(1)

Ar 2001. gada 27. jūnija vēstuli, ko reģistrēja 2001. gada 4. jūlijā, Nīderlandes Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu informēja Komisiju par dalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, kura iegādājas zemes īpašumus un telpas, kas paredzēti dārzkopībai siltumnīcās (reģistrēta ar numuru Nr. 450/01).

(2)

Nīderlandes iestādes Komisijai sniedza rakstisku informāciju 2002. gada 11. marta, 2002. gada 15. jūlija, 2002. gada 17. decembra un 2003. gada 21. oktobra vēstulēs, kas attiecīgi reģistrētas 2002. gada 12. martā, 2002. gada 18. jūlijā, 2002. gada 26. decembrī un 2003. gada 25. oktobrī.

(3)

Komisija 2003. gada 10. decembra vēstulē (2) informēja Nīderlandi par lēmumu saistībā ar iepriekš minēto paziņojumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru.

(4)

Komisijas lēmumu sākt šo procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas mēneša laikā iesniegt savus apsvērumus. Komisija apsvērumus no ieinteresētajām personām nesaņēma.

(5)

Nīderlandes iestādes iesniedza papildu rakstisku informāciju 2004. gada 11. janvāra vēstulē, kas tika reģistrēta 2004. gada 21. janvārī. Nīderlandes iestādes un Komisija 2004. gadā vairākkārt tikās. Nīderlandes iestādes 2005. gada 18. maija vēstulē, kas tika reģistrēta 2005. gada 23. maijā, iesniedza apsvērumus par procedūras sākšanu.

(6)

Nīderlandes Lauksaimniecības un dārzkopības organizācija (Land- en Tuinbouw Organisatie Nederland (turpmāk tekstā – LTO-Nederland)) (4) un privātā sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ontwikkelings- en Participatiebedrijf Publiek Private Sector BV (turpmāk tekstā – OPP) 2001. gadā informēja par plāniem izveidot uzņēmumu Stallingsbedrijf Glastuinbouw Nederland Beheer BV (turpmāk tekstā – SGN). Šis uzņēmumus nodarbotos ar tādu zemes īpašumu un telpu iegādi, pagaidu pārvaldību un pārdošanu, kas paredzēti dārzkopībai siltumnīcās, lai sekmētu un veicinātu dārzkopības nozares pārstrukturēšanu.

(7)

Pēc SGN dibināšanas, Dārzkopības produktu padome (Productschap Tuinbouw, (turpmāk tekstā – PT)) (5), Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrija, OPP un SGN izveidotu komandītsabiedrību. Šajā komandītsabiedrībā SGN būtu komplementārais dalībnieks, savukārt pārējie iesaistītie būtu komandīti. Šī komandītsabiedrība nodarbotos ar tādu zemes īpašumu un telpu iegādi, pagaidu pārvaldību un pārdošanu, kas paredzēti dārzkopībai siltumnīcās, lai sekmētu un atvieglotu dārzkopības nozares pārstrukturēšanu.

(8)

Lai izveidotu šo komandītsabiedrību, bija nepieciešams šāds sākumkapitāls:

(9)

Gada peļņa no komandītsabiedrībā ieguldītā kapitāla un subordinētajiem aizdevumiem tika noteikta 15 % apmērā skaidrā naudā projekta darbības laikā (15 gadi). Akcionāri saņem gada dividendes. Peļņu un dividendes nosaka, pamatojoties uz tirgus cenu.

(10)

Komandītsabiedrību un SGN nodibināja, lai sekmētu dārzkopības nozares teritoriālo pārstrukturēšanu. Šīs rīcības mērķis bija mobilizēt dārzkopjus konkrētās jomās, ļaujot nozarei labāk pielāgoties pilsētu un lauku plānošanai, kā arī vides ilgtspējas prasībām.

(11)

Saskaņā ar komandītsabiedrības statūtiem tā nevar iesaistīties īpašumu attīstīšanas darbībās vai spekulācijās, kas varētu ietekmēt zemes īpašumu cenas. Tās darbības var būt tikai īpašumu iegāde, pārdošana un pagaidu pārvaldība. Zemes īpašumu iegādei, pārdošanai un pagaidu pārvaldībai, ko veic komandītsabiedrība un tās komplementārais dalībnieks SGN, jāatbilst tirgus cenām; statūti aizliedz iegādi, pārdošanu un pagaidu pārvaldību par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Nozarē iesaistītiem privātiem uzņēmumiem nav saistoši sadarboties (konkrēti) ar komandītsabiedrību, un valdība šos uzņēmumus uz to arī nemudina.

(12)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju dārzkopji nesaņems tiešus vai netiešus ieguvumus no šā pasākuma veidā, kas ietekmēs vai ierobežos konkurenci, jo komandītsabiedrībai vienmēr būs jāpārdod zemes īpašumi vai telpas par tirgus cenu, ja tā vēlas saglabāt peļņas normu un dzīvotspēju, kā arī turpināt savas darbības.

(13)

Pasākuma darbības laiks ir 15 gadi, un to nedrīkst kumulēt ar citiem atbalsta pasākumiem. Kopējais atbalsta pasākumam pieejamais budžets būs EUR 15 123 000.

(14)

Komisija uzsāka procedūru saistībā ar paziņoto atbalsta pasākumu, jo sniegtā informācija nebija pietiekama, lai novērtētu pasākuma atbilstību EK līguma 87. pantam. Lēmumā sākt procedūru Komisija paskaidroja, kāda informācija nepieciešama, lai novērtētu, vai paziņotais pasākums ir valsts atbalsts un, ja tas ir, vai atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(15)

Paziņojumā ietvēra informāciju par SGN dibināšanu, kas finansētu 50 % no sava sākumkapitāla, izmantojot valsts līdzekļus (7). Valdība būtu arī komandītsabiedrības sākumkapitāla primārais avots. Procedūras sākšanas laikā Komisija nespēja noskaidrot, vai, paredzot Nīderlandes iestāžu dalību, tika ievērots “tirgus ekonomikas ieguldītāja” princips un vai šo shēmu izmantotu, lai glābtu grūtībās nonākušus uzņēmumus. Tādēļ Komisija turpināja uzskatīt, ka valsts kapitāla ieguldīšana SGN un komandītsabiedrībā varētu nodrošināt ieguvumus Nīderlandes siltumnīcu dārzkopības nozarei un tādēļ bija atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(16)

Komisija 2005. gada 18. maija vēstulē no Nīderlandes iestādēm saņēma apsvērumus par procedūras sākšanu. Papildu informācija tika sniegta arī 2004. gada 11. janvāra vēstulē un dažādās divpusējās sanāksmēs, kas notika 2004. gadā.

(17)

Nīderlandes iestādes 2004. gada 11. janvāra vēstulē sniedza šādu informāciju:

(18)

Divpusējo sanāksmju laikā Nīderlandes iestādes paskaidroja, ka 15 % dividendes tiktu sadalītas saskaņā ar dažādu akcionāru dažādajiem risku līmeņiem, ko tie uzņēmušies, t. i.: 50 % – OPP, 25 % – PT un 25 % – Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrijai.

(19)

LTO-Nederland un OPP katrai pieder 50 % akciju SGN, kas ir komandītsabiedrības komplementārais dalībnieks. Ja SGN gūst peļņu, arī šo peļņu dala vienādās daļās starp LTO-Nederland un OPP.

(20)

Nīderlandes iestādes 2005. gada 18. maija vēstulē sniedza informāciju par komandītsabiedrību un tās darbībām. Iestādes paziņoja, ka ir tikusi veikta LTO ierosināta priekšizpēte, lai nodibinātu zemes īpašumu uzņēmumu, un ka izpēti izmantoja kā uzņēmējdarbības plāna un paredzamās peļņas prognožu pamatu; uzņēmējdarbības plānā ietvēra visus finansiālos riskus. Atbildību par risku prasīja uzņemties gan privātajiem, gan valsts partneriem. Privātajiem ieguldītājiem, kurus aicināja piedalīties kā partnerus, nebija pieredzes saistībā ar SGN ierosināto modus operandi un pieeju darbībām (8). Galu galā privātajiem ieguldītājiem tas bija pārāk augsts nenoteiktības līmenis, un viņi izvelējās neieguldīt komandītsabiedrībā. Tomēr, tā kā priekšizpētē prognozēja peļņu no ieguldījumiem darbībās, ko veiks komandītsabiedrība, un tā kā tas nebūtu saistīts ar risku, kurš augstāks par tirgū pastāvošo risku, valsts partneri izlēma piedalīties projektā.

