I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

28.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/7

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/34/EK

(2009. gada 23. aprīlis)

attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 71/316/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (3), ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā tiks izdarīti turpmāki grozījumi, skaidrības labad būtu lietderīgi minēto direktīvu pārstrādāt.

(2)	Katrā dalībvalstī obligāti noteikumi nosaka mērinstrumentu tehnisko raksturojumu un metroloģiskās kontroles metodes. Šīs prasības dažādās dalībvalstīs atšķiras. Šīs atšķirības kavē tirdzniecību un var radīt nevienlīdzīgas konkurences apstākļus Kopienā.

(3)	Viens no kontroles mērķiem katrā dalībvalstī ir garantēt klientiem, ka piegādātie apjomi atbilst maksātajai cenai. Rezultātā šīs direktīvas mērķim nebūtu jābūt atcelt šīs kontroles, bet novērst atšķirības starp noteikumiem, ja tie kavē tirdzniecību.

(4)	Šādus kavēkļus iekšējā tirgus izveidei un darbībai var samazināt un novērst, ja dalībvalstis piemēro tādas pašas prasības, sākotnēji papildinot valstī spēkā esošos noteikumus un vēlāk, kad ir nepieciešamie nosacījumi, aizstājot šos noteikumus.

(5)	Pat laikā, kad tās pastāv līdztekus valstu noteikumiem, Kopienas prasības dod iespēju uzņēmumiem ražot produktus ar vienotu tehnisku raksturojumu, kuri tādējādi pārdodami un lietojami visā Kopienā pēc tam, kad tie izturējuši EK kontroles.

(6)	Kopienas tehniskajām prasībām konstrukcijai un darbībai būtu jānodrošina, ka instrumenti pastāvīgi veic mērījumus, kuri ir pietiekami precīzi paredzētajam mērķim.

(7)

Dalībvalstis parasti apstiprina mērinstrumentu atbilstību tehniskajām prasībām, pirms mērinstrumenti nonāk tirgū vai tiek lietoti pirmo reizi, un, ja nepieciešams, kad tie ieviesti, šāds apstiprinājums tiek veikts īpaši ar paraugu apstiprinājumu un pārbaudes metodēm. Lai panāktu šo instrumentu brīvu apriti Kopienā, ir arī nepieciešams nodrošināt savstarpēju kontroļu atzīšanu starp dalībvalstīm un ieviest šim mērķim atbilstošu EK tipa apstiprinājumu un EK sākotnējās verifikācijas procedūras, kā arī EK metroloģiskās kontroles metodes saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar attiecīgām atsevišķām direktīvām.

(8)

Uz mērinstrumenta vai produkta esošās zīmes vai simboli liecina par izietajām kontrolēm un norāda, ka šāds instruments vai produkts atbilst attiecīgām Kopienas tehniskajām prasībām, un tādējādi, ja instruments vai produkts tiek importēts vai ieviests, nav nepieciešams atkārtoti veikt kontroli, kura jau veikta.

(9)

Valstu metroloģijas noteikumi ietver daudzas mērinstrumentu un produktu kategorijas. Šī direktīva nosaka vispārējus noteikumus, it sevišķi attiecībā uz EK tipa apstiprinājumu un EK sākotnējās verifikācijas procedūrām, kā arī EK metroloģiskās kontroles metodēm. Direktīvu, kuras ietver dažādu instrumentu kategorijas, īstenošana nosaka tehniskās prasības attiecībā uz konstrukciju, darbību un precizitāti, kontroles procedūrām un, ja nepieciešams, nosacījumus, saskaņā ar kuriem Kopienas tehniskās prasības aizstāj valstī spēkā esošos noteikumus.

(10)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(11)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šīs direktīvas I un II pielikumu un atsevišķo direktīvu pielikumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas un atsevišķo direktīvu elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(12)	Šajā direktīvā iekļautie jaunie elementi attiecas vienīgi uz komitejas procedūru. Tādēļ dalībvalstīm tie nav jātransponē.

(13)	Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PAMATPRINCIPI

1. pants

1. Šī direktīva attiecas uz:

a)	instrumentiem, kā tie definēti 2. punktā;

b)	mērvienībām, mērīšanas un metroloģiskās kontroles metožu saskaņošanu un vajadzības gadījumā uz līdzekļiem, kuri nepieciešami šādu metožu piemērošanai;

c)	noteikšanu, mērīšanas metodēm, metroloģisko kontroli un fasētu produktu daudzuma marķēšanu.

2. Šajā direktīvā “instrumenti” nozīmē mērinstrumentus, mērinstrumentu sastāvdaļas, papildu ierīces un mērīšanas iekārtas.

3. Neviena dalībvalsts, pamatojoties uz šo direktīvu un atsevišķām ar šo direktīvu saistītām direktīvām, nevar aizkavēt, aizliegt vai ierobežot 1. punktā minēta instrumenta vai izstrādājuma laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, ja šis instruments marķēts ar EK zīmēm saskaņā ar šīs direktīvas un atsevišķo direktīvu, kuras attiecas uz attiecīgo instrumentu vai izstrādājumu, nosacījumiem.

4. Dalībvalstis piešķir EK tipa apstiprinājumam un EK sākotnējai verifikācijai tādu pašu nozīmi kā attiecīgiem valstu pasākumiem.

5. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem jautājumiem atsevišķās direktīvas precizē:

—	jo īpaši mērīšanas procedūras, parametrus un tehniskās prasības 1. punkta a) apakšpunktā minēto instrumentu konstrukcijai un darbībai,

—	prasības attiecībā uz 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

6. Atsevišķās direktīvas var noteikt dienu, kurā spēkā esošie valstu noteikumi aizstājami ar Kopienas noteikumiem.

II NODAĻA

EK TIPA APSTIPRINĀJUMS

2. pants

1. Dalībvalstis piešķir EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar šīs direktīvas un attiecīgu atsevišķu direktīvu noteikumiem.

2. EK tipa apstiprinājums instrumentiem ietver to iekļaušanu EK sākotnējā verifikācijā un gadījumos, kad EK sākotnējā verifikācija netiek prasīta, apstiprinājumu to laišanai tirgū un/vai nodošanai ekspluatācijā. Ja atsevišķa direktīva(-as), kura(-as) piemērojama(-as) šai instrumentu kategorijai atbrīvo šo kategoriju no EK tipa apstiprinājuma, šīs kategorijas instrumenti tiek tieši iekļauti EK sākotnējā verifikācijā.

3. Ja pārbaudes iekārtas atļauj, dalībvalstis piešķir EK tipa apstiprinājumu visiem instrumentiem, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā un atsevišķās direktīvās, kas attiecas uz attiecīgo instrumentu.

4. Pieteikumu EK tipa apstiprinājumam var iesniegt tikai izgatavotājs vai Kopienā reģistrēts tā pārstāvis. Attiecībā uz vienu un to pašu instrumentu iesniegumu var iesniegt tikai vienā dalībvalstī.

5. Dalībvalsts, kura piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā tiek informēta par jebkādām izmaiņām vai papildinājumiem attiecībā uz apstiprināto tipu. Tā informē citas dalībvalstis par šādiem grozījumiem.

Izmaiņas vai papildinājumi attiecībā uz apstiprināto EK tipu jāapstiprina ar papildu EK tipa apstiprinājumu no dalībvalsts puses, kura piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, ja šādas izmaiņas ietekmē vai var ietekmēt mērījumu rezultātus vai noteiktos nosacījumus instrumentu lietojumam.

Tomēr gadījumos, kad tips mainīts, jāpiešķir jauns EK tipa apstiprinājums tā vietā, lai papildinātu sākotnējo EK tipa apstiprinājumu, ja paraugs mainīts pēc tam, kad šīs direktīvas vai attiecīgas atsevišķās direktīvas noteikumi ir grozīti vai pielāgoti tādā veidā, ka mainīto tipu var apstiprināt tikai saskaņā ar jaunajiem noteikumiem.

3. pants

Ja EK tipa apstiprinājums piešķirts papildu iekārtām, šis apstiprinājums konkretizē:

a)	instrumenta tipus, kuriem šādas papildus iekārtas nepieciešamas vai kuros tās var tikt iekļautas;

b)	vispārējus nosacījumus visai instrumentu darbībai, kurai piešķirts apstiprinājums.

4. pants

Ja veiksmīgi pabeigta instrumenta EK tipa apstiprinājuma pārbaude, kas noteikta šajā direktīvā un atsevišķās direktīvās, kuras attiecas uz minēto instrumentu, dalībvalsts, kas veikusi šo pārbaudi, sastāda EK tipa apstiprinājuma sertifikātu.

Dalībvalsts nosūta minēto sertifikātu iesniedzējam.

Šīs direktīvas 11. pantā vai atsevišķā direktīvā noteiktajos gadījumos iesniedzējam vajag un visos citos gadījumos iesniedzējs var piestiprināt vai sekot, lai katram instrumentam tiktu piestiprināta EK apstiprinājuma zīme, kas norādīta šajā sertifikātā atbilstīgi apstiprinātajam paraugam.

5. pants

1. EK tipa apstiprinājums ir derīgs 10 gadus. To var pagarināt uz 10 secīgiem gadiem. Instrumentu skaits, kurus var ražot saskaņā ar apstiprināto tipu, netiek ierobežots.

Gadījumos, kad šādus EK tipa apstiprinājumus nevar piešķirt, pamatojoties uz šiem jaunajiem noteikumiem, EK tipa apstiprinājumus, kas piešķirti, balstoties uz šīs direktīvas un atsevišķas direktīvas noteikumiem, nevar pagarināt pēc dienas, kad spēkā stājušies jebkuri grozījumi vai pielāgojumi šiem Kopienas noteikumiem.

Ja EK tipa apstiprinājums netiek pagarināts, šo apstiprinājumu tomēr turpina piemērot tiem instrumentiem, kuri jau tiek lietoti.

2. Ja tiek izmantoti jauni tehniski paņēmieni, kuri netiek noteikti atsevišķā direktīvā, ierobežotas darbības EK tipa apstiprinājums piešķirams pēc iepriekšējām apspriedēm ar citām dalībvalstīm.

Tas var ietvert šādus ierobežojumus:

a)	instrumentu skaita ierobežojumu, uz kuriem var attiekties apstiprinājums;

b)	pienākumu informēt kompetentās iestādes vietās, kurās uzstādīti instrumenti;

c)	ierobežojumus lietošanā;

d)	īpašus ierobežojumus attiecībā uz izmantošanas paņēmieniem.

Tomēr tie netiek piešķirti līdz brīdim:

a)	kad stājas spēkā atsevišķa direktīva šai instrumentu kategorijai;

b)	nav pieļaujama atkāpe no maksimālā pieļaujamo kļūdu daudzuma, kas noteikts atsevišķās direktīvās.

Šāds apstiprinājums ir spēkā ne ilgāk kā divus gadus. To var pagarināt līdz trim gadiem.

3. Dalībvalsts, kura piešķīrusi ierobežotas darbības EK tipa apstiprinājumu, kas minēts 2. punktā, nepieciešamības gadījumā ierosina šīs direktīvas I un II pielikumu un, ja vajadzīgs, atsevišķu direktīvu pielikumus pielāgot tehnikas attīstībai saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru, tiklīdz tā uzskata, ka jaunās tehnikas pielietojums attaisnojies.

6. pants

Ja EK tipa apstiprinājums netiek prasīts instrumentu kategorijai, kura atbilst atsevišķas direktīvas prasībām, ražotājs uz savu atbildību var piestiprināt šai instrumentu kategorijai īpašo zīmi, kura raksturota I pielikuma 3.3. punktā.

7. pants

1. Dalībvalsts, kura piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, var to anulēt:

a)	ja instrumenti, kuriem tika piešķirts šis apstiprinājums, neatbilst apstiprinātajam tipam vai attiecīgas atsevišķas direktīvas noteikumiem;

b)	ja netiek izpildītas metroloģiskās prasības, kuras konkretizētas apstiprinājuma sertifikātā vai 5. panta 2. punktā;

c)	ja tā atklāj, ka apstiprinājums piešķirts nepienācīgā veidā.

2. Dalībvalstij, kura piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, tas jāanulē, ja to instrumentu darbībā, kas konstruēti saskaņā ar apstiprināto tipu, atklājas vispārēja rakstura defekti, kuri dara tos nederīgus paredzētajam lietojumam.

3. Ja dalībvalsti, kura piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, cita dalībvalsts informē par vienu no 1. un 2. punktā noteiktajiem gadījumiem, tā pēc apspriešanās ar šo dalībvalsti arī veic šajos punktos paredzētos pasākumus.

4. Dalībvalsts, kura deklarē, ka radusies 2. punktā noteiktā situācija, var aizliegt attiecīgo instrumentu laišanu tirgū un nodošanu ekspluatācijā līdz turpmākam paziņojumam.

Tā nekavējoties par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju, sniedzot sava lēmuma pamatojumu.

Tāda pati procedūra piemērojama 1. punktā noteiktajos gadījumos attiecībā uz instrumentiem, kuri tikuši atbrīvoti no EK sākotnējās verifikācijas, ja ražotājs pēc pamatota brīdinājuma neražo instrumentus saskaņā ar apstiprināto paraugu vai attiecīgas atsevišķas direktīvas prasībām.

5. Ja dalībvalsts, kura piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, apstrīd 2. punktā minētā gadījuma rašanos vai apstrīd saskaņā ar 4. punktu veikto pasākumu pamatotību, attiecīgās dalībvalstis cenšas strīdu noregulēt.

Komisija par to jāinformē. Vajadzības gadījumā tā rīko attiecīgas apspriedes, lai rastu risinājumu.

III NODAĻA

EK SĀKOTNĒJĀ VERIFIKĀCIJA

8. pants

1. EK sākotnējā verifikācija ietver jaunu vai koriģētu instrumentu pārbaudi un to atbilstības apstiprinājumu apstiprinātajam paraugam un/vai šīs direktīvas un atsevišķu direktīvu prasībām attiecīgajam instrumentam. To apliecina ar EK sākotnējās verifikācijas zīmi.

2. Atsevišķās direktīvās noteiktajos gadījumos un saskaņā ar pieņemtajām procedūrām EK sākotnējo instrumentu verifikāciju var veikt ar citu metodi nekā vienību pārbaudes metode.

3. Ja iekārtas to ļauj, dalībvalstis veic EK sākotnējo verifikāciju iesniegtajiem instrumentiem, vai tie atbilst mērinstrumentu raksturojumam un tehniskās uzbūves un darbības prasībām, kuras noteiktas atsevišķās direktīvās attiecībā uz šo instrumentu kategoriju.

4. Gadījumā, ja instrumenti marķēti ar EK sākotnējās verifikācijas zīmi, atbilstīgi 1. panta 3. punktam noteiktās saistības dalībvalstīm ilgst līdz gada beigām, kas seko gadam, kurā piešķirta EK sākotnējās verifikācijas zīme, ja vien atsevišķas direktīvas nenosaka ilgāku laiku.

9. pants

1. Kad instruments tiek iesniegts EK sākotnējai verifikācijai, dalībvalsts, kura veic sākotnējo verifikāciju nosaka:

a)	vai instruments pieder tai kategorijai, kura ir atbrīvota no EK tipa apstiprinājuma, un, ja tā, tad vai tas atbilst atsevišķās uz šo instrumentu attiecošās direktīvās noteiktajām tehniskās uzbūves un darbības prasībām;

b)	vai instrumentam piešķirts EK tipa apstiprinājums un, ja tā, tad vai tas atbilst apstiprinātajam tipam un atsevišķām direktīvām, kuras attiecas uz šo instrumentu un kuras ir spēkā dienā, kad izsniegts EK tipa apstiprinājums.

2. Pārbaude, kas tiek izdarīta, veicot EK sākotnējo verifikāciju, saskaņā ar atsevišķām direktīvām īpaši attiecas uz:

a)	metroloģiskajiem parametriem;

b)	maksimālo pieļaujamo kļūdu daudzumu;

c)	uzbūvi, ciktāl tā garantē, ka mērīšanas īpašības netiek īpaši zaudētas parastos lietošanas apstākļos;

d)	noteikto uzrakstu un zīmoga plātņu vai EK sākotnējās verifikācijas marķējuma klātbūtni.

10. pants

Ja instruments sekmīgi izturējis EK sākotnējo verifikāciju, saskaņā ar šīs direktīvas un atsevišķu direktīvu prasībām šim instrumentam tiek piestiprinātas EK daļējas vai galīgas verifikācijas zīmes, kuras raksturotas II pielikuma 3. punktā, un par to ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar minētajā punktā paredzētajiem noteikumiem.

11. pants

Ja netiek prasīta EK sākotnējā verifikācija instrumentu kategorijai, kura atbilst atsevišķas direktīvas prasībām, ražotājs uz savu atbildību piestiprina šīs kategorijas instrumentam īpašu apzīmējumu, kas aprakstīts I pielikuma 3.4. punktā.

IV NODAĻA

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA UN EK SĀKOTNĒJĀS VERIFIKĀCIJAS KOPĪGIE NOTEIKUMI

12. pants

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu, ka uz instrumentiem tiktu lietotas zīmes vai uzraksti, ko varētu sajaukt ar EK simboliem un zīmēm.

13. pants

Katra dalībvalsts paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai par dienestiem, aģentūrām un institūtiem, kuri ir pienācīgi pilnvaroti, lai veiktu pārbaudes, kuras noteiktas šajā direktīvā un atsevišķās direktīvās, lai izsniegtu EK tipa apstiprinājuma sertifikātus un piešķirtu EK sākotnējās verifikācijas zīmes.

14. pants

Dalībvalstis var pieprasīt, lai noteiktie uzraksti tiktu sastādīti to valsts valodā vai valodās.

V NODAĻA

EKSPLUATĀCIJĀ ESOŠO INSTRUMENTU KONTROLE

15. pants

Atsevišķas direktīvas konkretizē kontroles prasības ekspluatācijā esošiem instrumentiem, kuri marķēti ar EK zīmēm un simboliem, jo īpaši attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kļūdu skaitu ekspluatācijas laikā. Ja valstu noteikumi attiecībā uz instrumentiem, kuri nav marķēti ar EK zīmēm vai simboliem, nosaka mazāk stingras prasības, par kontroles kritēriju kalpo pēdējais.

VI NODAĻA

DIREKTĪVU PIELĀGOŠANA TEHNIKAS ATTĪSTĪBAI

16. pants

Grozījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotu tehnikas attīstībai šīs direktīvas I un II pielikumu un 1. pantā minēto atsevišķo direktīvu pielikumus, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas un atsevišķo direktīvu elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tomēr šo procedūru nepiemēro nodaļai, kas attiecas uz britu sistēmas mērvienībām un kas iekļauta pielikumā Direktīvai par mērvienībām, un pielikumiem attiecībā uz kvantitātes diapazonu fasētiem produktiem direktīvās par fasētiem produktiem.

17. pants

1. Komisijai palīdz Komiteja 16. pantā minēto direktīvu pielāgošanai tehnikas attīstībai.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Visi lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar noteikumiem šīs direktīvas un atsevišķu direktīvu par attiecīgiem instrumentiem īstenošanai, atsakoties piešķirt vai pagarināt EK tipa apstiprinājumu, anulējot šādu apstiprinājumu, atsakoties veikt EK sākotnējo verifikāciju vai aizliedzot laist tirgū vai nodot ekspluatācijā, jāpamato. Šāds atteikums, anulēšana vai aizliegums paziņojams ieinteresētajai pusei, kura vienlaicīgi informējama arī par pieejamajiem spēkā esošajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem dalībvalstīs, kā arī par termiņiem šo līdzekļu izmantošanai.

19. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

20. pants

Direktīvu 71/316/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar III pielikuma A daļā minētajiem aktiem, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

21. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 23. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

-priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

-priekšsēdētājs

P. NEČAS

(1) 2008. gada 22. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 23. marta Lēmums.

(3) OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp.

(4) Sk. III pielikuma A daļu.

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

I PIELIKUMS

EK TIPA APSTIPRINĀJUMS

1. Iesniegums EK apstiprinājumam

1.1.

Iesniegumu un ar to saistīto korespondenci sastāda valsts valodā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurai iesniegums iesniegts. Dalībvalstij ir tiesības prasīt, lai pievienotie dokumenti arī tiktu rakstīti tajā pašā valsts valodā.

Iesniedzējs vienlaicīgi nosūta visām dalībvalstīm iesnieguma kopiju.

1.2.

Iesniegumā jāietver šāda informācija:

a)	izgatavotāja vai uzņēmuma, vai iesniedzēja pilnvarotā pārstāvja vārds (nosaukums) un adrese;

b)	instrumenta kategorija;

c)	paredzētais lietojums;

d)	mērījuma parametri;

e)	komercapzīmējums, ja tāds ir, vai veids.

1.3.

Kopā ar iesniegumu iesniedz arī dokumentus, kas nepieciešami tā novērtēšanai, divos eksemplāros, un jo īpaši:

1.3.1.

pienācīgi raksturojot:

a)	instrumenta uzbūvi un darbību;

b)	aizsardzības mehānismus, kas nodrošina precīzu darbību;

c)	regulēšanas un koriģēšanas ierīces;

norādītās vietas:

—	pārbaudes zīmēm,

—	zīmogiem (vajadzības gadījumā);

1.3.2.

vispārējus uzbūves rasējumus un, ja nepieciešams, precīzus svarīgu sastāvdaļu rasējumus;

1.3.3.

shematisku attēlu, kas ilustrē darbības principus un vajadzības gadījumā fotoattēlu.

1.4.	Vajadzības gadījumā kopā ar iesniegumu iesniedz attiecīgus dokumentus, kas attiecas uz jau piešķirtiem valsts apstiprinājumiem.

2. Pārbaude EK apstiprinājumam

2.1.

Pārbaudē ietver:

2.1.1.

dokumentu izpēti un parauga mērīšanas īpašību izpēti metroloģiskajās laboratorijās, apstiprinātajās laboratorijās vai ražošanas, piegādes vai uzstādīšanas vietā;

2.1.2.

ja parauga mērīšanas parametri zināmi precīzi, tiek veikta tikai iesniegto dokumentu izpēte.

2.2.	Pārbaude ietver pilnīgu instrumenta darbību parastos lietošanas apstākļos. Ievērojot šādus nosacījumus, šim instrumentam jāsaglabā prasītie mērīšanas parametri.

2.3.	Šā pielikuma 2.1. punktā minētās pārbaudes raksturu un apjomu var konkretizēt ar atsevišķām direktīvām.

2.4.	Metroloģiskais dienests var pieprasīt, lai iesniedzējs nodod tā rīcībā standartus, attiecīgos materiālos līdzekļus un apkalpojošo personālu, lai veiktu apstiprinājuma testus.

3. EK sertifikāts un apstiprinājuma zīme

3.1.

Sertifikāts sniedz parauga pārbaudes rezultātus un nosaka citas prasības, kuras jāpilda nekavējoties. Kopā ar sertifikātu iesniedz aprakstus, attēlus un diagrammas, kas nepieciešami, lai identificētu tipu un izskaidrotu tā darbību. 4. pantā paredzētā apstiprinājuma zīme ir stilizēts ε burts, kas ietver:

—

augšējā daļā – tās dalībvalsts pazīšanas lielo burto (lielos burtus), kura apstiprinājumu sniegusi (B – Beļģijai, BG – Bulgārijai, CZ – Čehijai, DK – Dānijai, D – Vācijai, EST – Igaunijai, IRL – Īrijai, EL – Grieķijai, E – Spānijai, F – Francijai, I – Itālijai, CY – Kiprai, LV – Latvijai, LT – Lietuvai, L – Luksemburgai, H – Ungārijai, M – Maltai, NL – Nīderlandei, A – Austrijai, PL – Polijai, P – Portugālei, RO – Rumānijai, SI – Slovēnijai, SK – Slovākijai, FI – Somijai, S – Zviedrijai, UK – Apvienotajai Karalistei) un apstiprināšanas gada pēdējos divus ciparus,

—	lejasdaļā – apzīmējumu, ko noteicis metroloģiskais dienests, kurš piešķīris apstiprinājumu (identifikācijas numuru).

Šīs apstiprinājuma zīmes paraugs norādīts 6.1. punktā.

3.2.	EK ierobežota apstiprinājuma gadījumā burtu “P”, kuram ir tāds pats izmērs kā stilizētajam ε burtam, novieto pirms šā burta. Šīs ierobežotā apstiprinājuma zīmes paraugs norādīts 6.2. punktā.

3.3.	Zīme, kas minēta 6. pantā, ir tāda pati kā EK apstiprinājuma zīme, izņemot to, ka stilizētais burts “ε” ir simetriski apgriezts pa vertikālu asi un tam nav citu pazīmju, ja vien atsevišķas direktīvas nenosaka citādi. Šīs zīmes paraugs parādīts 6.3. punktā.

3.4.	Zīme, kura minēta 11. pantā, ir tāda pati kā EK apstiprinājuma zīme, kas ievietota sešstūrī. Šīs zīmes paraugs norādīts 6.4. punktā.

3.5.

Zīmes, kuras minētas 3.1. līdz 3.4. punktā un kuras izgatavotājs piestiprinājis saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, jāpiestiprina redzamā vietā pie katra instrumenta un pie visas papildu iekārtas, kas iesniegta pārbaudei, un tām jābūt skaidri salasāmām un neizdzēšamām. Ja to piestiprināšana rada tehniskas grūtības, atsevišķās direktīvās pieļaujami izņēmumi vai arī tie pieņemami pēc metroloģisko dienestu vienošanās.

4. Parauga instrumenta iesniegšana

Atsevišķās direktīvās minētajos gadījumos dienests, kas piešķīris apstiprinājumu, nepieciešamības gadījumā var pieprasīt iesniegt parauga instrumentu, kuram piešķirts apstiprinājums. Minētā parauga instrumenta vietā dienests var atļaut iesniegt instrumenta daļas, mēroga modeļus vai rasējumus, un tas tiks minēts EK apstiprinājuma sertifikātā.

5. Apstiprinājuma paziņojums

5.1.	Tajā pašā laikā, kad informēta iesaistītā puse, EK apstiprinājuma sertifikāta kopijas jānosūta Komisijai un citām dalībvalstīm, pēdējās, ja vēlas, arī var iegūt metroloģisko pārbaužu ziņojumu kopijas.

5.2.	EK tipa apstiprinājuma anulēšana un citi paziņojumi attiecībā uz EK tipa apstiprinājuma apjomu un derīgumu notiek saskaņā ar 5.1. punktā minēto paziņošanas procedūru.

5.3.	Dalībvalsts, kura atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu, informē citas dalībvalstis un Komisiju par savu lēmumu.

6. Zīmes, kas attiecas uz EK tipa apstiprinājumu

6.1.

EK tipa apstiprinājuma zīme

Paraugs:

EK tipa apstiprinājums, kuru Vācijas Metroloģiskais dienests piešķīris 1971. gadā (sk. 3.1. punkta pirmo ievilkumu).

EK tipa apstiprinājuma identifikācijas numurs (sk. 3.1. punkta otro ievilkumu).

6.2.

Ierobežota EK tipa apstiprinājuma zīme (sk. 3.2. punktu)

Paraugs:

EK tipa apstiprinājums, kuru Vācijas Metroloģiskais dienests piešķīris 1971. gadā.

Ierobežota EK tipa apstiprinājuma identifikācijas numurs.

6.3.

Atbrīvojuma zīme no EK tipa apstiprinājuma (sk. 3.3. punktu)

Paraugs:

6.4.

EK tipa apstiprinājuma zīme instrumentiem, kuri atbrīvoti no EK sākotnējās verifikācijas

(sk. 3.4. punktu)

Paraugs:

EK tipa apstiprinājums, kuru Vācijas Metroloģiskais dienests piešķīris 1971. gadā.

EK tipa apstiprinājuma identifikācijas numurs.

II PIELIKUMS

EK SĀKOTNĒJĀ VERIFIKĀCIJA

1. Vispārēji jautājumi

1.1.	EK sākotnējo verifikāciju var veikt vienā vai vairākos posmos (parasti divos).

1.2.

Ievērojot atsevišķu direktīvu noteikumus:

1.2.1.

EK sākotnējā verifikācija vienā posmā veicama instrumentiem, kuri, atstājot rūpnīcu, veido vienu veselu, tas ir, instrumentiem, kuri teorētiski nogādājami uzstādīšanas vietā neizjaucot;

1.2.2.

EK sākotnējā verifikācija divos vai vairākos posmos veicama instrumentiem, kuru precīzu darbība nosaka uzstādīšanas vai lietošanas apstākļi;

1.2.3.

pirmajam sākotnējās verifikācijas posmam jo īpaši jānodrošina, ka instruments atbilst apstiprinātajam EK tipam vai, ja instrumenti atbrīvoti no EK tipa apstiprinājuma, ka tie atbilst attiecīgiem noteikumiem.

2. EK sākotnējās verifikācijas vieta

2.1.	Ja atsevišķas direktīvas nenosaka vietu, kurā verifikācija veicama, instrumenti, kuriem piemērojama tikai viena posma pārbaude, jāpārbauda vietā, kuru izvēlas attiecīgais metroloģiskais dienests.

2.2.

Instrumenti, kuri verificējami divos vai vairākos posmos, jāpārbauda kompetentiem metroloģiskajiem dienestiem pēc teritorijas.

2.2.1.

Pēdējais verifikācijas posms jāveic uzstādīšanas vietā.

2.2.2.

Citi posmi jāveic, kā noteikts 2.1. punktā.

2.3.

Jo īpaši, ja verifikācija nenotiek verifikācijas iestādē, metroloģiskais dienests, kas veic verifikāciju, var pieprasīt, lai iesniedzējs:

—	nodod tās rīcībā standartus, atbilstošus materiālos līdzekļus un apkalpojošo personālu verifikācijas veikšanai,

—	nodrošina ar EK apstiprinājuma sertifikāta kopiju.

3. EK sākotnējās verifikācijas zīmes

3.1. EK sākotnējās verifikācijas zīmju apraksts

3.1.1.

Ievērojot atsevišķu direktīvu noteikumus, EK sākotnējās verifikācijas zīmes, kuras piestiprinātas saskaņā ar 3.3. punktu, ir šādas:

3.1.1.1.

galīgās EK verifikācijas zīmi veido divi zīmogi:

pirmo veido mazais burts “e”, kas ietver:

—

augšējā daļā – tās valsts pazīšanas lielo burtu (lielos burtus), kurā ir veikta sākotnējā pārbaude (B – Beļģijai, BG – Bulgārijai, CZ – Čehijai, DK – Dānijai, D – Vācijai, EST – Igaunijai, IRL – Īrijai, EL – Grieķijai, E – Spānijai, F – Francijai, I – Itālijai, CY – Kiprai, LV – Latvijai, LT – Lietuvai, L – Luksemburgai, H – Ungārijai, M – Maltai, NL – Nīderlandei, A – Austrijai, PL – Polijai, P – Portugālei, RO – Rumānijai, SI – Slovēnijai, SK – Slovākijai, FI – Somijai, S – Zviedrijai, UK – Apvienotajai Karalistei) un, ja vajadzīgs, vienu vai divus ciparus, kas norāda teritoriālo vai administratīvo vienību;

—	lejasdaļā – verifikācijas veicēja aģenta vai iestādes identifikācijas numuru;

b)	otro zīmogu veido pēdējie divi cipari no verifikācijas gada, kas ir sešstūrī;

3.1.1.2.

daļējas EK verifikācijas zīmi veido vienīgi pirmais zīmogs. Tas arī kalpo kā zīmogs.

3.2. Zīmju forma un izmēri

3.2.1.

Pievienotie attēli norāda 3.1. punktā noteikto EK sākotnējās verifikācijas zīmju formu, izmēru un burtu kontūras; pirmie divi attēli attēlo dažādas zīmoga daļas, trešais ir zīmoga paraugs. Attēlos norādītie izmēri ir relatīvi; tie ir diametrs aplim, kas novilkts ap mazo burtu “e” un ap sešstūri.

Faktiskie aprakstīto apļu diametri ap zīmēm ir 1,6 mm, 3,2 mm, 6,3 mm, 12,5 mm.

3.2.2.

Dalībvalstu metroloģiskie dienesti savstarpēji apmainās ar EK sākotnējo verifikāciju zīmju attēlu oriģināliem, kuri atbilst pievienoto attēlu modeļiem.

3.3. Zīmju piestiprināšana

3.3.1.

Galīgās EK verifikācijas zīme piestiprināma instrumentam norādītajā vietā, kad pēdējais pilnīgi pārbaudīts un atzīts par atbilstīgu EK prasībām.

3.3.2.

Daļējas EK verifikācijas zīme piestiprināma:

3.3.2.1.

vietā, kur piestiprināts zīmogs ar datumu vai kādā citā vietā, kura noteikta atsevišķā direktīvā, ja instrumenta vai instrumenta daļas verifikācija veikta vairākos posmos atbilstīgi darbības nosacījumiem, kas atšķiras no nosacījumiem uzstādīšanas vietā;

3.3.2.2.

visos gadījumos kā zīmogs atsevišķās direktīvās noteiktajās vietās.

III PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

(minēti 20. pantā)

Padomes Direktīva 71/316/EEK (OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp.)
1972. gada Pievienošanās akts, I pielikuma X.12. punkts (OV L 73, 27.3.1972., 118. lpp.)
Padomes Direktīva 72/427/EEK (OV L 291, 28.12.1972., 156. lpp.)
1979. gada Pievienošanās akts, I pielikuma X.A punkts (OV L 291, 19.11.1979., 108. lpp.)
Padomes Direktīva 83/575/EEK (OV L 332, 28.11.1983., 43. lpp.)
1985. gada Pievienošanās akts, I pielikuma IX.A.7. punkts (OV L 302, 15.11.1985., 212. lpp.)
Padomes Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.)	tikai attiecībā uz atsaucēm uz Direktīvu 71/316/EEK 1. pantā un pielikuma 4. punktā
Padomes Direktīva 87/355/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 46. lpp.)
Padomes Direktīva 88/665/EEK (OV L 382, 31.12.1988., 42. lpp.)	tikai 1. panta 1. punkts
1994. gada Pievienošanās akts, I pielikuma XI.C.VII.1. punkts (OV C 241, 29.8.1994., 211. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.)	tikai III pielikuma 5. punkts
2003. gada Pievienošanās akts, II pielikuma I.D.1. punkts (OV L 236, 23.9.2003., 64. lpp.)
Padomes Direktīva 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.)	tikai attiecībā uz atsaucēm uz Direktīvu 71/316/EEK 1. pantā un pielikuma B.1. punktā
Komisijas Direktīva 2007/13/EK (OV L 73, 13.3.2007., 10. lpp.)

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 20. pantā)

Direktīvas	Termiņš transponēšanai
71/316/EEK	1973. gada 30. janvāris
83/575/EEK	1985. gada 1. janvāris
87/354/EEK	1987. gada 31. decembris
87/355/EEK	1987. gada 31. decembris
2006/96/EK	2007. gada 1. janvāris
2007/13/EK	2008. gada 9. marts

IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 71/316/EEK	Šī direktīva
1. panta 1. punkta a) apakšpunkts	1. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 1. panta 2. punkts
1. panta 1. punkta b) apakšpunkts	1. panta 1. punkta b) apakšpunkts
1. panta 1. punkta c) apakšpunkts	1. panta 1. punkta c) apakšpunkts
1. panta 2. punkts	1. panta 3. punkts
1. panta 3. punkts	1. panta 4. punkts
1. panta 4. punkta pirmā daļa	1. panta 5. punkts
1. panta 4. punkta otrā daļa	1. panta 6. punkts
2. panta 1. punkts	2. panta 2. punkts
2. panta 2. punkts	2. panta 3. punkts
2. panta 3. punkts	2. panta 4. punkts
2. panta 4. punkts	2. panta 5. punkts
2. panta 5. punkts	2. panta 1. punkts
3. panta ievadvārdi	3. panta ievadvārdi
3. panta pirmais ievilkums	3. panta a) punkts
3. panta otrais ievilkums	3. panta b) punkts
4. panta pirmais teikums	4. panta pirmā un otrā daļa
4. panta otrais teikums	4. panta trešā daļa
5. panta 1. punkts	5. panta 1. punkts
5. panta 2. punkta pirmā daļa	5. panta 2. punkta pirmā daļa
5. panta 2. punkta otrās daļas ievadvārdi	5. panta 2. punkta otrās daļas ievadvārdi
5. panta 2. punkta otrās daļas pirmais ievilkums	5. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunkts
5. panta 2. punkta otrās daļas otrais ievilkums	5. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunkts
5. panta 2. punkta otrās daļas trešais ievilkums	5. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunkts
5. panta 2. punkta otrās daļas ceturtais ievilkums	5. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunkts
5. panta 2. punkta trešās daļas ievadvārdi	5. panta 2. punkta trešās daļas ievadvārdi
5. panta 2. punkta trešās daļas pirmais ievilkums	5. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunkts
5. panta 2. punkta trešās daļas otrais ievilkums	5. panta 2. punkta trešās daļas, b) apakšpunkts
5. panta 2. punkta ceturtā daļa	5. panta 2. punkta ceturtā daļa
5. panta 3. punkts	5. panta 3. punkts
6. pants	6. pants
7. panta 1., 2. un 3. punkts	7. panta 1., 2. un 3. punkts
7. panta 4. punkta pirmais teikums	7. panta 4. punkta pirmā daļa
7. panta 4. punkta otrais teikums	7. panta 4. punkta otrā daļa
7. panta 4. punkta trešais teikums	7. panta 4. punkta trešā daļa
7. panta 5. punkts	7. panta 5. punkts
8. panta 1. punkta a) apakšpunkts	8. panta 1. punkts
8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	8. panta 2. punkts
8. panta 2. punkts	8. panta 3. punkts
8. panta 3. punkts	8. panta 4. punkts
9. panta 1. punkts	9. panta 1. punkts
9. panta 2. punkta ievadvārdi	9. panta 2. punkta ievadvārdi
9. panta 2. punkta pirmais ievilkums	9. panta 2. punkta a) apakšpunkts
9. panta 2. punkta otrais ievilkums	9. panta 2. punkta b) apakšpunkts
9. panta 2. punkta trešais ievilkums	9. panta 2. punkta c) apakšpunkts
9. panta 2. punkta ceturtais ievilkums	9. panta 2. punkta d) apakšpunkts
10. un 11. pants	10. un 11. pants
12., 13. un 14. pants	12., 13. un 14. pants
15. pants	15. pants
16. panta pirmais teikums	16. panta pirmā daļa
16. panta otrais teikums	16. panta otrā daļa
17. pants	—
18. panta 1. punkts	17. panta 1. punkts
18. panta 2. punkta pirmā daļa	17. panta 2. punkts
18. panta 2. punkta otrā daļa	—
18. panta 3. punkts	—
19. pants	18. pants
20. panta 1. punkts	—
20. panta 2. punkts	19. pants
—	20. un 21. pants
21. pants	22. pants
I pielikums	I pielikums
1. un 1.1. punkts	1. un 1.1. punkts
1.2. punkta ievadvārdi	1.2. punkta ievadvārdi
1.2. punkta pirmais ievilkums	1.2. panta a) apakšpunkts
1.2. punkta otrais ievilkums	1.2. punkta b) apakšpunkts
1.2. punkta trešais ievilkums	1.2. punkta c) apakšpunkts
1.2. punkta ceturtais ievilkums	1.2. punkta d) apakšpunkts
1.2. punkta piektais ievilkums	1.2. punkta e) apakšpunkts
1.3. punkts	1.3. punkts
1.3.1. punkta ievadvārdi	1.3.1. punkta ievadvārdi
1.3.1. punkta pirmais ievilkums	1.3.1. punkta a) apakšpunkts
1.3.1. punkta otrais ievilkums	1.3.1. punkta b) apakšpunkts
1.3.1. punkta trešais ievilkums	1.3.1. punkta c) apakšpunkts
1.3.1. punkta ceturtais ievilkums	1.3.1. punkta d) apakšpunkts
no 1.3.2. punkta līdz 5. punktam	no 1.3.2. punkta līdz 5. punktam
5.2. punkts	5.1. punkts
5.3. punkts	5.2. punkts
5.4. punkts	5.3. punkts
no 6. punkta līdz 6.4. punktam	no 6. punkta līdz 6.4. punktam
II pielikums	II pielikums
—	III pielikums
—	IV pielikums

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

28.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/25

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 20. aprīlis)

par Kopienas nostāju attiecībā uz pārvaldības organizāciju, kas izveidotas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīguma par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu, lēmumu pārskatīt attēlveidošanas ierīču specifikācijas Nolīguma C pielikuma VII daļā

(2009/347/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 2006/1005/EK attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīguma par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu (1) un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Nolīgumā paredzēts, ka Eiropas Komisijai kopā ar ASV Vides aizsardzības aģentūru (EPA) jāizstrādā attēlveidošanas ierīču II līmeņa specifikācijas, tādējādi grozot Nolīguma C pielikumu.

(2)	Kopienas nostāja attiecībā uz specifikāciju grozījumu ir jānosaka Komisijai.

(3)	Šajā lēmumā noteiktajos pasākumos ievērots Eiropas Energy Star padomes atzinums, kas minēts 8. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulā (EK) Nr. 106/2008 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (2).

(4)	Sākot ar 2009. gada 1. jūliju, attēlveidošanas ierīču specifikācijas C pielikuma VII daļā jāatceļ un jāaizstāj ar šim lēmumam pievienotajām specifikācijām,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Nostājai, kas Eiropas Kopienai jāpieņem attiecībā uz pārvaldības organizāciju, kas izveidotas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu, lēmumu par to attēlveidošanas iekārtu specifikāciju pārskatīšanu, kas iekļautas Nolīguma C pielikuma VII daļā, jāpamatojas uz pievienoto lēmuma projektu.

Briselē, 2009. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS

(1) OV L 381, 28.12.2006., 24. lpp.

(2) OV L 39, 13.2.2008., 1. lpp.

PIELIKUMS

LĒMUMA PROJEKTS

(…),

ko pieņēmušas pārvaldības organizācijas, kas izveidotas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīguma par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu, par Nolīguma C pielikuma VII daļā iekļauto attēlveidošanas ierīču specifikāciju pārskatīšanu

PĀRVALDĪBAS ORGANIZĀCIJAS,

ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu un jo īpaši tā XII pantu,

tā kā C pielikuma VII daļā iekļautais attēlveidošanas ierīču specifikāciju pirmais līmenis, kas ir spēkā kopš 2007. gada 1. aprīļa, ir jāatceļ un jāaizstāj ar specifikāciju otro līmeni,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO LĒMUMU.

Nolīguma C pielikuma VII daļā iekļautās attēlveidošanas ierīču specifikācijas tiek atceltas un aizstātas ar šā lēmuma pielikumā iekļautajām specifikācijām, kuras stājas spēkā ar 2009. gada 1. jūliju.

Šo lēmumu, kas sastādīts divos eksemplāros, paraksta līdzpriekšsēdētāji. Lēmumu piemēro no 2009. gada 1. jūlija.

Vašingtonā, […]

ASV Vides aizsardzības aģentūras vārdā –

[…]

Briselē, […]

Eiropas Kopienas vārdā –

[…]

PIELIKUMS

NOLĪGUMA C PIELIKUMA VII DAĻA

VII. Attēlveidošanas ierīču specifikācijas

Turpmāk aprakstītās attēlveidošanas ierīču specifikācijas piemēro no 2009. gada 1. jūlija

A. Definīcijas

Ražojumi

Kopētājs – komerciāli pieejama attēlveidošanas ierīce, kuras vienīgā funkcija ir cieto kopiju dublikātu izgatavošana no grafiskiem cieto jeb papīra kopiju oriģināliem. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā kopētājus vai modernizējamus ciparkopētājus (UDC – upgradeable digital copier).

Kopēšanas ciparierīce – komerciāli pieejama attēlveidošanas ierīce, ko tirgū pārdod kā pilnībā automātisku kopēšanas sistēmu, kurā izmanto kopiju izgatavošanu ar trafaretu ar ciparu attēlveidošanas iespējām. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā kopēšanas ciparierīces.

Telefakss (faksa aparāts) – komerciāli pieejama attēlveidošanas ierīce, kuras galvenā funkcija ir cietās kopijas oriģinālu skenēšana elektroniskai sūtīšanai uz attālām iekārtām, kā arī šādu elektronisku sūtījumu saņemšana, lai izgatavotu cietās kopijas. Elektroniskā sūtīšana galvenokārt tiek veikta, izmantojot publisko tālruņu tīklu, bet var notikt arī pa datortīklu vai internetu. Jābūt arī iespējai ar šo ražojumu izgatavot cieto kopiju dublikātus. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā faksa aparātus.

4.	Frankēšanas aparāts (markotājs) – komerciāli pieejama attēlveidošanas ierīce, ar ko frankē pasta sūtījumus. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā frankēšanas aparātus.

Daudzfunkciju ierīce (MFD) – komerciāli pieejama attēlveidošanas ierīce, kas ir fiziski integrēta ierīce vai funkcionāli integrētu komponentu apvienojums un izpilda divas vai vairākas šādas pamatfunkcijas: kopēšana, drukāšana, skenēšana vai faksu sūtīšana. Šajā definīcijā par kopēšanas funkcijām tiek uzskatītas funkcijas, kas atšķiras no atsevišķu lapu kopēšanas spējas, ko nodrošina faksa aparāti. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā daudzfunkciju ierīces (MFD) vai daudzfunkciju ražojumus (MFP – multifunctional product).

Piezīme.Ja daudzfunkciju ierīce (MFD) nav atsevišķa integrēta ierīce, bet gan funkcionāli integrētu komponentu komplekts, tad, lai šo daudzfunkciju ierīci kvalificētu kā atbilstīgu ENERGY STAR, ražotājam jāapliecina, ka tad, kad šī ierīce ir pareizi uzstādīta darba vietā, visu tās komponentu, kas veido bāzes komplektu, patērētās enerģijas vai jaudas summa būs atbilstīga enerģijai vai jaudai, kas minēta C sadaļā.

Printeris – komerciāli pieejama attēlveidošanas ierīce, kas paredzēta cieto jeb papīra kopiju izgatavošanai ar iespējām saņemt informāciju no atsevišķa lietotāja, tīklā ieslēgtiem datoriem vai citām ievadierīcēm (piemēram, ciparu fotokamerām). Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā printerus, tostarp printerus, ko lietotājs var modernizēt, iegūstot daudzfunkciju ierīci (MFD).

Skeneris – komerciāli pieejama attēlveidošanas ierīce, kas ir optiski elektroniska ierīce informācijas pārveidošanai elektroniskos attēlos, ko var saglabāt, rediģēt, pārveidot vai sūtīt galvenokārt personālās skaitļošanas vidē. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā skenerus.

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas

8.	Tiešā termiskā (DT) – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, ar kuras palīdzību attēls tiek pārnests, iededzinot punktus pārklājuma materiālā, kad tas pārvietojas gar sildāmu drukāšanas galviņu. Ražojumos ar tiešo termisko tehnoloģiju neizmanto lentes.

9.	Ar krāsvielas sublimāciju (DS) – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kad attēli tiek veidoti, nogulsnējot (sublimējot) krāsvielu uz drukas materiāla, izmantojot to enerģijas daudzumu, ko izdala sildīšanas elementi.

10.

Elektrofotogrāfija (EP) – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, ko raksturo fotovadītāja apgaismošana no gaismas avota atbilstoši iegūstamajam cietās kopijas attēla rakstam, iegūtā attēla attīstīšana ar tonera daļiņām, izmantojot latento attēlu uz fotovadītāja, kas nosaka, vai tonerim atbilstošajā vietā ir jābūt vai nav, tonera pārnešana uz iegūstamās cietās kopijas materiāla un tā piekausēšana, lai šī cietā kopija kļūtu izturīga. Elektrofotogrāfijas veidi ietver lāzera, gaismas diožu un šķidro kristālu displeja elektrofotogrāfiju. Krāsu elektrofotogrāfija atšķiras no melnbaltās elektrofotogrāfijas ar to, ka attiecīgajā ražojumā vienlaikus izmanto vismaz trīs dažādu krāsu tonerus. Turpinājumā ir definēti divi krāsu elektrofotogrāfijas tehnoloģijas veidi.

11.	Paralēlā krāsu elektrofotogrāfija – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā maksimālā krāsu drukāšanas ātruma sasniegšanai izmanto daudzus gaismas avotus un daudzus fotovadītājus.

12.	Secīgā krāsu elektrofotogrāfija – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā daudzkrāsu cietās kopijas iegūšanā secīgi izmanto vienu fotovadītāju un vienu vai daudzus gaismas avotus.

13.

Sitienu jeb kontakttehnoloģija – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, ko raksturo vajadzīgās cietās kopijas formēšana, pārvietojot krāsvielas pigmentus no “lentes” uz attiecīgo materiālu, izmantojot sitienus. Pastāv divi sitienu jeb kontakttehnoloģijas veidi – punktveida sitieni un pilnas formas sitieni.

14.

Ar tintes strūklu (IJ) – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā attēli tiek veidoti, nogulsnējot krāsvielas pigmentus uz drukas materiāla ar maziem pilieniem, veidojot matrici. Krāsu tintes strūkla atšķiras no melnbaltās tintes strūklas ar to, ka jebkurā laika momentā vienlaikus tiek izmantotas vairākas krāsvielas. Tipiski tintes strūklas veidi ietver pjezoelektrisko (PE – piezo-electric) tintes strūklu, sublimācijas tintes strūklu un termisko tintes strūklu.

15.

Augstas veiktspējas tintes strūklas tehnoloģija – novilkumu izgatavošana ar tintes strūklas tehnoloģiju augstas veiktspējas komerclietojumam, kurā parasti izmanto elektrofotogrāfijas tehnoloģiju. Augstas veiktspējas tintes strūklas tehnoloģija atšķiras no parastas tintes strūklas tehnoloģijas ar to, ka sprauslu bloks aptver visu lapas platumu un/vai tinti uz drukas materiāla ir iespējams nožāvēt, izmantojot papildu mehānismus drukas materiālu karsēšanai.

16.

Ar cieto tinti (SI) – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā istabas temperatūrā tinte ir cieta, bet sašķidrinās, kad tiek sasildīta līdz strūklas veidošanas temperatūrai. Pārnešana uz materiālu var būt tieša, bet tajā bieži izmanto starpnieku – cilindru vai lenti, un tad ar ofseta druku notiek iespiešana uz iegūstamā attēla materiāla.

17.	Ar trafaretu – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā attēli tiek pārnesti uz drukas materiāla no trafareta, kas ir nostiprināts ap tintes cilindru.

18.

Ar termisko pārnesi (TT) – novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā vajadzīgais cietās kopijas attēls tiek veidots, nogulsnējot kausētas cietas krāsvielas sīkus pilienus (parasti krāsotus vaskus) tieši uz drukas materiāla, veidojot matrici. Termiskā pārnese atšķiras no tintes strūklas ar to, ka istabas temperatūrā tinte ir cieta, bet sildīšanas rezultātā kļūst par šķidrumu.

Darba režīmi, darbības un enerģijas patēriņa stāvokļi

19.	Aktīvais režīms – energopatēriņa režīms, kad ražojums ir pievienots barošanas avotam un aktīvi izgatavo produkciju, kā arī veic jebkuru no pārējām pamatfunkcijām.

20.

Automātiskā abpusējā druka – kopētāja, faksa aparāta, daudzfunkciju ierīces vai printera spēja automātiski novietot attēlus uz drukas lapas abām pusēm, kā starpsoli neveicot darbības ar roku. Šīs iespējas piemēri ir abpusējas kopijas iegūšana no vienpusēja oriģināla un abpusējas kopijas iegūšana no abpusēja oriģināla. Uzskata, ka ražojumam ir automātiskas abpusējās drukas spēja tikai tad, ja modelis ietver visas palīgierīces, kas nepieciešamas, lai tas atbilstu iepriekš apskatītajiem nosacījumiem.

21.	Noklusējuma aizkaves laiks – laiks, ko pirms ražojuma piegādes ir iestatījis ražotājs un kas nosaka, kad ražojums pēc savas pamatfunkcijas pabeigšanas pāries mazāka jaudas patēriņa (piemēram, nodroses vai izslēgtā) režīmā.

22.

Izslēgts – energopatēriņa režīms, kurā ražojums pāriet, kad tas tiek manuāli vai automātiski izslēgts, bet joprojām paliek pievienots maiņstrāvas tīklam. Ražojums no šā režīma iziet, kad tā pāreja gatavības režīmā tiek ierosināta ar ieejas ierīci, piem., manuālo barošanas slēdzi vai hronometru. Kad pāreja šajā stāvoklī notiek lietotāja manuālas iedarbības rezultātā, to parasti sauc par manuālu izslēgšanu, un, kad tā notiek automātiskas vai iepriekš noteiktas iedarbības (piemēram, aizkaves laika vai pulksteņa) rezultātā, to parasti sauc par automātisku izslēgšanu.

23.

Gatavības režīms – stāvoklis, kad ražojums neizgatavo produkciju, ir sasniedzis darba stāvokli, vēl nav pārgājis nevienā mazjaudas režīmā un ar minimālu aizkavi var pāriet aktīvajā režīmā. Šajā režīmā var iespējot visas ražojuma funkcijas, un ražojumam jāspēj atgriezties aktīvajā režīmā, reaģējot uz jebkurām ieejas iedarbībām, uz kurām reaģēšanas iespēja ir iestrādāta ražojumā. Iespējamās ieejas iedarbības ietver ārējas elektriska rakstura iedarbības (piemēram, iedarbība no tīkla, faksa izsaukums vai tālvadība) un tiešas fiziskas iedarbības (piemēram, slēdža vai pogas ieslēgšana).

24.

Miega režīms – samazināta energopatēriņa režīms, kurā ražojums pāriet automātiski pēc zināma neaktivitātes laika perioda. Papildus automātiskai pārejai miega režīmā ražojums šajā režīmā var pāriet arī: 1) lietotāja iestatītā diennakts laikā; 2) nekavējoties reaģējot uz lietotāja manuālu darbību bez faktiskas izslēgšanās vai 3) ar citiem automātiskiem paņēmieniem, kas ir saistīti ar lietotāja rīcību. Šajā režīmā var iespējot visas ražojuma funkcijas, un ražojumam jāspēj pāriet aktīvajā režīmā, reaģējot uz jebkurām ieejas iedarbībām, uz kurām reakcijas iespēja ir iestrādāta ražojumā, tomēr tas var notikt ar aizkavi. Iespējamās ieejas iedarbības ietver ārējas elektriska rakstura iedarbības (piemēram, iedarbība no tīkla, faksa izsaukums vai tālvadība) un tiešas fiziskas iedarbības (piemēram, fiziska slēdža vai pogas aktivēšana). Atrodoties miega režīmā, ražojumam jāuztur savienojums ar tīklu, izejot no šā režīma tikai tad, kad tas ir nepieciešams.

Piezīme.Sastādot testēšanas pārskatu un kvalificējot ražojumus, kas miega režīmā var pāriet daudzējādi, partneriem par atskaites punktu jāizvēlas miega režīma līmenis, ko var sasniegt automātiski. Ja ražojums spēj automātiski pārslēgties vairākos secīgos miega režīma līmeņos, ražotājs pēc saviem ieskatiem nosaka, kurus no šiem līmeņiem izmanto kvalificēšanas nolūkā, tomēr paziņotajam noklusējuma aizkaves laikam jāatbilst attiecīgajam līmenim.

25.

Attēlveidošanas ierīcēm, uz kurām attiecas šīs specifikācijas, nodroses režīma energopatēriņa līmenis vai minimālā energopatēriņa režīms bieži tiek sasniegts izslēgtā stāvoklī, bet var tikt sasniegts arī gatavības vai miega režīmā. Ražojums nevar iziet no nodroses režīma un pāriet zemāka jaudas patēriņa stāvoklī, ja vien tas netiek fiziski atvienots no barošanas tīkla manuālu darbību rezultātā. (1)Nodroses režīms ir ražojuma minimālā energopatēriņa režīms.

Piezīme.Attēlveidošanas ierīcēm, uz kurām attiecas šīs specifikācijas, nodroses režīma energopatēriņa līmenis vai minimālā energopatēriņa režīms bieži tiek sasniegts izslēgtā stāvoklī, bet var tikt sasniegts arī gatavības vai miega režīmā. Ražojums nevar iziet no nodroses režīma un pāriet zemāka jaudas patēriņa stāvoklī, ja vien tas netiek fiziski atvienots no barošanas tīkla manuālu darbību rezultātā.

Ražojuma produkcijas izmēru formāti

26.

Lielformāts – ražojumi, kas ir iedalīti lielformāta kategorijā, ietver ražojumus, kas paredzēti A2 formāta un lielākam papīram, kā arī ražojumus, kas paredzēti nepārtrauktas formas drukas materiāliem ar platumu 406 mm vai lielāku platumu. Iespējams, ka ar lielformātam paredzētajiem ražojumiem var drukāt arī uz standarta izmēru vai mazā formāta drukas materiāla.

27.

Mazais formāts – ražojumi, kas ir iedalīti mazā formāta kategorijā, ietver ražojumus, kas paredzēti drukas materiāla izmēriem, kuri ir mazāki par definētajiem standarta izmēriem (piemēram, A6, 4'' × 6'', mikrofilma), kā arī ražojumus, kas paredzēti nepārtrauktas formas drukas materiālam, kura platums ir mazāks par 210 mm.

28.

Standarta formāts – ražojumi, kas ir iedalīti standarta formāta kategorijā, ietver ražojumus, kas paredzēti standarta formāta drukas materiālam (piemēram, Letter (vēstule), Legal (legālais formāts), Ledger (virsgrāmatas formāts), A3, A4 un B4), kā arī ražojumus, kas paredzēti nepārtrauktas formas drukas materiālam ar platumu starp 210 mm un 406 mm. Ar standarta formātam paredzētajiem ražojumiem var būt iespēja drukāt arī uz mazā formāta drukas materiāla.

Papildu termini

29.

Palīgierīce – ārējās ierīces papildu sastāvdaļa, kas nav nepieciešama bāzes komplekta darbībā, bet ko var pievienot pirms vai pēc tās piegādes, lai paplašinātu funkcionālās iespējas. Palīgierīci var pārdot atsevišķi ar savu modeļa numuru vai arī kopā ar bāzes komplektu kā komplekta vai konfigurācijas sastāvdaļu.

30.

Bāzes ražojums – bāzes ražojums ir standarta modelis, ko piegādā ražotājs. Kad tiek piedāvāti dažādas konfigurācijas ražojuma modeļi, bāzes ražojumam ir visbūtiskākā modeļa konfigurācija, kam ir minimāls pieejamo funkciju papildinātāju skaits. Funkcionālie komponenti vai palīgierīces, ko piedāvā nevis kā standarta ierīces, bet kā papildus iegādājamas ierīces, netiek uzskatītas par bāzes ražojuma sastāvdaļu.

31.

Bezgala veidlapas – ražojumi, kas ir iedalīti bezgala veidlapu kategorijā, ietver ražojumus, kas neizmanto drukas materiālu nogrieztas lapas veidā, un ir paredzēti tādiem svarīgiem lietojumiem, kādi ir svītrkodu, uzlīmju, recepšu, pavadzīmju, faktūrrēķinu, lidmašīnas biļešu vai mazumtirdzniecības etiķešu drukāšana.

32.

Priekšgala cipariekārta (DFE – digital front end) – funkcionāli integrēts serveris, kas ir saimnieks citiem datoriem un lietojumprogrammām un darbojas kā attēlveidošanas ierīču saskarne. Priekšgala cipariekārta attēlveidošanas ierīcei nodrošina lielāku funkcionalitāti. Priekšgala cipariekārtu definē divējādi:

1. tipa DFE: priekšgala cipariekārta, kas līdzstrāvu saņem no sava maiņstrāvas barošanas avota (iekšēja vai ārēja), kas tai nav kopīgs ar attēlveidošanas ierīci. Šāda priekšgala cipariekārta var saņemt maiņstrāvu tieši no sienas kontaktligzdas vai arī no saistītās attēlveidošanas ierīces iekšējā barošanas avota maiņstrāvas ķēdes.

2. tipa DFE: priekšgala cipariekārta, kas līdzstrāvu saņem no tā paša barošanas avota, ar kuru darbina attēlveidošanas ierīci, kopā ar kuru tā darbojas. 2. tipa ciparu iekārtai jābūt platei vai mezglam ar atsevišķu apstrādes bloku, kas spēj iniciēt darbības tīklā un kuru var fiziski noņemt, izolēt vai atspējot, izmantojot parastas inženierdarbības, lai varētu veikt energopatēriņa mērījumus.

Priekšgala cipariekārta nodrošina arī vismaz trīs no šādām progresīvām funkcijām:

a)	tīkla savienojumi dažādās vidēs;

b)	pastkastes funkcijas;

c)	darbu rindas pārvaldība;

d)	aparāta pārvaldība (piemēram, attēlveidošanas iekārtas aktivēšana no mazjaudas stāvokļa);

e)	uzlabota grafiskā lietotāja saskarne (UI – user-interface);

f)	spēja iniciēt sakarus ar citiem saimniekserveriem un klientu datoriem (piemēram, skenēšana uz e-pastu, attālo pastkastīšu aptauja par darbiem); vai

g)	lapu pēcapstrādes spēja (piemēram, lapu pārformatēšana pirms drukāšanas).

33.

Funkciju papildinātājs – funkciju papildinātājs nodrošina ražojuma standarta iespēju pievienot funkcionalitāti attēlveidošanas iekārtas novilkumu izgatavošanas bāzes mehānismam. Šo specifikāciju sadaļā “Darba režīmi” ir papildu informācija par jaudas atlaidēm noteiktu funkciju papildinātāju gadījumā. Funkciju papildinātāju piemēri ietver bezvadu saskarnes un skenēšanas iespēju.

34.

Pieeja no darba režīma (OM – operational mode) viedokļa – attēlveidošanas ierīču energoefektivitātes testēšanas un salīdzināšanas metode, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta ražojuma enerģijas patēriņam dažādos mazjaudas režīmos. Pieejas no darba režīma viedokļa galvenais kritērijs ir mazjaudas režīmu raksturojošās vērtības, ko mēra vatos (W). Sīka informācija pieejama ENERGY STAR Qualified Imaging Equipment Operational Mode Test Procedure (ENERGY STAR kvalificētu attēlveidošanas ierīču darbības režīma testēšanas procedūra) tīmekļa vietnē www.energystar.gov/products.

35.

Novilkumu izgatavošanas mehānisms – galvenais attēlveidošanas ierīces mehānisms, kas šajā ierīcē veic attēlu izgatavošanu. Bez papildu funkcionālajiem komponentiem novilkumu izgatavošanas mehānisms nevar iegūt apstrādājamo attēlu informāciju un tāpēc nevar darboties. Novilkumu izgatavošanas mehānisms sakaros un attēlu apstrādē izmanto funkciju papildinātājus.

36.	Modelis – attēlveidošanas ierīce, ko pārdod ar unikālu modeļa numuru vai tirdzniecības nosaukumu. Modeļa sastāvā var būt bāzes komplekts vai bāzes komplekts un palīgierīces.

37.

Ražojuma darbības ātrums – kopumā ražojumiem, kas paredzēti standarta izmēru drukas materiāliem, ātrums – viens attēls minūtē (ipm – image-per-minute) – atbilst ātrumam, ar kādu tiek veikta A4 vai 8,5'' × 11'' formāta lapas vienas puses drukāšana/kopēšana/skenēšana vienā minūtē. Ja maksimālais paziņotais ātrums atšķiras, izgatavojot attēlus uz A4 vai 8,5'' × 11'' formāta papīra, jāizmanto lielākais no šiem abiem ātrumiem.

—	Frankēšanas aparātos (markotājos) ātrums – viens pasta sūtījums minūtē (mppm – mail-piece-per-minute) – atbilst viena pasta sūtījuma apstrādei minūtē.

—	Mazam formātam paredzētajos ražojumos atsevišķas A6 vai 4'' × 6'' formāta lapas vienas puses drukāšanai/kopēšanai/skenēšanai minūtē atbilst ātrums 0,25 ipm.

—	Lielformātam paredzētajos ražojumos formāta A2 atsevišķas lapas apstrāde minūtē atbilst 4 ipm, un A0 formāta vienas lapas apstrāde minūtē atbilst 16 ipm.

—	Bezgala veidlapu ražojumos, kas pēc drukas materiāla ir iedalīti mazā formāta, lielformāta vai standarta izmēru kategorijā, drukāšanas ātrums, kas izteikts ipm, jāiegūst no ražojuma maksimālā tirdzniecībā norādītā attēlveidošanas ātruma metros minūtē atbilstoši turpmāk dotajai pārrēķinu formulai:

X ipm = 16 × [maksimālais drukas materiāla platums (m) × maksimālais attēlveidošanas ātrums (ātrums garenvirzienā m/min)]

Visos gadījumos pārveidotais ātrums, kas izteikts ipm, jānoapaļo līdz veselam skaitlim (piemēram, 14,4 ipm jānoapaļo līdz 14 ipm un 14,5 ipm jānoapaļo līdz 15 ipm).

Kvalificēšanas nolūkā ražotājiem testēšanas pārskatā jānorāda ražojuma ātrums atbilstoši turpmāk aprakstītajām funkciju prioritātēm:

—	drukāšanas ātrums; gadījumā, ja ražojums nevar izpildīt drukāšanas funkciju, tad

—	kopēšanas ātrums; gadījumā, ja ražojums nevar izpildīt kopēšanas funkciju, tad

—	skenēšanas ātrums.

38.

Pieeja no tipiskā elektrības patēriņa (TEC – Typical Electricity Consumption) viedokļa – attēlveidošanas ierīču enerģētiskās efektivitātes testēšanas un salīdzināšanas metode, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta ražojuma tipiskajam elektrības patēriņam, pietiekami ilgu laiku atrodoties normālos ekspluatācijas apstākļos. Pieejas no tipiskā enerģijas patēriņa viedokļa galvenais kritērijs attēlveidošanas ierīcēm ir tipiskā nedēļas enerģijas patēriņa vērtība, ko mēra kilovatstundās (kWh). Detalizētu informāciju sk. D.2. sadaļā “Tipiskā elektrības patēriņa testēšanas procedūra”.

B. Atbilstīgi ražojumi

Šīs ENERGY STAR specifikācijas ir paredzētas personiskajām, uzņēmējdarbības un komerciālajām attēlveidošanas ierīcēm, bet ne rūpniecībā izmantojamiem ražojumiem (t. i., ražojumiem, kurus tieši pieslēdz trīsfāzu energotīklam). Jābūt iespējai pievadīt ierīcēm barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma, izmantojot starptautiskā standarta nominālā sprieguma avotus, kas uzskaitīti D.4. sadaļā. Lai attēlveidošanas ierīci kvalificētu kā atbilstīgu ENERGY STAR, tai jābūt definētai A sadaļā un jāatbilst vienam no ražojumu aprakstiem, kas doti turpmāk 1. un 2. tabulā.

1. tabula

Ražojumu kvalificēšana – pieeja no tipiskā enerģijas patēriņa (TEC) viedokļa

Ražojuma joma	Novilkumu izgatavošanas tehnoloģija	Izmēru formāts	Krāsu spējas	TEC tabula
Kopētāji	Tiešā termiskā	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Ar krāsvielu sublimāciju	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar krāsvielu sublimāciju	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Elektrofotogrāfija	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Elektrofotogrāfija	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar cieto tinti	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar termisko pārnesi	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar termisko pārnesi	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
Kopēšanas ciparierīces	Ar trafaretu	Standarta	Krāsu	TEC 2
Kopēšanas ciparierīces	Ar trafaretu	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
Faksa aparāti	Tiešā termiskā	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Ar krāsvielu sublimāciju	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Elektrofotogrāfija	Elektrofotogrāfija	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Elektrofotogrāfija	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar cieto tinti	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar termisko pārnesi	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar termisko pārnesi	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
Daudzfunkciju ierīces	Augstas veiktspējas daudzfunkciju ierīces	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 3
	Augstas veiktspējas daudzfunkciju ierīces	Standarta	Krāsu	TEC 4
	Tiešā termiskā	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 3
	Ar krāsvielu sublimāciju	Standarta	Krāsu	TEC 4
	Ar krāsvielu sublimāciju	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 3
	Elektrofotogrāfija	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 3
	Elektrofotogrāfija	Standarta	Krāsu	TEC 4
	Ar cieto tinti	Standarta	Krāsu	TEC 4
	Ar termisko pārnesi	Standarta	Krāsu	TEC 4
	Ar termisko	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 3
Printeri	Augstas veiktspējas daudzfunkciju ierīces	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Augstas veiktspējas daudzfunkciju ierīces	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Tiešā termiskā	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Ar krāsvielu sublimāciju	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar krāsvielu sublimāciju	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Elektrofotogrāfija	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1
	Elektrofotogrāfija	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar cieto tinti	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar termisko pārnesi	Standarta	Krāsu	TEC 2
	Ar termisko pārnesi	Standarta	Melnbaltie attēli	TEC 1

2. tabula

Ražojumu kvalificēšana – pieeja no darba režīma (OM) viedokļa

Ražojuma joma	Novilkumu izgatavošanas tehnoloģija	Izmēru formāts	Krāsu spējas	OM tabula
Kopētāji	Tiešā termiskā	Liels	Melnbaltie attēli	OM 1
	Ar krāsvielu sublimāciju	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 1
	Elektrofotogrāfija	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 1
	Ar cieto tinti	Liels	Krāsu	OM 1
	Ar termisko pārnesi	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 1
Faksa aparāti	Ar tintes strūklu	Standarta	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 2
Frankēšanas aparāti	Tiešā termiskā	Nepiemēro	Melnbaltie attēli	OM 4
	Elektrofotogrāfija	Nepiemēro	Melnbaltie attēli	OM 4
	Ar tintes strūklu	Nepiemēro	Melnbaltie attēli	OM 4
	Ar termisko pārnesi	Nepiemēro	Melnbaltie attēli	OM 4
Daudzfunkciju ierīces	Tiešā termiskā	Liels	Melnbaltie attēli	OM 1
	Ar krāsvielu sublimāciju	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 1
	Elektrofotogrāfija	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 1
	Ar tintes strūklu	Standarta	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 2
	Ar tintes strūklu	Standarta	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 3
	Ar cieto tinti	Liels	Krāsu	OM 1
	Ar termisko pārnesi	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 1
Printeri	Tiešā termiskā	Liels	Melnbaltie attēli	OM 8
	Tiešā termiskā	Mazs	Melnbaltie attēli	OM 5
	Ar krāsvielu sublimāciju	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 8
	Ar krāsvielu sublimāciju	Mazs	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 5
	Elektrofotogrāfija	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 8
	Elektrofotogrāfija	Mazs	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 5
	Sitienu	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 8
	Sitienu	Mazs	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 5
	Sitienu	Standarta	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 6
	Ar tintes strūklu	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 3
	Ar tintes strūklu	Mazs	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 5
	Ar tintes strūklu	Standarta	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 2
	Ar cieto tinti	Liels	Krāsu	OM 8
	Ar cieto tinti	Mazs	Krāsu	OM 5
	Ar termisko pārnesi	Liels	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 8
	Ar termisko pārnesi	Mazs	Krāsu un melnbaltie attēli	OM 5
Skeneri	Nepiemēro	Lielformāts, mazais un standarta formāts	Nepiemēro	OM 7

C. Atbilstīgo ražojumu energoefektivitātes specifikācijas

Kvalificēt kā atbilstīgus Energy Star prasībām var tikai tos B sadaļā uzskaitītos ražojumus, kas atbilst turpmāk apskatītajiem kritērijiem. Spēkā stāšanās datumi ir norādīti F sadaļā.

Ražojumi, kurus pārdod ar ārēju barošanas avotu: Lai tos varētu kvalificēt kā ENERGY STAR ražojumus saskaņā ar patlaban spēkā esošo attēlveidošanas ierīču specifikāciju 1.1. versiju, attēlveidošanas ierīcēm, kas izgatavotas2009. gada 1. jūlijāvai vēlāk un kurām ir viena sprieguma ārējais maiņstrāvas-maiņstrāvas vai maiņstrāvas-līdzstrāvas barošanas avots, ir jābūt ENERGY STAR atbilstošs ārējais barošanas avots vai tāds barošanas avots, kas atbilst ENERGY STAR ārējo barošanas avotu (EPS – External Power Supply) 2.0. versijas prasībām, testējot ar ENERGY STAR testēšanas metodi. ENERGY STAR specifikāciju un testēšanas metodi viena sprieguma ārējiem maiņstrāvas-maiņstrāvas un maiņstrāvas-līdzstrāvas barošanas avotiem var atrast tīmekļa vietnē www.energystar.gov/products.

Ražojumi, kas paredzēti darbībai ar ārēju 1. tipa priekšgala cipariekārtu (DFE): Lai tos varētu kvalificēt kā ENERGY STAR ražojumus saskaņā ar patlaban spēkā esošo attēlveidošanas ierīču specifikāciju 1.1. versiju, attēlveidošanas ierīcēm, kas izgatavotas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, kuras pārdod ar 1. tipa priekšgala cipariekārtu, ir jāizmanto priekšgala cipariekārta, kas atbilst ENERGY STAR attēlveidošanas ierīču priekšgala cipariekārtu barošanas avota efektivitātes prasībām, kas uzskaitītas C.3. sadaļā.

Ražojumi, kas paredzēti darbībai ar ārēju 2. tipa priekšgala cipariekārtu (DFE): Lai tos varētu kvalificēt kā ENERGY STAR ražojumus saskaņā ar patlaban spēkā esošo attēlveidošanas ierīču specifikāciju 1.1. versiju, attēlveidošanas ierīcēm, kuras pārdod ar 2. tipa priekšgala cipariekārtu un kas izgatavotas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, ražotājiem, mērot enerģijas patēriņu OM ražojumiem miega vai nodroses režīmā, jāatņem vai nav jāiekļauj DFE enerģijas patēriņš gatavības režīmā TEC ražojumiem. C.1. sadaļā ir iekļauta sīkāka informācija par TEC vērtību koriģēšanu priekšgala cipariekārtām TEC ražojumiem, un C.2. sadaļā ir iekļauta sīkāka informācija par priekšgala cipariekārtu neiekļaušanu OM miega un nodroses patēriņa līmeņos.

EPA un Eiropas Komisijas nolūks ir vienmēr, kad iespējams, neiekļaut vai atņemt enerģijas patēriņu, kas saistīts ar priekšgala cipariekārtu (1. vai 2. tipa), no TEC enerģijas un OM enerģijas patēriņa mērījumiem.

Ražojumi, ko pārdod ar papildu bezvada klausuli: Lai kvalificētu 2009. gada 1. jūlija vai vēlāk izgatavotus faksa aparātus vai daudzfunkciju ierīces ar faksa iespējām, ko pārdod ar papildu bezvadu klausulēm, tām jāizmanto klausule, kas ir kvalificēta kā atbilstīga ENERGY STAR prasībām, vai klausule, kas atbilst ENERGY STAR telefonijas specifikācijai, kad tā ir pārbaudīta ar ENERGY STAR testēšanas metodi noteiktajā termiņā, un attēlveidošanas ierīcei jābūt kvalificētai kā atbilstīgai ENERGY STAR. ENERGY STAR specifikāciju un testēšanas metodi telefonijas ražojumiem var atrast tīmekļa vietnē www.energystar.gov/products

Abpusējā druka: Standarta izmēru drukas materiāla kopētājiem, daudzfunkciju ierīcēm un printeriem, kuros izmanto elektrofotogrāfiju, cieto tinti un intensīvas sildīšanas tintes strūklas novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas, ko apskata atbilstoši pieejai no C.1. sadaļā aprakstītā tipiskā enerģijas patēriņa viedokļa, jāatbilst šādām abpusējās drukas prasībām atkarībā no ražojuma darbības ātruma:

1. Atbilstības ENERGY STAR prasībām kritērijs – TEC

Lai attēlveidošanas ierīci varētu kvalificēt kā atbilstīgu ENERGY STAR prasībām, TEC vērtība, kas iegūta B sadaļas 1. tabulā uzskaitītajām attēlveidošanas ierīcēm, nedrīkst pārsniegt atbilstošās turpinājumā uzskaitītās robežvērtības.

Attēlveidošanas ierīcēm ar 2. tipa priekšgala cipariekārtu (DFE) DFE enerģijas patēriņš, ko aprēķina, kā parādīts turpmākajā piemērā, nav jāņem vērā, salīdzinot ražojuma izmērīto TEC vērtību ar turpinājumā uzskaitītajām robežvērtībām. Ciparu priekšgala aprīkojums nedrīkst traucēt attēlveidošanas ierīces spējai pārslēgties mazāka enerģijas patēriņa režīmos vai iziet no tiem. Lai to neiekļautu, ciparu priekšgala aprīkojumam jāatbilst A.32. sadaļas definīcijai, un tam jābūt atsevišķam apstrādes blokam, kas var iniciēt darbības caur tīklu.

Piemērs.Printera summārā TEC vērtība ir 24,5 kWh/nedēļā, un tā iekšējā priekšgala cipariekārta gatavības režīmā patērē 50 W lielu jaudu. 50 W × 168 h/nedēļā = 8,4 kWh/nedēļā, kas jāatņem no testā iegūtās TEC vērtības: 24,5 kWh/nedēļā – 8,4 kWh/nedēļā = 16,1 kWh/nedēļā. Pēc tam 16,1 kWh/nedēļā salīdzina ar šādām robežvērtībām.

Piezīme.Visos turpmākajos vienādojumos x = ražojuma darbības ātrums melnbaltā režīmā (ipm).

TEC 1. tabula

Ražojums(-i): kopētāji, kopēšanas ciparierīces, faksa aparāti, printeri
Izmēra formāts(-i): standarta izmērs
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: tiešā termiskā, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienas krāsas trafaretu, ar vienas krāsas termisko pārnesi, vienas krāsas augstas veiktspējas tintes strūkla
Ražojuma darbības ātrums melnbaltā režīmā (ipm)	Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)
≤ 15	1 kWh
15 < x ≤ 40	(0,10 kWh/ipm)x – 0,5 kWh
40 < x ≤ 82	(0,35 kWh/ipm)x – 10,3 kWh
> 82	(0,70 kWh/ipm)x – 39 kWh

TEC 2. tabula

Ražojums(-i): kopētāji, kopēšanas ciparierīces, faksa aparāti, printeri
Izmēra formāts(-i): standarta izmērs
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, ar krāsu trafaretu, ar krāsu termisko pārnesi, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti, augstas veiktspējas tintes strūkla
Ražojuma darbības ātrums melnbaltā režīmā (ipm)	Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)
≤ 32	(0,10 kWh/ipm)x + 2,8 kWh
32 < x ≤ 58	(0,35 kWh/ipm)x – 5,2 kWh
> 58	(0,70 kWh/ipm)x – 26 kWh

TEC 3. tabula

Ražojums(-i): daudzfunkciju ierīces
Izmēra formāts(-i): standarta izmērs
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: tiešā termiskā, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienas krāsas termisko pārnesi, vienas krāsas augstas veiktspējas tintes strūkla
Ražojuma darbības ātrums melnbaltā režīmā (ipm)	Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)
≤ 10	1,5 kWh
10 < x ≤ 26	(0,10 kWh/ipm)x + 0,5 kWh
26 < x ≤ 68	(0,35 kWh/ipm)x – 6 kWh
> 68	(0,70 kWh/ipm)x – 30 kWh

TEC 4. tabula

Ražojums(-i): daudzfunkciju ierīces
Izmēra formāts(-i): standarta izmērs
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, ar krāsu termisko pārnesi, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti, augstas veiktspējas tintes strūkla
Ražojuma darbības ātrums melnbaltā režīmā (ipm)	Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)
≤ 26	(0,10 kWh/ipm)x + 3,5 kWh
26 < x ≤ 62	(0,35 kWh/ipm)x – 3 kWh
> 62	(0,70 kWh/ipm)x – 25 kWh

2. Atbilstības ENERGY STAR prasībām kritērijs – OM

Lai attēlveidošanas ierīci varētu kvalificēt kā atbilstīgu ENERGY STAR, enerģijas patēriņa vērtības C sadaļas 2. tabulā uzskaitītajām attēlveidošanas ierīcēm nedrīkst pārsniegt atbilstošās turpmāk norādītās robežvērtības. Ražojumiem, kas atbilst miega režīma enerģijas patēriņa prasībām gatavības režīmā, lai panāktu atbilstību miega režīma robežvērtībai, turpmāki automātiskas enerģijas patēriņa samazinājumi nav nepieciešami. Turklāt ražojumiem, kuru enerģijas patēriņš nodroses režīmā atbilst enerģijas patēriņa prasībām gatavības vai miega režīmā, lai iegūtu ENERGY STAR kvalifikāciju, nav nepieciešams nekāds papildu automātisks enerģijas patēriņa samazinājums.

Attēlveidošanas ierīcēm ar funkcionāli integrētu ciparu priekšgala aprīkojumu, kas barošanu saņem no attēlveidošanas ierīces, ciparu priekšgala aprīkojuma enerģijas patēriņš nav jāņem vērā, salīdzinot ražojuma izmērīto miega režīmu ar novilkumu izgatavošanas mehānisma un funkciju papildinātāja apvienotajām robežvērtībām un salīdzinot izmērīto gatavības režīma līmeni ar turpinājumā norādītajām robežvērtībām. Ciparu priekšgala aprīkojums nedrīkst traucēt attēlveidošanas ierīces spēju pāriet mazāka enerģijas patēriņa režīmos vai iziet no tiem. Lai to neiekļautu, ciparu priekšgala aprīkojumam jāatbilst A.32. sadaļas definīcijai, un tam jābūt atsevišķam apstrādes blokam, kas var iniciēt darbības caur tīklu.

Noklusējuma aizkaves laika prasības. Lai OM ražojumus kvalificētu kā atbilstīgus ENERGY STAR prasībām, katra ražojuma veida aizkaves laika iestatījumiem jāatbilst noklusējuma aizkaves laika iestatījumiem, kas iekļauti A līdz C tabulā, un tiem jābūt iespējotiem, piegādājot ražojumu. Turklāt visiem OM ražojumiem jābūt piegādātiem ar maksimālo aparāta aizkaves laiku, kas nepārsniedz četras stundas, ko var modificēt tikai ražotājs. Šo maksimālo aparāta aizkaves laiku lietotājs nevar ietekmēt, un parasti to nav iespējams izmainīt bez iekšējām invazīvām manipulācijām ar ražojumu. Noklusējuma aizkaves laika iestatījumi, kas iekļauti A Līdz C tabulā, var būt tādi, ko var pielāgot lietotājs.

A tabula

Maksimālie noklusējuma aizkaves laiki (minūtēs) pārejai miega režīmā mazam formātam un standarta izmēriem paredzētajiem OM ražojumiem, izņemot frankēšanas aparātus

Ražojuma darbības ātrums melnbaltā režīmā (ipm)	Faksa aparāti	Daudzfunkciju ierīces	Printeri	Skeneri
0–10	5	15	5	15
11–20	5	30	15	15
21–30	5	60	30	15
31–50	5	60	60	15
51 +	5	60	60	15

B tabula

Maksimālie noklusējuma aizkaves laiki (minūtēs) pārejai miega režīmā lielformātam paredzētajiem OM ražojumiem, izņemot frankēšanas aparātus

Ražojuma darbības ātrums melnbaltā režīmā (ipm)	Kopētāji	Daudzfunkciju ierīces	Printeri	Skeneri
0–10	30	30	30	15
11–20	30	30	30	15
21–30	30	30	30	15
31–50	60	60	60	15
51 +	60	60	60	15

C tabula

Maksimālie noklusējuma aizkaves laiki (minūtēs) pārejai miega režīmā frankēšanas aparātiem

Ražojuma darbības ātrums (mppm)	Frankēšanas aparāti
0–50	20
51–100	30
101–150	40
151 +	60

Nodroses režīma prasības. Lai OM ražojumus kvalificētu kā atbilstīgus ENERGY STAR prasībām, tiem jāatbilst nodroses režīma enerģijas patēriņa robežvērtībai, kas katram ražojuma veidam norādīta D tabulā.

D tabula

Maksimālais nodroses režīma enerģijas patēriņa līmenis OM ražojumiem, vati (W)

Ražojuma tips	Nodrose
Visi OM ražojumi	1

Atbilstības kritērijs OM 1. līdz 8. tabulā (sk. turpinājumā) attiecas uz ražojuma novilkumu izgatavošanas mehānismu. Tā kā paredzams, ka ražojumi tiks piegādāti ar vienu vai vairākām funkcijām bez pamata novilkumu izgatavošanas mehānisma, atbilstošās turpmāk dotās atlaides jāpieskaita novilkumu izgatavošanas mehānisma kritērijam miega režīmā. Atbilstības noteikšanai jāizmanto bāzes ražojuma ar piemērotiem funkciju papildinātājiem summārā vērtība. Ražotāji katram ražojuma modelim drīkst pievienot ne vairāk kā trīs primāros funkciju papildinātājus, bet drīkst pievienot tik daudz sekundāros funkciju papildinātājus, cik ir uzrādīts (ar primārajiem papildinātājiem, kuru skaits pārsniedz trīs, pievienotiem kā sekundārajiem papildinātājiem). Turpmāk dots šīs pieejas piemērs.

Piemērs.Standarta izmēru strūklprinteris ar USB 2.0 savienojumu un atmiņas kartes kontaktligzdu. Pieņemot, ka USB savienojums ir testa laikā izmantotā primārā saskarne, šim printera modelim būtu jāsaņem funkciju papildinātāja atlaide 0,5 W USB savienojumam un 0,1 W atmiņas kartes nolasītājam, tātad kopā 0,6 W atlaide visiem funkciju papildinātājiem. Tā kā darba režīma 2. tabulā novilkumu izgatavošanas mehānisma miega režīma robežvērtība ir noteikta 1,4 W, tad, lai noteiktu atbilstību ENERGY STAR, ražotājam jāsummē novilkumu izgatavošanas mehānisma miega režīma robežvērtība ar piemērotajām funkciju papildinātāja atlaidēm, lai noteiktu maksimālo enerģijas patēriņu, kas pieļaujams, lai bāzes izstrādājumu varētu kvalificēt atbilstoši ENERGY STAR: 1,4 W + 0,6 W. Ja izmēra, ka printera enerģijas patēriņš miega režīmā ir 2 W vai mazāks, tad printeris atbilst ENERGY STAR miega režīma robežvērtībai.

3. tabula

Atbilstīgi ražojumi – darba režīma funkciju papildinātāji

Tips

Detalizēta informācija

Funkciju papildinātāja atlaides (W)

Primārās

Sekundārās

Saskarnes

A.	Vadu < 20 MHz

0,3

0,2

Attēlveidošanas ierīcei ir fiziska datu vai tīkla savienojuma pieslēgvieta ar pārraides ātrumu < 20 MHz. Šajā kategorijā ietilpst šādas saskarnes: USB 1.x, IEEE488, IEEE 1284/paralēlā pieslēgvieta/Centronics, RS232 un/vai faksa modēms.

B.	Vadu ≥ 20 MHz un < 500 MHz

0,5

0,2

Attēlveidošanas ierīcei ir fiziska datu vai tīkla savienojuma pieslēgvieta, kas spēj nodrošināt pārraides ātrumu ≥ 20 MHz un < 500 MHz. Šajā kategorijā ietilpst šādas saskarnes: USB 2.x, IEEE 1394/FireWire/i. LINK un 100 Mb Ethernet.

C.	Vadu ≥ 500 MHz

1,5

0,5

Attēlveidošanas ierīcei ir fiziska datu vai tīkla savienojuma pieslēgvieta, kas spēj nodrošināt pārraides ātrumu ≥ 500 MHz. Šajā kategorijā ietilpst saskarne 1G Ethernet.

Bezvadu

0,7

Attēlveidošanas ierīcei ir datu vai tīkla savienojuma saskarne, kas paredzēta datu pārraidei, izmantojot radiofrekvences bezvadu savienojumu. Šajā kategorijā ietilpst Bluetooth un 802.11.

E.	Ar vadu pievienota karte/kamera/atmiņa

0,5

0,1

Attēlveidošanas ierīcei ir fiziska datu vai tīkla savienojuma saskarne, kas paredzēta savienošanai ar ārēju ierīci, piemēram, zibatmiņas kartes/viedkartes nolasītājiem un ciparkameras saskarnēm (tostarp PictBridge).

G.	Infrasarkano staru

0,2

Attēlveidošanas ierīcei ir datu vai tīkla savienojuma saskarne, kas paredzēta datu pārraidei, izmantojot infrasarkano staru tehnoloģiju. Šajā kategorijā ietilpst IrDA.

Citi

Datu glabāšana

–

0,2

Attēlveidošanas ierīcē ir iekšējās atmiņas diskdziņi. Ietver tikai iekšējos diskdziņus (piemēram, cieto disku dziņus, DVD disku dziņus, Zip dziņus) un attiecas uz katru atsevišķo diskdzini. Šis funkciju papildinātājs neietver saskarnes ar ārējiem diskdziņiem (piemēram, SCSI) vai iekšējo atmiņu.

Skeneri ar CCFL lampām vai lampām, kas nav CCFL lampas

–

0,5

Skeneris, kurā izmantota aukstā katoda luminiscences spuldžu (CCFL) tehnoloģija vai no CCFL atšķirīga tehnoloģija, piemēram gaismas diožu (LED), halogēnlampu, karstā katoda luminiscences spuldžu (HCFT), ksenona lampu vai cauruļveida luminiscences spuldžu (TL) tehnoloģija. Šis funkciju papildinātājs tiek ņemts vērā tikai vienreiz neatkarīgi no lampas izmēriem vai izmantoto lampu/spuldžu skaita.

Uz datoru bāzēta sistēma (nevar drukāt/kopēt/skenēt bez datora resursu būtiska izmantojuma)

–

–0,5

Šis funkciju papildinātājs attiecas uz attēlveidošanas ierīcēm, kas izmanto ārēja datora būtiskus resursus, piemēram, atmiņu un datu apstrādi, lai izpildītu pamatfunkcijas, piemēram, lapu renderēšanu, ko parasti attēlveidošanas ierīces veic neatkarīgi. Šis funkciju papildinātājs neattiecas uz ražojumiem, kas datoru izmanto tikai kā attēla datu avotu vai adresātu.

Bezvadu klausule

–

0,8

Attēlveidošanas ierīces spēja sazināties, izmantojot bezvadu klausuli. Šis funkciju papildinātājs tiek ņemts vērā tikai vienreiz neatkarīgi no bezvadu klausuļu skaita, kāds ir paredzēts šim ražojumam. Šim funkciju papildinātājam netiek ņemtas vērā pašas bezvadu klausules enerģijas patēriņa prasības.

Atmiņa

–

1 W uz 1 GB

Iekšējās atmiņas apjoms, kas pieejams attēlveidošanas ierīcē datu glabāšanai. Šis funkciju papildinātājs attiecas uz visām iekšējās atmiņas vienībām, un to atbilstoši mērogo. Piemēram, iekārta ar 2,5 GB atmiņas saņems 2,5 W lielu atlaidi, bet iekārta ar 0,5 GB atmiņas saņems 0,5 W lielu atlaidi.

Barošanas avota (PS – Power-supply) jauda, pamatojoties uz barošanas avota efektīvās jaudas raksturlielumu (OR – output rating)

Piezīme.Šis funkciju papildinātājs attiecas TIKAI uz ražojumiem, kas ietilpst OM 2. un 6. tabulā.

–

Ja PSOR > 10 W,

0,02 x (PSOR – 10 W)

Šis funkciju papildinātājs attiecas tikai uz attēlveidošanas ierīcēm, kas ietilpst OM 2. un 6. tabulā. Atlaidi aprēķina no iekšējā vai ārējā barošanas avota nominālās līdzstrāvas izejas jaudas, kā to norādījis barošanas avota ražotājs. (Tā nav izmērīts lielums.) Piemēram, tādas iekārtas PSOR, kuras nominālais strāvas patēriņš ir līdz 3 A pie nominālā sprieguma 12 V, ir 36 W, un tā saņem barošanas avota atlaidi 0,02 × (36 – 10) = 0,02 × 26 = 0,52 W. Barošanas avotiem, kas nodrošina vairākus spriegumus, tiek izmantota visu spriegumu jaudu summa, ja vien specifikācijā nav piezīme, ka pastāv par to zemāka nominālā robežvērtība. Piemēram, barošanas avotam, kas var nodrošināt 3 A lielu izejas strāvu pie sprieguma 24 V un 1,5 A lielu izejas strāvu pie sprieguma 5 V, summārā PSOR vērtība ir (3 × 24) + (1,5 × 5) = 79,5 W un atlaide ir 1,39 W.

Funkciju papildinātāja pielaidēm, kas norādītas 3. tabulā (sk. iepriekš), tiek nodalīti “primārā” un “sekundārā” tipa funkciju papildinātāji. Šie apzīmējumi attiecas uz stāvokli, kurā nepieciešams, lai saskarne saglabājas laikā, kamēr attēlveidošanas ierīce atrodas miega režīmā. Savienojumi, kas paliek aktīvi OM testēšanas procedūras izpildes laikā, kamēr ražojums atrodas miega režīmā, tiek definēti kā primārie, bet savienojumi, kas var būt neaktīvi, kamēr attēlveidošanas ierīce atrodas miega režīmā, tiek definēti kā sekundārie. Vairums funkciju papildinātāju ir sekundārā tipa funkciju papildinātāji.

Ražotājiem jāņem vērā tikai tie funkciju papildinātāju tipi, kas ir pieejami ražojumā tādā tā konfigurācijā, kādā to piegādā. Piemērojot attēlveidošanas ierīcei enerģijas patēriņa atlaides, nav jāņem vērā klientam pieejamās iespējas pēc ražojuma piegādes vai saskarnes, kas ir ražojuma priekšgala cipariekārtai (DFE) ar ārējo barošanu.

Ražojumiem ar daudzām saskarnēm šīs saskarnes jāņem vērā kā unikālas un atsevišķas. Tomēr saskarnes, kas pilda daudzas funkcijas, jāņem vērā tikai vienu reizi. Piemēram, USB savienojums, kas darbojas gan kā 1.x savienojums, gan arī kā 2.x savienojums, var tikt uzskaitīts tikai vienreiz, un tam jāpiešķir tikai viena atlaide. Ja kāda konkrēta saskarne atbilstoši 3. tabulai (sk. iepriekš) var būt vairāku tipu saskarne tad, nosakot atbilstošu funkciju papildinātāja atlaidi, ražotājam jāizvēlas funkcija, kuras izpildei šī saskarne galvenokārt ir paredzēta. Piemēram, USB savienojums attēlveidošanas ierīces priekšpusē, kas ražojuma rokasgrāmatā tiek norādīts kā PictBridge vai “kameras saskarne”, jāuzskata par E tipa saskarni, nevis B tipa saskarni. Tāpat arī atmiņas kartes nolasītāja kontaktligzdu, kas atbalsta daudzus formātus, drīkst uzskaitīt tikai vienu reizi. Turklāt sistēmai, kas atbalsta vairākus 802.11 saskarnes tipus, var tikt uzskaitīts tikai viena bezvadu saskarne.

OM 1. tabula

Ražojums(-i): kopētāji, daudzfunkciju ierīces
Izmēra formāts(-i): lielformāts
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, ar krāsu trafaretu, tiešā termiskā, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienas krāsa termisko pārnesi, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti
	Miega režīms (W)
Novilkumu izgatavošanas mehānisms	30

OM 2. tabula

Ražojums(-i): faksa aparāti, daudzfunkciju ierīces, printeri
Izmēra formāts(-i): standarta izmērs
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsu tintes strūklu, ar vienkrāsas tintes strūklu
	Miega režīms (W)
Novilkumu izgatavošanas mehānisms	1,4

OM 3. tabula

Ražojums(-i): daudzfunkciju ierīces, printeri
Izmēra formāts(-i): lielformāts
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsu tintes strūklu, ar vienkrāsas tintes strūklu
	Miega režīms (W)
Novilkumu izgatavošanas mehānisms	15

OM 4. tabula

Ražojums(-i): frankēšanas aparāti
Izmēra formāts(-i): nepiemēro
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: tiešā termiskā, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienkrāsas tintes strūklu, ar vienas krāsas termisko pārnesi
	Miega režīms (W)
Novilkumu izgatavošanas mehānisms	7

OM 5. tabula

Ražojums(-i): printeri
Izmēra formāts(-i): mazais formāts
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, tiešā termiskā, ar krāsu tintes strūklu, krāsu sitiendruka, ar krāsu trafaretu, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienkrāsas tintes strūklu, vienkrāsas sitiendruka, ar vienas krāsas termisko pārnesi, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti
	Miega režīms (W)
Novilkumu izgatavošanas mehānisms	9

OM 6. tabula

Ražojums(-i): printeri
Izmēra formāts(-i): standarta izmērs
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: krāsu sitiendruka, vienkrāsas sitiendruka
	Miega režīms (W)
Novilkumu izgatavošanas mehānisms	4,6

OM 7. tabula

Ražojums(-i): printeri
Izmēra formāts(-i): standarta izmērs
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: nepiemēro
	Miega režīms (W)
Skenēšanas mehānisms	4,3

OM 8. tabula

Ražojums(-i): printeri
Izmēra formāts(-i): lielformāts
Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, krāsu sitiendruka, ar krāsu trafaretu, tiešā termiskā, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, vienkrāsas sitiendruka, ar vienas krāsa termisko pārnesi, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti
	Miega režīms (W)
Novilkumu izgatavošanas mehānisms	14

3. Efektivitātes prasības priekšgala cipariekārtām

Šīs ir efektivitātes prasības priekšgala cipariekārtām, kas definētas šo specifikāciju A sadaļā.

Prasības barošanas avota efektivitātei

1. tipa priekšgala cipariekārtas, kurās izmanto iebūvētu maiņstrāvas–līdzstrāvas barošanas avotu. Priekšgala cipariekārtai, kas saņem līdzstrāvu no sava iebūvētā maiņstrāvas–līdzstrāvas avota, ir jāatbilst šādām barošanas avota efektivitātes prasībām: vismaz 80 % efektivitāte pie 20 %, 50 % un 100 % nominālās izejas jaudas, un jaudas koeficients ≥ 0,9 pie 100 % nominālās izejas jaudas.

1. tipa priekšgala cipariekārtas, kurās izmantots ārējs barošanas avots. Priekšgala cipariekārtai, kas saņem līdzstrāvu no sava ārēja barošanas avota (kā definēts ENERGY STAR V2.0 programmas prasībās viena sprieguma maiņstrāvas–maiņstrāvas un maiņstrāvas–līdzstrāvas ārējiem barošanas avotiem), ir jāatbilst ENERGY STAR prasībām vai jāatbilst bezslodzes un aktīvā režīma efektivitātes līmeņiem, kas specificēti ENERGY STAR V2.0 programmas prasībās viena sprieguma maiņstrāvas-maiņstrāvas un maiņstrāvas–līdzstrāvas ārējiem barošanas avotiem. ENERGY STAR specifikāciju un apstiprinātu atbilstīgu ražojumu sarakstu var atrast tīmekļa vietnē www.energystar.gov/powersupplies.

Testēšanas procedūras

Ražotājiem jāveic testi un pašiem jāsertificē tie modeļi, kas atbilst ENERGY STAR pamatnostādnēm.

—	Veicot testus, partneris piekrīt izmantot piemērojamās testēšanas procedūras, kas iekļautas 4. tabulā.

—	Atbilstīgu ražojumu testēšanas rezultāti jāziņo attiecīgi EPA vai Eiropas Komisijai.

Turpmāk norādītas papildu testēšanas un ziņošanas prasības.

Modeļi, kas var darboties ar vairākiem spriegumiem/maiņstrāvas frekvencēm: ražotājiem jātestē savi ražojumi, ņemot vērā tirgus, kuros modeļi tiks pārdoti un reklamēti kā atbilstīgi ENERGY STAR. EPA un to ENERGY STAR partnervalstis ir vienojušās par trīs sprieguma/frekvenču kombinācijām testēšanas vajadzībām. Sīkākai informācijai par sprieguma/frekvences kombinācijām katram tirgum sk. D.4. sadaļu.

Attiecībā uz ražojumiem, kurus pārdod kā ENERGY STAR ražojumus vairākos starptautiskajos tirgos un kuru tehniskos datus tāpēc norāda vairākiem ieejas spriegumiem, ražotājiem jāveic testi un jāsniedz informācija par enerģijas patēriņu vai efektivitāti visās attiecīgajās sprieguma/frekvenču kombinācijās. Piemēram, ražotājam, kas nosūta to pašu ražojuma modeli gan uz Amerikas Savienotajām Valstīm, gan Eiropu, ir jāveic mērījumi, jānodrošina atbilstība specifikācijai un jāpaziņo testēšanas rezultāti gan 115 V/60 Hz, gan 230 V/50 Hz maiņstrāvai, lai attiecīgo modeli varētu kvalificēt kā ENERGY STAR modeli abos tirgos. Ja modelis atbilst ENERGY STAR prasībām tikai vienā sprieguma/frekvences kombinācijā (piemēram, 115 V/60 Hz), tad to kā ENERGY STAR modeli drīkst kvalificēt un reklamēt tikai tajos reģionos, kuros izmanto testēšanā izmantoto sprieguma/frekvences kombināciju (piemēram, Ziemeļamerika un Taivāna).

4. tabula

1. tipa priekšgala cipariekārtu testēšanas procedūras

Specifikācijas prasība	Testa pārskats	Avots
Barošanas avota efektivitāte	Iekšējs barošanas avots (IPS)	Iekšējs barošanas avots: http://efficientpowersupplies.epri.com/
Barošanas avota efektivitāte	Ārēja barošanas avota (EPS) ENERGY STAR tests	Ārējs barošanas avots: www.energystar.gov/powersupplies/

D. Testēšanas vadlīnijas

Konkrētās instrukcijas attēlveidošanas ierīču energoefektivitātes testēšanai ir iekļautas turpmākajās trijās atsevišķās sadaļās ar šādiem nosaukumiem:

—	tipiskā elektrības patēriņa testēšanas procedūra,

—	darba režīma testēšanas procedūra

—	testēšanas apstākļi un aprīkojums attēlveidošanas ierīču atbilstības ENERGY STAR testēšanai.

Ar šīm procedūrām iegūtos testēšanas rezultātus izmanto kā galveno pamatu atbilstības ENERGY STAR noteikšanai.

Ražotājiem jāveic testi un pašiem jāsertificē tie ražojumu modeļi, kuri atbilst ENERGY STAR vadlīnijām. Attēlveidošanas ierīču modeļu modifikācijas, kas ir izgatavotas uz vienādas šasijas un visādā ziņā ir identiskas, izņemot korpusu un krāsu, var tikt kvalificētas, iesniedzot testēšanas datus par vienu modeli. Tāpat arī atbilstību, neiesniedzot jaunus testēšanas datus, var saglabāt tiem modeļiem, kuri netiek mainīti vai kuri atšķiras no iepriekšējā gadā pārdotajiem ražojumiem tikai ar galanoformējumu ar nosacījumu, ka to specifikācija nemainās.

Ja tirgū tiek piedāvātas daudzas ražojuma modeļa konfigurācijas kā ražojumu “saime” vai sērija, partneris var testēt un ietvert testēšanas pārskatā informāciju, kas atteicas uz šīs saimes vispilnīgāko konfigurāciju, nevis informāciju par katru un visiem atsevišķajiem modeļiem. Iesniedzot izskatīšanai modeļu saimes, ražotāji joprojām ir atbildīgi par jebkādām pretenzijām attiecībā uz attēlveidošanas ierīču efektivitāti, tostarp par netestēto ražojumu efektivitāti vai to ražojumu efektivitāti, par kuriem nav paziņoti testēšanas dati.

Piemērs.Modeļi A un B ir identiski, izņemot to, ka modelis A tiek piegādāts ar vadu saskarni > 500 MHz, bet modelis B tiek piegādāts ar vadu saskarni < 500 MHz. Ja modeli A testē un tas atbilst ENERGY STAR specifikācijai, tad partneris testēšanas pārskatā var ietvert testēšanas datus tikai par modeli A, kas raksturo abus modeļus A un B.

Ja ražojuma barošanas avots ir energotīkls, USB, IEEE1394, tīkls Ethernet, tālruņu sistēma, jebkāds cits avots vai to kombinācija, atbilstības noteikšanai jāizmanto ražojuma patērētā enerģija no maiņstrāvas tīkla (ņemot vērā maiņstrāvas–līdzstrāvas pārveidošanas zudumus, kā noteikts OM testēšanas procedūrā).

1. Turpinājumā norādītas papildu testēšanas un ziņošanas prasības.

Testēšanai nepieciešamo ierīču vienību skaits

Testēšanu, izmantojot vienu modeļa vienību, veic ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

Ražojumiem, kas uzskaitīti šo specifikāciju B sadaļas 1. tabulā, ja pirmās testētās ierīces TEC testēšanas rezultāti atšķiras no atbilstības kritērija vērtībām ne vairāk kā par 10 %, papildus jātestē otra tā paša modeļa ierīce. Ražotājiem testēšanas pārskatā jāietver abu ierīču testēšanas dati. Lai ražojumu varētu uzskatīt par atbilstīgu ENERGY STAR, abām ierīcēm jāatbilst ENERGY STAR specifikācijai.

Ražojumiem, kas uzskaitīti šo specifikāciju B sadaļas 2. tabulā, ja sākotnējās testētās ierīces OM testēšanas rezultāti atšķiras no atbilstības kritērija vērtībām ne vairāk kā par 15 % jebkurā no norādītajiem šā ražojuma tipa darba režīmiem, jātestē vēl divas ierīces. Lai ražojumu varētu uzskatīt par atbilstīgu ENERGY STAR, visām trim ierīcēm jāatbilst ENERGY STAR specifikācijai.

Atbilstīga produkta datu iesniegšana attiecīgi EPA vai Eiropas Komisijai

Sadarbības partneriem ir pašiem jāsertificē ENERGY STAR vadlīnijām atbilstīgie ražojumu modeļi un jāpaziņo par to attiecīgi EPA vai Eiropas Komisijai. Informāciju, kas paziņojama par ražojumiem, izklāsta neilgi pēc galīgo specifikāciju publicēšanas. Turklāt sadarbības partneriem jāiesniedz attiecīgi EPA vai Eiropas Komisijai ražojuma dokumentācijas fragmenti, kuros patērētājiem paskaidrots, kādi ir ieteicamie barošanas pārvaldīšanas iestatījumu noklusējuma aizkaves laiki. Šīs prasības mērķis ir parādīt, ka ražojumus testē tādā stāvoklī, kādā tos piegādā patērētājam un iesaka izmantot.

Modeļi, kas var darboties ar vairākām sprieguma/frekvenču kombinācijām

Ražotājiem jātestē savi ražojumi, ņemot vērā tirgu(-us), kurā(-os) modeļi tiks pārdoti un reklamēti kā atbilstīgi ENERGY STAR. EPA, Eiropas Komisija un to ENERGY STAR partnervalstis sarunās ir vienojušās par trīs sprieguma/frekvenču kombinācijām testēšanas vajadzībām. Sīkāku informāciju par starptautisko spriegumu/frekvencēm un papīra izmēriem katrā tirgū sk. “Attēlveidošanas ierīču testēšanas apstākļus”.

Attiecībā uz ražojumiem, kurus pārdod kā ENERGY STAR ražojumus vairākos starptautiskajos tirgos un kuru tehniskos datus tāpēc norāda vairākiem ieejas spriegumiem, ražotājiem jāveic testi un jāsniedz informācija par enerģijas patēriņu vai efektivitāti visās attiecīgajās sprieguma/frekvenču kombinācijās. Piemēram, ražotājam, kas nosūta tā paša modeļa ražojumu gan uz Amerikas Savienotajām Valstīm, gan Eiropu, ir jāveic mērījumi, jānodrošina atbilstība specifikācijai un jāpaziņo testēšanas rezultāti gan 115 voltu/60 Hz, gan 230 voltu/50 Hz maiņstrāvai, lai attiecīgo modeli varētu kvalificēt kā ENERGY STAR modeli abos tirgos. Ja modelis atbilst ENERGY STAR prasībām tikai vienā sprieguma/frekvences kombinācijā (piemēram, 115 V/60 Hz), tad to kā ENERGY STAR modeli drīkst kvalificēt un reklamēt tikai tajos reģionos, kuros izmanto testēšanā izmantoto sprieguma/frekvences kombināciju (piemēram, Ziemeļamerika un Taivāna).

2. Tipiskā elektrības patēriņa (TEC – Typical Electricity Consumption) testēšanas procedūra

a) Testējamo ierīču tipi: TEC testēšanas procedūra paredzēta standarta izmēriem paredzēto ražojumu testēšanai, kas definēti B sadaļas 1. tabulā.

b) Testēšanas parametri

Šajā sadaļā aprakstīti testēšanas parametri, kas jāizmanto, testējot ražojumu atbilstoši TEC testēšanas procedūrai. Šajā sadaļā nav aprakstīti testēšanas apstākļi, kas ir izklāstīti turpmāk D.4. sadaļā.

Testēšana vienpusējā režīmā

Ražojumus testē režīmā, kad attēlveidošana notiek uz drukas materiāla vienas puses. Uz kopējamajiem oriģināliem attēlam jābūt uz to vienas puses.

Testa attēls

Testa attēls ir testa shēma A no ISO/IEC standarta 10561:1999. Tā jārenderē 10 punktu izmērā ar fiksēta platuma fontu Courier (vai tuvāko tam ekvivalento fontu); vācu valodai raksturīgās rakstzīmes nav jāreproducē, ja ražojums to nespēj. Attēls jārenderē uz 8,5'' × 11'' vai A4 formāta papīra atbilstoši paredzētajam tirgum. Printeriem un daudzfunkciju ierīcēm, kas var interpretēt lapas apraksta valodu (PDL – page description language) (piemēram, PCL, Postscript), attēli uz ražojumu jāsūta PDL.

Testēšana melnbaltajā režīmā

Ražojumi, kas var strādāt ar krāsu attēliem, jātestē, izgatavojot melnbaltos attēlus, izņemot, ja tiem nav paredzēta šāda iespēja.

Automātiskā izslēgšanās un tīkla iespējošana

Ražojumam jāiestata tāda konfigurācija, ar kādu to piegādā patērētājam un iesaka izmantot. Jo īpaši tas attiecas uz galvenajiem parametriem, piemēram, barošanas pārvaldības noklusējuma aizkaves laikiem un izšķirtspēju (izņemot kā specificēts turpmāk). Visai ražotāja informācijai par ieteicamajiem aizkaves laikiem jāatbilst konfigurācijai, ar kādu ražojums tiek piegādāts patērētājam, tostarp informācijai, kas iekļauta lietošanas rokasgrāmatās, tīmekļa vietnēs, kā arī informācijai, ko sniedz personāls, kas ražojumu uzstāda. Ja printerim, kopēšanas ciparierīcei vai daudzfunkciju ierīcei ar drukāšanas iespējām, vai arī faksa aparātam ir automātiskās izslēgšanās spēja un tā ir iespējota, kad ražojums tiek piegādāts, pirms testēšanas tā jāatspējo. Printeri un daudzfunkciju ierīces, ko piegādātajā stāvoklī (2)iespējams pievienot tīklam, jāpievieno tīklam. Tīkla savienojuma tips (vai cits datu savienojums, ja ražojumu nevar pievienot tīklam) ir pēc ražotāja ieskatiem, un izmantotais tips jāietver testēšanas pārskatā. Drukāšanas darbus testēšanas vajadzībām var sūtīt pa savienojumiem, kas nav tīkla savienojumi (piemēram, USB). Tas attiecas arī uz ierīcēm, kas ir pievienotas tīklam.

Ražojuma konfigurācija

Ierīcē jābūt papīra avotam un pēcapstrādes aparatūrai, kas konfigurētas tā, kā tās piegādā patērētajam un iesaka izmantošanai. Tomēr to izmantošana testā notiek pēc ražotāja ieskatiem (piemēram, var tikt izmantots jebkāds papīra avots). Mitruma novēršanas funkcijas var būt izslēgtas, ja lietotājs tās var ieslēgt/izslēgt. Pirms šā testa jāpievieno visa aparatūra, kas ir modeļa sastāvdaļa un ir paredzēta, lai to uzstādītu vai pievienotu lietotājs (piemēram, papīra ierīces).

Kopēšanas ciparierīces

Kopēšanas ciparierīces jāuzstāda un jāizmanto atbilstoši to konstrukcijai un spējām. Piemēram, katrā darbā jāietver tikai viens oriģinālais attēls. Kopēšanas ciparierīces jātestē, izmantojot to maksimālo norādīto ātrumu, kas ir arī ātrums, kas jāizmanto, lai noteiktu darba apjomu testa veikšanai, bet ne ar noklusējuma ātrumu, ar kādu aparāts ir piegādāts, ja šis ātrums ir atšķirīgs. Citādā ziņā kopēšanas ciparierīces testē kā printerus, kopētājus vai daudzfunkciju ierīces atkarībā no to iespējām stāvoklī, kādā tās piegādā.

c) Darba struktūra

Šajā sadaļā aprakstīts, kā noteikt attēlu skaitu darbam, ko izmantot ražojuma testēšanai ar TEC testēšanas procedūru, un darbu skaitu dienā TEC aprēķinam.

Šīs testēšanas procedūras vajadzībām ražojuma darbības ātrumam, ko izmanto, lai noteiktu darba apjomu testēšanai, jābūt ražotāja paziņotajam maksimālajam ātrumam vienpusēju melnbalto attēlu izgatavošanā uz standarta izmēra papīra (8,5'' × 11'' vai A4), kas noapaļots līdz veselam skaitlim. Šo ātrumu testēšanas pārskatā iekļauj arī kā modeļa “ražojuma darbības ātrumu”. Ražojuma noklusējuma izvades ātrums, kas jāizmanto faktiskajā testēšanā, netiek mērīts un var atšķirties no maksimālā paziņotā ātruma tādu faktoru dēļ kā izšķirtspējas iestatījums, attēla kvalitātes iestatījums, drukāšanas režīmi, dokumenta skenēšanas laiks, darba apjoms un struktūra, kā arī papīra izmēri un blīvums.

Faksa aparāti jātestē ar vienu attēlu katrā darbā. Attēlu skaits darbā, kas jāizmanto visiem pārējiem IE ražojumiem, jāaprēķina atbilstoši turpmākajiem trim punktiem. Ērtības labad 8. tabulā iekļauti attēlu skaita vienā darbā aprēķina rezultāti katrā ar veselu skaitli izteiktā ražojuma darbības ātrumā līdz 100 attēliem minūtē (ipm).

Aprēķina darbu skaitu dienā. Darbu skaits dienā ir atkarīgs no ražojuma darbības ātruma:

—	ierīcēm ar ātrumu astoņi ipm vai mazāku ātrumu izmanto astoņus darbus dienā,

—	ierīcēm ar ātrumu astoņi līdz 32 ipm darbu skaits dienā ir vienāds ar ātrumu, Piemēram, ierīcei ar ātrumu 14 ipm jāizmanto 14 darbi dienā,

—	ierīcēm ar ātrumu 32 ipm vai lielāku ātrumu izmanto 32 darbus dienā.

ii)

Aprēķina nominālo attēlu skaitu dienā (3)izmantojot 5. tabulu. Piemēram, ierīcei ar ātrumu 14 ipm izmanto 0,50 × 142 jeb 98 attēlus dienā.

5. tabula

Attēlveidošanas ierīču darbu tabula

Ražojuma tips	Izmantojamais novērtējums	Formula (attēlu skaits dienā)
Melnbaltie attēli (izņemot faksa aparātu)	Ātrums melnbalto attēlu režīmā	0,50 × ipm2
Krāsu attēli (izņemot faksa aparātu)	Ātrums melnbalto attēlu režīmā	0,50 × ipm2

iii)

Aprēķina attēlu skaitu darbā, dalot attēlu skaitu dienā ar darbu skaitu dienā. Noapaļo (uz leju) līdz veselam skaitlim. Piemēram, skaitlis 15,8 jānoapaļo uz 15 attēliem katrā darbā, nevis līdz 16 attēliem katrā darbā.

Kopētājiem ar ātrumu, kas mazāks par 20 ipm, jābūt pa vienam oriģinālam uz katru nepieciešamo attēlu. Darbiem ar lielu attēlu skaitu, piemēram, aparātiem ar ātrumu, kas lielāks par 20 ipm, var nebūt iespējams salāgot nepieciešamo attēlu skaitu, it īpaši ar dokumentu padevēju apjoma ierobežojumiem. Tāpēc kopētāji ar ātrumu 20 ipm un lielāku ātrumu var izgatavot katra oriģināla daudzas kopijas ar nosacījumu, ka oriģinālu skaits ir vismaz desmit. Tā rezultātā var tikt izgatavots vairāk attēlu, nekā tas ir nepieciešams. Piemēram, ierīcei ar ātrumu 50 ipm, kurai nepieciešami 39 attēli katrā darbā, testēšanu var veikt ar desmit oriģinālu četrām kopijām vai 13 oriģinālu trijām kopijām.

d) Mērījumu procedūras

Laika mērīšanai izmanto parasto hronometru ar vienas sekundes precizitāti. Visi skaitļi, kas attiecas uz enerģiju, jāreģistrē vatstundās (Wh). Visi laiki jāreģistrē sekundēs vai minūtēs. Norāde “Iestatiet mērierīci uz nulli” attiecas uz mērierīces “Wh” nolasījumu. 6. un 7. tabulā aprakstītas TEC procedūrā izpildāmās darbības.

Apkopes/uzturēšanas režīmi (tostarp krāsu kalibrēšana) parasti TEC mērījumos nav jāietver. Jāatzīmē visi šādi režīmi, kas ieslēdzas testēšanas laikā. Ja apkopes režīms ieslēdzas tāda darba laikā, kas nav pirmais darbs, šo darbu no testēšanas var izslēgt un papildināt testu ar aizstājošu darbu. Gadījumā, ja ir nepieciešams aizstājošs darbs, nereģistrē enerģijas vērtības izslēgtajam darbam un pievieno aizstājošo darbu tūlīt pēc 4. darba. Visu laiku jāsaglabā 15 minūšu intervāls starp darbiem, tostarp izslēgtajam darbam.

Daudzfunkciju ierīces bez drukāšanas funkcijas visā šīs testēšanas procedūras kontekstā jāaplūko kā kopētāji.

i) Procedūra printeriem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm ar drukāšanas spēju, kā arī faksa aparātiem

6. tabula

TEC testēšanas procedūra printeriem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm ar drukāšanas spēju, kā arī faksa aparātiem

Punkts

Sākuma stāvoklis

Darbība

Reģistrēšana (punkta beigās)

Iespējamie mērītie stāvokļi

Izslēgts

Savieno ierīci ar mērierīci. Iestata mērierīci uz nulli; gaida, līdz beidzas testa laiks (piecas minūtes vai ilgāk).

Energopatēriņš izslēgtā stāvoklī

Izslēgts

Testēšanas intervāla ilgums

Izslēgts

Ieslēdz ierīci. Sagaida, līdz ierīce uzrāda, ka tā atrodas gatavības režīmā.

–

Gatavības režīms

Izdrukā darbu ar vismaz vienu izejas attēlu, bet ne vairāk par vienu darbu uz katru darbu tabulu.

Reģistrē laiku, līdz pirmā lapa tiek izvadīta no ierīces. Sagaida, līdz mērierīce uzrāda, ka ierīce ir pārslēgusies tās galīgajā miega režīmā.

Active0 laiks

–

Miega režīms

Iestata mērierīci uz nulli; nogaida vienu stundu.

Energopatēriņš miega režīmā

Miega režīms

Iestata mērierīci un hronometru uz nulli. Izdrukā pa vienam darbam uz katru darbu tabulu. Reģistrē laiku, līdz pirmā lapa tiek izvadīta no ierīces. Sagaida, līdz hronometrs rāda, ka ir pagājušas 15 minūtes.

Job1 energopatēriņš

Atkopšana, aktīvs, gatavība, miega režīms

Active1 laiks

Gatavības režīms

Atkārto 5. punktu.

Job2 energopatēriņš

Tas pats, kas iepriekš

Active2 laiks

Gatavības režīms

Atkārto 5. punktu (bez aktīvā stāvokļa laika mērījuma).

Job3 energopatēriņš

Tas pats, kas iepriekš

Gatavības režīms

Atkārto 5. punktu (bez aktīvā stāvokļa laika mērījuma).

Job4 energopatēriņš

Tas pats, kas iepriekš

Gatavības režīms

Iestata mērierīci un hronometru uz nulli. Sagaida, līdz mērierīce un/vai ierīce uzrāda, ka ierīce ir pārslēgusies tās galīgajā miega režīmā.

Galīgais laiks

Gatavība, miega režīms

Galīgais energopatēriņš

–

–	Pirms uzsākt testēšanu, ir lietderīgi pārbaudīt barošanas pārvaldības noklusējuma aizkaves laikus, lai nodrošinātu, ka tie ir tādi paši kā ierīcē, kad to piegādā patērētājam, un lai pārliecinātos, vai ierīcē ir pietiekami daudz papīra.

–	Norādi “Iestatīt mērierīci uz nulli” var izpildīt, reģistrējot attiecīgajā laikā patērētās enerģijas daudzumu, nevis fiziski iestatot mērierīci uz nulli.

–	1. punkts – Ja vajadzīgs, mērījuma ilgums izslēgtā stāvoklī var būt lielāks, lai samazinātu mērījuma kļūdu. Jāņem vērā, ka enerģijas patēriņu izslēgtā stāvoklī aprēķinos neizmanto.

–	2. punkts – Ja ierīcei nav gatavības stāvokļa indikatora, izmanto laiku, kurā enerģijas patēriņa līmenis stabilizējas gatavības stāvokļa līmenī.

–	3. punkts – Pēc Active0 laika reģistrēšanas šā darba atlikušo daļu var atcelt.

–	5. punkts – 15 minūtes ir laiks no darba iniciēšanas. Ierīcei jāuzrāda palielināts enerģijas patēriņš piecu sekunžu laikā pēc tam, kad mērierīce un hronometrs tiek iestatīts uz nulli. Lai to nodrošinātu, pirms iestatīšanas uz nulli var būt nepieciešams iniciēt drukāšanu.

–	6. punkts – Ierīču testēšanu, kuras piegādā ar maziem noklusējuma aizkaves laikiem, var sākt ar 6. līdz 8. punktu no miega režīma.

–	9. punkts – Ierīcēm var būt vairāki miega režīmi, tāpēc beigu periodā tiek ietverti visi miega režīmi, izņemot pēdējo.

Katrs attēls jāsūta atsevišķi. Tie visi var būt daļa no viena un tā paša dokumenta, bet nedrīkst būt norādīti dokumentā kā daudzas viena oriģināla attēla kopijas (izņemot gadījumu, kad ražojums ir kopēšanas ciparierīce, kā specificēts D.2. sadaļas b) apakšpunktā).

Faksa aparātiem, kam katrā darbā tiek izmantots tikai viens attēls, lapa jāievada ierīces dokumentu padevē ērtai kopēšanai, un to var ievietot dokumentu padevē pirms testēšanas sākuma. Ierīci nav nepieciešams pievienot tālruņa līnijai, ja vien tālruņa līnija nav nepieciešama testēšanas veikšanā. Piemēram, ja faksa aparātam nav ērtas kopēšanas iespēju, tad 2. punktā veiktais darbs jāsūta pa tālruņa līniju. Faksa aparātiem bez dokumentu padevēja lapa jānovieto uz plates.

ii) Procedūra kopētājiem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm bez drukāšanas spējas

7. tabula

TEC testēšanas procedūra kopētājiem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm bez drukāšanas spējas

Punkts

Sākuma stāvoklis

Darbība

Reģistrēšana (punkta beigās)

Iespējamie mērītie stāvokļi

Izslēgts

Savieno ierīci ar mērierīci. Iestata mērierīci uz nulli. Gaida, līdz beidzas testa laiks (piecas minūtes vai ilgāk).

Energopatēriņš izslēgtā stāvoklī

Izslēgts

Testēšanas intervāla ilgums

Izslēgts

Ieslēdz ierīci. Sagaida, līdz ierīce uzrāda, ka tā atrodas gatavības režīmā.

–

Gatavības režīms

Kopē darbu ar vismaz vienu attēlu, bet ne vairāk par vienu darbu uz katru darbu tabulu. Reģistrē laiku, līdz pirmā lapa tiek izvadīta no ierīces. Sagaida, līdz mērierīce uzrāda, ka ierīce ir pārslēgusies tās galīgajā miega režīmā.

Active0 laiks

–

Miega režīms

Iestata mērierīci uz nulli; nogaida vienu stundu. Ja ierīce izslēdzas ātrāk nekā vienas stundas laikā, reģistrē laiku un patērēto enerģiju miega režīmā, bet, pirms pāriet pie 5. punkta, nogaida, līdz pagājusi pilna stunda.

Energopatēriņš miega režīmā

Miega režīms

Testēšanas intervāla ilgums

Miega režīms

Iestata mērierīci un hronometru uz nulli. Nokopē pa vienam darbam uz katru darbu tabulu. Reģistrē laiku, līdz pirmā lapa tiek izvadīta no ierīces. Sagaida, līdz hronometrs rāda, ka ir pagājušas 15 minūtes.

Job1 energopatēriņš

Atkopšana, aktīvs, gatavība, miega režīms, automātiskā izslēgšanās

Active1 laiks

Gatavības režīms

Atkārto 5. punktu.

Job2 energopatēriņš

Tas pats, kas iepriekš

Active2 laiks

Gatavības režīms

Atkārto 5. punktu (bez aktīvā stāvokļa laika mērījuma).

Job3 energopatēriņš

Tas pats, kas iepriekš

Gatavības režīms

Atkārto 5. punktu (bez aktīvā stāvokļa laika mērījuma).

Job4 energopatēriņš

Tas pats, kas iepriekš

Gatavības režīms

Iestata mērierīci un hronometru uz nulli. Sagaida, līdz mērierīce un/vai ierīce uzrāda, ka ierīce ir pārslēgusies tās automātiskās izslēgšanās režīmā.

Galīgais energopatēriņš

Gatavība, miega režīms

Galīgais

Automātiskā izslēgšanās

Iestata mērierīci uz nulli. Gaida, līdz beidzas testa laiks (piecas minūtes vai ilgāk).

Automātiskās izslēgšanās enerģijas patēriņš

Automātiskā izslēgšanās

–	Pirms uzsākt testēšanu, ir lietderīgi pārbaudīt barošanas pārvaldības noklusējuma aizkaves laikus, lai nodrošinātu, ka tie ir tādi paši kā ierīcē, kad to piegādā patērētājam, un lai pārliecinātos, vai ierīcē ir pietiekami daudz papīra.

–	Norādi “Iestatīt mērierīci uz nulli” var izpildīt, reģistrējot līdz attiecīgajam laikam patērēto enerģijas daudzumu, nevis fiziski iestatot mērierīci uz nulli.

–	1. punkts – Ja vajadzīgs, mērījuma ilgums izslēgtā stāvoklī var būt lielāks, lai samazinātu mērījuma kļūdu. Jāņem vērā, ka enerģijas patēriņu izslēgtā stāvoklī aprēķinos neizmanto.

–	2. punkts – Ja ierīcei nav gatavības stāvokļa indikatora, izmanto laiku, kurā enerģijas patēriņa līmenis stabilizējas gatavības stāvokļa līmenī.

–	3. punkts – Pēc Active0 laika reģistrēšanas šā darba atlikušo daļu var atcelt.

–

4. punkts – Ja ierīce šīs stundas laikā izslēdzas, reģistrē miega stāvokļa energopatēriņu un laiku, kad notikusi izslēgšanās, bet pirms 5. punkta uzsākšanas nogaida, līdz ir pagājusi pilna stunda kopš galīgā miega režīma iniciēšanas. Ievērojiet, ka miega stāvokļa jaudas mērījums aprēķinos netiek izmantots un pilnas stundas laikā ierīce var ieiet automātiskās izslēgšanās režīmā.

–	5. punkts – 15 minūtes ir laiks no darba iniciēšanas. Lai ražojumus varētu novērtēt ar šo testēšanas procedūru, tiem jāspēj pabeigt vajadzīgo darbu uz katru darbu tabulu 15 minūšu ilga darba intervāla laikā.

–	6. punkts – Ierīce, kas ir piegādāta ar maziem noklusējuma aizkaves laikiem, var uzsākt 6. līdz 8. punktu no miega režīma.

–	9. punkts – Ja ierīce jau ir pārslēgusies automātiskās izslēgšanās režīmā pirms 9. punkta uzsākšanas, tad beigu perioda energopatēriņa un beigu perioda ilguma vērtības ir vienādas ar nulli.

–	10. punkts – Lai uzlabotu precizitāti, automātiskās izslēgšanās testēšanas intervāls var būt ilgāks.

Oriģinālus var novietot dokumentu padevējā pirms testēšanas sākuma. Ražojumos bez dokumentu padevēja visi attēli var tikt izgatavoti no viena uz plates novietota oriģināla.

iii) Papildu mērījumi ražojumiem ar priekšgala cipariekārtu (DFE)

Šis punkts attiecas tikai uz ražojumiem, kuriem ir priekšgala cipariekārta atbilstoši A.32. sadaļas definīcijai.

Ja priekšgala cipariekārtai ir atsevišķs maiņstrāvas tīkla barošanas kabelis, neatkarīgi no tā, vai šis barošanas kabelis un kontrolleris atrodas ārpus vai iekšpus attēlveidošanas ierīces, ir jāveic tikai priekšgala cipariekārtas piecu minūšu energopatēriņa mērījums, kamēr galvenais ražojums atrodas gatavības stāvoklī. Ierīcei jābūt pievienotai tīklam, ja piegādātajā konfigurācijā tas ir iespējots.

Ja priekšgala cipariekārtai nav atsevišķa maiņstrāvas tīkla barošanas kabeļa, ražotājam jādokumentē maiņstrāvas jauda, kas nepieciešama priekšgala cipariekārtai, kad visa ierīce kopumā atrodas gatavības režīmā. To lielākajā daļā gadījumu var veikt, veicot līdzstrāvas ieejas acumirklīgās jaudas mērījumu priekšgala cipariekārtai un palielinot šo jaudas līmeni, lai ņemtu vērā zudumus barošanas avotā.

e) Aprēķinu metodes

TEC vērtība atspoguļo pieņēmumus par to, cik stundas dienā ražojums parasti tiek lietots, lietošanas režīmu šo stundu laikā, kā arī noklusējuma aizkaves laikus, ko ražojums izmanto, lai pārietu uz mazjaudas režīmiem. Visi elektrības mērījumi tiek veikti kā noteiktā laikā patērētā enerģija, ko pēc tam pārrēķina jaudā, dalot ar laika perioda ilgumu.

Šie aprēķini pamatojas uz to, ka attēlveidošanas darbi katru dienu tiek veikti divos piegājienos, starp kuriem ierīce pārslēdzas zemākā energopatēriņa režīmā (piemēram, pusdienas pārtraukuma laikā), kā ilustrēts 2. attēlā (sk. turpinājumā). Tiek pieņemts, ka nedēļas nogalēs ierīce netiek izmantota un netiek veikta manuāla izslēgšana.

Beigu perioda ilgums ir laika periods no pēdējā darba iniciēšanas līdz zemākās jaudas režīma sākumam (automātiskā izslēgšanās kopētājiem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm bez drukāšanas spējas; un miega režīms printeriem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm ar drukāšanas spēju, kā arī faksa aparātiem), mīnus 15 minūtes – intervāla starp darbiem laiks.

Visiem ražojumu tipiem tiek izmantoti šādi divi vienādojumi:

dienas darbu energopatēriņš = (darbs1 × 2) + [(darbu skaits dienā – 2) × vidējais darba energopatēriņš)]

Aprēķinu metodē printeriem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm ar drukāšanas iespējām, kā arī faksa aparātiem tiek izmantoti arī šādi trīs vienādojumi:

dienas miega režīma energopatēriņš = [24 stundas – ((darbu skaits dienā / 4) + (beigu perioda ilgums × 2))] × miega režīma jauda

dienas energopatēriņš = dienas darbu energopatēriņš + (2 × beigu perioda energopatēriņš) + dienas miega režīma energopatēriņš

TEC = (dienas energopatēriņš × 5) + (miega režīma jauda × 48)

Aprēķinu metodē kopētājiem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm bez drukāšanas spējas tiek izmantoti arī šādi trīs vienādojumi:

dienas automātiskās izslēgšanās režīma energopatēriņš = [24 stundas – ((darbu skaits dienā / 4) + (beigu perioda ilgums × 2))] × automātiskās izslēgšanās režīma jauda

dienas energopatēriņš = dienas darbu energopatēriņš + (2 × beigu perioda energopatēriņš) + dienas automātiskās izslēgšanās režīma energopatēriņš

TEC = (dienas energopatēriņš × 5) + (automātiskās izslēgšanās režīma jauda × 48)

Testēšanas pārskatā jāiekļauj mērīšanas iekārtu specifikācijas un katrā mērījumā izmantotie diapazoni. Mērījumi jāveic tā, lai TEC vērtības summārā kļūda nepārsniegtu 5 %. Precizitāti testēšanas pārskatā nav nepieciešams iekļaut gadījumos, kad kļūda ir mazāka par 5 %. Kad mērījuma iespējamā kļūda ir tuva 5 %, ražotājiem jāveic pasākumi, lai apliecinātu, ka tā atrodas 5 % robežās.

f) Atsauces

ISO/IEC 10561:1999. Informāciju tehnoloģija – Biroju aprīkojums – Drukāšanas ierīces – Caurlaidspējas mērīšanas metode – 1. un 2. kategorijas printeri

8. tabula

Aprēķinātā darbu tabula

Ātrums	Darbi/dienā	Pagaidu attēlu skaits/dienā	Pagaidu attēlu skaits/darbā	Pagaidu attēlu skaits/darbā	Attēli/dienā
1	8	1	0,06	1	8
2	8	2	0,25	1	8
3	8	5	0,56	1	8
4	8	8	1,00	1	8
5	8	13	1,56	1	8
6	8	18	2,25	2	16
7	8	25	3,06	3	24
8	8	32	4,00	4	32
9	9	41	4,50	4	36
10	10	50	5,00	5	50
11	11	61	5,50	5	55
12	12	72	6,00	6	72
13	13	85	6,50	6	78
14	14	98	7,00	7	98
15	15	113	7,50	7	105
16	16	128	8,00	8	128
17	17	145	8,50	8	136
18	18	162	9,00	9	162
19	19	181	9,50	9	171
20	20	200	10,00	10	200
21	21	221	10,50	10	210
22	22	242	11,00	11	242
23	23	265	11,50	11	253
24	24	288	12,00	12	288
25	25	313	12,50	12	300
26	26	338	13,00	13	338
27	27	365	13,50	13	351
28	28	392	14,00	14	392
29	29	421	14,50	14	406
30	30	450	15,00	15	450
31	31	481	15,50	15	465
32	32	512	16,00	16	512
33	32	545	17,02	17	544
34	32	578	18,06	18	576
35	32	613	19,14	19	608
36	32	648	20,25	20	640
37	32	685	21,39	21	672
38	32	722	22,56	22	704
39	32	761	23,77	23	736
40	32	800	25,00	25	800
41	32	841	26,27	26	832
42	32	882	27,56	27	864
43	32	925	28,89	28	896
44	32	968	30,25	30	960
45	32	1 013	31,64	31	992
46	32	1 058	33,06	33	1 056
47	32	1 105	34,52	34	1 088
48	32	1 152	36,00	36	1 152
49	32	1 201	37,52	37	1 184
50	32	1 250	39,06	39	1 248
51	32	1 301	40,64	40	1 280
52	32	1 352	42,25	42	1 344
53	32	1 405	43,89	43	1 376
54	32	1 458	45,56	45	1 440
55	32	1 513	47,27	47	1 504
56	32	1 568	49,00	49	1 568
57	32	1 625	50,77	50	1 600
58	32	1 682	52,56	52	1 664
59	32	1 741	54,39	54	1 728
60	32	1 800	56,25	56	1 792
61	32	1 861	58,14	58	1 856
62	32	1 922	60,06	60	1 920
63	32	1 985	62,02	62	1 984
64	32	2 048	64,00	64	2 048
65	32	2 113	66,02	66	2 112
66	32	2 178	68,06	68	2 176
67	32	2 245	70,14	70	2 240
68	32	2 312	72,25	72	2 304
69	32	2 381	74,39	74	2 368
70	32	2 450	76,56	76	2 432
71	32	2 521	78,77	78	2 496
72	32	2 592	81,00	81	2 592
73	32	2 665	83,27	83	2 656
74	32	2 738	85,56	85	2 720
75	32	2 813	87,89	87	2 784
76	32	2 888	90,25	90	2 880
77	32	2 965	92,64	92	2 944
78	32	3 042	95,06	95	3 040
79	32	3 121	97,52	97	3 104
80	32	3 200	100,00	100	3 200
81	32	3 281	102,52	102	3 264
82	32	3 362	105,06	105	3 360
83	32	3 445	107,64	107	3 424
84	32	3 528	110,25	110	3 520
85	32	3 613	112,89	112	3 584
86	32	3 698	115,56	115	3 680
87	32	3 785	118,27	118	3 776
88	32	3 872	121,00	121	3 872
89	32	3 961	123,77	123	3 936
90	32	4 050	126,56	126	4 032
91	32	4 141	129,39	129	4 128
92	32	4 232	132,25	132	4 224
93	32	4 325	135,14	135	4 320
94	32	4 418	138,06	138	4 416
95	32	4 513	141,02	141	4 512
96	32	4 608	144,00	144	4 608
97	32	4 705	147,02	157	4 704
98	32	4 802	150,06	150	4 800
99	32	4 901	153,14	153	4 896
100	32	5 000	156,25	156	4 992

2. attēls

TEC mērījumu procedūra

2. attēlā ir grafiski parādīta mērījumu procedūra. Jāievēro, ka ražojumi ar nelieliem noklusējuma aizkaves laikiem var ietvert miega režīma periodus četru darbu mērījumu laikā vai automātiskās izslēgšanās režīmu miega režīma mērījumā 4. punktā. Turklāt ražojumiem ar drukāšanas spēju un tikai vienu miega režīmu beigu periodā miega režīma nebūs. 10. punkts attiecas tikai uz kopētājiem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm bez drukāšanas spējas.

3. attēls

Tipiska diena

3. attēlā parādīts kopētāja ar astoņu ipm ātrumu shematisks piemērs, kas četrus darbus izpilda no rīta, četrus darbus pēcpusdienā, kam ir divi “beigu” periodi un automātiskās izslēgšanās režīms pārējā darbdienas laikā un visā nedēļas nogalē. Tiek pieņemts, ka ir “pusdienlaiks”, tomēr tas nav skaidri noteikts. Attēls nav uzzīmēts mērogā. Kā redzams attēlā, starp darbiem vienmēr ir 15 minūšu ilga pauze, un tie veido divus sakopojumus. Vienmēr ir divi pilni “beigu” periodi neatkarīgi no šo periodu ilguma. Printeriem, kopēšanas ciparierīcēm un daudzfunkciju ierīcēm ar drukāšanas spēju, kā arī faksa aparātiem pamata režīms ir miega režīms, bet ne automātiskās izslēgšanās režīms, bet citādi tās tiek aplūkotas tāpat kā kopētāji.

3. Darba režīma (OM) testēšanas procedūra

a) Testējamo ražojumu tipi. OM testēšanas procedūra paredzēta mērījumu veikšanai tiem ražojumiem, kas definēti B sadaļas 2. tabulā,

b) testēšanas parametri

Šajā sadaļā aprakstīti testa parametri, kas jāizmanto, mērot ražojumu patērēto jaudu ar OM testēšanas procedūru.

Tīkla pieslēgumi

Ražojumi, kurus piegādā (4)ar tīkla savienojuma spēju, testēšanas procedūras laikā jāpievieno vismaz vienam tīklam. Aktīvā tīkla savienojuma tipu ražotājs izvēlas pēc saviem ieskatiem, un izmantotais tips ražotājam jāietver testēšanas pārskatā.

Ražojums nedrīkst saņemt barošanu savai darbībai no tīkla savienojuma (piemēram, no tīkla Ethernet, USB, USB PlusPower vai IEEE 1394), ja vien tas nav ražojuma vienīgais barošanas avots (t. i., tam nav maiņstrāvas barošanas avota).

Ražojuma konfigurācija

Ražojumam jāiestata tāda konfigurācija, ar kādu to piegādā patērētājam un iesaka izmantot, īpaši attiecībā uz galvenajiem parametriem, tādiem kā enerģijas pārvaldības noklusējuma aizkaves laiki, drukāšanas kvalitāte un izšķirtspēja. Turklāt:

jābūt papīra avotam un pēcapstrādes aparatūrai, kas konfigurēta tā, kā to piegādā patērētājam; tomēr šo funkciju izmantošana testēšanā notiek pēc ražotāja ieskatiem (piemēram, var izmantot jebkādu papīra avotu). Pirms šā testa jāpievieno visa aparatūra, kas ir modeļa sastāvdaļa un ir paredzēta, lai to uzstādītu vai pievienotu lietotājs (piemēram, papīra ierīces).

Mitruma novēršanas funkcijas var būt izslēgtas, ja lietotājs tās var ieslēgt/izslēgt.

Faksa aparātiem lapa jāievada ierīces dokumentu padevē ērtai kopēšanai, un to var ievietot dokumentu padevē pirms testēšanas uzsākšanas. Ierīci nav nepieciešams pievienot tālruņa līnijai, ja vien tālruņa līnija nav nepieciešama testēšanas veikšanai. Piemēram, ja faksa aparātam nav ērtu kopēšanas iespēju, tad 2. punktā veiktais darbs jāsūta pa tālruņa līniju. Faksa aparātiem bez dokumentu padevēja lapa jānovieto uz plates.

Ja ražojumam tā piegādes konfigurācijā ir paredzēts automātiskās izslēgšanās režīms, pirms testēšanas veikšanas tas jāiespējo.

Ātrums

Veicot jaudas mērījumus ar šo testēšanas procedūru, ražojumam jāizgatavo attēli ātrumā, kas atbilst tās noklusējuma iestatījumiem piegādātajā konfigurācijā. Tomēr testēšanas pārskata sastādīšanā jāizmanto ražotāja paziņotais maksimālais ātrums vienpusēju melnbalto attēlu izgatavošanā uz standarta izmēra papīra.

c) Jaudas mērīšanas metode

Visi jaudas mērījumi jāveic atbilstoši IEC 62301 ar šādiem izņēmumiem:

Kā noteikt testēšanas laikā izmantojamās sprieguma/frekvences kombinācijas, sk. D.4. sadaļu “Testēšanas apstākļi un aprīkojums attēlveidošanas ierīcēm, kas atbilst ENERGY STAR prasībām”.

Testēšanas laikā pieļaujamo sprieguma pulsāciju prasības ir stingrākas, nekā noteikts IEC 62301.

Precizitātes prasības šajā OM testēšanas procedūrā ir 2 % visiem mērījumiem, izņemot gatavības režīma jaudas mērījumu. Precizitātes prasība gatavības režīma jaudas mērījumam ir 5 %, kā noteikts D.4. sadaļā. 2 % precizitāte atbilst IEC 62301, lai gan šajā IEC standartā tā ir noteikta kā ticamības pakāpe.

Ražojumiem, kas paredzēti darbībai ar akumulatoriem, kad tie nav pievienoti maiņstrāvas tīklam, akumulatoram testēšanas laikā jāatrodas savā vietā. Tomēr mērījums nedrīkst atspoguļot aktīvu akumulatora uzlādi, kas pārsniedz uzturēšanas uzlādi (t. i., pirms uzsākt testēšanu, akumulatoram jābūt pilnībā uzlādētam).

Ražojumus ar ārēju barošanas avotu testē, kad tie ir pievienoti ārējam barošanas avotam.

Ražojumiem, kas barošanu saņem no standarta zema sprieguma līdzstrāvas avota (piemēram, USB, USB PlusPower, IEEE 1394 un no tīkla Ethernet), līdzstrāvas iegūšanai jāizmanto piemērots maiņstrāvas avots. Šā maiņstrāvas avota enerģijas patēriņš ir jāmēra un jāietver testējamās ierīces testēšanas pārskatā. Attēlveidošanas ierīcēm, kas barošanu saņem no USB savienojuma, jāizmanto ar barošanu apgādāts centrmezgls, kas apkalpo tikai testējamo attēlveidošanas ierīci. Attēlveidošanas ierīcēm, kas barošanu saņem no tīkla Ethernet vai no USB PlusPower, pieļaujams mērīt jaudas sadales ierīci ar pievienotu attēlveidošanas ierīci un bez tās un jaudu starpību izmantot kā attēlveidošanas ierīces patērēto jaudu. Ražotājam jāapstiprina, ka tas pietiekami precīzi atspoguļo ierīces līdzstrāvas patēriņu, ietverot zināmu pielaidi barošanas avota un sadales neefektivitātei.

d) Mērījumu procedūra

Laika mērīšanai var izmantot parasto hronometru ar vienas sekundes precizitāti. Visi jaudas mērījumu rezultāti jāreģistrē vatos (W). 9. tabulā aprakstīti OM testēšanas procedūrā izpildāmo darbību punkti.

Apkopes/uzturēšanas režīmi (tostarp krāsu kalibrēšana) parasti mērījumos nav jāietver. Jāfiksē jebkāda procedūras pielāgošana, kas nepieciešama šādu režīmu izslēgšanai, ja tie ieslēdzas testēšanas laikā.

Kā noteikts iepriekš, visi jaudas mērījumi jāveic atbilstoši IEC 62301. Atkarībā no režīma veida acumirklīgās jaudas mērījumiem piecās minūtēs patērētās enerģijas mērījumiem un patērētās enerģijas mērījumiem IEC 62301 paredz pietiekami ilgus laika periodus, lai pareizi novērtētu cikliska patēriņa veidus. Neatkarīgi no izmantojamās metodes testēšanas pārskatā jāietver tikai jaudas vērtības.

9. tabula

OM testēšanas procedūra.

Punkts

Sākuma stāvoklis

Darbība

Pārskats

Izslēgts

Savieno ierīci ar mērierīci. Ieslēdz ierīci. Sagaida, līdz ierīce uzrāda, ka tā atrodas gatavības režīmā.

–

Gatavības režīms

Drukā, kopē vai skenē atsevišķu attēlu.

–

Gatavības režīms

Izmēra enerģijas patēriņu gatavības režīmā.

Enerģijas patēriņš gatavības režīmā

Gatavības režīms

Nogaida noklusējuma aizkaves laiku līdz miega režīmam.

Pārejas miega režīmā noklusējuma aizkaves laiks

Miega režīms

Izmēra enerģijas patēriņu miega režīmā.

Enerģijas patēriņš miega režīmā

Miega režīms

Nogaida noklusējuma aizkaves laiku līdz automātiskās izslēgšanās režīmam.

Automātiskās izslēgšanās noklusējuma aizkaves laiks

Automātiskā izslēgšanās

Izmēra enerģijas patēriņu automātiskās izslēgšanās režīmā.

Enerģijas patēriņš automātiskās izslēgšanās režīmā

Izslēgts

Manuāli izslēdz ierīci. Sagaida, līdz tā ir izslēgusies.

–

Izslēgts

Izmēra enerģijas patēriņu izslēgtā stāvoklī.

Enerģijas patēriņš izslēgtā stāvoklī

–	Pirms uzsākt testēšanu, ir lietderīgi pārbaudīt enerģijas pārvaldības noklusējuma aizkaves laikus, lai nodrošinātu, ka tie ir tādi paši, kā ierīci piegādājot patērētājam.

–	1. punkts – Ja ierīcei nav gatavības stāvokļa indikatora, izmanto laiku, kurā enerģijas patēriņa līmenis stabilizējas līdz gatavības stāvokļa līmenim, un atzīmē to ražojuma testēšanas datu pārskatā.

–

4. un 5. punkts – Ražojumiem ar vairāk par vienu miega režīma līmeni atkārto šos punktus tik reižu, cik nepieciešams, lai iegūtu visu secīgo miega režīmu datus, un ietver tos testēšanas pārskatā. Divi miega režīma līmeņi parasti tiek izmantoti lielformāta attēlu kopētājos un daudzfunkciju ierīcēs, kurās izmanto karstās novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas. Ražojumiem, kuriem šā režīma nav, ignorē 4. un 5. punktu.

–

4. un 6. punkts – Noklusējuma aizkaves laika mērījumi jāveic paralēlā veidā, summējot tos no 4. punkta sākuma. Piemēram, ražojumam, kas ir iestatīts pāriet miega līmenī pēc 15 minūtēm un pāriet otrajā miega līmenī pēc 30 minūtēm pēc pārejas pirmajā miega līmenī, būs 15 minūšu ilgs noklusējuma aizkaves laiks pārejai pirmajā līmenī un 45 minūšu ilgs noklusējuma aizkaves laiks pārejai otrajā līmenī.

–	6. un 7. punkts – Lielākajai daļai OM ražojumu nav atsevišķa automātiskās izslēgšanās režīma. Ražojumiem, kuriem šā režīma nav, ignorē 6. un 7. punktu.

–	8. punkts – ja ierīcei nav barošanas slēdža, sagaida, līdz ierīce pāriet zemākajā enerģijas patēriņa režīmā, un atzīmē to ražojuma testēšanas datu pārskatā.

Papildu mērījumi ražojumiem ar priekšgala cipariekārtu (DFE)

Šis punkts attiecas tikai uz ražojumiem, kuriem ir priekšgala cipariekārta atbilstoši A.32. sadaļas definīcijai.

e) Atsauces

IEC 62301:2005. Mājsaimniecības elektroierīces – dežūrjaudas mērīšana

4. Testēšanas apstākļi un aprīkojums attēlveidošanas ierīcēm, kas atbilst ENERGY STAR prasībām

Turpmāk aprakstītie testēšanas apstākļi attiecas uz OM un TEC testēšanas procedūrām. Tie attiecas uz kopētājiem, kopēšanas ciparierīcēm, faksa aparātiem, frankēšanas aparātiem, daudzfunkciju ierīcēm, printeriem un skeneriem.

Turpmāk norādīti testēšanas vides apstākļi, kas jānodrošina, veicot enerģijas vai jaudas mērījumus. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu, ka vides apstākļu izmaiņas neietekmē testēšanas rezultātus, un lai testēšanas rezultāti būtu atkārtojami. Testēšanas aprīkojuma specifikācijas norādītas pēc testēšanas apstākļiem.

a) Testēšanas apstākļi

Vispārējie kritēriji:

Barošanas spriegums (5):	Ziemeļamerika/Taivāna:	115 V (± 1 %) maiņstrāva, 60 Hz (± 1 %)
	Eiropa/Austrālija/Jaunzēlande:	230 V (± 1 %) maiņstrāva, 50 Hz (± 1 %)
	Japāna	100 V (± 1 %) maiņstrāva, 50 Hz (± 1 %)/60 Hz (± 1 %)
		Piezīme.Ražojumiem, kas paredzēti maksimālajai jaudai > 1,5 kW, pieļaujamās sprieguma pielaides ir ± 4 %
Summārie harmoniskie kropļojumi (THD – Total Harmonic Distortion) (spriegumam):	< 2 % THD (< 5 % ražojumiem, kas ir paredzēti maksimālajai jaudai > 1,5 kW)
Apkārtējā temperatūra:	23 °C ± 5 °C
Relatīvais mitrums:	10–80 %
(Atsauce IEC 62301: Mājsaimniecības elektroierīces – dežūrjaudas mērīšana, 3.2., 3.3. iedaļa) Papīra specifikācijas:

Papīra specifikācijas:

Visiem TEC testiem un OM testiem, kuros jāizmanto papīrs, papīra izmēriem un blīvumam jābūt atbilstošam paredzētajam tirgum saskaņā ar turpmāko tabulu.

Papīra izmēri un svars
Tirgus	Izmērs	Papīra blīvums
Ziemeļamerika/Taivāna:	8,5″ × 11″	75 g/m2
Eiropa/Austrālija/Jaunzēlande:	A4	80 g/m2
Japāna:	A4	64 g/m2

b) Testēšanas aprīkojums

Testēšanas procedūru mērķis ir precīzi izmērīt ražojuma AKTĪVĀS jaudas patēriņu (6)Šajā nolūkā nepieciešams izmantot aktīvās vidējās kvadrātiskās jaudas vai enerģijas mērierīci. Ir pieejamas daudzas šādas mērierīces, un ražotājiem rūpīgi jāizvēlas piemērots modelis. Izvēloties mērierīci un veicot testēšanu, jāņem vērā turpmāk apskatītie faktori.

Frekvenču raksturlīkne. Elektroniskais aprīkojums ar impulsu barošanas avotiem rada harmonikas (nepāra harmonikas parasti ir līdz 21. harmonikai). Ja šīs harmonikas nav ņemtas vērā jaudas mērījumos, rezultāts būs neprecīzs. EPA rekomendē ražotājiem izmantot mērierīces, kuru frekvenču raksturlīknes platums ir vismaz 3 kHz; tādējādi tiks ņemts vērā līdz pat 50. harmonikai, kā rekomendēts IEC 555.

Izšķirtspēja. Tiešos jaudas mērījumos mērīšanas aparatūras izšķirtspējai jāatbilst šādām IEC 62301 prasībām:

“Jaudas mērīšanas instrumenta jutībai jābūt:“Jaudas mērīšanas instrumenta jutībai jābūt:

—	0,01 W vai labākai 10 W vai mazākas jaudas mērījumos,

—	0,1 W vai labākai, mērot jaudu no 10 W līdz 100 W,

—	1 W vai labākai, mērot jaudu, kas pārsniedz 100 W.” (7)

Turklāt mērinstrumenta jutībai, mērot jaudu, kas pārsniedz 1,5 kW, jābūt 10 W vai labākai. Patērētās enerģijas mērījumu jutībai jāatbilst šīm vērtībām, kad tie ir pārveidoti vidējā jaudā. Summārās enerģijas mērījumiem kritērijs nepieciešamās jutības noteikšanai ir maksimālā jaudas vērtība mērīšanas perioda laikā, bet ne vidējā vērtība, jo mērīšanas instruments un tā iestatīšana ir atkarīga tieši no maksimālās vērtības.

Precizitāte

Ar šīm procedūrām veikto mērījumu precizitātei visos gadījumos jābūt 5 % vai lielākai, tomēr ražotāji parasti sasniedz labāku precizitāti par norādīto. Dažiem mērījumiem testēšanas procedūrās var noteikt labāku precizitāti par 5 %. Zinot pašreizējo attēlveidošanas ierīču jaudas līmeņus un pieejamās mērierīces, ražotāji var aprēķināt maksimālo kļūdu, pamatojoties uz nolasījumu un nolasījumam izmantoto diapazonu. 0,50 W vai mazākas jaudas mērījumu precizitātei jābūt 0,02 W.

Kalibrēšana

Lai nodrošinātu vajadzīgo precizitāti, mērierīcēm jābūt kalibrētām pēdējo 12 mēnešu laikā.

E. Lietotāja saskarne

Ražotājiem stingri iesaka projektēt ražojumus saskaņā ar IEEE 1621: Standard for User Interface Elements in Power Control of Electronic Devices Employed in Office/Consumer Environments. Šis standarts tika izstrādāts, lai jaudas vadības ierīces kļūtu viendabīgākas un intuitīvas visās elektroniskajās ierīcēs. Sīkāku informāciju par šā standarta izstrādi sk. tīmekļa vietnē http://eetd.lbl.gov/controls.

F. Spēkā stāšanās diena

Diena, kad ražotāji drīkst sākt kvalificēt ražojumus kā ENERGY STAR ražojumus saskaņā ar pašreizējās 1.1. versijas specifikācijām, tiks noteikta kā Nolīguma spēkā stāšanās diena. Visi iepriekšējie nolīgumi, kas attiecas uz attēlveidošanas ierīcēm, kuras kvalificētas kā ENERGY STAR ierīces, zaudē spēku 2009. gada 30. jūnijā.

Ražojumu kvalificēšana un marķēšana saskaņā ar 1.1. versiju. 1.1. versijas specifikācijas stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Visiem ražojumiem, tostarp modeļiem, kas sākotnēji kvalificēti saskaņā ar iepriekš piemērojamām attēlveidošanas ierīču specifikācijām, kuri izgatavoti 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, jāatbilst 1.1. versijas specifikācijai, lai tos varētu kvalificēt kā ENERGY STAR ražojumus (ieskaitot modeļu papildu ražošanas izlaides, kas sākotnēji kvalificēti saskaņā ar iepriekš piemērojamām specifikācijām). Izgatavošanas diena attiecas uz katru vienību, un tā ir diena (piemēram, mēnesis un gads), kad vienību uzskata par pilnīgi samontētu.

Priekšgājēja tiesību likvidēšana. EPA un Eiropas Komisija neļaus saskaņā ar pašreizējās versijas 1.1 ENERGY STAR specifikācijām izmantot iepriekš iegūtas tiesības. ENERGY STAR atbilstības apstiprinājums, kas piešķirts saskaņā ar iepriekšējām versijām, netiek automātiski piešķirts uz visu modeļa ražošanas laiku. Tādēļ katram ražojumam, ko ražošanas partneris pārdod, tirgo vai identificē kā ENERGY STAR atbilstīgu ražojumu, ir jāatbilst konkrētajām specifikācijām, kas ir spēkā tā ražošanas brīdī.

G. Specifikāciju turpmākā pārskatīšana

EPA un Eiropas Komisija patur tiesības grozīt šīs specifikācijas, ja tehnoloģiskas un/vai tirgus izmaiņas ietekmē to lietderīgumu attiecībā uz patērētājiem, rūpniecības nozari vai vidi. Ievērojot pašreizējo politiku, par šo specifikāciju pārskatīšanu vienojas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, un sagaidāms, ka tas varētu notikt 2–3 gadus pēc 1.1. versijas stāšanās spēkā. EPA un Eiropas Komisija periodiski veiks tirgus novērtējumu no enerģijas efektivitātes un jaunu tehnoloģiju viedokļa. Ieinteresētajām personām kā vienmēr būs iespēja darīt zināmus savā rīcībā esošos datus, iesniegt priekšlikumus un paust jebkādas bažas. EPA un Eiropas Komisija centīsies nodrošināt to, ka ar šīm specifikācijām nosaka energoefektīvākos modeļus, kādi ir pieejami tirgū, un atbalsta tos ražotājus, kas ir ieguldījuši darbu, lai vēl vairāk uzlabotu energoefektivitāti. Daži no jautājumiem, kuru risināšana jāapsver nākamajās specifikācijās ir šādi:

a)	Krāsu testēšana. Pamatojoties uz iesniegtajiem testēšanas datiem, patērētāju turpmākajām vēlmēm un sasniegumiem inženiertehniskajā jomā, EPA un Eiropas Komisija nākotnē drīkst grozīt šīs specifikācijas, lai testēšanas metodē iekļautu krāsainu attēlu veidošanu.

Atkopšanas laiks. EPA un Eiropas Komisija cieši uzraudzīs pieaugošo un absolūto atkopšanas laiku, ko darījuši zināmu partneri, kuri testē atbilstoši TEC metodei, kā arī partneru iesniegto dokumentāciju par ieteicamajiem noklusējuma aizkaves iestatījumiem. EPA un Eiropas Komisija apsvērs šo specifikāciju grozīšanu, lai tajās iekļautu atkopšanas laiku, ja kļūs acīmredzams, ka ražotāju piemērotās prakses dēļ lietotājs atspējo barošanas pārvaldīšanas režīmus.

OM ražojumu iekļaušana atbilstoši TEC. Pamatojoties uz iesniegtajiem testēšanas datiem, iespējām nodrošināt lielākus enerģijas ietaupījumus un sasniegumiem inženiertehniskajā jomā, EPA un Eiropas Komisija drīkst nākotnē grozīt šīs specifikācijas, lai aptveru ražojumus, uz kuriem pašlaik attiecas OM pieeja saskaņā ar TEC pieeju, tostarp lielformāta un maza formāta ražojumus, kā arī ražojumus, kuros izmanto IJ tehnoloģiju.

Papildu ietekme saistībā ar enerģijas patēriņu. EPA un Eiropas Komisija ir ieinteresēta nodrošināt patērētājiem izvēles iespējas, kas ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar tipiskām alternatīvām izvēlēm. EPA un Eiropas Komisija lūgs ieinteresēto personu ieguldījumu attiecībā uz tādām metodēm ietekmes uz vidi dokumentēšanai un kvantitatīvai noteikšanai, saskaņā ar kurām ražošana, transportēšana, ražojumu konstrukcijas vai izejvielu un materiālu izmantošana var ļaut iegūt izstrādājumu ar tādu pašu vai pat labāku vispārējo siltumnīcefekta gāzu ietekmi kā ražojumiem, kas ieguvuši ENERGY STAR marķējumu, pamatojoties tikai uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada enerģijas patēriņš. Tiek pētīti veidi, kā efektīvi risināt šos jautājumus un, iespējams, attiecīgi grozīsim šīs specifikācijas, pamatojoties uz pietiekamu papildu informāciju. EPA un Eiropas Komisija cieši sadarbosies ar ieinteresētajām personām saistībā ar jebkādām specifikāciju pārskatīšanām un nodrošinās, lai pārskatīšanas atbilst ENERGY STAR programmas pamatprincipiem.

230 V sprieguma datu ziņošana. EPA un Eiropas Komisija var apsvērt, vai ražojumiem, kurus laiž dažādos tirgos, tostarp 230 V tirgū, no testēšanas ar 230 V spriegumu iegūtie dati ir pieņemami kā pietiekami arī pārējiem tirgiem. Šis apsvērums pamatojas uz novērojumu, ka, ja ražojums atbilst 230 V specifikācijām, tas atbilst arī standartiem, kas ir spēkā zemākiem spriegumiem.

Prasību paplašināšana abpusējai drukai. EPA un Eiropas Komisija var no jauna izvērtēt abpusējās drukas esamību pašreizējos modeļos un apsvērt, kā padarīt neobligātās prasības stingrākas. Rezultāts abpusējās drukas prasību atkārtotai izskatīšanai, lai nodrošinātu tās plašāku izplatību, varētu būt samazināts papīra patēriņš, kam, kā ticis noskaidrots, ir lielākā ietekme uz printera ekspluatācijas ciklu.

TEC testēšanas procedūras pārskatīšana EPA un Eiropas Komisija var no jauna izskatīt TEC testēšanas metodiku, lai darītu pārskatāmākus lietošanas pieņēmumus vai pievienotu prasības specifikācijai, ka enerģijas patēriņš jāmēra dažos konkrētos režīmos (un šādi iegūtie dati jāiekļauj testēšanas pārskatā), kas ļautu iegūt vērtības saistībā ar faktiskiem lietošanas veidiem.

Enerģijas patēriņa režīmi. EPA un Eiropas Komisija var apsvērt pārskatīt dažu enerģijas patēriņa režīmu terminu pārskatīšanu (piemēram, nodroses režīms) vai apsvērt jaunu barošanas pārvaldības pieeju pievienošanu (piemēram, miega režīms nedēļas nogalē), lai saglabātu konsekvenci ar starptautiskiem kritērijiem un lai attēlveidošanas iekārtām nodrošinātu augstākos sasniedzamos enerģijas patēriņa ietaupījumus.

(1) IEC 62301 – sadzīves elektroiekārtas – nodroses režīma jaudas mērīšana (2005).

(2) Tīkla savienojuma tips jāiekļauj testēšanas pārskatā. Parastie tīkla savienojumu tipi ir Ethernet, 802.11 un Bluetooth. Parastie datu savienojumu tipi, kas nav tīkla savienojumi, ir USB, seriālais un paralēlais savienojums.

(3) Pagaidu attēlu skaitam dienā sk. 37. tabulu.

(4) Tīkla pieslēguma tips jāiekļauj testēšanas pārskatā. Parastie tīkla savienojumu tipi ir Ethernet, WiFi (802.11) un Bluetooth. Parastie datu savienojumu tipi (kas nav saistīti ar tīklu) ir USB, seriālais un paralēlais pieslēgums.

(5) Barošanas spriegums. Ražotājiem jātestē savi ražojumi atbilstoši tirgum, kurā partneris paredz pārdot šos ražojumus kā atbilstīgus ENERGY STAR prasībām. Aprīkojumam, kas tiek pārdots daudzos starptautiskos tirgos un tāpēc paredzēts vairākiem ieejas spriegumiem, ražotājam testēšana jāveic pie visiem attiecīgajiem spriegumiem un jaudas patēriņa līmeņiem, un rezultāti jāietver pārbaudes pārskatā. Piemēram, ražotājam, kas piegādā vienu un to pašu printera modeli ASV un Eiropai, jāmēra un jāietver pārbaudes pārskatā TEC vai OM vērtības gan pie 115 V/60 Hz, gan arī pie 230 V/50 Hz. Ja ražojums konkrētajā tirgū ir paredzēts darbam pie sprieguma/frekvences kombinācijas, kas atšķiras no sprieguma/frekvences kombinācijas šajā tirgū (piemēram, 230 V, 60 Hz Ziemeļamerikā), ražotājam ražojums jātestē pie visām reģionālajām kombinācijām, kas vistuvāk atbilst ražojuma projektētajām iespējām, un šis fakts jāatzīmē testēšanas pārskatā.

(6) Aktīvo jaudu definē kā (volti) × (ampēri) × (jaudas koeficients), un to testēšanas pārskatā parasti izsaka vatos (W). Šķietamo jaudu definē kā (volti) × (ampēri), un to parasti izsaka VA vai voltampēros. Jaudas koeficients aprīkojumam ar impulsu barošanas avotiem vienmēr ir mazāks par 1, tāpēc aktīvā jauda vienmēr ir mazāka par šķietamo jaudu. Patērētās enerģijas mērījumos tiek summēti jaudas mērījumi laika periodā, un tāpēc tiem arī jābūt bāzētiem uz aktīvās jaudas mērījumiem.

(7) IEC 62301 – Mājsaimniecības elektroierīces – dežūrjaudas mērīšana 2005.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 347/2009 (2009. gada 27. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 348/2009 (2009. gada 27. aprīlis), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 349/2009 (2009. gada 24. aprīlis) par dažu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	5
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/34/EK (2009. gada 23. aprīlis) attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (pārstrādāta versija) ( 1 )	7

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
	2009/349/KĀDP
*	Padomes Lēmums (2009. gada 27. aprīlis), ar ko īsteno Kopējo nostāju 2008/369/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku	60

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	74,9
	TN	139,0
	TR	102,8
	ZZ	105,6
0707 00 05	MA	37,3
	TR	144,6
	ZZ	91,0
0709 90 70	TR	104,9
0709 90 70	ZZ	104,9
0805 10 20	EG	47,2
	IL	58,6
	MA	51,8
	TN	55,4
	TR	51,6
	US	48,4
	ZZ	52,2
0805 50 10	TR	54,5
	ZA	73,4
	ZZ	64,0
0808 10 80	AR	89,7
	BR	73,3
	CA	113,8
	CL	78,9
	CN	89,0
	MK	22,1
	NZ	103,1
	US	130,3
	UY	68,0
	ZA	81,4
	ZZ	85,0
0808 20 50	AR	78,2
	CL	103,5
	CN	36,6
	NZ	141,0
	ZA	89,8
	ZZ	89,8

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	27,53	3,03
1701 11 90 (1)	27,53	7,77
1701 12 10 (1)	27,53	2,89
1701 12 90 (1)	27,53	7,34
1701 91 00 (2)	31,29	9,59
1701 99 10 (2)	31,29	5,07
1701 99 90 (2)	31,29	5,07
1702 90 95 (3)	0,31	0,34

Ķīmiskais nosaukums	:	likopēns
CAS numurs	:	502-65-8 (visi trans-likopēni)
Ķīmiskā formula	:	C40H56
Struktūrformula	:
Formulas svars	:	536,85

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.106.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 106

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 28. aprīlis

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2009/347/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 20. aprīlis) par Kopienas nostāju attiecībā uz pārvaldības organizāciju, kas izveidotas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīguma par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu, lēmumu pārskatīt attēlveidošanas ierīču specifikācijas Nolīguma C pielikuma VII daļā	25
	2009/348/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 23. aprīlis), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu atļauj laist tirgū likopēnu (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 2975)	55

Pārtikas kategorija	Maksimāli pieļaujamais likopēna daudzums
Augļu/dārzeņu sulas dzērieni (ieskaitot koncentrātus)	2,5 mg/100 g
Dzērieni, kas paredzēti intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpaši sportistiem	2,5 mg/100 g
Pārtikas produkti ar ierobežotu enerģētisko vērtību svara samazināšanas diētām	8 mg/ēdienreizes aizvietotājā
Sausās brokastis	5 mg/100 g
Tauki un mērces	10 mg/100 g
Zupas, izņemot tomātu zupu	1 mg/100 g
Maize (ieskaitot sausmaizītes)	3 mg/100 g
Īpaša medicīniska nolūka diētiski pārtikas produkti	Atbilstoši konkrētajām uztura prasībām
Uztura bagātinātāji	15 mg/dienas deva pēc ražotāja ieteikuma

	Nosaukums	Citā vārdā	Adrese (nama numurs, ielas nosaukums, pasta indekss, pilsēta, valsts)	Reģistrācijas vieta (pilsēta, valsts)	Reģistrācijas datums	Reģistrācijas numurs	Galvenā darbības vieta	Norādījuma datums	Cita informācija
21.	BUTEMBO AIRLINES (BAL)			Butembo, KDR				29.3.2007	Privāta aviokompānija, veic lidojumus no Butembo. Kisoni Kambale (miris 2007. gada 5. jūlijā un attiecīgi 2008. gada 24. aprīlī svītrots no saraksta) izmantoja savu aviokompāniju, lai transportētu FNI zeltu, pārtiku un ieročus starp Mongbvalu un Butembo. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo. Kopš 2008. gada decembra nav gaisa kuģa darbības licences KDR.
22.	CONGOCOM TRADING HOUSE			Butembo, KDR (Tālr.: +253 (0) 99 983 784				29.3.2007	Zelta tirdzniecības uzņēmums Butembo. CONGOCOM īpašnieks bija Kisoni Kambale (miris 2007. gada 5. jūlijā un attiecīgi 2008. gada 24. aprīlī svītrots no saraksta). Kambale iegādājas gandrīz visu zelta produkciju Mongbwalu rajonā, kuru kontrolē FNI. FNI gūst ievērojamus ienākumus no šai produkcijai uzliktajiem nodokļiem. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo.
23.	COMPAGNIE AERIENNE DES GRANDS LACS (CAGL), GREAT LAKES BUSINESS COMPANY (GLBC)		CAGL, Avenue Président Mobutu, Goma, KDR (CAGL ir birojs arī Gisenyi, Ruandā); GLBC, PO Box 315, Goma, KDR (GLBC ir birojs arī Gisenyi, Ruandā) GLBC					29.3.2007	CAGL un GLBC ir uzņēmumi, kuru īpašnieks ir Douglas MPAMO, persona, kurai jau piemēro sankcijas saskaņā ar Rezolūciju 1596(2005). CAGL un GLBC tika izmantoti ieroču un munīcijas transportam, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo. Kopš 2008. gada decembra GLBC vairs nav neviena operatīva gaisa kuģa, kaut arī daži gaisa kuģi, neskatoties uz ANO sankcijām, turpināja lidot 2008. gadā.
24.	MACHANGA LTD		Kampala, Uganda					29.3.2007	Zelta eksporta uzņēmums Kampalā (Direktori: Rajendra Kumar Vaya kungs un Hirendra M. Vaya kungs). MACHANGA iepirka zeltu, izmantojot pastāvīgus tirdzniecības kontaktus ar tirgotājiem KDR, kuriem ir cieši sakari ar bandām. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo.
25.	TOUS POUR LA PAIX ET LE DEVELOPPEMENT (VISI MIERAM UN ATTĪSTĪBAI (NVO))	TPD	Goma, Kivu ziemeļi					1.11.2005	Iesaistīta ieroču embargo pārkāpumos, sniedzot atbalstu Kongo demokrātijas apvienībai – Goma (RCD-G), jo īpaši piegādājot kravas automobiļus ieroču un karaspēka transportam, kā arī pārvadājot ieročus izdalīšanai Masisi un Rutshuru iedzīvotāju daļām Kivu ziemeļos 2005. gada sākumā. 2008. gada decembrī TPD joprojām pastāvēja un tai bija biroji dažās pilsētās Masisi un Rutshuru teritorijās, bet tās darbības bija gandrīz izbeigtas.
26.	UGANDA COMMERCIAL IMPEX (UCI) LTD		Kajoka Street, Kisemente Kampala, Uganda (Tālr.: +256 41 533 578/9); cita adrese: PO Box 22709, Kampala, Uganda					29.3.2007	Zelta eksporta uzņēmums Kampalā. (Direktori: Kunal LODHIA kungs un J.V. LODHIA kungs). UCI iepirka zeltu, izmantojot pastāvīgus tirdzniecības kontaktus ar tirgotājiem KDR, kuriem ir cieši sakari ar bandām. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo.”


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