I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

22.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 44/2009

(2008. gada 18. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 123. panta 4. punkta trešo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1338/2001 (3) ir paredzēts, ka kredītiestādēm un visām citām attiecīgām iestādēm ir pienākums izņemt no apgrozības visas saņemtās euro banknotes un monētas, par ko ir zināms, ka tās ir viltotas, vai ko ir pietiekams iemesls par tādām uzskatīt, un nodot kompetentām valstu iestādēm.

(2)

Ir svarīgi garantēt apgrozībā esošo euro banknošu un monētu autentiskumu. Lai to nodrošinātu, kredītiestādēm, citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējiem, kas piedalās banknošu un monētu apstrādē un piegādē, būtu jāpārbauda saņemto euro banknošu un monētu autentiskums, pirms atkārtoti laist tās apgrozībā, ja vien tās nav saņemtas no citām iestādēm vai personām, kam pašām ir pienākums tās pārbaudīt, vai tās ir saņemtas no iestādēm, kuras ir pilnvarotas tās emitēt. Citiem uzņēmējiem, piemēram, tirgotājiem un kazino, arī vajadzētu uzlikt pienākumu to pārbaudīt, kad viņi cita starpā apgādā banku automātus (bankomātus, kas izsniedz banknotes), bet minētais pienākums attiektos tikai uz tādām papildu darbībām. Lai tādi uzņēmēji varētu pildīt pienākumu – īstenot autentiskuma pārbaudes –, ir vajadzīgs laiks, lai viņi attiecīgi pielāgotu savu iekšējo organizāciju. Attiecībā uz banknotēm procedūras, ko noteikušas dalībvalstis, kuras ir pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, var arī attiecināt uz apgrozībā esošo banknošu derīgumu.

(3)

Pareizi noregulētas iekārtas ir obligāts euro banknošu un monētu autentiskuma pārbaudes priekšnoteikums. Lai noregulētu iekārtas, ko izmanto autentiskuma pārbaudei, ir būtiski, lai tur, kur notiek tādas pārbaudes, būtu pieejams pietiekams skaits viltotu banknošu un monētu. Tāpēc būtu jāatļauj veikt viltotu banknošu un monētu pārvadājumus no vienas valsts kompetentām iestādēm uz citām, kā arī no un uz Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām.

(4)	Ar Padomes Lēmumu 2003/861/EK (4) un Komisijas Lēmumu 2005/37/EK (5) Komisijā ir oficiāli izveidots Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs (ETZC). Tādējādi vairs nav vajadzīgs noteikums, kas paredz, ka Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs dara zināmus datus Komisijai.

(5)	Tādēļ būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1338/2001,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (EK) Nr. 1338/2001 groza šādi:

regulas 2. pantu groza šādi:

panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“c)	“kredītiestādes” ir kredītiestādes, kas minētas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (6);

pantam pievieno šādu punktu:

“g)	“maksājumu pakalpojumu sniedzēji” ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 1. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (7).

regulas 4. pantu groza šādi:

a)	nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu: “Pienākums pārsūtīt viltotas banknotes”;

panta 2. punkta beigās pievieno šādus teikumus:

“Lai atvieglotu apgrozībā esošo euro banknošu autentiskuma pārbaudes, ir atļauts pārvadāt viltotas banknotes no vienas valsts kompetentām iestādēm uz citām, kā arī no un uz Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām. Transportējot visu laiku līdz ar viltotām banknotēm ir jābūt transportēšanas rīkojumam, ko attiecīgi ir izdevušas minētās iestādes vai struktūras.”;

c)	pēc 3. punkta pievieno šādu teikumu: “Kompetentas valstu iestādes var daļu minēto banknošu sērijas iesniegt VAC un vajadzības gadījumā ECB pārbaudīšanai vai testēšanai.”;

regulas 5. pantu groza šādi:

a)	nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu: “Pienākums pārsūtīt viltotas monētas”;

panta 2. punkta beigās pievieno šādus teikumus:

“Lai atvieglotu apgrozībā esošo euro monētu autentiskuma kontroli, ir atļauts pārvadāt viltotas monētas no vienas valsts kompetentām iestādēm uz citām, kā arī no un uz Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām. Transportējot visu laiku līdz ar viltotajām monētām ir jābūt transportēšanas rīkojumam, ko attiecīgi ir izdevušas minētās iestādes vai struktūras.”;

c)	panta 3. punkta beigās pievieno šādu teikumu: “Kompetentas valstu iestādes var daļu minēto monētu sērijas iesniegt MVAC un vajadzības gadījumā ETZC pārbaudīšanai vai testēšanai.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. ETZC analizē un klasificē katru jaunu viltotu euro monētu tipu. Lai to nodrošinātu, ETZC ir dota piekļuve ECB glabātiem tehniskiem un statistikas datiem par viltotām euro monētām. ETZC dara zināmus attiecīgos analīzes galarezultātus kompetentām valstu iestādēm un, pildot attiecīgus pienākumus, arī ECB. ECB rezultātus dara zināmus Eiropolam saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto nolīgumu.”;

regulas 6. pantu groza šādi:

a)	nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu: “Tādu iestāžu pienākumi, kas piedalās banknošu un monētu apstrādē un piegādē iedzīvotājiem”;

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, veicot maksājumus, kā arī uzņēmējiem, kas ir iesaistīti banknošu un monētu apstrādē un piegādē iedzīvotājiem, tostarp:

—	iestādēm, kuru darbība ietver dažādu valūtu banknošu un monētu apmaiņu, piemēram, naudas maiņas punktiem,

—	naudas līdzekļu pārvadātājiem,

—

citiem uzņēmējiem, piemēram, tirgotājiem un kazino, arī vajadzētu uzlikt pienākumu to pārbaudīt, kad viņi cita starpā apstrādā banknotes un veic to piegādi iedzīvotājiem, izmantojot banku automātus (bankomātus, kas izsniedz banknotes), bet minētais pienākums attiektos tikai uz tādām papildu darbībām,

ir pienākums nodrošināt tādu euro banknošu un monētu autentiskumu, ko tās ir saņēmušas un plāno atkārtoti laist apgrozībā, un lai atklātu viltotas banknotes un monētas.

Euro banknošu pārbaude notiek saskaņā ar ECB noteiktām procedūrām (8).

Pirmajā daļā minētajām iestādēm un uzņēmējiem ir pienākums izņemt no apgrozības visas saņemtās euro banknotes un monētas, par ko ir zināms, ka tās ir viltotas, vai ko ir pietiekams iemesls par tādām uzskatīt. Minētās iestādes šīs banknotes tūlīt nodod kompetentām valstu iestādēm.

iekļauj šādu punktu:

“1.a Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstīs, kurās euro nedarbojas kā vienota valūta, euro banknošu un monētu autentiskuma pārbaudi veic:

—	īpaši sagatavots personāls,

—	banknošu un monētu apstrādes automāts, kas minēts ECB publicētajā sarakstā – par banknotēm (9) – vai Komisijas publicētajā sarakstā – par monētām (10)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Neskarot ECB noteiktos datumus par tās definētām procedūrām, dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas ir vajadzīgi šā panta 1. punkta pirmās daļas piemērošanai. Par tiem tūlīt informē Komisiju un ECB.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2008. gada 18. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1) OV C 27, 31.1.2008., 1. lpp.

(2) 2008. gada 17. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(3) OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.

(4) Padomes Lēmums 2003/861/EK (2003. gada 8. decembris) par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām euro monētām (OV L 325, 12.12.2003., 44. lpp.).

(5) Komisijas Lēmums 2005/37/EK (2004. gada 29. oktobris), ar ko izveido Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (ETZC) un paredz tehnisko pasākumu koordinēšanu nolūkā pasargāt euro monētas no viltojumiem (OV L 19, 21.1.2005., 73. lpp.).

(6) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.”;

(7) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.”;

(8) Par viltotu banknošu noteikšanu un kvalitatīvu banknošu šķirošanu kredītiestādēs un citās iestādēs, kur notiek darbības ar banknotēm, skatīt ECB interneta vietni turpmāk norādītajā adresē: http://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/recyclingeurobanknotes2005fr.pdf”;

(9) ECB publicētā saraksta interneta vietnes adrese: http://www.ecb.int/euro/cashhand/devices/results/html/index.fr.html

(10) Komisijas publicētā saraksta interneta vietnes adrese: http://ec.europa.eu/anti_fraud/pages_euro/euro-coins/machines.pdf”;

22.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 49/2009

(2009. gada 21. janvāris),

ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, lai izdotu importa licences, par kurām pieteikumi iesniegti no 12. janvāra līdz 2009. gada 16. janvārim, un kuras paredzētas cukura nozares produktu importam saskaņā ar tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 950/2006, ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus cukura produktu ievešanai un rafinēšanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem (2), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 950/2006 un/vai Padomes 2007. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 508/2007, ar ko atver tarifu kvotas niedru jēlcukura importam Bulgārijā un Rumānijā, lai nodrošinātu piegādes rafinēšanas uzņēmumiem 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā (3), laikposmā no 12. janvāra līdz 2009. gada 16. janvārim, kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa licenču pieteikumi, kuros pieprasītais daudzums ir vienāds ar vai lielāks par daudzumu, kurš pieejams par kvotu ar kārtas numuru 09.4319.

(2)	Ņemot vērā šos apstākļos, Komisijai ir jānosaka piešķīruma koeficients, lai varētu izdot licences proporcionāli pieejamajam daudzumam, un/vai jāinformē dalībvalstis par to, ka noteiktais daudzums ir izsmelts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Par importa licenču pieteikumiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 950/2006 4. panta 2. punktu un/vai Regulas (EK) Nr. 508/2007 3. pantu iesniegti laikā no 12. janvāra līdz 2009. gada 16. janvārim, licences izdod tā, lai nepārsniegtu šīs regulas pielikumā norādītos kvantitatīvos ierobežojumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 21. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 1. lpp.

(3) OV L 122, 11.5.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

ĀKK valstu un Indijas izcelsmes preferences cukurs –

Regulas (EK) Nr. 950/2006 IV nodaļa

2008./2009. tirdzniecības gads

Kvotas kārtas numurs	Valsts	Piešķiramā daudzuma apjoms procentos (%) no daudzuma, kurš pieprasīts par laikposmu no 12.1.2009-16.1.2009	Kvantitatīvais ierobežojums
09.4331	Barbadosa	100
09.4332	Beliza	100
09.4333	Kotdivuāra	100
09.4334	Kongo Republika	100
09.4335	Fidži	100
09.4336	Gajāna	100
09.4337	Indija	0	Sasniegts
09.4338	Jamaika	100
09.4339	Kenija	100
09.4340	Madagaskara	100
09.4341	Malāvija	100
09.4342	Maurīcija	100
09.4343	Mozambika	0	Sasniegts
09.4344	Sentkitsa un Nevisa	—
09.4345	Surinama	—
09.4346	Svazilenda	0	Sasniegts
09.4347	Tanzānija	100
09.4348	Trinidāda un Tobāgo	100
09.4349	Uganda	—
09.4350	Zambija	100
09.4351	Zimbabve	100

ĀKK valstu un Indijas izcelsmes preferences cukurs –

Regulas (EK) Nr. 950/2006 IV nodaļa

2009. jūlijs–septembris tirdzniecības gads

Kvotas kārtas numurs	Valsts	Piešķiramā daudzuma apjoms procentos (%) no daudzuma, kurš pieprasīts par laikposmu no 12.1.2009-16.1.2009	Kvantitatīvais ierobežojums
09.4331	Barbadosa	—
09.4332	Beliza	—
09.4333	Kotdivuāra	—
09.4334	Kongo Republika	—
09.4335	Fidži	—
09.4336	Gajāna	—
09.4337	Indija	0	Sasniegts
09.4338	Jamaika	—
09.4339	Kenija	—
09.4340	Madagaskara	—
09.4341	Malāvija	—
09.4342	Maurīcija	—
09.4343	Mozambika	100
09.4344	Sentkitsa un Nevisa	—
09.4345	Surinama	—
09.4346	Svazilenda	100
09.4347	Tanzānija	—
09.4348	Trinidāda un Tobāgo	—
09.4349	Uganda	—
09.4350	Zambija	—
09.4351	Zimbabve	—

Papildu cukurs

Regulas (EK) Nr. 950/2006 V nodaļa

2008./2009. tirdzniecības gads

Kvotas kārtas numurs	Valsts	Piešķiramā daudzuma apjoms procentos (%) no daudzuma, kurš pieprasīts par laikposmu no 12.1.2009-16.1.2009	Kvantitatīvais ierobežojums
09.4315	Indija	—
09.4316	Valstis, kas parakstījušas ĀKK Protokolu	—

CXL koncesiju cukurs

Regulas (EK) Nr. 950/2006 VI nodaļa

2008./2009. tirdzniecības gads

Kvotas kārtas numurs	Valsts	Piešķiramā daudzuma apjoms procentos (%) no daudzuma, kurš pieprasīts par laikposmu no 12.1.2009-16.1.2009	Kvantitatīvais ierobežojums
09.4317	Austrālija	0	Sasniegts
09.4318	Brazīlija	0	Sasniegts
09.4319	Kuba	100	Sasniegts
09.4320	Citas trešās valstis	0	Sasniegts

Balkānu valstu izcelsmes cukurs

Regulas (EK) Nr. 950/2006 VII nodaļa

2008./2009. tirdzniecības gads

Kvotas kārtas numurs	Valsts	Piešķiramā daudzuma apjoms procentos (%) no daudzuma, kurš pieprasīts par laikposmu no 12.1.2009-16.1.2009	Kvantitatīvais ierobežojums
09.4324	Albānija	100
09.4325	Bosnija un Hercegovina	0	Sasniegts
09.4326	Serbija un Kosova (1)	100
09.4327	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika	100
09.4328	Horvātija	100

Cukurs, kas importēts īpašām un rūpnieciskām vajadzībām

Regulas (EK) Nr. 950/2006 VIII nodaļa

2008./2009. tirdzniecības gads

Kvotas kārtas numurs	Veids	Piešķiramā daudzuma apjoms procentos (%) no daudzuma, kurš pieprasīts par laikposmu no 12.1.2009-16.1.2009	Kvantitatīvais ierobežojums
09.4380	Īpašais	—
09.4390	Rūpnieciskais	100

Papildu EPA cukurs

Regulas (EK) Nr. 950/2006 VIII.a nodaļa

2008./2009. tirdzniecības gads

Kvotas kārtas numurs	Valsts	Piešķiramā daudzuma apjoms procentos (%) no daudzuma, kurš pieprasīts par laikposmu no 12.1.2009-16.1.2009	Kvantitatīvais ierobežojums
09.4431	Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija, Seišelu salas, Zambija, Zimbabve	100
09.4432	Burundi, Kenija, Ruanda, Tanzānija, Uganda	100
09.4433	Svazilenda	100
09.4434	Mozambika	0	Sasniegts
09.4435	Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikānas Republika, Grenāda, Gajāna, Haiti, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlusija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo	0	Sasniegts
09.4436	Dominikānas Republika	0	Sasniegts
09.4437	Fidži, Papua-Jaungvineja	100

Cukurs, kas importēts saskaņā ar Bulgārijai un Rumānijai atvērtajām pārejas posma tarifu kvotām

Regulas (EK) Nr. 508/2007 1. pants

2008./2009. tirdzniecības gads

Kvotas kārtas numurs	Veids	Piešķiramā daudzuma apjoms procentos (%) no daudzuma, kurš pieprasīts par laikposmu no 12.1.2009-16.1.2009	Kvantitatīvais ierobežojums
09.4365	Bulgārija	0	Sasniegts
09.4366	Rumānija	100

(1) Kā tas definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.

22.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/19

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 52/2009

(2009. gada 21. janvāris),

ar kuru saistībā ar “jaunu eksportētāju” sāk pārskatīšanu attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1174/2005, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, un ar kuru atceļ maksājumu attiecībā uz viena šīs valsts eksportētāja importu un nosaka šā importa reģistrāciju

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PĀRSKATĪŠANAS PIEPRASĪJUMS

(1)	Komisija ir saņēmusi pieteikumu pārskatīšanai saistībā ar “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pieteikumu iesniedza Crown Equipment (Suzhou) Co. Ltd. (“pieteikuma iesniedzējs”), ražotājs eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgā valsts”).

B. RAŽOJUMS

(2)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas, t. i., šasijas un hidraulikas, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00. Ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji ir autokrāvēji ar riteņiem, kas atbalsta dakšu cēlējsviras, lai pārkrautu paliktņus, un ir paredzēti tam, lai tos uz gludas, līdzenas, cietas virsmas manuāli grūstu, vilktu un stūrētu blakus ejošs operators, izmantojot šarnīrveida stūres grozīkli. Ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji ir paredzēti tikai tam, lai, sūknējot stūres grozīkli, paceltu kravu līdz transportēšanai piemērotam augstumam, un tiem nav nekādu citu papildu funkciju vai izmantojumu, piemēram, i) pārvietot un pacelt kravas, lai novietotu tās augstāk vai palīdzētu tās sakraut glabāšanai (pacēlāji), ii) sakraut vienu paliktni virs otra (krāvēji kaudzē), iii) pacelt kravu līdz darba virsmai (šķērveida pacēlāji) vai iv) pacelt un nosvērt kravas (svēršanas platformas) (“attiecīgais ražojums”).

C. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(3)

Pasākumi, kas pašlaik ir spēkā, ir galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1174/2005 (2), saskaņā ar kuru Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam Kopienā, ieskaitot attiecīgo ražojumu, ko saražojis pieteikuma iesniedzējs, piemēro galīgo antidempinga maksājumu 46,7 %, izņemot vairākus īpaši norādītus uzņēmumus, kam piemēro individuālas maksājuma likmes.

D. PĀRSKATĪŠANAS IEMESLI

(4)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka tas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Turklāt pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka tas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu izmeklēšanas laikā, pamatojoties uz kuru ieviesti antidempinga pasākumi, t. i., laikposmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“sākotnējais izmeklēšanas periods”), un ka tas nav saistīts ne ar vienu no ražojuma ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas iepriekš minētie antidempinga pasākumi.

(5)	Pieteikuma iesniedzējs arī apliecina, ka tas ir sācis attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām.

E. PROCEDŪRA

(6)	Zināmie iesaistītie Kopienas ražotāji ir informēti par minēto pieteikumu, un tiem bija iespēja sniegt komentārus. Komentāri netika saņemti.

(7)

Izskatījusi pieejamos pierādījumus, Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu pārskatīšanas sākšanu saistībā ar jaunu eksportētāju atbilstoši pamatregulas 11. panta 4. punktam. Saņemot turpmāk 8. apsvēruma c) punktā minēto pieprasījumu, tiks noteikts, vai pieteikuma iesniedzējs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, un vai pieteikuma iesniedzējs izpilda prasības, lai saņemtu individuālo maksājumu, kas noteikts saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Tādā gadījumā aprēķina pieteikuma iesniedzēja individuālo dempinga starpību un, ja konstatē dempingu, nosaka maksājuma apmēru, kas jāpiemēro attiecīgā ražojuma importam Kopienā.

(8)

Ja konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs izpilda prasības, lai tam noteiktu individuālu maksājumu, iespējams, ir jāgroza maksājuma likme, kas šobrīd piemērojama attiecīgā ražojuma importam, kas nāk no uzņēmumiem, kuri nav atsevišķi minēti Regulas (EK) Nr. 1174/2005 1. panta 2. punktā.

a)	Anketas Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu izmeklēšanai, tā pieteikuma iesniedzējam nosūta anketu.

Informācijas vākšana un uzklausīšana

Ar šo visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt pamatojošus pierādījumus.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

Uzmanība tiek vērsta uz to, ka vairākums ar procedūru saistīto tiesību, kas paredzētas pamatregulā, ir atkarīgas no tā, vai attiecīgā persona ir pieteikusies termiņā, kas paredzēts šajā regulā.

Tirgus ekonomikas režīms/atsevišķs režīms

Gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinošus pierādījumus tam, ka tas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, t. i., atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Šai nolūkā konkrētajā termiņā, kas noteikts šīs regulas 4. panta 3. punktā, jāiesniedz pienācīgi pamatoti pieprasījumi. Komisija nosūtīs pieprasījuma veidlapu pieteikuma iesniedzējam, kā arī Ķīnas Tautas Republikas iestādēm. Pieteikuma iesniedzējs var izmantot minēto pieprasījuma veidlapu, lai pieprasītu atsevišķu režīmu, t. i., ka tas atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Tirgus ekonomikas valsts izraudzīšana

Gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam nepiešķir tirgus ekonomikas režīmu, bet tas atbilst prasībām, lai varētu noteikt individuālu maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, tiks izraudzīta attiecīga tirgus ekonomikas valsts, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Komisija paredz šim nolūkam atkārtoti izmantot Kanādu, tāpat kā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika ieviesti pasākumi, kas piemērojami attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas Tautas Republikas. Ar šo ieinteresētās personas ir aicinātas izteikt savus apsvērumus par šīs izvēles atbilstību, ievērojot šīs regulas 4. panta 2. punktā noteikto konkrēto termiņu.

Turklāt, ja pieteikuma iesniedzējam piešķir tirgus ekonomikas režīmu, Komisija vajadzības gadījumā var izmantot arī iegūtos datus par normālo vērtību, kas noteikta atbilstošajā tirgus ekonomikas valstī, piemēram, lai aizstātu kādu no Ķīnas Tautas Republikas izmaksu vai cenu elementiem, kas nav ticami un ir nepieciešami normālās vērtības noteikšanai, ja Ķīnas Tautas Republikā nav pieejami ticami nepieciešamie dati. Komisija ierosina izmantot Kanādu arī šim nolūkam.

F. SPĒKĀ ESOŠĀ MAKSĀJUMA ATCELŠANA UN IMPORTA REĢISTRĒŠANA

(9)

Atbilstoši pamatregulas 11. panta 4. punktam jāatceļ spēkā esošais antidempinga maksājums par tā attiecīgā ražojuma importu, ko pieteikuma iesniedzējs saražojis un pārdevis eksportam uz Kopienu. Vienlaikus uz šādu importu jāattiecina reģistrācija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja pārskatīšanā tiek atklāts dempings attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, būtu iespējams uzlikt antidempinga maksājumus ar atpakaļejošu datumu no šīs pārskatīšanas uzsākšanas dienas. Pieteikuma iesniedzēja iespējamo nākotnes saistību apjomu šajā procesa posmā nevar noteikt.

G. TERMIŅI

(10)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka termiņi, kuros:

a)	ieinteresētajām personām jāpaziņo par sevi Komisijai, rakstiski jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz jautājumiem anketā, kas minēta šīs regulas 8. apsvēruma a) punktā, vai arī jāsniedz visa cita informācija, kas jāņem vērā izmeklēšanā;

b)	ieinteresētās personas var iesniegt Komisijai rakstisku uzklausīšanas pieprasījumu;

c)	ieinteresētās personas var izteikt savus komentārus par Kanādas atbilstību, kuru gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam nepiešķirs tirgus ekonomikas režīmu, ir paredzēts izmantot kā tirgus ekonomikas valsti, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku;

d)	pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz pienācīgi pamatots tirgus ekonomikas režīma un/vai atsevišķa režīma pieprasījums atbilstoši pamatregulas 9. panta 5. punktam.

H. NESADARBOŠANĀS

(11)	Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona atsakās sniegt nepieciešamo informāciju vai nesniedz to termiņā, vai arī ievērojami traucē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus konstatējumus var izdarīt saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(12)

Ja konstatē, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepareizu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izmantot pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ tiek izmantoti pieejamie fakti, rezultāts attiecībā uz minēto personu var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

I. PERSONAS DATU APSTRĀDE

(13)	Jāņem vērā, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3).

J. UZKLAUSĪŠANAS AMATPERSONA

(14)

Gadījumā, ja ieinteresētās personas uzskata, ka tām radušās grūtības izmantot tiesības uz aizstāvību, tās var pieprasīt, lai procedūrā iesaistītos Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersona. Tā darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas dienestiem, vajadzības gadījumā piedāvājot būt par vidutāju procedūras jautājumos, kas skar to interešu aizstāvību lietas izskatīšanā, īpaši jautājumos par pieeju lietai, konfidencialitāti, termiņu pagarināšanu un viedokļu rakstisku un/vai mutisku iesniegšanu. Papildu informāciju un kontaktinformāciju ieinteresētās personas var atrast uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/trade),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo sāk Regulas (EK) Nr. 1174/2005 pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 4. punktu, lai noteiktu, vai un kādā mērā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu, kurus parasti deklarē ar KN kodiem ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00 (Taric kods 8427900011, 8427900019, 8431200011 un 8431200019) un kurus ražo un eksportam uz Kopienu pārdod Crown Equipment (Suzhou) Co. Ltd. (Taric papildu kods A929), importam piemērojams antidempinga maksājums, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005. Šajā regulā ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji ir autokrāvēji ar riteņiem, kas atbalsta dakšu cēlējsviras, lai pārkrautu paliktņus, un ir paredzēti tam, lai tos uz gludas, līdzenas, cietas virsmas manuāli grūstu, vilktu un stūrētu blakus ejošs operators, izmantojot šarnīrveida stūres grozīkli. Ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji ir paredzēti tikai tam, lai, sūknējot stūres grozīkli, paceltu kravu līdz transportēšanai piemērotam augstumam, un tiem nav nekādu citu papildu funkciju vai izmantojumu, piemēram, i) pārvietot un pacelt kravas, lai novietotu tās augstāk vai palīdzētu tās sakraut glabāšanai (pacēlāji), ii) sakraut vienu paliktni virs otra (krāvēji kaudzē), iii) pacelt kravu līdz darba virsmai (šķērveida pacēlāji) vai iv) pacelt un nosvērt kravas (svēršanas platformas).

2. pants

Antidempinga maksājums, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005, tiek atcelts attiecībā uz šīs regulas 1. pantā minēto importu.

3. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 14. panta 5. punktu dalībvalstu muitas iestādes ir aicinātas veikt attiecīgos pasākumus, lai reģistrētu šīs regulas 1. pantā paredzēto importu. Reģistrēšana beidzas deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4. pants

1. Ieinteresētajām personām, lai izmeklēšanā varētu ņemt vērā viņu viedokli, jāpiesakās Komisijā un, ja vien nav noteikts citādi, rakstiski jāpauž savs viedoklis, jāsniedz atbildes uz šīs regulas 8. apsvēruma a) punktā minētās anketas jautājumiem, kā arī jāiesniedz visa cita informācija 40 dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Uzmanība tiek pievērsta faktam, ka lielākās daļas pamatregulā noteikto ar procedūru saistīto tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona piesakās iepriekš minētajā laikposmā. Ieinteresētās personas var arī rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijā tajā pašā 40 dienu termiņā.

2. Izmeklēšanā iesaistītajām personām, kuras vēlas izteikt komentārus par Kanādas atbilstību, kuru ir paredzēts izmantot kā trešo tirgus ekonomikas valsti nolūkā noteikt normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, komentāri jāiesniedz 10 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Pienācīgi pamatotiem pieprasījumiem attiecībā uz tirgus ekonomikas režīma un/vai atsevišķa režīma piemērošanu, ir jānonāk Komisijā 40 dienu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā.

4. Ieinteresētajām personām visa informācija un pieprasījumi jāiesniedz rakstiski (nevis elektroniski, ja vien nav noteikts citādi), un tajos jānorāda ieinteresētās personas nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visi ieinteresēto personu rakstiski iesniegtie apsvērumi, tostarp šajā regulā pieprasītā informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kas veikta konfidenciāli, ir ar norādi “Limited” (4), un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 19. panta 2. punktu dokumentiem pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi “FOR INSPECTION BY INTERESTED PARTIES”.

Visa informācija, kas attiecas uz šo lietu, un/vai visi uzklausīšanas pieprasījumi jāsūta uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 4/92

1040 Brussels

BELGIQUE

Fakss +32 22956505

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 21. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Catherine ASHTON

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2) OV L 189, 21.7.2005., 1. lpp.

(3) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(4) Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par GATT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

22.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/23

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 53/2009

(2009. gada 21. janvāris),

ar kuru attiecībā uz starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 1 un Nr. 32 groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2008. gada 14. februārī publicēja grozījumus, kas veikti 32. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” un 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana — Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas, turpmāk tekstā “grozījumi SGS Nr. 32 un SGS Nr. 1”. Grozījumos noteikts, ka tie uzņēmumu emitēti konkrēti instrumenti, kas pašlaik klasificēti kā pasīvi, lai arī to raksturojums atbilst parastajām akcijām, jāklasificē kā pašu kapitāls. Attiecībā uz minētajiem instrumentiem jāsniedz papildu informācija, un to pārklasificēšanai jāpiemēro jauni noteikumi.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka SGS Nr. 32 un SGS Nr. 1 grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un informēja Komisiju, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)	Tādēļ būtu jāizdara attiecīgi grozījumi Regulā (EK) Nr. 1126/2008.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi.

1)	Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 32 “Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana” groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

2)	Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 1 “Informācijas sniegšana par finanšu instrumentiem” groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

3)	Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 7, SGS Nr. 39 un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 2. interpretāciju groza saskaņā ar SGS Nr. 32 un SGS Nr. 1 grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Uzņēmums piemēro grozījumus SGS Nr. 32 un SGS Nr. 1, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, pēc 2008. gada 31. decembra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 21. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3) OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SGS Nr. 32	Grozījumi 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana
SGS Nr. 1	Grozījumi 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

GROZĪJUMI 32. SGS FINANŠU INSTRUMENTI: INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA UN 1. SGS FINANŠU PĀRSKATU SNIEGŠANA

PĀRDODAMIE FINANŠU INSTRUMENTI UN PIENĀKUMI, KAS IZRIET NO LIKVIDĀCIJAS

SFPS grozījumi

Šajā dokumentā ir izklāstīti grozījumi 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana un grozījumi 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā), kā arī secīgi grozījumi 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana, 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana un 2. SFPS Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti. Šajā dokumentā ir ietverti arī 32. SGS un 1. SGS secinājumu pamatu grozījumi, kā arī 32. SGS paskaidrojošie piemēri. Grozījumu pamatā ir priekšlikumi, kuri tika iekļauti 32. SGS un 1. SGS ierosināto grozījumu publiskotajā projektā Finanšu instrumenti, kas pārdodami to patiesajā vērtībā un pienākumi, kas izriet no likvidācijas, ko publicēja 2006. gada jūnijā.

Uzņēmumi šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama arī agrāka piemērošana. Ja uzņēmumi piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

Grozījumi 32.

SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana

Šā standarta 11. punktā veic finanšu aktīvu un finanšu saistību definīciju grozījumus, un pārdodamā instrumenta definīciju pievieno pēc patiesās vērtības definīcijas.

DEFINĪCIJAS (SK. ARĪ AG3. – AG23. PUNKTU)

11.

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

…

Finanšu aktīvs ir jebkurš aktīvs, kas ir:

…

līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem un kas ir:

…

ii)

atvasināts un par to norēķināsies vai var norēķināties citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu skaitu paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu. Šim nolūkam paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumenti neietver pārdodamos finanšu instrumentus, ko saskaņā ar 16.A un 16.B punktu klasificē par pašu kapitāla instrumentiem, instrumentus, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un ko saskaņā ar 16.C un 16.D punktu klasificē par pašu kapitāla instrumentiem, vai instrumentus, kas ir līgumi paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu saņemšanai vai piegādei nākotnē.

Finanšu saistības ir saistības, kas ir:

līgumā noteikts pienākums:

i)	nodot citam uzņēmumam naudu vai citus finanšu aktīvus; vai

ii)	savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu uzņēmumu apstākļos, kas uzņēmumam ir potenciāli nelabvēlīgi; vai

līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem un kas ir:

i)	neatvasināts un par kuru uzņēmumam ir vai var būt pienākums piegādāt mainīgu skaitu paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu; vai

ii)

Izņēmuma kārtā instrumentu, kas atbilst finanšu saistību definīcijai, klasificē par pašu kapitāla instrumentu, ja tam ir visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un tas atbilst šo punktu nosacījumiem.

…

Pārdodamais instruments ir finanšu instruments, kas turētājam dod tiesības to pārdot emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu vai ko automātiski pārdod emitentam nenoteikta nākotnes notikuma vai instrumenta turētāja nāves vai pensionēšanās gadījumā.

Veic grozījumus nosaukumā pirms 15. punkta un 16. punktā. Pēc 16. punkta pievieno nosaukumu, 16.A un 16.B punktu, citu nosaukumu, 16.C un 16.D punktu, cits nosaukumu un 16.E un 16.F punktu.

UZRĀDĪŠANA

Saistības un pašu kapitāls (skat. arī AG13. – AG14.J un AG25. – AG29.A punktu)

…

16.

Ja emitents piemēro 11. punktā minētās definīcijas, lai noteiktu vai finanšu instruments ir pašu kapitāla instruments, nevis finanšu saistības, instruments ir pašu kapitāla instruments tikai tad, ja tas atbilst abiem tālāk izklāstītiem a) un b) nosacījumiem.

…

ja par instrumentu norēķināsies vai var norēķināties ar paša emitenta pašu kapitāla instrumentiem, tas ir:

…

ii)

atvasināts, un par to norēķināsies tikai emitents, apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu skaitu paša emitenta pašu kapitāla instrumentu. Šim nolūkam paša emitenta pašu kapitāla instrumenti neietver instrumentus, kam ir visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un kas atbilst šo punktu nosacījumiem, vai instrumentus, kas ir līgumi paša emitenta pašu kapitāla instrumentu saņemšanai vai nodošanai nākotnē.

Līgumā noteikts pienākums, ieskaitot tādu, kas rodas no atvasināta finanšu instrumenta, kurš izraisīs vai var izraisīt emitenta pašu kapitāla instrumentu saņemšanu vai piegādi nākotnē, bet kas neatbilst iepriekš izklāstītajiem a) un b) nosacījumiem, nav pašu kapitāla instruments. Izņēmuma kārtā instrumentu, kas atbilst finanšu saistību definīcijai, klasificē par pašu kapitāla instrumentu, ja tam ir visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un tas atbilst šo punktu nosacījumiem.

Pārdodamie instrumenti

16.A

Pārdodamais finanšu instruments ietver līgumā noteiktu emitenta pienākumu pārdošanas gadījumā atpirkt vai izpirkt šo instrumentu par naudu vai citu finanšu aktīvu. Atkāpjoties no finanšu saistību definīcijas, instrumentu, kas ietver šādu pienākumu, klasificē par pašu kapitāla instrumentu, ja tam ir visas šīs pazīmes:

uzņēmuma likvidācijas gadījumā tas turētājam dod tiesības uz proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem. Uzņēmuma neto aktīvi ir aktīvi, kas paliek pāri pēc tam, kad atskaita visas citas prasības attiecībā uz uzņēmuma aktīviem. Proporcionālu daļu nosaka:

i)	uzņēmuma neto aktīvus likvidācijas brīdī dalot vienādas summas daļās; un

ii)	šo summu reizinot ar daļu skaitu, kas pieder finanšu instrumenta turētājam;

šis instruments ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām. Instruments ietilpst šādā grupā, ja:

i)	likvidācijas gadījumā tas nav prioritārs salīdzinājumā ar citām prasībām attiecība uz uzņēmuma aktīviem, un

ii)	pirms iekļaušanas instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām, tas nav jākonvertē par citu instrumentu;

c)	visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām citām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas pazīmes. Piemēram, tiem visiem jābūt pārdodamiem, un formula vai cita metode, lai aprēķinātu atpirkšanas vai izpirkšanas cenu, visiem šīs grupas instrumentiem ir vienāda;

bez līgumā noteiktā emitenta pienākuma atpirkt vai izpirkt šo instrumentu par naudu vai citu finanšu aktīvu minētais instruments neietver nekādas līgumā noteiktas prasības nodot citam uzņēmumam naudu vai citus finanšu aktīvus vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu uzņēmumu apstākļos, kas uzņēmumam ir potenciāli nelabvēlīgi, un tas nav līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, kā tas noteikts finanšu saistību definīcijas b) apakšpunktā;

e)	kopējās paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā, būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai atzīto un neatzīto uzņēmuma neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā (izņemot jebkādu instrumenta ietekmi).

16.B

Lai instrumentu varētu klasificēt par pašu kapitāla instrumentu, papildus tam, ka instrumentam jābūt visām iepriekš minētajām pazīmēm, emitentam nedrīkst būt cits finanšu instruments vai līgums,

a)	kura kopējās naudas plūsmas būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai atzīto un neatzīto uzņēmuma neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām (izņemot jebkādu šāda instrumenta vai kontrakta ietekmi) un

b)	kas pārdodamā instrumenta turētājiem būtiski ierobežo vai nosaka atlikušo peļņu.

Lai piemērotu šo nosacījumu, uzņēmumam nav jāņem vērā ar 16.A pantā aprakstītā instrumenta turētāju noslēgtie nefinanšu līgumi, kuriem ir līguma noteikumi un nosacījumi, kas ir līdzīgi noteikumiem un nosacījumiem ekvivalentā līgumā, ko varētu noslēgt starp nefinanšu instrumenta turētāju un emitējošo uzņēmumu. Ja uzņēmums nevar noteikt, vai šis nosacījums ir ievērots, pārdodamo instrumentu neklasificē par pašu kapitāla instrumentu.

Instrumenti vai instrumentu sastāvdaļas, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei

16.C

Daži finanšu instrumenti ietver līgumā noteiktu emitējošā uzņēmuma pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei. Šis pienākums rodas tāpēc, ka ir skaidrs, ka likvidācija notiks un ir ārpus uzņēmuma kontroles (piemēram, uzņēmums ar ierobežotu darbības termiņu), vai arī nav skaidrs, vai likvidācija notiks, bet instrumenta turētājs var to izvēlēties. Atkāpjoties no finanšu saistību definīcijas, instrumentu, kas ietver šādu pienākumu, klasificē par pašu kapitāla instrumentu, ja tam ir visas šīs pazīmes:

i)	uzņēmuma neto aktīvus likvidācijas brīdī dalot vienādas summas daļās; un

ii)	šo summu reizinot ar daļu skaitu, kas pieder finanšu instrumenta turētājam;

šis instruments ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām. Instruments ietilpst šādā grupā, ja:

i)	likvidācijas gadījumā tas nav prioritārs salīdzinājumā ar citām prasībām attiecība uz uzņēmuma aktīviem, un

ii)	pirms iekļaušanas instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām, tas nav jākonvertē par citu instrumentu;

c)	visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām citām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir jābūt ar identisku līgumā noteiktu pienākumu likvidācijas gadījumā emitējošajam uzņēmumam nodot proporcionālu daļu no saviem neto aktīviem citai pusei.

16.D

a)	kura kopējās naudas plūsmas būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai atzīto un neatzīto uzņēmuma neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām (izņemot jebkādu šāda instrumenta vai kontrakta ietekmi), un

b)	kas instrumenta turētājiem būtiski ierobežo vai nosaka atlikušo peļņu.

Lai piemērotu šo nosacījumu, uzņēmuma nav jāņem vērā nefinanšu līgumi ar 16.C pantā aprakstītā instrumenta turētāju, kuriem ir līguma noteikumi un nosacījumi, kas ir līdzīgi noteikumiem un nosacījumiem ekvivalentā līgumā, ko varētu noslēgt starp nefinanšu instrumenta turētāju un emitējošo uzņēmumu. Ja uzņēmums nevar noteikt, vai šis nosacījums ir ievērots, instrumentu neklasificē par pašu kapitāla instrumentu.

Pārklasifikācija attiecībā uz pārdodamajiem instrumentiem un instrumentiem, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei

16.E

Saskaņā ar 16. A un 16. B punktu vai 16. C un 16. D punktu uzņēmums finanšu instrumentu klasificē par pašu kapitāla instrumentu no tās dienas, kad instruments iegūst visas šajos punktos minētās pazīmes un atbilst to nosacījumiem. Uzņēmums finanšu instrumentu pārklasificē no tās dienas, kad instruments zaudē visas šajos punktos minētās pazīmes un vairs neatbilst to nosacījumiem. Piemēram, ja uzņēmums izpērk visus savus emitētos nepārdodamos instrumentus un pārdodamajiem nenokārtotajiem instrumentiem ir 16.A un 16.B punktā minētās pazīmes un tie atbilst šo punktu nosacījumiem, uzņēmums pārdodamos instrumentus pārklasificē par pašu kapitāla instrumentiem no tās dienas, kad tas izpērk nepārdodamos instrumentus.

16.F

Saskaņā ar 16.E pantu uzņēmums veic instrumenta pārklasifikāciju šādā veidā:

pašu kapitāla instrumentu pārklasificē par finanšu saistībām no tās dienas, kad instruments zaudē visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un vairs neatbilst šo punktu nosacījumiem. Finanšu saistības novērtē instrumenta patiesajā vērtībā pārklasifikācijas datumā. Uzņēmums pašu kapitālā atzīst jebkuru atšķirību starp pašu kapitāla instrumenta uzskaites vērtību un finanšu saistību patieso vērtību pārklasifikācijas datumā;

b)	finanšu saistības pārklasificē par pašu kapitālu no tās dienas, kad instruments iegūst visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un atbilst šo punktu nosacījumiem. Pašu kapitāla instrumentu novērtē finanšu saistību patiesajā vērtībā pārklasifikācijas datumā.

Veic grozījumus 17. līdz 19. punktā.

Nav līgumā noteikta pienākuma nodot naudu vai citu finanšu aktīvu (16. punkta a) apakšpunkts)

17.

Izņemot 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktā aprakstītos apstākļus, galvenā pazīme, kā atšķirt finanšu saistības no pašu kapitāla instrumenta, ir finanšu instrumenta vienai pusei (emitentam) līgumā noteikts pienākums vai nu nodot naudu vai citu finanšu aktīvu otrai pusei (turētājam), vai apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar turētāju apstākļos, kas emitentam ir potenciāli nelabvēlīgi. …

18.

Finanšu instrumenta būtība nevis tā juridiskā forma nosaka tā klasifikāciju uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā. Būtība un juridiskā forma parasti ir savstarpēji atbilstošas, bet ne vienmēr. Daži finanšu instrumenti ieņem pašu kapitāla juridisko formu, bet pēc būtības ir saistības; citi var apvienot pazīmes, kas saistītas ar pašu kapitāla instrumentiem ar pazīmēm, kas saistītas ar finanšu saistībām. Piemēram:

…

finanšu instruments, kas turētājam dod tiesības to pārdot emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu (“pārdodamais instruments”), ir finanšu saistības, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu. Finanšu instruments ir finanšu saistības pat tad, ja naudas vai citu finanšu aktīvu summu nosaka, pamatojoties uz indeksu vai citu posteni, kam ir potenciāls palielināties vai samazināties. Iespēja turētājam pārdot instrumentu emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu nozīmē, ka pārdodamais instruments atbilst finanšu saistību definīcijai, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu. Piemēram, beztermiņa kopējie fondi, ieguldījumu fondi, personālsabiedrības un daži kooperatīvi uzņēmumi var saviem daļu īpašniekiem vai dalībniekiem sniegt tiesības izpirkt savu līdzdalību emitentā jebkurā laikā par naudu, kā rezultātā daļu īpašnieku vai dalībnieku līdzdalību klasificē par finanšu saistībām, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu. Tomēr klasifikācija par finanšu saistībām neaizliedz ne tādu formulējumu lietojumu kā, piemēram, “uz daļu īpašniekiem attiecināmā neto aktīvu vērtība” un “uz daļu īpašniekiem attiecināmās neto aktīvu vērtības izmaiņas” tāda uzņēmuma finanšu pārskatos, kuram nav kapitāla (piemēram, daži kopējie fondi un ieguldījumu fondi, skat. 7. ilustratīvo piemēru), ne papildu informācijas atklāšanu, lai parādītu, ka dalībnieku kopējā līdzdalībā ietilpst tādi posteņi kā rezerves, kuras pēc definīcijas ir pašu kapitāls, un pārdodami instrumenti, kas pēc definīcijas nav pašu kapitāls (skat. 8. ilustratīvo piemēru).

19.

Ja uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību izvairīties no naudas vai cita finanšu aktīva piegādāšanas, lai norēķinātos par līgumā noteiktu pienākumu, pienākums atbilst finanšu saistību definīcijai, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu. Piemēram:

…

Veic grozījumus 22., 23. un 25. punktā. Pēc 22. punkta pievieno 22.A punktu.

Norēķins ar paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem (16. punkta b) apakšpunkts)

22.	Izņemot 22.A punktā noteiktos gadījumus, līgums, par kuru uzņēmums norēķināsies, nododot (vai saņemot) fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu apmaiņā pret fiksētu skaitu tā paša pašu kapitāla instrumentu, ir pašu kapitāla instruments. Piemēram, …

22.A

Ja paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumenti, ko uzņēmumam jāsaņem vai jānodod, veicot līguma norēķinu, ir pārdodamie finanšu instrumenti, kam ir visas 16.A un 16.B punktā minētās pazīmes un tie atbilst šo punktu nosacījumiem, vai instrumenti, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un kam ir visas 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un kuri atbilst šo punktu nosacījumiem, līgums ir finanšu aktīvs vai finanšu saistības. Tas ietver līgumu, par kuru uzņēmums norēķināsies, saņemot vai nododot noteiktu šādu instrumentu skaitu apmaiņā pret noteiktu naudas vai cita finanšu aktīva summu.

23.

Izņemot 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktā aprakstītos apstākļus, līgums, kurš ietver pienākumu par naudu vai citu finanšu aktīvu iegādāties paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus, veido finanšu saistības izpirkšanas vērtības pašreizējā vērtībā (piemēram, nākotnes atpirkšanas cenas, iespējas līguma izmantošanas cenas vai citas izpirkšanas summas pašreizējā vērtībā). Tas notiek pat, ja līgums pats ir pašu kapitāla instruments. Piemēram, …

Iespējamo norēķinu uzkrājumi

25.

Finanšu instruments var pieprasīt uzņēmumam nodot naudu vai citus finanšu aktīvus vai norēķināties par tiem tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības, gadījumā, ja būs vai nebūs notikuši nenoteikti nākotnes notikumi (vai neparedzētu apstākļu rezultātā), kas ir ārpus gan instrumenta emitenta, gan tā turētāja kontroles, piemēram, biržas indeksa, patēriņa cenu indeksa, procentu likmju vai nodokļu prasību izmaiņas vai izmaiņas emitenta nākotnes ieņēmumos, neto ienākumos vai parādu pret pašu kapitālu struktūras rādītājā. Šāda instrumenta emitentam nav beznosacījuma tiesību izvairīties no naudas vai cita finanšu aktīva nodošanas (vai norēķināties par to tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības). Tādēļ tās ir emitenta finanšu saistības, ja vien:

a)	daļa no uzkrājumiem iespējamām saistībām, kas varētu pieprasīt norēķinu naudā vai ar citu finanšu aktīvu (vai tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības), nav patiesi;

b)	emitentam var pieprasīt norēķināties par pienākumu naudā vai ar citu finanšu aktīvu (vai tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības) tikai emitenta likvidācijas gadījumā; vai

c)	instrumentam ir visas 16.A un 16.B punktā minētās pazīmes un tas atbilst šo punktu nosacījumiem.

Veic grozījumus nosaukumā pirms 96. punkta. Pēc 96. punkta pievieno 96.A līdz 96.C punktu. Pēc 97.B punkta pievieno 97.C punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS PERIODS

96.A

Ar 32. SGS un 1. SGS grozījumiem Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas, ko izdeva 2008. gada februārī, noteica, ka finanšu instrumentus, kam ir visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un kuri atbilst šo punktu nosacījumiem, ir jāklasificē par pašu kapitāla instrumentu, veica grozījumus 11., 16., 17.–19., 22., 23., 25., AG13., AG14. un AG27. punktā un pievienoja 16.A–16.F, 22.A, 96.B, 96.C, 97.C, AG14.A–AG14.J un AG29.A punktu. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama arī agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šīs izmaiņas piemēro kādam agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro attiecīgie 1. SGS, 39. SGS, 7. SFPS un 2. SFPS grozījumi.

96.B	Līdz ar Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas ieviesa ierobežotas piemērošanas jomas izņēmumu; tādēļ uzņēmums nedrīkst piemērot izņēmumu pēc analoģijas.

96.C	Atbilstoši šim izņēmumam instrumentu klasificē tikai saskaņā ar 1. SGS, 32. SGS, 39. SGS un 7. SFSP. Instrumentu nedrīkst uzskatīt par pašu kapitāla instrumentu atbilstoši citiem norādījumiem, piemēram, 2. SFSP Maksājums ar akcijām.

97.C

Piemērojot 96.A punktā aprakstītos grozījumus, uzņēmumam salikts finanšu instruments, kas ietver pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei, ir jāsadala atsevišķās saistību un pašu kapitāla sastāvdaļās. Ja saistību sastāvdaļa ir izpildīta, 32. SGS grozījumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku ietvertu divu pašu kapitāla sastāvdaļu atdalīšanu. Pirmā sastāvdaļa būtu nesadalītajā peļņā un atspoguļotu kumulatīvos procentus, kas pieauguši par saistību sastāvdaļu. Otra daļa atspoguļotu sākotnējo pašu kapitāla sastāvdaļu. Tādēļ, ja grozījumu piemērošanas dienā saistību sastāvdaļa ir izpildīta, uzņēmumam šīs divas sastāvdaļas nav jāatdala.

Pielikumā Piemērošanas norādījumi veica grozījumus 13.AG un 14.AG punktā. Pēc 14.AG punkta pievieno nosaukumu, AG14.A–AG14.D punktu, citu nosaukumu, AG14.E punktu, citu nosaukumu, AG14.F–AG14.I punktu, citu nosaukumu un AG14.J punktu.

Pašu kapitāla instrumenti

AG.13

Pašu kapitāla instrumentu piemēri ir nepārdodamas parastās akcijas, daži pārdodamie instrumenti (skat. 16.A un 16.B. punktu), daži instrumenti, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei (skat. 16.C un 16.D punktu), daži priekšrocību akciju veidi (skat. AG25. un AG26. punktu) un garantijas vai pārdoti pirkšanas iespējas līgumi, kas ļauj turētājam parakstīties vai iegādāties noteiktu skaitu emitējošā uzņēmuma nepārdodamo parasto akciju apmaiņā pret noteiktu naudas vai cita finanšu aktīva summu. Uzņēmuma pienākums emitēt vai iegādāties noteiktu skaitu tā paša pašu kapitāla instrumentu apmaiņā pret noteiktu naudas vai cita finanšu aktīva summu ir uzņēmuma pašu kapitāla instruments (izņemot 22.A punktā noteiktos gadījumus). Tomēr, ja šāds līgums uzņēmumam uzliek pienākumu maksāt naudā vai ar citu finanšu aktīvu (līgums, kas nav klasificēts par pašu kapitālu atbilstoši 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktam), tas arī rada saistības izpirkšanas summas pašreizējā vērtībā (skat. AG27. punkta a) apakšpunktu). Nepārdodamo parasto akciju emitents uzņemas saistības, kad tas formāli rīkojas, lai veiktu sadali, un tam tiek uzlikts tiesisks pienākums pret akcionāriem to izpildīt. Tas tā var būt pēc dividenžu izsludināšanas, vai kad uzņēmums tiek likvidēts un visi aktīvi, kas atlikuši pēc saistību nokārtošanas kļūst sadalāmi akcionāriem.

AG.14

Nopirkts pirkšanas iespējas vai cits līdzīgs līgums, ko uzņēmums ieguvis, kas tam dod tiesības atpirkt fiksētu skaitu tā paša pašu kapitāla instrumentu apmaiņā pret fiksētas naudas vai cita finanšu aktīva summas nodošanu, nav uzņēmuma finanšu aktīvs (izņemot 22.A punktā noteiktos gadījumus). Tā vietā jebkāda par šādu līgumu samaksātā atlīdzība tiek atskaitīta no pašu kapitāla.

Instrumentu grupa, kas ir pakārtota visām citām grupām (16.A punkta b) apakšpunkts un 16.C punkta b) apakšpunkts)

AG14.A

Viena no 16.A un 16.C punktā ietvertajām pazīmēm ir tāda, ka finanšu instruments ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām.

AG14.B

Nosakot, vai instruments ietilpst pakārtotajā grupā, uzņēmums novērtē instrumenta prasību likvidācijas gadījumā tā, it kā uzņēmumu likvidētu dienā, kad instruments tiek klasificēts. Ja attiecīgie apstākļi izmainās, uzņēmums pārvērtē klasifikāciju. Piemēram, ja uzņēmums emitē vai izpērk kādu finanšu instrumentu, tas var ietekmēt to, vai attiecīgo instrumentu ieskaita instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām grupām.

AG14.C

Instruments, kam uzņēmuma likvidācijas gadījumā ir priviliģētās tiesības, nav instruments ar tiesībām uz proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem. Piemēram, instrumentam likvidācijas gadījumā ir priviliģētās tiesības, ja likvidācijas gadījumā tas turētājam dod tiesības saņemt fiksētu dividendi līdzās uzņēmuma neto aktīvu daļai, ja likvidācijas gadījumā citiem pakārtotās grupas instrumentiem ar tiesībām uz proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem nav tādas pašas tiesības.

AG14.D

Ja uzņēmumam ir tikai viena finanšu instrumentu grupa, to uzskata par visām citām grupām pakārtotu grupu.

Kopējās paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā 16.A punkta e) apakšpunkts)

AG14.E

Kopējo paredzamo naudas plūsmu, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā, pamatā jābūt peļņai vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai atzīto un neatzīto uzņēmuma neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā. Peļņa vai zaudējumi un atzīto neto aktīvu izmaiņas novērtē saskaņā ar attiecīgajiem SFPS.

Darījumi, kuros iesaistījies instrumenta turētājs, kurš nav pašu kapitāla īpašnieks (16.A un 16.C punkts)

AG14.F

Pārdodamā finanšu instrumenta vai instrumenta, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei, turētājs var iesaistīties darījumos ar uzņēmumu, nebūdams īpašnieks. Piemēram, instrumenta turētājs var būt arī šā uzņēmuma darbinieks. Izvērtējot, vai instruments jāklasificē par pašu kapitālu atbilstoši 16.A vai 16.C punktam, ir jāņem vērā tikai naudas plūsmas un instrumenta līguma noteikumi un nosacījumi, kas attiecas uz instrumenta turētāju kā uzņēmuma īpašnieku.

AG14.G

Kā piemēru var minēt komandītsabiedrību, kurā piedalās komandīti un komplementāri. Daži komplementāri var uzņēmumam sniegt garantiju un var par to saņemt atlīdzību. Šādos gadījumos garantija un ar to saistītās naudas plūsmas attiecas uz instrumenta turētājiem kā galvotājiem, nevis kā uzņēmuma īpašniekiem. Tādēļ šādu garantiju un ar to saistīto naudas plūsmu rezultātā komplementārus neuzskatītu par pakārtotiem komandītiem un izvērtējot, vai komandītsabiedrības instrumentu un pilnsabiedrības instrumentu līguma noteikumi ir identiski, šo garantiju un ar to saistītās naudas plūsmas neņemtu vērā.

AG14.H

Cits piemērs ir vienošanās par peļņas vai zaudējumu sadali, ar ko peļņu vai zaudējumus piešķir instrumenta turētājiem, pamatojoties uz tekošajā gadā un iepriekšējos gados sniegtajiem pakalpojumiem vai noslēgtajiem darījumiem. Šāda vienošanās ietver darījumus ar instrumentu turētājiem, kuri nav īpašnieki, un izvērtējot 16.A vai 16.C punktā uzskaitītās pazīmes, tā nav jāņem vērā. Tomēr attiecībā uz citiem instrumentiem tajā pašā grupā vienošanās par peļņas vai zaudējumu sadali, ar ko peļņu vai zaudējumus piešķir instrumenta turētājiem, pamatojoties uz tiem piederošo instrumentu nominālvērtību, ir darījumi ar instrumentu turētājiem kā īpašniekiem, un, izvērtējot 16.A vai 16.C punktā uzskaitītās pazīmes, tā ir jāņem vērā.

AG14.I

Naudas plūsmām un līguma noteikumiem un nosacījumiem saistībā ar darījumu starp instrumenta turētāju (kurš nav īpašnieks) un emitējošo uzņēmumu jālīdzinās ekvivalentam darījumam, kas varētu notikt starp nefinanšu instrumenta turētāju un emitējošo uzņēmumu.

Neviens cits finanšu instruments vai līgums ar kopējām naudas plūsmām, kas instrumenta turētājam būtiski ierobežo vai nosaka atlikušo peļņu (16.B un 16.D punkts)

AG14.J

Nosacījums, lai finanšu instrumentu, kas citādi atbilst 16.A vai 16.C punktā noteiktajiem kritērijiem, klasificētu par pašu kapitālu, ir, ka uzņēmumam nedrīkst būt cits finanšu instruments vai līgums, a) kura kopējās naudas plūsmas būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai atzīto un neatzīto uzņēmuma neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām, un b) kas būtiski ierobežo vai nosaka atlikušo peļņu. Kad ar nesaistītām pusēm vienojas par parastajiem komercnoteikumiem, ir maz ticams, ka šādi instrumenti novērsīs instrumenta, kas citādi atbilst 16.A vai 16.C punktā noteiktajiem kritērijiem, klasificēšanu par pašu kapitālu:

a)	instrumenti ar kopējām naudas plūsmām, kas būtiski pamatojas uz konkrētiem uzņēmuma aktīviem,

b)	instrumenti ar kopējām naudas plūsmām, kas pamatojas uz ieņēmumu procentuālo daļu,

c)	līgumi, lai atsevišķiem darbiniekiem piešķirtu atlīdzību par uzņēmumam sniegtajiem pakalpojumiem,

d)	līgumi, kas paredz nenozīmīga peļņas procenta maksājumu par sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm.

Veic grozījumus AG27. punktā un pēc AG29. punkta pievieno AG29.A punktu.

AG27.

Turpmāk aprakstītie piemēri ilustrē, kā klasificējami dažādi paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu līgumu veidi:

līgums, par kuru uzņēmums norēķināsies, saņemot vai piegādājot noteiktu skaitu tā paša uzņēmuma akciju bez atlīdzības nākotnē, vai apmainot noteiktu skaitu tā paša akciju pret noteiktu naudas summu vai citu finanšu aktīvu, ir pašu kapitāla instruments (izņemot 22.A punktā noteiktos gadījumus). Attiecīgi visa par šādu līgumu saņemtā vai samaksātā atlīdzība tiek pievienota tieši pašu kapitālam vai atskaitīta no tā. Piemēram, emitēts akciju iespējas līgums, kas darījumu partnerim dod tiesības par noteiktu naudas summu iegādāties noteiktu skaitu uzņēmuma akciju. Tomēr, ja līgums paredz, ka uzņēmumam ir jāpērk (jāizpērk) tā paša akcijas par naudu vai citu finanšu aktīvu noteiktā vai nosakāmā datumā vai pēc pieprasījuma, uzņēmums atzīst arī finanšu saistības par izpirkuma summas pašreizējo vērtību (izņemot instrumentus, kam ir visas 16.A un 16.B punktā minētās pazīmes un kas atbilst šo punktu nosacījumiem. Piemēram, uzņēmuma nākotnes līgumā noteiktais pienākums atkārtoti iegādāties noteiktu tā paša akciju skaitu par noteiktu naudas summu;

uzņēmuma pienākums iegādāties savas akcijas par naudu rada finanšu saistības izpirkšanas summas pašreizējā vērtībā pat tad, ja akciju skaits, kuru uzņēmumam ir pienākums atkārtoti iegādāties, nav noteikts vai, ja pienākums ir atkarīgs no darījumu partnera izpirkšanas tiesību izmantošanas (izņemot 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktā noteiktos gadījumus). Piemēram, nosacījuma pienākums ir emitēts iespējas līgums, kas pieprasa, lai uzņēmums atpirktu tā paša akcijas par naudu, ja darījumu partneris izmanto iespējas līgumu;

līgums, par kuru norēķināsies naudā vai ar citu finanšu aktīvu ir finanšu aktīvs vai finanšu saistības pat, ja saņemamā vai nododamā naudas vai cita finanšu aktīva summa izriet no uzņēmuma pašu kapitāla tirgus cenas izmaiņām (izņemot 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktā noteiktos gadījumus). Piemēram, akciju iespējas līgums, par kuru norēķinās naudā.

…

AG29.A

Saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu dažus instrumentu veidus, kas uzņēmumam uzliek līgumā noteiktu pienākumu, klasificē par pašu kapitāla instrumentiem. Klasifikācija atbilstoši minētajiem punktiem ir atkāpe no principiem, ko šajā standartā citādi piemēro attiecībā uz instrumenta klasifikāciju. Šo atkāpi neattiecina uz nekontrolējošas līdzdalības klasifikāciju konsolidētajos finanšu pārskatos. Tādējādi instrumentus, kurus atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos klasificē par pašu kapitāla instrumentiem atbilstoši 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktam un kuri ir nekontrolējoša līdzdalība, koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos klasificē par saistībām.

Grozījumi 1. SGS

Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)

DEFINĪCIJAS

Pēc 8. punkta pievieno 8.A punktu.

8.A

Šādi termini ir aprakstīti 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana un šajā standartā izmantoti tajā nozīmē, kas noteikta 32. SGS:

a)	pārdodamais finanšu instruments, kuru klasificē par pašu kapitāla instrumentu (aprakstīts 32. SGS 16.A un 16.B punktā),

b)	instruments, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un kuru klasificē par pašu kapitāla instrumentu (aprakstīts 32. SGS 16.C un 16.D punktā)

Informācija, kas jāsniedz finanšu stāvokļa pārskatā vai piezīmēs

Pēc 80. punkta pievieno 80.A punktu.

80.A

Ja uzņēmums ir pārklasificējis

a)	pārdodamo finanšu instrumentu, kurš klasificēts par pašu kapitāla instrumentu, vai

b)	instrumentu, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un kuru klasificē par pašu kapitāla instrumentu,

starp finanšu saistībām un pašu kapitālu, tas atklāj summu, kas pārklasificēta katrā kategorijā (finanšu saistības vai pašu kapitāls) un no tās, kā arī šīs pārklasificēšanas laiku un iemeslu.

Pēc 136. punkta pievieno nosaukumu un 136.A punktu. Veic grozījumus 138. punktā.

136.A

Saistībā ar pārdodamajiem finanšu instrumentiem, ko klasificē par pašu kapitāla instrumentiem, uzņēmums atklāj (tiktāl, cik tas nav atklāts citur):

a)	kopsavilkuma kvantitatīvus datus par summu, ko klasificē par pašu kapitālu,

b)	mērķus, politiku un procesus, lai pārvaldītu savu pienākumu atpirkt vai izpirkt instrumentus, kad instrumenta turētāji to pieprasa, tostarp jebkuras izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu,

c)	paredzamo izejošo naudas plūsmu šīs finanšu instrumentu grupas atpirkšanas vai izpirkšanas gadījumā, un

d)	informāciju par to, kā noteica paredzamo izejošo naudas plūsmu atpirkšanas vai izpirkšanas gadījumā.

Citas informācijas atklāšana

138.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju, ja tā nav atklāta citur finanšu pārskatos publicētajā informācijā:

a)	uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā forma, tā reģistrācijas valsts un juridiskā adrese (vai galvenā uzņēmējdarbības vieta, ja tā atšķiras no juridiskās adreses);

b)	uzņēmuma darbības veids un tā galvenās darbības apraksts;

c)	mātesuzņēmuma un koncerna galīgā mātesuzņēmuma nosaukums; un

d)	vai tas ir uzņēmums ar ierobežotu darbības termiņu, informācija par tā darbības ilgumu.

Pēc 139.A punkta pievieno 139.B punktu.

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

139.B

Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas, ko izdeva 2008. gada februārī, veica grozījumus 138. punktā un iekļāva 8.A, 80.A un 136.A punktu. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama arī agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro kādam agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaicīgi jāpiemēro attiecīgie grozījumi 32. SGS, 39. SGS, 7. SFPS un 2. SFPS Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti.

7. SFPS, 39. SGS un 2. SFPS grozījumi

Kad uzņēmumi piemēro attiecīgos 32. SGS un 1. SGS grozījumus, tie piemēro arī šādus 7. SFPS, 39. SGS un 2. SFPS grozījumus.

7. SGS

Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

Veic grozījumus 3. punktā.

DARBĪBAS JOMA

Šo SFPS piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

…

f)	instrumentus, kas saskaņā ar 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu ir jāklasificē par pašu kapitāla instrumentiem.

Pēc 44.B punkta pievieno 44.C punktu.

Spēkā stāšanās datums un pāreja

44.C

Uzņēmums piemēro 3. punkta grozījumus gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums grozījumus Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas (32. SGS un 1. SGS grozījumi), ko izdeva 2008. gada februārī, piemēro kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī 3. punkta grozījumus.

39. SGS

Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana

Veic grozījumus 2. punkta d) apakšpunktā.

DARBĪBAS JOMA

Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

uzņēmuma emitētos finanšu instrumentus, kuri atbilst 32. SGS noteiktajai pašu kapitāla instrumenta definīcijai (ieskaitot iespējas līgumus un garantijas) vai kuri saskaņā ar 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu ir jāklasificē par pašu kapitāla instrumentiem. Tomēr šādu pašu kapitāla instrumentu turētājs šo standartu piemēro tādiem instrumentiem, ja vien tie neatbilst a) apakšpunktā iepriekš minētajiem izņēmumiem.

Pēc 103.E. punkta pievieno 103.F punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS PERIODS

103.F

Uzņēmums piemēro 2. punkta grozījumus gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums grozījumus Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas (32. SGS un 1. SGS grozījumi), ko izdeva 2008. gada februārī, piemēro kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī 2. punkta grozījumus.

2. SFPS

Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti

Atsauču iedaļā groza zemsvītras piezīmi.

(*)

2005. gada augustā 32. SGS mainīja uz 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana. Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2008. gada februārī grozīja 32. SGS, nosakot, ka instrumenti jāklasificē par pašu kapitālu, ja šiem instrumentiem ir visas pazīmes un tie atbilsts 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu nosacījumiem.

Veic grozījumus 6. un 9. punktā un pievieno 14.A punktu.

VIENOTĀ UZSKAITE

Dalībnieku akcijas, ko gadījumā, ja dalībniekiem nebūtu tiesību pieprasīt izpirkšanu, klasificētu par pašu kapitālu, ir pašu kapitāls, ja pastāv kāds no 7. un 8. punktā aprakstītajiem nosacījumiem vai dalībnieku akcijām ir visas 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktos minētās pazīmes un tās atbilsts šo punktu nosacījumiem. Pieprasījuma noguldījumi, tostarp norēķinu konti, noguldījuma konti un līdzīgi līgumi, kuri rodas, kad dalībnieki rīkojas kā klienti, ir uzņēmuma finanšu saistības.

Beznosacījuma aizliegums var būt pilnīgs, ja ir aizliegta jebkāda veida izpirkšana. Beznosacījumu aizliegums var būt daļējs, ja tas aizliedz dalībnieku akciju izpirkšanu gadījumā, ja izpirkšanas rezultātā dalībnieku akciju skaits vai dalībnieku iemaksātā akciju kapitāla summa nokristos zem noteikta līmeņa. Dalībnieku akcijas, kas pārsniedz izpirkšanas aizliegumu, ir saistības, ja vien uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību atteikt izpirkšanu, kā tas aprakstīts 7. punktā, vai dalībnieku akcijām nav visas 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktos minētās pazīmes un tās neatbilsts šo punktu nosacījumiem. Dažos gadījumos akciju skaits vai dalībnieku iemaksātā akciju kapitāla summa, uz ko attiecas izpirkšanas aizliegums, laika gaitā var mainīties. Šādas izpirkuma aizlieguma izmaiņas izraisa izmaiņas klasifikācijā starp finanšu saistībām un pašu kapitālu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

14.A

Uzņēmums piemēro 6., 9., A.1 un A12. punkta grozījumus gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums grozījumus Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas (32. SGS un 1. SGS grozījumi), ko izdeva 2008. gada februārī, piemēro kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī 6., 9., A1. un A12. punkta grozījumus.

Pielikumā (Vienotās uzskaites piemērošanas piemēri) veic grozījumus 1.A un 14.A12. punktā.

VIENOTĀS UZSKAITES PIEMĒROŠANAS PIEMĒRI

A1.

Šajā pielikumā ir ietverti septiņi SFPIK vienotās uzskaites piemērošanas piemēri. Šie piemēri neveido pilnīgu sarakstu; ir iespējami arī citi faktu modeļi. Katrā piemērā tiek pieņemts, ka nepastāv citi apstākļi, kā tikai tie, kas izklāstīti piemēra faktos un kas pieprasa finanšu instrumentu klasificēt par finanšu saistībām, un ka finanšu instrumentam nav visas 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktos minētās pazīmes vai tas neatbilst šo punktu nosacījumiem.

4. piemērs

Klasifikācija

A12.

Šajā gadījumā 750 000 NV būtu jāklasificē par pašu kapitālu, un 150 000 NV būtu jāklasificē par finanšu saistībām. Papildus iepriekš citētajiem punktiem 32. SGS 18. punkta b) apakšpunkta daļa nosaka, ka:

… finanšu instruments, kas turētājam dod tiesības to pārdot emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu (“pārdodamais instruments”), ir finanšu saistības, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu. Finanšu instruments ir finanšu saistības pat tad, ja naudas vai citu finanšu aktīvu summu nosaka, pamatojoties uz indeksu vai citu posteni, kam ir potenciāls palielināties vai samazināties. Iespēja turētājam pārdot instrumentu emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu nozīmē, ka pārdodamais instruments atbilst finanšu saistību definīcijai, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu.

22.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/39

PADOMES LĒMUMS 2009/42/KĀDP

(2009. gada 19. janvāris)

par atbalstu ES darbībām, aicinot trešās valstis parakstīt ieroču tirdzniecības līgumu Eiropas drošības stratēģijas sistēmā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 13. panta 3. punktu un 23. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropas drošības stratēģiju, aicinot nodibināt efektīvā daudzpusējībā balstītu starptautisku kārtību. Eiropas drošības stratēģijā ir atzīts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti ir galvenais starptautisko attiecību pamats. Viena no Eiropas prioritātēm ir stiprināt ANO, nodrošināt tās spējas pildīt uzticētos pienākumus un efektīvi darboties.

(2)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2006. gada 6. decembrī pieņēma rezolūciju Nr. 61/89 “Ceļā uz ieroču tirdzniecības līgumu – vienotu starptautisku standartu izveide parastu ieroču importam, eksportam un nodošanai”.

(3)

Padome 2006. gada 11. decembra secinājumos pauda gandarījumu par to, ka oficiāli ir sākusies virzība pretī juridiski saistošam starptautiskam ieroču tirdzniecības līgumam, un ar prieku norādīja, ka lielākā daļa ANO dalībvalstu ir atbalstījusi minēto rezolūciju, arī visas ES dalībvalstis. Padome atkārtoti uzsvēra, ka ES un tās dalībvalstīm būtu aktīvi jāiesaistās šajā procesā, un uzsvēra to, cik svarīgi ir procesā sadarboties ar citām valstīm un reģiona organizācijām.

(4)

ANO ģenerālsekretārs ir izveidojis valdības ekspertu grupu (VEG), kurā ir 28 locekļi, lai turpinātu apsvērt iespējamu ieroču tirdzniecības līgumu. Valdības ekspertu grupa (VEG) 2008. gadā rīkoja daudz sanāksmju un nāca klajā ar secinājumiem Ģenerālās asamblejas 63. sesijas ministru nedēļā. Grupa secināja, ka ir vajadzīga papildu analīze un tās nolūkā pakāpeniski būtu jāpieliek atklāti un pārskatāmi pūliņi ANO sistēmā. VEG aicināja tās valstis, kas to var, atsaucoties uz lūgumu, palīdzēt valstīm, kam ir vajadzīga palīdzība.

(5)

Padome 2007. gada 10. decembra secinājumos uzsvēra, cik svarīga ir ANO izveidotā valdības ekspertu grupa, un aicināja turpināt procesa virzību. Padome pauda nelokāmu pārliecību, ka vispārējs instruments, kas uzliek juridiskas saistības un ir saderīgs ar pašreizējiem attiecīgos starptautiskos tiesību aktos paredzētiem valstu pienākumiem un kurā paredzēti vienoti starptautiski standarti parasto ieroču importam, eksportam un nodošanai, būtiski palīdzētu apkarot nevēlamu un bezatbildīgu parasto ieroču izplatīšanu.

(6)	ANO Ģenerālās asamblejas Pirmā komiteja 2008. gada oktobrī pieņēma rezolūciju “Ceļā uz ieroču tirdzniecības līgumu – vienotu starptautisku standartu izveide parastu ieroču importam, eksportam un nodošanai”. Visas ES dalībvalstis atbalstīja šo tekstu.

(7)

ANO Atbruņošanās pētniecības institūts (United Nations Institute for Disarmament Research – UNIDIR), atbalstot šo procesu, sāka divdaļīgu pētījumu, kurā ir ietvertas divas padziļinātas analīzes par ANO dalībvalstu viedokļiem jautājumā par ieroču tirdzniecības līgumu rentabilitāti, darbības jomu un iecerētajiem parametriem. Apzinot jomas, kurās valda vienprātība un kurās viedokļi atšķiras, kā arī apzinot novārtā pamestās jomas, UNIDIR veiktā analīze ir palīdzējusi virzīties uz priekšu VEG pārrunās par ieroču tirdzniecības līgumu. Analīze sniedza VEG derīgu informāciju. Tādu iemeslu dēļ ir lietderīgi uzticēt UNIDIR tehniski īstenot darbības saskaņā ar šo lēmumu.

(8)

Par pamatu ņemot iepriekš minētos Padomes secinājumus, ES vajadzētu atbalstīt minēto procesu, lai stiprinātu līdz šim paveikto, sākot debates, kurās iesaistītos arī valstis, kas nav VEG locekles, kā arī citi darbību veicēji, piemēram, pilsoniskā sabiedrība un rūpniecība, lai palīdzētu izprast jautājumu un palīdzētu vērst plašumā VEG ieteikumus,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1. Lai veicinātu to, ka trešās valstis paraksta ieroču tirdzniecības līgumu, Eiropas Savienība palīdz sasniegt šādus mērķus:

a)	veicināt valstu un reģionu mēroga darbību veicēju, ANO dalībvalstu, pilsoniskās sabiedrības un rūpniecības informētību par pašlaik notiekošām starptautiskām pārrunām saistībā ar ieroču tirdzniecības līgumu;

b)	stiprināt ANO ģenerālsekretāra izveidotās valdības ekspertu grupas (VEG) mērķtiecīgo darbu ar ieroču tirdzniecības līgumu un nostiprināt ANO kā vienīgo forumu, kurā var izstrādāt patiesi universālu instrumentu;

c)	nodrošināt plašāku visu ANO dalībvalstu un reģionu organizāciju iesaisti ieroču tirdzniecības līguma izstrādē;

d)	aicināt VEG dalībvalstu domu apmaiņu ar valstīm, kas nav VEG locekles;

e)	sekmēt ANO dalībvalstu debates, jo īpaši tādu valstu debates, kuras nav VEG dalībnieces;

f)	veicināt ANO dalībvalstu, reģionu organizāciju, pilsoniskās sabiedrības un rūpniecības viedokļu apmaiņu;

g)	apzināt iespējamus ieroču tirdzniecības līguma elementus, tā darbības jomu un iespējamās sekas; un

h)	debašu rezultātus un viedokļus darīt zināmus starptautiskajai sabiedrībai.

2. Lai sasniegtu minētos mērķus, ES īstenos šādu projektu:

—	organizēs ievadpasākumu, sešus reģionu seminārus, nobeiguma semināru, lai informētu par vispārējiem rezultātiem, un paralēlu pasākumu 1. komitejas sanāksmes (ANO ĢA 64. sesija) laikā.

Sīkāk izstrādāts darbību apraksts ir dots pielikumā.

2. pants

1. Prezidentvalsts, kam palīdz Padomes ģenerālsekretārs/ augstais pārstāvis KĀDP jautājumos, ir atbildīga par šā lēmuma īstenošanu. Komisija ir pilnībā iesaistīta.

2. ANO Atbruņošanās pētniecības institūtam (UNIDIR) ir uzticēta 1. panta 2. punktā minēto darbību tehniska īstenošana. Institūts veic uzdevumu ĢS/AP kontrolē, palīdzot prezidentvalstij. Lai to nodrošinātu, ģenerālsekretārs/ augstais pārstāvis veic vajadzīgos pasākumus ar UNIDIR.

3. Prezidentvalsts, ĢS/AP un Komisija cits citu regulāri informē par projektiem atbilstīgi viņu attiecīgām pilnvarām.

3. pants

1. Bāzes finansējums 1. panta 2. punktā minēto pasākumu īstenošanai ir EUR 836 260, ko paredzēts segt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2. Izdevumus, ko finansē no šī panta 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar Kopienas procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.

3. Komisija uzrauga, lai 2. punktā minētie izdevumi, ko piešķir kā dotāciju, tiktu atbilstīgi pārvaldīti. Šim nolūkam Komisija noslēdz finansēšanas nolīgumu ar UNIDIR. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka UNIDIR ir jānodrošina ES ieguldījuma pamanāmība, kas atbilstu summas lielumam.

4. Komisija cenšas noslēgt 3. punktā paredzēto finansēšanas nolīgumu iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par visām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, sniedzot regulārus ziņojumus pēc katra reģionāla semināra un nobeiguma semināra, ko ir sagatavojis ANO Atbruņošanās pētniecības institūts (UNIDIR). Komisija pilnībā iesaistās un sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minētā projekta īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Lēmuma darbība beidzas 15 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas vai 6 mēnešus pēc tā pieņemšanas, ja minētajā laikā nav noslēgts finansēšanas nolīgums.

6. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 19. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. GANDALOVIČ

PIELIKUMS

1. Mērķis

Šā lēmuma pamatmērķis ir veicināt visu iesaistīto pušu dalību diskusijās par ieroču tirdzniecības līgumu (ITL), iestrādāt valstu un reģionu ieguldījumu notiekošajā starptautiskajā procesā un apzināt iespējamā ieroču tirdzniecības līguma darbības jomu un sekas.

2. Projekts

2.1. Projekta mērķis

Ar šo projektu:

a)	veicināt valsts un reģionālo dalībnieku, ANO dalībvalstu, pilsoniskās sabiedrības un rūpniecības izpratni par starptautiskām diskusijām, kas pašlaik notiek saistībā ar ITL;

b)	stiprināt ANO ģenerālsekretāra izveidotās valdību ekspertu grupas mērķtiecīgo darbu ar ieroču tirdzniecības līgumu un dot spēkus ANO, kas ir vienīgais forums, kurā var izstrādāt patiesi universālu instrumentu;

c)	nodrošināt plašāku visu ANO dalībvalstu un reģionu organizāciju iesaisti ITL izstrādē;

d)	aicināt VEG dalībvalstu domu apmaiņas ar valstīm, kas nav VEG dalībvalstis;

e)	sekmēt ANO dalībvalstu debates, jo īpaši tādu valstu debates, kuras nav VEG dalībnieces;

f)	organizēt ANO dalībvalstu, reģionu organizāciju, pilsoniskās sabiedrības un rūpniecības viedokļu apmaiņu;

g)	apzināt iespējamus ITL elementus, tā darbības jomu, kā arī iespējamās sekas; un

h)	debašu rezultātus un viedokļus darīt zināmus starptautiskajai sabiedrībai.

2.2. Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)	veicinās informētību, zināšanas un izpratni par ITL izstrādes procesu;

b)	debatēs iesaistīs jaunus dalībniekus;

c)	starptautiskās diskusijās paudīs valstu un reģionu intereses un idejas; un

d)	iestrādās ITL idejas un ierosinājumus, jo īpaši par ITL darbības jomu un iespējamām sekām.

2.3. Projekta izklāsts

Projektā ir paredzēts rīkot ievadpasākumu, sešus reģionu seminārus, vienu nobeiguma semināru, lai informētu par vispārējiem rezultātiem, un vienu paralēlu pasākumu 1. komitejas sanāksmes (ANO ĢA 64. sesija) laikā. Nobeiguma seminārs būs šāds – vienu dienu ilgs EDSO valstu seminārs un vienu dienu ilgs nobeiguma seminārs.

2.3.1. Ievadpasākums

Ievadpasākums notiks vienu dienu, lai iepazīstinātu ar projekta mērķiem un censtos panākt pilsoniskās sabiedrības, pētnieku un NVO iesaisti, lai projektam nodrošinātu atbalstu.

2.3.2. Reģionu semināri

Reģionu semināri ilgs divas dienas vietā, ko noteiks mērķu reģionos. Seminārus organizēs četrās daļās, lai sniegtu šādu informāciju un rīkotu šādas diskusijas:

a)	vispārējs pārskats par ITL, tā priekšvēsturi, darbību veicējiem utt.;

b)	konkrēta informācija par jau notiekošo starptautisko procesu;

c)	pārrunas par ITL darbības jomu un iespējamām sekām; kā arī

d)	ideju apkopošana par turpmāku rīcību, ieteikumiem un ierosinājumiem, ko iekļaut ITL izstrādē.

Reģionu semināros piedalīsies:

a)	reģiona valstu pārstāvji;

b)	reģiona organizāciju, arī NVO pārstāvji;

c)	vietējās/reģionu rūpniecības pārstāvji;

d)	UNIDIR un UNODA (ANO Atbruņošanās lietu biroja) pārstāvji (vajadzības gadījumā arī pārstāvji no parasto ieroču nodaļas un reģionu nodaļas, kā arī no reģionu centriem);

e)	tehniski eksperti no ES dalībvalstīm, arī rūpniecības pārstāvji;

f)	partnerorganizāciju pārstāvji, kuru vidū var būt pārstāvji no Stokholmas Starptautiskā Miera pētniecības institūta (Stockholm International Peace Research Institute – SIPRI) (Zviedrija) vai Stratēģiskās pētniecības fonda (Fondation pour la Recherche Stratégique – FRS) (Francija).

3.	Atkarībā no reģionu lieluma ir paredzams, ka katrā seminārā piedalīsies no 30 līdz 40 dalībnieku.

4.	Pēc katra semināra sagatavos īsu pārskatu par pārrunām un ieteikumiem. Šie pārskati būs pieejami tiešsaistē un elektroniskās datu glabāšanas iekārtās.

Reģionu semināri notiks saskaņā ar šādu iedalījumu:

a)	viens seminārs Centrālāfrikas, Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas valstīm;

b)	viens seminārs Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm;

c)	viens seminārs Latīņamerikas un Karību jūras valstīm;

d)	viens seminārs Āzijas un Klusā okeāna valstīm;

e)	viens seminārs EDSO valstīm;

f)	viens seminārs Tuvo Austrumu valstīm.

Ierosinātās semināru norises vietas ir:

a)	Dakāra un Nairobi vai Adisabeba (katram no diviem Āfrikas semināriem);

b)	Mehiko vai Riodežaneiro (Latīņamerikas un Karību jūras valstu semināram);

c)	Phnompeņa vai Deli (Āzijas un Klusā okeāna valstu semināram);

d)	Ammāna vai Kaira (Tuvo Austrumu valstu semināram);

e)	Brisele vai Vīne (EDSO valstu semināram).

7.	Galīgo lēmumu par semināru norises vietu pieņems, cik vien iespējams pilnībā izmantojot resursus un vietējā mēroga palīdzību. Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/ĀP, izdarīs galīgo vietas izvēli saskaņā ar UNIDIR ieteikumiem.

2.3.3. Nobeiguma seminārs

Pēc sešiem reģionu semināriem organizēs nobeiguma semināru, lai starptautisko sabiedrību informētu par pārrunām, ieteikumiem un idejām saistībā ar ITL izstrādi. Nobeiguma semināru organizēs šādi – vienu dienu ilgs EDSO valstu seminārs un vienu dienu ilgs nobeiguma seminārs.

2.3.4. Paralēls pasākums 1. komitejas sanāksmes (ANO ĢA 64. sesija) laikā

Būs organizēts paralēls pasākums 1. komitejas sanāksmes (ANO ĢA 64. sesija) laikā, lai Ņujorkā sanākušām ieinteresētām personām darītu zināmus projektā sasniegtos rezultātus.

2.3.5. Rezultāti un to publicēšana

Pēc katra semināra izstrādā kopsavilkuma pārskatu par pārrunām, ieteikumiem un idejām saistībā ar ITL. Pārskati par semināru būs pieejami tiešsaistē, un tos izplatīs ar elektroniskām datu glabāšanas ierīcēm.

Nobeiguma kopsavilkuma pārskatu, kurā būs apkopoti sešu reģionu semināru pārskati, sagatavos un iesniegs piezīmju izteikšanai nobeiguma seminārā, pēc tam pārskatu darīs pieejamu tiešsaistē un izplatīs ar elektroniskām datu glabāšanas ierīcēm.

3. Ilgums

Šā projekta paredzētais īstenošanas laiks ir 15 mēneši.

4. Ieguvēji

Ieguvēji no šī projekta ir:

a)	visas ANO dalībvalstis, jo īpaši tās, kas nav VEG dalībnieces;

b)	pilsoniskā sabiedrība un rūpniecība;

c)	attiecīgas reģionu organizācijas.

5. Īstenotāja struktūra

Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, ir atbildīga par šā projekta īstenošanu un pārraudzību. Prezidentvalsts uzticēs tehnisku īstenošanu ANO atbruņošanās pētījumu institūtam (United Nations Institute for Disarmament Research UNIDIR).

Īstenojot projektu, UNIDIR sadarbosies ar UN-ODA, Stokholmas Starptautisko Miera pētniecības institūtu (International Peace Research Institute) (Zviedrija) vai Stratēģiskās pētniecības fondu (Foundation for Strategic Research) (Francija). UNIDIR vajadzības gadījumā sadarbojas ar reģionu organizācijām, NVO un rūpniecības pārstāvjiem.

UNIDIR nodrošinās ES ieguldījuma pamanāmību, kas atbilst summas lielumam.

6. Bāzes finansējums projekta izmaksu segšanai

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 836 260.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 44/2009 (2008. gada 18. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 45/2009 (2008. gada 18. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1339/2001, ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu	4
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 46/2009 (2008. gada 18. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2182/2004 par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām	5
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 47/2009 (2008. gada 18. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2183/2004, ar ko uz neiesaistītajām dalībvalstīm attiecina Regulu (EK) Nr. 2182/2004 par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām	7
		Komisijas Regula (EK) Nr. 48/2009 (2009. gada 21. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	8
		Komisijas Regula (EK) Nr. 49/2009 (2009. gada 21. janvāris), ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, lai izdotu importa licences, par kurām pieteikumi iesniegti no 12. janvāra līdz 2009. gada 16. janvārim, un kuras paredzētas cukura nozares produktu importam saskaņā ar tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem	10
		Komisijas Regula (EK) Nr. 50/2009 (2009. gada 21. janvāris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 51/2009 (2009. gada 15. janvāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	17
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 52/2009 (2009. gada 21. janvāris), ar kuru saistībā ar jaunu eksportētāju sāk pārskatīšanu attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1174/2005, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, un ar kuru atceļ maksājumu attiecībā uz viena šīs valsts eksportētāja importu un nosaka šā importa reģistrāciju	19
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 53/2009 (2009. gada 21. janvāris), ar kuru attiecībā uz starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 1 un Nr. 32 groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	23
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 54/2009 (2009. gada 21. janvāris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 669/97 attiecībā uz Kopienas tarifu kvotu atvēršanu un pārvaldību dažu sugu zivīm un zvejas produktiem, kuru izcelsme ir Fēru salās	37

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Lēmums 2009/42/KĀDP (2009. gada 19. janvāris) par atbalstu ES darbībām, aicinot trešās valstis parakstīt ieroču tirdzniecības līgumu Eiropas drošības stratēģijas sistēmā	39

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	138,6
	JO	75,8
	MA	44,4
	TN	134,4
	TR	99,6
	ZZ	98,6
0707 00 05	JO	155,5
	MA	116,0
	TR	132,3
	ZZ	134,6
0709 90 70	MA	164,3
	TR	98,4
	ZZ	131,4
0805 10 20	EG	56,8
	IL	49,6
	MA	64,1
	TN	61,5
	TR	62,6
	ZZ	58,9
0805 20 10	MA	91,6
0805 20 10	ZZ	91,6
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	63,5
	EG	88,6
	IL	68,2
	JM	93,4
	PK	46,6
	TR	77,2
	ZZ	72,9
0805 50 10	EG	52,5
	MA	67,1
	TR	63,2
	ZZ	60,9
0808 10 80	CN	79,9
	MK	32,6
	TR	67,5
	US	104,9
	ZZ	71,2
0808 20 50	CN	66,8
	KR	148,7
	TR	97,0
	US	118,2
	ZZ	107,7

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	24,73	3,93
1701 11 90 (1)	24,73	9,17
1701 12 10 (1)	24,73	3,74
1701 12 90 (1)	24,73	8,74
1701 91 00 (2)	26,92	11,77
1701 99 10 (2)	26,92	7,25
1701 99 90 (2)	26,92	7,25
1702 90 95 (3)	0,27	0,38

Kārtas Nr.	KN kods	TARIC apakšgrupa	Apraksts	Muitas nodokļa likme	Kvotas apjoms (tonnās)
“09.0672	ex 0305 59 80	80	Saida (Pollachius virens), sālīta un kaltēta	0	No 1.9. līdz 31.12.2008.: 250 No 1.1.2009. līdz 31.12.2009. un pēc tam no katra gada 1.1. līdz 31.12.: 750
09.0674	ex 0307 91 00 ex 0307 99 18 ex 1605 90 30	10 10 30	Parastā bukcīnija (Buccinum undatum), dzīva, svaiga vai atdzesēta, saldēta, sagatavota vai konservēta	0	No 1.9. līdz 31.12.2008.: 400 No 1.1.2009. līdz 31.12.2009. un pēc tam no katra gada 1.1. līdz 31.12.: 1 200
09.0676	ex 0306 14 90	10	Geryon affinis sugas krabis, saldēts	0	No 1.9. līdz 31.12.2008.: 250 No 1.1.2009. līdz 31.12.2009. un pēc tam no katra gada 1.1. līdz 31.12.: 750”

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 17

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 22. janvāris


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