ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
52. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
|
||
|
* |
Komisijas Regula (EK) Nr. 262/2009 (2009. gada 30. marts), ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā ( 1 ) |
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
|
2009/302/EK |
|
|
* |
||
|
|
Dalībvalstu valdību pārstāvju konference |
|
|
|
2009/303/EK, Euratom |
|
|
* |
||
|
|
Komisija |
|
|
|
2009/304/EK |
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2009. gada 30. marts), ar ko ieceļ Eiropas Statistikas padomdevējas komitejas (ESPK) divpadsmit locekļus ( 1 ) |
|
|
Labojums |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
31.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 260/2009
(2009. gada 26. februāris)
par kopējiem importa noteikumiem
(Kodificēta versija)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,
ņemot vērā dokumentus par lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas izveidi, kā arī dokumentus, kas attiecas uz apstrādātiem lauksaimniecības ražojumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma 308. pantu, jo īpaši tiktāl, ciktāl tie paredz atkāpties no vispārējā principa, ka kvantitātes ierobežojumus vai pasākumus ar līdzīgu iedarbību var aizstāt tikai ar šajos dokumentos paredzētiem pasākumiem,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regula (EK) Nr. 3285/94 (1994. gada 22. decembris) par kopējiem importa noteikumiem un Regulas (EK) Nr. 518/94 atcelšanu (1) ir vairākas reizes būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē. |
(2) |
Kopējai tirdzniecības politikai būtu jābalstās uz vienādiem principiem. |
(3) |
Kopiena ir noslēgusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk “PTO”) dibināšanas līgumu. Šā nolīguma 1.A pielikums cita starpā ietver 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) un Nolīgumu par aizsargpasākumiem. |
(4) |
Nolīgums par aizsargpasākumiem palīdz precizēt un stiprināt VVTT 1994 un konkrēti tās XIX panta nozares. Šis nolīgums liek atcelt aizsargpasākumus, kas neietilpst šajos noteikumos, tādus kā voluntārus eksporta ierobežojumus, kontrolētus tirdzniecības noteikumus un citu līdzīgu importa vai eksporta kārtību. |
(5) |
Nolīgums par aizsargpasākumiem attiecas arī uz ogļu un tērauda ražojumiem. Kopējie importa noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aizsargpasākumiem, šā iemesla dēļ attiecas arī uz šiem ražojumiem, ciktāl tas nav pretrunā pasākumiem, ko var veikt, lai piemērotu nolīgumu, kas konkrēti attiecas uz ogļu un tērauda ražojumiem. |
(6) |
Tekstilpreces, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 517/94 (1994. gada 7. marts) par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Kopienā (3), Kopienas līmenī un starptautiskā līmenī ir pakļautas īpašam režīmam. Šā iemesla dēļ uz tiem nevar attiecināt šo regulu. |
(7) |
Dalībvalstīm jāinformē Komisija par jebkuriem draudiem, ko rada importa tendences, kuru dēļ var rasties vajadzība sākt Kopienas uzraudzību vai piemērot aizsargpasākumus. |
(8) |
Komisijai šādos gadījumos jāpārbauda importa nosacījumi, importa tendences, dažādi tautsaimniecības un tirdzniecības stāvokļa aspekti un, vajadzības gadījumā, veicamie pasākumi. |
(9) |
Gadījumā, ja jau agrāk piemēro Komisijas uzraudzību, kā priekšnoteikumu tam, lai attiecīgos ražojumus laistu brīvā apgrozībā, būtu jāparedz tāds uzrādāms uzraudzības dokuments, kas atbilstu vienādajiem kritērijiem. Pēc importētāja iesnieguma dalībvalstu iestādēm šis dokuments noteiktā laikā būtu jāizdod, bet importētājs šā iemesla dēļ tomēr negūst importa tiesības. Šā iemesla dēļ šim uzraudzības dokumentam jābūt spēkā vienīgi tikmēr, kamēr nemainās importa noteikumi. |
(10) |
Dalībvalstīm un Komisijai pēc iespējas pilnīgi jāapmainās ar informāciju, kas gūta no Komisijas uzraudzības. |
(11) |
Komisijas un Padomes pienākumi paredz apstiprināt aizsargpasākumus, ko prasa Kopienas intereses. Šīs intereses jāapsver kopumā, un tām jo īpaši jāaptver ražotāju, lietotāju un patērētāju intereses Kopienā. |
(12) |
Aizsargpasākumus pret kādu PTO dalībvalsti var apsvērt vienīgi gadījumā, ja Kopienā attiecīgos ražojumus importē tik ļoti lielā daudzumā un ar tādiem noteikumiem, kas rada vai draud radīt nopietnus kaitējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem Kopienā, ja vien starptautiskas saistības nepieļauj atkāpes no šā noteikuma. |
(13) |
Būtu jādefinē termini “nopietns kaitējums”, “nopietna kaitējuma draudi” un “ražotāji Kopienā”, un būtu jāizstrādā precīzi kritēriji, lai varētu aprēķināt kaitējumus. |
(14) |
Pirms jebkura aizsargpasākuma piemērošanas būtu jāveic izmeklēšana, tomēr Komisija patur tiesības steidzamos gadījumos piemērot pagaidu pasākumus. |
(15) |
Būtu jābūt sīki izstrādātiem noteikumiem par izmeklēšanas sākšanu, par vajadzīgajām pārbaudēm un apskatēm, par to, kā eksportētājvalstis un ieinteresētās personas var piekļūt savāktajai informācijai, par iesaistīto personu uzklausīšanu un šīm personām dotām iespējām iesniegt savus atzinumus. |
(16) |
Šīs regulas ieviestie izmeklēšanas noteikumi nav pretrunā Kopienas tiesību aktiem vai valstu noteikumiem, kas attiecas uz dienesta noslēpumiem. |
(17) |
Tāpat jānosaka termiņi, cik drīz jāsāk izmeklēšana un cik drīz jāpieņem lēmums par to, vai pasākumi ir piemēroti vai ne, ar nolūku nodrošināt to, ka šādus lēmumus pieņem ātri, un lai attiecīgie uzņēmēji gūtu lielāku juridisku skaidrību. |
(18) |
Gadījumos, kad aizsargpasākumi ir kvotu formā, tās principā nedrīkst būt mazākas par importa vidējo apjomu, kas pastāvējis vismaz trīs gadus ilgā atsauces laikposmā. |
(19) |
Gadījumos, kad kāda kvota ir sadalīta starp piegādātājvalstīm, katras valsts kvotu var noteikt, noslēdzot nolīgumu ar šīm valstīm vai arī pamatojoties uz importa apjomu atsauces laikposmā. Tomēr jābūt iespējai atkāpties no šiem noteikumiem, ja nodarīts nopietns kaitējums vai imports nesamērīgi palielinājies, ar noteikumu, ka notiek paredzētās konsultācijas PTO Aizsargpasākumu komitejas aizgādībā. |
(20) |
Būtu jānosaka maksimāli pieļaujamais aizsargpasākumu darbības ilgums un jāizstrādā konkrēti noteikumi šādu pasākumu pagarināšanai, pakāpeniskai liberalizācijai un pārskatīšanai. |
(21) |
Būtu jānosaka apstākļi, kādos no aizsargpasākumiem atbrīvo ražojumus, kuru izcelsme ir kādā jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībvalsts. |
(22) |
Var izrādīties, ka uzraudzība vai aizsargpasākumi vienā vai vairākos Kopienas reģionos ir piemērotāki nekā pasākumi, kas attiecas uz visu Kopienu. Šādi pasākumi tomēr būt jāatļauj tikai izņēmuma kārtā un tad, ja nav citu iespēju. Jānodrošina tas, lai tie būtu pagaidu pasākumi un izraisītu pēc iespējas mazākus traucējumus iekšējā tirgus darbībā. |
(23) |
Importa noteikumu vienādības labad formalitātes, kas jāpilda importētājiem, būtu jāvienkāršo un jāvienādo neatkarīgi no tā, kur preces muito. Šā iemesla dēļ ir vēlams nodrošināt to, ka visas formalitātes pilda, izmantojot veidlapas, kas atbilst regulai pievienotajam paraugam. |
(24) |
Uzraudzības dokumentiem, kas izdoti sakarā ar Kopienas veiktiem uzraudzības pasākumiem, būtu jābūt spēkā visā Kopienā neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts tos izdevusi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Vispārēji principi
1. pants
1. Šī regula attiecas uz tādu ražojumu importu, kuru izcelsme ir trešās valstīs, izņemot:
a) |
tekstilizstrādājumus, uz ko attiecas īpaši importa noteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/94; |
b) |
ražojumus, kuru izcelsme ir konkrētās trešās valstīs, kas uzskaitītas Padomes Regulā (EK) Nr. 519/94 (1994. gada 7. marts) par kopējiem noteikumiem importam no trešām valstīm (4). |
2. Panta 1. punktā minētos ražojumus var brīvi importēt Kopienā un attiecīgi, ciktāl tas nav pretrunā aizsargpasākumiem, ko var sākt saskaņā ar V nodaļu, uz tiem neattiecina nekādus kvantitātes ierobežojumus.
II NODAĻA
Informācijas un konsultāciju procedūras Kopienā
2. pants
Ja parādās importa tendences, kas prasa ieviest uzraudzību vai aizsargpasākumus, dalībvalstis par to informē Komisiju. Šī informācija ietver pieejamos pierādījumus, kas noteikti, pamatojoties uz 10. pantā minētajiem kritērijiem. Komisija tūlīt nodod šo informāciju visām dalībvalstīm.
3. pants
1. Konsultācijas var rīkot vai nu pēc dalībvalsts lūguma, vai pēc Komisijas ierosmes.
2. Konsultācijas notiek astoņu darbdienu laikā kopš dienas, kad Komisija saņēmusi 2. pantā paredzēto informāciju, un noteikti, pirms Kopiena ieviesusi kādu uzraudzības pasākumu vai aizsargpasākumu.
4. pants
1. Konsultācijas notiek Padomdevēju komitejā, turpmāk tekstā “Komiteja”, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
2. Komiteja sanāk, kad to sasauc priekšsēdētājs. Viņš dalībvalstīm sniedz visu būtisko informāciju, cik drīz vien iespējams.
3. Konsultācijās cita starpā apspriež:
a) |
importa nosacījumus, importa tendences un dažādus tautsaimniecības un tirdzniecības stāvokļa aspektus, kas attiecas uz konkrētajiem ražojumiem; |
b) |
veicamos pasākumus, ja tādi ir. |
4. Vajadzības gadījumā konsultācijas var notikt rakstiski. Šādā gadījumā Komisija informē dalībvalstis, kas piecās līdz astoņās darbdienās var paust savu viedokli vai lūgt mutiskas konsultācijas; lēmumu par to pieņem Komisija.
III NODAĻA
Izmeklēšanas procedūra Kopienā
5. pants
1 Neskarot 8. pantu, izmeklēšana Kopienā notiek, pirms tiek piemēroti jebkādi aizsargpasākumi.
2. Ņemot par pamatu 10. pantā minētos faktorus, izmeklēšana tiecas noskaidrot, vai aplūkojamo ražojumu imports rada vai draud radīt nopietnus kaitējumus attiecīgiem ražotājiem Kopienā.
3. Izmanto šādas definīcijas:
a) |
“nopietns kaitējums” nozīmē nopietnu, vispārēju stāvokļa pasliktināšanos ražotājiem Kopienā; |
b) |
“nopietna kaitējuma draudi” nozīmē nopietnu kaitējumu, kas nekādi nav novēršams; |
c) |
“ražotāji Kopienā” nozīmē visus līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājus, kas darbojas Kopienas teritorijā, vai arī tādus, kuru ražoti līdzīgi vai tieši konkurējoši ražojumi kopā dod lielāko daļu no šādiem Kopienā ražotiem izstrādājumiem. |
6. pants
1. Ja pēc 3. un 4. pantā minētajām konsultācijām Komisijai ir skaidrs, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu, Komisija sāk izmeklēšanu mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalsts saņemta informācija, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šis paziņojums:
a) |
sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un nosaka, ka visa svarīgā informācija jādara zināma Komisijai; |
b) |
nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var rakstiski darīt zināmus savus viedokļus un iesniegt informāciju, ja šie viedokļi un informācija izmeklēšanā jāņem vērā; |
c) |
nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai Komisija tās mutiski uzklausītu saskaņā ar 4. punktu. |
Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, uzsāk izmeklēšanu.
