2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/1

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/3

(1)

Komisija ir saņēmusi pieteikumu par pārskatīšanu saistībā ar “jaunu eksportētāju” atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam. Pieteikumu iesniedza uzņēmums Henan Prosper Skins & Leather Enterprise Co., Ltd (“pieteikuma iesniedzējs”), ražotājs eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgā valsts”).

(2)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir zamšāda un mākslīgā zamšāda, kas ir vai nav piegriezta pēc formas, tostarp žāvēta zamšāda un žāvēta mākslīgā zamšāda (“attiecīgais ražojums”), kuras izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kuru patlaban klasificē ar KN kodu 4114 10 10 un 4114 10 90.

(3)

Patlaban spēkā esošais pasākums ir galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2006 (2), atbilstoši kurai Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma, arī pieteikuma iesniedzēja izgatavotā attiecīgā ražojuma, importam Kopienā piemēro galīgo antidempinga maksājumu 58,9 % apmērā.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka tas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, vai arī prasa tam piemērot individuālo režīmu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Turklāt tas apgalvo, ka izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz kuru ieviesti antidempinga pasākumi, t. i., laikposmā no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam (“sākotnējais izmeklēšanas periods”), nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu un ka tas nav saistīts ne ar vienu no ražojuma ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas iepriekš minētie antidempinga pasākumi.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs arī apgalvo, ka attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu tas sāka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām.

(6)

Zināmie iesaistītie Kopienas ražotāji tika informēti par iepriekš minēto pieteikumu, un tiem tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(7)

Pārbaudījusi pieejamos pierādījumus, Komisija secina, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu pārskatīšanas sākšanu saistībā ar “jaunu eksportētāju” atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam. Saņemot šīs regulas 13. apsvērumā minēto pieprasījumu, tiks noteikts, vai pieteikuma iesniedzējs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, vai arī tas atbilst prasībām, lai tam noteiktu individuālo maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Tādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam aprēķina individuālo dempinga starpību un, ja konstatē dempingu, nosaka maksājuma apmēru, kas jāpiemēro attiecīgā ražojuma importam Kopienā.

(8)

Ja konstatē, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst prasībām, lai tam noteiktu individuālo maksājumu, iespējams, ir jāgroza maksājuma likme, kas patlaban piemērojama attiecīgā ražojuma importam no visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, t. i., maksājums, kas patlaban noteikts Regulas (EK) Nr. 1338/2006 1. panta 2. punktā un ir piemērojams “visiem uzņēmumiem” Ķīnas Tautas Republikā.

(9)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu izmeklēšanai, tā pieteikuma iesniedzējam nosūtīs anketu.

(10)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt pamatojošus pierādījumus.

(11)

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(12)

Jāievēro, ka personas var izmantot lielāko daļu pamatregulā noteikto procesuālo tiesību tikai tad, ja tās ir pieteikušās šajā regulā paredzētajā termiņā.

(13)

Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz pietiekamus pierādījumus tam, ka tas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, t. i., ka tas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Šai nolūkā īpašā termiņā, kas noteikts šīs regulas 4. panta 3. punktā, jāiesniedz pienācīgi pamatoti pieprasījumi. Komisija nosūtīs pieprasījuma veidlapu pieteikuma iesniedzējam, kā arī Ķīnas Tautas Republikas iestādēm. Minēto pieprasījuma veidlapu pieteikuma iesniedzējs var izmantot, lai pieprasītu individuālo režīmu, t. i., ka tas atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(14)

Ja pieteikuma iesniedzējam nepiešķir tirgus ekonomikas statusu, bet tas atbilst prasībām, lai tam varētu noteikt individuālo maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, tiks izraudzīta atbilstoša tirgus ekonomikas valsts, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Komisija paredz šim nolūkam atkārtoti izmantot Amerikas Savienotās Valstis kā iepriekšējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika ieviesti pasākumi, kas piemērojami attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas Tautas Republikas. Ieinteresētās personas šīs regulas 4. panta 2. punktā noteiktajā īpašajā termiņā ir aicinātas izteikt piezīmes par minētās izvēles atbilstību.

