13.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/1

13.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/3

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 639/2003 (2) 1. pants attiecas uz atbilstību Kopienas tiesību aktiem par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā kā nosacījumu eksporta kompensāciju maksājumu saņemšanai.

(2)

Ievērojot Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 17. janvāra spriedumus apvienotajās lietās C-37/06 un C-58/06 un 2008. gada 13. marta lietā C-96/06 jānoskaidro saikne starp Regulu (EK) Nr. 639/2003 un Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (3).

(3)

Jābūt skaidri noteiktiem Regulā (EK) Nr. 1/2005 ietvertajiem dzīvnieku labturības noteikumiem, kuri adresēti operatoriem un kuru neievērošana izraisa kompensāciju zaudējumu saistībā ar šo noteikumu neievērošanu. Šajā kontekstā Regulas (EK) Nr. 1/2005 2. un 3. pantā un no 4. līdz 9. pantam, kā arī tur minētajos pielikumos ir precizēti noteikumi, kas adresēti operatoriem, uz kuriem tieši attiecas uzdevums aizsargāt dzīvniekus, bet citi minētās regulas noteikumi attiecas uz administratīvajiem noteikumiem.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 168. pantā un Regulā (EK) Nr. 639/2003 noteikts, ka dzīvnieku labturības noteikumu ievērošana ir nosacījums eksporta kompensāciju maksājumu saņemšanai. Tādēļ būtu skaidri jānorāda, ka, neskarot nepārvaramas varas gadījumus, kuri atzīti Eiropas Kopienu Tiesas praksē, dzīvnieku labturības noteikumu neievērošanas gadījumā eksporta kompensāciju maksājumi nevis tiek samazināti, bet gan netiek veikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu, attiecībā uz kuriem nav ievēroti labturības noteikumi. Kompensāciju maksājumu zaudējums saistībā ar dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem nav ievēroti labturības noteikumi, neatkarīgi no šo dzīvnieku konkrētā fiziskā stāvokļa izriet gan no šiem noteikumiem, gan arī no dzīvnieku labturības noteikumiem, kuri ietverti Regulas (EK) Nr. 1/2005 2. un 3. pantā un no 4. līdz 9. pantam, kā arī tur minētajos pielikumos.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Eksporta kompensāciju maksājumi par dzīviem liellopiem, uz kuriem attiecas KN kods 0102 (turpmāk “dzīvnieki”), ievērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 168. pantu, pārvedot dzīvniekus uz pirmo izkraušanas vietu galamērķa trešā valstī, ir pakļauti noteikumiem, kuri ietverti Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 (4) 2. un 3. pantā un no 4. līdz 9. pantam, kā arī tur minētajos pielikumos un šīs regulas noteikumiem.

2)

Regulas 5. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Kopējā eksporta kompensāciju maksājumu summa par katru dzīvnieku, kas aprēķināta saskaņā ar otro daļu, netiek izmaksāta par:

13.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/5

(1)

Saskaņā ar 2. pantu Komisijas 2008. gada 19. decembra Direktīvā 2008/126/EK, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (2), dalībvalstīm Direktīva 2008/126/EK ir jātransponē līdz 2008. gada 30. decembrim.

(2)

Tehnisku iemeslu dēļ Direktīva 2008/126/EK līdz minētajam datumam nebija publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tādēļ Direktīva 2008/126/EK ir jālabo attiecībā uz tās transponēšanas datumu.

(3)

Lai izvairītos no konkurences traucējumiem, kā arī no drošības līmeņa atšķirībām, grozījumi Direktīvā 2006/87/EK ir jāīsteno pēc iespējas drīz. Tomēr pēc Direktīvas 2008/126/EK publikācijas 2009. gada 31. janvārī ir jānosaka piemērots termiņš minētās direktīvas transponēšanai.

(4)

Šajā direktīvā noteiktais pasākums ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas minēta 7. pantā Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīvā 91/672/EEK par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (3),

13.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/6

(1)

Rumānijas kapitāla un finanšu tirgos pēdējā laikā novērota spriedze, kas atspoguļo pasaules ekonomisko lejupslīdi un rada bažas par Rumānijas ekonomiku, jo tai ir liels ārējais deficīts, turklāt turpina palielināties budžeta deficīts. Palielinājies arī spiediens uz valūtas kursu, kas var apdraudēt banku nozares stabilitāti.

(2)

Šādos apstākļos Rumānijas valdība un Rumānijas Valsts banka (RVB) ir sagatavojušas daudzpusīgu stratēģiju, kas nostiprinātu makroekonomikas politiku un samazinātu spriedzi finanšu tirgos, un šī stratēģija ir izklāstīta priekšlīgumā, kuru Komisija saņēma 2009. gada 27. aprīlī. Minētās ekonomiskās programmas stūrakmens ir fiskālā deficīta samazināšana no 5,4 % no IKP 2008. gadā līdz 5,1 % no IKP 2009. gadā un līdz mazāk par 3 % no IKP līdz 2011. gadam. Tiks īstenoti pasākumi budžeta stratēģijas un procedūras uzlabošanai, jo tas sekmēs budžeta deficīta samazināšanas noturīgumu. Šī ekonomikas programma un jo īpaši tajā ietvertie mērķi attiecībā uz budžetu tiks iestrādāti valsts budžetā, kā arī konverģences programmā.

(3)

Padome regulāri pārskata Rumānijas īstenoto ekonomikas politiku, jo īpaši saistībā ar ikgadējiem pārskatiem par Rumānijas atjaunināto konverģences programmu un valsts reformu programmas īstenošanu un kārtējo pārskatu par Rumānijas sekmēm, kas ietverts konverģences ziņojumā un ikgadējā progresa ziņojumā.

(4)

Ir sagaidāms, ka saglabāsies ievērojamas problēmas ārējā finansējuma jomā, jo ir pamats domāt, ka ārvalstu tieši ieguldījumi (FDI) un cita veida ienākošās plūsmas finanšu un kapitāla kontos 2009.–2011. gadā pilnībā nesegs pastāvīgo tekošā konta deficītu, lai gan tas samazinās, un vajadzību atjaunot ievērojama apjoma īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus ārvalstu valūtā. Lēš, ka kopējās ārējā finansējuma vajadzības līdz 2011. gada I ceturksnim sasniegs aptuveni 20 miljardus euro. Var pieņemt, ka pēc tam, kad tiks piešķirta savstarpējā palīdzība, ārvalstu bankas simtprocentīgi atjaunos aizdevumus, kas ir saskaņā ar galveno ārvalstu banku nodomiem saglabāt pieejamību Rumānijā (kā apliecina to 2009. gada 26. marta kopīgais paziņojums); tāpat pieņem, ka 2009. gadā atjaunos 50 % no korporatīvajiem mātesuzņēmumu ārējiem aizdevumiem un no Rumānijas banku ārējiem aizņēmumiem. Attiecībā uz 2010. un 2011. gadu pieņem, ka tiks atjaunotas visas (100 %) saistības pret ārvalstīm, kam pienācis atmaksas termiņš, kas atbilst gaidāmajai finanšu tirgu stabilizācijai, un ka atsāksies Rumānijas galveno eksporta tirgu atveseļošanās. Neraugoties uz to, ka izvirzīts mērķis panākt pietiekami lielas ārvalstu valūtas rezerves (vairāk nekā 100 % no īstermiņa ārējā parāda, kas vēl atmaksājams), pieņēmumi par citiem kapitāla aizplūdumiem, piemēram, nerezidentu depozītu aizplūdumu, tirdzniecības kredītu samazināšanos un portfeļieguldījumu aizplūdumu, ir piesardzīgi, lai aprēķinos paredzētu papildu rezervi.

(5)

Rumānijas iestādes Eiropas Savienībai un starptautiskām finanšu institūcijām ir lūgušas ievērojamu finansiālu palīdzību, lai atbalstītu maksājumu bilances ilgtspējību un atjaunotu pienācīgu starptautisko valūtas rezervju apjomu.

(6)

Rumānijas maksājumu bilance ir nopietni apdraudēta, tāpēc savstarpējā palīdzība, kuru steidzamā kārtā piešķir Kopiena, ir pamatota. Turklāt, ņemot vērā jautājuma steidzamību, obligāti jāpiešķir izņēmums no sešu nedēļu laikposma, kas minēts I punkta 3. apakšpunktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

13.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/8

(1)

Padome ar lēmumu 2009/458/EK (2) ir nolēmusi piešķirt Rumānijai savstarpēju palīdzību.

(2)

Neraugoties uz cerētajiem uzlabojumiem tekošā konta bilancē, saskaņā ar Komisijas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Rumānijas iestāžu 2009. gada marta aprēķiniem līdz 2011. gada I ceturksnim Rumānijai būs vajadzīgs ārējais finansējums aptuveni EUR 20 miljardu apmērā, jo – kā liecina jaunākās norises finanšu tirgos – ir iespējama kapitāla un finanšu konta stāvokļa strauja pasliktināšanās.

(3)

Ir pamatoti, izmantojot vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 332/2002, piešķirt Rumānijai Kopienas atbalstu līdz EUR 5 miljardiem. Šī palīdzība būtu jāsniedz līdztekus SVF aizdevumam SDR 11,44 miljardu apmērā (apmēram EUR 12,95 miljardi) saskaņā ar rezerves vienošanos, ko plānots apstiprināt 2009. gada 6. maijā. Arī Pasaules banka ir piekritusi Rumānijai izsniegt aizdevumu EUR 1 miljarda apmērā, savukārt Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) sniegs papildu atbalstu – pavisam EUR 1 miljardu.

(4)

Kopienas palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Saprašanās memorandā būtu jāiekļauj konkrētie ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās ar Rumānijas iestādēm pēc apspriešanās ar EFK. Sīkāki finanšu nosacījumi aizdevuma līgumā būtu jāprecizē Komisijai.

(5)

Komisijai, organizējot vizītes un izskatot Rumānijas regulāri iesniegtos ziņojumus, būtu regulāri jāpārbauda, vai tiek ievēroti ekonomiskās politikas nosacījumi, saskaņā ar kuriem šī palīdzība piešķirta.

(6)

Visā programmas īstenošanas gaitā Komisija sniegs ieteikumus par politiku un tehnisku palīdzību konkrētās jomās.

(7)

Neskarot 27. pantu Protokolā par Eiropas centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt jebkādas finanšu kontroles vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz šādas palīdzības pārvaldību. Komisijai, tostarp Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, ir tiesības nosūtīt savus ierēdņus vai pienācīgi pilnvarotus pārstāvjus, lai veiktu tehniskas vai finanšu kontroles vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības pārvaldību.

(8)

Neatkarīgi no palīdzības programmas darbības ilguma un satvara Komisija, izmantojot esošās atbilstīgās procedūras, tostarp sadarbības un pārbaudes mehānismu, arī turpinās uzraudzīt attīstību jomās, kas nodrošina pārredzamus un efektīvus valsts izdevumus, jo īpaši tieslietu jomā un struktūrfondu īstenošanas jomā, lai veicinātu to, ka Rumānija pastiprina Kopienas palīdzības ietekmi.

(9)

Šī palīdzība būtu jāsniedz, lai atbalstītu Rumānijas maksājumu bilances ilgtspējību un lai tādējādi palīdzētu Rumānijai sekmīgi īstenot valdības ekonomikas politikas programmu,

a)

pieņemt precīzi noteiktu vidēja termiņa fiskālo programmu, kas paredzēta, lai līdz 2011. gadam samazinātu kopējo valsts deficītu līdz ne vairāk kā Līgumā paredzētajam atsauces līmenim 3 % apmērā no IKP;

b)

pieņemt un izpildīt grozīto 2009. gada budžetu (līdz 2009. gada II ceturksnim), kura mērķis ir kopējais valsts budžeta deficīts, kas nepārsniedz 5,1 % no IKP atbilstīgi EKS 95;

c)

samazināt sabiedriskā sektora algu izdevumus nominālā izteiksmē salīdzinājumā ar 2008. gadu, atliekot 2009. gadā paredzēto sabiedriskā sektora algu kopējo pieaugumu par 5 % nominālā izteiksmē (vai veicot līdzvērtīgu nodarbināto skaita samazinājumu) un samazinot nodarbinātību sabiedriskajā sektorā, tostarp aizpildot tikai vienu no septiņām atbrīvotajām amatvietām;

d)

vēl vairāk samazināt izdevumus par precēm un pakalpojumiem un par subsīdijām publiskiem uzņēmumiem;

e)

uzlabot budžeta pārvaldību, pieņemot un īstenojot saistošu vidēja termiņa fiskālo programmu, nosakot ierobežojumus budžeta grozīšanai gada gaitā, pieņemot fiskālos noteikumus un izveidojot fiskālo padomi, kas veiktu neatkarīgu un kvalificētu pārbaudi;

f)

reformēt atalgojuma sistēmu sabiedriskajā sektorā, tostarp vienādot un vienkāršot algu skalu un reformēt prēmiju sistēmu;

g)

reformēt pensiju sistēmas galvenos elementus, proti, virzīties uz pensiju indeksāciju atkarībā no patēriņa cenām, nevis algām, pakāpeniski noteikt lielāku pensionēšanās vecumu nekā pašreizējos plānos, īpaši sievietēm, un pakāpeniski attiecināt pensiju iemaksas uz tām sabiedriskā sektorā strādājošo grupām, kas pašlaik šādas iemaksas neveic;

h)

grozīt banku un likvidācijas likumus, lai varētu laikus un efektīvi reaģēt uz satricinājumiem banku nozarē. Grozījumu galvenais mērķis būs palielināt to banku administratoru pilnvaras, kam noteikts īpašs administratīvais režīms. Līdztekus banku jautājumiem būtu jāpalielina Rumānijas Valsts bankas (RVB) pilnvaras, lai tā varētu pieprasīt, ka banku nozīmīgākie akcionāri palielina akciju kapitālu un finansiāli atbalsta banku. Pastiprinās finanšu pārraudzību atbilstīgi attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Papildus tiks ieviestas konkrētākas prasības ziņošanai par likviditāti. Turklāt jāgroza depozītu garantiju aktivizēšanas procedūras, lai vienkāršotu un paātrinātu izmaksu. Saskaņā ar grozījumiem depozītu garantiju aktivizēs pēc RVB lēmuma 20 dienu laikā. Visbeidzot, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti, Rumānijas Valsts Banka ir apņēmusies paplašināt to aktīvu loku, kas ir pieņemami kā nodrošinājums. Ņemot vērā konkrētos apstākļus, tiesību aktos noteiktajam minimālajam kapitāla pietiekamības rādītājam atbilstīgā brīdī būtu jāpalielinās no 8 % līdz 10 %;

i)

veikt strukturālus reformas pasākumus jomās, kas minētas konkrētos ieteikumos Rumānijai, kuri sniegti Lisabonas stratēģijas kontekstā. Tie ietver pasākumus, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un rezultativitāti, uzlabotu valsts izdevumu kvalitāti un ES līdzekļu pienācīgu izmantošanu un intensīvāku apgūšanu, samazinātu administratīvo, fiskālo un juridisko slogu uzņēmumiem un apkarotu nedeklarētu nodarbinātību, tādējādi paplašinot nodokļu bāzi.

13.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/11

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, lai nodrošinātu augsta drošības līmeņa uzturēšanu, pakāpeniski jāievieš kopīgie drošības mērķi un kopīgās drošības metodes un gadījumos, kad tas ir nepieciešams un pieņemamā veidā sasniedzams, šie kopīgie drošības mērķi un kopīgās drošības metodes jāuzlabo.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 1. punktu Eiropas Komisijai jāpieņem kopīgās drošības metodes. Tajās cita starpā saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punktu jāparedz tas, kā tiek novērtēts drošības līmenis un kopīgo drošības mērķu sasniegšana.

(3)

Lai nodrošinātu, ka nevienā dalībvalstī nepazeminās pašreizējā dzelzceļa sistēmas drošība, jāievieš pirmais kopīgo drošības mērķu kopums. Tam jāpamatojas uz esošo mērķu un dalībvalstu dzelzceļa sistēmu pašreizējās drošības izpēti.

(4)

Turklāt, lai saglabātu esošo dzelzceļa sistēmas drošību, ir jāsaskaņo visu nacionālo dzelzceļa sistēmu drošības līmeņi pieļaujamā riska kritēriju ziņā. Ir jāuzrauga drošības līmeņu ievērošana dažādās dalībvalstīs.

(5)

Lai noteiktu pirmo kopīgo drošības mērķu kopumu saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 3. punktu, kvantitatīvi jānosaka dalībvalstu dzelzceļa sistēmu pašreizējā drošība, izmantojot nacionālās atsauces vērtības, kuras aprēķinātu un piemērotu Eiropas Dzelzceļa aģentūra (“Aģentūra”) un Komisija. Šīs nacionālās atsauces vērtības būtu jāaprēķina tikai 2009. gadā, lai izstrādātu pirmo kopīgo drošības mērķu kopumu, un 2011. gadā, lai izstrādātu otro kopīgo drošības mērķu kopumu.

(6)

Lai nodrošinātu nacionālo atsauces vērtību atbilstību un izvairītos no nevajadzīga sloga, šo lēmumu nevajadzētu attiecināt uz vieglā tipa sliežu sistēmām, funkcionāli atdalītiem tīkliem, privātpersonām piederošām dzelzceļa infrastruktūrām, kuras izmanto tikai to īpašnieks, dzelzceļu, kas ietilpst kultūras mantojumā, kā arī muzeju un tūristu dzelzceļu.

(7)

Tā kā nav pieejami saskaņoti un ticami dati par Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 4. punktā minēto dzelzceļa sistēmas daļu drošību, noskaidrots, ka šobrīd kopīgo drošības mērķu kopumu, kas izteikts kā pieļaujamā riska kritēriji atsevišķām personu kategorijām un sabiedrībai kopumā, iespējams izstrādāt tikai attiecībā uz visu dzelzceļa sistēmu, bet ne attiecībā uz atsevišķām tās daļām.

(8)

Pēc nacionālo statistikas datu par negadījumiem un ar tiem saistītajām sekām pakāpeniskas saskaņošanas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulai (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku (2) un Direktīvai 2004/49/EK, izstrādājot kopīgās drošības metodes, kas paredzētas dalībvalstu dzelzceļa sistēmu drošības uzraudzībai un pārbaudīšanai, jāņem vērā statistisko kļūdu varbūtība, kā arī tas, ka lēmumam par drošības ievērošanu dalībvalstī daļēji jāpamatojas uz vērtējumu.

(9)

Lai taisnīgi un pārredzami salīdzinātu dalībvalstu dzelzceļu drošību, dalībvalstīm jāveic savi novērtējumi, pamatojoties uz vienotu pieeju, ar kuras palīdzību tiek noteikti dzelzceļa sistēmas drošības mērķi un pierādīta šo mērķu sasniegšana.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 27. panta 1. punktu izveidotās Komitejas atzinumu,

a)

metro, tramvajiem un citām vieglā tipa sliežu sistēmām;

b)

tīkliem, kuri ir funkcionāli nodalīti no pārējās dzelzceļa sistēmas un paredzēti tikai vietējo, pilsētu vai priekšpilsētu pasažieru apkalpošanai, kā arī dzelzceļa uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus tikai šajos tīklos;

c)

privātpersonām piederošu dzelzceļa infrastruktūru, kuru izmanto tikai infrastruktūras īpašnieks saviem kravu pārvadājumiem;

d)

tādiem kultūras mantojumā ietilpstošiem transportlīdzekļiem, kas kursē nacionālajos tīklos, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts tiesību akti drošības jomā, kas paredz šādu transportlīdzekļu drošu kustību;

e)

tādiem kultūras mantojumā ietilpstošiem dzelzceļiem, kā arī muzeju un tūristu dzelzceļiem, kas darbojas savā tīklā un izmanto savas darbnīcas, transportlīdzekļus un personālu.

a)

“nacionālā atsauces vērtība” ir atsauces vērtība, kas attiecīgajai dalībvalstij norāda maksimāli pieļaujamo dzelzceļa riska kategorijas līmeni;

b)

“riska kategorija” ir viena no dzelzceļa riska kategorijām, kas specificēta Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā;

c)

“drošības pastiprināšanas plāns” ir grafiks tādu riska samazināšanas organizatorisko struktūru, pienākumu, procedūru, darbību, spēju un resursu izveidošanai, kas vajadzīgi, lai samazinātu risku vienai vai vairākām riska kategorijām;

d)

“nāves gadījumi un svērti smagi miesas bojājumi” ir mērvienība, kuru izmanto, novērtējot nopietnu negadījumu sekas, kas ietver gan nāves gadījumus, gan smagus miesas bojājumus, 1 smagu miesas bojājumu statistiski uzskatot par līdzvērtīgu 0,1 nāves gadījumam;

e)

“pārbrauktuves lietotāji” ir visas personas, kas dzelzceļa līniju šķērso pa pārbrauktuvi, izmantojot jebkāda veida transportu vai ejot kājām;

f)

“personāls” vai “darbinieki, tostarp darbuzņēmēju personāls” ir ikviena persona, kura ir nodarbināta dzelzceļa nozarē un kura negadījuma brīdī atrodas darbā, tostarp vilciena apkalpe un personas, kas apkalpo ritošo sastāvu un infrastruktūras iekārtas;

g)

“nepiederošas personas dzelzceļa teritorijā” ir jebkura persona, kas atrodas dzelzceļa teritorijā, kur uzturēšanās ir aizliegta, izņemot pārbrauktuves lietotājus;

h)

“citi (trešās personas)” ir visas personas, uz kurām neattiecas definīcijas “pasažieri”, “darbinieki, tostarp darbuzņēmēju personāls”, “pārbrauktuves lietotāji” vai “dzelzceļa teritorijai nepiederošas personas”;

i)

“risks sabiedrībai kopumā” ir kolektīvs risks visām Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 4. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajām personu kategorijām;

j)

“pasažieru vilciena kilometrs” ir mērvienība, kas līdzvērtīga pasažieru vilciena kustībai viena kilometra garumā ar nosacījumu, ka tiek ņemts vērā tikai attālums ziņotājvalsts teritorijā;

k)

“sliežu ceļa kilometrs” ir kilometros izmērīts dalībvalstu dzelzceļa tīkla garums, ņemot vērā katru sliežu ceļu dzelzceļa līnijās ar vairākiem sliežu ceļiem.

a)

“drošības varbūtējas pasliktināšanās” gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojumu, kurā paskaidroti iespējamie šādu rezultātu iemesli;

b)

“drošības iespējamas pasliktināšanās” gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojumu, kurā paskaidroti iespējamie šādu rezultātu iemesli, un nepieciešamības gadījumā iesniedz drošības pastiprināšanas plānu.

13.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/20

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 726/2004 65. pantu Eiropas Zāļu aģentūras (turpmāk – Aģentūra) valdē ir divi Komisijas pārstāvji.

(2)

No Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta norīkotā Komisijas pārstāvja un viņa aizstājēja pilnvaru termiņš beidzas 2009. gada 2. jūnijā, tāpēc Aģentūras valdē jāieceļ loceklis no Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta un aizstājējs, kas locekli aizstās viņa/viņas prombūtnē un kas balsos viņa/viņas vārdā,

a)

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors.

b)

direktors, kurš vada direktorātu, kas atbild par zāļu atļaujām, pamatojoties uz Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta darba programmu.

13.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/21

(1)

Komisija 2009. gada 28. maijā pieņēma Lēmumu 2009/420/EK, ar kuru groza Lēmumu 2006/133/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt īslaicīgus papildu pasākumus pret Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematode) izplatību tajās Portugāles teritorijās, kurās iespējama tās izplatība (2). Ar minēto lēmumu, sākot no 2009. gada 16. jūnija, Komisijas Lēmumā 2006/133/EK (3) iekļāva prasību, ka uzņēmīgiem koka iepakojuma materiāliem, kuru izcelsme ir ārpus norobežotajiem rajoniem, jāveic viena no apstiprinātajām apstrādēm, kas minētas I pielikumā FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15, un ka tiem jābūt marķētiem saskaņā ar minētā standarta II pielikumu, pirms tos pārvieto no norobežotajiem rajoniem uz citiem rajoniem dalībvalstīs un trešās valstīs, kā arī no tām norobežoto rajonu daļām, par kurām ir zināms, ka tajās sastopama priedes koksnes nematode, uz norobežoto rajonu daļām, kas noteiktas kā buferzonas.

(2)

Koka iepakojuma materiāli ir vajadzīgi daudzu dažāda veida preču transportam. Tomēr uzņēmīgu koka iepakojuma materiālu, kas apstrādāti un marķēti saskaņā ar I un II pielikumu FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15, ražošana un izmantošana līdz šim Kopienā nav izplatīta. Lai nosegtu no Portugāles uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm tirdzniecību veicošo uzņēmēju vajadzības, jo īpaši šķiet, ka īsā laikā nav iespējams nodrošināt pieeju tādiem koka iepakojuma materiāliem, kas atbilst FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15.

(3)

Lai novērstu tirdzniecības nesamērīgas pārtraukšanas risku, ir lietderīgi paredzēt atkāpi no datuma, no kura piemēro prasības, kas noteiktas Lēmumā 2006/133/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2009/420/EK, un kas attiecas uz pienākumu saskaņā ar I un II pielikumu FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15 apstrādāt un marķēt uzņēmīgus koka iepakojuma materiālus, kuru izcelsme ir ārpus norobežotajiem rajoniem, pirms tos pārvieto no Portugāles norobežotajiem rajoniem uz citiem rajoniem.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu,