17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 133/2009

(2009. gada 16. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 17. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	129,4
	JO	68,6
	MA	43,2
	TN	134,4
	TR	87,8
	ZZ	92,7
0707 00 05	JO	170,1
	MA	134,2
	TR	164,1
	ZZ	156,1
0709 90 70	MA	85,2
	TR	128,4
	ZZ	106,8
0709 90 80	EG	164,4
0709 90 80	ZZ	164,4
0805 10 20	EG	49,2
	IL	51,8
	MA	64,3
	TN	46,4
	TR	71,0
	ZZ	56,5
0805 20 10	IL	144,4
	MA	91,8
	ZZ	118,1
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	88,6
	JM	85,4
	MA	150,0
	PK	47,6
	TR	65,9
	ZZ	87,5
0805 50 10	EG	44,9
	MA	55,8
	TR	52,5
	ZZ	51,1
0808 10 80	CN	71,6
	MK	32,6
	US	105,7
	ZZ	70,0
0808 20 50	AR	113,7
	CL	79,6
	CN	84,1
	US	107,3
	ZA	115,2
	ZZ	100,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 134/2009

(2009. gada 16. februāris),

ar ko groza XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 131. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 Kopienas ražotājiem un importētājiem ir noteikts pienākums reģistrēt vielas, vielu preparātus vai izstrādājumus, un reģistrētājiem reģistrācijas dokumentācijā ir jāiekļauj VI līdz XI pielikumā norādītā informācija.

(2)	XI pielikumā paredzēts, ka reģistrētāji noteiktos apstākļos var neveikt testēšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VIII pielikuma 8.6. un 8.7. iedaļai un saskaņā ar IX un X pielikumu.

(3)	Lai novērstu šaubas, jāprecizē, ka 3.1. iedaļā norāde uz 8.6. un 8.7. iedaļu attiecas tikai uz VIII pielikumu.

(4)	Ir jānosaka kritēriji, kas definē, kas ir atbilstīgs pamatojums testēšanas neveikšanai atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VIII pielikuma 8.6. un 8.7. iedaļai un saskaņā ar IX un X pielikumu.

(5)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, izstrādājot vadlīnijas ķīmisko vielu drošības novērtējumam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, ir noteikti trīs dažādi kritēriji kaitīgās iedarbības netestēšanai. Pirmais kritērijs nosaka, ka jāpierāda un jādokumentē, ka iedarbība visos scenārijos ir ievērojami mazāka par atbilstošu beziedarbības līmeni (DNEL) vai paredzēto beziedarbības koncentrāciju (PNEC), kas iegūta konkrētos apstākļos. Otrais kritērijs nosaka, ka jāpierāda un jādokumentē, ka visā vielas dzīves ciklā ir spēkā stingri kontrolēti apstākļi. Trešais kritērijs nosaka, ka gadījumos, kad viela jāiekļauj izstrādājumā, tas jādara tādā veidā, lai tā nevarētu radīt nekādu iedarbību un lai viela neizdalītos tās dzīves cikla laikā, un visos ražošanas un izgatavošanas posmos ar to rīkotos stingri kontrolētos apstākļos. Tāpēc šie kritēriji testēšanas neveikšanas pamatošanai jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 1907/2006.

(6)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1907/2006.

(7)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp., labota ar OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 3. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“3. VIELAI PIELĀGOTA TESTĒŠANA, PAMATOJOTIES UZ TĀS IEDARBĪBU

3.1. Testēšanu saskaņā ar VIII pielikuma 8.6. un 8.7. iedaļu un IX pielikumu un X pielikumu drīkst neveikt, pamatojoties uz iedarbības scenāriju(-iem), kas izstrādāts(-i) ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā.

3.2. Visos gadījumos iesniedz pietiekamu pamatojumu un dokumentāciju. Minētais pamatojums balstās uz dziļu un pamatīgu iedarbības novērtējumu saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu un atbilst jebkuram vienam no turpinājumā uzskaitītajiem kritērijiem:

ražotājs vai importētājs pierāda un dokumentē, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

i)	tās iedarbības novērtējuma rezultāti, kas attiecas uz visām būtiskām iedarbībām visā vielas dzīves ciklā, liecina, ka pēc visiem VI pielikuma 3.5. iedaļā minētajiem ražošanas un identificēto lietojumu scenārijiem kaitīgas iedarbības nav vai arī tā ir ļoti niecīga;

ii)	DNEL vai PNEC var iegūt no pieejamo attiecīgās vielas testēšanas datu rezultātiem, pilnībā ņemot vērā palielināto nenoteiktību, kuru izraisa informācijas prasības atcelšana; un DNEL un PNEC ir atbilstīga un piemērota gan atceļamajai informācijas prasībai, gan riska novērtējuma vajadzībām (1);

iii)	iegūtā DNEL vai PNEC salīdzinājums ar iedarbības novērtējuma rezultātiem rāda, ka kaitīgā iedarbība vienmēr ir ievērojami mazāka nekā iegūtais DNEL vai PNEC;

b)	ja viela nav iestrādāta kādā izstrādājumā, ražotājs vai importētājs par visiem attiecīgajiem scenārijiem pierāda un dokumentē, ka visā vielas dzīves ciklā ir spēkā stingri kontrolēti apstākļi, kā noteikts 18. panta 4. punkta a) līdz f) apakšpunktā;

ja viela ir iestrādāta kādā izstrādājumā, kurā tā ir stabili saistīta matricā vai droši izolēta, izmantojot tehniskus līdzekļus, un ir pierādīts un dokumentēts, ka tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)	viela neizdalās visā tās dzīves cikla laikā;

ii)	maz ticams, ka darbinieki vai sabiedrība, vai vide tiek pakļauta vielas iedarbībai normālos vai saprātīgi paredzamos izmantošanas apstākļos, un

iii)	ja visu ražošanas un izgatavošanas posmu laikā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas laikā ar šo vielu rīkojas, ievērojot 18. panta 4. punkta a) līdz f) apakšpunktā ietvertos nosacījumus visu iepriekš minēto posmu laikā.

3.3. Īpaši izmantošanas nosacījumi jāpaziņo, izmantojot piegādes ķēdi, saskaņā ar attiecīgi 31. vai 32. pantu.

(1) Neskarot IX un X pielikuma 8.7. iedaļas 2. sleju, 3.2. iedaļas a) apakšpunkta ii) daļas nolūkiem DNEL, kas iegūts no skrīninga testa attiecībā uz reproduktīvās sistēmas/attīstības toksicitāti, neuzskata par piemērotu, lai neveiktu prenatālās attīstības toksicitātes izpēti vai divu paaudžu reproduktīvās sistēmas toksicitātes izpēti. Neskarot IX un X pielikuma 8.6. iedaļas 2. sleju, 3.2. iedaļas a) apakšpunkta ii) daļas nolūkiem DNEL, kas iegūts 28 dienu atkārtotas devas toksicitātes izpētē, neuzskata par piemērotu, lai neveiktu 90 dienu atkārtotas devas toksicitātes izpēti.”

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/6

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 18. decembris)

par Sadarbības nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses

(2009/127/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 280. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padome 2000. gada 14. decembrī pilnvaroja Komisiju iesaistīties sarunās ar Šveices Konfederāciju par nolīgumu par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud Kopienas un tās dalībvalstu finanšu intereses, arī pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļu jomā.

(2)

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Lēmumu par Sadarbības nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses, un ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, Eiropas Kopienas vārdā 2004. gada 26. oktobrī ir parakstīts nolīgums.

(3)	Ar nolīgumu ir izveidota Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām konkrētās jomās, un ir jākonkretizē, kas pārstāv Kopienu šajā komitejā.

(4)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses (turpmāk – “nolīgums”), un tam pievienotais Nobeiguma akts.

Nolīguma un nobeiguma akta teksts ir pievienots šim lēmumam (2).

2. pants

Saskaņā ar nolīguma 39. pantu izveidotajā Apvienotajā komitejā Komisija pārstāv Kopienu jautājumos, kas ietilpst tās kompetencē.

Nostāju, ko Kopiena pieņems nolīguma īstenošanas gaitā, Apvienotai komitejai pieņemot lēmumus vai ieteikumus, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņems ar kvalificētu balsu vairākumu. Padome lēmumus pieņem vienprātīgi, ja nostāja attiecas uz jomu, par kuru vajadzīga vienprātība, lai pieņemtu iekšējus noteikumus.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs Eiropas Kopienas vārdā sniedz Līguma 44. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu (3).

Padomes priekšsēdētājs sniedz Eiropas Kopienas deklarāciju, saskaņā ar kuru līdz nolīguma spēkā stāšanās dienai Kopiena uzskata, ka tās kompetences robežās nolīgums tai uzliek saistības attiecībās ar jebkuru citu Līgumslēdzēju pusi, kas ir sniegusi tādu pašu deklarāciju saskaņā ar nolīguma 44. panta 3. punktu (4).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 18. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1) OV C 304 E, 1.12.2005., 106. lpp.

(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. lpp.

(3) Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4) Datumu, kad sāk piemērot Kopienas un Šveices nolīgumu, Padomes Ģenerālsekretariāts saskaņā ar nolīguma 44. panta 3. punktu publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

SADARBĪBAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses

EIROPAS KOPIENA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

no otras puses,

turpmāk tekstā “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešās attiecības starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses,

VĒLOTIES efektīvi cīnīties pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud Līgumslēdzēju pušu finanšu intereses,

ŅEMOT VĒRĀ vajadzību uzlabot administratīvo palīdzību šajās jomās,

PĀRLIECĪBĀ, ka būtu jāpastāv savstarpējai tiesiskai sadarbībai, tostarp attiecībā uz kratīšanu un konfiskāciju, tostarp visos gadījumos, kas saistīti ar kontrabandu un izvairīšanos no netiešo nodokļu nomaksas, it īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļiem, muitas un akcīzes nodokļiem,

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,

IR VIENOJUŠĀS NOSLĒGT ŠĀDU NOLĪGUMU.

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šā nolīguma mērķis ir paplašināt administratīvo palīdzību un tiesisko palīdzību krimināllietās starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, lai apkarotu 2. pantā minētās nelikumīgās darbības.

2. pants

Piemērošanas joma

1. Šo nolīgumu piemēro šādās jomās:

krāpšanas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas apdraud Līgumslēdzēju pušu finanšu intereses, novēršana, atklāšana, izmeklēšana, kriminālvajāšana un administratīva vai krimināltiesiska sodīšana saistībā ar:

—	darījumiem ar precēm, pārkāpjot tiesību aktus muitas un lauksaimniecības jomā,

—	darījumiem, pārkāpjot tiesību aktus finanšu jomā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, patēriņa īpašajiem nodokļiem un akcīzes nodokļiem,

—	tādu naudas līdzekļu aizturēšanu vai piesavināšanos – tostarp šo līdzekļu izmantošanu citiem mērķiem, nekā sākotnēji paredzēts –, kas piešķirti no Līgumslēdzēju pušu budžeta vai to pārvaldītajiem budžetiem vai kontiem kā subsīdijas vai kompensācijas,

—	Līgumslēdzēju pušu piešķirto līgumu noslēgšanas procedūrām;

b)	nenomaksāto summu vai summu, kas nelikumīgi iegūtas no a) apakšpunktā minētajām nelikumīgajām darbībām, arests vai piedziņa.

2. Sadarbību, kas paredzēta nolīguma II sadaļā (administratīvā palīdzība) un III sadaļā (savstarpējā tiesiskā palīdzība), nevar atteikt, pamatojoties vienīgi uz to, ka pieprasījums attiecas uz pārkāpumu, ko lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse kvalificē kā noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā, vai ka tā neatzīst tāda veida maksājumus vai izdevumus, vai ka tās tiesību aktos nav noteikumu attiecībā uz tāda veida pārkāpumu vai to nekvalificē tāpat kā lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse.

3. To darbību rezultātā, uz kurām attiecas šis nolīgums, iegūto līdzekļu legalizēšana ietilpst tā piemērošanas jomā ar nosacījumu, ka darbības, kas ir nodarījuma sastāvā, ir saskaņā ar divu Līgumslēdzēju pušu tiesību aktiem sodāmas ar brīvības atņemšanu, kuras maksimālais ilgums pārsniedz sešus mēnešus.

4. Šis nolīgums neattiecas uz tiešajiem nodokļiem.

3. pants

Mazāk svarīgi gadījumi

1. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde palīdzības lūgumu var atteikt, ja eventuāli nepiedzīto vai nesamaksāto nodokļu summa nepārsniedz 25 000euro vai neatļauti eksportēto vai importēto preču paredzamā vērtība nepārsniedz 100 000euro, izņemot gadījumus, kad lietas apstākļu vai aizdomās turētās personas dēļ lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse attiecīgo lietu uzskata par īpaši svarīgu.

2. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde nekavējoties informē lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi par palīdzības lūguma atteikuma iemesliem.

4. pants

Sabiedriskā kārtība

Sadarbību var atteikt, ja lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka lūguma izpilde apdraud tās suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas tās būtiskās intereses.

5. pants

Informācijas un pierādījumu apmaiņa

1. Uz informāciju un pierādījumiem, ko sniedz un saņem saskaņā ar šo nolīgumu, neatkarīgi no formas attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, un tos aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju gan saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem, kura tos saņēmusi, gan saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

Informāciju un pierādījumus var nodot vienīgi tām personām, kurām, darbojoties Kopienas, dalībvalstu vai Šveices Konfederācijas iestāžu labā, šai informācijai un pierādījumiem jābūt zināmiem saistībā ar amata pienākumu pildīšanu, un tie ir izmantojami vienīgi šajā nolīgumā paredzēto mērķu sasniegšanai.

2. Informāciju un pierādījumus, ko lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse ieguvusi saskaņā ar šo nolīgumu, var nosūtīt jebkurai citai Līgumslēdzējai pusei, ja šī Līgumslēdzēja puse izmeklē lietu, uz kuru attiecas sadarbība, vai ja pastāv konkrēti pierādījumi, ka šī Līgumslēdzēja puse varētu faktiski izmeklēt šādu lietu. Šī nosūtīšana var notikt vienīgi šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem.

3. Saskaņā ar šo nolīgumu iegūtās informācijas vai pierādījumu nosūtīšanu citai Līgumslēdzējai pusei vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm veic, par to sākotnēji paziņojot sākotnējai lūguma saņēmējai Līgumslēdzējai pusei.

4. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kuras rīcībā ir informācija vai pierādījumi, saskaņā ar 2. punktu ievēro to izmantošanas ierobežojumus, ko sākotnējās nosūtīšanas sakarā lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse noteikusi lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei.

5. Lai informāciju un pierādījumus, ko kāda Līgumslēdzēja puse ieguvusi saskaņā ar šo nolīgumu, nodotu kādai trešai valstij, ir nepieciešama tās Līgumslēdzējas puses atļauja, kura sākotnēji sniegusi šo informāciju un pierādījumus.

6. pants

Konfidencialitāte

Lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse var lūgt lūguma saņēmējai Līgumslēdzējai pusei nodrošināt, ka lūgums un tā saturs ir konfidenciāls, izņemot gadījumus, kad tas nav savienojams ar lūguma izpildi. Ja lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse nevar izpildīt konfidencialitātes prasības, viņa par to iepriekš informē lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi.

II SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

7. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

Šī sadaļa neietekmē noteikumus par savstarpējo palīdzību krimināllietās, ne arī plašākas saistības administratīvās palīdzības jomā, ne arī labvēlīgāku noteikumu piemērošanu divpusējos vai daudzpusējos sadarbības līgumos starp Līgumslēdzējām pusēm, jo īpaši 1997. gada 9. jūnija Papildu protokolā par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās.

8. pants

Saturs

1. Līgumslēdzējas puses apņemas sniegt savstarpēju palīdzību, apkarojot šajā nolīgumā minētās nelikumīgās darbības, jo īpaši novēršot vai atklājot operācijas vai citu darbību un bezdarbību, kas ir pretrunā attiecīgajiem tiesību aktiem, un izmeklēt ar tiem saistītās lietas.

2. Šajā sadaļā paredzētā palīdzība attiecas uz visām Līgumslēdzēju pušu kompetentajām administratīvajām iestādēm, kuras veic izmeklēšanu saskaņā ar administratīvajām vai kriminālvajāšanas pilnvarām, tostarp, ja šīs iestādes attiecīgās darbības veic pēc tiesu iestāžu pieprasījuma.

Ja kriminālizmeklēšanu veic tiesu iestāde vai tās pakļautībā esoša iestāde, šī iestāde nosaka, vai attiecīgie savstarpējās palīdzības vai sadarbības lūgumi iesniegti atbilstoši noteikumiem, kurus piemēro savstarpējai palīdzībai krimināllietās, vai šai sadaļai.

9. pants

Kompetence

1. Līgumslēdzēju pušu iestādes šīs sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar kompetenci, kas tām piešķirta saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem. Neviens no šīs sadaļas noteikumiem nav interpretējams tā, ka tas grozītu kompetenci, kas Līgumslēdzēju pušu iestādēm piešķirta saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem.

Šīs iestādes darbojas tā, it kā tās darbotos savās interesēs vai pēc šīs pašas Līgumslēdzējas puses citas iestādes pieprasījuma. Lai izpildītu lūgumu, tās izmanto visas likumīgās pilnvaras, kuras tām piešķirtas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

2. Lūgumus, kas iesniegti iestādēm, kuras nav kompetentās iestādes, nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei.

10. pants

Samērīgums

Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde var atteikt palīdzības lūgumu, ja tā skaidri konstatē, ka:

a)	to lūgumu skaits un būtība, kurus lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse iesniegusi noteiktā laikposmā, lūguma saņēmējai Līgumslēdzējai pusei rada nesamērīgu administratīvu slogu;

b)	lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestāde nav pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, ko tā attiecīgajos apstākļos būtu izmantojusi, lai iegūtu lūgto informāciju, neapdraudot vēlamā rezultāta sasniegšanu.

11. pants

Centrālie dienesti

1. Katra Līgumslēdzēja puse norīko vienu vai vairākus kompetentos centrālos dienestus, kas saskaņā ar šo sadaļu izskata administratīvās palīdzības lūgumus.

Palīdzības pieprasījuma izpildē šīs struktūrvienības vēršas pie jebkuras kompetentas administratīvas iestādes.

2. Centrālie dienesti savā starpā sazinās tieši.

3. Centrālo dienestu darbība, jo īpaši steidzamos gadījumos, neizslēdz tiešu sadarbību starp Līgumslēdzēju pušu citām iestādēm, kas ir kompetentas šā nolīguma piemērošanas jomās. Centrālos dienestus informē par jebkādām darbībām, kas saistītas ar šādu tiešu sadarbību.

4. Sniedzot 44. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, Līgumslēdzējas puses dara zināmu, kuras iestādes uzskata par centrālajiem dienestiem šā panta nozīmē.

2. NODAĻA

Palīdzība saskaņā ar lūgumu

12. pants

Informācijas pieprasījumi

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde, ievērojot šā nolīguma piemērošanas jomu, nosūta tai visas ziņas, kuras ir tās vai citu šīs Līgumslēdzējas puses iestāžu rīcībā, kas varētu novērst, izmeklēt un sodīt nelikumīgās darbības vai sniegt nepieciešamo informāciju parādu saistību atgūšanai. Lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse šīs informācijas iegūšanai veic visus nepieciešamos administratīvos pasākumus.

2. Nosūtāmo informāciju papildina ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses rīcībā esošajiem ziņojumiem un citiem dokumentiem vai šo ziņojumu un dokumentu apliecinātām kopijām vai izrakstiem, kas pamato šo informāciju un ir sagatavoti vai iegūti, lai izpildītu informācijas pieprasījumu.

3. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei un lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādei par to vienojoties un ievērojot lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes sīki izstrādātus norādījumus, lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes pilnvarotie pārstāvji var saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāžu telpās piekļūt informācijai un ziņām 1. punkta nozīmē, kuras ir pēdējās minētās Līgumslēdzējas puses rīcībā un kuras attiecas uz nelikumīgām darbībām, kas ir šā nolīguma piemērošanas jomā. Šie darbinieki ir tiesīgi iegūt šādu dokumentu kopijas.

13. pants

Pieprasījumi veikt novērošanu

Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde, cik vien iespējams, novēro preču tirdzniecību, kas tiek veikta, pārkāpjot 2. pantā minētos noteikumus. Šo novērošanu var veikt attiecībā uz personām, ja ir nopietns pamats aizdomām, ka tās ir piedalījušās vai piedalās nelikumīgās darbībās vai veic sagatavošanos ar nolūku izdarīt šādas darbības, kā arī attiecībā uz vietām, transporta līdzekļiem un precēm, kurām ir saistība ar šīm darbībām.

14. pants

Paziņošana un nosūtīšana pa pastu

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem informē adresātu vai nodrošina, lai tas tiktu informēts, par visiem aktiem vai lēmumiem, kurus izdevušas lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes un kuri ir šā nolīguma piemērošanas jomā.

2. Paziņojuma pieprasījumiem, kur norāda paziņojamā akta vai lēmuma priekšmetu, pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses oficiālajā valodā vai valodā, kas ir pieņemama šai Līgumslēdzējai pusei.

3. Līgumslēdzējas puses var tieši pa pastu nosūtīt paziņojamos aktus, informācijas pieprasījumus un dokumentus personām, uz kurām attiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais un ceturtais ievilkums un kuras ir citas Līgumslēdzējas puses rezidenti.

Šīs personas var atbildēt uz paziņojumiem, kā arī iesniegt attiecīgus dokumentus un informāciju tādā formā, kādu paredz noteikumi un pasākumi, pamatojoties uz kuriem ir piešķirti attiecīgie naudas līdzekļi.

15. pants

Pieprasījumi veikt izmeklēšanu

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse veic vai nodrošina, ka tiek veikta vajadzīgā izmeklēšana attiecībā uz darījumiem vai darbībām, kas ir šajā nolīgumā paredzēto nelikumīgo darbību sastāvā vai kas lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei rada pamatotas aizdomas, ka tādas nelikumīgas darbības ir notikušas.

2. Lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse izmanto visus izmeklēšanas līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar tās tiesību sistēmu, atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc citas savas iestādes lūguma, tostarp iesaistot tiesu iestādes vai, vajadzības gadījumā, saņemot to atļauju.

Šis noteikums neskar iespējas sadarbībai ar saimnieciskās darbības subjektiem, kā paredzēts 17. pantā.

Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei nosūta šādas izmeklēšanas rezultātus. Šā nolīguma 12. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

3. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde, sniedzot palīdzību, bez papildu lūguma šajā sakarā paplašina savu darbību, attiecinot to uz visiem apstākļiem, objektiem un personām, kurām ir acīmredzama saistība ar palīdzības lūguma priekšmetu. Šaubu gadījumā lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde vispirms sazinās ar lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi.

16. pants

Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses pilnvarotu darbinieku piedalīšanās

1. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei un lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādei par to vienojoties, lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses pilnvaroti darbinieki var piedalīties iepriekšējā pantā minētajā izmeklēšanā. Šādai dalībai nav jāsaņem to personu vai saimnieciskās darbības subjektu piekrišana, attiecībā uz kuriem veic izmeklēšanu.

2. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbinieki nodrošina izmeklēšanas norisi. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbinieki nevar pēc savas iniciatīvas īstenot lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbiniekiem piešķirtās pilnvaras.

Taču ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbinieku starpniecību un vienīgi šīs izmeklēšanas vajadzībām viņiem ir piekļuve tām pašām telpām un dokumentiem, kam ir piekļuve lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses darbiniekiem.

3. Atļauju var piešķirt, paredzot nosacījumus.

4. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei sniegto informāciju var izmantot kā pierādījumus vienīgi tad, kad ir saņemta atļauja ar izpildi saistīto elementu nosūtīšanai.

17. pants

Sadarbības pienākums

Saimnieciskās darbības subjektiem ir pienākums sadarboties administratīvās palīdzības lūguma izpildē, nodrošinot piekļuvi to telpām, transportlīdzekļiem un dokumentiem, kā arī sniedzot visu attiecīgo informāciju.

18. pants

Palīdzības lūguma forma un saturs

1. Palīdzības lūgumus sagatavo rakstiski. Tiem pievieno dokumentus, kas ir vajadzīgi šādu lūgumu izpildei.

Steidzamos gadījumos ir pieņemami arī mutiski lūgumi, taču tie pēc iespējas ātrāk jāapstiprina rakstiski.

2. Lūgumiem pievieno šādu informāciju:

a)	lūguma iesniedzēja izstāde;

b)	nepieciešamie pasākumi;

c)	lūguma mērķis un iemesls;

d)	attiecīgie normatīvie akti un citi juridiskie elementi;

e)	cik vien iespējams precīzas un izsmeļošas ziņas par fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurās attiecas šāda izmeklēšana;

f)	attiecīgo faktu un jau veiktās izmeklēšanas kopsavilkums, izņemot 14. pantā minētos gadījumus.

3. Lūgumus sagatavo lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses oficiālajā valodā vai valodā, kas pieņemama šai Līgumslēdzējai pusei.

4. Ja pieprasījums ir sastādīts nepareizi vai nepilnīgi, to var labot vai papildināt. Tikmēr var sākt īstenot lūguma izpildei vajadzīgos pasākumus.

19. pants

Informācijas izmantošana

1. Iegūto informāciju var izmantot vienīgi šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem. Ja Līgumslēdzēja puse lūdz šādas informācijas izmantošanu citiem mērķiem, tā informācijas sniedzējai iestādei lūdz iepriekšēju rakstisku atļauju. Uz šādu informācijas izmantošanu attiecas pēdējās minētās iestādes noteiktie ierobežojumi.

2. Šā panta 1. punkts neliedz izmantot informāciju ierosinātā krimināllietā vai administratīvajā lietā, kas ierosināta sakarā ar administratīvās palīdzības lūgumā minēto tiesību aktu pārkāpumu, ja minēto lietu sakarā varētu būt pieejami tie paši palīdzības līdzekļi. Par šādu informācijas izmantošanu nekavējoties informē tās Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi, kas sniegusi attiecīgo informāciju.

3. Saskaņā ar šo nolīgumu iegūtās ziņas un izskatītos dokumentus Līgumslēdzējas puses var izmantot kā pierādījumus verbālprocesos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesvedībā.

3. NODAĻA

Palīdzība bez lūguma

20. pants

Palīdzība bez lūguma

1. Iepriekšējā nodaļā paredzēto sadarbību var īstenot arī bez citas Līgumslēdzējas puses iepriekšēja lūguma.

2. Līgumslēdzējas puses iestāde, kas nosūta informāciju, var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem izvirzīt otras Līgumslēdzējas puses iestādei nosacījumus šīs informācijas izmantošanai.

3. Šie nosacījumi ir saistoši visām Līgumslēdzēju pušu iestādēm.

4. NODAĻA

Īpašas sadarbības formas

21. pants

Kopīgas darbības

1. Ja preču ievešanas, izvešanas un tranzīta gadījumā tirdzniecības apjoms un saistītais risks attiecībā uz nodokļiem un subsīdijām var radīt ievērojamus zaudējumus Līgumslēdzēju pušu budžetam, tās var vienoties īstenot kopīgas pārrobežu darbības, lai nepieļautu un novērstu nelikumīgas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums.

2. Pārrobežu darbību koordinācija un plānošana ir centrālā dienesta vai tā norīkotas struktūrvienības kompetencē.

22. pants

Kopīgas īpašās izmeklēšanas vienības

1. Vairāku Līgumslēdzēju pušu iestādes, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu īpašas izmeklēšanas vienību ar bāzi kādā no Līgumslēdzējām pusēm.

2. Izmeklēšanas vienība izmeklē sarežģītas lietas, kurās piesaistāmi ievērojami līdzekļi, un saskaņo kopīgo darbību.

3. Dalība šādā vienībā nedod Līgumslēdzējas puses iestāžu pārstāvjiem izmeklēšanas tiesības citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā tiek veikta lietas izmeklēšana.

23. pants

Sadarbības koordinatori

1. Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes var piekrist nosūtīt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku sadarbības koordinatorus no vienas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes uz citas Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi, lai savstarpēji atbalstītu administratīvās palīdzības īstenošanu.

2. Sadarbības koordinatoru uzdevums ir sniegt konsultācijas un palīdzību. Viņiem nav piešķirtas pilnvaras neatkarīgi darboties uzņēmējas Līgumslēdzējas puses teritorijā. Ar Līgumslēdzēju pušu kompetento iestāžu piekrišanu vai pēc to pieprasījuma viņi var:

a)	veicināt un paātrināt informācijas apmaiņu;

b)	sniegt palīdzību lietu izmeklēšanā;

c)	piedalīties palīdzības lūgumu izskatīšanā;

d)	sniegt konsultācijas un palīdzēt uzņēmējai Līgumslēdzējai pusei pārrobežu darbību sagatavošanā un veikšanā;

e)	veikt visus citus pienākumus, par kuriem Līgumslēdzējas puses var savstarpēji vienoties.

3. Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par konkrētu minēto pienākumu izpildes kārtību.

4. Sadarbības koordinatori var pārstāvēt vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu intereses.

5. NODAĻA

Piedziņa

24. pants

Piedziņa

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse veic parādu, uz kuriem attiecināma šā nolīguma piemērošana, piedziņu tādā pašā veidā, kā tiek piedzīti parādi lūguma saņēmējā Līgumslēdzējā pusē.

2. Parādu piedziņas lūgumiem pievieno lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses izsniegtu oficiālu dokumentu vai tā apliecinātu kopiju, kas dod atļauju piedziņas izpildei, un, vajadzības gadījumā, citus piedziņai nepieciešamus dokumentus vai to apliecinātas kopijas.

3. Lai garantētu parādu piedziņu, lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse veic aizsargpasākumus.

4. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde pārskaita lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei parāda summu, ko tā ir piedzinusi. Vienojoties ar lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi, tā var ieturēt procentus, kas atbilst administratīvajiem izdevumiem, kuri tai radušies.

5. Neskarot 1. punktu, uz piedzenamajiem parādiem ne vienmēr ir attiecināmas priekšrocības, kas attiecas uz līdzīgiem parādiem, kuri radušies lūguma saņēmējā Līgumslēdzējā pusē.

III SADAĻA

SAVSTARPĒJA TIESISKĀ PALĪDZĪBA

25. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Šīs sadaļas mērķis ir papildināt 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvenciju par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, kā arī 1990. gada 8. novembra Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju un vienkāršot šo aktu piemērošanu Līgumslēdzēju pušu starpā.

2. Tas neiespaido labvēlīgākus noteikumus divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm.

26. pants

Procedūras, kurās ir piemērojama savstarpējā palīdzība

1. Tāpat savstarpēju tiesisko palīdzību sniedz:

a)	lietās sakarā ar noteikumu pārkāpumiem, par kuriem saskaņā ar vienas vai abu Līgumslēdzēju pušu tiesību aktiem sodus piemēro valsts pārvaldes iestādes, kuru lēmumi var būt par pamatu, lai vērstos kompetentā krimināltiesā;

b)	civilprasībās krimināllietās, kamēr krimināltiesa attiecīgajā krimināllietā vēl nav pieņēmusi galīgo nolēmumu;

c)	gadījumos, ja par nodarījumiem vai pārkāpumiem pie atbildības var saukt lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses juridisko personu.

2. Tāpat tiesisko palīdzību sniedz izmeklēšanu un tiesvedību vajadzībām, kuras vērstas uz minētajos pārkāpumos izmantoto rīku un iegūto līdzekļu arestu un konfiskāciju.

27. pants

Lūgumu nosūtīšana

1. Lūgumus saskaņā ar šo sadaļu lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde iesniedz vai nu ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses attiecībās centrālās iestādes starpniecību, vai tieši Līgumslēdzējas puses iestādei, kuras kompetencē ir izpildīt lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūgumu. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestāde un, vajadzības gadījumā, lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde informācijai nosūta lūguma kopiju savai centrālajai iestādei.

2. Jebkuru dokumentu, kas attiecas uz lūgumu vai tā izpildi, var nosūtīt tādā pašā veidā. To vismaz kopijas veidā nosūta tieši lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei.

3. Ja Līgumslēdzējas puses iestāde, kas saņem lūgumu, nav kompetenta sniegt tiesisko palīdzību, tā šādu lūgumu tūlīt pārsūta kompetentajai iestādei.

4. Nepilnīgus vai nepareizi sastādītus lūgumus pieņem, ja tajos ir galvenie elementi, kas vajadzīgi to izpildei, ievērojot to, ka lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestāde to vēlāk iesniedz paredzētajā kārtībā. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde par šiem trūkumiem paziņo lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei un dod tai laiku lūguma labošanai.

Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde tūlīt nosūta lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei arī visus citus norādījumus, kas tai ļautu papildināt savu lūgumu vai to paplašināt, attiecinot uz citiem pasākumiem.

5. Līgumslēdzējas puses, sniedzot 44. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, norāda, kuras ir attiecīgās centrālās iestādes šā punkta izpratnē.

28. pants

Nosūtīšana pa pastu

1. Personām, kuras atrodas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, procesa dokumentus saistībā ar nelikumīgām darbībām, uz kurām attiecas šis nolīgums, Līgumslēdzējas puses parasti tieši nosūta pa pastu.

2. Ja Līgumslēdzējas puses iestādei, kura izsniedz attiecīgo dokumentu, ir zināms vai tai ir pamats uzskatīt, ka adresāts saprot tikai kādu atsevišķu valodu, tad attiecībā uz dokumentu vai vismaz tā vissvarīgākajām daļām pievieno tulkojumu attiecīgajā valodā.

3. Līgumslēdzējas puses nosūtītāja iestāde adresātu informē, ka tā otras Līgumslēdzējas puses teritorijā nevar tieši piemērot nevienu piespiedu līdzekli vai sankciju.

4. Jebkuram procesa dokumentam pievieno norādi par to, ka adresāts var saņemt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem attiecībā uz šo dokumentu no sūtījumā norādītās iestādes.

29. pants

Pagaidu pasākumi

1. Ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus un savu kompetenci, lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma veic nepieciešamos pagaidu pasākumus, lai saglabātu esošo stāvokli, aizsargātu apdraudētās tiesiskās intereses vai saglabātu pierādījumus, ja vien tā attiecīgo palīdzības lūgumu neuzskata par acīmredzami nepieņemamu.

2. Preventīvo iesaldēšanu un arestu veic attiecībā uz to noziedzīgu nodarījumu rīkiem un tajos iegūtiem līdzekļiem, kuru sakarā lūdz palīdzību. Ja noziedzīgā nodarījumā iegūtie līdzekļi daļēji vai pilnībā vairs neeksistē, tādus pašus pasākumus veic attiecībā uz mantu, kas atrodas lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses teritorijā un kas atbilst attiecīgo līdzekļu vērtībai.

30. pants

Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestāžu klātbūtne

1. Lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma atļauj pēdējās minētās Līgumslēdzējas puses iestāžu pārstāvjiem piedalīties palīdzības lūguma izpildē. Šādai dalībai nav jāsaņem to personu piekrišana, attiecībā uz kurām veic šos pasākumus.

Atļauju var piešķirt, paredzot nosacījumus.

2. Ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbinieku starpniecību un vienīgi palīdzības lūguma izpildes vajadzībām klātesošajām personām ir piekļuve tām pašām telpām un dokumentiem, kam ir piekļuve lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses darbiniekiem. Šīm personām jo īpaši var atļaut uzdot vai ierosināt jautājumus un izteikt priekšlikumus par izmeklēšanas darbībām.

3. Šāda klātbūtne nevar būt par pamatu tam, ka informāciju izpauž personām, kas nav personas, kurām dota atļauja saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, un tādējādi pārkāpj tiesvedības konfidencialitāti vai attiecīgās personas tiesības. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei sniegto informāciju var izmantot kā pierādījumus vienīgi tad, kad ir saņemta atļauja ar izpildi saistīto elementu nosūtīšanai.

31. pants

Kratīšana un priekšmetu izņemšana

1. Līgumslēdzējas puses uzskata par pieņemamiem vienīgi tādus tiesiskās palīdzības lūgumus par kratīšanas izdarīšanu un aresta uzlikšanu, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

nodarījums, kura sakarā iesniedz tiesiskās palīdzības lūgumu, saskaņā ar abu Līgumslēdzēju pušu tiesību aktiem ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz laiku, kuras maksimālais ilgums nepārsniedz sešus mēnešus, vai saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem ir sodāms ar līdzīgu sodu un saskaņā ar otras Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem – kā noteikumu pārkāpums, par ko sodus piemēro valsts pārvaldes iestādes, kuru lēmumi var būt par pamatu, lai vērstos kompetentā tiesā, un jo īpaši krimināltiesā;

b)	tiesiskās palīdzības lūguma izpilde ir saderīga ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem.

2. Tiesiskās palīdzības lūgumi izdarīt kratīšanu un arestu sakarā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uz kuru attiecināms šis nolīgums, ir pieņemami ar nosacījumu, ka attiecīgās darbības saskaņā ar abu Līgumslēdzēju pušu tiesību aktiem ir sodāmas ar brīvības atņemšanu, kuras maksimālais ilgums pārsniedz sešus mēnešus.

32. pants

Informācijas pieprasījums par bankas un finanšu darījumiem

1. Ja ir izpildīti 31. panta noteikumi, lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse izpilda palīdzības lūgumu attiecībā uz informācijas iegūšanu un nosūtīšanu par banku un finanšu darījumiem, tostarp:

a)	identifikācijas datus un informāciju par banku kontiem, kuri atvērti tās teritorijā esošajās bankās un attiecībā uz kuriem turētāji, pilnvarotie vai pārvaldītāji ir personas, par kurām notiek izmeklēšana;

b)	identifikācijas datus un visu informāciju par transakcijām un bankas operācijām, atbilstīgi kurām konkrētā laikposmā kreditēts vai debetēts kāds konts vai konti vai kuras veiktas ar noteiktām personām.

2. Tiktāl, ciktāl tas attiecībā uz līdzīgiem gadījumiem ir atļauts saskaņā ar attiecīgās valsts kriminālprocesa normām, lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse noteiktu laiku var veikt novērošanu attiecībā uz banku operācijām, atbilstīgi kurām konkrētā laikposmā kreditē vai debetē kādu kontu vai kontus vai kuras veiktas ar noteiktām personām, un rezultātus paziņot lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei. Lēmumu par banku operāciju novērošanu un rezultātu paziņošanu lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes pieņem katrā gadījumā atsevišķi, un tam ir jābūt saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem. Par novērošanas praktisko pusi vienojas lūguma iesniedzējas un lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes.

3. Lai neiespaidotu rezultātus, katra Līgumslēdzēja puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka finanšu iestādes noteiktā laikposmā nedara zināmu ne attiecīgajam klientam, ne trešām personām, ka pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma tiek veikti pasākumi vai izmeklēšana.

4. Līgumslēdzējas puses iestāde, kas iesniegusi lūgumu:

a)	norāda iemeslus, pamatojoties uz kuriem tā uzskata, ka lūgtā informācija ir būtiska, izmeklējot pārkāpumu;

b)	precizē iemeslus, pamatojoties uz kuriem tā uzskata, ka lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses teritorijā esošajās bankās ir attiecīgie konti, un – gadījumā, ja tai ir pierādījumi, – kuras varētu būt attiecīgās bankas;

c)	nosūta visu informāciju, kas varētu atvieglot lūguma izpildi.

5. Līgumslēdzēja puse banku noslēpumu neizvirza kā iemeslu, lai atteiktu sadarbību saistībā ar palīdzības lūgumu, ko iesniegusi cita Līgumslēdzēja puse.

33. pants

Piegāžu kontrole

1. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma apņemas atļaut veikt savā teritorijā piegāžu kontroli, veicot kriminālizmeklēšanu attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem var piemērot izdošanu.

2. Lēmumu veikt piegāžu kontroli pieņem lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

3. Piegāžu kontroli veic saskaņā ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses tiesību aktos paredzēto procedūru. Tās kompetentajām iestādēm ir tiesības veikt darbības, to vadību un kontroli.

34. pants

Nodošana konfiskācijas vai atgriešanas vajadzībām

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma aizsargpasākumos izņemtos priekšmetus, dokumentus, finanšu līdzekļus un citas vērtības var nodot, lai tos konfiscētu vai atdotu atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem.

2. Lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse nevar atteikt nodošanu lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei tādēļ, ka finanšu līdzekļi ir saistīti ar fiskālu vai muitas maksājumu parādu.

3. Labticīgo trešo personu tiesības saistībā ar šiem objektiem netiek ietekmētas.

35. pants

Palīdzības paātrināšana

1. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde izpilda tiesiskās palīdzības lūgumu, cik vien ātri iespējams, pēc iespējas ņemot vērā procedūras termiņus vai citus lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes norādītus termiņus. Tā izskaidro šādu termiņu iemeslus.

2. Ja lūgumu nevar izpildīt vai var izpildīt tikai daļēji atbilstīgi lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses nosacījumiem, lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde par to nekavējoties informē lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi un norāda apstākļus, kādos pieprasījums būtu izpildāms. Abas iestādes vēlāk var vienoties par lūguma turpmāku izpildi, vajadzības gadījumā ievērojot iepriekš minētos apstākļus.

Ja ir paredzams, ka lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūgumu nebūs iespējams izpildīt tās noteiktajā termiņā, un ja 1. punkta otrajā teikumā minētie iemesli skaidri liecina, ka šāda novēlošanās būtiski kaitēs šīs iestādes veiktajai procedūrai, tad lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde nekavējoties tai paziņo iespējamo pieprasījuma izpildes laiku. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestāde nekavējoties norāda, vai lūgums paliek spēkā. Abas iestādes vēlāk var vienoties par pieprasījuma turpmāku izpildi.

36. pants

Informācijas un pierādīšanas līdzekļu izmantošana

Ārpus tās procedūras vajadzībām, sakarā ar kuru tika sniegta palīdzība, informāciju un pierādīšanas līdzekļus, kas nosūtīti palīdzības sniegšanas gaitā, var izmantot:

a)	lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses krimināllietā, kas vērsta pret citām personām, kuras piedalījušās tā pārkāpuma izdarīšanā, saistībā ar kuru tika sniegta palīdzība;

b)	ja fakti, kas iegūti lūguma sakarā, norāda uz citu pārkāpumu, saistībā ar kuru arī varētu sniegt palīdzību;

c)	tiesvedībā, kurā paredzēta tādu noziedzīgu nodarījumu rīku vai to rezultātā iegūtu līdzekļu konfiskācija, saistībā ar kuriem būtu jāsniedz tiesiskā palīdzība, un tiesvedībā par zaudējumiem un interesēm saistībā ar noziedzīgo nodarījumu, saistībā ar kuru ir sniegta tiesiskā palīdzība.

37. pants

Nosūtīšana bez lūguma

1. Saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un savu kompetenci vienas Līgumslēdzējas puses tiesu iestāde var bez īpaša lūguma nosūtīt otras Līgumslēdzējas puses tiesu iestādei informāciju un pierādīšanas līdzekļus, ja tā uzskata, ka tie saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādei varētu būt noderīgi, lai sāktu vai pabeigtu izmeklēšanu vai tiesvedību vai lai iesniegtu tiesiskās palīdzības lūgumu.

2. Līgumslēdzējas puses iestāde, kas nosūta informāciju un pierādīšanas līdzekļus, var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem izvirzīt otras Līgumslēdzējas puses iestādei nosacījumus šīs informācijas vai pierādīšanas līdzekļu izmantošanai.

3. Šie nosacījumi ir saistoši visām Līgumslēdzēju pušu iestādēm.

38. pants

Procedūras lūguma saņēmējā Līgumslēdzējā pusē

Palīdzības lūgums neietekmē tiesības, kas lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei varētu rasties kā civilprasītājai krimināllietā, kas sākta kādā lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādē.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Apvienotā komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji un kura ir atbildīga par šā nolīguma pareizu piemērošanu. Tā sagatavo ieteikumus un pieņem lēmumus par jautājumiem, uz ko attiecas šis nolīgums. Tā pieņem lēmumus, savstarpēji vienojoties.

2. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā kopā ar citiem noteikumiem paredz arī sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas kārtību un viņam piešķirtās pilnvaras.

3. Apvienotā komiteja sanāk pēc vajadzības un vismaz vienu reizi gadā. Katra Līgumslēdzēja puse var lūgt sanāksmes sasaukšanu.

4. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu par darba vai ekspertu grupas izveidi, kas sniegtu palīdzību tās uzdevumu veikšanā.

40. pants

Strīdu izšķiršana

1. Katra Līgumslēdzēja puse var iesniegt izskatīšanai Apvienotajā komitejā strīdus, kas saistīti ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, jo īpaši, ja tā uzskata, ka cita Līgumslēdzēja puse atkārtoti atsakās izpildīt tai adresētos sadarbības lūgumus.

2. Apvienotā komiteja cenšas atrisināt strīdu pēc iespējas ātrāk. Apvienotajai komitejai nodod visu informāciju, kas ļautu padziļināti izpētīt situāciju, lai rastu piemērotu risinājumu. Šajā sakarā Apvienotā komiteja izskata visas iespējas turpināt šā nolīguma veiksmīgu darbību.

41. pants

Savstarpīgums

1. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde palīdzības lūgumu var atteikt, ja lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse atkārtoti ir atteikusi palīdzības lūgumu līdzīgos gadījumos.

2. Pirms palīdzības lūguma atteikšanas, pamatojoties uz savstarpīguma principu, par to informē Apvienoto komiteju, lai tā pieņemtu lēmumu par attiecīgo jautājumu.

42. pants

Pārskatīšana

Ja kāda Līgumslēdzēja puse vēlas pārskatīt šo nolīgumu, tā iesniedz attiecīgu priekšlikumu Apvienotajā komitejā, kura sagatavo ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz sarunu sākšanu.

43. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro Šveices Konfederācijas teritorijā, no vienas puses, un teritorijās, kurās ir piemērojams Eiropas Kopienas dibināšanas līgums tajā paredzētajā kārtībā, no otras puses.

44. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2. Līgumslēdzējas puses to ratificē un apstiprina, ievērojot savas procedūras. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir iesniegts pēdējais ratifikācijas vai apstiprināšanas instruments.

3. Pirms šā nolīguma stāšanās spēkā katra Līgumslēdzēja puse, veicot 2. punktā paredzēto iesniegšanu vai jebkurā laikā pēc tam, var deklarēt, ka tā piemēros šo nolīgumu savās attiecībās ar jebkuru citu Līgumslēdzēju pusi, kas ir sniegusi tādu pašu deklarāciju. Minētās deklarācijas stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc paziņošanas dienas.

45. pants

Denonsēšana

Eiropas Kopiena vai Šveices Konfederācija var šo nolīgumu denonsēt, savu lēmumu iesniedzot otrai Līgumslēdzējai pusei. Denonsēšana stājas spēkā desmit mēnešus pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par denonsēšanu.

46. pants

Piemērošana laikā

Šā nolīguma noteikumus piemēro lūgumiem attiecībā uz nelikumīgām darbībām, kas izdarītas vismaz sešus mēnešus pēc šā nolīguma parakstīšanas.

47. pants

Līguma paplašināšana attiecībā uz jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm

1. Jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, var kļūt par šā nolīguma Līgumslēdzēju pusi, iesniedzot rakstisku paziņojumu Līgumslēdzējām pusēm.

2. Eiropas Savienības Padomes sagatavotajai nolīguma versijai tās jaunās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura pievienojas nolīgumam, autentiskumu apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju. Tā kļūst par autentisku tekstu 48. panta nozīmē.

3. Attiecībā uz jebkuru jaunu Eiropas Savienības dalībvalsti šis nolīgums stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc attiecīgās valsts pievienošanās instrumenta saņemšanas vai šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, ja tas vēl nav stājies spēkā, kad beidzas minētais deviņdesmit dienu termiņš.

4. Ja šis nolīgums vēl nav stājies spēkā pievienošanās instrumenta saņemšanas laikā, jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojas nolīgumam, piemēro 44. panta 3. punktu.

48. pants

Valodas

1. Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Šā nolīguma maltiešu valodas versijas autentiskumu Līgumslēdzējas puses apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Hecho en Luxemburgo, el veintiseis de octubre del dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussembourgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer negyedik év október huszonhatodik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizendvier.

Sporządzono w Luksemburgu, dnia dwudziestego szóstego października roku dwutysięcznego czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

Za Českou republiku

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Għar-Repubblika ta' Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Za Republiko Slovenijo

Za Slovinskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

NOBEIGUMA AKTS

Pilnvarotie, ko pilnvarojušas:

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERĀLĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

EIROPAS KOPIENAS,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

no otras puses,

sapulcējušies Luksemburgā 2004. gada 26. oktobrī, lai parakstītu Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses, ir pieņēmuši turpmāk norādītās kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

1.	Kopīgā deklarācija par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

2.	Kopīgā deklarācija par Šveices Konfederācijas sadarbību ar Eurojust un, ja iespējams, ar Eiropas tiesu tīklu.

Tāpat Eiropas Savienības dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas, kā arī Šveices Konfederācijas pilnvarotie ir pieņēmuši saskaņoto verbālprocesu, kas pievienots šim Nobeiguma aktam. Saskaņotais verbālprocess ir saistošs.

Hecho en Luxemburgo, el veintiseis de octubre del dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tũkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer negyedik év október huszonhatodik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizendvier.

Sporządzono w Luksemburgu, dnia dwudziestego szóstego października roku dwutysięcznego czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Cette signature engage égalerment la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Za Českou republiku

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Għar-Repubblika ta' Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Za Republiko Slovenijo

Za Slovinskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĒŠANU

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nolīguma 2. panta 3. punkts, kas paredz sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, attiecas uz nodarījumiem, kas Šveices tiesību aktu izpratnē kvalificējami kā finanšu krāpšana vai kontrabanda. Informāciju, kas saņemta pēc lūguma attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, var izmantot tiesvedībā saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izņemot tad, ja tā attiecas uz Šveices personām un ja visas ar pārkāpumu saistītās darbības ir veiktas vienīgi Šveicē.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS SADARBĪBU AR EUROJUST UN, JA IESPĒJAMS, AR EIROPAS TIESU TĪKLU

Līgumslēdzējas puses ņem vērā Šveices Konfederācijas vēlmi apsvērt iespēju Šveices Konfederācijai sadarboties ar Eurojust un, ja iespējams, ar Eiropas tiesu tīklu.

SASKAŅOTAIS VERBĀLPROCESS SARUNĀM PAR SADARBĪBAS NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, PAR CĪŅU PRET KRĀPŠANU UN CITĀM NELIKUMĪGĀM DARBĪBĀM, KAS APDRAUD TO FINANŠU INTERESES

Līgumslēdzējas puses ir vienojušās par turpmāko:

Attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Termini “krāpšana un jebkāda cita nelikumīga darbība” attiecas arī uz kontrabandu, korupciju un tādu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uz kurām attiecas šis nolīgums, ievērojot 2. panta 3. punktu.

Termini “darījumi ar precēm, pārkāpjot tiesību aktus muitas un lauksaimniecības jomā” ir spēkā neatkarīgi no tā, vai preces ir atradušās (izvestas, ievestas vai tranzītā) citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.

Termini “darījumi, pārkāpjot tiesību aktus finanšu jomā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, patēriņa īpašajiem nodokļiem un akcīzes nodokļiem” ir spēkā neatkarīgi no tā, vai pakalpojumi vai preces ir atradušās (izvestas, ievestas vai tranzītā) citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.

Attiecībā uz 15. panta 2. punktu

Termins “izmeklēšanas līdzekļi” ietver personu nopratināšanu, telpu un transportlīdzekļu pārmeklēšanu un kratīšanu, dokumentu kopēšanu, informācijas pieprasīšanu, kā arī priekšmetu, dokumentu un vērtību arestu.

Attiecībā uz 16. panta 2. punkta otro daļu

Minētā daļa paredz, ka klātesošās personas ir tiesīgas uzdot jautājumus un ierosināt izmeklēšanas darbības.

Attiecībā uz 25. panta 2. punktu

Norāde uz daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm, jo īpaši ietver – no minētā nolīguma spēkā stāšanās – Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

Attiecībā uz 35. panta 1. punktu

Termins “tiesiskās palīdzības lūgums” attiecas arī uz informācijas un pierādījumu nodošanu lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei.

Attiecībā uz 43. pantu

Eiropas Komisija, vēlākais, nolīguma parakstīšanas brīdī paziņo indikatīvu to teritoriju sarakstu, kurās šis nolīgums tiks piemērots.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/36

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/128/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas Lielo ezeru reģionā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2007. gada 15. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2007/112/KĀDP (1), ar ko Roeland VAN DE GEER kungu ieceļ par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Āfrikas Lielo ezeru reģionā.

(2)	Padome 2008. gada 12. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/108/KĀDP (2), ar ko pilnvaras ESĪP groza un pagarina līdz 2009. gada 28. februārim.

(3)	Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/108/KĀDP pārskatīšanu, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(4)	ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Āfrikas Lielo ezeru reģionā Roeland VAN DE GEER kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības (ES) politikas mērķi saistībā ar situācijas turpmāku stabilizēšanu un konsolidēšanu pēc konflikta Āfrikas Lielo ezeru reģionā, īpašu uzmanību pievēršot norišu reģionālajiem aspektiem attiecīgajās valstīs. Šie mērķi, ar ko jo īpaši veicina demokrātijas un labas pārvaldības pamatnormu ievērošanu, tostarp cilvēktiesību ievērošanu, ir:

a)	aktīvi un efektīvi sekmēt konsekventu, ilgtspējīgu un atbildīgu ES politiku Āfrikas Lielo ezeru reģionā un veicināt saskaņotu vispārēju ES pieeju reģionā. ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/ĀP) darbu reģionā;

b)	nodrošināt ES turpmāku apņemšanos atbalstīt stabilizācijas un atjaunošanas procesu reģionā, aktīvi darbojoties uz vietas un atbilstīgos starptautiskos forumos, darbojoties koordinēti ar galvenajiem spēkiem un sekmējot krīžu pārvarēšanu;

c)	sniegt ieguldījumu Kongo Demokrātiskajai Republikai (KDR) pēc pārejas posma, jo īpaši attiecībā uz jauno iestāžu konsolidēšanas politisko procesu, kā arī nosakot plašāku starptautisku sistēmu politiskām konsultācijām un koordinācijai ar jauno valdību;

d)	ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju/MONUC sniegt ieguldījumu starptautiskos centienos veikt kompleksu drošības sektora reformu KDR, jo īpaši ņemot vērā koordinējošo lomu, ko šajā sakarā ir gatava uzņemties ES;

e)	sniegt ieguldījumu piemērotos turpmākos pasākumos saistībā ar Starptautisko konferenci par Lielo ezeru reģionu, jo īpaši izveidojot ciešus kontaktus ar Lielo ezeru reģiona sekretariātu un tā izpildsekretāru, kā arī ar turpmāko pasākumu mehānisma trijotni, un veicinot labas kaimiņattiecības reģionā;

f)	risināt arvien būtisko bruņoto grupējumu problēmu, kas darbojas pāri robežām un kas var destabilizēt reģiona valstis un padziļināt to iekšējās problēmas;

g)	sniegt ieguldījumu stabilizēšanā pēc konflikta Burundi, Ruandā un Ugandā, jo īpaši klātesot miera sarunās ar bruņotiem grupējumiem, piemēram, FNL un LRA.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu ES politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

izveidot un uzturēt ciešus kontaktus ar Lielo ezeru reģiona valstīm, Apvienoto Nāciju Organizāciju, Āfrikas Savienību, galvenajām Āfrikas valstīm un galvenajiem KDR un ES partneriem, kā arī ar Āfrikas reģionālajām un apakšreģionālajām organizācijām, citām attiecīgām trešām valstīm un citiem svarīgākajiem reģionālajiem vadītājiem;

b)	sniegt padomus un ziņot par ES iespējām atbalstīt stabilizācijas un konsolidācijas procesu, kā arī par to, kā vislabāk īstenot ES ierosmes;

c)	sniegt padomus un atbalstu saistībā ar KDR drošības sektora reformu;

sniegt ieguldījumu turpmākajos pasākumos saistībā ar Starptautisko konferenci par Lielo ezeru reģionu, jo īpaši atbalstot reģionā noteikto politiku, tiecoties uz mērķiem – nevardarbību un savstarpēju aizsardzību konfliktu risināšanā, kā arī attiecībā uz reģionālu sadarbību, – sekmējot cilvēktiesības un demokratizāciju, labu pārvaldību, tiesu iestāžu sadarbību un cīņu pret nesodāmību un dabas resursu prettiesīgu izmantošanu;

e)	palīdzēt reģiona sabiedriskās domas veidotājiem labāk izprast ES nozīmi;

f)	dot ieguldījumu, ja to lūdz, lai risinātu sarunas un īstenotu iesaistīto pušu panāktos miera un pamiera nolīgumus, un iesaistīties diplomātiskos pasākumos, ja minētos līgumus neievēro; saistībā ar pašlaik notiekošajām sarunām ar LRA šādas darbības būtu jāveic ciešā koordinācijā ar ESĪP Sudānā;

sniegt ieguldījumu, īstenojot ES politiku cilvēktiesību jomā, kā arī ES pamatnostādnes cilvēktiesību jomā, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem bruņotos konfliktos un ES politiku saistībā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību, tostarp veicot uzraudzību un ziņojot par norisēm šajā jomā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

2. Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP, un tā ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK nodrošina ESĪP stratēģisku virzību un politiskus norādījumus atbilstīgi viņa pilnvarām.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 1 425 000.

2. Izdevumi, ko finansē no 1. punktā minētās summas, ir atbilstīgi no 2009. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

3. Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi saziņā ar prezidentvalsti, saņemot palīdzību no ĢS/AP un pilnībā līdzdarbojoties Komisijai. Komandas sastāvā iekļauj locekļus, kam ir īpašas zināšanas pilnvarām atbilstīgos specifiskos politikas jautājumos. ESĪP informē ĢS/AP, prezidentvalsti un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis un ES iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kuru kāda dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var norīkot arī dalībvalstu norīkotos ekspertus Padomes Ģenerālsekretariātā. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3. Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā padotībā un veic pienākumus un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP un viņa personāla misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalsti/uzņēmējvalstīm. Šajā sakarā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un obligātos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši rīkojoties ar ES klasificēto informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar ES politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Eiropas Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, izstrādājot misijai pielāgotu drošības plānu, kurā ietverti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru noteikti vadības pasākumi saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un tajā, kā arī drošības incidentu pārvaldība un plāns ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir apdraudējumu klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus ĢS/AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī darba grupām. Regulārus rakstiskus ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc ĢS/AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei.

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina saskaņotību starp Kopējās ārpolitikas un drošības politikas/Eiropas drošības un aizsardzības politikas dalībniekiem un vispārēju ES politikas saskaņošanu. ESĪP palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai sasniegtu ES politiskos mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

3. ESĪP nodrošina saskaņotību starp EUSEC RD Kongo un EUPOL RD Kongo misiju darbībām un sniedz šo misiju vadītājiem norādes par vietējo politiku. ESĪP palīdz koordinēt sadarbību ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem, kas iesaistīti KDR drošības sektora reformā. ESĪP un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām ES darbībām reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ĢS/AP, Padomei un Komisijai un līdz 2009. gada novembra vidum – pilnīgu noslēguma ziņojumu. Šie ziņojumi ir pamatā vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgajās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 46, 16.2.2007., 79. lpp.

(2) OV L 38, 13.2.2008., 22. lpp.

(3) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/40

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/129/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2005. gada 17. oktobrī pieņēma Vienoto rīcību 2005/724/KĀDP (1), ar ko iecēla Erwan FOUÉRÉ kungu par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā (FYROM).

(2)	Padome 2008. gada 18. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/129/KĀDP (2), ar ko pagarina ESĪP pilnvaru termiņu līdz 2009. gada 28. februārim.

(3)	Pārskatot Vienoto rīcību 2008/129/KĀDP, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz 2009. gada 30. septembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM) Erwan FOUÉRÉ kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2009. gada 30. septembrim.

2. pants

Politikas mērķis

ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM), ar kuriem veicina to, lai nostiprinātu mierīgu politikas procesu un pilnīgu Ohridas Pamatnolīguma īstenošanu, tādējādi ar Stabilizācijas un asociācijas procesa palīdzību sekmējot turpmāku Eiropas integrācijas progresu.

ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbu reģionā.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu minēto politikas mērķi, ESĪP ir pilnvarots:

a)	uzturēt ciešu kontaktu ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) valdību un politikas procesā iesaistītajām pusēm;

b)	veicināt politisko procesu, ievērojot Eiropas Savienības nostāju;

c)	nodrošināt starptautiskās sabiedrības centienu saskaņotību, lai palīdzētu īstenot un stiprināt 2001. gada 13. augusta Pamatnolīguma noteikumus, kas izklāstīti nolīgumā un tā pielikumos;

d)	uzmanīgi sekot drošības un etniskajiem jautājumiem un ziņot par tiem, un tādēļ uzturēt sakarus ar visām attiecīgajām struktūrām;

e)	palīdzēt attīstīt un konsolidēt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM) saskaņā ar Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā un Eiropas Savienības pamatnostādnēm cilvēktiesību jomā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2009. gada 30. septembrim ir EUR 305 000.

3. Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz pārskatu Komisijai par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

2. Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes var ierosināt darbinieku norīkošanu darbā pie ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kurus kāda dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var norīkot arī dalībvalstu norīkotos ekspertus Padomes Ģenerālsekretariātā. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3. Visi norīkotie darbinieki turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā padotībā un veic pienākumus un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa darbinieku privilēģijas un imunitāte

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un obligātos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 211/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši – rīkojoties ar klasificētu ES informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar ES politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots darbībai ārpus Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, ESĪP veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa savā tiešajā pakļautībā esošā personāla drošībai atbilstīgi savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, jo īpaši:

izveidojot misijai pielāgotu drošības plānu, pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, kurā ietverti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru noteikti vadības pasākumi saistībā ar drošu personāla pārvietošanos uz misijas teritoriju un tajā, kā arī drošības incidentu pārvaldība, to skaitā plāns ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi misijas teritorijas apstākļiem;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir apdraudējumu klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

12. pants

Koordinācija

ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai sasniegtu ES politiskos mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur sakarus arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām Eiropas Savienības darbībām attiecīgajā reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz pilnīgu noslēguma ziņojumu ĢS/AP, Padomei un Komisijai. Šis ziņojums ir pamatā vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgajās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumiem attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 272, 18.10.2005., 26. lpp.

(2) OV L 43, 19.2.2008., 19. lpp.

(3) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/43

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/130/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Lēmumu 2006/670/KĀDP (1), ar ko Pierre MOREL kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Vidusāzijā.

(2)	Padome 2008. gada 12. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/107/KĀDP (2), ar ko groza un līdz 2009. gada 28. februārim pagarina ESĪP pilnvaras.

(3)	Pārskatot Vienoto rīcību 2008/107/KĀDP, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(4)	ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Vidusāzijā Pierre MOREL kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi attiecībā uz Vidusāziju. Šie mērķi ir:

a)	veicināt labas un ciešas Vidusāzijas un Eiropas Savienības attiecības, pamatojoties uz kopējām vērtībām un interesēm, kā izklāstīts attiecīgos nolīgumos;

b)	sekmēt stabilitāti un valstu sadarbību minētajā reģionā;

c)	stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā;

d)	pievērsties galveno apdraudējumu novēršanai, jo sevišķi – risināt konkrētas problēmas, kas varētu tieši skart Eiropu;

e)	stiprināt Eiropas Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību minētajā reģionā, arī izvērst ciešāku koordināciju ar citiem attiecīgiem partneriem un starptautiskām organizācijām, piemēram, ar EDSO.

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	Vidusāzijā veicināt visu Eiropas Savienības politikas aspektu koordināciju, lai minētajā reģionā nodrošinātu Eiropas Savienības ārējo darbību konsekvenci, neskarot Kopienas kompetenci;

b)	augstā pārstāvja vārdā un saskaņā ar viņa pilnvarām, neskarot Kopienas kompetenci, līdz ar Komisiju un prezidentvalsti pārraudzīt, kā rit ES un Vidusāzijas jauno partnerattiecību stratēģijas īstenošana, sniegt ieteikumus un regulārus pārskatus attiecīgām Padomes struktūrām;

c)	palīdzēt Padomei arī turpmāk attīstīt plašu politiku attiecībā uz Vidusāziju;

d)	rūpīgi novērot Vidusāzijas politiskos notikumus, attīstot un uzturot ciešus kontaktus ar valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem;

e)	atbalstīt Kazahstānas, Kirgizstānas Republikas, Tadžikistānas un Uzbekistānas sadarbību, risinot reģiona jautājumus, kas izraisa kopīgu ieinteresētību;

izvērst attiecīgus kontaktus un sadarbību ar galvenajiem ieinteresētajiem darbību veicējiem reģionā, kā arī ar visām attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām, tostarp Šanhajas Sadarbības organizāciju (Shanghai Cooperation Organisation – SCO), Eirāzijas Ekonomikas kopienu (EURASEC), Āzijas sadarbības un uzticības veicināšanas pasākumu konferenci (Conference on Interaction and Confidence-Building Measures in Asia – CICA), Kolektīvās drošības līguma organizāciju (Collective Security Treaty Organisation – CSTO), Vidusāzijas reģiona ekonomiskās sadarbības programmu (Central Asia Regional Economic Cooperation Program – CAREC) un Vidusāzijas Reģiona informācijas un koordinācijas centru (Central Asian Regional Information and Coordination Centre – CARICC);

g)	sekmēt Eiropas Savienības politikas cilvēktiesību jomā un Eiropas Savienības pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, jo sevišķi – pārraugot jaunākos notikumus minētajā jomā un risinot ar tiem saistītas problēmas;

h)	cieši sadarbojoties ar EDSO, veicināt konfliktu novēršanu un atrisināšanu, attīstot kontaktus ar valstu iestādēm un citiem vietēju darbību veicējiem (NVO, politiskām partijām, minoritātēm, reliģiskām grupām un to vadītājiem);

i)	dot ieguldījumu ar Vidusāziju saistītu KĀDP energodrošības aspektu un ar narkotiku tirdzniecības apkarošanu saistītu aspektu formulēšanā.

2. ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbu, un viņš pārlūko visas Eiropas Savienības darbības attiecīgajā reģionā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 998 000.

2. Izdevumi, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, ir atbilstīgi no 2009. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, taču iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā.

3. Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

2. Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kuru kāda dalībvalsts vai ES iestāde norīko darbā pie ESĪP, attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var norīkot arī dalībvalstu norīkotos ekspertus Padomes Ģenerālsekretariātā. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3. Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā padotībā un veic pienākumus un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ir vajadzīgas ESĪP un viņa personāla misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalsti/uzņēmējvalstīm. Šajā sakarā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar ES politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots darbībai ārpus Eiropas Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir apdraudējumu klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

12. pants

Koordinācija

ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP viņa pilnvaru īstenošanā. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām Eiropas Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ĢS/AP, Padomei un Komisijai un līdz 2009. gada novembra vidum – pilnīgu noslēguma ziņojumu. Šie ziņojumi ir pamatā vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgajās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 275, 6.10.2006., 65. lpp.

(2) OV L 38, 13.2.2008., 19. lpp.

(3) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/47

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/131/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim saistībā ar krīzi Gruzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2008. gada 25. septembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/760/KĀDP (1), ar ko Pierre MOREL kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) saistībā ar krīzi Gruzijā.

(2)	Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/760/KĀDP pārskatīšanu, ESĪP pilnvaru termiņu būtu jāpagarina par sešiem mēnešiem.

(3)	ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Pierre MOREL kunga kā Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) saistībā ar krīzi Gruzijā pilnvaru termiņu pagarina līdz 2009. gada 31. augustam.

2. pants

Mērķi

ESĪP pilnvarojuma pamatā ir mērķi, kas noteikti 2008. gada 1. septembra Briseles ārkārtas Eiropadomes secinājumos un 2008. gada 15. septembrī pieņemtajos Padomes secinājumos par Gruziju.

ESĪP uzlabo Eiropas Savienības (ES) ieguldījuma efektivitāti un publicitāti, palīdzot risināt konfliktu Gruzijā.

3. pants

Pilnvaras

ESĪP ir šādas pilnvaras:

pirmkārt, palīdzēt sagatavot starptautiskas apspriedes, kas paredzētas 2008. gada 12. augusta vienošanās 6. punktā, konkrēti – par:

—	reģiona drošības un stabilitātes nosacījumiem,

—	bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu jautājumu, pamatojoties uz starptautiski atzītiem principiem, un

—	jebkādiem citiem jautājumiem pēc pušu savstarpējas vienošanās;

otrkārt, palīdzēt noteikt ES nostāju un pārstāvēt to minētajās apspriedēs;

b)	ciešā koordinācijā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) sekmēt 2008. gada 8. septembrī Maskavā un Tbilisi noslēgtā nolīguma, kā arī 2008. gada 12. augusta nolīguma īstenošanu;

veicot iepriekš minētās darbības, veicināt ES cilvēktiesību politikas īstenošanu, jo īpaši sieviešu un bērnu tiesību jomā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) pakļautībā un tiešā vadībā.

2. Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP un ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK sniedz ESĪP stratēģiskas norādes un politiskus priekšlikumus atbilstīgi viņa pilnvarām.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais bāzes finansējums laikposmā no 2009. gada 1. marta līdz 2009. gada 31. augustam ir EUR 445 000.

3. Izdevumus pārvalda, pamatojoties uz ESĪP līgumu ar Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. Saskaņā ar savām pilnvarām un attiecīgajiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem ESĪP ir atbildīgs par komandas izveidi saziņā ar prezidentvalsti, kam palīdz ĢS/AP, un pilnībā līdzdarbojoties Komisijai. Komandā iekļauj locekļus, kam ir īpašas zināšanas pilnvarām atbilstīgos īpašos politikas jautājumos. ESĪP savas komandas sastāvu dara zināmu ĢS/AP, prezidentvalstij un Komisijai.

2. Dalībvalstis un ES iestādes var ierosināt darbinieku norīkošanu darbā pie ESĪP. Personāla locekļiem, ko kāda dalībvalsts vai ES iestāde norīko darbā pie ESĪP, atalgojumu maksā attiecīgā dalībvalsts vai ES iestāde. Ekspertus, kurus dalībvalstis norīkojušas uz Padomes Ģenerālsekretariātu, arī var norīkot darbā pie ESĪP. Starptautiskie līgumdarbinieki ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3. Visi norīkotie personāla locekļi joprojām ir norīkotājas dalībvalsts vai ES iestādes administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus un darbojas saskaņā ar ESĪP pilnvarām.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (2), jo īpaši rīkojoties ar klasificētu ES informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un atbalsts loģistikas jomā

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP ir piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgi nodrošina reģionā atbalstu loģistikas jomā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar ES politiku tā personāla drošībai, kas izvietots operatīvai darbībai ārpus ES saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai atbilstīgi savām pilnvarām un drošības apstākļiem tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, jo īpaši:

izstrādājot misijai pielāgotu īpašu drošības plānu saskaņā ar Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, kurā paredzēti misijas fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru reglamentē vadības pasākumus saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un pārvietošanos tajā, kā arī drošības incidentu pārvarēšana, kā arī plāns ārkārtas situācijām un evakuācijai;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības mācībās saskaņā ar riska klasifikāciju, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot to, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar vidusposma ziņojuma un pilnvaru īstenošanas ziņojuma procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz ĢS/AP un PDK mutiskus un rakstiskus ziņojumus. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī darba grupām. Regulārus rakstiskus ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc ĢS/AP un PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei.

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti ir saskaņoti, lai varētu sasniegt ES politikas mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP, jo īpaši ESĪP Dienvidkaukāzā, ievērojot tā pilnvaru īpašos mērķus. ESĪP sniedz regulārus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

2. ESĪP uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām Eiropas Savienības darbībām regulāri pārskata. Līdz 2009. gada maija beigām ESĪP iesniedz ĢS/AP, Padomei un Komisijai visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu. Pamatojoties uz šo ziņojumu, attiecīgajās darba grupās un PDK izvērtē šīs vienotās rīcības īstenošanu. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz ieteikumus PDK par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 259, 27.9.2008., 16. lpp.

(2) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/50

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/132/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Moldovas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2007. gada 15. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2007/107/KĀDP (1), ar ko Kálmán MIZSEI kungu ieceļ par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Moldovas Republikā.

(2)	Padome 2008. gada 12. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/106/KĀDP (2), ar ko ESĪP pilnvaru termiņu pagarina līdz 2009. gada 28. februārim.

(3)	Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/106/KĀDP pārskatīšanu, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(4)	ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kura var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Moldovas Republikā Kálmán MIZSEI kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

1. ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības (ES) politikas mērķi attiecībā uz Moldovas Republiku. Šie mērķi ir:

a)	sekmēt Piedņestras konflikta noregulējumu mierīgiem līdzekļiem un īstenot to, pamatojoties uz dzīvotspējīgu risinājumu, respektējot Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās;

b)	sekmēt demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu, kā arī visu Moldovas Republikas pilsoņu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

c)	stiprināt labas un tuvas Moldovas Republikas un ES attiecības, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm un kā izklāstīts Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānā;

d)	palīdzēt apkarot cilvēku, ieroču un citu preču nelikumīgu tirdzniecību no Moldovas Republikas un cauri tai;

e)	sekmēt reģiona stabilitāti un sadarbību tajā;

f)	stiprināt ES efektivitāti un redzamību Moldovas Republikā un reģionā;

g)	palielināt robežas un muitas kontroles un robežas uzraudzības darbību efektivitāti pie Moldovas Republikas un Ukrainas kopējās robežas, īpašu uzmanību pievēršot Piedņestras daļai, jo īpaši ar ES robežkontroles misijas palīdzību.

2. ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/ĀP) darbu Moldovas Republikā un reģionā.

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu ES politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	stiprināt ES ieguldījumu Piedņestras konflikta atrisināšanā saskaņā ar apstiprinātajiem ES politikas mērķiem un ciešā sadarbībā ar EDSO, pārstāvot ES ar attiecīgu kanālu starpniecību, un visu pušu atzītos forumos, kā arī attīstot un uzturot ciešus sakarus ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem;

b)	vajadzības gadījumā palīdzēt sagatavot ES ieguldījumu konflikta noregulējuma īstenošanā;

c)	uzmanīgi sekot politiskajām norisēm Moldovas Republikā, arī Piedņestras reģionā, attīstot un uzturot ciešus sakarus ar Moldovas Republikas valdību un citiem vietējiem dalībniekiem un vajadzības gadījumā piedāvājot ES padomus un atbalstu;

d)	sniegt atbalstu turpmākas ES politikas izstrādē attiecībā uz Moldovas Republiku un visu reģionu, jo īpaši saistībā ar konfliktu novēršanu un konfliktu atrisināšanu;

ar ESĪP vecākā politiskā padomnieka vadītas atbalsta grupas palīdzību:

i)	nodrošināt politisku pārraudzību ar Moldovas un Ukrainas valsts robežu saistītu notikumu attīstībai un darbībām;

ii)	analizēt Moldovas Republikas un Ukrainas politisko gatavību uzlabot robežu pārvaldību;

iii)	veicināt Moldovas Republikas un Ukrainas sadarbību robežu jautājumos, tostarp nolūkā radīt priekšnoteikumus Piedņestras konflikta atrisinājumam;

f)	sekmēt ES politikas cilvēktiesību jomā un ES pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, sevišķi – pārraugot un pievēršoties norisēm šajā jomā.

2. Īstenojot savas pilnvaras, ESĪP pārrauga visas ES darbības, jo īpaši attiecīgos EKP rīcības plāna aspektus.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 1 280 000.

3. Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz nolīgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

2. Dalībvalstis un ES iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kuru kāda dalībvalsts vai ES iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai ES iestāde. Darbā pie ESĪP var norīkot arī dalībvalstu norīkotos ekspertus Padomes Ģenerālsekretariātā. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3. Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā padotībā un veic pienākumus un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir apdraudējumu klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

12. pants

Koordinācija

ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai sasniegtu ES politikas mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem. Tie dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP viņa pilnvaru īstenošanā. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 46, 16.2.2007., 59. lpp.

(2) OV L 38, 13.2.2008., 15. lpp.

(3) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/53

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/133/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2006. gada 20. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/121/KĀDP (1), ar ko Peter SEMNEBY kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Dienvidkaukāzā.

(2)	Padome 2008. gada 18. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/132/KĀDP (2), ar ko ESĪP pilnvaras groza un pagarina līdz 2009. gada 28. februārim.

(3)	Pārskatot Vienoto rīcību 2008/132/KĀDP, ESĪP pilnvaras būtu jāpagarina vēl uz 12 mēnešiem.

(4)	ESĪP pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Dienvidkaukāzā Peter SEMNEBY kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

1. ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi attiecībā uz Dienvidkaukāzu. Šie mērķi ir:

a)	sniegt palīdzību Armēnijai, Azerbaidžānai un Gruzijai politisku un ekonomisku reformu īstenošanā, jo īpaši tiesiskuma, demokratizācijas, cilvēktiesību, labas pārvaldības, attīstības un nabadzības apkarošanas jomā;

b)	saskaņā ar pastāvošiem mehānismiem novērst konfliktus reģionā, sekmēt konfliktu noregulējumu miera līdzekļiem, arī veicinot bēgļu un valsts robežās pārvietotu personu atgriešanos;

c)	konstruktīvi sadarboties ar galvenajiem reģionā ieinteresētajiem darbību veicējiem;

d)	veicināt un atbalstīt reģiona valstu, jo īpaši Dienvidkaukāza valstu, turpmāku savstarpēju sadarbību, tostarp ekonomikas, enerģijas un transporta jautājumos;

e)	stiprināt Eiropas Savienības efektivitāti un redzamību šajā reģionā.

2. ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbu reģionā.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	veidot kontaktus ar reģiona valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm un pilsonisko sabiedrību;

b)	mudināt Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju sadarboties reģionālos jautājumos, kas rada kopīgu ieinteresētību, piemēram, par kopīgiem draudiem drošībai, par terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu;

c)	veicināt konfliktu novēršanu un palīdzēt radīt apstākļus, kas veicinātu konfliktu noregulējumu, tostarp dodot ieteikumus par darbībām, kas saistītas ar pilsonisko sabiedrību un teritoriju atjaunošanu, neskarot Komisijas pienākumus saskaņā ar EK līgumu;

sekmēt konfliktu noregulējumu un veicināt šādu noregulējumu īstenošanu ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru un viņa īpašo pārstāvi Gruzijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra draugu grupu Gruzijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un tās Minskas grupu un Dienvidosetijas konflikta atrisināšanas mehānismu;

e)	nodrošināt vietēju politisku vadību Eiropas Savienības Pārraudzības misijas Gruzijā (EUMM Georgia) vadītājam;

f)	izvērst Eiropas Savienības dialogu ar galvenajiem reģionā ieinteresētiem dalībniekiem;

g)	palīdzēt Padomei turpināt vispārējas Dienvidkaukāza politikas izstrādi;

izmantojot atbalsta grupu:

—	sniegt Eiropas Savienībai ziņojumus un pastāvīgus novērtējumus par situāciju pie robežām,

—	palīdzēt Gruzijai un Krievijas Federācijai vairot savstarpēju uzticību, tādējādi nodrošinot efektīvu sadarbību un kontaktus ar visām attiecīgajām pusēm,

—

nodibināt attiecīgus kontaktus konfliktu reģionos, tādējādi ļaujot komandai sekmēt uzticības veidošanas procesu un izvērtēt robežu jautājumus šajos reģionos, pēc tam, kad ar Gruzijas valdību panākta vienošanās par kompetenci un notikusi apspriešanās ar visām iesaistītajām pusēm (izņemot vietējus operatīvus pasākumus Abhāzijā un Dienvidosetijā),

—	palīdzēt Gruzijas robežpolicijai un citām attiecīgām valdības iestādēm Tbilisi īstenot vispārēju integrētas robežu pārvaldības stratēģiju,

—	sadarboties ar Gruzijas iestādēm, lai uzlabotu Tbilisi saziņu ar robežu, tostarp sniedzot padomus. To dara, kontaktējoties un cieši sadarbojoties visos komandķēdes posmos starp Tbilisi un robežu (izņemot vietējus operatīvus pasākumus Abhāzijā un Dienvidosetijā);

i)	sekmēt Eiropas Savienības politikas cilvēktiesību jomā un Eiropas Savienības pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, pārraugot un pievēršoties norisēm šajā jomā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

2. Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP, un tā ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK nodrošina ESĪP stratēģisku virzību un sniedz politiskus norādījumus atbilstīgi viņa pilnvarām.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 2 510 000.

3. Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

2. Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kuru kāda dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var norīkot arī dalībvalstu norīkotos ekspertus Padomes Ģenerālsekretariātā. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3. Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā padotībā un veic pienākumus un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši – rīkojoties ar ES klasificēto informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Eiropas Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Eiropas Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, izstrādājot misijai pielāgotu drošības plānu, kurā ietverti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru noteikti vadības pasākumi saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un tajā, kā arī drošības incidentu pārvaldība, to skaitā plāns ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir apdraudējumu klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai sasniegtu ES politiskos mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP, jo īpaši ESĪP Gruzijas krīzes situācijā, vienlaikus ņemot vērā pēdējā minētā pilnvaras. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

2. ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP viņa pilnvaru īstenošanā. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām Eiropas Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ĢS/AP, Padomei un Komisijai un līdz 2009. gada novembra vidum – pilnīgu noslēguma ziņojumu. Šie ziņojumi ir pamatā vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 49, 21.2.2006., 14. lpp.

(2) OV L 43, 19.2.2008., 30. lpp.

(3) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/57

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/134/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sudānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2007. gada 19. aprīlī pieņēma Lēmumu 2007/238/KĀDP (1), ar ko Torben BRYLLE kungu ieceļ par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sudānā.

(2)	Padome 2008. gada 12. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/110/KĀDP (2), ar ko līdz 2009. gada 28. februārim pagarina pilnvaru termiņu ESĪP Sudānā.

(3)	Pārskatot Vienoto rīcību 2008/110/KĀDP, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(4)	ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Sudānā Torben BRYLLE kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

1. ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības (ES) politikas mērķi attiecībā uz Sudānu, jo īpaši attiecībā uz starptautiskās kopienas centieniem un Āfrikas Savienības (ĀS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) atbalstu, lai palīdzētu Sudānas pusēm, ĀS un ANO panākt Darfūras konflikta politisku atrisinājumu, tostarp īstenojot Darfūras Miera nolīgumu (DMN) un atvieglojot Vispārējā miera nolīguma (VMN) īstenošanu, un veicinot Dienvidu–Dienvidu sarunas, kā arī atvieglojot Austrumsudānas Miera nolīguma (ESPA) īstenošanu, pienācīgi ievērojot šo jautājumu reģionālo ietekmi un Āfrikas līdzdalības principu.

2. ESĪP pilnvaras turklāt balstās uz ES politikas mērķiem saistībā ar Padomes Vienoto rīcību 2007/677/KĀDP (2007. gada 15. oktobris) par Eiropas Savienības militāro operāciju Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā (3) (EUFOR Tchad/RCA).

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu minētos politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

uzturēt sakarus ar ĀS, Sudānas valdību, Dienvidsudānas valdību, Darfūras bruņotajām kustībām un citām Sudānas pusēm, kā arī ar Darfūras pilsonisko sabiedrību un nevalstiskām organizācijām un cieši sadarboties ar ANO un citiem attiecīgiem starptautiskiem dalībniekiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības politikas mērķus;

b)	pārstāvēt Eiropas Savienību Darfūras Iekšējā dialogā, Apvienotās komisijas augsta līmeņa sanāksmēs, kā arī pēc vajadzības citās attiecīgās sanāksmēs;

c)	pārstāvēt Eiropas Savienību VMN un DMN Novērtēšanas komisijās, kad vien tas iespējams;

d)	sekot līdzi notikumiem saistībā ar ESPA īstenošanu;

e)	nodrošināt saskaņotību starp Eiropas Savienības ieguldījumu krīzes pārvarēšanai Darfūrā un vispārējām politiskām Eiropas Savienības attiecībām ar Sudānu;

attiecībā uz cilvēktiesībām, tostarp bērnu un sieviešu tiesībām, un cīņu pret nesodāmību Sudānā, sekot līdzi situācijai un uzturēt regulārus sakarus ar Sudānas iestādēm, ĀS un ANO, jo īpaši ar Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju, cilvēktiesību novērotājiem, kas darbojas reģionā, un Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju;

uzturēt sakarus ar prezidentvalsti, ģenerālsekretāru/augsto pārstāvi (ĢS/AP), ES operācijas komandieri un operācijas EUFOR Tchad/RCA ES Spēku komandieri, lai attiecībā uz Vienotās rīcības 2007/677/KĀDP īstenošanu nodrošinātu ciešu savu attiecīgo darbību koordināciju; ciešu koordināciju nodrošināt arī ar vietējām Komisijas delegācijām;

h)	attiecībā uz Vienotās rīcības 2007/677/KĀDP īstenošanu palīdzēt ĢS/AP saistībā ar viņa kontaktpunktiem ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Čadas iestādēm, Centrālāfrikas Republikas iestādēm un kaimiņvalstu iestādēm, kā arī ar citām attiecīgajām iesaistītajām pusēm;

i)	neskarot militāro komandķēdi, sniegt operācijas EUFOR Tchad/RCA ES Spēku komandierim politiskus ieteikumus, jo īpaši jautājumos, kas skar reģiona politiku;

j)	attiecībā uz viņa uzdevumiem saistībā ar operāciju EUFOR Tchad/RCA konsultēt ES Spēku komandieri par politiskiem jautājumiem, kas skar drošību.

2. Īstenojot savas pilnvaras, ESĪP, inter alia:

a)	pārrauga visas Eiropas Savienības darbības;

b)	nodrošina ciešu Eiropas Savienības darbību koordināciju un saskaņotību saistībā ar operāciju EUFOR Tchad/RCA;

c)	atbalsta politisko procesu un darbības, kas saistītas ar VMN, DMN un ESPA īstenošanu; kā arī

d)	seko līdzi un ziņo par Sudānas pušu atbilstību attiecīgajām ANO Drošības Padomes rezolūcijām, jo īpaši Rezolūcijām 1556 (2004), 1564 (2004), 1591 (2005), 1593 (2005), 1672 (2006), 1679 (2006), 1706 (2006), 1769 (2007) un 1778 (2007).

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 1 800 000.

3. Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

2. Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbam ar ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kuru kāda dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var norīkot arī dalībvalstu norīkotos ekspertus Padomes Ģenerālsekretariātā. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3. Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā padotībā un veic pienākumus un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

4. ESĪP birojus izveido Hartumā un Džubā, un tajos ir politiskais padomnieks un nepieciešamais administratīvais un apgādes atbalsta personāls. Atbilstīgi 3. pantā izklāstītajām ESĪP pilnvarām izveido apakšnodaļas arī Darfūrā, ja Hartumas un Džubas biroji nespēj nodrošināt visu vajadzīgo atbalstu ESĪP personālam, kas izvietots Darfūras reģionā.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un obligātos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (4), jo īpaši rīkojoties ar ES klasificēto informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar ES politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Eiropas Savienības, lai veiktu operatīvās darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir apdraudējumu klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

1. ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus ĢS/AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī darba grupām. Regulārus rakstiskus ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc ĢS/AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei.

2. ESĪP regulāri ziņo PDK par situāciju Darfūrā un par vispārējo situāciju Sudānā, kā arī par situāciju Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā saistībā ar EUFOR Tchad/RCA.

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai sasniegtu ES politiskos mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

2. ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem. Tie dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP viņa pilnvaru īstenošanā. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 103, 20.4.2007., 52. lpp.

(2) OV L 38, 13.2.2008., 28. lpp.

(3) OV L 279, 23.10.2007., 21. lpp.

(4) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/61

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/135/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Afganistānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2008. gada 24. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2008/612/KĀDP (1), ar ko Ettore F. SEQUI kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Afganistānā līdz 2009. gada 28. februārim.

(2)	Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/123/KĀDP pārskatīšanu, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina par 12 mēnešiem.

(3)	ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Ettore F. SEQUI kunga pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Afganistānā amatā pagarina līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Vispārējie mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi Afganistānā. ESĪP jo īpaši:

a)	palīdz īstenot ES un Afganistānas Kopīgo deklarāciju un Afganistānas Nolīgumu, kā arī attiecīgas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības Padomes rezolūcijas un citas svarīgas ANO rezolūcijas;

b)	mudina Afganistānas un tās kaimiņvalstu reģionālās struktūras sniegt pozitīvu ieguldījumu Afganistānas miera procesā, tādējādi palīdzot stiprināt Afganistānas valsti;

c)	atbalsta ANO, jo īpaši ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja, būtisko nozīmi; un

d)	atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbību reģionā.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu Eiropas Savienības politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	darīt zināmus Eiropas Savienības uzskatus par politisko procesu, ievērojot galvenos principus, par ko Afganistāna vienojusies ar starptautisko sabiedrību, konkrēti, ES un Afganistānas Kopīgo deklarāciju un Afganistānas Nolīgumu;

b)	izveidot un uzturēt ciešus kontaktus ar Afganistānas pārstāvības iestādēm, jo īpaši valdību un parlamentu, un tās atbalstīt. Kontakti būtu jāuztur arī ar citiem Afganistānas politiķiem un citiem svarīgiem pārstāvjiem gan Afganistānā, gan arī ārpus tās;

c)	uzturēt ciešus kontaktus ar attiecīgām starptautiskām un reģionālām organizācijām, jo īpaši ar vietējiem ANO pārstāvjiem;

d)	uzturēt ciešus kontaktus ar kaimiņvalstīm un citām ieinteresētām reģiona valstīm, lai Eiropas Savienības politikā ņemtu vērā to viedokļus par stāvokli Afganistānā, kā arī šo valstu un Afganistānas sadarbības attīstību;

konsultēt par gūtajiem panākumiem attiecībā uz ES un Afganistānas Kopīgās deklarācijas un Afganistānas Nolīguma mērķu sasniegšanu – jo īpaši šādās jomās:

—	laba pārvaldība un tiesiskuma nodrošināšanas iestāžu izveide,

—	drošības sektora reformas, tostarp tiesu iestāžu, valsts bruņoto spēku un policijas izveide,

—	visu Afganistānas tautu cilvēktiesību ievērošana neatkarīgi no dzimuma, etniskās izcelsmes vai reliģiskajiem uzskatiem,

—	demokrātisko principu, tiesiskuma, mazākumtautību pārstāvju tiesību, sieviešu un bērnu tiesību un starptautisko tiesību principu ievērošana,

—	sieviešu dalības veicināšana valsts pārvaldē un pilsoniskā sabiedrībā,

—	Afganistānas starptautisko saistību ievērošana, arī sadarbība starptautiskās sabiedrības centienos apkarot terorismu, nelegālu narkotiku tirdzniecību un cilvēku tirdzniecību,

—	humānās palīdzības veicināšana un bēgļu un valsts iekšzemē pārvietotu cilvēku atpakaļsūtīšana likumīgiem līdzekļiem;

f)	saziņā ar dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem palīdzēt nodrošināt Eiropas Savienības politiskās pieejas atspoguļojumu Afganistānas attīstībai veiktās darbībās;

g)	kopā ar Komisiju aktīvi piedalīties ar Afganistānas Nolīgumu izveidotajā kopīgajā koordinācijas un pārraudzības padomē;

h)	sniegt padomus par Eiropas Savienības dalību un nostāju starptautiskās konferencēs par Afganistānu.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 2 830 000.

2. Izdevumi, ko finansē no 1. punktā minētās summas, ir atbilstīgi no 2009. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda, pamatojoties uz ESĪP līgumu ar Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. Saskaņā ar savām pilnvarām un attiecīgajiem pieejamiem finanšu līdzekļiem ESĪP ir atbildīgs par komandas izveidi saziņā ar prezidentvalsti, kam palīdz ĢS/AP, un pilnībā līdzdarbojoties Komisijai. Komandā iekļauj locekļus, kam ir īpašas zināšanas pilnvarām atbilstīgos īpašos politikas jautājumos. ESĪP komandas sastāvu dara zināmu ĢS/AP, prezidentvalstij un Komisijai.

2. Dalībvalstis un ES iestādes var ierosināt darbinieku norīkošanu darbā pie ESĪP. Personāla locekļiem, ko kāda dalībvalsts vai ES iestāde norīko darbā pie ESĪP, atalgojumu maksā attiecīgā dalībvalsts vai ES iestāde. Ekspertus, kurus dalībvalstis norīkojušas uz Padomes Ģenerālsekretariātu, arī var norīkot darbā pie ESĪP. Starptautiskā līgumpersonāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3. Visi norīkotie personāla locekļi joprojām ir norīkotājas dalībvalsts vai ES iestādes administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus un darbojas saskaņā ar ESĪP pilnvarām.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un obligātos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (2), jo īpaši – rīkojoties ar klasificētu ES informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un atbalsts apgādes jomā

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP ir piekļuve jebkādai būtiskai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgi nodrošina materiālo un tehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar ES politiku tā personāla drošībai, kas izvietots operatīvai darbībai ārpus ES saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai saskaņā ar viņa pilnvarām un drošības apstākļiem tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, jo īpaši:

izstrādājot misijai pielāgotu īpašu drošības plānu saskaņā ar Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, kurā paredzēti misijas fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru noteikti vadības pasākumi saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un pārvietošanos tajā, kā arī drošības incidentu pārvarēšana, kā arī plāns ārkārtas situācijām un evakuācijai;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības mācībās saskaņā ar apdraudējumu klasifikāciju, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot to, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar pilnvaru īstenošanas ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz ĢS/AP un PDK mutiskus un rakstiskus ziņojumus. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī darba grupām. Regulārus rakstiskus ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc ĢS/AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei.

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai varētu sasniegt ES politikas mērķus. Tālab ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko veic ESĪP Vidusāzijā. ESĪP sniedz regulārus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

2. ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP dod norādes Eiropas Savienības Policijas misijas vadītājam Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN) par vietējo politisko situāciju. ESĪP un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām ES darbībām reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ģenerālsekretāram/augstajam pārstāvim, Padomei un Komisijai un līdz 2009. gada novembra vidum – pilnīgu pilnvaru īstenojuma ziņojumu. Šie ziņojumi veido pamatu vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgajās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 197, 25.7.2008., 60. lpp.

(2) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/65

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/136/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2003. gada 21. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2003/537/KĀDP (1), ar ko Marc OTTE kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Tuvo Austrumu miera procesā.

(2)	Padome 2008. gada 18. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/133/KĀDP (2), ar ko ESĪP pilnvaras grozīja un pagarināja līdz 2009. gada 28. februārim.

(3)	Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/133/KĀDP pārskatīšanu, ESĪP pilnvaras būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(4)	ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Tuvo Austrumu miera procesā Marc OTTE kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

1. ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi attiecībā uz Tuvo Austrumu miera procesu.

2. Šie mērķi ir:

risinājums, kas paredz divu valstu – Izraēlas un demokrātiskas, dzīvotspējīgas, miermīlīgas un suverēnas palestīniešu valsts – pastāvēšanu, kuras eksistē viena otrai līdzās ar atzītām un drošām robežām, uztur normālas attiecības ar kaimiņvalstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijām 242 (1967), 338 (1973), 1397 (2002) un 1402 (2002) un Madrides konferences principiem;

b)	Izraēlas un Sīrijas, kā arī Izraēlas un Libānas attiecību atrisinājums;

c)	sarežģītā Jeruzalemes jautājuma taisnīgs atrisinājums un taisnīgs, dzīvotspējīgs un visu pušu atbalstīts risinājums palestīniešu bēgļu problēmai;

turpmāki pasākumi pēc Anapoles procesa, lai panāktu nolīgumu par galīgo statusu un izveidotu palestīniešu valsti, tostarp nostiprinot Kvarteta kā ceļveža sarga nozīmi, lai tas pārraudzītu, kā abas puses pilda pienākumus, kas tām paredzēti gan ceļvedī, gan saskaņā ar starptautiskajiem centieniem panākt vispārēju arābu valstu un Izraēlas mieru;

stabila un efektīva, palestīniešu pārziņā esoša policijas mehānisma izveide saskaņā ar labākajiem starptautiskiem standartiem sadarbībā ar Eiropas Kopienas iestāžu izveides programmām, kā arī ar citiem starptautiskiem centieniem plašākā drošības jomas sakarā, ietverot arī krimināltiesību sistēmas reformu;

f)	atkal atvērt šķērsošanas punktus Gazā, ieskaitot Rafas šķērsošanas punktu, tostarp lai apmierinātu neatliekamas iedzīvotāju humānās vajadzības, un pēc abu pušu vienošanās sadarbībā ar Kopienas centieniem nodrošināt tur trešās personas klātbūtni.

3. Šo mērķu pamatā ir Eiropas Savienības apņēmība:

a)	starptautiskajā sabiedrībā, jo īpaši Tuvo Austrumu Kvartetā, sadarboties ar pusēm un partneriem, lai izmantotu jebkuru iespēju visām reģiona tautām nodrošināt mieru un cilvēku cienīgu nākotni;

b)	turpināt atbalstīt palestīniešu politiskās un administratīvās reformas, vēlēšanu procesu un drošības sistēmas reformas;

c)	visiem spēkiem atbalstīt miera stiprināšanu, kā arī palestīniešu ekonomikas atveseļošanu, kura būtu neatņemama reģiona attīstības sastāvdaļa.

4. ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbu reģionā, tostarp Tuvo Austrumu Kvartetā.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	nodrošināt aktīvu un efektīvu Eiropas Savienības ieguldījumu darbībās un ierosmēs, ar kurām panākt Izraēlas un Palestīnas, kā arī Izraēlas un Sīrijas un Izraēlas un Libānas konflikta galīgu atrisinājumu;

b)	veicināt un uzturēt ciešus kontaktus ar visām Tuvo Austrumu miera procesa pusēm, citām reģiona valstīm, Tuvo Austrumu Kvarteta dalībniekiem un citām attiecīgām valstīm, kā arī ar ANO un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, lai sadarbībā ar tām stiprinātu miera procesu;

c)	nodrošināt nepārtrauktu Eiropas Savienības klātbūtni uz vietas un attiecīgos starptautiskos forumos, kā arī dot ieguldījumu krīžu pārvarēšanā un novēršanā;

d)	novērot un atbalstīt pušu miera sarunas un vajadzības gadījumā piedāvāt Eiropas Savienības padomus un starpniecību;

e)	dot ieguldījumu, ja to lūdz, pušu panākto starptautisko nolīgumu īstenošanā un iesaistīties diplomātiskos pasākumos, ja šos nolīgumus neievēro;

f)	pievērst īpašu uzmanību faktoriem, kas ietekmē Tuvo Austrumu miera procesa reģionālos mērogus;

g)	konstruktīvi sadarboties ar līgumslēdzējām pusēm miera procesā, lai veicinātu demokrātijas pamatnormu, tostarp cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;

h)	sekmēt Eiropas Savienības politikas cilvēktiesību jomā un Eiropas Savienības pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, konkrēti attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot norises šajā jomā un reaģējot uz tām;

ziņot par Eiropas Savienības iespējām iesaistīties miera procesā un par to, kā labāk īstenot Eiropas Savienības ierosmes un centienus, kas saistīti ar miera procesa turpmāko virzību, piemēram, Eiropas Savienības ieguldījumu palestīniešu reformās, arī aptverot politiskos attiecīgo Eiropas Savienības attīstības projektu aspektus;

j)	pārraudzīt, kādas darbības puses veic, īstenojot ceļvedi un risinot jautājumus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt sarunas par pastāvīgo statusu, dodot iespēju Tuvo Austrumu Kvartetam labāk novērtēt, kā puses ievēro saistības;

k)	kopā ar Eiropas Komisiju un ASV drošības koordinatoru iesaistīties plašākā sadarbībā drošības sektora reformā un veicināt sadarbību ar attiecīgajiem dalībniekiem par drošības jautājumiem;

l)	palīdzēt reģiona sabiedriskās domas veidotājiem labāk izprast Eiropas Savienības nozīmi.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 1 190 000.

3. Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

3. Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā pakļautībā un veic pienākumus, un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla imunitāte un privilēģijas

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar ES politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus ES, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, izstrādājot misijai pielāgotu drošības plānu, kurā ietverti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru noteikti vadības pasākumi saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un tajā, kā arī drošības incidentu pārvaldība, to skaitā misijas plāns ārkārtas situācijām un evakuācijai;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai sasniegtu ES politiskos mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

2. ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP viņa pilnvaru īstenošanā. ESĪP sniedz vietējas politiskas norādes Eiropas Savienības policijas misijas palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) un Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas Rafas šķērsošanas punktā (EU BAM Rafah) vadītājiem. ESĪP un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ĢS/AP, Padomei un Komisijai un līdz 2009. gada novembra vidum – pilnīgu noslēguma ziņojumu. Šie ziņojumi ir pamatā vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgajās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publikācija

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 184, 23.7.2003., 45. lpp.

(2) OV L 43, 19.2.2008, 34. lpp.

(3) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/69

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/137/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 1999. gada 10. jūnijā pieņēma Rezolūciju 1244.

(2)	Padome 2006. gada 15. septembrī pieņēma Vienoto rīcību 2006/623/KĀDP (1) par grupas izveidi, lai palīdzētu sagatavot iespējamas Kosovā izvietotas Starptautiskas civilas misijas izveidi, tostarp Eiropas Savienības īpašā pārstāvja aspektu (SCM/ESĪP plānošanas grupa).

(3)

Eiropadome 2007. gada 13. un 14. decembrī uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) ir gatava uzņemties vadošo lomu, lai sekmētu stabilitāti reģionā un panāktu jautājuma noregulēšanu, definējot Kosovas turpmāko statusu. Tā apliecināja ES gatavību palīdzēt Kosovai, lai panāktu ilgtspējīgu stabilitāti, tostarp ar Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) misijas starpniecību, kā arī sniedzot ieguldījumu Starptautiskā civilā biroja izveidē kā daļu no starptautiskās klātbūtnes.

(4)	2008. gada 4. februārī Padome pieņēma Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (2) un Vienoto rīcību 2008/123/KĀDP (3), ar ko Pieter FEITH kungu līdz 2009. gada 28. februārim ieceļ par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Kosovā.

(5)	Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/123/KĀDP pārskatīšanu, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina par 12 mēnešiem.

(6)	Stabilizācijas un asociācijas process ir stratēģisks pamats ES politikai attiecībā uz Rietumbalkānu reģionu, un Kosovai piemēro tā instrumentus, tostarp Eiropas partnerību, politisko un tehnisko dialogu kā daļu no SAP Uzraudzības mehānisma, kā arī saistītas Kopienas palīdzības programmas.

(7)	ESĪP pilnvaras būtu jāīsteno sadarbībā ar Komisiju, lai nodrošinātu saskaņotību ar citām attiecīgām darbībām, kas ir Kopienas kompetencē.

(8)	Padome ir noteikusi, ka ESĪP kompetence un pilnvaras, kā arī starptautiskā civilā pārstāvja kompetence un pilnvaras piešķir vienai un tai pašai personai.

(9)	ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Pieter FEITH kunga pilnvaru termiņu pagarina līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības (ES) politikas mērķi Kosovā. Tie ietver vadošo lomu, stiprinot stabilitāti reģionā un īstenojot risinājumu par Kosovas statusa noteikšanu nākotnē, kā mērķis ir izveidot stabilu, dzīvotspējīgu, mierīgu, demokrātisku un etniski daudzveidīgu Kosovu, kas sniedz ieguldījumu reģiona sadarbībā un stabilitātē, balstoties uz labām kaimiņattiecībām, Kosovu, kas ievēro tiesiskumu un aizsargā mazākumtautības un kultūras un reliģisko mantojumu.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu ES politikas mērķus Kosovā, ESĪP ir pilnvarots:

a)	piedāvāt ES konsultācijas un atbalstu politiskajā procesā;

b)	veicināt vispārēju ES politikas koordināciju Kosovā;

c)	nodrošināt politisku vadību uz vietas Eiropas Savienības tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) vadītājam, tostarp par to jautājumu politiskajiem aspektiem, kas saistīti ar izpildes pienākumiem;

nodrošināt konsekvenci un saskaņotību ES darbībās, kas vērstas uz sabiedrību. ESĪP preses pārstāvis ir galvenā ES kontaktpersona ar Kosovas masu informācijas līdzekļiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas/Eiropas drošības un aizsardzības politikas (KĀDP/EDAP) jautājumos. Visas darbības, kas saistītas ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrības informēšanu, īstenos ciešā un nepārtrauktā koordinācijā ar ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) preses pārstāvi/Padomes sekretariāta Preses biroju;

e)	veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp sieviešu un bērnu tiesību, ievērošanas attīstību un konsolidāciju Kosovā saskaņā ar ES cilvēktiesību politiku un ES Pamatnostādnēm cilvēktiesību jautājumos.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

2. Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP, un tā ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK sniedz ESĪP stratēģiskas norādes un politiskus norādījumus atbilstīgi pilnvarām.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais bāzes finansējums laikposmā no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 645 000.

2. Izdevumi, ko finansē no šā panta 1. punktā minētās summas, ir atbilstīgi no 2009. gada 1. marta. Izdevumus apsaimnieko saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Rietumbalkānu reģiona valstu valstspiederīgie var piedalīties konkursos par līgumiem.

3. Izdevumus apsaimnieko, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP atskaitās Komisijai par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. ES īpašajam pārstāvim norīko īpaši atlasītu ES personālu, lai palīdzētu īstenot ESĪP pilnvaras un nodrošinātu saskaņotību, publicitāti un efektivitāti visām ES darbībām Kosovā. ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi, apspriežoties ar prezidentvalsti, kam palīdz ĢS/AP, un pilnībā līdzdarbojoties Komisijai. Komandas sastāvā iekļauj locekļus, kam ir īpašas zināšanas pilnvarām atbilstīgos specifiskos politikas jautājumos. ESĪP paziņo ĢS/AP, prezidentvalstij un Komisijai savas komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kuru kāda Eiropas Savienības dalībvalsts vai iestāde norīko darbā pie ESĪP, sedz attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts vai iestāde. Ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Padomes Ģenerālsekretariātā, var norīkot arī darbā pie ESĪP. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3. Visi norīkotie personāla locekļi paliek norīkotājas dalībvalsts vai ES iestādes pakļautībā un veic pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvarojuma interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Attiecīgā gadījumā vienojas par privilēģijām, imunitāti un papildu garantijām, kas vajadzīgas ESĪP un viņa personāla misijas veikšanai un sekmīgai norisei. Šajā sakarā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

Klasificētas informācijas drošība

1. ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (4), jo īpaši – darbojoties ar klasificētu ES informāciju.

2. Saskaņā ar Padomes drošības reglamentu ĢS/AP ir pilnvarots nodot NATO/KFOR to ES klasificēto informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti pasākumu vajadzībām un kuru līmenis nepārsniedz līmeni “CONFIDENTIEL UE”.

3. Saskaņā ar Padomes drošības reglamentu ESĪP darbības vajadzībām ĢS/AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) to ES klasificēto informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti pasākumu vajadzībām un kuru līmenis nepārsniedz līmeni “RESTREINT UE”. Šim nolūkam sagatavo vietējus noteikumus.

4. ĢS/AP ir pilnvarots ar šo vienoto rīcību saistītajām trešajām personām nodot ES neklasificētus dokumentus, kas ir saistīti ar Padomes apspriedēm par operāciju un uz ko attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums atbilstīgi Padomes reglamenta 6. panta 1. punktam (5).

9. pants

Pieeja informācijai un atbalsts loģistikas jomā

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP ir piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2. Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina reģionā atbalstu loģistikas jomā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar ES politiku attiecībā uz personāla drošību, ko izvieto ārpus ES, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP veic visus praktiski iespējamus pasākumus visa savā tiešajā pakļautībā esošā personāla drošībai atbilstīgi savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, jo īpaši:

izveidojot misijai paredzētu īpašu drošības plānu, pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, kurā ietverti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru noteikti vadības pasākumi saistībā ar drošu personāla pārvietošanos uz misijas teritoriju un pārvietošanos tajā, kā arī drošības incidentu pārvarēšana, un kurā ir iekļauts plāns ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi misijas teritorijas apstākļiem;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar vidusposma ziņojumu un pilnvaru īstenošanas ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai varētu sasniegt ES politiskos mērķus. Tālab ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko uz vietas reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informāciju dalībvalstu misijām un Komisijas delegācijām.

2. ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniegs norādes Eiropas Savienības tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) vadītājam vietējos politiskos jautājumos, tostarp par to jautājumu politiskajiem aspektiem, kas saistīti ar izpildes pienākumiem. ESĪP un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriedīsies.

3. ESĪP uztur sakarus arī ar attiecīgām vietējām organizācijām un citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas attiecīgajā teritorijā.

4. ESĪP kopā ar citiem ES darbību īstenotājiem attiecīgajā teritorijā uzlabo informācijas izplatīšanu un apmaiņu starp ES darbību īstenotājiem uz vietas, lai sasniegtu augstu situācijas kopīgas izpratnes un novērtēšanas pakāpi.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saskaņotību ar citām Eiropas Savienības darbībām attiecīgajā reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ģenerālsekretāram/augstajam pārstāvim, Padomei un Komisijai un līdz 2009. gada novembra vidum – pilnīgu pilnvaru īstenojuma ziņojumu. Šie ziņojumi veido pamatu vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgajās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 253, 16.9.2006., 29. lpp.

(2) OV L 42, 16.2.2008., 92. lpp.

(3) OV L 42, 16.2.2008., 88. lpp.

(4) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(5) Padomes Lēmums 2006/683/EK, Euratom (2006. gada 15. septembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 285, 16.10.2006., 47. lpp.).

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/73

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2009/138/KĀDP

(2009. gada 16. februāris)

par ierobežojošiem pasākumiem pret Somāliju un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2002/960/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)	Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas (ANO DPR) 733 (1992), 1356 (2001) un 1425 (2002) pieņemšanas attiecībā uz embargo ieroču piegādei Somālijai Padome 2002. gada 10. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2002/960/KĀDP (1).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2008. gada 20. novembrī pieņēma ANO DPR 1844 (2008), ar ko ievieš papildu ierobežojošus pasākumus pret tiem, kas cenšas aizkavēt vai bloķēt mierīgu politikas procesu, vai tiem, kas, pielietojot spēku, apdraud Somālijas Federālās pārejas iestādes (TFI) vai Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM) vai veic darbības, kas mazina stabilitāti Somālijā vai reģionā.

(3)	Lai panāktu skaidrību, vienā juridiskā instrumentā būtu jāiekļauj pasākumi, kas paredzēti Kopējā nostājā 2002/960/KĀDP, un pasākumi, kas būs noteikti, ievērojot ANO DPR 1844 (2008).

(4)	Kopējā nostāja 2002/960/KĀDP tādēļ būtu jāatceļ.

(5)	Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga Kopienas rīcība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

1. Ir aizliegta dalībvalstu valstspiederīgo vai no dalībvalstu teritorijām, neatkarīgi no izcelsmes, veikta ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu piegāde vai pārdošana Somālijai, ietverot ieročus un munīciju, militāros transportlīdzekļus un aprīkojumu, paramilitāro spēku aprīkojumu un rezerves daļas.

2. Ir aizliegta dalībvalstu valstspiederīgo vai no dalībvalstu teritorijām veikta tieša vai netieša tehnisko konsultāciju, finanšu un cita veida palīdzības un ar militāro darbību saistītas izglītības sniegšana, ietverot tehnisku izglītību un palīdzību saistībā ar 1. punktā minēto priekšmetu nodrošināšanu, ražošanu, uzturēšanu vai lietošanu.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro:

ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu piegādei vai pārdošanai, kā arī tiešām vai netiešām tehniskām konsultācijām, finanšu un cita veida palīdzībai un ar militāro darbību saistītām apmācībām, kas paredzētas vienīgi AMISOM misijas atbalstam vai tās vajadzībām, kā noteikts ANO DPR 1744 (2007) 4. pantā, vai vienīgi to valstu un reģionālo organizāciju vajadzībām, kas veic pasākumus saskaņā ar ANO DPR 1851 (2008) 6. punktu un ANO DPR 1846 (2008) 10. punktu;

ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu piegādei vai pārdošanai, kā arī tiešām vai netiešām tehniskām konsultācijām, kas paredzētas tikai, lai palīdzētu izveidot drošības nozares iestādes atbilstīgi politiskajam procesam, kas izklāstīts ANO DPR 1744 (2007) 1., 2. un 3. punktā, un ja komiteja (turpmāk “Sankciju komiteja”), kas izveidota ar ANO DPR 751 (1992) 11. punktu, piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

tāda militārā aprīkojuma piegādēm, kas nav paredzēts nonāvēšanai, bet kas paredzēts vienīgi humānai vai aizsardzības lietošanai, vai tādu materiālu piegādēm, kas paredzēti Savienības, Kopienas vai dalībvalstu iestāžu darba uzlabošanas programmām, tostarp drošības jomā, kuras īsteno saistībā ar miera un izlīguma procesu, kā iepriekš ir apstiprinājusi Sankciju komiteja, un uz aizsargapģērbu, tostarp artilērijas jakām un militārajām ķiverēm, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un humāno un attīstības organizāciju darbinieki, kā arī ar viņiem saistītais personāls uz laiku eksportē uz Somāliju tikai savām personīgām vajadzībām.

2. pants

Ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti 3. pantā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2 punktā, piemēro personām un vienībām, ko norādījusi Sankciju komiteja un kas:

—	iesaistās vai atbalsta darbības, ar kurām apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Somālijā, tostarp darbības, kas apdraud 2008. gada 18. augustā noslēgto Džibuti nolīgumu vai politikas procesu vai, pielietojot spēku, apdraud TFI vai AMISOM,

—	rīkojas, pārkāpjot ieroču embargo un citus saistītus pasākumus, kuri minēti 1. pantā,

—	kavē humānās palīdzības sniegšanu Somālijā vai piekļuvi humānai palīdzībai, vai tās sadali Somālijā.

Attiecīgās personas un vienības ir uzskaitītas pielikumā.

3. pants

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu ieroču un militārā aprīkojuma tiešu vai netiešu piegādi, pārdošanu vai nodošanu un tiešas vai netiešas tehniskas konsultācijas, finanšu un cita veida palīdzību, ietverot ieguldījumus, brokeru darbību vai citus finanšu pakalpojumus, kas saistīti ar militāro darbību vai ieroču un militāra aprīkojuma piegādi, pārdošanu, nodošanu, ražošanu, apkopi vai izmantošanu personām vai vienībām, kas minētas 2. pantā.

4. pants

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu visu 2. pantā minēto personu ieceļošanu dalībvalstīs vai tranzītu caur dalībvalstīm.

2. Šā panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt tās valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja:

a)	izskatot katru gadījumu atsevišķi, nosaka, ka šāda ieceļošana vai tranzīts ir attaisnojams humanitāru vajadzību dēļ, tostarp reliģisku pienākumu dēļ;

b)	izskatot katru gadījumu atsevišķi, nosaka, ka izņēmums vairāk sekmētu mērķus attiecībā uz mieru un valsts izlīgumu Somālijā un stabilitāti reģionā.

4. Gadījumos, ja saskaņā ar 3. punktu kāda dalībvalsts ļauj savā teritorijā ieceļot vai to tranzītā šķērsot Sankciju komitejas norādītajām personām, atļauja attiecas tikai uz to mērķi, kam atļauja piešķirta, un to var izmantot tikai tās personas, uz kurām tā attiecas.

5. pants

1. Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas tieši vai netieši pieder 2. pantā minētajām personām vai vienībām vai ko tās tieši vai netieši kontrolē, vai kas pieder vienībām, kuras ir tieši vai netieši pakļautas šādām personām vai jebkurai personai vai vienībai, kura rīkojas šādu personu vārdā vai vadībā, kā noteikusi Sankciju komiteja. Attiecīgās personas un vienības ir norādītas pielikumā.

2. Nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus 1. punktā minētajām personām un vienībām vai to interesēs.

3. Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus saistībā ar 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem attiecībā uz līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, ja:

a)	tie ir nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp izdarītu maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un medicīnisko palīdzību, samaksātu nodokļus, izdarītu apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	tie paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)	tie paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu un saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem;

d)	tie ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu Sankciju komitejai un Sankciju komiteja to ir apstiprinājusi;

uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai šķīrējtiesas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā, pirms Sankciju komiteja noteikusi attiecīgo personu vai vienību, ja tas nav par labu 2. pantā minētai personai vai vienībai un ja attiecīgā dalībvalsts par to ir paziņojusi Sankciju komitejai.

4. Šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos izņēmumus pieļauj pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Sankciju komitejai paziņojumu par nodomu vajadzības gadījumā atļaut pieeju šādiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem un ja Sankciju komiteja trīs darbdienu laikā pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu.

5. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldētu kontu papildinājumiem:

a)	procentu ienākumiem vai citiem ieņēmumiem no šiem kontiem; vai

b)	maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem un saistībām, kuras noslēdza vai kuras radās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus;

ja uz šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem arī turpmāk attiecina 1. punktu.

6. pants

Padome izveido pielikumā pievienoto sarakstu un veic tajā grozījumus saskaņā ar Sankcijas komitejas izdarītajiem konstatējumiem.

7. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

8. pants

Šo kopējo nostāju vajadzības gadījumā pārskata, groza vai atceļ saskaņā ar attiecīgiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes lēmumiem.

9. pants

Ar šo atceļ Kopējo nostāju 2002/960/KĀDP.

10. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 334, 11.12.2002., 1. lpp.

PIELIKUMS

To personu un vienību saraksts, kas minētas 2., 3., 4. un 5. pantā

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/76

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2009/139/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2008. gada 25. februārī pieņēma Kopējo nostāju 2008/160/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību (1). Šo Kopējo nostāju piemēro līdz 2009. gada 27. februārim.

(2)	Pamatojoties uz Kopējās nostājas 2008/160/KĀDP atkārtotu izvērtēšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(3)	Kopējās nostājas 2008/160/KĀDP I un II pielikums būtu jāgroza, lai ņemtu vērā izmaiņas saistībā ar to dažu personu funkcijām, pret kurām vērsti ierobežojošie pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Kopējā nostāja 2008/160/KĀDP ar šo ir pagarināta līdz 2010. gada 27. februārim.

2. pants

Kopējās nostājas 2008/160/KĀDP I un II pielikumu aizstāj ar tekstu šīs kopējās nostājas I un II pielikumā.

3. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA

(1) OV L 51, 26.2.2008., 23. lpp.

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Šīs kopējās nostājas 1. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto personu saraksts

1.	SMIRNOV, Igor Nikolayevich, “prezidents”, dzimis 1941. gada 23. oktobrī Habarovskā, Krievijas Federācijā; Krievijas pase Nr. 50No0337530.

2.	SMIRNOV, Vladimir Igorevich, 1. punktā minētās personas dēls un “Valsts Muitas komitejas priekšsēdētājs”, dzimis 1961. gada 3. aprīlī Kupjanskā, Harkovas apgabalā vai Novajā Kahovkā, Hersonas apgabalā, Ukrainā; Krievijas pase Nr. 50No00337016.

3.	SMIRNOV, Oleg Igorevich, 1. punktā minētās personas dēls un “Valsts Muitas komitejas konsultants”, “Augstākās padomes loceklis”, dzimis 1967. gada 8. augustā Novaja Kahovkā, Hersonas apgabalā, Ukrainā; Krievijas pase Nr. 60No1907537.

4.	MARAKUTSA, Grigory Stepanovich, “Augstākās padomes loceklis”, “Augstākās padomes īpašais pārstāvis parlamentu attiecību jautājumos”, dzimis 1942. gada 15. oktobrī Tejā, Grigorjopolskas rajonā, Moldovas republikā; vecā padomju pase Nr. 8BM724835.

5.	LITSKAI, Valery Anatolyevich, bijušais “ārlietu ministrs”, dzimis 1949. gada 13. februārī Tverā, Krievijas Federācijā; Krievijas pase Nr. 51No0076099, izdota 2000. gada 9. augustā.

6.	KHAZHEYEV, Stanislav Galimovich, “aizsardzības ministrs”, dzimis 1941. gada 28. decembrī Čeļabinskā, Krievijas Federācijā.

7.	ANTYUFEYEV, Vladimir Yuryevich, alias SHEVTSOV, Vadim, “valsts drošības ministrs”, dzimis 1951. gadā Novosibirskā, Krievijas Federācijā; Krievijas pase.

8.	KOROLYOV, Alexandr Ivanovich, “prezidenta vietnieks”, dzimis 1958. gada 24. oktobrī Vroclavā, Polijā; Krievijas pase.

9.	BALALA, Viktor Alekseyevich, bijušais “tieslietu ministrs”, dzimis 1961. gadā Viņņicā, Ukrainā.

10.	ZAKHAROV, Viktor Pavlovich, bijušais “Piedņestras prokurors”, dzimis 1948. gadā Kamenkā, Moldovas Republikā.

11.	GUDYMO, Oleg Andreyevich, “Augstākās padomes loceklis”, “Augstākās padomes Drošības, aizsardzības un miera uzturēšanas komitejas priekšsēdētājs”, bijušais “drošības ministra vietnieks”, dzimis 1944. gada 11. septembrī Almati, Kazahstānā; Krievijas pase Nr. 51No0592094.

12.	KRASNOSELSKY, Vadim Nikolayevich, “Iekšlietu ministrs”, dzimis 1970. gada 14. aprīlī Daurijā, Aizbaikāla rajonā, Čitas apgabalā, Krievijas Federācijā.

13.	ATAMANIUK, Vladimir, “Aizsardzības ministra vietnieks”.”

II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Šīs kopējās nostājas 1. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minēto personu saraksts

1.	URSKAYA, Galina Vasilyevna, bijusī “tieslietu ministre”, dzimusi 1957. gada 10. decembrī Pjatiletkas ciemā, Brjanskas rajonā, Brjanskas apgabalā, Krievijas Federācijā.

2.	MAZUR, Igor Leonidovich, “valsts pārvaldes vadītājs Dubosarijas rajonā”, dzimis 1967. gada 29. janvārī Dubosarijā, Moldovas Republikā.

PLATONOV, Yuri Mikhailovich, pazīstams kā Yury PLATONOV, “valsts pārvaldes vadītājs Ribņicas rajonā un Ribņicas pilsētas pašvaldības vadītājs”, dzimis 1948. gada 16. janvārī Kļimkovā, Podorskas rajonā, Novgorodas apgabalā; Krievijas pase Nr. 51No0527002, izdota 2001. gada 4. maijā Krievijas vēstniecībā Kišiņevā.

4.	CHERBULENKO, Alla Viktorovna, valsts pārvaldes vadītāja vietniece Ribņicā, atbildīga par izglītības jautājumiem.

5.	KOGUT, Vecheslav Vasyilevich, “valsts pārvaldes vadītājs Benderos”, dzimis 1950. gada 16. februārī Taraklijā, Čadir-Lungas rajonā, Moldovas Republikā.

6.	KOSTIRKO, Viktor Ivanovich, “valsts pārvaldes vadītājs Tiraspolē”, dzimis 1948. gada 24. maijā Komsomoļskā pie Amūras, Habarovskas novadā, Krievijas Federācijā.”

17.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/79

Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 77/2009 (2009. gada 26. janvāris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 23, 2009. gada 27. janvāris )

—	8. lappusē pielikuma 24. punktā:

tekstu:

“7. panta 2. punktā minētais paziņošanas datums: 16.6.2005.”

lasīt šādi:

“7. panta 2. punktā minētais paziņošanas datums: 27.1.2009.”

—	15. lappusē pielikuma 122. punktā:

tekstu:

“Amats/iemesls iekļaušanai sarakstā; identifikācijas dati: Zimbabves Nacionālās armijas inspektora palīgs.”

lasīt šādi:

“Amats/iemesls iekļaušanai sarakstā; identifikācijas dati: Zimbabves Republikas policijas inspektora palīgs.”

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 46

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 17. februāris

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 133/2009 (2009. gada 16. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 134/2009 (2009. gada 16. februāris), ar ko groza XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) ( 1 )	3

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/128/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas Lielo ezeru reģionā	36
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/129/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM)	40
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/130/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā	43
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/131/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim saistībā ar krīzi Gruzijā	47
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/132/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Moldovas Republikā	50
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/133/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā	53
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/134/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sudānā	57
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/135/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Afganistānā	61
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/136/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā	65
*	Padomes Vienotā rīcība 2009/137/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā	69
*	Padomes Kopējā nostāja 2009/138/KĀDP (2009. gada 16. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Somāliju un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2002/960/KĀDP	73
*	Padomes Kopējā nostāja 2009/139/KĀDP (2009. gada 16. februāris), ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību	76

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2009/127/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 18. decembris) par Sadarbības nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses	6
	Sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses	8

		Labojums
	*	Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 77/2009 (2009. gada 26. janvāris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (OV L 23, 27.1.2009.)	79


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