29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 713/2005 (2) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu attiecībā uz noteiktu Indijas izcelsmes plaša spektra antibiotiku importu, proti, amoksicilīna trihidrāta, ampicilīna trihidrāta un cefaleksīna importu, kas mazumtirdzniecībā netiek piedāvāti noteiktās devās, formās vai iepakojumos (“attiecīgais ražojums”) un kas atbilst KN kodam ex 2941 10 10, ex 2941 10 20 un ex 2941 90 00. Maksājuma likme svārstās no 17,3 % līdz 30,3 % atsevišķi nosauktiem eksportētājiem un ir 32 % citu eksportētāju importam.

(2)

Pēc galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanas Indijas valdība (“IV”) iesniedza informāciju, ka apstākļi attiecībā uz divām subsīdiju shēmām (piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem un atbrīvojums no ienākuma nodokļa saskaņā ar Likuma par ienākuma nodokli 80. HHC pantu) ir mainījušies un šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Tādējādi tika apgalvots, ka subsidēšanas līmenis visticamāk ir samazinājies un tāpēc jāpārskata pasākumi, kas daļēji tika ieviesti šo shēmu dēļ.

(3)

Komisija izskatīja Indijas valdības iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 19. panta noteikumiem. Pēc apspriešanās ar padomdevēja komiteju Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) publicētu paziņojumu sāka Regulas (EK) Nr. 713/2005 ex officio daļēju starpposma pārskatīšanu.

(4)

Daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis bija novērtēt vajadzību turpināt, atcelt vai grozīt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri saņēma priekšrocības, pateicoties vienai vai abām mainītajām subsīdiju shēmām, ja bija iesniegti pietiekami pierādījumi atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem, kas iekļauti paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu. Atkarībā no pārskatīšanas konstatējumiem izmeklēšanā arī tiks novērtēta vajadzība pārskatīt tiem citiem uzņēmumiem piemērojamos pasākumus, kas sadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts spēkā esošo pasākumu līmenis, un/vai visiem citiem uzņēmumiem piemērojamos pasākumus.

(5)

Izmeklēšana notika no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(6)

Par daļējās starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja Indijas valdību un tos Indijas ražotājus eksportētājus, kuri sadarbojās iepriekšējā izmeklēšanā un bija minēti Regulā (EK) Nr. 713/2005 un daļējās starpposma pārskatīšanas sākšanas paziņojumā, kā arī guva priekšrocības, pateicoties jebkurai no divām, iespējams, mainītajām subsīdiju shēmām, un Kopienas ražotājus. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Personu rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un vajadzības gadījumā ņemti vērā.

(7)

Ņemot vērā acīmredzami lielo šajā pārskatīšanā iesaistīto personu skaitu, subsidēšanas izmeklēšanai bija paredzēts izmantot pārbaudi izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(8)

Tomēr tikai divi ražotāji eksportētāji iepazīstināja ar sevi un sniedza nepieciešamo informāciju, lai varētu veikt atlasi. Tādēļ pārbaudi izlases veidā neuzskatīja par nepieciešamu.

(9)

Tomēr viens no iepriekšminētajiem ražotājiem eksportētājiem atlases anketā norādīja, ka tas ne izmeklēšanas periodā, kura rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus, ne PIP nav saņēmis priekšrocības divās, iespējams, mainītajās subsīdiju shēmās (piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem un atbrīvojums no ienākuma nodokļa saskaņā ar Likuma par ienākuma nodokli 80. HHC pantu). Turklāt šis uzņēmums nesadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, un netika konstatēta konkrēta vajadzība pielāgot visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo pasākumu, ieskaitot šo uzņēmumu. Tādējādi uzņēmums neizpildīja atbilstības kritērijus, lai tiktu iekļauts daļējās starpposma pārskatīšanas jomā, kā noteikts paziņojuma par pārskatīšanas sākšanu 4. punktā, tāpēc nevarēja piedalīties šajā pārskatīšanas izmeklēšanā. Attiecīgo uzņēmumu par to atbilstīgi informēja.

(10)

Komisija nosūtīja anketas vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un bija tiesīgs uz šo pārskatīšanu (Ranbaxy Laboratories Ltd.) un Indijas valdībai. Atbildi saņēma gan no minētā ražotāja, gan Indijas valdības.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pārbaudes nolūkā tika apmeklētas minēto ieinteresēto personu telpas.

(12)

Indijas valdība un citas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem bija paredzēts ierosināt koriģēt vienīgajam Indijas ražotājam, kas sadarbojās, piemērojamo maksājuma likmi un pagarināt spēkā esošos pasākumus visiem citiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā. Tiem tika dots pietiekami daudz laika komentāru iesniegšanai. Visu iesniegto informāciju un komentārus attiecīgi ņēma vērā, kā tas izklāstīts turpmāk.

(13)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats ražojums, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 713/2005, t. i., Indijas izcelsmes amoksicilīna trihidrāts, ampicilīna trihidrāts un cefaleksīns, kas mazumtirdzniecībā netiek piedāvāts noteiktās devās, veidos vai iepakojumos un kas atbilst KN kodiem ex 2941 10 10, ex 2941 10 20 un ex 2941 90 00.

(14)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un izmantojot atbildes uz anketas jautājumiem, izmeklēja šādas shēmas, kuras, iespējams, ietver subsīdiju piešķiršanu:

(15)

Iepriekš a) līdz d) punktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti eksporta un importa politikas dokumentos, ko Tirdzniecības ministrija sagatavo ik pēc pieciem gadiem un regulāri atjaunina. Šajā gadījumā uz PIP attiecas viens eksporta un importa politikas dokuments, t. i., piecu gadu plāns attiecībā uz periodu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM politika 04–09”). Turklāt Indijas valdība arī nosaka EXIM politikas 04–09 procedūras “Procedūru rokasgrāmatas laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam” I sējumā (“HOP I 04–09”). Arī procedūru rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunināts.

(16)

Iepriekš e) apakšpunktā minētās ienākuma nodokļa shēmas pamato ar 1961. gada Ienākuma nodokļa likumu, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(17)

Eksporta kredītu shēma, kas minēta iepriekš f) apakšpunktā, pamatojas uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A pantu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai (“IRB”) sniegt norādījumus bankām eksporta kredītu jomā.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 10. punktu Komisija aicināja Indijas valdību piedalīties papildu apspriedēs par mainītajām un nemainītajām shēmām, lai noskaidrotu faktisko situāciju attiecībā uz šīm shēmām un panāktu vienošanos par risinājumu. Pēc šīm apspriedēm un ņemot vērā to, ka netika panākts abpusēji pieņemams risinājums attiecībā uz šīm shēmām, Komisija šīs shēmas iekļāva subsidēšanas izmeklēšanā.

(19)

Šīs shēmas detalizēts aprakstīts ir ietverts 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā dokumentā “EXIM politika 04–09” un 4.1. līdz 4.30. nodaļā dokumentā “HOP I 04–09”. Iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 713/2005 piemēroja spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, shēmu sauca par iepriekšēju licenču shēmu.

(20)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 21. apsvērumā. Minētās apakšshēmas, inter alia, atšķiras atbilstības kritēriju darbības jomā. AAS fiziskā eksporta iespējas un AAS ikgadējo pieprasījumu var izmantot ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas “saistīti” ar palīgražotājiem. AAS starpproduktu piegādēm var izmantot ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam. Galvenajiem darbuzņēmējiem, kuri veic piegādes EXIM politikas 04–09 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām, tādiem kā piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām (“EOU”), ir tiesības attiecībā uz AAS nosacītu eksportu. Visbeidzot starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi saņemt “nosacītā eksporta” priekšrocības saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

(21)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādiem mērķiem:

(22)

Pēc tam, kad ar Regulu (EK) Nr. 713/2005 tika noteikts spēkā esošais kompensācijas maksājums, Indijas valdība mainīja AAS piemērojamo pārbaudes sistēmu. Konkrēti Indijas iestāžu veiktu pārbaužu nolūkā iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par patēriņu un bez nodokļu nomaksas importēto/iekšzemē iegādāto preču izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 04–09 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., kā faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim, kas sagatavo sertifikātu, ka paredzētie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 23. papildinājumam iesniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza. Tomēr iepriekš minētie noteikumi attiecas vienīgi uz iepriekšējām atļaujām, kas izdotas 2005. gada 13. maijā vai pēc tam. Visi to iepriekšējo atļauju vai iepriekšējo licenču turētāji, kuras izdotas pirms minētā datuma, ievēro iepriekš piemērojamos pārbaudes noteikumus, t. i., uztur patiesu un pareizu pārskatu par licencei atbilstošu importēto preču patēriņu un izmantošanu, 18. papildinājumā noteiktajā formātā (HOP I 02–07 dokumenta 4.30. nodaļa un 18. papildinājums).

(23)

Attiecībā uz apakšshēmām, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantoja vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, t. i., fiziskā eksporta un starpproduktu piegādes apakšshēmām, Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas nodokļa atvieglojumu, gan eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina atļaujā. Šajā shēmā atļauto importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (“SION”). SION ir noteiktas vairākumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam, un tās ir publicētas HOP II 04–09 dokumentā. Pēc tam, kad ar Regulu (EK) Nr. 713/2005 bija piemērots patlaban spēkā esošais galīgais kompensācijas maksājums, SION normas attiecīgajam ražojumam bija piemērojamas tikai līdz 2005. gada septembrim. 2006. gada septembrī (amoksicilīna trihidrātam) un 2007. gada aprīlī (ampicilīna trihidrātam un cefaleksīnam) tika noteiktas jaunas normas. Starplaikā piemēroja ad hoc normas.

