6.6.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 468/2009

(2009. gada 5. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 6. jūnijā.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

6.6.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/3

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/32/EK

(2009. gada 23. aprīlis)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 88/344/EEK (1988. gada 13. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā minētajā Direktīvā ir jāveic jauni grozījumi, skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā.

(2)	Atšķirības valstu tiesību aktos, kas attiecas uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, traucē pārtikas produktu brīvai apritei un var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, tā tieši iespaidojot iekšējā tirgus darbību.

(3)	Tālab vajadzīga šo tiesību aktu tuvināšana, lai panāktu pārtikas produktu brīvu apriti.

(4)	Tiesību aktiem, kas attiecas uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktos, pirmām kārtām būtu jārēķinās ar veselības aizsardzības prasībām un arī ar ekonomikas un tehnikas vajadzībām, ciktāl tās skar veselības aizsardzību.

(5)	Šādā tuvināšanā būtu jāparedz arī vienota ekstrakcijas šķīdinātāju saraksta ieviešana pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu izgatavošanai. Būtu jāprecizē arī galvenie tīrības kritēriji.

(6)	Izmantojot ekstrakcijas šķīdinātājus atbilstoši labas ražošanas prakses nosacījumiem, pārtikas produktiem vai to sastāvdaļām būtu jābūt bez šķīdinātāju atliekām vai bez to lielākās daļas.

(7)	Šādos apstākļos atlieku vai atvasinājumu klātbūtne pārtikas galaproduktos vai to sastāvdaļās var būt nevēlama, bet tehniski nenovēršama.

(8)	Lai gan parasti noder īpaši ierobežojumi, nav vajadzības tos noteikt I pielikuma I daļā uzskaitītām vielām, kas atzītas par pieļaujamām no patērētāju drošības viedokļa, ja tās izmanto atbilstoši labas ražošanas prakses nosacījumiem.

(9)	Sabiedrības veselības aizsardzības interesēs būtu jāievieš izmantošanas nosacījumi citiem I pielikuma II un III daļā uzskaitītiem ekstrakcijas šķīdinātājiem un atlieku pieļaujamais daudzums pārtikā un pārtikas sastāvdaļās.

(10)	Ekstrakcijas šķīdinātājiem būtu jāizstrādā īpaši tīrības kritēriji, kā arī analīzes un paraugu ņemšanas metodes, lai noteiktu ekstrakcijas šķīdinātājus pārtikas produktos un uz tiem.

(11)	Ja jaunāki dati liecinātu, ka šajā direktīvā minētu ekstrakcijas šķīdinātāju izmantošana apdraud veselību, dalībvalstīm būtu jāspēj līdz lēmuma pieņemšanai Kopienas līmenī pārtraukt vai ierobežot to izmantošanu, vai padarīt stingrākus jau uzliktos ierobežojumus.

(12)	Šīs Direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(13)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt to ekstrakcijas šķīdinātāju sarakstu, kurus drīkst izmantot, apstrādājot izejvielas, pārtikas produktus, pārtikas komponentus vai pārtikas sastāvdaļas un to izmantošanas nosacījumu specifikāciju un maksimāli pieļaujamo atlieku saturu, un pieņemt ekstrakcijas šķīdinātāju īpašus tīrības kritērijus, un analīzes metodes, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu atbilstību vispārējiem un īpašiem tīrības kritērijiem, kā arī paraugu ņemšanas un analīzes metodes attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem pārtikas produktos un uz tiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(14)

Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai grozītu ekstrakcijas šķīdinātāju sarakstu, kurus drīkst izmantot, apstrādājot izejvielas, pārtikas produktus, pārtikas komponentus vai pārtikas sastāvdaļas un to izmantošanas nosacījumu specifikāciju un maksimāli pieļaujamo atlieku saturu, un lai pieņemtu ekstrakcijas šķīdinātāju īpašus tīrības kritērijus.

(15)

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, jo īpaši, ja pastāv risks cilvēka veselībai, regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai grozītu to ekstrakcijas šķīdinātāju sarakstu, kurus drīkst izmantot, apstrādājot izejvielas, pārtikas produktus, pārtikas komponentus vai pārtikas sastāvdaļas un to izmantošanas nosacījumu specifikāciju un maksimāli pieļaujamo atlieku saturu, un lai pieņemtu ekstrakcijas šķīdinātāju īpašus tīrības kritērijus, kā arī lai pieņemtu šīs direktīvas grozījumus, ja tiek secināts, ka cilvēku veselību var apdraudēt kāda no I pielikumā uzskaitītām vielām, ja to izmanto pārtikas produktos, vai viena vai vairāku 3. pantā minēto komponentu līmenis, kurus satur šīs vielas, kaut gan attiecīgā viela atbilst šīs direktīvas nosacījumiem.

(16)	Šajā direktīvā iekļautie jaunie elementi attiecas vienīgi uz komitejas procedūru. Tādēļ dalībvalstīm tie nav jātransponē.

(17)	Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Šī direktīva attiecas uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto vai paredzēts izmantot, ražojot pārtikas produktus vai pārtikas sastāvdaļas.

Šī direktīva neattiecas uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto, ražojot pārtikas piedevas, vitamīnus un citas uzturfizioloģiskās piedevas, ja vien šādas pārtikas piedevas, vitamīni vai uzturfizioloģiskās piedevas nav uzskaitītas I pielikumā.

Dalībvalstis tomēr nodrošina to, ka pārtikas piedevu, vitamīnu un citu uzturfizioloģisko piedevu izmantojums pārtikas produktos nerada ekstrakcijas šķīdinātāju atliekas tādā līmenī, kas apdraud cilvēku veselību.

Šo direktīvu piemēro, neierobežojot noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar sīkāk precizētām Kopienas normām.

2.   Šajā direktīvā:

a)	“šķīdinātāji” nozīmē visas vielas pārtikas produktu vai jebkuru tās komponentu šķīdināšanai, tostarp piesārņojumus, kas ir šajos pārtikas produktos vai uz tiem;

b)

“ekstrakcijas šķīdinātāji” nozīmē šķīdinātājus, ko izmanto, izejvielu apstrādē ekstrahējot pārtikas produktus vai šo produktu komponentus, vai sastāvdaļas, ko izvada no tiem, un kas tomēr var radīt negribētas, bet tehniski nenovēršamas atliekas vai atvasinājumus pārtikas produktos vai pārtikas sastāvdaļās.

2. pants

1.   Dalībvalstis pārtikas produktu vai pārtikas sastāvdaļu ražošanā atļauj izmantot kā ekstrakcijas šķīdinātājus vielas un materiālus, kas uzskaitīti I pielikumā, ja tos izmanto saskaņā ar nosacījumiem un, vajadzības gadījumā, nepārkāpjot maksimālos atlieku ierobežojumus, kas noteikti minētajā pielikumā.

Dalībvalstis nevar aizliegt, ierobežot vai kavēt pārtikas produktu vai pārtikas sastāvdaļu tirdzniecību tādēļ, ka tajās ir ekstrakcijas šķīdinātāji vai to atliekas, ja tie atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

2.   Dalībvalstis neatļauj izmantot citas vielas un materiālus kā ekstrakcijas šķīdinātājus, kā arī pielikumā uzskaitītajiem ekstrakcijas šķīdinātājiem neatvieglo lietošanas nosacījumus vai nepaaugstina pieļaujamo atlieku līmeni salīdzinājumā ar I pielikumā norādīto līmeni.

3.   Ūdeni, kam pievienotas vielas, kuras regulē skābumu vai sārmainību, tāpat citas pārtikas vielas ar šķīdinātāju īpašībām drīkst izmantot kā ekstrakcijas šķīdinātājus pārtikas produktu vai pārtikas sastāvdaļu ražošanā.

3. pants

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vielas un materiāli, kas I pielikumā uzskaitīti kā ekstrakcijas šķīdinātāji, atbilst šādiem vispārējiem un īpašiem tīrības kritērijiem:

a)	tajos nav neviena elementa vai vielas toksiski bīstamā daudzumā;

b)	atkarībā no izņēmumiem, kuri saistīti ar īpašiem tīrības kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. panta d) punktu, tajos nav vairāk par 1 mg/kg arsēna vai vairāk par 1 mg/kg svina;

c)	tās atbilst īpašiem tīrības kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. panta d) punktu.

4. pants

Komisija pieņem:

a)	I pielikuma grozījumus, kas vajadzīgi, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību šķīdinātāju izmantošanas jomā, to izmantošanas nosacījumus un maksimāli pieļaujamo atlieku saturu;

b)	analīzes metodes, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu atbilstību vispārējiem un īpašiem tīrības kritērijiem, kas paredzēti 3. pantā;

c)	paraugu ņemšanas kārtību un ekstrakcijas šķīdinātāju kvantitātes un kvalitātes analīzes metodes, kas uzskaitītas I pielikumā un ko izmanto pārtikas produktos vai pārtikas sastāvdaļās;

d)	vajadzības gadījumā – I pielikumā uzskaitīto ekstrakcijas šķīdinātāju īpašus tīrības kritērijus un, it īpaši, maksimāli pieļaujamo dzīvsudraba un kadmija līmeni ekstrakcijas šķīdinātājos.

Pasākumus, kas minēti pirmās daļas b) un c) punktā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pasākumus, kas minēti pirmās daļas a) un d) punktā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 6. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Attiecīgos gadījumos pirmās daļas a) un d) punktā minētos pasākumus pieņem saskaņā ar 6. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

5. pants

1.   Ja pēc šīs direktīvas pieņemšanas kāda dalībvalsts ieguvusi jaunus vai pārvērtējusi jau zināmos datus un tai ir pietiekams iemesls secināt, ka cilvēku veselību var apdraudēt kāda no I pielikumā uzskaitītām vielām, ja to izmanto pārtikas produktos, vai viena vai vairāku to 3. pantā minēto komponentu līmenis, kurus satur šīs vielas, kaut gan attiecīgā viela atbilst šīs direktīvas nosacījumiem, dalībvalsts var savā teritorijā uz laiku pārtraukt vai ierobežot attiecīgo noteikumu piemērošanu. Par to dalībvalsts tūlīt informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un pamato savu lēmumu.

2.   Komisija cik iespējams drīz izskata attiecīgās dalībvalsts sniegtos pierādījumus un apspriežas ar 6. panta 1. punktā minēto komiteju, un tūlīt sniedz atzinumu, kā arī veic vajadzīgos pasākumus, kas var aizstāt šā panta 1. punktā minētos pasākumus.

3.   Ja Komisija uzskata, ka šai direktīvai ir vajadzīgi grozījumi, lai varētu pārvarēt 1. punktā minētās grūtības un nodrošināt veselības aizsardzību, tā pieņem šādus grozījumus.

Minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 6. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

Visas dalībvalstis, kas izstrādājušas drošības pasākumus, tādā gadījumā var tos turpināt, kamēr to teritorijā stājas spēkā šie grozījumi.

6. pants

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar 58. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (6).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta b) un e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi viens mēnesis un divi mēneši.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4., 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

7. pants

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vielas, kas uzskaitītas I pielikumā un ko paredzēts izmantot kā ekstrakcijas šķīdinātājus pārtikas produktos, nevar pārdot, ja uz to iesaiņojuma, traukiem vai etiķetēm nav šādu skaidri saskatāmu, viegli salasāmu un neizdzēšamu datu:

a)	tirdzniecības nosaukuma, kā norādīts I pielikumā;

b)	skaidras norādes, ka materiāla kvalitāte atbilst izmantošanai pārtikas produktu vai pārtikas sastāvdaļu ekstrakcijā;

c)	partijas vai daudzuma norādes;

d)	Kopienā reģistrēta ražotāja vai iepakotāja, vai tirgotāja vārda vai nosaukuma un adreses;

e)	neto tilpuma;

f)	vajadzības gadījumā – īpašu glabāšanas noteikumu vai lietošanas nosacījumu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētā punkta c), d), e) un f) apakšpunktā precizētos datus var uzrādīt tikai tajos tirdzniecības dokumentos, kas attiecas uz partiju vai daudzumu, un kas jāsaņem piegādes laikā vai pirms tās.

3.   Šis pants nav pretrunā precīzākiem vai izvērstākiem Kopienas noteikumiem attiecībā uz svariem un mēriem vai noteikumiem, kas attiecas uz klasifikāciju, iesaiņojumu un marķējumu vai uz bīstamām vielām un maisījumiem.

4.   Dalībvalstis nenosaka sīkākas prasības datiem, kuru sniegšanu paredz šis pants.

Katra dalībvalsts tomēr nodrošina to, ka aizliedz ekstrakcijas šķīdinātāju pārdošanu savā teritorijā, ja šajā pantā paredzētie dati nav norādīti valodā, kas pircējiem ir viegli saprotama, ja nav veikti citi pasākumi, kas nodrošina pircēju informēšanu. Šis noteikums neliedz šādus datus norādīt vairākās valodās.

8. pants

1.   Šī direktīva attiecas arī uz Kopienā importētiem ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot, ražojot pārtikas produktus vai pārtikas sastāvdaļas.

2.   Šī direktīva neattiecas uz ekstrakcijas šķīdinātājiem vai pārtikas produktiem, kas paredzēti eksportam ārpus Kopienas.

9. pants

Direktīvu 88/344/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar II pielikuma A daļā minētajiem aktiem, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

10. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 224, 30.8.2008., 87. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 23. marta Lēmums.

(3)  OV L 157, 24.6.1988., 28. lpp.

(4)  Sk. II pielikuma A daļu.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

---

---

---

---

6.6.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/12

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/40/EK

(2009. gada 6. maijs)

par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 96/96/EK (1996. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā tajā jāveic jauni grozījumi, skaidrības dēļ būtu lietderīgi attiecīgos noteikumus pārstrādāt.

(2)	Atbilstīgi kopējai transporta politikai dažām ceļu satiksmes nozarēm Kopienā būtu jādarbojas ar vislabvēlīgākajiem nosacījumiem, ciktāl tas attiecas uz drošību un konkurences nosacījumiem, kādus pārvadātājiem piemēro dalībvalstīs.

(3)	Ceļu satiksmes pieaugums un tā izraisītais apdraudējumu un traucējumu pieaugums visās dalībvalstīs rada līdzīgas iedabas un nopietnības problēmas, kas saistītas ar drošību.

(4)	Apskatēm transportlīdzekļa aprites ciklā vajadzētu būt samērā vienkāršām, ātrām un lētām.

(5)	Tāpēc šajā direktīvā iekļauto rādītāju pārbaudēs piemērojamo Kopienas standartu un metožu minimums būtu jānosaka atsevišķās direktīvās.

(6)

Atsevišķajās direktīvās noteiktie standarti un metodes ātri jāpielāgo tehnikas attīstībai nolūkā atvieglot tādējādi veicamo pasākumu īstenošanu, un jāievieš procedūra dalībvalstu ciešai sadarbībai ar Komisiju komitejā, kas izveidota, lai Direktīvu par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm pielāgotu tehnikas attīstībai.

(7)	Ņemot vērā iekārtu un metožu dažādību Kopienā, ir grūti noteikt vērtības tādos jautājumos, kā bremžu sistēmu gaisa spiediens un iedarbināšanas laiks.

(8)	Visi, kas saistīti ar transportlīdzekļu apskatēm, ir atzinuši, ka apskates metode, un jo īpaši tas, vai apskata noslogotu, daļēji noslogotu vai nenoslogotu transportlīdzekli, var ietekmēt apskates izpildītāju paļāvību uz bremžu sistēmas tehniskās apskates rādītājiem.

(9)

Minētā paļāvība būtu jāatjauno, nosakot bremžu spēka references vērtības katram transportlīdzekļa modelim, ņemot vērā dažādus noslogojuma nosacījumus. Šai direktīvai būtu jāparedz iespēja izdarīt apskati šādā režīmā, kas ir alternatīvs apskatei, piemērojot rādītāju minimālās vērtības katrai transportlīdzekļu kategorijai.

(10)

Šai direktīvai būtu jāattiecas galvenokārt uz to transportlīdzekļu bremžu sistēmām, kuriem detaļas tipa apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvu 71/320/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām (5), lai gan ir atzīts, ka dažu tipu transportlīdzekļiem šāds apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar dalībvalstu standartiem, kas var atšķirties no minētās direktīvas prasībām.

(11)	Dalībvalstis bremžu apskati var attiecināt arī uz transportlīdzekļiem vai pārbaudāmajiem rādītājiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas.

(12)	Dalībvalstis var noteikt stingrāku vai biežāku bremžu apskati.

(13)	Šīs direktīvas mērķis ir uzturēt zemu emisijas līmeni visā transportlīdzekļa izmantošanas laikā, regulāri pārbaudot emisiju un nodrošinot, ka līdz attiecīgai tehniskai pilnveidošanai izņem no ekspluatācijas transportlīdzekļus, kas ir lieli piesārņotāji.

(14)	Nepareizs regulējums un nepietiekama apkope ir kaitīga ne tikai motoram, bet arī videi, jo palielinās piesārņojums un degvielas patēriņš. Ir svarīgi attīstīt videi nekaitīgu transportu.

(15)	Kompresijas aizdedzes motoru (dīzeļmotoru) izplūdes dūmu blīvuma mērījumu uzskata par pietiekamu transportlīdzekļa tehniskās apkopes stāvokļa rādītāju, ciktāl tas attiecas uz emisiju.

(16)	No dzirksteļaizdedzes (benzīna) motoru izpūtēja izplūstošā oglekļa oksīda mērījumu, kas izdarīts, motoram darbojoties tukšgaitā, uzskata par pietiekamu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa rādītāju, ciktāl tas attiecas uz emisiju.

(17)	Ir ļoti iespējams, ka to transportlīdzekļu skaits, kuri neregulāras apkopes dēļ neiztur izplūdes emisijas pārbaudes, var būt liels.

(18)

Transportlīdzekļiem ar benzīna motoriem, attiecībā uz kuriem tipa apstiprinājuma standartos ir norādīts, ka tie jāaprīko ar tādām augsta līmeņa izplūdes kontroles sistēmām kā trīskomponentu katalītiskie neitralizatori, kurus vada ar lambda zondi, regulāro izplūdes pārbaužu standartiem jābūt stingrākiem nekā tiem, ko piemēro parastiem transportlīdzekļiem.

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/69/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz pasākumiem pret gaisa piesārņošanu, kuru rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (6), ir prasība no 2000. gada ieviest transportlīdzeklī atrodošas diagnostikas (OBD) sistēmas vieglajām benzīnmotora automašīnām un vieglajām komerciālajām benzīnmotora automašīnām, lai kontrolētu transportlīdzekļa izmešu kontroles sistēmas darbību. Līdzīgi no 2003. gada prasība pēc OBD sistēmām attiecas arī uz jauniem dīzeļmotora transportlīdzekļiem.

(20)

Dalībvalstis vajadzības gadījumā šo direktīvu var neattiecināt uz dažiem transportlīdzekļiem, kas uzskatāmi par vēsturiskiem. Tās var arī ieviest pašas savus standartus šādu transportlīdzekļu apskatei. Tādas tiesības tomēr nedrīkst būt par cēloni tam, ka dalībvalstis minētajiem transportlīdzekļiem piemēro stingrākus standartus nekā tos, kuri tiem ir sākotnēji paredzēti.

(21)

Ir pieejamas vienkāršas, parastas diagnostikas sistēmas, ar ko pārbaudes organizācijas var pārbaudīt lielāko daļu uzstādīto ātruma ierobežotāju. Lai pārbaudītu transportlīdzekļus, ko nevar pārbaudīt ar šādām viegli pieejamām diagnostikas ierīcēm, iestādēm būs jāizmanto aprīkojums, kuru var iegūt no oriģinālā transportlīdzekļa izgatavotāja, vai jāparedz tas, ka ir pieņemama attiecīga izziņa par testu no transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pilnvarotas organizācijas.

(22)

Būtu jāatvieglo to transportlīdzekļu ātruma ierobežotāja darbības pareizības periodiskās pārbaudes, kas aprīkoti ar jaunām reģistrācijas kontrolierīcēm (digitālo tahogrāfu) saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 (1998. gada 24. septembris), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un Direktīvu 88/599/EEK attiecībā uz Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Regulas (EEK) Nr. 3821/85 piemērošanu (7). Jaunus transportlīdzekļus ar šādām ierīcēm aprīko kopš 2003. gada.

(23)	Tehniskās prasības, kas attiecas uz taksometriem un ātrās medicīniskās palīdzības automašīnām, ir līdzīgas tām, kuras attiecas uz privātajām automašīnām. Līdz ar to pārbaudāmie rādītāji var būt līdzīgi, lai gan apskašu biežums atšķiras.

(24)	Katrai dalībvalstij tās jurisdikcijā esošajā teritorijā jānodrošina tehnisko apskašu metodiski pareiza izpilde augstā līmenī.

(25)	Komisijai būtu jāpārliecinās par šīs direktīvas praktisko piemērošanu.

(26)

Ņemot vērā to, ka veicamās darbības mērķus – proti, panākt tehnisko apskašu noteikumu saskaņošanu, novērst autopārvadātāju konkurences izkropļojumus un garantēt transportlīdzekļu pareizu pārbaudi un apkopi – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ, ņemot vērā darbības apjomu, minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(27)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(28)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt atsevišķus obligātos pārbaužu standartus un metodes, kā arī tos pielāgot tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(29)	Šī direktīva nedrīkstētu iespaidot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām attiecīgās direktīvas jātransponē savos tiesību aktos, kā izklāstīts III pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

1.   Katrā dalībvalstī tajā reģistrētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm un puspiekabēm periodiski veic tehniskās apskates saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Tehnisko apskašu biežums ir noteikts un pārbaudāmo transportlīdzekļu kategoriju, un pārbaudāmo rādītāju saraksts ir iekļauts I un II pielikumā.

2. pants

Tehniskās apskates, kas paredzētas šajā direktīvā, veic dalībvalsts vai publiskā struktūra, kurai valsts uzticējusi šo uzdevumu, vai struktūras vai uzņēmumi, kas izraudzīti šim nolūkam un kas ir tiešā valsts uzraudzībā, tostarp attiecīgi pilnvarotas privātas struktūras. Jo īpaši, ja uzņēmumos, kas ir transportlīdzekļu apskates centri, arī remontē mehāniskos transportlīdzekļus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu transportlīdzekļu apskates objektivitāti un augstu kvalitāti.

3. pants

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai varētu pierādīt, ka transportlīdzeklis ir sekmīgi izgājis tehnisko apskati, kas atbilst vismaz šīs direktīvas noteikumiem.

Par šiem pasākumiem informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

2.   Pierādījumus, kas citā dalībvalstī izdoti, lai pierādītu, ka attiecīgajā dalībvalstī reģistrētam mehāniskajam transportlīdzeklim un tā piekabei vai puspiekabei ir sekmīgi nokārtota tehniskā apskate, kas atbilst vismaz šīs direktīvas noteikumiem, visas dalībvalstis atzīst tā, it kā tās pašas būtu izdevušas šos pierādījumus.

3.   Dalībvalstis, cik iespējams, piemēro atbilstīgas procedūras, lai konstatētu, vai to teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu bremžu darbības rādītāji atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

II   NODAĻA

IZŅĒMUMI

4. pants

1.   Dalībvalstīm ir tiesības šo direktīvu neattiecināt uz transportlīdzekļiem, kas pieder bruņotajiem spēkiem, likumības un kārtības sargāšanas spēkiem un ugunsdzēsības dienestam.

2.   Pēc apspriešanās ar Komisiju dalībvalstis var neattiecināt šo direktīvu vai attiecināt īpašus noteikumus uz dažiem transportlīdzekļiem, ko darbina vai ekspluatē ārkārtas apstākļos, un uz transportlīdzekļiem, kurus nekad vai gandrīz nekad neekspluatē uz publiskām automaģistrālēm, tostarp uz transportlīdzekļiem ar vēsturisku vērtību, kas izgatavoti pirms 1960. gada 1. janvāra vai kas uz laiku izņemti no apgrozības.

3.   Pēc apspriešanās ar Komisiju dalībvalstis var noteikt pašas savus apskates standartus transportlīdzekļiem, ko uzskata par vēsturiskiem.

5. pants

Neskarot I un II pielikumu, dalībvalstis var:

a)	paredzēt pirmās obligātās tehniskās apskates dienu pirms šajā direktīvā noteiktā termiņa un attiecīgā gadījumā prasīt, lai transportlīdzeklim tiek veikta apskate pirms reģistrācijas;

b)	saīsināt intervālu starp divām secīgām obligātajām tehniskajām apskatēm;

c)	noteikt, ka papildu aprīkojuma apskate ir obligāta;

d)	noteikt lielāku pārbaudāmo rādītāju skaitu;

e)	attiecināt prasību veikt periodiskas apskates arī uz citu kategoriju transportlīdzekļiem;

f)	noteikt īpašas papildu pārbaudes;

g)

uz to teritorijā reģistrētiem transportlīdzekļiem attiecināt augstākas bremzēšanas efektivitātes minimālos standartus nekā II pielikumā noteiktie un iekļaut pārbaudi transportlīdzekļiem ar lielāku noslogojumu, ja tādas prasības nepārsniedz tās prasības, kas paredzētas transportlīdzekļa sākotnējā tipa apstiprinājumā.

III   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

6. pants

1.   Komisija pieņem atsevišķas direktīvas, kas vajadzīgas, lai noteiktu minimālos standartus un metodes II pielikumā iekļauto rādītāju pārbaudei, kā arī pieņem jebkurus grozījumus, kas vajadzīgi, lai standartus un metodes pielāgotu tehnikas attīstībai.

2.   Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7. pants

1.   Komisijai palīdz Direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm pielāgošanas tehnikas attīstībai komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

8. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc ātruma ierobežošanas ierīču regulāro apskašu ieviešanas Komisija pārliecinās, vai, pamatojoties uz gūto pieredzi, noteiktās apskates ir pietiekamas, lai konstatētu ātruma ierobežošanas ierīču bojājumus un to, vai ar tām izdarītas manipulācijas, un vai jāgroza attiecīgie noteikumi.

9. pants

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

10. pants

Atceļ Direktīvu 96/96/EK, kā tā grozīta ar III pielikuma A daļā norādītajiem aktiem, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz III pielikuma B daļā izklāstītajiem termiņiem, kad tām attiecīgās direktīvas jātransponē savos tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

11. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 224, 30.8.2008., 66. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 30. marta Lēmums.

(3)  OV L 46, 17.2.1997., 1. lpp.

(4)  Sk. III pielikuma A daļu.

(5)  OV L 202, 6.9.1971., 37. lpp.

(6)  OV L 350, 28.12.1998., 1. lpp.

(7)  OV L 274, 9.10.1998., 1. lpp.

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

---

---

---

---

---

6.6.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/29

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/42/EK

(2009. gada 6. maijs)

par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (1),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 95/64/EK (1995. gada 8. decembris) par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru (2) ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Tā kā tajā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ būtu lietderīgi to pārstrādāt.

(2)

Lai veiktu Komisijai uzticētos uzdevumus jūras transporta kopējā politikā, tās (Eurostat) rīcībā vajadzētu būt salīdzināmiem, uzticamiem, sinhronizētiem un regulāriem statistikas datiem par apjomu, kādā notiek kravu un pasažieru jūras pārvadājumi uz Kopienu un no tās, starp dalībvalstīm un vietēja jūras transporta līmenī, un par šīs nozares attīstību.

(3)	Ir svarīgi, lai dalībvalstu un uzņēmēju rīcībā būtu pietiekama informācija par jūras transporta tirgu.

(4)	Kopienas statistikas datu vākšana atbilstoši salīdzināmiem vai saskaņotiem principiem ļauj izveidot apvienotu sistēmu, kas sniedz uzticamu, konsekventu un aktuālu informāciju.

(5)	Jābūt iespējai dalībvalstu starpā un dažādu transporta veidu starpā salīdzināt datus par kravu un pasažieru jūras pārvadājumiem.

(6)	Saskaņā ar subsidiaritātes principu kopējus statistikas standartus, kas ļautu sagatavot saskaņotu informāciju, var efektīvi radīt vienīgi Kopienas līmenī. Datus visās dalībvalstīs vāks to iestāžu un institūciju uzraudzībā, kas ir atbildīgas par oficiālās statistikas vākšanu.

(7)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(8)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt atsevišķus sīki izstrādātus noteikumus šīs direktīvas īstenošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(9)	Šajā direktīvā iekļautie jaunie elementi attiecas vienīgi uz komitejas procedūru. Tādēļ dalībvalstīm tie nav jātransponē.

(10)	Šī direktīva nedrīkstētu iespaidot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām direktīva jātransponē savos tiesību aktos, kā izklāstīts IX pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Statistikas datu vākšana

Dalībvalstis vāc Kopienas statistiku par kravu un pasažieru pārvadājumiem ar jūras kuģiem, kas ienāk ostās to teritorijā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a)

“kravu un pasažieru jūras pārvadājumi” ir kravu un pasažieru pārvadājumi, izmantojot jūras kuģus, reisos, kurus daļēji vai pilnībā veic jūrā. Šī direktīva attiecas arī uz kravām: i) ko ar kuģi pārved uz iekārtām atklātā jūrā; ii) kas ir izceltas no jūras dibena un izkrautas ostās. Šī direktīva neattiecas uz degvielas un krājumu piegādi kuģiem;

b)

“jūras kuģi” ir kuģi, kas nav tādi kuģi, kuri kuģo tikai iekšējos ūdeņos vai aizsargātos ūdeņos vai tuvu tiem, vai rajonos, uz ko attiecas ostu noteikumi. Šī direktīva neattiecas uz zvejas kuģiem, zivju pārstrādes kuģiem, urbumiem un izpētei domātiem kuģiem, velkoņiem, stūmējkuģiem, pētniecības un mērīšanas kuģiem, bagariem, jūras spēku kuģiem vai kuģiem, kurus izmanto tikai nekomerciālos nolūkos;

c)	“osta” ir vieta, kas iekārtota, lai tirdzniecības kuģi var noenkuroties un iekraut vai izkraut savu kravu, vai kur pasažieri var uzkāpt uz kuģiem vai nokāpt no tiem;

d)	“jūras transporta uzņēmēja valsts” ir valsts, kurā atrodas transporta uzņēmēja komerciālās darbības centrs;

e)	“jūras transporta uzņēmējs” ir persona, kas slēdz līgumu ar nosūtītāju vai pasažieri par kravu vai pasažieru jūras pārvadājumu, vai persona, kuras vārdā slēdz šādu līgumu.

3. pants

Datu vākšanas raksturlielumi

1.   Dalībvalstis vāc datus, kas attiecas uz:

a)	informāciju par kravām un pasažieriem;

b)	informāciju par kuģiem.

Var nevākt datus par kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 100 tonnas.

2.   Datu vākšanas raksturlielumi, t. i., statistikas mainīgie lielumi katrā jomā un nomenklatūras, kas paredzētas to klasifikācijai, kā arī šo lielumu novērošanas periodiskums, ir izklāstīti I līdz VIII pielikumā.

3.   Datu vākšanu veic, cik vien iespējams, izmantojot pieejamus avotus un ierobežojot respondentu pienākumu apjomu.

4.   Komisija pielāgo datu vākšanas raksturlielumus un I līdz VIII pielikuma saturu, ciktāl šāda pielāgošana nav saistīta ar dalībvalstu izmaksu un/vai respondentu pienākumu apjoma ievērojamu palielinājumu.

Šos pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. pants

Ostas

1.   Šīs direktīvas nolūkiem Komisija sastāda ostu sarakstu, kurā ostām ir piešķirti kodi un tās ir klasificētas atbilstīgi valstīm un jūras piekrastes zonām.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Katra dalībvalsts atlasa no 1. punktā minētā saraksta ostas, kur pārkrauj vairāk nekā vienu miljonu tonnu kravu vai kur reģistrēts vairāk nekā 200 000 pasažieru gadā.

Attiecībā uz katru atlasīto ostu saskaņā ar VIII pielikumu dalībvalsts sniedz sīkas ziņas par jomām (kravas un pasažieri), kurās šī osta atbilst atlases kritērijam, vajadzības gadījumā kopā ar pārskata datiem par otru jomu.

3.   Attiecībā uz ostām, kuras nav atlasītas no saraksta, pārskata datus sniedz saskaņā ar VIII pielikumā paredzēto A3 datu kopumu.

5. pants

Statistikas precizitāte

Datu vākšanas metodes ir tādas, lai Kopienas jūras transporta statistika atbilst precizitātei, kas vajadzīga statistikas datu kopumiem, kuri aprakstīti VIII pielikumā.

Komisija izveido precizitātes standartus.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pants

Datu vākšanas rezultātu apstrāde

Dalībvalstis apstrādā saskaņā ar 3. pantu savākto statistikas informāciju, lai iegūtu salīdzināmu statistikas informāciju, kas atbilst 5. pantā minētajam precizitātes standartam.

7. pants

Datu vākšanas rezultātu nosūtīšana

1.   Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) 3. pantā minētās datu vākšanas rezultātus, tostarp datus, ko dalībvalstis, ievērojot savus tiesību aktus vai praksi attiecībā uz statistikas konfidencialitāti, ir pasludinājušas par konfidenciāliem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11.marta) par Eiropas statistiku (5).

2.   Rezultātus nosūta saskaņā ar VIII pielikumā noteikto statistikas datu kopumu struktūru. Sīki izstrādātus tehniskus noteikumus attiecībā uz rezultātu nosūtīšanu nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

3.   Rezultātus par ceturkšņa datiem nosūta piecos mēnešos pēc pārskata perioda beigām, un rezultātus par gada datiem nosūta astoņos mēnešos.

Pirmajā datu nosūtīšanā iekļauj datus par 1997. gada pirmo ceturksni.

8. pants

Ziņojumi

Dalībvalstis paziņo Komisijai (Eurostat) visu informāciju par metodēm, ko tās izmanto datu vākšanā. Dalībvalstis arī nosūta sīki izstrādātas ziņas par būtiskām izmaiņām metodēs, ko tās izmanto datu vākšanā.

9. pants

Statistikas datu izplatīšana

Komisija (Eurostat) izplata attiecīgus statistikas datus ar periodiskumu, kas salīdzināms ar rezultātu nosūtīšanas periodiskumu.

Noteikumus par to, kā Komisijai (Eurostat) publicēt vai izplatīt statistikas datus, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

10. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

11. pants

Valsts tiesību aktu paziņošana

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Direktīvu 95/64/EK, kā tā grozīta ar IX pielikuma A daļā norādītajiem aktiem, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz IX pielikuma B daļā izklāstītajiem termiņiem, kad tām direktīva jātransponē savos tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums.

(2)  OV L 320, 30.12.1995., 25. lpp.

(3)  Sk. IX pielikuma A daļu.

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5)  OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---