15.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 302/2009

(2009. gada 6. aprīlis)

par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas (2) (turpmāk “Konvencija”) līgumslēdzēja puse.

(2)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2008. gada novembrī 16. īpašajā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 08-05 izveidot jaunu plānu līdz 2022. gadam zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, aizstājot 2006. gadā pieņemto krājumu atjaunošanas plānu.

(3)

Lai atjaunotu krājumus, jaunajā ICCAT atjaunošanas plānā ir paredzēts no 2007. līdz 2011. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomu, noteikti ierobežojumi zvejai konkrētos apgabalos un laikposmos, jauns mazākais pieļaujamais zilo tunzivju lielums, pasākumi attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas darbībām, pasākumi zvejas jaudas un zivaudzēšanas kapacitātes regulēšanai un pastiprināti kontroles pasākumi, kā arī paredzēts īstenot ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu, lai nodrošinātu atjaunošanas plāna efektivitāti.

(4)

Tāpēc jaunais ICCAT atjaunošanas plāns ir jāīsteno, piemērojot regulu, ar ko izveido atjaunošanas plānu, kā paredzēts 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un atjaunojamu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3), kurai jāstājas spēkā pirms galvenās zvejas sezonas sākšanās.

(5)

ICCAT 2006. gada atjaunošanas plāns bija iekļauts Kopienas tiesību aktos ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1559/2007 (2007. gada 17. decembris), ar ko izveido daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (4). Tā kā ICCAT ir pieņēmusi jaunu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai, ir jāveic grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (5), un jāatceļ Regula (EK) Nr. 1559/2007, to aizstājot ar šo regulu.

(6)

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir svarīgi paredzēt atkāpi no sešu nedēļu termiņa, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Temats, darbības joma un mērķis

Šajā regulā ir paredzēti vispārēji noteikumi, kā Kopienā piemērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikto daudzgadu plānu zilās tunzivs (Thunnus thynnus) krājumu atjaunošanai.

Šo regulu piemēro attiecībā uz zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Šā atjaunošanas plāna mērķis ir panākt biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgajam ieguves apjomam ar varbūtību, lielāku par 50 %.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lietotas šādas definīcijas:

a)	“Konvencijas līgumslēdzējas puses” ir Konvencijas līgumslēdzējas puses, kā arī puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un struktūras vai zvejniecības struktūras, kuras sadarbojas saskaņā ar Konvenciju;

b)

“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto vai kas paredzēts izmantošanai zilās tunzivs krājumu komerciālai izmantošanai, tostarp nozvejotāji kuģi, zivju apstrādes kuģi, apgādes kuģi, velkoņi, kuģi, kas nodarbojas ar pārkraušanu citos kuģos, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivs produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteineru kuģus;

c)	“nozvejotājs kuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs krājumu komerciālai zvejošanai;

d)	“palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no sprosta uz apstiprināto ostu;

e)	“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iesaiņošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: fileju gatavošana vai griešana šķēlēs, saldēšana un/vai apstrāde;

f)	“aktīva zvejošana” jebkuram nozvejotājam kuģim nozīmē to, ka tā zvejas mērķis noteiktā zvejas sezonā ir zilās tunzivis;

g)

“kopīga zvejas darbība” ir visas darbības, ko veic divi vai vairāki nozvejotāji kuģi, kas kuģo ar dažādu Konvencijas līgumslēdzēju pušu vai dažādu dalībvalstu karogiem vai ar tās pašas dalībvalsts karogiem, ja viena nozvejotāja kuģa nozveju atbilstoši sadales sistēmai pilnībā vai daļēji uzdod par viena vai vairāku citu nozvejotāju kuģu nozveju;

h)

“pārvietošanas darbības” ir: i) jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no nozvejotāja kuģa tīkla vai krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu; ii) jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu; iii) jebkura nedzīvu zilo tunzivju pārvietošana no nozvejotāja kuģa tīkla vai pārvadāšanas sprosta uz palīgkuģi; iv) jebkura pārvietošana no zilo tunzivju audzētavas vai tunzivju krātiņveida lamatām uz apstrādes kuģi, transportkuģi vai krastu; v) jebkura pārvadāšanas sprosta pārvietošana no velkoņa uz citu velkoni;

i)	“tunzivju krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots pie grunts un kam parasti ir sēta, kas novirza zivis norobežotā tilpnē;

j)	“ievietošanas sprostā” ir zilās tunzivs pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz uzbarošanas un audzēšanas sprostiem;

k)	“uzbarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz īsu laiku (parasti uz diviem līdz sešiem mēnešiem) galvenokārt tādēļ, lai zivīs palielinātu tauku daudzumu;

l)	“audzēšana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz laikposmu, kas ilgāks nekā viens gads, lai palielinātu kopējo biomasu;

m)	“pārkraušana citā kuģī” ir pilnīga vai daļēja zvejas kuģī esošo zivju pārkraušana citā zvejas kuģī;

n)	“sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

o)	“atpūtas zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas nav kādas nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam nav izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

p)	“II uzdevums” ir II uzdevums, kas noteikts ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu vākšanas praktiskajā rokasgrāmatā” (trešais izdevums, ICCAT, 1990. gads).

3. pants

Kuģu garums

Visi šajā regulā minētie kuģu garumi tiek saprasti kā kuģa kopējais garums.

II   NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

4. pants

Ar zvejas iespējām saistītie nosacījumi

1.   Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās dalībvalsts nozvejotāju kuģu un to krātiņveida lamatu zvejas piepūles atbilstību zilo tunzivju zvejas iespējām, kas attiecīgai dalībvalstij ir pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Katra dalībvalsts sagatavo gada zvejas plānu nozvejotājiem kuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

3.   Gada zvejas plānā jo īpaši norāda:

a)	par 24 m garākus nozvejotājus kuģus, kas iekļauti 14. pantā minētajā sarakstā, tiem piešķirto individuālo kvotu un kvotas piešķiršanai izmantoto metodi, kā arī pasākumus šīs individuālās kvotas ievērošanas nodrošināšanai;

b)	attiecībā uz nozvejotājiem kuģiem, kas īsāki par 24 m, un krātiņveida lamatām – vismaz piešķirto kvotu tām ražotāju organizācijām vai kuģu grupām, kas zvejo ar līdzīgiem zvejas rīkiem.

4.   Gada zvejas plānu nosūta Eiropas Komisijai (turpmāk “Komisija”) ik gadu vēlākais 31. janvārī. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta zvejas plānus ICCAT Sekretariātam.

5.   Jebkādas vēlākas izmaiņas gada zvejas plānā vai īpašā metodē piešķirto kvotu pārvaldībai pārsūta Komisijai vismaz 13 dienas pirms tās darbības, kas paredzēta attiecīgajā grozījumā. Komisija nosūta šādus grozījumus ICCAT Sekretariātam vismaz 10 dienas pirms tās darbības, kas paredzēta attiecīgajā grozījumā.

6.   Karoga dalībvalsts rīkojas saskaņā ar šo punktu, ja kuģis, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu:

a)	nepilda 20. pantā minētās prasības, proti, nesūta ziņojumus;

b)	ir izdarījis 33. pantā minēto pārkāpumu.

Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka tās ostā tiek veikta fiziska pārbaude tās vadībā vai – kad kuģis nav vienā no tās ostām – citas personas vadībā, kuru norīko karoga dalībvalsts gadījumos.

Ja tiek novērtēts, ka individuālā kvota ir pilnībā apgūta, karoga valsts atsauc zilo tunzivju zvejas atļauju un var pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

7.   Katru gadu vēlākais 15. septembrī dalībvalstis ziņo Komisijai par savu tā gada zvejas plānu izpildi. Ziņojumā ietver:

a)	to nozvejotāju kuģu sarakstu, kuri Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir faktiski iesaistīti zilo tunzivju aktīvā zvejošanā;

b)	katra nozvejotāja kuģa nozveju; un

c)	kopējo dienu skaitu, ko katrs nozvejotājs kuģis zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Komisija līdz katra gada 15. oktobrim pārsūta ziņojumus ICCAT Sekretariātam.

Tā kā noteiktiem zvejas rīkiem zvejas sezona beidzas 15. oktobrī, dalībvalstis var informāciju par šādu zveju iesniegt Komisijai vēlāk.

8.   Privātus kādas dalībvalsts un Konvencijas līgumslēdzējas puses valstspiederīgo tirdzniecības nolīgumus par to, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, izmanto zvejai saskaņā ar līgumslēdzējai pusei iedalītu tunzivju kvotu, nevar noslēgt, ja nav saņemta atļauja no attiecīgās dalībvalsts, kura informē Komisiju, kā arī ICCAT Komisijas atļauja.

9.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. martam nosūta Komisijai informāciju par visiem tās valstspiederīgo privātiem tirdzniecības nolīgumiem ar kādu Konvencijas līgumslēdzēju pusi.

10.   Informācijā, kas minēta 9. punktā, ietver šādas ziņas:

a)	visu zvejas kuģu saraksts, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis saskaņā ar privātu tirdzniecības nolīgumu;

b)	Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (6) I pielikumā;

c)	privātu tirdzniecības nolīgumu ilgums;

d)	attiecīgās dalībvalsts dots privāta nolīguma apstiprinājums;

e)	attiecīgās Konvencijas līgumslēdzējas puses nosaukums.

11.   Komisija tūlīt nosūta šā panta 9. punktā minēto informāciju ICCAT Sekretariātam.

12.   Komisija nodrošina, lai citu Konvencijas līgumslēdzēju pušu zilo tunzivju zvejas kvotas, ko var izmantot, fraktējot Kopienas zvejas kuģus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 (7) 8.b pantu, 2009. gadā nepārsniedz 20 % no šo Konvencijas līgumslēdzēju pušu kvotām.

13.   No 2010. gada ir aizliegta Kopienas zvejas kuģu fraktēšana zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

14.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka fraktēto zilo tunzivju zvejas kuģu skaits un fraktēšanas ilgums atbilst kvotām, kas piešķirtas tai dalībvalstij, kura tos ir nofraktējusi.

15.   Katra dalībvalsts iedala noteiktu kvotu atpūtas un sporta zvejai un informē par to Komisiju pirms 7. panta 5. punktā minētās zvejas sezonas sākuma.

III   NODAĻA

PASĀKUMI JAUDAS REGULĒŠANAI

5. pants

Pasākumi zvejas jaudas regulēšanai

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās zvejas jauda ir atbilstoša kvotai.

2.   Zvejas kuģu, kas kuģo ar tās dalībvalsts karogu, kura drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt un izkraut zilās tunzivis, skaits un attiecīgā bruto tilpība ir ierobežota ar to zvejas kuģu skaitu un attiecīgo bruto tilpību, kas kuģo ar tās dalībvalsts karogu, kura zvejoja, paturēja uz kuģa, pārkrāva citā kuģī, transportēja vai izkrāva zilās tunzivis laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. jūlijam. Nozvejotājiem kuģiem šo ierobežojumu piemēro atbilstoši zvejas rīku veidam un citiem zvejas kuģiem – atbilstoši kuģa veidam.

3.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome 2. punkta mērķiem nosaka to katras dalībvalsts zvejas kuģu skaitu un attiecīgo bruto tilpību, kas zvejoja, paturēja uz kuģa, pārkrāva citā kuģī, transportēja vai izkrāva zilās tunzivis laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. jūlijam. Nozvejotājiem kuģiem šo ierobežojumu piemēro atbilstoši zvejas rīku veidam un citiem zvejas kuģiem – atbilstoši kuģa veidam.

4.   Dalībvalsts, kas iesaistīta zilo tunzivju zvejā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, krātiņveida lamatu skaits nedrīkst pārsniegt krātiņveida lamatu skaitu, ko šī dalībvalsts atļāvusi pirms 2008. gada 1. jūlija.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome 4. punkta mērķiem nosaka krātiņveida lamatu skaitu, ko katra dalībvalsts atļāvusi pirms 2008. gada 1. jūlija.

6.   Zvejas jaudas iesaldēšanu, kas minēta 2. un 4. punktā, var nepiemērot dalībvalstij, kura pierāda, ka tai jāattīsta sava zvejas jauda, lai pilnībā izmantotu savu kvotu.

7.   Neskarot 6. punktu, zvejas jaudu, kas minēta 2. un 4. punktā un 9. pantā, samazina tā, lai līdz 2010. gadam likvidētu vismaz 25 % neatbilstību starp tās zvejas jaudu un tās zvejas jaudu atbilstoši 2010. gada kvotai.

Zvejas jaudas samazinājuma aprēķināšanai ņem vērā paredzamo gada nozvejas apjomu uz kuģi un zvejas rīku.

Šo samazinājuma prasību var nepiemērot dalībvalstij, kura pierāda, ka tās zvejas jauda ir atbilstoša kvotai.

8.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome 7. punkta mērķiem nosaka katras dalībvalsts, kurai var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt un izkraut zilās tunzivis, zvejas kuģu skaitu un bruto tilpību.

9.   Katra dalībvalsts izveido zvejas jaudas pārvaldības plānu 2010.–2013. gadam. Šo plānu iesniedz Komisijai līdz 2009. gada 15. augustam, un tajā iekļauj 2., 4., 6. un 7. punktā minēto informāciju. Komisija līdz 2009. gada 15. septembrim iesniedz ICCAT Kopienas zvejas jaudas pārvaldības plānu 2010.–2013. gadam.

6. pants

Audzēšanas un uzbarošanas kapacitātes regulēšanas pasākumi

1.   Dalībvalsts tunzivju audzēšanas un uzbarošanas kapacitāte nedrīkst pārsniegt to šīs dalībvalsts tunzivju audzētavu audzēšanas un uzbarošanas kapacitāti, kuras līdz 2008. gada 1. jūlijam bija reģistrētas ICCAT zivjaudzētavu reģistrā vai apstiprinātas un deklarētas ICCAT.

2.   Lielākais pieļaujamais nozvejoto savvaļas zilo tunzivju ienākošais daudzums dalībvalsts zivaudzētavās 2010. gadā nedrīkst pārsniegt to ienākošo daudzumu, ko šīs dalībvalsts zvejas darbībām 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā reģistrējušas ICCAT.

3.   Katra dalībvalsts zivaudzētavām iedala ienākošo daudzumu 2. punktā minētā lielākā pieļaujamā nozvejoto savvaļas zilo tunzivju ienākošā daudzuma robežās.

4.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome 1. un 2. punkta mērķiem nosaka katras dalībvalsts tunzivju audzēšanas un uzbarošanas kapacitāti un lielāko pieļaujamo nozvejoto savvaļas zilo tunzivju ienākošo daudzumu, ko katra dalībvalsts var iedalīt savām zivjaudzētavām.

5.   Katra dalībvalsts, kurā nodarbojas ar tunzivju audzēšanu vai uzbarošanu, izveido audzēšanas un uzbarošanas kapacitātes pārvaldības plānu 2010.–2013. gadam. Šo plānu iesniedz Komisijai līdz 2009. gada 15. augustam, un tajā iekļauj 1. līdz 3. punktā minēto informāciju. Komisija līdz 2009. gada 15. septembrim iesniedz ICCAT Kopienas tunzivju audzēšanas un uzbarošanas kapacitātes pārvaldības plānu 2010.–2013. gadam.

IV   NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

7. pants

Slēgtā zvejas sezona

1.   No 1. jūnija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis, izmantojot liela izmēra pelaģiskos nozvejotājus kuģus, kas zvejo ar āķu jedām un kas garāki par 24 m, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10° W un uz ziemeļiem no 42° N, kur šāda zveja ir aizliegta no 1. februāra līdz 31. jūlijam.

2.   No 15. jūnija līdz 15. aprīlim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadus.

3.   No 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju zveja, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas.

