I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

7.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/92/EK

(2008. gada 22. oktobris)

par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (pārstrādāts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 90/377/EEK (1990. gada 29. jūnijs) par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Tā kā tajā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad būtu lietderīgi attiecīgos noteikumus pārstrādāt.

(2)	Enerģijas cenu pārredzamība, ciktāl tā uzlabo nosacījumus, kas nodrošina netraucētu konkurenci kopējā tirgū, ir svarīga iekšējā enerģijas tirgus pilnīgošanai un vienmērīgai darbībai.

(3)	Pārredzamība var palīdzēt novērst lietotāju diskrimināciju, dodot viņiem lielākas iespējas izvēlēties enerģijas avotus un piegādātājus.

(4)	Pašlaik pārredzamības pakāpe dažādu enerģijas avotu un dažādu dalībvalstu starpā vai dažādu Kopienas reģionu starpā atšķiras, tādējādi apdraudot iekšējā enerģijas tirgus izveidi.

(5)	Cena, ko rūpniecība Kopienā maksā par izmantoto enerģiju, tomēr ir viens no faktoriem, kas ietekmē šīs nozares konkurētspēju un kam šā iemesla dēļ vajadzētu palikt konfidenciālai.

(6)	Standartpatērētāju sistēma, ko cenu publikācijās izmanto Eiropas Kopienu Statistikas birojs (Eurostat), un cenu sistēma, kas ir ieviesta lielākajiem rūpnieciskajiem elektrības patērētājiem, nodrošina, ka caurredzamība nav šķērslis konfidencialitātei.

(7)	Ir jāpaplašina patērētāju kategorijas, ko izmanto Eurostat, ciktāl patērētāji saglabā savu pārstāvību.

(8)	Tādējādi tiešajiem lietotājiem domāto cenu pārredzamību varētu panākt, neapdraudot konfidencialitāti, ko prasa līgumi. Lai ievērotu konfidencialitāti, publicējot cenas, attiecīgajā patēriņa kategorijā ir jābūt vismaz trim patērētājiem.

(9)	Šī informācija par tiešo lietotāju rūpniecībā patērēto gāzi un elektrību ļaus to salīdzināt ar citu enerģijas avotu (naftas, akmeņogļu, fosilu un atjaunojamu enerģijas avotu) izmantojumu un citiem patērētājiem.

(10)	Uzņēmumi, kas piegādā gāzi un elektrību, kā arī rūpnieciskie gāzes un elektrības patērētāji neatkarīgi no šīs direktīvas piemērojuma ir pakļauti Līgumā ietvertajiem konkurences noteikumiem, un tātad Komisija šā iemesla dēļ var prasīt, lai tiktu darītas zināmas cenas un pārdošanas nosacījumi.

(11)	Zināšanas par spēkā esošajām cenu sistēmām pieder pie cenu pārredzamības.

(12)	Arī zināšanas par patērētāju iedalījumu kategorijās un to attiecīgajām tirgus daļām pieder pie cenu pārredzamības.

(13)

Eurostat iesniegtajām ziņām par cenām un nosacījumiem, kā enerģiju pārdod patērētājiem, kā arī spēkā esošajām cenu sistēmām, tāpat arī par patērētāju iedalījumu pēc patēriņa kategorijas vajadzētu būt pietiekamām, lai informētu Komisiju un tā vajadzības gadījumā varētu lemt par piemērotu rīcību vai priekšlikumiem, ievērojot stāvokli iekšējā enerģijas tirgū.

(14)	Dati, ko iesniedz Eurostat, būs ticamāki, ja tos apkopos paši uzņēmumi.

(15)	Lai nodrošinātu cenu pārredzamību, ir svarīgi labi pārzināt nodokļus un parafiskālos maksājumus visās dalībvalstīs.

(16)	Ir jābūt iespējai pārbaudīt to datu ticamību, kuri tiek iesniegti Eurostat.

(17)	Pārredzamības priekšnoteikums ir cenu un cenu sistēmu publicēšana un pēc iespējas plašāka patērētāju loka iepazīstināšana ar tām.

(18)	Lai panāktu enerģijas cenu pārredzamību, sistēmai būtu jābalstās uz apstiprinātu ekspertīzi un metodēm, kuras izstrādājis un izmanto Eurostat datu apstrādei, pārbaudei un to publicēšanai.

(19)	Veidojot vienotu iekšējo enerģijas tirgu, cenu pārredzamības sistēmai būtu jāsāk darboties, cik drīz vien iespējams.

(20)	Šo direktīvu visās dalībvalstīs vienādi var ieviest vienīgi tad, kad dabasgāzes tirgus, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūru, ir sasniedzis pietiekamu attīstības līmeni.

(21)	Pasākumi, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(22)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro veikt nepieciešamās izmaiņas I un II pielikumā atkarībā no tā, kādas problēmas konkrēti ir konstatētas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(23)	Ņemot vērā to, ka šajā direktīvā ieviestie jaunie elementi attiecas tikai uz komitejas procedūru, dalībvalstīm tie nav jātransponē.

(24)	Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts III pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka uzņēmumi, kas piegādā gāzi vai elektrību tiešajiem lietotājiem rūpniecībā, kā paredzēts I un II pielikumā, 3. pantā norādītajā formā dara Eiropas Kopienu Statistikas birojam (Eurostat) zināmas:

1)	gāzes un elektrības cenas un pārdošanas noteikumus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā;

2)	cenu sistēmas, kas tiek izmantotas;

3)	patērētāju un attiecīgo apjomu iedalījumu pēc patēriņa kategorijas, kas nodrošina šo kategoriju pārstāvību valsts līmenī.

2. pants

1. Direktīvas 1. pantā minētie uzņēmumi datus, kas paredzēti 1. panta 1. un 2. punktā, apkopo ik gadu 1. janvārī un 1. jūlijā.

Šos datus, ko apkopo saskaņā ar 3. pantā minētajiem noteikumiem, nosūta Eurostat un dalībvalstu kompetentām iestādēm divu mēnešu laikā.

2. Balstoties uz 1. punktā minētajiem datiem, ik gadu maijā un novembrī Eurostat piemērotā formā publicē dalībvalstu rūpnieciskajiem lietotājiem paredzētās gāzes un elektrības cenas, kā arī šajā nolūkā izmantotās cenu noteikšanas sistēmas.

3. Informāciju, kas paredzēta 1. panta 3. punktā, katru otro gadu nosūta Eurostat un dalībvalstu kompetentām iestādēm.

Šo informāciju nepublicē.

3. pants

Īstenošanas noteikumi, kas attiecas uz 1. pantā paredzētās informācijas formu, saturu un visiem pārējiem aspektiem, ir izklāstīti I un II pielikumā.

4. pants

Eurostat neizpauž datus, kuri tam iesniegti saskaņā ar 1. pantu un kuri to būtības dēļ varētu būt komerciāli konfidenciāli. Šādi konfidenciāli statistikas dati, kas nosūtīti Eurostat, ir pieejami tikai Eurostat amatpersonām, un tos var izmantot vienīgi statistikai.

Pirmā daļa tomēr neliedz publicēt šādu datu apkopojumu, ja tas neļauj identificēt atsevišķus komerciālus darījumus.

5. pants

Ja Eurostat konstatē statistiski nozīmīgas novirzes no normas vai pretrunas datos, kas tai nosūtīti saskaņā ar šo direktīvu, tā var lūgt valstu iestādēm atļauju pārbaudīt konkrētus vajadzīgos datus, kā arī aprēķinu vai vērtēšanas metodes, ar kurām ir iegūti apkopotie dati, nolūkā novērtēt vai pat grozīt jebkādu par nepareizu atzītu informāciju.

6. pants

Vajadzības gadījumā Komisija veic nepieciešamās izmaiņas I un II pielikumā atkarībā no tā, konkrēti kādas problēmas ir konstatētas. Šos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šādas izmaiņas tomēr skar tikai I un II pielikuma tehniskos aspektus, un tām nav tāda rakstura, lai tās grozītu vispārējo sistēmas struktūru.

7. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. pantu.

8. pants

Reizi gadā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai kopsavilkuma ziņojumu par šīs direktīvas darbību.

9. pants

Attiecībā uz dabasgāzi šo direktīvu dalībvalstīs neievieš tikmēr, kamēr pagājuši pieci gadi pēc tam, kad šā veida enerģija laista attiecīgā tirgū.

Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties dara Komisijai skaidri zināmu dienu, kad šo enerģijas avotu laiž attiecīgās valsts tirgū.

10. pants

Direktīvu 90/377/EEK, kā tā grozīta ar aktiem, kas uzskaitīti III pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts III pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

11. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET

(1) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 25. septembra Lēmums.

(2) OV L 185, 17.7.1990., 16. lpp.

(3) Skatīt III pielikuma A daļu.

(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

I PIELIKUMS

GĀZES CENAS

Informāciju par gāzes cenām, ko maksā tiešie lietotāji rūpniecībā (1), vāc un apkopo, izmantojot šādu metodiku:

a)	jāziņo cenas, ko maksā tiešie lietotāji rūpniecībā, kuri savām vajadzībām pērk pa gāzesvadiem piegādātu dabasgāzi;

tas attiecas uz visiem rūpnieciskajiem gāzes lietojumiem. Taču šajā sistēmā neiekļauj patērētājus, kas lieto gāzi:

—	elektroenerģijas ražošanai elektrostacijās vai koģenerācijas stacijās,

—	neenerģijas vajadzībām (piemēram, ķīmijas rūpniecībā),

—	apjomā, kas lielāks nekā 4 000 000 gigadžoulu (GJ) gadā;

c)	cenas norāda, izmantojot standartizētu patēriņa grupu sistēmu, kuras pamatā ir gāzes patēriņa apjoms gadā;

informāciju par cenām savāc divas reizes gadā katra sešu mēnešu perioda sākumā (janvārī un jūlijā), un tā attiecas uz vidējām cenām, ko tiešie lietotāji rūpniecībā maksājuši par gāzi iepriekšējā sešu mēnešu periodā. Pirmie dati par cenām, kas jānosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam (Eurostat), attiecas uz situāciju 2008. gada 1 janvārī;

e)	cenas izsaka valsts valūtā par gigadžoulu. Izmantotās enerģijas vienību mēra, pamatojoties uz augstāko siltumspēju;

f)	cenās ietver visus maksājumus, t. i., tīkla maksājumus plus patērēto enerģiju, mīnus visas atlaides, plus citas maksas (skaitītāja īre, pastāvīgie maksājumi utt.). Sākotnējo pieslēgummaksu šajā summā neiekļauj;

g)	norāda valsts vidējās cenas;

dalībvalstis izstrādā un ievieš izmaksu ziņā adekvātas procedūras, lai nodrošinātu, ka datu apkopošanas sistēma ir reprezentatīva un pamatojas uz šādiem noteikumiem:

—	cenas ir svērtās vidējās cenas, kā svēršanas faktoru izmantojot attiecīgo gāzapgādes uzņēmumu tirgus daļas; vidējās aritmētiskās cenas norāda tikai tad, ja nevar aprēķināt vidējās svērtās vērtības. Jebkurā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka apsekojums aptver reprezentatīvu valsts tirgus daļu,

—

tirgus daļu nosaka pēc apjoma, par kuru gāzapgādes uzņēmumi izrakstījuši rēķinus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Ja iespējams, tirgus daļu aprēķina atsevišķi katrai patēriņa grupai. Rīkojoties ar informāciju, kuru izmanto vidējo svērto cenu aprēķināšanai, dalībvalstis ievēro konfidencialitātes noteikumus,

—	konfidencialitātes nolūkos datus, kas attiecas uz cenām, dara zināmus tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī katrā no j) punktā minētajām kategorijām ir vismaz trīs tiešie lietotāji;

cenas norāda trīs līmeņos:

—	cenas, kurās nav ietverti nodokļi un nodevas,

—	cenas, kurās nav ietverts PVN un citi atgūstamie nodokļi,

—	cenas, kurās ietverti visi nodokļi, nodevas un PVN;

gāzes cenas pēta šādām tiešo lietotāju rūpniecībā kategorijām:

Tiešie lietotāji rūpniecībā	Gāzes patēriņš gadā (GJ)
Tiešie lietotāji rūpniecībā	Mazākais	Lielākais
I.1. grupa		< 1 000
I.2. grupa	1 000	< 10 000
I.3. grupa	10 000	< 100 000
I.4. grupa	100 000	< 1 000 000
I.5. grupa	1 000 000	≤ 4 000 000

vienu reizi divos gados kopā ar janvāra ziņojumu par cenām Eurostat tiek paziņota informācija par izmantoto datu apkopošanas sistēmu, konkrēti – apsekojuma apraksts un priekšmets (aptverto piegādes uzņēmumu skaits, kopējā atspoguļotā tirgus daļa utt.), kritēriji, kas izmantoti vidējo svērto cenu aprēķināšanai, kā arī kopējais patēriņš katrā grupā. Pirmais informācijas paziņojums par datu apkopošanas sistēmu būs par situāciju 2008. gada 1. janvārī;

vienu reizi gadā kopā ar janvāra ziņojumu par cenām Eurostat tiek paziņota informācija par katras patēriņa grupas galvenajām vidējām tendencēm un faktoriem, kas ietekmē norādīto cenu veidošanos.

Šajā informācijā ietver:

—	vidējos slodzes faktorus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā katrā no patēriņa grupām, aprēķinot tos pēc kopējās piegādātās enerģijas un vidējā maksimālā pieprasījuma,

—	aprakstu par atlaidēm, kas piešķirtas par pārtraucamām piegādēm,

—	aprakstu par pastāvīgiem maksājumiem, skaitītāja īri vai citiem maksājumiem, kas ir būtiski valsts mērogā;

vienu reizi gadā kopā ar janvāra ziņojumu par cenām tiek paziņoti arī aprēķinos izmantotie tarifi un metodes, kā arī apraksts par nodokļiem, kas tiek iekasēti par gāzes pārdošanu tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Aprakstā ietver visas maksas, kas nav nodokļi un attiecas uz sistēmas izmaksām un sabiedriskā pakalpojuma pienākumiem.

Nodokļu aprakstā skaidri nodala trīs grupas:

—	nodokļi, nodevas, nenodokļu nodevas un citas maksas, kas nav konkretizētas rēķinos, kuri izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās nav ietverti nodokļi un nodevas”,

—	nodokļi un nodevas, kas ir konkretizētas rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā, un ko uzskata par neatgūstamām. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās nav ietverts PVN un citi atgūstami nodokļi”,

—	pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un citi atgūstami nodokļi, kas ir konkretizēti rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās ietverti visi nodokļi, nodevas un PVN”.

Iespējamie nodokļi, nodevas, nenodokļu nodevas un maksas ir, piemēram, šādas:

—	pievienotās vērtības nodoklis,

—	koncesijas maksas. Tas parasti attiecas uz licencēm un maksām par zemi vai publiskām vai privātām tīklu vai citu gāzes iekārtu īpašumtiesībām,

—	vides nodokļi vai nodevas. Tas parasti attiecas vai nu uz atjaunojamo energoresursu vai koģenerācijas veicināšanu, vai papildu maksājumiem par CO2, SO2 vai citu ar klimata pārmaiņām saistītu vielu emisiju,

—	citi nodokļi vai nodevas, kas saistīti ar enerģētiku: sabiedriskā pakalpojuma pienākumi/maksas, nodevas regulēšanas iestādēm utt.,

—	citi nodokļi vai nodevas, kas nav saistīti ar enerģētiku: valsts, vietējie vai reģionālie fiskālie nodokļi par patērēto enerģiju, nodokļi par gāzes sadali utt.

Ienākuma nodokļi, īpašuma nodokļi, dzinēju degviela, autoceļu nodokļi, telekomunikāciju un radio, un reklāmas licenču nodokļi, maksājumi par licencēm, atkritumu nodokļi utt. netiek ietverti šajā aprakstā, jo tie ir pašsaprotama operatoru izmaksu sastāvdaļa un attiecas arī uz citām nozarēm un darbībām;

n)	dalībvalstīs, kurās visas piegādes rūpnieciskajam sektoram veic viens uzņēmums, informāciju var sniegt šis ražotājs. Dalībvalstīs, kurās darbojas vairāk nekā viens uzņēmums, informāciju sniedz neatkarīga statistikas iestāde.

(1) Tiešie lietotāji rūpniecībā var ietvert citus lietotājus, kas nav mājsaimniecības.

