20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/1

20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā ir paredzēts, ka starpību starp minētās regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3), par noteiktu daudzumu Kopienas piena produktu, ko eksportē uz Dominikānas Republiku, var saņemt muitas nodokļa samazinājumu. Tāpēc no eksporta kompensācijām par produktiem, kurus eksportē saskaņā ar šo shēmu, jāatskaita noteikta procentuālā daļa.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/7

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 17. februārī.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/9

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 17. februārī.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/10

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (2) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/12

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta p) apakšpunktā un I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas uzskaitītas minētās regulas XX pielikuma IV daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I Pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/1999 XX pielikuma IV daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1043/2005 14. panta otrās daļas a) punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Tomēr gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šā riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. punktā paredzēts, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā ražošanas kompensācijas, atbalsts vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā minētajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. panta 1. punktā paredzēts atbalsts par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns atbilst attiecīgajiem standartiem.

(8)

Komisijas 2005. gada 9. novembra Regula (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (3), nosaka, ka nozarēm, kas ražo konkrētas preces, par pazeminātām cenām jādara pieejams sviests un krējums.

(9)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/15

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2002/148/EK (4) tika noslēgtas konsultācijas ar Zimbabves Republiku saskaņā ar ĀAK un EK partnerattiecību nolīguma 96. panta 2. punkta c) apakšpunktu un tika veikti attiecīgi pasākumi, kas precizēti minētā lēmuma pielikumā.

(2)

Ar Lēmumu 2008/158/EK (5) Lēmuma 2002/148/EK 2. pantā minēto pasākumu piemērošanas laikposmu, kas tika pagarināts līdz 2004. gada 20. februārim ar Lēmuma 2003/112/EK (6) 1. pantu, līdz 2005. gada 20. februārim ar Lēmuma 2004/157/EK (7) 1. pantu, līdz 2006. gada 20. februārim ar Lēmuma 2005/139/EK (8) 1. pantu, līdz 2007. gada 20. februārim ar Lēmuma 2006/114/EK (9) 1. pantu un līdz 2008. gada 18. februārim ar Lēmuma 2007/127/EK (10) 1. pantu, pagarināja vēl par 12 mēnešiem – līdz 2009. gada 20. februārim.

(3)

Zimbabves valdība turpina pārkāpt ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 9. pantā minētos būtiskos elementus, un pašreizējie apstākļi Zimbabvē nenodrošina cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanu.

(4)

Tāpēc būtu jāpagarina pasākumu piemērošanas laikposms,

20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/18

(1)

Ar 2000. gada 22. maija vēstuli, kuru Komisija reģistrēja 2000. gada 25. maijā (A/34298), Francija saskaņā ar Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipu noteikumiem (3) (turpmāk tekstā – “1998. gada daudznozaru pamatprincipi”) paziņoja par atbalstu divām Francijā reģistrētām akciju sabiedrībām, Pilkington France SAS un Interpane Glass Coating France SAS, kas kopīgi pieder divām starptautiskām grupām stikla nozarē – Interpane un Pilkington. Komisija 2000. gada 7. jūnijā pieprasīja papildu informāciju. Francija sniedza papildu informāciju 2000. gada 13. jūnija vēstulē, kas reģistrēta 2000. gada 14. jūnijā (A/34798), 2000. gada 30. jūnija vēstulē, kuru Komisija reģistrēja 2000. gada 3. jūlijā (A/35410), un 2000. gada 30. jūnija vēstulē, kas reģistrēta 2000. gada 3. jūlijā (A/35411).

(2)

Ar 2000. gada 17. augusta lēmumu (4) ar atsauci SG(2000) D/106264 (turpmāk tekstā – “2000. gada lēmums”) Komisija apstiprināja atbalsta intensitāti uzņēmumiem Pilkington/Interpane, kas paziņota saskaņā ar 1998. gada daudznozaru pamatprincipiem.

(3)

Sadarbojoties ar atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem, Francija 2002. gada 17. oktobrī, 2003. gada 18. augustā un 2004. gada 31. augustā iesniedza ikgadējos ziņojumus saistībā ar pēckontroli par tādu lēmumu pareizu piemērošanu, kuri pieņemti saskaņā ar 1998. gada daudznozaru pamatprincipiem (6.4. punkts) un atbilstoši 2000. gada lēmumam.

(4)

Francijas iestādes ar 2005. gada 13. janvāra vēstuli, kura Komisijā reģistrēta tajā pašā dienā (A/30447), un 2005. gada 13. jūnija vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 14. jūnijā (A/34734), informēja Komisiju, ka paziņojumā sniegtā informācija, kuras rezultātā tika pieņemts 2000. gada lēmums, nav pareiza, jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojuma summas aprēķinu, un pieprasīja Komisijai izdarīt grozījumus 2000. gada lēmumā.

(5)

Saskaņā ar Procedūras regulas 9. pantu Komisija 2006. gada 6. marta vēstulē (D/57979) aicināja Francijas iestādes sniegt savas piezīmes par to nodomu atcelt 2000. gada lēmumu. Francijas iestādes iesniedza savas piezīmes 2006. gada 16. marta elektroniskā pasta vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 17. martā (A/32057).

(6)

Komisija ar 2006. gada 26. aprīļa vēstuli informēja Franciju par savu lēmumu saistībā ar minēto atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā, lai atceltu savu 2000. gada 17. augusta lēmumu un pieņemtu jaunu lēmumu. Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes saistībā ar izskatāmo atbalstu.

(7)

Francija iesniedza savas piezīmes 2006. gada 2. jūnija elektroniskā pasta vēstulē.

(8)

Attiecībā uz šo lietu Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām.

(9)

Komisija 2007. gada 12. septembra vēstulē (D/53668) pieprasīja papildu informāciju. Francija 2007. gada 21. decembra vēstulē (A/40607) sniedza daļēju atbildi un to papildināja 2008. gada 30. maija elektroniskā pasta vēstulē (A/10204).

(10)

Francija 2008. gada 16. septembra un 19. septembra elektroniskā pasta vēstulēs (A/19328 un A/19263) iesniedza jaunu informāciju, kuru papildināja 2008. gada 24. oktobra (A/22746) elektroniskā pasta vēstulē.

(11)

Turpmākajā atbalsta saņēmēju aprakstā atspoguļota situācija, kāda tā bija 2000. gadā.

(12)

Francija savā 2000. gada paziņojumā informēja Komisiju par savu nodomu piešķirt reģionālo atbalstu ieguldījumiem divās Francijā reģistrētās akciju sabiedrībās (vienkāršotas akciju sabiedrības), kuras kopīgi pieder divām grupām stikla nozarē, Interpane un Pilkington, un kuru nosaukumi ir attiecīgi Pilkington Glass France SAS un Interpane Glass Coating France SAS (“PGF/IGCF”).

(13)

Kopuzņēmumu īpašums starp mātesuzņēmumiem nav sadalīts identiski (skatīt 1. attēlu):

1. attēls

Sabiedrību juridiskā struktūra

(14)

Abas jaunās valsts atbalsta saņēmējas sabiedrības ir ražošanas kopuzņēmumi. Tirgū tās nerīkosies autonomi. To darbības mērķis būs vienīgi apgādāt mātesuzņēmumus ar neapstrādātu pludināto lokšņu stiklu, kas iegūts pirmapstrādes rezultātā, to patēriņam vai turpmākajai pārdošanai tirgū.

(15)

Uz jaunu kopuzņēmumu izveidi saskaņā ar EK līguma 81. pantu (6) attiecās paziņojums, kas tika iesniegts 2000. gada 7. aprīļa vēstulē, lai iegūtu individuālu atbrīvojumu atbilstoši EK līguma 81. panta 3. punktam.