(21)

Nīderlandes iestādes apstiprināja, ka komandītsabiedrība bija tirgus “dalībnieks”. Tā kā komandīti nevar iesaistīties pārvaldībā, SGN kā komplementārais dalībnieks veic šīs darbības un šajos jautājumos darbojas komandītsabiedrības vārdā.

(22)

Nīderlandes iestādes paskaidroja, ka attiecībā uz komandītsabiedrības pārvaldību SGN darbības attiektos gandrīz tikai uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Valsts partneri komandītsabiedrībai nodrošina tikai kapitālu un subordinētos aizdevumus. Lēmumi par ieguldījumiem ir jāpieņem, pamatojoties uz izredzēm gūt peļņu, un uzņēmējdarbības plānu izmanto kā norādes ieguldījumu veikšanai. Tā kā tam būtu nepieciešamas uz projektu pamatotas darbības, citi privātie ieguldītāji arī piedalīsies vēlākos posmos. Šim nolūkam nevar piešķirt nekādu papildu atbalstu, izņemot kapitālu un subordinētos aizdevumus.

(23)

Nīderlandes iestādes paskaidroja, ka komandītsabiedrības mērķis nebija atbalsta sniegšana atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan atbalsts Nīderlandes pilsētu un lauku plānošanas politikai, kā arī ilgtspējīgas attīstības sekmēšana konkrētās siltumnīcu dārzkopības nozares jomās. Lai to sasniegtu, komandītsabiedrība iegādātos un pārdotu īpašumus stratēģiskās teritorijās (9). Zemes un īpašumu pārdošanai un atkārtotai pārdošanai jābūt saskaņā ar tirgus cenām, lai nodrošinātu, ka komandītsabiedrība gūst peļņu (10). Komandītsabiedrība neiegulda grūtībās nonākušos uzņēmumos, un sevišķi netiek pieļauta “pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomai” līgumu slēgšana.

(24)

Visbeidzot, Nīderlandes iestādes apstiprināja, ka ir atbilstība iepirkuma noteikumiem, ņemot vērā sertificētu vērtētāju dalību zemes un īpašumu iegādē, ko veic komandītsabiedrība, ka pārskaitījumi nepārsniegs EUR 206 000 griestus, kuri noteikti Direktīvas 2004/18/EK (11) 7. pantā, un ka vērtētājs ir jāizvēlas, apspriežoties ar otru pusi, kas iesaistīta īpašuma iegādē vai pārdošanā.

(25)

Komandītsabiedrībai un tās komplementārajam dalībniekam SGN bija paredzēts darboties siltumnīcu dārzkopības nozarē, iegādājoties zemi un īpašumus, kas jāizmanto dārzkopības produktu ražošanai. Pirmām kārtām ir jānosaka, vai dalību komandītsabiedrībā un tās komplementārajā dalībniekā SGN var uzskatīt par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un, ja var, tad jānosaka, vai šis atbalsts ir atbilstīgs kopējam tirgum.

(26)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(27)

Kā norādīts Eiropas Kopienu Tiesas praksē, atbalsts uzņēmumam var negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci, ja šis uzņēmums darbojas tirgū, kas ir atvērts Kopienas iekšējai tirdzniecībai (12). Komandītsabiedrība un tās komplementārais dalībnieks darbojas zemes tirdzniecības tirgū, jo īpaši tādas zemes, kas paredzēta dārzkopības produktu ražošanai. Abos šajos tirgos notiek aktīva Kopienas iekšējā tirdzniecība (13).

(28)

Kapitālu un subordinētos aizdevumus finansē no Nīderlandes Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrijas budžeta (izmantojot Zemes pārvaldības dienestu (BBL), kopā EUR 4 537 000), Dārzkopības produktu padomes (PT) budžeta (EUR 5 445 000), OPP budžeta (EUR 4 991 000) un SGN budžeta (EUR 150 000). PT ir ar likumu izveidota valsts struktūra; OPP ir komandītsabiedrība, kas pilnībā pieder valsts struktūrām; SGN ir komandītsabiedrība, kurā OPP pieder 50 % akciju (pārējie 50 % pieder LTO-Nederland, kas ir privāta organizācija). Ņemot vērā kapitāla ieguldījuma komandītsabiedrībā struktūru, var secināt, ka valdība ir līdzdalīga komandītsabiedrībā un ka šis kapitāls netiešās daļās nāk no valsts resursiem.

(29)

Šis pasākums ir selektīvs, ņemot vērā, ka ieguldījumu veic, lai iegādātos, uz laiku pārvaldītu un atkārtoti pārdotu dārzkopības nozarē izmantojamu zemi un telpas, tādējādi sekmējot un veicinot teritoriālo pārstrukturēšanos dārzkopības nozarē. Šīs darbības sekmē attīstību nozarē un tādējādi arī dārzkopības produktu ražošanu.

(30)

Tomēr saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu pasākumus nevar uzskatīt par atbalstu, ja netiek radītas priekšrocības, ņemot vērā, ka tādos gadījumos pasākums neizkropļo konkurenci vai negatīvi neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tādēļ jāizvērtē pasākuma ietekme, lai noteiktu, vai iesaistītās nozares tā rezultātā ir guvušas labumu.

(31)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par EK līguma 92. un 93. panta (tagad 87. un 88. pants) un Komisijas Direktīvas 80/723/EEK 5. panta piemērošanu valsts uzņēmumiem ražošanas nozarē (14) (turpmāk tekstā – 1993. gada paziņojums) kapitāla ieguldīšanu uzskata par atbalstu, ja to veic apstākļos, kas ir nepieņemami privātam ieguldītājam, kurš darbojas normālos tirgus apstākļos. Tādēļ, lai noteiktu, vai šis pasākums rada priekšrocības, jāpiemēro tirgus ekonomikas ieguldītāja princips (MEIP) (15).

(32)

Komisija atzīmē, ka šis lēmums nekādā veidā neparedz vai nekavē Komisijas turpmāku analīzi attiecībā uz publisko iepirkumu un šīs nozares tiesību aktiem.

(33)

Pasākuma ietekme jāizvērtē šādos līmeņos: kapitāla ieguldījums un valsts iestāžu dalība komandītsabiedrībā, ieguvumi SGN, citiem komandītsabiedrības partneriem un jebkādām ieinteresētām pusēm nākotnē, kā arī priekšrocības trešām pusēm (16).

(34)

Sagatavojot komandītsabiedrības uzņēmējdarbības plāna modeļus, ir izmantota piesardzīgas plānošanas metode. Pirmo modeli sagatavoja, pamatojoties uz plānošanu 10 gadiem, savukārt otro modeli sagatavoja, izmantojot 15 gadu periodu. Pamatojoties uz aprēķiniem uzņēmējdarbības plānā un uz noteiktajiem finansiālajiem riskiem, tika izvēlēts 15 gadu ieguldījumu periods.

(35)

Uzņēmējdarbības plānā ir iekļauts vidējais zemes nodrošinājums 140 hektāru apmērā, kas jāiegādājas pakāpeniski. Pirmajos trīs gados zeme netiktu pārdota un tiktu izmantotas tikai iegādes un nomas darbības, lai nodrošinātu ieguldījumu (kā papildu pasākums tiktu nodrošināts pieejamās zemes obligātais apjoms). Pēc sākotnējā perioda beigām pārdošanas proporcija tiktu ierobežota līdz 50 hektāriem gadā. Īpašnieku kapitāla minimums ir noteikts EUR 27 miljonu apmērā. Lai samazinātu riskus, pašu kapitāls ir noteikts nedaudz lielāks. Tomēr to drīzāk paveic ar subordinētajiem aizdevumiem, nevis ar tiešu kapitāla ieguldījumu. Saskaņā ar sniegtajiem aprēķiniem pašreizējā ieguldījumu neto vērtība ir pozitīva.

(36)

Tika arī secināts, ka uzņēmumam jābūt pēc iespējas elastīgākam un ka tam jādarbojas, izmantojot uz projektu pamatotu pieeju, lai tas varētu reaģēt uz ekonomisko ciklu. Uzņēmējdarbības plānā norādīta gada peļņa 17,13 % apmērā no ieguldījuma. Ņemot vērā tirgus riskus, galīgā gada peļņa no ieguldījumiem ir 15 % visā ieguldījumu 15 gadu periodā.

(37)

Lietā T-296/97 (Alitalia/Komisija (17) tika secināts, ka izredzes uz ienesīgumu virza privāta ieguldītāja darbības tirgus ekonomikā.

(38)

Pirmās instances tiesa savā spriedumā lietā T-228-/99 (Westdeutsche Landesbank Girozentrale/Eiropas Kopienu Komisija (18) norādīja, ka vidējais ieņēmumu līmenis nevar būt automātisks kritērijs, lai noteiktu valsts atbalsta summas esību un apmēru. Vidējās peļņas izmantošanai jābūt saskaņā ar uzskatu, ka informētam privātajam ieguldītājam, citiem vārdiem sakot, ieguldītājam, kas vēlas maksimāli palielināt peļņu, neuzņemoties pārmērīgus riskus salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem, aprēķinot piemērotu peļņu, kura paredzama no ieguldījuma, būtu principā nepieciešama minimālā peļņa, kas atbilst vidējai peļņai attiecīgajā nozarē. Tiesa spriedumā lietā C-305/89 (Itālijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija (19) norādīja, ka privātais ieguldītājs, kura dalība ir jāsalīdzina ar valsts ieguldītāju, kas virzās uz ekonomikas politikas mērķu sasniegšanu, ne vienmēr rīkosies kā parasts ieguldītājs, kurš ieguldīs kapitālu, lai gūtu peļņu (vairāk vai mazāk) īstermiņā, taču šādam privātam ieguldītājam ir vismaz jārīkojas kā privātai kontrolakciju sabiedrībai vai privātai grupai un uzņēmumiem, kas piemēro strukturālu politiku un ko virza izredzes uz ilgtermiņa ienesīgumu.

(39)

Tā kā valdībai pieder daļa komandītsabiedrības akciju, kā akciju kapitāla (daļas) īpašniece valdība būs atbildīga tikai par komandītsabiedrības parādiem aktīvu likvidācijas vērtībā. Tādējādi tiktu ierobežots ieguldījuma finansiālais risks, kurā iesaistās valdība.

(40)

Uzņēmējdarbības plāns ir labi pārdomāts un pamatots uz mērenām prognozēm. Komandītsabiedrība un SGN darbojas, pamatojoties uz ilgtermiņa prognozi ar mērenu izaugsmes modeli. Tādējādi ir likvidēti finansiālie riski, kas atkarīgi no ekonomiskā cikla, lai palielinātu peļņas iespējas un lielumu. Plānā ietverti politikas mērķi, paredzētās peļņas normas un finansiālā riska aprēķini. Pamatojoties uz secinājumiem Deloitte & Touche priekšizpētē, projektu var uzskatīt par dzīvotspējīgu. Privātā tirgus nevēlēšanās finansēt projekta sākuma posmu bija saistīta ar nepietiekamām zināšanām par zemes īpašumu pārstrukturēšanu un par lauksaimniecības un siltumnīcu dārzkopības tirgus specifiskajām iezīmēm.

(41)

Kapitāla ieguldījums šajā gadījumā bija pamatots uz paredzamām peļņas normām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Iesaistītajām pusēm bija nepieciešama 15 % peļņa no saviem ieguldījumiem gadā 15 gadu periodā. Šī peļņa bija saskaņā ar vidējām peļņas normām attiecīgajā nozarē (20). Ieguldītāji izmantoja tādus pašus kritērijus, kādus izmanto kapitāla nodrošināji normālos tirgus apstākļos.

(42)

Komisija nesaskata iemeslu, kāpēc tirgus ekonomikas ieguldītājs nenodrošinātu kapitālu, ja var sagaidīt, ka šie sākotnējie ieguldījumi palīdzēs uzņēmumam gūt peļņu nākotnē.

(43)

Tādēļ var uzskatīt, ka, nodrošinot sākumkapitālu EUR 15 123 000 apmērā, Nīderlandes iestādes nenodrošināja priekšrocību SGN un rīkojās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs un aizdevējs.

(44)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju zemes īpašumu un telpu iegāde, pārvaldība un atkārota pārdošana notika par tirgus cenām. Lēmums iesaistīties komandītsabiedrībā bija pamatots ar būtisku vajadzību pēc elastības šajā riskantajā pasākumā un ar iespēju strādāt uz projekta pamata. Šī darba metode ļauj privātajiem ieguldītājiem piedalīties atsevišķos projektos, kas samazina finansiālo risku un nodrošina peļņu no sākotnējā ieguldījuma (21). Noteikumi, kas nosaka komandītsabiedrības un SGN dibināšanu, nodrošina, ka pašas komandītsabiedrības un SGN (kas rīkojas komandītsabiedrības vārdā) tirgus pozīcija neatšķiras no citu ieguldītāju tirgus pozīcijas un ka tās ir iesaistītas tikai iepriekš minētajās darbībās (nepārprotami nosakot, ka nav ietverti ieguldījumi attiecīgo vietu attīstībā). Turklāt zemes un īpašumu, ko komandītsabiedrība un SGN (kas rīkojas komandītsabiedrības vārdā) vēlas iegādāties, tirgus cena ir noteikta, saņemot novērtējumu no neatkarīgiem vērtētājiem, kurus iecēluši īpašuma pārdevēji un pircēji. SGN kā komplementārais dalībnieks ir atbildīgs par komandītsabiedrības pieļautajām kļūmēm.

(45)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju vienīgi sākumkapitālu nodrošināja, izmantojot valsts resursus, un komandītsabiedrībai vai tās komplementārajam dalībniekam SGN netika nodrošināts nekāds cits atbalsts vai valsts resursi.

(46)

Tā kā komandītsabiedrībai saviem ieguldītājiem ir jāizmaksā peļņas standarta norma un tā kā tā neatrodas labvēlīgā vai privileģētā tirgus pozīcijā, bet darbojas uz brīvi noteiktu tirgus cenu pamata, Komisija nespēj noteikt, ka pastāv konkurences priekšrocības, kas komandītsabiedrībai varētu nebūt bijušas normālos tirgus apstākļos. Komisija uzskata, ka ne pašai komandītsabiedrībai, ne tās partneriem (LTO-Nederland), kā arī nevienai ieinteresētajai pusei nākotnē netika radītas priekšrocības.

(47)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju zemes īpašumu un šajos īpašumos esošo stikla siltumnīcu iegāde, pārvaldība un atkārota pārdošana notika par tirgus likmēm. Zemes un īpašumu tirgus likmes piemēro zemei un īpašumam, ko iegādājusies komandītsabiedrība, un tās nosaka, saņemot novērtējumu no neatkarīgiem vērtētājiem, kurus iecēlušas dažādās puses.

(48)

Noteikumi, kas nosaka komandītsabiedrības un tās komplementārā dalībnieka SGN dibināšanu, nodrošina, ka nevar notikt iesaistīšanās citās darbībās un ka komandītsabiedrībai ir jācenšas iegūt maksimālu peļņu. Priekšrocības nodrošināšana konkrētām trešām pusēm neatbilst šajos noteikumos paredzētajam mērķim. Ir izslēgta iespēja, ka komandītsabiedrība varētu iegādāties, pārdot un pārvaldīt īpašumu, kas iegādāts par cenām, kuras atšķiras no tirgus cenām; tas savukārt nodrošina, ka netiek sniegta palīdzība grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

(49)

Lai noteiktu zemes cenu, tiek iecelti sertificēti novērtētāji. Izmantojot šos un citus pakalpojumus, tiek ievēroti Direktīvas 2004/18/EK noteikumi.

(50)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju komandītsabiedrība un SGN (kas rīkojas komandītsabiedrības vārdā) attiecībās ar saviem klientiem (personas, no kurām tiek iegādāts īpašums vai zeme, kuras apsaimnieko šo īpašumu vai zemi vai kuras pērk īpašumu vai zemi) rīkojas tāpat kā jebkurš cits tirgus dalībnieks. Tādēļ var secināt, ka komandītsabiedrības un tās komplementārā dalībnieka darbībās iesaistīto trešo pušu rīcībā nebija priekšrocību un ka tādējādi tās nesaņēma nekādu atbalstu.

(51)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisijas šaubas, kuru dēļ tā sāka šo procedūru un kuras noveda pie provizoriskajiem secinājumiem, kas norādīti lēmumā par procedūras sākšanu, ir izkliedētas.

(52)

Tādēļ Komisija secina, ka Nīderlandes iestāžu dalība komandītsabiedrībā un SGN, nodrošinot kapitālu un subordinētos aizdevumus, ir atbilstīga tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un tāpēc nav uzskatāma par valsts atbalstu EK līguma 87. pana 1. punkta nozīmē.