II PIELIKUMS

ELEKTROENERĢIJAS CENAS

Informāciju par elektroenerģijas cenām, ko maksā tiešie lietotāji rūpniecībā (1), vāc un apkopo, izmantojot šādu metodiku:

a)	jāziņo cenas, ko maksā tiešie lietotāji rūpniecībā, kuri savām vajadzībām pērk elektroenerģiju;

b)	tas attiecas uz visiem rūpnieciskajiem elektroenerģijas lietojumiem;

c)	cenas norāda, izmantojot standartizētu patēriņa grupu sistēmu, kuras pamatā ir elektroenerģijas patēriņa apjoms gadā;

informāciju par cenām savāc divas reizes gadā katra sešu mēnešu perioda sākumā (janvārī un jūlijā), un tā attiecas uz vidējām cenām, ko tiešie lietotāji rūpniecībā maksājuši par elektroenerģiju iepriekšējā sešu mēnešu periodā. Pirmie dati par cenām, kas jānosūta Eurostat, attiecas uz situāciju 2008. gada 1 janvārī;

e)	cenas izsaka valsts valūtā par kilovatstundu;

f)	cenās ietver visus maksājumus, t. i., tīkla maksājumus plus patērēto enerģiju, mīnus visas atlaides, plus citas maksas (maksas par jaudu, tirdzniecību, skaitītāja īri utt.). Sākotnējo pieslēgummaksu šajā summā neiekļauj;

g)	norāda valsts vidējās cenas;

dalībvalstis izstrādā un ievieš izmaksu ziņā adekvātas procedūras, lai nodrošinātu, ka datu apkopošanas sistēma ir reprezentatīva un pamatojas uz šādiem noteikumiem:

—	cenas ir svērtās vidējās cenas, kā svēršanas faktoru izmantojot attiecīgo elektroapgādes uzņēmumu tirgus daļas. Vidējās aritmētiskās cenas norāda tikai tad, ja nevar aprēķināt vidējās svērtās vērtības. Jebkurā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka apsekojums aptver reprezentatīvu valsts tirgus daļu,

—

tirgus daļu nosaka pēc apjoma, par kuru elektroapgādes uzņēmumi izrakstījuši rēķinus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Ja iespējams, tirgus daļu aprēķina atsevišķi katrai patēriņa grupai. Rīkojoties ar informāciju, kuru izmanto vidējo svērto cenu aprēķināšanai, dalībvalstis ievēro konfidencialitātes noteikumus,

—	konfidencialitātes nolūkos datus, kas attiecas uz cenām, dara zināmus tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī katrā no j) punktā minētajām kategorijām ir vismaz trīs tiešie lietotāji;

cenas norāda trīs līmeņos:

—	cenas, kurās nav ietverti nodokļi un nodevas,

—	cenas, kurās nav ietverts PVN un citi atgūstami nodokļi,

—	cenas, kurās ietverti visi nodokļi, nodevas un PVN;

elektroenerģijas cenas pēta šādām tiešo lietotāju rūpniecībā kategorijām:

Tiešie lietotāji rūpniecībā	Elektroenerģijas patēriņš gadā (MWh)
Tiešie lietotāji rūpniecībā	Zemākais	Augstākais
IA grupa		< 20
IB grupa	20	< 500
IC grupa	500	< 2 000
ID grupa	2 000	< 20 000
IE grupa	20 000	< 70 000
IF grupa	70 000	≤ 150 000

Šajā informācijā ietver:

—	vidējos slodzes faktorus tiešajiem lietotājiem rūpniecībā katrā no patēriņa grupām, aprēķinot tos pēc kopējās piegādātās enerģijas un vidējā maksimālā pieprasījuma,

—	tabulu, kurā norādīti sprieguma ierobežojumi katrā valstī,

—	aprakstu par pastāvīgiem maksājumiem, skaitītāja īri vai citiem maksājumiem, kas ir būtiski valsts mērogā;

vienu reizi gadā kopā ar janvāra ziņojumu par cenām tiek paziņoti arī aprēķinos izmantotie tarifi un metodes, kā arī apraksts par nodokļiem, kas tiek iekasēti par elektroenerģijas pārdošanu tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Aprakstā ietver visas maksas, kas nav nodokļi un attiecas uz sistēmas izmaksām un sabiedriskā pakalpojuma pienākumiem.

Nodokļu aprakstā skaidri nodala trīs grupas:

—	nodokļi, nodevas, nenodokļu nodevas un citas maksas, kas nav konkretizētas rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās nav ietverti nodokļi un nodevas”,

—	nodokļi un nodevas, kas ir konkretizētas rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā, un ko uzskata par neatgūstamām. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās nav ietverts PVN un citi atgūstami nodokļi”,

—	pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un citi atgūstami nodokļi, kas ir konkretizēti rēķinos, kuri ir izrakstīti tiešajiem lietotājiem rūpniecībā. Šajā punktā paredzētās pozīcijas ziņojumā attieksies uz cenu līmeni “Cenas, kurās ietverti visi nodokļi, nodevas un PVN”.

Iespējamie nodokļi, nodevas, nenodokļu nodevas un maksas ir, piemēram, šādas:

—	pievienotās vērtības nodoklis,

—	koncesijas maksas. Tas parasti attiecas uz licencēm un maksām par zemi vai publiskām vai privātām tīklu vai citu elektroenerģijas iekārtu īpašumtiesībām,

—	vides nodokļi vai nodevas. Tas parasti attiecas vai nu uz atjaunojamo energoresursu vai koģenerācijas veicināšanu, vai papildu maksājumiem par CO2, SO2 vai citu ar klimata pārmaiņām saistītu vielu emisiju,

—	kodoliekārtu vai cita veida inspekciju nodokļi: kodoliekārtu slēgšanas maksas, inspekcijas un maksas par kodoliekārtām utt.,

—	citi nodokļi vai nodevas, kas saistīti ar enerģētiku: sabiedriskā pakalpojuma pienākumi/maksas, nodevas regulēšanas iestādēm utt.,

—	citi nodokļi vai nodevas, kas nav saistīti ar enerģētiku: valsts, vietējie vai reģionālie fiskālie nodokļi par patērēto enerģiju, nodokļi par elektroenerģijas sadali utt.

Ienākuma nodokļi, īpašuma nodokļi, akcīzes nodokļi par naftas produktiem un degvielu, ko neizmanto elektroenerģijas ražošanai, dzinēju degviela, autoceļu nodokļi, telekomunikāciju un radio, un reklāmas licenču nodokļi, maksājumi par licencēm, atkritumu nodokļi utt. netiek ietverti šajā aprakstā, jo tie ir pašsaprotama operatoru izmaksu sastāvdaļa un attiecas arī uz citām nozarēm un darbībām;

vienu reizi gadā kopā ar janvāra ziņojumu par cenām Eurostat tiek paziņots arī sīks elektroenerģijas cenu izklāsts, nodalot galvenās cenas veidošanās pozīcijas. Elektroenerģijas cenu sīkāk sadala pa galvenajām cenas veidošanās pozīcijām, izmantojot šādu metodiku.

Kopējo elektroenerģijas cenu attiecīgajai patēriņa grupai var uzskatīt par kopējo summu, ko veido “tīkla” cenas, “enerģijas un piegādes” cenas (t. i., no ražošanas līdz tirdzniecībai, izņemot tīklus) un visi nodokļi un nodevas.

—	“Tīkla” cena ir attiecība starp ieņēmumiem, kas saistīti ar pārvades un sadales tarifiem un (ja iespējams) attiecīgo kWh daudzumu katrā patēriņa grupā. Ja nav pieejams kWh daudzums atsevišķi katrā patēriņa grupā, izmanto aplēses.

—	“Enerģijas un piegādes” cena ir kopējā cena mīnus “tīkla” cena un mīnus visi nodokļi un nodevas.

—

Nodokļi un nodevas. Šo pozīciju sadala sīkāk:

—	nodokļi un nodevas “tīkla” cenām,

—	nodokļi un nodevas “enerģijas un piegādes” cenām,

—	PVN un citi atgūstamie nodokļi.

