I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

30.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/4

PADOMES REGULA (EK) Nr. 564/2009

(2009. gada 25. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1255/96, kas uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības ražojumiem, lauksaimniecības un zvejniecības produktiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 26. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Kopienas interesēs ir pilnībā atlikt kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus vairākiem jauniem produktiem, kas nav uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/96 (1) pielikumā.

(2)	KN un Taric kodi 0304296110, 0304999931, 3902909097, 3903909085, 7410210070, 7606129120 un 7606129320 pieciem produktiem, kas šobrīd norādīti Regulas (EK) Nr. 1255/96 pielikumā, būtu jāsvītro, jo saglabāt šo produktu kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu atlikšanu vairs nav Kopienas interesēs.

(3)

Ir jāizdara izmaiņas 32 nodokļu atlikšanas aprakstos Regulas (EK) Nr. 1255/96 pielikumā, lai ņemtu vērā produktu tehnisko attīstību un ekonomiskās tendences tirgū. Minētie nodokļu atlikšanas gadījumi būtu jāsvītro no minētā pielikuma saraksta un jāiekļauj kā jauni nodokļu atlikšanas gadījumi, izmantojot jaunus aprakstus. Skaidrības labad minētie nodokļu atlikšanas gadījumi šīs regulas I un II pielikuma pirmajā slejā jāatzīmē ar zvaigznīti.

(4)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1255/96 pielikumā norādītajiem nodokļu atlikšanas gadījumiem pieredze ir šāda – jāparedz beigu termiņš, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā tehnoloģiskās un ekonomikas izmaiņas. Tas nedrīkstētu izslēgt atsevišķu pasākumu priekšlaicīgu pārtraukšanu vai to turpināšanu pēc šā termiņa beigām, ja tam ir ekonomisks pamatojums un ja ir ievēroti Komisijas 1998. gada Paziņojumā par autonomo tarifu atlikšanu un tarifu kvotām (2) izklāstītie principi.

(5)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1255/96.

(6)	Tā kā šajā regulā paredzētajai nodokļu atlikšanai jāstājas spēkā no 2009. gada 1. jūlija, šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas un tai jāstājas spēkā nekavējoties. Attiecībā uz produktiem ar KN un Taric kodu 9001900060 jaunais apraksts būtu jāpiemēro no 2009. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1255/96 pielikumu groza šādi.

1.	Iekļauj šīs regulas I pielikumā minētos produktus.

2.	Svītro produktus, kuru KN un Taric kodi ir minēti šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2009. gada 1. jūlija. Tomēr to piemēro no 2009. gada 1. janvāra produktu ar KN un Taric kodu 9001900060 aprakstam, kā noteikts šīs regulas I pielikumā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2009. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. MIKO

(1) OV L 158, 29.6.1996., 1. lpp.

(2) OV C 128, 25.4.1998., 2. lpp.

I PIELIKUMS

1. panta 1. punktā minētie produkti

KN kods

Taric

Apraksts

Autonomā muitas nodokļa likme

Spēkā esamības periods

(2) ex 1511 90 19

Palmu eļļa, kokosriekstu (kopras) eļļa, palmu kodolu eļļa šādu produktu ražošanai:

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 1511 90 91

—	apakšpozīcijā 3823 19 10 minēto rūpniecisko monokarboksiltaukskābju,

(2) ex 1513 11 10

—	pozīcijā 2915 vai 2916 minēto taukskābju metila esteru,

(2) ex 1513 19 30

—	apakšpozīcijā 2905 17, 2905 19 un 3823 70 minēto taukspirtu, ko izmanto kosmētikas, mazgāšanas un farmaceitisko līdzekļu ražošanai,

(2) ex 1513 21 10

—	apakšpozīcijā 2905 16 minēto taukspirtu, tīrā veidā vai maisījumos, ko izmanto kosmētikas, mazgāšanas un farmaceitisko līdzekļu ražošanai,

(2) ex 1513 29 30

—	apakšpozīcijā 3823 11 00 minētās stearīnskābes vai

—	pozīcijā Nr. 3401 minēto preču ražošanai

(1)

ex 1518 00 99

Jojobas eļļa, hidrogenēta un teksturēta

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2804 50 90

Telūrs ar tīrības pakāpi no 99,99 % līdz 99,999 % masas

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2827 39 85

Mangāna dihlorīds

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2903 39 90

Trans-1,3,3,3-Tetrafluorprop-1-ēns

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2903 69 90

Fluorbenzols

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2903 69 90

α-Hloro(etil)toluēni

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2904 90 40

Trihlornitrometāns apakšpozīcijā 3808 92 minēto preču ražošanai (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2909 19 90

1-Metoksiheptafluorpropāns

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2921 19 85

Tetrakis(Etilmetilamino)cirkonijs (IV)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 2921 51 19

Toluola diamīns (TDA), kas satur vairāk nekā 78 % un nepārsniedz 82 % 4-metil-m-fenilēndiamīna un 18 % vai vairāk, taču nepārsniedz 22 % 2-metil-m-fenilēndiamīna, un atlikušu darvas saturu, kas nepārsniedz 0,23 %

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2922 29 00

p-Anizidīn-3-sulfonskābe

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2926 90 95

2-Brom-2(brommetil)pentāndinitrils

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2928 00 90

Butanona oksīms

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2931 00 95

Metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonils, kas satur ne vairāk par 4,9 % masas ciklopentadiēnilmangāna trikarbonila

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2932 13 00

Tetrahidrofurfuril alkohols

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2932 19 00

Furāns ar tīrības pakāpi 99 % vai vairāk

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2932 19 00

2,2-Di(tetrahidrofuril)propāns

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2932 99 00

1,2,3-tridezoksi-4,6:5,7-bis-O-[(4-propilfenil)metilēn]-nonitols

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2933 49 10

3-Hidroksi-2-metilhinolīn-4-karbonskābe

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2933 79 00

6-Brom-3-metil-3H-dibenz(f,ij)izohinolīn-2,7-dions

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 2934 99 90

Tetrahidrotiofēn-1,1-dioksīds

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3207 40 80

Stikla lauskas, pārklātas ar sudrabu, ar vidējo diametru 40 (± 10) μm

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3208 20 10

Imersijas virsmas pārklājuma šķidrums, kas satur 2 % līdz 15 % masas akrilāta-metakrilāta-alkēnsulfonāta kopolimēru ar fluoru sānu virknēs, n-butanola un/vai 4-metil-2-pentanola un/vai diizoamilētera šķīdumā

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3208 90 19

Šķīdums, kura masa satur:

—	(65 ± 10) % γ-butirolaktona,

—	(30 ± 10) % poliamīda sveķu,

—	(3,5 ± 1,5) % naftokvinona ētera atvasinājumu un

—	(1,5 ± 0,5) % arilsilicilskābes

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3215 90 80

Tinte, kas satur no 5 % līdz 10 % masas amorfa silīcija dioksīda un kas iepildīta vienreizlietojamās kasetnēs, izmantošanai integrālo shēmu marķēšanai (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3808 91 90

Preparāts, kas satur endosporas vai sporas un proteīna kristālus, kuri ir iegūti no:

—	Bacillus thuringiensis Berliner subsp. aizawai un kurstaki vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. Kurstaki, vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. israelensis

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3808 91 90

Spodoptera exigua nukleārās polihedrozes vīruss (SeNPV) ūdeni saturoša glicerīna suspensijā

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3811 19 00

Metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonila 61 % līdz 63 % (masas) šķīdums aromātiskos ogļūdeņražus saturošos šķīdinātājos, kas satur pēc masas ne vairāk par:

—	4,9 % 1,2,4-trimetilbenzola,

—	4,9 % naftalīna un

—	0,5 % 1,3,5-trimetilbenzola

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3811 90 00

Dinonilnaftilsulfoskābes sāls šķīduma minerāleļļā formā

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3815 90 90

Katalizatoru pulveris ūdens suspensijā, kas satur (masas procentos):

—	1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 3 % pallādija,

—	0,25 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 3 % svina,

—	0,25 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,5 % svina hidroksīda,

—	5,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 % alumīnija,

—	4 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 % magnija,

—	30 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % silīcija dioksīda

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3817 00 50

Alkilbenzolu (C14-26) maisījums, kas satur (masas procentos):

—	35 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 60 % eikozilbenzola,

—	25 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % dokozilbenzola,

—	5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 25 % tetrakozilbenzola

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3817 00 80

Zarotas virknes alkilbenzolu maisījums, kas galvenokārt satur dodecilbenzolu

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3824 90 97

Strukturēts silīcija alumīnija fosfāts

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3824 90 97

Bis{4-(3-(3-fenoksikarbonilamino)tolil)ureido}fenilsulfona, difeniltoluol-2,4-dikarbamāta un 1-[4-(4-aminobenzolsulfonil)-fenil]-3-(3-fenoksikarbonilamino-tolil)urīnvielas maisījums

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3824 90 97

Maisījums, kas satur no 65 % līdz 90 % (masas) 3-butilēn-1,2-diola acetātus

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3902 20 00

Poliizobutilēns ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) no 700 līdz 800

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3902 20 00

Hidroģenēts poliizobutēns šķidruma formā

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3902 90 90

Termoplastisks elastomērs ar polistirola, poliizobutilēna un polistirola A-B-A blokkopolimēra struktūru, kas satur no 10 % līdz 35 % (masas) polistirola

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3903 90 90

Stirola, α-metilstirola un akrilskābes kopolimērs ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) no 500 līdz 6 000

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3911 90 99

ex 3904 69 90

Poli(vinilidēnfluorīds) pulvera vai ūdens suspensijas veidā

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3905 99 90

Vinilformāla polimērs vienā no formām, kas minētas 39. nodaļas 6.b piezīmē, ar vidējo masas molekulmasu (Mw) no 25 000 līdz 150 000, kas satur:

—	9,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 13 % acetila grupu, izteiktu kā vinila acetāts, un

—	5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 6,5 % hidroksi grupu, izteiktu kā vinila alkohols

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3906 90 90

Dzidrs ūdenī nešķīstošs šķidrums ar šādu masas daļās izteiktu sastāvu:

—	50 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 51 % polimetilmetakrilāta kopolimēra,

—	37 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 39 % ksilola,

—	11 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 13 % n-butilacetāta

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3906 90 90

Stirola, hidroksietilmetakrilāta un 2-etilheksilakrilāta kopolimērs ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) no 500 līdz 6 000

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3906 90 90

1,2-Etāndioldimetakrilāta un metilmetakrilāta kopolimērs ūdenī nešķīstoša bezkrāsas pulvera veidā, kura daļiņu izmērs ir mazāks par vai vienāds ar 18 μm

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3906 90 90

Ar kobaltu ķīmiski modificēts polialkilakrilāts ar kušanas temperatūru (tk) 65 °C (± 5 °C), kas noteikta pēc diferenciālās skenējošās kalorimetrijas (DSK) metodes

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3907 20 11

Poli(etilēnoksīds) ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) 100 000 vai lielāku

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3907 20 11

Bis[metoksipoli[etilēnglikol)]-maleimidopropionamīds, kas ķīmiski modificēts ar lizīnu, ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) 40 000

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3907 20 11

Bis[metoksipoli[etilēnglikols)] ar bis(maleimīda) gala grupām, kas ķīmiski modificēts ar lizīnu, ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) 40 000

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3907 20 21

Tetrahidrofurāna un tetrahidro-3-metilfurāna kopolimērs, kura vidējā skaita molekulmasa (Mn) ir 3 500 (± 100)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3907 20 99

Perfluorpoliētera polimērs ar vinilsilil- gala grupām vai divkomponentu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir viena veida perfluorpoliētera polimērs ar vinilsilil- gala grupām

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3907 20 99

Poli(etilēnglikol)propionskābes sukcinimidilesteris, kura vidējā skaita molekulmasa (Mn) ir 5 000

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3907 30 00

Šķidri 2-propēnnitrila un 1,3-butadiēnepoksīda kopolimēra epoksīdsveķi, nesatur šķīdinātāju, satur:

—	cinka borāta hidrātu ne vairāk par 40 % pēc masas,

—	diantimona trioksīdu ne vairāk par 5 % pēc masas

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3908 90 00

Poli(iminometilēns-1,3-fenilēnemetilēniminoadipoils) vienā no formām, kas minētas 39. nodaļas 6.b piezīmē

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3911 10 00

Nehidrogenēti ogļhidrātu sveķi, kas iegūti C-5 līdz C-10 alkēnu, ciklopentadiēna un diciklopentadiēna polimerizācijas ceļā ar krāsu pēc Gardnera skalas vairāk par 10, lai iegūtu tīru izstrādājumu, vai ar krāsu pēc Gardnera skalas vairāk par 8, lai iegūtu šķīdumu toluolā ar koncentrāciju 50 % (tilpuma procenti) (nosakot ar ASTM metodi D6166)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3911 90 19

Poli(oksi-1,4-fenilēnsulfonil-1,4-fenilēnoksi-4,4’-bifenilēns)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3913 90 00

Sterils nātrija hialuronāts

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3913 90 00

Proteīni, ķīmiski modificēti karboksilēšanas un/vai ftālskābes pievienošanās reakcijās, kuru vidējā masas molekulmasa (Mw) ir no 100 000 līdz 300 000

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3919 10 61

Lipīga plēve, kas sastāv no etilēna un vinila acetāta (EVA) pamata ar biezumu 70 μm vai vairāk un akrila tipa lipīgo daļu ar biezumu 5 μm vai vairāk, silikona disku virsmas aizsardzībai (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3919 10 69

(2) ex 3919 90 61

(2) ex 3919 90 69

ex 3920 10 89

ex 3919 10 69

Pašlīmējoša laminēta atstarojoša plēve ar regulāras formas rakstiem, kas sastāv no poliakrila slāņa, polimetilmetakrilāta slāņa ar mikroprizmām tajā, papildu poliestera slāņa vai bez tā un adhezīva slāņa ar noņemamu aizsargpārklājuma kārtu

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3919 90 69

(2) ex 3919 90 31

Caurspīdīga poli(etilēntereftalāta) pašlīmējoša plēve bez piemaisījumiem un defektiem, no vienas puses pārklāta ar akrila kontaktlīmi un aizsargslāni; no otras puses tai ir antistatisks jonizēta organiska holīna savienojuma slānis un apdrukājams, pret putekļiem noturīgs modificētu garo ķēžu alkilorganisko savienojumu slānis; kopējais biezums bez pārklājuma ir 54 μm vai vairāk, bet nepārsniedz 64 μm, un platums ir lielāks par 1 295 mm, bet ne vairāk kā 1 305 mm

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3919 90 61

Caurspīdīga poli(etilēna) pašlīmējoša plēve bez piemaisījumiem un defektiem, no vienas puses pārklāta ar akrila kontaktlīmi, kuras biezums ir 60 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 70 μm, platums – vairāk nekā 1 245 mm, bet ne vairāk kā 1 255 mm

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3919 90 61

Silīcija griešanai paredzēta polivinilhlorīda plēve, kuras adhēzijas stiprība ir vienāda ar vai lielāka par 1 764 mN/25 mm, biezums ir vienāds ar vai lielāks par 78 μm un kurai vienā pusē ir akrila adhezīva slānis, kura biezums ir vienāds ar vai lielāks par 8 μm, ar noņemamu aizsargpārklājuma kārtu (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3920 62 19

