“26.

Šis SFPS aizliedz dažu citu SFPS aspektu retrospektīvu piemērošanu attiecībā uz:

…

34.C

Pirmreizējais piemērotājs perspektīvi piemēro šādas 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) prasības, sākot ar pārejas datumu uz SFPS: Pirmreizējais piemērotājs perspektīvi piemēro šādas 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) prasības, sākot ar pārejas datumu uz SFPS:

Tomēr, ja pirmreizējais piemērotājs izvēlas retrospektīvi piemērot 3. SFPS (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā) iepriekš notikušai uzņēmējdarbības apvienošanai, tas piemēro arī 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) saskaņā ar šī SFPS B1. punktu.

“47.J

Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 26. un 34.C punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (grozīts 2008. gadā) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.”

“33.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

“44.B

Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) pievienots 33. punkta d) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam. Grozījumu piemēro retrospektīvi.”

“106.

Uzņēmums sniedz pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, tajā norādot:

“139.A

Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 106. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (grozīts 2008. gadā) agrākam periodam, šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam. Grozījumu piemēro retrospektīvi.”

39.

Naudas plūsmu kopumu, kas rodas, iegūstot vai zaudējot kontroli meitasuzņēmumos vai citos uzņēmējdarbības veidos, uzrāda atsevišķi un klasificē kā ieguldījumu darbību.

40.

Uzņēmums atklāj šādas kopējās summas attiecībā uz kontroles iegūšanu vai zaudēšanu meitasuzņēmumos vai citos uzņēmumos pārskata periodā:

41.

Atsevišķi uzrādot kontroles pār meitasuzņēmumiem un citiem uzņēmumiem iegūšanas vai zaudēšanas radītās naudas plūsmas kā vienotus posteņus, kā arī atsevišķi atklājot iegādāto vai atsavināto aktīvu un saistību summas, ir vieglāk nodalīt šīs naudas plūsmas no naudas plūsmām, kas rodas no citas pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības. Kontroles zaudēšanas ietekmi uz naudas plūsmu neatskaita no ietekmes, ko izraisa kontroles iegūšana.

42.

Naudas kopsummu, kas samaksāta vai saņemta kā atlīdzība par kontroles iegūšanu vai zaudēšanu pār meitasuzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem, uzrāda naudas plūsmas pārskatā, no tās atskaitot naudas un naudas ekvivalentu summas, kas iegūtas vai atsavinātas šādu darījumu, notikumu vai apstākļu izmaiņu rezultātā.”

“42.A

Naudas plūsmas, kas rodas no līdzdalības daļas izmaiņām meitasuzņēmumā, kuras neizraisa kontroles zaudēšanu pār to, klasificē kā naudas plūsmas no finansēšanas darbības.

42.B

Izmaiņas līdzdalības daļā meitasuzņēmumā, kuras neizraisa kontroles zaudēšanu, piemēram, meitasuzņēmuma pašu kapitāla instrumentu turpmāku iegādi vai pārdošanu uzskaita kā darījumus ar pašu kapitālu (sk. 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem)). Līdz ar to atbilstošās naudas plūsmas klasificē tāpat kā citus darījumus ar īpašniekiem, kas aprakstīti 17. punktā. ”

“54.

Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 39.–42. punkts un pievienots 42.A un 42.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam. Grozījumus piemēro retrospektīvi.”

48.

…

48.A

Papildus uzņēmuma ārvalstu darbības līdzdalības atsavināšanai arī šīs situācijas uzskaita kā atsavināšanu, pat ja uzņēmums saglabā līdzdalību bijušajā meitasuzņēmumā, asociētajā vai kopīgi kontrolētajā uzņēmumā:

48.B

Atsavinot meitasuzņēmumu, kas veic darbību ārvalstīs, pārtrauc atzīt valūtas kursu starpību kumulatīvo summu saistībā ar šo darbību ārvalstīs, kura attiecināta uz nekontrolējošo līdzdalību, bet to nepārklasificē kā peļņu vai zaudējumus.

48.C

Daļēji atsavinot meitasuzņēmumu, kas veic darbību ārvalstīs, uzņēmums attiecina valūtas kursu starpības kumulatīvās summas proporcionālo daļu, kas atzīta citos ienākumos, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uz nekontrolējošo līdzdalību šajā darbībā ārvalstīs. Visos citos ārvalstu darbības daļējas atsavināšanas gadījumos uzņēmums pārklasificē valūtas kursu starpības kumulatīvās summas proporcionālo daļu, kas atzīta citos ienākumos, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tikai kā peļņu vai zaudējumus.

48.D

Uzņēmumu līdzdalības ārvalstu darbībā daļēja atsavināšana ir uzņēmuma līdzdalības daļas ārvalstu darbībā samazinājums, izņemot 48.A punktā norādītos samazinājumus, ko uzskaita kā atsavināšanu.”

“60.B

Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) pievienots 48.A–48.D punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.”

“18.

Ieguldītājs pārtrauc lietot pašu kapitāla metodi, sākot ar datumu, kad tas zaudē būtisku ietekmi asociētajā uzņēmumā, un no šā datuma ieguldījumus uzskaita saskaņā ar 39. SGS, ja vien asociētais uzņēmums nekļūst par meitasuzņēmumu vai kopuzņēmumu, kā noteikts 31. SGS. Zaudējot būtisku ietekmi, ieguldītājs novērtē patiesajā vērtībā ieguldījumus, ko ieguldītājs ir paturējis bijušajā asociētajā uzņēmumā. Ieguldītājs atzīst peļņā vai zaudējumos starpību starp:

19.

Ja ieguldījums zaudē asociētā uzņēmuma statusu un to uzskaita saskaņā ar 39. SGS, tad šī ieguldījuma patieso vērtību datumā, kad tas zaudē asociētā uzņēmuma statusu, uzskata par tā patieso vērtību tā sākotnējās atzīšanas brīdī par finanšu aktīvu saskaņā ar 39. SGS.”

“19.A

Ja ieguldītājs zaudē būtisku ietekmi asociētajā uzņēmumā, ieguldītājs uzskaita visas summas, kas atzītas citos ienākumos, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, saistībā ar šo asociēto uzņēmumu atbilstoši tai pašai metodei, kāda būtu jāpiemēro, ja asociētais uzņēmums būtu tieši atsavinājis atbilstošos aktīvus vai saistības. Tādēļ, ja asociētā uzņēmuma guvums vai zaudējumi ir iepriekš atzīti citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pēc atbilstošo aktīvu vai saistību atsavināšanas būtu jāpārklasificē kā peļņa vai zaudējumi, ieguldītājs pārklasificē guvumu vai zaudējumus no pašu kapitāla par peļņu vai zaudējumiem (kā pārklasificēšanas korekciju), kad tas zaudē būtisku ietekmi asociētajā uzņēmumā. Piemēram, ja asociētajam uzņēmumam ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi un ieguldītājs zaudē būtisku ietekmi šajā asociētajā uzņēmumā, tad ieguldītājs pārklasificē ar šiem aktīviem saistīto guvumu vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti citos ienākumos, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, par peļņu vai zaudējumiem. Ja ieguldītāja līdzdalības daļa asociētajā uzņēmumā ir samazinājusies, bet ieguldījuma saņēmējs joprojām uzskatāms par asociēto uzņēmumu, ieguldītājs pārklasificē par peļņu vai zaudējumiem tikai proporcionālu daļu guvuma vai zaudējumu, kas iepriekš atzīti kā citi ienākumi, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.”

“41.B

Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 18. un 19. punkts un pievienots 19.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.”

“45.

Kad investors zaudē kopīgu kontroli uzņēmumā, tas no šī datuma uzskaita atlikušos ieguldījumus saskaņā ar 39. SGS, ja vien bijušais kopīgi kontrolētais uzņēmums nekļūst par meitasuzņēmumu vai asociēto uzņēmumu. No datuma, kad kopīgi kontrolētais uzņēmums kļūst par ieguldītāja meitasuzņēmumu, ieguldītājs uzskaita savu līdzdalību saskaņā ar 27. SGS un 3. SFPK Uzņēmējdarbības apvienošana (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā). Sākot ar datumu, kad kopīgi kontrolēts uzņēmums kļūst par ieguldītāja asociēto uzņēmumu, ieguldītājs uzskaita savu līdzdalību saskaņā ar 28. SGS. Zaudējot kopīgu kontroli, ieguldītājs novērtē patiesajā vērtībā ieguldījumus, ko ieguldītājs ir paturējis bijušajā kopīgi kontrolētajā uzņēmumā. Ieguldītājs atzīst peļņā vai zaudējumos starpību starp:

“45.A

Ja ieguldījums zaudē kopīgi kontrolēta uzņēmuma statusu un to uzskaita saskaņā ar 39. SGS, tad šī ieguldījuma patieso vērtību datumā, kad tas zaudē kopīgi kontrolēta uzņēmuma statusu, uzskata par tā patieso vērtību tā sākotnējās atzīšanas brīdī par finanšu aktīvu saskaņā ar 39. SGS.

45.B

Ja ieguldītājs zaudē kopīgu kontroli uzņēmumā, ieguldītājs uzskaita visas summas, kas atzītas citos ienākumos, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, saistībā ar šo uzņēmumu atbilstoši tai pašai metodei, kāda būtu jāpiemēro, ja kopīgi kontrolētais uzņēmums būtu tieši atsavinājis atbilstošos aktīvus vai saistības. Tādēļ, ja guvums vai zaudējumi ir iepriekš atzīti citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pēc atbilstošo aktīvu vai saistību atsavināšanas būtu jāpārklasificē kā peļņa vai zaudējumi, tad ieguldītājs pārklasificē guvumu vai zaudējumus no pašu kapitāla par peļņu vai zaudējumiem (kā pārklasificēšanas korekciju), kad ieguldītājs zaudē kopīgu kontroli šajā uzņēmumā. Piemēram, ja kopīgi kontrolētajam uzņēmumam ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi un ieguldītājs zaudē kopīgu kontroli pār šo uzņēmumu, tad ieguldītājs pārklasificē ar šiem aktīviem saistīto guvumu vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti citos ienākumos, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, par peļņu vai zaudējumiem. Ja ieguldītāja līdzdalības daļa kopīgi kontrolētajā uzņēmumā ir samazinājusies, bet ieguldījuma saņēmējs joprojām uzskatāms par kopīgi kontrolētu uzņēmumu, ieguldītājs pārklasificē par peļņu vai zaudējumiem tikai proporcionālu daļu guvuma vai zaudējumu, kas iepriekš atzīti kā citi ienākumi, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.”

“58.A

Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 45. punkts un pievienots 45.A un 45.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.”

“102.

… Guvumu vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta saistībā ar efektīvo riska ierobežošanas daļu, kas atzīta citos ienākumos, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no pašu kapitāla pārklasificē par peļņu vai zaudējumiem, veicot pārklasificēšanas korekciju (skatiet 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) saskaņā ar 21. SGS 48.–49. punktu, atsavinot vai daļēji atsavinot darbību ārvalstīs.”

“103.E

Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 102. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.”

“4

It sevišķi tas nozīmē, ka:

a)

ir nošķirams, t. i., to var nošķirt vai atdalīt no uzņēmuma un pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt vai nu individuāli, vai arī kopā ar attiecīgu līgumu, identificējamu aktīvu vai saistībām, neskatoties uz to, vai uzņēmums plāno tā rīkoties; vai arī

b)

radies no līgumiskām vai citām juridiskām tiesībām, neskatoties uz to, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no uzņēmuma vai no citām tiesībām un pienākumiem.

a)

nododot naudu, naudas ekvivalentus vai citus aktīvus (arī neto aktīvus, kas veido uzņēmējdarbību);

b)

uzņemoties saistības;

c)

emitējot līdzdalību pašu kapitālā;

d)

nodrošinot vairāk nekā vienu atlīdzības veidu; vai

e)

nenododot atlīdzību, piemēram, tikai noslēdzot līgumu (sk. 43. punktu).

a)

viena vai vairākas uzņēmējdarbības kļūst par pircēja meitasuzņēmumiem vai vienas vai vairāku uzņēmējdarbību neto aktīvus juridiski apvieno, iekļaujot tos pircējā;

b)

viens no apvienošanā iekļautajiem uzņēmumiem nodod savus neto aktīvus vai tā īpašnieki nodod savu līdzdalību pašu kapitālā kādam citam apvienošanā iekļautam uzņēmumam vai tā īpašniekiem;

c)

visi apvienošanā iekļautie uzņēmumi nodod savus neto aktīvus vai šo uzņēmumu īpašnieki nodod savu līdzdalību pašu kapitālā jaunizveidotam uzņēmumam (dažkārt to sauc par sapulcēšanas vai salikšanas darījumu); vai

d)

īpašnieku grupa kādā no apvienotās uzņēmējdarbības uzņēmumiem iegūst kontroli pār apvienoto uzņēmumu.

a)

vai šis kopums ir sācis īstenot galvenās plānotās darbības;

b)

vai tam ir darbinieki, intelektuālais īpašums un citi izejmateriāli un procesi, ko var pielietot saistībā ar šiem izejmateriāliem;

c)

vai tas cenšas īstenot plānu ražot produkciju; un

d)

vai tas spēs piekļūt klientiem, kas iegādāsies šo produkciju.

a)

relatīvās balsstiesības apvienotajā uzņēmumā pēc uzņēmējdarbības apvienošanas – pircējs parasti ir tas no apvienotajiem uzņēmumiem, kura īpašnieki kā grupa patur vai iegūst lielāko balsstiesību daļu apvienotajā uzņēmumā. Nosakot, kura īpašnieku grupa patur vai saņem balsstiesību lielāko daļu, uzņēmums izvērtē, vai nepastāv neparastas vai īpašas balsošanas vienošanās un iespēju līgumi, garantijas līgumi vai konvertējami vērtspapīri.

b)

lielas mazākuma balsošanas līdzdalības pastāvēšana apvienotajā uzņēmumā, ja nevienam citam īpašniekam vai organizētai īpašnieku grupai nav būtiskas balsošanas līdzdalības – pircējs parasti ir tas apvienošanā iesaistītais uzņēmums, kura viens īpašnieks vai vairāku īpašnieku organizēta grupa tur lielāko mazākuma balsošanas līdzdalību apvienotajā uzņēmumā.

c)

apvienotā uzņēmuma vadības institūcijas sastāvs – pircējs parasti ir tas apvienošanā iesaistītais uzņēmums, kura īpašnieki var ievēlēt vai iecelt, vai atcelt lielāko daļu apvienotā uzņēmuma vadības institūcijas locekļu.

d)

apvienotā uzņēmuma augstākās vadības sastāvs – pircējs parasti ir tas apvienošanā iesaistītais uzņēmums, kura (bijušie) vadošie darbinieki dominē apvienotā uzņēmuma vadībā.

e)

līdzdalības pašu kapitālā apmaiņas noteikumi – pircējs parasti ir tas apvienošanā iesaistītais uzņēmums, kas maksā uzcenojumu par līdzdalības apvienošanā iesaistītā uzņēmuma vai uzņēmumu pašu kapitālā patieso vērtību pirms apvienošanās.

a)

publiskais uzņēmums uzskaites mērķiem ir iegādātais uzņēmums (uzskaites iegādātais uzņēmums); un

b)

privātais uzņēmums uzskaites mērķiem ir pircējs (uzskaites pircējs).

a)

juridiskā meitasuzņēmuma (uzskaites pircēja) aktīvus un saistības, kas atzīti un novērtēti atbilstoši to uzskaites vērtībām pirms apvienošanas;

b)

juridiskā mātesuzņēmuma (uzskaites pircēja) aktīvus un saistības, kas atzītas un novērtētas atbilstoši šim SFPS;

c)

juridiskā meitasuzņēmuma (uzskaites pircēja) nesadalīto peļņu un citus pašu kapitāla atlikumus pirms uzņēmējdarbības apvienošanas;

d)

summu, kas konsolidētajos finanšu pārskatos atzīta kā emitētā līdzdalība pašu kapitālā un noteikta, pieskaitot emitēto līdzdalību juridiskā meitasuzņēmuma (uzskaites pircēja) pašu kapitālā tieši pirms uzņēmējdarbības apvienošanas juridiskā mātesuzņēmuma (uzskaites iegādātā uzņēmuma) patiesajai vērtībai, kas noteikta saskaņā ar šo SFPS. Tomēr pašu kapitāla struktūra (t. i., emitētās līdzdalības pašu kapitālā instrumentu skaits un veids) atspoguļo juridiskā mātesuzņēmuma (uzskaites iegādātā uzņēmuma) pašu kapitāla struktūru, arī līdzdalību juridiskā mātesuzņēmuma pašu kapitālā, kas emitēta apvienošanās rezultātā. Līdz ar to juridiskā meitasuzņēmuma (uzskaites pircēja) pašu kapitāla struktūru pārrēķina, izmantojot iegādes līgumā noteikto apmaiņas koeficientu, lai noteiktu apvērstajā iegādē emitēto juridiskā mātesuzņēmuma (uzskaites iegādātā uzņēmuma) akciju skaitu.

e)

nekontrolējošās līdzdalības proporcionālo daļu juridiskā meitasuzņēmuma (uzskaites pircēja) nesadalītās peļņas un citu pašu kapitāla atlikumu uzskaites vērtībās pirms apvienošanās, kā norādīts B23. un B24. punktā.

a)

apgrozībā esošo parasto akciju skaitu no perioda sākuma līdz iegādes datumam aprēķina, pamatojoties uz šajā periodā apgrozībā esošo juridiskā iegādātā uzņēmuma (uzskaites pircēja) parasto akciju vidējo svērto skaitu, kas reizināts ar apvienošanās līgumā noteikto apmaiņas koeficientu; un

b)

apgrozībā esošo parasto akciju skaits no iegādes datuma līdz šī perioda beigām ir juridiskā pircēja (uzskaites iegādātā uzņēmuma) faktiskais šajā periodā apgrozībā esošo parasto akciju skaits.

a)

juridiskā iegādātā uzņēmuma peļņu vai zaudējumus, kas katrā no šiem periodiem attiecināmi uz parastajiem akcionāriem, ar

b)

juridiskā iegādātā uzņēmuma vēsturisko apgrozībā esošo parasto akciju vidējo svērto skaitu, kas reizināts ar iegādes līgumā noteikto apmaiņas koeficientu.

a)

iegādātais uzņēmums nomā ražošanas telpas atbilstoši operatīvās nomas līgumam, kura noteikumi salīdzinājumā ar tirgus noteikumiem vērtējami kā labvēlīgi. Nomas noteikumi skaidri nosaka, ka nomas nodošana (pārdošanas vai apakšnomas veidā) ir aizliegta. Summa, par kādu nomas noteikumi ir labvēlīgi salīdzinājumā ar pašreizējo tirgus darījumu noteikumiem ar tādiem pašiem vai līdzīgiem darījuma priekšmetiem, ir nemateriāls aktīvs, kas atbilst līguma juridiskajam kritērijam par atzīšanu atsevišķi no nemateriālās vērtības, lai gan pircējs šo nomas līgumu nevar pārdot vai kā citādi nodot.

b)

pircējam pieder atomelektrostacija, kuras darbību tas pārvalda. Atomelektrostacijas darbības atļauja ir nemateriāls aktīvs, kas atbilst līguma juridiskajam kritērijam par atzīšanu atsevišķi no nemateriālās vērtības, pat ja pircējs nevar pārdot vai nodot to atsevišķi no iegādātās atomelektrostacijas. Pircējs var finanšu pārskatos atzīt darbības atļaujas patieso vērtību un atomelektrostacijas patieso vērtību kā vienu aktīvu, ja šo aktīvu lietderīgas lietošanas laiks ir līdzīgs.

c)

iegādātajam uzņēmumam pieder tehnoloģiju patents. Tas ir licencējis šo patentu citiem uzņēmumiem ekskluzīvai lietošanai ārpus vietējā tirgus, apmaiņā saņemot noteiktu procentuālu daļu no ārvalstīs gūstamajiem ieņēmumiem. Gan tehnoloģiju patents, gan ar to saistītais licences līgums atbilst līguma juridiskajam kritērijam par atzīšanu atsevišķi no nemateriālās vērtības, pat ja patenta un ar to saistītās licences atsevišķa pārdošana vai maiņa nebūtu lietderīga.

a)

Tirgus dalībnieki apmainās ar noguldījumu saistībām un ar tām saistītajiem noguldītāju bāzes nemateriālajiem aktīviem pārbaudāmos apmaiņas darījumos. Tādēļ pircējam jāatzīst noguldītāju bāzes nemateriālais aktīvs atsevišķi no nemateriālās vērtības.

b)

Iegādātajam uzņēmumam pieder reģistrēta preču zīme un dokumentētas, bet nepatentētas tehniskās zināšanas, kas tiek izmantotas ar preču zīmi aizsargātās produkcijas ražošanai. Lai nodotu īpašumtiesības uz preču zīmi, īpašniekam ir jānodod arī viss pārējais, kas jaunajam īpašniekam nepieciešams, lai varētu piedāvāt tādu produktu vai pakalpojumu, kas neatšķiras no bijušā īpašnieka piedāvātā. Tā kā nepatentētās tehniskās zināšanas ir jānošķir no iegādātā vai apvienotā uzņēmuma un jāpārdod, ja pārdod ar tām saistīto preču zīmi, tās atbilst nošķiramības kritērijam.

a)

Darījuma noslēgšanas iemesli – saprotot iemeslus, kādēļ apvienošanās darījuma puses (pircējs un iegādātais uzņēmums, kā arī to īpašnieki, valdes locekļi un vadītāji – un to pilnvarotās personas) ir noslēgušas konkrēto darījumu vai vienošanos, var gūt ieskatu, vai darījums ir nodotās atlīdzības un iegūto aktīvu vai pārņemto saistību daļa. Piemēram, ja darījums ir noorganizēts galvenokārt pircēja vai apvienotā uzņēmuma labā nevis galvenokārt iegādātā uzņēmuma vai tā bijušo īpašnieku labā, kam uzņēmums piederēja pirms apvienošanās, tad samaksātā darījuma cenas daļa (un atbilstošie aktīvi vai saistības), visticamāk, neietilpst iegādātā uzņēmuma apmaiņas darījumā. Tādēļ pircējs uzskaitītu šo daļu atsevišķi no uzņēmējdarbības apvienošanas darījuma.

b)

Kas uzsāka darījumu – saprotot, kas uzsāka darījumu, var gūt ieskatu, vai darījums ir iegādātā uzņēmuma apmaiņas darījuma daļa. Piemēram, darījums vai cits notikums, ko ir uzsācis pircējs, iespējams, ir noslēgts, lai nākotnē nodrošinātu saimnieciskos labumus pircējam vai apvienotajam uzņēmumam, bet iegādātais uzņēmums vai tā bijušie īpašnieki, kam uzņēmums piederēja pirms apvienošanās, saņemtu maz saimniecisko labumu vai nesaņemtu tos nemaz. No otras puses, darījums vai vienošanās, ko ir uzsācis iegādātais uzņēmums vai tā bijušie īpašnieki, visticamāk, nav noslēgti pircēja vai apvienotā uzņēmuma labā un ir uzņēmējdarbības apvienošanas darījuma daļa.

c)

Darījuma laiks – arī darījuma laiks var sniegt ieskatu, vai darījums ir iegādātā uzņēmuma apmaiņas darījuma daļa. Piemēram, darījums starp pircēju un iegādāto uzņēmumu, kas notiek vienlaikus ar pārrunām par uzņēmējdarbības apvienošanas noteikumiem, iespējams, ir noslēgts, paredzot, ka uzņēmējdarbības apvienošana nākotnē nodrošinās saimnieciskos labumus pircējam vai apvienotajam uzņēmumam. Ja tā, iegādātais uzņēmums vai tā bijušie īpašnieki, kam uzņēmums piederēja pirms uzņēmējdarbības apvienošanas, visticamāk, no darījuma gūs maz labuma vai no tā negūs labumu, izņemot priekšrocības, ko tas saņems kā apvienotā uzņēmuma daļa.

a)

iepriekšējās attiecībās, kas nav līgumiskas, (piemēram, tiesas prāvā) patiesā vērtība;

b)

iepriekšējās līgumattiecībās mazākā vērtība no i) un ii):

Ja ii) ir mazāks nekā i), starpību ietver uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaitē.

a)

Darba attiecību turpināšana – ja noteikumi paredz, ka pārdodošie akcionāri kļūst par vadošiem darbiniekiem, iespējams, tas norāda uz vienošanos par iespējamu atlīdzību. Atbilstošie darba attiecību turpināšanas noteikumi var būt ietverti darba līgumā, iegādes līgumā vai kādā citā dokumentā. Vienošanās par iespējamu atlīdzību, kas paredz, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā saņēmējs zaudē tiesības uz maksājumiem, ir atalgojums par darbu, kas veikts pēc apvienošanas. Ja vienošanās paredz, ka darba attiecību izbeigšana neietekmē iespējamos maksājumus, iespējams, tas nozīmē, ka iespējamie maksājumi ir papildu atlīdzība nevis atalgojums.

b)

Darba attiecību ilgums – ja paredzēto darba attiecību periods sakrīt ar iespējamo maksājumu periodu vai ir par to ilgāks, iespējams, tas norāda, ka iespējamie maksājumi pēc būtības ir atalgojums.

c)

Atalgojuma līmenis – apstāklis, ka darbinieku atalgojums, kas nav iespējamie maksājumi, salīdzinājumā ar citu vadošo darbinieku atalgojumu apvienotajā uzņēmumā ir pieņemamā līmenī, var norādīt, ka iespējamie maksājumi ir papildu atlīdzība nevis atalgojums.

d)

Papildu maksājumi darbiniekiem – ja pārdodošie akcionāri, kas nekļūst par darbiniekiem, saņem mazākus iespējamos maksājumus par akciju nekā pārdodošie darbinieki, kas kļūst par apvienotā uzņēmuma darbiniekiem, iespējams, šis fakts norāda, ka iespējamo papildu maksājumu summa pārdodošajiem akcionāriem, kas kļūst par darbiniekiem, ir atalgojums.

e)

Piederošo akciju skaits – salīdzinošais akciju skaits, kas pieder pārdodošajiem akcionāriem, kuri turpina strādāt kā vadoši darbinieki, iespējams, norāda uz iespējamās atlīdzības vienošanās būtību. Piemēram, ja pārdodošie akcionāri, kuriem būtībā piederēja visas iegādātā uzņēmuma akcijas, turpina strādāt kā vadoši darbinieki, šis fakts var norādīt, ka vienošanās pēc būtības ir vienošanās par peļņas sadali, kuras mērķis ir nodrošināt atalgojumu par darbu pēc apvienošanas. Savukārt, ja pārdodošajiem akcionāriem, kas turpina strādāt kā vadoši darbinieki, ir piederējis tikai neliels iegādātā uzņēmuma akciju skaits un visi pārdodošie akcionāri saņem vienādu iespējamās atlīdzības summu par akciju, iespējams, tas norāda, ka iespējamie maksājumi ir papildu atlīdzība. Jāņem vērā arī līdzdalības daļa, kas pirms iegādes atradās ar pārdodošajiem akcionāriem, kas turpina strādāt kā vadoši darbinieki, saistītu pušu, piemēram, ģimenes locekļu, īpašumā.

f)

Saikne ar vērtējumu – ja iegādes datumā nodotā sākotnējā atlīdzība pamatojas uz iegādātā uzņēmuma novērtējumā noteiktā vērtību diapazona apakšējo daļu un iespējamās atlīdzības formula ir saistīta ar šo novērtēšanas pieeju, šis fakts var norādīt, ka iespējamie maksājumi ir papildu atlīdzība. Savukārt, ja iespējamo maksājumu formula atbilst iepriekšējām vienošanām par peļņas sadali, šis fakts var norādīt, ka vienošanās būtība ir atalgojuma nodrošināšana.

g)

Atlīdzības noteikšanas formula – novērtējot vienošanās būtību, var noderēt iespējamo maksājumu noteikšanai izmantotā formula. Piemēram, ja iespējamā maksājuma summu nosaka, pamatojoties uz vairākiem peļņas rādītājiem, tas var norādīt, ka šis pienākums ir iespējamā atlīdzība uzņēmējdarbības apvienošanā un ka šī formula ir paredzēta iegādātā uzņēmuma patiesās vērtības noteikšanai vai pārbaudīšanai. Savukārt, ja iespējamais maksājums ir noteikta procentuāla ieņēmumu daļa, tas var nozīmēt, ka šis pienākums pret darbiniekiem ir vienošanās par peļņas sadali, lai atalgotu darbiniekus par veikto darbu.

h)

Citi līgumi un jautājumi – citu ar pārdodošajiem akcionāriem noslēgto līgumu noteikumi (piemēram, nekonkurēšanas līgumi, izpildāmi līgumi, konsultāciju līgumi un īpašuma nomas līgumi) un noteikumi par iespējamo maksājumu aplikšanu ar nodokļiem var norādīt, ka iespējamie maksājumi ir attiecināmi uz ko citu, nevis uz atlīdzību iegādātajam uzņēmumam. Piemēram, saistībā ar iegādi pircējs ar ievērojamu pārdodošo akcionāru var noslēgt līgumu par īpašuma nomu. Ja nomas līgumā norādītie nomas maksājumi ir būtiski zemāki par tirgus cenu, daži vai visi no iespējamiem maksājumiem iznomātājam (pārdodošajam akcionāram), kas jāveic saskaņā ar atsevišķu vienošanos par iespējamiem maksājumiem, iespējams, pēc būtības ir maksājumi par iznomātā īpašuma lietošanu, kuri pircējam finanšu pārskatos, kas sastādīti pēc apvienošanas, jāatzīst atsevišķi. Savukārt, ja nomas līgumā ir norādīti nomas maksājumi par iznomāto īpašumu, kas atbilst tirgus noteikumiem, vienošanās par iespējamiem maksājumiem pārdodošajam akcionāram var būt iespējama atlīdzība uzņēmējdarbības apvienošanā.

a)

iegādes līguma noteikumi;

b)

iegādātā uzņēmuma piešķirto maksājumu ar akcijām noteikumi; vai

c)

piemērojamie tiesību akti vai noteikumi.

a)

38. SGS reglamentē uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātu identificējamu nemateriālu aktīvu uzskaiti. Pircējs novērtē nemateriālo vērtību atbilstoši iegādes datumā atzītajai summai, atskaitot no tās uzkrātos vērtības samazināšanās zaudējumus. Vērtības samazināšanās zaudējumu uzskaiti reglamentē 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās.

b)

4. SFPS Apdrošināšanas līgumi sniegti norādījumi par uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāta apdrošināšanas līguma turpmāku uzskaiti.

c)

12. SGS reglamentē arī uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāto atliktā nodokļa aktīvu (arī neatzītu atliktā nodokļa aktīvu) un saistību turpmāku uzskaiti.

d)

2. SFPS sniegti norādījumi par tādas pircēja piešķirto aizvietojošo maksājumu ar akcijām daļas turpmāku uzskaiti, kas attiecināma uz darbinieku darbu nākotnē.

e)

27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) sniedz norādījumus par mātesuzņēmuma līdzdalības daļas meitasuzņēmumā izmaiņu uzskaiti pēc kontroles iegūšanas.

a)

iegādātā uzņēmuma nosaukums un apraksts;

b)

iegādes datums;

c)

iegādātās balsstiesīgās līdzdalības pašu kapitālā procentuālā daļa;

d)

uzņēmējdarbības apvienošanas galvenie iemesli un apraksts, kā pircējs ir ieguvis kontroli pār iegādāto uzņēmumu;

e)

kvalitatīvs apraksts, kurā minēti tie faktori, no kuriem sastāv atzītā nemateriālā vērtība, piemēram, prognozējamā sinerģija no iegādātā uzņēmuma un pircēja pamatdarbības apvienošanas, nemateriālie aktīvi, kas neatbilst atsevišķas atzīšanas kritērijiem, vai citi faktori;

f)

kopējās nodotās atlīdzības patiesā vērtība iegādes datumā un katras atlīdzības grupas patiesā vērtība iegādes datumā, piemēram:

g)

par iespējamas atlīdzības vienošanos un zaudējamu atlīdzināšanas aktīviem:

h)

par iegādātajiem debitoru parādiem:

Šo informāciju atklāj pēc galvenajām debitoru parādu grupām, piemēram, aizdevumiem, tiešās finanšu nomas un jebkuras citas debitoru parādu grupas;

i)

katras galvenās iegādāto aktīvu un pārņemto saistību grupas atzītās vērtības iegādes datumā;

j)

par katru iespējamo saistību veidu, kas atzītas saskaņā ar 23. punktu, 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi 85. punktā noteiktā informācija. Ja iespējamās saistības nav atzītas, jo to patieso vērtību nevar ticami novērtēt, pircējs atklāj:

k)

prognozējamā nemateriālās vērtības kopsumma, kas būs atskaitāma nodokļa aprēķina vajadzībām;

l)

par darījumiem, ko atzīst atsevišķi no aktīvu iegādes un saistību uzņemšanās uzņēmējdarbības apvienošanas gaitā saskaņā ar 51. punktu:

m)

atklājot l) apakšpunktā noteikto informāciju par atsevišķi atzītiem darījumiem, norāda ar iegādi saistīto izmaksu summu un atsevišķi tādu šo izmaksu summu, kas atzīta kā izdevumi, un peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu pārskata posteni vai posteņus, kuros šie izdevumi ir atzīti. Atklāj arī tādu emitēšanas izmaksu summu, kas nav atzīti par izdevumiem, un to atzīšanas veidu;

n)

par darījumu, kas noslēgts savstarpējas vienošanās ceļā (skatiet 34.-36. punktu):

o)

par katru uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumu, kur iegādes datumā pircēja turējumā atrodas mazāk nekā 100 procenti līdzdalības iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā:

p)

par pakāpeniski veiktu uzņēmējdarbības apvienošanu:

q)

šāda informācija:

Ja šajā apakšpunktā norādītās informācijas atklāšana ir neiespējama, pircējs to atklāj un paskaidro, kādēļ atklāšana ir neiespējama. Šajā SFPS termins “neiespējams” lietots tādā pašā nozīmē kā 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas.

a)

ja uzņēmējdarbības apvienošanas sākotnējā uzskaite ir nepilnīga (skatiet 45. punktu) attiecībā uz konkrētiem aktīviem, saistībām, nokontrolējošu līdzdalību vai atlīdzības posteņiem un tādējādi finanšu pārskatos atzītās summas attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanu ir noteiktas tikai aptuveni:

b)

par katru pārskata periodu pēc iegādes datuma, līdz uzņēmums izmanto iespējamas atlīdzības aktīvu, pārdod to vai kā citādi zaudē uz to tiesības vai līdz uzņēmums nokārto iespējamas atlīdzības saistības, vai šīs saistības tiek anulētas vai zaudē spēku:

c)

par uzņēmējdarbības apvienošanā atzītajām iespējamām saistībām pircējs atklāj 37. SGS 84. un 85. punktā noteikto informāciju par katru uzkrājumu grupu;

d)

nemateriālās vērtības uzskaites summas saskaņošana pārskata perioda sākumā un beigās, atsevišķi norādot:

e)

jebkura tāda pārskata periodā atzīta guvuma vai zaudējuma summa un apraksts, kas gan:

a)

Klasifikācija – uzņēmums iepriekšējo uzņēmējdarbības apvienošanu arī turpmāk klasificē saskaņā ar uzņēmuma iepriekšējām grāmatvedības politikām šādām apvienošanām.

b)

Iepriekš atzītā nemateriālā vērtība – pirmā gada perioda sākumā, kurā piemēro šo SFPS, no iepriekšējas uzņēmējdarbības apvienošanas izrietošā nemateriālās vērtības uzskaites summa ir tās uzskaites summa šajā datumā saskaņā ar uzņēmuma iepriekšējām grāmatvedības politikām. Nosakot šo summu, uzņēmums izslēdz šīs nemateriālās vērtības uzkrāto amortizāciju un atbilstošo nemateriālās vērtības samazinājumu. Nemateriālās vērtības uzskaites summai citas korekcijas neveic.

c)

Nemateriālā vērtība, kas iepriekš atzīta kā atskaitījums no pašu kapitāla – iespējams, uzņēmuma iepriekšējo grāmatvedības politiku rezultātā no iepriekšējās uzņēmējdarbības apvienošanas izrietošā nemateriālā vērtība atzīta kā atskaitījums no pašu kapitāla. Šajā gadījumā pirmā pārskata perioda sākumā, kurā piemēro šo SFPS, uzņēmums neatzīst šo nemateriālo vērtību kā aktīvu. Turklāt uzņēmums neatzīst peļņā vai zaudējumos nevienu šīs nemateriālās vērtības daļu, kad tas atsavina visu, ar šo nemateriālo vērtību saistīto uzņēmējdarbību vai tās daļu vai kad naudu ienesošai vienībai, ar kuru šī nemateriālā vērtība ir saistīta, samazinās vērtība.

d)

Nemateriālās vērtības turpmāka uzskaite – no pirmā gada perioda sākuma, kurā piemēro šo SFPS, uzņēmums pārtrauc no iepriekšējas uzņēmējdarbības apvienošanas izrietošās nemateriālās vērtības amortizēšanu un saskaņā ar 36. SGS novērtē, vai nav samazinājusies nemateriālā vērtība.

e)

Iepriekš atzīta negatīva nemateriālā vērtība – iespējams, uzņēmums, kas ir uzskaitījis iepriekšēju uzņēmējdarbības apvienošanu, piemērojot iegādes metodi, ir atzinis atlikto kredītu par līdzdalības iegādātā uzņēmuma identificējamo aktīvu un saistību neto patiesajā vērtībā pārsniegumu pār šīs līdzdalības izmaksām (to dažkārt sauc par negatīvu nemateriālo vērtību). Šādā gadījumā uzņēmums pārtrauc šī atliktā kredīta uzskaites vērtības atzīšanu pirmā gada perioda sākumā, kurā piemēro šo SFPS, veicot atbilstošu korekciju nesadalītās peļņas sākuma atlikumā šajā datumā.

“14.

Daži turpmākie atbrīvojumi attiecas uz patieso vērtību. Nosakot patiesās vērtības saskaņā ar šo SFPS, uzņēmums piemēro A pielikumā ietverto patiesās vērtības definīciju un konkrētākus norādījumus citos SFPS par attiecīgā aktīva vai saistību patieso vērtību noteikšanu. Šīs patiesās vērtības atspoguļo apstākļus, kas bija spēkā datumā, par kuru tās tika noteiktas.”

“47.I

Ar 3. SFPS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 14. un B1. punkts, B2. punkta f) un g) apakšpunkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.”

“B1.

Pirmreizējs piemērotājs var izvēlēties retrospektīvi nepiemērot 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana iepriekšējai uzņēmējdarbības apvienošanai (uzņēmējdarbības apvienošana, kas notika pirms datuma, kad notika pāreja uz SFPS). Tomēr, ja pirmreizējs piemērotājs pārrēķina uzņēmējdarbības apvienošanu, lai tā atbilstu 3. SFPS, tas pārrēķina visas vēlāk notikušās uzņēmējdarbības apvienošanas un piemēro arī 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) no šī paša datuma. Piemēram, ja pirmreizējs piemērotājs izvēlas pārrēķināt uzņēmējdarbības apvienošanu, kas notikusi 20X6. gada 30. jūnijā, tas pārrēķina arī visus uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumus, kas notikuši no 20X6. gada 30. jūnija līdz pārejas datumam uz SFPS, un piemēro arī 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) no 20X6. gada 30. jūnija.

B2.f)

Ja iepriekšējā uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts aktīvs vai pārņemtas saistības nebija atzītas atbilstoši iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā aktīvam vai saistībām nenorāda domātās izmaksas nulles vērtībā. Tā vietā pircējs atzīst un novērtē aktīvu vai saistības savā konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā pēc metodes, kas saskaņā ar SFPS būtu jāizmanto iegādātā uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā. Piemēram, ja pircējs saskaņā ar saviem iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem nav kapitalizējis iepriekšējā uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātu finanšu nomu, tas kapitalizē šo nomu savos konsolidētajos finanšu pārskatos, kā tas saskaņā ar 17. SGS Noma būtu jādara iegādātajam uzņēmumam savā atbilstoši SFPS sagatavotajā finanšu stāvokļa pārskatā. Tāpat, ja pircējs saskaņā ar saviem iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem nav atzinis iespējamās saistības, kas datumā, kad notiek pāreja uz SFPS, joprojām pastāv, pircējs atzīst šīs iespējamās saistības šajā datumā, ja vien 37. SGS neaizliedz to atzīšanu iegādātā uzņēmuma finanšu pārskatos. Un otrādi – …

B2.g)

nemateriālās vērtības uzskaites vērtība saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā ir tās uzskaites vērtība saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem pārejas datumā uz SFPS pēc šādām divām korekcijām:

“5.

Kā atzīmēts 2. punktā, šis SFPS … Tāpat arī vienošanās veikt maksājumus ar akcijām atcelšanu, aizstāšanu vai citas izmaiņas, ko veic uzņēmējdarbības apvienošanas vai citas pašu kapitāla pārstrukturēšanas rezultātā, uzskaita saskaņā ar šo SFPS. 3. SFPS sniegti norādījumi, kā noteikt, vai uzņēmējdarbības apvienošanā emitēti pašu kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par atlīdzību, kas nodota apmaiņā pret kontroli iegādātajā uzņēmumā (un tādēļ ietilpst 3. SFPS darbības jomā),vai tiek maksāti par darba attiecību turpināšanu, ko atzīst pēcapvienošanas periodā (un tādēļ ietilpst šā SFPS darbības jomā).”

“61.

Ar 3. SFPS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 5. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.”

“44.B

Ar 3. SFPS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) ir dzēsts 3. punkta c) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.”

“18.

Pagaidu starpības rodas arī tad, kad:

19.

Ar dažiem izņēmumiem uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības atzīst atbilstoši to patiesajai vērtībai iegādes datumā. Pagaidu starpības …

21.

No uzņēmējdarbības apvienošanas izrietošo nemateriālo vērtību novērtē kā a) pārsniegumu pār b):

Daudzas nodokļu administrācijas …

21.A

Turpmākus atliktā nodokļa saistību samazinājumus, kas netiek atzīti, jo tie izriet no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas, uzskata par izrietošiem no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas un tādēļ neatzīst saskaņā ar 15. punkta a) apakšpunktu. Piemēram, ja uzņēmējdarbības apvienošanā uzņēmums atzīst nemateriālo vērtību 100 NV apmērā, kuras nodokļu bāze ir nulle, 15. punkta a) apakšpunkts aizliedz uzņēmumam atzīt rezultātā iegūtās atliktā nodokļa saistības. Ja pēc tam uzņēmums attiecībā uz šo nemateriālo vērtību atzīst vērtības samazinājumu 20 NV apmērā, ar nemateriālo vērtību saistītās ar nodokli apliekamās pagaidu starpības summa tiek samazināta no 100 NV līdz 80 NV, atbilstoši samazinoties neatzītā atliktā nodokļa saistību vērtībai. Šo neatzīto atliktā nodokļa saistību vērtības samazinājumu arī uzskata par saistītu ar nemateriālās vērtības sākotnējo atzīšanu, un tādēļ to nedrīkst atzīt saskaņā ar 15. punkta a) apakšpunktu.

21.B

Atliktā nodokļa saistības, kas izriet no ar nodokli apliekamajām pagaidu starpībām, kas ir saistītas ar nemateriālo vērtību, tomēr atzīst, ciktāl tās neizriet no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas. Piemēram, ja uzņēmējdarbības apvienošanā uzņēmums atzīst nemateriālo vērtību 100 NV apmērā, kas nodokļu vajadzībām ir atskaitāma atbilstoši likmei 20 procenti gadā, sākot ar iegādes gadu, nemateriālās vērtības nodokļu bāze sākotnējās atzīšanas brīdī ir 100 NV un iegādes gada beigās 80 NV. Ja nemateriālās vērtības uzskaites vērtība iegādes gada beigās nav mainījusies un ir 100 NV, ar nodokli apliekamā pagaidu starpība 20 NV veidojas šī gada beigās. Tā kā …

22.

Pagaidu starpība var rasties, veicot aktīva vai saistību sākotnējo atzīšanu, piemēram, ja visas aktīva izmaksas vai to daļa nebūs atskaitāma nodokļa aprēķina vajadzībām. Šīs pagaidu starpības grāmatvedības metode ir atkarīga no tā darījuma veida, kura dēļ veikta aktīva vai saistību sākotnējā atzīšana:

26.

Tālāk minēti tādu atskaitāmo pagaidu starpību piemēri, kuras rada atliktā nodokļa aktīvus:

“32.

Svītrots

32.A

Ja uzņēmējdarbības apvienošanā radušās nemateriālās vērtības uzskaites vērtība ir mazāka par tās nodokļa bāzi, šī starpība rada atliktā nodokļa aktīvu. Atliktā nodokļa aktīvs, kas rodas no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas, tiek atzīts, uzskaitot uzņēmējdarbības apvienošanu, ja ir ticams, ka būs pieejama ar nodokli apliekamā peļņa, no kuras varēs atskaitīt atskaitāmo pagaidu atšķirību.”

66.

Kā paskaidrots 19. punktā un 26. punkta c) apakšpunktā, uzņēmējdarbības apvienošanā var rasties pagaidu starpības. Saskaņā ar 3. SFPS uzņēmums atzīst rezultātā radušos atliktā nodokļa aktīvus (ja tie atbilst 24. punktā minētajiem atzīšanas kritērijiem) vai atliktā nodokļa saistības kā identificējamus aktīvus un saistības iegādes datumā. Līdz ar to šie atliktā nodokļa aktīvi vai atliktā nodokļa saistības ietekmē uzņēmuma atzīto nemateriālās vērtības vai no izdevīga iegādes darījuma izrietošā guvuma summu. Tomēr saskaņā ar 15. punkta a) apakšpunktu uzņēmums neatzīst atliktā nodokļa saistības, kas radušās no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas.

67.

Uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā pircēja pirmsapvienošanas atliktā nodokļa aktīva realizēšanas varbūtība var mainīties. Pircējs var uzskatīt par ticamu, ka tas atgūs savu atliktā nodokļa aktīvu, kas nebija atzīts pirms uzņēmējdarbības apvienošanas. Piemēram, pircējs var ieskaitīt savus neizmantotos nodokļa zaudējumus pret iegādātā uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu nākotnē. Vai arī uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā, iespējams, ir maz ticams, ka ar nodokli apliekamā peļņa nākotnē ļaus atgūt atliktā nodokļa aktīvu. Šādos gadījumos pircējs atzīst atliktā nodokļa aktīva izmaiņas uzņēmējdarbības apvienošanas periodā, bet tās neiekļauj uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaitē. Tādēļ pircējs neņem to vērā, novērtējot uzņēmējdarbības apvienošanā atzīstamo nemateriālo vērtību vai guvumu no darījuma, kas noslēgts savstarpējas vienošanās ceļā.

68.

Potenciālās priekšrocības, ko var sniegt iegādātā uzņēmuma ienākuma nodokļa zaudējumu pārcelšana uz nākamajiem periodiem vai citi atliktā nodokļa aktīvi, iespējams, neatbilst atsevišķas atzīšanas kritērijiem uzņēmējdarbības apvienošanas sākotnējās uzskaites brīdī, bet būs realizējamas vēlāk.

Iegādātās atliktā nodokļa priekšrocības, ko uzņēmums realizēs pēc uzņēmējdarbības apvienošanas, uzņēmums atzīst šādi:

“81.

“93.

94.

Tādējādi uzņēmumi nekoriģē iepriekšējas uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaiti, ja nodokļa priekšrocības iegādes datumā neatbilda atsevišķas atzīšanas kritērijiem un tiek atzītas pēc iegādes datuma, ja vien šīs priekšrocības neatzīst novērtējuma periodā un tās neizriet no jaunas informācijas par faktiem un apstākļiem iegādes datumā. Citas atzītās nodokļu priekšrocības atzīst peļņā vai zaudējumos (vai, ja šis standarts to nosaka, ārpus peļņas vai zaudējumu aprēķina).

95.

Ar 3. SFPS (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā) grozīts 21. un 67. punkts un pievienots 32.A punkts un 81. punkta j) un k) apakšpunkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.”

“44.

Uzņēmums pieskaita saistībā ar pamatlīdzekļu objektu sākotnēji atzīto summu tā svarīgajām daļām un katru šādu daļu nolieto atsevišķi. Piemēram, var būt lietderīgi atsevišķi nolietot lidaparātu korpusus un dzinējus neatkarīgi no tā, vai tie pieder uzņēmumam vai ir finanšu nomas objekts. Tāpat, ja uzņēmums iegādājas pamatlīdzekli, uz kuru attiecas operatīvās nomas līgums, kurā tas ir iznomātājs, var būt lietderīgi atsevišķi nolietot šī objekta izmaksās atspoguļotās summas, kas attiecināmas uz labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem nomas noteikumiem salīdzinājumā ar tirgus noteikumiem.”

“81.C

Ar 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā) grozīts 44. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.”

“23.

Ieguldījumu asociētajā uzņēmumā uzskaita pēc pašu kapitāla metodes ar datumu, kad uzņēmums kļūst par asociēto uzņēmumu. Iegādājoties ieguldījumu, starpību starp ieguldījuma izmaksām un ieguldītāja daļu asociētā uzņēmuma identificējamo aktīvu un saistību patiesajā neto vērtībā uzskaita šādi:

Attiecīgas …”

“97.B

Ar 3. SFPS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) ir dzēsts 4. punkta c) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.”

“22.

Parastās akcijas, kas emitētas kā uzņēmējdarbības apvienošanā nodotās atlīdzības daļa, no iegādes datuma iekļauj akciju vidējā svērtajā skaitā. Tas nepieciešams, jo pircējs no šī datuma iekļauj iegādātā uzņēmuma peļņu un zaudējumus savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu pārskatā.”

“i)

ietekme, ko starpperioda laikā radījušas uzņēmuma struktūras izmaiņas, to skaitā uzņēmējdarbības apvienošana, kontroles iegūšana vai zaudēšana meitasuzņēmumos un ilgtermiņa ieguldījumi, pārstrukturēšana un darbības pārtraukšana. Uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumā uzņēmums atklāj 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana prasīto informāciju; un”

“48.

Ar 3. SFPS (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā) grozīts 16. punkta i) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.”

“65.

66.–108. punktā un C pielikumā izklāstītas prasības, kā identificēt naudu ienesošo vienību, kurai pieder aktīvs, un noteikt naudu ienesošu vienību un nemateriālās vērtības uzskaites vērtību, un atzīt zaudējumus no to vērtības samazināšanās.”

“81.

Uzņēmējdarbības apvienošanā atzīta nemateriālā vērtība ir aktīvs, kurš nākotnē nodrošinās ekonomiskos labumus, kas izriet no citiem uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātiem aktīviem, kuri nav individuāli identificēti un atsevišķi atzīti. Nemateriālā vērtība nerada naudas plūsmas neatkarīgi no citiem aktīviem vai aktīvu grupām un bieži papildina vairāku naudu ienesošu vienību naudas plūsmas. Dažkārt nemateriālo vērtību nevar nepatvaļīgi attiecināt uz atsevišķām naudu ienesošām vienībām, bet tikai uz naudu ienesošo vienību grupām. Rezultātā zemākais līmenis uzņēmumā, kurā nemateriālā vērtība tiek uzraudzīta iekšējās vadības nolūkos, dažreiz ietver virkni naudu ienesošo vienību, ar kurām nemateriālā vērtība ir saistīta, bet uz kurām to nevar attiecināt. Atsauces 83.–99. punktā un C pielikumā uz naudu ienesošo vienību, uz kuru attiecas nemateriālā vērtība, jālasa kā atsauces arī uz naudu ienesošo vienību grupām, uz kurām attiecas nemateriālā vērtība.

85.

Saskaņā ar 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana, ja līdz perioda beigām, kurā notiek uzņēmējdarbības apvienošana, tās sākotnējo uzskaiti var veikt tikai aptuveni, pircējs:

Šādos apstākļos varētu arī nebūt iespējams pabeigt sākotnējo nemateriālās vērtības attiecināšanu, kas atzīta uzņēmējdarbības apvienošanā, līdz gada perioda beigām, kurā apvienošana ir īstenota. Šajā gadījumā uzņēmums atklāj 133. punktā noteikto informāciju.”

“139.

“140.B

Ar 3. SFPS (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā) ir grozīts 65., 81., 85. un 139. punkts; ir dzēsts 91.-95. un 138. punkts un pievienots C pielikums. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.”

“5.

Ja kāds cits standarts aplūko kādu konkrētu uzkrājumu, iespējamo saistību vai iespējamā aktīva veidu, uzņēmums šā standarta vietā piemēro attiecīgo citu standartu. Piemēram, daži uzkrājumu veidi aplūkoti standartos par:

…”

“11.

Nemateriāla aktīva definīcija nosaka, ka nemateriālajam aktīvam jābūt identificējamam, lai to varētu atšķirt no nemateriālās vērtības. Uzņēmējdarbības apvienošanā atzīta nemateriālā vērtība ir aktīvs, kurš nākotnē nodrošinās saimnieciskos labumus, kas izriet no citiem uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātiem aktīviem, kuri nav individuāli identificēti un atsevišķi atzīti. Saimnieciskie labumi nākotnē var izrietēt no iegādāto identificējamo aktīvu savstarpējās sinerģijas vai no aktīviem, kas atsevišķi neatbilst kritērijiem par atzīšanu finanšu pārskatos.

12.

25.

Parasti cena, kuru uzņēmums maksā, lai atsevišķi iegādātos nemateriālo aktīvu, atspoguļo prognozējamo ticamību, ka aktīvā ietvertie paredzamie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā. Citiem vārdiem, uzņēmums prognozē saimniecisko labumu ieplūdi, pat ja ieplūdes laiks vai apmērs ir neskaidrs. Tādēļ vienmēr uzskata, ka attiecībā uz atsevišķi iegādātiem nemateriālajiem aktīviem piepildās 21. punkta a) apakšpunktā ietvertais ticamības atzīšanas kritērijs.

33.

Saskaņā ar 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana, ja nemateriālais aktīvs ir iegādāts uzņēmējdarbības apvienošanā, šī nemateriālā aktīva izmaksas ir tā patiesā vērtība iegādes datumā. Nemateriālā aktīva patiesā vērtība atspoguļo prognozējamo varbūtību, ka aktīvā ietvertie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā. Citiem vārdiem, uzņēmums prognozē saimniecisko labumu ieplūdi, pat ja ieplūdes laiks vai apmērs ir neskaidrs. Tādēļ vienmēr uzskata, ka attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātiem nemateriālajiem aktīviem piepildās 21. punkta a) apakšpunktā ietvertais ticamības atzīšanas kritērijs. Ja uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts aktīvs ir nošķirams vai izriet no līgumtiesībām vai citām juridiskām tiesībām, pastāv pietiekama informācija aktīva patiesās vērtības ticamai novērtēšanai. Tādēļ vienmēr uzskata, ka attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātiem nemateriālajiem aktīviem piepildās 21. punkta b) apakšpunktā ietvertais ticamas novērtēšanas kritērijs.

34.

Saskaņā ar šo standartu un 3. SFPS (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā) pircējs iegādes datumā atsevišķi no nemateriālās vērtības atzīst iegādātā uzņēmuma nemateriālu aktīvu neatkarīgi no tā, vai iegādātais uzņēmums šo aktīvu bija atzinis pirms uzņēmējdarbības apvienošanas. Tas nozīmē, ka pircējs atzīst notiekošu iegādātā uzņēmuma pētniecības un attīstības projektu atsevišķi no nemateriālās vērtības kā aktīvu, ja projekts atbilst nemateriāla aktīva definīcijai. Iegādātā uzņēmuma notiekošais pētniecības un attīstības projekts atbilst nemateriāla aktīva definīcijai, ja tas:

35.

Ja uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts nemateriālais aktīvs ir nošķirams vai izriet no līgumtiesībām vai citām juridiskām tiesībām, pastāv pietiekama informācija aktīva patiesās vērtības ticamai novērtēšanai. Kad aplēsēm, kuras izmanto nemateriāla aktīva patiesās vērtības novērtēšanai, ir dažādi iespējamie iznākumi ar atšķirīgām ticamības pakāpēm, šo nenoteiktību ņem vērā, novērtējot aktīva patieso vērtību.”

“68.

“94.

Tāda nemateriāla aktīva lietderīgās lietošanas laiks, kas rodas no līgumiskām vai citām juridiskām tiesībām, nepārsniedz līgumisko vai citu juridisko tiesību termiņu, bet var būt īsāks atkarībā no perioda, kurā uzņēmums plāno izmantot konkrēto aktīvu. Ja līgumiskās vai citas juridiskās tiesības ir nodotas uz ierobežotu termiņu, kuru var atjaunot, atjaunošanas periodu(s) nemateriālā aktīva lietderīgās lietošanas laikā ietver tikai tad, ja ir pierādījumi, kas pamato atjaunošanu bez nozīmīgām izmaksām. Atpirktu tiesību, kas atzītas kā nemateriāls aktīvs uzņēmējdarbības apvienošanā, lietderīgais lietošanas laiks ir atlikušais līguma darbības periods, kurā šīs tiesības ir piešķirtas, un neietver atjaunošanas periodus.”

“115.A

Uzņēmējdarbības apvienošanā atpirktu tiesību gadījumā, ja tiesības vēlāk atkārtoti emitē (pārdod) trešajai pusei, atbilstošo uzskaites vērtību, ja tāda ir, izmanto atkārtotas emitēšanas guvuma vai zaudējumu noteikšanai.”

“130.