4.   No 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā ir aizliegta zilo tunzivju zveja ar pelaģiskiem traleriem.

5.   No 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju atpūtas un sporta zveja.

6.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka tādu vēju dēļ, kuru stiprums sasniedz 5 balles vai vairāk pēc Boforta skalas, noteikti šīs dalībvalsts nozvejotāji kuģi, kas izmanto riņķvadus un zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, nevarēja izmantot savas parastās zvejošanas dienas, šī dalībvalsts ne vairāk par piecām zaudētām dienām var pārnest uz priekšu līdz 20. jūnijam.

Attiecīgā dalībvalsts līdz 14. jūnijam paziņo Komisijai par piešķirtajām papildu zvejošanas dienām. Minētajam paziņojumam pievieno šādu informāciju:

i)	ziņojums, kurā iekļauta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija;

ii)	nozvejotāja kuģa nosaukums;

iii)	Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā.

Komisija tūlīt nosūta šo informāciju ICCAT.

8. pants

Gaisakuģu izmantošana

Zilo tunzivju meklēšanai ir aizliegts izmantot lidmašīnas un helikopterus.

9. pants

Minimālais izmērs un īpaši pasākumi attiecībā uz noteiktām zvejas darbībām

1.   Minimālais Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejoto zilo tunzivju izmērs ir 30 kg jeb 115 cm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 11. pantu, minimālo izmēru 8 kg vai 75 cm piemēro šādiem gadījumiem:

a)	zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;

b)	zilās tunzivis, kas audzēšanai nozvejotas Adrijas jūrā;

c)	zilās tunzivis, ko Vidusjūrā ar laivām, kas paredzētas zvejai ar ēsmu, āķu jedām un makšķerēm, svaigu zivju ieguvei nozvejo piekrastes amatierzvejnieki.

3.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome šā panta 2. punkta a) apakšpunkta mērķiem nosaka lielāko pieļaujamo ēsmas zvejas laivu un velcēšanas laivu skaitu, kurām Atlantijas okeāna austrumu daļā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, ēsmas zvejas laivu un velcēšanas laivu skaitu norāda to Kopienas nozvejotāju kuģu skaitā, kas 2006. gadā piedalās specializētā zilo tunzivju zvejā.

4.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome šā panta 2. punkta b) apakšpunkta mērķiem nosaka lielāko pieļaujamo nozvejotāju kuģu skaitu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, nozvejotāju kuģu skaitu norāda to Kopienas nozvejotāju kuģu skaitā, kas 2008. gadā piedalās specializētā zilo tunzivju zvejā.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome šā panta 2. punkta c) apakšpunkta mērķiem nosaka lielāko pieļaujamo ēsmas zvejas laivu, āķu jedām un makšķerēšanai paredzēto laivu skaitu, kurām Vidusjūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, nozvejotāju kuģu skaits atbilst to Kopienas nozvejotāju kuģu skaitam, kas 2008. gadā piedalās specializētā zilo tunzivju zvejā.

6.   Komisija līdz katra gada 30. janvārim iesniedz ICCAT Sekretariātam ziņas par 3., 4. un 5. punktā minēto nozvejotāju kuģu skaitu.

7.   Šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta mērķiem Padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru katrai dalībvalstij iedala noteiktu skaitu nozvejotāju kuģu saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu.

8.   Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta mērķiem ne vairāk kā 7 % no Kopienas kvotas zilajām tunzivīm ar svaru no 8 kg jeb garumu 75 cm līdz 30 kg jeb 115 cm sadala 3. punktā minētajiem atļauju saņēmušajiem nozvejotājiem kuģiem, kur, atkāpjoties no 2. punkta, ne vairāk kā 100 tonnas zilo tunzivju ar svaru ne mazāku par 6,4 kg jeb garumu 70 cm ir nozvejotas ar ēsmas zvejas laivām, īsākām par 17 m. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome lemj par Kopienas kvotas sadalīšanu dalībvalstīm.

9.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome šā panta 2. punkta b) apakšpunkta mērķiem lemj par maksimālās Kopienas kvotas piešķiršanu katrai dalībvalstij.

10.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta mērķiem ne vairāk kā 2 % no Kopienas kvotas zilajām tunzivīm ar svaru no 8 kg jeb lielumu 75 cm līdz 30 kg jeb 115 cm sadala 5. punktā minētajiem atļauju saņēmušajiem nozvejotājiem kuģiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome lemj par Kopienas kvotas sadalīšanu dalībvalstīm.

11.   Īpaši papildu nosacījumi attiecībā uz zilajām tunzivīm, kas Atlantijas austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām, zilajām tunzivīm, kas Adrijas jūrā nozvejotas audzēšanai, un zilajām tunzivīm, ko ar laivām, kas paredzētas zvejai ar ēsmu, āķu jedām un makšķerēm svaigu zivju ieguvei, nozvejo piekrastes amatierzvejnieki, ir izklāstīti I pielikumā.

12.   Visiem nozvejotājiem kuģiem, kas aktīvi zvejo zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja, kurā ir ne vairāk kā 5 % zilo tunzivju, kas ir no 10 kg vai 80 cm līdz 30 kg.

13.   Šā panta 12. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz nejaušu nozveju kopskaitu katrā izkrāvumā no attiecīgo nozvejotāju kuģu kopējās nozvejas vai arī procentuāli izsakot to svara ekvivalentu.

14.   Nejaušās nozvejas ir jāatskaita no karoga dalībvalsts kvotas. Ir aizliegts izmest mirušās zivis no nejaušās nozvejas, kas minēta šā panta 12. punktā, un tās atskaita no karoga dalībvalsts kvotas.

15.   Zilo tunzivju nejaušai nozvejai piemēro 17., 18., 21. un 23. pantu.

10. pants

Paraugu vākšanas plāns attiecībā uz dzīvām zilajām tunzivīm

1.   Katra dalībvalsts izstrādā paraugu vākšanas programmu, lai novērtētu sprostos turēto zilo tunzivju skaitu atkarībā no izmēra.

2.   Lai noteiktu sprostos esošo zivju izmēru, paraugam ņem 100 īpatņus no katrām 100 tonnām dzīvu zivju vai 10 % no sprostā esošā kopējā zivju skaita. Izmēra (t. i., garuma vai svara) paraugdatus vāc zivju ieguves laikā audzētavā un no mirušām zivīm – transportēšanas laikā saskaņā ar metodi, ko ICCAT pieņēmusi II uzdevuma izpildei vajadzīgo datu paziņošanai.

3.   Zivīm, kuras audzē ilgāk nekā gadu, izstrādā papildu metodes un paraugdatu vākšanas veidus.

4.   Paraugdatus zivju ieguves laikā vāc pēc nejaušības principa, un tiem jāaptver visi sprosti. Katrā gadā savāktos paraugu datus nosūta Komisijai līdz nākamā gada 31. maijam.

11. pants

Piezveja

1.   Kopienas nozvejotājiem kuģiem, kas aktīvi nezvejo zilās tunzivis, uz kuģa nav atļauts paturēt vairāk kā 5 % zilo tunzivju pēc svara vai/un gabalu skaita no kopējās nozvejas.

2.   Piezvejotās zivis ir jāatskaita no karoga dalībvalsts kvotas. Ir aizliegts izmest šā panta 1. punktā minētās piezvejotās mirušās zivis laikā, kad ir atļauta zilās tunzivs zveja, un nozveju atskaita no karoga dalībvalsts kvotas.

3.   Zilo tunzivju piezvejai piemēro 17., 18., 21., 23. un 34. pantu.

12. pants

Atpūtas zveja

1.   Katra dalībvalsts izdod kuģiem zvejas atļaujas atpūtas zvejai.

2.   Veicot atpūtas zveju, ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut vairāk nekā vienu zilo tunzivi katrā zvejas reisā.