Atstarojošs poliestera aizsargpārklājums, apklāts ar piramīdveida rakstu, drošības uzlīmju un emblēmu, drošības apģērba un tā piederumu vai skolas somu, somu un līdzīgu priekšmetu ražošanai (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3920 62 19

Caurspīdīga plēve no polietilēntereftalāta, kurai abās pusēs ir plāns organisko vielu 7–80 nm pārklājums uz akrila bāzes, kas virsmai nodrošina labas adhēzijas īpašības, ar virsmas spraigumu 37 dini/cm, gaismas caurlaidību lielāku par 93 %, blāvumu mazāku par 1,3 %, kuras kopējais biezums ir 125 μm vai 188 μm un platums no 850 mm līdz 1 600 mm

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3920 62 19

ex 3920 91 00

Ar līdzekstrūzijas paņēmienu izgatavota poli(vinil butirāla) trīsslāņu plēve ar dažādas krāsas joslām, kas satur no 29 % līdz 31 % (masas) plastifikatoru 2,2’-etilēndioksidietilbis(2-etilheksanoātu)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3920 99 28

Plēve no polimēra, kas satur šādus monomērus:

—	poli (tetrametilēna ētera glikols),

—	bis (4-izociānotocikloheksil) metāns,

—	1,4-butāndiols vai 1,3-butāndiols,

—	biezums 0,25 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 5,0 mm,

—	no vienas puses vienmērīgā veidā iespiesta,

—	pārklāta ar noņemamu aizsargplēvi

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 3921 19 00

Mikroporaina politetrafluoretilēna sloksne uz neausta materiāla pamatnes, izmantošanai neiru dialīzes iekārtu filtru ražošanā (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 3921 90 55

Sākotnēji piesūcināta, armēta stiklšķiedra, kas satur cianāta estera sveķus vai bismaleimīda (B) triazīna (T) sveķus, kuri ir sajaukti ar epoksīda sveķiem, izmēri:

—	469,9 mm (± 2 mm) × 622,3 mm (± 2 mm) vai

—	469,9 mm (± 2 mm) × 414,2 mm (± 2 mm), vai

—	546,1 mm (± 2 mm) × 622,3 mm (± 2 mm)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 5603 13 10

Elektrisko strāvu nevadoši neaustie materiāli, kuri sastāv no polietilēntereftalāta plēves, kas no abām pusēm laminēta ar vienā virzienā orientētām polietilēntereftalāta šķiedrām, ar termoizturīgu elektrisko strāvu nevadošu sintētisko sveķu pārklājumu abās pusēs, kuras svars ir no 147 g/m2 līdz 265 g/m2, ar stiepes izturības anizotropiju abos virzienos, izmantošanai par elektriskās izolācijas materiālu

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 5603 14 10

7011 20 00

Vaļējas stikla kolbas (arī lodveida un cauruļveida) un to stikla daļas, bez piederumiem, paredzētas katodstaru lampām

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 7019 19 10

Dzija ar lineāro blīvumu 22 teksi (± 1,6 teksi), iegūta no savītiem stikla pavedieniem ar nominālo diametru 7 μm, kurā dominē pavedieni ar diametru 6,35 μm vai vairāk, bet nepārsniedzot 7,61 μm

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 7320 90 10

Plakana, rūdīta tērauda spirālatspere, kuras:

—	biezums ir 2,67 mm vai vairāk, bet nepārsniedz 4,11 mm,

—	platums ir 12,57 mm vai vairāk, bet nepārsniedz 16,01 mm,

—	vērpes moments ir 18,05 Nm vai vairāk, bet nepārsniedz 73,5 Nm,

—	leņķis starp brīvo stāvokli un nominālo stāvokli darbībā ir 76° vai vairāk, bet nepārsniedz 218°

un ko izmanto siksnas pārvadu spriegotāju ražošanai iekšdedzes dzinējiem (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 7410 11 00

Ar ķīmiski cietinātu, halogēnus nesaturošu polimēru materiālu pārklāta vara folija, kuras biezums nepārsniedz 0,15 mm:

—	sadalīšanās temperatūra ir 350 °C vai augstāka (saskaņā ar ASTM D 3850 paņēmienu) un

—	atslāņošanās 260 °C temperatūrā notiek vairāk nekā pēc 40 minūtēm, bet 288 °C temperatūrā – vairāk nekā pēc piecām minūtēm (saskaņā ar IPC-TM-650)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 7410 21 00

(2) ex 7410 21 00

Loksne vai plātnes, kas sastāv:

—	vismaz no vidējā papīra slāņa vai vienas jebkāda neausto šķiedru tipa vidējās loksnes, kas no abām pusēm laminēta ar stiklšķiedras audumu un impregnēta ar epoksīdsveķiem, vai

—	no vairākiem papīra slāņiem, kas impregnēti ar fenolsveķiem,

pārklātas no vienas vai no abām pusēm ar vara foliju, kuras maksimālais biezums nepārsniedz 0,15 mm

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 7410 21 00

Plātnes:

—	no stiklšķiedras auduma vismaz vienā kārtā, kas piesūcināts ar epoksīdsveķiem,

—	ar vara folijas pārklājumu no vienas vai abām pusēm un biezumu ne lielāku par 0,15 mm un

—	dielektrisko konstanti (DK) mazāku par 3,9, dielektrisko zudumu koeficientu (Df) mazāku par 0,015 pie 10 GHz frekvences, nosakot pēc IPC-TM-650

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 7604 21 00

Profili, kas izgatavoti no EN AW-6063 T5 alumīnija sakausējuma:

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 7604 29 90

—

anodēti,

—	lakoti vai nelakoti,

—	kuru sieniņu biezums ir no 0,5 mm (± 1,2 %) līdz 0,8 mm (± 1,2 %),

lietošanai apakšpozīcijas 8302 preču ražošanai

(1)

ex 8108 20 00

Titāna pulveris, kura caur sietu ar 0,224 mm acojumu izsijātā daļa ir 90 % no svara vai vairāk

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 8501 10 99

Līdzstrāvas soļmotors:

—	ar soļa leņķi 7,5° (± 0,5°),

—	25 mNm vai lielāku maksimālo griezes momentu 25 °C temperatūrā,

—	impulsu maksimālo frekvenci 1 960 impulsi sekundē vai vairāk,

—	divfāžu tinumu un

—	nominālo spriegumu 10,5 V vai lielāku, bet ne lielāku par 16,0 V

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 8504 40 90

Statiskie pārveidotāji izmantošanai tādu vienfāzes elektromotoru vadības bloku ražošanā, kuru jauda nepārsniedz 3 kW (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 8519 81 35

Nemontēti vai nekomplektēti mezgli, kas sastāv vismaz no viena optiskā bloka, līdzstrāvas elektromotora un vadības shēmas, ar ciparu/analogo konverteru, kas paredzēti CD atskaņotāju, mehāniskajos transportlīdzekļos izmantojamu radiouztvērēju vai navigācijas ierīču ražošanai (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 8522 90 80

Blu-ray optiskās nolasīšanas bloks optisko signālu atveidošanai/ierakstīšanai no/uz DVD diskiem un optisko signālu atveidošanai no CD un Blu-ray diskiem, kas sastāv vismaz no šādiem komponentiem:

—	lāzerdiode trim viļņu garumiem,

—	lāzera piedziņas integrālā shēma,

—	fotodetektora integrālā shēma,

—	lāzera jaudas vadības (FMB) diodes integrālā shēma un servomehānisms,

izmantošanai pozīcijā 8521 iekļauto produktu ražošanā (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 8522 90 80

Blu-ray diskdziņa mehānisms vai bloks, ar ierakstīšanas funkciju vai bez tās, optisko signālu atveidošanai vai ierakstīšanai no/uz Blu-ray un DVD diskiem un optisko signālu atveidošanai no CD diskiem, kas sastāv vismaz no šādiem komponentiem:

—	optiskās nolasīšanas galviņas bloks ar triju veidu lāzeriem,

—	vārpstas griezes motors,

—	soļdzinējs,

—	ar piedziņas vadības integrālo shēmu, kas uzmontēta uz drukātās shēmas plates, vai bez tās; motora vadības integrālo shēmu un atmiņu,

izmantošanai pozīcijā 8521 iekļauto produktu ražošanā (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 8525 80 19

Korpusā ievietota vai neievietota kompakta, šasijas tipa kabeļtelevīzijas (CCTV) kamera, kuras svars nepārsniedz 250 g un izmēri nepārsniedz 50 mm × 60 mm × 89,5 mm, ar vienu lādiņsaistes (CCD) tipa sensoru, kura efektīvo pikseļu skaits nepārsniedz 440 000, izmantošanai videonovērošanas sistēmās (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 8540 91 00

Nolieces spole katodstaru lampām

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 8540 91 00

Metāla anoda slēdzis, lai radītu elektrisko kontaktu ar anodu krāsu kineskopā

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(2) ex 8543 70 90

Kurināmā elementu modulis, kas sastāv vismaz no polimēra elektrolīta membrānas tipa kurināmā elementiem korpusā ar integrētu dzesēšanas sistēmu, izmantošanai automobiļu piedziņas sistēmu ražošanā (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 8544 42 90

Datu pārraides kabelis, kurš nodrošina bitu pārraides ātrumu 600 MBit/s vai lielāku un kuram ir šādi raksturlielumi:

—	spriegums 1,25 V (± 0,25 V),

—	savienotāji abos kabeļa galos; vismaz vienam savienotājam ir kontakttapas ar soli 0,5 mm,

—	ārējs ekranējums,

—	vītā pāra vara vadi ar 100 Ω pretestību un vijuma soli ne lielāku kā 8 mm,

un kuru izmanto tikai datu apmaiņai starp LCD paneli un videoapstrādes elektroniskajām ķēdēm

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 8544 49 93

Elastīgs kabelis ar PET/PVC izolāciju:

—	spriegumam ne lielākam par 60 V,

—	strāvas stiprumam ne lielākam par 1 A,

—	siltumizturību ne lielāku par 105 °C,

—	atsevišķo vadu diametru 0,05 mm (± 0,01 mm), un diametru ne lielāku par 0,65 mm (± 0,03 mm),

—	attālumu starp vadītājiem ne lielāku par 0,5 mm un

—	šķērsgriezuma ass soli (attālumu starp līnijām, kas iet caur vadītāju centru) ne lielāku par 1,08 mm

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 9001 20 00

Optiskas, izkliedējošas, atstarojošas vai prizmas loksnes, neapdrukātas izkliedējošas plātnes ar polarizācijas īpašībām vai bez tām un īpašu profilu šķidro

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 9001 90 00

Atstarojošas vai izkliedējošas loksnes ruļļos

0 %

1.1.2009.–31.12.2013.

ex 9013 20 00

Oglekļa dioksīda augstfrekvences lāzers, kura izejas jauda ir no 12 līdz 200 W

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 9013 20 00

Lāzera galviņas bloki, ko izmanto pusvadītāju plāksnēm vai ierīcēm paredzētu mērierīču un kontrolierīču ražošanai (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 9013 20 00

Lāzers, ko izmanto pusvadītāju plāksnēm vai ierīcēm paredzētu mērierīču vai kontrolierīču ražošanai (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 9022 90 90

Panelis rentgeniekārtām (rentgeniekārtas plakanā ekrāna sensori/rentgena sensori) ar aktīvās virsmas laukumu 409,6 mm2 × 409,6 mm2 un pikseļu izmēru 200 μm2 × 200 μm2, kas sastāv no stikla plāksnes ar plānkārtiņas tranzistoru (TFT) matrici, kura pārklāta ar amorfa silīcija plēvi, cēzija jodīda scintilatora slāni un metalizētu aizsargslāni

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 9405 40 39

300 mm līdz 600 mm garš noskaņgaismas modulis, ko veido gaismas ierīce no 3 līdz 9 īpašām iespiedshēmas platē iemontētā mikroshēmā integrētām diodēm, kuras izstaro sarkanu, zaļu un zilu gaismu no plakanā ekrāna televizora priekšpuses un/vai aizmugures (1)

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

ex 9405 40 39

Elektrisks balta silīcija gaismeklis, kura galvenās sastāvdaļas ir šādas:

—	LED matrices modulis, kura izmēri ir 38,6 mm × 20,6 mm (± 0,1 mm), aprīkots ar 128 sarkanas un zaļas krāsas LED mikroshēmām, un

—	elastīga iespiedshēmas plate, kas aprīkota ar negatīvas temperatūras koeficienta termistoru

0 %

1.7.2009.–31.12.2013.

(1) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas attiecīgajos Kopienas noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) 291. līdz 300. pantu).

(2) Grozīta pozīcija.

II PIELIKUMS

Regulas 1. panta 2. punktā minētie produkti

KN kods	Taric
ex 0304 29 61	10
ex 0304 99 99	31
(1) ex 1511 90 19	10
(1) ex 1511 90 91	10
(1) ex 1513 11 10	10
(1) ex 1513 19 30	10
(1) ex 1513 21 10	10
(1) ex 1513 29 30	10
(1) ex 2921 51 19	20
(1) ex 3808 91 90	30
(1) ex 3815 90 90	77
(1) ex 3817 00 50	10
(1) ex 3902 20 00	10
ex 3902 90 90	97
(1) ex 3903 90 90	40
(1) ex 3911 90 99	50
ex 3903 90 90	85
(1) ex 3905 99 90	96
(1) ex 3906 90 90	30
(1) ex 3907 20 11	10
(1) ex 3907 20 11	20
(1) ex 3907 20 11	30
(1) ex 3907 20 21	20
(1) ex 3907 30 00	50
(1) ex 3911 10 00	81
(1) ex 3913 90 00	92
(1) ex 3913 90 00	98
(1) ex 3919 10 61	94
(1) ex 3919 10 69	92
(1) ex 3919 90 61	93
(1) ex 3919 90 69	93
(1) ex 3919 90 31	45
(1) ex 3919 90 61	51
(1) ex 3920 99 28	40
(1) ex 3921 90 55	20
(1) ex 7011 20 00	20
(1) ex 7011 20 00	50
(1) ex 7409 19 00	20
(1) ex 7410 21 00	50
(1) ex 7410 21 00	40
ex 7410 21 00	70
ex 7606 12 91	20
ex 7606 12 93	20
(1) ex 8519 81 35	10
(1) ex 8522 90 80	83
(1) ex 8522 90 80	84
(1) ex 8525 80 19	30
(1) ex 8543 70 90	90
(1) ex 9001 90 00	60

(1) Grozīta pozīcija.

30.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/24

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/52/EK

(2009. gada 18. jūnijs),

ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Eiropadome, tiekoties 2006. gada 14. un 15. decembrī, vienojās, ka būtu jāstiprina dalībvalstu sadarbību cīņā pret nelikumīgu imigrāciju un jo īpaši būtu jāpastiprina pret nelikumīgo nodarbinātību vērstie pasākumi gan dalībvalstu, gan ES līmenī.

(2)	Galvenais faktors, kas veicina nelikumīgo imigrāciju ES, ir iespēja strādāt ES bez nepieciešamā tiesiskā statusa. Rīcībai pret nelikumīgo imigrāciju un nelikumīgo uzturēšanos tādējādi būtu jāietver pasākumi, kas vērsti pret šo veicinošo faktoru.

(3)	Minēto pasākumu galvenajai sastāvdaļai vajadzētu būt vispārējam aizliegumam nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kam nav tiesību uzturēties ES, kuru papildina sankcijas pret darba devējiem, kas pārkāpj šo aizliegumu.

