāmējumā sniegts aprēķinu paraugs.

Ierāmējums. — Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzētā aviācijas ierobežojuma mehānisma aprēķins

Pieņēmums – A valsts bruto kopējā enerģijas galapatēriņā (BKEG) aviācijas energopatēriņa (AE) daļa ir X:

X = AE/BKEG

Pieņemam, ka X > 6,18 %

Šādā gadījumā atbilstības novērtējumā izmanto maksimālo ierobežojumu:

BKEGkoriģēts = BKEG – AE + AEkoriģēts,

kur AEkoriģēts = 0,0618 * BKEG

jeb

BKEGkoriģēts = BKEG – AE + 0,0618 * BKEG =

= BKEG – X * BKEG + 0,0618 * BKEG =

= BKEG * (1,0618 – X)

Tādējādi reālā BKEG korekcija procentuālā izteiksmē un kā X funkcija ir

Korekcija = (BKEG – BKEGkoriģēts)/BKEG =

= X – 0,0618

NB! Attiecībā uz Kipru un Maltu skaitļus 6,18 % un 0,0618 attiecīgi aizstāj ar 4,12 % un 0,0412.

1.   tabula

[Dalībvalsts] prognozētais bruto enerģijas patēriņš laikposmā līdz 2020. gadam siltumapgādei un dzesēšanai, elektroenerģijai un transportam, ņemot vērā energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu  (2) ietekmi, 2010–2020 (tūkst. tonnu)

 

2005

2010

2011

2012

2013

2014

bāzes gads

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

1.

Apsilde un dzesēšana (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Elektroenerģija (4)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Transports atbilstīgi 3. panta 4. punkta a) apakšpunktam (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Enerģijas bruto galapatēriņš (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aprēķina tikai tad, ja paredzams, ka enerģijas galapatēriņš aviācijā pārsniegs 6,18 % (4,12 % Maltā un Kiprā):

Galapatēriņš aviācijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Samazinājums, piemērojot aviācijas ierobežojumu (7) (5. panta 6. punkts)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējais patēriņš pēc aviācijas ierobežojuma piemērošanas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

2015

2016

2017

2018

2019

2020

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

atsauces scenārijs

papildu energoefektivitāte

1.

Apsilde un dzesēšana (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Elektroenerģija (4)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Transports atbilstīgi 3. panta 4. punkta a) apakšpunktam (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Enerģijas bruto galapatēriņš (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aprēķina tikai tad, ja paredzams, ka enerģijas galapatēriņš aviācijā pārsniegs 6,18 % (4,12 % Maltā un Kiprā):

Galapatēriņš aviācijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Samazinājums, piemērojot aviācijas ierobežojumu (7) (5. panta 6. punkts)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējais patēriņš pēc aviācijas ierobežojuma piemērošanas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.   ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS MĒRĶI UN DATU LĪKNES

3.1.   Valsts vispārējais mērķis

2.   tabula

Valsts vispārējais mērķis no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram bruto enerģijas galapatēriņā 2005. un 2020. gadam (skaitliskās vērtības noteiktas Direktīvas 2009/28/EK I pielikuma A daļā)

A.

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā, 2005. gads (S2005) (%)

 

B.

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā, 2020. gads (S2020) (%)

 

C.

Paredzamais kopējais koriģētais enerģijas patēriņš 2020. gadā (no 1. tabulas pēdējās ailes) (tūkst. tonnu)

 

D.

Paredzamais no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas emerģijas daudzums atbilstīgi 2020. gada mērķim (aprēķina kā B × C) (tūkst. tonnu)

 

Dalībvalstis var izmantot Direktīvas 2009/28/EK 6., 7., 8. un 11. pantā paredzētos elastības pasākumus, tādējādi daļu sava atjaunojamās enerģijas patēriņa ieskaitot citas dalībvalsts mērķu izpildē vai citas valsts atjaunojamo energoresursu patēriņu ieskaitot savu mērķu izpildē. Vēl var izmantot no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas fizisku importu no trešām valstīm atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 9. un 10. pantam.

Aplēses par atjaunojamās enerģijas potenciālu valstī var pievienot pielikumā.

Pielikumā var pievienot arī valsts enerģijas mērķa izpildei paredzētos atjaunojamās enerģijas mērķus reģionālā līmenī, lielākajās pilsētās vai nozīmīgās energointensīvās nozarēs.

3.2.   Nozaru mērķi un datu līknes

Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 1. punktu dalībvalstīm jānosaka mērķi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram 2020. gadā šādās nozarēs:

apsilde un dzesēšana,

elektroenerģija,

transports.

Visu trīs nozaru mērķu kopsummai, ko izsaka kā prognozēto daudzumu tūkstošos tonnu, ieskaitot plānoto elastības pasākumu ietekmi, jābūt vismaz vienādai ar paredzamo enerģijas daudzumu, kas saražots no atjaunojamajiem energoresursiem un atbilst dalībvalsts 2020. gada mērķim (kā ierakstīts 2. tabulas pēdējā ailē).

Norādot transporta nozares mērķi, jāņem vērā Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta prasība par 10 % īpatsvaru atjaunojamās enerģijas izmantojumam transportā. Jāievēro, ka atbilstības aprēķins 3. panta 4. punkta mērķim atšķiras no aprēķina, ko izmanto, lai noteiktu transporta nozares ieguldījumu dalībvalsts vispārējā valsts mērķa izpildē.

Attiecībā uz transporta mērķi (nevis vispārējo mērķi):

no naftas produktiem saucējā ierēķina tikai benzīnu un dīzeļdegvielu. Tas nozīmē, ka petroleja/reaktīvo dzinēju degviela, ko izmanto aviācijā, un mazuts, ko izmanto kuģniecībā, netiek ieskaitīts (taču aprēķinos ņem vērā dīzeļdegvielu, ko izmanto dažu veidu vilcienos un dažos iekšzemes ūdeņu transportlīdzekļos),

biodegvielu no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla skaitītājā rēķina divkāršā apjomā,

autotransportlīdzekļu izmantotajai elektroenerģijai, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, gan skaitītājā, gan saucējā piemēro koeficientu 2,5.

Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta c) apakšpunts paredz – lai aprēķinātu elektroenerģijas daļu, kas saražota no atjaunojajiem energoresursiem un patērēta elektriskajos transportlīdzekļos, dalībvalstis var izmantot Kopienas no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daļu vai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daļu konkrētā valstī, kas noteikta divus gadus pirms attiecīgā gada. Lai noteiktu, kāds no atjaunojamajiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai ir vidējais īpatsvars Kopienā, dalībvalstis var izmantot Eiropas Komisijas sagatavotos turpmākās attīstības scenārijus  (8).

Dalībvalstīm ne vien jānosaka 2020. gada mērķi katrā nozarē, bet arī jāraksturo prognozētā līkne, kas atspoguļo atjaunojamās enerģijas izmantojuma pieaugumu katrā nozarē no 2010. līdz 2020. gadam. Nozaru atjaunojamās enerģijas mērķus elektroenerģijai, apsildei un dzesēšanai, kā arī nozaru attīstības līknes norāda kā aptuvenas aplēses.

Dalībvalstis sniedz minēto informāciju 3. tabulā.

Aizpildot tabulu, aicinām dalībvalstis ņemt vērā prognozētā atjaunojamās enerģijas izmantojuma detalizētāku sadalījumu, kā redzams 9. tabulā. Sagatavojot 3. tabulu, izmanto 4.a un 4.b aprēķinu tabulu.

Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstis sagatavo prognozes par elastības pasākumu izmantojumu un paziņo tās Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim. Aizpildot attiecīgās 4.a tabulas ailes, aicinām dalībvalstis izmantot minētās prognozes. Taču dalībvalstīm rīcības plānā nav jānorāda precīzi tie paši skaitļi, kas ierakstīti prognozēs. Korekcija var, piemēram, atspoguļot no citu dalībvalstu prognozēm iegūto informāciju.

3.   tabula

Valsts 2020. gada mērķis un paredzamās attīstības līkne attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā

(Sagatavojot 3. tabulu, izmanto 4.a un 4.b aprēķinu tabulu)

(%)

 

2005

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

AE-apsilde un dzesēšana (9)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AE-elektroenerģija (10)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AE-transports (11)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējais AE īpatsvars (12)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tostarp no sadarbības mehānisma  (13)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārpalikums sadarbības mehānismam  (13)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Atbilstoši direktīvas I pielikuma B daļai

 

 

2011-2012

2013-2014

2015-2016

2017-2018

 

2020

 

 

S2005 + 20 %

(S2020-S2005)

S2005 + 30 %

(S2020-S2005)

S2005 + 45 %

(S2020-S2005)

S2005 + 65 %

(S2020-S2005)

 

S2020

AE minimālā līkne (14)

 

 

 

 

 

 

 

 

AE minimālā līkne (tūkst. tonnu)

 

 

 

 

 

 

 

 

4.a   tabula

Aprēķinu tabula par katras nozares atjaunojamās enerģijas ieguldījumu enerģijas galapatēriņā

(tūkst. tonnu)

 

2005

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

A.

Paredzamais AE bruto galapatēriņš apsildē un dzesēšanā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Paredzamais no AE ražotas elektroenerģijas bruto galapatēriņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Paredzamais no AE ražotas enerģijas galapatēriņš transportā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Paredzamais kopējais AE patēriņš (15)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.

Paredzamais AE pārvedums uz citām dalībvalstīm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Paredzamais AE pārvedums no citām dalībvalstīm un trešām valstīm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Paredzamais AE patēriņš attiecībā pret mērķi D – E + F

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


4.b   tabula

Aprēķinu tabula atjaunojamās enerģijas īpatsvaram transportā

(tūkst. tonnu)

 

2005

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

C.

Paredzamais AE patēriņš transportā (16)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

H.

Paredzamais no AE ražotas elektroenerģijas patēriņš transportā (17)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

I.

Paredzamais tādas biodegvielas patēriņš transportā, kas ražota no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla (17)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

J.

Paredzamā AE daļa transportā attiecībā pret AE transporta mērķi C + (2,5 – 1) × H + (2 – 1 ) × I

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.   PASĀKUMI MĒRĶU SASNIEGŠANAI

4.1.   Pārskats par visām politikas jomām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu

5.   tabula

Visu rīcībpolitiku un pasākumu pārskats

Pasākuma nosaukums un atsauce

Pasākuma veids (18)

Gaidāmie rezultāti (19)

Mērķa grupa un/vai darbības joma (20)

Esošs vai plānots

Pasākuma sākuma un beigu datums

1.

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.2.   Konkrēti pasākumi Direktīvas 2009/28/EK 13., 14., 16. un 17. līdz 21. panta prasību izpildei

4.2.1.    Administratīvas procedūras un apkārtnes plānošana (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punkts)

Atbildot uz jautājumiem, dalībvalstīm jāraksturo pašreizējie valsts, reģionālie un vietējie (pašvaldību) noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas, apsildei un dzesēšanai izmantojamās enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu vai citiem enerģijas produktiem un attiecībā uz saistīto pārvades un sadales tīklu infrastruktūru. Ja procedūru samērīguma un vajadzīguma nodrošināšanai nepieciešami turpmāki pasākumi, dalībvalstīm jāizklāsta arī plānotā noteikumu pārskatīšana, sagaidāmie rezultāti un iestāde, kas atbild par pārskatīšanu. Ja informācija attiecas uz konkrētu tehnoloģiju, norādiet to. Ja būtiska loma ir reģionālajām/vietējām pašvaldībām, raksturot to.

a)

Uzskaitīt pašreizējos valsts un attiecīgā gadījumā reģionālos tiesību aktus, kas attiecas uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām un apkārtnes plānošanu un ko piemēro ražotnēm un saistītai pārvades un sadales tīkla infrastruktūrai:

b)

Attiecīgā(-ās) ministrija(-as)/iestāde(-es) un tās(-o) uzdevumi/pilnvaras:

c)

Noteikumus paredzēts pārskatīt, ieviešot Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punktā minētos piemērotos pasākumus, līdz [datums]

d)

Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums:

e)

Vai ir konstatēti nevajadzīgi šķēršļi vai nesamērīgas prasības attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas, apsildē un dzesēšanā izmantotas enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu vai citiem enerģijas produktiem un attiecībā uz saistīto pārvades un sadales tīklu infrastruktūru? Ja ir, tad kādi?

f)

Kurš pārvaldes līmenis (vietējais, reģionālais vai valsts) atbild par atjaunojamās enerģijas iekārtu atļauju izsniegšanu, sertificēšanu un licencēšanu un par apkārtnes (teritorijas) plānošanu? (Ja tas ir atkarīgs no iekārtas veida, raksturot sīkāk.) Ja ir iesaistīts vairāk nekā viens līmenis, kā notiek dažādu līmeņu darba koordinēšana? Kā turpmāk paredzēts pilnveidot dažādu atbildīgo iestāžu darba koordinēšanu?

g)

Kā tiek panākts, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu pieejama plaša informācija par atļauju izsniegšanas, sertifikācijas un licencēšanas pieteikumu apstrādi un par piedāvāto palīdzību? Kādu informāciju un palīdzību pieteikšanās procesā var saņemt potenciālie jaunu atjaunojamās enerģijas iekārtu pieteikumu iesniedzēji?

h)

Kā tiek veicināta horizontāla koordinācija starp dažādām administratīvām iestādēm, kas atbild par atsevišķām daļām atļaujas izdošanas procesā? Cik procedūras posmi vajadzīgi, lai saņemtu galīgo atļauju vai licenci? Vai visus posmus koordinē “vienas pieturas aģentūra”? Vai ir iepriekš zināmi pieteikumu apstrādes termiņi? Kāds ir vidējais laikposms, kurā tiek pieņemts lēmums par pieteikumu?

i)

Vai atļauju izsniegšanas procesā tiek ņemtas vērā dažādu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju īpatnības? Ja tiek ņemtas vērā, raksturot sīkāk, kā tas notiek. Ja ne – vai ir plānots tās turpmāk ņemt vērā?

j)

Vai pastāv īpašas procedūras, piemēram, vienkārša paziņošana, attiecībā uz mazām decentralizētām iekārtām (piemēram, saules baterijas uz ēkām vai biomasas katli ēkās)? Ja tādas ir, raksturojiet procedūras posmus. Vai noteikumi ir plaši pieejami iedzīvotājiem? Kur tos publicē? Vai turmāk ir plānots ieviest vienkāršas paziņošanas procedūras? Ja ir plānots, tad uz kādām iekārtām/sistēmām tās attieksies? (Vai ir iespējama neto uzskaite?)

k)

Kur ir publicēti maksājumi, kas jāveic, iesniedzot pieteikumus jaunu iekārtu atļauju izsniegšanai/licencēšanai? Vai šie maksājumi ir saistīti ar atļauju izsniegšanas administratīvajām izmaksām? Vai tiek plānots grozīt šos maksājumus?

l)

Vai vietējām un reģionālajām administratīvajām iestādēm ir pieejamas oficiālas norādes par rūpniecības un dzīvojamo rajonu plānošanu, projektēšanu, būvniecību un atjaunošanu, lai uzstādītu ierīces un sistēmas, kas elektroenerģijai, siltumapgādei un dzesēšanai, tostarp centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai, izmanto atjaunojamos energoresursus? Ja šādu oficiālu norāžu nav vai tās nav pietiekamas, kā un kad šis jautājums tiks atrisināts?

m)

Vai notiek speciālas mācības darbiniekiem, kas apstrādā atjaunojamās enerģijas iekārtu atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas pieteikumus?

4.2.2.    Tehniskās specifikācijas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 2. punkts)

a)

Vai atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām jāatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem, lai tās kvalificētos atbalsta shēmām? Ja tā ir, uz kurām iekārtām un kādiem kvalitātes standartiem šīs prasības attiecas? Vai pastāv valsts vai reģionālie standarti, kas pārsniedz Eiropas standartu prasības?

4.2.3.    Ēkas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 3. punkts)

Aprakstot atjaunojamo energoresursu izmantojuma pieaugumu ēkās, neierēķina atjaunojamās elektroenerģijas piegādi no valsts tīkla. Šī sadaļa attiecas uz atsevišķu ēku vietējās siltumapgādes vai elektroapgādes palielinājumu. Var ņemt vērā tiešo siltuma piegādi ēkās, izmantojot centralizēto siltumapgādi vai dzesēšanu.

a)

Atsauce uz pašreizējiem valsts un reģionāliem tiesību aktiem (ja tādi ir) un vietējo tiesību aktu kopsavilkums attiecībā uz atjaunojamo avotu enerģijas īpatsvara pieaugumu ēku sektorā:

b)

Atbildīgā(-ās) ministrija(-as)/iestāde(-es):

c)

Noteikumi tiks pārskatīti (ja paredzēts) līdz [datums]

d)

Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu kopsavilkums:

e)

Vai būvniecības noteikumos un kodeksos ir noteikts minimālais līmenis atjaunojamās enerģijas izmantojumam? Kādas ir šīs prasības, un uz kādu ģeogrāfisko teritoriju tās attiecas? (Kopsavilkums.) Kādi šajos kodeksos ietverti pasākumi nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantojuma īpatsvara pieaugumu ēku sektorā? Kas turpmāk tiek plānots saistībā ar šīm prasībām/pasākumiem?

f)

Kāds atjaunojamās enerģijas izmantojuma pieaugums tiek plānots līdz 2020. gadam? (Ja iespējams, izdalīt dzīvojamo sektoru (vienģimenes un daudzdzīvokļu), komercsektoru, sabiedriskās ēkas un rūpniecību.) (Atbildot uz šo jautājumu, var izmantot 6. tabulu. Datus var sniegt par katru gadu vai par noteiktiem gadiem. Jāietver gan no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas apsildē un dzesēšanā izmantotas enerģijas, gan elektroenerģijas patēriņš.)