2. Komisija tiecas iegūt visu informāciju, ko tā atzīst par vajadzīgu, un, ja uzskata to par lietderīgu, apspriedusies ar Komiteju, cenšas pārbaudīt šo informāciju, vēršoties pie importētājiem, tirgotājiem, aģentiem, ražotājiem, tirdzniecības apvienībām un organizācijām.
Tās dalībvalsts personāls, kuras teritorijā notiek šīs pārbaudes, palīdz Komisijai veikt šo uzdevumu, ja vien dalībvalsts to vēlas.
3. Dalībvalstis pēc Komisijas lūguma un ievērojot tās noteiktās procedūras, sniedz Komisijai informāciju, kas ir to rīcībā, par to, kā attīstās tirgus tiem ražojumiem, attiecībā uz kuriem veic izmeklēšanu.
4. Ieinteresētās personas, kas pieteikušās saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu, un eksportētājvalsts pārstāvji pēc rakstiska lūguma var pārbaudīt visu informāciju, kas Komisijai darīta zināma izmeklēšanas sakarā, izņemot iekšējo dokumentāciju, ko sagatavojušas Kopienas vai tās dalībvalstu iestādes, ar nosacījumu, ka šī informācija ir būtiska šo pušu lietas izklāstā un nav konfidenciāla 9. panta nozīmē un ja Komisija to izmanto izmeklēšanā.
Ieinteresētās personas, kas pieteikušās, var Komisijai darīt zināmus savus viedokļus par attiecīgo informāciju. Šos viedokļus var ņemt vērā, ja tie tiek pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem.
5. Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas. Šīs personas jāuzklausa, ja tās termiņā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojumā, iesniegušas rakstisku pieteikumu ar norādi, ka izmeklēšanas iznākums faktiski var ietekmēt šīs personas un ka pastāv īpaši iemesli tās uzklausīt.
6. Ja informācija nav sniegta šīs regulas noteiktā termiņā vai termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šo regulu, vai ja izmeklēšana ir stipri traucēta, konstatācijas var veikt, balstoties uz tiem faktiem, kas ir pieejami. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā persona vai trešā persona tai sniegusi nepareizu vai maldīgu informāciju, tā neņem vērā šo informāciju un izmanto pieejamos faktus.
7. Ja pēc 3. un 4. pantā minētajām konsultācijām Komisijai rodas iespaids, ka trūkst pierādījumu, kas attaisnotu izmeklēšanu, tā mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalstīm saņemta informācija, par savu lēmumu informē dalībvalstis.
7. pants
1. Izmeklēšanas beigās Komisija iesniedz Komitejai ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem.
2. Ja Komisija deviņos mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma atzīst, ka nav vajadzīgi Kopienas uzraudzības pasākumi vai aizsargpasākumi, pēc apspriedes ar Komiteju izmeklēšanu mēneša laikā pārtrauc.
Lēmumu pārtraukt izmeklēšanu, norādot izmeklēšanas galvenos secinājumus un īsi minot tās iemeslus, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Ja Komisija atzīst, ka ir vajadzīgi Kopienas uzraudzības pasākumi vai aizsargpasākumi, tā saskaņā ar IV un V nodaļu pieņem vajadzīgos lēmumus deviņos mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma. Ārkārtas apstākļos šo termiņu var pagarināt par ne vairāk kā diviem mēnešiem; tad Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, kurā dara zināmu pagarinājuma ilgumu un īsi min tā iemeslus.
8. pants
1. Šīs nodaļas noteikumi neliedz katrā laikā sākt uzraudzības pasākumus saskaņā ar 11. līdz 15. pantu vai pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu.
Pagaidu aizsargpasākumus piemēro:
a) |
kritiskos apstākļos, kas prasa tūlītēju rīcību, kā arī tad, ja kavēšanās radītu zaudējumus, ko grūti labot, kā arī |
b) |
ja iepriekšējs nolēmums dod skaidru liecību par to, ka importa palielinājums ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu. |
Šādu pasākumu ilgums nepārsniedz 200 dienas.
2. Pagaidu aizsargpasākumi izpaužas kā muitas nodokļa palielinājums (neatkarīgi no tā, vai šis nodoklis līdzinās nullei vai ir lielāks), ja šāda rīcība var novērst vai labot nopietno kaitējumu.
3. Komisija tūlīt veic tādus izmeklēšanas pasākumus, kas vēl joprojām ir vajadzīgi.
4. Ja pagaidu aizsargpasākumus atceļ tāpēc, ka nav noticis nopietns kaitējums vai nepastāv nopietna kaitējuma draudi, pagaidu pasākumu dēļ ievāktos muitas nodokļus pēc iespējas drīz automātiski atmaksā. Piemēro Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5) 235. un turpmākajos pantos noteikto procedūru.
9. pants
1. Informāciju, ko saņem saskaņā ar šo regulu, izmanto tikai tam mērķim, kam tā lūgta.
2. Ne Padome, ne Komisija, ne dalībvalstis, ne to amatpersonas bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas atbilstīgi šai regulai, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju.
3. Katrā lūgumā ievērot konfidencialitāti norādāmi iemesli, kāpēc šī informācija ir konfidenciāla.
Ja tomēr rodas iespaids, ka lūgums ievērot konfidencialitāti nav pamatots, un ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to darīt plaši pieejamu, nedz arī atļauj to izpaust tiklab vispārīgi, kā arī kopsavilkumā, attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.
4. Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana var stipri negatīvi iespaidot šādas informācijas sniedzēju vai tās avotu.
5. Panta 1. līdz 4. punkts neliedz Kopienas iestādēm atsaukties uz vispārpieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, kuru dēļ pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu. Šīs iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo juridisko un fizisko personu likumīgās intereses neatklāt noslēpumus, kas saistās ar to uzņēmējdarbību.
10. pants
1. Pārbaudot importa tendences, apstākļus, kādos tas notiek, kā arī nopietno kaitējumu vai nopietnā kaitējuma draudus, ko ražotājiem Kopienā rada šāds imports, īpaši jāņem vērā šādi faktori:
a) |
importēto preču apjoms, jo īpaši – ja tas nopietni palielinājies absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret ražošanas vai patēriņa līmeni Kopienā; |
b) |
importēto preču cena, jo īpaši – ja cenas ir pārlieku pazeminātas salīdzinājumā ar līdzīgu ražojumu cenām Kopienā; |
c) |
iespaids uz ražotājiem Kopienā, ko rāda dažu ražošanas faktoru attīstības tendences:
|
d) |
citi faktori, kas nav importa tendences un kuri rada vai var radīt kaitējumu attiecīgiem ražotājiem Kopienā. |
2. Ja nopietna kaitējuma draudi apstiprinās, Komisija arī pārbauda, vai var skaidri paredzēt to, ka konkrētais stāvoklis draud izvērsties par faktisku kaitējumu.
Šajā sakarā var ņemt vērā šādus faktorus:
a) |
to, cik ātri palielinās eksports uz Kopienu; |
b) |
to, kāda konkrētā brīdī ir izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts eksporta jauda vai kāda tā var būt tuvā nākotnē, kā arī iespējamību, ka šo jaudu izmantos, lai eksportētu preces uz Kopienu. |
IV NODAĻA
Uzraudzība
11. pants
1. Ja importa tendences ražojumiem, kuru izcelsme ir trešā valstī un uz kuriem attiecas šī regula, draud radīt kaitējumu ražotājiem Kopienā un ja Kopienas intereses to prasa, šo ražojumu importu atkarībā no apstākļiem var pakļaut:
a) |
Kopienas retrospektīvai uzraudzībai, ko veic saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti 2. punktā minētajā lēmumā; |
b) |
iepriekšējai Kopienas uzraudzībai, ko veic saskaņā ar 12. pantu. |
2. Komisija var pieņemt lēmumu sākt uzraudzību saskaņā ar procedūru, ko paredz 16. panta 6. punkta otrajā daļā un 16. panta 7. punktā.
3. Uzraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad apritējis pusgads, kurā šie pasākumi ieviesti.
12. pants
1. Ražojumus, kas pakļauti Kopienas iepriekšējai uzraudzībai, brīvā apgrozībā var laist vienīgi tad, ja uzrādīts uzraudzības dokuments. Dalībvalstu izvēlētās kompetentās iestādes šādus dokumentus par jebkuru prasīto apjomu izdod bez maksas ilgākais piecu darbdienu laikā kopš dienas, kad kompetentā attiecīgas valsts iestāde saņēmusi kāda Kopienas importētāja pieteikumu neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš Kopienā izvērsis uzņēmējdarbību. Šādu pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais.
2. Uzraudzības dokumentu izdod, izmantojot veidlapu, kas atbilst I pielikuma paraugam.
Ja vien attiecīgais lēmums noteikt uzraudzību neparedz citādi, importētāja uzraudzības dokumentu pieteikumā ir vienīgi šādi dati:
a) |
pieteikuma iesniedzēja pilns vārds un adrese (tostarp telefona un faksa numurs un varbūtējs valsts kompetentajā iestādē reģistrēts iesniedzēja identifikācijas numurs), kā arī PVN reģistrācijas numurs, ja pieteikuma iesniedzējs ir PVN maksātājs; |
b) |
vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzēja izraudzīta deklarētāja vai kāda pārstāvja pilns vārds un adrese (tostarp telefona un faksa numurs); |
c) |
preču apraksts, ieskaitot:
|
d) |
deklarētais daudzums, kas izteikts kilogramos un vajadzības gadījumā visās citās papildu vienībās (pāros, gabalos utt.); |
e) |
preču CIF vērtība Kopienas robežās, kas izteikta euro; |
f) |
sekojošais paziņojums, ko pieteikuma iesniedzējs datējis un parakstījis, savu vārdu norādot ar lielajiem burtiem: “Es ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa un godprātīga un ka es esmu reģistrēts Kopienā.” |
3. Uzraudzības dokumenti ir spēkā visā Kopienā neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts to izdevusi.
4. Ja izrādās, ka darījumā iekļauto ražojumu vienības cena pārsniedz uzraudzības dokumentā uzrādīto cenu par nepilniem 5 % vai ka importam paredzēto ražojumu kopvērtība vai kopapjoms uzraudzības dokumentā uzrādīto kopvērtību vai kopapjomu pārsniedz par nepilniem 5 %, tas neliedz šos ražojumus laist brīvā apgrozībā. Komisija, uzklausījusi Komitejā paustos viedokļus, kā arī ņemot vērā ražojumu iedabu un citas īpašas attiecīgo darījumu iezīmes, var noteikt citus procentus, kas parastos apstākļos tomēr nepārsniedz 10 %.
5. Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr liberalizēta importa noteikumi ir spēkā attiecībā uz attiecīgajiem darījumiem. Šādus uzraudzības dokumentus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot pēc tam, kad beidzies laiks, kas noteikts reizē un ar to pašu procedūru kā uzraudzības sākšana, un šie dokumenti ņem vērā ražojumu iedabu un citas īpašas attiecīgo darījumu iezīmes.
6. Ja atbilstīgi 11. pantam pieņemts lēmums to prasa, ar ražojumu izcelsmes sertifikātiem jāpierāda to ražojumu izcelsme, kuri ir Kopienas uzraudzībā. Šis punkts neietekmē citus noteikumus, kas attiecas uz jebkura šāda sertifikāta uzrādīšanu.
7. Ja ražojumiem, kas ir iepriekšējā Kopienas uzraudzībā, kādā dalībvalstī piemēro reģionālus aizsargpasākumus, šīs dalībvalsts piešķirta importa atļauja var aizstāt uzraudzības dokumentu.
8. Uzraudzības dokumentu veidlapas un to izrakstus sastāda divos eksemplāros, no kuriem vienu, uz kura atzīmē “Pieteikuma iesniedzēja eksemplārs” un ko numurē ar 1, izsniedz pieteikuma iesniedzējam, bet otru, uz kura atzīmē “Kompetentās iestādes eksemplārs” un ko numurē ar 2, patur dokumenta izdevēja iestāde. Administratīviem mērķiem kompetentās iestādes 2. veidlapai var pievienot papildu kopijas.
9. Veidlapas drukā uz balta papīra bez koka šķiedrvielām, kas sagatavots rakstīšanai un sver 55 līdz 65 g kvadrātmetrā. Veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm; rindstarpām jābūt 4,24 mm (viena sestā daļa collas); izkārtojums veidlapā ir precīzi jāievēro. Pirmā eksemplāra, t. i., paša uzraudzības dokumenta abām pusēm fonā ir dzeltens drukāts gijošēts raksts, lai atklātu jebkādus mehāniskus vai ķīmiskus viltojumus.
