I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

21.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 319/2009

(2009. gada 16. aprīlis),

ar ko precizē jomu galīgajiem antidempinga maksājumiem, kas uzlikti ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Iepriekšējās izmeklēšanas un antidempinga pasākumi

(1)	Pēc antidempinga procedūras uzsākšanas 2004. gada oktobrī (2) Komisija ar Regulu (EK) Nr. 628/2005 (3) ieviesa pagaidu antidempinga maksājumus saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importam procentuālā nodokļa veidā.

(2)	Komisija 2005. gada 1. jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1010/2005 (4) pagaidu maksājumu veidu nomainīja uz provizoriskajiem maksājumiem par minimālo importa cenu (“MIC”).

(3)	Ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 (5) Padome ieviesa galīgo antidempinga maksājumu Norvēģijas izcelsmes saimniecībā audzētu lašu importam (“sākotnējā izmeklēšana” un “galīgā regula”). Galīgo maksājumu uzlika MIC veidā.

(4)	Pēc starpposma pārskatīšanas, kas aprobežojās ar tiem dempinga aspektiem, kuru mērķis ir novērtēt vajadzību turpināt, atcelt vai grozīt spēkā esošos pasākumus, ar Regulu (EK) Nr. 685/2008 (6) Padome atcēla ar galīgo regulu noteiktos antidempinga pasākumus.

2. Pārskatīšanas izmeklēšanas uzsākšana

(5)

Komisija daļējo starpposma pārskatīšanu sāka pēc savas iniciatīvas pēc tam, kad Tallinas administratīvā tiesa vērsās Eiropas Kopienu Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par jautājumu, vai saldēti lašu mugurkauli (asakas ar zivju gaļu) ir klasificējami ar kādu no Taric kodiem, uz kuriem attiecas galīgās regulas 1. pants. Galīgās regulas 1. pants nosaka dažāda līmeņa pasākumus atkarībā no attiecīgā ražojuma veida. Viens no ražojuma veidiem ir “citādi (arī izķidāti, bez galvas), svaigi, dzesināti vai saldēti”.

(6)

Tāpēc uzskatīja par lietderīgu pārbaudīt, vai saldēti lašu mugurkauli pēc definīcijas atbilst attiecīgajam ražojumam, un jo īpaši ražojuma veidam “citādi (arī izķidāti, bez galvas), svaigi, dzesināti vai saldēti”; iespējams, atzinumam piešķirs spēku ar atpakaļejošu datumu – no attiecīgo antidempinga pasākumu noteikšanas dienas.

(7)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, Komisija ar paziņojumu (“paziņojums par uzsākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu par antidempinga pasākumiem attiecībā uz saimniecībās audzētiem lašiem, kuru izcelsme ir Norvēģijā, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu par izmeklēšanu tikai attiecībā uz ražojuma klāstu.

B. PAŠREIZĒJĀ IZMEKLĒŠANA

(8)

Komisija oficiāli informēja par izmeklēšanas sākšanu Norvēģijas iestādes, Norvēģijas ražotāju asociāciju, zināmos Kopienas importētājus, zināmos Kopienas lietotājus, Kopienas ražotāju asociāciju un citus zināmos Kopienas ražotājus. Ieinteresētajām personām deva iespēju darīt savu viedokli zināmu rakstiski un lūgt tās uzklausīt termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(9)	Komisija izsūtīja aptaujas anketas visām tai zināmajām attiecīgajām pusēm un visām pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(10)

Ņemot vērā daļējās pārbaudes jomu, tās nolūkā netika noteikts izmeklēšanas periods. Anketās iekļautā informācija attiecās uz 2005.–2007. gadu (“attiecīgais periods”). Tika pieprasīta informācija par pirkumu apjomu, pārdevumu apjomu un vērtību attiecīgajā periodā. Turklāt attiecīgajām personām lūdza komentēt jebkuras atšķirības vai līdzības starp lašu mugurkauliem un saimniecībās audzētiem lašiem attiecībā uz to ražošanas fiziskajām, ķīmiskajām un/vai bioloģiskajām īpašībām, galīgo izmantošanu, savstarpējo aizstājamību, konkurenci savā starpā.

(11)

Divi Kopienas importētāji un Norvēģijas ražotāju asociācija sadarbojās šajā izmeklēšanā un iesniedza prasīto pamatinformāciju.

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai definētu esošo antidempinga pasākumu jomu, un veica izmeklēšanu šādu importētāju telpās:

—	Nereus AS, Pärnu, Igaunija,

—	Pärlitigu OÜ, Tallinn, Igaunija.

Apmeklēja arī minēto lašu mugurkaulu pārstrādātāju:

—	Kõrveküla Kalatööstuse, Tartu, Igaunija.

(12)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata nonāca pie pašreizējiem secinājumiem. Saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu šīm personām pēc šīs informācijas atklāšanas tika dots laiks iebildumu iesniegšanai. Tika izskatītas personu izteiktās mutiskās un rakstiskās piezīmes, un vajadzības gadījumā konstatējumi tika attiecīgi grozīti.

C. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(13)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, t. i., saimniecībās audzēti (nevis savvaļas) Norvēģijas izcelsmes laši, no kuriem ir vai nav atdalīta fileja, kas ir vai nav svaigi, atdzesēti vai saldēti (“attiecīgais ražojums”). Definīcijā nav ietverti citi līdzīgi saimniecībās audzēti produkti – lielā (jūras) forele, biomasa (dzīvi laši), kā arī savvaļas lasis un tālāk apstrādāti produktu veidi, piemēram, kūpināts lasis.

(14)	Šo ražojumu pašreiz klasificē ar KN kodiem ex 0302 12 00, ex 0303 11 00, ex 0303 19 00, ex 0303 22 00, ex 0304 19 13 un ex 0304 29 13, kas atbilst ražojuma dažādiem veidiem (svaigas vai atdzesētas zivis, svaigas vai atdzesētas filejas, saldētas zivis un saldētas filejas).

D. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1. Metodika

(15)

Lai novērtētu, vai lašu mugurkauli ietilpst galīgās regulas 1. pantā definētajā ražojuma jomā, Komisija pārbaudīja, vai lašu mugurkauliem un saimniecībās audzētiem lašiem ir vienādas galvenās fiziskās un/vai bioloģiskās īpašības un galīgā izmantošana. Saistībā ar minēto tika novērtēta arī lašu mugurkaulu un saimniecībās audzētu lašu savstarpējā aizstājamība un konkurence savā starpā.

2. Galvenās fiziskās īpašības

(16)

Lašu mugurkauli, kas parasti sver apmēram 10 % no visas zivs, ir blakusprodukts, kas rodas lašu filejas sagatavošanas procesā. Fileju iegūst, pēc izķidāšanas un galvas nogriešanas sadalot lasi vismaz trīs atsevišķos gabalos: divas filejas un mugurkauls, pie kura vēl palikusi gaļa. Augstāku apstrādes līmeni sasniedz, ja papildus, piemēram, noņem muguras spuras, atslēgas kaulu, sēžas kaulu, vēdera spuras un ādu.

(17)	Galīgās regulas 1. pants attiecas uz dažādiem saimniecībās audzētu lašu sagatavošanas veidiem, iekaitot veselu zivi, veselu izķidātu zivi ar galvu un dažādi sagatavotām filejām (svars, ar ādu/bez ādas).

(18)

Lašu mugurkauli neapstrīdami neietilpst sagatavošanas veidos, kas attiecas uz veselu zivi, izķidātu ar galvu, izķidātu bez galvas vai kādu no sagatavošanas veidiem, kas galīgās regulas 1. pantā minēti attiecībā uz filejām. Tiešām, lašu mugurkauli ir skaidri un viegli atšķirami no minētajiem sagatavošanas veidiem, jo, kā turpmāk norādīts, tiem ir pavisam citas fiziskās īpašības.

(19)	Jāvaicā, vai lašu mugurkauli ietilpst galīgās regulas 1. panta kategorijā “Citi”, kur ietilpst izķidāti laši bez galvas (svaigi, dzesināti vai saldēti), bet kura netiek aprobežota ar šo sagatavošanas veidu.

(20)

Tādējādi tiek uzskatīts, ka galīgajā regulā izšķir tikai divus ražojuma veidus, t. i., filejas veida vai veselu lasi, un ka pēdējais minētais ražojuma veids attiecas uz visu lasi. Tas redzams no sākotnējās izmeklēšanas, kuras laikā informāciju vāca tikai par veselām zivīm un filejām, nevis par citām zivju daļām. Tādējādi piemērojamo MIC aprēķināja, pamatojoties tikai uz šo informāciju. Tādējādi šķiet, ka, kaut gan lašu mugurkauli nav nepārprotami izslēgti, tomēr izmeklēšanas mērķis tobrīd nebija mugurkauli.

(21)

Kā jau minēts, pie mugurkaula paliek mazliet gaļas, un arī tā daļēji paredzēta lietošanai pārtikā. Tomēr mugurkaulos, kā jau norāda nosaukums, galvenokārt ir kauls, bet saimniecībās audzētos lašos, filejas veidā vai veselos, galvenokārt ir gaļa. Tiešām, lašu mugurkauli ir apmēram 10 % no vesela laša svara, un gaļa pie mugurkaula ir 25 % līdz 40 % no mugurkaula svara. Tādējādi pie mugurkaula esošā gaļa ir tikai 2,5 % līdz 4 % no veselas zivs svara, bet laša gaļa ir vairāk nekā 65 % no veselas zivs svara.

(22)	Tāpēc secināja, ka lašu mugurkauliem un saimniecībās audzētiem lašiem, kā tie definēti galīgajā regulā, nav vienādu galveno fizisko īpašību.

3. Galvenais galaizmantojums un savstarpēja aizstājamība

(23)

Tālāka izmeklēšana atklāja, ka saimniecībās audzētiem lašiem, kā tie definēti galīgajā regulā, ir vairāki galaizmantojumi. Šos ražojumus pārdod sagatavotus ar galvu vai bez galvas, filejas vai steika veidā vai arī pirms žāvēšanas vai marinēšanas sagatavo fileju. Parasti šos ražojumus pārdod lielveikalos vai tālāk apstrādā un piedāvā restorānos vai specializētos veikalos. Ņemot vērā to cenu, tos reklamē kā augstākā segmenta ražojumus un gandrīz var uzskatīt par luksusa precēm.

(24)

Bieži lašu mugurkaulus uzskata par atkritumiem un fileju ieguves procesā tos iznīcina. Ja lašu mugurkaulus neiznīcina iepakošanas punktā, kur notiek fileju ieguve, tad tos visbiežāk pārdod kā zemākā segmenta ražojumus un galvenokārt izmanto dzīvnieku barībai, bet arī kā sastāvdaļas zupām, hamburgeru masai un pastētēm. Tikai atsevišķos gadījumos arī lašu mugurkaulus žāvē un tādus pārdod izmantošanai pārtikā (t. i., vispirms nenoskrāpējot nost gaļu). Tomēr žāvētā gaļa uz mugurkaula būs vēl ierobežotāka svara.

(25)

Iegūtā informācija rāda, ka lašu mugurkaulu cenas ir ievērojami zemākas nekā saimniecībās audzētu lašu cenas. Laikposmā no 2006. gada janvāra līdz 2008. gada jūlijam saimniecībās audzētus lašus ne reizi neimportēja par zemāku cenu kā 2,88 EUR/kg, bet tajā pašā laikā lašu mugurkaulus importēja vidēji par 0,50 EUR/kg. Jāatzīmē, ka minētajā laikposmā saimniecībās audzētu lašu cenas bija ievērojami atšķirīgas, bet lašu mugurkaulu cenu attīstība bija vienmērīga.

(26)

Ņemot vērā minēto, Komisija secināja, ka abiem ražojumiem nav vienāda galaizmantojuma un tiem ir atšķirīgs mērķa tirgus. Saimniecībās audzēti laši ir augstākā segmenta ražojumi, bet lašu mugurkauli ir lašu blakusprodukti, kas paredzēti zemākā segmenta tirgum un ko galvenokārt izmanto kā dzīvnieku barības sastāvdaļu vai pārtikas ražošanā.

(27)	No minētā var secināt, ka saimniecībās audzētiem lašiem un lašu mugurkauliem nav vienāda galaizmantojuma un tie nav savstarpēji aizvietojami.

E. SECINĀJUMI PAR RAŽOJUMA DEFINĪCIJU

(28)

Minētie konstatējumi pierāda, ka lašu mugurkauliem un saimniecībās audzētiem lašiem, kā tie definēti galīgajā regulā, nav vienādu galveno fizisko īpašību un nav vienāda galvenā galaizmantojuma. Tie nav savstarpēji aizvietojami un nekonkurē viens ar otru Kopienas tirgū. Uz šo pamatojoties, Komisija secināja, ka lašu mugurkauli un saimniecībās audzēti laši, kā tie definēti galīgās regulas 1. pantā, ir divi dažādi ražojumi. Tā kā lašu mugurkauli neietilpa sākotnējās izmeklēšanas jomā, tad antidempinga maksājums nav piemērojams lašu mugurkaulu importam.

(29)	Pamatojoties uz iepriekšminēto, pašreizējo pasākumu piemērošanas joma ar atpakaļejošu datumu jāprecizē galīgās regulas grozījumos.

F. PIEMĒROŠANA AR ATPAKAĻEJOŠU DATUMU

(30)

Tā kā šī atkārtotā izmeklēšana aprobežojas ar izstrādājuma jomas precizēšanu un tā kā uz lašu mugurkauliem neattiecās sākotnējā izmeklēšana un sekojošais antidempinga pasākums, uzskata par lietderīgu atzinumus piemērot no galīgās regulas spēkā stāšanās dienas, tostarp jebkuram importam, uz ko attiecas pagaidu maksājumi.

(31)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 galīgi iekasētie pagaidu maksājumi un galīgie antidempinga maksājumi par lašu mugurkaulu importu Kopienā jāatmaksā vai no tiem jāatbrīvo. Atmaksājumi un atbrīvojumi ir jāpieprasa no valsts muitas iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts muitas tiesību aktiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 85/2006 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Ar šo tiek ieviests galīgais antidempinga maksājums saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu (kas nav savvaļas laši) importam – filejas veidā vai veseliem, svaigiem, dzesinātiem vai saldētiem, kas atbilst KN kodiem ex 0302 12 00, ex 0303 11 00, ex 0303 19 00, ex 0303 22 00, ex 0304 10 13 un ex 0304 20 13 (turpmāk – “saimniecībās audzēti laši”). Uz lašu mugurkauliem, kuri daļēji sastāv no asakas, kas klāta ar gaļu, kuri ir zivju rūpniecības ēdami blakusprodukti un kuri atbilst KN kodiem ex 0302 12 00, ex 0303 11 00, ex 0303 19 00, ex 0303 22 00, neattiecas galīgais antidempinga maksājums ar nosacījumu, ka pie mugurkaula esošā gaļa nav vairāk par 40 % no laša mugurkaula svara.”

2. pants

Par precēm, uz ko neattiecas Regulas (EK) Nr. 85/2006 1. panta 1. punkts, kas grozīts ar šo regulu, galīgos antidempinga maksājumus, kuri veikti vai reģistrēti uzskaitē, ievērojot Regulas (EK) Nr. 85/2006 sākotnējās versijas 1. panta 1. punktu, kā arī pagaidu antidempinga maksājumus, kas galīgi iekasēti atbilstoši minētās regulas 2. pantam, atmaksā vai no tiem atbrīvo.

Atmaksājumu un atbrīvojumu pieprasa no valsts muitas iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem muitas tiesību aktiem. Attiecīgi pamatotos gadījumos par diviem gadiem pagarina trīs gadu termiņu, kas paredzēts 236. panta 2. punktā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (8).

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to piemēro ar atpakaļejošu datumu no 2006. gada 21. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. SCHWARZENBERG

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2) OV C 261, 23.10.2004., 8. lpp.

(3) OV L 104, 23.4.2005., 5. lpp.

(4) OV L 170, 1.7.2005., 32. lpp.

(5) OV L 15, 20.1.2006., 1. lpp.

(6) OV L 192, 19.7.2008., 5. lpp.

(7) OV C 181, 18.7.2008., 25. lpp.

(8) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

21.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 320/2009

(2009. gada 20. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 21. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	93,2
	MA	79,3
	TN	139,0
	TR	145,4
	ZZ	114,2
0707 00 05	JO	155,5
	MA	55,7
	TR	142,7
	ZZ	118,0
0709 90 70	JO	220,7
	MA	28,1
	TR	126,1
	ZZ	125,0
0805 10 20	EG	42,7
	IL	60,4
	MA	49,5
	TN	53,9
	TR	71,2
	US	49,7
	ZZ	54,6
0805 50 10	TR	61,3
	ZA	76,0
	ZZ	68,7
0808 10 80	AR	85,6
	BR	75,3
	CA	124,7
	CL	78,3
	CN	65,4
	MK	22,6
	NZ	109,8
	US	140,5
	UY	70,7
	ZA	75,4
	ZZ	84,8
0808 20 50	AR	76,3
	CL	100,6
	CN	34,7
	ZA	92,5
	ZZ	76,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

21.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 321/2009

(2009. gada 20. aprīlis),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2008./2009. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 945/2008 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 306/2009 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 945/2008 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 21. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) OV L 258, 26.9.2008., 56. lpp.

(4) OV L 97, 16.4.2009., 3. lpp.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 21. aprīļa piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	25,96	3,50
1701 11 90 (1)	25,96	8,55
1701 12 10 (1)	25,96	3,36
1701 12 90 (1)	25,96	8,12
1701 91 00 (2)	31,29	9,59
1701 99 10 (2)	31,29	5,07
1701 99 90 (2)	31,29	5,07
1702 90 95 (3)	0,31	0,34

(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

21.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/9

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 322/2009

(2009. gada 20. aprīlis)

par pastāvīgu atļauju izmantot dažas dzīvnieku barības piedevas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīvu 70/524/EEK par barības piedevām (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 9.d panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (2) un jo īpaši tās 25. pantu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1831/2003 25. pantā paredzēti pārejas posma pasākumi attiecībā uz barības piedevu izmantošanas atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti atbilstīgi Direktīvai 70/524/EEK pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas.

(3)	Atļaujas pieteikumi piedevām, kas norādītas šīs regulas pielikumos, tika iesniegti pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas.

(4)	Sākotnējās piezīmes par šiem pieteikumiem saskaņā ar Direktīvas 70/524/EEK 4. panta 4. punktu Komisijai ir iesniegtas pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas. Tādēļ minētie pieteikumi jāizskata saskaņā ar Direktīvas 70/524/EEK 4. pantu.

(5)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 358/2005 (3) piešķīra pagaidu atļauju dējējvistu barībā izmantot no Bacillus subtilis (LMG S-15136) iegūto fermentu preparātu endo-1,4-beta-ksilanāzi. Beztermiņa atļauju piešķīra ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1259/2004 (4) attiecībā uz gaļas cāļiem, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1206/2005 (5) – attiecībā uz sivēniem (atšķirtiem), ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 516/2007 (6) – attiecībā uz nobarojamām cūkām un gaļas tītariem un atļauju uz desmit gadiem attiecībā uz pīlēm piešķīra ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 242/2007 (7). Pamatojot pieteikumu par beztermiņa atļaujas piešķiršanu minētā fermentu preparāta izmantošanai dējējvistām, iesniedza jaunus datus. Novērtējums liecina, ka Direktīvas 70/524/EEK 3.a pantā paredzētie šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti. Tādējādi minēto fermentu preparātu, kas norādīts šīs regulas I pielikumā, jāatļauj izmantot bez termiņa ierobežojuma.

(6)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1436/98 (8) piešķīra pagaidu atļauju dējējvistu, nobarojamo cūku un atšķirtu sivēnu barībā izmantot no Trichoderma longibrachiatum (IMI SD 135) iegūto fermentu preparātu endo-1,4-beta-ksilanāzi. Beztermiņa atļauju piešķīra ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2148/2004 (9) attiecībā uz gaļas cāļiem un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 828/2007 (10) attiecībā uz gaļas tītariem. Pamatojot pieteikumu par beztermiņa atļaujas piešķiršanu minētā fermentu preparāta izmantošanai dējējvistām un atšķirtiem sivēniem, iesniedza jaunus datus. Novērtējums liecina, ka Direktīvas 70/524/EEK 3.a pantā paredzētie šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti. Tādējādi minēto fermentu preparātu, kas norādīts šīs regulas II pielikumā, jāatļauj izmantot bez termiņa ierobežojuma.

(7)

Ar Regulu (EK) Nr. 2148/2004 piešķīra pagaidu atļauju sivēnu (atšķirtu) un gaļas pīļu barībā izmantot no Penicillium funiculosum (IMI SD 101) iegūto fermentu preparātu endo-1,3(4)-beta-glikanāzi un endo-1,4-beta-ksilanāzi. Beztermiņa atļauju piešķīra ar Regulu (EK) Nr. 1259/2004 attiecībā uz gaļas cāļiem, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 943/2005 (11) – attiecībā uz dējējvistām un gaļas tītariem un ar Regulu (EK) Nr. 1206/2005 – attiecībā uz nobarojamām cūkām. Pamatojot pieteikumu par beztermiņa atļaujas piešķiršanu minētā fermentu preparāta izmantošanai gaļas pīlēm un atšķirtiem sivēniem, iesniedza jaunus datus. Novērtējums liecina, ka Direktīvas 70/524/EEK 3.a pantā paredzētie šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti. Tādējādi minēto fermentu preparātu, kas norādīts šīs regulas III pielikumā, jāatļauj izmantot bez termiņa ierobežojuma.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Fermentu grupas preparātu, kas norādīts I pielikumā, bez termiņa ierobežojuma atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot minētajā pielikumā paredzētos nosacījumus.

2. pants

Fermentu grupas preparātu, kas norādīts II pielikumā, bez termiņa ierobežojuma atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot minētajā pielikumā paredzētos nosacījumus.

3. pants

Fermentu grupas preparātu, kas norādīts III pielikumā, bez termiņa ierobežojuma atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot minētajā pielikumā paredzētos nosacījumus.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.

(2) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(3) OV L 57, 2.3.2005., 3. lpp.

(4) OV L 239, 9.7.2004., 8. lpp.

(5) OV L 197, 28.7.2005., 12. lpp.

(6) OV L 122, 11.5.2007., 22. lpp.

(7) OV L 73, 13.3.2007., 1. lpp.

(8) OV L 191, 7.7.1998., 15. lpp.

(9) OV L 370, 17.12.2004., 24. lpp.

(10) OV L 184, 14.7.2007., 12. lpp.

(11) OV L 159, 22.6.2005., 6. lpp.

I PIELIKUMS

EK Nr.

Piedeva

Ķīmiskā formula, apraksts

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas termiņa beigas

Aktivitātes vienības uz 1 kg kompleksās barības

Fermenti

“E 1606

Endo-1,4-beta-ksilanāze

EC 3.2.1.8

Endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts, kas iegūts no Bacillus subtilis (LMG S-15136) ar minimālo aktivitāti:

cietā un šķidrā veidā:

100 IU (1)/g vai ml

Dējējvistas

–

10 IU

–

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

2.	Ieteicamā deva uz 1 kg kompleksās barības: 10 IU.

3.	Izmantošanai barības maisījumā, kas bagāts ar arabinoksilāniem, piemēram, satur vismaz 40 % kviešu vai miežu.

Bez termiņa ierobežojuma

(1) 1 IU ir fermenta daudzums, kas pH 4,5 vidē un 30 °C temperatūrā vienā minūtē no bērza koksnes ksilāna atbrīvo 1 mikromolu reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalentus).”

II PIELIKUMS

EK Nr.

Piedeva

Ķīmiskā formula, apraksts

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas termiņa beigas

Aktivitātes vienības uz 1 kg kompleksās barības

Fermenti

“E 1617

Endo-1,4-beta-ksilanāze

EC 3.2.1.8

Endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts, kas iegūts no Trichoderma longibrachiatum (IMI SD 135) ar minimālo aktivitāti:

cietā veidā: 6 000 EPU (1)/g

šķidrā veidā: 6 000 EPU/ml

Dējējvistas

–

1 050 EPU

–

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

2.	Ieteicamā deva uz 1 kg kompleksās barības: 1 050–1 500 EPU.

3.	Izmantošanai barības maisījumā, kas bagāts ar polisaharīdiem, kuri nav cietes polisaharīdi, (galvenokārt arabinoksilāniem), piemēram, kas satur vairāk nekā 40 % kviešu vai kukurūzas.

Bez termiņa ierobežojuma

Sivēni (atšķirti)

–

1 500 EPU

–

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

2.	Ieteicamā deva uz 1 kg kompleksās barības: 1 500–3 000 EPU.

3.	Izmantošanai barības maisījumā, kas bagāts ar polisaharīdiem, kuri nav cietes polisaharīdi, (galvenokārt arabinoksilāniem), piemēram, kas satur vairāk nekā 40 % kviešu.

4.	Izmantošanai barībā, kas paredzēta atšķirtiem sivēniem, kuru svars nepārsniedz aptuveni 35 kg.

Bez termiņa ierobežojuma

(1) 1 EPU ir fermenta daudzums, kas pH 4,7 vidē un 30 °C temperatūrā vienā minūtē no auzu pelavu ksilāna atbrīvo 0,0083 mikromolus reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalentu).”

III PIELIKUMS

EK Nr.

Piedeva

Ķīmiskā formula, apraksts

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas termiņa beigas

Aktivitātes vienības uz 1 kg kompleksās barības

Fermenti

“E 1604

Endo-1,3(4)-beta-glikanāze

EC 3.2.1.6

Endo-1,4-beta-ksilanāze

EC 3.2.1.8

Endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts, kas iegūts no Penicillium funiculosum (IMI SD101) ar minimālo aktivitāti:

pulverveidā:

endo-1,3(4)-beta-glikanāze:

2 000 U (1)/g

endo-1,4-beta-ksilanāze:

1 400 U (2)/g

šķidrā veidā:

endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 500 U/ml

endo-1,4-beta-ksilanāze: 350 U/ml

Gaļas pīles

–

Endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 100 U

Endo-1,4-beta-ksilanāze: 70 U

–

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

Ieteicamā deva uz 1 kg kompleksās barības:

endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 100 U;

endo-1,4-beta-ksilanāze: 70 U.

3.	Izmantošanai barības maisījumā, kas bagāts ar polisaharīdiem, kuri nav cietes polisaharīdi, (galvenokārt beta-glikāniem un arabinoksilāniem), piemēram, kas satur vairāk nekā 50 % miežu vai 60 % kviešu.

Bez termiņa ierobežojuma

Sivēni (atšķirti)

–

Endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 100 U

Endo-1,4-beta-ksilanāze: 70 U

–

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

Ieteicamā deva uz 1 kg kompleksās barības:

endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 100 U;

endo-1,4-beta-ksilanāze: 70 U.

3.	Izmantošanai barības maisījumā, kas bagāts ar polisaharīdiem, kas nav cietes polisaharīdi, (galvenokārt beta-glikāniem un arabinoksilāniem), piemēram, kas satur vairāk nekā 30 % miežu vai 20 % kviešu.

4.	Izmantošanai barībā atšķirtiem sivēniem, kuru svars nepārsniedz aptuveni 35 kg.

Bez termiņa ierobežojuma

(1) 1 U ir fermenta daudzums, kas pH 5,0 vidē un 50 °C temperatūrā vienā minūtē no miežu beta-glikāna atbrīvo 5,55 mikromolus reducējošo cukuru (maltozes ekvivalentus).

(2) 1 U ir fermenta daudzums, kas pH 5,5 vidē un 50 °C temperatūrā vienā minūtē no bērza koksnes ksilāna atbrīvo 4,00 mikromolus reducējošo cukuru (maltozes ekvivalentus).”

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

21.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/18

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 20. aprīlis)

par Kopienas 2009. gada finansiālo ieguldījumu veterināro procedūru datorizācijā, dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmā, komunikācijas pasākumos un pētījumos un vērtējumos un par tiešu dotāciju OIE saskaņā ar 168. panta 1. punkta c) apakšpunktu Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002

(2009/333/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 17. un 20. pantu, 37. panta 2. punktu un 37.a panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Lēmumā 90/424/EEK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo atbalstu īpašiem veterināriem pasākumiem, īpaši tiem, kas saistīti ar informācijas politiku attiecībā uz dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un pārtikas nekaitīgumu, tehniskiem un zinātniskiem pasākumiem un kontroli.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 16. pantu Kopiena sniedz finansiālu ieguldījumu informācijas sniegšanas politikas izveidē dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu nekaitīguma jomā, tostarp tādu pētījumu veikšanai, kas vajadzīgi, lai sagatavotu un izstrādātu tiesību aktus dzīvnieku labturības jomā.

(3)	Tāpēc Kopienai ir lietderīgi 2009. gadā finansēt pētījumus, ietekmes novērtējumus, izvērtējumus un informācijas politiku pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un zootehnikas jomā. Jāprecizē maksimālā summa, kas piešķirama minētajām darbībām.

(4)

Jāveic rentabilitātes pētījums par Kopienas tiesību aktu pārskatīšanu dzīvnieku labturības jautājumos un dzīvnieku labturības rādītāju iekļaušanu tiesību aktos. Turklāt jāveic ietekmes novērtējuma pētījums par dzīvnieku labturību transportēšanas un kaušanas laikā attiecībā uz saimniecībās audzētām zivīm. Minētie pētījumi būs pamats rīcībai, kas norādīta Kopienas rīcības plānā dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā.

(5)	Kopienas rīcības plāns dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā (2) konkrēti paredz progresa novērtēšanu, kā arī programmas plānošanu pēc 2010. gada. Tāpēc Kopienas dzīvnieku labturības politika kopumā jānovērtē pirms 2010. gada.

(6)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu stratēģiju dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.–2013. gadam saskaņā ar principu “Profilakse ir labāka nekā ārstēšana” (3) paredzēts izstrādāt ES vispārējo likumu dzīvnieku veselības jomā un saskaņotus ES pamatkritērijus dalītas atbildības un izmaksu shēmām. Tāpēc jāveic pētījums, lai pamatotu vispārējā likuma dzīvnieku veselības jomā ietekmes novērtējumu un rentabilitātes pētījums par Lēmuma 90/424/EEK pārskatīšanu.

(7)

Uz visiem pētījumiem, izņemot rentabilitātes pētījumu par Lēmuma 90/424/EEK pārskatīšanu, attiecas īpaši nolīgumi saskaņā ar DG SANCO pamata apkalpošanas līguma par vērtēšanu, ietekmes novērtējumu un saistītajiem pakalpojumiem 3. daļu (Pārtikas aprite) (konkurss izsludināts 2004. gadā). Šie īpašie līgumi jāparaksta Komisijai un izraudzītajam līgumslēdzējam, kā noteikts pamata līgumā. 2009. gadā izsludinās konkursu par rentabilitātes pētījuma veikšanu saistībā ar Lēmuma 90/424/EEK pārskatīšanu.

(8)

Lēmuma 90/424/EEK 37.a panta 1. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka Kopienas finansiālo ieguldījumu var piešķirt veterināro procedūru datorizācijai saistībā ar integrēto datorizēto veterināro sistēmu mitināšanu, pārvaldību un uzturēšanu, atbilstīgā gadījumā ņemot vērā valstu datu bāzu pastāvēšanu. Tāpēc Kopienas finansiālais ieguldījums jāpiešķir integrētās datorizētās veterinārās sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System) mitināšanai, pārvaldībai un uzturēšanai, kuru ieviesa saskaņā ar Komisijas 2002. gada 30. decembra Lēmumu 2003/24/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas izveidi (4), lai nodrošinātu, ka sistēma ir pieejama, droša un atjaunināta.

(9)

Lēmuma 90/424/EEK 37. panta 1. punkts nosaka, ka Kopienas finansiālo atbalstu var saņemt dzīvnieku identifikācijas un slimību reģistrācijas sistēmu ieviešanai saskaņā ar tiesību aktiem par Kopienas dzīvo dzīvnieku iekšējās tirdzniecības veterinārajām pārbaudēm iekšējā tirgus izveides nolūkos. Tāpēc Kopienas finansiālo atbalstu var piešķirt, lai atjauninātu Dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmu (ADNS), saskaņā ar Komisijas 2005. gada 1. marta Lēmumu 2005/176/EK, ar kuru nosaka kodificētas veidlapas un kodus dzīvnieku slimību izziņošanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 82/894/EEK (5), ieviešot vajadzīgos tehniskos uzlabojumus.

(10)

Paziņojumā par jaunu stratēģiju dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.–2013. gadam atzīts, ka liela nozīme ir dialogam starp iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības apvienībām un EK iestādēm (konkrēti Komisiju). Tāpēc vajag efektīvu komunikācijas stratēģiju, lai pievērstu ieinteresēto personu, organizāciju un visas sabiedrības uzmanību dzīvnieku veselības jautājumu risināšanai un dzīvnieku veselības stratēģijas principiem.

(11)	Saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 19. pantu Kopiena var uzņemties vai palīdzēt dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām uzņemties veikt tehniskos un zinātniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā, kā arī pilnveidotu veterināro izglītību vai apmācību.

(12)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) ir starpvaldību organizācija, kas atbild par dzīvnieku veselības uzlabošanu visā pasaulē. Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) to atzīst par autoritatīvu organizāciju dzīvnieku un to produktu starptautiskās tirdzniecības standartu noteikšanas jomā.

(13)

OIE plāno starptautisku konferenci par mutes un nagu sērgu. Konference atbalstīs paziņojumā par jaunu stratēģiju dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.–2013. gadam norādīto rīcību. Tāpēc, lai panāktu labāku aizsardzību pret minēto slimību, Kopienai ir lietderīgi piedalīties šajā iniciatīvā. Tāpēc Kopienai jāatbalsta šī OIE iniciatīva.

(14)

OIE ir de facto monopols šajā jomā, kā minēts 168. panta 1. punkta c) apakšpunktā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6); tāpēc, lai Kopiena varētu dot savu ieguldījumu mutes un nagu sērgas starptautiskās konferences organizācijā un uzņemšanā, nav vajadzīgs uzaicinājums iesniegt priekšlikumus.

(15)	Šis lēmums ir finansēšanas lēmums Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7), 75. panta nozīmē un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 90. panta nozīmē.

(16)	Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo apstiprina Kopienas finansiālā ieguldījuma maksimālo summu EUR 250 000 pētījuma veikšanai par Kopienas tiesību aktu dzīvnieku labturības jautājumos un dzīvnieku labturības rādītājiem tiesību aktos vispārējas pārskatīšanas rentabilitāti.

2. pants

Ar šo apstiprina Kopienas finansiālā ieguldījuma maksimālo summu EUR 150 000 pētījuma veikšanai par ietekmes novērtējumu par dzīvnieku labturību transportēšanas un kaušanas laikā attiecībā uz saimniecībās audzētām zivīm.

3. pants

Ar šo apstiprina Kopienas finansiālā ieguldījuma maksimālo summu EUR 350 000 pētījuma veikšanai par dzīvnieku labturības politikas novērtējumu.

4. pants

Ar šo apstiprina Kopienas finansiālā ieguldījuma maksimālo summu EUR 150 000 pētījuma veikšanai, lai pamatotu vispārējā likuma dzīvnieku veselības jomā ietekmes novērtējumu.

5. pants

Ar šo apstiprina Kopienas finansiālā ieguldījuma maksimālo summu EUR 250 000 rentabilitātes pētījuma veikšanai par Lēmuma 90/424/EEK pārskatīšanu.

6. pants

Ar šo apstiprina Kopienas finansiālo ieguldījumu saskaņā ar Lēmumu 2003/24/EK ieviestās TRACES sistēmas mitināšanai, pārvaldībai un uzturēšanai šādos apjomos un šādiem mērķiem:

a)	EUR 600 000 sistēmas mitināšanai;

b)	EUR 450 000 loģistikas atbalsta nodrošināšanai, kas vajadzīgs, lai palīdzētu sistēmas lietotājiem;

c)	EUR 400 000 tehniskās apkopes nodrošināšanai, kas vajadzīga, lai sistēmu pielāgotu likumdošanas un tehnikas attīstībai;

d)	EUR 380 000 datu apstrādes attīstībai;

e)	EUR 300 000 saskarnes attīstībai starp valstu liellopu identifikācijas datubāzēm;

f)	EUR 120 000 informātikas licenču iegādei.

7. pants

Ar šo apstiprina Kopienas finansiālo ieguldījumu EUR 270 000 dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmas (ADNS) atjaunināšanai saskaņā ar Lēmumu 2005/176/EK.

8. pants

Komisijai, lai tā sniegtu informāciju kompetentām iestādēm un iedzīvotājiem par Kopienas tiesību aktiem dzīvnieku veselības un labturības jautājumos, ir atļauts turpmāk minētajiem mērķiem izlietot šādas summas:

—	EUR 1 400 000 publikācijām un stratēģijas un informācijas par dzīvnieku veselības jautājumiem izplatīšanai,

—	EUR 150 000 publikācijām un stratēģijas un informācijas par dzīvnieku labturības jautājumiem izplatīšanai.

9. pants

Apstiprina Kopienas finansiālo atbalstu EUR 200 000 apmērā, kurš veido Kopienas līdzfinansējumu, kas nepārsniedz 33 % no kopējiem attaisnotajiem izdevumiem, lai finansētu starptautisku konferenci par mutes un nagu sērgu, ko 2009. gadā organizē OIE.

10. pants

Finansiālie ieguldījumi, kas noteikti 1. līdz 9. pantā, tiek finansēti no Eiropas Savienības 2009. gada budžeta pozīcijas 17 04 02 01.

Darbuzņēmējus 1., 2., 3. un 4. pantā minētajiem pētījumiem izvēlēsies, pamatojoties uz DG SANCO vērtēšanas pamata apkalpošanas līguma 3. daļu (Pārtikas aprite).

Darbuzņēmējus 5. pantā minētajam pētījumam izvēlēsies 2009. gada pēdējā trimestrī, pamatojoties uz uzaicinājumu uz konkursu par konkrētu līgumu.

Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 6. un 7. pantā, piešķir saskaņā ar šādiem DIGIT pamata apkalpošanas līgumiem: DI 5370, DI 5711, DI 5712, DI 5716, DI 5717, DI 5719, DI 5720, DI 6350.

11. pants

Dotācijas līgumu par 9. pantā paredzēto finansiālo atbalstu OIE saņems bez aicinājuma iesniegt priekšlikumus, jo OIE ir starpvaldību organizācija dzīvnieku veselības uzlabošanai visā pasaulē un tai ir de facto monopols.

Briselē, 2009. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

(2) COM(2006) 13, galīgā redakcija.

(3) COM(2007) 539, galīgā redakcija.

(4) OV L 8, 14.1.2003., 44. lpp.

(5) OV L 59, 5.3.2005., 40. lpp.

(6) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(7) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

21.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/22

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 20. aprīlis)

par Eiropas GNSS sistēmu drošības ekspertu grupas izveidi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/334/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (1) ieviesa būtiskas izmaiņas šo abu programmu pārvaldības un finansēšanas shēmā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Komisija risina visus ar sistēmu drošību saistītos jautājumus, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pārraudzīt drošības prasību kopumu un integrēt tās programmās kopumā. Atbilstīgi šā paša panta 2. punktam Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kuros paredz galvenās tehniskās prasības, lai kontrolētu piekļuvi tehnoloģijām, kas nodrošina sistēmu drošību, un lai šīs tehnoloģijas izmantotu. Šā panta 3. punkts savukārt paredz, ka Komisija nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu 2. punktā minētās prasības un citas papildu prasības saistībā ar sistēmu drošību, pilnīgi ņemot vērā ekspertu padomus.