6.   tabula

Paredzamais atjaunojamās enerģijas īpatsvars ēku sektorā

(%)

 

2005

2010

2015

2020

Dzīvojamais sektors

 

 

 

 

Komercpatērētāji

 

 

 

 

Sabiedriskās ēkas

 

 

 

 

Rūpniecība

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

g)

Vai valsts politika paredz minimālās atjaunojamās enerģijas izmantojuma prasības jaunām un atjaunojamām ēkām? Ja paredz, kādas ir šīs prasības? Ja ne – kā šāda iespēja tiks izskatīta līdz 2015. gadam?

h)

Kā tiek plānots panākt, lai sabiedriskās ēkas valsts, reģionālā un vietējā līmenī rādītu priekšzīmi atjaunojamās enerģijas iekārtu izmantojumam vai kļūtu par “nulles enerģijas” ēkām no 2012. gada? (Ņemot vērā Ēku energoefektivitātes direktīvas prasības.)

i)

Kā tiek veicināts energoefektīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantojums ēkās? (Šādi pasākumi var attiekties uz biomasas katliem, siltumsūkņiem un saules siltumenerģijas iekārtām, kas atbilst ekomarķējuma prasībām vai citiem valsts vai Kopienas mēroga standartiem (sal. ar 13. panta 6. punkta tekstu).)

4.2.4.    Noteikumi par informāciju (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 1., 2. un 4. punkts)

Raksturot pašreizējās un plānotās informācijas kampaņas un programmas, plānoto pārskatīšanu un gaidāmos rezultātus. Dalībvalstīm arī jānorāda, kura iestāde atbild par programmu uzraudzību un rezultātu novērtēšanu. Ja būtiska loma ir reģionālajām/vietējām pašvaldībām, raksturot to.

a)

Atsauce uz pašreizējiem valsts un/vai reģionāliem tiesību aktiem (ja ir), kas attiecas uz Direktīvas 2009/28/EK 14. pantā minētajām informācijas prasībām:

b)

Iestāde(-es), kas atbild par informācijas izplatīšanu valsts/reģionālajā/vietējā līmenī:

c)

Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums:

d)

Norādīt, kā visiem interesentiem (patērētājiem, būvniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem, attiecīgo iekārtu un transportlīdzekļu piegādātājiem) tiek sniegta informācija par atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijai, apsildei un dzesēšanai un transportam. Kas atbild par šīs informācijas atbilstību un publicēšanu? Vai pastāv atsevišķi informācijas resursi konkrētām mērķgrupām, piemēram, galapatērētājiem, būvniekiem, nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem un mākleriem, uzstādītājiem, arhitektiem, lauksaimniekiem, atjaunojamo enerģiju izmantojošu iekārtu piegādātājiem, publiskajai pārvaldei? Vai patlaban notiek informācijas kampaņas un ir izveidoti pastāvīgi informācijas centri, vai šādi pasākumi tiek plānoti turpmāk?

e)

Kas ir atbildīgs par to, ka tiek publicēta informācija par tādu iekārtu un sistēmu ieguvumiem, izmaksām un energoefektivitāti, kas apsildei, dzesēšanai un elektroenerģijai izmanto atjaunojamos enerģijas resursus? (Iekārtas vai sistēmas piegādātājs, sabiedriska iestāde vai kāds cits.)

f)

Kādā veidā plānotāji un arhitekti saņem norādes, kas palīdz rūpniecības vai dzīvojamo teritoriju plānošanā, projektēšanā, būvniecībā un renovēšanā optimāli kombinēt atjaunojamos energoresursus, energoefektīvas tehnoloģijas un centralizētu siltumapgādi un dzesēšanu? Kas par to atbild?

g)

Raksturot esošās un plānotās informācijas un izglītības kampaņas, kas iedzīvotājiem palīdz izzināt atjaunojamās enerģijas attīstības un izmantošanas priekšrocības un noskaidrot praktiskus jautājumus. Kā šo programmu izstrādē un pārvaldīšanā piedalās reģionālās un vietējās iestādes/organizācijas?

4.2.5.    Uzstādītāju sertificēšanas shēmas (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punkts)

a)

Atsauce uz pašreizējiem valsts un/vai reģionāliem tiesību aktiem (ja ir), kas attiecas uz Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punktā minēto sertificēšanu vai līdzvērtīgām kvalifikācijas sistēmām:

b)

Iestāde(-es), kas atbild par maza izmēra biomasas katlu un krāšņu, saules fotoelektrisko un termālo sistēmu, sekli ieraktu ģeotermisko sistēmu un siltumsūkņu uzstādītājiem paredzētu sertificēšanas shēmu izveidošanu un apstiprināšanu līdz 2012. gadam:

c)

Vai šādas sertificēšanas shēmas/kvalifikācijas sistēmas jau darbojas? Ja darbojas, raksturot tās.

d)

Vai informācija par šīm shēmām ir publiski pieejama? Vai tiek publicēti saraksti ar sertifikāciju vai kvalifikāciju saņēmušiem uzstādītājiem? Kur tos publicē? Vai pastāv arī citas shēmas, ko uzskata par līdzvērtīgām valsts/reģionālajai shēmai?

e)

Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums

4.2.6.    Elektroenerģijas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 1. punkts un 3. līdz 6. punkts)

Jāizklāsta ne vien pašreizējā situācija un esošais regulējums, bet arī plānotās darbības un tiesību aktu pārskatīšanas, par to veikšanu atbildīgās iestādes un gaidāmie rezultāti.

a)

Atsauce uz pašreizējiem valsts tiesību aktiem, kuros noteiktās prasības attiecas uz energotīkliem (16. pants):

b)

Kā tiek nodrošināta pārvades un sadales tīklu attīstība, lai integrētu paredzēto atjaunojamās elektroenerģijas apjomu, vienlaikus saglabājot elektroenerģijas sistēmas darbības drošību? Kā šī prasība tiek iestrādāta pārvades un sadales operatoru periodiskajos tīkla plānos?

c)

Kāda loma ir intelektiskajiem tīkliem, informācijas tehnoloģijas instrumentiem un uzglabāšanas iekārtām? Kā tiks nodrošināta to attīstība?

d)

Vai tiek plānots palielināt starpsavienojumu jaudu ar kaimiņvalstīm? Ja jā – uz kuriem starpsavienojumiem, kādu jaudu un termiņu tas attiecas?

e)

Kā tiek saīsināti tīkla infrastruktūras atļauju izsniegšanas termiņi? Kāda situācija ir patlaban, cik ilgs laiks vajadzīgs apstiprinājuma saņemšanai? Kā to plānots uzlabot? (Izklāstīt pašreizējo situāciju un attiecīgos tiesību aktus, konstatētos trūkumus, kas palēnina procesu, kā arī plānoto procedūras vienkāršošanu, norādot ieviešanas termiņu un gaidāmos rezultātus.)

f)

Kā tiek nodrošināta koordinācija starp tīkla infrastruktūras apstiprinājumu un citām administratīvajām plānošanas procedūrām?

g)

Vai jaunām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ir prioritāras pieslēguma tiesības vai rezervētas pieslēguma jaudas?

h)

Vai pastāv atjaunojamās enerģijas iekārtas, kas ir gatavas pieslēgties tīklam, bet nav pieslēgtas tīkla jaudas ierobežojumu dēļ? Ja jā – kas ir darīts, lai šo situāciju atrisinātu, un kad risinājums ir gaidāms?

i)

Vai pārvades un sadales sistēmu operatori izstrādā un publisko noteikumus attiecībā uz izmaksu sadali un segšanu saistībā ar tehniskiem pielāgojumiem? Kur tos publicē? Kā tiek panākts, lai šo noteikumu pamatā būtu objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši kritēriji? Vai pastāv īpaši noteikumi ražotājiem, kuri atrodas nomaļos reģionos un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu? (Izmaksu segšanas noteikumi paredz, kādu izmaksu daļu sedz ražotājs, kurš vēlas pievienoties, un kādu – pārvades vai sadales sistēmu operators. Izmaksu sadales noteikumi paredz, kā vajadzīgās izmaksas sadala starp secīgi pieslēgtiem ražotājiem, kas gūst priekšrocības no attiecīgā jaudas palielinājuma vai jaunu līniju izveides.)

j)