(4)	Tā kā ar šo direktīvu nosaka minimālos standartus, dalībvalstu ziņā vajadzētu palikt tam, vai pieņemt vai saglabāt stingrākas sankcijas un pasākumus, un noteikt stingrākus darba devēju pienākumus.

(5)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas likumīgi, neatkarīgi no tā, vai viņiem atļauts strādāt to teritorijā. Turklāt tā nebūtu jāpiemēro personām, kam ir tiesības uz pārvietošanās brīvību Kopienā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (4) 2. panta 5. punktā. Kā arī tā nebūtu jāpiemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti, piemēram, vienā dalībvalstī likumīgi nodarbinātajiem, kurus pakalpojumu sniedzējs nosūta uz citu dalībvalsti pakalpojumu sniegšanai. Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot attiecīgās valsts tiesību aktus, ar ko aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas likumīgi, bet strādā, pārkāpjot savas uzturēšanās atļaujas nosacījumus.

(6)	Šīs direktīvas konkrētiem mērķiem būtu jādefinē atsevišķi termini, un šādas definīcijas būtu jāizmanto, tikai piemērojot šo direktīvu.

(7)	Termina “nodarbinātība” definīcijā būtu jāiekļauj nodarbinātības galvenie elementi, proti, darbības, kas ir algots darbs vai darbs, par ko būtu jāsaņem atalgojums un ko veic darba devēja vadībā un/vai uzraudzībā neatkarīgi no tiesiskajām attiecībām.

(8)	“Darba devēja” definīcijā var iekļaut personu apvienības, kas bez juridiskas personas statusa ir tiesīgas veikt juridiskas darbības.

(9)

Lai novērstu tādu trešo valstu valstspiederīgo nodarbināšanu, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, darba devējiem būtu jānosaka prasība pirms trešās valsts valstspiederīgā pieņemšanas darbā (arī gadījumos, kad trešās valsts valstspiederīgo pieņem darbā, lai nosūtītu uz citu dalībvalsti sniegt pakalpojumus) pārbaudīt, vai trešās valsts valstspiederīgajam ir derīga uzturēšanās atļauja vai cits uzturēšanās tiesības apliecinošs dokuments, kas apliecina, ka viņš likumīgi uzturas uzņemošās dalībvalsts teritorijā.

(10)

Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, vai dokuments nav viltots, darba devējiem būtu arī jāprasa paziņot kompetentajām iestādēm par trešās valsts valstspiederīgā pieņemšanu darbā. Lai mazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu atļaut šādu paziņojumu sniegt saistībā ar citām paziņošanas sistēmām. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu par vienkāršotu paziņošanas procedūru darba devējiem, kas ir fiziskas personas, ja nodarbinātība ir saistīta ar viņu personiskām vajadzībām.

(11)

Darba devēji, kas ir izpildījuši šajā direktīvā paredzētās prasības, būtu jāatbrīvo no atbildības par tādu trešo valstu valstspiederīgo nodarbināšanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, jo īpaši, ja kompetentā iestāde vēlāk konstatē, ka darbinieka uzrādītie dokumenti ir viltoti vai izmantoti negodīgi, ja vien darba devējs nav zinājis, ka dokumenti ir viltoti.

(12)	Lai darba devējiem atvieglotu viņu pienākumu izpildi, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai savlaicīgi izskatītu prasības par uzturēšanās atļauju atjaunošanu.

(13)

Lai īstenotu vispārējo aizliegumu un atturētu no pārkāpumiem, dalībvalstīm būtu jāparedz atbilstīgas sankcijas. Minētajās sankcijās būtu jāietver finansiālas sankcijas un maksājumi to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas izdevumu segšanai, kuri dalībvalstī uzturējušies nelikumīgi, kā arī jāparedz iespēja samazināt finansiālās sankcijas darba devējiem, kas ir fiziskas personas, ja nodarbinātība ir saistīta ar viņu personiskām vajadzībām.

(14)

Darba devējiem jebkurā gadījumā būtu jāprasa samaksāt trešo valstu valstspiederīgajiem visu tiem pienākošos atalgojumu par paveikto darbu un visus no tā izrietošos nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas. Ja atalgojuma līmeni nevar noteikt, tad pieņem, ka tā bijusi vismaz tāda, kā tas noteikts spēkā esošajos tiesību aktos par minimālo algu, koplīgumiem vai saskaņā ar iedibinātu praksi attiecīgajās nodarbinātības nozarēs. Darba devējam vajadzības gadījumā būtu arī jāprasa apmaksāt attiecīgā atalgojuma nosūtīšanu uz valsti, kurā nelikumīgi nodarbinātais trešās valsts valstspiederīgais ir atgriezies vai uz kuru ticis nosūtīts atpakaļ. Gadījumos, kad darba devējs nav veicis atlikušos maksājumus, dalībvalstīm nav pienākums izpildīt šo pienākumu viņa vietā.

(15)

Nelikumīgi nodarbinātam trešās valsts valstspiederīgajam nevajadzētu atvasināt tiesības ieceļot, uzturēties vai piekļūt darba tirgum ne no nelikumīgas nodarbinātības līgumattiecībām, ne no atalgojuma maksājumiem vai atlikušajiem maksājumiem, sociālā nodrošinājuma iemaksām vai nodokļiem, kas darba devējam vai juridiskai personai viņa vietā jāmaksā.

(16)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka trešo valstu valstspiederīgo prasības tiek vai var tikt iesniegtas un ka darbojas mehānismi, kas nodrošina, ka trešo valstu valstspiederīgie var saņemt visas atgūtās summas no viņiem pienākošās nesamaksātā atalgojuma. Dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam šajos mehānismos iesaistīt savas misijas vai pārstāvniecības trešās valstīs. Saistībā ar to, ka tiek izveidoti mehānismi, ar ko atvieglo sūdzību iesniegšanu un izskatīšanu, un ja dalībvalstu tiesību akti to jau neparedz, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja un pievienotā vērtība tam, ka kompetenta iestāde tiek pilnvarota sākt tiesvedību pret darba devēju, lai atgūtu nesamaksāto atalgojumu.

(17)	Dalībvalstīm būtu arī jāparedz vismaz trīs mēnešu darba attiecību pastāvēšanas prezumpcija, lai vismaz attiecībā uz konkrētu periodu pierādīšanas pienākums gultos uz darba devēju. Cita starpā, arī darbiniekam vajadzētu būt iespējai pierādīt darba attiecību esamību un ilgumu.

(18)

Dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja darba devējiem piemērot citas sankcijas, inter alia aizliegumu saņemt dažas vai visas priekšrocības, ko saņem ar valsts starpniecību, atbalstus vai subsīdijas, tostarp lauksaimniecības subsīdijas, aizliegumu piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās un pienākumu atmaksāt jau piešķirtās dažas vai visas priekšrocības, ko saņem ar valsts starpniecību, atbalstu vai subsīdijas, tostarp dalībvalstu pārvaldītos ES fondu līdzekļus. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu nepiemērot šīs papildu sankcijas darba devējiem, kas ir fiziskas personas, ja nodarbinātība ir saistīta ar viņu personiskām vajadzībām.

(19)	Šai direktīvai un jo īpaši tās 7., 10. un 12. pantam nevajadzētu skart Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(20)

Ņemot vērā to, ka dažās skartajās nozarēs izplatīta parādība ir apakšuzņēmēji, ir jānodrošina, ka vismaz darbuzņēmējam, kuram darba devējs ir tiešs apakšuzņēmējs, var būt jāmaksā finansiālās sankcijas kopā ar darba devēju vai viņa vietā. Īpašos gadījumos citiem darbuzņēmējiem var būt jāmaksā finansiālās sankcijas kopā ar to darba devēju vai viņa vietā, kurš nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Atlikušajos maksājumos, kas jāveic saskaņā ar šajā direktīvā minētajiem noteikumiem par atbildību, būtu jāiekļauj arī iemaksas dalībvalstu atvaļinājumu un sociālajos fondos, ko regulē tiesību akti vai koplīgumi.

(21)

Prakse rāda, ka līdzšinējās sankciju sistēmas nav pietiekamas, lai panāktu trešo valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelikumīgi, nodarbināšanas aizlieguma pilnīgu ievērošanu. Viens no iemesliem ir tas, ka administratīvās sankcijas nav pietiekami stingras, lai atturētu no pārkāpuma dažus negodīgus darba devējus. Aizlieguma ievērošanu var stiprināt, un tā būtu jāstiprina, piemērojot kriminālsodus.

(22)

Lai garantētu pilnīgu vispārējā aizlieguma efektivitāti, pastāv īpaša vajadzība pēc iedarbīgākām sankcijām šādu nopietnu pārkāpumu gadījumos: pastāvīgi atkārtoti pārkāpumi, ievērojama skaita trešo valstu valstspiederīgo nelikumīga nodarbināšana, īpaši ekspluatējoši darba apstākļi, gadījumi, kad darba devējs zina, ka darbinieks ir cilvēku tirdzniecības upuris, un nelikumīga nepilngadīgo nodarbināšana. Šajā direktīvā dalībvalstīm ir noteikts pienākums valsts tiesību aktos paredzēt kriminālsodus par šiem nopietnajiem pārkāpumiem. Ar šo direktīvu nenosaka pienākumu piemērot šādu sodu vai citus pieejamus tiesībaizsardzības pasākumus atsevišķos gadījumos.

(23)

Visos gadījumos, kas saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmi par nopietniem, pārkāpums visā Kopienā būtu atzīstams par noziedzīgu nodarījumu, ja tas izdarīts ar nodomu. Šīs direktīvas noteikumiem attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem nevajadzētu skart Padomes Pamatlēmuma 2002/629/TI (2002. gada 19. jūlijs) par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (6) piemērošanu.

(24)	Noziedzīgam nodarījumam būtu jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi. Pienākums nodrošināt iedarbīgu, samērīgu un atturošu kriminālsodu piemērošanu saskaņā ar šo direktīvu neskar krimināltiesību un kriminālās tiesvedības iekšējo struktūru dalībvalstīs.

(25)	Juridiskas personas arī var saukt pie atbildības par šajā direktīvā minēto noziedzīgo nodarījumu, jo daudzi darba devēji ir juridiskas personas. Šīs direktīvas noteikumi nesatur pienākumu dalībvalstīm ieviest juridisku personu kriminālatbildību.

(26)

Lai atvieglotu šīs direktīvas piemērošanu, būtu jāizveido efektīvi sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas mehānismi, ar kuru palīdzību trešo valstu valstspiederīgie var iesniegt sūdzības vai nu personīgi, vai ar norīkotu trešo personu, piemēram, arodbiedrību vai citu apvienību, starpniecību. Šādas norīkotas trešās personas, kad tās sniedz palīdzību sūdzību iesniegšanai, būtu jāaizsargā pret iespējamām sankcijām, kas paredzētas saskaņā ar noteikumiem, kuri aizliedz atbalstīt neatļautu uzturēšanos.

(27)

Lai papildinātu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas mehānismus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izsniegt uzturēšanās atļaujas uz ierobežotu laiku, kas saistīts ar attiecīgo valsts iestāžu procedūru ilgumu, tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru darba apstākļi ir bijuši īpaši ekspluatējoši vai kuri bijuši nelikumīgi nodarbināti nepilngadīgie, un kuri sadarbojas ar iestādēm kriminālās izmeklēšanas procesā pret darba devēju. Šādas uzturēšanās atļaujas būtu jāizsniedz līdzīgi kā to dara trešo valstu valstspiederīgo gadījumā, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelikumīgo imigrāciju, un kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (7).

(28)	Lai nodrošinātu apmierinošu šīs direktīvas piemērošanas līmeni un cik vien iespējams mazinātu piemērošanas līmeņa atšķirības dalībvalstīs, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to teritorijā veic efektīvas un pienācīgas pārbaudes, un būtu jāinformē Komisija par veikto pārbaužu rezultātiem.

(29)	Dalībvalstis būtu jāmudina katru gadu noteikt valsts mērķi par pārbaužu skaitu attiecībā uz darbības nozarēm, kurās koncentrējas to trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātība, kuri šajā teritorijā uzturas nelikumīgi.

(30)

Lai palielinātu pārbaužu efektivitāti šīs direktīvas piemērošanas nolūkā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas atbilstīgas pilnvaras, lai kompetentās iestādes varētu veikt pārbaudes, ka informāciju par nelikumīgu nodarbinātību, tostarp iepriekšējo pārbaužu rezultātus, apkopo un apstrādā, lai efektīvi īstenotu šo direktīvu, un ka ir pieejams pietiekams skaits darbinieku, kam ir vajadzīgās prasmes un kvalifikācija, lai efektīvi veiktu pārbaudes.

(31)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pārbaudes šīs direktīvas piemērošanas nolūkā neskar – nedz kvantitatīvi, nedz kvalitatīvi – pārbaudes, ko veic, lai novērtētu nodarbinātības un darba apstākļus.

(32)

To norīkoto darbinieku gadījumā, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, dalībvalstu pārbaudes iestādes var izmantot sadarbību un informācijas apmaiņu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (8), lai pārbaudītu, vai attiecīgie trešās valsts valstspiederīgie izcelsmes dalībvalstī ir nodarbināti likumīgi.

(33)	Šī direktīva būtu uzskatāma par papildinājumu pasākumiem, ar ko vēršas pret nereģistrēto nodarbinātību un ekspluatēšanu.

(34)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(35)	Jebkurai personas datu apstrādei, ko veic, īstenojot šo direktīvu, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (10).

(36)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nelikumīgās imigrācijas apkarošanu, vēršoties pret nodarbinātību kā veicinošo faktoru, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(37)

Šajā direktīvā ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši noteikti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti, tā būtu jāpiemēro, pienācīgi ievērojot brīvību veikt uzņēmējdarbību, vienlīdzību likuma priekšā un diskriminācijas aizlieguma principu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tiesiskuma principu un noziedzīgo nodarījumu un sodu samērīguma principu, saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 20., 21., 47. un 49. pantu.

(38)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādēļ šī direktīva tām nav saistoša un nav jāpiemēro.

(39)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādēļ šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Lai vērstos pret nelikumīgu imigrāciju, ar šo direktīvu aizliedz to trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Tādēļ ar to nosaka kopējus minimālos standartus sankcijām un pasākumiem, kas dalībvalstīs piemērojami darba devējiem, kuri pārkāpj minēto aizliegumu.

2. pants

Definīcijas

Šīs direktīvas konkrētiem mērķiem izmanto šādas definīcijas:

a)	“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē un kas nav persona, kam ir brīvas pārvietošanās tiesības Kopienā, kā noteikts Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 5. punktā;

b)	“trešās valsts valstspiederīgā nelikumīga uzturēšanās” ir trešās valsts valstspiederīgā, kurš neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par atrašanos vai pastāvīgu uzturēšanos šajā dalībvalstī, atrašanās dalībvalsts teritorijā;

c)	“nodarbinātība” ir tādas darbības veikšana, kas ietver jebkādu darbu darba devēja labā vai viņa vadībā, un/vai uzraudzībā, kuru regulē saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai iedibinātu praksi;

d)	“nelikumīga nodarbinātība” ir tāda trešās valsts valstspiederīgā nodarbinātība, kurš uzturas nelikumīgi;

e)	“darba devējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp pagaidu darba aģentūra, kuras labā vai kuras vadībā un/vai uzraudzībā veic darbu;

f)	“apakšuzņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir nodota pilnīga vai daļēja sākotnējo līgumsaistību izpilde;

g)	“juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kam ir šāds statuss saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai publiskās struktūras, kuras īsteno valsts varu, un starptautiskas publiskās organizācijas;

h)	“pagaidu darba aģentūra” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem slēdz darba līgumus vai veido darba attiecības ar pagaidu darba aģentūras darbiniekiem, lai tos norīkotu uz laiku strādāt klientu uzņēmumos to uzraudzībā un vadībā;

“īpaši ekspluatējoši darba apstākļi” ir darba apstākļi, tostarp tādi, kas radušies dzimumu diskriminācijas vai cita veida diskriminācijas dēļ, ja pastāv ļoti nesamērīgas atšķirības no likumīgi nodarbināto darbinieku darba apstākļiem, kuri, piemēram, ietekmē strādājošo veselību un drošību, kā arī aizskar cilvēka cieņu;

“tādu trešo valstu valstspiederīgo atalgojums, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi,” ir alga vai jebkāda cita atlīdzība naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs saņem tiešā vai netiešā veidā no darba devēja par savu darbu un kas ir pielīdzināms atalgojumam, kuru par līdzīgu darbu būtu saņēmuši likumīgi nodarbinātie darba ņēmēji.

3. pants

Nelikumīgās nodarbinātības aizliegums

1. Dalībvalstis aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas tajās uzturas nelikumīgi.

2. Minētā aizlieguma pārkāpumiem piemēro šajā direktīvā noteiktās sankcijas un pasākumus.

3. Dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktā minēto aizliegumu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, kuru izraidīšana ir atlikta un kuriem ir atļauts strādāt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4. pants

Darba devēju pienākumi

1. Dalībvalstis darba devējiem uzliek par pienākumu:

a)	pieprasīt, lai trešās valsts valstspiederīgajam pirms darba uzsākšanas būtu derīga uzturēšanās atļauja vai cits uzturēšanās tiesības apliecinošs dokuments un lai viņš to uzrāda darba devējam;

b)	visu nodarbinātības laiku saglabāt uzturēšanās atļaujas vai cita uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta kopiju vai ierakstu par attiecīgo dokumentu, lai to varētu uzrādīt dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja tās veiktu pārbaudi;

c)	laikposmā, ko nosaka katra dalībvalsts, paziņot dalībvalstu norādītajām kompetentajām iestādēm par trešās valsts valstspiederīgo pieņemšanu darbā.

2. Dalībvalsts var noteikt vienkāršotu paziņošanas kārtību saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ja darba devēji ir fiziskas personas un nodarbinātība ir saistīta ar viņu personiskām vajadzībām.

Dalībvalstis var noteikt, ka paziņošana saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu nav vajadzīga, ja nodarbinātai personai ir piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss atbilstīgi Padomes Direktīvai 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (11).

3. Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējus, kas izpildījuši šā panta 1. punktā minētos pienākumus, nevar saukt pie atbildības par pārkāpumiem, kuri minēti 3. pantā, izņemot gadījumus, ja darba devēji zināja, ka dokuments, kas uzrādīts kā uzturēšanās atļauja vai cita atrašanās atļauja, bija viltots.

5. pants

Finansiālās sankcijas

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. pantā minētā aizlieguma pārkāpumiem darba devējam piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas.

2. Sankcijas par 3. pantā minētā aizlieguma pārkāpumu ietver:

a)	finansiālas sankcijas, kuru apmērs pieaug līdz ar nelikumīgi nodarbināto trešās valsts valstspiederīgo skaitu; un

b)	maksājumus nelikumīgi nodarbināto trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas izdevumu segšanai gadījumos, kad īsteno atgriešanas procedūru. Tā vietā dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka a) apakšpunktā paredzētajās finansiālajās sankcijās ņem vērā vismaz vidējos atgriešanas izdevumus.

3. Dalībvalstis var noteikt samazinātas finansiālās sankcijas, ja darba devējs ir fiziska persona, kas nodarbina trešās valsts valstspiederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, savām personiskajām vajadzībām un darba apstākļi nav īpaši ekspluatējoši.

6. pants

Atlikušie maksājumi, kas jāveic darba devējiem

1. Attiecībā uz katru 3. pantā minētā aizlieguma pārkāpumu dalībvalstis nodrošina, ka darba devēja pienākums ir samaksāt:

visu nelikumīgi nodarbinātajam trešās valsts valstspiederīgajam nesamaksāto atalgojumu. Uzskata, ka atalgojuma līmenis, par ko ir panākta vienošanās, nav zemāks par algu, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos par minimālo algu, koplīgumos vai saskaņā ar iedibinātu praksi attiecīgajā profesionālajā nozarē, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt pretējo, vienlaikus vajadzības gadījumā ievērojot obligātos valsts noteikumus par algām;

b)	naudas summu, kas līdzvērtīga nodokļiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām, kuras darba devējs būtu samaksājis, ja trešās valsts valstspiederīgais būtu nodarbināts likumīgi, ietverot kavējuma naudu un attiecīgos administratīvos sodus;

c)	vajadzības gadījumā visus izdevumus saistībā ar atlikušo maksājumu nosūtīšanu uz valsti, kurā atgriezies vai uz kuru ticis atgriezts trešās valsts valstspiederīgais.

2. Lai nodrošinātu efektīvas procedūras 1. punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanai un pienācīgi ievērojot 13. pantu, dalībvalstis izveido mehānismus, kas garantē, ka nelikumīgi nodarbināti trešo valstu valstspiederīgie:

a)	var iesniegt prasību pret savu darba devēju, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto noilgumu, un panākt sprieduma izpildi par darba devēja neizmaksāto atalgojumu, tostarp arī tad, ja viņi jau ir atgriezušies vai atgriezti; vai

b)	ja to paredz valsts tiesību akti, var vērsties pie dalībvalsts kompetentās iestādes, lai tā uzsāk neizmaksātā atalgojuma atgūšanas procedūru, šajā gadījumā pašiem neiesniedzot prasību.

Pirms izpildīt lēmumu par atgriešanu, nelikumīgi nodarbinātos trešo valstu valstspiederīgos vispusīgi un objektīvi informē par viņu tiesībām, kas izriet no šā punkta un 13. panta.

3. Piemērojot šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, dalībvalstis pieņem, ka nodarbinātības attiecību ilgums ir vismaz trīs mēneši, ja vien, cita starpā, darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt pretējo.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv vajadzīgie mehānismi, lai panāktu, ka nelikumīgi nodarbināti trešo valstu valstspiederīgie var saņemt visus šā panta 1.punkta a) apakšpunktā minētos atalgojuma atlikušos maksājumus, kuri ir piedzīti, iesniedzot 2. punktā minētās prasības, arī tad, ja viņi ir atgriezušies vai atgriezti savā valstī.

5. Attiecībā uz gadījumiem, kad uzturēšanās atļaujas uz ierobežotu laiku ir piešķirtas saskaņā ar 13. panta 4. punktu, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem lemj par nosacījumiem, ar kādiem drīkst pagarināt minēto atļauju derīgumu līdz brīdim, kad trešās valsts valstspiederīgais būs saņēmis visus sava atalgojuma atlikušos maksājumus, kas atgūti saskaņā ar šā panta 1. punktu.

7. pants

Citi pasākumi

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā gadījumā arī pret darba devējiem var piemērot šādus pasākumus:

a)	uz laiku līdz pieciem gadiem liedz tiesības uz dažām vai visām priekšrocībām, ko saņem ar valsts starpniecību, atbalstu vai subsīdijām, ietverot dalībvalstu pārvaldītos ES līdzekļus;

uz laiku līdz pieciem gadiem liedz tiesības piedalīties valsts līgumos, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (12);

c)	liek atmaksāt dažus vai visus valsts piešķirtos maksājumus, atbalstu vai subsīdijas, tostarp dalībvalstu pārvaldītos ES līdzekļus, kas darba devējam piešķirti laikā līdz 12 mēnešiem pirms nelikumīgās nodarbinātības fakta konstatācijas;

d)	uz laiku vai pastāvīgi slēdz uzņēmumus, kas izmantoti pārkāpuma izdarīšanā, vai uz laiku vai pastāvīgi anulē attiecīgās uzņēmējdarbības licenci, ja tas ir pamatots ar pārkāpuma smagumu.

2. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktu, ja darba devēji ir fiziskas personas un nodarbinātība ir saistīta ar viņu personiskām vajadzībām.

8. pants

Apakšuzņēmuma līgumi

1. Ja darba devējs ir apakšuzņēmējs, un neskarot attiecīgus valsts tiesību aktu noteikumus par regresa tiesībām vai valsts tiesību aktu noteikumus sociālā nodrošinājuma jomā, dalībvalstis nodrošina, ka arī darbuzņēmējam, kam darba devējs ir tiešais apakšuzņēmējs, var kopā ar viņu vai vienam pašam noteikt pienākumu samaksāt:

a)	jebkuras saskaņā ar 5. pantu noteiktās finansiālās sankcijas; un

b)	jebkurus atlikušos maksājumus saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu un 6. panta 2. un 3. punktu.

2. Ja darba devējs ir apakšuzņēmējs, dalībvalstis nodrošina, ka galvenajam darbuzņēmējam un ikvienam iesaistītajam apakšuzņēmējam, ja tie zināja, ka darba devējs apakšuzņēmējs nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, var būt jāsamaksā 1. punktā minētos maksājumus kopā ar darba devēju apakšuzņēmēju vai darbuzņēmēju, kuram darba devējs ir tiešais apakšuzņēmējs, vai viņu vietā.

3. Darbuzņēmēju, kas ir izpildījis pienācīgas pārbaudes saistības, kā noteikts valsts tiesību aktos, nesauc pie atbildības saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

4. Dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt stingrākas normas attiecībā uz atbildību.

9. pants

Noziedzīgs nodarījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka aizlieguma pārkāpums, kas minēts 3. pantā, ir kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, ja tas ir izdarīts ar nodomu, un visos turpmāk norādītos apstākļos, kā noteikts valsts tiesību aktos:

a)	pārkāpums turpinās vai pastāvīgi atkārtojas;

b)	pārkāpums izdarīts, vienlaikus nelikumīgi nodarbinot ievērojamu skaitu trešo valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelikumīgi;

c)	pārkāpums izdarīts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos;

d)	pārkāpumu izdara darba devējs, kas, kaut arī iepriekš nav apsūdzēts vai notiesāts par nodarījumu saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/629/TI, izmanto trešās valsts valstspiederīgā, kas uzturas nelikumīgi, darbu vai pakalpojumus, apzinoties, ka viņš ir cilvēku tirdzniecības upuris.

e)	pārkāpums attiecas uz nepilngadīgu personu nelikumīgu nodarbinātību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kūdīšana uz 1. punktā minēto apzināto rīcību, tās atbalstīšana un līdzdalība tajā ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.

10. pants

Kriminālsodi

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka fiziskām personām, kas veikušas 9. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus, piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus.

2. Ja to neliedz vispārējie tiesību principi, šajā pantā paredzētos kriminālsodus var piemērot saskaņā ar valsts tiesību aktiem, neskarot citas sankcijas vai pasākumus, kam nav krimināltiesisks raksturs, un papildus tiem var publicēt tiesas lēmumu attiecīgajā lietā.

11. pants

Juridisko personu atbildība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par 9. pantā minētajiem nodarījumiem, ja viņu labā tos izdarījusi jebkāda cita persona, kam juridiskajā personā ir nozīmīgs stāvoklis, rīkojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūrvienība, un kuru pamatā ir:

a)	tiesības pārstāvēt juridisko personu;

b)	pilnvaras pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)	pilnvaras īstenot juridiskās personas kontroli.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka juridisku personu var saukt pie atbildības arī tad, ja 1. punktā minētās personas nepietiekami veiktas uzraudzības vai kontroles dēļ 9. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus juridiskās personas labā izdarījusi kāda no tai pakļautībā esošajām personām.

3. Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz iespēju ierosināt kriminālprocesu pret fiziskām personām, kas ir 9. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītāji, uzkūdītāji vai atbalstītāji.

12. pants

Sankcijas juridiskām personām

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, ko sauc pie atbildības saskaņā ar 11. pantu, piemēro iedarbīgu, samērīgu un atturošu sodu, kas var ietvert arī 7. pantā minētos pasākumus.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu publiskot to darba devēju sarakstu, kuri ir juridiskas personas un ir saukti pie atbildības par 9. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

13. pants

Sūdzību procedūras atvieglošana

1. Dalībvalstis nodrošina efektīvus mehānismus, ar kuru palīdzību nelikumīgi nodarbinātie trešo valstu valstspiederīgie var iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem tieši vai ar to trešo personu starpniecību, kuras norīkojusi dalībvalsts, piemēram, ar arodbiedrības vai citas apvienības, vai dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību, ja to paredz valsts tiesību akti.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka trešās personas, kam saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses nodrošināt šīs direktīvas ievērošanu, ar mērķi īstenot šo direktīvu drīkst iesaistīties jebkurā administratīvajā procesā vai civilprocesā nelikumīgi nodarbināta trešās valsts valstspiederīgā vārdā vai atbalstot to, ja minētā persona tam piekrīt.

3. Palīdzības sniegšanu trešo valstu valstspiederīgajam sūdzību iesniegšanā nevajadzētu uzskatīt par neatļautas uzturēšanās atbalstīšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (13).

4. Attiecībā uz 9. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis valsts tiesību aktos definē nosacījumus, ar kādiem tās var katrā atsevišķā gadījumā izsniegt uzturēšanās atļaujas konkrētiem trešo valstu valstspiederīgajiem uz ierobežotu laiku, kas saistīts ar attiecīgo valsts iestāžu procedūru ilgumu, līdzīgi, ka to dara attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/81/EK noteikumi.

14. pants

Pārbaudes

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā veic efektīvas un pienācīgas pārbaudes, lai kontrolētu vai netiek nodarbināti to trešo valstu valstspiederīgie, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Šādas pārbaudes galvenokārt balstās uz riska novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes.

2. Lai uzlabotu pārbaužu efektivitāti, dalībvalstis, pamatojoties uz riska novērtējumu, regulāri apzina savā teritorijā uzņēmējdarbības nozares, kurās nodarbina lielu skaitu trešo valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelikumīgi.

Dalībvalstis katru gadu līdz 1. jūlijam paziņo Komisijai to pārbaužu rezultātus, kuras iepriekšējā gadā veiktas katrā no šīm nozarēm, norādot gan pārbaužu skaitu, gan pārbaudīto darba devēju procentuālo īpatsvaru katrā nozarē.

15. pants

Labvēlīgāki noteikumi

Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem tie attiecas saistībā ar 6. un 13. pantu, ja šādi noteikumi nav pretrunā šai direktīvai.

16. pants

Ziņojumu sniegšana

1. Komisija līdz 2014. gada 20. jūlijam un pēc tam ik pēc trim gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā iekļaujot priekšlikumus, lai grozītu 6., 7., 8., 13. un 14. pantu. Šajā ziņojumā Komisija jo īpaši pārbauda, kā dalībvalstis īsteno 6. panta 2. un 5. punktu.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai izstrādātu 1. punktā minētos ziņojumus. Informācijā ietver saskaņā ar 14. panta 1. punktu veikto pārbaužu skaitu un rezultātus, pasākumus, kas piemēroti saskaņā ar 13. pantu un, ciktāl iespējams, saskaņā ar 6. un 7. pantu piemērotos pasākumus.

17. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2011. gada 20. jūlijam. Dalībvalstis šos pasākumus tūlīt dara zināmus Komisijai.

Pieņemot minētos tiesību aktus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselé, 2009. gada 18. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Š. FÜLE

(1) OV C 204, 9.8.2008., 70. lpp.

(2) OV C 257, 9.10.2008., 20. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2009. gada 4. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 25. maija Lēmums.

(4) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6) OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp.

(7) OV L 261, 6.8.2004., 19. lpp.

(8) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

(9) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(10) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(11) OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.

(12) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(13) OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.

30.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/35

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 568/2009/EK

(2009. gada 18. jūnijs),

ar kuru groza Padomes Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) un d) punktu, 66. pantu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (“Tīkls”) starp dalībvalstīm izveidoja ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (3), jo uzskatīja, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidošanai ir nepieciešams uzlabot, vienkāršot un paātrināt efektīvu tiesisko sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī efektīvu tiesas pieejamību personām, kuras iesaistītas pārrobežu tiesvedībā. Šo lēmumu piemēro no 2002. gada 1. decembra.

(2)

Hāgas programmā par brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanu Eiropas Savienībā, ko Eiropadome pieņēma 2004. gada 4. un 5. novembrī (4), noteikts, ka jāveic papildu pasākumi, lai atvieglotu tiesu pieejamību un tiesisko sadarbību civillietās. Jo īpaši uzsvars tiek likts uz Eiropas Parlamenta un Padomes civillietu jomā pieņemto instrumentu efektīvu īstenošanu, kā arī uz sadarbības veicināšanu starp juridisko profesiju pārstāvjiem, lai izveidotu paraugpraksi.

(3)	Saskaņā ar Lēmuma 2001/470/EK 19. pantu Komisija 2006. gada 16. maijā iesniedza ziņojumu par Tīkla darbību. Šajā ziņojumā secināja, ka, lai arī vispārējā veidā ir sasniegti 2001. gadā noteiktie mērķi, Tīkls tomēr vēl ne tuvu nav attīstījis visu savu potenciālu.

(4)	Lai nodrošinātu Hāgas programmas mērķu īstenošanu tiesiskās sadarbības un tiesas pieejamības uzlabošanā un lai risinātu paredzamo Tīkla pienākumu palielināšanos turpmākajos gados, Tīklam būtu vajadzīgs tiesisks regulējums, kas ir piemērotāks, lai tam piešķirtu vairāk rīcības līdzekļu.

(5)	Ir būtiski panākt labākus apstākļus Tīkla darbībai dalībvalstīs, veidojot valsts kontaktpunktus, un tādējādi stiprināt kontaktpunktu lomu gan Tīklā, gan attiecībās ar tiesnešiem un juridisko profesiju pārstāvjiem.

(6)	Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānovērtē, kādi resursi tām ir jānodrošina kontaktpunktiem, lai tie spētu pilnībā pildīt savus uzdevumus. Šim lēmumam nevajadzētu ietekmēt iekšējo kompetenču sadalījumu dalībvalstīs attiecībā uz Tīkla dalībnieku darbības finansēšanu.

(7)	Tajā pašā nolūkā ir nepieciešams, lai katrā dalībvalstī būtu kontaktpunkts vai kontaktpunkti, kas spēj veikt tiem noteiktos uzdevumus. Ja ir vairāk nekā viens kontaktpunkts, dalībvalstij būtu jānodrošina efektīva koordinācija starp tiem.

(8)	Nākotnē, ja Kopienas tiesību akts vai starptautisks instruments paredz piemērot citas dalībvalsts tiesību aktus, Tīkla kontaktpunktiem būtu jāpiedalās tiesu un ārpustiesu iestāžu informēšanā dalībvalstīs par šo ārvalstu tiesību aktu saturu.

(9)	Kontaktpunktiem tiesiskās sadarbības lūgumu izskatīšana būtu jāveic pietiekami ātri atbilstīgi lēmuma vispārējiem mērķiem.

(10)	Lai aprēķinātu šajā lēmumā paredzētos termiņus, būtu jāpiemēro Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (5).

(11)	Elektroniskā reģistra nolūks ir sniegt informāciju, lai izvērtētu Tīkla darbību, kā arī Kopienas tiesību aktu praktisko piemērošanu. Tādēļ tajā nebūtu jāiekļauj visa informācija, ar ko savstarpēji apmainās kontaktpunkti.

(12)

Profesionālās apvienības, kas pārstāv juridisko profesiju pārstāvjus, jo īpaši zvērinātus advokātus, juriskonsultus, notārus un tiesu izpildītājus, kuri tieši piedalās Kopienas un starptautisku instrumentu piemērošanā civillietu jomā, var kļūt par Tīkla dalībniekiem ar savas valsts organizāciju starpniecību, lai ar kontaktpunktiem piedalītos attiecīgu Tīkla uzdevumu un darbību īstenošanā.

(13)

Lai pilnveidotu Tīkla funkcijas tiesas pieejamības jomā, dalībvalstu kontaktpunktiem būtu jāpalīdz sniegt vispārēju informāciju sabiedrībai, izmantojot vispiemērotākos tehniskos līdzekļus un vismaz norādot attiecīgās dalībvalsts Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē saiti uz Tīkla tīmekļa vietni, kā arī uz iestādēm, kas ir atbildīgas par šo instrumentu faktisko piemērošanu. Šis lēmums nebūtu jāsaprot kā tāds, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt sabiedrībai tiešu piekļuvi kontaktpunktiem.

(14)	Īstenojot šo lēmumu, būtu jāņem vērā Eiropas e-tiesiskuma sistēmas pakāpeniska ieviešana, kuras mērķis jo īpaši ir veicināt tiesu iestāžu sadarbību un tiesas pieejamību.

(15)	Lai uzlabotu savstarpēju uzticēšanos starp tiesnešiem Eiropas Savienībā un sinerģiju starp attiecīgajiem Eiropas tīkliem, Tīklam būtu jāuztur pastāvīgas attiecības ar citiem Eiropas tīkliem, kuriem ir tādi paši mērķi, jo īpaši ar tiesu iestāžu un tiesnešu tīkliem.

(16)	Lai piedalītos starptautiskās tiesiskās sadarbības veicināšanā, Tīklam būtu jāattīsta kontakti ar citiem tiesiskās sadarbības tīkliem pasaulē, kā arī ar starptautiskajām organizācijām, kas veicina starptautisko tiesisko sadarbību.

(17)	Lai regulāri pārraudzītu progresu, kas sasniegts Lēmuma 2001/470/EK, kurš grozīts ar šo lēmumu, mērķu īstenošanā, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojumi par Tīkla darbību Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

(18)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2001/470/EK.

(19)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētā lēmuma mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(20)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(21)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tādēļ šis lēmums tai nav saistošs vai piemērojams,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2001/470/EK ar šo groza šādi.

Lēmuma 2. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)	sadarbības maģistrāti, uz ko attiecas Vienotā rīcība 96/277/TI (1996. gada 22. aprīlis) par sadarbības maģistrātu apmaiņas sistēmu, lai uzlabotu sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu iestādēm (6), ja tie ir atbildīgi par tiesiskās sadarbības jautājumiem civillietās un komerclietās;

ii)

pievieno šādu apakšpunktu:

“e)	profesionālās apvienības, kas dalībvalstīs valsts mērogā pārstāv juridisko profesiju pārstāvjus, kuri tieši iesaistīti Kopienas un starptautisko tiesību instrumentu attiecībā uz tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās piemērošanā.”;

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja saskaņā ar šo punktu izraudzītais kontaktpunkts nav tiesnesis, attiecīgā dalībvalsts nodrošina efektīvu sadarbību ar valsts tiesu iestādēm. Lai tas būtu vieglāk izdarāms, dalībvalsts var iecelt tiesnesi šā uzdevuma atbalstam. Šis tiesnesis ir Tīkla dalībnieks.”;

c)	pievieno šādu punktu: “2.a Dalībvalstis nodrošina kontaktpunktiem pietiekamus un piemērotus līdzekļus – personālu, resursus un modernus sakaru līdzekļus, lai tie varētu pienācīgi veikt savus kontaktpunktu uzdevumus.”;

pievieno šādu punktu:

“4.a Dalībvalstis norāda profesionālas apvienības, kas minētas 1. punkta e) apakšpunktā. Šajā nolūkā tās vienojas ar attiecīgajām profesionālajām apvienībām par to līdzdalību Tīklā.

Ja kādā dalībvalstī ir vairākas profesionālās apvienības, kas pārstāv juridisku profesiju, šai dalībvalstij ir jānodrošina pienācīga attiecīgās profesijas pārstāvība Tīklā.”;

panta 5. punktu groza šādi:

i)	ievaddaļu aizstāj ar šādu tekstu: “5. Dalībvalstis saskaņā ar 20. pantu paziņo Komisijai šā panta 1. un 2. punktā minēto iestāžu nosaukumus un pilnas adreses, norādot:”;

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)	vajadzības gadījumā to īpašās funkcijas Tīklā, tostarp – ja ir vairāk kontaktpunktu nekā viens, norāda to konkrēto atbildību.”

Lēmuma 3. pantu groza šādi:

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)	efektīvas tiesas pieejamības atvieglošanu, veicot informatīvus pasākumus par to Kopienas tiesību aktu un starptautisko instrumentu piemērošanu, kuri attiecas uz tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās.”;

panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“b)

efektīvi un praktiski piemērot Kopienas instrumentus vai konvencijas, kas ir spēkā starp divām vai vairākām dalībvalstīm.

Jo īpaši gadījumos, ja ir piemērojami citas dalībvalsts tiesību akti, tiesas vai iestādes, kuras ir atbildīgas par šo jautājumu, var vērsties Tīklā, lai iegūtu informāciju par attiecīgo tiesību aktu saturu;

izveidot, uzturēt un veicināt informācijas sistēmu, kas paredzēta sabiedrībai, par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā un attiecīgajiem Kopienas un starptautiskajiem instrumentiem, kā arī dalībvalstu valsts tiesību aktiem ar īpašu norādi uz tiesas pieejamību.

Galvenais informācijas avots ir Tīkla tīmekļa vietne, kas satur atjauninātu informāciju visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.”

Lēmuma 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Kontaktpunkti jo īpaši:

a)	nodrošina, ka vietējās tiesu iestādes saņem vispārēju informāciju par Kopienas vai starptautiskiem instrumentiem, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās. Konkrēti, tie nodrošina labāku Tīkla, tostarp Tīkla tīmekļa vietnes, atpazīstamību vietējās tiesu iestādēs;

sniedz pārējiem kontaktpunktiem, 2. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā minētajām iestādēm un savu dalībvalstu vietējām tiesu iestādēm visu informāciju, kas vajadzīga pareizai sadarbībai starp dalībvalstu tiesu iestādēm saskaņā ar 3. pantu, lai palīdzētu tām sagatavot izpildāmus tiesu iestāžu sadarbības lūgumus un izveidot piemērotākos tiešos kontaktus;

sniedz jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai atvieglotu to citas dalībvalsts tiesību piemērošanu, kas ir piemērojamas saskaņā ar Kopienas vai starptautisko tiesību instrumentu. Šajā nolūkā kontaktpunkts, kurā ir iesniegts šāds lūgums, var vērsties pēc palīdzības citās savas dalībvalsts iestādēs, kas minētas 2. pantā, lai sniegtu pieprasīto informāciju. Atbildē ietvertā informācija nav saistoša ne kontaktpunktam, ne šīm iestādēm, ne iestādei, kas iesniegusi lūgumu;

d)	meklē risinājumus grūtībām, kas rodas sakarā ar tiesu iestāžu sadarbības lūgumiem, neskarot šā panta 4. punktu un 6. pantu;

e)	veicina tiesu iestāžu sadarbības lūgumu apstrādes saskaņošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši – ja vairāki lūgumi no tiesu iestādēm minētajā dalībvalstī jāizpilda kādā citā dalībvalstī;

f)	palīdz informēt sabiedrību, izmantojot Tīkla tīmekļa vietni, par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā, par attiecīgajiem Kopienas un starptautisko tiesību instrumentiem, kā arī dalībvalstu valsts tiesību aktiem ar īpašu norādi uz tiesu pieejamību;

g)	sadarbojas 9. pantā minēto sanāksmju organizēšanā un piedalās tajās;

h)	piedalās III sadaļā minētās informācijas, un jo īpaši sabiedrībai paredzētās informācijas sistēmas, sagatavošanā un atjaunināšanā saskaņā ar minētās sadaļas noteikumiem;

i)	nodrošina koordināciju starp Tīkla dalībniekiem valsts līmenī;

j)	reizi divos gados sagatavo ziņojumu par savu darbību, tostarp, attiecīgos gadījumos, par Tīkla paraugpraksi, ko iesniedz Tīkla dalībnieku sanāksmes laikā un pievērš īpašu uzmanību iespējamiem Tīkla uzlabojumiem.”

Iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Profesionālās apvienības

1. Lai veicinātu 3. pantā paredzēto uzdevumu izpildi, kontaktpunkti uztur vajadzīgos kontaktus ar 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām profesionālajām apvienībām saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka katrai dalībvalstij.

2. Jo īpaši 1. punktā minētie kontakti var ietvert šādas darbības:

a)	pieredzes un informācijas apmaiņa par Kopienas un starptautisko instrumentu efektīvu un praktisku piemērošanu;

b)	sadarbība 15. pantā minēto informācijas lapu izstrādē un atjaunināšanā;

c)	profesionālo apvienību piedalīšanās attiecīgās sanāksmēs.

3. Profesionālās apvienības neprasa kontaktpunktiem informāciju, kas attiecas uz atsevišķām lietām.”

5)	Lēmuma 6. panta 2. punktam pievieno šādu daļu: “Šajā nolūkā katra dalībvalsts saskaņā ar kārtību, kas tai jānosaka, nodrošina, ka ir pietiekami līdzekļi tam, lai notiktu regulāras Tīkla kontaktpunkta vai kontaktpunktu un kompetento iestāžu sanāksmes.”

Lēmuma 7. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Lai vienkāršotu Tīkla praktisko darbību, katra dalībvalsts nodrošina, lai kontaktpunktiem papildus savai valodai būtu arī atbilstīgas kādas Eiropas Savienības iestāžu oficiālās valodas zināšanas, ņemot vērā, ka tiem jāspēj sazināties ar kontaktpunktiem citās dalībvalstīs.”

Lēmuma 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Lūgumu izskatīšana saistībā ar tiesisko sadarbību

1. Kontaktpunkti nekavējoties atbild uz visiem iesniegtajiem lūgumiem vēlākais piecpadsmit dienās no to saņemšanas brīža. Ja kāds kontaktpunkts nespēj atbildēt uz lūgumu minētajā termiņā, tas attiecīgi informē personu, kas lūgumu iesniedza, norādot laiku, kas, viņaprāt, nepieciešams, lai sniegtu atbildi, taču šis laiks parasti nepārsniedz trīsdesmit dienas.

2. Lai iespējami efektīvāk un ātrāk atbildētu uz šā panta 1. punktā minētajiem lūgumiem, kontaktpunkti izmanto vispiemērotākos tehniskos līdzekļus, kurus dalībvalstis ir nodevušas to rīcībā.

