14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/1

(1)

Jāņem vērā dzīves dārdzības izmaiņas ārpuskopienas valstīs un no 2008. gada 1. jūlija attiecīgi jānosaka korekcijas koeficienti trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam, ko izmaksā darba vietas valsts valūtā.

(2)

Korekcijas koeficienti, ko piemēro maksājumiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 624/2008 (2), var palielināt vai samazināt atalgojumu ar atpakaļejošu datumu.

(3)

Ja jaunie korekcijas koeficienti palielina atalgojumu, jāparedz izmaksas ar atpakaļejošu spēku.

(4)

Ja jaunie korekcijas koeficienti samazina atalgojumu, jāparedz pārmaksātās summas atgūšana par laikposmu no 2008. gada 1. jūlija līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

(5)

Jāparedz, ka iespējamo pārmaksas atgūšanu var attiecināt ne vairāk kā uz sešu mēnešu laikposmu pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas un ka pārmaksu var atgūt ne ilgāk kā divpadsmit mēnešos no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, līdzīgi kā attiecībā uz korekcijas koeficientiem, ko Kopienā piemēro Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku atalgojumam un pensijām,

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/8

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2783/75 (1975. gada 29. oktobris) par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu (2) ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Uz ovalbumīnu, kas nav iekļauts Līguma I pielikumā, neattiecas Līguma noteikumi par lauksaimniecību, bet uz olu dzeltenumu tie attiecas.

(3)

Šajā sakarā veidojas situācija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt kopējās lauksaimniecības politikas efektivitāti olu nozarē.

(4)

Līdzsvarota risinājuma panākšanai būtu jāizveido tāda vienota sistēma ovalbumīna tirdzniecībai, kura atbilstu jau izveidotajai olu tirdzniecības sistēmai. Ir jāpaplašina šīs sistēmas piemērošana, to attiecinot arī uz laktalbumīnu, kas daudzos gadījumos izmantojams kā ovalbumīna aizstājējs.

(5)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (4), Kopienā izveidota olu tirgus kopīga organizācija.

(6)

Ņemot vērā albumīnu saistību ar olām, arī albumīnu tirdzniecības sistēmai būtu jāatbilst spēkā esošajai sistēmai attiecībā uz olām.

(7)

Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā Kopiena ir risinājusi sarunas par dažādiem nolīgumiem. Vairāki no šiem nolīgumiem skar lauksaimniecību, jo īpaši Lauksaimniecības nolīgums (5).

(8)

Lauksaimniecības nolīgums prasa aizliegt mainīgo ievedmuitu, kā arī pārējos pasākumus un importa maksājumus. Muitas nodokļu likmes, kas ir piemērojamas lauksaimniecības produktiem saskaņā ar Lauksaimniecības nolīgumu, būtu jāietver kopējā muitas tarifā.

(9)

Ovalbumīna cenas parasti mainās tāpat kā olu cenas, kas Kopienas tirgū un pasaules tirgū ir atšķirīgas. Olu cena un pārstrādes izmaksas nav vienīgie faktori, kas nosaka albumīna cenu pasaules tirgū. Lai nodrošinātu nepieciešamā līmenī aizsardzību pret tarifikācijas nelabvēlīgo ietekmi uz tirgu, Lauksaimniecības nolīgums ļauj piemērot papildu ievedmuitu strikti noteiktos apstākļos, bet tikai produktiem, uz kuriem attiecas tarifikācija.

(10)

Lauksaimniecības nolīgums paredz virkni tarifu kvotu saskaņā ar vienošanos par tūlītēju un obligātu pieejamību. Nosacījumi, ar kādiem piemērojamas šādas kvotas, ir izklāstīti Lauksaimniecības nolīgumā. Ņemot vērā kvotu lielo daudzumu un lai nodrošinātu to, ka tās piešķir pēc iespējas efektīvi, Komisijas pienākums būtu tās atvērt un pārvaldīt saskaņā ar vadības procedūru.

(11)

Ciešās ekonomiskās saistības dēļ starp dažādiem olu produktiem ovalbumīnam un laktalbumīnam jānosaka tirdzniecības standarti, kas iespējami tuvu atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā minētajiem produktu tirdzniecības standartiem.

(12)

Saskaņā ar olu tirgus kopīgo organizāciju vienīgi Padomes kompetencē ir neatļaut izmantot muitas režīmu “ievešana pārstrādei”. Ekonomiskajos apstākļos, kas izriet no Lauksaimniecības nolīguma, var rasties vajadzība strauji reaģēt uz tirgus problēmām, kuras var radīt iepriekšminētā režīma piemērošana. Šajā sakarā Komisijai būtu jāuzliek par pienākumu veikt neatliekamus pasākumus, kas ierobežoti laikā,

a)

produktus, kuriem saskaņā ar Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu uzliek papildu ievedmuitu;

b)

pārējos kritērijus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 1. punkta piemērošanu saskaņā ar Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu.

a)

metode, kas balstās uz hronoloģisko secību, kādā saņemti pieteikumi (“rindas kārtības” princips);

b)

metode, pēc kuras kvotas piešķir proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem pieteikumu iesniegšanas brīdī (izmantojot “vienlaicīgās izskatīšanas” metodi);

c)

metode, kas balstās uz tradicionālo tirdzniecības praksi (izmantojot “tradicionālo klientu/jauno pienācēju” metodi).

a)

garantijas, kas skar produkta pamatīpašības un izcelsmi;

b)

atzīšanas procedūru dokumentam, kuru izmanto a) apakšpunktā minēto garantiju apliecināšanai; un

c)

nosacījumus, ar kādiem izsniedz importa licences, un to derīguma termiņu.

a)

iekasēt jebkādu maksu, kas ir līdzvērtīga muitas nodoklim;

b)

ieviest jebkādu kvantitatīvu ierobežojumu vai veikt jebkādu pasākumu, kam ir līdzvērtīgas sekas.

