7.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/1

7.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/3

(1)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), ir noteikts, ka kompensācijas sertifikāti, par ko pieteikums ir iesniegts saskaņā ar 33. panta a) apakšpunktu vai 38.a pantu vēlākais līdz 7. novembrim, ir derīgi līdz desmitā mēneša pēdējai dienai, kas seko mēnesim, kurā iesniegts pieteikums sertifikāta saņemšanai.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1043/2005 ir arī noteikts, ka kompensācijas sertifikāta izsniegšana uzliek tā īpašniekam pienākumu pieteikties uz kompensācijām, kas vienādas ar apjomu, par kuru sertifikāts izsniegts attiecībā uz precēm, kuras eksportētas kompensācijas sertifikāta derīguma laikā.

(3)

Gadījumos, kad nav izpildīts pienākums pieteikties uz kompensācijām, jāietur nodrošinājuma summa, kas vienāda ar starpību starp 95 % no kompensācijas sertifikātā norādītās summas un summu, par ko reāli iesniegts pieteikums. Ekonomikas un finanšu krīzes ietekmē trešo valstu tirgos 2009. gada budžeta periodā dažu tādu kompensācijas sertifikātu 10 mēnešu derīguma termiņš, kuri izsniegti par precēm, kas nav minētas Līguma I pielikumā, un izsniegti izmantošanai no 2008. gada 1. oktobra, ir saistīts ar augstāku riska pakāpi un nedrošību uzņēmējiem. Šāda augoša nedrošība ir skārusi eksportu gandrīz visās jomās, uz ko attiecas kompensācijas sertifikāti, kuri izsniegti izmantošanai no 2008. gada 1. oktobra. Salīdzinot ar pārtikas pamata precēm, lielākā daļa preču, uz ko neattiecas Līguma I pielikums un par ko izmaksā eksporta kompensācijas, nav būtiski produkti, un šīs preces īpaši ietekmē patēriņa mazināšanās importētājvalstīs.

(4)

Finanšu un ekonomikas krīzes ietekme bija vērojama no 2008. gada septembra beigām. Krīzes ietekmē to preču eksportētāji, uz kuriem attiecas kompensācijas sertifikāti, kas izsniegti izmantošanai no 2008. gada 1. oktobra ar desmit mēnešu derīguma termiņu un paredzēti eksportam, ko veiks līdz 2009. gada jūlija beigām, tagad saskaras ar situāciju, ka nevar pilnībā izmantot visus kompensācijas sertifikātus, kas izsniegti izmantošanai no 2008. gada 1. oktobra.

(5)

Līdz ar to, lai ierobežotu nelabvēlīgās ietekmes radītās sekas eksportētājiem, ir nepieciešams nodrošināt, lai, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1043/2005 39. panta 2. punkta un Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulas (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3), 40. panta 3. punkta, to kompensācijas sertifikātu derīguma termiņš, par kuriem pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 33. panta a) punktu vai 38.a pantu laikā no 2008. gada 8. jūlija līdz 26. septembrim, lai tos izmantotu no 2008. gada 1. oktobra, jāpagarina līdz 2009. gada 30. septembrim.

(6)

Šajā konkrētajā gadījumā nav jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 376/2008 40. panta 3. punkta noteikumi, jo attiecīgo kompensācijas sertifikātu derīguma termiņa pagarinājums nav saistīts ar force majeure. Tāpēc ir nepieciešams skaidri noteikt atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1043/2005 23. panta 3. punkta, lai šajā konkrētajā gadījumā nebūtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 376/2008 40. panta 3. punkts.

(7)

Daži kompensācijas sertifikāti ar desmit mēnešu derīguma termiņu, par kuriem pieteikums iesniegts laikā no 2008. gada 8. jūlija līdz 7. novembrim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 33. panta a) punktu vai 38.a pantu, līdz šīs regulas spēkā stāšanās brīdim var būt jau atdoti atpakaļ izdevējiestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 45. panta pirmo daļu. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem minēto kompensācijas sertifikātu īpašniekiem, ir lietderīgi nodrošināt iespēju izdevējiestādei atkārtoti izsniegt atpakaļ atdotos sertifikātus vai izrakstus no sertifikātiem un atjaunot ar tiem saistītos nodrošinājumus.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar Līguma I pielikumā neuzskaitītu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

7.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/5

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I Pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), kompensācijas sertifikāti, par kuriem pieteikums saskaņā ar 33. panta a) apakšpunktu vai 38.a pantu ir iesniegts vēlākais līdz 7. novembrim, ir derīgi līdz desmitā mēneša pēdējai dienai, kas seko mēnesim, kurā tika iesniegts sertifikāta pieteikums.

(2)

Desmit mēnešu derīguma termiņš sertifikātiem ar pieteikuma iesniegšanas datumu pirms 7. novembra tika pieņemts, lai vienkāršotu kompensācijas sistēmas darbību īpašā situācijā, kad cukura tirgus organizācijas reformas dēļ bija plānota eksporta kompensācijas atlikšana cukuram. Tādēļ noteikums par desmit mēnešu derīguma termiņu attiecināms vienīgi uz 2009. gada budžeta periodu un uz sertifikātiem, par kuriem pieteikums iesniegts vēlākais 2008. gada 7. novembrī. Minētais noteikums vairs nav nepieciešams, tādēļ tas ir jāsvītro.

(3)

Komisijas 2009. gada 6. jūlija Regula (EK) Nr. 585/2009, ar ko nodrošina īpašus pasākumus attiecībā uz kompensācijas sertifikātiem dažu tādu lauksaimniecības produktu eksporta kompensācijām, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I Pielikumā, (3), skar vienīgi kompensācijas sertifikātus, par kuriem pieteikumi iesniegti laikā no 2008. gada 8. jūlija līdz 7. novembrim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 33. panta a) apakšpunktu vai 38.a pantu, tādēļ ir pienācīgi precizēt to, ka grozījumi, ko veic ar šo regulu, neskar Regulu (EK) Nr. 585/2009.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1043/2005 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar Līguma I pielikumā neuzskaitītu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

1)

Pirmo apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“Ievērojot otrās daļas noteikumus, kompensācijas sertifikāti ir derīgi līdz piektā mēneša pēdējai dienai, kas seko mēnesim, kurā ir iesniegts pieteikums sertifikāta saņemšanai, vai līdz budžeta perioda pēdējai dienai, atkarībā no tā, kura ir pirmā.”

2)

Otru apakšpunktu svītro.

7.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/7

(1)

Polijas iestādes 2006. gada 1. jūnijā paziņoja par pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam Odlewnia Żeliwa “Śrem” (turpmāk “Odlewnia Śrem”) galvenokārt publisko tiesību saistību veidā, ļaujot to atmaksāt pa daļām. Tika konstatēts, ka daži atbalsta pasākumi piešķirti pēc pievienošanās, nesaņemot Komisijas apstiprinājumu. Tādējādi tie ir uzskatāmi par nelikumīgu atbalstu.

(2)

Komisija 2006. gada 6. decembra vēstulē informēja Poliju par savu lēmumu saistībā ar iepriekšminētajiem pasākumiem uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par ierosināto atbalstu.

(4)

Polijas iestādes 2007. gada 31. janvārī iesniedza savas piezīmes par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. No trešajām personām piezīmes netika saņemtas.

(5)

Komisija 2008. gada 15. aprīlī nosūtīja Polijas iestādēm pieprasījumu pēc papildu informācijas.

(6)

Polijas iestādes atbildēja 2008. gada 30. aprīlī, informējot Komisiju par plānoto pasākumu atsaukšanu. Tomēr Komisija to nevarēja pieņemt kā atsaukumu saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/99 (1), jo jau veiktā parāda maksājumu atlikšana faktiski bija ietekmējusi saņēmēju, piešķirot tam nepārprotamas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri savas publisko tiesību saistības maksāja savlaicīgi.

(7)

Uzņēmums Odlewnia Śrem uzsāka ražošanu 1968. gadā. Uzņēmums galvenokārt ražo čugunu kuģu būvniecības nozarei. Uzņēmuma privatizācija sākās 1999. gadā, kad Valsts kase pārdeva 85 % uzņēmuma akciju CENTROZAP (44,9 %), BANK PEKAO (25,1 %) un darbiniekiem (15 %). Viens no iemesliem, kuru dēļ pasliktinājās saņēmēja stāvoklis, bija galvenā akcionāra CENTROZAP grūtā finansiālā situācija; kādā brīdī tam piederēja 71,4 % uzņēmuma Odlewnia Śrem akciju. Pašlaik uzņēmums Odlewnia Śrem pieder PIOMA-ODLEWNIA, kura īpašumā ir 85,1 % akciju. Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju uzņēmuma Odlewnia Śrem daļa Polijas čuguna tirgū ir 6–8 %. Tas atrodas apgabalā, kuram ir tiesības uz reģionālo atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(8)

Uzņēmuma Odlewnia Śrem pārstrukturēšanas process sākās 2003. gadā. Pirmā pārstrukturēšanas programma tika sagatavota 2004. gadā, un to apstiprināja Rūpnieciskās attīstības aģentūras (RAA) priekšsēdētājs.

(9)

Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju uzņēmums gribēja izmantot iespēju, ko sniedza grozījumi 2002. gada 30. oktobra likumā par valsts atbalstu uzņēmumiem, kuriem ir īpaša nozīme darba tirgū; saskaņā ar šiem grozījumiem tika paplašināta publisko tiesību saistību norakstīšanas darbības joma (5.a nodaļā), bet tika noteiktas papildu prasības uzņēmumam, piemēram, noteikt daļu no aktīviem, kas jāpārskaita neatkarīgam uzņēmumam. Neatkarīgajam uzņēmumam bija jābūt uzņēmumam, kas pilnībā pieder RAA vai Valsts kasei. Ieņēmumiem no šo aktīvu pārdošanas bija jāsedz vismaz daļa no pārstrukturējamā uzņēmuma publisko tiesību saistībām, bet atlikums jānoraksta tad, kad pārstrukturēšana būtu pabeigta. Likuma 5.a nodaļā paredzētās pārstrukturēšanas procedūras termiņš beidzās 2006. gada 19. martā, bet aktīvu pārdošana nebija notikusi. Neraugoties uz to, RAA priekšsēdētājs ar 2006. gada 27. jūnija lēmumu paziņoja, ka pārstrukturēšana ir pabeigta, jo uzņēmums Odlewnia Śrem bija atguvis dzīvotspēju, un vienīgais, kas vajadzīgs, lai pilnībā pabeigtu pārstrukturēšanu, bija Komisijas piekrišana nosacījumiem, kas ļauj uzņēmumam atmaksāt tā publisko tiesību saistības pa daļām. Pēc tam, kad neapmierinoši tika pabeigta 5.a nodaļā paredzētā procedūra, uzņēmums sazinājās ar pieciem tā publiskajiem kreditoriem, lai lūgtu tiem atlikt saistību atmaksas termiņu, pamatojoties uz nodokļu likuma vispārīgākiem nosacījumiem, kas tiem bija mazāk izdevīgi nekā 5.a nodaļas nosacījumi.

(10)

Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju pārstrukturēšanas izmaksas ir 43,6 miljoni zlotu. Finanšu pārstrukturēšanas izmaksas ir aptuveni 75 % no pārstrukturēšanas kopējām izmaksām, bet izmaksu atlikusī daļa galvenokārt ir izdevumi, kas saistīti ar uzņēmuma infrastruktūras modernizāciju.

(11)

Pārstrukturēšanas plānā galvenā uzmanība tiek pievērsta, pirmkārt, ražotnes modernizācijai un ieguldījumiem uzņēmuma pārvaldības kvalitātes uzlabošanā (piemēram, kā uzņēmuma Odlewnia Śrem galveno IT rīku ieviešot SAP R/3 datorsistēmu).

(12)

Otrkārt, pārstrukturēšanas liela daļa ir finanšu pārstrukturēšana, t. i., galvenokārt vienošanās par publisko tiesību saistību atmaksu pa daļām un to norakstīšana. Sadarbības līgumā ar kreditoriem, kas tika parakstīts 2005. gada 17. maijā, tika panākta arī vienošanās par publisko tiesību saistību daļēju norakstīšanu 1,4 miljonu zlotu apmērā.

(13)

Treškārt, uzņēmums samazināja darbinieku skaitu no 1 776 darbiniekiem 2002. gadā līdz 1 457 darbiniekiem 2005. gadā un neplānoja darbaspēka turpmāku pārstrukturēšanu. Tomēr Polija iesniedza informāciju, ka uzņēmuma koplīguma piemērošanas apturēšana uz laiku radīja nodarbinātības izmaksu samazinājumu, jo uzņēmums īslaicīgi neveica iemaksas uzņēmuma sociālajā fondā.

(14)

Aktīvu pārstrukturēšana ietvēra tādu aktīvu iznomāšanu, kas nebija saistīti ar ražošanu, piemēram, viesnīcas (Ośrodek Wypoczynkowy ciematā Ostrowieczno) un citu būvju iznomāšanu par kopējo summu 0,4 miljoni zlotu. Tiek plānota, bet vēl nav pabeigta arī citu aktīvu pārdošana, kuru vērtība ir aptuveni 2,6 miljoni zlotu.

(15)

Pirms Komisija uzsāka EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, tā bija informēta, ka uzņēmums kopš 2003. gada centās atrast jaunu ieguldītāju, un Polijas iestādes uzsvēra, cik svarīga uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējai ir privatizācija. Polija informēja Komisiju, ka šis mērķis tika sasniegts, jo 85,1 % uzņēmuma Odlewnia Śrem akciju tika pārdots privātam uzņēmumam PIOMA-ODLEWNIA.

(16)

Uzņēmums Odlewnia Śrem ir samazinājis ražošanas apjomu no 57 000 līdz 55 000 tonnu čuguna gadā un turpmāku samazināšanu neparedz, apgalvojot, ka tas pakļautu riskam uzņēmuma dzīvotspēju. Polija ir ierosinājusi divus alternatīvus kompensācijas pasākumus. Pirmkārt, uzņēmums ir par 50 % samazinājis čuguna ražošanas apjomu rūpnieciskai armatūrai (aptuveni no 11 000 tonnām līdz 5 500 tonnām). Otrkārt, Polija apgalvo, ka uzņēmums vairs neražos čugunu vēja elektrostacijām.

(17)

Komisija nolēma uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru, jo tai bija šaubas par to, vai pārstrukturēšanas atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu. Šaubas bija balstītas uz četriem faktoriem.

(18)

Pirmkārt, Komisijai bija šaubas par to, vai uzņēmumu Odlewnia Śrem var uzskatīt par “grūtībās nonākušu uzņēmumu” Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2) (turpmāk “2004. gada pamatnostādnes”) nozīmē un tādējādi par uzņēmumu, kuram ir tiesības uz pārstrukturēšanas atbalstu, jo uzņēmuma Odlewnia Śrem tīrā peļņa 2005. gadā bija 3,9 miljoni zlotu.

(19)

Otrkārt, Komisijai bija šaubas par to, vai ar pārstrukturēšanas plāna palīdzību varēs atjaunot saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspēju, jo šis plāns šķietami bija vērsts uz parādu apkalpošanu un darbības izmaksu segšanu un cīnījās par privāta ieguldītāja atrašanu.

(20)

Treškārt, Komisijai bija šaubas par to, vai atbalsts nepārsniedz vajadzīgo minimumu un vai paša uzņēmuma ieguldījums ir nozīmīgs un iespējami liels, īpaši tāpēc, ka Polijas iestādes nebija iesniegušas nekādus konkrētus privatizācijas plānus, saskaņā ar kuriem paša uzņēmuma ieguldījums būtu ievērojami lielāks.

(21)

Visbeidzot, Komisijai bija šaubas par kompensācijas pasākumiem, jo Polija nebija parādījusi, ka ražošanas samazināšana, kas minēta 16. apsvērumā, patiesi bija kompensācijas pasākums nevis vienīgi rezultāts, ko izraisījuši tādi ārēji faktori kā pieprasījuma samazināšanās vai uzņēmuma nespēja konkurēt konkrētajos tirgos.

(22)

Komisija saņēma piezīmes tikai no Polijas.

(23)

Polijas iestādes informēja Komisiju par dažām izmaiņām atbalstā, kas piešķirts pēc pievienošanās un kura summai pašlaik vajadzētu būt 24,2 miljoni zlotu. Turpmāk dotajā tabulā ir apkopots pārstrukturēšanas valsts atbalsts (jau īstenotais un plānotais atbalsts) uzņēmumam Odlewnia Śrem, par kuru paziņojušas Polijas iestādes savās piezīmēs par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

(24)

Valsts atbalsta kopējā nominālā vērtība ir 43,6 miljoni zlotu. Šie pasākumi ir valsts garantija, uz īpaši labvēlīgiem nosacījumiem piešķirts aizdevums, tiešās dotācijas un publisko tiesību saistību atlikšana un norakstīšana. Valsts atbalsta pasākumu sīks apraksts ir dots tabulā (atbalsta elementi, kā norādījušas Polijas iestādes).

1.

(25)

Pirmkārt, attiecībā uz uzņēmuma dzīvotspēju Polijas iestādes apgalvoja, ka pārstrukturēšana ir izrādījusies sekmīga, jo uzņēmumam Odlewnia Śrem izdevās atrast privātu stratēģisko ieguldītāju, kurš iemaksātu kapitālu, kas vajadzīgs, lai uzņēmums varētu atgūt uzticamību tirgū.

(26)

Polija arī uzsvēra, ka uzņēmums ir diversificējis savu produkciju, orientējoties uz sarežģītākiem izstrādājumiem, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība. Pāreja uz čuguna lējumiem, kuru svars pārsniedz 300 kg, izrādījās pareiza, jo vairāki konkurenti pārtrauca ražošanu šajā tirgus segmentā un tādējādi pavēra iespēju uzņēmuma Odlewnia Śrem darbības uzsākšanai.

(27)

Polijas iestādes apstiprināja, ka uzņēmumam vairs nav likviditātes problēmu un ka visas tā uzņēmējdarbības saistības tiek atmaksātas savlaicīgi.

(28)

Otrkārt, Polija apgalvoja, ka uzņēmumu Odlewnia Śrem var uzskatīt par “grūtībās nonākušu uzņēmumu” 2004. gada pamatnostādņu nozīmē un tādējādi tam ir tiesības uz pārstrukturēšanas atbalstu. Polijas iestādes apstiprināja, ka pārstrukturēšanas periods sākās 2003. gadā, kad uzņēmums nepārprotami bija nonācis grūtībās. Tas, ka uzņēmums Odlewnia Śrem 2005. gadā guva 3,9 miljonu zlotu tīro peļņu, būtu jāuzskata par zīmi, ka pārstrukturēšanas procesā tas bija atguvis dzīvotspēju.

(29)

Treškārt, Polija sniedza papildu informāciju par uzņēmuma paša ieguldījumu pārstrukturēšanas kopējās izmaksās.

(30)

Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju saņēmējs veica nozīmīgu paša ieguldījumu. Pārstrukturēšanas kopējās izmaksas bija 43,6 miljoni zlotu, bet pārstrukturēšanas finansējuma avoti, kurus var klasificēt kā pašu ieguldījumu, vērtējami 23,7 miljonu zlotu apmērā, un tie sastāv no privātā ieguldītāja kapitāla (16 miljoni zlotu), ieņēmumiem no jau realizēto aktīvu pārdošanas vai iznomāšanas (0,4 miljoni zlotu) un uzņēmuma koplīguma piemērošanas īslaicīgas apturēšanas (7,3 miljoni zlotu). Attiecībā uz pēdējo no minētajiem finansējuma avotiem Polijas iestādes apgalvo, ka tas ir nodarbinātības pabalstu samazinājums, jo uzņēmums Odlewnia Śrem uz laiku ir atbrīvots no iemaksām uzņēmuma sociālo pabalstu fondā. Šo fondu labprātīgi izveidoja Odlewnia Śrem un uzņēmuma arodbiedrība, un tiesību akti to nepieprasa. Līdz ar to valsts līdzekļi tajā nav iesaistīti. Tika paskaidrots, ka lēmumu pieņēma, vienojoties ar arodbiedrību, kura piekrita daļu no darbinieku pabalstiem ziedot pārstrukturēšanai. Tādēļ pasākumu var uzskatīt par pašu ieguldījumu.

(31)

Turklāt Polija atkārtoti uzsvēra savu viedokli, ka arī turpmāk minētais ir pašu ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās:

(32)

Visbeidzot, attiecībā uz prasību ierobežot konkurences traucējumus Polijas iestādes min, ka uzņēmums samazināja čuguna ražošanas apjomu rūpnieciskai armatūrai par 50 % (aptuveni no 11 000 tonnām līdz 5 500 tonnām). Par likumīgu kompensējošu pasākumu būtu jāuzskata tas, ka uzņēmums pārtrauca čuguna ražošanu vēja elektrostacijām.

(33)

Polija apgalvo, ka pieprasījums pēc abiem produktu veidiem pēdējos gados pieaug, un paredzams, ka šī tendence turpināsies. Polija arī uzsvēra, ka uzņēmumam Odlewnia Śrem ir tehniskas iespējas ražot tikpat daudz produkcijas kā pirms pārstrukturēšanas, bet tas ir apņēmies ierobežot čuguna ražošanu rūpnieciskai armatūrai un pilnībā pārtraukt čuguna ražošanu vēja elektrostacijām. Tādējādi saskaņā ar Polijas iestāžu apgalvojumiem šos pasākumus var uzskatīt par kompensējošiem pasākumiem.

(34)

Komisijai bija jāpārliecinās, vai uzņēmuma Odlewnia Śrem galaprodukti ietilpst tērauda rūpniecības nozarē, jo saskaņā ar Komisijas ziņojumu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu un slēgšanas atbalstu tērauda rūpniecības nozarei (3)“Komisija uzskata, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas darbojas tērauda rūpniecības nozarē, kā tā definēta Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipu B pielikumā, nav saderīgs ar kopējo tirgu”.

(35)

Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipu (4) B pielikumā (daudznozaru pamatprincipi), kas bija piemērojams tad, kad piešķīra atbalstu, ir atsauce uz kombinētās nomenklatūras (5) (KN) kodu izstrādājumiem, kas uzskatāmi par tērauda izstrādājumiem. Šie izstrādājumi ir uzskaitīti KN divās nodaļās, proti, 72. nodaļā (“Dzelzs un tērauds”) un 73. nodaļā (“Dzelzs vai tērauda izstrādājumi”).

(36)

Saskaņā ar Daudznozaru pamatprincipu B pielikumu par tēraudu uzskatāmi šādi dzelzs vai tērauda izstrādājumi:

(37)

Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju uzņēmums Odlewnia Śrem neražo nevienu no šiem izstrādājumiem. Turklāt tas neražo nevienu no 72. nodaļā “Dzelzs un tērauds” uzskaitītajiem izstrādājumiem, bet izmanto šos izstrādājumus, piemēram, pārstrādes čugunu, kā materiālus savas produkcijas ražošanai.

(38)

Tas ražo īpašus sarežģītus galaproduktus, uz kuriem attiecas KN 7325. pozīcija “Citādi lietie dzelzs vai tērauda izstrādājumi” un attiecīgās apakšpozīcijas, piemēram, 7325 10“no nekaļamā čuguna” un 7325 99 10“no kaļama čuguna”.

(39)

Daudznozaru pamatprincipu B pielikumā šie dzelzs un tērauda izstrādājumi nav klasificēti kā tērauds.

(40)

Tādējādi pārstrukturēšanas atbalsts uzņēmumam Odlewnia Śrem prima facie nav aizliegts un Komisijai jāvērtē minētā atbalsta saderīgums saskaņā ar spēkā esošajām Kopienas 2004. gada pamatnostādnēm.

(41)

Tā kā daži notikumi, kas ir saistīti ar šo lietu, norisinājās pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, Komisijai vispirms ir jānosaka, vai tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz konkrētajiem pasākumiem.

(42)

Komisija nevar izskatīt atbalsta pasākumus, kas tika īstenoti pirms pievienošanās un nav piemērojami pēc pievienošanās, saskaņā ar tā saucamo pārejas posma procedūru, kas paredzēta Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punktā, vai saskaņā ar procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. pantā. Ne Pievienošanās līgumā, ne EK līgumā Komisijai netiek prasīts izskatīt šādus pasākumus un tā arī netiek pilnvarota to darīt.

(43)

No otras puses, pasākumi, kas īstenoti pēc pievienošanās, varētu būt jauns atbalsts un saskaņā ar EK līguma 88. pantā paredzēto procedūru varētu būt Komisijas kompetencē. Lai noteiktu, kurā brīdī tika īstenots kāds konkrēts pasākums, būtisks kritērijs ir juridiski saistošs tiesību akts, saskaņā ar kuru kompetentā valsts iestāde apņemas piešķirt atbalstu (6).

(44)

Individuāli atbalsta pasākumi nav piemērojami pēc pievienošanās, ja, piešķirot atbalstu, bija zināms precīzs valsts ekonomiskais risks.

(45)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Polija, Komisija varēja noteikt tos pasākumus, kas bija piešķirti pirms pievienošanās un nav piemērojami pēc pievienošanās. Tie ir parādīti 1. tabulā, un to summa ir 19,4 miljoni zlotu. Tika konstatēts, ka pārējie pasākumi nebija piešķirti pirms pievienošanās. Tādējādi tika uzskatīts, ka pasākumi 24,2 miljonu zlotu vērtībā ir piešķirti pēc pievienošanās, kā paskaidrots 23. apsvērumā.

(46)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(47)

Paziņotā garantija, aizdevums, dotācijas, norakstījumi, maksājumu atlikšana un vienošanās par publisko tiesību saistību atmaksu pa daļām ir saistīta ar valsts līdzekļu izmantošanu. Turklāt šie pasākumi rada priekšrocības uzņēmumam, samazinot tā izmaksas. Kā uzņēmums, kas nonācis grūtībās, Odlewnia Śrem nebūtu varējis saņemt tirgū finansējumu ar līdzīgiem nosacījumiem. Tādējādi šī priekšrocība rada konkurences traucējumus.

(48)

Valsts kase bija gatava atteikties no veicamo nodokļu un vides maksājumu ieņēmumiem un, piešķirot subsīdijas un garantijas, radīt uzņēmumam priekšrocību salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Nav pierādījumu tam, ka Polijas iestādes rīkojās kā tirgus kreditors, un paziņojumā par atbalstu Polijas iestādes atzina valsts atbalsta esību.

(49)

Saņēmējs darbojas čuguna ražošanas tirgū un eksportē savus izstrādājumus uz citām ES dalībvalstīm. Tādējādi ir izpildīts kritērijs par ietekmi uz Kopienas iekšējo tirdzniecību.

(50)

Tāpēc pasākumi, kas netika piešķirti pirms pievienošanās un kas ir jauns atbalsts, tika uzskatīti par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Polijas iestādes to neapstrīd.

(51)

EK līguma 87. panta 2. punkta izņēmumi neattiecas uz šo lietu. Attiecībā uz EK līguma 87. panta 3. punktā minētajiem izņēmumiem, tā kā atbalsta galvenais mērķis ir atjaunot grūtībās nonākuša uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju, vienīgais izņēmums, ko var piemērot, ir 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētais izņēmums, kas ļauj piešķirt valsts atbalstu, lai veicinātu noteiktas tautsaimnieciskas darbības, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(52)

Komisija izvērtēja pasākumus, kuri ir jauns atbalsts, un visu pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar piemērojamām glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Pašreizējās Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“2004. gada pamatnostādnes”) stājās spēkā 2004. gada 10. oktobrī.

(53)

Kā jau tika minēts Komisijas lēmumā uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru, lai novērtētu jaunā pārstrukturēšanas atbalsta saderīgumu, pārstrukturēšanas atbalsts ir jāskata kopumā. Lai noteiktu, vai plāna izpildes rezultātā tiks atjaunota uzņēmuma dzīvotspēja un vai atbalsts nepārsniedz vajadzīgo minimumu, un lai noteiktu piemērotus kompensējošus pasākumus, ir jāņem vērā ne tikai jaunais atbalsts, bet visi atbalsta pasākumi.

(54)

Tā kā uzņēmuma Odlewnia Śrem tīrā peļņa 2005. gadā bija 3,9 miljoni zlotu, Komisijai bija šaubas par to, vai šo uzņēmumu var uzskatīt par “grūtībās nonākušu uzņēmumu” 2004. gada pamatnostādņu nozīmē un tādējādi par uzņēmumu, kuram ir tiesības uz pārstrukturēšanas atbalstu. Šīs šaubas radās jo īpaši tāpēc, ka trūka informācijas par pārstrukturēšanas perioda sākumu. Tas nozīmē, ka Komisija nezināja, attiecībā uz kuru brīdi ir jāveic novērtējums par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Polija skaidri norādīja, ka pārstrukturēšanas periods sākās 2003. gadā, un tāpēc uzņēmuma Odlewnia Śrem tīrā peļņa 2005. gadā būtu jāuzskata par zīmi, kas liecina, ka pārstrukturēšanas laikā tiek atjaunota uzņēmuma dzīvotspēja.

(55)

Komisija ir pārliecinājusies, ka pārstrukturēšanas sākumā 2003. gadā uzņēmums bija grūtībās nonācis uzņēmums 2004. gada pamatnostādņu 9. punkta un turpmāko punktu nozīmē un tāpēc tam bija tiesības uz pārstrukturēšanas atbalstu.

(56)

2004. gada pamatnostādnēs noteikts, ka “pārstrukturēšanas plānam, kurš īstenojams pēc iespējas īsā laika posmā, pieņemamā termiņā jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem attiecībā uz turpmākiem darbības apstākļiem. Dzīvotspējas uzlabošanai jābūt galvenokārt sakarā ar iekšējiem pasākumiem.”.

(57)

Uzņēmuma Odlewnia Śrem pirmā nopietnā problēma bija augstais parādu līmenis. Komisija atzīmē, ka finanšu pārstrukturēšana ir pabeigta.

(58)

Uzņēmumam vairs nav likviditātes problēmu, un visas uzņēmējdarbības saistības tiek atmaksātas savlaicīgi.

(59)

Lēmumā uzsākt izmeklēšanas procedūru Komisija izteica šaubas par to, vai pārstrukturēšana nav galvenokārt finansiāla un vai rūpnieciskās pārstrukturēšanas aspekti nav nepietiekami. Piezīmēs, ko Polijas iestādes iesniedza pēc lēmuma uzsākt procedūru, tās sniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka ir pievērsta pietiekama uzmanība iekārtu modernizācijai un ražošanas pārorientēšanai.

(60)

Lēmumā uzsākt procedūru Komisija izteica šaubas par iespējām atrast privātu ieguldītāju. Tomēr uzņēmumam izdevās panākt, ka tajā iegulda privāts uzņēmums, tādējādi palielinot tā uzticamību tirgū.

(61)

Lielākā daļa finanšu analīzes rādītāju liecina, ka pēc pārstrukturēšanas uzņēmums ir labākā stāvoklī, jo ir palielinājusies tā likviditāte, maksātspēja un rentabilitāte.

(62)

Pamatojoties uz šiem elementiem, Komisija secina, ka ir kliedētas šaubas par to, vai plāna izpildes rezultātā tiks atjaunota uzņēmuma dzīvotspēja.

(63)

Komisijai bija šaubas par to, vai paziņotais pārstrukturēšanas atbalsts nerada pārmērīgus konkurences traucējumus. Polijai bija jāparāda, ka uzņēmuma čuguna ražošanas apjoma samazināšana par 50 % rūpnieciskai armatūrai un čuguna ražošanas izbeigšana vēja elektrostacijām bija patiesi kompensējoši pasākumi, nevis vienīgi rezultāts, ko izraisījuši tādi ārēji faktori kā pieprasījuma samazināšanās vai uzņēmuma nespēja konkurēt tirgū, un tāpēc nebija nepieciešami, lai atjaunotu tā dzīvotspēju.

(64)

Kā parādīja Polija, abu veidu izstrādājumiem ir labas izredzes uz rentabilitāti. Polija arī parādīja, ka uzņēmumam Odlewnia Śrem ir tehniskas iespējas ražot tādu pašu produkcijas apjomu kā pirms pārstrukturēšanas. Polija apņemas ierobežot uzņēmuma Odlewnia Śrem čuguna ražošanas apjomu rūpnieciskai armatūrai par 50 % no tā sākotnējā ražošanas apjoma un pilnībā izbeigt čuguna ražošanu vēja elektrostacijām. Līdz ar to Komisija uzskata, ka šos pasākumus var uzskatīt par kompensējošu pasākumu, nevis vienkārši par darbībām, kas vajadzīgas, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju.

(65)

Polijas iestādes sniedza daudz sīkas informācijas par summām, kas uzskatāmas par saņēmēja paša ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksās.

(66)

Komisijai nav jāpieņem nostāja par to, vai 31. apsvērumā uzskaitītos elementus var uzskatīt par paša ieguldījumu pārstrukturēšanā, bet tā uzskata, ka 30. apsvērumā minētos līdzekļus var uzskatīt par paša ieguldījumu.

(67)

Noslēgumā jāpiebilst, ka attiecībā uz līdzekļiem pārstrukturēšanas finansēšanai 23,7 miljonus zlotu var uzskatīt par ieguldījumu pārstrukturēšanā no saņēmēja paša līdzekļiem vai no ārējiem līdzekļiem, kas neietver valsts atbalstu. Pārstrukturēšanas kopējās izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas radās pirms pievienošanās, bija 43,6 miljoni zlotu. Tādējādi uzņēmuma Odlewnia Śrem paša ieguldījums pārstrukturēšanas kopējās izmaksās ir 54 %.

(68)

Minimālais līmenis uzņēmuma paša ieguldījumam pārstrukturēšanas izmaksās, kas noteikts 2004. gada pamatnostādnēs, ir 50 %. Tāpēc Komisija secina, ka uzņēmuma paša ieguldījums ir nozīmīgs un, ņemot vērā iesniegto informāciju, atbalsts ir ierobežots līdz minimumam.

(69)

Turklāt atbalsta saņēmējs darbojas Stalova Volā, kas atrodas reģionā, kuram ir tiesības uz atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. To nepārprotami var uzskatīt par papildu faktoru par labu atbalsta saderīgumam (skatīt 2004. gada pamatnostādņu 56. punktu).

(70)

Komisija konstatē, ka Polija ir nelikumīgi īstenojusi šo atbalstu, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu. Tomēr Komisija secina, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu,

7.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/17

(1)

Vienotā tirgus sekmīgai darbībai ir būtiska nozīme jaunu darba vietu radīšanā, izaugsmē un ekonomikas stabilitātes veicināšanā. Jo efektīvāks būs vienotais tirgus, jo labvēlīgāka būs uzņēmējdarbības vide, rosinot uzņēmumus veikt ieguldījumus un radīt jaunas darba vietas, un jo vairāk pieaugs patērētāju uzticība un pieprasījums. Tādēļ ekonomikas lejupslīdes apstākļos Eiropas ekonomikas atveseļošanas veicināšanā vienota tirgus sekmīgai darbībai ir izšķirīga loma.

(2)

Vienota tirgus sekmīgas darbības nodrošināšanā būtiska nozīme ir pareizi transponētiem, piemērotiem, ieviestiem, uzraudzītiem un pienācīgi saskaņotiem Kopienas noteikumiem, kuri ietekmē vienotā tirgus darbību (turpmāk tekstā – “vienotā tirgus noteikumi”).

(3)

Komisijas paziņojuma “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (turpmāk tekstā – “Vienotā tirgus pārskats”) (1) sagatavošanas konsultācijās un analīzē ir apzināta virkne nepilnību, kas rāda, ka vienotais tirgus vēl nedarbojas tik efektīvi, kā vajadzētu. Daudzās jomās un nozarēs jāiegulda papildu darbs. Iedzīvotāji un uzņēmēji bieži nespēj izmantot daudzās vienotā tirgus iespējas tāpēc, ka noteikumi netiek pienācīgi piemēroti un izpildīti.

(4)

Tādēļ Vienotā tirgus pārskatā Komisija ierosināja konkrētu pasākumu kopumu, lai iedzīvotāji un uzņēmēji arī turpmāk varētu gūt labumu, izmantojot vienotā tirgus ekonomiskās priekšrocības (2).

(5)

Dalībvalstu un Kopienas pasākumiem vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem. Vienotā tirgus sekmīgas darbības nodrošināšanā svarīga nozīme ir koordinētai rīcībai un sadarbībai – Komisijas un dalībvalstu partnerībā – ar kopīgu mērķi uzlabot vienotā tirgus noteikumu transponēšanu, piemērošanu un izpildi. Šā ieteikuma kontekstā partnerības pieeja pārsniedz sadarbību, kas jau ir izveidota vairākās vienotā tirgus politikas jomās. Saskaņā ar partnerības pieeju jāizveido un jāsaglabā ciešāka sadarbība dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju visās būtiskajās vienotā tirgus jomās. Tā nozīmē arī to, ka dalībvalstis uzņemas kopēju atbildību un tādējādi aktīvāku lomu vienotā tirgus pārvaldībā.

(6)

Vienotā tirgus pārskatā un jo īpaši turpmākajās diskusijās ar dalībvalstīm ir apzinātas dažas jomas, kam ir izšķirīga nozīme vienotā tirgus sekmīgas darbības panākšanā, proti: koordinācijas nodrošināšana vienotā tirgus jautājumos; sadarbības uzlabošana dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju; vienotā tirgus noteikumu transponēšanas uzlabošana; tirgus un nozaru uzraudzība, lai apzinātu iespējamus tirgus darbības traucējumus; vienotā tirgus noteikumu piemērošanas uzlabošana; vienotā tirgus noteikumu izpildes stiprināšana un problēmu risināšanas veicināšana; valsts tiesību aktu regulāras novērtēšanas veicināšana un iedzīvotāju un uzņēmēju informēšana par viņu tiesībām vienotajā tirgū.

(7)

Šā ieteikuma pamatā lielā mērā ir risinājumi, ko dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas un kas šajās dalībvalstīs praksē ir izrādījušies veiksmīgi. Atkarībā no tā, kādi pasākumi attiecīgās dalībvalsts apstākļos būtu visefektīvākie, katra dalībvalsts var izvēlēties šā ieteikuma īstenošanai piemērotāko praksi, jo prakse un procedūras, kas ir efektīvas vienā dalībvalstī, citur var izrādīties mazāk efektīvas.

(8)

Pētījumos secināts, ka dalībvalstīm jāuzlabo iekšējā koordinācija vienotā tirgus jautājumos, jo patlaban kompetence ir sadrumstalota starp dažādām valsts iestādēm (3). Ņemot vērā to, ka vienotā tirgus noteikumu piemērošanā katrā dalībvalstī var būt iesaistītas ļoti dažādas valsts, reģionālās un vietējās iestādes, būtu jāuzlabo šo iestāžu sadarbības efektivitāte. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina un jāstiprina vienotā tirgus koordinācijas funkcija valsts pārvaldes iestādēs atkarībā no konkrētām valsts pārvaldes struktūrām un tradīcijām. Par šo funkciju atbildīgajām iestādēm būtu jāuztic kopējā atbildība par šā ieteikuma īstenošanas plānošanu, pārraudzību un vērtēšanu.

(9)

Cieša pārrobežu sadarbība to dalībvalstu iestāžu starpā, kuru kompetencē ir vienotā tirgus jautājumi, ļauj panākt savstarpēju uzticēšanos, un tai ir būtiska nozīme vienotā tirgus noteikumu pareizā piemērošanā. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Komisijas izveidoto pārrobežu tīklu un elektroniskās informācijas sistēmu (piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI), RAPEX  (4), RASFF  (5) vai Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkla) darbspēju, pieņemot atbilstīgus noteikumus, tostarp piešķirot līdzekļus.

(10)

Iekšējā tirgus progresa ziņojumi liecina, ka vēl jāuzlabo iekšējā tirgus direktīvu transponēšanas termiņu ievērošana un kvalitāte. Lai arī Komisijas 2004. gada 12. jūlija Ieteikums par to direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, kuras ietekmē iekšējo tirgu (6) (turpmāk tekstā – “Komisijas 2004. gada ieteikums”), kopumā ir īstenots un transponēšana tāpēc kļuvusi ievērojami raitāka, dažas šā ieteikuma daļas joprojām jāpiemēro efektīvāk. Šajā ieteikumā ir atgādināti un papildināti vēl īstenojamie Komisijas 2004. gada ieteikumā minētie pasākumi; šis ieteikums joprojām ir atsauces dokuments, kas jāizmanto par transponēšanu atbildīgajām dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Šā ieteikuma pamatā ir arī Komisijas paziņojums “Rezultātu Eiropa – Kopienas tiesību aktu piemērošana” (7) un Komisijas paziņojums “Lamfalisī procesa pārskats – pastiprināta uzraudzības konverģence” (8).

(11)

Tirgus jāuzrauga, lai apzinātu nozares, kurās tirgus patērētāju un uzņēmēju labā nedarbojas pienācīgi, un lai vienotā tirgus politikā pievērstu šīm jomām lielāku uzmanību. Tādēļ vienotā tirgus politikas izstrādē un uzraudzībā tirgus uzraudzībai būtu jākļūst par būtisku elementu (piemēram, izmantojot patēriņa tirgus progresa ziņojumu). Komisijas un dalībvalstu iestāžu sadarbība tirgus uzraudzības un datu apkopošanas darbā uzlabos valstu un Kopienas mērogā izmantojamo datu un analīzes kvalitāti un palīdzēs panākt vienprātību vienotā tirgus jautājumos. Dalībvalstis tiek aicinātas piedalīties Komisijas tirgus uzraudzības pasākumos un veikt līdzīgus pasākumus valsts mērogā, pielāgojot tos īpašām valsts vajadzībām.

(12)

Dažādos valstu pētījumos uzsvērta mācību nozīme, lai palīdzētu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa amatpersonām, tostarp tiesnešiem, pareizi transponēt, piemērot un izpildīt vienotā tirgus noteikumus. Šajā kontekstā ir būtiski nodrošināt, ka šos noteikumus un ietekmi uz Kopienas ārējo konkurētspēju kopumā vienmēr ņem vērā, izstrādājot valsts tiesību aktus. Mācību nozīmi apstiprina arī nesen veikts Eiropas Parlamenta pētījums un rezolūcija par valstu tiesnešu lomu un 2005. gada rezolūcija par konkurences tiesībām (9), kā arī nesen pieņemtā Padomes rezolūcija (10). Amatpersonas būtu jāizglīto arī par Kopienas tiesībām un jo īpaši par vienotā tirgus noteikumiem.

(13)

Vienotā tirgus noteikumu efektīva izpilde un atbilstīgi pasākumi, lai atrisinātu problēmas, ar ko saskaras iedzīvotāji un uzņēmēji, ir būtiski, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantot Līgumā garantēto brīvību priekšrocības. Pilnveidojot problēmu risināšanas jomā panākto sadarbību, jo īpaši ar SOLVIT  (11) starpniecību, dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu jāuzlabo problēmu risināšanas mehānismu spēja – vai nu ar valsts tiesu, vai ārpustiesas mehānismu palīdzību – nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību. Svarīgi ir novērst apstākļus, kas rada dažādās problēmas.

(14)

Regulāra valsts tiesību aktu uzraudzība un vērtēšana ir svarīga, jo ļauj pārbaudīt, cik efektīvi dalībvalstis piemēro vienotā tirgus noteikumus praksē, un apzināt tiesību aktus, kas varētu traucēt iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantot visas šo noteikumu priekšrocības. Šādi pasākumi visās dalībvalstīs būtu jāveic sistemātiskāk.

(15)

Nesenās Eirobarometra aptaujas (12) un Komisijas informācijas un problēmu risināšanas dienestiem adresēti lūgumi rāda, ka iedzīvotāji un uzņēmēji vairāk jāinformē par viņu tiesībām vienotajā tirgū, lai viņi spētu izmantot šīs tiesības praksē. Turklāt iedzīvotājiem un uzņēmējiem jādod iespēja saņemt ar šo tiesību īstenošanu saistītu palīdzību. Šajā nolūkā dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu un attiecīgos gadījumos sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm būtu jānodrošina praktiska informācija un padomi jautājumos, kas attiecas uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri vēlas dzīvot, mācīties, strādāt, dibināt uzņēmumus vai piedāvāt preces un pakalpojumus citās dalībvalstīs.

(16)

Šā ieteikuma pielikumā ir izklāstīti pasākumi, ko dalībvalstis varētu veikt, lai īstenotu šo ieteikumu, un sniegts dažās dalībvalstīs ieviesto praktisko risinājumu saraksts – šī prakse ir ieteikto pasākumu pamatā. Lai arī daži pasākumi sākotnēji varētu radīt izmaksas, jāsecina, ka tie varētu palīdzēt ietaupīt līdzekļus, piemēram, vienkāršojot valsts administratīvo praksi, un ilgtermiņā uzlabot vienotā tirgus darbību, tādējādi dodot labumu patērētājiem un uzņēmējiem.

(17)

Šā ieteikuma īstenošanas virzība būtu jāuzrauga Komisijas un dalībvalstu ciešā sadarbībā, tostarp apspriežoties – pamatojoties uz kritērijiem un rādītājiem – Iekšējā tirgus padomdevējā komitejā (IMAC). Lai Komisija četrus gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī varētu veikt tā īstenošanas rezultātu novērtējumu, dalībvalstīm trīs gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī būtu jāiesniedz Komisijai ziņojumi par ieteikuma īstenošanā veiktajiem pasākumiem,

1.

Nodrošināt un stiprināt vienotā tirgus koordinācijas funkciju, kas veicina efektīvu koordināciju iestādēs un starp iestādēm, kuras atbild par vienotā tirgus jautājumiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī un valsts pārvaldē ir atskaites punkts vienotā tirgus jautājumos.

2.

Sekmēt to administratīvo iestāžu aktīvu sadarbību, kuras dažādās dalībvalstīs atbild par vienotā tirgus jautājumiem, un sadarbību ar Komisiju, piešķirot pietiekamus līdzekļus.

3.

Veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu to direktīvu transponēšanu, kuras ietekmē vienoto tirgu.

4.

Atbalstīt Komisijas veikto tirgus uzraudzības darbu un ar to saistīto datu apkopošanu, aktīvi piedaloties Kopienas mēroga pasākumos un attiecīgos gadījumos apsverot līdzīgus valsts mēroga pasākumus.

5.

Nodrošināt, lai valsts iestādēm un amatpersonām būtu pietiekamas zināšanas par Kopienas tiesībām un jo īpaši par vienotā tirgus noteikumiem, lai tās varētu efektīvi piemērot vienotā tirgus noteikumus un vajadzības gadījumā ņemt vērā šādus noteikumus, sagatavojot un ieviešot jaunus tiesību aktus valsts mērogā.

6.

Atvieglot un veicināt ātru un efektīvu to problēmu risināšanu, ar kurām iedzīvotāji un uzņēmēji saskaras, īstenojot savas tiesības vienotajā tirgū, šajā nolūkā kopumā veicot pasākumus, lai uzlabotu vienotā tirgus noteikumu izpildi, un jo īpaši nodrošinot to, ka tiesnešiem ir pietiekamas zināšanas par Kopienas tiesībām, tostarp par vienotā tirgus noteikumiem, un pietiekamā mērā atbalstot problēmu risināšanas mehānismus.

7.

Regulāri vērtēt un novērtēt valsts tiesību aktus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību vienotā tirgus noteikumiem, un, to darot, regulāri pārskatīt piemērojamos izņēmumus un atkāpes, kas paredzētas spēkā esošajos vienotā tirgus noteikumos.

8.

Sniegt uzņēmējiem un iedzīvotājiem vairāk praktiskas informācijas par vienotā tirgus jautājumiem.

9.

Izvērtēt pielikumā izklāstītos pasākumus un praksi un, ņemot vērā valsts institucionālās tradīcijas, pieņemt to praksi, kas uzlabos vai varētu uzlabot iekšējā tirgus darbību un ir piemērotākā, lai īstenotu šo ieteikumu.

10.

Veicot šā ieteikuma īstenošanas uzraudzību, sadarboties ar Komisiju un citām dalībvalstīm, regulāri informēt Komisiju par šā ieteikuma īstenošanā veiktajiem pasākumiem un iesniegt Komisijai galīgo ziņojumu trīs gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.

7.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/27