10. Par veidlapu iespiešanu atbild dalībvalstis. Veidlapas var iespiest arī iespiedēji, ko izvēlējusies dalībvalsts, kurā tie ir reģistrēti. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas jābūt atsaucei par dalībvalsts norīkojumu. Uz katras veidlapas jābūt norādei par iespiedēja nosaukumu un adresi vai marķējumam, pēc kura iespiedēju var pazīt.
13. pants
Ja kādu ražojumu imports astoņās darbdienās pēc 3. un 4. pantā minētajām konsultācijām nav pakļauts iepriekšējai Kopienas uzraudzībai, Komisija saskaņā ar 18. pantu var ieviest importa uzraudzību vienā vai vairākos Kopienas reģionos.
14. pants
1. Ražojumus, kas pakļauti reģionālai uzraudzībai, attiecīgā reģionā var laist brīvā apgrozībā vienīgi tad, ja uzrādīts uzraudzības dokuments. Attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) izraudzītā kompetentā iestāde izdod šādu dokumentu par jebkuru vajadzīgo apjomu bez maksas ilgākais piecu darbdienu laikā kopš dienas, kad attiecīgās valsts kompetentā iestāde saņēmusi kāda Kopienas importētāja pieteikumu neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš Kopienā izvērsis uzņēmējdarbību. Šo pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais. Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr importa liberalizācijas noteikumi paliek spēkā attiecībā uz attiecīgajiem darījumiem.
2. Piemēro 12. panta 2. punktu.
15. pants
1. Kopienas vai reģionālas uzraudzības gadījumā dalībvalstis ik mēneša pirmajās 10 dienās dara Komisijai zināmu:
a) |
iepriekšējas uzraudzības gadījumā – sīkas ziņas par naudas summām (ko aprēķina no CIF cenas) un preču apjomu, par ko iepriekšējā laikposmā izdoti uzraudzības dokumenti; |
b) |
jebkurā gadījumā – sīkas ziņas par importu laikposmā pirms a) apakšpunktā minētā laikposma. |
Dalībvalstu sniegto informāciju klasificē pēc ražojumiem un pēc valstīm.
Citādus noteikumus var noteikt reizē un tādā pašā kārtā kā paredzot uzraudzības pasākumus.
2. Ražojumu iedabas vai īpašu apstākļu dēļ Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas ierosmes var grozīt šīs informācijas sniegšanas grafikus.
3. Komisija attiecīgi informē dalībvalstis.
V NODAĻA
Aizsargpasākumi
16. pants
1. Ja kādus ražojumus Kopienā importē tik ļoti lielā daudzumā un/vai ar tādiem nosacījumiem, kas izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu ražotājiem Kopienā, Komisija, lai aizsargātu Kopienas intereses, pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas iniciatīvas var:
a) |
ierobežot derīguma laiku uzraudzības dokumentiem 12. panta nozīmē, kurus izdod pēc tam, kad šis pasākums stājies spēkā; |
b) |
mainīt importa noteikumus attiecīgajiem ražojumiem, to laišanu brīvā apgrozībā padarot atkarīgu no uzrādītās importa atļaujas, kuras piešķiršanu regulē tādi noteikumi un ko pakļauj tādiem ierobežojumiem, kādus nosaka Komisija. |
Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie pasākumi sāk darboties tūlīt.
2. Attiecībā uz PTO dalībvalstīm 1. punktā minētos pasākumus veic tikai tad, ja ir izpildīti abi iepriekšējā punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi.
3. Ieviešot kvotu, jo īpaši ņem vērā:
a) |
vēlamību pēc iespējas saglabāt ierastās tirdzniecības plūsmas; |
b) |
preču apjomu, kas eksportēts saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti ar normāliem nosacījumiem, pirms stājies spēkā aizsargpasākums šīs nodaļas nozīmē, ja attiecīgā dalībvalsts par šiem līgumiem ziņojusi Komisijai; |
c) |
to, ka jāvairās radīt šķēršļus tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ ieviesta kvota. |
Nevienu kvotu nedrīkst noteikt mazāku nekā vidējais importa apjoms pēdējos trijos atsauces gados, par kuriem pieejama statistika, ja vien nav jāparedz citāds apjoms, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu.
4. Gadījumos, kad kvota ir sadalīta piegādātājvalstu starpā, par sadali var vienoties ar tām piegādātājvalstīm, kas ir būtiski ieinteresētas piegādāt attiecīgos ražojumus importam Kopienā.
Ja tas neizdodas, kvotu sadala piegādātājvalstu starpā proporcionāli tam, kāda iepriekšējā atsauces laikposmā bijusi to daļa no attiecīgo ražojumu importa Kopienā, pienācīgi ņemot vērā visus faktorus, kas var būt ietekmējuši vai ietekmē šo ražojumu tirdzniecību.
Ar nosacījumu, ka Kopiena pilda pienākumu gādāt par to, lai konsultācijas notiktu PTO Aizsargpasākumu komitejas aizgādībā, nopietna kaitējuma gadījumā Kopiena tomēr var neizmantot šo sadales metodi, ja imports no vienas vai vairākām piegādātājvalstīm neproporcionāli pieaudzis attiecībā pret attiecīgo ražojumu importa kopējo pieaugumu iepriekšējā atsauces laikposmā.
5. Šajā pantā minētos pasākumus piemēro visiem ražojumiem, kas laisti brīvā apgrozībā pēc tam, kad šie pasākumi stājušies spēkā. Saskaņā ar 18. pantu tos var attiecināt tikai uz vienu vai dažiem Kopienas reģioniem.
Šādi pasākumi tomēr neliedz laist brīvā apgrozībā ražojumus, kuri jau ir ceļā uz Kopienu, ar noteikumu, ka šo ražojumu galamērķi nevar mainīt un ka ražojumiem, ko atbilstīgi 11. un 12. pantam brīvā apgrozībā drīkst laist, tikai uzrādot uzraudzības dokumentu, faktiski ir līdzi šāds dokuments.
6. Ja Komisijas iejaukšanos lūgusi dalībvalsts, Komisija pieņem lēmumu ilgākais piecās darbdienās pēc šāda lūguma saņemšanas.
Jebkuru lēmumu, ko Komisija pieņem atbilstīgi šim pantam, dara zināmu Padomei un dalībvalstīm. Jebkura dalībvalsts vienā mēnesī no dienas, kad tas darīts zināms, var šo lēmumu nodot Padomes izskatīšanai.
7. Ja dalībvalsts Komisijas lēmumu nodod Padomes izskatīšanai, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var šo lēmumu apstiprināt, grozīt vai atcelt.
Ja trijos mēnešos pēc tam, kad šis jautājums nodots Padomes izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisijas pieņemto lēmumu uzskata par atceltu.
17. pants
Ja Kopienas intereses to prasa, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, kas sastādīts saskaņā ar III nodaļas nosacījumiem, ar kvalificētu balsu vairākumu var paredzēt piemērotus pasākumus, lai neļautu Kopienā importēt kādus ražojumus tik ļoti lielā daudzumā un/vai ar tādiem noteikumiem, kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem Kopienā.
Piemēro 16. panta 2. līdz 5. punktu.
18. pants
Ja, galvenokārt pamatojoties uz 10. pantā minētajiem faktoriem, izrādās, ka vienā vai vairākos Kopienas reģionos stāvoklis atbilst nosacījumiem, kas pieņemti, lai varētu veikt 11. un 16. pantā paredzētos pasākumus, Komisija, izvērtējusi dažādus risinājumus, izņēmuma kārtā var atļaut īstenot uzraudzību vai aizsargpasākumus attiecīgā(-os) reģionā(-os), ja tā uzskata, ka šādi pasākumi, ko īsteno tādā līmenī, ir piemērotāki nekā pasākumi, ko īsteno visā Kopienā.
Tiem jābūt pagaidu pasākumiem un pēc iespējas mazāk jātraucē iekšējā tirgus darbība.
Pasākumus paredz saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti 11. un 16. pantā.
19. pants
Nekādus aizsargpasākumus nedrīkst piemērot ražojumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībvalsts, ja šīs valsts daļa no attiecīgo ražojumu importa Kopienā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībvalstis un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā ieved līdz 9 % visu attiecīgo Kopienā importēto ražojumu.
20. pants
1. Aizsargpasākumi nedrīkst būt ilgāki, nekā vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un ražotāji Kopienā varētu pielāgoties. Šis laiks kopā ar visiem pagaidu pasākumiem nedrīkst pārsniegt četrus gadus.
2. Šo sākotnējo laikposmu var pagarināt, izņemot gadījumus, ja piemēro 16. panta 4. punkta trešajā daļā minētos pasākumus, ja ir konstatēts, ka:
a) |
aizsargpasākums vēl joprojām ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu; |
b) |
un ir pierādījumi tam, ka pielāgojas ražotāji Kopienā. |
3. Pasākumu pagarinājumus paredz saskaņā ar III nodaļas nosacījumiem un izmanto tās pašas procedūras, kas tika attiecinātas uz sākotnējiem pasākumiem. Šādi pagarināti pasākumi nedrīkst būt stingrāki, nekā tie bijuši sākotnējā pasākuma beigās.
4. Ja pasākums ir spēkā ilgāk nekā vienu gadu, tas pakāpeniski un periodiski liberalizējams šā pasākuma piemērošanas laikā, pagarinājuma laiku ieskaitot.
5. Kopējais kāda aizsargpasākuma piemērošanas laiks, ieskaitot visu pagaidu pasākumu piemērošanas laiku, sākotnējā pasākuma piemērošanas laiku un visus termiņus, uz ko tas atlikts, nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.
21. pants
1. Ja darbojas kāds uzraudzības pasākums vai aizsargpasākums, ko piemēro saskaņā ar IV un V nodaļu, Komitejā rīko konsultācijas vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc Komisijas iniciatīvas. Ja aizsargpasākuma darbības ilgums pārsniedz trīs gadus, Komisija vēlākais tad, kad apritējusi puse no pasākuma piemērošanas laika, ierosina šādas konsultācijas. Šādu konsultāciju mērķi ir:
a) |
pārbaudīt šā pasākuma iedarbību; |
b) |
noskaidrot, vai un kā būtu lietderīgi paātrināt liberalizācijas tempu; |
c) |
pārliecināties par to, vai pasākumu vēl joprojām ir nepieciešams piemērot. |
2. Ja pēc 1. punktā minētajām konsultācijām Komisija atzīst, ka no 11., 13., 16., 17. un 18. pantā minētajiem uzraudzības pasākumiem vai aizsargpasākumiem kāds jāatceļ vai jāgroza, tā rīkojas šādi:
a) |
ja pasākumu ir ieviesusi Padome, Komisija ierosina Padomei to atcelt vai grozīt. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu; |
b) |
visos citos gadījumos Komisija groza vai atsauc Kopienas uzraudzības pasākumus vai aizsargpasākumus. |
Ja lēmums attiecas uz reģionāliem uzraudzības pasākumiem, to piemēro no sestās dienas pēc tam, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
22. pants
1. Ja kādu ražojumu importam jau bijis piemērots aizsargpasākums, šiem ražojumiem nevar piemērot citus šādus aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis laiks, kas līdzinās iepriekšējā pasākuma darbības ilgumam. Šis laiks ir vismaz divi gadi.
2. Neievērojot 1. punktu, ražojumiem var atkārtoti piemērot aizsargpasākumus uz 180 dienām vai īsāku laiku, ja:
a) |
pagājis vismaz gads, kopš piemērots kāds aizsargpasākums šo ražojumu importam; un |
b) |
šāds aizsargpasākums šiem ražojumam nav piemērots vairāk kā divas reizes piecos gados pirms dienas, kad paredzēts sākt aizsargpasākumu. |
VI NODAĻA
Noslēguma noteikumi
23. pants
Ja Kopienas intereses to prasa, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var paredzēt piemērotus pasākumus, lai Kopiena vai visas Kopienas dalībvalstis varētu starptautiskā līmenī īstenot savas tiesības un pildīt pienākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz patēriņa preču tirdzniecību.
24. pants
1. Šī regula neliedz pildīt pienākumus, ko rada īpaši noteikumi, kas ietverti līgumos, kuri noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm.