PIEZĪME. Ja papildu pakalpojumus norāda atsevišķi, tos var pievienot vienai no divām galvenajām pozīcijām:

—	“tīkla” cenā ietver šādas izmaksas: pārvades un sadales tarifi, pārvades un sadales zudumi, tīkla izmaksas, pēcpārdošanas pakalpojumi, sistēmas apkalpošanas izmaksas un skaitītāja īre,

—	“enerģijas un piegādes” cenā ietver šādas izmaksas: ražošana, akumulēšana, enerģijas līdzsvarošana, piegādātās enerģijas izmaksas, klientu apkalpošana, pēcpārdošanas pakalpojumi, enerģijas uzskaite un citas piegādes izmaksas,

—	citas īpašas izmaksas. Šajā pozīcijā ietver izmaksas, kas nepieder ne pie tīkla izmaksām, ne enerģijas un piegādes izmaksām, ne nodokļiem. Ja ir šādas izmaksas, tās norāda atsevišķi;

o)	dalībvalstīs, kurās visas piegādes rūpnieciskajam sektoram veic viens uzņēmums, informāciju var sniegt šis ražotājs. Dalībvalstīs, kurās darbojas vairāk nekā viens uzņēmums, informāciju sniedz neatkarīga statistikas iestāde.

(1) Tiešie lietotāji rūpniecībā var ietvert citus lietotājus, kas nav mājsaimniecības.

III PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu

(minēta 10. pantā)

Padomes Direktīva 90/377/EEK (OV L 185, 17.7.1990., 16. lpp.)
Komisijas Direktīva 93/87/EEK (OV L 277, 10.11.1993., 32. lpp.)
1994. gada Pievienošanās akta I pielikums (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.)
2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 12.A.3. punkta a) un b) apakšpunkts (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)	I pielikums, tikai 3. punkts
Padomes Direktīva 2006/108/EK (OV L 363, 20.12.2006., 414. lpp.)	Tikai attiecībā uz atsauci uz Direktīvu 90/377/EEK 1. pantā un I pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā
Komisijas Lēmums 2007/394/EK (OV L 148, 9.6.2007., 11. lpp.)

B DAĻA

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēts 10. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai
90/377/EEK	1991. gada 30. jūlijs
93/87/EK	—
2006/108	2007. gada 1. janvāris

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 90/377/EEK	Šī direktīva
1. pants	1. pants
2. pants, 1. punkts, pirmais teikums	2. pants, 1. punkts, pirmā daļa
2. pants, 1. punkts, otrais teikums	2. pants, 1. punkts, otrā daļa
2. pants, 2. punkts	2. pants, 2. punkts
2. pants, 3. punkts, pirmais teikums	2. pants, 3. punkts, pirmā daļa
2. pants, 3. punkts, otrais teikums	—
2. pants, 3. punkts, trešais teikums	2. pants, 3. punkts, otrā daļa
3. līdz 5. pants	3. līdz 5. pants
6. pants, pirmais teikums	6. pants, pirmā daļa, pirmais teikums
—	6. pants, pirmā daļa, otrais teikums
6. pants, otrais teikums	6. pants, otrā daļa
7. pants, 1. un 2. punkts	7. pants
7. pants, 3. punkts	—
8. pants	8. pants
9. pants, pirmā daļa	—
9. pants, otrā daļa, pirmais teikums	9. pants, pirmā daļa
9. pants, otrā daļa, otrais teikums	9. pants, otrā daļa
—	10. un 11. pants
10. pants	12. pants
I līdz II pielikums	I līdz II pielikums
—	III pielikums
—	IV pielikums

7.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/20

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1098/2008/EK

(2008. gada 22. oktobris)

par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 137. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu stingra apņemšanās.

(2)

Ar Amsterdamas līguma pieņemšanu 1997. gadā ieviesa jaunus noteikumus pret sociālo atstumtību dažādās darbības jomās, uz kurām attiecās EK līguma noteikumi par sociālo politiku, jo īpaši 136. un 137. pants, un tas paredzēja jaunu tiesisko regulējumu un tiesisko pamatu jaunām politikas saistībām šajā jomā.

(3)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā atzina, ka nabadzības un sociālās atstumtības līmenis ir nepieņemams. Tādējādi uzskatīja, ka iekļaujošākas Eiropas Savienības veidošana ir būtisks elements ceļā uz turpmākajiem desmit gadiem noteikto Savienības stratēģisko mērķi – ekonomiskā izaugsme, vairāk jaunu un labāku darba vietu un lielāka sociālā kohēzija.

(4)	Eiropadomes Lisabonas sanāksmē aicināja dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, lai “līdz 2010. gadam būtiski ietekmētu nabadzības izskaušanu”. Tādējādi Eiropadomes Lisabonas sanāksmē vienojās šajā jomā pieņemt atklāto koordinācijas metodi (AKM).

(5)	No paša sākuma sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas AKM ir bijusi būtisks instruments, lai atbalstītu šo politisko apņemšanos un stiprinātu ES spējas atbalstīt dalībvalstis ceļā uz lielāku sociālo kohēziju Eiropā.

(6)	AKM palīdz izmantot citu valstu pieredzi, un tā ir vairojusi informētību par atstumtības un nabadzības daudzdimensiju aspektiem. Tādējādi AKM rada apstākļus, lai plašāk ietekmētu vietēja rakstura jautājumu loku un lai ES atbalsts sociālajām vērtībām kļūtu redzamāks tās pilsoņiem.

(7)

Neraugoties uz šiem sasniegumiem, ievērojama iedzīvotāju daļa cieš trūkumu vai tai ir ierobežota un nevienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem, vai arī tā ir atstumta no sabiedrības. Kopīgajā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu 2008. gadā uzsvērts, ka 78 miljoni cilvēku, no kuriem 19 miljoni ir bērni, Eiropas Savienībā dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Sieviešu īpatsvars aptuveni par diviem procentu punktiem pārsniedz vīriešu īpatsvaru.

(8)	Turklāt visā Eiropas Savienībā nevienlīdzība labklājībā un dziļa nabadzība ir problēmas, kuras saasinās.

(9)

Lai nodrošinātu vajadzīgo sociālo un ekonomisko kohēziju, jāsniedz atbalsts mazāk labvēlīgiem reģioniem, apgabaliem ar pastāvīgiem strukturāliem trūkumiem, attālākajiem reģioniem, atsevišķām salām un dalībvalstīm, kas atrodas uz salām, un apgabaliem, kurus nesen skārusi rūpniecības likvidācija vai rūpniecības pārveide.

(10)	Sociālā atstumtība ietekmē pilsoņu labsajūtu, nomāc pašizpausmi un traucē iekļauties sabiedrībā. Tādēļ Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (turpmāk – “Eiropas gads”) šim aspektam būtu jāpievērš pienācīga uzmanība.

(11)	Eiropas Parlaments 2007. gada 15. novembra Rezolūcijā par sociālās realitātes analīzi uzsvēra, ka sociālās kohēzijas stiprināšanai un nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai jākļūst par Eiropas Savienības politisko prioritāti.

(12)	Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību izvēršama gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās saskaņā ar ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem, kurus Eiropas Savienība un dalībvalstis apņēmušās īstenot.

(13)

Nabadzības un sociālās atstumtības problēma ir plaša, sarežģīta un daudzdimensionāla. Tā ir saistīta ar daudziem faktoriem, piemēram, ienākumiem un dzīves līmeni, vajadzību pēc izglītības un pienācīgas kvalitātes darba iespējām, efektīvām sociālās aizsardzības sistēmām, mājokļiem, piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes un citiem pakalpojumiem, kā arī ar aktīvu pilsoniskumu. Tādēļ būtu jāiesaista ieinteresētās personas visās attiecīgajās politikas jomās.

(14)

Līdz ar to nabadzības novēršanai un cīņai pret nabadzību ir vajadzīga tāda daudzdimensiju politika valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kura nodrošina līdzsvaru starp ekonomikas un sociālās politikas jomām un mērķtiecīgām stratēģijām attiecībā uz iedzīvotāju grupām vai personām, kuras atrodas īpaši neaizsargātā stāvoklī. Eiropas gads var palīdzēt šādas daudzdimensiju politikas sekmēšanai, kā arī atbilstīgu rādītāju turpmākai izstrādei.

(15)

Galvenā loma ekonomiskās izaugsmes sociālās dimensijas veicināšanā un pilsoņu aktīvā dalībā sabiedrības dzīvē un darba tirgū ir 2005.–2010. gada sociālajai programmai, kas papildina un atbalsta Lisabonas stratēģiju. Viena no sociālās programmas prioritātēm ir vienlīdzīgas iespējas visiem, kas ir līdzeklis, lai izveidotu sociālu un visu paaudžu solidaritāti un iekļaujošāku sabiedrību, kurā nebūtu nabadzības.