3.   Atpūtas zvejā nozvejoto zilo tunzivju pārdošana ir aizliegta, izņemot pārdošanu labdarības mērķiem.

4.   Katra dalībvalsts reģistrē datus par zivīm, kas noķertas, veicot atpūtas zveju, un līdz katra gada 30. jūnijam paziņo Komisijai datus par iepriekšējo gadu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.

5.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk atpūtas zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

13. pants

Sporta zveja

1.   Katra dalībvalsts regulē sporta zveju, jo īpaši – izdodot kuģiem zvejas atļaujas sporta zvejai.

2.   Sporta zvejas sacensībās nozvejoto zilo tunzivju pārdošana ir aizliegta, izņemot pārdošanu labdarības mērķiem.

3.   Katra dalībvalsts reģistrē datus par zivīm, kas noķertas, veicot sporta zveju, un līdz katra gada 30. jūnijam paziņo Komisijai datus par iepriekšējo gadu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk sporta zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

V   NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

14. pants

Kuģu reģistri

1.   Katra dalībvalsts vismaz 45 dienas pirms 7. pantā minēto zvejas sezonu sākuma formātā, kas noteikts Vadlīnijās par ICCAT prasītajiem datiem un informācijas iesniegšanu, Komisijai elektroniski nosūta:

a)	sarakstu ar visiem nozvejotājiem kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, kuriem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis ar īpašu zvejas atļauju;

b)	sarakstu ar visiem citiem zvejas kuģiem (izņemot nozvejotājus kuģus), kas kuģo ar tās karogu, kuriem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā atļauts veikt zilās tunzivs zvejas darbības.

Kalendāra gadā zvejas kuģi iekļauj tikai vienā no šajā punktā minētajiem sarakstiem.

2.   Kalendāra gadā jebkādas vēlākas izmaiņas 1. punktā minētajā sarakstā nav pieņemamas, ja vien zvejas kuģim, par kuru ir paziņots, neļauj piedalīties zvejā likumīgi operatīvi iemesli vai nepārvaramas varas apstākļi. Tādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē Komisiju, sniedzot:

a)	sīki izklāstītu 1. punktā minēto informāciju par paredzēto (-ajiem) aizvietojuma zvejas kuģi(-iem);

b)	vispārēju ziņojumu par aizvietojuma iemesliem, kā arī attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

3.   Komisija nosūta 1. un 2. punktā minēto informāciju ICCAT Sekretariātam tā, lai šos kuģus var ierakstīt nozvejotāju kuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā vai visu citu zvejas kuģu (izņemot nozvejotājus kuģus), kuriem atļauts veikt zilās tunzivs zvejas darbības, ICCAT reģistrā.

4.   Neskarot 11. pantu, Kopienas zvejas kuģi, kas nav iekļauti ICCAT reģistros, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot vai izkraut zilās tunzivis.

5.   Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 6., 7. un 8. punktu piemēro pēc analoģijas.

15. pants

To tunzivju krātiņveida lamatu reģistrs, ko atļauts izmantot zilo tunzivju zvejā

1.   Katra dalībvalsts līdz katra gada 15. februārim elektroniski nosūta Komisijai sarakstu, kurā iekļautas visas tunzivju krātiņveida lamatas, attiecībā uz kurām izdota īpaša zvejas atļauja zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda krātiņveida lamatu nosaukumu un reģistrācijas numuru.

2.   Komisija nosūta šo sarakstu ICCAT Sekretariātam, lai minētās tunzivju krātiņveida lamatas varētu reģistrēt ICCAT reģistrā, kurā uzskaita tunzivju krātiņveida lamatas, ko atļauts izmantot zilo tunzivju zvejā.

3.   Ar ICCAT reģistrā neiekļautām Kopienas tunzivju krātiņveida lamatām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, tajās nedrīkst paturēt, no tām nedrīkst pārvietot vai izkraut zilās tunzivis.

4.   Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro pēc analoģijas.

16. pants

Informācija par zvejas darbībām

1.   Katra dalībvalsts līdz katra gada 15. februārim paziņo Komisijai to 14. pantā minētajā ICCAT reģistrā iekļauto nozvejotāju kuģu sarakstu, kuri iepriekšējā zvejas gadā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejojuši zilās tunzivis.

2.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai jebkādu informāciju par kuģiem, uz kuriem neattiecas 1. punkts, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie Atlantijas okeāna austrumu daļā vai Vidusjūrā zvejojuši zilās tunzivis.

3.   Komisija līdz katra gada 1. martam nosūta 1. un 2. punktā minēto informāciju ICCAT Sekretariātam.

17. pants

Apstiprinātās ostas

1.   Dalībvalstis norāda vietu, kas izmantojama izkraušanai vai pārkraušanai citā kuģī, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kur atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības.

Lai ostu noteiktu kā apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts norāda atļautos laikus un vietas izkraušanai un pārkraušanai citā kuģi. Ostas dalībvalsts visos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikos un visās izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietās pilnībā nodrošina nepieciešamo inspekciju.

2.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. februārī nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta šīs ziņas ICCAT Sekretariātam.

3.   Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotas zilās tunzivis jebkādā daudzumā nedrīkst izkraut vai pārkraut no zvejas kuģiem vietās, kas nav Konvencijas līgumslēdzējas puses un dalībvalsts apstiprinātas ostas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

18. pants

Reģistrēšanas prasības

1.   Papildus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (8), 6. un 8. panta izpildei šīs regulas 14. pantā norādīto Kopienas nozvejotāju kuģu kapteiņi II pielikumā norādīto informāciju vajadzības gadījumā ieraksta zvejas žurnālā.

2.   Kopīgās zvejas darbībās iesaistīto Kopienas nozvejotāju kuģu kapteiņi zvejas žurnālā reģistrē šādu papildu informāciju:

a)

attiecībā uz nozvejotāja kuģa zivju pārvietošanu sprostos: i) tā nosaukums un radio izsaukuma signāls; ii) nozvejas un pārvietošanas datums un laiks; iii) nozvejas un pārvietošanas vieta (garums/platums); iv) uz kuģa uzcelto nozveju apjoms un sprostos pārvietoto nozveju apjoms; v) nozvejas apjoms, kas atskaitīts no tā individuālās kvotas; vi) velkoņa nosaukums un tā ICCAT numurs;

b)

attiecībā uz citiem nozvejotājiem kuģiem, kuri nav iesaistīti zivju pārvietošanā: i) to nosaukumi un starptautiskie radiosignāli; ii) nozvejas un pārvietošanas datums un laiks; iii) nozvejas un pārvietošanas vieta (garums/platums); iv) ka nekāda nozveja nav uzcelta uz kuģa vai nav pārvietota sprostos; v) nozveju apjomi, kas atskaitīti no to individuālajām kvotām; vi) šā punkta a) apakšpunktā minētā nozvejotāja kuģa nosaukums un ICCAT numurs; vii) velkoņa nosaukums un tā ICCAT numurs.

19. pants

Kopīgas zvejas darbības

1.   Kopīgas zilo tunzivju zvejas darbības atļauj tikai ar attiecīgās(-o) karoga valsts(-u) piekrišanu. Atļaujas saņemšanai katram zvejas kuģim jābūt aprīkotam zilo tunzivju zvejai un tam jābūt atsevišķai kvotai.

2.   Atļaujas pieteikuma iesniegšanas laikā katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai no saviem zvejas kuģiem, kas piedalās kopīgās zvejas darbībās, iegūtu šādu informāciju:

a)

ilgums;

b)	iesaistīto dalībnieku identifikācijas dati;

c)	atsevišķu kuģu kvotas;

d)	sistēma, kā attiecīgo nozveju sadala starp zvejas kuģiem; un

e)	informācija par galamērķa uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām.

3.   Katra dalībvalsts vismaz 15 dienas pirms darbību sākuma V pielikumā noteiktajā formātā nosūta Komisijai 2. punktā minēto informāciju. Komisija tūlīt pārsūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam un vismaz 10 dienas pirms darbības sākuma citu zvejas kuģu, kas piedalās kopīgās zvejas darbībās, karoga valstij.