2. Ciktāl tas nav pretrunā citiem Kopienas noteikumiem, šī regula neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot:
a) |
aizliegumus, kvantitātes ierobežojumus vai uzraudzības pasākumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskas kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai industriāla un komerciāla īpašuma aizsardzības apsvērumiem; |
b) |
īpašas formalitātes attiecībā uz ārzemju valūtām; |
c) |
formalitātes, kas ieviestas atbilstīgi starptautiskiem līgumiem saskaņā ar Līgumu. |
Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem vai formalitātēm, ko tās paredz ieviest vai grozīt saskaņā ar pirmo daļu.
Ārkārtējas steidzamības gadījumā šos valstu paredzētos pasākumus vai formalitātes dara zināmas Komisijai tūlīt pēc to pieņemšanas.
25. pants
1. Šī regula nav pretrunā kopējas lauksaimniecības tirgu organizācijas dibināšanas dokumentiem vai Kopienas vai valstu administratīviem noteikumiem, kas pamatojas uz šiem dokumentiem, vai arī speciāliem dokumentiem, ko piemēro precēm, kas rodas, apstrādājot lauksaimniecības ražojumus. Tā ir šo dokumentu papildinājums.
2. Ja uz ražojumiem attiecas 1. punktā minētie dokumenti, tad 11. līdz 15. pants un 22. pants neattiecas uz tiem ražojumiem, kuriem Kopienas noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm prasa licences vai citus importa dokumentus.
Šīs regulas 16., 18. pants un 21. līdz 24. pants neattiecas uz ražojumiem, kam šie noteikumi paredz piemērot importa kvantitātes ierobežojumus.
26. pants
Regulu (EK) Nr. 3285/94, kā tā grozīta ar II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.
27. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 26. februārī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
I. LANGER
(1) OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp.
(2) Sk. II pielikumu.
(3) OV L 67, 10.3.1994., 1. lpp.
(4) OV L 67, 10.3.1994., 89. lpp.
(5) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
I PIELIKUMS
II PIELIKUMS
Atceltā regula ar tās turpmāko grozījumu sarakstu
(minēts 26. pantā)
Padomes Regula (EK) Nr. 3285/94 |
|
Padomes Regula (EK) Nr. 139/96 |
Tikai 1. pants un I pielikums |
Padomes Regula (EK) Nr. 2315/96 |
Tikai 1. panta 3. punkts un III pielikums |
Padomes Regula (EK) Nr. 2474/2000 |
Tikai 1. panta 3. punkts un III pielikums |
Padomes Regula (EK) Nr. 2200/2004 |
Tikai 2. pants |
III PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Regula (EK) Nr. 3285/94 |
Šī regula |
I sadaļa |
I nodaļa |
1. pants |
1. pants |
II sadaļa |
II nodaļa |
2., 3 un 4. pants |
2., 3 un 4. pants |
III sadaļa |
III nodaļa |
5. pants |
5. pants |
6. panta 1. punkta ievadfrāze |
6. panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikuma ievadfrāze |
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
6. panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikuma pēdējie vārdi un a), b) un c) punkts |
6. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
6. panta 1. punkta otrā daļa |
6. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
6. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
6. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa |
6. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa |
6. panta 3. punkts |
6. panta 3. punkts |
6. panta 4. punkts |
6. panta 5. punkts |
6. panta 5. punkts |
6. panta 6. punkts |
6. panta 6. punkts |
6. panta 7. punkts |
7. panta 1. punkts |
7. panta 1. punkts |
7. panta 2. punkta pirmais teikums |
7. panta 2. punkta pirmā daļa |
7. panta 2. punkta otrais teikums |
7. panta 2. punkta otrā daļa |
7. panta 3. punkts |
7. panta 3. punkts |
8. panta 1. punkta pirmā daļa |
8. panta 1. punkta pirmā daļa |
8. panta 1. punkta otrās daļas ievadvārdi |
8. panta 1. punkta otrās daļas ievadvārdi |
8. panta 1. punkta otrās daļas pirmais un otrais ievilkums |
8. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) punkts |
8. panta 2. punkts |
8. panta 1. punkta trešā daļa |
8. panta 3. punkts |
8. panta 2. punkts |
8. panta 4. punkts |
8. panta 3. punkts |
8. panta 5. punkts |
8. panta 4. punkts |
9. panta 1. punkts |
9. panta 1. punkts |
9. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
9. panta 2. punkts |
9. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa |
9. panta 3. punkta pirmā daļa |
9. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrā daļa |
9. panta 3. punkta otrā daļa |
9. panta 3. punkts |
9. panta 4. punkts |
9. panta 4. punkts |
9. panta 5. punkts |
10. panta 1. punkts |
10. panta 1. punkts |
10. panta 2. punkta ievadfrāzes pirmā daļa |
10. panta 2. punkta pirmā daļa |
10. panta 2. punkta ievadfrāzes otrā daļa |
10. panta 2. punkta otrās daļas ievadfrāze |
10. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
10. panta 2. punkta otrās daļas a) un b) punkts |
IV sadaļa |
IV nodaļa |
11. līdz 15. pants |
11. līdz 15. pants |
V sadaļa |
V nodaļa |
16. panta 1. un 2. punkts |
16. panta 1. un 2. punkts |
16. panta 3. punkta a) apakšpunkta ievadteikums |
16. panta 3. punkta pirmās daļas ievadteikums |
16. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmais, otrais un trešais ievilkums |
16. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) punkts |
16. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
16. panta 3. punkta otrā daļa |
16. panta 4. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa |
16. panta 4. punkta pirmā daļa |
16. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrā daļa |
16. panta 4. punkta otrā daļa |
16. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
16. panta 4. punkta trešā daļa |
16. panta 5. punkta a) apakšpunkts |
16. panta 5. punkta pirmā daļa |
16. panta 5. punkta b) apakšpunkts |
16. panta 5. punkta otrā daļa |
16. panta 6. punkts |
16. panta 6. punkta pirmā daļa |
16. panta 7. punkts |
16. panta 6. punkta otrā daļa |
16. panta 8. punkts |
16. panta 7. punkts |
17. līdz 19. punkts |
17. līdz 19. punkts |
20. panta 1. punkts |
20. panta 1. punkts |
20. panta 2. punkta ievadteikums |
20. panta 2. punkta ievadteikums |
20. panta 2. punkta pirmais un otrais ievilkums |
20. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
20. panta 3. līdz 5. punkts |
20. panta 3. līdz 5. punkts |
21. un 22. pants |
21. un 22. pants |
VI sadaļa |
VI nodaļa |
23. pants |
23. pants |
24. panta 1. punkts |
24. panta 1. punkts |
24. panta 2. punkta a) apakšpunkta ievadteikums |
24. panta 2. punkta pirmās daļas ievadteikums |
24. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punkts |
24. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz c) punkts |
24. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums |
24. panta 2. punkta otrā daļa |
24. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums |
24. panta 2. punkta trešā daļa |
25. pants |
25. pants |
26. pants |
— |
27. pants |
— |
— |
26. pants |
28. pants |
27. pants |
I pielikums |
I pielikums |
— |
II pielikums |
— |
III pielikums |
31.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84/18 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 261/2009
(2009. gada 30. marts),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2009. gada 31. martā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 30. martā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
JO |
68,6 |
MA |
50,1 |
|
TN |
134,4 |
|
TR |
96,3 |
|
ZZ |
87,4 |
|
0707 00 05 |
JO |
155,5 |
MA |
55,7 |
|
TR |
167,4 |
|
ZZ |
126,2 |
|
0709 90 70 |
MA |
39,1 |
TR |
135,0 |
|
ZZ |
87,1 |
|
0709 90 80 |
EG |
60,4 |
ZZ |
60,4 |
|
0805 10 20 |
EG |
46,5 |
IL |
60,4 |
|
MA |
52,6 |
|
TN |
48,5 |
|
TR |
77,1 |
|
ZZ |
57,0 |
|
0805 50 10 |
TR |
47,9 |
ZZ |
47,9 |
|
0808 10 80 |
AR |
88,1 |
BR |
72,6 |
|
CA |
78,6 |
|
CL |
69,5 |
|
CN |
72,5 |
|
MK |
23,7 |
|
US |
106,3 |
|
UY |
58,9 |
|
ZA |
83,6 |
|
ZZ |
72,6 |
|
0808 20 50 |
AR |
78,2 |
CL |
79,6 |
|
CN |
50,9 |
|
US |
194,4 |
|
ZA |
89,3 |
|
ZZ |
98,5 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
31.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84/20 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 262/2009
(2009. gada 30. marts),
ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
S režīms (Select) ir gaisa satiksmes vadībā izmantojama kopēja novērošanas metode. Tā ļauj selektīvi nosūtīt pieprasījumus lidaparātiem un saņemt gaisā iegūtus datus, kā rezultātā ir iespējams izstrādāt jaunas gaisa satiksmes organizācijas funkcijas. Sistēmu, kuras atbalsta pieprasījumu nosūtīšanu atsevišķiem lidaparātiem, izmantojot S režīmu (turpmāk tekstā “S režīma pieprasītāji”), konstrukcija paredz, ka ar S režīma transponderi aprīkota lidaparāta atklāšanai un novērošanai ir nepieciešams izmantot S režīma pieprasītāja kodus. |
(2) |
Gaisa satiksmes novērošanas sistēmas drošības nodrošināšanai ir būtiski, lai savstarpēji nepārklātos tādu divu S režīma pieprasītāju radiolokatora pārklājuma zonas, kuri izmanto vienu un to pašu pieprasītāja kodu, izņemot gadījumus, kad tie ir sagrupēti vienā blokā vai kad ir veikti citi atbilstīgi operacionāli negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumi. |
(3) |
Lai atbalstītu S režīma pieprasītāju arvien lielāka skaita izvietošanu un atrisinātu problēmu, kuru rada pieprasījumu nosūtīšanai uz lidaparātiem vajadzīgo pieprasījuma kodu trūkums, ir efektīvi jākoordinē šo pieprasītāju kodu piešķiršana un izmantošana. |
(4) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 8. panta 1. punktu Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai (Eurocontrol) ir piešķirtas pilnvaras izstrādāt prasības S režīma pieprasītāja kodu (turpmāk tekstā “pieprasītāja kodi”) piešķiršanai un izmantošanai. Šīs regulas pamatā ir no pilnvarām izrietošais 2008. gada 2. janvāra ziņojums. |
(5) |
Sākotnēji tehnisku iemeslu dēļ kā pieprasītāja kodi tika definēti un izmantoti tikai pieprasītāja identifikatora kodi (turpmāk tekstā “II kodi”) no 0 līdz 15. Vēlāk, ņemot vērā prognozēto S režīma pieprasītāju skaitu, tika veikti pasākumi, kas ļāva izmantot novērošanas identifikatoru papildu kodus (turpmāk tekstā “SI kodi”) no 1 līdz 63. |
(6) |
Parastos apstākļos SI kodu izmantošanai ir nepieciešams, lai visi S režīma mērķi, kuri atrodas S režīma pieprasītāju pārklājuma zonā, būtu atbilstīgi aprīkoti šim nolūkam. Taču Eurocontrol ir izstrādājusi tādas II/SI kodu izmantošanas specifikācijas, kuras nodrošinās S režīma pieprasītājiem iespējas lietot SI kodus arī tādā vidē, kurā vēl ne visiem S režīma mērķiem būs SI kodu izmantošanai nepieciešamais aprīkojums. Tāpēc S režīma operatoriem būtu jāpielāgojas šādai II/SI kodu izmantošanai. |
(7) |
Eurocontrol vadībā ir izveidots centralizēts pieprasītāja kodu piešķiršanas pakalpojums, kuru sniedz, izmantojot pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmu. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēma sniedz informāciju, kas atbalsta pieprasītāja kodu piešķiršanas galveno elementu saskaņotību. Šie galvenie elementi būtu skaidri jāidentificē. |
(8) |
Būtu jādefinē vispārējās procedūras, lai nodrošinātu pieprasītāja kodu piešķiršanas galveno elementu atbilstīgu ieviešanu. Tajās būtu jāņem vērā atbilstīgie Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk tekstā “ICAO”) noteikumi. |
(9) |
S režīma operatoriem un gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai atklātu un mazinātu iespējamos konfliktus starp pieprasītāja kodiem. |
(10) |
Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārām operācijām un mācībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā. |
(11) |
Ierobežots pieprasītāja kodu skaits ir rezervēts militāru organizāciju, tostarp starpvalstu organizāciju, jo īpaši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ekskluzīvai izmantošanai un pārvaldībai. Tāpēc S režīma pieprasītājiem, kuri izmanto šos kodus, nav jāpakļaujas koordinētajam piešķiršanas procesam. Taču dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka šo pieprasītāja kodu izmantošana negatīvi neietekmē vispārējās gaisa satiksmes drošību. |
(12) |
Pieprasītāja 0. kodu ICAO ir rezervējusi izmantošanai bez jebkāda piešķirtā koda. S režīma pieprasītājiem, kuri izmanto pieprasītāja 0. kodu saskaņā ar ICAO standartiem un ieteicamo praksi, nav jāpakļaujas koordinētajam piešķiršanas procesam. |
(13) |
II 14. kods ir rezervēts kopīgai izmantošanai testa sistēmās. S režīma mērķu atklāšana nevar tikt garantēta, ja vairākas testa sistēmas darbojas vienlaicīgi. Tāpēc S režīma testa sistēmu operatoriem, kuriem jāveic pagaidu izmēģinājumi, kam nepieciešama bezkonflikta situācija, būtu jānodrošina atbilstīga divpusēja koordinācija ar citiem S režīma testa sistēmu operatoriem. |
(14) |
Centralizētajam pieprasītāja kodu piešķiršanas dienestam būtu jāiesniedz dalībvalstīm un S režīma operatoriem pieprasītāja kodu piešķiršanas plāns, kas tiek aktualizēts pēc vajadzības un kas nodrošina drošu un efektīvu pieprasītāja kodu izmantošanu. Piešķiršanas plānu apstiprina dalībvalstis, ko ietekmē šā plāna saturs. |
(15) |
Būtu jāizstrādā mehānisms tādu situāciju atrisināšanai, kurās nav iespējams savlaicīgi iegūt pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna apstiprinājumu. |
(16) |
Lai uzturētu vai paaugstinātu esošo lidojumu drošības līmeni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai ieinteresētās personas veiktu drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma identifikācijas, riska novērtēšanas un mazināšanas procesus. Lai saskaņoti ieviestu šos procesus sistēmās, uz kurām attiecas šī regula, ir jāidentificē konkrētas drošības prasības visām savietojamības un darbības rezultātu prasībām. |
(17) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu savietojamības īstenošanas noteikumos būtu jāapraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras jāizmanto komponentu atbilstību vai lietošanas piemērotības, kā arī sistēmu pārbaudes novērtēšanai. |
(18) |
To komponentu, kuriem ir piemērojama šī regula, tirgus gatavības līmenis ir tāds, ka šo komponentu atbilstību vai lietošanas piemērotību var apmierinošā veidā novērtēt ar iekšējās ražošanas kontroles palīdzību, izmantojot procedūras, kuras balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmuma Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (3) A moduli. |
(19) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu (turpmāk tekstā “pieprasītāja kodu”) koordinētai piešķiršanai un izmantošanai drošas un efektīvas gaisa satiksmes uzraudzības nodrošināšanas un civilās un militārās koordinācijas nolūkos.