Izklāstīt, kā pieslēguma un tehnisko pielāgojumu izmaksas tiek sadalītas starp ražotājiem un/vai pārvades un/vai sadales sistēmu operatoriem. Kā pārvades un sadales sistēmu operatori var atgūt šīs investīcijas? Vai ir plānots grozīt pašreizējos izmaksu segšanas noteikumus? Kādas izmaiņas tiek plānotas, un kādi ir gaidāmie rezultāti? (Tīkla pieslēguma izmaksas var sadalīt dažādi. Dalībvalstis izvēlas vienu variantu vai vairāku variantu kombināciju. Pieslēguma izmaksu “deep” jeb “pamatīgajā” variantā par to iekārtu atbildīgais, kurā ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, maksā vairākas ar tīkla infrastruktūru saistītas izmaksu pozīcijas (pieslēgums tīklam, tīkla jaudas palielinājums, tīkla paplašinājums). Otrs pieslēguma izmaksu sadales variants ir “shallow” jeb “vienkāršais”: par ražotni atbildīgais sedz tikai tīkla pieslēguma izmaksas, bet nemaksā par jaudas palielinājumu un tīkla paplašinājumu, ko iestrādā tīkla tarifos un tādējādi sedz patērētāji. Vēl pastāv variants socializēt visas pieslēguma izmaksas un iekļaut tās tīkla tarifos.)

k)

Vai pastāv noteikumi par izmaksu sadali starp sākotnēji un vēlāk pieslēgtiem ražotājiem? Ja nepastāv – kā tiek ņemtas vērā vēlāk pieslēgto ražotāju gūtās priekšrocības?

l)

Kā tiks nodrošināts, ka pārvades un sadales sistēmu operatori jauniem ražotājiem, kas vēlas pieslēgties, sniedz vajadzīgo informāciju par izmaksām, precīziem pieteikumu apstrādes termiņiem un aptuveniem tīkla pieslēgšanās termiņiem?

4.2.7.    Elektroenerģijas tīkla darbība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 2. punkts un 7. un 8. punkts)

a)

Kā pārvades un sadales sistēmu operatori garantē no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas pārvadi un sadali? Vai tiek nodrošināta prioritāra vai garantēta pieeja?

b)

Kā tiek nodrošināts, ka, izvietojot elektroenerģijas ražošanas iekārtas, priekšroka ir tādām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus?

c)

Kādi ar tīkla un tirgus darbību saistīti pasākumi tiek veikti, lai mazinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas izplatības ierobežojumus? Kādi pasākumi tiek plānoti, un kad paredzēts tos īstenot? (Tirgus un tīkla pasākumi, kas ļauj integrēt dažādus resursus, ietver, piemēram, šādus: reālajam laikam pietuvināta tirdzniecība (pāreja no nākamās dienas uz vienas dienas prognozēšanu un ģeneratoru vadību), tirgus zonu apvienošana, pietiekamas pārrobežu starpsavienojumu jaudas un tirdzniecības nodrošināšana, labāka sadarbība starp blakus esošu sistēmu operatoriem, labāku komunikācijas un vadības instrumentu izmantošana, patēriņa vadība un aktīva patērētāju dalība tirgos (izmantojot divpusējas komunikācijas sistēmas – viedā uzskaite), decentralizētas ražošanas attīstība un uzkrāšanas iespējas pie patērētājiem (piemēram, elektriskie automobiļi), aktīvi pārvaldot sadales tīklus (viedie tīkli).)

d)

Vai energoregulators ir informēts par šiem pasākumiem? Vai tā pilnvarās ietilpst šo pasākumu pārraudzība un izpildes nodrošināšana?

e)

Vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotnes ir integrētas elektroenerģijas tirgū? Izklāstīt, kā tas notiek. Kādus pienākumus ražotnēm uzliek līdzdalība elektroenerģijas tirgū?

f)

Kādi noteikumi attiecas uz pārvades un sadales tarifu aprēķinu, ko maksā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotnes?

4.2.8.    Biogāzes integrācija dabasgāzes tīklā (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 7. punkts un 9. un 10. punkts)

a)

Kā tiek nodrošināts, ka pārvades un sadales tarifu aprēķins nediskriminē gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem?

b)

Vai ir izvērtēta vajadzība paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai vienkāršotu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas gāzes integrāciju? Kāds ir vērtējuma rezultāts? Ja vērtējums vēl nav veikts, vai tas tiek plānots?

c)

Vai attiecībā uz biogāzi tiek publicēti tehniski noteikumi par tīkla pieslēgumu un pieslēguma tarifi? Kur tos publicē?

4.2.9.    Centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 11. punkts)

a)

Novērtēt nepieciešamību būvēt jaunu centralizētu apsildes un dzesēšanas infrastruktūru, kurā izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem ražotu enerģiju, lai sasniegtu valsts 2020. gada mērķi. Ņemot vērā šo vērtējumu, vai tiek plānots turpmāk veicināt minēto infrastruktūru? Kāds ir liela apjoma biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas iekārtu paredzamais ieguldījums centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās?

4.2.10.    Biodegvielas un citi bioloģiskie šķidrie kurināmie – ilgtspējības kritēriji un atbilstības verificēšana (Direktīvas 2009/28/EK 17. līdz 21. pants)

Šajā valsts rīcības plāna sadaļā jāizklāsta dalībvalsts stratēģija attiecībā uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritērijiem un atbilstības verificēšanu.

a)

Kā valsts līmenī tiks ieviesti biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritēriji? (Vai tiks īstenoti kādi tiesību akti? Kāda būs institucionālā organizācija?)

b)

Kā tiks panākts tas, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ierēķina atjaunojamās enerģijas valsts mērķa izpildē, atjaunojamās enerģijas valsts saistību izpildē un/vai kas var pretendēt uz finansiālu atbalstu, atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem? (Vai tiks noteikta valsts iestāde/organizācija, kas atbild par kritēriju ievērošanas pārraudzību/verificēšanu?)

c)

Ja kritēriju izpildi pārraudzīs valsts iestāde/organizācija, vai šī iestāde/organizācija jau ir izveidota? Ja ir, precizējiet. Ja nav – kad tiek plānots to izveidot?

d)

Sniegt informāciju par valsts tiesību aktiem, kas regulē teritorijas zonēšanu, un valsts zemes reģistru, ar kuru palīdzību verificē atbilstību Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. līdz 5. punktam. Kā ekonomikas dalībnieki var piekļūt šai informācijai? (Sniegt informāciju par spēkā esošajiem noteikumiem un dažādiem zemes statusiem, piemēram, bioloģiskās daudzveidības teritorija, aizsargājama teritorija utt., un norādīt kompetento valsts iestādi, kas pārraudzīs zemes reģistru un zemes statusa izmaiņas.)

e)

Norādīt, pēc kādas valsts, Eiropas vai starptautiskas sistēmas klasificē aizsargājamās teritorijas.

f)

Kāda ir procedūra zemes statusa maiņai? Kas valsts līmenī pārrauga un ziņo par zemes statusa izmaiņām? Cik bieži tiek atjaunināts teritorijas zonējuma reģistrs (ik mēnesi, gadu, divus gadus utt.)?

g)

Kā valsts līmenī tiek verificēta atbilstība labai lauksaimniecības un vides praksei un citām savstarpējās atbilstības prasībām (saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 6. punktu)?

h)

Vai tiek plānots palīdzēt izveidot brīvprātīgu “sertifikācijas” shēmu vai shēmas biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējībai saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 4. punkta otro daļu? Ja tiek, tad kā tas notiks?

4.3.   Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem

Atbalsta shēmas var būt regulatīvas un paredzēt mērķus un/vai saistības. Tajās var sniegt finansiālu atbalstu investīcijām vai ražotnes darbībai. Atbalsta shēmas var attiekties uz neregulatīviem un tieši nefinansējošiem pasākumiem, piemēram, informācijas kampaņām vai izglītošanu. Tā kā šādi pasākumi apskatīti jau iepriekš, šeit norādīt galvenokārt regulatīvus un finanšu pasākumus.

Izklāstīt spēkā esošās shēmas, norādot atsauci uz tiesību aktu, informāciju par shēmu, tās ilgumu (precizējot sākuma datumu un beigu termiņu), novēroto ietekmi; paskaidrot, vai un kad ir plānotas reformas vai turpmākas shēmas. Kādi rezultāti tiek gaidīti?

Regulējums

Regulējumā var noteikt mērķi(-us) un saistības. Ja minētās saistības ir noteiktas, norādīt šādu informāciju:

a)

Kāds ir šo saistību/mērķa juridiskais pamats?

b)

Vai pastāv mērķi konkrētām tehnoloģijām?

c)

Kādas saistības/mērķi gadā ir noteikti? (Atsevišķi katrai tehnoloģijai)

d)

Kam saistības ir jāizpilda?

e)

Kādas ir sekas, ja tās neizpilda?

f)

Vai pastāv izpildes pārraudzības mehānisms?

g)

Vai pastāv saistību/mērķu grozīšanas mehānisms?

Finansiāls atbalsts

Finansiālu atbalstu var klasificēt dažādi. Piemēri: finansiāls investīciju atbalsts, kapitāla piešķīrumi, aizdevumi ar mazu procentu likmi, atbrīvojums no nodokļiem vai nodokļu samazinājums, konkursu shēmas, atjaunojamās enerģijas saistības ar zaļajiem sertifikātiem vai bez tiem (tirgojami zaļie sertifikāti), iepirkuma tarifi, piemaksas, brīvprātīgas shēmas.

Par katru izmantoto shēmu sniegt sīku aprakstu, atbildot uz šādiem jautājumiem:

a)

Shēmas nosaukums un īss apraksts

b)

Vai shēma ir brīvprātīga vai obligāta?

c)

Kurš pārvalda shēmu? (Īstenotāja iestāde, pārraudzītāja iestāde)

d)

Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka valsts mērķa izpildei ir pieejami vajadzīgie līdzekļi?

e)

Kā shēmā tiek risināti ilgtermiņa drošības jautājumi?

f)

Vai shēma tiek periodiski pārskatīta? Kādi ir atgriezeniskās saites vai korekcijas mehānismi? Kā shēma līdz šim ir optimizēta?

g)

Vai atbalsts atšķiras atkarībā no tehnoloģijas?

h)

Kādi rezultāti tiek gaidīti enerģijas ražošanas ziņā?

i)

Vai atbalsts ir atkarīgs no energoefektivitātes kritēriju izpildes?

j)

Vai pasākums ir spēkā? Kādi valsts tiesību akti to regulē?

k)

Vai shēma ir plānota, nevis patlaban spēkā esoša? Kad tā sāks darboties?

l)

Kāds ir shēmas sākuma datums un beigu termiņš (ilgums)?

m)

Vai pretendēšanai ir noteikts sistēmas maksimālais vai minimālais lielums?

n)

Vai vienu projektu var atbalstīt ar vairāk nekā vienu atbalsta pasākumu? Kurus pasākumus var izmantot kopā?

o)

Vai pastāv reģionālas/vietējas shēmas? Ja jā, izklāstīt sīkāk pēc tiem pašiem kritērijiem.

Jautājumi par finansiālu atbalstu investīcijām:

a)

Kādu atbalstu shēmas ietvaros piešķir? (Subsīdijas, kapitāla piešķīrumi, aizdevumi ar mazu procentu likmi, atbrīvojums no nodokļiem vai nodokļu samazinājums, nodokļu atmaksa)

b)

Kas var pretendēt uz atbalstu? Vai tas ir paredzēts konkrētai tehnoloģijai vai tehnoloģijām?

c)

Vai pieteikumus pieņem un apstiprina nepārtraukti vai arī periodiski tiek izsludināta pieteikšanās? Ja pieteikšanās ir periodiska, cik bieži un ar kādiem nosacījumiem tā notiek?

Jautājumi par tirgojamiem sertifikātiem:

a)

Vai ir noteikts obligātais īpatsvars kopējā piegādē elektroenerģijai, ko ražo no atjaunojamajiem energoresursiem?

b)

Uz ko šīs saistības attiecas?

c)

Vai pastāv kvotas konkrētām tehnoloģijām?

d)

Uz kādām tehnoloģijām shēma attiecas?

e)

Vai ir atļauta starptautiska sertifikātu tirdzniecība? Ar kādiem nosacījumiem?

f)

Vai ir noteikta minimālā cena?

g)

Vai ir noteiktas sankcijas par neizpildi?

h)

Kāda ir vidējā sertifikātu cena? Vai tā ir publiski pieejama? Kur?

i)

Kāda ir sertifikātu tirdzniecības shēma?

j)

Cik ilgi ražotne shēmā var piedalīties?

Jautājumi par fiksētajiem iepirkuma tarifiem:

a)

Kādi ir nosacījumi fiksētā tarifa saņemšanai?

b)

Vai ir noteikts maksimālais ierobežojums gadā saražotajai elektroenerģijai vai uzstādītajai jaudai, pretendējot uz tarifu?

c)

Vai shēma attiecas uz konkrētu tehnoloģiju? Kāds katrai tehnoloģijai ir tarifa līmenis?

d)

Vai pastāv citi tarifu diferencējoši kritēriji?

e)

Uz cik ilgu laiku fiksētie tarifi tiek garantēti?

f)

Vai shēma paredz tarifu korekciju?

Jautājumi par iepirkuma piemaksām:

a)

Kādi ir nosacījumi piemaksas saņemšanai?

b)

Vai ir noteikts maksimālais ierobežojums gadā saražotajai elektroenerģijai vai uzstādītajai jaudai, pretendējot uz piemaksu?

c)

Vai tā ir alternatīva fiksētajam tarifam?

d)

Vai shēma attiecas uz konkrētu tehnoloģiju? Kāds katrai tehnoloģijai ir piemaksas līmenis?

e)

Vai piemaksai ir minimālais un/vai maksimālais ierobežojums? Norādīt, kāds.

f)

Uz cik ilgu laiku piemaksa tiek garantēta?

g)

Vai shēma paredz tarifu korekciju?

Jautājumi par konkursiem:

a)

Cik bieži un par kādu apjomu konkursi tiek izsludināti?

b)

Uz kurām tehnoloģijām tie attiecas?

c)

Vai tie ir sasaistīti ar tīkla attīstību?

4.4.   Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā

Izmantot 4.3. sadaļas struktūru un atbildēt uz tajā sniegtajiem jautājumiem par atbalsta pasākumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantojumu apsildē un dzesēšanā. Papildus norādīt šādu informāciju:

a)

Kā atbalsta shēmas, kas attiecas uz atjaunojamo elektroenerģiju, veicina atjaunojamos energoresursus izmantojošu koģenerāciju?

b)

Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, kuru nodrošina atjaunojamie energoresursi?

c)

Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta maza mēroga centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, kuru nodrošina atjaunojamie energoresursi?

d)

Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana apsildē un dzesēšanā rūpnieciskām vajadzībām?

4.5.   Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē

Izmantot 4.3. sadaļas struktūru un atbildēt uz tajā sniegtajiem jautājumiem par atbalsta pasākumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantojumu transporta nozarē. Atsevišķi izdalīt transporta veidus, piemēram, autotransportu, citu sauszemes transportu. Papildus norādīt šādu informāciju:

a)

Kādas saistības/mērķi gadā ir noteikti? (Atsevišķi katrai degvielai vai tehnoloģijai)

b)

Vai atbalsts atšķiras atkarībā no degvielas veida vai tehnoloģijas? Vai pastāv īpašs atbalsts biodegvielām, kas atbilst direktīvas 21. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem?

4.6.   Pasākumi no biomasas ražotas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai

Biomasa ir nozīmīgs primārās enerģijas veids visās trīs nozarēs – apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā. Lai varētu plānot enerģijas galapatēriņu un tā veidu savstarpējo ietekmi, kā arī mijdarbību ar citiem neenerģētikas sektoriem, vajadzīga biomasas valsts stratēģija. Tāpēc dalībvalstīm jāizvērtē savas valsts potenciāls un iekšzemes un importēto biomasas resursu intensīvākas mobilizācijas iespējas. Jāanalizē ietekme uz citiem neenerģētikas sektoriem (piemēram, pārtikas un dzīvnieku barības nozare, celulozes un papīra nozare, būvniecība, mēbeļu ražošana utt.) un mijdarbība ar tiem.

4.6.1.    Biomasas piedāvājums – gan iekšzemē, gan tirdzniecība

Šajā sadaļā dalībvalstis izvērtē savā valstī pieejamo biomasu un nepieciešamību importēt.

Jānošķir biomasa (A) no mežsaimniecības – (1) tiešā piegāde un (2) netiešā piegāde; (B) no lauksaimniecības un zivsaimniecības – (1) tiešā piegāde un (2) blakusprodukti/pārstrādāti laukaugi; (C) no atkritumiem – (1) bioloģiski noārdāmā cieto sadzīves atkritumu frakcija un (2) bioloģiski noārdāmā cieto rūpniecības atkritumu frakcija un (3) notekūdeņu dūņas. Obligāti jāsniedz dati par minētajām pirmajām kategorijām; sīkāku informāciju norāda pēc izvēles. Apkopotajiem datiem jāatspoguļo šādas kategorijas un jāsniedz informācija 7. tabulā izdalītajās pozīcijās. Norādīt importu (ES un ārpus ES) un eksportu (ja iespējams, ES un ārpus ES).

Jāņem vērā, ka koksnes šķeldu, briketes un granulas mežsaimniecība var piegādāt tieši vai netieši. Ja tabulā ietver informāciju par granulām, jānorāda, vai izejmateriāls ir tieši vai netieši piegādāts.

Attiecībā uz biogāzi un biodegvielām 7. tabulā norāda jēlmateriāla daudzumu, nevis apstrādātās izejvielas. Importa un eksporta gadījumā biodegvielu biomasas izejvielu daudzumu novērtēt ir sarežģīti un jāizmanto aptuvenas aplēses. Ja informāciju par importu sniedz, pamatojoties uz datiem par ievesto biodegvielu, tas jānorāda tabulā.

7.   tabula

Biomasas piegāde 2006. gadā

Izcelsmes sektors

 

Iekšzemes resursu apjoms (21)

Imports

Eksports

Neto apjoms

Saražotā primārā enerģija

(tūkst. tonnu)

ES

ārpus ES

ES/ārpus ES

A.

Biomasa no mežsaimniecības (22)

No kuras:

 

 

 

 

 

 

1)

Koksnes biomasa, ko enerģijas ražošanai tieši piegādā no mežiem un citām ar kokaugiem klātām platībām

 

 

 

 

 

 

Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, izejvielas var izdalīt šādās kategorijās:

a)

cirsmas

b)

cirsmu atliekas (galotnes, zari, mizas, celmi)

c)

ainavu veidošanas atliekas (koksnes biomasa no parkiem, dārziem, alejām, krūmiem)

d)

citi (precizēt)

 

 

 

 

 

 

2)

Koksnes biomasas netiešā piegāde enerģijas ražošanai

 

 

 

 

 

 

Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi:

a)

gateru, kokapstrādes, mēbeļu ražošanas atliekas (mizas, skaidas)

b)

celulozes un papīra rūpniecības blakusprodukti (melnais atsārms, taleļļa)

c)

pārstrādāts koksnes kurināmais

d)

pēcpatēriņa otrreizējās pārstrādes koksne (otrreizējās pārstrādes koksne enerģijas ražošanai, mājsaimniecības atkritumu koksne)

e)

citi (precizēt)

 

 

 

 

 

 

B.

Biomasa no lauksaimniecības un zivsaimniecības

No kuras:

 

 

 

 

 

 

1)

Enerģijas ražošanai tieši piegādātas lauksaimniecības kultūras un zivsaimniecības produkti

 

 

 

 

 

 

Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi:

a)

laukaugi (graudaugi, eļļas augi, cukurbietes, skābbarības kukurūza)

b)

stādījumi

c)

koki ar īsu cirtes apriti

d)

citas energokultūras (zālaugi)

e)

aļģes

f)

citi (precizēt)

 

 

 

 

 

 

2)

Lauksaimniecības blakusprodukti/apstrādātas atliekas un zivsaimniecības blakusprodukti, ko izmanto enerģijas ražošanai

 

 

 

 

 

 

Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi:

a)

salmi

b)

mēsli

c)

dzīvnieku tauki

d)

gaļa un kaulu milti

e)

raušu blakusprodukti (tostarp eļļas sēklas un olīveļļas rauši enerģijas ieguvei)

f)

augļu biomasa (tostarp čaumalas un kodoli)

g)

zivsaimniecības blakusprodukti

h)

vīnogu, olīvkoku, augļu koku izgriezumi

i)

citi (precizēt)

 

 

 

 

 

 

C.

Biomasa no atkritumiem

No kuras:

 

 

 

 

 

 

1)

Bioloģiski noārdāmā cieto sadzīves atkritumu frakcija, tostarp bioatkritumi (bioloģiski noārdāmie dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu radītie pārtikas un virtuves atkritumi, šā paša veida atkritumi, ko rada pārtikas pārstrādātāji) un poligonu gāze

 

 

 

 

 

 

2)

Bioloģiski noārdāmā rūpniecības atkritumu frakcija (tostarp papīrs, kartons, paletes)

 

 

 

 

 

 

3)

Notekūdeņu dūņas

 

 

 

 

 

 

Izklāstīt datu aprēķinos izmantoto pārrēķina koeficientu/aprēķinu metodi, pieejamos resursus pārrēķinot primārajā enerģijā.

Norādīt, kas tika izmantots par pamatu cieto sadzīves un rūpniecības atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas aprēķinam.

7.a tabulā ierakstīt prognozēto biomasas enerģijas izmantojumu 2015. un 2020. gadā. (Izmantojot 7. tabulā norādītās kategorijas.)

7.a   tabula

Prognozētais biomasas iekšzemes piedāvājums 2015. un 2020. gadā

Izcelsmes sektors

2015

2020

Paredzamais iekšzemes resursu daudzums

Saražotā primārā enerģija

(tūkst. tonnu)

Paredzamais iekšzemes resursu daudzums

Saražotā primārā enerģija

(tūkst. tonnu)

A.

Biomasa no mežsaimniecības

1)

Koksnes biomasa, ko enerģijas ražošanai tieši piegādā no mežiem un citām ar kokaugiem klātām platībām

 

 

 

 

2)

Koksnes biomasas netiešā piegāde enerģijas ražošanai

 

 

 

 

B.

Biomasa no lauksaimniecības un zivsaimniecības

1)

Enerģijas ražošanai tieši piegādātas lauksaimniecības kultūras un zivsaimniecības produkti

 

 

 

 

2)

Lauksaimniecības blakusprodukti/pārstrādātas atliekas un zivsaimniecības blakusprodukti, ko izmanto enerģijas ražošanai

 

 

 

 

C.

Biomasa no atkritumiem

1)

Bioloģiski noārdāmā cieto sadzīves atkritumu frakcija, tostarp bioatkritumi (bioloģiski noārdāmie dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu radītie pārtikas un virtuves atkritumi, šā paša veida atkritumi, ko rada pārtikas pārstrādātāji) un poligonu gāze

 

 

 

 

2)

Bioloģiski noārdāmā rūpniecības atkritumu frakcija (tostarp papīrs, kartons, paletes)

 

 

 

 

3)

Notekūdeņu dūņas

 

 

 

 

Cik liela nozīme prognozēs līdz 2020. gadam ir importētajai biomasai? Norādīt paredzamo daudzumu tūkstošos tonnu un iespējamās valstis, no kurām importē.

Papildus šai informācijai, izmantojot nākamo tabulu, aprakstiet, kā patlaban lauksaimniecības zeme tiek izmantota enerģijas ražošanai.

8.   tabula

Lauksaimniecības zemes izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai 2006. gadā

(ha)

Lauksaimniecības zemes izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai

Platība

1.

Zeme, ko aizņem koki ar īsu cirtes apriti (vītoli, papeles)

 

2.

Zeme, ko aizņem citas enerģijas kultūras, piemēram, stiebrzāles (miežabrālis, klūdziņu prosa, miskantes), sorgo

 

4.6.2.    Pasākumi biomasas pieejamības palielināšanai, ņemot vērā citus biomasas lietotājus (lauksaimniecība un mežsaimniecības apakšnozares)

Jaunu biomasas avotu mobilizācija

a)

Norādīt, kāda zemes platība ir degradēta.

b)

Norādīt, cik ir neizmantotas aramzemes.

c)

Vai tiek plānoti pasākumi, lai veicinātu neizmantotas aramzemes, degradētas zemes u. tml. platību izmantošanu enerģijas ražošanas vajadzībām?

d)

Vai tiek plānota pieejamo primāro izejvielu (piemēram, dzīvnieku mēslu) izmantošana enerģijas ražošanas vajadzībām?

e)

Vai pastāv rīcībpolitika biogāzes ražošanas un izmantošanas veicināšanai? Kādi izmantošanas veidi (vietējā/centralizētā siltumapgāde, biogāzes tīkls, integrācija dabasgāzes tīklā) tiek veicināti?

f)

Kādi pasākumi tiek plānoti mežu apsaimniekošanas metožu pilnveidošanai, lai maksimāli palielinātu ilgtspējīgu biomasas ieguvi no mežiem? (23) Kā tiks pilnveidota mežu apsaimniekošana, lai nodrošinātu turpmāku pieaugumu? Kādi pasākumi ir plānoti, lai maksimāli palielinātu jau esošās un pieejamās biomasas ieguvi?

Ietekme uz citām nozarēm

a)

Kā tiks uzraudzīts tas, kā biomasas izmantošana enerģijas ražošanas vajadzībām ietekmē pārējos lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorus? Kāda ir šī ietekme? (Ja iespējams, sniegt informāciju arī par kvantitatīvo ietekmi.) Vai tiek plānots šo ietekmi uzraudzīt turpmāk?

b)

Kā tiek prognozēta citu lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru attīstība, kas var ietekmēt izmantojumu enerģijas ražošanas vajadzībām? (Piemēram, vai augstāka efektivitāte/ražīgums var palielināt vai samazināt enerģijas ražošanai pieejamo blakusproduktu daudzumu?)

4.7.   Plānotie statistiskie pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu un plānotā dalība kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm

Šajā sadaļā jāizklāsta, kā tiek plānots izmantot sadarbības mehānismus dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šīs informācijas sagatavošanai jāizmanto Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 3. punktā minētais prognožu dokuments.

4.7.1.    Procedūras jautājumi

a)

Izklāstīt valsts procedūras (katru posmu), kas ir vai tiks izveidotas statistiskiem pārvedumiem vai kopīgiem projektiem (tostarp norādot atbildīgās iestādes un kontaktpunktus).

b)

Aprakstīt, kādā veidā privātais sektors var ierosināt kopīgu projektu ar dalībvalstīm vai trešām valstīm un piedalīties šādos projektos.

c)

Norādīt kritērijus, pēc kuriem nosaka, kad izmantojami statistiskie pārvedumi vai kopīgi projekti.

d)

Ar kāda mehānisma palīdzību citas ieinteresētās dalībvalstis tiks iesaistītas kopīgā projektā?

e)

Vai jūs gribētu piedalīties kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm? Cik lielu uzstādīto jaudu/cik gadā saražotās elektroenerģijas/siltumenerģijas jūs plānojat atbalstīt? Kā tiks nodrošinātas atbalsta shēmas šādiem projektiem?

4.7.2.    No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija, ko var pārdalīt citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni

Vajadzīgo informāciju ierakstīt 9. tabulā.

4.7.3.    Paredzamais kopīgu projektu potenciāls

a)

Kādos sektoros kopīgiem projektiem jūs varat piedāvāt atjaunojamās enerģijas izmantojuma attīstību savā teritorijā?

b)

Vai ir noteikta attīstāmā tehnoloģija? Kāds ir uzstādītās jaudas/gadā saražotās elektroenerģijas/siltumenerģijas apjoms?

c)

Kā tiks noteikti kopīgu projektu objekti? (Piemēram, vai objektu var ieteikt pašvaldības vai investori?) Vai var piedalīties visi projekti neatkarīgi no atrašanās vietas?)

d)

Vai jums ir informācija par kopīgu projektu potenciālu citās dalībvalstīs vai trešās valstīs? (Kādā nozarē? Kāda jauda? Kāds ir plānotais atbalsts? Uz kādām tehnoloģijām tas attiecas?)

e)

Vai jūs dodat priekšroku konkrētai tehnoloģijai? Kurai?

4.7.4.    No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamais pieprasījums, ko paredzēts apmierināt, neizmantojot vietējo produkciju

Vajadzīgo informāciju ierakstīt 9. tabulā.

9.   tabula

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija vai deficīts [dalībvalstī], ko var pārdalīt uz/no citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni

(tūkst. tonnu)

 

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Prognožu dokumentā paredzētā pārprodukcija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VRPAEJ paredzētā pārprodukcija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Prognožu dokumentā paredzētais deficīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VRPAEJ paredzētais deficīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.   VĒRTĒJUMI

5.1.   Kopējais ieguldījums no katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta jomā

Katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas ieguldījumu, sasniedzot indikatīvās starpposma līknes rādītājus un 2020. gada mērķus elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta nozarē, aprēķina, izklāstot iespējamu nākotnes scenāriju, bet nav vajadzīgs obligāti noteikt mērķi vai saistības konkrētai tehnoloģijai.

Elektroenerģijas jomā katrai tehnoloģijai norāda prognozēto (kopējo) uzstādīto jaudu (MW) un saražoto apjomu gadā (GWh). Hidroenerģijai nodala ražotnes, kas mazākas par 1 MW, ražotnes, kuru uzstādītā jauda ir starp 1 un 10 MW, un ražotnes virs 10 MW. Saules enerģijas datus sadala atsevišķi fotoelementu saules enerģijai un koncentrētai saules enerģijai. Vēja enerģijas datus norāda atsevišķi par sauszemes un jūras ražotnēm. Elektroenerģijas ražošanā no biomasas izdala cieto, gāzveida un šķidro biomasu.

Vērtējot apsildes un dzesēšanas sektoru, ģeotermālās, saules, siltumsūkņu un biomasas tehnoloģijām sniedz gan uzstādītās jaudas, gan saražotās enerģijas aprēķinus, biomasu sīkāk sadalot kā cieto, gāzveida un šķidro biomasu. Jānovērtē, kāds īpatsvars paredzams centralizētās siltumapgādes ražotnēm, kas izmanto atjaunojamos energoresursus,

Dažādu tehnoloģiju ieguldījumu transporta sektora atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā norāda, izdalot parasto biodegvielu (bioetanolu un biodīzeļdegvielu), biodegvielu no atkritumiem un atliekām, biodegvielu no nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla, biogāzi, elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem un atjaunojamās enerģijas izcelsmes ūdeņradi.

Pēc tabulas var norādīt prognozes par konkrētu tehnoloģiju izmantojuma attīstību pa reģioniem, ja šādi aprēķini ir pieejami.

10.a   tabula

Prognozētais kopējais ieguldījums (uzstādītā jauda, bruto saražotā elektroenerģija) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas jomā, 2010–2014

 

2005

2010

2011

2012

2013

2014

MW

GWh

MW

GWh

MW

GWh

MW

GWh

MW

GWh

MW

GWh

Hidroenerģija:

1MW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1MW–10 MW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10MW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tostarp hidroakumulācijas stacijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ģeotermālā enerģija

Saules enerģija:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

fotoelementi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

koncentrēta saules enerģija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēja enerģija:

sauszemes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

jūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biomasa:

cietā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

biogāze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

bioloģiskie šķidrie kurināmie  (24)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tostarp koģenerācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


10.b   tabula

Prognozētais kopējais ieguldījums (uzstādītā jauda, bruto saražotā elektroenerģija) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas jomā, 2015–2020

 

2015

2016

2017

2018

2019

2020

MW

GWh

MW

GWh

MW

GWh

MW

GWh

MW

GWh

MW

GWh

Hidroenerģija:

1MW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1MW–10 MW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10MW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tostarp hidroakumulācijas stacijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ģeotermālā enerģija

Saules enerģija:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

fotoelementi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

koncentrēta saules enerģija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēja enerģija:

sauszemes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

jūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biomasa:

cietā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

biogāze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

bioloģiskie šķidrie kurināmie  (25)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tostarp koģenerācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


11.   tabula

Prognozētais kopējais ieguldījums (enerģijas galapatēriņš  (26) ) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru apsildē un dzesēšanā, 2010–2020

(tūkst. tonnu)

 

2005

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Ģeotermālā enerģija (neskaitot zemas temperatūras ģeotermālo enerģiju siltumsūkņiem)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saules enerģija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biomasa:

cietā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

biogāze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

bioloģiskie šķidrie kurināmie  (27)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Siltumsūkņu atjaunojamā enerģija:

tostarp aerotermālā

tostarp ģeotermālā

tostarp hidrotermālā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tostarp centralizētā siltumapgāde  (28)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tostarp biomasa mājsaimniecībās  (29)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


12.   tabula

Prognozētais kopējais ieguldījums no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru transportā, 2010–2020  (30)

(tūkst. tonnu)

 

2005

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Bioetanols un bio-ETBE

Tostarp biodegvielas  (31) atbilstoši 21. panta 2. punktam)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tostarp imports  (32)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biodīzeļdegviela

Tostarp biodegvielas  (31) atbilstoši 21. panta 2. punktam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tostarp imports  (33)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ūdeņradis no atjaunojamajiem resursiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atjaunojama elektroenerģija

Tostarp autotransports

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tostarp cits transports

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi (piemēram, biogāze, augu eļļa utt.) – precizēt

Tostarp biodegvielas  (31) atbilstoši 21. panta 2. punktam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.2.   Kopējais energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu ieguldījums, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, siltumapgādes, dzesēšanas un transporta jomā

Atbildi uz šo jautājumu ierakstīt 2. nodaļas 1. tabulā.

5.3.   Ietekmes novērtējums (Nav obligāts)

13.   tabula

Atjaunojamās enerģijas politikas atbalsta pasākumu izmaksu un ieguvumu aplēses

Pasākums

Paredzamais atjaunojamās enerģijas izmantojums

(tūkst. tonnu)

Paredzamās izmaksas (EUR) – norādīt termiņus

Prognozētais simltumnīcefekta gāzu samazinājums katrai gāzei

(t/gadā)

Paredzamās jaunās darba vietas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.4.   Atjaunojamo energoresursu valsts rīcības plāna sagatavošana un īstenošana

a)

Kā reģionālās/vietējās pašvaldības un iestādes iesaistītās ša rīcības plāna sagatavošanā? Vai tika iesaistīti arī citi interesenti?

b)

Vai ir plānots izstrādāt reģionālās/vietējās atjaunojamās enerģijas stratēģijas? Ja jā, paskaidrot sīkāk. Ja attiecīgie uzdevumi ir deleģēti reģionālajam/vietējam līmenim, ar kādu mehānismu nodrošina atbilstību valsts mērķim?

c)

Kāda sabiedriskā apspriešanās tika veikta rīcības plāna sagatavošanā?

d)

Norādīt kontaktpunktu/iestādi, kas jūsu valstī atbild par atjaunojamās enerģijas rīcības plāna īstenošanu.

e)

Vai pastāv uzraudzības sistēma atjaunojamās enerģijas rīcības plāna īstenošanas uzraudzībai, tostarp atsevišķu pasākumu un instrumentu indikatori? Ja pastāv, paskaidrot sīkāk.


(1)  OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.

(2)  Šiem energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu aprēķiniem jāatbilst citiem attiecīgiem aprēķiniem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, jo īpaši rīcības plāniem, ko paredz Energoefektivitātes pakalpojumu direktīva un Ēku energoefektivitātes direktīva. Ja minētajos rīcības plānos izmantotas citas mērvienības, jānorāda izmantotie pārrēķina koeficienti.

(3)  Visu enerģijas veidu galapatēriņš, izņemot elektroenerģiju, ko neizmanto transportam, plus siltumenerģijas pašpatēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas stacijās un siltumenerģijas zudumi tīklos (2. pozīcija “Uzņēmums izlieto savām vajadzībām” un 11. pozīcija “Piegādes un sadales zudumi” Regulā (EK) Nr. 1099/2008 (23.–24. lpp.).

(4)  Bruto elektroenerģijas patēriņš ir valsts bruto elektroenerģijas ražošana, tostarp pašražošana, kam pieskaitīts importētais daudzums un no kā atņemts eksportētais daudzums.

(5)  Transporta patēriņš, kas definēts Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Aprēķinot autotransportā izmantoto atjaunojamo elektroenerģiju, izmanto reizinājuma koeficientu 2,5, kā norādīts Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

(6)  Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 2. panta f) punktu. Ietver enerģijas galapatēriņu, zudumus tīklos un siltumenerģijas un elektroenerģijas pašpatēriņu elektrostacijās un siltumstacijās (NB! Neietver elektroenerģijas patēriņu hidroakumulācijas elektrostacijās un elektriskajos katlos, un siltumsūkņos centralizētās siltumapgādes objektos).

(7)  Saskaņā ar 5. panta 6. punktu patēriņu aviācijā aprēķinos ietver tikai līdz 6,18 % (Kopienas vidējais) – attiecībā uz Kipru un Maltu 4,12 % – enerģijas bruto galapatēriņa.

(8)  Kā piemēru var minēt scenāriju, kas izklāstīts dokumenta “Appendixes to Model-based Analysis of the 2008 EU Policy Package on Climate Change and Renewables” 4. pielikumā 287. lappusē, sk. http://ec.europa.eu/environment/climat/pdf/climat_action/analysis_appendix.pdf. Minētajā scenārijā ES27 vidējais rādītājs no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas īpatsvaram bruto elektroenerģijas ražošanā 2010., 2015. un 2020. gadā ir attiecīgi 19,4 %, 24,6 % un 32,4 %.

(9)  Atjaunojamās enerģijas īpatsvars apsildē un dzesēšanā: apsildei un dzesēšanai izmantotās no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas bruto galapatēriņš (kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 4. punktā), dalīts ar enerģijas bruto galapatēriņu apsildē un dzesēšanā. 4.a tabulas A rindu dala ar 1. tabulas 1. rindu.

(10)  Atjaunojamās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā: no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas bruto galapatēriņš (kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā), dalīts ar elektroenerģijas bruto galapatēriņu. 4.a tabulas B rindu dala ar 1. tabulas 2. rindu.

(11)  Atjaunojamās enerģijas īpatsvars transportā: no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas galapatēriņš transportā (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta 5. punktu), ko dala ar šādu degvielu patēriņu transportā – 1) benzīns, 2) dīzeļdegviela, 3) biodegviela autotransportā un dzelzceļa transportā un 4) elektroenerģija sauszemes transportā (kā atspoguļots 1. tabulas 3. rindā). 4.b tabulas J rindu dala ar 1. tabulas 3. rindu.

(12)  Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā. 4.a tabulas G rindu dala ar 1. tabulas 4. rindu.

(13)  Procentu punktos no kopējā atjaunojamo energoresursu īpatsvara.

(14)  Kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK I pielikuma B daļā.

(15)  Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punktā paredzēts, ka gāzi, elektroenerģiju un ūdeņradi, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, ņem vērā tikai vienu reizi. Dubulta uzskaite nav atļauta.

(16)  Ieskaitot AER, ko izmanto transportā, – tostarp elektroenerģiju, ūdeņradi un gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem – un neieskaitot biodegvielas, kas neatbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar 5. panta 1. punkta pēdējo daļu). Norādīt faktiskās vērtības bez reizinājuma koeficientiem.

(17)  Norādīt faktiskās vērtības bez reizinājuma koeficientiem.

(18)  Norādīt, vai pasākums ir (galvenokārt) regulatīva, finansiāla vai neregulatīva (piemēram, informācijas kampaņa) rakstura.

(19)  Gaidāmais rezultāts – tendences maiņa, uzstādītā jauda (MW; t/g.), saražotā enerģija (tūkst. tonnu).

(20)  Pasākuma mērķauditorija: investori, galalietotāji, publiskā pārvalde, plānotāji, arhitekti, uzstādītāji utt. vai attiecīgā darbības joma/nozare: biodegvielas ražošana, dzīvnieku mēslu izmantošana enerģētikā utt.

(21)  Resursu apjoms, attiecībā uz A kategoriju un tās apakškategorijām izteikts m3 (ja nav iespējams, izteikts citās piemērotās vienībās) un attiecībā uz B un C kategoriju un to apakškategorijām izteikts tonnās.

(22)  Biomasa no mežsaimniecības ietver arī biomasu no nozarēm, kuru pamatā ir mežsaimniecība. Mežsaimniecības biomasas kategorijā apstrādātu cieto kurināmo, piemēram, šķeldu, granulas un briketes, norāda attiecīgajā izcelsmes apakškategorijā.

(23)  Ieteikumi atrodas Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas ad hoc II darba grupas 2008. gada jūlija ziņojumā on Mobilisation and efficient use of wood and wood residues for energy generation. Ziņojumu var lejuplādēt no šādas tīmekļa vietnes: http://ec.europa.eu/agriculture/fore/publi/sfc_wgii_final_report_072008_en.pdf

(24)  Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).

(25)  Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).

(26)  Tiešais patēriņš un centralizētā siltumapgāde, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 4. punktā.

(27)  Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).

(28)  Centralizētā siltumapgāde un/vai dzesēšana kopējā atjaunojamās siltumapgādes un dzesēšanas patēriņā.

(29)  Kopējā atjaunojamās siltumapgādes un dzesēšanas patēriņā.

(30)  Ņem vērā tikai biodegvielas, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).

(31)  Biodegvielas, kas definētas Direktīvas 2009/28/EK 21. panta 2. punktā.

(32)  No visa bioetanola/bio-ETBE daudzuma.

(33)  No kopējā biodīzeļdegvielas daudzuma.


15.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/63


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 13. jūlijs),

ar ko izvirza Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas Uzraudzības padomes dalībnieka ar pieredzi sabiedriskajā politikā kandidatūru

(2009/549/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) grāmatvedības tehniskajai komitejai ir jāsniedz atbalsts un konsultācijas Komisijai starptautisko grāmatvedības standartu novērtēšanā. Šo uzdevumu pilda Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG).

(2)

EFRAG 2001. gadā izveidoja Eiropas organizācijas, kas pārstāv finanšu pārskatu sniegšanā iesaistītās puses (finanšu pārskatu sniedzējus, investorus un grāmatvežus).

(3)

Kopš EFRAG vadības struktūras reformas EFRAG Uzraudzības padomē ietilpst četri sabiedriskās politikas pārstāvji, kurus īpaši izraugās, pamatojoties uz viņu pieredzi sabiedriskās politikas veidošanā valsts vai Eiropas līmenī. Saskaņā ar EFRAG statūtu, kas ir spēkā no 2009. gada 11. jūnija, 1. pielikuma 3.2. iedaļu šo sabiedriskās politikas pārstāvju kandidātus izvirza Komisija. EFRAG Uzraudzības padomes locekļus ieceļ EFRAG Ģenerālā asambleja.

(4)

Pēc publiska uzaicinājuma iesniegt pieteikumus (2) Komisija ir izraudzījusies vienu kandidātu, kurš ieceļams par EFRAG Uzraudzības padomes dalībnieku ar pieredzi sabiedriskajā politikā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Komisija ar šo izvirza Pedro SOLBES kunga kandidatūru iecelšanai par EFRAG Uzraudzības padomes dalībnieku ar pieredzi sabiedriskajā politikā.

Briselē, 2009. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā

Charlie McCREEVY

Komisijas loceklis


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV C 74, 28.3.2009., 61. lpp.