(24)

Importētie izejmateriāli nav nododami citiem, un tie izmantojami, lai ražotu eksporta galaproduktu. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(25)

Turklāt pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka izejmateriāli ir importēti atbilstīgi dažādām atļaujām/licencēm un dažādām SION normām un ka tad tie ir kopā fiziski izmantoti vienas un tās pašas eksportētās preces ražošanas procesā. Ņemot vērā iepriekšminēto, nebija iespējams noteikt, vai konkrētās atļaujās/licencēs noteiktās SION normas prasības attiecībā uz izejmateriāliem, kurus ieveda bez ievedmuitas nodokļa, nepārsniedz materiālu daudzumu, kāds vajadzīgs, lai saražotu eksporta galaprodukta atsauces daudzumu.

(26)

Pārskatīšanas izmeklēšanā arī konstatēja, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības netika ievērotas vai arī netika pārbaudītas praksē. Attiecībā uz līdz 2005. gada 13. maijam izdotajām iepriekšējām licencēm nebija pieejami nepieciešamie reģistri par vajadzīgo faktisko patēriņu un krājumiem (proti, 18. papildinājums). Attiecībā uz iepriekšējām atļaujām, kas bija izdotas no 2005. gada 13. maija, tika izmantoti nepieciešamie faktiskā patēriņa un krājumu reģistri, taču Indijas valdība vēl nav pārbaudījusi, vai tie atbilst EXIM politikas prasībām. Šajā gadījumā reģistrus pārbaudīja tikai neatkarīgs zvērināts grāmatvedis, kā tas bija noteikts attiecīgajos 22. apsvērumā minētajos Indijas tiesību aktos. Tomēr ne uzņēmums, ne zvērinātais grāmatvedis nebija dokumentējis, kā šīs sertifikācijas process bija noticis. Nebija ne revīzijas plāna vai kādu citu papildmateriālu par veikto revīziju, ne reģistrētas informācijas par izmantoto metodiku un konkrētajām prasībām, kas vajadzīgas, lai veiktu šādu detalizētu darbu, kas prasa sīkas tehniskās zināšanas par ražošanas procesu, ne EXIM politikas prasību, ne grāmatvedības procedūru. Ņemot vērā šo situāciju, jāuzskata, ka eksportētājs, attiecībā uz kuru veikta izmeklēšana, nespēja apliecināt attiecīgo EXIM noteikumu ievērošanu.

(27)

Vienīgais ražotājs, kas sadarbojās, iesniedza komentārus par AAS. Uzņēmums apgalvoja, ka, neraugoties uz 24. apsvērumā aprakstīto situāciju, varēja noteikt, vai SION normas prasības konkrētajās atļaujās pārsniedz to materiālu daudzumu, kas vajadzīgi, lai izgatavotu iegūtā eksporta ražojuma atsauces daudzumu, un ka uzņēmums saglabāja precīzus faktiskos patēriņa reģistrus. Šajā saistībā jāatgādina, ka faktiskie ražošanas reģistri apliecina, ka nevarēja noteikt uzticamu vērtību attiecīgajai atļaujai (proti, vajadzīgos materiālus, lai izgatavotu atsauces daudzumu), ņemot vērā dažādās piemērojamās SION normas un neviendabīgo ražošanā izmantoto izejmateriālu maisījumu. Turklāt konstatēja, ka izejmateriāli, uz kuriem attiecās shēma, tika izmantoti ražojumos, kas nebija attiecīgais ražojums. Tādējādi praktiski nebija iespējams aprēķināt ienesīgumu ražojumam, uz kuru attiecās izmeklēšana. Turklāt uzņēmums, neievērojot attiecīgos Indijas valdības noteikumus, neizpildīja EXIM politikā noteikto prasību reģistrēt patēriņu (proti, 18. papildinājums); tās mērķis ir nodrošināt visaptverošu uzraudzību un faktiskā patēriņa pārbaudi. Uzņēmums arī apgalvoja, ka ar pamatregulas 26. panta 1. punktu Komisija netiek pilnvarota pārbaudīt neatkarīga grāmatveža dokumentus. Saskaņā ar uzņēmuma viedokli sertifikāts ir jāpieņem, ja vien nav pamata uzskatīt, ka zvērinātais grāmatvedis ir sagatavojis nepareizu sertifikātu. Šajā saistībā jāatgādina, ka zvērinātā grāmatveža veiktais pārbaudes process un attiecīga sertifikāta sagatavošana ietilpst Indijas valdības EXIM politikā īstenotajā pārbaudes sistēmā, kā aprakstīts 22. apsvērumā. Tāpēc Komisijas pienākums bija pārliecināties, vai minētā pārbaudes sistēma tika efektīvi piemērota. Turklāt atbilstoši pamatregulas 11. panta 8. punkta noteikumiem Komisijai jāpārbauda izmeklēšanas laikā iesniegtā informācija, ar kuru pamatoti konstatējumi.

Tas, ka ne uzņēmums, ne izraudzītais zvērinātais grāmatvedis nesaglabāja dokumentus par veiktajām pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai sagatavotu EXIM politikā noteikto sertifikātu, pierāda, ka uzņēmums nevarēja pierādīt, ka attiecīgie EXIM politikas noteikumi tika ievēroti. Uzņēmums apgalvoja, ka Indijas valdība vēl nav pārbaudījusi uzņēmuma dokumentu atbilstību EXIM politikas prasībām, tomēr neiesniedza nekādus konkrētus pierādījumus šim apgalvojumam. Tika arī apgalvots, ka vienīgā ražotāja, kas sadarbojās, faktiskais patēriņš ir bijis lielāks nekā SION normas attiecībā uz jebkuriem izejmateriāliem un ka nav veikta pārmērīga nodokļu atlaišana. Tomēr, ņemot vērā faktisko situāciju, ko noteica uz vietas (proti, izejmateriālu maisījumu un ražotos ražojumus, dažādu SION normu izmantošanu, EXIM politikā noteikto dokumentu trūkumu par faktisko patēriņu), un kamēr Indijas valdība nav veikusi nepieciešamo galīgo pārbaudi, nebija veicami aprēķini attiecībā uz faktisko patēriņu un tādējādi uz pārmērīgu nodokļu atlaišanu uz atļauju/licenci un SION normu. Tādēļ visi iepriekš minētie apgalvojumi ir jānoraida. Visbeidzot uzņēmums iesniedza komentārus par aprēķina kļūdu; to uzskatīja par pamatotu un ņēma vērā subsīdijas summas aprēķināšanā.

(28)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls atbalsts, kas piešķir priekšrocību eksportētājam, par kuru veikta izmeklēšana.

(29)

Turklāt AAS fiziskajam eksportam un AAS starpproduktu piegādēm acīmredzot pēc likuma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šīs shēmas piedāvāto priekšrocību tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(30)

Nevienu no abām šajā gadījumā izmantotajām apakšshēmām nevar uzskatīt par atļautu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietotāju sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem noteikumiem. Indijas valdība neefektīvi piemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai eksportētā ražojuma ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Pašas SION nav uzskatāmas par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo ar muitas nodokļiem neapliekami izejmateriāli, kas importēti atbilstīgi atļaujām/licencēm ar dažādiem SION etalonkritērijiem, ir kopā izmantoti vienā un tai pašā eksportējamās preces ražošanas procesā. Šāds process neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kāds daudzums izejmateriālu tika patērēts eksporta produkcijas ražošanā un ar kādiem SION etalonkritērijiem tas ir jāsalīdzina. Turklāt Indijas valdība neveica efektīvu kontroli, balstoties uz pareizi reģistrētu faktisko patēriņu, vai arī vēl nav to pabeigusi. Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu vajadzīgs, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Visbeidzot zvērinātu grāmatvežu iesaistīšana pārbaudes procesā nav uzlabojusi pārbaudes sistēmu, jo nav detalizētu noteikumu par to, kā zvērinātiem grāmatvežiem būtu jāveic tiem uzticētie uzdevumi, un izmeklēšanas laikā sniegtā informācija nevarēja garantēt atbilstīgi pamatregulai izklāstīto iepriekšminēto noteikumu izpildi.

(31)

Tādēļ šīs divas apakšshēmas ir kompensējamas.

(32)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksāšanas sistēmas vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas, kompensējamā priekšrocība ir atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta maksājumu “pārsniegtā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu var kompensēt tikai tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi netika izpildīti. Tādējādi, ja konstatē, ka nav atbilstoša uzraudzības procesa, iepriekš minēto izņēmumu attiecībā uz nodokļu atmaksāšanas shēmu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu pārmērīgu nodokļu atlaišanu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šāda pārmērīga nodokļu atlaišana. Tai, gluži otrādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu tikai jāatrod pietiekami pierādījumi tam, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(33)

Subsīdijas summu eksportētājam, kurš izmantoja AAS, aprēķināja, pamatojoties uz neuzliktās ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar abām apakšshēmām, kuras pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā izmantoja attiecīgajam ražojumam (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas neizbēgami bija radušās, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstošu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko PIP sasniedza attiecīgais ražojums, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(34)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam ražotājam, kurš sadarbojās, bija 8,2 %.

(35)

Sīkāks DEPBS apraksts sniegts EXIM politikas 04–09 4.3. punktā un HOP I 04–09 dokumenta 4. nodaļā.

(36)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības izmantot šo shēmu.

(37)

Eksportētājs, kam ir tiesības izmantot DEPBS, var lūgt DEPB kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEPBS procentu likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes pamatojas uz SION, ņemot vērā paredzēto importēto izejmateriālu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piekritību šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(38)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai preces tiktu eksportētas, preču nosūtīšanas procedūras laikā Indijas muitas dienesti izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Turklāt šis dokuments parāda DEPBS kredīta apjomu, kas piešķirts šim eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu priekšrocību tas iegūs. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdība vairs nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPBS kredīta likme, no kā aprēķina iegūto priekšrocību, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu datumu koriģēt iegūtās priekšrocības līmeni.

(39)

DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par tādu preču turpmāko importu, kuras var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi.

(40)

Pieteikumi DEPBS kredītiem tiek iesniegti elektroniski un var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. De facto, lai pieteiktos DEPBS kredītiem, nav stingru termiņu. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz HOP I 04–09 4.47. nodaļā minētos iesniegšanas termiņus. Turklāt, kā skaidri norādīts HOP I 04–09 9.3. nodaļā, pieteikumus, kuri iesniegti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr ņemt vērā, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (proti, 10 % no summas, uz ko ir tiesības).

(41)

Pēc konstatēto faktu izpaušanas vienīgais ražotājs, kas sadarbojās, iesniedza komentārus par DEPBS. Uzņēmums apgalvoja, ka DEPB gūtās priekšrocības nevar kompensēt, jo šo shēmu neizmantoja attiecīgajam ražojumam. Tomēr uzņēmums neiesniedza argumentus, kas varētu atspēkot to, ka shēma tika izmantota praksē, kā teikts 37.–40. apsvērumā. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka tikai attiecībā uz PIP veiktā eksporta kredītu summu jāizmanto piešķirto maksājuma priekšrocību aprēķinam, tomēr nepamatoja, kāpēc gan pašreizējā, gan iepriekšējā izmeklēšanā (kuras rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus) izmantotā aprēķināšanas metodika neatbilst pamatregulas noteikumiem. Tādēļ minētie apgalvojumi bija jānoraida. Visbeidzot uzņēmums iesniedza komentārus par aprēķina kļūdu; šo norādi uzskatīja par pamatotu un ņēma vērā subsīdijas summas aprēķināšanā.

(42)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finanšu atbalsts, jo šo kredītu izmantos, lai ieskaitītu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas parasti jāmaksā. Turklāt DEPBS kredīts sniedz priekšrocības eksportētājam, jo šis kredīts uzlabo tā likviditāti.

(43)

Turklāt DEPBS ir juridiski atkarīga no eksporta rezultātiem, tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(44)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt ar muitas nodokli neapliktās importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuras izejvielas tika patērētas, ražojot eksportēto ražojumu, vai bija vērojama ievedmuitas pārmaksa pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot eksportētājam ir tiesības iegūt DEPBS priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas importē izejmateriālus vai ne. Lai gūtu priekšrocības, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tātad DEPBS priekšrocības var gūt pat tie eksportētāji, kas visas vajadzīgās izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejvielas.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. un 5. punktu un aprēķina metodiku, ko izmantoja šai shēmai Regulā (EK) Nr. 713/2005, kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā saņēmējam piešķirtas priekšrocības, ko konstatēja PIP. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāatceļ muitas nodokļi, un tas ir finansiāls atbalsts pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas dienests ir izdevis eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā norādīts arī DEPBS kredīta apjoms, kāds jāpiešķir šim eksporta darījumam, Indijas valdība vairs nevar lemt, vai piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju, un nevar lemt par subsīdijas apjomu. Ikviena DEPBS likmes pārmaiņa, kas notikusi starp faktisko eksportu un DEPBS licences izsniegšanu, ar atpakaļejošu datumu nevar ietekmēt piešķirto priekšrocību līmeni. Turklāt vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksporta darījuma posmā iegrāmatoja DEPBS kredītus, pamatojoties uz uzkrāšanas principu, kā ieņēmumus.

(46)

Ja tika saņemts pamatots pieprasījums, maksājumi, kas bija jākārto subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā kredīta apjoma, un subsidētās summas parādās kā skaitītājs atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā; šis apgrozījums parādās kā saucējs, jo subsīdijas ir saistītas ar eksporta rezultātiem un netika piešķirtas atkarībā no apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(47)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 2,1 %.

(48)

Detalizēts EPCGS apraksts ir iekļauts EXIM politikas 04–09 5. nodaļā un HOP I 04–09 dokumenta 5. nodaļā.

(49)

Ražotājiem eksportētājiem, eksporta produkcijas tirgotājiem, kas ir “saistīti” ar palīgražotājiem, un pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības izmantot šo shēmu.

(50)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un – kopš 2003. gada aprīļa – arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Šī shēma kopš 2000. gada aprīļa paredz 5 % ievedmuitas nodokļa likmes samazinājumu, kas piemērojams visiem ražošanas līdzekļiem, kas importēti saskaņā ar šo shēmu. Līdz 2000. gada 31. martam piemēroja spēkā esošo nodokļa likmi 11 % apmērā (ieskaitot 10 % piemaksu), un augstas vērtības importa gadījumos piemēroja nulles nodokļa likmi. Lai izpildītu eksportēšanas pienākumu, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā laikposmā ir jāizmanto noteikta daudzuma eksportpreču ražošanai.

(51)

EPCGS atļaujas īpašnieks var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu ar muitas nodokli neapliekamu sastāvdaļu importu, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Vai arī vietējais ražotājs var pieprasīt priekšrocības no nosacītā eksporta saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas īpašniekam.

(52)

Pēc konstatēto faktu izpaušanas vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iesniedza komentārus par EPCGS. Uzņēmums apgalvoja, ka, pamatojoties uz vispārīgi pieņemtiem grāmatvedības principiem, ražošanas līdzekļus izmanto ražošanas procesā. Šajā saistībā jāatgādina, ka uzņēmums nepamatoja šo apgalvojumu, skaidri norādot uz tā saucamajiem vispārīgi pieņemtajiem grāmatvedības principiem un sniedzot analīzi saistībā ar attiecīgajiem EPCGS noteikumiem EXIM politikā, kā arī ražošanas procesā izmantoto izejvielu definīciju, kā noteikts pamatregulas II pielikumā. Tika apgalvots, ka uzņēmuma amortizācijas periods bija jāizmanto kā normālais amortizācijas periods. Tomēr šāda pieeja ir pretrunā pamatregulas 7. panta 3. punkta attiecīgajiem noteikumiem. Tādēļ šie apgalvojumi bija jānoraida. Visbeidzot uzņēmums iesniedza komentārus par aprēķina kļūdu; šo norādi uzskatīja par pamatotu un ņēma vērā subsīdijas summas aprēķināšanā.

(53)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šī koncesija samazina Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kuri citādi būtu jāsamaksā. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo nodokļi, kas tiek uzkrāti importējot, uzlabo tā likviditāti.

(54)

Turklāt pēc likuma EPCGS shēma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas var saņemt tikai tad, ja ir apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ tā ir uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(55)

Visbeidzot šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai aizvietojuma atmaksāšanas sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas apjomu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli importētiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju par laikposmu, kas atbilst parastam šādu aktīvu nolietojuma laikposmam antibiotiku nozarē. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību. Uzskatīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija piemērota komerciālā procentu likme. Ja tika iesniegtas pamatotas prasības, subsīdijas iegūšanai vajadzīgie maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitīti no šīs summas, iegūstot subsīdijas summu kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika piešķirta atkarībā no saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(57)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 0,1 %.

(58)

Sīka informācija par šo shēmu ir izklāstīta Indijas Rezervju bankas (“IRB”) dokumentā Master Circular (galvenais apkārtraksts) DBOD Nr. DIR.(Exp).BC 01/04.02.02/2007-08, kas bija adresēts visām Indijas bankām.

(59)

Ražotājiem eksportētājiem un eksportētājiem tirgotājiem ir tiesības izmantot šo shēmu.

(60)

Saskaņā ar šo shēmu IRB nosaka obligāto maksimālo procentu likmju vērtību, kas piemērojama eksporta kredītiem, gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā; bankas to var pieprasīt eksportētājiem. ECS ietilpst divas apakšshēmas, proti, eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (tā saucamais “iepakošanas kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam izsniegtajiem kredītiem preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. IRB arī norāda, cik lielu neto kreditēšanas apjomu katra banka var piešķirt eksporta darbības finansēšanai.

(61)

Pateicoties IRB Master Circular dokumentam, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm, kas, salīdzinot ar parastiem komerckredītiem, ir zemākas (“skaidras naudas kredīti”) un kuras nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem. Atšķirība starp likmēm var samazināties, ja uzņēmumam ir labs kredītreitings. Faktiski uzņēmumi ar augstu reitingu var iegūt eksporta kredītus un kredītus skaidrā naudā ar vienādiem nosacījumiem.