2. Šo regulu piemēro atbilstīgiem S režīma pieprasītājiem un saistītām novērošanas sistēmām, to komponentiem un saistītām procedūrām, sniedzot atbalstu atbilstīgu pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai vai izmantošanai.
2. pants
Definīcijas
Šīs regulas mērķiem piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. panta definīcijas.
Piemēro arī šādas definīcijas:
1) |
“S režīma pieprasītājs” ir sistēma, kura sastāv no antenas un elektroniskas aparatūras un kura caur Select (atlases) režīmu, pazīstamu kā S režīms, atbalsta pieprasījuma nosūtīšanu atsevišķam lidaparātam; |
2) |
“pieprasītāja kods” ir vai nu pieprasītāja identifikatora, vai arī novērošanas identifikatora kods, ko izmanto vairākpozīciju bloķēšanas un, iespējams, sakaru protokoliem; |
3) |
“pieprasītāja identifikatora kods” (turpmāk tekstā “II kods”) ir S režīma pieprasītāja kods, kura vērtība ir diapazonā no 0 līdz 15 un kuru var izmantot gan vairākpozīciju bloķēšanas, gan sakaru protokoliem; |
4) |
“novērošanas identifikatora kods” (turpmāk tekstā “SI kods”) ir S režīma pieprasītāja kods, kura vērtība ir diapazonā no 1 līdz 63 un kuru var izmantot vairākpozīciju bloķēšanas protokolos, taču nevar izmantot vairākpozīciju sakaru protokoliem; |
5) |
“vairākpozīciju bloķēšana” ir protokols, kurš ļauj vairākiem S režīma pieprasītājiem, kuru pārklājuma zonas savstarpēji pārklājas, detektēt un bloķēt S režīma mērķus; |
6) |
“vairākpozīciju sakaru protokoli” ir protokoli, ko izmanto, lai S režīma pieprasītāju savstarpēja pārklājuma darbības zonās koordinētu vairāk nekā vienā transakcijā veiktu sakaru vadību; |
7) |
“S režīma mērķis” ir platforma, kas aprīkota ar S režīma transponderu; |
8) |
“bloķēšana” ir protokols, kas ļauj slāpēt S režīma kopējā izsaukuma atbildes no jau detektētiem S režīma mērķiem; |
9) |
“S režīma operators” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas ekspluatē vai piedāvā ekspluatācijai S režīma pieprasītāju, tostarp:
|
10) |
“pieprasītāja kodu piešķiršana” ir vērtību definēšana vismaz visiem II pielikuma B daļā uzskaitītajiem pieprasītāja kodu piešķiršanas galvenajiem elementiem; |
11) |
“pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēma” ir Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības tīkla sistēma un ar to saistītas procedūras, ar kā palīdzību S režīma operatoriem caur dalībvalstīm tiek sniegts centralizēts pieprasītāja kodu piešķiršanas pakalpojums (turpmāk tekstā “pieprasītāja kodu piešķiršanas pakalpojums”), kura ietvaros tiek apstrādāti pieprasītāja kodu pieteikumi un izsūtīts pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna priekšlikums; |
12) |
“pieprasītāja koda pieteikums” ir kāda S režīma operatora pieteikums pieprasītāja koda piešķiršanai; |
13) |
“pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna priekšlikums” ir pilna PK komplekta piešķiršanas priekšlikums, kuru dalībvalstu apstiprināšanai iesniedz pieprasītāja kodu piešķiršanas dienests; |
14) |
“pieprasītāja kodu piešķiršanas plāns” ir visjaunākais apstiprinātais pilnais pieprasītāja kodu komplekts; |
15) |
“atbilstīgs S režīma pieprasītājs” ir S režīma pieprasītājs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
|
16) |
“atbilstīgs pieprasītāja kods” ir jebkurš no II kodiem un SI kodiem, izņemot:
|
17) |
“S režīma kopējā izsaukuma pieprasījumi” ir paziņojumi, kurus parasti izmanto S režīma pieprasītāji, lai detektētu to pārklājuma zonā ielidojošus S režīma mērķus; |
18) |
“darbojošais pieprasītāja kods” ir jebkurš atbilstīgs pieprasītāja kods, atskaitot II 14. kodu; |
19) |
“kompetenta dalībvalsts” ir:
|
20) |
“pieprasītāja kodu konflikts” ir divu vai vairāku S režīma operatoru, kuri ekspluatē vienu un to pašu pieprasītāja kodu, nekoordinēts darbības zonu pārklājums, kā rezultātā vismaz viens no šiem S režīma pieprasītājiem potenciāli var atstāt nedetektētu kādu lidaparātu; |
21) |
“pieprasītāja kodu konflikta monitorings” ir tehnisku līdzekļu vai procedūru piemērošana no kāda S režīma operatora puses, lai noteiktu, kādu ietekmi uz tā S režīma pieprasītāju sniegtajiem novērošanas datiem atstāj pieprasītāja kodu konflikts ar citiem S režīma pieprasītājiem; |
22) |
“ieviešanas secība” ir piešķirto pieprasītāja kodu ieviešanas secība laikā, kas S režīma operatoriem ir jāievēro, lai izvairītos no īslaicīgiem pieprasītāja kodu konfliktiem; |
23) |
“saskanīgais II kods” ir II kods, kuru kāds SI kodus neatbalstošs S režīma transponders ir dekodējis kādā SI kodu saturošā S režīma kopējā izsaukuma pieprasījumā un kuru šis transponders izmanto, lai kodētu kopējā izsaukuma atbildi; |
24) |
“bloķēšanas karte” ir S režīma pieprasītāja konfigurācijas datne, kura nosaka, kur un kādā veidā piemērot bloķēšanu S režīma mērķiem. |
3. pants
Savietojamības un darbības rezultātu prasības
S režīma operatori nodrošina, lai to rīcībā esošo S režīma pieprasītāju, kuri izmanto kādu darbojošos pieprasītāja kodu, radiolokatora galviņas elektroniskais komponents:
1) |
atbalstītu SI kodu un II kodu izmantošanu saskaņā ar I pielikuma 1. punktā norādītajiem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas noteikumiem; |
2) |
atbalstītu II/SI kodu darbību saskaņā ar III pielikumā norādītajām prasībām. |
4. pants
Saistītās procedūras S režīma operatoriem
1. S režīma operatori drīkst ekspluatēt tikai atbilstīgu S režīma pieprasītāju, kas izmanto kādu atbilstīgu pieprasītāja kodu, ja operatori ir saņēmuši no kompetentās dalībvalsts šim nolūkam piešķirtu pieprasītāja kodu.
2. S režīma operatori, kuri vēlas ekspluatēt vai ekspluatē kādu atbilstīgu S režīma pieprasītāju, kuram vēl nav piešķirts pieprasītāja kods, iesniedz kompetentajai dalībvalstij pieprasītāja koda pieteikumu atbilstīgi II pielikuma A daļā norādītajām prasībām.
3. S režīma operatori ievēro pieprasījuma koda piešķīruma galvenos elementus, kā tie uzskaitīti II pielikuma B daļā.
4. S režīma operatori vismaz reizi sešos mēnešos informē kompetento dalībvalsti par visām izmaiņām atbilstīgo S režīma pieprasītāju instalācijas plānojumā vai ekspluatācijas gatavības stāvoklī attiecībā uz visiem pieprasījuma koda piešķīruma galvenajiem elementiem, kuri ir uzskaitīti II pielikuma B daļā.
5. S režīma operatori nodrošina, lai visi to S režīma pieprasītāji izmantotu vienīgi tiem piešķirtos pieprasītāja kodus.
5. pants
Saistītās procedūras dalībvalstīm
1. Dalībvalstis pirms pieprasītāja kodu pieteikumu, kas saņemti no S režīma operatoriem, nodošanas koordinācijai caur pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmu pārbauda šo pieteikumu pareizību. Pareizības pārbaude ietver II pielikuma A daļā uzskaitītos galvenos elementus.
2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēma:
a) |
pārbauda pieprasītāja kodu pieteikumu atbilstību formāta un datu nosacījumiem; |
b) |
pārbauda pieprasītāja kodu pieteikumu pilnīgumu, precizitāti un savlaicīgumu; |
c) |
maksimums sešu kalendāro mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas:
|
3. Izmaiņas pieprasītāja kodu piešķiršanas plānā ir jāapstiprina visām dalībvalstīm, kuras ietekmē šāda plāna aktualizācija.
4. Nesaskaņu gadījumā attiecībā uz šā panta 3. punktā minētajām izmaiņām ieinteresētās dalībvalstis iesniedz konkrēto jautājumu Komisijas izskatīšanai. Komisija rīkojas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto kārtību.
5. Dalībvalstis, kas minētas 3. punktā, nodrošina, lai to pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna apstiprinājumi caur pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmu tiktu paziņoti pārējām dalībvalstīm.
6. Dalībvalstis, kas minētas 3. punktā, nodrošina, lai pieprasītāja kodu piešķīruma izmaiņas, kuras radušās pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna aktualizācijas rezultātā, tiktu paziņotas to kompetences sfērā esošajiem atbilstīgajiem S režīma operatoriem 14 kalendāro dienu laikā pēc aktualizētā piešķīruma plāna saņemšanas.
7. Dalībvalstis vismaz reizi sešos mēnešos caur pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmu nodrošina pārējām dalībvalstīm piekļuvi atjauninātiem datiem par pieprasītāja kodu piešķīrumiem un to izmantošanu no tādu atbilstīgo S režīma pieprasītāju puses, kuri atrodas dalībvalsts atbildības teritorijā.