(15)

Turklāt, ja pieteikuma iesniedzējam piemēro tirgus ekonomikas režīmu, Komisija vajadzības gadījumā var izmantot arī konstatējumus par normālo vērtību, kas noteikta atbilstošajā tirgus ekonomikas valstī, piemēram, lai aizstātu kādu no Ķīnas Tautas Republikas izmaksu vai cenu elementiem, kas nav ticami, bet ir nepieciešami normālās vērtības noteikšanai, ja Ķīnas Tautas Republikā nav pieejami ticami nepieciešamie dati. Komisija arī šim nolūkam paredz izmantot Amerikas Savienotās Valstis.

(16)

Atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam ir jāatceļ spēkā esošais antidempinga maksājums par tā attiecīgā ražojuma importu, ko pieteikuma iesniedzējs ir izgatavojis un pārdevis eksportam uz Kopienu. Vienlaikus šāds imports ir jāreģistrē saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja pārskatīšanā tiek konstatēts dempings attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, antidempinga maksājumus var uzlikt ar atpakaļejošu datumu no šīs pārskatīšanas sākšanas dienas. Šajā procedūras posmā nav iespējams aplēst pieteikuma iesniedzēja iespējamo nākotnes saistību apjomu.

(17)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņi, kuros:

(18)

Ja kāda ieinteresētā persona atsakās nodrošināt pieeju nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai arī ievērojami traucē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus konstatējumus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var iegūt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(19)

Ja konstatē, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepareizu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izmantot pieejamos faktus. Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un ir izmantoti pieejamie fakti, rezultāts attiecībā uz minēto personu var būt mazāk labvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

(20)

Jānorāda, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3).

(21)

Turklāt jānorāda, ka tad, ja ieinteresētās personas uzskata, ka tām radušās grūtības realizēt tiesības uz aizstāvību, tās var pieprasīt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Tā būs vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas dienestiem un vajadzības gadījumā piedāvās mediāciju procesuālos jautājumos, kas skar interešu aizsardzību šajā procedūrā, īpaši jautājumos, kas saistīti ar piekļuvi lietai, konfidencialitāti, termiņu pagarināšanu un rakstiski un/vai mutiski sniegtas informācijas apstrādi. Ieinteresētās personas papildu informāciju un kontaktinformāciju var meklēt uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/trade),

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Office: N105 4/92

1049 Brussels

BELGIUM

Fakss (322) 2956505

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/7

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2009. gada 18. jūnijā nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, un iekļaut šajā sarakstā vienu personu, ņemot vērā informāciju par viņas saistību ar Al-Qaida. Sankciju komiteja iesniedza šīs iekļaušanas pamatojumu.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza I pielikums.

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties.

(5)

Komisija darīs zināmus iemeslus, kas ir šīs regulas pamatā, dos tai iespēju izteikt savas piezīmes par šiem iemesliem un pārskatīs šo regulu, ņemot vērā šīs piezīmes un iespējamo papildinformāciju,

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/9

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 61. panta pirmās daļas d) punktu tirdzniecības gadā saražoto cukura daudzumu, kas pārsniedz minētās regulas 56. pantā paredzēto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots Komisijas noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.

(2)

Minētie ierobežojumi ir noteikti Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulā (EK) Nr. 924/2008, ar ko nosaka kvantitatīvos ierobežojumus ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksportam līdz 2008./2009. tirdzniecības gada beigām (3).