(16)

Vairākas dalībvalstis sociālās iekļaušanas valsts rīcības plānos uzsver to, ka ir liels nabadzības un/vai sociālās atstumtības risks, ar ko saskaras īpašas iedzīvotāju grupas, tostarp bērni, personas, kas priekšlaikus pametušas mācības, vientuļie vecāki, daudzbērnu ģimenes, ģimenes, kurās ir tikai viens apgādnieks, jaunieši, jo īpaši jaunas sievietes, vecāka gadagājuma cilvēki, migranti un mazākumtautības, personas ar invaliditāti un viņu aprūpētāji, bezpajumtnieki, bezdarbnieki, jo īpaši ilgstošie bezdarbnieki, ieslodzītie, sievietes un bērni, kuri ir vardarbības upuri, un no psihoaktīvajām vielām atkarīgas personas. Valstu politikai un atbalstošiem pasākumiem attiecībā uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām varētu būt svarīga nozīme, cīnoties pret nabadzību un sociālo atstumtību.

(17)

Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība var būtiski samazināt personas nabadzības risku. Tomēr nodarbinātība pati par sevi ne vienmēr ir pietiekams nosacījums tam, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības, un nabadzības slieksnis joprojām ir relatīvi augsts pat nodarbinātu personu vidū. Nodarbinātu personu nabadzība ir saistīta ar zemu darba samaksu, darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem, nepietiekamām prasmēm, ierobežotām profesionālās izglītības iespējām, nepieciešamību apvienot darbu un ģimenes dzīvi, nedrošu nodarbinātību un nedrošiem darba apstākļiem, kā arī ar grūtiem mājsaimniecības apstākļiem. Tāpēc kvalitatīva nodarbinātība un sociāls un ekonomisks atbalsts ir būtiski, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības.

(18)

Tādu pamatprasmju un pamatkvalifikāciju trūkums, kuras būtu pielāgotas mainīgajām darba tirgus vajadzībām, arī ir būtisks šķērslis iekļaušanai sabiedrībā. Sabiedrībā palielinās draudi, ka notiks noslāņošanās starp tiem, kam ir piekļuve mūžizglītībai, lai veicinātu nodarbinātību un piemērošanās spēju un veicinātu personisko izaugsmi un aktīvu pilsoniskumu, un tiem, kuri ir atstumti no sabiedrības un saskaras ar dažādu veidu diskrimināciju. Tiem, kuriem nav atbilstīgu prasmju, ir grūtāk iesaistīties darba tirgū un atrast atbilstīgu darbu un, iespējams, ilgi laikposmi būs jāpavada bez darba, savukārt, ja šīs personas būs nodarbinātas, tad, visticamāk, darbā ar zemu darba samaksu.

(19)	Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pieejamība un to izmantošanas iespēja arvien vairāk kļūst par iekļaušanas priekšnoteikumu. Deklarācijā, kuru ministru līmenī pieņēma Rīgā 2006. gada 11. jūnijā, aicināts izveidot informācijas sabiedrību visiem.

(20)

Tas, cik lielā mērā plašas sabiedrības un politisku atbalstu gūst cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, nosaka to, cik sekmīga būs Kopienas rīcība. Turklāt Eiropas gada mērķu sasniegšanai atbalsts arī ir efektīva ES tiesību aktu īstenošana attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem un nediskriminēšanu. Eiropas gadam tāpēc būtu jādarbojas kā katalizatoram, lai padziļinātu izpratni, radītu stimulus un apmainītos ar paraugpraksi starp dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām iestādēm un starptautiskām organizācijām, kuras ir iesaistītas nabadzības apkarošanā. Tam būtu jāpalīdz koncentrēt politisko uzmanību un iesaistīt ikvienu ieinteresēto personu, lai veicinātu un stiprinātu sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas AKM, kā arī lai sadarbībā ar iedzīvotājiem, kurus skar nabadzība, un viņu pārstāvjiem sekmētu turpmākas darbības un iniciatīvas šajā jomā Kopienas un dalībvalstu līmenī.

(21)	Eiropas gadam būtu jāveicina aktīva iekļaušanas politika kā līdzeklis nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai un jāpalīdz sekmēt paraugprakse šajā jomā saistībā ar AKM.

(22)

Atšķirīgie panākumi valstu līmenī un valstu atšķirīgās sociālekonomiskās un kultūras vides un jutīgie jautājumi nosaka to, ka liels skaits Eiropas gada darbību jādecentralizē valstu līmenī, izmantojot netiešas centralizētas pārvaldības sistēmu saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(23)	Tomēr Komisijai būtu jāuzrauga politikas prioritāšu noteikšana valstu līmenī, lai garantētu saskanību ar Eiropas gadam apstiprinātajiem stratēģiskajiem mērķiem un, visbeidzot, ar AKM noteiktajiem kopējiem mērķiem.

(24)

Lai nodrošinātu Eiropas gada iedarbīgumu, būtisks priekšnoteikums ir visu to partneru darbības efektīva koordinācija, kuri dod ieguldījumu Kopienas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Vietējiem un reģionāliem partneriem ir īpaša nozīme, veicinot to cilvēku interešu aizstāvību, kuri dzīvo nabadzībā vai sociālā atstumtībā.

(25)

Dalībai Eiropas gadā vajadzētu būt pieejamai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) līguma puses, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem, kandidātvalstīm, kas gūst labumu no pirmsiestāšanās stratēģijas, un Rietumbalkānu valstīm atbilstīgi attiecīgajos nolīgumos izklāstītajiem nosacījumiem, un Eiropas Kaimiņattiecību politikā (EKP) iesaistītajām valstīm saskaņā ar 2004. gada maijā pieņemtā stratēģijas dokumenta noteikumiem un valstu rīcības plāniem.

(26)	Eiropas gads var palīdzēt uzlabot koordināciju starp pašreizējām programmām un iniciatīvām nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai Kopienas līmenī, tostarp sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas AKM.

(27)

Būtu jānodrošina saskanība un papildināmība ar citām Kopienas rīcībām, jo īpaši ar programmu “Progress”, struktūrfondiem un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), rīcību diskriminācijas apkarošanai un dzimumu līdztiesības un pamattiesību veicināšanai, kā arī ar rīcību izglītības un apmācības, kultūras un starpkultūru dialoga, jaunatnes, pilsonības, imigrācijas un patvēruma, kā arī pētniecības jomā.

(28)	Eiropas gadā būtu jāturpina paraugprakse, kas gūta iepriekšējos Eiropas gados, tostarp Eiropas gadā par iespēju vienlīdzību visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gadā (2008. gads).

(29)	Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(30)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(31)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīgas, cita starpā, daudzpusīgas partnerības, informācijas apmaiņa starpvalstu līmenī un paraugprakses izplatīšana visā Kopienā, un to, ka minētās rīcības apjoma dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Eiropas gads

Lai atbalstītu Kopienas rīcību attiecībā uz sociālās atstumtības izskaušanu, 2010. gadu pasludina par “Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” (turpmāk – “Eiropas gads”).

2. pants

Mērķi un pamatprincipi

1. Eiropas gada mērķi un pamatprincipi ir šādi:

tiesību atzīšana – atzīt to cilvēku pamattiesības uz cienīgu dzīvi un pilnvērtīgu dalību sabiedrības dzīvē, kuri dzīvo trūkumā un ir sociāli atstumti. Eiropas gads palīdzēs uzlabot sabiedrības informētību par situāciju, kādā ir cilvēki, kuri cieš trūkumu, jo īpaši par iedzīvotāju grupām un personām, kuras ir neaizsargātā stāvoklī, un palīdzēs veicināt, ka šīs personas efektīvi var izmantot sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī pietiekamus resursus un kvalitatīvus pakalpojumus. Tāpat Eiropas gads palīdzēs cīnīties pret stereotipiem un stigmatizāciju;

dalīta atbildība un dalība – palielināt sabiedrības atbildību par sociālās iekļaušanas politikas jomām un darbībām, uzsverot kā kolektīvo, tā individuālo atbildību cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī veicinošu un atbalstošu brīvprātīgu pasākumu nozīmi. Eiropas gads veicinās valsts un privātā sektora dalībnieku dalību, tostarp izmantojot visaptverošu partnerību. Tas sekmēs izpratni un iesaistīšanos un radīs iespējas visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēkiem, kurus tieši vai netieši skar nabadzība, dot savu ieguldījumu;