(16)

Paziņojuma iesniedzējas puses piekrita tam, ka paziņojums tiek izskatīts, izmantojot administratīvo atbalsta vēstuli.

(17)

Komisija 2000. gada 29. jūnijā nosūtīja divas administratīvās vēstules katrai paziņojuma iesniedzējai pusei, tās informējot, ka:

(18)

Šīs administratīvās atbalsta vēstules nosūtīja pēc situācijas ekonomiskās analīzes, un to kopsavilkums ir šāds:

(19)

Atbalsta saņēmēji uzņēmumi kopīgi pieder divām starptautiskām grupām stikla nozarē – Interpane un Pilkington.

(20)

Sabiedrību Interpane 1971. gadā izveidoja Georg Hesselbach, pašreizējais vairākuma akcionārs un Interpane grupas valdes priekšsēdētājs. Pašlaik grupa aktīvi darbojas visā pasaulē būvniecībai paredzēta stikla ražošanā un ar to saistītajās jomās (logu ražošana Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, stikla rūpniecībai paredzētu iekārtu ražošana Vācijā).

(21)

Eiropā šī grupa galvenokārt nodarbojas (1999. gadā 15 sabiedrības) ar stikla apstrādi, pārstrādi un augstāko tehnoloģiju stikla ražošanu būvniecībai. Kopš 1998. gada pēc divu stikla apstrādes uzņēmumu iegādes (Ertā, Elzasā un Mitrīmorī, Parīzes reģionā) Interpane ir pārstāvēta Francijā. Eiropas meitasuzņēmumus vada holdingsabiedrība Interpane Glas Industrie AG, kas atrodas 37697 Lauenferdē, Vācijā. Šīs holdingsabiedrības 88 % pieder Hesselbach ģimenei un 12 % – Vācijas valsts bankai Nord/LB.

(22)

Šī holdingsabiedrība kopā ar Nīderlandes holdingsabiedrību Interpane NV ar holdingsabiedrības Interpane Glass Manufacturing BV starpniecību nodrošina Interpane grupas līdzdalību kopuzņēmumos, kas ir atbalsta saņēmēji. Interpane NV un Interpane Glass Manufacturing BV tika speciāli izveidotas šim darījumam. Tās pieder Hesselbach ģimenei vienai vai kopīgi ar banku Nord/LB.

(23)

Pilkington grupa ir viena no pasaules līderēm stikla nozarē. Tās darbība aptver visas šīs nozares jomas – stikla ražošanu, apstrādi un pārstrādi būvniecības nozarei (49 % no darbības) un autobūves nozarei (44 %), kā arī speciālo stiklu ražošanu. Grupas juridiskā adrese ir Apvienotajā Karalistē. Grupas sastāvā ietilpst 24 ražošanas meitasuzņēmumi, kas atrodas visā pasaulē (Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā).

(24)

Grupas līdzdalību kopuzņēmumos, kas atrodas Fremēnā–Merlbakā, īsteno Nīderlandes holdingsabiedrība Pilkington BV.

1.   tabula

Apgrozījums

N. B.! Skaitļi attiecībā uz Interpane tika iegūti, pamatojoties uz to, ka 1 DEM ir 3,35 FRF (1999. gada kurss). Skaitļi attiecībā uz Pilkington tika iegūti, pamatojoties uz to, ka 1 GBR ir 10,60 FRF (2000. gada janvāra kurss).

2.   tabula

Darbinieku skaits grupās

(25)

Kopuzņēmumi atrodas Fremēnas–Merlbakas ražošanas apgabalā, kam saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu bija atbalstāmā apgabala statuss laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam (12), kurā valsts atbalsta intensitāte ieguldījumiem var sasniegt 15 % tīrā dotācijas ekvivalenta (TDE).

(26)

Saskaņā ar Francijas sniegto informāciju ieguldījuma projekts attiecas uz diviem atsevišķiem kopuzņēmumiem tāpēc, ka ražošanas iekārtas pieder diviem īpašniekiem. Tomēr ieguldījuma projekts joprojām ir pilnībā integrēts un vienots – jau sākotnēji lokšņu stikla ražošanas vienība bija paredzēta, lai daļēji apgādātu ar to saistītu stikla apstrādes vienību, un šī apstrādes vienība atrodas šajā ražotnē tikai tāpēc, ka pludinātā stikla piegādātājs atrodas tai blakus. Saskaņā ar šo pašu informāciju projekta integrācija tiek īstenota, izvietojot pludināšanas, laminēšanas un pārklājuma uzklāšanas līnijas vienā ēkā. Līdz ar to Francija uzskata, ka kopīgais ieguldījuma projekts Lotringas reģionā ir “materiāls ieguldījums, lai izveidotu jaunu ražotni” 1998. gada daudznozaru pamatprincipu 7.2. punkta nozīmē. Ir divi atbalsta saņēmēji, bet valsts atbalsts attiecas uz vienu ieguldījuma projektu.

(27)

Bija paredzēts sākt ražošanu 2001. gada pirmā pusgada beigās. Ražošana ar pilnu jaudu bija plānota pēc pieciem darbības gadiem, tas ir, 2006.–2007. gadā. Lokšņu stikla produkcijai pirmajā pilnajā gadā, proti, 2001.–2002. gadā, bija jāsasniedz 147 000 t, lai līdz 2006. gadam izmantojamās produkcijas apjomu pakāpeniski palielinātu līdz 260 000 t/gadā, ražojot ar pilnu jaudu.

(28)

Projekta mērķis ir uzcelt integrētu būvniecībai paredzēta lokšņu stikla ražošanas vienību, kas ietver neapstrādāta pludināta stikla (float) ražošanu, sagriešanu, apstrādi (apstrāde, uzklājot pārklājumu) un stikla pārstrādi, izmantojot laminēšanu. Paredzētais stikla ražošanas cikls ir šāds:

2. attēls

(29)

Francijas iestādes 2005. gada 13. janvāra vēstulē informēja Komisiju par to, ka projektā ir izdarīti grozījumi. Attaisnoto izmaksu nominālvērtība tagad ir 158,5 miljoni euro. Izveidoto tiešo darba vietu skaits ir 176 darba vietas un izveidoto netiešo darba vietu skaits – 150 darba vietas (skatīt arī 5.2. punktu).

(30)

Plānoto valsts atbalsta apjomu veido vairāki pasākumi, kas ir vai nu saistīti ar dažādām atļautajām atbalsta shēmām, vai arī ir individuālais ad hoc atbalsts:

(31)

PAT shēmu apstiprināja ar Komisijas 2000. gada 28. jūnija Lēmumu (Nr. 782/1999). Shēmu, kas ietver Sofirem subsidētos aizdevumus, apstiprināja ar Komisijas 1989. gada 15. jūnija Lēmumu (Nr. 2/89), kas grozīts pēc noderīgu pasākumu ieviešanas, lai šī shēma atbilstu 1998. gada Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu (13).

(32)

Uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojums uz pieciem gadiem izriet no Vispārējā nodokļu kodeksa (CGI) 1464.B un 1465. panta, 1993. gada 16. decembra lēmuma un 1980. gada 24. novembra lēmuma, kā arī Dekrētiem Nr. 86/225, Nr. 80/921 un Nr. 80/922.

(33)

Pašreizējā kopējā atbalsta summa ir 17 106 280euro pēc nominālvērtības (skatīt arī 5.2. punktu).

(34)

Francijas iestādes 2005. gada 13. janvāra vēstulē informēja Komisiju, ka, pirmkārt, projekts ir mainīts un, otrkārt, atbalsta summu, kas saistīta ar uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojumu, Francija ir novērtējusi pārāk zemu.

(35)

Kopējo attaisnoto izmaksu nominālvērtība tagad tiek lēsta 158,5 miljoni euro (164,7 miljoni euro 2000. gada lēmumā). Attaisnoto izmaksu pašreizējā neto vērtība tiek lēsta 149,97 miljoni euro apmērā. Projektu pabeidza 2005. gada martā, un ieguldījumi tika pilnībā realizēti. 2005. gada martā izveidoto tiešo darba vietu skaits bija 176 darba vietas un izveidoto netiešo darba vietu skaits – 150 darba vietas (attiecīgi 245 un 260 darba vietas 2000. gada lēmumā).

(36)

Francijas iestādes savā 2005. gada 13. janvāra vēstulē precizē, ka uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojums jau sākotnēji bija novērtēts pārāk zemu. Šis atbrīvojums tagad tiek lēsts 6,28 miljoni euro, no kuriem Francijas valsts jau ir samaksājusi 2,14 miljonus euro (kas ir daļa no 17,89 miljoniem euro jau samaksātā valsts atbalsta). Šī summa atbilst atbalsta kopsummai pirms nodokļiem, tātad tā attiecas uz bruto dotācijas ekvivalentu (BDE).

(37)

Uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojuma atlikums 4,14 miljoni euro ir daļa no 5,19 miljoniem euro, kas Francijas valstij vēl jāpiešķir projektam un kas ir pēdējais piešķīrums, kuram ir nepieciešama Komisijas iepriekšēja atļauja saskaņā ar 1998. gada daudznozaru pamatprincipu 6.2. punktu un 2000. gada lēmumu, kuri paredz, ka pēdējā būtiskā atbalsta daļa (piemēram, 25 %) var tikt ieskaitīta tikai tad, kad Francijas iestādes būs pārliecinājušās, ka ieguldījuma projektu uzņēmumi ir īstenojuši saskaņā ar Komisijas lēmumu.

(38)

Francija norāda, ka atšķirība no 2000. gadā paziņotās atbalsta summas ir izskaidrojama ar sākotnējā uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojuma novērtējuma palielināšanos.

(39)

Beigās kopējā atbalsta summa būtu 23,09 miljoni euro pēc nominālvērtības (14,65 miljoni euro pašreizējā neto vērtībā). Tādējādi Pilkington/Interpane projekta atbalsta intensitāte ir 14,65/149,97 = 9,77 % tīrā dotācijas ekvivalenta (TDE). Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegtajām ziņām šī atbalsta intensitāte ir mazāka par maksimāli pieļaujamo intensitāti, kas pārrēķināta (9,82 % saskaņā ar 1998. gada daudznozaru pamatprincipiem), lai ņemtu vērā projekta rādītāju attīstību.

(40)

Jaunākā informācija, kuru sniegušas Francijas iestādes, ļauj paredzēt jaunu maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti (14). Komisija uzskata, ka jautājums par intensitāti var būt izšķirošs lēmuma pieņemšanā un ka saistībā ar pārrakstīšanās kļūdām nepietiek 2000. gada lēmumā izdarīt tikai “labojuma” veida grozījumus. Patiesībā 2000. gada lēmums pamatojas uz nepareizu informāciju, kuru sniegušas Francijas iestādes.

(41)

Līdz ar to Komisija plāno atcelt 2000. gada lēmumu atbilstoši Procedūras regulas 9. pantam, kurā norādīts, ka: “Komisija var atcelt lēmumu (..) pēc tam, kad attiecīgajai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savas piezīmes, ja attiecīgais lēmums pamatojas uz nepareizu informāciju, kas sniegta saskaņā ar procedūru un kas bija izšķirošais faktors lēmuma pieņemšanā. Pirms kāda lēmuma atcelšanas un jauna lēmuma pieņemšanas Komisija sāk formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu.”

(42)

Savā 2006. gada 16. marta vēstulē Francijas iestādes norāda, ka aspekti, kas jāņem vērā gan rūpnieciskajā līmenī, gan atbalsta līmenī, nav saistīti ar būtiskām izmaiņām 2000. gada lēmuma struktūrā un jauns lēmums šajā lietā tikai nedaudz ietekmēs lietas attīstību. Tajā pašā vēstulē Francijas iestādes paziņo, ka tās piekrīt procedūrai, kas definēta Procedūras regulas 9. pantā un kas uzliek par pienākumu Komisijai sākotnēji atcelt lēmumu un pēc EK līguma 88. panta 2. punktā paredzētās oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas pieņemt jaunu lēmumu, kurš aizstāj 2000. gada lēmumu, ņemot vērā laboto informāciju, kas ir iesniegta Komisijai.

(43)

Attiecībā uz šo lietu Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām.

(44)

Attiecībā uz lēmumu sākt procedūru Francija iesniedza komentārus 2006. gada 2. jūnija elektroniskā pasta vēstulē.

(45)

Francija paskaidro, ka Komisija tika informēta par rūpnieciskajā projektā izdarītajiem grozījumiem, ņemot vērā tirgus apstākļu attīstību, un arī par izmaiņām atbalsta sākotnējā novērtējumā. 2005. gada 13. janvāra vēstulē tika precizēti dati, kas saistīti ar pašu rūpniecisko projektu, un dati attiecībā uz atbalstu. Francija uzsvēra, ka visas šīs izmaiņas tomēr nemaina 2000. gada lēmuma vispārējo struktūru un abiem uzņēmumiem piešķirtais atbalsts atbilst maksimālajai intensitātei, kas atļauta saskaņā ar 1998. gada daudznozaru pamatprincipiem.

(46)

2000. gada lēmuma uzraudzības ziņojumu sagatavošana vedināja Francijas iestādes pārskatīt visu informāciju, kas ir šā lēmuma pamatā. Šīs pārskatīšanas laikā Francijas iestādes konstatēja, ka divi ar atbalstu saistīti elementi maina informāciju, kas sākotnēji iesniegta Komisijai:

(47)

Starp abiem grozījumiem nepastāv nekāda īpaša saikne. Tomēr to vienlaicīga ņemšana vērā vienlaikus maina nominālo atbalsta summu un tās TDE.

(48)

Kad 2000. gadā tika gatavoti projekta atbalsta dokumenti, uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojuma shēma attiecās uz summu, ko veido materiālo aktīvu īres vērtība (zeme, būves, iekārtas, materiālais aprīkojums, mēbeles utt.), un uz daļu no izmaksātās algas un izmaksātā atalgojuma summas. Uzņēmējdarbības nodokļa reformas dēļ no 2003. gada ar šo nodokli apliekamā summā vairs neiekļauj algas. No tā laika uzņēmējdarbības nodoklis pamatojas vienīgi uz pamatlīdzekļiem.

(49)

Francija paskaidro, ka attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojumu jau sākumā tika pieļauta pārrakstīšanās kļūda dažādu ar rūpnieciskā projekta īstenošanas grafiku saistītu prognožu aprēķinu dēļ. Līdz 2005. gadam sākotnējais novērtējums netika koriģēts, ņemot vērā, no vienas puses, dažādu dienestu līdzdalību uzņēmuma attaisnojošo dokumentu sagatavošanā un pārvaldībā un, no otras puses, nobīdi laikā saistībā ar minētā atbrīvojuma ietekmi. Īstenotās pārbaudes veicināja to, ka Francijas iestādes 2005. gadā informēja Komisiju par atkārtotu sākotnējā novērtējuma izvērtēšanu.

(50)

Komisija ar 2007. gada 12. septembra vēstuli pieprasīja papildu informāciju, lai noskaidrotu projekta un piešķirtā atbalsta aprēķina detaļas. Pēc vairākiem pieprasījumiem pagarināt informācijas iesniegšanas termiņus Francija iesniedza daļēju atbildi 2007. gada 21. decembra vēstulē. Šajā vēstulē Francija apstiprina, ka 2005. gada martā pabeigtais projekts ir sākotnēji paziņošanas laikā paredzētais projekts.

(51)

Pēc citiem termiņa pagarinājumiem 2008. gada 30. maija elektroniskā pasta vēstulē tika iesniegta trūkstošā informācija. Pārējo papildu informāciju iesniedza 2008. gada 16. un 19. septembra elektroniskā pasta vēstulēs un 2008. gada 24. oktobra elektroniskā pasta vēstulē. Šī informācija izriet no projekta galīgo datu aprēķiniem gan attiecībā uz ieguldījumiem, gan radītajām darba vietām. Atbalstu, kas saistīts ar darba vietu izveidi, pārrēķināja ar 2006. gadu, lai ņemtu vērā mazāku izveidoto darba vietu skaitu, nekā prognozēts.

(52)

Ņemot vērā visu šo jaunāko informāciju, piešķirtā atbalsta līmenis ir zemāks par to, kas bija paredzēts 2000. un 2005. gadā. Projekta attaisnotās izmaksas ir 158,5 miljoni euro (150,165 miljoni euro pašreizējā neto vērtībā). Piešķirtā atbalsta kopsumma ir 17 106 280euro (12 985 610euro pašreizējā neto vērtībā), kas atbilst atbalsta intensitātei 8,65 % TDE.

(53)

Pēdējās atbalsta daļas summa (pēc nominālvērtības), kas būtu jāmaksā tikai pēc Komisijas atļaujas (15), ir 4 276 570euro. Tomēr Francija informēja Komisiju, ka 4/5 no šīs summas jau ir samaksātas un atlikums ir 727 389euro (pēc nominālvērtības). Tādējādi Francija atzīst, ka tā ir pasteidzinājusi pēdējās daļas samaksu, kas ir 25 % no atbalsta, bet šo situāciju izraisīja kļūdas uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojuma aprēķināšanā. Francijas iestādes apstiprina, ka tās nevienu brīdi nav mēģinājušas apiet Komisijas prerogatīvas.

(54)

Ņemot vērā izmaiņas (mazāk izveidoto darba vietu, nekā plānots), atsevišķi paredzētie atbalsta pasākumi bija jāpārskata, samazinot to apjomu. Pilkington 2007. gada septembrī bija jāatmaksā ar PAT saistīta pārmaksāta summa 146 430euro apjomā. Pārskatītais piešķirtā atbalsta apjoms attiecībā uz šiem trim pasākumiem tagad ir: 993 968euro saistībā ar PAT maksājumiem (no tiem vēl jāsamaksā 34 561euro), 1 532 765euro attiecībā uz FIL  (16) (ar PAT saistīts atbalsts, no kura vēl jāsamaksā 399 851euro) un 694 426euro saistībā ar FIBM  (17) (daļa no atbalsta nekustamā īpašuma labiekārtošanai, no kuras vēl jāsamaksā 64 304euro). Kopā jāsamaksā 498 716euro, šai summai jāpievieno Ģenerālpadomes atbalsts – 228 673euro, tādējādi atlikusī summa, līdz tiks saņemts Komisijas lēmums, kas ļauj veikt pēdējās atbalsta daļas samaksu, ir 727 389euro.

(55)

Francija paskaidro, ka vienīgi uzņēmums PGF saņēma uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojumu laika posmā no 2001. līdz 2005. gadam saistībā ar ražotni, kas darbojas Senbūsā (uzņēmums IGCF minēto atbrīvojumu par attiecīgo laika posmu nesaņēma).

(56)

Atbalsts, kuru saņēma PGF saistībā ar atbrīvojumu, kas paredzēts Vispārējā nodokļu kodeksa 1465. pantā, ir vienāds ar starpību starp uzņēmuma reāli samaksāto iemaksu un iemaksu, ko tas būtu maksājis, ja atbrīvojums no nodokļa nepastāvētu, – šīs summas atbilst neto summai pēc tam, kad vajadzības gadījumā ticis piemērots nodokļa maksimālais apmērs atkarībā no pievienotās vērtības (18). Šī summa ir 986 170euro (uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojums, kas piešķirts uzņēmuma PGF ražotnei Senbūsā saistībā ar nodokļu piemērošanu no 2001. līdz 2005. gadam).

(57)

Francijas iestādes apgalvo, ka tās 2005. gadā pieļauto kļūdu attiecībā uz pārāk augstu novērtēto summu var izskaidrot vienīgi ar divu valsts dienestu sliktu sapratni par informācijas veidu, kas jāsagatavo saistībā ar ikgadējo ziņojumu, un neskaidrību starp nodokļa atvieglojumu, kurš izriet no maksimālā apmēra noteikšanas (vispārējs pasākums), un nodokļa atbrīvojumu (atbalsta pasākums).

(58)

Francija pārrēķināja TDE visam atbalstam un katram atbalsta elementam, ņemot vērā spēkā esošo diskonta likmi – 5,70 %. Katrs atbalsta elements (izņemot atbalstu zemei, kuru neapliek ar nodokli) tika sadalīts starp ēku būvniecību (19,24 %) un aprīkojumu (78,82 %). Šis sadalījums atkal pamatojas uz reāli veikto ieguldījumu, lai gan paziņošanas laikā šo aprēķinu sagatavoja, pamatojoties uz atbalsta summas tipveida sadalījumu (5 % zemei, 50 % ēkām, 45 % aprīkojumam). Pēc tam katram atbalsta elementam aprēķināja atbalsta gada integrēto daļu atbilstoši nolietojuma termiņam (20 gadi ēkām un 7 gadi aprīkojumam). Šo aprēķinu rezultāti atspoguļoti turpmākajā tabulā:

3.   tabula

(59)

Komisija 2000. gada 17. augustā apstiprināja tādu atbalsta intensitāti uzņēmumiem Pilkington/Interpane, kādu to paziņoja Francija 2000. gada 22. maijā. Vēlāk Francija informēja Komisiju par nepareizu informāciju, kas iesniegta sākotnējā paziņojumā, un, tā kā šī informācija ir noteicošais faktors lēmuma pieņemšanā, Komisija 2006. gada 26. aprīlī nolēma attiecībā uz minēto atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā, lai atceltu 2000. gada lēmumu un pieņemtu jaunu lēmumu.

(60)

2000. gada lēmums ietver pilnīgu paziņojuma novērtējumu. 2000. gada lēmuma novērtējums ir izmantots šajā lēmumā, izņemot elementus, kas jālabo, ņemot vērā informāciju, kuru Francija iesniedza 2005. gada 13. janvārī un uz kuru attiecas 2006. gada 26. aprīļa lēmums sākt procedūru, kā arī turpmāko informāciju, kas iesniegta Komisijai.

(61)

Francija paziņoja par atbalstu uzņēmumiem PGF/IGCF2000. gada 22. maija vēstulē, kas reģistrēta 2000. gada 25. maijā. Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013. gadam (19) 58. zemsvītras piezīmē norādīts, ka “ieguldījuma projekti, par kuriem jāpaziņo atsevišķi, tiks vērtēti saskaņā ar paziņošanas laikā spēkā esošajiem noteikumiem”. Līdz ar to Komisija uzskata, ka uz minēto projektu attiecas 1998. gada daudznozaru pamatprincipu piemērošanas joma un tas ir jāizskata, ievērojot iepriekš minētos pamatprincipus.

(62)

Šajā novērtējumā ņemti vērā tādi fakti un stāvokļi, kādi tie bija paziņojuma dienā – 2000. gada 22. maijā.

(63)

Komisijai ir jāpieņem lēmums, pamatojoties uz ex ante aplēsēm par nākotnes un tirgus daļu perspektīvām. Atbalsta intensitāti nepielāgo, ja dažus gadus vēlāk – ex post – skaitļi liecina, ka, piemēram, tirgus ir attīstījies citādi, nekā bija paredzēts sākumā. Lai gan attiecīgajā gadījumā Komisijai jāpieņem lēmums astoņus gadus pēc sākotnējā paziņojuma, tai savs novērtējums jāpamato ar paziņojuma dienā esošajiem faktiem un stāvokļiem.

(64)

Lai aprēķinātu maksimālo atbalsta intensitāti, Komisija tomēr ņems vērā Francijas iesniegto jauno informāciju. Francija samazināja piešķirto atbalstu, ņemot vērā ieguldījuma rezultātā reāli radīto darba vietu skaitu (samazināts salīdzinājumā ar paziņojumā sniegtajiem datiem) un izlabojot 2000. gadā paziņotā uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojuma summas aprēķinā pieļauto kļūdu.

(65)

Vispirms ir jāatgādina, ka, lai gan 87. un 88. pantā paredzētā procedūra dod plašu rīcības brīvību Komisijai un, noteiktos apstākļos, Padomei lemt par valsts atbalsta shēmas saderību ar kopējo tirgu, no Līguma vispārējās struktūras izriet, ka minētā procedūra nekad nedrīkst radīt rezultātu, kas ir pretrunā Līguma īpašajiem noteikumiem (20).

(66)

Tiesa jau ir lēmusi, ka atbalsta nosacījumi, kuri ir pretrunā Līguma īpašajiem noteikumiem, kas nav 87. un 88. pants, var būt tik nesaraujami saistīti ar atbalsta priekšmetu, ka nav iespējams tos vērtēt atsevišķi (21).

(67)

Minētais Komisijas pienākums ievērot konsekvenci starp Līguma 87. un 88. pantu un citiem Līguma noteikumiem ir jo īpaši svarīgs, ja arī šie pārējie noteikumi, kā konkrētajā gadījumā, attiecas uz mērķi nodrošināt neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū. Pieņemot lēmumu par atbalsta saderību ar kopējo tirgu, Komisija nevar neņemt vērā to, ka atsevišķi uzņēmēji var apdraudēt konkurenci kopējā tirgū.

(68)

Tas tomēr nemaina to, ka saskaņā ar Līguma 81. un turpmākajiem pantiem un Līguma 87. un turpmākajiem pantiem izveidotās procedūras ir neatkarīgas procedūras, ko regulē īpaši noteikumi.

(69)

Rezultātā, pieņemot lēmumu par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu, Komisijai nav jāgaida tās procedūras rezultāts, kas uzsākta paralēli saskaņā ar iepriekš minēto Regulu Nr. 17, ja tā atbilstoši saviem ieskatiem, pamatojoties uz situācijas ekonomisko analīzi, ir pārliecinājusies par to, ka atbalsta saņēmējs neatrodas situācijā, kas ir pretrunā Līguma 81. un 82. pantam.

(70)

Ņemot vērā iepriekš 3.1.2. punktā aprakstītos faktus un iepriekš minēto Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, Komisija uzskata, ka nav šķēršļu atļaut atbalstu, kas paredzēts uzņēmumiem PGF/IGCF.

(71)

Konkrēto atbalstu piešķīra dalībvalsts, izmantojot valsts līdzekļus, saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu (skatīt šā lēmuma 2.3. punktu). Atbalsts sniedz priekšrocības uzņēmumiem PGF/IGCF, jo pretējā gadījumā tiem būtu jāsedz visas ieguldījuma izmaksas pašiem. Tā kā būtisks neapstrādāta stikla apjoms tiek transportēts pāri valsts robežām, neapstrādāta stikla tirgū notiek pārrobežu tirdzniecība. Līdz ar to šiem uzņēmumiem piešķirtās priekšrocības var radīt konkurences traucējumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tādējādi šajā novērtējumā Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(72)

Tā kā tiek piemēroti trīs kumulatīvie nosacījumi, kas paredzēti 1998. gada daudznozaru pamatprincipu 2.1. punkta i) apakšpunktā, par atbalsta projektu ir jāziņo un maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir jānosaka saskaņā ar 1998. gada daudznozaru pamatprincipiem. Turklāt par ad hoc atbalstu jāziņo Komisijai saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu.

(73)

Vienu atbalsta daļu piešķir, pamatojoties uz reģionālā atbalsta shēmām ieguldījumiem, kuras ir apstiprinājusi Komisija un kuras ir spēkā atbalsta paziņošanas dienā (skatīt šā lēmuma 2.3. punktu), turpretī otra daļa tiek piešķirta kā ad hoc atbalsts.

(74)

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar ERAF, Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (22), 25. pantā paredzēts, ka struktūrfondi var finansēt lielu ekonomisko projektu izdevumus, kuru izmaksas pārsniedz 50 miljonus euro. Tādējādi ERAF var atbalstīt tādus valsts pasākumus kā PAT un atbalstu, kas paredzēts saistībā ar uzņēmuma nekustamo īpašumu, ja to nosaka attiecīgā reģiona Vienotie programmdokumenti (DOCUP). Fremēnas–Merlbakas apgabals ir ietverts Francijas 2. mērķa kartē “Ekonomiska un sociāla pārveide apvidos ar strukturālām grūtībām”, kuru Komisija apstiprināja 2000. gada 16. janvārī.

(75)

Iespēja piešķirt ad hoc atbalstu zemes iepirkšanai un nekustamajam īpašumam saskaņā ar likumu ir pašvaldībām, kas atrodas reģionālā atbalsta apgabalā.

(76)

Francijas iestādes 2000. gada 30. jūnija vēstulē (A/35411) iesniedza sīki izskaidrotu uzņēmējdarbības nodokļa atbrīvojuma summas aprēķinu, norādot, ka attiecīgajā gadījumā ieguldījumu izmaksas, kā arī radīto pastāvīgo darba vietu izmaksas tika ņemtas par bāzi, lai aprēķinātu atbrīvojumu. Turpretī uzņēmējdarbības nodokļa reformas dēļ no 2003. gada ar šo nodokli apliekamā summā vairs neiekļauj algas. Kopš tā laika uzņēmējdarbības nodoklis pamatojas vienīgi uz pamatlīdzekļiem. Tādējādi šo atbalstu var uzskatīt par atbalstu ieguldījumam Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 1998. gadam nozīmē.

(77)

Ad hoc atbalsta piešķiršana uzņēmumam ir atkarīga no tā apņemšanās apgabalā vismaz piecus gadus saglabāt darba vietas un ieguldījumu, par ko tiek saņemts atbalsts.

(78)

Komisijas pārbaude šajā lēmumā attiecas tikai uz paziņotās atbalsta intensitātes 8,65 % apjomā atbilstības 1998. gada daudznozaru pamatprincipu kritērijiem pārbaudi.

(79)

Atbilstoši 1998. gada daudznozaru pamatprincipiem atļautā maksimālā intensitāte projektiem jānosaka saskaņā ar maksimālo intensitātes likmi, ko piemēro reģionālajam atbalstam attiecīgajā atbalstāmajā apgabalā laikā, kad ir paziņots par atbalstu.

(80)

Komisija uzskata, ka jaunā informācija neietekmē Komisijas vispārējo novērtējumu attiecībā uz tirgu un tā attīstību, kurš ietverts tās 2000. gada lēmumā.

(81)

Komisija atgādina, ka nevienam no uzņēmumiem, kuri piedalās konkrētajā projektā, projekta paziņošanas laikā nebija nozīmīga tirgus daļa 1998. gada daudznozaru pamatprincipu 3.6. punkta nozīmē.

(82)

Lokšņu stiklu (float glass) var izmantot, lai ražotu logu stiklu būvniecībai un transportlīdzekļiem. Rūpnīca, uz kuru attiecas paziņojums, ir izveidota, lai ražotu stiklu būvniecības nozarei. 2000. gada lēmumā ietvertā informācija, kas saistīta ar produkta un tirgus noteikšanu, netika ne apstrīdēta, ne grozīta, un tā neveido 2006. gada 26. aprīļa lēmuma, ar ko uzsāk procedūru, daļu. Tāpēc turpmākais novērtējums ir pārņemts no 2000. gada lēmuma.

(83)

Neapstrādātu lokšņu stiklu ražo, pludinot kausētu stiklu uz kausētas alvas un slāpekļa atmosfērā (tā saukto float glass metodi izstrādāja Pilkington 20. gadsimta sešdesmitajos gados).

(84)

Stikls ar pārklājumu ir pamata stikls, kam ir veikta virsmas apstrāde vai uzklāts pārklājums (pārklāšana vakuumā, izmantojot elektromagnētisko metodi (23), kurš ir paredzēts, lai novērstu atstarošanos vai nodrošinātu siltumizolāciju. Tā var arī iegūt stiklu, kas nodrošina termoregulāciju (stikls ar samazinātas emisijas spēju, saukts par “zemas emisijas stiklu” – Interpane preču zīme Iplus), vai stiklu ar saules enerģijas regulēšanas funkciju (saules enerģiju atstarojošs stikls – Interpane preču zīme Ipasol). Ir paredzēts ražot 90 % stikla ar zemas emisijas spēju un 10 % – saules enerģiju atstarojoša stikla, kuru biezums ir 4,6 mm vai 8 mm.

(85)

Laminēts stikls ir neplīstošs stikls, kas sastāv no vismaz divām stikla loksnēm, kuras savstarpēji savienotas ar PVB (polivinilbutirāls) vai sveķu slāņiem (24).

(86)

Neapstrādāts pludinātais stikls un stikls ar pārklājumu, kas radies pēc pirmās apstrādes, statistikas nomenklatūrā klasificēts ar kodu:

(87)

Neapstrādātu pludinātu stiklu izmanto būvniecības nozarē vai automobiļu ražošanas nozarē. Saskaņā ar GEPVP sniegtajām ziņām Eiropā 80 % no pludinātā stikla produkcijas ir paredzēti būvniecības nozarei. Ieguldītāji Fremēnas–Merlbakas rūpnīcā ražos vienīgi stiklu būvniecībai. Šā ražošanas veida īpatnība ir tāda, ka ražošanas vietā produkciju, kas atbilst pasūtījumu parametriem (apjoms, biezums un citas stikla īpašības), ražo nelielos daudzumos.

(88)

Produkti, kas rodas pēc pirmās neapstrādāta lokšņu stikla apstrādes, ir starpprodukti, kurus izmanto neplīstošā stikla (statistikas kods KN 7007 – tie sastāv no rūdīta vai laminēta stikla) un daudzkārtainu stikla izolatoru ražošanā būvniecības nozarei (statistikas kods KN 7008 – tie sastāv no divām vai vairākām stikla loksnēm, veidojot vienu vai vairākas ar dehidratētu gaisu vai gāzi pildītas starptelpas, kas nodrošina loga izolāciju). Stikla izolatorus ražo tieši no stikla ar pārklājumu.

(89)

Uzņēmumi Lotringas rūpnīcā ražos arī laminētu stiklu būvniecībai. Statistiski minētais produkts norādīts kategorijā KN 7007 29 00 – Neplīstošais stikls, kas sastāv no laminēta stikla – Citi. Cita veida laminētu stiklu, kas iekļauts šajā statistikas kategorijā, izmanto automobiļu rūpniecības nozarē. Turklāt šī nozare patērē lielāko daļu no Eiropā ražotā laminētā stikla (priekšējo stiklu ražošana).

(90)

Lokšņu stiklu var izmantot, lai ražotu logu stiklus ēkām un transportlīdzekļiem. Komisija atzīmē, ka Fremēnas–Merlbakas rūpnīca ir izveidota, lai tajā ražotu stiklu būvniecības nozarei atbilstoši ieguldītāju vēlmēm, kuriem ir iespēja atsaukties uz pieaugošo būvniecības stikla pieprasījumu. Turklāt pašlaik šī specializācija ir vienīgā Interpane uzņēmējdarbība. Šai grupai nav iespējas veikt tādu stikla pirmreizējo pārstrādi, lai ražotu logu stiklus automobiļiem, un tai nav tirdzniecības attiecību ar šīs nozares konstruktoriem. Stiklam ar pārklājumu, kuru ražos jaunajā rūpnīcā, būs tāda stikla īpašības, kas ir derīgs vienīgi ēku būvniecībai (25). Arī laminētais stikls būs paredzēts neplīstošā stikla ražošanai ēkām. Tādējādi izvēle Fremēnā–Merlbakā ražot stiklu būvniecībai ir ieguldītāju galīgā izvēle.

(91)

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai salīdzinātu tirgus attīstību, Komisija uzskata, ka ir jānodala neapstrādāta pludinātā stikla (raw float glass) tirgus attīstība no starpproduktu – laminēta stikla (laminated glass) vai stikla ar pārklājumu (coated glass), kuriem veic turpmāko apstrādi galīgajai izmantošanai arhitektūrā vai būvniecībā (architectural or building glass), – tirgus attīstības. Šāds nošķīrums atbilst attiecīgā tirgus analīzei, kuru Komisija veikusi saistībā ar iepriekš minētajiem nolīgumiem par kopuzņēmumu izveidi un kurā ir nošķirts neapstrādāta pludinātā stikla (raw float glass) tirgus no dažāda cita veida stikla izmantošanas (arī laminēta stikla un stikla ar pārklājumu (laminated and coated glasses)), kas paredzēti galīgajai izmantošanai arhitektūrā un būvniecībā (architectural or building glass).

(92)

Ģeogrāfiskais tirgus principā ietver EEZ vai – atkarībā no gadījuma – ikvienu būtisku EEZ teritorijas daļu, ja konkurences apstākļi tajā ievērojami atšķiras no tiem, kas valda pārējā EEZ daļā.

(93)

Pārbaudes laikā netika konstatēts neviens fakts, kas norādītu uz to, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus atšķiras no EEZ. Tātad par konkrēto ģeogrāfisko tirgu jānosaka EEZ teritorija.

(94)

Komisija atturīgi pieņem datus, kas iekļauti paziņojumā un kas norāda uz augstu ražošanas jaudas izmantošanas līmeni. Šos datus iesniedza stikla rūpniecības pārstāvji (GEPVP) (26), un tie atbilst tam, ko rūpniecībā dēvē par izmantojamo ražošanas jaudu (saleable capacities) (27). Šai aprēķinu kārtībai, protams, var būt nozīme saistībā ar konkrēto uzņēmējdarbību, bet šos datus par jaudas izmantošanu ir grūti salīdzināt ar pieejamajiem datiem citās rūpniecības nozarēs.

(95)

Tādēļ Komisija savu analīzi 2000. gada lēmumā pamatoja ar acīmredzamā patēriņa attīstību.

(96)

Paziņojumā ir sniegti dati par apjomu saistībā ar pludinātā stikla (KN 7005) acīmredzamā patēriņa attīstību laika posmā no 1993. līdz 1998. gadam.

(97)

Rezultāti norāda uz samazinājumu cenu līmenī (28). Šāds samazinājums kopā ar apjoma pieauguma līmeni 4,89 % liek secināt, ka vidējais pieaugums ir zem gada vidējā pieauguma 5,87 % visā EEZ ražojošajā rūpniecībā, kas saskaņā ar 1998. gada daudznozaru pamatprincipiem norāda uz tirgu, kuram raksturīga apgrozījuma samazināšanās.

(98)

Tomēr, kā norādīts iepriekš, Komisija uzskata, ka ir jānošķir neapstrādāta pludināta stikla (raw float glass) tirgus attīstība un tādu starpproduktu tirgus attīstība kā laminētais stikls (laminated glass) un stikls ar pārklājumu (coated glass), kuriem veic turpmāko apstrādi galīgajai izmantošanai arhitektūrā vai celtniecībā (architectural or building glass).

(99)

Komisija jo īpaši atzīmē, ka stikla izolatoriem (sealed units, KN 7008) (29) laika posmā no 1993. līdz 1998. gadam ievērojami paaugstinājās cenas. Šāds paaugstinājums ir skaidrojams ar jaunu Eiropas standartu ieviešanu attiecībā uz izolējošu materiālu izmantošanu būvniecībā un nozares tendenci izmantot izolācijas izstrādājumus un materiālus ilgtermiņā.

(100)

Komisija arī konstatē, ka izolācijas izstrādājumu vidējais patēriņa pieaugums (arī stikla izolatoru, kas paredzēti būvniecībai) strauji palielināsies stingrākas CO2 emisiju kontroles dēļ pēc 1997. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola pieņemšanas. Dzīvojamo māju sektorā un būvniecības nozarē termoizolācija ir efektīva enerģijas taupīšanas tehnoloģija un tādējādi CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģija. Jaunu standartu ieviešana attiecībā uz izolācijas veidiem (ISO 10456) un siltuma zudumiem (ISO 832) noteiks lielāku atskaites vērtību siltuma zudumiem, kas radīs pieaugošu vajadzību taupīt enerģiju.

(101)

Tāpēc, ņemot vērā analīzi Komisijas lēmumā par Rockwool lietu (30), tādu stikla starpproduktu straujš pieaugums, kuriem veic turpmāko apstrādi galīgajai izmantošanai arhitektūrā vai būvniecībā, ļauj secināt, ka tirgū nav apgrozījuma samazināšanās (31).

(102)

Noslēgumā i) neapstrādāta pludinātā stikla (raw float glass) tirgus un tādu ii) stikla starpproduktu tirgus, kuriem veic turpmāko apstrādi galīgajai izmantošanai arhitektūrā vai būvniecībā (tādiem kā laminēts stikls un stikls ar pārklājumu), ir novērtēti atšķirīgi – attiecībā uz i) Komisija uzskata, ka tirgū ir apgrozījuma samazināšanās daudznozaru pamatprincipu nozīmē, attiecībā uz ii) tirgū nav apgrozījuma samazināšanās.

(103)

Ja projekts palielina ražošanas jaudu nozarē, kas saskaras ar strukturālu spēju saražot vairāk produkcijas, nekā nepieciešams, vai tirgus apgrozījuma samazināšanos, un kurš vienlaikus var nostiprināt nozīmīgu tirgus daļu (32), attiecīgajā reģionā maksimāli atļautā atbalsta apjoma piešķiršana varētu radīt pārmērīgu konkurences izkropļojumu. Šādos gadījumos 1998. gada daudznozaru pamatprincipi paredz piemērot korekcijas koeficientu 0,50.

(104)

Attiecīgajā gadījumā Komisija pludinātā stikla tirgu identificēja kā tirgu, kuram raksturīga apgrozījuma samazināšanās. Šajā tirgū nevienam no abu kopuzņēmumu dibinātājiem tirgus daļa nav 40 % vai vairāk.

(105)

Atbilstoši 1998. gada daudznozaru pamatprincipu noteikumiem Komisija nosaka maksimāli pieļaujamo intensitāti paziņotajam atbalstam saskaņā ar formulu, kurā ņemti vērā vairāki faktori. Aprēķinu sāk ar maksimālās intensitātes noteikšanu (reģionālie griesti), ko liels uzņēmums var saņemt attiecīgajā atbalstāmajā apgabalā, ņemot vērā atļauto reģionālā atbalsta shēmu, kas ir spēkā paziņošanas dienā. Pēc tam iegūtajiem procentiem piemēro dažādus korekcijas koeficientus atbilstoši trim īpašiem vērtēšanas kritērijiem – konkurences stāvoklim, kapitāla/darbaspēka savstarpējai attiecībai un reģionālajai ietekmei, šādā veidā aprēķinot maksimāli pieļaujamo intensitāti attiecīgajam atbalsta projektam.

(106)

Saskaņā ar piemērojamo Francijas reģionālā atbalsta karti 2000.–2006. gadam Fremēnas–Merlbakas ražošanas apgabalam ir atbalstāmā apgabala statuss EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, kurā valsts atbalsta intensitāte ieguldījumiem var sasniegt 15 % tīrā dotācijas ekvivalenta (TDE).

(107)

“Konkurences stāvokļa” faktors (1998. gada daudznozaru pamatprincipu 3.2. līdz 3.6. punkts), kuru noteica 2000. gada lēmumā, netika ne apstrīdēts, ne grozīts, un tas neveidoja 2006. gada 26. aprīļa lēmuma, ar ko uzsāk procedūru, daļu. Tāpēc turpmākais novērtējums ir pārņemts no 2000. gada lēmuma.

(108)

“Konkurences” faktors paredz veikt analīzi, kuras mērķis ir noteikt, vai paziņotais projekts tiks īstenots nozarē vai apakšnozarē, kura cieš no strukturālas spējas saražot vairāk produkcijas, nekā nepieciešams.

(109)

Saskaņā ar 1998. gada daudznozaru pamatprincipu noteikumiem (3.3. punkts) iespējamu strukturālu spēju saražot vairāk produkcijas, nekā nepieciešams, novērtē, salīdzinot starpību starp vidējo jaudas izmantošanas līmeni ražojošajā rūpniecībā kopumā un jaudas izmantošanas līmeni attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē. Ja nav pietiekamas informācijas par jaudas izmantošanu, Komisija pārbauda, vai attiecīgie ieguldījumi tiek veikti tirgū, kur ir apgrozījuma samazināšanās. Šim nolūkam Komisija salīdzina attiecīgā(-o) produkta(-u) acīmredzamā patēriņa attīstību ar Eiropas Ekonomiskās zonas ražojošās rūpniecības pieauguma līmeni kopumā.

(110)

Kā norādīts iepriekš, Komisija saistībā ar attiecīgo nozari ir saskārusies ar ticamu datu trūkumu. Līdz ar to attiecībā uz šo nozari nav iespējams ne aprēķināt izmantoto jaudu, ne arī acīmredzamo patēriņu.

(111)

Pamatojoties uz tirgus attīstības analīzi, ieguldījuma daļai, kas piešķirta neapstrādāta pludinātā stikla (raw float glass – KN 7005) ražošanai, jāpiemēro konkurences faktors 0,75. Ieguldījumu daļai, kas saistīta ar laminētu stiklu vai stiklu ar pārklājumu būvniecībai (laminated or coated building glass), kuri iekļauti KN 7007 un KN 7008 kategorijā, būtu jāpiemēro konkurences faktors 1.

(112)

1998. gada daudznozaru pamatprincipos nav paredzēta situācija, kurā vienam ieguldījumam, kam veikts diferencēts tirgus novērtējums katram attiecīgajam produktam, var piemērot divus vai vairākus konkurences faktorus. Tā kā konkrētajā gadījumā piemērot visam ieguldījumam tikai vienu no abiem faktoriem būtu ne tikai nesamērīgi, bet arī nepareizi, Komisija uzskata, ka konkurences faktors būtu jāpielāgo tā, lai tas atspoguļotu katra attiecīgā produkta tirgus attīstību.

(113)

Tā kā projekts ir pilnībā integrēta rūpnīca, būtu nepareizi noteikt korekcijas faktoru, kas aprēķināts no ieguldījuma relatīvās vērtības attiecībā uz katru konkrēto produktu. Tāpēc Komisija izmantoja korekcijas faktoru (40/60), kas pamatojas uz attiecīgajiem apjomiem, ko laiž tirgū atbalsta saņēmējs.

(114)

No tā izriet, ka T koeficients ir 0,85 (33), ko veido divu tirgu konkurences faktori (1 un 0,75).

(115)

Jaunākā informācija, ko ir iesniegušas Francijas iestādes, rada jaunu “kapitāla/darbaspēka rādītāja” koeficientu – attaisnotā ieguldījuma summa ir 158,5 miljoni euro. Francija norādīja, ka galīgais izveidoto tiešo darba vietu skaits ir 176 darba vietas. Tātad “kapitāla/darbaspēka rādītājs” ir 900. Tā kā šis rādītājs iekļaujas starp 701 un 1 000, sākotnēji paredzētā I faktora 0,8 vietā ir jāpiemēro I faktors 0,7 (1998. gada daudznozaru pamatprincipu 3.10.2. punkts).

(116)

Jaunākā informācija, ko ir iesniegušas Francijas iestādes, rada jaunu “netiešo darba vietu/tiešo darba vietu” koeficientu. Francija norādīja, ka izveidoto netiešo darba vietu skaits ir 150 darba vietas, kas ir 85 % no tiešajām darba vietām. Tā kā šis procentuālais apmērs iekļaujas starp 50 un 100 %, sākotnēji paredzētā M faktora 1,2 vietā ir jāpiemēro M faktors 1,1 (1998. gada daudznozaru pamatprincipu 3.10.3. punkts).

(117)

Tātad, ņemot vērā iepriekš minēto, pārskatītā pieļaujamā atbalsta maksimālā intensitāte konkrētajā gadījumā ir: R × T × I × M = 15 % × 0,85 × 0,7 × 1,1 = 9,82 % (lai gan 2000. gada lēmumā tā bija 12,24 %).

(118)

Ņemot vērā visu jauno informāciju, piešķirtā atbalsta līmenis ir zemāks par to, kas bija paredzēts 2000. gadā. Projekta attaisnotās izmaksas ir 158,5 miljoni euro (150,165 miljoni euro pašreizējā neto vērtībā).

(119)

Francijas iestādes uzsver, ka, izmantojot Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 1998. gadam I pielikumā aprakstīto metodi, iegūtais TDE ir 12 985 610euro, kas atbilst atbalsta nominālvērtībai 17 106 280euro.

(120)

Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegtajām ziņām atbalsta intensitāte uzņēmumu PGF/IGCF projektam tātad ir 8,65 % TDE (12 985 610/150 165 000), kas ir mazāk par maksimāli pieļaujamo intensitāti, kura ir pārrēķināta, lai ņemtu vērā projekta rādītāju attīstību (9,82 % TDE).

(121)

Paziņotā atbalsta intensitāte 8,65 % TDE, ko Francija ierosina piešķirt uzņēmumiem PGF/IGCF, atbilst nosacījumiem, kas ļauj to uzskatīt par saderīgu ar 1998. gada daudznozaru pamatprincipiem.

(122)

Tā kā ieguldījuma projekts ir pabeigts, 1998. gada daudznozaru pamatprincipu 6. punktā paredzētie nosacījumi par pēckontroli nav piemērojami. Tādējādi Francijai var ļaut samaksāt atbalsta pēdējās daļas atlikumu, kas ir 727 389euro (pēc nominālvērtības), uzņēmumiem PGF/IGCF,

20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/33

(1)

Komisija ar Lēmumu 2008/721/EK ir izveidojusi trīs zinātniskās komitejas – Patēriņa preču zinātnisko komiteju (SCCP), Veselības un vides apdraudējuma zinātnisko komiteju (SCHER), Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātnisko komiteju (SCENIHR), kā arī zinātnisko padomdevēju grupu par riska novērtējumu (turpmāk – “grupa”) patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā.

(2)

SCCS, SCHER un SCENIHR katrā ir ne vairāk kā 17 locekļi, un zinātnisko padomdevēju skaitu grupā katru reizi nosaka Komisija, vadoties no vajadzības pēc zinātniska padoma. Lai pienācīgi aptvertu to zinātnisko jautājumu plašo loku, par kuriem paredzēts konsultēties ar zinātnisko komiteju tās pilnvaru laikā, ir lietderīgi noteikt skaitu – 17 locekļu katrā zinātniskajā komitejā un 189 zinātniskie padomdevēji grupā.

(3)

Saskaņā ar 3. panta 4. punktu un 4. panta 2. punktu Lēmumā 2008/721/EK tika publicēts uzaicinājums paust interesi, kas arī izvirzīja atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību, kas deva piemēroto kandidātu sarakstu, no kuriem Komisija ieceļ zinātnisko komiteju un zinātnisko padomdevēju grupas locekļus.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma 2008/721/EK 3. panta 2. punktu komiteju locekļu atlasi veica pamatojoties uz to pieredzi un ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu, kas atspoguļo Eiropas zinātnisko problēmu un pieeju daudzveidību, un saskaņā ar tā paša lēmuma 4. panta 1. punktu padomdevēju atlasi veica ņemot vērā mērķi aptvert iespējami plašāku nozaru loku,

20.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/43

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK Kopiena dalībvalstīm var piešķirt finanšu iemaksas, lai segtu izmaksas, kuras tieši saistītas ar nepieciešamiem pasākumiem, kas veikti vai plānoti, lai apkarotu kaitīgus organismus, kas ievesti no trešām valstīm vai citiem Kopienas apgabaliem, lai tos izskaustu vai, ja tas nav iespējams, apturētu to izplatību.

(2)

Vācija, Nīderlande un Slovēnija ir izstrādājusi rīcības programmu, lai apkarotu to teritorijās ievestos augiem kaitīgos organismus. Šajās programmās noteikti sasniedzamie mērķi, veicamie pasākumi, termiņi un izmaksas. Vācija, Nīderlande un Slovēnija ir iesniegusi pieteikumu piešķirt šīm programmām Kopienas finanšu iemaksas Direktīvā 2000/29/EK noteiktajā termiņā un saskaņā ar Komisijas 2002. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1040/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas to noteikumu ieviešanai, kas attiecas uz Kopienas finanšu iemaksu piešķiršanu fitosanitārajai kontrolei, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2051/97 (2).

(3)

Vācijas, Nīderlandes un Slovēnijas iesniegtā tehniskā informācija bija pietiekama, lai Komisija varētu rūpīgi un vispusīgi novērtēt situāciju un secināt, ka ir ievēroti Kopienas finanšu iemaksu piešķiršanas nosacījumi atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 23. pantam. Tādējādi ir pamatoti piešķirt Kopienas finanšu iemaksas, lai segtu šo programmu izdevumus.

(4)

Ar Kopienas finanšu iemaksām var segt līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 23. panta 5. punkta 3. daļu ir jāsamazina Komisijas finanšu iemaksu likme tās programmas daļai, ko iesniedza Nīderlande, lai kontrolētu Diabrotica virgifera virgifera Le Conte, jo šīs dalībvalsts iesniegtā programma jau ir saņēmusi Kopienas finanšu iemaksu saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/877/EK (3).

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 24. pantu Komisija pārbauda, vai attiecīgā kaitīgā organisma parādīšanās ir izskaidrojama ar nepietiekami veiktām apskatēm vai pārbaudēm, un pieņem nepieciešamos pasākumus, ņemot vērā pārbaudē izdarītos konstatējumus.

(6)

Saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4) augu aizsardzības pasākumus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds. Šo pasākumu finanšu kontroles nolūkā piemēro minētās regulas 9., 36. un 37. pantu.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu,

a)

ir iesniegti pierādījumi par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1040/2002 nosacījumiem;

b)

attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi Komisijai Kopienas finanšu iemaksu pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1040/2002 5. pantu.