(3)

Cita starpā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 23. pantu no 2009. gada 25. jūlija atceļ 7. pantu Padomes 2002. gada 21. maija Regulā (EK) Nr. 876/2002, ar ko izveido kopuzņēmumu Galileo (2). Saskaņā ar šā 7. panta noteikumiem tiek izveidota drošības padome, lai izskatītu drošības jautājumus attiecībā uz Galileo sistēmu.

(4)

Komisijai ir nepieciešama dalībvalstu ekspertu palīdzība, lai tā varētu pildīt uzdevumu, kas tai veicams atbilstīgi iepriekš minētajiem Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. panta noteikumiem, kā arī lai no 2009. gada 25. jūlija tā pildītu funkcijas, kuras līdz šim bija uzticētas ar Regulas (EK) Nr. 876/2002 7. pantu izveidotajai drošības padomei.

(5)

Turklāt tad, kad tika pieņemta Regula (EK) Nr. 683/2008, Komisija nāca klajā ar deklarāciju, kurā tā pauda savu nodomu izveidot ekspertu darba grupu, kurā piedalītos dalībvalstu pārstāvji, lai īstenotu minētos regulas 13. panta 1. punkta noteikumus un lai izskatītu ar sistēmu drošību saistītos jautājumus.

(6)

Šajā deklarācijā ir precizēts, ka Komisija nodrošinās, lai ekspertu darba grupas sastāvā būtu pa pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis, lai tās priekšsēdētājs būtu Komisijas pārstāvis, lai tā pieņemtu savu reglamentu, kurā cita starpā būtu paredzēts, ka atzinumus tā pieņem vienprātīgi, un lai šajā reglamentā būtu noteikums, kas ļautu ekspertiem aktualizēt jebkuru risināmu ar sistēmu drošību saistītu jautājumu.

(7)	Šajā pašā deklarācijā Komisija arī pauda apņemšanos savu pienākumu izpildē pilnā mērā ņemt vērā šīs ekspertu grupas atzinumus un ar to apspriesties, jo īpaši – pirms tiek definētas galvenās, Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. pantā paredzētās prasības attiecībā uz sistēmu drošību.

(8)

Šajā deklarācijā Komisija arī pauda nostāju, ka, pirmkārt, ekspertu grupas darbā kā novērotājus atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem var piesaistīt Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes, Eiropas Kosmosa aģentūras un ĢS/AP pārstāvjus un ka, otrkārt, Eiropas Kopienas noslēgtos nolīgumos var arī paredzēt, ka ekspertu grupas darbā atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem piedalās trešo valstu pārstāvji.

(9)

Tāpēc ir jāizveido ekspertu grupa, Eiropas GNSS sistēmu drošības padome, kuras izveide, uzdevums, sastāvs un darbība atbilst iepriekš minētajā Komisijas deklarācijā izklāstītajiem aspektiem un kas ievēro arī horizontālos noteikumus, kuri iekļauti Komisijas ekspertu grupu regulējumā, par kuru ir pieņemts Komisijas Lēmums C(2005) 2817.

(10)

Turklāt ir jāparedz iespēja, ka konkrētās ekspertu grupas darbā var piedalīties arī pārstāvji no trešām valstīm. Jo īpaši ņemot vērā to, ka Eiropas GNSS programmās piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstis Norvēģija un Šveice, kas ir cieši iesaistītas ar šīm programmām saistīto drošības jautājumu risināšanā, ir svarīgi, lai šīs valstis varētu piedalīties ekspertu darba grupas darbā pagaidu kārtā uz trīs gadiem – laikposmu, kuru var pagarināt, ja Eiropas Kopiena un abas šīs trešās valstis noslēdz attiecīgu vienošanos,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Eiropas GNSS sistēmu drošības padome

Izveido Eiropas GNSS sistēmu drošības ekspertu grupu, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS sistēmu drošības padome (turpmāk tekstā “drošības padome”).

2. pants

Uzdevums

Drošības padome palīdz Komisijai īstenot Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. panta 1. punktā paredzētos noteikumus un izskatīt ar Eiropas GNSS sistēmu drošību saistītos jautājumus. Drošības padome apspriežas ar Komisiju, pirms tiek definētas galvenās, ar sistēmu drošību saistītās prasības, kas paredzētas šā panta 2. punktā, un sniedz Komisijai pastāvīgu atbalstu šā panta 3. punkta noteikumu piemērošanā.

3. pants

Apspriešanās

Komisija regulāri apspriežas ar drošības padomi. Tā pilnībā ņem vērā tās viedokli.

4. pants

Sastāvs

1. Drošības padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, kuru izraugās no drošības un drošuma jomā atzīto ekspertu vidus, un viens Komisijas pārstāvis.

2. Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes, Eiropas Kosmosa aģentūras un ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) pārstāvjus drošības padomes darbā var piesaistīt kā novērotājus atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem.

3. Eiropas Kopienas noslēgtos nolīgumos var paredzēt, ka drošības padomes darbā piedalās trešo valstu pārstāvji, tostarp kā pilntiesīgi šīs padomes locekļi.

4. Tiklīdz stājas spēkā šis lēmums, drošības padomes darbā atbilstīgi padomes reglamentā paredzētajiem nosacījumiem kā novērotājus var piesaistīt Norvēģijas un Šveices pārstāvjus, ja vien Norvēģija un Šveice iepriekš ir apstiprinājusi savu nodomu – savā teritorijā piemērot visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu adekvātu Eiropas GNSS programmu un sistēmu infrastruktūru, dienestu un tehnoloģiju aizsardzības līmeni, jo īpaši eksporta kontroles ziņā. Šādai pagaidu dalībai jānoris tik ilgi, lai šajā laikā varētu noslēgt tādu nolīgumu, kāds paredzēts 3. punktā, bet nekādā gadījumā nepārsniedzot trīs gadu laikposmu.

5. Trešās valsts piedalīšanos drošības padomes darbā var ierobežot vai izbeigt, ja izrādās, ka šīs trešās valsts rīcība neļauj nodrošināt vajadzīgo aizsardzības līmeni drošības jomā vai neļauj nodrošināt atbilstību Eiropas GNSS programmām definētajiem drošības noteikumiem.

6. Drošības padomes priekšsēdētājs dažkārt var uzaicināt citus ekspertus atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem piedalīties drošības padomes darbā. Iemeslus, kas pamato šo ekspertu klātbūtni, priekšsēdētājs iepriekš paziņo drošības padomes dalībniekiem.

7. Kādas valsts vai organizācijas izraudzītie eksperti pilda savus pienākumus, līdz tos aizstāj vai līdz beidzas to pilnvaras. Komisija – jo īpaši interešu konflikta gadījumā – var noraidīt kādas dalībvalsts vai organizācijas izraudzītu pārstāvi, ja tas nešķiet piemērots; Komisija par to attiecīgi nekavējoties informē attiecīgo valsti vai organizāciju, kas tad izraugās citu pārstāvi.

5. pants

Darbība

1. Drošības padomes priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Vienojoties ar Komisiju, var izveidot apakšgrupas konkrētu jautājumu izskatīšanai atbilstoši drošības padomei noteiktajām pilnvarām; apakšgrupas izformē, tiklīdz tās uzdevumu izpildījušas.

3. Drošības padomes un tās apakšgrupu sanāksmes parasti notiek kādā no Komisijas vai tās dienestu darba vietām, kuru Komisija precizē atkarā no procedūras un laika plānojuma. Sanāksmes norises vietās tiek piemēroti attiecīgi drošības pasākumi atkarā no veicamā darba. Sekretariāta darbību nodrošina Komisijas dienesti. Drošības padomes sanāksmēs var piedalīties arī citas Komisijas amatpersonas, kuras tas interesē.

4. Drošības padome izveido savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijas pieņemto standarta reglamentu (3). Reglamentā ir konkrēti precizēts, ka drošības padome savus atzinumus vai ziņojumus, ja vien iespējams, pieņem vienprātīgi un ka ikviens drošības padomes loceklis var aktualizēt jebkuru risināmu ar Eiropas GNSS sistēmu drošību saistītu jautājumu.

5. Drošības padomes un tās apakšgrupu sanāksmju dalībniekiem stingri jāievēro Komisijas noteikumi par drošību un drošumu, jo īpaši attiecībā uz klasificētiem dokumentiem.

6. pants

Sanāksmju izdevumi

1. Komisija saskaņā ar tajā pieņemto kārtību atmaksā ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas drošības padomes dalībniekiem, ekspertiem un novērotājiem radušies saistībā ar šīs padomes darbību. Par veiktajiem uzdevumiem atlīdzība grupas dalībniekiem netiek maksāta.

2. Sanāksmju izdevumus atmaksā attiecīgo dienestu rīcībā esošo finanšu resursu robežās saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to pieņem Komisija. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI

(1) OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

(2) OV L 138, 28.5.2002., 1. lpp.

(3) SEC(2005) 1004, 27.7.2005., III pielikums.

21.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/26

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 20. aprīlis),

ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību pārvaldībai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003

(2009/336/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (1), un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Komisija ar Lēmumu 2005/56/EK (2) ir izveidojusi Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (turpmāk tekstā “aģentūra”) un ir uzticējusi tai pārvaldīt Eiropas Kopienas darbības izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā.

(2)	Pēc tam Komisija vairākkārt ir grozījusi aģentūras pilnvaras, lai attiecinātu tās uz jaunu projektu un programmu pārvaldību.

(3)	Izmantojot to, ka tiek ieviesti jauni grozījumi, skaidrības labad Lēmums 2005/56/EK ir jāaizstāj ar šo lēmumu.

(4)	Ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 Komisija tiek pilnvarota izveidot izpildaģentūras saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem vispārīgajiem statūtiem un uzticēt tām dažus pārvaldības uzdevumus, kas attiecas uz vienu vai vairākām Kopienas programmām.

(5)	Komisijas pilnvaru mērķis attiecībā uz izpildaģentūras izveidošanu ir atļaut tai koncentrēties uz pamatdarbībām un funkcijām, kurās nevar izmantot ārpakalpojumus, nezaudējot kontroli pār darbībām, kuras pārvalda minētās izpildaģentūras, vai galīgo atbildību par tām.

(6)	Izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā dažu programmu centralizēto daļu pārvaldība ietver tehnisku projektu īstenošanu, kas nav saistīta ar politisku lēmumu pieņemšanu, bet prasa augsta līmeņa tehnisko un finansiālo ekspertīzi visa projekta cikla garumā.

(7)	Ar šīm programmām saistīto uzdevumu deleģēšana izpildaģentūrai var tikt īstenota, skaidri nodalot programmu plānošanas posmus un finansēšanas lēmumu pieņemšanas posmus, kas jāveic Komisijas dienestiem, no projektu īstenošanas, ko var uzticēt izpildaģentūrai.

(8)	Izpildaģentūras izveidošana nedz rada izmaiņas Padomes īstenotajā dažādās programmās paredzēto darbību dažu posmu pārvaldības deleģēšanā Komisijai, nedz pārvaldības uzdevumu deleģēšanā valstu aģentūrām attiecībā uz dažām programmām.

(9)

Šim nolūkam veiktā izmaksu un ieguvumu analīze ir pierādījusi, ka izpildaģentūras izmantošana, lai pārvaldītu dažu programmu centralizētās daļas izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā, piedāvā visvairāk priekšrocību, salīdzinot ar citām iespējām, gan no finansiālā aspekta, gan no citiem ar finansējumu nesaistītiem aspektiem.

(10)

Programma, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus), pašlaik ietilpst aģentūras pilnvarās; programma beidzās 2008. gada 31. decembrī, un laika posmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim tā ir aizstāta ar rīcības programmu Erasmus Mundus 2009–2013, kuras mērķis ir uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un veicināt starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (turpmāk tekstā “programma Erasmus Mundus II”).

(11)	Ārējais novērtējums, ko Komisija pabeidza 2009. gada februārī, liecina, ka aģentūras izmantošana ir labākais veids, lai pārvaldītu programmu Erasmus Mundus II. Šajā novērtējumā arī ir ieteikts paplašināt aģentūras uzdevumus, iekļaujot tajos minētās programmas pārvaldību.

(12)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 1653/2004 (3) ir paredzēts standarta finanšu regulējums izpildaģentūrām, kas izveidotas, ievērojot Regulu (EK) Nr. 58/2003.

(13)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu.

(14)	Tādēļ ir jāatceļ Lēmums 2005/56/EK,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Aģentūras izveide

1. Lai pārvaldītu Kopienas darbības izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā, ar šo tiek izveidota izpildaģentūra (turpmāk tekstā “aģentūra”), kuras statūti un galvenie darbības noteikumi izklāstīti Regulā (EK) Nr. 58/2003.

2. Aģentūras nosaukums ir “Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra”.

2. pants

Atrašanās vieta

Aģentūra atrodas Briselē.

3. pants

Darbības ilgums

Aģentūra tiek izveidota uz laika posmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.

4. pants

Mērķi un uzdevumi

1. Aģentūra atbild par šādu Kopienas programmu daļu vadību:

1)	projekti augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt atbilstīgi noteikumiem par ekonomisku palīdzību dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (Phare), kas paredzēti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3906/89 (4);

2)	Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas veicināšanas programma (Media II – Izstrāde un izplatīšana) (1996–2000), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 95/563/EK (5);

3)	mācību programma Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem (Media II – Training) (1996–2000), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 95/564/EK (6);

4)	otrais posms Kopienas rīcības programmā izglītības jomā “Socrates” (2000–2006), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 253/2000/EK (7);

5)	otrais posms Kopienas rīcības programmā profesionālās izglītības jomā “Leonardo da Vinci” (2000–2006), kas izveidots ar Padomes Lēmumu Nr. 1999/382/EK (8);

6)	Kopienas rīcības programma “Jaunatne” (2000–2006), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1031/2000/EK (9);

7)	programma “Kultūra 2000” (2000–2006), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 508/2000/EK (10);

8)	projekti augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt saskaņā ar noteikumiem par palīdzības sniegšanu partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā (2000–2006) un kuri paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 99/2000 (11);

projekti augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt saskaņā ar noteikumiem par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Melnkalnei, Serbijai un Kosovai (ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1244) (2000–2006) un kuri izveidoti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (12);

10)	projekti augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt saskaņā ar noteikumiem par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem (MEDA) ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecībās un kuri izveidoti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2698/2000 (13);

11)	trešais posms Eiropas sadarbības projektā augstākās izglītības jomā (Tempus III) (2000–2006), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 1999/311/EK (14);

12)	projekti, kurus var finansēt saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm, ar ko atjauno sadarbības programmu augstākās izglītības, arodizglītības un mācību jomā (2001–2005) un kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2001/196/EK (15);

13)	projekti, kurus var finansēt saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību, ar ko atjauno sadarbības programmu augstākās izglītības un mācību jomā (2001–2005) un kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2001/197/EK (16);

14)	Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes veicināšanas programma (Media Plus – Izstrāde, izplatīšana un popularizēšana) (2001–2006), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/821/EK (17);

15)	Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem paredzētā mācību programma (Media-training) (2001–2006), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 163/2001/EK (18);

16)	vairākgadu programma informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IST) efektīvai integrēšanai izglītības un apmācības sistēmās Eiropā (“e-mācību programma”) (2004–2006), kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2318/2003/EK (19);

17)	Kopienas rīcības programma aktīvas Eiropas pilsonības (sabiedriskās līdzdalības) veicināšanai (2004–2006), kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 2004/100/EK (20);

18)	Kopienas rīcības programma, lai veicinātu Eiropas līmeņa organizācijas jaunatnes lietu jomā (2004–2006), kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 790/2004/EK (21);

19)	Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (2004–2006), kas ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 791/2004/EK (22);

20)	Kopienas rīcības programma, lai veicinātu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā (2004–2006), kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 792/2004/EK (23);

21)	programma, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (“Erasmus Mundus”) (2004–2008), kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2317/2003/EK (24);

22)	projekti, kurus var finansēt saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm, ar ko atjauno programmu sadarbībai augstākās izglītības, arodizglītības un mācību jomā (2006–2013) un kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2006/910/EK (25);