3. Komisija nodrošina drošu un ierobežotas piekļuves elektronisko reģistru tiesiskās sadarbības lūgumiem un atbildēm, kas minētas 5. panta 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā. Kontaktpunkti rūpējas, lai Komisijai regulāri tiktu sniegta informācija, kas nepieciešama šā reģistra izveidei un darbībai.

4. Komisija vismaz vienu reizi sešos mēnešos sniedz kontaktpunktiem informāciju par 3. punktā minēto tiesiskās sadarbības lūgumu un atbilžu statistiku.”

Lēmuma 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Kontaktpunktu sanāksmes

1. Saskaņā ar 12. pantu Tīkla kontaktpunktu sanāksmes notiek vismaz vienu reizi sešos mēnešos.

2. Katru dalībvalsti tādās sanāksmēs pārstāv viens vai vairāki kontaktpunkti, kurus var pavadīt citi Tīkla dalībnieki, bet vienai dalībvalstij nevar būt vairāk kā seši pārstāvji.”

Iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Novērotāju līdzdalība Tīkla sanāksmēs

1. Neskarot šā lēmuma 1. panta 2. punktu, Dānija var tikt pārstāvēta 9. un 11. pantā minētajās sanāksmēs.

2. Topošās dalībvalstis un kandidātvalstis var uzaicināt piedalīties sanāksmēs novērotāju statusā. Trešās valstis, kas ir puses Kopienas noslēgtos starptautiskos nolīgumos par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, arī var tikt uzaicinātas piedalīties novērotāju statusā konkrētās Tīkla sanāksmēs.

3. Šajās sanāksmēs katru novērotāju valsti var pārstāvēt viena vai vairākas personas, bet nekādā gadījumā nevar būt vairāk par trim pārstāvjiem no vienas valsts.”

10)

Lēmuma II sadaļas beigās pievieno šādu pantu:

“12.a pants

Attiecības ar citiem tīkliem un starptautiskajām organizācijām

1. Tīkls uztur attiecības, dalās pieredzē un paraugpraksē ar citiem Eiropas tīkliem, kuriem ir tādi paši mērķi, piemēram, ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu krimināllietās. Tīkls arī uztur šādas attiecības ar Eiropas Tiesnešu apmācības tīklu, lai, attiecīgā gadījumā un neskarot valstu noteikto kārtību, dalībvalstu vietējo tiesu iestāžu interesēs veicinātu apmācību kursus par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās.

2. Tīkls uztur attiecības ar Eiropas Patērētāju centru tīklu (ECC-Net). Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunkti ir ECC-Net tīkla dalībnieku rīcībā, jo īpaši – lai sniegtu jebkādu vispārēju informāciju par Kopienas un starptautisko instrumentu piemērošanu, lai atvieglotu tiesas pieejamību patērētājiem.

3. Lai pildītu 3. pantā minētos uzdevumus saistībā ar starptautiskajiem instrumentiem, kas attiecas uz tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās, Tīkls uztur kontaktus un pieredzes apmaiņu ar citiem tiesiskās sadarbības tīkliem, kas izveidoti starp trešām valstīm, un starptautiskajām organizācijām, kuras veicina starptautisko tiesisko sadarbību.

4. Komisija ciešā sadarbībā ar Padomes prezidentvalsti un dalībvalstīm ir atbildīga par šā panta noteikumu īstenošanu.”

11)	Lēmuma III sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

12)

Lēmuma 13. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)	8. pantā minētā informācija.”

13)

Iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Vispārējas informācijas sniegšana sabiedrībai

Tīkls, izmantojot vispiemērotākos tehniskos līdzekļus, palīdz sniegt vispārēju informāciju sabiedrībai par Kopienas vai starptautisko tiesību instrumentu saturu un darbību saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās.

Šajā nolūkā un neskarot 18. pantu, kontaktpunkti nodrošina 14. pantā minētās informācijas sistēmas popularizēšanu sabiedrībai.”

14)

Lēmuma 17. panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

nodrošina informācijas par būtiskiem Kopienas tiesību aspektiem un procesuālo kārtību, tostarp par Kopienas tiesu praksi, tulkojumu Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās, kā arī informācijas sistēmas galveno lapu un 15. pantā minēto informācijas lapu tulkojumu un šos tulkojumus ievieto Tīkla tīmekļa vietnē.”

15)	Lēmuma 18. panta 4. punktā vārdu “pakāpeniski” svītro.

16)

Lēmuma 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“19. pants

Ziņojums

Komisija ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvārī un turpmāk vismaz reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai ziņojumu par Tīkla darbību. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus šā lēmuma pielāgošanai un tajā ietver informāciju par Tīkla darbībām, kuru mērķis ir panākt progresu attiecībā uz Eiropas e-tiesiskuma sistēmas izveidi, attīstību un īstenošanu, jo īpaši no tiesas pieejamības atvieglošanas aspekta.”

17)	Lēmuma 20. pantu aizstāj ar šādu pantu: “20. pants Paziņošana Dalībvalstis ne vēlāk kā 2010. gada 1. jūlijā paziņo Komisijai 2. panta 5. punktā minēto informāciju.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 17. punktu, ko piemēro no dienas, kad šo lēmumu paziņo dalībvalstīm, kurām tas adresēts.

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2009. gada 18. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Š. FÜLE

(1) Atzinums sniegts 2008. gada 3. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 4. jūnija Lēmums.

(3) OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

(4) OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(5) OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(6) OV L 105, 27.4.1996., 1. lpp.”;

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

Eiropas Parlaments Padome Komisija Eiropas Kopienu tiesa Revīzijas palāta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Reģionu komiteja

30.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/41

EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES, KOMISIJAS, TIESAS, REVĪZIJAS PALĀTAS, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS UN REĢIONU KOMITEJAS LĒMUMS

(2009. gada 26. jūnijs)

par Eiropas Savienības Publikāciju biroja struktūru un darbību

(2009/496/EK, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

PADOME,

KOMISIJA,

TIESA,

REVĪZIJAS PALĀTA,

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA,

REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs (turpmāk “Birojs”) atrodas Luksemburgā, tas ir noteikts 8. pantā dalībvalstu valdību pārstāvju 1965. gada 8. aprīļa lēmumā par dažu Kopienu iestāžu un struktūrvienību pagaidu atrašanās vietu (1). Minēto noteikumu pēdējo reizi īstenoja ar Lēmumu 2000/459/EK, EOTK, Euratom (2).

(2)	Uz Biroju attiecas noteikumi un reglaments, ko piemēro Eiropas Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Būtu jāņem vērā jaunākie grozījumi šajos noteikumos un reglamentā.

(3)	Eiropas Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), (turpmāk “Finanšu regula”) paredz īpašus noteikumus saistībā ar Biroja darbību.

(4)	Izdošanas pakalpojumu jomā ir notikusi ievērojama tehnoloģiskā attīstība, kas jāņem vērā Biroja darbībā.

(5)	Skaidrības labad Lēmums 2000/459/EK, EOTK, Euratom ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Publikāciju birojs

1. Eiropas Savienības Publikāciju birojs (turpmāk “Birojs”) ir starpiestāžu birojs, kura uzdevums ir, cik vien iespējams efektīvi, publicēt Eiropas Kopienu un Eiropas Savienības iestāžu publikācijas.

Šim nolūkam Birojs, no vienas puses, ļauj iestādēm pildīt to pienākumus tiesību aktu publicēšanas jomā un, no otras puses, veicina informācijas un komunikācijas politikas tehnisko risinājumu un īstenošanu savas kompetences jomās.

2. Biroju vada direktors atbilstoši stratēģiskajām pamatnostādnēm, ko noteikusi pārvaldības komiteja. Izņemot šajā lēmumā paredzētos noteikumus par Biroja starpiestāžu funkcijām, Birojs piemēro Komisijas administratīvās un finanšu procedūras. Minēto procedūru izveidošanā Komisija ņem vērā Biroja specifiku.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1) “publicēšana”– visas darbības jebkāda veida un formas publikāciju izstrādei, pārbaudei, starptautisku standarta numuru un/vai kataloga numuru piešķiršanai, šo publikāciju izdošanai, katalogu sagatavošanai, indeksēšanai, izplatīšanai, veicināšanai, pārdošanai, uzglabāšanai un arhivēšanai ar jebkādiem pašreizējiem vai nākotnē izmantojamiem līdzekļiem;

2) “publikācijas”– visi teksti, kas publicēti jebkurā formātā un jebkuros datu nesējos un kam ir starptautisks standarta numurs un/vai kataloga numurs;

3) “obligātās publikācijas”– publikācijas, kas izdotas saskaņā ar Līgumiem vai citiem tiesību aktiem;

4) “neobligātās publikācijas”– publikācijas, kas izdotas katras iestādes prerogatīvu ietvaros;

5) “autortiesību pārvaldība”– apstiprinājums, ka autoru dienestiem ir autortiesības vai atkārtotas izmantošanas tiesības, un Biroja veikta šo tiesību pārvalde attiecībā uz publikācijām, kuru izdošana uzticēta Birojam;

6) “tīrie ieņēmumi no pārdošanas”– kopējā rēķinu summa, no kuras atņemtas piešķirtās tirdzniecības atlaides, kā arī pārvaldības, iekasēšanas un banku pakalpojumu izmaksas;

7) “iestādes”– ar Līgumiem vai saskaņā ar tiem izveidotās iestādes, biroji un aģentūras.

3. pants

Biroja pilnvaras

1. Biroja pilnvaras aptver šādas jomas:

a)	Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (turpmāk “Oficiālais Vēstnesis”) izdošana un tā autentiskuma nodrošināšana;

b)	citu obligāto publikāciju izdošana;

c)	Birojam uzticēto neobligāto publikāciju izdošana vai kopīga izdošana katras iestādes prerogatīvu ietvaros, jo īpaši saistībā ar iestāžu komunikācijas pasākumiem;

d)	publikāciju izdošana vai kopīga izdošana pēc savas iniciatīvas, iekļaujot publikācijas, kuru mērķis ir veicināt paša Biroja pakalpojumus; šajā saistībā Birojs var nodrošināt tulkojumus, izmantojot pakalpojumu līgumu;

e)	sabiedrībai paredzēto elektroniskās versijas izdevumu izstrāde, uzturēšana un atjaunināšana;

f)	visu tiesību aktu un citu oficiālo tekstu piekļuves nodrošināšana sabiedrībai;

g)	iestāžu visu publikāciju uzglabāšana un piekļuves nodrošināšana sabiedrībai elektroniskā formātā;

h)	starptautisku standarta numuru un/vai kataloga numuru piešķiršana iestāžu publikācijām;

i)	iestāžu publikāciju pavairošanas un tulkošanas tiesību pārvalde;

j)	to publikāciju un pakalpojumu veicināšana un pārdošana, ko Birojs piedāvā sabiedrībai.

2. Birojs iestādēm sniedz padomus un palīdzību saistībā ar:

a)	šo iestāžu publikāciju programmu izstrādi un plānošanu;

b)	izdošanas projektu īstenošanu, neraugoties uz izdošanas veidu;

c)	izdevumu projektu izkārtojuma un dizaina veidošanu;

d)	informācijas nodrošināšanu par publikāciju tirgus tendencēm dalībvalstīs, ka arī par tematiem un virsrakstiem, kas varētu piesaistīt visplašākās publikas interesi;

e)	tirāžas noteikšanu un izplatīšanas plānu sagatavošanu;

f)	publikāciju cenu noteikšanu un to pārdošanu;

g)	iestāžu bezmaksas vai maksas publikāciju veicināšanu, izplatīšanu un izvērtēšanu;

h)	sabiedrībai paredzēto tīmekļa vietņu un interneta pakalpojumu analīzi, izvērtēšanu un izveidi;

i)	pamatlīgumu sagatavošanu attiecībā uz izdevējdarbību;

j)	tehnoloģiskās pārraudzības nodrošināšanu saistībā ar publicēšanas sistēmām.

4. pants

Iestāžu pienākumi

1. Lēmumi par katras iestādes publikāciju izdošanu ir vienīgi šīs iestādes ziņā.

2. Iestādes izdod savas obligātās publikācijas, izmantojot Biroja pakalpojumus.

3. Iestādes var izdod savas neobligātās publikācijas, neiesaistot Biroju. Šādā gadījumā iestādes Biroju lūdz piešķirt starptautiskus standarta numurus un/vai kataloga numurus un iesniedz Birojam jebkura formāta publikācijas elektronisko versiju, kā arī, vajadzības gadījumā, publikācijas divus eksemplārus papīra formā.

4. Iestādes apņemas garantēt jebkuru publikācijas sastāvdaļu visas pavairošanas, tulkošanas un izplatīšanas tiesības.

5. Attiecībā uz savām publikācijām iestādes apņemas sagatavot izplatīšanas plānu, ko apstiprina Birojs.

6. Iestādes ar Biroju var noslēgt nolīgumus par pakalpojumiem, lai noteiktu sadarbības kārtību.

5. pants

Biroja pienākumi

1. Biroja uzdevumu veikšanā iekļautas šādas darbības:

a)	dokumentu apkopošana publicēšanai;

b)	jebkura formāta un datu nesēja tekstu un citu elementu sagatavošana, grafiskais dizains, labošana, noformēšana un pārbaude saskaņā ar iestāžu norādījumiem un tipogrāfiskā un lingvistiskā noformējuma normām, kas noteiktas sadarbībā ar iestādēm;

c)	publikāciju indeksācija un kataloģizēšana;

d)	Oficiālajā Vēstnesī publicēto tekstu un citu oficiālo tekstu dokumentārā analīze;

e)	tiesību aktu konsolidācija;

f)	daudzvalodu vārdnīcas Eurovoc pārvaldība, izveide, atjaunināšana un izplatīšana;

g)	drukāšanas organizēšana, izmantojot līgumu partneru pakalpojumus;

h)	darba izpildes uzraudzība;

i)	kvalitātes kontrole;

j)	pieņemšana saistībā ar kvalitāti un kvantitāti;

k)	Oficiālā Vēstneša, citu oficiālo tekstu un neobligāto publikāciju fiziskā un elektroniskā izplatīšana;

l)	uzglabāšana;

m)	fiziska un elektroniska arhivēšana;

n)	izpārdoto publikāciju pārpublicēšana un drukāšana pēc pieprasījuma;

o)	iestāžu publikāciju konsolidēta kataloga izveide;

p)	pārdošana, tostarp rēķinu izrakstīšana, ieņēmumu iekasēšana un izmaksāšana un parādu pārvaldība;

q)	pārdošanas veicināšanas pasākumi;

r)	iestāžu adresātu sarakstu un mērķa adresātu sarakstu izveide, pirkšana, pārvaldība, atjaunināšana, uzraudzība un kontrole.

2. Savas kompetences ietvaros vai pamatojoties uz iestāžu piešķirtajām kredītrīkotāja pilnvarām, Birojs veic:

a)	valsts pasūtījumu piešķiršanu, ieskaitot juridisku saistību uzņemšanos;

b)	ar līgumu partneriem noslēgto līgumu finanšu uzraudzību;

c)	izdevumu nokārtošanu, tostarp pieņemšanu saistībā ar kvalitāti un kvantitāti, ko apliecina paraksts par maksājuma apstiprinājumu;

d)	izdevumu apstiprināšanu;

e)	ieņēmumu operācijas.

6. pants

Pārvaldības komiteja

1. Izveido Biroja pārvaldības komiteju, kurā ir pārstāvētas visas parakstītājas iestādes. Pārvaldības komitejā piedalās Tiesas sekretārs, Padomes ģenerālsekretāra vietnieks, kā arī citu iestāžu ģenerālsekretāri vai viņu pārstāvji. Eiropas Centrālā banka piedalās pārvaldības komitejas darbā kā novērotāja.

2. Pārvaldības komiteja kādu no saviem locekļiem ievēl par priekšsēdētāju uz diviem gadiem.

3. Pārvaldības komiteja sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai kādas iestādes pieprasījuma un vismaz četras reizes gadā.

4. Pārvaldības komiteja pieņem savu reglamentu, ko publicē Oficiālajā Vēstnesī.

5. Pārvaldības komitejā lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ja nav noteikts citādi.

6. Katrai šā lēmuma parakstītājai iestādei pārvaldības komitejā ir viena balss.

7. pants

Pārvaldības komitejas uzdevumi un pienākumi

1. Atkāpjoties no 6. panta noteikumiem, iestāžu kopīgo interešu labad un savas kompetences ietvaros pārvaldības komiteja vienprātīgi pieņem šādus lēmumus:

a)	pēc direktora priekšlikuma tā nosaka Biroja stratēģiskos mērķus un pieņem noteikumus, kas reglamentē Biroja darbību;

b)	nosaka Biroja vispārējās politikas pamatnostādnes, jo īpaši attiecībā uz pārdošanu, izplatīšanu un publicēšanu, un nodrošina to, ka Birojs veicina informācijas un komunikācijas politikas izveidi un īstenošanu savas kompetences jomās;

c)	pamatojoties uz Biroja direktora sagatavoto projektu, pieņem iestādēm paredzētu gada pārvaldes ziņojumu par Biroja stratēģijas īstenošanu un sniegtajiem pakalpojumiem; komiteja nosūta iestādēm ziņojumu par iepriekšējo finanšu gadu līdz katra gada 1. maijam;

d)	saskaņā ar budžeta procedūru Biroja darbības budžetam komiteja apstiprina Biroja ienākumu un izdevumu tāmi;

e)	apstiprina Biroja veiktās analītiskās uzskaites kritērijus, ko pieņem Biroja direktors;

f)	iesniedz iestādēm priekšlikumus, kas varētu atvieglot Biroja darbību.

2. Pārvaldības komiteja ievēro nostādnes par komunikāciju un informāciju, ko šim nolūkam izstrādājušas starpiestāžu struktūras. Pārvaldības komitejas priekšsēdētājs ik gadu apspriežas ar šīm struktūrām.

3. Lai pieņemtu stratēģiskos lēmumus Biroja kompetences jomās, pārvaldības komitejas priekšsēdētājs atbilstoši viņa kā starpiestāžu sadarbības pārstāvja pilnvarām ir kontaktpersona sadarbībai ar iestādi, kas apstiprina budžeta izpildi.

4. Pārvaldības komitejas priekšsēdētājs un Biroja direktors, kopīgi vienojoties, izstrādā savstarpējas informēšanas un komunikācijas noteikumus, kas oficiāli apstiprina to sadarbību. Par šo vienošanos paziņo pārvaldības komitejas locekļiem zināšanai.

8. pants

Biroja direktors

Biroja direktors ir atbildīgs par Biroja nevainojamu darbību, rīkojoties pārvaldības komitejas pakļautībā un ievērojot tās pilnvaras. Administratīvo un finanšu procedūru piemērošanā direktors darbojas Komisijas pakļautībā.

9. pants

Biroja direktora uzdevumi un pienākumi

1. Biroja direktors pārvaldības komitejai nodrošina sekretariāta pakalpojumus un sniedz pārvaldības komitejai ceturkšņa ziņojumus par savu pienākumu izpildi.

2. Biroja direktors pārvaldības komitejai iesniedz priekšlikumus Biroja darbības uzlabošanai.

3. Apspriežoties ar pārvaldības komiteju, Biroja direktors nosaka to pakalpojumu veidus un attiecīgās izmaksas, ko Birojs par samaksu var sniegt iestādēm.

4. Pēc pārvaldības komitejas apstiprinājuma Biroja direktors nosaka Biroja analītiskās uzskaites kritērijus. Direktors nosaka procedūru, kādā Birojs sadarbojas ar iestādēm grāmatvedības jautājumos, to saskaņojot ar Komisijas grāmatvedi.

5. Biroja direktors saskaņā ar budžeta procedūru Biroja darbības budžetam izveido Biroja ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu. Pēc tam, kad pārvaldības komiteja šos priekšlikums apstiprinājusi, tos iesniedz Komisijai.

6. Biroja direktors lemj par to, vai un kā var izdot trešo pušu publikācijas.

7. Biroja direktors piedalās iestāžu sadarbībā Biroja kompetencē esošās informācijas un komunikācijas jomās.

8. Attiecībā uz tiesību aktu un ar likumdošanas procesu saistītu oficiālo dokumentu, tostarp Oficiālā Vēstneša, publicēšanu Biroja direktors:

a)	nodrošina to, ka katras iestādes kompetentās amatpersonas pieņem kopīgi piemērojamus pamatlēmumus;

b)	iesniedz priekšlikumus par Oficiālā Vēstneša un oficiālo tiesību aktu struktūras un noformējuma uzlabošanu;

c)	iesniedz iestādēm priekšlikumus par publicējamo tekstu noformējuma saskaņošanu;

d)	pārbauda visus sarežģījumus, ar kuriem sastopas ikdienas darbā, kā arī dod nepieciešamos norādījumus Biroja darbībā un sniedz priekšlikumus iestādēm ar attiecīgiem ieteikumiem, lai pārvarētu šos sarežģījumus.

9. Biroja direktors saskaņā ar Finanšu regulu sagatavo gada darbības pārskatu, ietverot informāciju par to apropriāciju pārvaldīšanu, kuras piešķīrusi Komisija un citas iestādes atbilstoši Finanšu regulai. Šo pārskata ziņojumu nosūta Komisijai un attiecīgajām iestādēm, kā arī informēšanas nolūkos – pārvaldības komitejai.

10. Komisijas apropriāciju piešķiršanas un budžeta izpildes nolūkos kopīgi vienojas par informēšanas un komunikācijas kārtību starp Komisijas locekli, kurš ir atbildīgs par sadarbību ar Biroju, un Biroja direktoru.

11. Biroja direktors ir atbildīgs par pārvaldības komitejas pieņemto stratēģisko mērķu īstenošanu, kā arī par Biroja pārvaldību, tā darbību un budžeta pienācīgu pārvaldi.

12. Ja Biroja direktors nav ieradies vai nav pieejams, piemēro aizstāšanas noteikumus, kuru pamatā ir pakāpe un darba stāžs, izņemot, ja pārvaldības komiteja pēc priekšsēdētāja vai Biroja direktora ierosinājuma nolemj par citu kārtību.

13. Biroja direktors ceturkšņa ziņojumā informē iestādes par resursu plānošanu, izmantošanu un darba gaitu.

10. pants

Personāls

1. Iecelšanu ģenerāldirektora un direktora amatā Komisija veic pēc tam, kad iegūts pārvaldības komitejas vienprātīgs labvēlīgs atzinums. Komisijas noteikumi par augstākā līmeņa vadības mobilitāti un novērtēšanu attiecas uz ģenerāldirektoru un direktoriem (AD 16/AD 15/AD 14 pakāpe). Kad attiecīgajos noteikumos paredzētais parastais mobilitātes termiņš ierēdnim, kas ieņem šādu amatu, tuvojas beigām, Komisija informē pārvaldības komiteju, kura par šo lietu var sniegt vienprātīgu atzinumu.

2. Pārvaldības komiteja cieši iesaistās jebkurās procedūrās, kas jāpaveic, pirms Biroja ierēdņi un citi darbinieki tiek iecelti ģenerāldirektora (AD 16/AD 15 pakāpe) un direktora amatā (AD 15/AD 14 pakāpe), jo īpaši paziņojuma par vakanci sagatavošanā, pieteikumu izskatīšanā un konkursu atlases komisiju izveidošanā.

3. Komisija īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras un tās iestādes pilnvaras, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, saistībā ar Biroja ierēdņiem un citiem darbiniekiem. Komisija var dažas no šīm pilnvarām deleģēt Komisijas iekšienē un Biroja direktoram. Šāda deleģēšana notiek, ievērojot tādus pašus nosacījumus kā Komisijas ģenerāldirektoriem.

4. Saskaņā ar 2. pantu Komisijas pieņemtie noteikumi un procedūras, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, Birojā nodarbinātajiem ierēdņiem un citiem darbiniekiem piemērojami ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Luksemburgā nodarbinātajiem Komisijas ierēdņiem un citiem darbiniekiem.

5. Visus publicējamos paziņojumus par vakancēm Birojā dara zināmus ierēdņiem visās iestādēs, tiklīdz iecēlējinstitūcija vai iestāde, kura ir pilnvarota slēgt līgumus, ir nolēmusi šos amatus piedāvāt.

6. Biroja direktors pārvaldības komitejai katru ceturksni ziņo par personāla pārvaldību.

11. pants

Finansiālie aspekti

1. Birojam piešķirtās apropriācijas, kuru kopējo summu iekļauj atsevišķā budžeta pozīcijā vispārējā budžeta Komisijas iedaļā, sīki izklāsta minētās iedaļas pielikumā. Šo pielikumu veido kā ieņēmumu un izdevumu tāmi, ko iedala sīkāk tāpat kā budžeta iedaļas.

2. Biroja personāla plāns ir pievienots Komisijas personāla plāna pielikumā.

3. Katra iestāde darbojas kā kredītrīkotājs sava budžeta iedaļas “publicēšanas izdevumi” apropriācijām.

4. Katra iestāde var deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras Biroja direktoram attiecībā uz tās sadaļā iekļauto apropriāciju pārvaldīšanu un nosaka robežas un nosacījumus šai pilnvaru deleģēšanai saskaņā ar Finanšu regulu. Biroja direktors pārvaldības komitejai katru ceturksni ziņo par pilnvaru deleģēšanu.

5. Biroja budžeta un finanšu pārvaldību, tostarp to apropriāciju pārvaldību, kuras piešķīrušas citas iestādes, izņemot Komisiju, īsteno saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas kārtību, kā arī saskaņā ar Komisijā spēkā esošo finanšu shēmu.

6. Biroja pārskatus izveido saskaņā ar uzskaites noteikumiem un metodēm, ko apstiprinājis Komisijas grāmatvedis. Birojam ir atsevišķa grāmatvedība saistībā ar Oficiālā Vēstneša un publikāciju pārdošanu. Tīros ieņēmumus no pārdošanas nodod iestādēm.

12. pants

Kontrole

1. Iekšējā revidenta funkcijas Birojā veic Komisijas iekšējais revidents saskaņā ar Finanšu regulu. Birojs izveido iekšējās revīzijas resursus līdzīgi Komisijas ģenerāldirektorātiem un dienestiem paredzētajai kārtībai. Iestādes var Biroja direktoram lūgt Biroja iekšējās revīzijas darba programmā iekļaut īpašas revīzijas.

2. Birojs atbild uz visiem tā kompetencē esošiem jautājumiem saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) uzdevumiem. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības interešu aizsardzību, pārvaldības komitejas priekšsēdētājs un OLAF direktors vienojas par savstarpējās informēšanas kārtību.

13. pants

Sūdzības un lūgumi

1. Birojs savas kompetences ietvaros ir atbildīgs sniegt atbildes uz Eiropas Ombuda un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja lūgumiem.

2. Visas sūdzības tiesā Biroja kompetencē esošajās jomās izvirza pret Komisiju.

14. pants

Dokumentu publiskums

1. Biroja direktors pieņem lēmumus, kas minēti 7. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (4). Atteikuma gadījumā lēmumus par apstiprinājuma pieteikumiem pieņem Komisijas ģenerālsekretārs.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 11. pantu Birojam ir dokumentu reģistrs.

15. pants

Atcelšana

Lēmumu 2000/459/EK, EOTK, Euratom atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē un Luksemburgā, 2009. gada 26. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. SCHWARZENBERG

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. BARROSO

Tiesas vārdā —

priekšsēdētājs

V. SKOURIS

Revīzijas palātas vārdā —

priekšsēdētājs

V. M. SILVA CALDEIRA

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas vārdā —

priekšsēdētājs

M. SEPI

Reģionu komitejas vārdā —

priekšsēdētājs

L. VAN DEN BRANDE

(1) OV 152, 13.7.1967., 18. lpp.

(2) OV L 183, 22.7.2000., 12. lpp.

(3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

30.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/50

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2009. gada 23. jūnijs)

Eiropas Statistikas sistēmai par references metadatiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/498/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 211. pantu,

tā kā:

(1)	Valstu un Kopienas statistikas iestādēm paredzētajā Eiropas Statistikas prakses kodeksā (1) ir iekļauti 15 principi, kas saistīti ar institucionālo vidi, statistikas procesiem un statistikas rezultātiem.

(2)	Eiropas Statistikas prakses kodeksa 15. princips ir veltīts Eiropas statistikas pieejamībai un skaidrībai, uzsverot arī, ka pievienotajiem metadatiem jābūt dokumentētiem saskaņā ar standartizētu metadatu sistēmu.

(3)	References metadati ir katras statistikas iestādes metadatu sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

(4)	Pieņemot Eiropas Statistikas prakses kodeksu, valstu un Kopienas statistikas iestādes ir apņēmušās sagatavot augstas kvalitātes statistiku; tas nozīmē, ka arī par datu kvalitāti ir jāsniedz pārredzamāka un saskaņotāka informācija.

(5)

Saskaņā ar SDMX iniciatīvu par kopīgiem tehniskiem un statistiskiem datu un metadatu apmaiņas un kopīgas izmantošanas standartiem, ko sāka Starptautisko norēķinu banka, Eiropas Centrālā banka, Kopienas statistikas iestāde (Eurostat), Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules Banka, tika sagatavotas pamatnostādnes par SDMX saturu, kurās atbalstīta saskaņotu references metadatu izveide un īstenošana Eiropas Statistikas sistēmā.

(6)

Ievērojamus efektivitātes uzlabojumus var panākt, ja references metadatus sagatavo, pamatojoties uz statistikas jēdzienu saskaņotu sarakstu Eiropas Statistikas sistēmā, vienlaikus ļaujot valstu un Kopienas statistikas iestādēm vajadzības gadījumā konkrētās statistikas jomās pievienot papildu statistikas jēdzienus.

(7)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Kopienas statistiku (2) nodrošina atsauces sistēmu šim ieteikumam,

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM.

1)	Valstu statistikas iestādes tiek aicinātas izmantot pielikumā norādītos statistikas jēdzienus un apakšjēdzienus, ja tiek apkopoti references metadati dažādās statistikas jomās un notiek apmaiņa ar references metadatiem Eiropas Statistikas sistēmā vai ārpus tās.

2)	Valstu statistikas iestādēm jāpievieno iepriekš minētajam jēdzienu un apakšjēdzienu sarakstam papildu statistikas jēdzieni, ja vajadzīgs konkrētās statistikas jomās.

3)	Valstu statistikas iestādes tiek aicinātas regulāri informēt Komisiju (Eurostat) par pielikumā norādīto jēdzienu un apakšjēdzienu izmantošanu.

Briselē, 2009. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA

(1) Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikums par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību, COM(2005) 217, galīgā redakcija.

(2) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

PIELIKUMS

Statistikas jēdzienu un apakšjēdzienu saraksts (ieskaitot jēdzienu un apakšjēdzienu definīcijas)

Numurs	Jēdzieni	Apakšjēdzieni	Apraksti
1.	Kontaktpunkts		Datu vai metadatu individuāli vai organizāciju kontaktpunkti, ieskaitot informāciju par to, kā sasniegt kontaktpunktus.
1.1.		Kontaktorganizācija	Datu vai metadatu kontaktpunktus uzturošās organizācijas nosaukums.
1.2.		Kontaktorganizācijas vienība	Organizācijas apakšnodaļa, ar ko sazināties.
1.3.		Kontaktpunkta nosaukums	Datu vai metadatu kontaktpunktu nosaukums.
1.4.		Kontaktpersonas funkcija	Kontaktpunkta tehniskās atbildības joma, piemēram, “metodika”, “datubāzes pārvaldība” vai “izplatīšana”.
1.5.		Kontaktpunkta pasta adrese	Datu vai metadatu kontaktpunktu pasta adrese.
1.6.		Kontaktpunkta e-pasta adrese	Datu vai metadatu kontaktpunktu e-pasta adrese.
1.7.		Kontaktpunkta tālruņa numurs	Datu vai metadatu kontaktpunktu tālruņa numurs.
1.8.		Kontaktpunkta faksa numurs	Datu vai metadatu kontaktpunktu faksa numurs.
2.	Metadatu atjaunināšana		Datums, kad datubāzē ievadīja vai grozīja metadatu elementu.
2.1.		Metadati pēdējo reizi sertificēti	Pēdējās sertificēšanas datums, ko veicis jomas pārvaldītājs, lai apstiprinātu, ka ievietotie metadati joprojām ir aktuāli, pat ja nav grozīts saturs.
2.2.		Metadati pēdējo reizi ievietoti	Metadatu pēdējās izplatīšanas datums.
2.3.		Metadati pēdējo reizi atjaunināti	Metadatu satura pēdējās atjaunināšanas datums.
3.	Statistikas atspoguļošana
3.1.		Datu apraksts	Galvenie datu kopas raksturlielumi, kas aprakstīti viegli saprotamā veidā un attiecas uz izplatītajiem datiem un rādītājiem.
3.2.		Klasifikācijas sistēma	Objektu savirknēšana vai sadalīšana grupās, pamatojoties uz kopīgajiem objektu raksturlielumiem.
3.3.		Nozaru aptvērums	Galvenās ekonomikas vai citas nozares, uz ko attiecas statistika.
3.4.		Statistikas jēdzieni un definīcijas	Statistikas novērojumu statistikas raksturlielumi.
3.5.		Statistikas vienība	Vienība, par ko pieprasa informāciju un par ko noslēgumā apkopo statistiku.
3.6.		Statistikas populācija	Definētas cilvēku klases, objektu vai notikumu kopējais dalībnieku skaits vai populācija, vai “kopums”.
3.7.		Pārskata apgabals	Valsts vai ģeogrāfisks apgabals, uz ko attiecas mērītais statistikas fenomens.
3.8		Laika aptvērums	Laika periods, par ko ir pieejami dati.
3.9.		Bāzes periods	Laika periods, ko izmanto par indeksa skaitļa bāzi vai uz ko attiecas konstanta laikrinda.
4.	Mērvienība		Vienība, kurā tiek mērītas datu vērtības.
5.	Pārskata periods		Laika periods vai laika punkts, uz ko attiecas mērītā novērošana.
6.	Institucionālās pilnvaras		Noteikumu kopums vai cits formāls instrukciju kopums, ar ko organizācijai uztic atbildību un piešķir atļauju vākt, apstrādāt un izplatīt statistiku.
6.1.		Tiesību akti un citas vienošanās	Tiesību akti vai citas formālas vai neformālas vienošanās, ar ko iestādei uztic atbildību un piešķir atļauju vākt, apstrādāt un izplatīt statistiku.
6.2.		Datu koplietošana	Noteikumi vai procedūras attiecībā uz datu kopīgu lietošanu un koordināciju starp datu apstrādes iestādēm.
7.	Konfidencialitāte		Datu pazīme, kas norāda, ciktāl to neatļauta izpaušana varētu būt neatbilstoša vai kaitīga datu avota vai citu attiecīgo pušu interesēm.
7.1.		Konfidencialitāte – e-politika	Likumdošanas pasākumi vai citas formālas procedūras, ar ko novērš neatļautu to datu izpaušanu, kas tieši vai netieši identificē personu vai ekonomisku vienību.
7.2.		Konfidencialitāte – e-datu apstrāde	Datu kopas apstrādē piemērotie noteikumi, lai nodrošinātu statistikas konfidencialitāti un novērstu neatļautu izpaušanu.
8.	Publicēšanas politika		Noteikumi par statistikas datu izplatīšanu ieinteresētajām pusēm.
8.1.		Publikāciju kalendārs	Statistikas datu publicēšanas termiņi.
8.2.		Piekļuve publikāciju kalendāram	Piekļuve publikāciju kalendāra informācijai.
8.3.		Lietotāju piekļuve	Publicēšanas politika, datus nododot lietotājiem, izplatīšanas joma (piemēram, sabiedrībai, izraudzītiem lietotājiem), veids, kādā lietotāji tiek informēti par datu publicēšanu, un tas, vai politikā noteikta statistikas datu izplatīšana visiem lietotājiem.
9.	Izplatīšanas biežums		Laika intervāls, ar kādu statistika tiek izplatīta noteiktā laika periodā.
10.	Izplatīšanas formāts		Līdzekļi, ar kuriem tiek izplatīti statistikas dati un metadati.
10.1.		Paziņojums presei	Regulāri vai ad hoc paziņojumi presei par attiecīgajiem datiem.
10.2.		Publikācijas	Regulāras vai ad hoc publikācijas, kurās dati tiek padarīti pieejami sabiedrībai.
10.3.		Tiešsaistes datubāze	Informācija par tiešsaistes datubāzēm, kurās pieejami izplatītie dati.
10.4.		Piekļuve mikrodatiem	Informācija par to, vai tiek izplatīti arī mikrodati.
10.5.		Citi	Ziņas par vissvarīgākajām citām veiktajām datu izplatīšanām.
11.	Dokumentācijas pieejamība
11.1.		Dokumentācija par metodiku	Pieejamo metodikas dokumentu apraksts un atsauces uz tiem.
11.2.		Dokumentācija par kvalitāti	Dokumentācija par procedūrām, kas izmantotas kvalitātes vadībā un kvalitātes novērtēšanā.
12.	Kvalitātes vadība		Organizācijā izveidotās sistēmas un pamats, ko izmanto, lai vadītu statistikas produktu un procesu kvalitāti.
12.1.		Kvalitātes nodrošināšana	Visi īstenotie sistemātiskie pasākumi, ko var izmantot, lai radītu paļāvību par to, ka procesi atbilst statistikas produktu prasībām.
12.2.		Kvalitātes novērtēšana	Kopējā datu kvalitātes novērtēšana, izmantojot standarta kvalitātes kritērijus.
13.	Atbilstība		Pakāpe, kādā statistikas informācija atbilst pašreizējām un iespējamām lietotāju vajadzībām.
13.1.		Lietotāju vajadzības	Lietotāju un to attiecīgo vajadzību apraksts saistībā ar statistikas datiem.
13.2.		Lietotāju apmierinātība	Pasākumi, lai noteiktu lietotāju apmierinātību.
13.3.		Pilnīgums	Pakāpe, kādā ir pieejami visi vajadzīgie statistikas dati.
14.	Precizitāte un ticamība		Precizitāte – aprēķinu vai novērtējumu atbilstība precīzajām vai patiesajām vērtībām, kuras vajadzēja noteikt ar statistikas palīdzību. Ticamība – sākotnējās novērtētās vērtības atbilstība pēc tam novērtētajai vērtībai.
14.1.		Kopējā precizitāte	Precizitātes novērtēšana attiecībā uz noteiktu datu kopu vai jomu, kurā summēti dažādie komponenti.
14.2.		Izlases kļūda	Populācijas vērtības un tās atbilstošā novērtējuma, kas iegūts, izmantojot nejaušo izlasi, atšķirības daļa, kas radusies tādēļ, ka aptverta tikai populācijas apakškopa.
14.3.		Ar izlasi nesaistīta kļūda	Apsekojuma novērtējumu kļūda, ko nevar izskaidrot ar izlases svārstībām.
15.	Savlaicīgums un punktualitāte
15.1.		Savlaicīgums	Laika periods starp datu pieejamību un tajos aprakstīto notikumu vai fenomenu.
15.2.		Punktualitāte	Laika periods starp datu faktisko iesniegšanu un termiņu, kad tie bija jāiesniedz.
16.	Salīdzināmība		Izmantoto statistikas jēdzienu, mērinstrumentu un procedūru atšķirību ietekmes noteikšana, salīdzinot statistiku ģeogrāfiskos apgabalos vai laikā.
16.1.		Salīdzināmība – ģeogrāfiski	Pakāpe, kādā statistika ir salīdzināma ģeogrāfiskos apgabalos.
16.2.		Salīdzināmība laikā	Pakāpe, kādā statistika ir salīdzināma vai saskaņojama laikā.
17.	Saskaņotība		Statistikas piemērotība, lai to droši varētu apvienot dažādā veidā un dažādiem nolūkiem.
17.1.		Saskaņotība – starp dažādām jomām	Pakāpe, kādā statistika saskan ar statistiku, ko iegūst, izmantojot citus datu avotus vai statistikas jomas.
17.2.		Saskaņotība – iekšēja	Pakāpe, kādā statistika ir saskanīga noteiktā datu kopā.
18.	Izmaksas un slogs		Izmaksas saistībā ar statistikas vākšanu un statistikas produkta sagatavošanu un respondentu slogs.
19.	Datu pārskatīšana		Visas to statistikas datu vērtības pārmaiņas, kuri publicēti un ir pieejami sabiedrībai.
19.1.		Datu pārskatīšana – politika	Politika, kuras mērķis ir nodrošināt izplatīto datu pārredzamību; tiek apkopoti provizoriski dati, kurus vēlāk pārskata.
19.2.		Datu pārskatīšana – prakse	Informācija par datu pārskatīšanas praksi.
20.	Statistikas apstrāde
20.1.		Sākumdati	Statistikas kopsavilkuma rādītāju apkopošanā izmantoto statistikas izejas datu raksturojums un sastāvdaļas.
20.2.		Datu vākšanas biežums	Izejas datu vākšanas biežums.
20.3.		Datu vākšana	Sistemātisks oficiālās statistikas datu iegūšanas process.
20.4.		Datu apstiprināšana	Datu apkopošanas rezultātu uzraudzības process un statistikas rezultātu kvalitātes nodrošināšanas process.
20.5.		Datu apkopošana	Ar datiem veiktās darbības, lai atbilstoši norādītajam noteikumu kopumam atvasinātu jaunu informāciju.
20.6.		Koriģēšana	Procedūru kopums, ko izmanto, lai mainītu statistikas datus un panāktu to atbilstību valsts un starptautiskiem standartiem vai novērstu datu kvalitātes atšķirības, ja tiek apkopotas īpašas datu kopas.
21.	Piezīme		Papildu aprakstošs teksts, ko var pievienot datiem vai metadatiem.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 563/2009 (2009. gada 25. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2505/96, ar ko ievieš un nosaka autonomo Kopienas tarifu kvotu pārraudzību dažiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 564/2009 (2009. gada 25. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1255/96, kas uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības ražojumiem, lauksaimniecības un zvejniecības produktiem	4
		Komisijas Regula (EK) Nr. 565/2009 (2009. gada 29. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	18
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 566/2009 (2009. gada 29. jūnijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Melton Mowbray Pork Pie (AĢIN))	20
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 567/2009 (2009. gada 29. jūnijs) par nosaukuma ierakstīšanu garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Pierekaczewnik (GTĪ))	22
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi	24
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/53/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2001/82/EK un Direktīvu 2001/83/EK attiecībā uz pārmaiņām zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos ( 1 )	33
		EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 568/2009/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Padomes Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās	35

Kārtas Nr.	KN kods	Taric	Apraksts	Kvotas ilgums	Kvotas lielums	Kvotas nodevas likme (%)
09.2813	ex 3920 91 00	94	Ar līdzekstrūzijas paņēmienu izgatavota polivinilbutirāla trīsslāņu plēve bez pakāpeniskas krāsu pārejas joslas, kas satur no 29 % līdz 31 % (masas) plastifikatoru 2,2’etilēndioksidietilbis(2-etilheksanoātu)	1.7.–31.12.	500 000 m2	0 %
09.2807	ex 3913 90 00	86	Nātrija hialuronāts, nesterils	1.7.–31.12.	55 000 g	0 %
09.2815	ex 6909 19 00	70	Katalizatoru vai filtru nesēji, kas sastāv no porainiem, galvenokārt no alumīnija un titāna oksīdiem izgatavotiem keramikas gabaliem; to kopējais tilpums nepārsniedz 65 litrus, un tiem uz katru šķērsgriezuma virsmas cm2 ir vismaz viens kanāls (vaļējs vienā vai abos galos)	1.7.–31.12.	190 000 vienību	0 %

Kārtas Nr.	KN kods	Taric	Apraksts	Kvotas ilgums	Kvotas lielums	Kvotas nodevas likme (%)
09.2806	ex 2825 90 40	30	Volframa trioksīds, tostarp zilais volframa oksīds	1.1.–31.12.	12 000 tonnu	0 %
09.2767	ex 2910 90 00	80	Alilglicidilēteris	1.1.–31.12.	2 500 tonnu	0 %

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	46,5
	MK	25,6
	TR	51,5
	ZZ	41,2
0707 00 05	MK	27,4
	TR	106,3
	ZZ	66,9
0709 90 70	TR	107,7
0709 90 70	ZZ	107,7
0805 50 10	AR	52,4
	TR	64,0
	ZA	65,3
	ZZ	60,6
0808 10 80	AR	81,4
	BR	72,8
	CL	77,4
	CN	102,4
	NZ	109,8
	US	147,3
	UY	55,1
	ZA	86,2
	ZZ	91,6
0809 10 00	TR	229,1
	US	172,2
	ZZ	200,7
0809 20 95	SY	197,7
	TR	323,5
	US	377,7
	ZZ	299,6
0809 30	TR	104,9
	US	175,8
	ZZ	140,4
0809 40 05	US	196,2
0809 40 05	ZZ	196,2

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.168.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 168

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 30. jūnijs

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Eiropas Parlaments Padome Komisija Eiropas Kopienu tiesa Revīzijas palāta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Reģionu komiteja
	2009/496/EK, Euratom
*	Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas lēmums (2009. gada 26. jūnijs) par Eiropas Savienības Publikāciju biroja struktūru un darbību	41
	ĀKK un EK Ministru padomes
	2009/497/EK
*	ĀKK–EK Ministru Padomes Lēmums Nr. 1/2009 (2009. gada 29. maijs) pieņemt grozījumus Partnerattiecību nolīguma II pielikumā	48
	IETEIKUMI
	Komisija
	2009/498/EK
*	Komisijas Ieteikums (2009. gada 23. jūnijs) Eiropas Statistikas sistēmai par references metadatiem ( 1 )	50


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