16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/1

(1)

Padome pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) pabeigšanas ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 (2) (“sākotnējā regula”) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu (“HPT” jeb “attiecīgais ražojums”) importam.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 684/2008 (3) precizēja sākotnējā izmeklēšanā noteikto ražojuma jomu.

(3)

Pēc sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanas Komisijas rīcībā esošie pierādījumi liecināja, ka antidempinga pasākumi, kas piemēroti ĶTR izcelsmes HPT importam, tiek apieti, veicot HPT (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”) salikšanas darbības Taizemē.

(4)

Precīzāk, Komisijas rīcībā esošie pirmšķietamie pierādījumi norādīja uz to, ka

(5)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu tam, lai saskaņā ar pamatregulas 13. pantu sāktu izmeklēšanu, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 923/2008 (4) (“izmeklēšanas sākšanas regula”) sāka ex-officio izmeklēšanu, lai izmeklētu antidempinga pasākumu šķietamo apiešanu. Turklāt Komisija atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam ar izmeklēšanas sākšanas regulu arī uzdeva muitas dienestiem no 2008. gada 21. septembra reģistrēt tāda HPT importu, ko nosūta no Taizemes un deklarē vai nedeklarē kā Taizemes izcelsmes ražojumu.

(6)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR un Taizemes iestādēm, ĶTR un Taizemes ražotājiem/eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem Kopienas importētājiem un Kopienas ražošanas nozarei. Anketas nosūtīja zināmajiem ĶTR un Taizemes ražotājiem/eksportētājiem, kā arī Kopienas importētājiem, kuri Komisijai bija zināmi no sākotnējās izmeklēšanas, un personām, kuras bija pieteikušās izmeklēšanas sākšanas regulas 3. pantā noteiktajā termiņā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu. Visām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā var tikt piemērots pamatregulas 18. pants un ka konstatējumi tiks izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(7)

Taizemes eksportētāji/ražotāji neatbildēja uz anketas jautājumiem, un Komisija nesaņēma Taizemes iestāžu atsauksmes. Viens Taizemes eksportētājs/ražotājs, kurš izgatavoja HPT un kurš saskaņā ar informāciju, kas, sākot izmeklēšanu, bija Komisijas rīcībā, laikposmā no 2005. gada līdz IP (kā noteikts 10. apsvērumā) uz Kopienu bija eksportējis HPT un kurš Taizemē bija veicis HPT salikšanas darbības, apgalvoja, ka no 2008. gada aprīļa tas ir pārtraucis darbību.

(8)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs atbildēja uz anketas jautājumiem un paziņoja, ka tas ir pārdevis attiecīgo ražojumu eksportam uz EK un nelielus attiecīgā ražojuma apjomus arī eksportam uz Taizemi. Netika saņemtas atsauksmes no Ķīnas iestādēm.

(9)

Visbeidzot, deviņi Kopienas importētāji atbildēja uz anketas jautājumiem un norādīja, ka tie ir importējuši no Taizemes un Ķīnas. Kopumā no sniegtajām atbildēm jāsecina, ka 2006. gadā – gadu pēc galīgo antidempinga maksājumu stāšanās spēkā – bija palielinājies imports no Taizemes un pēkšņi bija sarucis imports no ĶTR. Turpmākajos gados imports no ĶTR atkal pieauga, un, lai gan imports no Taizemes nedaudz samazinājās, tas joprojām bija lielāks nekā 2005. gadā.

(10)

Izmeklēšanas periods attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. septembra līdz 2008. gada 31. augustam (“IP”). Izmeklējot šķietamo tirdzniecības modeļa maiņu un pārējos pamatregulas 13. pantā noteiktos aspektus, tika apkopoti dati par laikposmu no 2005. gada līdz IP beigām.

(11)

Kā minēts 7. apsvērumā, neviens Taizemes HPT ražotājs/eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās un nesniedza vajadzīgās ziņas. Tāpēc Komisija nevarēja tieši pārbaudīt no Taizemes nosūtītā importa raksturu. Attiecīgi konstatējumi par HPT, kuru no Taizemes sūtīja uz Kopienu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizdara, ņemot vērā pieejamos faktus. Šajā ziņā jānorāda, ka ne ĶTR, ne Kopienas importētāju sniegtā informācija neļāva Komisijai noteikt šā importa raksturu.

(12)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu pasākumu apiešanas pastāvēšanu novērtēja, analizējot, vai ir pārmaiņas trešo valstu un Kopienas tirdzniecības modelī, vai šīs pārmaiņas ir izraisījusi prakse, process vai darbs, kam nav cita dibināta iemesla vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma uzlikšana, vai ir pierādījumi par kaitējumu vai arī maksājuma korektīvo ietekmi vājina līdzīgā izstrādājuma cenas un/vai daudzumi, un vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām, vajadzības gadījumā – saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem.

(13)

Attiecīgais ražojums ir ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas, t. i., šasijas un hidraulika (“HPT”), ko parasti deklarē ar KN kodu ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00 un kuru izcelsme ir ĶTR. HPT ir definēti kā autokrāvēji ar riteņiem, kas atbalsta dakšu cēlējsviras, lai pārkrautu paliktņus, un ir paredzēti tam, lai tos uz gludas, līdzenas, cietas virsmas manuāli grūstu, vilktu un stūrētu blakus ejošs operators, izmantojot šarnīrveida stūres grozīkli. HPT ir paredzēti tikai tam, lai, sūknējot stūres grozīkli, paceltu kravu līdz transportēšanai piemērotam augstumam, un tiem nav nekādu citu papildu funkciju vai izmantojumu, piemēram, i) pārvietot un pacelt kravas, lai novietotu tās augstāk vai palīdzētu tās sakraut glabāšanai (pacēlāji), ii) sakraut vienu paliktni virs otra (krāvēji kaudzē), iii) pacelt kravu līdz darba virsmai (šķērveida pacēlāji) vai iv) pacelt un nosvērt kravas (svēršanas platformas).

(14)

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji (kuru definīcija ir tāda pati kā attiecīgā ražojuma definīcija) un to galvenās daļas, t. i., šasijas un hidraulika, ko nosūta no Taizemes (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”) un deklarē vai nedeklarē kā Taizemes izcelsmes ražojumus, un ko parasti deklarē ar tiem pašiem KN kodiem kā attiecīgo ražojumu.

(15)

Ņemot vērā pieejamo informāciju, tika secināts, ka no ĶTR uz Kopienu eksportēto un no Taizemes uz Kopienu nosūtīto HPT galvenās fiziskās īpašības un lietojums sakrīt. Tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Neviens Taizemes uzņēmums nesadarbojās, tāpēc no Taizemes uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma apjomu un vērtību noteica, pamatojoties uz pieejamo informāciju, kas šajā gadījumā bija statistikas dati, ko saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu savākušas dalībvalstis un apkopojusi Komisija, un Eurostat dati. Attiecībā uz datiem, ko, atbildot uz anketas jautājumiem, sniedza Kopienas importētāji, izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Taizemes eksporta apjoms, par kuru ziņoja Kopienas importētāji, bija ļoti neliels (5 %) un izmeklēšanas periodā veidoja daļu no kopējā Taizemes HPT eksporta. Šajos apstākļos tika uzskatīts, ka Komisijas rīcībā esošie statistikas dati precīzāk atspoguļo Taizemes eksporta apjomu un vērtību nekā Kopienas importētāju sniegtā ierobežotā informācija.

(17)

Pēc antidempinga pasākumu piemērošanas HPT imports no Taizemes palielinājās no 7 458 ar roku darbināmu paliktņu autokrāvējiem 2005. gadā līdz 64 706 autokrāvējiem 2007. gadā un samazinājās līdz 42 056 autokrāvējiem izmeklēšanas periodā.

(18)

HPT imports no Ķīnas uz EK palielinājās no 240 639 autokrāvējiem 2005. gadā līdz 538 271 autokrāvējam 2007. gadā un līdz 584 786 autokrāvējiem izmeklēšanas periodā. Šis palielinājums saskaņā ar pieejamo informāciju, galvenokārt, ir attiecināms uz palielināto eksportu, ko veica vienīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs, kuram ir noteikta viszemākā antidempinga maksājuma likme. Ķīnas eksports no šā konkrētā ražotāja eksportētāja procentuālā izteiksmē veido lielāko HPT importa pieauguma apjomu no ĶTR uz EK laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minēto situāciju, jāsecina, ka bija mainījies tirdzniecības modelis starp EK, ĶTR un Taizemi. Imports no ĶTR turpināja palielināties, taču tas ir tieši saistāms ar tā Ķīnas ražotāja eksportētāja eksporta darbību, kurš sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā un kuram bija noteikts vismazākais antidempinga maksājums. Savukārt imports no Taizemes laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam pieauga par 868 % un izmeklēšanas periodā stabilizējās, 2005. gadā sasniedzot 564 % palielinājumu.