8. Ja kādas dalībvalsts atbildības teritorijā esoša S režīma pieprasītāja pārklājuma zona pārklājas ar kādas trešās valsts atbildības teritorijā esoša S režīma pieprasītāja pārklājuma zonu, šī dalībvalsts:
a) |
nodrošina, lai šī trešā valsts būtu informēta par drošības prasībām saistībā ar pieprasītāja kodu piešķiršanu un izmantošanu; |
b) |
veic nepieciešamos pasākumus, lai saskaņotu pieprasītāja kodu izmantošanu ar šo trešo valsti. |
6. pants
Saistītās procedūras gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem
Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji neizmanto datus no S režīma pieprasītājiem, kas tiek ekspluatēti kādas trešās valsts atbildībā, ja šāds pieprasītāja kodu piešķīrums nav saskaņots.
7. pants
Prasības attiecībā uz traucējumiem
1. Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā to ekspluatācijas prasības un pieejamās alternatīvās iespējas, ir jānovērtē pieprasītāja kodu konflikta iespējamā ietekme uz gaisa satiksmes pakalpojumiem un atbilstošais S režīma mērķu novērošanas datu potenciālais zudums, ko varētu izraisīt šādai ietekmei pakļautie S režīma pieprasītāji.
2. Ja vien netiek novērtēts, ka S režīma mērķu novērošanas datu potenciālais zudums drošības ziņā nav būtisks, S režīma operatori:
a) |
ievieš kontroles līdzekļus, lai atklātu pieprasītāja kodu konfliktu, ko izraisa citi S režīma pieprasītāji, ietekmējot atbilstīgus S režīma pieprasītājus, kurus šie operatori ekspluatē, izmantojot jebkuru darbojošos pieprasītāja kodu; |
b) |
nodrošina, lai ar ieviesto kontroles līdzekļu palīdzību tiktu nodrošināta savlaicīga pieprasītāja kodu konflikta atklāšana tādas pārklājuma zonas ietvaros, kas atbilst šo operatoru drošības prasībām; |
c) |
attiecīgi identificē un ievieš kādu traucējuma neitralizācijas darbības režīmu, lai mazinātu 1. punktā minētajā novērtējumā identificēto apdraudējumu, kam pieprasītāja kodu konflikta gadījumā varētu tikt pakļauts jebkurš darbojošais kods; |
d) |
nodrošina, lai ieviestais traucējuma neitralizācijas darbības režīms neizraisītu nekādu pieprasītāja kodu konfliktu ar citiem S režīma pieprasītājiem, kuri norādīti pieprasītāja kodu piešķiršanas plānā. |
3. S režīma operatori ziņo kompetentajai dalībvalstij par visiem identificētajiem pieprasītāja kodu konfliktiem, kuros iesaistīts kāds S režīma pieprasītājs, ko tie ekspluatē kādā pieprasītāja kodā, un caur PK piešķiršanas sistēmu nodrošina piekļuvi šādai informācijai pārējiem S režīma operatoriem.
8. pants
Civilā un militārā koordinācija
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka militārās vienības, kuras ekspluatē atbilstīgus S režīma pieprasītājus, izmantojot kodus, kas nav II 0. kods un pārējie militārajai pārvaldībai rezervētie kodi, ievēro 3. līdz 7. panta un 12. panta noteikumus.
2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka militārās vienības, kuras ekspluatē S režīma pieprasītājus, izmantojot II 0. kodu vai pārējos militārajai pārvaldībai rezervētos kodus, kontrolē šo pieprasītāju kodu ekskluzīvu izmantošanu, lai nepieļautu jebkura atbilstīga pieprasītāja koda nesaskaņotu izmantošanu.
3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pieprasītāja kodu piešķiršana militārajām vienībām un šo kodu izmantošana nelabvēlīgi neiespaido vispārējās gaisa satiksmes drošību.
9. pants
Drošības prasības
1. S režīma operatori nodrošina, lai potenciālais pieprasītāja kodu konflikta radītais apdraudējums, kas ietekmē to S režīma pieprasītājus, tiktu pienācīgi novērtēts un mazināts.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek veiktas jebkādas izmaiņas pastāvošajās sistēmās un saistītajās procedūrās, kuras minētas 1. panta 2. punktā, vai pirms šādu jaunu sistēmu un procedūru ieviešanas, attiecīgās personas veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma identificēšanas, riska novērtēšanas un mazināšanas darbu.
3. 2. punktā paredzētā drošības novērtējuma mērķiem 4. līdz 8. pantā un 12. pantā norādītās prasības uzskata arī par minimālajām drošības prasībām.
10. pants
Atbilstības novērtēšana
Pirms izdot Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. pantā minēto EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par lietošanas piemērotību, ražotāji, kas ražo komponentus šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajām sistēmām, vai to Kopienā reģistrētie pilnvarotie pārstāvji novērtē šo komponentu atbilstību vai lietošanas piemērotību saskaņā ar šīs regulas IV pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.
11. pants
Sistēmu pārbaude
1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas var pierādīt vai ir pierādījuši, ka tie izpilda V pielikuma nosacījumus, veic 1. panta 2. punktā minēto sistēmu pārbaudi atbilstīgi VI pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.
2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas nevar parādīt, ka tie izpilda V pielikuma nosacījumus, uztic 1. panta 2. punktā minēto sistēmu pārbaudi paziņotajai organizācijai. Šo pārbaudi veic atbilstīgi VI pielikuma B daļā noteiktajām prasībām.
12. pants
Papildu prasības
1. S režīma operatori nodrošina, lai to personāls, kas ir atbildīgs par piešķirto pieprasītāja kodu ieviešanu, būtu pienācīgi informēts par šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un būtu atbilstoši apmācīts savu darba funkciju veikšanai.
2. S režīma operatori:
a) |
izstrādā un uztur S režīma ekspluatācijas rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai to personāls, kas ir atbildīgs par piešķirto pieprasītāja kodu ieviešanu, varētu piemērot šīs regulas noteikumus; |
b) |
nodrošina, lai būtu pieejamas un tiktu atjauninātas a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas un lai to atjaunināšana un izplatīšana tiktu veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai; |
c) |
nodrošina piešķirto pieprasītāja kodu ieviešanai nepieciešamo darba metožu un ekspluatācijas procedūru atbilstību attiecīgajiem noteikumiem, kas minēti šajā regulā. |
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personāls, kas sniedz pieprasītāja kodu piešķiršanas pakalpojumu, ir pienācīgi informēts par šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un ir atbilstoši apmācīts savu darba funkciju veikšanai.
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka centralizētais pieprasītāja kodu piešķiršanas dienests:
a) |
izstrādā un uztur darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai tā attiecīgais personāls varētu piemērot šīs regulas noteikumus; |
b) |
nodrošina, lai būtu pieejamas un tiktu atjauninātas a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas un lai to atjaunināšana un izplatīšana tiktu veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai; |
c) |
nodrošina darba metožu un procedūru atbilstību attiecīgajiem noteikumiem, kas minēti šajā regulā. |
13. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. pantu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 30. martā
Komisijas vārdā —
priekšsēdētāja vietnieks
Antonio TAJANI
(1) OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.
(2) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.
(3) OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.
(4) OV L 335, 21.12.2005., 13. lpp.
I PIELIKUMS
3. panta 1. punktā un III pielikuma 2. punktā minētie Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas noteikumi
1. |
ICAO 10. pielikuma “Aeronavigācijas telekomunikācijas” IV sējuma “Novērošanas radiolokatori un sadursmes novēršanas sistēmas” 3. nodaļas “Novērošanas radiolokācijas sistēmas” 3.1.2.5.2.1.2. iedaļa “PK: pieprasītāja kods” (trešais izdevums, 2002. gada jūlijs, iekļauts 77. grozījums). |
2. |
ICAO 10. pielikuma “Aeronavigācijas telekomunikācijas” III sējuma “Sakaru sistēmas” 5. nodaļas “SSR S režīma datu savienojums starp gaisu un zemi” 5.2.9. iedaļa “Datu savienojuma iespēju ziņojumu formāts” (pirmais izdevums, 79. grozījums). |
II PIELIKUMS
A daļa. Prasības attiecībā uz 4. panta 2. punktā, 5. panta 1. un 2. punktā minēto pieprasītāja kodu pieteikumiem
PK pieteikumā ir jābūt vismaz šādiem galvenajiem elementiem:
a) |
pieteikuma vienreizēja atsauce no kompetentās dalībvalsts; |
b) |
visa informācija par dalībvalsts pārstāvi, kurš ir atbildīgs par S režīma PK piešķiršanas koordināciju; |
c) |
visa informācija par S režīma operatora kontaktpersonu S režīma PK piešķiršanas jautājumos; |
d) |
S režīma pieprasītāja nosaukums; |
e) |
S režīma pieprasītāja izmantošana (ekspluatācijas vai testa režīmā); |
f) |
S režīma pieprasītāja atrašanās vieta; |
g) |
S režīma pieprasītāja plānotais pirmās S režīma datu pārraides datums; |
h) |
pieprasītā S režīma pārklājuma zona; |
i) |
konkrētas ekspluatācijas prasības; |
j) |
SI koda iespējas; |
k) |
“II/SI koda darbības” iespējas; |
l) |
pārklājuma zonas kartes iespējas. |
B daļa. Prasības attiecībā uz 2. panta 10. punktā, 4. panta 3. un 4. punktā minēto pieprasītāja kodu piešķīrumu
PK piešķīrumā ir jābūt šādiem minimāliem elementiem:
a) |
pieteikuma atbilstīgā atsauce no kompetentās dalībvalsts; |
b) |
piešķīruma vienreizēja atsauce no PK piešķiršanas pakalpojuma; |
c) |
vajadzības gadījumā atceltās piešķīruma atsauces; |
d) |
piešķirtais PK; |
e) |
novērošanas un bloķēšanas pārklājuma zonas ierobežojumi sektoros sadalīta darbības attāluma vai S režīma pārklājuma zonas kartes veidā; |
f) |
ieviešanas periods, kura laikā piešķīrums ir jāreģistrē pieteikumā norādītajā S režīma pieprasītājā; |
g) |
ieviešanas secība, kura ir jāievēro; |
h) |
pēc izvēles un saistībā ar citām alternatīvām kopas ieteikums; |
i) |
vajadzības gadījumā konkrēti ekspluatācijas ierobežojumi. |
III PIELIKUMS
3. panta 2. punktā minētā II/SI koda darbība
1. |
S režīma pieprasītāji, ja tie darbojas ar kādu SI kodu un ja to pieļauj kāds atbilstīgs ekspluatācijas parametrs, detektē arī mērķus, izmantojot kopējā izsaukuma atbildes, kuras ir kodētas, izmantojot saskanīgo II kodu. |
2. |
S režīma pieprasītāji, ja tie darbojas ar kādu SI kodu un ja to pieļauj kāds atbilstīgs ekspluatācijas parametrs, uztver transponderus, kas sniedz atbildes ar saskanīgu II kodu kodētu kopēja izsaukuma atbilžu veidā, kā ar SI neaprīkotus transponderus neatkarīgi no SI iespējām, kas paziņotas datu savienojuma iespējas ziņojumā, kas noteikts I pielikuma 2. punktā norādītajā dokumentā. |
3. |
S režīma pieprasītāji, ja tie darbojas ar kādu SI kodu un ja to pieļauj kāds atbilstīgs ekspluatācijas parametrs, nosūta pieprasījumu transponderiem, kam nav SI koda iespēju, izmantojot II koda izmantošanai paredzētos S režīma vairākpozīciju bloķēšanas protokola paziņojumus. Izmantotais II kods ir saskanīgais II kods. |
4. |
Operatoram ir jābūt iespējai konfigurēt S režīma pieprasītājus, ja tie darbojas ar kādu SI kodu un ja to pieļauj kāds atbilstīgs ekspluatācijas parametrs, lai tie vai nu:
|
5. |
Operatoram ir jābūt iespējai konfigurēt S režīma pieprasītājus, ja tie darbojas ar kādu II kodu un ja to pieļauj kāds atbilstīgs ekspluatācijas parametrs, lai tie vai nu:
|
6. |
Kad II/SI koda darbība ir ieslēgta, bloķēšanas kartes neņem vērā attiecībā uz transponderiem, kam nav SI koda iespēju. |
IV PIELIKUMS
A daļa. Atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtējuma prasības 10. pantā minēto sistēmu komponentiem
1. |
Pārbaudes pasākumi pierāda komponentu, kuri atbalsta II koda un SI koda bloķēšanas protokolus un II/SI koda darbību, atbilstību šajā regulā noteiktajām savietojamības un darbības rezultātu prasībām vai to lietošanas piemērotību, pārbaudot šos komponentus darbībā testa vidē. |
2. |
Ja ražotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis piemēro B daļā raksturoto moduli, to uzskata par piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūru, lai pārliecinātos par komponentu atbilstību un apliecinātu to. Atļauts izmantot arī līdzvērtīgu vai stingrāku procedūru. |
B daļa. Iekšējās ražošanas kontroles modulis
1. |