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/14

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/16

(1)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) 2004. gadā ieviesa nodalījumu jēdzienu tās Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (2) (“kodekss”) nodaļā par zonēšanu un reģionalizāciju.

(2)

Kodeksa 4.3. nodaļā zonu noteikšana un nodalīšana aprakstītas kā “procedūras, ko valsts īsteno saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, lai savas valsts teritorijā definētu dažādu dzīvnieku veselības statusu apakšpopulācijas, slimību kontrolei un/vai starptautiskās tirdzniecības nolūkos”. Lai gan telpiskiem apsvērumiem un labai pārvaldībai ir svarīga nozīme abu jēdzienu piemērošanā, zonējums attiecas uz dzīvnieku apakšpopulāciju, ko galvenokārt definē pēc ģeogrāfiskā principa (izmantojot dabas, mākslīgās vai juridiskās robežas), bet nodalījums attiecas uz dzīvnieku apakšpopulāciju, ko galvenokārt definē ar bioloģisko drošību saistīta vadības un lopkopības prakse.

(3)

Turklāt 4.4. nodaļā par nodalījumu izmantošanu paredzēta strukturēta sistēma un nodalījumu atzīšana valstu iekšienē. Nodalījumu var veidot vairāki uzņēmumi, un to var apstiprināt noteiktai dzīvnieku slimībai(-ām), kas balstās uz detalizētu un dokumentētu bioloģiskās drošības plānu, kas sagatavots un īstenots attiecīgajai(-ām) slimībai(-ām). Sākotnējo nodalījuma apstiprināšanu vēlams veikt no slimības brīvā valstī, teritorijā vai zonā, pirms konkrētas(-u) slimības(-u) uzliesmojuma. Tas ir īpaši svarīgi ļoti lipīgu slimību gadījumā kā, piemēram, augsti patogēnā putnu gripa. Uzliesmojuma gadījumā nodalījumus var izmantot, lai atvieglotu tirdzniecību.

(4)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu stratēģiju dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.–2013. gadam saskaņā ar principu “Profilakse ir labāka nekā ārstēšana” (3) (“Jaunā stratēģija dzīvnieku veselības jomā”) nosaka dzīvnieku veselības politikas virzienu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Jaunās dzīvnieku veselības stratēģijas mērķis ir vairāk koncentrēties uz profilakses pasākumiem, slimību uzraudzību, kontroli un pētījumiem, lai samazinātu saslimstību ar dzīvnieku slimībām un mazinātu uzliesmojumu ietekmi, kad tie notiek.

(5)

Bioloģiskajai drošībai ir svarīga loma jaunajā dzīvnieku veselības stratēģijā. Bez tam nodalījumi rosinās Kopienas lauksaimniekus piemērot bioloģiskās drošības pasākumus, jo nodalījumi veicinās drošu tirdzniecību un dos skaidras priekšrocības lauksaimniekiem, vienlaikus ļaujot novērst dzīvnieku slimības.

(6)

Tāpēc šajā regulā jāparedz noteikumi nodalījumu apstiprināšanai, apturēšanai un apstiprināšanas atsaukšanai attiecībā uz putnu gripu. Šādos noteikumos jāņem vērā kodekss, lai putnu gripas apkarošanā īstenotu vienotu pieeju, vienlaikus ņemot vērā apstiprināto nodalījumu noteikto veselības statusu.

(7)

Direktīvā 2005/94/EK paredzēti konkrēti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu noteikšanu, un obligātie kontroles pasākumi un pārvietošanas ierobežojumi, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā starp mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem. Daži no šiem pasākumiem piemērojami mājputnu nodalījumos vai citu nebrīvē turētu putnu nodalījumos, kā tas noteikts minētajā Direktīvā.

(8)

Direktīva 2005/94/EK sniedz mājputnu nodalījumu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumu definīciju un arī paredz, ka šajos nodalījumos var piemērot papildu bioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu putnu gripas izplatīšanos.

(9)

Direktīva 2005/94/EK paredz, ka dalībvalstis īsteno uzraudzības programmas, lai noteiktu infekcijas ar putnu gripas vīrusa apakštipiem H5 un H7 izplatību dažādu sugu mājputniem. Šajā nolūkā dalībvalstīs katru gadu apstiprina obligātas putnu gripas uzraudzības programmas. Tādēļ nodalījumu apstiprināšanai dalībvalstī jābūt pakļautai attiecīgās dalībvalsts valsts uzraudzības programmai.

(10)

Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/437/EK, ar ko apstiprina Padomes Direktīvā 2005/94/EK paredzēto putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (4), nosaka diagnostikas procedūras, paraugu ņemšanas metodes un kritērijus laboratorijas testu rezultātu novērtēšanai, lai apstiprinātu putnu gripas uzliesmojumu. Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu konsekvenci šajā jomā, šīs procedūras un metodes jāievēro saistībā ar nodalījumu.

(11)

Lai atvieglotu procedūru izmantošanu elektroniskā veidā starp dalībvalstīm un lai nodrošinātu pārredzamību un saprotamību, ir svarīgi, ka informācija par apstiprinātajiem nodalījumiem, kā arī par katru piešķiršanu, apturēšanu vai anulēšanu visefektīvākajā veidā ir pieejama visā Kopienā. Tādēļ dalībvalstīm jāizveido internetā izvietojamas informācijas lapas, kas satur šādu informāciju, un Komisijas tīmekļa vietnē jābūt saitēm uz šīm lapām.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

“bioloģiskās drošības plāns” ir visi bioloģiskās drošības pasākumi, ko īsteno saimniecību līmenī;

2)

“kopēja bioloģiskās drošības vadības sistēma” ir:

3)

“nodalījuma vadītājs” ir persona, kura ir atbildīga par nodalījumu, īpaši saistībā ar 3., 4. un 5. pantu, un šī persona:

4)

“izejas saimniecība” ir saimniecība, no kuras mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus vai to dienu vecus cāļus vai inkubējamas vai galda olas (turpmāk “preces”) ir paredzēts pārvietot ārpus nodalījuma;

5)

“piegādātāja saimniecība” ir saimniecība, no kuras preces ir paredzētas izejas saimniecībai vai jebkurai citai saimniecībai nodalījumā;

6)

“visas iesaistītās puses” ir nodalījuma vadītāji, uzņēmēji, tostarp pārtikas un barības nozares uzņēmēji, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (5) 3. panta 3. un 6. punktā, dzīvnieku īpašnieki un turētāji, zāļu ražotāji, vai citas nozares, kas nodalījumā piegādā preces vai sniedz pakalpojumus.

a)

nodalījuma vadītāja vārds, viņa vai viņas kvalifikācija un darba vieta, kontaktinformācija un nodalījuma adrese;

b)

nodalījuma detalizēts apraksts, kā noteikts pielikuma 1. daļā;

c)

kopējās bioloģiskās drošības pārvaldības sistēmas apraksts un bioloģiskās drošības plāns nodalījuma saimniecībās, kā noteikts pielikuma 2. daļā;

d)

detalizēta informācija par īpašiem pasākumiem, kritērijiem un prasībām attiecībā uz slimību uzraudzību, konkrēti – par īpašu aizsardzību un uzraudzību attiecībā uz putnu gripu, kā noteikts pielikuma 3. daļā.

a)

vismaz sešus mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas dienas ir veikta īpaša aizsardzība un uzraudzība attiecībā uz putnu gripu, kā noteikts pielikuma 3. daļā (ieskaitot vismaz vienu pārbaudes procedūru, kā prasīts pielikuma 3. daļas 4. punktā), un šajā laikā putnu gripas klātbūtne nav konstatēta nevienā no nodalījuma saimniecībām;

b)

ja nepieciešams, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem tiek īstenoti vakcinācijas plāni;

c)

saskaņā ar 3. panta 2. punktu iesniegtā informācija ir pilnīga un precīza;

d)

kopējā bioloģiskās drošības vadības sistēma, kā norādīts pielikuma 2. daļas 1. punktā, ir īstenota, un ir pierādīts, ka tā ir pietiekama, lai nodalījuma mājputniem vai citu nebrīvē turētu putnu populācijām nodrošinātu noteiktu veselības statusu attiecībā uz putnu gripu;

e)

attiecībā uz a) līdz d) apakšpunktu uz vietas ir veikta oficiāla kontrole ar labvēlīgiem rezultātiem.

1)

uzrauga un kontrolē nodalījumu, lai nodrošinātu, ka tas joprojām atbilst informācijai, kas iesniegta saskaņā ar 3. panta 2. punktu, un pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un prasībām, jo īpaši šādai informācijai jābūt atjauninātai un pēc pieprasījuma pieejamai kompetentajai iestādei;

2)

nodrošina, ka slimības uzraudzības pasākumi, jo īpaši uzraudzība attiecībā uz putnu gripu, tiek veikti saskaņā ar kopējo bioloģiskās drošības vadības sistēmu un katras nodalījuma saimniecības bioloģiskās drošības plānu un ka:

3)

nodrošina, ka jebkuru vakcināciju veic saskaņā ar kopējo bioloģiskās drošības vadības sistēmu un bioloģiskās drošības plānu katrā nodalījuma saimniecībā un ka vakcinācijas plāns un procedūras pēc pieprasījuma ir pieejamas kompetentajai iestādei;

4)

organizē regulāras iekšējās vai ārējās revīzijas, lai nodrošinātu, ka visi bioloģiskās drošības pasākumi, uzraudzības darbības un izsekojamības sistēma nodalījumā tiek efektīvi īstenoti un glabā šādu revīziju rezultātus, tostarp tādu, kuras veiktas saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai tie pēc pieprasījuma būtu pieejami kompetentajai iestādei;

5)

nekavējoties informē kompetento iestādi, ja:

a)

epidemioloģisko situāciju nodalījumā un ārpus tā, jo īpaši attiecībā uz putnu gripu;

b)

svītro nodalījuma nosaukumu no apstiprināto nodalījumu saraksta.

a)

nodalījums joprojām neatbilst informācijai, kas iesniegta saskaņā ar 3. panta 2. punktu vai kritērijiem un prasībām, kas izklāstītas pielikumā; vai

b)

nodalījumā ir putnu gripas uzliesmojums.

a)

aptur jebkuru sertifikāciju, kas apliecina, ka preces nāk no apstiprināta nodalījuma;

b)

svītro nodalījuma nosaukumu no apstiprināto nodalījumu saraksta.

a)

izveido apstiprināto nodalījumu sarakstu, iekļaujot informāciju, kas prasīta 4. panta 3. un 4. punktā;

b)

izveido internetā izvietojamu informācijas lapu, lai apstiprināto nodalījumu sarakstu padarītu pieejamu elektroniski;

c)

paziņo Komisijai internetā izvietojamās informācijas lapas interneta adresi;

d)

atjaunina savu internetā izvietojamo informācijas vietni, lai bez kavēšanās ņemtu vērā jebkuru jaunu nodalījumu apstiprinājumu vai apstiprinājuma atsaukumu.

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/25

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/26

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/27

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 Kopienas ekomarķējumu var piešķirt ražojumiem ar tādām īpašībām, kuras var nodrošināt būtisku uzlabojumu saistībā ar galvenajiem vides aspektiem.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1980/2000 paredzēts ražojumu grupām noteikt attiecīgus ekomarķējuma kritērijus.

(3)

Par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai āra apdares darbiem paredzētajām krāsām un lakām jāpieņem jauns lēmums.

(4)

Ekoloģiskajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām vērtēšanas un verifikācijas prasībām jāpaliek spēkā četrus gadus.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi izstrādāti, pamatojoties uz kritēriju projektu, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1980/2000 13. pantu.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantu,

a)

pretkorozijas pārklājumi;

b)

zemūdens daļu pretapauguma pārklājumi;

c)

koksnes aizsardzības līdzekļi;

d)

pārklājumi, kas tiek izmantoti īpašiem rūpnieciskiem vai profesionāliem mērķiem, tostarp īpaši izturīgi pārklājumi;

e)

produkti, kuri galvenokārt paredzēti izmantošanai iekštelpās un kurus pārdod šādiem nolūkiem.

a)

to abiem komponentiem katram atsevišķi jāatbilst pielikumā noteiktajiem ekoloģiskajiem kritērijiem (izņemot kritēriju par gaistošiem organiskajiem savienojumiem, GOS),

b)

tiem jābūt pievienotai informācijai par to, ka sastāvdaļas nedrīkst izmantot atsevišķi vai maisījumos ar citiem produktiem,

c)

produktam arī lietošanai sagatavotā veidā jāatbilst ekoloģiskajiem kritērijiem, tostarp par GOS noteiktajam kritērijam.

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/39

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 Kopienas ekomarķējumu var piešķirt ražojumiem ar tādām īpašībām, kuras var nodrošināt būtisku uzlabojumu saistībā ar galvenajiem vides aspektiem.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1980/2000 paredzēts atbilstīgi ražojumu grupām noteikt īpašus ekomarķējuma kritērijus, kuru projektu izstrādā Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteja.

(3)

Tajā arī paredzēts, ka ekomarķējuma kritēriji, kā arī ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir laikus jāpārskata pirms katrai ražojumu grupai noteikto kritēriju spēkā esības termiņa beigām.

(4)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 ir laikus pārskatīti ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās attiecīgās novērtēšanas un verifikācijas prasības, kas paredzētas Komisijas 2002. gada 3. septembra Lēmumā 2002/739/EK ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai iekštelpu krāsām un lakām un groza Lēmumu 1999/10/EK (2). Šie ekoloģiskie kritēriji un attiecīgās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2009. gada 28. februārim.

(5)

Ņemot vērā pārskatīšanas rezultātus, zinātnes atziņu attīstības un tirgus norišu dēļ ir lietderīgi grozīt ražojumu grupas definīciju un noteikt jaunus ekoloģiskos kritērijus.

(6)

Tāpēc Lēmums 2002/739/EK ir jāatceļ.

(7)

Šiem ekoloģiskajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām vērtēšanas un verifikācijas prasībām jāpaliek spēkā līdz četriem gadiem no šā lēmuma paziņošanas dienas.

(8)

Lai ražotājiem, kuru iekštelpu krāsām un lakām piešķirts ekomarķējums pirms 2008. gada 18. augusta vai kuri iesnieguši pieteikumu tā saņemšanai pirms 2008. gada 18. augusta, dotu pietiekamu laiku savas produkcijas pielāgošanai pārskatītajiem kritērijiem un prasībām, ir jānosaka pārejas periods. Juridiskās noteiktības labad līdz 2009. gada 28. februārim ražotājiem jādod iespēja iesniegt pieteikumus saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Lēmumā 2002/739/EK, vai saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti šajā lēmumā. Pēc šā datuma ir spēkā tikai šajā lēmumā noteiktie kritēriji.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantu,

a)

pretkorozijas pārklājumi;

b)

zemūdens daļu pretapauguma pārklājumi;

c)

koksnes aizsardzības līdzekļi;

d)

pārklājumi, kas tiek izmantoti īpašiem rūpnieciskiem vai profesionāliem mērķiem, tostarp īpaši izturīgi pārklājumi;

e)

fasāžu pārklājumi;

f)

produkti, kuri galvenokārt paredzēti izmantošanai āra darbiem un kurus pārdod šādiem nolūkiem.

a)

to abiem komponentiem katram atsevišķi jāatbilst pielikumā noteiktajiem ekoloģiskajiem kritērijiem (izņemot kritēriju par gaistošiem organiskajiem savienojumiem, GOS);

b)

tiem jābūt pievienotai informācijai par to, ka sastāvdaļas nedrīkst izmantot atsevišķi vai maisījumos ar citiem produktiem;

c)

produktam jāatbilst ekoloģiskajiem kritērijiem arī lietošanai sagatavotā veidā, tostarp par GOS noteiktajam kritērijam.

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/49

(1)

Ņemot vērā jauno modulācijas noteikumu ieviešanu, kas noteikti Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (2), Komisijas Lēmumu 2006/410/EK (3) aizstāja ar Komisijas 2009. gada 11. maija Lēmumu 2009/379/EK, ar ko nosaka summas, kuras saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 378/2007, (EK) Nr. 479/2008 un (EK) Nr. 73/2009 piešķir ELFLA, un summas ELGF izmaksu finansēšanai (4).

(2)

Ņemot vērā saistību apropriāciju kopējās summas palielināšanos par EUR 600 miljoniem un EUR 420 miljoniem attiecīgi par 2009. un 2010. gadu, kā tika nolemts saistībā ar vienošanos par Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP), ar Padomes Lēmumu 2009/434/EK (5) tika grozīts Padomes Lēmums 2006/493/EK (6). Lai nodrošinātu saskanību, šo summu sadalījums dalībvalstīm jāveic, ievērojot spēkā esošos sadalīšanas kritērijus.

(3)

Pēc Lēmuma 2009/379/EK un Lēmuma 2009/434/EK pieņemšanas ir jāpielāgo summas, kuras piešķir ELFLA, un jāpieskaita tās Kopienas atbalsta lauku attīstībai gada sadalījuma summām.

(4)

Tādēļ jāgroza Komisijas 2006. gada 12. septembra Lēmums 2006/636/EK, ar ko nosaka Kopienas atbalsta lauku attīstībai apjoma sadalījumu dalībvalstīm pa gadiem laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (7),

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/53

(1)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 93/676/EEK (2) līgumslēdzēji, kas veica naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi Nīderlandē, toreiz spēkā esošajā direktīvā paredzēto noteikumu vietā drīkstēja piemērot īpašu režīmu. Šajā īpašajā režīmā bija paredzēti noteikti statistikas pienākumi, kā arī pienākums attiecībā uz piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievērot nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu uzņēmējiem. Minētā lēmuma ietekme tika nodrošināta ar iepriekšējo direktīvu aizstājošās Direktīvas 2004/17/EK 27. pantu, neskarot tās 30. panta noteikumus.

(2)

NAM2009. gada 26. februārī pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktam. Saskaņā ar 30. panta 5. punkta pirmo daļu Komisija par to informēja Nīderlandes iestādes 2009. gada 5. marta vēstulē, uz kuru Nīderlandes iestādes atbildēja ar 2009. gada 26. marta e-pasta vēstuli. Komisija 2009. gada 9. marta e-pasta vēstulē arī lūdza NAM sniegt papildinformāciju, ko NAM nosūtīja 2009. gada 23. marta e-pasta vēstulē.

(3)

NAM pieprasījums attiecas uz naftas un gāzes izpēti un izmantošanu Nīderlandē. Atbilstīgi agrākajiem Komisijas lēmumiem par uzņēmumu apvienošanos (3) pieprasījumā aprakstītas trīs atsevišķas darbības, kuras veic NAM:

Saskaņā ar minētajiem Komisijas lēmumiem šajā lēmumā ar “ražošanu” saprot arī “attīstību”, t. i., atbilstīgas infrastruktūras izveidi turpmākajai ražošanai (naftas platformas, cauruļvadi, termināļi utt.).

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota. To, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu.

(5)

Tā kā Nīderlande ir īstenojusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (4), piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 3. punkta pirmās daļas nozīmē. Savukārt tas, vai konkrētā tirgū uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem per se izšķirīgs nav neviens.

(6)

Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Tā kā šajā lēmumā minētajām darbībām tirgus apstākļi atšķiras, veicot konkurences analīzi, jāņem vērā dažādās situācijas katrā atsevišķajā jomā.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(8)

Agrākajos Komisijas lēmumos, kas minēti 3. apsvērumā, tika uzskatīts, ka katra no trim darbībām, uz kurām attiecas minētais pieprasījums (naftas un dabasgāzes izpēte, naftas ražošana un dabasgāzes ražošana), veido atsevišķu produktu tirgu. Tāpēc šīs darbības jāizskata katra atsevišķi.

(9)

Saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi (5) naftas un dabasgāzes izpēte veido vienotu produktu tirgu, jo izpētes sākumā nav iespējams noteikt, vai izpētes rezultātā tiks atrasta nafta vai dabasgāze. Turklāt saskaņā ar to pašu ilgstoši piemēroto Komisijas praksi attiecīgais tirgus ģeogrāfiskā ziņā aptver visu pasauli.

(10)

Ir trīs iespējas, kā aprēķināt to uzņēmumu tirgus daļas, kuri veic izpēti, – pamatojoties uz kapitālizdevumiem, pierādītajām rezervēm vai gaidāmo ražošanas apjomu. Ir tikusi apsvērta iespēja par parametru izpētes tirgus dalībnieku tirgus daļu novērtēšanai izmantot kapitālizdevumus (6). Tomēr šo metodi atzina par nepiemērotu; viens no iemesliem bija lielās atšķirības starp dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos nepieciešamo ieguldījumu apjomiem. Naftas un gāzes izpētei Ziemeļjūrā ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi nekā izpētei, piemēram, Tuvajos Austrumos. No otras puses, abi pārējie parametri – pierādīto rezervju daļa un gaidāmais ražošanas apjoms – jau ir tikuši piemēroti uzņēmumu tirgus daļu novērtēšanai šajā nozarē (7).

(11)

Saskaņā ar pieejamo informāciju (8)2007. gada 31. decembrī naftas un gāzes pierādītās rezerves pasaulē, kopumā ņemot, bija 378,6 miljardi normālkubikmetru naftas ekvivalenta (turpmāk tekstā – nm3 n.e.). Naftas un gāzes kopējās pierādītās rezerves Nīderlandē 2008. gada 1. janvārī bija mazliet vairāk nekā 1,426 miljardi nm3 n.e. (9) jeb mazliet vairāk nekā 3,7 ‰. No tiem NAM daļa ir pat vēl mazāka. Saskaņā ar pieejamo informāciju NAM tirgus daļa būtu jāuzskata par niecīgu arī tad, ja par kritēriju izmantotu gaidāmo ražošanas apjomu. Lai gan sagaidāms, ka, atsākot pilnībā izmantot Schoonebeek naftas atradnes Nīderlandes austrumos, NAM faktiskais naftas ražošanas apjoms no 0,04 miljoniem barelu dienā pieaugs līdz 0,06 miljoniem barelu dienā, tas tomēr būtu jāskata salīdzinājumā ar pasaules naftas ražošanas apjomu 81,533 miljoni barelu dienā un atbilstu aptuveni 0,7 ‰. Ņemot vērā arī koncentrācijas līmeni izpētes tirgū, ko (izņemot valsts uzņēmumus) raksturo trīs starptautisku, vertikāli integrētu privāto uzņēmumu, tā saukto super majors (BP, ExxonMobil un Shell), kā arī noteikta skaita tā saukto majors dalība, šie faktori būtu jāuzskata par norādi, ka uz šo darbību attiecas tieša konkurence.

(12)

Saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi (10) naftas (jēlnaftas) izpēte un ražošana ir atsevišķs produktu tirgus, kurš ģeogrāfiskā ziņā aptver visu pasauli. Pieejamā informācija (11) liecina, ka 2007. gadā naftas kopējais dienas ražošanas apjoms pasaulē bija 81,533 miljoni barelu. NAM kopējais ražošanas apjoms tajā pašā gadā bija 0,04 miljoni barelu dienā, kas atbilst 0,49 ‰ tirgus daļai. Ņemot vērā arī koncentrācijas līmeni jēlnaftas ražošanas tirgū, ko (izņemot valsts uzņēmumus) raksturo trīs starptautisku, vertikāli integrētu privāto uzņēmumu, tā saukto super majors (BP, ExxonMobil un Shell), kuru daļa naftas ražošanā 2007. gadā bija attiecīgi 3,08 %, 2,32 % un 2,96 %, kā arī noteikta skaita tā saukto majors  (12) dalība, šie faktori būtu jāuzskata par norādi, ka uz šo darbību attiecas tieša konkurence.

(13)

Agrākā Komisijas lēmumā (13), kas attiecas uz gāzes piegādi galapatērētājiem, izšķir zemas kaloritātes gāzi un augstas kaloritātes gāzi. Turklāt Komisija apsvēra, vai būtu atsevišķi jāizšķir sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un dabasgāzes piegādes pa cauruļvadiem (14). Tomēr vēlākā Komisijas lēmumā (15), kas attiecas cita starpā uz dabasgāzes ražošanu, paliek neatbildēts jautājums, vai minētā lēmuma piemērošanai uzskatāms, ka pastāv atsevišķi zemas kaloritātes gāzes, augstas kaloritātes gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes tirgi, “jo galīgais novērtējums nav atkarīgs no pieņemtās definīcijas”. Arī šajā lēmumā šo jautājumu var atstāt atklātu turpmāk norādīto iemeslu dēļ:

(14)

Tāpēc šā lēmuma piemērošanas nolūkā par attiecīgo produkta tirgu var uzskatīt dabasgāzes ražošanu kopumā, atsevišķi neizšķirot zemas kaloritātes gāzes, augstas kaloritātes gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes tirgus. Kas attiecas uz ģeogrāfisko tirgu, agrākos Komisijas lēmumos (16) tika uzskatīts, ka tas aptver Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) un, iespējams, arī Krieviju un Alžīriju.

(15)

Saskaņā ar pieejamo informāciju (17) 2007. gadā kopējais gāzes ražošanas apjoms Eiropas Savienībā bija 191,9 miljardi nm3, bet EEZ tas bija 281,6 miljardi nm3. NAM ražošanas apjoms 2007. gadā bija 50 miljardi nm3, kas atbilst 17,76 % tirgus daļai. Krievijas un Alžīrijas ražošanas apjomi 2007. gadā bija attiecīgi 607,4 un 83 miljardi nm3. Tādējādi EEZ, Krievijas un Alžīrijas kopējais ražošanas apjoms bija 972 miljardi nm3, no kuriem NAM daļa bija 5,14 %. Ņemot vērā arī koncentrācijas līmeni dabasgāzes ražošanas tirgū, ko raksturo trīs tā saukto super majors (BP, ExxonMobil un Shell), kā citu lielo uzņēmumu, piemēram, Krievijas Gazprom, dalība, šie faktori būtu jāuzskata par norādi, ka uz šo darbību attiecas tieša konkurence.

(16)

Ņemot vērā 3.–15. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums par tiešu konkurenci Nīderlandē ir izpildīts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

(17)

Tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Nīderlandē sniegt 16. apsvēruma a) līdz c) punktā uzskaitītos pakalpojumus, ne arī tad, kad tiek organizēti projektu konkursi tādas darbības veikšanai Nīderlandē.

(18)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija no 2009. gada februāra līdz martam, kā tā ir atspoguļota NAM un Nīderlandes Karalistes iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas juridiskas vai faktiskas izmaiņas norādīs uz to, ka situācija vairs neatbilst Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem,

a)

naftas un dabasgāzes izpēte;

b)

naftas ražošana un

c)

dabasgāzes ražošana.

14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/57

(1)

Komisijas 1999. gada 22. decembra Lēmumā 2000/57/EK par agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu infekcijas slimību profilaksei un kontrolei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (2) ir noteikti atgadījumi saistībā ar infekcijas slimībām, par kuriem dalībvalstu kompetentajām sabiedrības veselības iestādēm ir jāziņo Kopienas tīkla agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (ABRS) sastāvdaļai, un ir noteiktas vispārīgas procedūras informācijas apmaiņai par šiem atgadījumiem, dalībvalstu apspriedēm un pasākumu koordinācijai saziņā ar Komisiju.

(2)

Lēmumā 2000/57/EK arī noteikts, ka katras dalībvalsts kompetentās sabiedrības veselības iestādes apkopo un apmainās ar visu vajadzīgo informāciju par infekcijas slimību atgadījumiem, piemēram, izmantojot vietējo uzraudzības sistēmu, Kopienas tīkla epidemioloģiskās uzraudzības sastāvdaļu vai jebkuru citu Kopienas apkopošanas sistēmu.

(3)

Infekcijas slimību profilakse un kontrole Lēmumā Nr. 2119/98/EK ir definēta kā pasākumu kopums, tostarp epidemioloģiskā izmeklēšana, ko veic dalībvalstu kompetentās sabiedrības veselības iestādes, lai novērstu un apturētu infekcijas slimību izplatību. Šie pasākumi ietver kontaktu izsekošanas darbības, un par tiem nekavējoties jāinformē visas pārējās dalībvalstis un Komisija, līdztekus sniedzot visu būtisko informāciju, kura ir valsts kompetentās sabiedrības veselības iestādes rīcībā attiecībā uz atgadījumu saistībā ar infekcijas slimībām. Turklāt dalībvalsts, kura plāno veikt pasākumus, faktiski iepriekš informē Kopienas tīklu par šādu pasākumu veidu un darbības jomu, kā arī apspriež un koordinē šīs darbības ar citām dalībvalstīm saziņā ar Komisiju.

(4)

Lēmumā 2000/57/EK ir skaidri jāatspoguļo Lēmuma Nr. 2119/98/EK noteikumi attiecībā uz pasākumiem, kuri ir pieņemti vai kurus plānots pieņemt, lai novērstu un apturētu infekcijas slimību izplatību.

(5)

Turklāt Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) stāšanās spēkā uzliek starptautiskajai sabiedrībai pienākumu atbilstoši sabiedrības veselības apdraudējumam un tikai attiecībā uz to, turklāt izvairoties no nevajadzīgas starptautiskās preču aprites un personu kustības kavēšanas, nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas spējas reaģēt uz slimību starptautisku izplatīšanos.

(6)

Notiekot atgadījumam saistībā ar infekcijas slimību, kura, iespējams, varētu izplatīties ES un attiecībā uz kuru nepieciešami kontaktu izsekošanas pasākumi, dalībvalstis ABRS ietvaros savstarpēji sadarbojas saziņā ar Komisiju, lai identificētu inficētās personas un iespējami apdraudētos iedzīvotājus. Šādas sadarbības ietvaros dalībvalstis, uz kurām attiecas kontaktu izsekošanas procedūra, var apmainīties ar sensitīviem personas datiem attiecībā uz apstiprinātajiem vai potenciālajiem cilvēku saslimšanas gadījumiem.

(7)

Ar veselību saistītu personas datu apstrāde faktiski ir aizliegta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4). Turklāt Lēmuma Nr. 2119/98/EK 11. pantā cita starpā ir noteikts, ka tā noteikumus piemēro, neskarot Direktīvu 95/46/EK.

(8)

Sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ uz šādu datu apstrādi attiecas izņēmums saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 8. panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 3. punktu, ja tas ir nepieciešams profilaktiskās medicīnas, medicīniskās diagnostikas, aprūpes vai ārstēšanas nodrošināšanas vai veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības nolūkos un ja šos datus apstrādā medicīnas darbinieks, kura pienākums saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem ir glabāt dienesta noslēpumu, vai cita persona, kam ir līdzvērtīgs pienākums glabāt noslēpumu. Turklāt Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005), kuri stājās spēkā 2007. gada 15. jūnijā, 23. panta 1. punktā ir noteikts, ka Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dalībvalstis sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, tostarp kontaktu izsekošanas nolūkā, var pieprasīt atsevišķus datus par ceļotājiem, kas iebrauc valstī vai izbrauc no tās.