(20)

Lai gan konstatētais tirdzniecības modelis liecina par zināmu eksporta saglabāšanos no ĶTR, kopumā tas liecina par ievērojamu eksporta apjomu pieaugumu no Taizemes. ĶTR eksporta saglabāšanos vai nepārtrauktu palielināšanos, lai gan laikposmā no 2007. gada līdz IP daudz mazākā mērā nekā sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, var izskaidrot ar to, ka lielākā daļa eksporta apjomu ir no Ķīnas uzņēmuma, kuram noteikta viszemākā antidempinga maksājuma likme. Savukārt modeli, kas attiecināms uz Taizemi, varētu izskaidrot vienīgi kā tādu darbību rezultātu, kas vērstas uz pasākumu apiešanu.

(21)

Taizemes imports Kopienā sākās periodā, kad Kopiena veica sākotnējo izmeklēšanu. Jānorāda, ka Taizemes iestādes un iespējamie ražotāji/eksportētāji šajā valstī bija informēti par notiekošo izmeklēšanu. Tomēr netika iegūti pierādījumi, kas izskaidrotu šo ievērojamo pieaugumu, un neviens Taizemes uzņēmums nesadarbojās izmeklēšanā, iesniedzot nepieciešamās atbildes uz anketas jautājumiem. Šajā ziņā jānorāda, ka atbilstoši 7. apsvērumā minētajam, sākot izmeklēšanu, Komisijas rīcībā esošā informācija šķietami liecināja, ka daudzas HPT salikšanas darbības tiek veiktas Taizemē. No otras puses, netika iegūti pierādījumi tam, ka Taizemē patiešām tiek izgatavots HPT. Tādēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek secināts, ka cita pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma trūkuma dēļ pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, tirdzniecības modeļa maiņa radusies pēc antidempinga maksājuma piemērošanas ĶTR izcelsmes HPT.

(22)

Izmeklēšanā konstatēja, ka imports no Taizemes ir vājinājis antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā.

(23)

Tiek atgādināts, ka tirdzniecības plūsmu maiņa izpaudās kā neierasti liels importa apjomu pieaugums no Taizemes. Tas vispirms mazināja antidempinga pasākumu korektīvo ietekmi uz daudzumiem, kas tika importēti Kopienas tirgū. Ja Kopienas imports tiktu veikts no ĶTR, nevis no Taizemes, ļoti iespējams, ka importētie daudzumi būtu daudz mazāki nekā daudzumi, kas importēti no Taizemes, ņemot vērā to, ka inter alia būtu jāmaksā antidempinga maksājums 7,6 % līdz 46,7 % apmērā.

(24)

Otrkārt, attiecībā uz cenām attiecīgajam ražojumam, kas nosūtīts no Taizemes, bija jāizmanto Eurostat dati (kas bija apstiprināti ar pamatregulas 14. panta 6. punktā minētajiem datiem), kas bija labākais pieejamais pierādījums, jo nenotika sadarbība. Kopienas importētāju iesniegto informāciju neuzskatīja par pietiekami ticamu 16. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Šajā ziņā tika konstatēts, ka vidējā importa cena Taizemes eksportam uz Kopienu izmeklēšanas periodā ir bijusi ievērojami zemāka nekā Kopienas cenu kaitējuma novēršanas līmenis, kas bija noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Precīzāk, tika konstatēts, ka vidējā importa cena Taizemes eksportam uz Kopienu bija par 48,9 % zemāka nekā Kopienas cenu kaitējuma novēršanas līmenis, kas bija noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi tiek vājināta noteiktā maksājuma korektīvā ietekme cenu ziņā.

(25)

Tādēļ ir secināts, ka attiecīgā ražojuma imports no Taizemes vājina maksājuma korektīvo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā.

(26)

Kā paskaidrots 7. un 16. apsvērumā, sadarbība nenotika, tādēļ, lai noteiktu, vai ir iespējams gūt pierādījumus par attiecīgā ražojuma dempingu, to izmeklēšanas periodā eksportējot no Taizemes uz Kopienu, eksporta cenu noteikšanai uz EK saskaņā ar pamatregulas 18. pantu par pamatu tika izmantoti Eurostat dati KN līmenī.

(27)

Šīs eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika salīdzinātas ar iepriekš noteikto normālo vērtību, šajā gadījumā – ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto vidējo svērto normālo vērtību.

(28)

Sadarbības trūkuma dēļ un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, lai salīdzinātu eksporta cenu un normālo vērtību, uzskatīja par lietderīgu pieņemt, ka šajā izmeklēšanā novērotais preču sortiments bija tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzinot sākotnējā izmeklēšanā noteikto vidējo svērto normālo vērtību un eksporta cenu vidējo svērto vērtību šīs izmeklēšanas periodā, kas bija noteiktas pēc Statistikas biroja datiem un izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, tika atklāta ievērojama dempinga starpība 22,5 %.

(30)

Ievērojot attiecīgo dempinga starpību un to, ka nav pierādījumu par ievērojamu eksportēto ražojumu sortimenta maiņu, tiek uzskatīts, ka dempings pastāv attiecībā uz sākotnējā izmeklēšanā noteikto normālo vērtību.

(31)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus, tiek secināts, ka ir notikusi pasākumu apiešana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, jāattiecina uz šā paša ražojuma importu, to nosūtot no Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taizemes izcelsmes ražojumu.

(32)

Paplašināmie pasākumi ir pasākumi, kas sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā noteikti personām, kuras nesadarbojās, t. i., “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tāpēc šajā regulā antidempinga maksājuma likme, kas jāpiemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu samaksas, ir 46,7 %.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, kurā noteikts, ka paplašinātos pasākumus var attiecināt uz importu, kas nonāk Kopienā atbilstoši reģistrēšanai, kura noteikta ar izmeklēšanas sākšanas regulu, maksājumi jāiekasē par to reģistrēto HPT importu, kas sūtīti no Taizemes.

(34)

Jāatgādina, ka saskaņā ar šajā izmeklēšanā konstatēto Taizemē nav neviena ražotāja/eksportētāja, kas HPT eksportētu uz Kopienu, vai neviens no tiem nepieteicās Komisijā un nesadarbojās procedūrā. Neskarot iepriekšminēto, jebkuram iesaistītajam Taizemes eksportētājam/ražotājam, kurš izskata iespēju iesniegt pieprasījumu par atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, būs jāizpilda anketa, lai Komisija varētu noteikt, vai var noteikt atbrīvojumu no maksājuma. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, piemēram, novērtējot attiecīgā ražojuma tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, iepirkumu un pārdošanas apjomus, kā arī to, cik liela ir iespējamība, ka turpināsies prakse, kurai nav pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma un kurā atklājušies pierādījumi par dempingu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums adresējams tieši Komisijai, pievienojot visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanu.

(35)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Padome bija iecerējusi paplašināt spēkā esošā galīgā antidempinga maksājuma piemērošanas jomu, un šīm personām tika dota iespēja sniegt atsauksmes un tikt uzklausītām. Netika saņemtas atsauksmes, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekšminētie secinājumi,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N105 04/090

1040 Brussels

BEĻĢIJA

Fakss: (32-2) 295 65 05

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/6

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1212/2005 (2) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes lējumu importam (“galīgo pasākumu regula”). Individuālās maksājuma likmes bija no 0 % līdz 37,9 %, un noteica 47,8 % atlikuma maksājuma likmi. Kopīgu saistību piedāvājumu pieņēma vairāki uzņēmumi un Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCME”) saskaņā ar Komisijas Lēmumu Nr. 2006/109/EK (3) un Padomes Regulu (EK) Nr. 268/2006 (4). Ņemot vērā vairākus ražotāju eksportētāju pieprasījumus, galīgo pasākumu regulu vairākas reizes grozīja – pēdējo reizi 2009. gada aprīlī (5).

(2)

Komisija 2007. gada 8. novembrī saņēma starpposma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Pieprasījumu iesniedza Eurofonte (“pieprasījuma iesniedzējs”) deviņu Eiropas ražotāju vārdā. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav skaidrības par galīgo pasākumu regulā noteiktā pasākuma piemērošanas jomu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka jāprecizē ražojumu spektrs attiecībā uz kaļamā čuguna lējumiem un, jo īpaši, vai šāda veida lējumi atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai.

(3)

Konstatējot, ka ir pietiekoši daudz pierādījumu daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanai, un pēc apspriešanās ar Padomdevēja komiteju Komisija uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, publicējot paziņojumu (“paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6). Šī izmeklēšana attiecās tikai uz tā attiecīgā ražojuma definīciju, kam piemēro spēkā esošos pasākumus.

(4)

Komisija informēja par pārskatīšanas uzsākšanu zināmos Kopienas ražotājus, importētājus un lietotājus, eksportētājvalsts pārstāvjus, kā arī visus zināmos ĶTR eksportētājus. Komisija pieprasīja informāciju no visām iepriekš minētajām personām un no pārējām attiecīgajām personām, kas par sevi paziņoja termiņā, kurš noteikts pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā. Komisija deva iespēju attiecīgajām ieinteresētajām personām rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Piecpadsmit Kopienas ražotāji, deviņi Kopienas importētāji, kuri nav saistīti ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, viens lietotājs Kopienā un septiņpadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(6)

Sešām ieinteresētajām personām pēc pieprasījuma tika nodrošināta uzklausīšana: pieprasījuma iesniedzējam, vienam Kopienas ražotājam un četriem importētajiem.

(7)

Attiecīgais ražojums, kā norādīts galīgo pasākumu regulas 1. pantā, ir nekaļamā čuguna lējumi, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, un to daļas, kas ir vai nav apstrādāti, pārklāti, krāsoti vai aprīkoti ar citiem materiāliem, izņemot ugunsdzēsības hidrantus, ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā un ar KN kodiem 7325 10 50, 7325 10 92 un ex 7325 10 99 (Taric kods 7325109910).

(8)

Minētajā regulā, ražojuma definīcijas sadaļā, īpaši 18. apsvērumā, ir minēts, ka šie lējumi ir ražoti no pelēkā vai kaļamā čuguna, un 22. un 29. apsvērumā tiek secināts, ka tiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, tos pamatā izmanto vienādām vajadzībām un var uzskatīt par viena ražojuma dažādiem veidiem neatkarīgi no noteiktām atšķirībām, kuras aprakstītas 20. un 21. apsvērumā.

(9)

Atsaucoties uz vairāku personu teikto, termins (“nekaļamā čuguna lējumi”), kurš izmantots galīgo pasākumu regulas 1. pantā, lai aprakstītu ražojumu, uz kuru attiecas pasākumi, neietver kaļamā čuguna lējumus. Dažas personas atsaucās uz noteiktu KN apakšpozīciju attiecībā uz cauruļu piederumiem no kaļama čuguna (KN kods 7307 19 10), kur attiecīgajā kombinētās nomenklatūras paskaidrojumā ir norādīts, ka lodveida grafīta čuguns (kaļamais čuguns) ir kaļams. Tāpēc tika apgalvots, ka regula neattiecas uz kaļamā čuguna lējumiem, pat ja Regulas paskaidrojošajā daļā ir norādīts, ka visus lējumu veidus var uzskatīt par dažādiem viena ražojuma veidiem.

(10)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ražojuma definīcijas pārskatīšana nebūs atbilstīga, lai atrisinātu minēto problēmu, un ka Komisijai jāuzsāk vai nu jauna antidempinga izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, vai arī pārskatīšana par pasākumu apiešanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu.

(11)

Ņemot vērā, ka šīs izmeklēšanas primārais mērķis ir izvērtēt sākotnējās izmeklēšanas jomu un, ja nepieciešams, attiecīgi pielāgot rezolutīvo daļu, šajā konkrētajā gadījumā atbilstīgā procedūra ir ražojumu spektra pārskatīšana atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam. Jauna izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 5. pantu un izmeklēšana par pasākumu apiešanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu attiecas uz atšķirīgiem gadījumiem. Pirmo inter alia var izmantot, lai uzsāktu izmeklēšanu par tādu ražojumu, par kuru neveica izmeklēšanu sākotnējā izmeklēšanā (piemēram, izmantojot atšķirīgu ražojuma definīciju vai ja tā izcelsme ir citās valstīs, uz kurām neattiecas konkrētie pasākumi). Otro var izmantot kā pamatu izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai notiek pasākumu apiešana saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas pasākumi. Tādējādi šie abi izmeklēšanas veidi nav atbilstīgi pašreizējiem apstākļiem.

(12)

Tāpēc šīs pārskatīšanas uzsākšana bija būtiska, lai nodrošinātu pareizu antidempinga pasākumu piemērošanu.

(13)

Vispirms analizēja sākotnējo izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai minētajā izmeklēšanā pilnībā bijuši ietverti ne tikai pelēkā čuguna, bet arī kaļamā čuguna lējumi.

(14)

Pirmkārt norādīja, ka sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā (7), ražojums aprakstīts kā “konkrēti nekaļama čuguna ražojumi, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai nodrošinātu piekļuvi virszemes vai pazemes sistēmām, […], ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā […], un tos parasti deklarē ar KN kodiem 7325 10 50, 7325 10 92 un 7325 10 99”.

(15)

Vārdi “tos parasti deklarē ar” norāda, ka izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā minētie KN kodi, kā parasti, ir sniegti “vienīgi informācijai”. Tāpēc ieinteresētajām personām nevajadzētu pieņemt, ka izmeklēšana attiecas tikai uz ražojumiem ar šiem KN kodiem. Papildus ražojumu spektra informācijai, kas sniegta izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā, sīkāka informācija bija sniegta arī sākotnējās sūdzības nekonfidenciālajā variantā, kurš bija pieejams visām ieinteresētajām personām šajā izmeklēšanā un tika nosūtīts visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un klientiem, kuri bija norādīti sūdzībā.

(16)

Attiecīgā ražojuma definīcija sūdzības nekonfidenciālajā variantā ir tieši tāda, kāda tā publicēta izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā. Vispārējā apraksta sīkāks izklāsts seko sūdzības 3. punkta 2. un 7. apakšpunktā. Saskaņā ar minētajiem punktiem sūdzība attiecās gan uz pelēkā, gan uz kaļamā čuguna ražojumiem. Piemēram, 3. punkta 5. apakšpunktā minēts, ka “ražojums izgatavots no nekaļama čuguna, kas var būt pelēkais vai kaļamais čuguns”. Turklāt gan pelēkā, gan kaļamā čuguna lējumu ražošanas process aprakstīts sūdzības nekonfidenciālā varianta 3. punkta 4. apakšpunktā.

(17)

Nebija arī norādes uz to, ka izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumu paredzēts ierobežot vairāk nekā sūdzības jomu.

(18)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā tika savākti dati par dempingu un kaitējumu gan saistībā ar pelēkā, gan ar kaļamā čuguna lējumiem. Jo īpaši anketās, kuras nosūtīja zināmajām ieinteresētajām personām, kā arī tām ieinteresētajām personām, kuras informēja par sevi un pieprasīja anketas, bija ietverti abi lējumu veidi, kuri bija jānorāda ražojuma klasifikācijā (ražojumu kontroles numuri). Tādējādi visām personām, kuras sadarbojās un kas saņēma anketas, bija skaidrs, ka izmeklēšana attiecas uz pelēkā un kaļamā čuguna lējumiem. Turklāt fakts, ka ražojuma klasifikācijā bija ietverti abi veidi, nodrošināja to, ka visi konstatējumi saistībā ar dempingu, kaitējumu, cēlonību un Kopienas interesēm sākotnējā izmeklēšanā attiecās uz pelēkā un kaļamā čuguna lējumiem.

(19)

Turklāt galīgajā tekstā, kuru nosūtīja visām ieinteresētajām personām, un vairākos punktos galīgo pasākumu regulā norādīts, ka lējumi var būt izgatavoti vai nu no pelēkā, vai kaļamā čuguna (skatīt 18., 20. un 21. apsvērumu). Tika pārbaudītas un sīkāk paskaidrotas abu lējumu veidu atšķirības (skatīt minētos apsvērumus). Visbeidzot galīgo pasākumu regulā, kā redzams 22. apsvērumā, tiek secināts, ka saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem, neskatoties uz pelēkā čuguna un kaļamā čuguna atšķirībām, visiem lējumu veidiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, tos pamatā izmanto vienādām vajadzībām un var uzskatīt par viena ražojuma dažādiem veidiem.

(20)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka sākotnējā izmeklēšana attiecās gan uz pelēkā, gan uz kaļamā čuguna lējumiem. Pat pieņemot, kas tas nebija pilnīgi skaidri saprotams tikai no izmeklēšanas uzsākšanas paziņojuma, ieinteresētajām personām bija vairākas iespējas uzzināt, ka izmeklēšana attiecas uz pelēkā un kaļamā čuguna lējumiem, jo tas bija minēts sūdzības nekonfidenciālajā variantā, anketās un beigu posmā to darīja zināmu ieinteresētajām personām.

(21)

Pēc šīs pārskatīšanas galīgo konstatējumu nodošanas atklātībā viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražojumu spektram bija jābūt skaidri norādītam sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā. Ņemot vērā, ka šajā izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā bija minēti tikai nekaļama čuguna lējumi, kaļama čuguna lējumu importētāju varēja pārliecināt, ka izmeklēšana neattiecas uz viņa ražojumiem un ka viņam nav nepieciešams iepazīties ar sūdzības nekonfidenciālo variantu.

(22)

Apskatot sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojuma formulējumu, nevar apgalvot, ka kaļamā čuguna lējumi tikuši tieši vai netieši izslēgti no attiecīgā ražojuma definīcijas. Vispirms jāņem vērā, ka sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā pirmajā rindkopā bija teikts, ka Komisija saņēma “sūdzību […], kurā apgalvots, ka konkrēti lējumi ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā […], tiek pārdoti par dempinga cenām un tādējādi nodara būtiskus zaudējumus Kopienas rūpniecības nozarei”. Otrkārt, otrajā sadaļā (“ražojums”) ir minēts, ka tiks ietverti nekaļama čuguna lējumi, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, taču, kā jau iepriekš minēts, sīkāk nepaskaidrojot, kas saprotams ar vārdu “nekaļams”. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā minētie KN kodi bija skaidri norādīti “vienīgi informācijai”, tādēļ nevar apgalvot, ka tie ierobežoja ražojumu spektru sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā jau bija elementi, kas kaļamā čuguna lējumu, kuri tiek izmantoti, lai nosegtu vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, importētājam vai ražotājam eksportētājam norādīja, ka izmeklēšana varētu attiekties uz kaļamā čuguna lējumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, šo argumentu noraida.

(23)

Katrā ziņā, pat pieņemot, ka tas tā nav, pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā šis jautājums bija skaidri saprotams. Paziņojuma 3. sadaļā (pārskatīšanas pamatojums) ir norādīts, ka, kaut arī galīgo pasākumu regulas paskaidrojošā daļa attiecas arī uz kaļamā čuguna lējumiem, regulas rezolutīvā daļa šajā ziņā varētu būt jāprecizē. Visi uzņēmēji tika nepārprotami aicināti izteikt savu viedokli un iesniegt jebkādus pierādījumus, kas pamatotu šos viedokļus. Konkrētais importētājs tomēr nav iesniedzis nekādus pierādījumus tam, ka viens vai vairāki no viņa piegādātājiem, uz kuriem attiecas šis maksājums, nebūtu sapratis(-uši), ka sākotnējā izmeklēšana attiecās arī uz kaļamā čuguna lējumiem. Šajā ziņā jāņem vērā arī tas, ka pārskatīšanas uzsākšanas paziņojuma 9. sadaļā bija uzsvērts, ka jebkura persona, kura to vēlas, var pieprasīt atkārtotu pārskatīšanu, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu. Neviens eksportētājs, uz kura ražojumiem attiecas maksājums, tomēr neinformēja, ka nebūtu sapratis, ka sākotnējā izmeklēšana attiecas arī uz kaļamā čuguna lējumiem un ka tādēļ tagad jāuzsāk papildu pārskatīšana, lai pārrēķinātu uz viņa ražojumiem attiecināmo maksājumu, ieskaitot kaļamā čuguna ražojumus.

(24)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šo ieinteresētās personas argumentu noraida.

(25)

Lai noskaidrotu, vai galīgo pasākumu regulā norādītie konstatējumi attiecībā uz pelēkā čuguna un kaļamā čuguna lējumiem patiešām ir pareizi, pārbaudīja, vai ir pareizs pieņēmums, ka kaļamā čuguna un pelēkā čuguna lējumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un lietojuma veidi, kā tas norādīts galīgo pasākumu regulā.

(26)

Fizikālo īpašību ziņā lējuma galējo formu ietekmē tā lietojuma veids un uzstādīšanas apstākļi, bet jebkurā gadījumā ražojumam jāatbilst spēkā esošajiem standartiem, inter alia EN 1561, EN 1563, EN 124 un EN 1433.

(27)

Pēc lējumu ķīmiskajām īpašībām gan pelēkais, gan kaļamais čuguns ir dzelzs un oglekļa sakausējumi. Kaut arī pastāv nelielas atšķirības izejvielu struktūrā, kā arī vielās, kuras pievieno ražošanas procesā (piem., magnijs), šajā ziņā gala ražojumi būtiski neatšķiras.

(28)

Jāņem vērā, ka kaļamā čuguna ražošanas procesā čuguna mikrouzbūve magnija pievienošanas dēļ mainās, sākot no pārslu/slāņainas formas (pelēkajam čugunam) līdz lodveida uzbūvei. Tādējādi precīzāks kaļamā čuguna nosaukums ir “lodveida grafīta čuguns”.

(29)

Attiecībā uz tehniskajām īpašībām izmeklēšanā noskaidroja, ka kaļamajam čugunam, pretstatā pelēkajam čugunam, piemīt tādas tehniskās īpašības, ka materiāls spēj panest augstāku graujošo slodzi un, kas vēl svarīgāk, to var daudz lielākā apmērā deformēt spiedes sprieguma iedarbībā bez salaušanas, t. i., kaļamajam čugunam piemīt plastiskais elastīgums, bet pelēkais čuguns salūst spiedes sprieguma iedarbībā, t. i., ir viegli lūstošs. Izmeklēšanā noskaidroja arī to, ka, neskatoties uz šo atšķirību, citas pelēkā čuguna un kaļamā čuguna mehāniskās/tehniskās pamatīpašības, kā iespēja veidot lējumus, dilumizturība un elastīgums, ir savstarpēji salīdzināmas.

(30)

Turklāt iepriekš minētās pelēkā un kaļamā čuguna atšķirības ietekmē tikai vajadzīgo lējuma veidošanas tehniku (t. i., vai ir nepieciešama bloķēšanas ierīce), bet ne lējuma piemērotību attiecīgajam lietojuma veidam, kas ir virszemes vai pazemes sistēmu nosegšana vai piekļuve tām.

(31)

Čuguna ražojumiem, kuri kalpo iepriekš minētajiem galīgās izlietošanas veidiem, jāatbilst standartiem EN 124 (lūku vāki un ūdens noteku pārsedzes) un EN 1433 (noteku režģi). Abos standartos norādīts, ka čuguna materiāliem jāatbilst vai nu EN 1561, vai arī EN 1563 (t. i., pelēkā vai kaļamā čuguna) prasībām. Tāpēc gan pelēkais, gan kaļamais čuguns atbilst šo standartu prasībām, un tos var uzskatīt par savstarpēji aizstājamiem.

(32)

Patērētāji uztver abus lējumu veidus kā vienu ražojumu, ko izmanto lūku vākiem, kas iztur satiksmes slodzi, nodrošina drošu un vieglu piekļuvi zemē ieraktiem tīkliem vai virszemes ūdens novadīšanu (režģi). Abi veidi nodrošina ilgtermiņā izturīgus risinājumus.

(33)

Līdz ar to secināja, ka, kaut arī pastāv nelielas atšķirības starp abiem ražojuma veidiem, ir pareizi uzskatīt tos par vienu un to pašu ražojumu, jo tiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, tos iespējams izmantot vienādiem mērķiem un tie ir savstarpēji aizstājami. Ar šo tiek apstiprināti sākotnējās izmeklēšanas un galīgo pasākumu regulas 18. un 20. līdz 22. apsvēruma konstatējumi.

(34)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā vairākas ieinteresētās personas iebilda pret šiem konstatējumiem un apgalvoja, ka jau sākotnējā izmeklēšanā ticis kļūdaini secināts, ka pelēkā un kaļamā čuguna lējumiem piemīt vienādas īpašības un tie izmeklēšanas nolūkā uzskatāmi par vienu ražojumu. Šīs personas apgalvoja, ka vairāki faktori pierāda, ka abi lējumu veidi nav salīdzināmi un ir uzskatāmi par atšķirīgiem ražojumiem. Šīs personas īpaši izcēla i) atšķirības ražošanas procesā, kuru rezultāts ir ii) pilnībā atšķirīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kā arī iii) atšķirīgas izmaksu struktūras un iv) to, ka patērētāji šos ražojumus uztver atšķirīgi. Lai pamatotu šo sūdzību, Komisijai tikai iesniegti vairāki viedokļi, kā arī publikācijas profesionālajos žurnālos. Šajos ekspertu viedokļos galvenokārt izceltas kaļamā un pelēkā čuguna atšķirības grafīta struktūrā, kā arī tehniskās atšķirības, t. i., fakts, ka kaļamais čuguns ir deformējams spiedes sprieguma iedarbībā, bet pelēkais čuguns tādos pašos apstākļos salūst.

(35)

Attiecībā uz iepriekš minēto jāņem vērā, ka šajā izmeklēšanā apstiprināja, ka patiešām pastāv atšķirības starp abiem ražojuma veidiem, t. i., lējumiem, kuri izgatavoti no pelēkā un kaļamā čuguna. Kaļamā čuguna lējumu ražošanas procesā tiek pievienots magnijs, tādēļ grafīta struktūra mainās no pārslu/slāņainas uz lodveida struktūru, un tas piešķir čugunam atšķirīgas mehāniskās īpašības, piemēram, noteiktu deformējamību spiedes sprieguma iedarbībā. Turklāt kaļamā čuguna lējumiem parasti ir nepieciešama īpaša konstrukcija, lai tos fiksētu pie virsmas. Tomēr jāatceras, ka parasti tiek pārbaudīts, vai ražojumiem vai ražojumu veidiem piemīt vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vai tos pamatā izmanto vienādiem mērķiem, lai noteiktu, vai antidempinga izmeklēšanā tie uzskatāmi par vienu ražojumu. Tas nozīmē, ka ražojuma veidiem no zinātniskā (vai cita) viedokļa nav jābūt identiskiem visos aspektos, bet ka noteiktas atšķirības ir pieņemamas, ja vien iepriekš minētās pamatīpašības ir kopīgas. Turklāt jāatceras, ka šī procedūra neattiecas uz materiāla, t. i., čuguna, kā tāda importu, bet gan uz tādu lējumu importu, kas paredzēti, lai nosegtu un/vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, un to daļām. Šajā izmeklēšanā apstiprināja, ka kaļamā čuguna lējumiem ir kopīgas pamatīpašības ar pelēkā čuguna lējumiem (skatīt iepriekš minētos argumentus 24. līdz 30. apsvērumā). Tādējādi noraida argumentu, ka pelēkā čuguna lējumiem un kaļamā čuguna lējumiem nav kopīgu pamatīpašību.

(36)

Šajā izmeklēšanā divi uzņēmumi apgalvoja, ka pasākumu piemērošanas jomu nevajadzētu attiecināt uz drenāžas kanāliem, kas ietverti standartā EN 1433. Lai pamatotu šo prasību, ieinteresētās personas norādīja, ka galīgo pasākumu regulā minēts tikai viens standarts (EN 124), ko piemēro lūku vākiem un ūdens noteku pārsedzēm, un ka sākotnējā izmeklēšana skaidri attiecās uz lūku vākiem.

(37)

Sūdzībā apgalvoja, ka pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā, kur tika izklāstīts daļējās starpposma pārskatīšanas pamatojums, nebija pieminēts noteku režģu jautājums un tādēļ argumenti saistībā ar to būtu ignorējami. Šis arguments tomēr tiek noraidīts, ņemot vērā, ka pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā bija norādīts arī tas, ka jāprecizē ražojumu spektrs. Fakts, ka īpaša uzmanība tika veltīta jautājumam, vai pasākumi attiecas uz lējumiem, kuri izgatavoti no kaļamā čuguna, neizslēdz iespēju izvērtēt citas prasības attiecībā uz ražojumu spektru.

(38)

Sākumā pārbaudīja, vai sākotnējā izmeklēšana attiecās uz noteku režģiem.

(39)

Kā norādīts 14. apsvērumā, sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā attiecīgais ražojums tiek aprakstīts kā “konkrēti nekaļami čuguna ražojumi, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai nodrošinātu pieeju virszemes vai pazemes sistēmām, un to daļas […]”. Tā kā noteku režģi ir ražojumi, ko izmanto, lai nosegtu virszemes vai pazemes sistēmas un to daļas, bija jāsaprot, ka izmeklēšanas uzsākšanas paziņojums attiecas uz noteku režģiem kā uz lējumu veidu.

(40)

Turklāt sākotnējās sūdzības nekonfidenciālajā variantā bija skaidri norādīts, ka attiecīgais ražojums “parasti tiek aprakstīts saistībā ar tā lietojumu, tas ir, lūku virsējās daļas (jeb lūku vāki), ūdens noteku pārsedzes vai noteku režģi un lūku virszemes atveres” (skatīt 3. punkta 2. apakšpunktu). Vēl viena atsauce uz noteku režģiem kā attiecīgā ražojuma daļu ir atrodama 3. punkta 5. apakšpunktā (efektīva virszemes ūdens novadīšana) un 3. punkta 6. apakšpunktā.

(41)

Turklāt noteku režģi bija iekļauti arī to ražojumu veidu aprakstā, par kuriem bija jāatskaitās anketā (ražojumu kontroles numuri), un visām sadarbības pusēm, kuras saņēma anketas, bija jāatskaitās arī par noteku režģu pārdošanu. Tādējādi visi sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēlonību un Kopienas interesēm attiecās arī uz noteku režģiem.

(42)

Galīgo pasākumu regulā, ko arī darīja zināmu visām ieinteresētajām personām, īpaši 15. līdz 17. apsvērumā, turklāt ir minēts, ka lējumus parasti veido rāmis, kas ir nostiprināts zemē un ir vai nu vāks, vai arī režģis, kas ir vienā līmenī ar jebkuru virsmu. 17. apsvērumā minēts, ka vāks un režģi ir pieejami dažādās formās, ieskaitot, bet neaprobežojoties tikai ar trīsstūrveida, apaļiem, kvadrātveida vai taisnstūrveida. Tāpat 19. apsvērumā norādīts, ka dažādie iespējamie ražojuma veidi, kā lūku vāki, ūdens noteku pārsedzes un lūku virszemes atveres, ir pietiekoši līdzīgi un tādēļ izmeklēšanas nolūkā tie tiek uzskatīti par vienu ražojumu. Tādējādi galīgo pasākumu regulas formulējumā ir norādīts, ka noteku režģi arī ir ietverti kā iespējamais lējumu veids.

(43)

Jāsecina, ka noteku režģi bija iekļauti sākotnējās izmeklēšanas ražojumu spektrā, un to varēja noteikt, pamatojoties uz iepriekš minēto.

(44)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ne izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā, ne galīgo pasākumu regulā nebija skaidri norādīts, vai noteku režģi ir ietverti izmeklēšanas darbības jomā. Šī persona apgalvoja, ka, kaut arī izmeklēšanas uzsākšanas paziņojums nesniedza skaidrību par noteku režģiem, galīgo pasākumu regulas 16. apsvērumā ir skaidri norādīts, ka “lējumiem jānodrošina droša un viegla pieeja apakšzemes telpai, vai nu lai tajā iekļūtu, vai arī vizuālai pārbaudei”. Tā kā lineārajās drenāžas sistēmās cilvēkam nav iespējas piekļūt apakšzemes telpai, bet tās kalpo ūdens novadīšanas mērķim, bija skaidrs, ka noteku režģi nav ietverti.

(45)

Netiek atspēkots tas, ka noteku režģi/lineārās drenāžas sistēmas, kas parasti sastāv no drenāžas kanāla un režģa tā virspusē, galvenokārt kalpo virszemes ūdens novadīšanas mērķim. Taču tie nodrošina arī drošu un vieglu pieeju apakšzemes telpai, kas šajā gadījumā ir drenāžas kanāls. Ja, piemēram, drenāžas kanālu nosprostotu lapas vai citi priekšmeti, cilvēks, paceļot režģi, varētu piekļūt drenāžas kanālam un novērst aizdambējumu. Pat pieņemot, ka drenāžas kanālu nevar uzskatīt par apakšzemes telpu veidojošu elementu, jo pieeja jānodrošina visam lējumam kopumā, tomēr var apgalvot, ka notekas režģis sedz lineāra veida atveri zemē, kas ierīkota, lai nodrošinātu ūdens novadīšanu. Vēl tiek uzsvērts tas, ka kādā teikumā minētajā apsvērumā ir minēts, ka pieeja, lai veiktu vizuālu pārbaudi, neapšaubāmi ir iespējama attiecībā uz noteku režģiem. Turklāt minētās personas citētais teikums lasāms kontekstā, t. i., kopā ar 15. apsvērumu un 16. apsvēruma sākuma daļu. Kā minēts iepriekš, šeit ir noteikts, ka “lējumus parasti veido rāmis, kas ir nostiprināts zemē, un vāks vai režģis, kas ir vienā līmenī ar virsmu, kuru izmanto gājēji un/vai transportlīdzekļi un kas tiešā veidā iztur gājēja un/vai transportlīdzekļa svaru un iedarbību. […] Lējumi kalpo apakšzemes telpas nosegšanai, un tiem jāiztur motorizētu transportlīdzekļu un/vai gājēju plūsmas slodze. Vākam vai režģim jābūt droši nostiprinātam rāmī, lai izvairītos no trokšņiem, neievainotu cilvēkus un nebojātu transportlīdzekļus.” Izmeklēšanā noskaidroja, ka notekas režģi parasti veido drenāžas kanāls, kas ir nostiprināts zemē, un režģis, kas ir vienā līmenī ar virsmu, kuru izmanto gājēji un/vai transportlīdzekļi un kas tieši iztur gājēja un/vai transportlīdzekļa svaru un iedarbību. Noteku režģus turklāt izmanto, lai varētu piekļūt un/vai ieiet apakšzemes telpā, un tiem arī jāiztur motorizētu transportlīdzekļu un/vai gājēju plūsmas slodze. Tādējādi noraida argumentu, ka noteku režģi nepārprotami nebija ietverti.

(46)

Lai noskaidrotu, vai konstatējumi attiecībā uz noteku režģiem patiešām ir pareizi, nākamajā posmā sīkāk pārbaudīja, vai noteku režģiem ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības kā citiem lējumu veidiem un vai ir pareizi uzskatīt, ka tādējādi tie kopā ar citiem lējumu veidiem veido vienu ražojumu.

(47)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka noteku režģi ir lējumi, kuri izgatavoti no pelēkā vai kaļamā čuguna, un ka tie parasti sastāv no rāmja, kas ir nostiprināts zemē, un no režģa, kas ir vienā līmenī ar virsmu. Rāmis ir novietots tieši virs apakšzemes telpas virsējās daļas. Noteku režģi tiek izmantoti, lai nosegtu zemi un padarītu iespējamu vizuālo pārbaudi.

(48)

Lai gan noteku režģu galvenā funkcija tiešām ir liekā ūdens novadīšana no virszemes, lai automašīnas un lidmašīnas varētu droši izmantot ceļus/skrejceļus, nav izslēgts, ka noteku režģi var kalpot arī apakšzemes telpas nosegšanai, kā minēts iepriekš, un tiem arī jāspēj izturēt transportlīdzekļu slodze. Turklāt arī citiem lējumu veidiem (piemēram, ūdens noteku pārsedzēm) ir liekā ūdens novadīšanas funkcija.

(49)

Attiecībā uz argumentu par trūkstošo standartu EN 1433 galīgo pasākumu regulā, jāņem vērā, ka 26. un 27. apsvērumā, daļā par līdzīgajiem ražojumiem, bija atsauce uz EN 124 saistībā ar ieinteresēto personu argumentu, ka ražojumi, kuri tiek ražoti un tirgoti ĶTR, un ražojumi, kuri tiek ražoti un tirgoti Kopienā, nav vienādi. Tas savukārt nenozīmē, ka ražojumi, uz kuriem attiecas EN 1433, nebija ietverti. Atsauci uz noteiktu EN standartu kādā regulā sniedz (vai nesniedz) vienīgi informācijai, bet tas nenozīmē, ka nevarētu piemērot kādu citu standartu. Turklāt standarts EN 1433 sākotnējās izmeklēšanas periodā (2003. gada aprīlis–2004. gada marts) bija jauns, piemērojams no 2003. gada augusta, un līdz 2004. gada augustam tas bija spēkā līdztekus valsts standartiem. Tādējādi, savācot datus sākotnējā izmeklēšanā, šis standarts nedarbojās pilnībā un bija spēkā paralēli citiem standartiem, kuri attiecās uz to pašu ražojumu.

(50)

Tādējādi apstiprina, ka šim konkrētajam lējumu veidam ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā lūku vākiem, ūdens noteku pārsedzēm un lūku virszemes atverēm.

(51)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek paskaidrots, ka ražojumi, uz kuriem attiecas EN 1433, bija ietverti ražojumu spektrā un uz tiem arī turpmāk attiecināmi pasākumi, jo konstatētās pamata lietojuma atšķirības nevar uzskatīt par pietiekoši būtiskām, lai izslēgtu šo lējumu veidu.

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, beigās uzskatīja, ka ir lietderīgi pārbaudīt, vai formulējums galīgo pasākumu regulas 1. pantā un šīs regulas 18. līdz 29. apsvērumā sakrīt ar konstatējumiem sākotnējā izmeklēšanā un ar iepriekš minētajiem konstatējumiem. Citiem vārdiem sakot, noskaidroja jautājumu, vai varētu būt, ka vispār nav nepieciešams grozīt galīgo pasākumu regulas rezolutīvo daļu, un vai var apgalvot, ka 1. panta pašreizējā redakcija jau nepārprotami attiecas uz kaļamā čuguna lējumiem. Šajā ziņa pienācīgi ņēma vērā no ieinteresētajām personām saņemtos komentārus attiecībā uz ražojuma definīcijas daļu galīgo pasākumu regulā.

(53)

Tiek atgādināts, ka galīgo pasākumu regulas 1. panta 1. punktā ir norādīts, ka “nekaļamā” čuguna lējumi ir ietverami. Tiek atgādināts arī tas, ka izmeklēšanā noskaidroja, ka kaļamajam čugunam piemīt plastiskais elastīgums (skatīt 30. apsvērumu).

(54)

Tādējādi bija jānoskaidro jautājums, vai kaļamo čugunu no tehniskā viedokļa vienmēr jāuzskata par “nekaļamu”, neskatoties uz to, ka tam piemīt plastiskais elastīgums. Mācībā par materiāliem “kaļamība” apzīmē materiāla spēju deformēties spiedes sprieguma iedarbībā, kuru bieži raksturo materiāla spēja veidot plānas plāksnes kalšanas vai velmēšanas iedarbībā. Šajā ziņā Kopienas ražošanas nozare uzstāja, ka “nekaļamā” čuguna lējumu jēdziens galīgo pasākumu regulas 1. pantā var attiekties uz visiem lējumiem, kuri nav izgatavoti no kaļama čuguna, un tas ietver lējumus, kuri izgatavoti no pelēkā un kaļamā čuguna. Tādējādi no šā viedokļa tiešām varētu apgalvot, ka arī kaļamā čuguna lējumi pretstatā kaļama čuguna lējumiem ir nekaļami un tāpēc uz tiem attiecas galīgo pasākumu regulas 1. pants, sākot no tās stāšanās spēkā.

(55)

Taču jāpiezīmē, ka plastiskums un kaļamība ne vienmēr ir savstarpēji saistīti; piemēram, zelts ir gan plastisks, gan kaļams, bet svins ir vienīgi kaļams. Pārskatīšanas izmeklēšanā turklāt pierādīja, ka kaļamais čuguns ir deformējams ne tikai stiepes sprieguma iedarbībā, bet noteiktā apmēra arī spiedes sprieguma iedarbībā. Tādējādi šķiet, ka no tehniskā viedokļa ir grūti apgalvot, ka kaļamais čuguns vienmēr jāuzskata par nekaļamu čugunu (šādā gadījumā varētu nebūt nepieciešams grozīt galīgo pasākumu regulas rezolutīvo daļu).

(56)

Neskatoties uz to, paliek spēkā fakts, ka sākotnējā izmeklēšana attiecās uz kaļamā čuguna lējumiem. Lai novērstu jebkādas iespējamās neskaidrības regulas interpretācijā, atbilstīgi jāpārskata galīgo pasākumu regula. Jo īpaši jāprecizē tas, ražojumu spektrs ietver nekaļama čuguna lējumus un lodveida grafīta čuguna (kaļamā čuguna) lējumus. Būtu jāpievieno arī papildu KN kods, precīzāk, KN kods ex 7325 99 10, kurš attiecas uz “citādi lietiem dzelzs vai tērauda izstrādājumiem no kaļama čuguna”. Nepieciešams nodrošināt, lai antidempinga maksājumu, kurš, kā noteikts sākotnējās izmeklēšanas laikā, attiecas uz (inter alia) šādiem kaļamā čuguna lējumiem, turpmāk piemērotu arī tiem.

(57)

Pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā ieinteresētās personas nepārprotami tika aicinātas iesniegt komentārus par secinājumu iespējamo atpakaļejošo iedarbību. Vairākas personas uzklausīšanas laikā un iesniegtajos dokumentos minēja jautājumu par atpakaļejošu spēku. Kopumā visas personas, izņemot Kopienas ražošanas nozari, iebilda pret pārskatīšanas rezultātu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(58)

Saistībā ar iepriekš minēto jāņem vērā, ka, pamatojoties uz pašreizējo izmeklēšanu, galīgo pasākumu regulas rezolutīvā daļa būtu jāgroza, lai precizētu ražojumu spektru, un būtu jāpievieno papildu KN kods. Turklāt var arī secināt, ka pēdējā laikā daži uzņēmēji ir veikuši tirdzniecību, pamatojoties uz pieņēmumu, ka antidempinga maksājums neattiecas uz kaļamā čuguna lējumiem. Antidempinga maksājuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku šādu lējumu importam Kopienā varētu nopietni ietekmēt šo uzņēmēju ekonomisko darbību. Ņemot vērā minētos faktorus, uzskata, ka būtu lietderīgāk, ja ražojumu spektra precizēšana ietekmētu tikai turpmāko darbību.

(59)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, uzskata, ka ir lietderīgi pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1212/2005, lai precizētu ražojumu spektru, uz ko attiecas regula, un lai pievienotu to, ka ražojumu spektrā ir ietverti nekaļamā čuguna un lodveida grafīta čuguna (kaļamā čuguna) lējumi. Būtu jāpievieno arī papildu KN kods, precīzāk, KN kods ex 7325 99 10.

(60)

Šos konstatējumus un priekšlikumu darīja zināmu attiecīgajām personām un attiecīgajos gadījumos ņēma vērā viņu komentārus,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/14

(1)

Padome 2009. gada 26. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/62/EK, ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 (2), ar kuru izveido to personu un organizāciju atjauninātu sarakstu, uz ko attiecas minētā regula.

(2)

Padome praktisko iespēju robežās katrai personai, grupai un organizācijai ir sniegusi pamatojumu, paskaidrojot iemeslus, kāpēc attiecīgās personas, grupas un organizācijas ir uzskaitītas Lēmumā 2009/62/EK. Attiecībā uz vienu personu Padome 2009. gada martā sniedza grozītu paziņojumu par iemesliem.

(3)

Publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), Padome informēja personas, grupas un organizācijas, kuras ir uzskaitītas Lēmumā 2009/62/EK, ka tā ir nolēmusi arī turpmāk atstāt tās sarakstā. Padome arī paziņoja personām, grupām un organizācijām, ka bija iespējams pieprasīt pamatojumu Padomes iemesliem, kādēļ tās iekļautas sarakstā, ja tas vēl nebija tām paziņots.

(4)

Padome pilnībā pārskatīja to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001, kā prasīts minētās regulas 2. panta 3. punktā. To darot, Padome ņēma vērā komentārus, kurus bija iesniegušas attiecīgās personas.

(5)

Padome ir konstatējusi, ka vairs nav pamata konkrētu personu vārdus saglabāt to personu, grupu un organizāciju sarakstā, attiecībā uz kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001, un ka saraksts būtu atbilstīgi jāpielāgo.

(6)

Padome secināja, ka pārējās personas, grupas un organizācijas, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā, ir bijušas iesaistītas terora aktos Padomes Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (4) 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē, ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ uz tām būtu jāturpina attiecināt īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2580/2001.

(7)

Attiecīgi būtu jāatjaunina to personu, grupu un organizāciju saraksts, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/17

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/19

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2009. gada 16. jūnija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/22

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 546/2003 (3) noteikts, ka dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai katru ceturtdienu par sprostos dētu A klases olu, kas ir vidējas L un M kategorijai, pārdošanas cenu iesaiņošanas centros. Dažas dalībvalstis ir transponējušas Padomes 1999. gada 19. jūlija labturības Direktīvu 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (4), nosakot to teritorijā stingrākus labturības standartus nekā šajā direktīvā noteiktie minimālie standarti. Līdz ar to konkrētas dējējvistu turēšanas metodes vairs netiek izmantotas visās dalībvalstīs. Tāpēc tām dalībvalstīm, kuras nevar paziņot par sprostos dētu olu cenām, jāpaziņo Komisijai brīvā turēšanā audzētu vistu olu cena.

(2)

Saskaņošanas nolūkā visi paziņojumi par cenām gaļas nozarē jānosūta konkrētā nedēļas dienā; tāpēc ir lietderīgi, ja paziņojumus nosūta trešdienā.

(3)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 546/2003.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/23

(1)

Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 950/2006, ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus cukura produktu ievešanai un rafinēšanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem (2), 12. pantā ir paredzēta detalizēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikts ar baltā cukura ekvivalentu, ja šos produktus ieved no ĀKK Protokola un Nolīguma ar Indiju parakstītājām valstīm.

(2)

Šos daudzumus provizoriski noteica ar Komisijas 2008. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 403/2008, ar ko provizoriski nosaka piegādes saistību daudzumu niedru cukuram, kuru paredzēts ievest saskaņā ar ĀKK protokolu un Nolīgumu ar Indiju 2008./2009. gada piegādes laika posmam (3), un ar Komisijas 2008. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 1088/2008, ar ko provizoriski nosaka piegādes saistību daudzumu niedru cukuram, kuru paredzēts importēt saskaņā ar ĀKK protokolu un Nolīgumu ar Indiju piegādes laika posmam, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā (4).

(3)

ĀKK Protokola 7. panta 1. un 2. punktā ir paredzēti noteikumi, kas piemērojami gadījumā, jā ĀKK valsts nepiegādā piegādes saistībās noteikto daudzumu.

(4)

Barbadosas, Kongo, Jamaikas, Maurīcijas, Tanzānijas un Trinidādas un Tobāgo kompetentās iestādes ir paziņojušas Komisijai, ka tās divos attiecīgajos piegādes laika posmos nolīgtos daudzumus piegādāt nespēs.

(5)

Pēc apspriešanās ar attiecīgajām ĀKK valstīm nepiegādāto daudzumu pārdalīs, lai nodrošinātu nepieciešamo piegādi 2008./2009. tirdzniecības gada piegādes laika posmā.

(6)

Piegādes saistību daudzumus 2008./2009. piegādes laika posmam un piegādes laika posmam, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā, ir jāpielāgo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 950/2006 12. panta 1. punktu, 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 12. panta 4. punktu, bet Regulas (EK) Nr. 403/2008 un (EK) Nr. 1088/2008 ir jāatceļ.

(7)

Regulas (EK) Nr. 950/2006 14. panta 2. punktā noteikts, ka šā panta 1. punkts neattiecas uz daudzumu, kas pārdalīts saskaņā ar ĀKK Protokola 7. panta 1. vai 2. punktu. Tādēļ atbilstīgi minētajai regulai pārdalītais daudzums ir ievedams līdz 2009. gada 30. jūnijam. Tomēr, veicot šo pārdali, ir jāpārnes daudzumi no piegādes laika posma, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 950/2006 14. panta 1. punktā paredzētā elastība jāpiemēro arī attiecībā uz daudzumiem, kas pārdalīti saskaņā ar minēto regulu.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 153. panta 3. punktu rafinēšanai paredzēta cukura importa atļaujas izsniedz vienīgi pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem, ja attiecīgie daudzumi nepārsniedz daudzumus, ko var importēt atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 153. panta 1. punktā minētajām ierastajām patēriņa vajadzībām. Tomēr atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 155. pantam Komisija, atkāpjoties no 153. panta 3. punkta, var pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ĀKK/Indijas cukuru Kopienā importē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti ĀKK protokolā un nolīgumā ar Indiju. Piegādes laika posmam, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā, ņemot vērā importēta niedru jēlcukura cenas samazināšanu 2009. gada 1. oktobrī, šos nosacījumus var izpildīt tikai tad, ja visi tirgotāji var saņemt importa atļaujas par cukuru rafinēšanai. Tāpēc ir jāatkāpjas no Regulas (EK) Nr. 950/2006 10. panta 1. punkta, atbilstoši kuram ir paredzēts ierobežojums, ka pieteikumus par rafinējamo cukuru var iesniegt vienīgi pilna laika rafinētāji.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/26

(1)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 509/2006 8. panta 2. punkta pirmajai daļai un piemērojot minētās regulas 19. panta 3. punktu, Polijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Olej rydzowy” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem Regulas (EK) Nr. 509/2006 9. panta nozīmē, tāpēc šis nosaukums ir jāiekļauj reģistrā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktā paredzētā aizsardzība nav lūgta,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/27

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Itālijas pieteikums nosaukuma “Abbacchio Romano” reģistrācijai tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāieraksta reģistrā,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/28

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 543/2008 18. pantu (2) valsts references laboratorijām katru gadu līdz 1. jūlijam jānosūta ekspertu padomei pārbaužu rezultāti par ūdens satura uzraudzību mājputnu gaļā, kā noteikts minētajā regulā.

(2)

Saskaņošanas nolūkā ieteicams, ka visas valstu references laboratorijas, nosūtot ekspertu padomei datus, izmanto vienotus paraugus un adresi.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 543/2008.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

Regulas 18. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Katru gadu līdz 1. jūlijam valstu references laboratorijām jānosūta 1. punktā minēto pārbaužu rezultātus, izmantojot veidlapu, kas norādīta šīs regulas XIIa pielikumā. Rezultātus iesniedz izskatīšanai Pārvaldības komitejā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. pantu.”

b)

Pievieno jaunu XIIa pielikumu, kura teksts izklāstīts šīs regulas pielikumā.

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/31

(1)

Ar 116. pantu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses (turpmāk “nolīgums”) (2) ir izveidota Stabilizācijas un asociācijas padome.

(2)

Nolīguma 117. panta 2. punktā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

(3)

Nolīguma 120. panta 1. punktā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padomei tās pienākumu veikšanā palīdz Stabilizācijas un asociācijas komiteja.

(4)

Nolīguma 120. panta 2. un 3. punktā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā paredz Stabilizācijas un asociācijas komitejas pienākumus un ka Stabilizācijas un asociācijas padome var jebkuras savas pilnvaras deleģēt Stabilizācijas un asociācijas komitejai,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/37

(1)

Direktīvā 91/414/EEK paredzēts izstrādāt to darbīgo vielu Kopienas sarakstu, kuras atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļos.

(2)

Bayer CropScience AG2008. gada 30. jūnijā iesniedza Vācijas iestādēm dokumentāciju par darbīgo vielu fluopiramu kopā ar pieteikumu tās iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(3)

Vācijas iestādes Komisijai norādīja, ka sākotnējā pārbaudē izskatītā dokumentācija par attiecīgo darbīgo vielu atbilst tām prasībām attiecībā uz datiem un informāciju, kas noteiktas Direktīvas 91/414/EEK II pielikumā. Iesniegtā dokumentācija atbilst arī Direktīvas 91/414/EEK III pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām attiecībā uz vienu augu aizsardzības līdzekli, kura sastāvā ir attiecīgā darbīgā viela. Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu attiecīgais iesniedzējs pēc tam nosūtīja dokumentāciju Komisijai un citām dalībvalstīm un par to informēja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju.

(4)

Ar šo lēmumu Kopienas līmenī oficiāli jāapstiprina, ka dokumentāciju uzskata par atbilstošu II pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām un, vismaz attiecībā uz vienu augu aizsardzības līdzekli, kas satur attiecīgo darbīgo vielu, Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām.

(5)

Šis lēmums nedrīkst ierobežot Komisijas tiesības pieprasīt no pieteikuma iesniedzēja papildu datus vai informāciju, lai precizētu konkrētus jautājumus dokumentācijā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/39

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valde ir pieņēmusi 2007. gada 24. jūlija Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (1).

(2)

ECB Padome ir pieņēmusi 2009. gada 7. maija Pamatnostādni ECB/2009/9, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (2), cita starpā TARGET2 atļaujot piekļūt publiskā īpašumā esošām kredītiestādēm, uz kurām, ņemot vērā to īpašo statusu Kopienas tiesībās, attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetento valsts iestāžu veiktajai uzraudzībai.

(3)

Ņemot vērā nesenos grozījumus Pamatnostādnē ECB/2007/2, jāaizstāj kredītiestādes jēdziena definīcija Lēmuma ECB/2007/7 pielikumā,

“—

“credit institution” means either: (a) a credit institution within the meaning of § 1(1) of the KWG; or (b) another credit institution within the meaning of Article 101(2) of the Treaty that is subject to scrutiny of a standard comparable to supervision by a competent authority.”

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/40

(1)

Padome 2007. gada 12. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP (1) par Eiropas Savienības policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un par tās saikni ar tiesiskuma jomu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo).

(2)

Padome 2008. gada 23. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2008/485/KĀDP (2), ar ko groza Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP un pagarina tās pilnvaras līdz 2009. gada 30. jūnijam.

(3)

Pēc konsultēšanās ar Kongo iestādēm un citām iesaistītajām pusēm tiek uzskatīts par vajadzīgu pagarināt misiju vēl uz vienu periodu, un 2009. gada 10. martā Politikas un drošības komiteja ieteica šo misiju pagarināt vēl uz 12 mēnešiem.

(4)

Vienotā rīcība 2007/405/KĀDP būtu atbilstīgi jāgroza,

1.

Vienotās rīcības 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Finanšu atsauces summa ar misiju saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam ir EUR 5 500 000.

Finanšu atsauces summa ar misiju saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 31. oktobrim ir EUR 6 920 000.

Padome nosaka jaunu finanšu atsauces summu ar misiju saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2009. gada 1. novembra līdz 2010. gada 30. jūnijam.”

2.

Vienotās rīcības 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Tās darbība beidzas 2010. gada 30. jūnijā.”

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/41

(1)

Padome 2008. gada 24. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2008/612/KĀDP (1) ar ko Ettore F. F. SEQUI kungu iecēla par Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi Afganistānā laikposmam no 2008. gada 1. septembra līdz 2009. gada 28. februārim.

(2)

Padome 2009. gada 16. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2009/135/KĀDP (2), ar ko Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja Afganistānā pilnvaru termiņu pagarina līdz 2010. gada 28. februārim.

(3)

Pārskatot Vienoto rīcību 2009/135/KĀDP, Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja Afganistānā pilnvaras būtu jāpaplašina, iekļaujot Pakistānu. Tāpēc būtu jāatceļ Vienotā rīcība 2009/135/KĀDP.

(4)

Eiropas Savienības Īpašais pārstāvis Afganistānā un Pakistānā īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

a)

palīdz īstenot ES – Afganistānas Kopīgo deklarāciju un Afganistānas Nolīgumu, kā arī attiecīgas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūcijas un citas svarīgas ANO rezolūcijas;

b)

mudina Afganistānas un tās kaimiņvalstu reģionālas struktūras sniegt pozitīvu ieguldījumu Afganistānas miera procesā, tādējādi palīdzot stiprināt Afganistānas valsti;

c)

palīdz īstenot ES – Pakistānas Kopīgo deklarāciju, kā arī ANO Drošības padomes attiecīgās rezolūcijas (ANODPR) un citas atbilstīgas ANO rezolūcijas;

d)

atbalsta ANO, jo īpaši tās ģenerālsekretāra Īpašā pārstāvja, būtisko nozīmi; un

e)

atbalsta ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbību reģionā.

a)

darīt zināmus ES uzskatus par politisko procesu Afganistānā, ievērojot galvenos principus, par ko Afganistāna vienojusies ar starptautisko sabiedrību, konkrēti, ES – Afganistānas Kopīgo deklarāciju un Afganistānas Nolīgumu;

b)

darīt zināmus ES uzskatus par politisko procesu Pakistānā, vienlaikus ievērojot galvenos principus, kas pieņemti Pakistānas un starptautiskās kopienas regulāru kontaktu rezultātā, jo īpaši saistībā ar Demokrātiskas Pakistānas draugu grupu;

c)

izveidot un uzturēt ciešus kontaktus ar Afganistānas un Pakistānas pārstāvības iestādēm, jo īpaši valdību un parlamentu, un atbalstīt tās. Kontakti būtu jāuztur arī ar citiem Afganistānas un Pakistānas politiķiem un citām attiecīgām iesaistītajām personām gan minētajās valstīs, gan ārpus tām;

d)

uzturēt ciešus kontaktus ar attiecīgām starptautiskām un reģionālām organizācijām, jo īpaši ar vietējiem ANO pārstāvjiem;

e)

uzturēt ciešus kontaktus ar kaimiņvalstīm un citām ieinteresētām reģiona valstīm, lai ES politikā ņemtu vērā to viedokļus par stāvokli Afganistānā un Pakistānā, kā arī šo valstu un Afganistānas un Pakistānas sadarbības attīstību;

f)

konsultēt par gūtajiem panākumiem attiecībā uz ES – Pakistānas Kopīgās deklarācijas un ES – Afganistānas Kopīgās deklarācijas, kā arī Afganistānas Nolīguma mērķu sasniegšanu – jo īpaši šādās jomās:

g)

saziņā ar dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem palīdzēt nodrošināt ES politiskās pieejas atspoguļojumu Afganistānas un Pakistānas attīstībai veiktās darbībās;

h)

kopā ar Komisiju aktīvi piedalīties ar Afganistānas Nolīgumu izveidotajā kopīgajā koordinācijas un pārraudzības padomē un Demokrātiskās Pakistānas draugu grupā; un

i)

sniegt padomus par ES dalību un nostāju starptautiskās konferencēs par Afganistānu un Pakistānu.

a)

izstrādājot misijai pielāgotu īpašu drošības plānu saskaņā ar Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, kurā paredzēti misijas fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru reglamentē vadības pasākumus saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un pārvietošanos tajā, kā arī drošības incidentu pārvarēšana, kā arī plāns ārkārtas situācijām un evakuācijai;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējais līgumpersonāls, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības mācībās saskaņā ar apdraudējumu klasifikāciju, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)

nodrošinot to, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar pilnvaru īstenošanas ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem ar drošības jautājumiem.

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/45

(1)

Padome 2001. gada 27. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP (1).

(2)

Padome 2009. gada 26. janvārī pieņēma Kopējo nostāju 2009/67/KĀDP, ar ko atjaunina Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP (2).

(3)

Saskaņā ar Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP Padome pilnībā pārskatīja to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro Kopējo nostāju 2009/67/KĀDP.

(4)

Padome konstatēja, ka vairs nav pamata konkrētu personu vārdus saglabāt to personu, grupu un organizāciju sarakstā, kurām piemēro Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP.

(5)

Padome secināja, ka Kopējās nostājas 2009/67/KĀDP pielikumā uzskaitītās pārējās personas, grupas un organizācijas ir bijušas iesaistītas terora aktos Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē, ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ uz tām būtu jāturpina attiecināt īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti minētajā kopējā nostājā.

(6)

Attiecīgi būtu jāatjaunina to personu, grupu un organizāciju saraksts, kurām piemēro Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP,

16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/51