I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

1.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1165/2008

(2008. gada 19. novembris)

par statistiku lauksaimniecības dzīvnieku un gaļas jomā, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu Nr. 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 93/23/EEK (1993. gada 1. jūnijs) par statistikas pārskatiem, kas veicami attiecībā uz cūkkopību (2), Padomes Direktīva 93/24/EEK (1993. gada 1. jūnijs) par veicamajiem statistiskajiem apsekojumiem attiecībā uz liellopu ražošanu (3) un Padomes Direktīva 93/25/EEK (1993. gada 1. jūnijs) par veicamajiem statistiskajiem apsekojumiem attiecībā uz aitu un kazu populāciju (4) ir vairākas reizes grozīta. Tā kā šobrīd nepieciešami turpmākie grozījumi un vienkāršojumi, šie tiesību akti skaidrības labad būtu jāaizstāj ar vienu aktu.

(2)	Lai nodrošinātu pareizu kopējās lauksaimniecības politikas vadību, jo īpaši attiecībā uz, liellopu, teļa gaļas, cūkgaļas, aitu, kazu un mājputnu gaļas tirgu, Komisijai vajadzīgi sistemātiski dati par tendencēm attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un gaļas ražošanu.

(3)	Padomes Regulā (EEK) Nr. 571/88 (1988. gada 29. februāris) par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu (5) ir paredzēta Kopienas apsekojumu programma, lai apkopotu statistiku par lauku saimniecību struktūru līdz 2007. gadam.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (6) visā statistikā, ko dalībvalstis nosūta Komisijai un kas sadalīta pa teritoriālajām vienībām, jāizmanto NUTS klasifikācija. Tādējādi, lai ieviestu salīdzināmu reģionālo statistiku, teritoriālās vienības būtu jādefinē saskaņā ar NUTS klasifikāciju.

(5)

Lai mazinātu dalībvalstu slogu, reģionālo datu prasībām nevajadzētu būt stingrākām par prasībām, kuras noteiktas iepriekšējos tiesību aktos (ja vien pa šo laiku nav izveidojušies jauni reģionālie līmeņi), un būtu jābūt iespējai reģionālos datus izvēlēties gadījumos, kad attiecīgā reģiona lauksaimniecības dzīvnieku skaits nesasniedz zināmu robežlielumu.

(6)	Lai atvieglinātu šīs regulas īstenošanu, vajadzīga cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, un tā būtu jāīsteno jo īpaši ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgajā komitejas atbalstu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (7).

(7)

Lai attiecībā uz dalībvalstīm, kur šīs regulas piemērošana valsts statistikas sistēmām prasītu lielus pielāgojumus un, iespējams, radītu nozīmīgas praktiskas problēmas, varētu nodrošināt netraucētu pāreju no režīma, ko piemēro saskaņā ar Direktīvu 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK, regulai būtu jāparedz viena gada vai īsāks pārejas periods, bet attiecībā uz aitām un kazām – divu gadu vai īsāks periods.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi statistikas izveidei ir nepieciešami Kopienas darbību veikšanai. Ņemot vērā to, ka šīs Regulas mērķi, proti, radīt kopīgu juridisku sistēmu regulārai Kopienas statistikas datu sagatavošanai par lauksaimniecības dzīvniekiem un gaļas ražošanu dalībvalstīs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka šo mērķi labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(9)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (8), kas ir šīs regulas pamatnoteikumu kopums, statistikas vākšanai jābūt saderīgai ar taisnīguma principiem, ar to jo īpaši saprotot objektivitāti un zinātnisko neatkarību, kā arī ar pārredzamību, ticamību, atbilstību, izmaksu efektivitāti un statistikas konfidencialitāti.

(10)	Pasākumi šīs regulas īstenošanai būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(11)

Jo īpaši Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras grozīt I, II, IV un V pielikumu. Tā kā šie pasākumi ir vispārēja rakstura un ir paredzēti, lai grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, inter alia to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

(12)	Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK.

(13)	Ir notikusi apspriešanās ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šīs regulas mērķis ir radīt vienotu sistēmu, lai regulāri apkopotu Kopienas statistiku par lauksaimniecības dzīvniekiem un gaļas ražošanu, konkrēti:

a)	liellopiem, cūkām, aitām un kazām;

b)	statistiku par liellopu, cūku, aitu, kazu un mājputnu kaušanu; un

c)	prognozes par liellopu gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas ražošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)	“lauku saimniecība” ir lauku saimniecība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1166/2008 (2008. gada 19. novembris) par lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu (10) 2.a pantā;

2)	“izlases apsekojums” ir apsekojums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1166/2008 2.c pantā;

3)	“liellops” ir Bos taurus un Bubalus bubalis sugas lauksaimniecības dzīvnieks, tostarp tāds krustojums kā Beefalo;

4)	“cūka” ir Sus scrofa domestica sugas lauksaimniecības dzīvnieks;

5)	“aita” ir Ovis aries sugas lauksaimniecības dzīvnieks;

6)	“kaza” ir Capra aegagrus hircus pasugas lauksaimniecības dzīvnieks;

“mājputni” ir Gallus domesticus (vistas), Meleagris (tītari), Anas un Cairina moschata (pīles), kā arī Anser anser dom (zosis) sugu mājputni. Definīcijā ietver arī šādu sugu mājputnus: Coturnix (paipalas), Phasianus (fazāni), Numida meleagris dom (pērļu vistiņas), Colombinae (baloži) un Struthio camelus (strausi). Tomēr definīcijā nav ietverti putni, ko audzē nebrīvē medībām, nevis gaļas ražošanai;

8)	“kautuve” ir oficiāli reģistrēts un apstiprināts uzņēmums tādu dzīvnieku kaušanai un apstrādei, kuru gaļa paredzēta lietošanai pārtikā.

Citas šajā regulā izmantotās definīcijas ir izklāstītas I pielikumā.

I IEDAĻA

LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU STATISTIKA

3. pants

Aptvērums

1. Katra dalībvalsts apkopo statistiku par to liellopu, cūku, aitu un kazu skaitu, kas atrodas lauku saimniecībās tās teritorijā.

2. Dalībvalstis, kas veic izlases apsekojumus, aptver pietiekami daudz lauku saimniecību, lai varētu sniegt rezultātu par vismaz 95 % no kopējās populācijas, kas noteikta pēdējā lauku saimniecību struktūras apsekojumā.

4. pants

Biežums un pārskata periods

1. Statistiku par liellopu skaitu apkopo divas reizes gadā – vienā noteiktā dienā maijā/jūnijā un vienā noteiktā dienā novembrī/decembrī. Tās dalībvalstis, kurās liellopu populācija nepārsniedz 1,5 miljonus, var apkopot šo statistiku tikai vienu reizi gadā – vienā noteiktā dienā novembrī/decembrī.

2. Statistiku par cūku skaitu apkopo divas reizes gadā – vienā noteiktā dienā maijā/jūnijā un vienā noteiktā dienā novembrī/decembrī. Tās dalībvalstis, kurās cūku populācija nepārsniedz 3 miljonus, var apkopot šo statistiku tikai vienu reizi gadā – vienā noteiktā dienā novembrī/decembrī.

3. Dalībvalstis, kurās aitu populācija ir 500 000 vai vairāk, statistiku par aitu skaitu apkopo vienu reizi gadā – vienā noteiktā dienā novembrī/decembrī.

4. Dalībvalstis, kurās kazu populācija ir 500 000 vai vairāk, statistiku par kazu skaitu apkopo vienu reizi gadā – vienā noteiktā dienā novembrī/decembrī.

5. pants

Kategorijas

Statistiku par lauksaimniecības dzīvniekiem apkopo tādās kategorijās, kā noteikts II pielikumā.

6. pants

Precizitāte

1. Dalībvalstis, kuras veic izlases apsekojumus, veic vajadzīgos pasākumus, lai vispārinātie valstu apsekojumu rezultāti atbilstu precizitātes prasībām, kuras noteiktas III pielikumā.

2. Dalībvalsts, kura nolemj izmantot administratīvu avotu, par to iepriekš informē Komisiju un sniedz sīki izklāstītu informāciju par izmantojamo metodi un no minētā administratīvā avota iegūto datu kvalitāti.

3. Dalībvalsts, kura nolemj izmantot avotus, kas nav apsekojumi, nodrošina to, ka iegūtās informācijas kvalitāte ir vismaz tāda pati kā statistikas apsekojumos gūtās informācijas kvalitāte.

7. pants

Nosūtīšanas termiņi

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai provizorisko statistiku par lauksaimniecības dzīvniekiem līdz

a)	tā paša gada 15. septembrim – maija/jūnija statistiku;

b)	nākamā gada 15. februārim – novembra/decembra statistiku.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai galīgo statistiku par lauksaimniecības dzīvniekiem līdz

a)	tā paša gada 15. oktobrim – maija/jūnija statistiku;

b)	nākamā gada 15. maijam – novembra/decembra statistiku.

8. pants

Reģionālā statistika

Novembra/decembra statistiku apkopo NUTS 1 un NUTS 2 teritoriālo vienību dalījumā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1059/2003. Izņēmuma kārtā Vācija un Apvienotajā Karaliste to var sniegt tikai NUTS 1 teritoriālo vienību dalījumā. Tā nav obligāta teritoriālajām vienībām, kurās ir mazāk par 75 000 liellopu, 150 000 cūku, 100 000 aitu un 25 000 kazu, ja šajās teritoriālajās vienībās kopā ir 5 % vai mazāk no attiecīgās sugas populācijas konkrētajā valstī.

II IEDAĻA

KAUŠANAS STATISTIKA

9. pants

Aptvērums

Katra dalībvalsts apkopo statistiku par tās teritorijā esošajās kautuvēs nokauto liellopu, cūku, aitu, kazu un mājputnu skaitu un kautsvaru, kuru gaļa atzīta par derīgu lietošanai pārtikā. Tā iesniedz arī aprēķinus par kaušanu, ko neveic kautuvēs, lai statistika ietvertu visus tās teritorijā nokautos liellopus, cūkas, aitas un kazas.

10. pants

Biežums un pārskata periods

1. Statistiku par kaušanu kautuvēs katra dalībvalsts apkopo katru mēnesi. Pārskata periods ir kalendārais mēnesis.

2. Statistiku par kaušanu, ko neveic kautuvēs, katra dalībvalsts apkopo reizi gadā. Pārskata periods ir kalendārais gads.

11. pants

Kategorijas

Statistiku par kaušanu apkopo tādās kategorijās, kā noteikts IV pielikumā.

12. pants

Nosūtīšanas termiņi

Dalībvalstis nosūta Komisijai statistiku:

a)	par kaušanu kautuvēs – 60 dienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

b)	par kaušanu, ko neveic kautuvēs, – līdz nākamā gada 30. jūnijam.

III IEDAĻA

GAĻAS RAŽOŠANAS PROGNOZES

13. pants

Aptvērums

Dalībvalstis izmanto I un II iedaļā minēto statistiku un citu pieejamo informāciju, lai veidotu prognozes par to liellopu, cūku, aitu un kazu piedāvājumu. Šo piedāvājumu izsaka kā bruto pašmāju produkciju, ietverot visus nokautos liellopus, cūkas, aitas un kazas, pieskaitot Kopienas iekšējās un ārējās tirdzniecības bilanci ar dzīviem minēto sugu dzīvniekiem.

14. pants

Biežums un pārskata periods

1. Prognozes attiecībā uz liellopiem katra dalībvalsts veido divas reizes gadā. Dalībvalstis, kurās liellopu populācija nepārsniedz 1,5 miljonus, var veidot šo statistiku prognozi tikai vienu reizi gadā.

2. Prognozes attiecībā uz cūkām katra dalībvalsts veido divas reizes gadā. Dalībvalstis, kurās cūku populācija nepārsniedz 3 miljonus, var veidot šo statistiku prognozi tikai vienu reizi gadā.

3. Prognozi attiecībā uz aitām veido vienu reizi gadā tās dalībvalstis, kurās ir 500 000 vai vairāk aitu.

4. Prognozi attiecībā uz kazām veido vienu reizi gadā tās dalībvalstis, kurās ir 500 000 vai vairāk kazu.

5. Prognozes aptver:

a)	trīs pusgadus attiecībā uz liellopiem un četrus ceturkšņus attiecībā uz cūkām dalībvalstīs, kas veido prognozes divas reizes gadā;

b)	četrus pusgadus attiecībā uz liellopiem un sešus ceturkšņus attiecībā uz cūkām dalībvalstīs, kas veido prognozes vienu reizi gadā;

c)	divus pusgadus attiecībā uz aitām un kazām.

15. pants

Kategorijas

Prognozes veido tādās kategorijās, kā noteikts V pielikumā.

16. pants

Nosūtīšanas termiņi

Dalībvalstis nosūta Komisijai gaļas ražošanas prognozes:

līdz 15. februārim attiecībā uz prognozēm par liellopiem no kārtējā gada pirmā pusgada sākuma līdz nākamā gada pirmajam pusgadam un līdz 15. septembrim attiecībā uz prognozēm no kārtējā gada otrā pusgada sākuma līdz nākamā gada otrā pusgada beigām – dalībvalstis, kas veido prognozes divas reizes gadā;

b)	līdz 15. februārim attiecībā uz prognozēm par liellopiem no kārtējā gada pirmā pusgada sākuma līdz nākamā gada otrā pusgada beigām – dalībvalstis, kas veido prognozes vienu reizi gadā;

līdz 15. februārim attiecībā uz prognozēm par cūkām no kārtējā gada pirmā ceturkšņa sākuma līdz tā paša gada ceturtā ceturkšņa beigām un līdz 15. septembrim attiecībā uz prognozēm no tā paša gada trešā ceturkšņa sākuma līdz nākamā gada otrā ceturkšņa beigām – dalībvalstis, kas veido prognozes divas reizes gadā;

d)	līdz 15. februārim attiecībā uz prognozēm par cūkām no kārtējā gada pirmā ceturkšņa sākuma līdz nākamā gada otrā ceturkšņa beigām – dalībvalstis, kas veido prognozes vienu reizi gadā;

e)	līdz 15. februārim attiecībā uz prognozēm par aitām un kazām no kārtējā gada pirmā pusgada sākuma līdz tā paša gada otrā pusgada beigām.

IV IEDAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

17. pants

Kvalitātes novērtējums un ziņojumi

1. Šajā regulā uz nosūtāmajiem datiem attiecina šādus kvalitātes vērtējuma rādītājus:

a)	“atbilstība” raksturo līmeni, kādā statistika atbilst lietotāju pašreizējām un iespējamām vajadzībām;

b)	“precizitāte” raksturo novērtējuma pietuvinājumu nezināmajām faktiskajām vērtībām;

c)	“savlaicīgums” raksturo laikposmu starp notikumu vai parādību un informācijas pieejamību par to;

d)	“punktualitāte” raksturo laika novirzi starp datu paziņošanas dienu un dienu, kad tie būtu bijuši jāpaziņo;

e)	“pieejamība” un “skaidrība” raksturo kārtību un nosacījumus, kā lietotāji var saņemt, izmantot un interpretēt datus;

f)	“salīdzināmība” raksturo piemēroto statistikas jēdzienu, pārbaudes līdzekļu un procedūru atšķirību ietekmes apjomu, salīdzinot statistikas datus dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, sektoros vai laikposmos;

g)	“saskaņotība” raksturo datu piemērotību, lai tos varētu ticami kombinēt un dažādi izmantot.

2. Dalībvalstis reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2011. gada 1. jūlijam iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti.

3. Kvalitātes ziņojumos raksturo:

a)	šajā regulā minēto apsekojumu organizēšanu un lietoto metodiku;

b)	precizitātes līmeni, kas gūts šajā regulā minētajos izlases apsekojumos;

c)	to izmantoto avotu kvalitāti, kuri nav apsekojumi, un

d)	šajā regulā minēto prognožu kvalitāti.

4. Dalībvalstis informē Komisiju par metodiskām vai citādām izmaiņām, kuras varētu ievērojami ietekmēt statistiku. To dara ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad attiecīgā izmaiņa stājusies spēkā.

5. Ņem vērā principu, ka papildu izmaksām un slogam jābūt saprātīgam.

18. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem pasākumus, kuri paredzēti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai un kuri ir saistīti ar grozījumiem I, II, IV un V pielikumā.

2. Ņem vērā principu, ka ieguvumiem no grozījumiem jābūt nozīmīgākiem par to izmaksām, kā arī principu, ka papildu izmaksām un slogam jābūt saprātīgam.

19. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

20. pants

Atkāpe

1. Ja dalībvalsts statistikas sistēmā, lai piemērotu šo regulu, ir jāveic lieli pielāgojumi un tas var radīt ievērojamas praktiskas problēmas, Komisija dalībvalstij šīs regulas īstenošanai var piešķirt atkāpi no tās piemērošanas līdz 2010. gada 1. janvārim vai statistikai attiecībā uz aitām un kazām līdz 2011. gada 1. janvārim.

2. Attiecīgās dalībvalstis par to informē Komisiju ne vēlāk kā 2009. gada 21. martā.

21. pants

Atcelšana

1. Neskarot šā panta 3. punktu, atceļ Direktīvu 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK.

2. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

3. Atkāpjoties no 22. panta 2. punkta, dalībvalsts, kam piešķirta atkāpe saskaņā ar 20. pantu, piešķirtajā pārejas periodā turpina piemērot Direktīvas 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK noteikumus.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 19. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET

(1) Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 27. oktobra Lēmums.

(2) OV L 149, 21.6.1993., 1. lpp.

(3) OV L 149, 21.6.1993., 5. lpp.

(4) OV L 149, 21.6.1993., 10. lpp.

(5) OV L 56, 2.3.1988., 1. lpp.

(6) OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

(7) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

(8) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

(9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(10) Sk. šo 14. lpp. OV.

I PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1. Liellopu kategorijas:

	II pielikums	IV un V pielikums
Teļi		8 mēnešus veci vai jaunāki liellopi
Jaunlopi		Liellopi, kas vecāki par 8 mēnešiem, bet nav vecāki par 12 mēnešiem
Teļi un jaunlopi kaušanai	Teļi un jaunlopi kaušanai, kas nav vecāki par 12 mēnešiem
Buļļi		Nekastrēti vīriešu kārtas liellopi, kas nav iekļauti pie teļiem un jaunlopiem
Kastrēti vērši		Kastrēti vīriešu kārtas liellopi, kas nav iekļauti pie teļiem un jaunlopiem
Teles	Sieviešu kārtas liellopi, kas vēl nav atnesušies un kas nav iekļauti pie teļiem un jaunlopiem	Sieviešu kārtas liellopi, kas ir vecāki par 12 mēnešiem un vēl nav atnesušies, un kas nav iekļauti pie teļiem un jaunlopiem
Teles kaušanai	Teles, kuras audzē gaļas ražošanai
Pārējās teles	Teles, kuras audzē vaislai un kuras paredzētas slaucamo un citu govju populācijas aizstāšanai
Govis	Sieviešu kārtas liellopi, kas ir atnesušies (tostarp tādi, kas jaunāki par diviem gadiem)	Sieviešu kārtas liellopi, kas ir atnesušies
Slaucamās govis	Govis, kuras tur vienīgi vai galvenokārt piena, kas paredzēts lietošanai pārtikā un/vai pārstādei piena produktos, tostarp izbrāķētas govis kaušanai (kuras laikā no pēdējās laktācijas līdz kaušanai ir vai nav nobarotas)
Pārējās govis	Govis, kas nav slaucamās govis, iespējams, ietverot vilcējgovis

2. Aitu kategorijas:

Aitas un aplecināti jēri: aitu sugas sieviešu kārtas dzīvnieki, kas jau ir vismaz vienu reizi atnesušies, kā arī tie, kas tiek aplecināti pirmo reizi.

Slaucamas aitas: aitas, kas tiek turētas vienīgi vai galvenokārt, lai ražotu pienu lietošanai pārtikā un/vai pārstrādei piena produktos, tostarp izbrāķētas slaucamas aitas (kuras laikā no pēdējās laktācijas līdz kaušanai ir vai nav nobarotas).

Pārējās aitas: aitas, kuras nav slaucamas.

Jēri: vīriešu un sieviešu kārtas aitas, kas jaunākas par 12 mēnešiem.

3. Termins “liemenis”:

liellopiem – nokauta dzīvnieka ķermenis pēc atasiņošanas, iekšu izņemšanas un nodīrāšanas, bez galvas (atdalīta pie atlanto-okciptiāla locītavas); bez kājām (atdalītas pie karpometakarpālās vai tarsometatarsālās locītavas); bez krūškurvja un vēderdobuma orgāniem, ar vai bez nierēm, nieru taukiem un iegurņa taukiem; bez dzimumorgāniem un ar tiem saistītajiem muskuļiem, kā arī bez tesmeņa vai piena dziedzeru taukiem;

b)	cūkām – nokautas cūkas ķermenis pēc atasiņošanas un iekšu izņemšanas, vesels vai sadalīts uz pusēm pa vidus līniju, bez mēles, sariem, nagiem, dzimumorgāniem, zemādas taukiem, nierēm un diafragmas;

aitām un kazām – nokauta dzīvnieka ķermenis pēc atasiņošanas, iekšu izņemšanas un nodīrāšanas, bez galvas (atdalīta pie atlanto-okciptiāla locītavas); bez kājām (atdalītas pie karpometakarpālās vai tarsometatarsālās locītavas); bez astes (atdalīta starp sesto un septīto astes skriemeli); bez krūškurvja un vēderdobuma orgāniem (izņemot nieres un nieru taukus); un bez tesmeņa un dzimumorgāniem; nieres un nieru tauki ir liemeņa daļa;

d)	mājputniem – noplūkts un izķidāts putns bez galvas un kājām, bez kakla, sirds, aknām un guzas, t. s. “65 % cālis”, vai citādi sagatavots.

4.	Termins “kautsvars” ir atdzesēta liemeņa svars, ko cūkām aprēķina, atņemot 2 % no svara, kāds bija siltam liemenim ne vēlāk kā 45 minūtes pēc cūkas atasiņošanas, un liellopiem to aprēķina, atņemot 2 % no svara, kāds bija siltam liemenim ne vēlāk kā 60 minūtes pēc dzīvnieka atasiņošanas.

II PIELIKUMS

LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU STATISTIKAS KATEGORIJAS

Liellopi:

—

liellopi, kas jaunāki par 1 gadu:

—	kaujami teļi un jaunlopi

—

pārējie:

—	vīriešu kārtas

—	sieviešu kārtas

—

liellopi, kas vecāki par 1 gadu, bet nav vecāki 2 gadiem (izņemot sieviešu kārtas dzīvniekus, kas atnesušies):

—	vīriešu kārtas

—

sieviešu kārtas (teles; dzīvnieki, kas vēl nav atnesušies):

—	dzīvnieki kaušanai

—

pārējie

—

2 gadus veci un vecāki liellopi:

—	vīriešu kārtas

—

sieviešu kārtas:

—

teles:

—	teles kaušanai

—

pārējās

—

govis (liellopi, kas ir atnesušies, tostarp tie, kuri ir jaunāki par 2 gadiem):

—	slaucamas govis

—

pārējās

—

bifeļi:

—	vaislas bifeļu mātītes

—	pārējie bifeļi

Cūkas:

—	sivēni ar dzīvsvaru, kas mazāks par 20 kg

—	cūkas ar dzīvsvaru 20 kg vai vairāk, taču mazāku par 50 kg

—

nobarojamās cūkas, tai skaitā kaujamie vepri un kaujamās sivēnmātes ar dzīvsvaru:

—	50 kg vai vairāk, taču mazāk par 80 kg

—	80 kg vai vairāk, taču mazāk par 110 kg

—	110 kg vai vairāk

—

vaislas cūkas ar dzīvsvaru 50 kg un vairāk:

—

kuiļi

—

apsēklotas sivēnmātes, no kurām:

—	pirmo reizi apsēklotas sivēnmātes

—

pārējās sivēnmātes, ko kurām:

—	vēl neapsēklotas sivēnmātes.

Aitas:

—

aitas un aplecināti jēri:

—	slaucamās aitas un aplecināti slaucamo aitu jēri

—	pārējās aitas un aplecināti jēri

—	pārējās aitas

Kazas:

—

kazas, kurām jau bijuši kazlēni, un aplecinātas kazas:

—	kazas, kurām jau bijuši kazlēni

—	pirmo reizi aplecinātas kazas

—	pārējās kazas.

III PIELIKUMS

PRECIZITĀTES PRASĪBAS

Lauksaimniecības dzīvnieku apsekojumos izlases kļūdas katras dalībvalsts rezultātos (ar ticamības intervālu 68 %) nepārsniedz:

a)	1 % no liellopu kopējā skaita (5 %, ja liellopu populācija nepārsniedz 1 000 000);

b)	1,5 % no govju kopējā skaita (5 %, ja govju populācija nepārsniedz 500 000);

c)	2 % no cūku kopējā skaita (5 %, ja cūku populācija nepārsniedz 1 000 000);

d)	2 % no aitu un kazu kopējā skaita (5 %, ja aitu un kazu populācija nepārsniedz 1 000 000).

IV PIELIKUMS

KAUŠANAS STATISTIKAS KATEGORIJAS

Liellopi:

—

teļi

—

jaunlopi

—

teles

—

govis

—

buļļi

—

vērši

Cūkas:

dalījuma nav

Aitas:

—

jēri

—

pārējie

Kazas:

dalījuma nav

Mājputni:

—

vistas

—

tītari

—

pīles

—

pārējie.

V PIELIKUMS

GAĻAS RAŽOŠANAS PROGNOŽU KATEGORIJAS

Liellopi:

—	teļi un jaunlopi

—

teles

—

govis

—	buļļi un vērši

Cūkas:

dalījuma nav

Aitas:

dalījuma nav

Kazas:

dalījuma nav.

1.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/14

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1166/2008

(2008. gada 19. novembris),

kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regulā (EEK) Nr. 571/88 (1988. gada 29. februāris) par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu (2) paredzēta Kopienas apsekojumu programma, lai laikposmā līdz 2007. gadam nodrošinātu statistiku par lauku saimniecību struktūru.

(2)	Lauku saimniecību struktūras apsekojumu programma, ko Kopienas līmenī īsteno no 1966./1967. gada, būtu jāturpina, lai izpētītu tendences Kopienas līmenī. Skaidrības labad Regula (EEK) Nr. 571/88 būtu jāaizstāj ar šo regulu.

(3)	Lai atjauninātu lauku saimniecību pamatreģistrus un pārējo informāciju, kas vajadzīga izlases veida apsekojumu stratifikācijai, lauku saimniecību skaitīšana Kopienā jāveic vismaz reizi desmit gados. Pēdējā skaitīšana pirms šīs regulas pieņemšanas notika 1999./2000. gadā.

(4)	Nepieciešams vākt datus par to pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar lauku attīstību, kā tā definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (3).

(5)

Padome 2006. gada 19. decembra Secinājumos par lauksaimniecības vides rādītājiem atzina, ka ir vajadzīgi salīdzināmi dati par lauksaimnieciskajām darbībām atbilstošā ģeogrāfiskā līmenī un attiecībā uz visu Kopienu. Padome lūdza Komisiju veikt pasākumus, kas izklāstīti Komisijas 2006. gada 15. septembra Paziņojumā (4) un kas ietver statistiskas datu vākšanu jo īpaši attiecībā uz saimniecību pārvaldības praksi un lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļu izmantošanu.

(6)

Trūkst statistikas informācijas par dažādām lauksaimnieciskās ražošanas metodēm atsevišķu saimniecību līmenī. Tādēļ ir vajadzīgi uzlabojumi tādas informācijas vākšanā par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas saistīta ar strukturālo informāciju par lauku saimniecībām, lai sniegtu papildu statistikas datus agrovides politikas izstrādāšanai un uzlabotu agrovides rādītāju kvalitāti.

(7)	Salīdzināma statistika no visām dalībvalstīm par lauku saimniecību struktūru ir svarīga, lai noteiktu lauksaimniecības politikas attīstību Kopienā. Tādēļ apsekojumu raksturlielumiem pēc iespējas būtu jāizmanto standarta klasifikācija un kopīgas definīcijas.

(8)

Lauku saimniecību struktūras apsekojums 2010. gadā un reizi desmit gados veicamā tautas skaitīšana 2011. gadā būtu pārāk apjomīgs uzdevums dalībvalstu statistikas iestādēm, ja sakristu laikposms, kad uz vietas jāveic šie abi apjomīgie apsekojumi. Tādēļ būtu jāparedz atkāpe, lai ļautu dalībvalstīm veikt lauku saimniecību struktūras apsekojumu 2009. gadā.

(9)

Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (5) noteikts pamatprincipu kopums šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz taisnīguma, ticamības, attiecīguma, rentabilitātes, statistikas konfidencialitātes un pārskatāmības prasībām. Padomes Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (6), noteikts pamatprincipu kopums saskaņā ar šo regulu sniegto konfidenciālo statistikas datu nosūtīšanai un aizsardzībai, lai nodrošinātu, ka Kopienas statistikas datus to apkopošanas un izplatīšanas laikā nelikumīgi neizpauž vai neizmanto citiem mērķiem.

(10)

Komisijai lauku saimniecības atrašanās vieta būtu jāizmanto vienīgi statistikas analīzes nolūkos, un to nedrīkstētu izmantot, lai veidotu izlases vai veiktu apsekojumus. Publicējot statistikas datus, būtu jānodrošina vajadzīgā datu konfidencialitātes aizsardzība, tostarp ierobežojot atrašanās vietas datu precīzu norādīšanu un izmantojot atbilstošus kopsavilkumus.

(11)	Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 (7) izveidoja saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Kopienā.

(12)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (8), teritoriālās vienības būtu jānosaka saskaņā ar NUTS klasifikāciju.

(13)	Lai iespējami samazinātu datu vākšanas slogu respondentiem un dalībvalstīm, būtu jāparedz iespēja izmantot izlases veida apsekojumus un administratīvos avotus.

(14)	Lai veiktu apsekojumus, gan dalībvalstīm, gan Komisijai būs nepieciešams ievērojams finansējums vairākiem gadiem, kura liela daļa tiks izmantota, lai panāktu atbilstību Kopienas prasībām.

(15)	Ir atzīts, ka prasības lauku saimniecību atpazīšanai un identifikācijai, izmantojot satelītiekārtas, daudzās dalībvalstīs rada nopietnas metodoloģiskas un tehniskas problēmas.

(16)	Tādēļ būtu jāparedz Kopienas subsīdijas šīs apsekojumu programmas atbalstam, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (9).

(17)

Ar šo regulu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (10).

(18)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, regulāri sagatavot Kopienas statistiku par lauku saimniecību struktūru un lauksaimnieciskās ražošanas metodēm – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šīs regulas mēroga un seku dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(19)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(20)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt mājlopu vienību koeficientus, noteikt raksturlielumus un pielāgot šīs regulas pielikumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(21)	Ir notikusi apspriešanās ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (12),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido pamatu salīdzināmas Kopienas statistikas sagatavošanai par lauku saimniecību struktūru un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“lauku saimniecība” vai “saimniecība” ir gan tehniski, gan saimnieciski atsevišķa vienība, kam ir vienota vadība un kas veic I pielikumā minētās lauksaimnieciskās darbības kā primārās vai sekundārās darbības Eiropas Savienības saimnieciskajā teritorijā;

“mājlopu vienība” ir standarta mērījumu vienība, kurā iespējams apkopot dažādas mājlopu kategorijas, lai tās varētu salīdzināt. Mājlopu vienības definē, ņemot vērā katras mājlopu kategorijas ēdināšanas vajadzības, kurām koeficientus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;

“izlases veida apsekojumi” ir statistikas apsekojumi, kuru pamatā ir stratificēta izlase un kuri paredzēti, lai nodrošinātu reprezentatīvu statistiku par lauku saimniecībām reģionālā un valsts mērogā. Stratifikācija ietver lauku saimniecības lielumu un specializāciju, lai nodrošinātu, ka dažāda lieluma un specializācijas lauku saimniecības ir atbilstīgi pārstāvētas;

d)	“reģions” ir NUTS 2 teritoriālā vienība, kā tā definēta Regulā (EK) Nr. 1059/2003;

“lauku saimniecības atrašanās vieta” ir ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas 5 minūšu rādiusā, kas neļauj tieši identificēt atsevišķu lauku saimniecību. Ja platuma un garuma koordinātas attiecas tikai uz vienu lauku saimniecību, šo saimniecību pieskaita blakus esošam apgabalam, kurā ir vismaz vēl viena lauku saimniecība.

3. pants

Aptvērums

1. Šajā regulā paredzētie apsekojumi aptver:

a)	lauku saimniecības, kurās izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir viens hektārs vai vairāk;

b)	lauku saimniecības, kurās izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir mazāk nekā viens hektārs, ja minētās lauku saimniecības zināmu daļu produkcijas ražo pārdošanai vai ja to saražotais apjoms pārsniedz noteiktus fiziskus robežlielumus.

2. Tomēr dalībvalstis, kuras izmanto apsekojumu robežlielumus, kas pārsniedz vienu hektāru, nosaka tādu robežlielumu, kas neietver vienīgi vismazākās lauku saimniecības, kurām kopā ir 2 % vai mazāk no kopējās izmantotās lauksaimniecībā izmantotās zemes, neskaitot kopīgās platības, un 2 % vai mazāk no saimniecību kopējā mājlopu vienību skaita.

3. Katrā ziņā aptver visas lauku saimniecības, kas atbilst vienam no II pielikumā norādītajiem fiziskajiem robežlielumiem.

4. pants

Datu avoti

1. Dalībvalstis izmanto informāciju no Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (13) paredzētās Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas, Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (14) paredzētās Liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas un saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 834/2007 (15) izveidotā Bioloģiskās lauksaimniecības reģistra, ja šīs informācijas kvalitāte ir vismaz vienāda ar tās informācijas kvalitāti, kas iegūta no statistikas apsekojumiem. Dalībvalstis var izmantot arī administratīvos avotus, kas saistīti ar ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu un īpašiem lauku attīstības pasākumiem, kas minēti III pielikumā.

2. Ja dalībvalsts nolemj izmantot administratīvo avotu, kas nav viens no 1. punktā minētajiem administratīvajiem avotiem, tā par to iepriekš informē Komisiju un sniedz sīku informāciju par izmantojamo metodi un no šā administratīvā avota iegūto datu kvalitāti.

5. pants

Precizitātes prasības

1. Dalībvalstis, kas veic izlases veida apsekojumus, nodrošina, lai svērtie apsekojuma rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu IV pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

2. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ļauj dalībvalstīm attiecībā uz īpašiem reģioniem atkāpties no 1. punktā minētajām precizitātes prasībām.

II NODAĻA

STATISTIKAS DATI PAR LAUKU SAIMNIECĪBU STRUKTŪRU

6. pants

Lauku saimniecību struktūras apsekojumi

1. Dalībvalstis 2010., 2013. un 2016. gadā veic apsekojumus par lauku saimniecību struktūru, turpmāk “lauku saimniecību struktūras apsekojumi”.

2. Lauku saimniecību struktūras apsekojumu 2010. gadā veic skaitīšanas veidā. Tomēr izlases veida apsekojumus var izmantot raksturlielumiem par citādu darbaspēka veiktu algotu darbu, kā uzskaitīts III pielikuma V iedaļas ii) punktā.

3. Lauku saimniecību struktūras apsekojumus 2013. un 2016. gadā var veikt kā izlases veida apsekojumus.

7. pants

Apsekojuma raksturlielumi

1. Dalībvalstis sniedz informāciju par III pielikumā uzskaitītajiem raksturlielumiem.

2. Komisija var saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru grozīt III pielikumā izklāstīto 2013. un 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumu raksturlielumu sarakstu.

3. Ja dalībvalsts konstatē, ka raksturlieluma izplatība ir neliela vai ka šāds raksturlielums nav sastopams, šo raksturlielumu drīkst neiekļaut datu vākšanā. Kalendārajā gadā, kas ir pirms apsekojuma veikšanas kalendārā gada, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par visiem raksturlielumiem, ko tā nolēmusi neiekļaut datu vākšanā.

4. Šādu raksturlielumu definīcijas pieņem saskaņā 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8. pants

Pārskata periodi

Pārskata periodus lauku saimniecību struktūru apsekojumos 2010., 2013. un 2016. apsekojuma gadā nosaka šādi:

a)	III pielikumā minētajiem zemes raksturlielumiem: 12 mēnešu periods, kas beidzas pārskata dienā laikposmā no apsekojuma gada 1. marta līdz 31. oktobrim;

b)	III pielikumā minētajiem mājlopu raksturlielumiem: pārskata diena laikposmā no apsekojuma gada 1. marta līdz 31. decembrim;

c)	III pielikumā minētajiem darbaspēka raksturlielumiem: 12 mēnešu periods, kas beidzas pārskata dienā laikposmā no apsekojuma gada 1. marta līdz 31. oktobrim;

d)	III pielikumā minētajiem lauku attīstības pasākumiem: trīs gadu periods, kas beidzas apsekojuma gada 31. decembrī.

9. pants

Nosūtīšana

1. Dalībvalstis līdz 2012. gada 31. martam nosūta Komisijai apstiprinātus apsekojuma datus par lauku saimniecību struktūras apsekojumu 2010. gadā.

2. Par lauku saimniecību struktūras apsekojumiem 2013. un 2016. apsekojuma gadā dalībvalstis nosūta Komisijai apstiprinātus apsekojumu datus 12 mēnešos pēc apsekojuma gada beigām.

3. Datus, kuri attiecas uz III pielikumā minētajiem lauku attīstības pasākumiem un kuru pamatā ir administratīvie reģistri, var nosūtīt Komisijai atsevišķi 18 mēnešos pēc apsekojuma gada beigām.

4. Komisijai nosūtītie lauku saimniecību struktūras apsekojumu dati ir elektroniskā formātā un atsevišķu lauku saimniecību līmenī.

5. Komisija nosaka apsekojumu datu nosūtīšanas formātu.

6. Komisija neizmanto lauku saimniecību struktūras apsekojumu datus, lai veidotu izlases vai veiktu apsekojumus.

10. pants

Izlases sistēma

Lai atjauninātu izlases sistēmu lauku saimniecību struktūras apsekojumiem 2013. un 2016. gadā, dalībvalstis par lauku saimniecību struktūru apsekojumiem atbildīgajām iestādēm nodrošina piekļuvi informācijai par lauku saimniecībām, kas ietvertas administratīvajos materiālos, kuri apkopoti par attiecīgās valsts teritoriju.

III NODAĻA

STATISTIKA PAR LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS METODĒM

11. pants

Apsekojums par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm

1. Dalībvalstis veic apsekojumu par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, ko izmanto lauku saimniecībās. Šo apsekojumu var veikt kā izlases veida apsekojumu.

2. Pietiekami pamatotos gadījumos Komisija var ļaut dalībvalstīm veikt izlases veida apsekojumu, izmantojot atsevišķas apakšizlases.

3. Dalībvalstis sniedz informāciju par V pielikumā minēto lauksaimnieciskās ražošanas metožu raksturlielumiem.

4. Attiecībā uz katru apsekoto lauku saimniecību dalībvalstis sniedz arī novērtējumu par ūdens daudzumu (kubikmetros), ko lauku saimniecība izmanto apūdeņošanai. Minēto novērtējumu var sagatavot, izmantojot modeli.

5. Komisija dalībvalstīm sniedz metodoloģisku un cita veida atbalstu, lai izstrādātu 4. punktā minēto modeli. Turklāt Komisija veicina dalībvalstu sadarbību un pieredzes apmaiņu, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus.

6. Ja dalībvalsts konstatē, ka raksturlieluma izplatība ir neliela vai ka šāds raksturlielums nav sastopams, šo raksturlielumu drīkst neiekļaut datu vākšanā. Kalendārajā gadā, kas ir pirms apsekojuma kalendārā gada, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par visiem raksturlielumiem, ko tā nolēmusi neiekļaut datu vākšanā.

7. Šādu raksturlielumu definīcijas pieņem saskaņā 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8. Pārskata periods atbilst pārskata periodiem, ko izmanto lauku saimniecību struktūras apsekojuma raksturlielumiem 2010. gadā.

9. Šā apsekojuma rezultātus saista ar datiem, kas iegūti lauku saimniecību struktūras apsekojumā 2010. gadā atsevišķu lauku saimniecību līmenī. Apstiprināto kopējo datu kopumu nosūta Komisijai elektroniskā formātā, vēlākais, līdz 2012. gada 31. decembrī.

10. Komisija nosaka apsekojuma datu nosūtīšanas formātu.

11. Komisija neizmanto datus par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, lai veidotu izlases vai veiktu apsekojumus.

IV NODAĻA

ZIŅOJUMI, FINANSĒJUMS UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

12. pants

Ziņojumi

1. Dalībvalstis sniedz valsts metodoloģiskos ziņojumus attiecībā uz šajā regulā ietvertiem apsekojumiem, kuros aprakstīta:

a)	apsekojuma organizācija un izmantotā metodoloģija;

b)	precizitātes līmenis, kas gūts šajā regulā minētajos izlases veida apsekojumos;

c)	informāciju par visu izmantoto administratīvo datu avotu kvalitāti; un

d)	izvēles un izslēgšanas kritēriji, ko piemēro, lai izpildītu 3. pantā minētās aptvēruma prasības.

2. Valsts metodoloģiskos ziņojumus iesniedz Komisijai kopā ar apstiprinātiem apsekojuma rezultātiem 9. panta 1. un 2. punktā noteiktajā termiņā.

3. Papildus valsts metodoloģiskajiem ziņojumiem, ko sniedz kopā ar katru apsekojumu, dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas var tikt prasīta par apsekojumu organizēšanu un izmantoto metodoloģiju.

13. pants

Kopienas ieguldījums

1. Dalībvalstis saņem Kopienas finansiālu ieguldījumu, kas nepārsniedz 75 % no izmaksām, kuras radušās, veicot šajā regulā noteiktos apsekojumus; ņem vērā 3. un 4. punktā noteiktās maksimālās summas.

2. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nodrošina vajadzīgo tehnisko atbalstu un konsultācijas par lauku saimniecību identificēšanu, izmantojot satelītiekārtas, tām dalībvalstīm, kuras iesniedz attiecīgus pieteikumus.

3. Lauku saimniecību struktūras apsekojuma 2010. gadā un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojuma kopējām izmaksām Kopienas ieguldījums nepārsniedz turpmāk norādītās maksimālās summas:

—	pa EUR 50 000 Luksemburgai un Maltai,

—	pa EUR 1 000 000 Austrijai, Īrijai, Lietuvai,

—	pa EUR 2 000 000 Beļģijai, Vācijai, Ungārijai, Portugālei, Apvienotajai Karalistei,

—	pa EUR 3 000 000 Grieķijai, Spānijai, Francijai,

—	pa EUR 4 000 000 Itālijai, Polijai un Rumānijai un

—	pa EUR 300 000 katrai no pārējām dalībvalstīm.

4. Šā panta 3. punktā noteikto maksimālo summu lauku saimniecību struktūras apsekojumiem 2013. un 2016. gadā samazina par 50 %.

5. Kopienas finansiālo ieguldījumu finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

14. pants

Finanšu shēma

1. Šīs apsekojumu programmas īstenošanai paredzētais finansējums, tostarp apropriācijas, kas vajadzīgas to datubāzu sistēmu pārvaldībai, uzturēšanai un attīstībai, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu datus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo regulu, laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam ir EUR 58 850 000.

2. Summu laikposmam no 2014. gada līdz 2018. gadam nosaka budžeta lēmējinstitūcija un likumdevēja iestāde pēc Komisijas priekšlikuma, pamatojoties uz jauno finanšu shēmu laikposmam, kas sākas 2014. gadā.

3. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

15. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 72/279/EEK.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

16. pants

Atkāpes

1. Atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punkta, 8. panta, 9. panta 1. punkta, 11. panta 8. un 9. punkta, 13. panta 3. punkta, III pielikuma un IV pielikuma, attiecībā uz Grieķiju, Spāniju un Portugāli atsauces uz 2010. gadu aizstāj ar atsaucēm uz 2009. gadu.

2. Atkāpjoties no 9. panta 1. punkta, atsauci uz 2012. gada 31. martu aizstāj ar atsauci uz:

a)	2011. gada 31. martu attiecībā uz Grieķiju un Portugāli;

b)	2011. gada 30. jūniju attiecībā uz Spāniju;

c)	2012. gada 30. jūniju attiecībā uz Itāliju un Rumāniju.

3. Atkāpjoties no 11. panta 9. punkta, attiecībā uz Grieķiju, Spāniju un Portugāli atsauci uz 2012. gada 31. decembri aizstāj ar atsauci uz 2011. gada 31. decembri.

17. pants

Atcelšana

1. Regulu (EEK) Nr. 571/88 atceļ.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 19. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET

(1) Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 20. oktobra Lēmums.

(2) OV L 56, 2.3.1988., 1. lpp.

(3) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(4) Paziņojums “Lauksaimniecības vides rādītāju izveide, lai kontrolētu vides problēmu iekļaušanu kopējā lauksaimniecības politikā”.

(5) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

(6) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.

(7) OV L 293, 24.10.1999., 1. lpp.

(8) OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

(9) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(10) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(11) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(12) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

(13) Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

(15) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Lauku saimniecības definīcijā minēto lauksaimniecisko darbību saraksts

Šādas darbības (kas var būt gan primāras, gan sekundāras darbības) pamatojas uz Eiropas Ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.) attiecībā uz augkopību un lopkopību, medniecību un saistītām palīgdarbībām, un tās izmanto lauku saimniecības definēšanai:

Darbības apraksts

NACE 2. red. kods

Papildu piezīmes par darbībām, kas iekļautas vai svītrotas, definējot lauksaimnieciskās darbības

Viengadīgo kultūru audzēšana

01.1

Daudzgadīgu kultūru audzēšana

01.2

Lauku saimniecības, kas ražo vīnu vai olīveļļu no pašu audzētām vīnogām vai olīvām, ir iekļautas šīs regulas darbības jomā.

Augu pavairošana

01.3

Lopkopība

01.4

Visas darbības, kas klasificētas NACE 2. red. 01.49 (Citu dzīvnieku audzēšana) izslēdz no šīs regulas darbības jomas, izņemot:

i)	strausu, emu un trušu audzēšanu un pavairošanu;

ii)	biškopību un medus un bišu vaska ražošanu.

Jauktā lauksaimniecība

01.5

Lauksaimniecības papilddarbības un palīgdarbības pēc ražas novākšanas

01.6

Kopumā visas saimniecības, kas veic NACE 2. red. 01.6 minētās darbības, tiek izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, ja šīs saimniecības veic tikai šīs darbības.

Tomēr saimniecības, kas nodarbojas tikai ar to, ka uztur lauksaimniecības zemi labā lauksaimnieciskā un videi labvēlīgā stāvoklī (saskaņā ar NACE 2. red. 01.61), ir iekļautas šīs regulas darbības jomā.

II PIELIKUMS

Lauku saimniecību struktūras apsekojumu un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu robežlielumi

Raksturlielumi		Robežlielums
Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme	Aramzeme, piemājas dārziņi, ilggadīgo zālaugu platības, ilggadīgie stādījumi	5 ha
Ilggadīgie stādījumi	Augļu koku, ogulāju, citrusaugu un olīvu stādījumi, vīna dārzi un dēstu audzētavas	1 ha
Cita veida intensīva ražošana	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma	0,5 ha
	Tabaka	0,5 ha
	Apiņi	0,5 ha
	Kokvilna	0,5 ha
Kultūras zem stikla vai cita (pieejama) seguma	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes	0,1 ha
Kultūras zem stikla vai cita (pieejama) seguma	Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)	0,1 ha
Liellopi	Visi	10 vienības
Cūkas	Visas	50 vienības
Cūkas	Vaislas cūkas	10 vienības
Aitas	Visas	20 vienības
Kazas	Visas	20 vienības
Mājputni	Visi	1 000 vienības

III PIELIKUMS

Lauku saimniecību struktūras apsekojuma raksturlielumu saraksts

RAKSTURLIELUMI

VIENĪBAS/KATEGORIJAS

Vispārīgi raksturlielumi

–	Saimniecības atrašanās vieta

– –	Ģeogrāfiskais platums (piecu vai mazāk minūšu rādiusā)

grādi: minūtes

– –	Ģeogrāfiskais garums (piecu vai mazāk minūšu rādiusā)

grādi: minūtes

–	Saimniecības juridiskais statuss

– –	Vai saimniecības juridisko un ekonomisko atbildību nosaka pēc

– – –

fiziskas personas, kas ir pastāvīgas saimniecības vienīgā īpašniece?

jā/nē

– – – –

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir “jā”, vai šī persona (īpašnieks) ir arī vadītājs?

jā/nē

– – – – –

Ja šī persona nav vadītājs, vai vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis?

jā/nē

– – – – –

Ja vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis, vai vadītājs ir īpašnieka laulātais? (1)

jā/nē

– – –

vienas vai vairākām fiziskām personām, kura(-as) ir partneris(-i), ja saimniecība ir vairāku īpašnieku saimniecība?

jā/nē

– – –

juridiskas personas?

jā/nē

–	Īpašumtiesību veids (attiecībā uz īpašnieku) un lauksaimnieciskā ražošana

– –	Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

– – –

Īpašnieka apsaimniekojumam

– – –

Nomas apsaimniekojumam

– – –

Pusgraudniecībai vai citādām saimniecībām

– –	Bioloģiskā lauksaimniecība

– – –

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā piemēro bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes un sertificē atbilstoši valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem

– – –

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm, ko sertificē atbilstoši valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem

– – – –

Sertificētās vai pārejas periodā esošās saimniecības platības, kurās atbilstoši valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem piemēro sertificētās bioloģiskās lauksaimniecības metodes

– – – –

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

– – – –

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

– – – –

Kartupeļi (tostarp AGRIe kartupeļi un sēklas kartupeļi)

– – – –

Cukurbietes (izņemot sēklai)

– – – –

Eļļas augi

– – – –

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes

– – – –

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

– – – –

Augļu koku un ogulāju stādījumi

– – – –

Citrusaugu stādījumi

– – – –

Olīvu stādījumi

– – – –

Vīna dārzi

– – – –

Citas kultūras (šķiedraugi u. c.)

– – –

Bioloģiskās ražošanas metodes, ko piemēro lopkopībā un sertificē atbilstoši valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem

– – – –

Liellopi

vienības

– – – –

Cūkas

vienības

– – – –

Aitas un kazas

vienības

– – – –

Mājputni

vienības

– – – –

Citi dzīvnieki

jā/nē

– –	Saimniecības produkcijas galamērķis:

– – –

Mājsaimniecībā patērē vairāk nekā 50 % no saimniecības galaprodukcijas vērtības

jā/nē

– – –

Tiešā pārdošana galapatērētājiem ir vairāk nekā 50 % no saimniecības kopējiem pārdevumiem (1)

jā/nē

II.

Zeme

–

Aramzeme

– –	Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

– – –

Parastie kvieši un plēkšņu kvieši

– – –

Cietie kvieši

– – –

Rudzi

– – –

Mieži

– – –

Auzas

– – –

Kukurūza

– – –

Rīsi

– – –

Citi graudaugi graudu ražošanai

– –	Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

– – –

Zirņi, lauku pupas un saldās lupīnas

– –	Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

– –	Cukurbietes (izņemot sēklai)

– –	Lopbarības sakņaugi un lopbarības kāposti (izņemot sēklai)

– –	Tehniskās kultūras:

– – –

Tabaka

– – –

Apiņi

– – –

Kokvilna

– – –

Rapsis un ripsis

– – –

Saulgriezes

– – –

Soja

– – –

Linsēklas (eļļas lini)

– – –

Citi eļļas augi

– – –

Lini

– – –

Kaņepes

– – –

Citi šķiedraugi

– – –

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

– – –

Citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas

– –	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes

– – –

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

– – – –

Atklātā laukā

– – – –

Ražošana tirdzniecībai

– – –

Zem stikla vai cita (aizsniedzama) seguma

– –	Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

– – –

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

– – –

Zem stikla vai cita (aizsniedzama) seguma

– –	Zaļbarības kultūras

– – –

Aramzemē sēto zālāju platības

– – –

Citas zaļbarības kultūras:

– – – –

Kukurūza

– – – –

Pākšaugi

– – – –

Citas zaļbarības kultūras, kas citur nav minētas

– –	Sēklas un stādi aramzemē

– –	Citas laukaugu kultūras

– –	Papuve, uz ko neattiecas subsīdijas

– –	Saimnieciski neizmantota papuve, uz kuru attiecas subsīdiju maksājums

–	Piemājas dārziņi

–	Ilggadīgo zālaugu platības

– –	Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

– –	Nekultivētās ganības

– –	Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

–	Ilggadīgie stādījumi

– –	Augļu koku un ogulāju stādījumi

– – –

Augļu koku sugas

– – – –

Mērena klimata zonu augļi

– – – –

Subtropu klimata zonu augļi

– – –

Ogulāju sugas

– – –

Rieksti

– –	Citrusaugu stādījumi

– –	Olīvu stādījumi

– – –

Galda olīvas

– – –

Olīvas eļļas ražošanai

– –	Vīna dārzi, no kuriem parasti iegūst

– – –

Kvalitātes vīnu

– – –

Citu vīnu

– – –

Galda vīnogas

– – –

Rozīnes

– –	Dēstu audzētavas

– –	Citas ilggadīgās kultūras

– – –

no tām Ziemassvētku eglītes (1)

– –	Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās

–

Cita zeme

– –	Neizmantota lauksaimniecībā izmantojamā zeme

– –

Mežu zeme

– – –

pamežs ar īsu augseku

– –	Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, gravas, neauglīga zeme, akmeņi, u. c.)

–	Sēnes, apūdeņošana, enerģijas kultūras un ģenētiski modificētas kultūras

– –

Sēnes

– –	Apūdeņotā platība

– – –

Kopējā apūdeņojamā platība

– – –

Kopējā apstrādātā platība, kas apūdeņota vismaz vienreiz iepriekšējos 12 mēnešos

– –	Enerģētiskās kultūras (biodegvielas vai citu atjaunīgās enerģijas veidu ražošanai)

– – –

Atmatā atstātā platībā

– –	Ģenētiski modificētas kultūras

III.

Mājlopi

–	Zirgu dzimtas dzīvnieki

vienības

–

Liellopi

– –	Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu

vienības

– –	Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

vienības

– –	Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

vienības

– –	Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci vai vecāki

vienības

– –	Teles, divus gadus vecas un vecākas

vienības

– –	Slaucamās govis

vienības

– –	Pārējās govis

vienības

–	Aitas un kazas

– –	Aitas (visu vecumu)

vienības

– – –

Vaislas kazas

vienības

– – –

Citas aitas

vienības

– –	Kazas (visu vecumu)

vienības

– – –

Vaislas kazas

vienības

– – –

Citas kazas

vienības

–

Cūkas

– –	Sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kilogramus

vienības

– –	Vaislas cūkas, kuru svars ir 50 kilogrami vai vairāk

vienības

– –	Pārējās cūkas

vienības

–

Mājputni

– –

Broileri

vienības

– –	Dējējvistas

vienības

– –	Pārējie mājputni

vienības

– – –

Tītari (1)

vienības

– – –

Pīles (1)

vienības

– – –

Zosis (1)

vienības

– – –

Strausi (1)

vienības

– – –

Pārējie mājputni, kas citur nav minēti (1)

vienības

–	Truši, vaislas mātītes

vienības

–

Bites

stropi

–	Mājlopi, kas citur nav minēti

jā/nē

IV.

Lauksaimniecības tehnika un iekārtas

IV. i)

Tehnika (1)

–	Pieder tikai saimniecībai

– –	Četrriteņu traktori, kāpurķēžu traktori, darbarīku pārvadātāji

skaits

– –	Kultivatori, ecēšas, rotējošās ecēšas un pļaujmašīnas ar motoru

skaits

– –

Kombaini

skaits

– –	Pārējie pilnībā mehanizēti ražas novācēji

skaits

–	Tehnika, ko izmanto vairākas saimniecības

– –	Četrriteņu traktori, kāpurķēžu traktori, darbarīku pārvadātāji

jā/nē

– –	Kultivatori, ecēšas, rotējošās ecēšas un pļaujmašīnas ar motoru

jā/nē

– –

Kombaini

jā/nē

– –	Pārējie pilnībā mehanizēti ražas novācēji

jā/nē

IV. ii)

Iekārtas

–	Iekārtas, ko izmanto atjaunīgu energoresursu ražošanai atbilstoši enerģijas avota veidam

– –	Vēja enerģija

jā/nē

– –

Biomasa

jā/nē

– – –

Biometāns

jā/nē

– –	Saules enerģija

jā/nē

– –	Hidroenerģija

jā/nē

– –	Citi atjaunīgās enerģijas avotu veidi

jā/nē

Darbaspēks

V. i)

Lauku darbi saimniecībā

–

Īpašnieks

– –

dzimums

vīrietis/sieviete

– –

vecums

vecuma grupas (2)

– –	lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

PGDV % 1. grupa (3)

–

Vadītājs

– –

dzimums

vīrietis/sieviete

– –

vecums

vecuma grupas

– –	lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

PGDV % 2. grupa (4)

–	Vadītāja izglītība

– –	vadītāja lauksaimnieciskā izglītība

apmācību kodi (5):

– –	vadītāja profesionālā izglītība pēdējos 12 mēnešos (6)

jā/nē

–	Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi, kas strādā saimniecībā: vīrieši

– –	lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

PGDV % 2. grupa

–	Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi, kas strādā saimniecībā: sievietes

– –	lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

PGDV % 2. grupa

–	Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši

– –	lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

PGDV % 2. grupa

–	Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: sievietes

– –	lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

PGDV % 2. grupa

–	Uz laiku nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši un sievietes

pilnas slodzes darbdienas

–	Līdzvērtīgu pilnas slodzes tāda lauku darba darbdienu kopskaits 12 mēnešus pirms apsekojuma dienas, kas nav iekļauts iepriekšējās kategorijās un ko saimniecībā veic personas, kuras nav tieši nodarbinātas šajā saimniecībā (piemēram, līgumstrādnieki)

pilnas slodzes darbdienas

V. ii)

Cits algots darbs (darbi saimniecībā, kas nav lauku darbi, un darbs ārpus saimniecības)

–	Cits algots darbs, ko veic īpašnieks, kurš ir arī vadītājs

– –	kā viņa/viņas galvenā nodarbošanās

jā/nē

– –	kā viņa/viņas papildu nodarbošanās

jā/nē

– –	ja to veic papildus citam algotam darbam

– – –

darbs, kas tieši saistīts ar saimniecību

jā/nē

– – –

darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību

jā/nē

–	Cits vienīgā īpašnieka laulātā algots darbs:

– –	kā viņa/viņas galvenā nodarbošanās

jā/nē

– –	kā viņa/viņas papildu nodarbošanās

jā/nē

– –	ja to veic papildus citam algotam darbam

– – –

darbs, kas tieši saistīts ar saimniecību

jā/nē

– – –

darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību

jā/nē

–	Cits algots darbs, ko veic vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi

– –	kā galvenā nodarbošanās

jā/nē

– –	kā papildu nodarbošanās

jā/nē

– –	ja to veic papildus citam algotam darbam

– – –

darbs, kas tieši saistīts ar saimniecību

jā/nē

– – –

darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību

jā/nē

–	Darbaspēks, kas nav ģimenes locekļi, ko nodarbina tieši un regulāri un kam ir cits algots darbs, kurš ir tieši saistīts ar saimniecību

– –	kā galvenā nodarbošanās

jā/nē

– –	kā papildu nodarbošanās

jā/nē

VI.

Cits algots darbs saimniecībā (tieši saistīts ar saimniecību)

VI. i)

Citu algotu darbu saraksts

–	Tūrisms, viesu izmitināšana un citi brīvā laika pavadīšanas veidi

jā/nē

–	Mājamatniecība

jā/nē

–	Saimniecības produktu pārstrāde

jā/nē

–	Atjaunīgās enerģijas ražošana

jā/nē

–	Kokmateriālu apstrāde (piemēram, zāģēšana)

jā/nē

–	Akvakultūra

jā/nē

–	Līgumdarbs (izmantojot saimniecības iekārtas)

– –	ar lauksaimniecību saistīts (citām saimniecībām)

jā/nē

– –	ar lauksaimniecību nesaistīts

jā/nē

–	Mežsaimniecība

jā/nē

–

Citas

jā/nē

VI. ii)

Cita, ar saimniecību tieši saistīta algota darba apjoms

–	Saimniecības galīgā produkcija

procentu grupas (7)

VII.

Atbalsts lauku attīstībai

–	Saimniecības ieguvumi no viena no šiem lauku attīstības pasākumiem pēdējos trijos gados

jā/nē

– –	Konsultāciju pakalpojumu izmantošana

jā/nē

– –	Lauku saimniecību modernizācija

jā/nē

– –	Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotā vērtība

jā/nē

– –	To standartu ievērošana, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti

jā/nē

– –	Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās

jā/nē

– –	Natura 2000 maksājumi par lauksaimniecībā izmantojamo zemi

jā/nē

– –	Maksājumi, kas saistīti ar Ūdens pamatdirektīvu (8)

jā/nē

– –	Agrovides maksājumi

jā/nē

– – –

saistībā ar bioloģisko lauksaimniecību

jā/nē

– –	Dzīvnieku labturības maksājumi

jā/nē

– –	Nelauksaimniecisku darbību dažādošana

jā/nē

– –	Tūrisma darbību veicināšana

jā/nē

(1) Nav jāiesniedz 2010. gadā.

(2) Vecuma grupas: (no skolas beigšanas vecuma līdz 24 gadiem), (25–34), (35–44), (45–54), (55–64), (65 un vairāk).

(3) Pilnās gada darba vienības (PGDV) procentuālā 1. grupa: (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75–< 100), (100).

(4) Pilnās gada darba vienības (PGDV) 2. procentuālā grupa: (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75–< 100), (100).

(5) Apmācību kodi: (vienīgi praktiska pieredze lauksaimniecībā), (lauksaimnieciska pamatapmācība), (pilnīga lauksaimnieciska apmācība).

(6) Nav jāiesniedz 2013. gadā.

(7) Procentuālās grupas: (≥ 0–≤ 10).(> 10–≤ 50).(> 50–< 100).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

IV PIELIKUMS

PRECIZITĀTES PRASĪBAS

Šajā regulā noteiktajiem izlases veida apsekojumiem jābūt statistiski reprezentatīviem gan NUTS 2 reģionu līmenī, gan saistībā ar mazāk labvēlīgu apgabalu summēšanu valsts līmenī (1) atbilstīgi lauku saimniecību specializācijai un lielumam saskaņā ar Komisijas Lēmumu 85/377/EEK (1985. gada 7. jūnijs) par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām (2). Turklāt tiek prasīti konkrēti precizitātes līmeņi saimniecību augkopības un lopkopības raksturlielumiem.

Šie precizitātes līmeņi ir norādīti turpmāk tekstā ietvertajās precizitātes tabulās, un tos piemēro visiem NUTS 2 reģioniem, kuros ir vismaz 10 000 saimniecību. NUTS 2 reģionos, kuros ir mazāk kā 10 000 saimniecību, minētos precizitātes līmeņus piemēro attiecīgajam NUTS 1 reģionam, ja vien šajā NUTS 1 reģionā ir vismaz 1 000 saimniecību. Apsekojumam par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm attiecīgie augkopības un lopkopības raksturlielumi būs pieejami, saņemot 2010. gada lauku saimniecību struktūru apsekojuma rezultātus.

Precizitātes kategorijas lauku saimniecību struktūras apsekojumiem 2013. un 2016. gadā

Augkopības raksturlielumi

—	Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai), kas ietver parastos kviešus un plēkšņu kviešus, cietos kviešus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus un citus graudaugus graudu ražošanai

—	Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

—	Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

—	Cukurbietes (izņemot sēklai)

—	Eļļas augi, kas ietver rapsi, ripsi, saulgriezes, soju, linsēklas (eļļas linus) un citus eļļas augus

—	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes

—	Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

—	Zaļbarības kultūras

—	Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

—	Augļu koku un ogulāju stādījumi

—	Citrusaugu stādījumi

—	Olīvu stādījumi

—	Vīna dārzi

Lopkopības raksturlielumi:

—	Slaucamās govis

—	Citas govis

—	Citi liellopi

—	Vaislas cūkas

—	Citas cūkas

—

Aitas

—

Kazas

—

Mājputni

Precizitātes kategorijas izlases veida apsekojumiem, ko veic kā 2010. Gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojuma daļu

Augkopības raksturlielumi

—	Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai), kas ietver parastos kviešus un plēkšņu kviešus, cietos kviešus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus un citus graudaugus graudu ražošanai

—	Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi) un cukurbietes (izņemot sēklai)

—	Eļļas augi, kas ietver rapsi, ripsi, saulgriezes, soju, linsēklas (eļļas linus) un citus eļļas augus

—	Ilggadīgie stādījumi, kas ietver augļu koku, ogulāju, citrusaugu stādījumus un olīvu stādījumus, vīna dārzus, dēstu audzētavas un citus ilggadīgos stādījumus

—	Svaigi dārzeņi, melones, zemenes, puķes un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

—	Aramzemē sēto zālāju un ilggadīgo zālaugu platības

Lopkopības raksturlielumi:

—	Liellopi (visu vecumu)

—	Aitas un kazas (visu vecumu)

—

Cūkas

—

Mājputni

Precizitātes tabula NUTS 2 reģioniem, kuros ir vismaz 10 000 lauku saimniecību

Precizitātes kategorijas	Lauku saimniecību struktūru apsekojumi 2013. un 2016. gadā		Lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojums
Precizitātes kategorijas	Raksturlieluma izplatība NUTS 2 reģionā	Relatīvā standarta kļūda	Raksturlieluma izplatība NUTS 2 reģionā	Relatīvā standarta kļūda
Lauku saimniecības augkopības raksturlielumi	7,5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes	< 5 %	10 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes	< 10 %
Lauku saimniecības lopkopības raksturlielumi	7,5 % vai vairāk no mājlopu vienībām un vairāk nekā 5 % no katras kategorijas attiecīgās valsts daļas	< 5 %	10 % vai vairāk no mājlopu vienībām un vairāk nekā 5 % no katras kategorijas attiecīgās valsts daļas	< 10 %

Precizitātes tabula NUTS 2 reģioniem ar mazāk nekā 10 000 lauku saimniecību

Precizitātes kategorijas	Lauku saimniecību struktūru apsekojumi 2013. un 2016. gadā		Lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojums
Precizitātes kategorijas	Raksturlieluma izplatība saistītajā NUTS 1 reģionā, kurā ir vismaz 1 000 saimniecību	Relatīvā standarta kļūda	Raksturlieluma izplatība saistītajā NUTS 1 reģionā, kurā ir vismaz 1 000 saimniecību	Relatīvā standarta kļūda
Lauku saimniecības augkopības raksturlielumi	7,5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes	< 5 %	10 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes	< 10 %
Lauku saimniecības lopkopības raksturlielumi	7,5 % vai vairāk no mājlopu vienībām un vairāk nekā 5 % no katras kategorijas attiecīgās valsts daļas	< 5 %	10 % vai vairāk no mājlopu vienībām un vairāk nekā 5 % no katras kategorijas attiecīgās valsts daļas	< 10 %

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1257/1999 (1999. gada 17. maijs) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

(2) OV L 220, 17.8.1985., 1. lpp.

V PIELIKUMS

Raksturlielumu saraksts lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumam

Raksturlielumi					Vienības/kategorijas
Augsnes apstrādes metodes	Parastā apstrāde (aršana ar vērstuvju arklu vai disku arklu)				ha
	Konservējošā apstrāde (seklā apstrāde)				ha
	Apstrāde netiek veikta (tieša sēšana)				ha
Augsnes aizsardzības pasākumi	Augsnes pārklājums ziemā	Parastās ziemas kultūras			ha
		Kultūraugi augsnes pārklāšanai vai starpkultūras			ha
		Augu atliekas			ha
		Nepārklāta augsne			ha
	Augseka	Aramzemes daļa, kas nav iekļauta plānotajā augsekā			AZ % grupa (1)
Ainavas īpašības	Lineārie elementi, ko lauksaimnieks ir saglabājis pēdējos 3 gadus	Dzīvžogi			jā/nē
		Koku rindas			jā/nē
		Akmens žogi			jā/nē
	Lineārie elementi, kas ir izveidoti pēdējos 3 gados	Dzīvžogi			jā/nē
		Koku rindas			jā/nē
		Akmens žogi			jā/nē
Ganības	Ganības saimniecībā	Ganību platības pēdējā gadā			ha
		Laikposms, ko dzīvnieki pavada ganībās			mēneši gadā
	Kopējas ganības	Kopējais dzīvnieku skaits kopējās ganībās			vienības
		Laikposms, ko dzīvnieki pavada kopējās ganībās			mēneši gadā
Dzīvnieku novietnes	Liellopi	Piesietās turēšanas kūts – ar cieto un pusšķidro kūtsmēslu krātuvi			vietas
		Piesietās turēšanas kūts – ar vircas krātuvi			vietas
		Brīvās turēšanas novietne – ar cieto un pusšķidro kūtsmēslu krātuvi			vietas
		Brīvās turēšanas novietne – ar vircas krātuvi			vietas
		Citas			vietas
	Cūkas	Daļēja redeļu grīda			vietas
		Pilnīga redeļu grīda			vietas
		Salmu pakaiši (dziļās pakaišu sistēmas novietne)			vietas
		Citas			vietas
	Dējējvistas	Salmu pakaiši (dziļās pakaišu sistēmas novietne)			vietas
		Daudznodalījumu būri (visu veidu)			vietas
			Daudznodalījumu būris ar mēslu transportiera lentu		vietas
			Daudznodalījumu būris ar dziļu bedri		vietas
			Daudznodalījumu būris ar novietni uz pāļiem		vietas
		Citas			vietas
Kūtsmēslu lietošana	Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā lieto cietos kūtsmēslus/sadzīves atkritumus	Kopā			ILIZ % grupa (2)
		Tūlītēja iestrādāšana			ILIZ % grupa (2)
	Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā lieto vircu	Kopā			ILIZ % grupa (2)
		Tūlītēja iestrādāšana			ILIZ % grupa (2)
	Kopējais procentuālais kūtsmēslu daudzums, kas iegūts saimniecībā un izvests no tās				Procentu grupa (3):
Kūtsmēslu uzglabāšanas un apstrādes vietas	Uzglabāšanas vietas	Cietie kūtsmēsli			jā/nē
		Pusšķidrie kūtsmēsli			jā/nē
		Virca		Vircas tvertne	jā/nē
				Lagūnas tipa krātuve	jā/nē
	Vai uzglabāšanas vietas ir pārklātas?	Cietie kūtsmēsli			jā/nē
		Pusšķidrie kūtsmēsli			jā/nē
		Virca			jā/nē
Apūdeņošana	Apūdeņotā platība	Vidējā apūdeņotā platība pēdējos trijos gados			ha
	Kopējā apstrādātā platība, kas apūdeņota vismaz vienreiz iepriekšējos 12 mēnešos	Kopā			ha
		Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai) (izņemot kukurūzu un rīsus)			ha
		Kukurūza			ha
		Rīsi			ha
		Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)			ha
		Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)			ha
		Cukurbietes (izņemot sēklai)			ha
		Rapsis un ripsis			ha
		Saulgriezes			ha
		Šķiedraugi (lini, kaņepes, citi šķiedraugi)			ha
		Svaigi dārzeņi, melones un zemenes atklātā laukā			ha
		Aramzemē sētie zālāji un ilggadīgo zālaugu platības			ha
		Citi laukaugi aramzemē			ha
		Augļu koku un ogulāju stādījumi			ha
		Citrusaugu stādījumi			ha
		Olīvu stādījumi			ha
		Vīna dārzi			ha
	Izmantotās apūdeņošanas metodes	Virsmas apūdeņošana (applūdināšana, meliorācijas kanāli)			jā/nē
		Apūdeņošana ar smidzinātāju			jā/nē
		Pilienveida apūdeņošana			jā/nē
	Apūdeņošanai izmantotā ūdens avots saimniecībā	Saimniecības gruntsūdens			jā/nē
		Virszemes ūdeņi (dīķi vai aizdambējumi) saimniecībā			jā/nē
		Virszemes ūdens no ezeriem, upēm vai ūdenstecēm ārpus saimniecības			jā/nē
		Ūdens no kopēja ūdensapgādes tīkla ārpus saimniecības			jā/nē
		Citi avoti			jā/nē

(1) Aramzemes (AZ) procentu grupa: (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75).

(2) Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (ILIZ) platības procentu grupa: (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75).

(3) Procentu grupa: (0), (> 0–< 25), (≥ 25–< 50), (≥ 50–< 75), (≥ 75).

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1165/2008 (2008. gada 19. novembris) par statistiku lauksaimniecības dzīvnieku un gaļas jomā, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu Nr. 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008 (2008. gada 19. novembris), kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 ( 1 )	14

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 321

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 1. decembris


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