(9)

Turklāt personas datu apstrāde kontaktu izsekošanas vajadzībām ir uzskatāma par likumīgu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu datu subjekta būtiskas intereses saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 7. panta d) punktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 5. panta e) punktu, kā arī lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs saskaņā ar minēto tiesību aktu 7. panta e) punktu un 5. panta a) punktu.

(10)

Komisija, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un dalībvalstis ievieš atbilstīgus aizsardzības pasākumus saistībā ar personas datu apstrādi kontaktu izsekošanas vajadzībām un jo īpaši saistībā ar atkāpi no noteikumiem Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001, nodrošinot, ka agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā personas datu apstrāde notiek atbilstīgi, respektīvi, Regulai (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvai 95/46/EK.

(11)

Jo īpaši, nosūtot personu datus agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā, lai novērstu un apturētu infekcijas slimību izplatību, dalībvalstu kompetentās sabiedrības veselības iestādes un Komisija nodrošina, lai personas dati būtu adekvāti, atbilstīgi un ne pārlieku apjomīgi attiecībā uz konkrēto nolūku, kā arī lai tie netiku apstrādāti citiem mērķiem un lai tie būtu akurāti, pēc vajadzības atjaunināti un netiktu glabāti ilgāk kā nepieciešams konkrētajam nolūkam; ir jānodrošina arī tas, ka personas, uz kurām attiecas kontaktu izsekošana, ir pienācīgi informētas par apstrādes veidu, par apstrādātajiem datiem, par tiesībām piekļūt datiem, kuri attiecas uz šīm personām, un labot tos, ja vien tas nav neiespējami vai neprasa nesamērīgas pūles, kā arī jānodrošina pienācīga konfidencialitāte un drošība ABRS iekšienē, lai aizsargātu šādu datu apstrādi.

(12)

2007. gada ziņojumā (5) par ABRS darbību Komisija uzsvēra nepieciešamību agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā ieviest selektīvās ziņošanas rīku, lai garantētu ekskluzīvu saziņas iespēju tikai starp dalībvalstīm, uz kurām attiecas attiecīgie atgadījumi, kas cita starpā saistīti ar kontaktu izsekošanas darbībām. Izmantojot šādu selektīvās ziņošanas rīku, ir paredzēta atbilstīga aizsardzība, nosūtot personu datus agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā, un ir jānodrošina, lai šā lēmuma piemērošanas vajadzībām agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā cirkulētu tikai adekvāti, atbilstīgi un ne pārlieku apjomīgi personas dati saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Lai ievērotu dalībvalstu saistības saskaņā ar Lēmuma Nr. 2119/98/EK 4., 5. un 6. pantu, šo iemeslu dēļ selektīvās ziņošanas rīks ir jāizmanto tikai paziņojumiem, ar kuriem pārsūta atbilstīgus personu datus.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Lēmuma Nr. 2119/98/EK 7. pantu,

1.

Lēmuma 1. panta 2. punktā tekstu “informāciju par šiem atgadījumiem” aizstāj ar tekstu “informāciju par šiem atgadījumiem un pasākumiem, kas plānoti vai pieņemti, reaģējot uz šiem atgadījumiem vai šādu atgadījumu pazīmēm”.

2.

Iekļauj šādu 2.a pantu:

“2.a pants

1.   Šo pantu piemēro pasākumiem, kurus īsteno, lai izsekotu personas, kuras ir bijušas pakļautas infekcijas izraisītājiem un kuras var saslimt vai ir saslimušas ar Kopienai būtisku infekcijas slimību atbilstīgi kritērijiem I pielikumā (turpmāk “kontaktu izsekošana”).

2.   Ja kontaktu izsekošanas nolūkos agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā nosūta atbilstīgos personas datus ar nosacījumu, ka šie dati ir nepieciešami un pieejami, dalībvalsts kompetentās sabiedrības veselības iestādes izmanto selektīvās ziņošanas rīku, kas garantē piemērotus datu aizsardzības pasākumus. Šo saziņas līdzekli izmanto tikai dalībvalstis, uz kurām attiecas kontaktu izsekošana.

3.   Izplatot šo informāciju ar selektīvās ziņošanas rīka palīdzību, attiecīgās dalībvalsts kompetentās sabiedrības veselības iestādes atsaucas uz atgadījumu vai pasākumu, par kuru iepriekš ir ziņots Komisijas tīklā.

4.   Šā panta 2. punkta vajadzībām III pielikumā ir sniegts indikatīvs personas datu saraksts.

5.   Nosūtot un izplatot personas datus ar selektīvās ziņošanas rīka palīdzību, dalībvalstu kompetentās sabiedrības veselības iestādes un Komisija ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (7) noteikumus.

3.

Lēmuma 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu līdz 31. martam iesniedz Komisijai analītisku ziņojumu par atgadījumiem, pasākumiem, kuri plānoti vai pieņemti saistībā ar šiem atgadījumiem, un procedūrām, kas piemērotas agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā. Turklāt dalībvalstu kompetentās iestādes var savlaicīgi ziņot par īpaši nozīmīgiem atgadījumiem.”

4.

Šā lēmuma pielikuma tekstu pievieno kā III pielikumu.