(3)

Cukura daudzumi, uz kuriem attiecas eksporta licenču pieteikumi, pārsniedz Regulā (EK) Nr. 924/2008 noteikto kvantitatīvo ierobežojumu. Tāpēc jānosaka piešķiramā daudzuma ierobežojuma koeficients daudzumiem, uz kuriem attiecas 2009. gada 22., 23., 24., 25. un 26. jūnijā iesniegtie pieteikumi. Līdz ar to visi pēc 2009. gada 29. jūnija iesniegtie cukura eksporta licenču pieteikumi ir jānoraida un eksporta licenču pieteikumu pieņemšana jāpārtrauc,

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/10

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 570/2009 (3) noteica no 2009. gada 1. jūlijā piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)

Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par 5 euro tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 570/2009.

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 570/2009,

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/13

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 950/2006 un/vai Padomes 2007. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 508/2007, ar ko atver tarifu kvotas niedru jēlcukura importam Bulgārijā un Rumānijā, lai nodrošinātu piegādes rafinēšanas uzņēmumiem 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā (3), laikposmā no 22. līdz 2009. gada 26. jūnijam, kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa licenču pieteikumi, kuros pieprasītais daudzums ir vienāds ar vai lielāks par daudzumu, kurš pieejams par kvotu ar kārtas numuru 09.4331 un 09.4337 (2008–2009) un 09.4341 (jūlijs–septembris 2009).

(2)

Ņemot vērā šos apstākļos, Komisijai ir jānosaka piešķīruma koeficients, lai varētu izdot licences proporcionāli pieejamajam daudzumam, un/vai jāinformē dalībvalstis par to, ka noteiktais daudzums ir izsmelts,

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/18

(1)

Līguma 2. panta b) punkts paredz ieviest vienotus drošības standartus darba ņēmēju un visas sabiedrības veselības aizsardzībai.

(2)

Līguma 30. pantā paredzēts Kopienā noteikt pamatstandartus darba ņēmēju un sabiedrības veselības aizsardzībai pret draudiem, ko rada jonizējošais starojums.

(3)

Ar Padomes Direktīvu 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (3), ir noteikti drošības pamatstandarti. Minētā direktīva ir papildināta ar konkrētākiem tiesību aktiem.

(4)

Kā to savā judikatūrā (4) atzinusi Eiropas Kopienu Tiesa (turpmāk “Tiesa”), Kopienai ir ar dalībvalstīm dalīta kompetence jomās, ko aptver Konvencija par kodoldrošību (5).

(5)

Kā Tiesa atzinusi savā judikatūrā, Līguma 3. nodaļas noteikumi attiecībā uz veselību un drošību veido saskaņotu kopumu, ar ko Komisijai ir paredzētas ievērojamas pilnvaras, lai aizsargātu sabiedrību un vidi pret kodolpiesārņojuma apdraudējumu.

(6)

Kā Tiesa atzinusi savā judikatūrā, Līguma 2. panta b) punktā Kopienai noteiktie uzdevumi pieņemt vienotus drošības standartus, lai aizsargātu sabiedrības un darba ņēmēju veselību, nenozīmē, ka, ja šādi standarti ir noteikti, dalībvalsts nedrīkstētu paredzēt vēl stingrākus aizsardzības pasākumus.

(7)

Padomes Lēmumā 87/600/Euratom (1987. gada 14. decembris) par Kopienas noteikumiem par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos (6) noteikta pamatstruktūra ziņošanai un informācijas sniegšanai, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai radiācijas avāriju gadījumā aizsargātu sabiedrību. Padomes Direktīvā 89/618/Euratom (1989. gada 27. novembris) par plašas sabiedrības informēšanu par veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un par rīcību radiācijas avārijas gadījumā (7) dalībvalstīm noteikts pienākums informēt sabiedrību radiācijas avārijas gadījumā.

(8)

Dalībvalstu atbildība par kodoliekārtu kodoldrošību valsts līmenī ir pamatprincips, saskaņā ar kuru starptautiskā līmenī ir izstrādāta kodoldrošības reglamentācija, kas noteikta Konvencijā par kodoldrošību. Ar šo direktīvu būtu jāsekmē minētais valsts līmeņa atbildības princips, kā arī licences turētāja galvenās atbildības par kodoliekārtas kodoldrošību princips valsts kompetentās regulatīvās iestādes uzraudzībā, kā arī jāpastiprina kompetento regulatīvo iestāžu nozīme un neatkarība.

(9)

Katra dalībvalsts var pieņemt lēmumus par saviem enerģijas avotiem saskaņā ar attiecīgu valsts politiku.

(10)

Izstrādājot atbilstīgu valsts sistēmu saistībā ar šo direktīvu, tiks ņemti vērā valsts apstākļi.

(11)

Dalībvalstis jau ir īstenojušas pasākumus, kas tām ļauj Kopienā sasniegt augstu kodoldrošības līmeni.

(12)

Lai gan ar šo direktīvu pievēršas galvenokārt kodoliekārtu kodoldrošībai, ne mazāk svarīgi ir nodrošināt izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu, tostarp glabātavās un noglabāšanas iekārtās.

(13)

Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jāizvērtē Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) noteiktie attiecīgie pamatprincipi (8), kuriem būtu jāveido pamats praksei, uz ko dalībvalstis varētu atsaukties, īstenojot šo direktīvu.

(14)

Ir noderīgi ņemt vērā to, ka tādu dalībvalstu drošības iestādes, kuru teritorijā atrodas kodolelektrostacijas, Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) kontekstā ir sadarbojušās un ir kodolreaktoriem definējušas daudzus drošības atsauces robežlīmeņus.

(15)

Pēc Padomes aicinājuma izveidot augsta līmeņa grupu ES līmenī, kā minēts 2007. gada 8. maija Secinājumos par kodoldrošību un izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu, ar Komisijas Lēmumu 2007/530/Euratom (2007. gada 17. jūlijs) par Eiropas augstākā līmeņa grupas izveidošanu kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos (9) tika izveidota Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa (ENSREG), lai dotu ieguldījumu Kopienas mērķu sasniegšanā kodoldrošības jomā.

(16)

Ir lietderīgi izveidot vienotu struktūru ziņojumiem, ko dalībvalstis sūta Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu. Zinot ENSREG locekļu plašo pieredzi, tā šajā jomā varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu, tādējādi veicinot valstu regulatīvo iestāžu apspriešanos un sadarbību.

(17)

ENSREG 5. sanāksmē 2008. gada 15. oktobrī tika pieņemti desmit principi, kas ir jāizmanto, izstrādājot kodoldrošības direktīvas projektu, kā norādīts 2008. gada 20. novembra protokolā.

(18)

Kodoltehnoloģijas attīstība, darbības laikā gūtā pieredze, pētījumi drošības jomā un tiesiskā regulējuma uzlabojumi varētu sekmēt turpmāku drošības paaugstināšanu. Ievērojot pienākumu uzturēt un uzlabot drošību, dalībvalstīm minētie faktori būtu jāņem vērā, ja tās paplašina kodolenerģijas programmas vai pirmo reizi nolemj izmantot kodolenerģiju.

(19)

Spēcīgas drošības kultūras izveide kodoliekārtā ir viens no drošības pārvaldības pamatprincipiem, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu iekārtas drošu darbību.

(20)

Ekspertīzes un prasmju kodoldrošības jomā uzturēšanas un turpmākas attīstīšanas pamatā vajadzētu būt, inter alia, mācībai no iepriekšējas darbības pieredzes, kā arī vajadzības gadījumā tajā būtu jāņem vērā jaunākais metodoloģijā un zinātnē.

(21)

Agrāk pašnovērtējumu veica dalībvalstīs ciešā saistībā ar starptautiskiem salīdzinošiem novērtējumiem SAEA vadībā Integrētās reglamentācijas pārbaudes vienības vai Starptautiskā Reglamentācijas pārbaudes dienesta misijās. Dalībvalstis brīvprātīgi veica tādus pašnovērtējumus un ielūdza misijas, pamatojoties uz atvērtības un pārskatāmības principiem. Pašnovērtējumiem un tos pavadošiem salīdzinošiem normatīvās un organizatoriskās infrastruktūras novērtējumiem vajadzētu būt vērstiem uz dalībvalstu regulējuma stiprināšanu un uzlabošanu, vienlaikus atzīstot dalībvalstu kompetenci to teritorijā izvietoto kodoliekārtu kodoldrošības nodrošināšanā. Pašnovērtējumi un tiem sekojošie starptautiskie salīdzinošie novērtējumi nav nedz pārbaude, nedz revīzija, bet gan savstarpējs mācību mehānisms, kurš nenoliedz dažādas pieejas kompetentās regulatīvās iestādes uzbūvei un darbam, vienlaikus ņemot vērā dalībvalsts regulatīvos, tehniskos un politikas jautājumus, kas dod ieguldījumu spēcīga kodoldrošības režīma nodrošināšanā. Starptautiskie salīdzinošie novērtējumi būtu jāuztver kā iespēja apmainīties ar profesionālu pieredzi un dalīties gūtajā pieredzē un labā praksē atklātā un uz sadarbību vērstā gaisotnē, uzklausot kolēģu padomus, nevis norādījumus un spriedumus. Atzīstot vajadzību pēc elastības un piemērotību attiecībā uz dalībvalstīs esošām atšķirīgām sistēmām, dalībvalstij vajadzētu būt tiesībām brīvi noteikt tos savas sistēmas segmentus, par kuriem lūgt veikt īpašo izvērtējumu, ar mērķi pastāvīgi paaugstināt kodoldrošību.

(22)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

a)

izveidot Kopienas sistēmu, lai uzturētu un sekmētu kodoldrošības un tās regulējuma pastāvīgu uzlabošanu;

b)

panākt, ka dalībvalstis paredz piemērotus valsts pasākumus nolūkā nodrošināt augstu kodoldrošības līmeni, tādējādi aizsargājot darba ņēmējus un sabiedrību no kodoliekārtu jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības apdraudējuma.

1)

“kodoliekārta” ir:

2)

“kodoldrošība” ir piemērotu darbības apstākļu panākšana, avāriju novēršana un avāriju seku mazināšana, tādējādi aizsargājot darba ņēmējus un sabiedrību no kodoliekārtu jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības apdraudējuma;

3)

“kompetenta regulatīvā iestāde” ir dalībvalstī noteikta iestāde vai iestāžu struktūra kodoliekārtu kodoldrošības tiesiskā regulējuma jomā, kā minēts 5. pantā;

4)

“licence” ir juridisks dokuments, kas izsniegts dalībvalsts jurisdikcijā un ar ko nosaka atbildību par kodoliekārtas atrašanās vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, darbību vai ekspluatācijas izbeigšanu;

5)

“licences turētājs” ir juridiska vai fiziska persona, kurai ir visaptveroša atbildība par licencē minēto kodoliekārtu.

a)

valsts kodoldrošības prasību pieņemšanu. Tas, kā tās pieņem un pamatojoties uz kādu instrumentu tās piemēro, ir dalībvalstu kompetencē;

b)

licenču izsniegšanas sistēmas izveidi un nelicencētu kodoliekārtu darbības aizliegšanu;

c)

kodoldrošības uzraudzības sistēmas izveidi; un

d)

izpildes nodrošināšanas darbībām, tostarp darbības apturēšanu un licences grozīšanu vai atcelšanu.

a)

pieprasītu licences turētājam ievērot valsts kodoldrošības prasības un attiecīgās licences nosacījumus;

b)

pieprasītu praktiski apliecināt ievērošanu, tostarp direktīvas 6. panta 2. līdz 5. punktā noteikto prasību ievērošanu;

c)

apstiprinātu minēto ievērošanu, izmantojot regulatīvus novērtējumus un inspekcijas; un

d)

veiktu regulatīvas izpildes darbības, tostarp kodoliekārtas darbības apturēšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas definēti 4. panta 1. punktā minētajā valsts sistēmā.

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/23

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un izveidots to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Minētajā sarakstā iekļauts hlorsulfurons, ciromazīns, dimetahlors, etofenprokss, lufenurons, penkonazols, triallāts un triflusulfurons.

(2)

Minēto darbīgo vielu iedarbība uz cilvēka veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un Regulas (EK) Nr. 1490/2002 noteikumiem attiecībā uz vairākiem lietošanas veidiem, ko ierosinājuši pieteikuma iesniedzēji. Turklāt minētajās regulās ir noteiktas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 10. panta 1. punktu. Grieķija bija ziņotāja dalībvalsts par hlorsulfuronu un ciromazīnu, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2007. gada 27. jūlijā un 2007. gada 31. augustā. Vācija bija ziņotāja dalībvalsts par dimetahloru un penkonazolu, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta attiecīgi 2007. gada 2. maijā un 2007. gada 19. jūnijā. Itālija bija ziņotāja dalībvalsts par etofenproksu, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2005. gada 15. jūlijā. Portugāle bija ziņotāja dalībvalsts par lufenuronu, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2006. gada 20. septembrī. Apvienotā Karaliste bija ziņotāja dalībvalsts par triallātu, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2007. gada 6. augustā. Francija bija ziņotāja dalībvalsts par triflusulfuronu, un visa par to atbilstošā informācija tika iesniegta 2007. gada 26. jūlijā.

(3)

Dalībvalstu un EFSA speciālisti veica novērtējuma ziņojumu salīdzinošo pārskatīšanu un iesniedza tos Komisijai kā EFSA zinātniskos ziņojumus (4)2008. gada 26. novembrī par hlorsulfuronu, 2008. gada 17. septembrī par ciromazīnu un dimetahloru, 2008. gada 19. decembrī par etofenproksu, 2008. gada 30. septembrī par lufenuronu un triflusulfuronu, 2008. gada 25. septembrī par penkonazolu un 2008. gada 26. septembrī par triallātu. Dalībvalstis un Komisija izskatīja šos ziņojumus Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā un 2009. gada 26. februārī pabeidza tos kā Komisijas pārskata ziņojumus par hlorsulfuronu, ciromazīnu, dimetahloru, lufenuronu, penkonazolu, triallātu un triflusulfuronu un 2009. gada 13. martā – par etofenproksu.

(4)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs atklājās, ka augu aizsardzības līdzekļi, kuru sastāvā ir hlorsulfurons, ciromazīns, dimetahlors, etofenprokss, lufenurons, penkonazols, triallāts un triflusulfurons, kopumā varētu atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajām prasībām, it īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumos. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut minētās darbīgās vielas I pielikumā, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs var piešķirt lietošanas atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir šīs darbīgās vielas, saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(5)

Neskarot šo secinājumu, ir lietderīgi iegūt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušanai I pielikumā var paredzēt nosacījumus. Tāpēc attiecībā uz lufenuronu, dimetahloru un hlorsulfuronu jānosaka prasība par to, ka pieteikuma iesniedzēji iesniedz papildu informāciju par ražoto darbīgo vielu ķīmisko specifikāciju. Turklāt attiecībā uz ciromazīnu un penkonazolu ir lietderīgi noteikt prasību par to, ka pieteikuma iesniedzēji iesniedz papildu informāciju par augsnes metabolītu NOA 435343 (ciromazīnam) un U1 (penkonazolam) apriti un uzvedību un par risku ūdens organismiem. Tāpat attiecībā uz triallātu ir lietderīgi noteikt prasību par to, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu informāciju par augu primāro metabolismu, augsnes metabolīta diizopropilamīna apriti un uzvedību, bioloģiskās pastiprināšanās potenciālu ūdens organismu barības ķēdēs, risku zīdītājdzīvniekiem, kuri ēd zivis, un ilgtermiņa risku sliekām. Turklāt attiecībā uz etofenproksu ir lietderīgi noteikt prasību par to, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu informāciju par risku ūdens organismiem, ieskaitot risku organismiem, kas dzīvo nogulsnēs, papildu pētījumus par ūdens organismu endokrīno traucējumu potenciālu (pētījums par zivju pilnu dzīves ciklu) un bioloģisko pastiprināšanos. Visbeidzot, attiecībā uz dimetahloru, hlorsulfuronu un triflusulfuronu jānosaka prasība par to, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu informāciju par metabolītu toksiskumu gadījumā, ja viela ir klasificēta kā 3. kategorijas kancerogēna viela.

(6)

Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, jāparedz pietiekams laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no šīs iekļaušanas izrietošo jauno prasību izpildei.

(7)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, kas izriet no darbīgās vielas iekļaušanas I pielikumā, pēc iekļaušanas jāatvēl dalībvalstīm sešu mēnešu periods pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur hlorsulfuronu, ciromazīnu, dimetahloru, etofenproksu, lufenuronu, penkonazolu, triallātu un triflusulfuronu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK, it īpaši tās 13. panta, prasībām un attiecīgajiem I pielikumā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jānosaka ilgāks laika periods, lai saskaņā ar Direktīvā 91/414/EEK izklāstītajiem vienotajiem principiem iesniegtu un novērtētu pilnu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietošanas veidu.

(8)

Iepriekš gūtā pieredze, iekļaujot saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (5) novērtētās darbīgās vielas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, liecina par iespējamām grūtībām interpretēt pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, ka atļaujas turētājs var pamatot piekļuvi dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdzšinējām direktīvām par grozījumiem I pielikumā, neuzliek jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(9)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EKK.

(10)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja līdzeklis satur hlorsulfuronu, ciromazīnu, dimetahloru, etofenproksu, lufenuronu, penkonazolu, triallātu un triflusulfuronu kā vienīgo darbīgo vielu, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam; vai

b)

ja līdzeklis satur hlorsulfuronu, ciromazīnu, dimetahloru, etofenproksu, lufenuronu, penkonazolu, triallātu un triflusulfuronu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām attiecīgo vielu vai vielas iekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/34

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/35

(1)

No 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības apstiprināt monētu daudzumu, kuru var emitēt dalībvalstis, kas ieviesušas euro (turpmāk tekstā – “iesaistītās dalībvalstis”).

(2)

Oesterreichische Nationalbank2009. gada 26. maijā lūdza ECB apstiprināt euro monētu, ko Austrija var emitēt 2009. gadā, daudzuma palielinājumu par 160 milj. euro,

2.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/36

(1)

Padome 2007. gada 12. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2007/406/KĀDP (1) par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUSEC RD Congo), ar ko aizstāja iepriekš ar Vienoto rīcību 2005/355/KĀDP (2) izveidoto misiju.

(2)

Padome 2008. gada 26. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2008/491/KĀDP (3), ar ko groza Vienoto rīcību 2007/406/KĀDP un to pagarina līdz 2009. gada 30. jūnijam.

(3)

Pēc konsultēšanās ar Kongo iestādēm un citām iesaistītajām personām tiek uzskatīts, ka misijas pilnvaras ir jāpagarina, un Politikas un drošības komiteja 2009. gadā 12. maijā ieteica misiju pagarināt vēl par trīs mēnešiem.

(4)

Vienotā rīcība 2007/406/KĀDP būtu atbilstīgi jāgroza,

1)

vienotās rīcības 9. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Bāzes finansējums, ar kuru ir paredzēts segt misijas izdevumus laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. septembrim, ir EUR 8 450 000.”;

2)

vienotās rīcības 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“To piemēro līdz 2009. gada 30. septembrim.”