kohēzija – veicināt saliedētāku sabiedrību, padziļinot tās locekļu izpratni par priekšrocībām, ko visiem dod sabiedrība, kurā ir izskausta nabadzība, tiek atbalstīta taisnīga sadale un neviens nav atstumts. Eiropas gads veicinās tādas sabiedrības veidošanos, kura atbalsta un pilnveido dzīves kvalitāti, tostarp prasmju un nodarbinātības kvalitāti, sociālo labklājību, tostarp bērnu labklājību, un vienlīdzīgas iespējas visiem. Turklāt tas nodrošinās noturīgu attīstību un solidaritāti paaudžu vidū un starp tām un politikas saskanību ar ES darbību visā pasaulē;

saistības un konkrēta rīcība – vairākkārt atkārtot ES un dalībvalstu stingro politisko apņemšanos panākt mērķtiecīgu iedarbību uz nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu un veicināt šīs saistības izpildi un darbības visos pārvaldības līmeņos. Balstoties uz sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas AKM sasniegumiem un iespējām, Eiropas gads stiprinās politisko apņemšanos, mobilizējot visas ieinteresētās personas un politikā pievēršot galveno uzmanību tam, lai novērstu nabadzību un sociālo atstumtību un cīnītos pret tām, kā arī dotu turpmāku impulsu dalībvalstu un Eiropas Savienības rīcībai šajā jomā.

2. Īstenojot šos mērķus, Kopiena un dalībvalstis ņem vērā pielikuma IV daļā uzskaitītās prioritātes.

3. pants

Darbību saturs

1. Lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus, var jo īpaši paredzēt šādas darbības Kopienas un dalībvalstu līmenī:

a)	sanāksmes un sabiedriskus pasākumus;

b)	informācijas, reklāmas un izglītošanas kampaņas;

c)	tādus apsekojumus un pētījumus Kopienas vai valstu mērogā, kuru pamatā ir dati, kas attiecīgā gadījumā savākti pa dzimumiem.

2. Informācija par 1. punktā minētajām darbībām ir sīkāk izklāstīta pielikumā.

3. Visas darbības, kas attiecas uz plašu sabiedrību, ir viegli pieejamas visiem, tostarp cilvēkiem, kurus skar nabadzība, un personām ar invaliditāti.

4. pants

Dzimumu līdztiesība

Eiropas gadā ņem vērā dažādos riska veidus un nabadzības un sociālās atstumtības aspektus, ar kuriem saskaras sievietes un vīrieši. Eiropas gada īstenošanā Kopiena un dalībvalstis ņem vērā dzimumu līdztiesības integrēto pieeju.

5. pants

Sadarbība un īstenošana Kopienas līmenī

1. Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2. Komisija nodrošina to, ka Kopienas darbības, uz kurām attiecas šis lēmums, īsteno atbilstīgi pielikumam.

3. Lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, Komisija jo īpaši veic vajadzīgos pasākumus 10. pantā minēto Kopienas darbību un iniciatīvu saskanības un papildināmības nodrošināšanai.

4. Komisija regulāri, īpaši Eiropas līmenī, organizē viedokļu apmaiņu ar ieinteresētajām personām, tostarp tām, kuras strādā ar nabadzībā dzīvojošiem iedzīvotājiem, par Eiropas gada plānošanu, īstenošanu, tajā sasniegtajiem rezultātiem un novērtēšanu. Tā nodrošina, ka visa attiecīgā informācija ir publiski pieejama.

5. Eiropas gada sagatavošanā un īstenošanā Komisija cieši sadarbojas ar Sociālās aizsardzības komiteju un attiecīgā gadījumā informē vai iesaista citas atbilstīgas komitejas.

6. Komisija attiecīgā gadījumā sadarbojas ar citām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

6. pants

Sadarbība un īstenošana valstu līmenī

1. Katra dalībvalsts norīko par īstenošanu atbildīgo valsts struktūru, lai organizētu dalību Eiropas gadā un lai valsts līmenī nodrošinātu koordinēšanu. Minētā valsts struktūra ir atbildīga par Eiropas gada valsts programmas un prioritāšu noteikšanu un par atsevišķu darbību izvēlēšanos, kuras jāierosina Kopienas finansējuma saņemšanai. Eiropas gada valsts stratēģiju un prioritātes izklāsta saskaņā ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

2. Kārtība, kādā valsts līmeņa darbībām piešķir Kopienas finansējumu, ir izklāstīta pielikuma II daļā.

3. Veicot savus pienākumus, jo īpaši izstrādājot valsts programmu un vajadzības gadījumā īstenojot Eiropas gadu, par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra apspriežas un cieši sadarbojas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un apvienībām, kas aizstāv vai pārstāv tādu personu intereses, kuras skar nabadzība vai sociālā atstumtība, ar sociālajiem partneriem un reģionālajām un vietējām iestādēm.

7. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja (turpmāk – “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Katru dalībvalsts pārstāvi Komitejā ieceļ, ja iespējams, no valsts struktūras, kas ir atbildīga par īstenošanu, locekļu vidus, kā minēts 6. panta 1. punktā.

8. pants

Finanšu noteikumi

1. Darbības Kopienas līmenī, kā izklāstīts pielikuma I daļā, var subsidēt līdz 80 % apjomā, vai tās var paredzēt iepirkuma līgumā, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2. Darbības valstu, reģionālā vai vietējā līmenī var līdzfinansēt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, nepārsniedzot 50 % no darbību kopējām atbilstīgajām izmaksām saskaņā ar pielikuma II daļā izklāstīto kārtību.

9. pants

Pieteikšanās un atlases kārtība

1. Komisija atbilstīgi 7. panta 2. punktā minētajai konsultēšanās procedūrai pieņem lēmumus par darbību finansēšanu saskaņā ar 8. panta 1. punktu.

2. Attiecībā uz darbībām saskaņā ar 8. panta 2. punktu finansiālās palīdzības pieprasījumus Komisijai iesniedz par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra saskaņā ar pielikuma II daļā izklāstīto kārtību.

10. pants

Saskanība un papildināmība

1. Komisija kopā ar iesaistītajām valstīm nodrošina, ka šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskanīgi ar citām Kopienas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa darbībām un iniciatīvām.

2. Tās tāpat nodrošina, ka Eiropas gads pilnībā papildina Kopienas, valstu un reģionālā līmeņa pašreizējās iniciatīvas un resursus, ja tie var palīdzēt sasniegt Eiropas gada mērķus.

11. pants

Iesaistītās valstis

Eiropas gadā var piedalīties:

a)	dalībvalstis;

b)	kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem šo valstu dalībai Kopienas programmās, kuri paredzēti, attiecīgi, pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos;

c)	Rietumbalkānu valstis saskaņā ar kārtību, kas jānosaka ar šīm valstīm, pamatojoties uz pamatnolīgumiem par vispārējiem principiem šo valstu dalībai Kopienas programmās;

d)	EBTA valstis, kas ir EEZ līguma puses, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem;

EKP partnervalstis saskaņā ar tiem vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem par šo valstu dalību Kopienas programmās, kuri noteikti 2004. gada maija stratēģijas dokumentā un valstu rīcības plānos. Uz jebkādu Kopienas finansiālu atbalstu darbībām EKP partnervalstīs šajā sakarā attiecas EKP instruments saskaņā ar prioritātēm un procedūrām, kuras noteiktas vispārējai sadarbībai ar minētajām valstīm.

12. pants

Budžets

1. Šajā lēmumā minēto darbību īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim ir EUR 17 000 000, no kuriem EUR 6 500 000 ir paredzēti laikposmam, kas beidzas 2009. gada 31. decembrī.

2. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi 2007.–2013. gada finanšu shēmai.

13. pants

Starptautiska sadarbība

Lai īstenotu Eiropas gadu, Komisija var arī sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, Starptautisko Darba organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizāciju.

14. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

Kad tiek īstenotas saistībā ar šo lēmumu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot efektīvas, proporcionālas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Kopienas finanšu interešu aizsardzību (8) un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (9), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (10).

15. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1. Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šajā lēmumā paredzēto darbību īstenošanu, rezultātiem un vispārēju novērtējumu.

2. Ziņojumā sniedz arī informāciju par to, kā dzimumu līdztiesības aspekts ir integrēts Eiropas gada darbībās un kādas pozitīvas pārmaiņas ieviestas Eiropas gadā to iedzīvotāju grupu vai indivīdu labā, kuras ir neaizsargātā stāvoklī.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2008. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET

(1) OV C 224, 30.8.2008., 106. lpp.

(2) 2008. gada 18. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 2. oktobra Lēmums.

(4) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(6) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(9) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(10) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

PIELIKUMS

Sīki izklāstīta informācija par šā lēmuma 3. pantā minētajām darbībām

I. DARBĪBAS KOPIENAS LĪMENĪ

1. Sanāksmes un pasākumi

Sanāksmju un pasākumu organizēšana Kopienas līmenī ir paredzēta, lai padziļinātu izpratni par jautājumiem saistībā ar Eiropas gadu, nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī lai nodrošinātu forumu ideju apmaiņai. Tajos pulcēsies attiecīgās ieinteresētās personas, un tos plānos kopā ar cilvēkiem, kurus skar nabadzība, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv šos cilvēkus. Šajās sanāksmēs un pasākumos tiks veicināta tādu darbību un metožu sociālajā jomā izstrāde, ar ko dotu iespējas visiem un palīdzētu novērst politikas nepilnības, kā arī vairotu attiecīgo iesaistīto dalībnieku un iestāžu izpratni saistībā ar tādiem nabadzības un sociālās atstumtības daudzdimensiju aspektiem (jo īpaši sieviešu un bērnu vidū) kā nodarbinātības, mājokļa, sociālās aizsardzības, ģimenes atbalsta, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība.

2. Informācijas un reklāmas kampaņas, kas ietver šādus pasākumus:

—

dažādu solidaritātes iniciatīvu sagatavošana, lai mazinātu nabadzību un palielinātu sociālo iekļaušanu, dodot visiem pilsoņiem iespēju, tieši vai izmantojot organizācijas, kas viņus pārstāv, līdzdarboties vismaz nedaudz un jebkādā veidā. Ar Kopienas un valsts līmeņa plašsaziņas līdzekļu kampaņām var palielināt finansējuma piesaistīšanu Eiropas gada norisēm,

—	dažādos formātos pieejamu Eiropas gada logo un plakātu izstrāde, lai tos izmantotu ar Eiropas gadu saistītajās darbībās,

—	Kopienas līmeņa informācijas kampaņa ar pasākumiem valstu un vietējā līmenī, kuru pamatā ir tradicionālās un jaunākās saziņas iespējas un modernās tehnoloģijas,

—	Kopienā pieejamu saziņas un plašsaziņas līdzekļu izstrāde, lai veicinātu sabiedrības interesi,

—	attiecīgi pasākumi un iniciatīvas, lai sniegtu informāciju, publiskotu rezultātus un uzlabotu Kopienas programmu, darbību un iniciatīvu redzamību, veicinot Eiropas gada mērķu sasniegšanu,

—	atbilstīgas izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju un labdarības organizāciju iniciatīvas Kopienas un valstu līmenī, lai izplatītu informāciju par Eiropas gadu un par pasākumiem cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību,

—	Eiropas konkursu organizēšana, akcentējot sasniegumus un pieredzi saistībā ar Eiropas gada tematiku,

—	cieša saikne ar organizācijām un nozarēm (piemēram, sportu, mākslu), kuras parasti nav saistītas ar nabadzības un sociālās atstumtības jautājumiem, tostarp izmantojot “dalīšanos personīgajā pieredzē” un “labas gribas vēstniekus”,

—	informācijas vietnes izveide interneta vietnē Europa.

3. Citas darbības

—

Kopienas līmeņa apsekojumi un pētījumi, kuru pamatā ir dati, kas savākti attiecīgā gadījumā pa dzimumiem, lai novērtētu Eiropas gada priekšdarbus, efektivitāti un tā tūlītējo un ilgtermiņa ietekmi un lai sniegtu attiecīgus pārskatus. Lai veicinātu novatorisku politisku risinājumu noteikšanu, vienā šādā apsekojumā novērtēs arī sabiedrisko domu par politiku, kas vērsta uz nabadzības un sociālās atstumtības novēršanu, vajadzības gadījumā arī par sociālās aizsardzības sistēmām un par Eiropas Savienības potenciālo lomu cīņā pret nabadzību un atstumtību. Šādu apsekojumu veiks 2009. gadā, lai Eiropas gada atklāšanas konferencē varētu sniegt rezultātus,

—	pētījumu par saikni starp galēju nabadzību un pamattiesībām sekmēšana,

—	sadarbība ar privāto sektoru, raidorganizācijām un citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem kā partneriem, izplatot informāciju par Eiropas gadu, kā arī darbībās, kuru mērķis ir ilgtermiņa dialogs par sociālajiem jautājumiem,

—	tehniskā palīdzība, lai veicinātu zināšanu nodošanu,

—	novērtējuma ziņojums par Eiropas gada efektivitāti un ietekmi.

Varētu radīt īpašas saiknes ar pasākumu organizētājiem Eiropas un starptautiskajā līmenī, jo īpaši veidojot nepieciešamās sinerģijas saistībā ar Eiropas gadu un darbībām, ko organizē 17. oktobrī sakarā ar ikgadējo Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu, ko pasludinājusi ANO.

Komisija var izmantot tehnisko un/vai administratīvo palīdzību, lai Komisija un iesaistītās valstis abpusēji iegūtu, piemēram, finansējot kādā konkrētā jautājumā neatkarīgu ekspertu piesaisti.

4. Finansējums

Ievērojot šā lēmuma 8. un 12. pantu, finansējums var būt šādā veidā:

—	preču un pakalpojumu iegāde, izmantojot uzaicinājumus piedalīties konkursā, īpaši saziņas jomā,

—	konsultāciju pakalpojumu iepirkums, izmantojot uzaicinājumus piedalīties konkursā,

—	īpašu Eiropas līmeņa pasākumu izdevumu segšanai paredzētu subsīdiju piešķiršana, lai pievērstu uzmanību Eiropas gadam un padziļinātu izpratni par to. Šis finansējums nepārsniegs 80 % no kopējiem izdevumiem, kas radušies saņēmējam.

II. VALSTS LĪMEŅA DARBĪBU LĪDZFINANSĒŠANA

Veicot šīs darbības, jāņem vērā tas, ka jāatrod iespējas nodrošināt finansējuma pieejamību organizācijām, kuras “darbojas uz vietas”, un projektiem, kuros ir iesaistītas vissliktākajā stāvoklī esošās iedzīvotāju grupas.

1. Valstu, reģionālā vai vietējā līmeņa darbībām var saņemt finansējumu no Kopienas budžeta līdz maksimāli 50 % no iesaistītās valsts kopējām atbilstīgajām izmaksām. ES finansējums būtu jālīdzsvaro ar valsts līdzfinansējumu vismaz 50 % no publiskā vai privātā sektora avotiem. Izvēloties darbības, par īstenošanu atbildīgās valsts struktūras pašas lems par to, vai pieprasīt līdzfinansējumu vai arī to nepieprasīt un kādā apjomā to pieprasīt no organizācijām, kuras ir atbildīgas par konkrētu darbību veikšanu.

2. Pēc šā lēmuma pieņemšanas Komisija sagatavos stratēģisko pamatdokumentu, ar kuru līdztekus šā lēmuma 2. pantā izklāstītajiem mērķiem noteiks galvenās prioritātes Eiropas gada īstenošanai, tostarp minimālos standartus attiecībā uz dalību valstu struktūrās un darbībās.

3. Katra par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra, ņemot vērā stratēģisko pamatdokumentu, pēc apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību sagatavos Eiropas gada īstenošanas valsts programmu, to cieši koordinējot un saskaņojot ar sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas valstu stratēģijām.

4. Katra par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra iesniegs atsevišķu pieteikumu Kopienas finansējumam. Minētajā dotācijas pieteikumā būs raksturota valsts programma un Eiropas gadam paredzētās prioritātes un finansējumam ierosinātās darbības. Dotācijas pieteikumam būs pievienots sīki izstrādāts budžets, kurā norādītas ierosināto darbību kopējās izmaksas un līdzfinansējuma apjoms un avoti. Atbilstīgās izmaksas var būt personāla un administratīvās izmaksas, kas radušās par īstenošanu atbildīgajai valsts struktūrai.

5. Vispārēju dotāciju piešķiršana iesaistītajām valstīm būs atkarīga no tā, cik lielā mērā šā lēmuma 2. pantā un stratēģiskajā pamatdokumentā izklāstītie mērķi ir atbilstīgi ievēroti Eiropas gada valsts īstenošanas programmā.

6. Komisija izvērtēs pieteikumus Kopienas finansējumam, kurus iesniedz par īstenošanu atbildīgās valsts iestādes, tostarp pieteikumu atbilstību šā lēmuma 2. pantā minētajiem mērķiem. Vajadzības gadījumā Komisija pieprasa pieteikumus grozīt.

7. Darbības, kas minētas 1. punktā, var būt šādas:

a)	sanāksmes un pasākumi saistībā ar Eiropas gada mērķiem, tostarp valsts līmeņa pasākumi, lai sāktu un veicinātu Eiropas gadu, radītu katalizatora efektu un paredzētu atvērtu telpu pārrunām par attiecīgo darbību, kas vērsta uz nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu;

b)	savstarpēji mācību semināri valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

c)	citi ar Kopienas līmeņa iniciatīvu sagatavošanu saistīti pasākumi (piemēram, ikgadējā apaļā galda diskusija par nabadzību un sociālo atstumtību un Eiropas līmeņa sanāksme, kurā piedalās nabadzības skartas personas);

d)	informācijas, izglītošanas un reklāmas kampaņas un citas darbības skolās un pasākumi, tostarp apbalvošanas un konkursi, kam ir spēcīga, pastiprinoša ietekme, lai valstu, reģionālā un vietējā līmenī izplatītu Eiropas gadā atbalstītos principus un pamatvērtības;

e)	I daļas 3. punktā neminēti apsekojumi un pētījumi, lai dziļāk pētītu Eiropas gada galvenos jautājumus;

mācību iespējas ierēdņiem, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu zināšanas par nabadzību un sociālo atstumtību, par Eiropas un valstu sociālās iekļaušanas politikas virzieniem un par dažādiem pieejamiem politikas instrumentiem, lai palielinātu šo subjektu spējas risināt ar nabadzību saistītus jautājumus un veicinātu aktīvu lomu cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību;

g)	sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem;

h)	rīcības izmēģinājumplānu izstrāde reģionālā un vietējā līmenī sociālās iekļaušanas jomā.

III. NEFINANSIĀLS ATBALSTS

Kopiena sniegs arī nefinansiālu atbalstu, tostarp rakstisku atļauju izmantot īpašo Eiropas gadam izveidoto logotipu un citus materiālus saistībā ar Eiropas gadu, publiskā vai privātā sektora organizāciju veiktajām iniciatīvām, ja šīs organizācijas, pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem, kuri izklāstīti stratēģiskajā pamatdokumentā, var apliecināt Komisijai, ka attiecīgās iniciatīvas tiek vai tiks īstenotas Eiropas gadā un ka tās, iespējams, būtiski veicinās viena vai vairāku Eiropas gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Iniciatīvas, kas attiecībā uz Eiropas gadu vai atsaucoties uz to ir sagatavotas trešās valstīs, arī var no Kopienas saņemt nefinansiālu atbalstu un izmantot logotipu un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas gadu.

IV. DARBĪBAS PRIORITĀTES EIROPAS GADAM

Ņemot vērā nabadzības un sociālās atstumtības daudzdimensiju aspektus un lai citos politikas virzienos integrētu nabadzības un sociālās atstumtības novēršanu un cīņu pret tām, jānosaka Eiropas gada darbību mērķis – radīt skaidru pievienoto vērtību un paredzēt, ka tā efektīvi papildina sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas AKM. Tādēļ šajās darbībās uzmanība jāpievērš dažām prioritārajām jomām.

Saskaņā ar veikto analīzi un prioritātēm, kuras noteiktas Kopīgajā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, uzmanība Eiropas gadā jāpievērš šādiem tematiem:

—	daudzdimensiju integrētu stratēģiju, lai novērstu un izskaustu nabadzību, jo īpaši dziļu nabadzību, un pieeju, kuras jāintegrē visās attiecīgajās politikas jomās, veicināšana,

—	cīņa pret bērnu nabadzību, tostarp tās pārmantojamību no paaudzes paaudzē, kā arī pret nabadzību ģimenēs, īpašu uzmanību pievēršot daudzbērnu ģimenēm, viena vecāka ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir apgādājama persona, kā arī pret to bērnu nabadzību, kuri atrodas sociālās aprūpes iestādēs,

—	ietverošu darba tirgu veicināšana, risinot darba ņēmēju nabadzības problēmu un jautājumu par atbilstīgu darba samaksu – lai darbs atmaksātos,

—	izglītības un apmācības nepilnību, tostarp digitālā analfabētisma, izskaušana un vienlīdzīgas piekļuves IKT veicināšana ikvienam, īpašu uzmanību veltot personu ar invaliditāti specifiskajām vajadzībām,

—	pievēršanās tām nabadzības dimensijām, kas saistītas ar dzimumu un vecumu,

—	vienlīdzīgas piekļuves atbilstīgiem resursiem un pakalpojumiem, tostarp pienācīgam mājoklim, veselības un sociālajai aizsardzībai, nodrošināšana,

—	kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespēju pieejamības veicināšana,

—	imigrantu un mazākumtautību diskriminācijas novēršana un sociālās iekļaušanas veicināšana,

—	integrētu aktīvas iekļaušanas pieeju veicināšana,

—	pievēršanās personu ar invaliditāti un viņu ģimeņu, bezpajumtnieku, kā arī citu iedzīvotāju grupu vai personu, kuras ir neaizsargātā stāvoklī, vajadzībām.

Saskaņā ar iepriekšminētajām prioritātēm plānojot Eiropas gada darbības, iesaistītās valstis tās piemēros valstu, reģionālajai un vietējai situācijai un problēmām, tostarp teritoriālās kohēzijas apstākļiem.

Ņemot vērā šā lēmuma 2. pantā izklāstītos mērķus, jautājums par dalību būtu jāiekļauj visās prioritātēs.

Saskaņā ar šā lēmuma 4. pantu Komisijai un dalībvalstīm, īstenojot Eiropas gada darbības, jāņem vērā dažādie veidi, kādos sievietes un vīrieši saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību. Turklāt tās arī nodrošinās, ka dzimumu līdztiesības aspekts tiek integrēts visās Eiropas gada prioritātēs, lai veicinātu dzimumu līdztiesību.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1094/2008 (2008. gada 6. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1095/2008 (2008. gada 6. novembris), ar ko attiecībā uz lopbarības piedevas monenzīnnātrija (coxidin) atļaujas noteikumiem groza Regulu (EK) Nr. 109/2007 ( 1 )	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1096/2008 (2008. gada 6. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1356/2004 attiecībā uz to, ar kādiem noteikumiem atļauj izmantot dzīvnieku barībā piedevu Elancoban, kas pieder kokcidiostatu un citu zāļu grupai ( 1 )	5
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1097/2008 (2008. gada 6. novembris), ar ko paredz ārkārtas pasākumus attiecībā uz importa licencēm rīsu nozarē, pamatojoties uz problēmām starptautiskajā tirgū 2008. gadā	7
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/92/EK (2008. gada 22. oktobris) par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (pārstrādāts) ( 1 )	9
		EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1098/2008/EK (2008. gada 22. oktobris) par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) ( 1 )	20

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
	2008/835/KĀDP
*	Politikas un drošības komitejas Lēmums ESPM/1/2008 (2008. gada 24. oktobris) par Eiropas Savienības Policijas misijas (ESPM) Bosnijā un Hercegovinā vadītāja/policijas komisāra iecelšanu	30

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	51,6
	MK	46,2
	TR	69,3
	ZZ	55,7
0707 00 05	JO	175,3
	MA	30,8
	TR	71,6
	ZZ	92,6
0709 90 70	MA	53,8
	TR	123,0
	ZZ	88,4
0805 20 10	MA	102,7
0805 20 10	ZZ	102,7
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	HR	24,8
	TR	80,5
	ZZ	52,7
0805 50 10	AR	82,1
	MA	103,9
	TR	101,7
	ZA	96,4
	ZZ	96,0
0806 10 10	BR	234,7
	TR	134,2
	US	272,9
	ZA	218,0
	ZZ	215,0
0808 10 80	AL	32,1
	AR	75,0
	CA	96,3
	CL	68,1
	CN	66,8
	MK	37,6
	NZ	104,3
	US	162,2
	ZA	99,1
	ZZ	82,4
0808 20 50	CN	68,2
	TR	124,9
	US	208,3
	ZZ	133,8

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 298

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. gadagājums 2008. gada 7. novembris


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3