23)	projekti, kurus var finansēt saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību, ar ko izveido sadarbības programmu augstākās izglītības, apmācības un jaunatnes jomā (2006–2013) un kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2006/964/EK (26);

24)	rīcības programma mūžizglītības jomā “Lifelong Learning” (2007–2013), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/2006/EK (27);

25)	programma “Kultūra” (2007–2013), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1855/2006/EK (28);

26)	programma “Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (2007–2013), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1904/2006/EK (29);

27)	programma “Jaunatne darbībā” (2007–2013), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1719/2006/EK (30);

28)	atbalsta programma Eiropas audiovizuālajā nozarē (“Media 2007”) (2007–2013), kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1718/2006/EK (31);

29)	rīcības programma “Erasmus Mundus (II)” 2009–2013, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1298/2008/EK (32);

30)	projekti augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt atbilstīgi noteikumiem par palīdzību Āzijas jaunattīstības valstīm un kuri pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 443/92 (33);

31)	projekti augstākās izglītības un jaunatnes jomā, kurus var finansēt saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (34);

32)	projekti augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta noteikumiem, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006 (35);

33)	projekti augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt saskaņā ar finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (36);

34)	projekti augstākās izglītības un jaunatnes jomā, kurus var finansēt saskaņā ar finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006 (37);

35)

projekti augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt no Eiropas Attīstības fonda saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (Padomes Lēmums 2003/159/EK (38)) un kurā grozījumi izdarīti ar nolīgumu, kas parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (Padomes Lēmums 2005/599/EK (39)).

2. Lai pārvaldītu 1. punktā minētās Kopienas programmu daļas, aģentūra atbild par šādiem uzdevumiem:

visa projektu dzīves cikla pārvaldība, īstenojot tai uzticētās Kopienas programmas, pamatojoties uz Komisijas apstiprināto gada darbības programmu, kas ir finansēšanas lēmuma pamats attiecībā uz subsīdijām un līgumiem izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā, vai pamatojoties uz Komisijas pieņemtiem konkrētiem finansēšanas lēmumiem, kā arī šim nolūkam vajadzīgās pārbaudes, pieņemot lēmumus atbilstoši Komisijas deleģētajiem uzdevumiem;

b)	budžeta izpildes instrumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī dažu vai visu vajadzīgo darbību veikšana, lai īstenotu Kopienas programmas, pamatojoties uz Komisijas piešķirtajām pilnvarām, tostarp to darbību veikšana, kas saistītas ar subsīdiju piešķiršanu un līgumu slēgšanu;

c)	Kopienas programmu īstenošanas virzībai vajadzīgās informācijas apkopošana, analizēšana un iesniegšana Komisijai;

d)	informācijas tīkla par izglītību Eiropā (“Eurydice”) īstenošana Kopienas līmenī, lai apkopotu, analizētu un izplatītu informāciju, kā arī veiktu pētījumus un publikācijas.

3. Pēc Izpildaģentūru komitejas atzinuma saņemšanas Komisija papildus 1. punktā minētajiem uzdevumiem var aģentūrai uzticēt tāda paša veida uzdevumus citās Kopienas programmās izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā Regulas Nr. 58/2003 (EK) 2. panta nozīmē.

4. Komisijas lēmumā par pilnvaru deleģēšanu aģentūrai sīki izklāsta visus uzdevumus, kas uzticēti aģentūrai, un to pielāgo, ja aģentūrai uztic papildu uzdevumus. Lēmumu informācijas nolūkos nosūtīta Izpildaģentūru komitejai.

5. pants

Organizatoriskā struktūra

1. Aģentūru vada koordinācijas komiteja un direktors, ko ieceļ Komisija.

2. Koordinācijas komitejas locekļus ieceļ uz 2 gadiem.

3. Aģentūras direktoru parasti ieceļ uz 4 gadiem. Viņa pilnvaru laiks ir atkarīgs no laika, kas paredzēts to Kopienas programmu īstenošanai, kuru pārvaldība ir uzticēta aģentūrai.

6. pants

Subsīdija

Neatkarīgi no citiem ieņēmumiem aģentūra savai darbībai saņem subsīdiju, kas iekļauta Eiropas Savienības kopbudžetā, kā arī līdzekļus no Eiropas Attīstības fonda. Šī subsīdija un līdzekļi tiek ņemti no līdzekļiem, kuri atvēlēti 4. panta 1. punktā minētajām programmām, un vajadzības gadījumā arī no līdzekļiem, kas atvēlēti citām Kopienas programmām, kuru īstenošana ir uzticēta aģentūrai saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

7. pants

Uzraudzība un atskaites

Aģentūra ir Komisijas uzraudzībā un regulāri atskaitās par panākto virzību, īstenojot programmas, par kurām tā ir atbildīga, saskaņā ar deleģēšanas dokumentā noteikto kārtību un atskaišu iesniegšanas termiņiem.

8. pants

Darbības budžeta izpilde

Aģentūra veic sava darbības budžeta izpildi saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1653/2004.

9. pants

Atcelšana

Lēmumu 2005/56/EK atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

Briselē, 2009. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Ján FIGEĽ

(1) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(2) OV L 24, 27.1.2005., 35. lpp.

(3) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(4) OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.

(5) OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.

(6) OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.

(7) OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp.

(8) OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp.

(9) OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp.

(10) OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.

(11) OV L 12, 18.1.2000., 1. lpp.

(12) OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp.

(13) OV L 311, 12.12.2000., 1. lpp.

(14) OV L 120, 8.5.1999., 30. lpp.

(15) OV L 71, 13.3.2001., 7. lpp.

(16) OV L 71, 13.3.2001., 15. lpp.

(17) OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp.

(18) OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.

(19) OV L 345, 31.12.2003., 9. lpp.

(20) OV L 30, 4.2.2004., 6. lpp.

(21) OV L 138, 30.4.2004., 24. lpp.

(22) OV L 138, 30.4.2004., 31. lpp.

(23) OV L 138, 30.4.2004., 40. lpp.

(24) OV L 345, 31.12.2003., 1. lpp.

(25) OV L 346, 9.12.2006., 33. lpp.

(26) OV L 397, 30.12.2006., 14. lpp.

(27) OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.

(28) OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp.

(29) OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp.

(30) OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.

(31) OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.

(32) OV L 340, 19.12.2008., 83. lpp.

(33) OV L 52, 27.2.1992., 1. lpp.

(34) OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

(35) OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

(36) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

(37) OV L 405, 30.12.2006., 41. lpp., labota ar OV L 29, 3.2.2007., 16. lpp.

(38) OV L 65, 8.3.2003., 27. lpp.

(39) OV L 209, 11.8.2005., 26. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 319/2009 (2009. gada 16. aprīlis), ar ko precizē jomu galīgajiem antidempinga maksājumiem, kas uzlikti ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 320/2009 (2009. gada 20. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 321/2009 (2009. gada 20. aprīlis), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	7
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 322/2009 (2009. gada 20. aprīlis) par pastāvīgu atļauju izmantot dažas dzīvnieku barības piedevas ( 1 )	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 323/2009 (2009. gada 20. aprīlis) par vairāku nosaukumu iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Wielkopolski ser smażony (AĢIN), Budapesti téliszalámi (AĢIN))	14
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 324/2009 (2009. gada 20. aprīlis), ar ko apstiprina izmaiņas, kuras nav maznozīmīgas, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Jamón de Teruel (ACVN))	16

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.101.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 101

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 21. aprīlis

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2009/333/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 20. aprīlis) par Kopienas 2009. gada finansiālo ieguldījumu veterināro procedūru datorizācijā, dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmā, komunikācijas pasākumos un pētījumos un vērtējumos un par tiešu dotāciju OIE saskaņā ar 168. panta 1. punkta c) apakšpunktu Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002	18
	2009/334/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 20. aprīlis) par Eiropas GNSS sistēmu drošības ekspertu grupas izveidi ( 1 )	22
	2009/335/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 20. aprīlis) par tehniskām pamatnostādnēm attiecībā uz finansiālās garantijas apjoma noteikšanu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/21/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 2798)	25
	2009/336/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 20. aprīlis), ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību pārvaldībai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003	26


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