20. pants

Ziņojumi par nozveju

1.   Nozvejotāja kuģa, kas izmanto riņķvadus, vai cita par 24 m garāka nozvejotāja kuģa, kas aktīvi zvejo zilās tunzivis, kapteinis elektroniski vai citādi katru dienu kompetentām savas karoga valsts iestādēm nosūta ziņojumu par ICCAT reģistra numuru, kuģa nosaukumu, perioda sākumu un beigām, iegūto nozveju (tostarp svaru un gabalu skaitu), kurā IV pielikumā noteiktajā formātā vai līdzvērtīgā formātā norādīts vismaz nozvejas apjoms, tostarp tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle, nozveju datums un vieta (garums un platums).

2.   Nozvejotāja kuģa, kas nav minēts 1. punktā, kapteinis katru nedēļu nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm ziņojumu par nozveju, kurā IV pielikumā noteiktajā formātā vai līdzvērtīgā formātā norādīts vismaz ICCAT reģistra numurs, kuģa nosaukums, perioda sākums un beigas, nozvejas apjoms (tostarp svars un gabalu skaits) – arī tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle, – nozveju datums un vieta. Ziņojumu par nozveju vēlākais līdz pirmdienas pusdienlaikam nosūta par iepriekšējās nedēļas nozvejām līdz svētdienas pusnaktij pēc vidējā Griničas laika (GMT). Šajā ziņojumā iekļauj informāciju par dienu skaitu jūrā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā no zvejošanas sākuma vai kopš pēdējā nedēļas ziņojuma.

3.   Katra dalībvalsts 1. un 2. punktā minētos ziņojumus par nozveju pēc to saņemšanas datorlasāmā formā tūlīt pārsūta Komisijai un nodrošina to, ka Komisijai laikus tiek iesniegti datorlasāmā formā sagatavoti nedēļas ziņojumi par nozveju attiecībā uz visiem nozvejotājiem kuģiem. Komisija katru nedēļu IV pielikumā noteiktajā formātā nosūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam.

4.   Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam Komisijai sniedz informāciju par iepriekšējo mēnesi, par to, cik daudz Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā noķertu zilo tunzivju izkrauts, pārkrauts vai pārvietots sprostos no zvejas kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Komisija attiecīgo informāciju tūlīt nosūta ICCAT Sekretariātam.

21. pants

Izkrāvumi

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. panta, šīs regulas 14. pantā minēta Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis kompetentai tās dalībvalsts (tostarp karoga dalībvalsts) vai Konvencijas līgumslēdzējas puses iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņš vēlas izmantot, vismaz četras stundas pirms paredzētā ostā ierašanās laika dara zināmu šādu informāciju:

a)	paredzamais ierašanās laiks;

b)	paredzamais kuģī paturēto zilo tunzivju daudzums;

c)	informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas.

2.   Ostas dalībvalsts iestādes ved uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

3.   Ostas dalībvalsts iestādes 48 stundās pēc izkraušanas beigām nosūta zvejas kuģa karoga valsts iestādēm izkraušanas ziņojumu.

4.   Pēc katra reisa un 48 stundās pēc izkraušanas Kopienas nozvejotāju kuģu kapteiņi iesniedz izkraušanas deklarāciju kompetentām tās dalībvalsts vai Konvencijas līgumslēdzējas puses iestādēm, kurā notika izkraušana, kā arī savas karoga dalībvalsts iestādēm. Atļauju saņēmuša nozvejotāja kuģa kapteinis ir atbildīgs par precizitāti deklarācijā, kurā norāda vismaz izkrauto zilo tunzivju daudzumus un apgabalu, kur tās nozvejotas. Visas izkrautās nozvejas ir nosvērtas, nevis aptuveni aplēstas.

22. pants

Pārvietošanas darbības

1.   Nozvejotāja kuģa kapteinis pirms jebkādām pārvietošanas darbībām pietauvotos sprostos nosūta kompetentām savas karoga dalībvalsts iestādēm iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

a)	nozvejotāja kuģa nosaukums un ICCAT reģistra numurs;

b)	paredzamais pārvietošanas laiks;

c)	paredzamais pārkraujamo zilo tunzivju daudzums;

d)	informācija par vietu (platums/garums), kur tiks veikta pārkraušana;

e)	saņēmēja velkoņa nosaukums, pietauvoto sprostu skaits un ICCAT reģistra numurs.

2.   Pārvietošanas darbības nevar sākt bez iepriekšējas nozvejotāja kuģa karoga valsts atļaujas. Karoga dalībvalsts informē nozvejotāja kuģa kapteini, ka pārvietošana nav atļauta un jāuzsāk zivju izlaišana jūrā, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

a)	nozvejotājam kuģim, kurš ir deklarējis nozveju, nebija iedalīta pietiekama kvota zilajām tunzivīm, kas ievietotas sprostā;

b)	zivju daudzums nav pienācīgi paziņots un ņemts vērā tās kvotas izmantošanā, kas varētu būt piemērojama;

c)	nozvejotājam kuģim, kurš ir deklarējis nozveju, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

d)	velkonis, kurš ir deklarējis pārvietoto zivju saņemšanu, nav reģistrēts visu citu 14. pantā minēto zvejas kuģu ICCAT reģistrā vai nav aprīkots ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS).

3.   Kad ir pabeigta zivju pārvietošana uz velkoni, nozvejotāja kuģa kapteinis III pielikumā noteiktajā formātā aizpilda un nosūta kompetentām savas karoga dalībvalsts iestādēm ICCAT pārvietošanas deklarāciju.

4.   Pārvietošanas deklarāciju nosūta kopā ar pārvietotajām zivīm, transportējot uz zivaudzētavu vai apstiprinātu ostu.

5.   Karoga valsts atļauja pārvietošanai neskar atļauju veikt ievietošanu sprostā, kā minēts 24. pantā.

6.   Tā nozvejotāja kuģa kapteinis, kurš veic pārvietošanu, nodrošina, ka pārvietošanas darbības uzrauga ūdenī ar videokameru.

7.   Kā minēts ICCAT reģionālo novērotāju programmā, kas izklāstīta VII pielikumā, ICCAT reģionālais novērotājs uz nozvejotāja kuģa iegrāmato veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām, pārbauda nozvejotāja kuģa atrašanās vietu, tam veicot pārvietošanu, novēro un novērtē pārvietotās nozvejas un pārbauda ierakstus, kas izdarīti iepriekšējā paziņojumā par pārvietošanu, kā minēts 2. punktā, un ICCAT pārvietošanas deklarācijā, kā minēts 3. punktā.

ICCAT reģionālais novērotājs ar parakstu apstiprina iepriekšējo pārvietošanas paziņojumu un ICCAT pārvietošanas deklarāciju. Viņš pārbauda, vai ICCAT pārvietošanas deklarācija ir pareizi aizpildīta un pārsūtīta velkoņa kapteinim.

8.   Kad ir pabeigta zivju pārvietošana uz zvejas kuģi, tunzivju krātiņveida lamatu operators III pielikumā noteiktajā formātā aizpilda un nosūta kompetentām savas dalībvalsts iestādēm ICCAT pārvietošanas deklarāciju.

23. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju pārkraušana citā kuģī, atrodoties jūrā.

2.   Pirms ieiešanas jebkurā ostā saņēmēja zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 48 stundas pirms paredzētās ierašanās kompetentai tās dalībvalsts iestādei, kuras ostu viņš grib izmantot, sniedz šādu informāciju:

a)	paredzamās ierašanās diena, laiks un osta;

b)	paredzamais kuģī paturēto zilo tunzivju daudzums un informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kur tās iegūtas;

c)	zvejas kuģa, kas veic pārkraušanu citā kuģī, nosaukums un tā numurs nozvejotāju kuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā vai citu zvejas kuģu, kuriem atļauts darboties Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ICCAT reģistrā;

d)	saņēmēja zvejas kuģa nosaukums un tā numurs nozvejotāju kuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā vai citu zvejas kuģu, kuriem atļauts darboties Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ICCAT reģistrā;

e)	zilo tunzivju nozvejas, ko paredzēts pārkraut citā kuģī, tonnāža un ģeogrāfiskais apgabals.

3.   Zvejas kuģiem nav atļauts pārkraut nozveju citā kuģī, ja vien tie nav iepriekš saņēmuši iepriekšēju atļauju no savas karoga valsts.

4.   Pirms pārkraušanas tā zvejas kuģa, kas veic pārkraušanu citā kuģī, kapteinis sniedz savai karoga valstij šādu informāciju:

a)	zilo tunzivju daudzums, ko paredzēts pārkraut;

b)	datums un osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī;

c)	saņēmēja zvejas kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs un karoga valsts, un tā numurs nozvejotāju kuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā vai citu zvejas kuģu, kuriem atļauts darboties Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ICCAT reģistrā;

d)	zilo tunzivju nozvejas ģeogrāfiskais apgabals.

5.   Kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana:

a)	inspicē saņēmēju zvejas kuģi pēc tā ierašanās un pārbauda kravu un dokumentus, kas saistīti ar pārkraušanas darbību;

b)	48 stundās pēc pārkraušanas nosūta datus par pārkraušanu tā zvejas kuģa, kurš veic pārkraušanu citā kuģī, karoga valsts iestādei.

6.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu kuģo attiecīgie zvejas kuģi. Deklarāciju III pielikumā noteiktajā formātā nosūta ne vēlāk kā 48 stundas pēc tam, kad ostā veikta pārkraušana citā kuģī.

24. pants

Ievietošana sprostos

1.   Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētava, nedēļas laikā pēc tam, kad ievietošana sprostos ir pabeigta, dalībvalstij vai Konvencijas līgumslēdzējai pusei, ar kuras karogu kuģo kuģi, kas ir zvejojuši tunzivis, kā arī Komisijai nosūta novērotāja apstiprinātu ziņojumu par ievietošanu sprostā. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT Sekretariātam. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju no deklarācijas par ievietošanu sprostā, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 06-07 par zilo tunzivju audzēšanu.

2.   Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 1. punktu pēc analoģijas piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas.

3.   Pirms visām pārvietošanām uz sprostu kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētava, informē nozvejotāja kuģa karoga dalībvalsti vai Konvencijas līgumslēdzēju pusi par to, cik daudz zilo tunzivju ir paredzēts pārvietot sprostos no tām, ko ir nozvejojuši nozvejotāji kuģi, kas kuģo ar tās karogu.

Nozvejotāja kuģa karoga dalībvalsts informē kompetento tās dalībvalsts vai Konvencijas līgumslēdzējas puses iestādi, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētava, par nozvejas atsavināšanu un zivju atlaišanas jūrā, ja, saņēmusi minēto informāciju, tā uzskata, ka:

a)	nozvejotājam kuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijusi piešķirta pietiekami liela individuāla sprostā ievietoto zilo tunzivju kvota;

b)	nav pareizi ziņots par zivju daudzumu, un tas nav ņemts vērā, aprēķinot jebkuru kvotu, kas ir piemērojama; vai

c)	nozvejotājam kuģim, kurš ir deklarējis nozveju, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

4.   Pārvietošanu uz sprostu nevar sākt bez nozvejotāja kuģa karoga valsts vai Konvencijas līgumslēdzējas puses iepriekšējas atļaujas.

5.   Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju audzētava, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai audzēšanai vai uzbarošanai aizliegtu ievietot sprostos tādas zilās tunzivis, kurām līdzi nav dota precīza, pilnīga un pārbaudīta ICCAT noteiktā dokumentācija.

6.   Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zivaudzētava, nodrošina, ka pārvietošana uz sprostiem tiek uzraudzīta ūdenī ar videokameru. Šo prasību nepiemēro, ja sprosti ir tieši piestiprināti pie noenkurošanas sistēmas.

25. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.   Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (9), piemēro šīs regulas 2. panta b) punktā minētajiem zvejas kuģiem. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgi no garuma visi velkoņi, kas kuģo ar to karogiem, ir aprīkoti ar un lieto satelītnovērošanas iekārtu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 3. līdz 16. pantu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas uzraudzības centri reālā laikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai vai tās norādītai struktūrai VMS ziņojumus, kas saņemti no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogiem. Komisija elektroniski nosūta šos ziņojumus ICCAT Sekretariātam.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)	ziņojumus no zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, kad šie kuģi darbojas Atlantijas okeāna austrumu daļā vai Vidusjūrā, vismaz ik pēc divām stundām pārsūta Komisijai;

b)	tehniskas kļūdas gadījumā ziņojumus no zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, pārsūta Komisijai 24 stundās pēc tam, kad tos saņēmuši to zvejas uzraudzības centri;

c)	lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītos ziņojumus (ar unikālu identifikatoru) numurē saņemšanas secībā;

d)	Komisijai pārsūtītie ziņojumi atbilst VIII pielikumā noteiktajam datu apmaiņas formātam.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visus paziņojumus, kas darīti pieejami to inspekcijas kuģiem, uzskatītu par konfidenciāliem un izmantotu inspekcijai tikai par darbībām jūrā.

26. pants

Darbību ar krātiņveida lamatām reģistrēšana un ziņošana par tām

1.   Nozvejas ar krātiņveida lamatām reģistrē pēc katras zvejas darbības, kurā izmanto tunzivju krātiņveida lamatas, un 48 stundās pēc katras zvejas darbības beigām elektroniski vai citādā veidā nozvejas protokolu nosūta kompetentai iestādei dalībvalstī, kurā atrodas krātiņveida lamatas.

2.   Pēc nozvejas protokola saņemšanas katra dalībvalsts to elektroniski pārsūta Komisijai. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT Sekretariātam.

27. pants

Pārbaude ostās vai zivjaudzētavās

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visus nozvejotājus kuģus, kas iekļauti to kuģu ICCAT reģistrā, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ostā pārbauda, kad attiecīgais kuģis ienāk apstiprinātā ostā, lai izkrautu un/vai pārkrautu citā kuģī Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotās zilās tunzivis.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu jebkādu ievietošanu sprostos uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavās, kas ir to jurisdikcijā.

3.   Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 2. punktu pēc analoģijas piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavu atbildīgas fiziskas vai juridiskas personas.

28. pants

Kontrolpārbaude

1.   Dalībvalstis pārbauda, tostarp izmantojot inspekcijas ziņojumus, novērotāju ziņojumus un VMS datus, zvejas žurnālu iesniegšanu un salīdzina attiecīgo informāciju, kas reģistrēta to zvejas kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas/pārkraušanas dokumentos un zilo tunzivju nozvejas dokumentos.

2.   Dalībvalstis veic kontrolpārbaudes attiecībā uz visiem izkrāvumiem, visām pārkraušanām citā kuģī un ievietošanu sprostos, tālab daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas kuģa zvejas žurnālā, vai daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārkraušanas deklarācijā, salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā un citos attiecīgos dokumentos, piemēram, faktūrrēķinos un/vai tirdzniecības pavadzīmēs.

29. pants

ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

1.   Kopienā piemēro ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēmu, ko ICCAT pieņēma Madridē 1975. gada novembrī notikušajā Ceturtajā kārtējā sanāksmē, ar grozījumiem, ko ICCAT izdarīja 16. īpašajā sanāksmē, un kas izklāstīta šīs regulas VI pielikumā.

2.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ieceļ inspektorus un saskaņā ar minēto shēmu veic inspekcijas jūrā.

3.   Komisija vai tās norādīta struktūra shēmas izpildei var norīkot Kopienas inspektorus.

4.   Komisija vai tās norādīta struktūra Kopienā koordinē pārraudzības un inspekcijas. Šim nolūkam tā kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai Kopiena varētu izpildīt no shēmas izrietošās saistības. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi zvejo zilās tunzivis, paredz vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēku un materiālajiem resursiem, kā arī saistībā ar laikiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kad un kur šie resursi jāizmanto.

5.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās nākamajā gadā paredz norīkot darbam shēmā. Izmantojot šo informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo turpmākas rīcības plānu par to, kā Kopiena katru gadu piedalīsies shēmā, un nosūta to ICCAT Sekretariātam un dalībvalstīm.

30. pants

Valsts novērotāju programma

1.   Katra dalībvalsts uz saviem nozvejotājiem kuģiem, kas ir garāki par 15 m un aktīvi zvejo zilās tunzivis, nodrošina novērotāju klātbūtni, ietverot vismaz:

a)	20 % no aktīvi izmantotiem 15 m līdz 24 m gariem nozvejotājiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem);

b)	20 % no aktīvi izmantotiem pelaģiskiem traleriem;

c)	20 % no aktīvi izmantotiem nozvejotājiem kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām;

d)	20 % no aktīvi izmantotām laivām zvejai ar ēsmu;

e)	100 % gadījumu, kad tunzivis izceļ no krātiņveida lamatām.

2.   Kamēr ICCAT faktiski īsteno 31. pantā minēto reģionālo novērotāju programmu, katra dalībvalsts nodrošina, ka valsts novērotāji ir uz:

a)	visiem aktīvi izmantotajiem par 24 m garākiem nozvejotājiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem);

b)	visiem nozvejotājiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem) un iesaistīti kopīgās zvejas darbībās, neatkarīgi no kuģu garuma. Valsts novērotāji ir klāt zvejas darbību laikā.

3.   Novērotājam ir šādi pienākumi:

a)	uzraudzīt nozvejotāja kuģa atbilstību šīs regulas prasībām;

b)

reģistrēt un ziņot par zvejas darbību, norādot arī: i) nozvejas apjomu (tostarp piezveju), tostarp norādot pa sugām tādu informāciju kā, piemēram, vai zivis paturētas uz kuģa vai izmestas beigtas vai dzīvas; ii) nozvejas apgabalu pēc garuma un platuma; iii) zvejas piepūles mēru (piemēram, tīklu skaits, āķu skaits), kā definēts ICCAT“Dažādu zvejas rīku izmantošanas praktiskajā rokasgrāmatā”; iv) nozvejas datumu;

c)	novērot un vērtēt nozvejas un salīdzināt tās ar ierakstiem zvejas žurnālā;

d)	pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT noteiktos saglabāšanas pasākumus.

Novērotāji veic arī zinātnisku darbu pēc ICCAT pieprasījuma, piemēram, pamatojoties uz ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vāc ICCAT noteiktos II uzdevuma datus.

4.   Īstenojot šo prasību par novērotājiem, dalībvalstis:

a)	nodrošina atbilstošus laika un telpu resursus, lai nodrošinātu, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem, ņemot vērā flotes un zvejsaimniecību īpašības;

b)	nodrošina skaidrus datu vākšanas protokolus;

c)	nodrošina, ka novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;

d)	iespēju robežās nodrošina, ka Konvencijas teritorijā zvejojošo kuģu darbība tiek traucēta minimāli.

5.   Kamēr ICCAT faktiski īsteno 31. pantā minēto reģionālo novērotāju programmu, katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētava, vienmēr nodrošina novērotāja klātbūtni, kad tiek veikta jebkāda pārvietošana sprostos un zivis ved no zivaudzētavas.

31. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma

1.   Katra dalībvalsts nodrošina ICCAT novērotāja klātbūtni uz:

a)	visiem par 24 m garākiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem), visā zvejas sezonā;

b)	visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem) un iesaistīti kopīgās zvejas darbībās, neatkarīgi no kuģu garuma. ICCAT novērotājs ir klāt zvejas darbību laikā.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem), bez ICCAT reģionālā novērotāja nav atļauts zvejot zilās tunzivis vai darboties zilo tunzivju zvejniecībā.

2.   Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētava, vienmēr nodrošina ICCAT novērotāja klātbūtni, kad tiek veikta jebkāda pārvietošana sprostos un zivis ved no zivaudzētavas.

ICCAT novērotājam ir šādi pienākumi:

a)	novērot un uzraudzīt audzēšanas darbību atbilstību Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantam;

b)	apstiprināt 24. pantā minēto ziņojumu par ievietošanu sprostos;

c)	veikt zinātnisku darbu pēc ICCAT pieprasījuma, piemēram, vadoties pēc ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vākt paraugus;

d)	ICCAT novērotājiem ir piekļuve kuģim un zivaudzētavas personālam, kā arī zvejas rīkiem, sprostiem un ierīcēm;

turklāt:

e)

pēc pieprasījuma ICCAT novērotājiem ir piekļuve arī turpmāk minētajām ierīcēm, ja tās atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti, lai atvieglotu to pienākumu veikšanu, kuri izklāstīti VII pielikuma 4. punktā: i) satelītnavigācijas iekārtas; ii) radara displeja ekrāni, kad tos izmanto; iii) elektroniskie saziņas līdzekļi;

f)	ICCAT novērotājiem nodrošina izmitināšanu, tostarp apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

g)	ICCAT novērotājus nodrošina ar atbilstošu vietu uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī ar vietu uz kuģa klāja, kas ir atbilstoša novērotāja pienākumu veikšanai; un

h)	karoga valstis nodrošina, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotāju viņa pienākumu pildīšanā, kā arī neuzpērk vai nemēģina uzpirkt viņu.

3.   Visas izmaksas, kas rodas, darbojoties ICCAT novērotājiem, sedz dalībvalstis. Dalībvalstis šīs izmaksas atgūst no zivaudzētavu vadītājiem vai kuģu, kas zvejo ar riņķvadiem, īpašniekiem.

4.   VII pielikumā izklāstīto ICCAT reģionālo novērotāju programmu piemēro Kopienā.

32. pants

Piekļuve videoierakstiem

Katra dalībvalsts nodrošina, ka videoieraksti par to zvejas kuģiem un zivaudzētavām, tostarp videoieraksti par zivju pārvietošanu un ievietošanu sprostā, ir pieejami ICCAT inspektoriem un novērotājiem.

Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju audzētava, nodrošina, ka videoieraksti par to zvejas kuģiem un zivaudzētavām, tostarp videoieraksti par zivju pārvietošanu un ievietošanu sprostā, ir pieejami ICCAT inspektoriem un novērotājiem.

33. pants

Īstenošana

1.   Dalībvalstis veic noteikumu izpildes pasākumus kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, ja saskaņā ar to tiesību aktiem ir konstatēts, ka attiecīgie kuģi neievēro šīs regulas 4., 7., 8., 9., 17., 18., 19., 20., 21. un 23. pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var būt šādi:

a)	sodanauda;

b)	aizliegto zvejas rīku un nozvejas konfiskācija;

c)	kuģa arests;

d)	zvejas atļaujas apturēšana vai anulēšana;

e)	attiecīgā gadījumā – zvejas kvotas samazināšana vai anulēšana.

2.   Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju audzētava, veic noteikumu izpildes pasākumus konkrētā audzētavā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka minētā zivaudzētava neievēro šīs regulas 24. pantu un 31. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var ietvert:

a)	soda naudu;

b)	pagaidu vai galīgu izslēgšanu no zivju uzbarošanas zivaudzētavu reģistra;

c)	aizliegumu ievietot sprostos vai pārdot noteiktus daudzumus zilo tunzivju.

34. pants

Tirgus pasākumi

1.   Kopienā ir aizliegta Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, ievietošana sprostos uzbarošanai vai audzēšanai, reeksports un pārkraušana citā kuģi, ja līdzi nav dota precīza, pilnīga un apstiprināta dokumentācija, kas paredzēta šajā regulā un ICCAT Ieteikumā 08-12 par zilo tunzivju nozvejas dokumentu programmu.

2.   Kopienā ir aizliegta tādu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, ievietošana sprostos uzbarošanai vai audzēšanai, apstrāde, eksports, reeksports un pārkraušana citā kuģī, ko ir nozvejojuši karoga valsts zvejas kuģi, kuriem nav piešķirta kvota, nozvejas limits vai zvejas piepūle zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā saskaņā ar ICCAT pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, kuru karoga valsts zvejas iespējas ir izsmeltas vai kuru individuālās kvotas ir izsmeltas. Pamatojoties uz ICCAT Sekretariāta saņemto informāciju, Komisija informē visas dalībvalstis par to, ka Konvencijas līgumslēdzējas puses zvejas kvota ir izsmelta.

3.   Kopienā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, apstrāde un eksports, ja zivis iegūtas uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavās, kas neatbilst ICCAT Ieteikumam 06-07 par zilo tunzivju audzēšanu.

35. pants

Pārrēķina koeficients

Aprēķinot apstrādātu zilo tunzivju svaram atbilstošu neapstrādāto zivju kopsvaru, izmanto ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas pieņemtos pārrēķina koeficientus.

36. pants

Uzbarotu vai audzētu tunzivju augšanas faktori

Dalībvalstis nosaka augšanas faktorus, kas piemērojami sprostos uzbarotām vai audzētām zilajām tunzivīm, un līdz 2009. gada 15. septembrim paziņo Komisijai šos faktorus un izmantoto metodiku. Komisija pārsūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam un ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.

37. pants

Novērtēšana

Katra dalībvalsts katru gadu līdz 15. septembrim iesniedz Komisijai sīki izklāstītu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Komisija katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz ICCAT Sekretariātam sīki izklāstītu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 08-05 īstenošanu.

38. pants

Finansējums

Daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšana

1.   Ar šo Regula (EK) Nr. 1559/2007 tiek atcelta.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IX pielikumā.

40. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 43/2009 un (EK) Nr. 1936/2001

1.   Svītro Regulas (EK) Nr. 43/2009 92. un 93. pantu.

2.   Svītro 4.a panta 5. un 6. punktu Regulā (EK) Nr. 1936/2001, kā tā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 869/2004 (10).

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(3)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(4)  OV L 340, 22.12.2007., 8. lpp.

(5)  OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

(7)  OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.

(8)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(9)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(10)  OV L 162, 30.4.2004., 8. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

15.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/31

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 303/2009

(2009. gada 14. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 15. aprīlī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

15.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/33

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 304/2009

(2009. gada 14. aprīlis)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikuma grozījumiem attiecībā uz noturīgus organiskos piesārņotājus saturošu atkritumu pārstrādi termiskos un metalurģiskos procesos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (1), un jo īpaši tās 7. panta 6. punktu un 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Bāzeles konvencijas pušu Konferences astotajā sanāksmē (ar Lēmumu VIII/16) tika papildināti vispārīgie tehniskie norādījumi par videi drošu tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas sastāv no noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, tos satur vai ir ar tiem kontaminēti. Iedaļa IV.G.2, kurā aprakstīta noārdīšana vai neatgriezeniska pārveidošana, papildināta ar apakšiedaļu par metālu ražošanu termiskos un metalurģiskos procesos.

(2)	Šis norādījumu papildinājums jāatspoguļo Regulā (EK) Nr. 850/2004, jo tie ir pamats zinātnes atziņu un tehnikas attīstībai jomā, kas saistīta ar noturīgus organiskos piesārņotājus saturošu atkritumu pārstrādi.

(3)

Papildinātajos norādījumos noteikts arī, kādam jābūt noārdīšanas un neatgriezeniskas pārveidošanas līmenim, lai nodrošinātu, ka netiek novērotas noturīgajam organiskajam piesārņojumam raksturīgās pazīmes. Šīs metodes inter alia nedrīkst pārsniegt atmosfēras emisiju 0,1 ng TEQ/Nm3 vērtību polihlordibenzo-p-dioksīniem (PCDD) un polihlordibenzofurāniem (PCDF). Šī vērtība ir identiska atmosfēras emisiju pieļaujamajai robežvērtībai, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvā 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (2). Tāpēc, ka ir svarīgi, ka atkritumu sadedzināšanas iekārtās, kurās dedzina noturīgus organiskos piesārņotājus saturošus atkritumus, ievēro PCDD un PCDF emisiju robežvērtības, kas noteiktas Direktīvā 2000/76/EK, šīs vērtības jāievēro arī procesos, uz kuriem minētā direktīva neattiecas.

(4)

Papildinātajos vispārīgajos tehniskajos norādījumos par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem IV.G.1 iedaļā ir arī norādījums atsevišķi nodalīt nolietotas iekārtu daļas, kas satur noturīgus organiskus piesārņotājus vai ir ar tiem kontaminētas. Tādējādi tiek precizēts, kā īstenojama Regulas (EK) Nr. 850/2004 V pielikuma 1. daļā noteiktā prasība par pirmapstrādes operācijām. Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 850/2004 V pielikuma 1. daļa.

(5)

Saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām Pasaules Veselības organizācija 2005. gadā precizējusi toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF), kas Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā izmantoti PCDD un PCDF koncentrāciju robežvērtību aprēķināšanai. Šīm izmaiņām jāatspoguļojas Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir vides un veselības augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanai piemērotākie.

(7)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 850/2004.

(8)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK (3) 18. pantu izveidotā komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, tāpēc Komisija par šiem pasākumiem ir iesniegusi priekšlikumu Padomei. Regulas (EK) Nr. 850/2004 17. panta 2. punktā noteiktā termiņa beigās ierosinātos pasākumus Padome nebija pieņēmusi un nebija arī izteikusi pret tiem iebildumus, tāpēc minētie pasākumi saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK (4) 5. panta 6. punkta trešo daļu ir jāpieņem Komisijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(2)  OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(3)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

---

---

15.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/37

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 14. aprīlis)

par dažu vielu neiekļaušanu I, IA vai IB pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 2566)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/324/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā.

(2)	Attiecībā uz vairākām vielas/produkta veida kombinācijām, kas iekļautas minētajā sarakstā, sākotnējie dalībnieki ir pārtraukuši dalību pārbaudes programmā.

(3)	Tādēļ un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1451/2007 11. panta 2. punktam, 12. panta 1. punktam un 13. panta 5. punktam Komisija informēja par to dalībvalstis. Minētā informācija 2006. gada 14. jūnijā publiskota arī elektroniskā veidā.

(4)	Trijos mēnešos pēc minētās informācijas publiskošanas citas personas izrādīja interesi pārņemt dalībnieka statusu saistībā ar vairākām minētajā sarakstā iekļautajām vielas/produkta veida kombinācijām.

(5)	Ar Komisijas Lēmumu 2007/794/EK (3) tika noteikts jaunais termiņš, proti, 2008. gada 30. aprīlis, līdz kuram jāiesniedz visa dokumentācija par attiecīgajām vielas/produkta veida kombinācijām.

(6)	Tomēr šajā laikposmā par dažām vielas/produkta veida kombinācijām netika saņemta visa nepieciešamā dokumentācija.

(7)	Tādēļ atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1451/2007 12. panta 4. un 5. punktam attiecīgajos produktu veidos iekļaujamās vielas nav jāiekļauj Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā norādītās vielas, kas iekļaujamas attiecīgajos produktu veidos, neiekļauj Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1451/2007 4. panta 2. punkta mērķim šo lēmumu piemēro no 2009. gada 1. jūnija.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

(3)  OV L 320, 6.12.2007., 35. lpp.

---

---

15.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/39

---

Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 1279/2007 (2007. gada 30. oktobris), ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu dažu Krievijas Federācijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importam un atceļ antidempinga pasākumus attiecībā uz dažu Taizemes un Turcijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 285, 2007. gada 31. oktobris )

25. lappusē 1. panta 2. punkta tabulas slejā “Uzņēmums” otrajā ierakstā:

tekstu:

“Slēgta akciju sabiedrība “Severstal-Metiz””

lasīt šādi:

“Akciju sabiedrība Severstal-metiz”.

---