(62)

Pēc konstatēto faktu izpaušanas vienīgais ražotājs, kas sadarbojās, iesniedza komentārus par ECS. Uzņēmums apgalvoja, ka i) eksporta kredītu piešķiršanai ārvalstu valūtā nebija pieejams publisks finansējums, ii) procentu likmes eksporta kredītiem ārvalstu valūtā bija zemas, jo uzņēmumam bija augsts kredītreitings, un iii) procentu likmi, ko izmantoja kā etalonu attiecībā uz kredītu ārvalstu valūtā, nevarēja izmantot kredītam Indijas rūpijās. Šajā saistībā jāatgādina, ka gan uz eksporta kredītiem Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā attiecas viens un tas pats IRB Master Circular; tā praktiskā īstenošana aprakstīta 60. un 61. apsvērumā, turklāt detalizētie un ierobežojošie noteikumi pierāda, ka ārvalstu valūtas eksporta kredīta finansējums un iekasētās procentu likmes ir viennozīmīgi saistītas ar valdības izdotajiem norādījumiem. Attiecībā uz etalonlikmi jāatgādina, ka uzņēmums to paziņoja attiecībā uz kredītu Indijas rūpijās, un atbilstoši attiecīgajai politikai, kas noteikta IRB Master Circular, eksportētāji var brīvi pāriet no kredīta rūpijās uz kredītu ārvalstu valūtā attiecībā uz vienu un to pašu eksporta darījumu. Tāpēc uzskata par lietderīgu kā etalonu izmantot vienīgo likmi, ko uzņēmums paziņojis kā parasto Indijas procentu likmi. Tādēļ minētie apgalvojumi bija jānoraida. Visbeidzot uzņēmums iesniedza komentārus par aprēķina kļūdu; šo norādi uzskatīja par pamatotu un ņēma vērā subsīdijas summas aprēķināšanā.

(63)

ECS kredīta preferenciālās procentu likmes, ko nosaka 58. apsvērumā minētais IRB Master Circular, var samazināt eksportētāja procentu izdevumus salīdzinājumā ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai pēc tirgus apstākļiem, un šai gadījumā labumi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē tiek piešķirti šādam eksportētājam. Eksporta finansēšana per se nav drošāka par iekšzemes finansēšanu. Faktiski to parasti uzskata par riskantāku, un nodrošinājums, kāds nepieciešams kādam kredītam neatkarīgi no finanšu objekta, ir tikai komerciāls lēmums, kuru pieņem attiecīgā banka. Atšķirīgas likmes attiecībā uz dažādām bankām ir IRB metodikas rezultāts, lai noteiktu maksimālo aizdevuma likmi katrai komercbankai atsevišķi. Turklāt bankām nebūtu pienākuma eksporta finansēšanas aizdevējiem noteikt izdevīgākas procentu likmes eksporta kredītiem ārvalstu valūtās.

(64)

Neraugoties uz to, ka saskaņā ar ECS piedāvātos preferenciālos kredītus izsniedz bankas, iegūtā priekšrocība ir valdības finansiāls atbalsts pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Šajā kontekstā jāatgādina, ka ne pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts, ne ASCM neprasa maksu par publiskiem kontiem, piemēram, Indijas valdības veiktu atmaksāšanu bankām, lai noteiktu subsīdiju, bet tikai valdības rīkojumu veikt pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētās funkcijas. IRB ir valsts iestāde, un uz to attiecas definīcija “valdība” saskaņā ar pamatregulas 1. panta 3. punktu. Šīs bankas vienīgais īpašnieks ir valsts, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. IRB dod norādījumus privātām struktūrām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, jo bankām ir saistoši tās paredzēti nosacījumi, piemēram, arī par maksimālajām augstākajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti IRB Master Circular un IRB nolikumos par to, ka bankām noteikta to tīro kredītu daļa jānovirza eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu banku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, proti, šajā gadījumā izsniegt aizdevumus preferenciālas eksporta finansēšanas veidā. Pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē šādu aizdevumu veidā piešķirtu naudas līdzekļu tiešu pārskaitīšanu ar konkrētiem nosacījumiem parasti uztic valdībai, un praksē tā būtībā atšķiras no valdības parastās prakses. Šo subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu, un tādēļ tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem.

(65)

Subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītu, kas izmantots pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un summu, kas būtu jāmaksā par parastiem kredītiem, ko izmantotu vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu PIP subsīdijas summu (skaitītājs) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un tā netika piešķirta atkarībā no saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(66)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 1,3 %.

(67)

Eksportētāji saskaņā ar šo shēmu varēja gūt labumu no daļēja atbrīvojuma no ieņēmuma nodokļa par eksporta tirdzniecībā iegūtu peļņu. Juridiskais pamats šim atbrīvojumam bija noteikts Ienākuma nodokļa likuma 80 HHC pantā.

(68)

Šo noteikumu atcēla 2005.–2006. gada novērtējumā (t. i., par finanšu gadu, kas sākās 2004. gada 1. aprīlī un beidzās 2005. gada 31. martā) un turpmāk, tādējādi ITA 80. HHC pants neparedz nekādus labumus pēc 2004. gada 31. marta. Vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva nekādu labumu saskaņā ar šo shēmu. Tādējādi, tā kā šī shēma ir atcelta, labuma gūšana netiks kompensēta, kā noteikts pamatregulas 15. panta 1. punktā.

(69)

Detalizēts ITIRAD apraksts sniegts ITA 35(2AB) pantā.

(70)

Uzņēmumi, kas darbojas biotehnoloģiju jomā vai zāļu, farmācijas preču, ķīmijas preču, elektronikas iekārtu, datoru, telekomunikācijas iekārtu vai citu tādu preču vai lietu izgatavošanā vai ražošanā, par kurām vēlāk jāziņo, ir tiesīgi saņemt priekšrocības saskaņā ar šo shēmu.

(71)

Saskaņā ar Indijas valdības Zinātniskās un rūpnieciskās izpētes departamenta lēmumu ikvienu izdevumu (kas nav izmaksas par zemi vai ēkām) vai izpētes un attīstības iespējām uzņēmumā ienākuma nodokļa nolūkā atļauts samazināt par summu, kas vienāda ar 150 % no de facto radītajām izmaksām. Tādējādi, par 50 % samazinot fiktīvus izdevumus (t. i., izdevumus, kas faktiski nav radušies), ienākumu nodokļa bāze un attiecīgi ienākuma nodokļa slogs mākslīgi samazinās.

(72)

Attiecībā uz ITIRAD pēc konstatēto faktu izpaušanas netika iesniegti komentāri.

(73)

ITIRAD nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Saskaņā ar ITA 35 (2AB) pantu mākslīgs ienākumu nodokļa bāzes samazinājums ITA 35 (2AB) panta nozīmē ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo tas samazina Indijas valdības ienākuma nodokļa ieņēmumus, ko tā saņemtu. Turklāt ienākuma nodokļa samazinājums dod labumus uzņēmumam, jo uzlabo tā likviditāti.

(74)

ITA 35 (2AB) panta formulējums pierāda, ka ITIRAD de jure ir īpaša shēma pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un tādēļ ir kompensējama. Objektīvi kritēriji nenosaka tiesības uz šo shēmu, jo tie ir neitrāli pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šīs shēmas labumi ir pieejami tikai atsevišķām nozarēm, jo Indijas valdība nav piešķīrusi iespēju izmantot šo shēmu visām nozarēm. Šādi ierobežojumi nozīmē, ka shēma ir īpaša, jo pamatregulas 3. panta 2. punktā noteiktā kategorija “ražošanas nozaru grupa” nozīmē, ka nozares tiek ierobežotas. Šis ierobežojums pēc būtības nav ekonomisks un horizontāls savā piemērojumā; tas attiecas, piemēram, uz darbinieku skaitu vai uzņēmuma lielumu.

(75)

Subsīdijas apjoms aprēķināts, pamatojoties uz starpību starp ienākuma nodokli, kas jāmaksā par pārskata izmeklēšanas periodu, gan piemērojot, gan nepiemērojot noteikumus, kas doti ITA 35 (2AB) pantā. Šis subsīdijas apjoms (skaitītājs) tika sadalīts uz visu kopējo apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kā piemērots saucējs saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jo šī subsīdija attiecas uz visu veidu pārdošanu gan iekšzemē, gan ārvalstīs un to nepiešķir atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(76)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 0,1 %.

(77)

Detalizēts FMS apraksts ir iekļauts EXIM politikas 04–09 3.9. nodaļā un HOP I 04–09 dokumenta 3.20. nodaļā.

(78)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

(79)

Saskaņā ar šo shēmu visu ražojumu eksportam uz valstīm, kas paziņotas HOP I 04–09 37–C papildinājumā, var izmantot nodokļu kredīta ekvivalentu 2,5 % no saskaņā ar šo shēmu eksportēto ražojumu FOB vērtības. Atsevišķa veida eksporta darbības ir izslēgtas no šīs shēmas, proti, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacītais eksports, pakalpojumu eksports un tādu uzņēmumu eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientēti uz eksportu. Turklāt shēma neattiecas uz atsevišķa veida ražojumiem, proti, dimantiem, dārgmetāliem, rūdām, graudiem, cukuru un naftas produktiem.

(80)

Nodokļu kredīti saskaņā ar FMS ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas datuma. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejvielu turpmāko importu, ieskaitot ražošanas līdzekļus.

(81)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod ostā, no kuras veikts eksports, un pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Kamēr pieteikuma iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visas attiecīgās eksporta dokumentācijas kopijas (proti, eksporta pasūtījumus, rēķinus, nosūtīšanas rēķinus, bankas sertifikātus), Indijas valdība nevar ietekmēt nodokļu kredītu piešķiršanu.

(82)

Pēc konstatēto faktu izpaušanas vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iesniedza komentārus par FMS. Uzņēmums apgalvoja, ka shēma ir ģeogrāfiski saistīta ar citām valstīm un to nevar kompensēt EK. Tomēr tas nevarēja sniegt argumentus ne attiecībā uz shēmas praktisko īstenošanu, ne FMS priekšrocību izmantošanas veidu, kā teikts 79.-81. apsvērumā. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida. Visbeidzot uzņēmums iesniedza komentārus par aprēķina kļūdu; šo norādi uzskatīja par pamatotu un ņēma vērā subsīdijas summas aprēķināšanā.

(83)

FMS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. FMS kredīts ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šo kredītu, iespējams, izmantos, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt FMS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo tas uzlabo eksportētāja likviditāti.

(84)

Turklāt pēc likuma FMS ir atkarīga no eksporta rezultātiem, tādēļ minētā shēma uzskatāma par īpašu un kompensējamu atbilstīgi pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktam.

(85)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt ar muitas nodokli neapliktās importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuras izejvielas ir patērētas, ražojot eksportēto ražojumu, vai bija vērojams ievedmuitas nodokļu pārmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājs ir tiesīgs gūt labumu no FMS neatkarīgi no tā, vai tas importē kādas izejvielas vai ne. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tātad labumu no FMS var gūt pat tie eksportētāji, kas visas vajadzīgās izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejvielas. Turklāt eksportētājs var izmantot FMS nodokļu kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, lai gan pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas neattiecina uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļus neizmanto eksportētās produkcijas ražošanā.

(86)

Kompensējamo subsīdiju lielumu aprēķināja kā labumu, ko guva saņēmējs un kas tika konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, ko ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, bija iegrāmatojis uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(87)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 0,1 %.

(88)

Jāatgādina, ka Regulā (EK) Nr. 713/2005 kompensējamo subsīdiju lielums, kas sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, izteikts ad valorem, bija 35,1 %.

(89)

Šīs daļējās starpposma pārskatīšanas laikā tika konstatēts, ka kompensējamo subsīdiju lielums, kas izteikts ad valorem izteiksmē, ir 11,9 %, kā norādīts turpmāk.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka vienīgā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, subsidēšanas līmenis ir samazinājies.

(91)

Saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un šīs daļējās starpposma pārskatīšanas pamatojumu, kas minēts izmeklēšanas sākšanas paziņojuma 3. punktā, ir konstatēts, ka vienīgā ražotāja, kurš sadarbojās, subsidēšanas līmenis ir samazinājies no 35,1 % līdz 11,9 %, tāpēc ir attiecīgi jākoriģē kompensācijas maksājuma likme, kas šim ražotājam eksportētājam noteikta ar Regulu (EK) Nr. 713/2005.

(92)

Šajā saistībā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2005 Ranbaxy Laboratories Ltd. subsidēšanas likme bija augstāka par kaitējuma novēršanas līmeni. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu mazākais maksājums kaitējuma novēršanas līmenī tika uzskatīts par pietiekamu, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, un tādējādi kompensācijas maksājuma likme, ko piemēro Ranbaxy Laboratories Ltd. importam, tika noteikta 30,3 % apmērā.

(93)

Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka subsīdiju likmes tagad ir zemākas par kaitējuma novēršanas līmeni, individuālā uzņēmuma kompensācijas maksājuma likme, ko piemēro vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, Ranbaxy Laboratories Ltd., ir noteikta 11,9 % apmērā.

(94)

Ņemot vērā visus citus uzņēmumus, kas nesadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, jāatgādina, ka faktiskie izmeklēto shēmu noteikumi un to kompensējamība nav mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu. Nav pamata vēlreiz aprēķināt subsīdijas un maksājumu likmes tiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā. Tāpēc maksājuma likmes, kas piemērojamas visām pārējām personām, izņemot Regulas (EK) Nr. 713/2005 1. panta 2. punktā minēto uzņēmumu Ranbaxy Laboratories Ltd., nemainās.

(95)

Uzņēmumiem individuāli noteiktās kompensācijas maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, atspoguļo daļējā starpposma pārskatīšanā konstatēto situāciju. Tādējādi tās ir vienīgi piemērojamas attiecīgā produkta importam no šiem uzņēmumiem. Labumu no šīm maksājuma likmēm nevar gūt attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, ja to ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti norādīts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp struktūras, kuras saistītas ar tajā īpaši minētajiem, un tam piemērojama maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(96)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties adresējama Komisijai (4) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksporta pārdošanu, kas, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Komisija vajadzības gadījumā un apspriedusies ar padomdevēja komiteju ar šo ir pilnvarota izdarīt regulā grozījumus, atjauninot sarakstu ar uzņēmumiem, kuri izmanto priekšrocības, ko sniedz individuālās maksājuma likmes,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/14

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/16

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1165/98 ir izveidota vienota sistēma, lai sagatavotu Kopienas īstermiņa statistiku attiecībā uz ekonomikas attīstības ciklu.

(2)

Komisijas 2006. gada 28. septembra Regulā (EK) Nr. 1503/2006, ar ko īsteno un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu definīcijām, mainīgo lielumu sarakstu un datu apkopošanas biežumu (2), sniegtas īstermiņa statistikā izmantojamo mainīgo lielumu metodiskās definīcijas.

(3)

Komisijas 2007. gada 14. jūnija Regulā (EK) Nr. 657/2007, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz Eiropas izlases shēmu izveidi (3), dalībvalstīm, kas piedalās īstermiņa statistikas Eiropas izlases shēmās, paredzēja noteikumus un nosacījumus attiecībā uz datu nosūtīšanu.

(4)

Pēc tam, kad tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 451/2008, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93 (5), jāatjaunina mainīgo lielumu saraksts, sadalījuma un apkopošanas līmeņi, ko piemēro dažādiem mainīgajiem lielumiem, un Eiropas izlases shēmu noteikumi un nosacījumi.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/21

(1)

Sīki izstrādāti noteikumi par Direktīvas 2008/55/EK atsevišķu noteikumu īstenošanas kārtību noteikti Komisijas Direktīvā 2002/94/EK (2). Tomēr pieredze rāda, ka direktīva savas juridiskās būtības dēļ nav efektīvākais tiesību akts, lai pilnībā sasniegtu tādu mērķi kā vienota savstarpējās palīdzības kārtība. Tāpēc ir lietderīgi aizstāt minēto direktīvu ar regulu.

(2)

Lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, visi palīdzības pieprasījumi, pavaddokumenti un informācija pēc iespējas jāpaziņo elektroniski.

(3)

Lai nodrošinātu atbilstošu datu un informācijas pārraidi, jāizstrādā dalībvalstu iestāžu savstarpējās palīdzības pieprasījumu veidlapu paraugi. Lai pielāgotu minētās veidlapas elektronisko sakaru sistēmas prasībām un iespējām, jābūt iespējai atjaunināt elektronisko veidlapu struktūru un izkārtojumu, negrozot paraugus un ievērojot noteikumu, ka pieprasījumiem jāsatur vajadzīgie dati un informācija.

(4)

Lai Komisija varētu regulāri novērtēt Direktīvā 2008/55/EK noteikto procedūru ietekmi un efektivitāti, ir lietderīgi noteikt, kāda konkrēta informācija dalībvalstīm katru gadu jāpaziņo Komisijai.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piedziņas komitejas atzinumu,

1)

pārraide “elektroniski” ir pārraide ar datu elektroniskās apstrādes (ieskaitot datu saspiešanu) iekārtām, izmantojot vadus, radio raidīšanu, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskus līdzekļus;

2)

“CCN/CSI tīkls” ir kopēja platforma, kuras pamatā ir kopējs sakaru tīkls (CCN) un kopēja sistēmas saskarne (CSI), ko Kopiena izveidojusi, lai nodrošinātu visas informācijas elektronisku pārraidi starp kompetentajām muitas un nodokļu iestādēm.

1)

uz parādnieku;

2)

uz ikvienu personu, kura atbild par prasījuma apmierināšanu saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes atrašanās vietas dalībvalstī (turpmāk – “pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts”) spēkā esošajiem tiesību aktiem;

3)

uz ikvienu trešo personu, kuras valdījumā ir kādai no 1. vai 2. punktā minētajām personām piederoši aktīvi.

a)

apstiprina pieprasījuma saņemšanu;

b)

lūdz pieprasījuma iesniedzēju iestādi pilnībā aizpildīt pieprasījumu, ja tajā nav Direktīvas 2008/55/EK 7. pantā minētās informācijas vai citu ziņu.

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/44

(1)

Komisijas 2000. gada 24. novembra Regula (EK) Nr. 2584/2000, ar ko izveido sistēmu informācijas nosūtīšanai par noteiktām liellopu gaļas, teļa gaļas un cūkgaļas piegādēm uz Krievijas Federācijas teritoriju (2), ir būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses (4), pievienotā protokola Nr. 2 par savstarpēju administratīvu palīdzību saistībā ar muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu 2. pantā ir paredzēts, ka puses palīdz viena otrai, nodrošinot muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši – novēršot, atklājot un izmeklējot šo tiesību aktu pārkāpumus. Lai īstenotu minēto administratīvo palīdzību, Komisija, kuru pārstāv Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk – “OLAF”), un Krievijas iestādes ir noslēgušas līgumu, ar kuru izveido mehānismu informācijas nosūtīšanai saistībā ar preču kustību starp Kopienu un Krievijas Federāciju.

(3)

Kā minētās administratīvās palīdzības daļa, jo īpaši saistībā ar liellopu gaļas, teļa gaļas un cūkgaļas produktiem, ko transportē uz Krievijas Federāciju, būtu jānosaka informācija, kura uzņēmējiem ir jānosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un sistēma šīs informācijas nosūtīšanai starp dalībvalstu iestādēm, OLAF un Krievijas iestādēm.

(4)

Minētajai informācijai un ieviestajai nosūtīšanas sistēmai būtu jādara iespējams sekot attiecīgo produktu eksportam uz Krievijas Federāciju un vajadzības gadījumā atklāt gadījumus, kad kompensācija nepienākas un ir jāatmaksā.

(5)

Šīs regulas noteikumu piemērošanu izvērtēs pēc ievērojama darbības perioda. Pārskata rezultātā, kas veikts uz šā pamata, vajadzības gadījumā tos var attiecināt arī uz citu produktu eksportu, un tam var būt finansiālas sekas, ja saistības ir vai nav izpildītas.

(6)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar ko paredz kopīgus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot eksporta kompensāciju sistēmu lauksaimniecības produktiem (5), 16. panta 4. punkts precizē, ka Komisija dažos īpašos gadījumos var noteikt, ka jāuzrāda importa apliecinājums īpašu dokumentu veidā vai citādi. Līdz ar to attiecībā uz šajā regulā paredzēto eksportu Krievijas iestāžu sniegtā informācija jāuzskata par jaunu apliecinājuma avotu, kas papildina esošos apliecinājuma avotus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

eksporta deklarācijas numurs, eksporta muitas iestāde un datums, kad izpildītas eksporta muitas formalitātes;

b)

preču apraksts, norādot astoņu ciparu produkta kodu kombinētajā nomenklatūrā;

c)

neto daudzums kilogramos;

d)

TIR karnetes numurs vai Krievijas DKD iekšējā tranzīta dokumenta atsauces numurs, vai TD1/IM40 numurs deklarācijai par laišanu iekšējā apgrozībā Krievijā;

e)

attiecīgos gadījumos – konteinera numurs;

f)

transportlīdzekļa identifikācijas numurs un/vai nosaukums brīdī, kad sūtījumu ieved Krievijā;

g)

muitas uzraudzībā esošās tās noliktavas licences numurs, uz kuru produkts nogādāts Krievijā;

h)

datums, kad produkts nogādāts muitas uzraudzībā esošā noliktavā Krievijā.

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/47

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 616/2007 (3) 5. panta 2. punktā ir paredzēts, ka, iesniedzot licences (atļaujas) pieteikumu, ir jāiemaksā nodrošinājums EUR 50 apmērā par 100 kilogramiem.

(2)

Ņemot vērā to, ka Brazīlijas izcelsmes importa produktiem piemēro jaunus nosacījumus, ir jānosaka atbilstošs apjoms nodrošinājumam, kas paredzēts licences saņemšanai, tādējādi nodrošinot normālu tarifu kvotu pārvaldību un uzņēmējiem garantējot pietiekami labu piekļuvi šīm kvotām.

(3)

Ņemot vērā nodrošinājuma apjoma samazinājumu un lai nodrošinātu normālu pārvaldību, ir jāpalielina maksimālais daudzums, ko ikviens uzņēmējs ir tiesīgs pieprasīt attiecībā uz 1. grupas kvotām.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 616/2007.

(5)

Ņemot vērā to, ka pieteikumu iesniegšanas periods attiecībā uz nākamo apakšperiodu sākas 2008. gada 1. decembrī, šī regula jāpiemēro no minētās dienas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/49

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 28. pantā paredzēts piešķirt atbalstu par sviesta uzglabāšanu privātās noliktavās.

(2)

Sviesta cenas un krājumu tendences liecina par tirgus nelīdzsvarotību, kuru var novērst vai samazināt ar sezonālu uzglabāšanu. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, ir lietderīgi no 2009. gada 1. janvāra piešķirt atbalstu par sviesta uzglabāšanu privātās noliktavās.

(3)

Ar Komisijas 2008. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (2), izstrādāti kopīgi noteikumi privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas īstenošanai.

(4)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 826/2008 6. pantam iepriekš noteikts atbalsts jāpiešķir saskaņā ar minētās regulas III nodaļā paredzētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(5)

Lai atvieglotu šā pasākuma īstenošanu, ņemot vērā pašreizējo dalībvalstu praksi, Regulas (EK) Nr. 826/2008 7. panta 3. punkts attiecināms tikai uz produktiem, kuri ir pilnībā novietoti uzglabāšanā. Tādēļ jāparedz atkāpe no minētā panta.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 29. pantu atbalstu nosaka, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un svaiga sviesta un krājumos esošā sviesta iespējamās cenu tendences.

(7)

Ir lietderīgi noteikt atbalstu par izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus ievedot noliktavā un izvedot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai saldētavā, kā arī par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām.

(8)

Ja vajadzīgā sīkā informācija par uzglabāšanu jau iekļauta atbalsta pieteikumā, administratīvās efektivitātes un vienkāršošanas labad ir lietderīgi atcelt prasību, ka šī informācija jāpaziņo pēc līguma noslēgšanas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 826/2008 20. panta pirmās daļas a) punktā.

(9)

Vienkāršošanas un loģistikas efektivitātes labad prasību par līguma numura norādīšanu uz katras uzglabāšanā novietotas vienības var atcelt, ja līguma numurs ir ierakstīts noliktavas reģistrā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

—

EUR 15,62 par uzglabāšanā novietota produkta tonnu par fiksētām glabāšanas izmaksām,

—

EUR 0,44 par tonnu dienā par līgumā paredzēto produkta uzglabāšanu.

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/51

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1019/2002 (2) ir paredzēta apzīmējumu sistēma dažām neobligātajām norādēm attiecībā uz olīveļļu. Saskaņā ar minētās regulas 5. panta c) punktu neapstrādātas olīveļļas organoleptiskās īpašības uz marķējuma norāda vienīgi tad, ja tās ir noteiktas, izmantojot analīzes metodi, kas paredzēta Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (3). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1019/2002 12. panta 2. punktu šis noteikums jāpiemēro no 2008. gada 30. novembra.

(2)

Darbs pie jaunu organoleptisko īpašību novērtēšanas metožu izstrādes, ko uzsākusi Starptautiskā Olīveļļas padome (SOP) un kas ļauj paplašināt neapstrādātas olīveļļas pozitīvo īpašību apzīmējumu gammu, ir pabeigts 2007. gada novembrī. Lai Kopienas regulējumu pielāgotu SOP pārskatītajai metodei, ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 1019/2002 5. panta c) punkts. Regulējuma pielāgošana iekļaujas pasākumos, kuru mērķis ir grozīt vairākus noteikumus par olīveļļas marķējumu, kuri stāsies spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Spēkā esošo 5. panta c) punkta noteikumu piemērošana īsā laikposmā, proti, no 2008. gada 30. novembra līdz 2009. gada 30. jūnijam, nav lietderīga it īpaši uzņēmējiem, kuriem būs jāpielāgo savu produktu marķējums.

(3)

Attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1019/2002 5. panta c) punkta piemērošana ir jāatliek līdz 2009. gada 1. jūlijam.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1019/2002.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/52

(1)

Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2008. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/54

(1)

Padomes 2007. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1579/2007, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Melnajā jūrā (3), ir noteiktas kvotas 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2008. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/56

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 [augstas kvalitātes parastie kvieši], 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2008. gada 1. decembra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Tomēr saskaņā ar Komisijas 2008. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 608/2008, ar ko uz laiku atliek muitas nodokļa piemērošanu noteiktu veidu labības importam 2008./2009. tirdzniecības gadā (3), dažu ar šo regulu noteikto nodokļu piemērošana tiek apturēta,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/59

(1)

Eiropas ceļu tīklam, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (3), ir sevišķi svarīga nozīme, lai sekmētu Eiropas integrāciju un kohēziju, kā arī nodrošinātu augstu labklājības līmeni. Jo īpaši būtu jānodrošina augsts drošības līmenis.

(2)

Komisija 2001. gada 12. septembra Baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam: laiks izlemt” paudusi nepieciešamību veikt drošības ietekmes novērtējumu un ceļu satiksmes drošības auditu, lai Kopienā noteiktu ceļu posmus, kuros ir liels ceļu satiksmes negadījumu skaits, un vadītu to pārraudzību. Tā arī noteikusi mērķi uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu uz ceļiem Eiropas Savienībā laikā no 2001. līdz 2010. gadam.

(3)

Komisija savā 2003. gada 2. jūnija paziņojumā “Eiropas Rīcības programma ceļu satiksmes drošībai, ceļu satiksmes negadījumu upuru skaita samazināšana uz pusi Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam: dalīta atbildība” raksturo ceļu infrastruktūru kā trešo ceļu satiksmes drošības politikas pīlāru, kam būtu jāsniedz nozīmīgs ieguldījums, lai sasniegtu Kopienas mērķi mazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

(4)

Pēdējos gados ir panākts liels progress transportlīdzekļu būvē (drošības pasākumi un jaunu tehnoloģiju izstrāde un pielietošana), kas palīdzējis samazināt ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaitu. Tomēr, lai sasniegtu 2010. gadam noteikto mērķi, ir jārīkojas arī citās jomās. Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldībā ir iespējami būtiski uzlabojumi, kas jāveic, lai gūtu no tiem labumu.

(5)

Pienācīgu procedūru izveide ir nozīmīgs līdzeklis, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību. Ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumiem stratēģiskā līmenī būtu jādemonstrē infrastruktūras projekta dažādu plānošanas alternatīvu ietekme uz ceļu drošību, un tiem vajadzētu būt izšķirošai lomai maršrutu izvēlē. Ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma rezultātus var apkopot vairākos dokumentos. Turklāt ceļu satiksmes drošības auditos būtu detalizēti jānorāda ceļu infrastruktūras projekta bīstamie aspekti. Tādēļ būtu vērts izstrādāt procedūras, kas jāievēro minētajās divās jomās, lai paaugstinātu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību, tajā paša laikā neattiecinot to uz ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (4).

(6)

Vairākās dalībvalstīs jau ir sekmīgi strādājošas ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības sistēmas. Šīm valstīm būtu jāļauj turpināt izmantot esošās metodes, ciktāl tās atbilst šīs direktīvas mērķiem.

(7)

Zinātniskā pētniecība ir ārkārtīgi būtisks līdzeklis, lai paaugstinātu drošību uz ceļiem Eiropas Savienībā. Svarīga nozīme ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā ir komponentu, pasākumu un metožu (to skaitā telemātikas) izstrādāšanai un izmēģināšanai, kā arī pētījumu rezultātu izplatīšanai.

(8)

Būtu jāpaaugstina drošības rādītāji uz esošajiem ceļiem, novirzot ieguldījumus ceļu posmos, kuros visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi un/vai kuros ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Lai autovadītāji varētu pielāgot savu uzvedību un labāk ievērot satiksmes noteikumus, jo īpaši ātruma ierobežojumus, viņiem būtu jāsniedz informācija par ceļa posmiem, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi.

(9)

Ceļu tīkla drošības klasificēšanai ir augsts potenciāls tūlīt pēc īstenošanas. Kad apzināti ceļa posmi, kuros visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi, un veikti stāvokļa uzlabošanas pasākumi, būtu jāpieaug drošības pārbaužu kā profilaktiska pasākuma lomai. Regulāras pārbaudes ir svarīgs līdzeklis, lai novērstu iespējamos apdraudējumus visiem satiksmes dalībniekiem, tostarp mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, un arī ceļa remontdarbu gadījumā.

(10)

Ar satiksmes drošību saistītu darbinieku apmācībai, izmantojot mācību programmas un kvalifikācijas instrumentus, ko apstiprinājušas dalībvalstis, būtu jānodrošina, lai praktizētāji iegūtu nepieciešamās aktualizētās zināšanas.

(11)

Lai uzlabotu drošību uz ceļiem Eiropas Savienībā, būtu jāparedz iespēja biežāk un sistemātiskāk veikt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

(12)

Lai nodrošinātu augstu drošības līmeni uz ceļiem Eiropas Savienībā, dalībvalstīm būtu jāpiemēro infrastruktūras drošības pārvaldības pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu paziņošanai Komisijai un regulāriem ziņojumiem par to īstenošanu būtu jānodrošina infrastruktūras drošības sistemātiska uzlabošanās Kopienas līmenī un pamats efektīvākas sistēmas radīšanai laika gaitā. Ziņojumiem par pamatnostādņu īstenošanu turklāt būtu jādod iespēja citām dalībvalstīm rast efektīvākos risinājumus, savukārt sistemātiskai datu apkopošanai gan pirms, gan pēc izpētes, būtu jādod iespēja izraudzīties efektīvākos pasākumus turpmākai rīcībai.

(13)

Šīs direktīvas noteikumi par ieguldījumiem ceļu satiksmes drošībā būtu jāpiemēro, neskarot dalībvalstu kompetenci attiecībā uz ieguldījumiem ceļu tīkla uzturēšanā.

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot procedūras, lai nodrošinātu pienācīgi augstu ceļu drošības līmeni visā Eiropas ceļu tīklā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(15)

Pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(16)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt kritērijus, kas nepieciešami ceļu drošības pārvaldības prakses uzlabošanai un pielikumu pielāgošanai tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(17)

Pietiekams daudzums ceļmalas stāvvietu ir ļoti svarīgs ne tikai noziedzības novēršanai, bet arī ceļu satiksmes drošībai. Stāvvietās autovadītāji var atpūsties viņiem piemērotā laikā un turpināt ceļu, pilnībā koncentrējušies. Tāpēc pietiekami daudzu drošu stāvvietu ierīkošanai vajadzētu būt ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības neatņemamai sastāvdaļai.

(18)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

1)

“Eiropas ceļu tīkls” ir ceļu tīkls, kā noteikts Lēmuma Nr. 1692/96/EK I pielikuma 2. iedaļā;

2)

“kompetentā organizācija” ir jebkura valsts vai privāta organizācija, kas izveidota valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un iesaistīta šīs direktīvas īstenošanā savas kompetences dēļ, tostarp struktūras, kas norādītas kā kompetentās organizācijas un kas pastāvējušas jau pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām;

3)

“ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējums” ir stratēģiski salīdzinoša analīze par to, kā jauni ceļi vai būtiskas esošā ceļu tīkla modifikācijas ietekmē ceļu tīkla drošības rādītājus;

4)

“ceļu satiksmes drošības audits” ir neatkarīga, detalizēta, sistemātiska un tehniska ceļu infrastruktūras projekta konstrukcijas raksturlielumu pārbaude, kas aptver visus posmus no plānošanas līdz sākotnējai ekspluatācijai;

5)

“tādu ceļa posmu klasificēšana, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi” ir metode, ar kuras palīdzību nosaka, analizē un klasificē tādus ceļu tīkla posmus, kuri ir ekspluatācijā vairāk nekā trīs gadus un kuros proporcionāli satiksmes intensitātei notikuši daudzi ceļu satiksmes negadījumi ar lielu skaitu bojā gājušo cilvēku;

6)

“ceļu tīkla drošības klasificēšana” ir metode, kā noskaidrot, analizēt un klasificēt esošā ceļu tīkla daļas pēc to drošības attīstības potenciāla un iespējas ietaupīt ceļu satiksmes negadījumu izmaksas;

7)

“drošības inspekcija” ir parasta periodiska tādu iezīmju un defektu pārbaude, kam drošības apsvērumu dēļ vajadzīgi apkopes darbi;

8)

“pamatnostādnes” ir dalībvalstu pieņemtie pasākumi, kuros noteiktas veicamās darbības un tie elementi, kas jāizvērtē, piemērojot šajā direktīvā izklāstītās drošības procedūras;

9)

“infrastruktūras projekts” ir jaunas ceļu infrastruktūras izveides vai būtisku esošā ceļu tīkla izmaiņu projekts, kas ietekmē satiksmes plūsmu.

a)

auditoriem ir atbilstīga pieredze vai izglītība ceļu projektēšanā, ceļu satiksmes drošības tehnikā un ceļu satiksmes negadījumu analīzē;

b)

divus gadus pēc tam, kad dalībvalstis pieņēmušas pamatnostādnes saskaņā ar 8. pantu, ceļu satiksmes drošības auditu veic tikai 2. un 3. punktā noteiktām prasībām atbilstīgi auditori vai grupas, kurās ietilpst šādi auditori;

c)

lai veiktu infrastruktūras projekta auditu, auditors audita brīdī nav iesaistīts attiecīgā infrastruktūras projekta koncepcijas izstrādāšanā vai darbības nodrošināšanā.

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/68

(1)

Īpašās prasības iepakojuma materiāliem no koksnes un koksnei, ko izmanto kā citu materiālu kravas stiprinājumus un ko ieved Kopienā, ir paredzētas Direktīvas 2000/29/EK IV pielikumā. Tās balstās uz FAO Starptautisko fitosanitāro pasākumu (ISPM) standartu Nr. 15 “Vadlīnijas, pēc kurām regulējami starptautiskajā tirdzniecībā izmantojami koka iepakojuma materiāli” (2).

(2)

Direktīvas 2000/29/EK IV pielikumā papildus Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartā Nr. 15 apstiprinātajām prasībām ir iekļauta prasība, ka importētajiem koka iepakojuma materiāliem jābūt izgatavotiem no mizotas koksnes. Prasība par mizotu koksni tika atlikta divreiz.

(3)

Kopiena ir pieprasījusi pārskatīt Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu Nr. 15 un iekļaut attiecīgo prasību, tādējādi risinot jautājumu saistībā ar Kopienas bažām par risku, ka starptautiskajā tirdzniecībā var nonākt koka iepakojuma materiāli ar mizu.

(4)

Mežu karantīnas tehniskā padome (TPFQ), kura ir izveidota saskaņā ar Starptautisko augu aizsardzības konvenciju (SAAK) un kurā ir starptautiski atzīti mežsaimniecības eksperti, ir veikusi analīzi, ņemot vērā pieejamos pētniecības datus par fitosanitāro risku, ko rada koka iepakojuma materiāli ar mizu. TPFQ secināja, ka ir tehniskais pamatojums pieprasīt, lai starptautiskajā tirdzniecībā nenonāktu koka iepakojuma materiāli ar mizu tādā precīzi noteiktā pielaides līmenī attiecībā uz mizas elementu esamību, lai varētu nodrošināt, ka fitosanitārais risks ir pieņemamā līmenī un ka šādu prasību iekļauj pārskatītajā Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartā Nr. 15.

(5)

Lai aizsargātu Kopienas teritoriju no kaitīgo organismu ievešanas, jāsaskaņo Kopienas prasības par mizas esamību koka iepakojuma materiālos un kravas stiprinājumos ar TPFQ tehniskajiem secinājumiem, negaidot līdz pārskatītā Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr. 15 pieņemšanai, ko veiks SAAK Fitosanitāro pasākumu komisija.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi pielāgot prasību par mizotu koksni tehniski pamatotam mizas esamības pielaides līmenim.

(7)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 2000/29/EK IV pielikums.

(8)

Prasību, ka koka iepakojuma materiāliem jābūt izgatavotiem no mizota apaļkoka, kuru ieviesa ar Komisijas Direktīvu 2006/14/EK (3), ar ko groza IV pielikumu Direktīvā 2000/29/EK, piemēro no 2009. gada 1. janvāra. Tāpēc šajā direktīvā paredzētie pasākumi arī jāpiemēro no 2009. gada 1. janvāra. Tomēr, lai trešās valstis spētu veikt vajadzīgos pielāgojumus, ir lietderīgi noteikt, ka prasību par mizotu koksni piemēro no 2009. gada 1. jūlija.

(9)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/71

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK Kopienā nedrīkst ievest sēklas kartupeļus, kuru izcelsme ir Kanādā. Tomēr ar šo direktīvu pieļauj atkāpes no minētā noteikuma, ja nepastāv kaitīgu organismu izplatīšanās risks.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2003/61/EK (2) paredz atkāpi attiecībā uz sēklas kartupeļu, kuru izcelsme ir dažās Kanādas provincēs, ievešanu Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Kiprā, Maltā un Portugālē, ievērojot īpašus nosacījumus.

(3)

Portugāle ir lūgusi pagarināt šīs atkāpes termiņu.

(4)

Situācija, kas ir minētās atkāpes pamatā, nav mainījusies, un tādēļ ir jāturpina tās piemērošana.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/61/EK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

Lēmuma 15. pantā datumu “2008. gada 31. marts” aizstāj ar datumu “2011. gada 31. marts”.

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/73

(1)

Euro ieviešana Slovākijā 2009. gada 1. janvārī nozīmē, ka no šīs dienas uz kredītiestādēm un kredītiestāžu filiālēm, kas atrodas Slovākijā, attieksies rezervju prasības.

(2)

Šo iestāžu integrācijai Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā jāpieņem pārejas noteikumi, lai nodrošinātu raitu integrāciju, neradot nesamērīgu apgrūtinājumu kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs, jo īpaši Slovākijā.

(3)

ECBS Statūtu 5. pants saistībā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 10. pantu norāda, ka dalībvalstīm ir pienākums valsts līmenī izstrādāt un īstenot pienācīgus pasākumus tās statistiskās informācijas vākšanai, kas vajadzīga ECB statistikas ziņošanas prasību izpildei, kā arī nodrošināt laicīgu sagatavošanos euro ieviešanai statistikas jomā,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/76

(1)

Saskaņā ar ECBS Statūtu 12.1. pantu ECB Padome pieņem pamatnostādnes un lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eurosistēmai uzticēto uzdevumu izpildi. ECB Padomei attiecīgi ir tiesības pieņemt lēmumus par tādu papildu darbību organizēšanu kā preču un pakalpojumu iepirkumi, kas vajadzīgi Eurosistēmas uzdevumu izpildei.

(2)

Eiropas Kopienas tiesību akti par iepirkumiem ļauj vairākām līgumslēdzējām iestādēm veikt kopīgus preču un pakalpojumu iepirkumus. Šis princips atspoguļots Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1), 15. apsvērumā un 11. pantā, kurā noteikta centralizētu iepirkuma metožu izmantošana.

(3)

Eurosistēmas mērķis ir ievērot rentabilitātes un efektivitātes principus, un tā vadās pēc izdevīgākā naudas izlietojuma preču un pakalpojumu iepirkumos. ECB Padome uzskata, ka kopīgs preču un pakalpojumu iepirkums ir instruments, kas ļauj sasniegt šos mērķus, izmantojot sinerģiju un līdzekļu ietaupījumu.

(4)

Paredzot kopīga Eurosistēmas iepirkuma noteikumus, ECB vēlas veicināt gan Eiropas Centrālās Bankas (ECB), gan arī to dalībvalstu, kuras ieviesušas euro, nacionālo centrālo banku dalību šādos kopīgos iepirkumos.

(5)

ECB Padome izveidoja Eurosistēmas Iepirkumu koordinēšanas biroju (Eurosystem Procurement Coordination Office – EPCO) kopīgu iepirkumu koordinēšanai. Par EPCO mītni no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim ECB Padome izraudzījās Banque centrale du Luxembourg.

(6)

Šis lēmums neierobežo iespējas centrālajām bankām lūgt EPCO atbalstu saistībā ar preču un pakalpojumu iepirkumu, uz ko neattiecas šā lēmuma darbības joma.

(7)

Dalībvalstu, kuras vēl nav ieviesušas euro, nacionālās centrālās bankas arī var interesēt iespējas piedalīties EPCO darbībās, kā arī kopīgās konkursa procedūrās, kurās tām tiks piemēroti tie paši noteikumi, ko piemēro centrālajām bankām,

a)

“Eurosistēma” ir ECB un to dalībvalstu, kuras ieviesušas euro, nacionālās centrālās bankas;

b)

“Eurosistēmas uzdevumi” ir uzdevumi, kas uzticēti Eurosistēmai saskaņā ar Līgumu un ECBS Statūtiem;

c)

“centrālā banka” ir ECB vai dalībvalsts, kura ieviesusi euro, nacionālā centrālā banka;

d)

“vadošā centrālā banka” ir centrālā banka, kura atbild par kopīgā konkursa procedūras organizēšanu;

e)

“mītnes centrālā banka” ir centrālā banka, ko ECB Padome izraudzījusies par EPCO mītnes vietu;

f)

“EPCO Vadības komiteja” ir vadības komiteja, ko ECB Padome izveidojusi EPCO darbības vadīšanai. EPCO Vadības komiteju veido pa vienam pārstāvim no katras centrālās bankas, kuru izraugās no augstākā līmeņa personāla ar attiecīgajā institūcijā iegūtām zināšanām un kompetenci organizatoriskos un stratēģiskos jautājumos, kā arī iepirkuma speciālisti. EPCO Vadības komiteja ar Valdes starpniecību atskaitās ECB Padomei. EPCO Vadības komitejas priekšsēdētāju un sekretariātu nodrošina ECB;

g)

“kopīgā konkursa procedūra” ir procedūra kopīgam preču vai pakalpojumu iepirkumam, ko veic vadošā centrālā banka to centrālo banku uzdevumā, kuras piedalās kopīgajā konkursa procedūrā.

a)

veicina labas iepirkuma prakses ieviešanu Eurosistēmā;

b)

izstrādā un attīsta infrastruktūru, kas vajadzīga kopīgajiem iepirkumiem (piemēram, prasmes, funkcionālos instrumentus, informācijas sistēmas, procesus);

c)

identificē iespējamos gadījumus, kad iespējams veikt kopīgus iepirkumus, kuri attiecas uz šā lēmuma jomu vai arī ir ārpus tās, pamatojoties uz iepirkuma vajadzībām, kuras centrālās bankas iesniedz EPCO;

d)

pēc vajadzības sagatavo un atjaunina gada iepirkumu plānu, kas veicami saskaņā ar kopīgajām konkursa procedūrām, pamatojoties uz novērtējumu, kas aprakstīts c) apakšpunktā;

e)

sagatavo kopējās prasības sadarbībā ar centrālajām bankām, kas piedalās kopīgajā konkursa procedūrā;

f)

sniedz atbalstu centrālajām bankām kopīgajās konkursa procedūrās;

g)

sniedz atbalstu centrālajām bankām iepirkumos, kas saistīti ar kopējiem Eiropas Centrālo banku sistēmas projektiem, ja to lūdz centrālā banka, kura šo projektu vada.

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/79

(1)

Vienotās rīcības 2008/736/KĀDP 10. panta 1. punktā paredzēts, ka Politikas un drošības komiteja ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 25. pantu pieņemt atbilstīgus lēmumus, lai īstenotu EUMM Georgia politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu.

(2)

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir ierosinājis iecelt Hansjörg HABER kungu par EUMM Georgia misijas vadītāju,

29.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/80

(1)

Padome ar Vienotās rīcības 2004/570/KĀDP 6. pantu pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt turpmākus lēmumus par ES spēku komandiera iecelšanu.

(2)

PDK 2007. gada 25. septembrī pieņēma Lēmumu BiH/11/2007 (2), ar ko ģenerālmajoru Ignacio MARTÍN VILLALAÍN iecēla par ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā.

(3)

ES operācijas komandieris ir ieteicis iecelt ģenerālmajoru Stefano CASTAGNOTTO par jauno ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā.

(4)

ES Militārā komiteja ir atbalstījusi minēto ieteikumu.

(5)

Saskaņā ar 6. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās tādu Eiropas Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā, kas saistīti ar aizsardzību.

(6)

Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmē 2002. gada 12. un 13. decembrī tika pieņemta deklarācija, kurā paziņoja, ka mehānisms “Berlīne plus” un tā īstenošana attieksies vienīgi uz tām ES dalībvalstīm, kuras ir arī vai nu NATO dalībvalstis, vai arī programmas “Partnerattiecības mieram” locekles un kuras noslēgušas divpusējus drošības līgumus ar NATO,