Šajā modulī izklāstīta procedūra, ar kuras palīdzību ražotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, kas veic 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina attiecīgo komponentu atbilstību šīs regulas prasībām un apliecina to. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim jāsagatavo rakstiska atbilstības deklarācija vai deklarācija par lietošanas piemērotību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 III pielikuma 3. punktu. |
2. |
Ražotājam jāizstrādā 4. punktā raksturotā tehniskā dokumentācija, un tam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim jāsaglabā šī dokumentācija vismaz 10 gadus pēc pēdējo komponentu izgatavošanas, darot to pieejamu attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm pārbaudes nolūkā, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri integrē šos komponentus savās sistēmās. Ražotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis informē dalībvalstis par to, kur un kādā veidā ir pieejama iepriekš minētā tehniskā dokumentācija. |
3. |
Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, tas izraugās personu(-as), kas komponentus laiž Kopienas tirgū. Šī(-īs) persona(-as) informē dalībvalstis par to, kur un kādā veidā ir pieejama tehniskā dokumentācija. |
4. |
Tehniskajai dokumentācijai jānodrošina iespēja novērtēt komponentu atbilstību šīs regulas prasībām. Tajā jābūt informācijai par komponentu projektu, izgatavošanu un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtējumu. |
5. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim līdz ar tehnisko dokumentāciju jāsaglabā arī atbilstības deklarācijas vai deklarācijas par lietošanas piemērotību eksemplārs. |
V PIELIKUMS
11. pantā minētie nosacījumi
1. |
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam savā struktūrvienībā jāievieš ziņošanas metodes, kuras nodrošina un uzskatāmi pierāda slēdziena objektivitāti un neatkarību saistībā ar pārbaudes darbībām. |
2. |
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jānodrošina, lai pārbaudes procesos iesaistītais personāls veiktu pārbaudi ar vislielāko iespējamo profesionālo godīgumu un tehnisko kompetenci un bez jebkāda spiediena vai stimula, jo īpaši finansiāla rakstura stimula, kas varētu iespaidot to slēdzienus vai pārbaudes rezultātus, jo īpaši no tādām personām vai personu grupām, ko ietekmē šo pārbaužu rezultāti. |
3. |
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jānodrošina, lai pārbaudes procesos iesaistītajam personālam būtu pieejamas iekārtas, ar ko pienācīgi veikt vajadzīgās pārbaudes. |
4. |
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jānodrošina, lai pārbaudes procesos iesaistītais personāls būtu atbilstīgi tehniski un profesionāli sagatavots, ar pietiekamu izpratni par veicamo pārbaužu prasībām, pietiekamu pieredzi šādu darbību veikšanā un spētu sagatavot deklarācijas, reģistrus un ziņojumus, lai pierādītu, ka pārbaudes ir veiktas. |
5. |
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jānodrošina, lai pārbaudes procesos iesaistītais personāls varētu veikt pārbaudes objektīvi. Personāla atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no veikto pārbaužu skaita vai no šādu pārbaužu rezultātiem. |
VI PIELIKUMS
A daļa. Prasības attiecībā uz 11. panta 1. punktā minēto sistēmu pārbaudi
1. |
Pārbaudes mērķis ir pierādīt, ka šīs sistēmas atbilst šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības rezultātu, traucējumu novēršanas un drošības prasībām novērtēšanas vidē, kas atspoguļo šo sistēmu darbības kontekstu. Jo īpaši S režīma pieprasītāju pārbaude pierāda:
|
2. |
Pārbaudot 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, izmanto atbilstošu un atzītu testēšanas praksi. |
3. |
Pārbaudot 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, izmanto testa iekārtas, kuras aprīkotas ar atbilstošām funkcijām. |
4. |
Pārbaudot šīs regulas 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, sagatavo dokumentus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikuma 3. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai, tostarp šādus dokumentus:
|
5. |
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina pārbaudi, un jo īpaši:
|
6. |
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, ekspluatējot tās ekspluatācijas novērtēšanas vidē, atbilstu šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības rezultātu, traucējumu novēršanas un drošības prasībām. |
7. |
Pēc tam, kad atbilstības pārbaude ir sekmīgi pabeigta, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo EK sistēmu verificēšanas deklarāciju un iesniedz to kopā ar tehnisko dokumentāciju valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā. |
B daļa. Prasības attiecībā uz 11. panta 2. punktā minēto sistēmu pārbaudi
1. |
Pārbaudes mērķis ir pierādīt, ka šīs sistēmas atbilst šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības rezultātu, traucējumu novēršanas un drošības prasībām novērtēšanas vidē, kas atspoguļo šo sistēmu darbības kontekstu. Jo īpaši S režīma pieprasītāju pārbaude pierāda:
|
2. |
Pārbaudot 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, izmanto atbilstošu un atzītu testēšanas praksi. |
3. |
Pārbaudot 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, izmanto testēšanas iekārtas, kuras aprīkotas ar atbilstošām funkcijām. |
4. |
Pārbaudot šīs regulas 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, sagatavo dokumentus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikuma 3. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai, tostarp šādus dokumentus:
|
5. |
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nosaka piemērotu ekspluatācijas un tehniskās novērtēšanas vidi, kas atspoguļo ekspluatācijas vidi, un uztic pārbaudes veikšanu paziņotajai organizācijai. |
6. |
Paziņotā organizācija vada pārbaudes darbības, un jo īpaši:
|
7. |
Paziņotā organizācija nodrošina, ka, ieviešot S režīma PK piešķiršanas un izmantošanas procesu atbalstošo informācijas apmaiņu, kas iekļauta sistēmās, kuras darbojas mākslīgi radītā vidē, tiek ievērotas šajā regulā noteiktās savietojamības, darbības rezultātu, traucējumu novēršanas un drošības prasības. |
8. |
Pēc tam, kad atbilstības pārbaude ir sekmīgi pabeigta, paziņotā organizācija sagatavo atbilstības sertifikātu par paveiktajiem uzdevumiem. |
9. |
Tad aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo EK sistēmu verificēšanas deklarāciju un iesniedz to kopā ar tehnisko dokumentāciju valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā. |
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Padome
31.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84/33 |
PADOMES LĒMUMS
(2008. gada 21. maijs)
par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem
(2009/302/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu konkrētus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos. |
(2) |
Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Pakistānu par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā Padomes 2003. gada 5. jūnija lēmumam, ar ko Komisija tiek pilnvarota uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu konkrētus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos. |
(3) |
Ievērojot to, ka nolīgums, par kuru Komisija risina sarunas, iespējams, tiks noslēgts vēlāk, tas būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināta Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem parakstīšana, ņemot vērā Padomes lēmumu par minētā nolīguma noslēgšanu.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots izraudzīt personu vai personas, kas ir tiesīgas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.
3. pants
Nolīgumu līdz tā spēkā stāšanās dienai piemēro provizoriski no nākamā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad Puses viena otrai paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.
4. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots uzsākt nolīguma 8. panta 2. punktā paredzēto paziņošanas procedūru.
Briselē, 2008. gada 21. maijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. ZVER
NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem
EIROPAS KOPIENA,
no vienas puses, un
PAKISTĀNAS ISLĀMA REPUBLIKA (turpmāk “Pakistāna”),
no otras puses,
(turpmāk “Puses”),
ATZĪMĒJOT, ka atsevišķi noteikumi divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Pakistānas Islāma Republiku ir jāsaskaņo ar Kopienas tiesību aktiem,
ATZĪMĒJOT, ka Eiropas Kopienai ir ekskluzīva kompetence vairākos aspektos, uz ko var attiekties divpusēji gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi, kuri noslēgti starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm,
ATZĪMĒJOT, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem Kopienas gaisa pārvadātājiem, kas reģistrēti kādā dalībvalstī, ir tiesības bez diskriminācijas piekļūt lidojuma maršrutiem starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm,
IEVĒROJOT, ka nolīgumos starp Eiropas Kopienu un III pielikumā minētajām četrām Eiropas valstīm to valstspiederīgajiem paredz iespēju kļūt par tādu gaisa pārvadātāju īpašniekiem, kam piešķirta licence saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem,
ATZĪSTOT, ka, lai izveidotu labu juridisko pamatu gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku un lai saglabātu šo pakalpojumu nepārtrauktību, jānodrošina, lai visi Eiropas Kopienas dalībvalstu un Pakistānas Islāma Republikas divpusējo gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu noteikumi atbilstu abu Pušu tiesību aktiem,
IEVĒROJOT, ka šis nolīgums neietekmē tos noteikumus divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku, kuri nav pretrunā Eiropas Kopienas tiesību aktiem un Pakistānas tiesību aktiem,
ATZĪSTOT, ka starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Pakistānas Islāma Republiku noslēgtajos divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos iekļautie noteikumi, ar ko i) paredz pieņemt vai atbalsta nolīgumus starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus vai saskaņotas darbības, ar kurām nepieļauj, izkropļo vai ierobežo konkurenci starp gaisa pārvadātājiem attiecīgajos maršrutos, vai ii) pastiprina šādu līgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību ietekmi, vai iii) deleģē gaisa pārvadātājiem vai citiem privātiem uzņēmējiem atbildību par tādu pasākumu veikšanu, ar ko nepieļauj, traucē vai ierobežo konkurenci starp gaisa pārvadātājiem attiecīgajos maršrutos, var padarīt neefektīvus uzņēmumiem piemērojamos konkurences noteikumus,
ATZĪMĒJOT, ka Eiropas Kopienas mērķis šajās sarunās nav palielināt kopējo gaisa satiksmes apjomu starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku, ietekmēt līdzsvaru starp Kopienas gaisa pārvadātājiem un Pakistānas Islāma Republikas gaisa pārvadātājiem vai izdarīt grozījumus spēkā esošo divpusējo gaisa pārvadājumu nolīgumu noteikumos, kas attiecas uz satiksmes tiesībām,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Šajā nolīgumā “dalībvalstis” ir Eiropas Kopienas dalībvalstis.
2. Visos I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos atsauces uz tādas dalībvalsts valstspiederīgajiem, kas ir šā nolīguma Puse, ir jāsaprot kā atsauces uz Eiropas Kopienas dalībvalstu valstspiederīgajiem.
3. Visos I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos atsauces uz tādas dalībvalsts gaisa pārvadātājiem vai aviokompānijām, kas ir šā nolīguma Puse, ir jāsaprot kā atsauces uz konkrētās dalībvalsts izraudzītajiem gaisa pārvadātājiem vai aviokompānijām.
2. pants
Pārvadātāja izraudzīšana dalībvalstī
1. Šā panta 2. un 3. punkta noteikumi ir noteicošie attiecībā pret atbilstīgiem noteikumiem II pielikuma attiecīgi a) un b) daļā par gaisa pārvadātāja izraudzīšanu, ko veikusi attiecīgā dalībvalsts, par piešķirtajām pilnvarām un atļaujām, ko tai piešķīrusi Pakistānas Islāma Republika, un attiecīgi par gaisa pārvadātāju atļauju vai pilnvaru atteikumu, atsaukšanu, apturēšanu vai ierobežošanu.
2. Saņemot apstiprinājumu, ka Eiropas Kopienas dalībvalsts ir izraudzījusi gaisa pārvadātāju, Pakistānas Islāma Republika tam ar minimālu procesuālu kavēšanos izsniedz attiecīgās pilnvaras un atļaujas, ja:
i) |
gaisa pārvadātājs ir reģistrēts nozīmējošās dalībvalsts teritorijā, kas ietverta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, un tam ir derīga uzņēmējdarbības licence no dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem, kā arī |
ii) |
gaisa pārvadātāja efektīvu reglamentējošo kontroli veic un uztur tā dalībvalsts, kas atbild par gaisakuģa ekspluatanta apliecības izdošanu, un izraudzīšanas dokumentā ir skaidri norādīta attiecīgā aeronavigācijas atbildīgā iestāde, kā arī |
iii) |
gaisa pārvadātājs tieši vai ar akciju kontrolpaketi pieder un to faktiski kontrolē dalībvalstis un/vai to valstspiederīgie, un/vai citas III pielikumā uzskaitītās valstis, un/vai to valstspiederīgie, kā arī |
iv) |
gaisa pārvadātājam pamata uzņēmējdarbības vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kura tam ir izsniegusi derīgu darbības licenci. |
3. Pakistānas Islāma Republika var atteikties izsniegt, var atcelt, apturēt vai ierobežot dalībvalsts izraudzīta gaisa pārvadātāja pilnvaras vai atļaujas, ja:
i) |
gaisa pārvadātājs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu nav reģistrēts tās dalībvalsts teritorijā, kura to izraudzījusi, vai tam nav dalībvalsts izsniegtas derīgas darbības licences atbilstīgi Eiropas Kopienas tiesību aktiem, vai |
ii) |
gaisa pārvadātāja efektīvu reglamentējošu kontroli neveic vai neuztur dalībvalsts, kas atbild par gaisakuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, vai izraudzīšanas dokumentā nav skaidri norādīta attiecīgā aeronavigācijas atbildīgā iestāde, vai |
iii) |
gaisa pārvadātājs tieši vai ar akciju kontrolpaketi nepieder un to faktiski nekontrolē dalībvalstis un/vai to valstspiederīgie, un/vai citas III pielikumā uzskaitītās valstis, un/vai to valstspiederīgie, vai |
iv) |
gaisa pārvadātājam pamata uzņēmējdarbības vieta nav tās dalībvalsts teritorijā, kura tam ir izsniegusi derīgu darbības licenci, vai |
v) |
gaisa pārvadātājam saskaņā ar divpusēju līgumu jau ir piešķirta darbības atļauja attiecībā uz Pakistānas Islāma Republiku un trešo dalībvalsti un, izmantojot satiksmes tiesības atbilstīgi šādam nolīgumam maršrutā, kas iekļauj kādu punktu minētajā trešā dalībvalstī, tiktu apieti ierobežojumi, kas noteikti minētajā nolīgumā, vai |
vi) |
norādītajam gaisa pārvadātājam ir tādas dalībvalsts izsniegta gaisakuģa ekspluatanta apliecība, ar kuru Pakistānas Islāma Republika nav noslēgusi divpusēju gaisa pārvadājumu nolīgumu, un minētā dalībvalsts ir liegusi satiksmes tiesības vai tirdzniecības iespējas Pakistānas Islāma Republikas pilnvarotajam gaisa pārvadātājam. |
4. Īstenojot savas tiesības, kas noteiktas šajā punktā, Pakistānas Islāma Republika nediskriminē Kopienas gaisa pārvadātājus, pamatojoties uz to valstspiederību, ja ir izpildītas iepriekš minētās prasības.
3. pants
Drošība
1. Ar šā panta 2. punkta noteikumiem papildina atbilstīgos noteikumus II pielikuma c) daļā minētajos nolīgumu pantos.
2. Ja dalībvalsts ir izraudzījusi gaisa pārvadātāju, kura reglamentējošo kontroli veic un uztur cita dalībvalsts, tad Pakistānas Islāma Republikas tiesības saskaņā ar drošības noteikumiem nolīgumā starp dalībvalsti, kas izraudzījusi gaisa pārvadātāju, un Pakistānas Islāma Republiku vienlīdz attiecas gan uz šīs citas dalībvalsts veikto drošības standartu pieņemšanu, izpildi un uzturēšanu, gan arī uz gaisa pārvadātāja darbības atļauju.
4. pants
Tarifi pārvadājumiem Eiropas Kopienā
1. Ar šā panta 2. punkta noteikumiem papildina atbilstīgos noteikumus II pielikuma d) daļā uzskaitītajos nolīgumu pantos.
2. Tarifi, ko piemēro gaisa pārvadātājs(-i), kuru(-us) Pakistānas Islāma Republika izraudzījusi saskaņā ar kādu no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, kurā iekļauts kāds no II pielikuma d) daļā minētajiem noteikumiem par pārvadāšanu vienīgi Eiropas Kopienas teritorijā, ir pakļauti Eiropas Kopienas tiesību aktiem. Eiropas Kopienas tiesību aktus piemēro, ievērojot diskriminēšanas aizlieguma principu.
5. pants
Atbilstība konkurences noteikumiem
1. Neskarot visus citus noteikumus par pretējo, nekas I pielikuma minētajos nolīgumos nav uzskatāms par atbalstu šādām darbībām: i) noslēgt līgumus starp uzņēmumiem, pieņemt uzņēmumu apvienību lēmumus vai par atbalstu saskaņotām darbībām, ar kurām ierobežo vai traucē konkurenci, ii) pastiprināt šādu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību ietekmi, vai iii) deleģēt privātiem uzņēmējiem atbildību par tādu pasākumu veikšanu, ar kuriem nepieļauj, traucē vai ierobežo konkurenci.
2. Nepiemēro I pielikumā uzskaitīto nolīgumu noteikumus, kuri nav saderīgi ar šā panta 1. punktu.
6. pants
Nolīguma pielikumi
Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.
7. pants
Pārskatīšana vai grozījumi
Puses, savstarpēji vienojoties, var jebkurā laikā pārskatīt vai grozīt šo nolīgumu. Katra Puse jebkurā laikā var pieprasīt konsultācijas, lai pārskatītu vai grozītu šo nolīgumu ar savstarpēju piekrišanu, un otra Puse atbild uz šādu prasību ne vēlāk kā 60 (sešdesmit) dienu laikā pēc konsultāciju pieprasīšanas.
8. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana provizoriski
1. Šis nolīgums stājas spēkā, kad Puses viena otrai ir rakstiski paziņojušas, ka ir pabeigtas attiecīgās iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai nolīgums stātos spēkā.
2. Neatkarīgi no 1. punkta Puses piekrīt piemērot šo nolīgumu provizoriski no nākamā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad Puses viena otrai paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.
3. Nolīgumi un citi pasākumi starp dalībvalstīm un Pakistānas Islāma Republiku, kuri šā nolīguma parakstīšanas dienā vēl nav stājušies spēkā un netiek piemēroti provizoriski, ir uzskaitīti I pielikuma b) daļā. Šo nolīgumu piemēro visiem šādiem nolīgumiem un pasākumiem, tiem stājoties spēkā vai tos piemērojot provizoriski.
9. pants
Nolīguma izbeigšana
1. Ja tiek izbeigts kāds no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, vienlaikus spēku zaudē visi šā nolīguma noteikumi, kas saistīti ar attiecīgo I pielikumā uzskaitīto nolīgumu.
2. Ja tiek izbeigti visi I pielikumā uzskaitītie nolīgumi, vienlaikus spēku zaudē arī šis nolīgums.
TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.
Sagatavots Briselē divos eksemplāros divtūkstoš devītā gada divdesmit ceturtajā februārī angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā.
За Европейската общност
Por la Comunidad Europea
Za Evropské společenství
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Euroopa Ühenduse nimel
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Eiropas Kopienas vārdā
Europos bendrijos vardu
Az Európai Közösség részéről
Għall-Komunità Ewropea
Voor de Europese Gemeenschap
W imieniu Wspólnoty Europejskiej
Pela Comunidade Europeia
Pentru Comunitatea Europeană
Za Európske spoločenstvo
Za Evropsko skupnost
Euroopan yhteisön puolesta
För Europeiska gemenskapen
За Ислямска република Пакистан
Por la República Islámica de Pakistán
Za Pákistánskou islámskou republiku
For Den Islamiske Republik Pakistan
Für die Islamische Republik Pakistan
Pakistani Islamivabariigi nimel
Για την Ισλαμική Δημοκρατία του Πακιστάν
For the Islamic Republic of Pakistan
Pour la République islamique du Pakistan
Per la Repubblica islamica del Pakistan
Pakistānas Islāma Republikas vārdā
Pakistano Islamo Respublikos vardu
A Pakisztáni Iszlám Köztársaság részéről
Għar-Repubblika Iżlamika tal-Pakistan
Voor de Islamitische Republiek Pakistan
W imieniu Islamskiej Republiki Pakistanu
Pela República Islâmica do Paquistão
Pentru Republica Islamică Pakistan
Za Pakistanskú islamskú republiku
Za Islamsko republiko Pakistan
Pakistanin islamilaisen tasavallan puolesta
För Islamiska republiken Pakistan
I PIELIKUMS
Šā nolīguma 1. pantā minēto nolīgumu provizorisks saraksts
a) |
Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi starp Pakistānas Islāma Republiku un Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kuri šā nolīguma parakstīšanas brīdī ir bijuši noslēgti, parakstīti un/vai tikuši piemēroti provizoriski:
|
b) |
Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi un cita veida vienošanās, kuras parafētas vai parakstītas starp Pakistānas Islāma Republiku un Eiropas Kopienas dalībvalstīm un kuras šā nolīguma parakstīšanas brīdī vēl nav stājušās spēkā un netiek piemērotas provizoriski:
|
II PIELIKUMS
Šā nolīguma I pielikumā uzskaitīto un 2. līdz 4. pantā minēto nolīgumu pantu provizorisks saraksts
a) |
Dalībvalsts norāde:
|
b) |
Pilnvaru vai atļauju atteikums, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana:
|
c) |
Drošība:
|
d) |
Pārvadājumu tarifi Eiropas Kopienā:
|
III PIELIKUMS
Šā nolīguma 2. pantā minēto citu valstu saraksts
a) |
Islandes Republika (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu); |
b) |
Lihtenšteinas Firstiste (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu); |
c) |
Norvēģijas Karaliste (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu); |
d) |
Šveices Konfederācija (saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa transportu). |
Dalībvalstu valdību pārstāvju konference
31.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84/43 |
DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS
(2009. gada 25. marts),
ar ko ieceļ amatā divus Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešus
(2009/303/EK, Euratom)
EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 223. pantu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 139. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līgumiem ik pēc trijiem gadiem Eiropas Kopienu Tiesas tiesneši un ģenerāladvokāti būtu daļēji jānomaina. |
(2) |
Laikposmam no 2009. gada 7. oktobra līdz 2015. gada 6. oktobrim bija jāieceļ amatā trīspadsmit tiesneši un četri ģenerāladvokāti. |
(3) |
Dalībvalstu valdību pārstāvju konference 2009. gada 25. februārī minētajam laikposmam iecēla amatā vienpadsmit Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešus un četrus Tiesas ģenerāladvokātus. |
(4) |
Lai pabeigtu Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešu daļēju nomaiņu, dalībvalstu valdībām būtu jāieceļ vēl divi tiesneši, kuru pašreizējais amata pilnvaru termiņš beidzas 2009. gada 6. oktobrī, |
IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Marko ILEŠIČ kungs un Camelia TOADER kundze tiek iecelti par Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešiem uz laikposmu no 2009. gada 7. oktobra līdz 2015. gada 6. oktobrim.
2. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2009. gada 25. martā
Priekšsēdētāja —
M. VICENOVÁ
Komisija
31.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84/44 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 30. marts),
ar ko ieceļ Eiropas Statistikas padomdevējas komitejas (ESPK) divpadsmit locekļus
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/304/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Lēmumu Nr. 234/2008/EK, ar ko izveido Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju un atceļ Padomes Lēmumu 91/116/EEK (1), un jo īpaši tā 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
apspriedusies ar Padomi,
apspriedusies ar Eiropas Parlamentu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Statistikas padomdevējā komitejā ir 24 locekļi. |
(2) |
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 234/2008/EK 4. panta 1. punktu Komisija, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, ieceļ divpadsmit komitejas locekļus. |
(3) |
Dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai sarakstu par kandidātiem, kuriem ir vispāratzīta kvalifikācija statistikas jomā. |
(4) |
Ieceļot minētos divpadsmit locekļus, Komisija cenšas panākt, lai tie samērīgi pārstāvētu lietotājus, respondentus un citas Kopienas statistikā ieinteresētās personas (tostarp zinātnieku aprindas, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību), |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo pielikumā minētās personas ieceļ par Eiropas Statistikas padomdevējas komitejas locekļiem uz amata pilnvaru termiņu pieciem gadiem.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2009. gada 30. martā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joaquín ALMUNIA
(1) OV L 73, 15.3.2008., 13. lpp.
PIELIKUMS
Karl Andrea FEMRELL
Ladislav KABÁT
Lea KAUPPI
Irena E. KOTOWSKA
Denise Anne LIEVESLEY
Hristina MITREVA
Luca PAOLAZZI
Robert ROCHEFORT
Julio RODRĺGUEZ LÓPEZ
Ineke STOOP
Hartmut TOFAUTE
Brendan WALSH
Labojums
31.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84/46 |
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 767/2007 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula)
( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 218, 2008. gada 13. augusts )
Uz 1. vāka satura rādītājā un 60. lappusē:
tekstu:
lasīt šādi: