(1)

Saskaņā ar Komisijas apkopoto informāciju Komisija 2003. gada 22. oktobra vēstulē D/56772 lūdza Grieķiju sniegt informāciju par vairākiem likumprojektā “Attīstības un sociālās politikas pasākumi – nodokļu kontroles un citu noteikumu objektivitāte” ietvertiem pasākumiem, lai noskaidrotu, kādā apmērā tie veido atbalstu EK līguma 87. panta nozīmē. Viens no projekta dokumenta noteikumiem paredz, ka noteikti uzņēmumi drīkst izveidot īpašu beznodokļu rezervju fondu ne vairāk kā 35 % apmērā no peļņas, lai līdzvērtīgā apjomā veiktu ieguldījumus. Komisija arī atgādināja Grieķijai par pienākumu informēt Komisiju par ikvienu pasākumu, kas nozīmē atbalstu pirms tā īstenošanas, kā noteikts EK līguma 88. panta 3. punktā.

(2)

Grieķijas valsts iestādes 2003. gada 27. novembra vēstulē A/38170 sniedza daļu no pieprasītās informācijas. Tā kā atbildes nebija pilnīgas, Komisija savā 2003. gada 3. decembra vēstulē D/57817 atgādināja Grieķijas valsts iestādēm par savu pieprasījumu un savām pilnvarām dot norādījumus Grieķijai sniegt pieprasīto informāciju saskaņā ar 10. panta 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (2). Pēc šī datuma Komisija saņēma divas vēstules – 2003. gada 8. decembra vēstuli A/38600 un 2004. gada 21. janvāra vēstuli A/30440 –, kurās Grieķijas valsts iestādes sniedza turpmāku informāciju. Tomēr atbildes bija ļoti vispārīgas un nepietiekami izstrādātas, lai Komisija varētu novērtēt pasākumus, ievērojot EK līguma 87. un 88. pantu.

(3)

Grieķija 2004. gada 15. janvārī pieņēma Likumu 3220/2004 “Attīstības un sociālās politikas pasākumi – nodokļu kontroles un citu noteikumu īstenošana”, kas stājās spēkā 2004. gada 30. janvārī pēc publicēšanas Grieķijas Oficiālajā Vēstnesī (FEK) (FEK A 15).

(4)

Komisija 2004. gada 13. maijā sagatavoja vēstuli COM(2004) 1894, ar kuru pieņēma informatīvu rīkojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu. Komisija informēja Grieķijas valsts iestādes par savu lēmumu 2004. gada 14. maija vēstulē.

(5)

Grieķijas valsts iestādes savā 2004. gada 17. jūnija vēstulē CAB(2004) 1647, ko Komisija reģistrējusi 2004. gada 23. jūnijā, sniedza daļu informācijas, kas bija nepieciešama, lai izvērtētu, vai attiecīgais pasākums atbilst EK līguma 88. panta 3. punktam.

(6)

Komisija 2004. gada 7. septembra vēstulē D/56332, 2004. gada 21. septembra vēstulē D/56733 un 2005. gada 27. janvāra vēstulē D/50744 lūdza sniegt papildu informāciju. Grieķija Komisijai sniedza papildinformāciju 2004. gada 6. decembra vēstulē A/39659, ko Komisija reģistrējusi 2004. gada 13. decembrī, 2005. gada 11. janvāra vēstulē A/30523, ko Komisija reģistrējusi 2005. gada 17. janvārī, un 2005. gada 25. aprīļa vēstulē A/33595, ko Komisija reģistrējusi 2005. gada 29. aprīlī.

(7)

Komisija 2005. gada 13. jūlija vēstulē informēja Grieķijas valsts iestādes par nodomu izdot pārtraukšanas rīkojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 11. panta 1. punktu. Grieķijas valsts iestādes 2005. gada 25. jūlija vēstulē A36189, ko Komisija reģistrējusi 2005. gada 29. jūlijā, ieteica atcelt pasākumu tikai attiecībā uz ieņēmumiem un peļņu, kas uzkrāti pēc 2005. gada 1. janvāra, bet turpināt to attiecināt uz ieņēmumiem un peļņu, kas radušies pirms šī datuma.

(8)

Komisija 2005. gada 20. oktobra vēstulē (3) informēja Grieķiju par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz atbalsta pasākumiem. Lēmums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4), un Komisija tajā aicināja ieinteresētās personas sniegt apsvērumus par pasākumu.

(9)

Grieķija 2005. gada 18. novembra vēstulē A/39597 un 2005. gada 21. decembra vēstulē A/40796, kuras Komisija reģistrējusi attiecīgi 2005. gada 22. novembrī un 2005. gada 23. decembrī, pieprasīja pagarināt termiņu savu novērojumu par 2005. gada 20. oktobra lēmumu iesniegšanai.

(10)

Komisija 2005. gada 25. novembra vēstulē un 2006. gada 12. janvāra vēstulē piešķīra termiņa pagarinājumu.

(11)

Grieķija 2006. gada 30. janvāra vēstulē A/30817, ko Komisija reģistrējusi 2006. gada 31. janvārī, sniedza papildinformāciju un pieprasīja trešoreiz pagarināt termiņu, bet Komisija pagarinājumu nepiešķīra.

(12)

Grieķijas Rūpniecības uzņēmumu federācija pa faksu iesūtītā 2006. gada 14. februāra vēstulē A/31227, ko Komisija reģistrējusi tajā pašā dienā, kā trešā persona pieprasīja pagarināt termiņu savu novērojumu par 2005. gada 20. oktobra lēmumu iesniegšanai. Komisija savā 2006. gada 20. februāra vēstulē atteicās piešķirt pagarinājumu, jo uzskatīja, ka termiņš viedokļa iesniegšanai, kas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 659/1999 6. panta 1. punktā, parasti nepārsniedz vienu mēnesi, ir pietiekams. Turklāt pieprasītais termiņa pagarinājums netika konkrēti pamatots.

(13)

Grieķijas Rūpniecības uzņēmumu federācija (FGI) pa faksu iesūtītā 2006. gada 28. februāra vēstulē A32693, ko Komisija reģistrējusi tajā pašā dienā, iesniedza savus apsvērumus kā ieinteresēta trešā persona.

(14)

Grieķija 2006. gada 6. aprīļa elektroniskā pasta vēstulē A/32693, ko Komisija reģistrējusi tajā pašā dienā, un 2006. gada 16. jūnija vēstulē A/34774 un 2006. gada 26. oktobra vēstulē A/38658, kuras Komisija reģistrējusi attiecīgi 2006. gada 20. jūnijā un 2006. gada 30. oktobrī, sniedza papildinformāciju. Grieķija 2006. gada 16. jūnija vēstulē paziņoja, ka informācija, ko tā nosūtījusi 2006. gada 6. aprīļa vēstulē, aplūkojama šīs procedūras ietvaros, nevis kā atsevišķs paziņojums.

(15)

Grieķijas Likuma 3220/2004 (turpmāk “pasākums” vai “shēma”) 2. panta mērķis ir veicināt visu Grieķijas reģionu ekonomikas attīstību, palielinot nodarbinātību un uzņēmējdarbību un uzlabojot ekonomikas konkurētspēju.

(16)

Shēmas juridiskais pamats ir Grieķijas Likums 3220/2004 “Attīstības un sociālās politikas pasākumi – nodokļu kontroles un citu noteikumu objektivitāte” (5) (turpmāk Likums 3220/2004), kas stājās spēkā 2004. gada 28. janvārī pēc tā publicēšanas Grieķijas Oficiālajā Vēstnesī (FEK A 15). Grieķijas valsts iestādes papildus nosaka, ka attiecīgās attaisnotās izmaksas, atbalsta intensitāte, atbilstīgie uzņēmumi un projekti noteikti reģionu attīstības likumā 2601/1998 (6) (turpmāk Likums 2601/1998).

(17)

Atbalsts būs kā īpašs ar nodokli neaplikts rezervju fonds, ko izveidojis saņēmējs, ieguldot tajā ne vairāk kā 35 % no uzkrātās nesadalītās peļņas 2004. gadā. Turklāt fondu var izveidot, ieguldot ne vairāk kā 50 % no 2003. gada peļņas pēc tam, kad atskaitīta 2002. gada peļņa, vai, ja uzņēmums veicis attaisnotu ieguldījumu 2003. gadā, tad izveidotā rezervju fonda apmērs var būt ieguldījuma apmērā, bet nedrīkst pārsniegt 35 % no 2003. gada uzkrātās nesadalītās peļņas. Atbalstu piešķir tad, kad saņēmēja nodokļu deklarāciju pieņem Grieķijas valsts finanšu iestādes. Parasti tas notika 2004. gada un 2005. gada pirmajā pusē. Fondu var izmantot Likuma 2601/1998 3. pantā noteiktie uzņēmumi neatkarīgi no to grāmatvedības reģistru veida vai to dibināšanas vietas. Rezervju mērķis ir ieguldījumu veikšana tādā apjomā, kas vismaz līdzinās fonda apjomam triju gadu laikā pēc tā izveides.

(18)

Trīs gadus pēc dienas, kurā izveidots ar nodokli neapliktais rezervju fonds, attaisnotiem ieguldījumiem izmantoto rezervju kopsummu izmanto uzņēmuma kapitāla palielināšanai un to atbrīvo no ienākuma nodokļa. Trīs gadu perioda pirmajā gadā saņēmējiem ieguldījumu veikšanai jāiztērē vismaz viena trešdaļa no īpašā rezervju fonda. To fonda daļu, kas netiks izmantota ieguldījumiem triju gadu laikā, deklarē kā novēlotus papildienākumus, apliek ar nodokli atbilstīgi vispārīgiem nodokļu noteikumiem un tiem nosaka likumīgos procentus. Likumīgā procentu likme ir vismaz 1 % mēnesī par maksājamo summu, t.i., vismaz 12 % gadā, kas ir daudz lielāka nekā 4,43 % standartlikme 2004. gadā piešķirtajam atbalstam un 4,08 % 2005. gadā piešķirtajam atbalstam (7).

(19)

Lai gūtu labumu no shēmas, uzņēmumam jābūt aktīvam kādā no Likuma 2601/1998 3. pantā definētajām 23 nozarēm. Pirmā nozare, kas ir ražošana (8), sevī ietver tekstilizstrādājumu ražošanu, metālu ražošanu un automobiļu ražošanu (9). Pārējās nozares ir ilgtspējīgas elektroenerģijas ražošana (10), lietišķā pētniecība un tehnoloģiju attīstība (11), progresīvo tehnoloģiju pakalpojumi (12), programmatūras attīstība (13), kvalitātes pakalpojumi (14), ieguves rūpniecība (15), karjeru izstrāde un minerālu un marmora apstrāde (16), intensīvā lauksaimniecība un zivsaimniecība (17), lauksaimniecības un agrorūpnieciskie kooperatīvi (18), lauksaimniecības produkcijas un zivju iepakošana (19), pilsētu attīstība (20), publiskās autostāvvietas (21), šķidrās gāzes un degvielas uzņēmumi (22), transports uz attāliem sauszemes ieskautiem apgabaliem (23), lieli kopuzņēmumi (24), lieli starptautiski tirdzniecības uzņēmumi (25), tirdzniecības uzņēmumi (26), terapijas un rehabilitācijas centri un invalīdu aprūpes nami (27), īpaši tūrisma uzņēmumi (28), klosteri jauniešu viesnīcu un kultūras centru būvniecībai (29), būvniecība (30), darbības kultūras pieminekļos, ar tradicionālo ražošanu vai ar izcelsmes nosaukumu (31). Uzņēmumi, kuri darbojas apstrādes rūpniecībā, kā arī intensīvajā lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, arī var izmantot shēmu savai darbībai ārpus Grieķijas (32). Starptautiski tirdzniecības uzņēmumi var izmantot shēmu savai darbībai Grieķijā un darbībai ārpus Kopienas (33).

(20)

Likuma 2601/1998 3. pantā arī definēts katrai nozarei īpašs izdevumu kopums, ko var veikt no fonda. Tikai tie uzņēmumi, kuri veic ieguldījumus, uz kuriem attiecas Likuma 2601/1998 3. pantā minētās kategorijas, var būt saņēmēji shēmas ietvaros. Grieķijas valsts iestādes apstiprināja, ka pasākumu piemēro visiem Grieķijā dibinātiem uzņēmumiem, nedalot tos iekšzemes vai ārvalstu, vecos vai jaunos uzņēmumos.

(21)

Atbalsts attiecas uz ieguldījumiem un darbības izmaksām, kas saistītas ar Likuma 2601/1998 3. pantā definētajām uzņēmuma darbībām. Ieguldījumu izmaksas netiek atsevišķi attiecinātas uz sākotnējo ieguldījumu un ieguldījuma aizstāšanu. Ieguldījumu projekti var attiekties galvenokārt uz:

(22)

Darbības izmaksas sevī ietver galvenokārt:

(23)

Atbrīvojums no nodokļa atbilst uzņēmuma ienākuma nodokļa kopsummai attiecībā uz rezervju fondā iedalīto peļņu. Piemērojamā uzņēmuma ienākuma nodokļa likme ir 35 %. Vismaz viena trešdaļa no rezervēm jāiztērē pirmajā gadā pēc to izveidošanas, pārējā daļa jāiztērē vēlākais triju gadu laikā. Lai aprēķinātu maksimālo atbalsta intensitāti, gan atbalstu, gan izdevumus diskontē līdz pirmā gada beigām. Procentu likme ir Kopienas atsauces un diskonta likme (72), ko piemēro Grieķijai atbalsta piešķiršanas laikā un kas attiecīgi bija 4,43 % 2004. gadā un 4,08 % 2005. gadā. Maksimālā iespējamā atbalsta intensitāte tādējādi ir attiecīgi 37,05 % un 36,89 % (73).

(24)

Likums 3220/2004 skaidri izslēdz iespēju uzkrāt atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Likumu 2601/1998. Grieķijas valsts iestādes apstiprināja, ka nav citu atbalsta shēmu, kuras atbalstītu tās pašas attaisnotās izmaksas.

(25)

Uzņēmumi, kas minēti Likuma 2601/1998 3. pantā, saskaņā ar Likuma 3220/2004 2. pantu var izveidot īpašas ar nodokli neapliekamas rezerves no peļņas, kas uzkrāta tikai 2003. gadā un 2004. gadā. Shēmas budžets nav minēts, un, tā kā shēma dod nodokļu priekšrocību, kopējie iepriekš zināmie valdības ieņēmumi nav ierobežoti un ir atkarīgi no iepriekšējās peļņas un attaisnotajiem ieguldījumiem, kas veikti 2005.–2007. gadā, un saistītajām prasībām.

(26)

Komisija uzskatīja, ka atbalsta shēma, par kuru tā nav informēta, ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tajā ietverti valsts resursi, tā dod priekšrocību saņēmējam, tā ir selektīva un ietekmē tirdzniecību. Tā kā pasākums bija jauns un tika ieviests, iepriekš neinformējot Komisiju, tas bija nelikumīgs atbalsts.

(27)

Komisija pārbaudīja shēmu, ņemot vērā EK līguma 87. pantu, un jo īpaši saskaņā ar īpašiem valsts atbalsta noteikumiem, ja tādus piemēro. Komisijai bija nopietnas bažas par to, vai pasākums atbilst kādu piemērojamo noteikumu kritērijiem, un attiecīgi par pasākuma saderību ar kopējo tirgu.

(28)

Grieķijas Rūpniecības uzņēmumu federācija (še turpmāk “FGI”) iesniedza apsvērumus kā ieinteresēta trešā persona.

(29)

FGI vispirms iebilda, ka Komisija ievērojami ierobežojusi tās tiesības, noraidot pieprasījumu pagarināt apsvērumu iesniegšanai paredzēto laiku.

(30)

Pēc tam FGI iebilda, ka šis ir vispārīga rakstura, nevis selektīvs pasākums. Pat ja daži pasākuma aspekti ir selektīvi, ar nodokli neapliekamās rezerves izveidotas, lai atbalstītu ikviena uzņēmuma īpašus ieguldījumu izmaksu veidus, tādējādi pasākums uzskatāms par vispārīgu nodokļu pasākumu.

(31)

Pēc tam FGI apgalvoja, ka pasākums ir pastāvošs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) apakšpunkta nozīmē. Attiecībā uz federāciju Likums 3220/2004 tikai pieņem metodi tādu rezervju izveidošanai, kuras ir tādas valsts atbalsta shēmas daļa, kas izveidota ar Likumu 2601/1998 un ko apstiprinājusi Komisija.

(32)

FGI uzskatīja, ka Likums 3220/2004 ievieš tehnisku pielāgojumu, t.i., iespēju izveidot ar nodokli neapliekamas rezerves pirms ieguldījuma veikšanas, tam nav noteiktas ietekmes uz shēmas darbības jomu, apjomu vai ietekmi.

(33)

FGI arī uzskatīja, ka nekas no Komisijas norādītā (t.i., ka pastāv liela saņēmēju grupa, ir budžeta palielinājums, ir lielāka apjoma ieguldījumi) nav rezervju izveides metodes maiņas tieši radītas sekas.

(34)

FGI uzskatīja, ka, pat ja citas Likuma 3220/2004 ieviestās izmaiņas uzskatāmas par jaunu atbalstu, tās uzskatāmas par pastāvošās atbalsta shēmas atdalāmu grozījumu. Šādā gadījumā jāinformē tikai par attiecīgajiem jaunajiem noteikumiem un nav jāmaina grozītās shēmas kā pastāvoša atbalsta klasifikācija (74).

(35)

FGI uzskatīja, ka domu gājiens lēmumā par uzsākšanu nav skaidrs un ir apšaubāms un, ciktāl Komisija pamatojusi savu lēmumu ar citiem faktoriem, tā nav pildījusi savu pienākumu norādīt iemeslus saskaņā ar EK līguma 253. pantu.

(36)

FGI kritizē faktu, ka lēmums par procedūras uzsākšanu nepaskaidro atbalsta intensitātes aprēķinu, lai ļautu to salīdzināt ar atbalsta intensitāti, kas izriet no Likuma 2601/1998.

(37)

Tad FGI apstrīdēja, ka, pat ja Komisija uzskata, ka par atdalāmu grozījumu jāziņo kā par jaunu atbalstu, tā saderība jānovērtē attiecībā uz katru saņēmēju katrā gadījumā (75). To veicot, Komisijai jo īpaši jāņem vērā tās iepriekšējais lēmums, kurā Likums 2601/1998 uzskatīts par saderīgu atbalstu, jo tas ir ietvars, kuru nevar grozīt šī procedūra.

(38)

Tas, ka pārbaudāmo atbalstu iepriekšējā Likumā 2601/1998 ieviesa cits likums, Grieķijas valsts iestādēm nebija pietiekams pamatojums, lai šo atbalstu uzskatītu par jaunu saskaņā ar Tiesas precedenta tiesībām (76).

(39)

Grieķija uzskata, ka Likuma 3220/2004 2. panta 2. punkts nemaina laiku, kurā tiek veikts ieguldījums.

(40)

Turklāt Grieķija uzskata, ka, mainot laiku, kurā uzņēmums veido rezerves, netiek tieši ietekmēta saņēmēju grupas palielināšanās.

(41)

Grieķija arī uzskata, ka nav tiešas saistības starp saņēmēju loka paplašināšanos un konkurences kropļošanu.

(42)

Grieķijas valsts iestādes arī uzskata, ka uzņēmumi, kuri gūst labumu no Likuma 3220/2004, jāsadala divās kategorijās:

(43)

Visbeidzot Grieķija iebilda, ka Komisijas minētie iemesli, aprakstot Likuma 3220/2004 ieviesto pasākumu kā jaunu valsts atbalstu, ir neskaidri un neatbilstīgi, un tādējādi tiek pārkāpts EK līguma 253. pants.

(44)

Grieķijas valsts iestādes uzskata, ka ieguldījumi no rezervju fonda, kas nav aplikts ar nodokli, ir attaisnoti, lai tos iekļautu šādās pamatnostādnēs par pieļaujamu valsts atbalstu:

(45)

Atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un eksporta atbalsts ir izslēgti, un Grieķijā dibināti ārvalstu uzņēmumi var izmantot attiecīgo pasākumu.

(46)

Grieķijas valsts iestādes savai atbildei pievienoja likuma projekta priekšlikumu iekļaut pasākumu esošās pamatnostādnēs par valsts atbalstu. Tās iesaka ar nodokli neaplikto rezervju fondu retroaktīvi uzskatīt par valsts atbalstu un izveidot valsts iestādi, kura pārbaudītu ex post katra atsevišķā gadījuma atbilstību Kopienas valsts atbalsta noteikumiem.

(47)

Saskaņā ar Grieķijas valsts iestāžu teikto 3 315 uzņēmumi ir saņēmuši summu, kas mazāka par EUR 100 000, tādējādi var uzskatīt, ka šie gadījumi iekļauti de minimis shēmā. Attiecībā uz pārējiem 320 uzņēmumiem uzsākta un turpinās katra atsevišķā gadījuma pārbaude.

(48)

Pamatojoties uz jau pabeigtajām pārbaudēm, ieguldījumi, kurus Grieķijas valsts iestādes uzskata par tādiem, kas var atbilst RAG, veido:

(49)

Grieķijas valsts iestādes uzskata, ka negatīvs lēmums un tam sekojošā summu atgūšana būtu graujoša valstij. Grieķijas valsts iestādes iesaka, ka saskaņā ar EKT praksi tā īpašos gadījumos var ņemt vērā sava sprieduma smagās finansiālās sekas un tās ierobežot (86).

(50)

Komisija uzskata, ka pārbaudāmais pasākums atbilst visiem četriem kopējiem nosacījumiem, lai to uzskatītu par atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, kā tas jau precīzāk paskaidrots Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu īstenošanu attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar tiešiem uzņēmumu nodokļiem (87).

(51)

Tiesa konsekventi uzskata, ka pasākums, ar kura palīdzību valsts iestādes piešķir dažiem uzņēmumiem atbrīvojumu no nodokļiem, pat ja tas sevī neietver valsts resursu pārvedumu, nostāda personas, kurām atbrīvojumu piemēro daudz labvēlīgākā finanšu situācijā nekā citus nodokļu maksātājus, un tādējādi tas uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē (88).

(52)

Pirmkārt, pasākums sevī ietver valsts resursus, jo Grieķijas valsts iepriekš nosaka tai piederošos nodokļu ieņēmumus.

(53)

Otrkārt, pasākums sniedz priekšrocību saņēmējiem, jo tie drīkst veidot ar nodokli neapliekamu rezervju fondu no savas 2004. gada peļņas ne vairāk kā 35 % apmērā (2005. finanšu gadā) un ne vairāk kā 50 % par 2003. gadu (2004. finanšu gadā) no atlikušās peļņas pēc tam, kad atskaitīta 2002. gada peļņa (2003. finanšu gadā). Tas, ka saņēmēju peļņas daļa netiek aplikta ar nodokli, atbrīvo tos no maksām, kādas parasti tiek segtas no to budžeta. Ja rezervju fonds netiek izmantots un netiek noteikti procenti vai noteiktie procenti ir mazāki nekā Kopienas atsauces un diskonta likme par atlikto nodokļa maksājumu, starpību starp nodokļa parādu, tostarp saliktajiem atsauces procentiem un faktisko maksājamo summu arī var uzskatīt par labumu.

(54)

Grieķijas tiesību akti nosaka, ka neizmantotu rezervju fondu apliek ar nodokli, izmantojot likumīgu procentu likmi. Likumīga procentu likme ir vismaz 1 % mēnesī par maksājamo summu, kas ir vismaz 12 % gadā un tādēļ daudz lielāka nekā atsauces likme, kas ir 4,43 % 2004. gadā piešķirtam atbalstam un 4,08 % 2005. gadā piešķirtam atbalstam (89). Attiecīgi valsts iepriekš noteiktie nodokļu ieņēmumi, kas ieskaitīti fondā un aplikti ar nodokli, izmantojot likumīgo procentu likmi, nav uzskatāmi par priekšrocību un tādējādi nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo pēc sava rakstura nav izdevīgāki par kādu no aizdevumiem pēc tirgus likmes, kura aizdevumiem grūtībās nenonākušiem uzņēmumiem tiek pieņemta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par atsauces un diskonta likmes metodes noteikšanu (90) un veido summu līdz atsauces likmei, kam, iespējams, pieskaita 400 bāzes punktus vai vairāk, ja saistības nav nodrošinātas.

(55)

Treškārt, pasākumam ir selektīvs raksturs, jo tas ir labvēlīgs tikai tādiem uzņēmumiem, kuri veic Likuma 2601/1998 3. pantā minēto darbību. Tikai uzņēmumi uzskaitītajās nozarēs, pretstatā nozarēm, kuras nav iekļautas sarakstā, var gūt labumu no pasākuma. Turklāt saskaņā ar Likuma 2601/1998 3. pantu dažām nozarēm nepieciešami sekundāri tiesību akti, lai tās būtu tiesīgas saņemt priekšrocības. Saskaņā ar Grieķijas valsts iestāžu teikto šādi sekundāri tiesību akti nav pieņemti. Visbeidzot, katrai nozarei piemēro atšķirīgu atbilstīgo darbību sarakstu, kā rezultātā uzņēmumi, kuri darbojas atšķirīgās nozarēs, gūst labumu dažādā apmērā. Tādējādi pasākumam ir selektīvs raksturs pat attiecībā uz Likuma 2601/1998 3. pantā minētajām nozarēm. Tādēļ Grieķijas valsts iestāžu un trešās personas apgalvojums par to, ka šī shēma uzskatāma par vispārīgu nodokļu pasākumu, nav pamatots.

(56)

Ceturtkārt, pasākums ietekmē konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tā kā pasākums dod priekšrocību saņēmējiem, tas var izjaukt vai apdraudēt konkurenci. Turklāt uz Likuma 2601/1998 3. pantā minētajām darbībām patiesi attiecas tirdzniecība Kopienā. Tādējādi pasākuma saņēmēji netiek izslēgti no tādu uzņēmumu loka, kuru veiktā ekonomiskā darbība ir saistīta ar tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tādējādi atbalsta shēma var ietekmēt tirdzniecību un kropļot konkurenci.

(57)

No iepriekš teiktā izriet, ka attiecīgais pasākums uzskatāms par shēmu, kas piešķir valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Ir svarīgi arī atcerēties, ka Komisija jau pieprasījusi atzīt Likumu 2601/1998, uz kuru atsaucas Grieķijas valsts iestādes par valsts atbalsta shēmu, tomēr to uzskatīja par saderīgu (91).

(58)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) apakšpunktu “nelikumīgs atbalsts” ir jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot līguma 93. panta 3. punktu [pašreizējo 88. panta 3. punktu]. Saskaņā ar tās pašas regulas 1. panta c) apakšpunktu “jauns atbalsts” ir visu veidu atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi.

(59)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi pastāvoša atbalsta grozījumi kā tādi klasificējami kā jauns atbalsts, un tikai tad, kad grozījums ietekmē sākotnējās shēmas faktisko būtību, to pārveido par jaunu atbalsta shēmu. Nav pamatoti pastāvošas shēmas grozījumi, ja jaunais elements ir nepārprotami atdalāms no sākotnējās shēmas (92).

(60)

Tomēr šis pasākums nozīmē vairākas būtiskas procedūras un svarīgas atšķirības.

(61)

Pirmkārt, šis pasākums nav vienkārša pastāvošo pasākumu nomaiņa, bet gan jauns atsevišķs pasākums, jo tas ne atceļ, ne aizvieto kādu iepriekšēju pasākumu. Turklāt pasākumu piemērojamības periodi nebija secīgi.

(62)

Grieķijas valsts iestādes apstiprināja, ka saskaņā ar iepriekš teikto Likuma 3220/2004 2. punkts galvenokārt paredzēts kā Likuma 2601/1998 papildinājums, ko Komisija 1999. gadā lietas NN 59/A/1998 ietvaros apstiprināja kā valsts reģionālās attīstības sistēmu saskaņā ar RAG (93). Jānorāda, ka Likums 2601/1998 atcelts 2005. gada februārī. Tomēr Komisija norāda, ka šis pasākums ir jauns atbalsts.

(63)

Pirmkārt, Likumu 3220/2004 piemēro projektu kopumam vairākās nozarēs. Tas attiecas uz atbilstīgu uzņēmumu un projektu sarakstu, kas norādīts Likuma 2601/1998 3. pantā. Tomēr tajā nav skaidri pateikts, ka tas ir minētā tiesību akta grozījums. Turklāt divi noteikumi bija spēkā paralēli, jo Likums 3220/04 stājās spēkā 2004. gada 28. janvārī un Likumā 2601/1998 paredzētais atbalsta pasākums beidzās 2004. gada 23. decembrī, savukārt Likumu 2601/1998 atcēla 2005. gada februārī. Visbeidzot, kaut gan nepārklājās periodi, kad tika izveidots rezervju fonds saskaņā ar abām shēmām, pārklājās periodi, kuru laikā piemēroja pasākumus, jo abus likumus piemēroja 2003. gada un 2004. gada peļņai. Tas, ka abus pasākumus piemēroja paralēli, uzskatāmi parāda, ka viens ne grozīja, ne aizstāja otru. Tādēļ pagaidām šis pasākums vienkārši neaizstāj un neturpina pasākumu, kas apstiprināts ar NN 59/A/1998 (94), bet ir atsevišķa atbalsta shēma.

(64)

Otrkārt, mainīta valsts atbalsta piešķiršanas procedūra, kas rada sekas attiecībā uz nosacījumiem, kas uzņēmumiem jāievēro atbalsta saņemšanai.

(65)

Likums 2601/1998 nosaka, ka atbalsta saņemšanai jāpiesakās Grieķijas valsts iestādēs un tām jāapstiprina pieteikums pirms atbalsta piešķiršanas. Saskaņā ar Likuma 2601/1998 (95) apstiprinājuma lēmumu Grieķijas valsts iestādes pašas apņēmušās pārbaudīt atbalsta uzkrāšanas un apvienošanas robežas, ievērojot 1996. gada R&D pamatnostādnes, 1994. gada vides pamatnostādnes, transporta iekārtu izslēgšanu transporta nozarē un eksporta atbalsta izslēgšanu. Turklāt valsts iestādēm bija pienākums un iespēja pēc pieteikuma saņemšanas pārbaudīt šos jautājumus.

(66)

Saskaņā ar Likumu 3220/2004 drīkstēja izveidot īpašu ar nodokli neapliekamu rezervju fondu, tieši pamatojoties uz ienākuma nodokļa noteikumiem, un saņēmējam nebija pienākuma Grieķijas valsts iestādēm norādīt specifisku informāciju par atbilstīgām darbībām. Tāpat Grieķijas valsts iestādēm nebija iespējas atteikt atbalstu, pamatojoties uz pašu veikto apņemšanos procedūras ietvaros, kā rezultātā tika apstiprināts atbalsts, ko piešķīra saskaņā ar Likumu 2601/1998.

(67)

Saskaņā ar lēmumu, ar kuru apstiprināja Likumu 2601/1998, Grieķijas valsts iestādēm vajadzēja apstiprināt ieguldījuma pabeigšanu, lai ļautu veidot ar nodokli neapliekamo rezervju fondu. Tādējādi saņēmējiem bija vispirms jāizmanto pašu finansēšanas avoti un tikai tad tie varēja būt tiesīgi saņemt atbalstu. Šāds pienākums nav atrodams Likumā 3220/2004.

(68)

Attiecībā uz Grieķijas valsts iestāžu izteikto iebildi par to, ka vismaz dažos gadījumos atbalstu varēja saņemt saskaņā ar Likumu 2601/1998, jāatzīmē, ka šī iebilde nav būtiska, jo procedūra saskaņā ar jauno pasākumu bija atšķirīga un vienkāršāka un tika paplašināti kritēriji atbalsta saņemšanai un labumi visiem iespējamiem saņēmējiem.

(69)

Pirmkārt, saskaņā ar Komisijas lēmumu lietā NN 59/A/1998 (96) Likums 2601/1998 paredzēja, ka attaisnots bija tikai sākotnējais ieguldījums, un vienīgais izņēmums bija atbalsts darbībai, pārceļoties uz rūpnieciskām teritorijām, bet saskaņā ar Likumu 3220/2004 var arī piešķirt atbalstu darbībai, tostarp ieguldījuma aizstāšanai, un citu atbalstu darbībai attiecībā uz jebkuru atbilstīgo darbību. Saskaņā ar Likumu 2601/1998 ieguldījums ar atbalstu jātur piecus gadus, bet Likuma 3220/2004 2. panta 9. punkts nosaka, ka jātur tikai 2. panta 2. punktā noteiktie ieguldījuma produkti vai pamatlīdzekļi un turēšanas periods ir trīs kalendārie gadi.

(70)

Turklāt Likums 2601/1998 nosaka, ka ir iespējami četri atbalsta veidi:

(71)

Likumā 3220/2004 nav noteikti pirmie trīs atbalsta veidi, kas minēti iepriekš 70. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Turklāt ar nodokli neapliekamās rezerves var izmantot visiem attaisnotajiem izdevumiem līdz 100 % apmērā, neatkarīgi no attaisnoto ieguldījumu izmaksu teritorijas un summas.

(72)

Otrkārt, tika mainīts periods, kurā izveidots ar nodokli neapliekamais fonds, salīdzinājumā ar laiku, kurā radās izdevumi par atbilstīgām darbībām. Ar nodokli neapliekamais rezervju fonds saskaņā ar Likumu 2601/1998 varēja tikt izveidots izdevumu veikšanas gadā vai līdz pat 10 gadiem vēlāk. Likumā 3220/2004 paredzētos fondus varēja izveidot viena līdz triju gadu laikā pirms veidojās izdevumi par atbilstīgām darbībām. Jaunais pasākums dod lielāku labumu naudas plūsmai, jo tādējādi uzņēmumi gūst labumu nodokļa atbrīvojuma veidā vēl pirms ieguldījuma veikšanas. Turklāt pasākuma darbība atšķirīgi ietekmē saņēmēju iespējas iesaistīties atbilstīgos projektos. Jaunās shēmas saņēmēju skaits var palielināties, kad tiem pievienosies tie uzņēmumi, kuriem saskaņā ar iepriekšējo pasākumu nebija pietiekamas likviditātes savu projektu finansēšanai avansā, bet kuri ar papildu nodokļu atbrīvojumu varētu to paveikt. Šajā sakarā nav būtiski, vai kopējais atbalsta vai labumu apjoms noteiktiem uzņēmumiem tiek palielināts. Tas, ka kopumā vispārīgie jaunā pasākuma nosacījumi ir mazāk ierobežojoši, ir pietiekami, lai izdarītu secinājumu par to, ka pasākums ir jauns atbalsts.

(73)

Savās rakstveida piezīmēs Grieķijas valsts iestādes lielā mērā paļaujas uz EKT 1994. gada 9. augusta spriedumu lietā C-44/93 Namur Les Assurances du credit (97). Šajā lietā Tiesa norādīja, ka tas, ka pasākums hipotētiskās situācijās var izraisīt atbalsta budžeta palielinājumu, nav uzskatāms par norādi, ka tas ir jauns atbalsts, ja atbalstu sniedz saskaņā ar agrākiem tiesību aktu noteikumiem, kuri nav grozīti. Tomēr Komisija uzskata, ka iepriekšējā analīze uzskatāmi parāda, ka Likuma 3220/2004 un Likuma 2601/1998 noteikumi ievērojami atšķiras. Attiecīgi tā uzskata, ka spriedums nav būtisks šajā lietā.

(74)

Grieķijas valsts iestādes arī uzskata, ka saņēmēju loka paplašināšana nerada konkurences kropļojumus. Tomēr Tiesas prakse un Komisijas prakse skaidri liecina, ka ikviens valsts atbalsts nozarēs, uz kurām attiecas konkurence, var izraisīt konkurences kropļojumus. Tādēļ par to ir jāziņo, lai Komisija novērtētu šāda atbalsta saderību.

(75)

Visbeidzot, pretēji Grieķijas valsts iestāžu apgalvojumam par to, ka Komisijas iebildes lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu ir neskaidras un neatbilstīgas, jānorāda, ka Komisija savā lēmumā uzsvēra divus iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka pasākums ir jauns atbalsts: 1) atšķirīgs juridiskais pamats un 2) atšķirīgs instruments, kas izmanto atšķirīgu fonda izveides laiku un tādēļ var atšķirīgi ietekmēt iekšējo tirgu. Komisija arī sniedza piemēru: ir iespējama liela saņēmēju grupa un tiek nodrošināts budžeta palielinājums. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā ir pareizi šādi paziņot iemeslus, jo tas skaidri un nepārprotami parāda Komisijas domu gājienu un attiecīgā persona var pārliecināties par lēmuma pieņemšanas iemesliem.

(76)

Komisija uzskata, ka minētā analīze sniegusi vairākas norādes, kuras liecina, ka shēma, ko izveido saskaņā ar Likumu 3220/2004, pareizi uzskatāma par jaunu atbalsta shēmu. Jo īpaši tāpēc, ka ar šo tiesību aktu izveidotā shēma kādu laiku pastāvējusi paralēli Likumā 2601/1998 noteiktajai shēmai, tikai tajā ietverti atšķirīgi atbalsta piešķiršanas nosacījumi un procedūra.

(77)

Tomēr, pat ja Likumu 3220/2004 var uzskatīt par iepriekšējās shēmas grozījumu, ir skaidrs, ka šī likuma ieviestās izmaiņas ir būtiskas, jo tās ietekmē novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar kopējo tirgu (98) un tie nav tikai formāli vai administratīvi grozījumi. Turklāt grozījumus piemēro visiem saņēmējiem un atbilstīgām darbībām. Tādēļ jaunā shēma groza atbalsta instrumentu kopumu un to nevar nepārprotami atdalīt no pastāvošā atbalsta.

(78)

Tādēļ pretēji Grieķijas valsts iestāžu apgalvojumiem, pasākums kopumā ir jauns atbalsts.

(79)

Grieķijas valsts iestādes neinformēja par pasākumu pirms tā īstenošanas, un tas stājās spēkā, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu. Tādējādi pasākums ir nelikumīgs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) apakšpunkta nozīmē.

(80)

Konstatējot, ka shēma sevī ietver valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jāapsver, vai var uzskatīt, ka pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(81)

Komisija pārbaudījusi shēmu, ņemot vērā EK līguma 87. pantu un, piemērojot šos noteikumus, jo īpaši pamatojoties uz:

Atbalstu novērtēja saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēroja atbalsta piešķiršanas laikā.

(82)

Iepriekšējās izmeklēšanas periodā Grieķijas valsts iestādes izteica vairākus apgalvojumus par atbalsta sniegšanas ierobežojumiem, mēģinot mazināt nepilnības atbalsta saderībā ar RAG. Tostarp tās apņēmās ievērot daudznozaru pamatnostādnes lieliem ieguldījumu projektiem un nepiešķirt atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Tomēr priekšrocību saņēmējiem dod tieši likumi, nenosakot nekādus papildnosacījumus vai administratīvus ierobežojumus. Tikai dažām atbalstītām nozarēm un projektiem nepieciešami sekundāri tiesību akti, lai tie būtu efektīvi. Izņemot gadījumus, kad sekundāri tiesību akti ir nepieciešami, Grieķijas valsts iestādēm šķiet neiespējami īstenot saistības pret nodokļu maksātājiem, īstenojot tiesību aktos noteiktās tiesības. Rezultātā šīs apņemšanās nevar ņemt vērā, novērtējot pasākumu.

(83)

Komisija nevar pieņemt ne Grieķijas valsts iestāžu, ne FGI iebildes (108). Jo īpaši attiecībā uz Grieķijas valsts iestāžu iebildēm par to, ka atbalsts uzņēmumiem, kas jau ir tiesīgi veidot ar nodokli neapliekamu rezervju fondu saskaņā ar iepriekšējo shēmu, uzskatāms par pastāvošu atbalstu, Komisija norāda, ka saskaņā ar pastāvošu shēmu esošas tiesības neattaisno atbalstu, ko piešķir saskaņā ar jaunu shēmu. Grieķijas valsts iestādes, atbildot uz Komisijas lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, ieteica izveidot valsts iestādi, kas ex post pārbaudītu katra atsevišķā gadījuma atbilstību Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija norāda, ka atbilstības pārbaude ir priekšnoteikums un tādēļ šo priekšlikumu nevar pieņemt.

(84)

Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (“de minimis regula”) (109) nevar piemērot shēmai kopumā. Tiesību aktos nav noteikts, ka atbalsta apjoms ir ierobežots un saņēmējs var saņemt ne vairāk kā EUR 100 000 (110). Turklāt nav ievērots Regulas (EK) Nr. 69/2001 3. pants par uzkrāšanu un pārraudzību.

(85)

Attiecībā uz zivsaimniecības un lauksaimniecības nozari īpaši noteikumi par de minimis atbalstu paredzēti Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 1860/2004 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (111). Šī regula stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī, un to piemēro atbalstam, ko piešķir pirms tā stāšanās spēkā, ja individuālais atbalsts atbilst visiem 1. un 3. pantā minētajiem nosacījumiem.

(86)

Regula (EK) Nr. 1860/2004 nosaka, ka valsts atbalstu, ko piešķir tādās jomās kā lauksaimniecības produkti vai zivsaimniecības produkti, un kas nepārsniedz EUR 3 000 vienam saņēmējam katrā triju gadu posmā, ievērojot maksimālo summu katrai dalībvalstij (piemēram, Grieķijas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai attiecīgi EUR 34 965 000 un EUR 2 036 370), nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ja vien atbalsts nav noteikts, pamatojoties uz produkta cenu vai daudzumu tirgū, un nav saistīts ar eksportu (saistīts ar eksportēto apjomu, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību), nav atkarīgs no vietējo ražojumu izmantošanas salīdzinājumā ar importētajiem produktiem. Shēmas ietvarā, pamatojoties uz Likumu 3220/2004, atbalsts, kas atbilst minētajiem nosacījumiem, nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(87)

Tiesību aktos nav noteikts, ka atbalsta apjoms ir ierobežots un saņēmējs var saņemt ne vairāk kā EUR 3 000 vai maksimālo de minimis summu Grieķijai. Turklāt nav ievērots Regulas (EK) Nr. 1860/2004 3. pants par uzkrāšanu un pārraudzību.

(88)

Saskaņā ar šī lēmuma 5. panta 1. punktu Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (112) var piemērot transporta nozarei un uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, ja atbalsts atbilst visiem 1. pantā un 2. pantā minētajiem nosacījumiem. Saskaņā ar šiem pantiem jāierobežo atbalsta apjoms un viens saņēmējs var saņemt ne vairāk kā 2. panta 2. punktā norādīto maksimālo attaisnoto summu, t.i., EUR 200 000 uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, un EUR 100 000 transporta nozarē. Turklāt uzņēmumi, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, jāizslēdz šādos gadījumos:

Visbeidzot jāizslēdz atbalsts sauszemes kravas transportlīdzekļu iegādei, ko piešķir uzņēmumiem, kuri veic sauszemes kravas transporta pārvadājumus, īrei vai atlīdzībai.

(89)

Tiesību aktos nav noteikts, ka atbalsta apjoms saņēmējam ir ierobežots. Turklāt nav ievērots Regulas (EK) Nr. 1998/2006 1. un 2. pants.

(90)

Tādējādi izriet, ka shēma neatbilst regulas nosacījumiem.

(91)

Pasākumu vispirms pārbauda, pamatojoties uz RAG. Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecības nozare un ogļrūpniecība ir izslēgtas no RAG piemērošanas jomas. Tomēr saskaņā ar šo pasākumu lauksaimniecības ražošana ir tiesīga saņemt atbalstu divās nozarēs – intensīvajā lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, un lauksaimniecības un agrorūpnieciskajiem kooperatīviem. Turklāt ogļu ieguvi var atbalstīt tādās nozarēs kā ieguves rūpniecība, karjeru izstrāde un minerālu vai marmora apstrāde. Tātad ikvienā gadījumā atbalstu šajās nozarēs nevar attaisnot, pamatojoties uz RAG.

(92)

Saskaņā ar RAG, ievērojot dažādus nosacījumus, atbalstu var atļaut gan attiecībā uz sākotnējo ieguldījumu, gan augstākām darbības izmaksām. Šajā likumā nav precizēts, kuru no abiem piemēro.

(93)

Pirmkārt, saskaņā ar RAG 4.4. punktu sākotnējam ieguldījumam jāattiecas uz pamatkapitālu saistībā ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu vai jaunas darbības uzsākšanu, tāda uzņēmuma iegādi, kas slēgts vai ko slēgtu, ja to neiegādātos, bet kas nepieder pie grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Komisija neuzskata, ka attaisnotie ieguldījuma izdevumi, ko veic saskaņā ar šo shēmu, atbilst šai definīcijai un tos var uzskatīt par sākotnējo ieguldījumu. Ieguldījuma aizstāšana netiek izslēgta no attaisnotiem ieguldījumu projektiem, piemēram, ja projekti attiecas uz tādu transportlīdzekļu iegādi, kas paredzēti lielākām ražošanas platībām un darbiniekiem, datortehniku, mēbelēm un aprīkojumu, teritorijas sagatavošanu kalnrūpniecības darbiem vai lietotiem smagajiem automobiļiem. Ieguldījumi darbinieku izmitināšanai un sociālajām vajadzībām paredzētu ēku un iekārtu iegādei nav produktīvi ieguldījumi. Tādā nozarē kā transporta līdzekļi uz salām ar transporta iekārtām saistītu projektu standarta bāzē ietvertas transporta iekārtas, kas ir pretrunā ar RAG (113). Programmatūras iegāde, programmatūras tālāka izstrāde līdz 60 % no kopējiem ieguldījumiem pārsniedz 25 % robežu ieguldījumiem nemateriālos aktīvos, kas papildina standarta bāzi. Netiek arī ieviesti citi nosacījumi, lai programmatūru iekļautu attaisnotās izmaksās (114). Turklāt, tā kā programmatūras izstrāde nozīmē kārtējo darbību programmatūras izstrādes nozarē, to var uzskatīt par darbības izdevumiem šajā nozarē. Saskaņā ar Likuma 2601/1998 3. panta 2. punktu ieguldījumu atbalstu var arī piešķirt darbībai ārpus Grieķijas. Tomēr tas nav attaisnoti saskaņā ar RAG.

(94)

Turklāt maksimālā atbalsta intensitāte, kas pasākumā ir līdz 37,05 % un 36,89 % no attaisnotajām izmaksām attiecīgi 2004. un 2005. gadā, pārsniedz Grieķijas reģionālā atbalsta kartē noteikto maksimālo atbalsta intensitāti (115). Jo īpaši šķiet, ka A un B apgabalos Grieķijas reģionālā atbalsta kartē noteikto augstāko atbalsta intensitātes robežu var pārsniegt attiecībā uz projektiem, kas atbilst Likuma 2601/1998 5. pantam (t.i., 35 %), projektiem, kam līdzfinansējumu piešķir saskaņā ar Kopienas atbalsta pamatnostādnēm (116) (t.i., 35 %) un citiem projektiem (nav reģionālā atbalsta A apgabalam, 18,4 % B apgabaliem). Tāpat to var pārsniegt attiecībā uz tūrisma projektiem C un D apgabalos (t.i., 33,2 %) un citiem projektiem (35,1 %).

(95)

Pasākumā nav ietverts pienākums saglabāt sākotnējo ieguldījumu vismaz piecus gadus, kā noteikts RAG 4.10. punktā.

(96)

Otrkārt, saskaņā ar RAG 4.15. punktu darbības atbalstu izņēmuma gadījumos var attaisnot, ja ieguldījums veikts reģionālajā attīstībā un tā līmenis ir proporcionāls trūkumiem, kurus tas paredz novērst. Tomēr Komisija nav saņēmusi norādes un nopietni apšauba, ka šāds ļoti plašs pasākums, kas aptver visu Grieķiju un vairākas plaši definētas nozares, var novērst īpašus reģionālus trūkumus.

(97)

Tādējādi Komisija norāda, ka kopumā shēma, kas neatbilst darbības jomai, sākotnējā ieguldījuma definīcijai un atbalsta intensitātei, nav saderīga saskaņā ar RAG. Turklāt neviens šīs shēmas ietvaros piešķirts individuāls atbalsts no sākuma nebija savienots ar juridisku pienākumu saglabāt sākotnējo ieguldījumu vismaz piecus gadus atbalstāmajā reģionā. Neviens individuāls darbības atbalsts no sākuma nebija pamatots. Tādējādi nevar uzskatīt, ka kāds šīs shēmas ietvaros piešķirts individuāls atbalsts ir saderīgs ar RAG.

(98)

MSF (2002. gads) prasa informēt par visu reģionālā atbalsta ieguldījumu atbalstu, ja ieteiktais atbalsts pārsniedz maksimālo pieļaujamo atbalstu, kādu ieguldījums, kas ir EUR 100 miljoni, var iegūt saskaņā ar MSF reģionālā atbalsta maksimālā līmeņa samazinātu apmēru. Šajā pasākumā nav ietverts ne lielu ieguldījumu atbalsts, ne pienākums ziņot par katru gadījumu atsevišķi, un šādos gadījumos nepiemēro zemāku atbalsta līmeni.

(99)

Tādējādi Komisija norāda, ka pasākums neatbilst iepriekšminētajiem MSF nosacījumiem un tādēļ nav saderīgs ar MSF. Turklāt, lai būtu saderīga ar MSF (2002. gads), shēmai jāatbilst RAG. Tomēr šis nav iepriekšējā daļā minētais gadījums. Jo īpaši neviens shēmas ietvaros piešķirts individuāls atbalsts no sākuma nebija saistīts ar juridisku pienākumu saglabāt sākotnējo ieguldījumu vismaz piecus gadus atbalstāmajā reģionā. Tādējādi nevienu shēmas ietvaros piešķirtu individuālu atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar MSF (2002. gads).

(100)

Grieķijas valsts iestādes paskaidroja, ka pasākumu nepiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Faktiski to var izmantot tikai peļņu nesoši uzņēmumi. Tādējādi ir izslēgta šīs shēmas saderība ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Tādējādi nevienu shēmas ietvaros piešķirtu individuālu atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

(101)

Komisija arī novērtēja, vai atbalstu dažiem projektiem var uzskatīt par saderīgu ar vides pamatnostādnēm. Saskaņā ar vides pamatnostādnēm var novērtēt šādus ieguldījumus: ar vidi pamatoti ieguldījumi (117), vides tehnoloģiju ieviešana un pielāgošana, ieguldījumi neizsīkstošā enerģijā, kombinētā elektroenerģijas un siltumenerģijas (CHP) ražošanā un elektroenerģijas taupīšanā, arī pārstrādes iekārtu izveidē un paplašināšanā.

(102)

Vides pamatnostādņu 28. punktā atļauts piešķirt ieguldījumu atbalstu MVU triju gadu laikā pēc jaunu saistošu Kopienas standartu pieņemšanas. Šī shēma nesaista atbalstu ar jaunu Kopienas standartu ieviešanu un skaidri nedefinē ieguldījumu izmaksas.

(103)

Vides pamatnostādņu 29. punktā atļauts piešķirt ieguldījumu atbalstu, ja tādējādi uzņēmumi var sasniegt tādus vides standartus, kas ir stingrāki par Kopienas standartiem. Šī shēma nenosaka, ka atbalstam jāsasniedz standarti, kas ir stingrāki par Kopienas standartiem, un tā skaidri nedefinē ieguldījumu izmaksas.

(104)

Vides pamatnostādņu 30. punktā atļauts piešķirt ieguldījumu atbalstu enerģijas taupīšanā. Šī shēma skaidri nedefinē ieguldījumu izmaksas.

(105)

Vides pamatnostādņu 31. punktā atļauts piešķirt ieguldījumu atbalstu kombinētai elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, ja ir īpaši augsta konversijas efektivitāte. Šī shēma nenosaka, ka atbalstam jābūt ar īpaši augstu konversijas efektivitāti, skaidri nedefinē ieguldījumu izmaksas un var neievērot pamatnostādnēs norādīto attiecīgo maksimālo atbalsta intensitāti.

(106)

Vides pamatnostādņu 32. punktā atļauts piešķirt ieguldījumu atbalstu neizsīkstošās enerģijas avotu veicināšanai, ja nav obligātu Kopienas standartu. Tomēr šī shēma skaidri nedefinē neizsīkstošas enerģijas avotus, un tādējādi nav skaidrs, kādā mērā piemēro pamatnostādņu 32. punktu. Turklāt shēma skaidri nedefinē ieguldījumu izmaksas, un nav skaidrs, vai tiek ievērota attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte.

(107)

Pat ja ieguldījums ir attaisnots saskaņā ar šo punktu, Grieķija nav uzskatāmi parādījusi, ka attaisnotās izmaksas atbilstu vides pamatnostādņu 36. un 37. punkta nosacījumiem, kuros definēts pamatā esošais ieguldījums un attaisnotās izmaksas.

(108)

Vides pamatnostādņu 38. punktā atļauts piešķirt ieguldījumu atbalstu piesārņotu rūpniecības vietu rehabilitēšanai, ja nav identificēta par piesārņojumu atbildīgā persona vai to nevar piespiest segt izdevumus. Šī shēma nenosaka, ka atbalsts jāsniedz, ja nav identificēta par piesārņojumu atbildīgā persona vai to nevar piespiest segt izdevumus.

(109)

Vides pamatnostādņu 39. punktā atļauts piešķirt ieguldījumu atbalstu, ja pilsētas teritorijā vai programmas “Natura 2000” noteiktā apgabalā izveidoti uzņēmumi likumīgi veic darbības, kas rada ievērojamu piesārņojumu un, ņemot vērā to atrašanās vietu, tie jāpārvieto no izveidošanas vietas uz piemērotāku apgabalu. Tādējādi atrašanās vietas maiņu nosaka vides aizsardzības apsvērumi, to liek darīt administratīvs vai juridisks lēmums, un uzņēmumam tā atrašanās vietā jāatbilst stingrākajiem jaunajā apgabalā piemērojamiem vides standartiem. Maksimālā atbalsta intensitāte var būt 30 % (vai 40 % MVU gadījumā) no attaisnotajām izmaksām. Attaisnotas var būt izmaksas, kas saistītas ar zemes iegādi vai tādas jaunas ražotnes būvniecību vai iegādi, kuras jauda ir tāda pati kā iepriekšējai ražotnei, atskaitot pārcelšanās rezultātā radušos labumus. Jebkuras ietaupītās izmaksas vai uzkrāti labumi jaudas palielinājuma rezultātā pirmajos piecos darbības gados vai tādu tehniski salīdzināmu ieguldījumu izmaksas, kas nenodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni, jāatskaita no ieguldījumu atbalsta attaisnotajām izmaksām. Tomēr šī shēma nenodrošina šādu attaisnoto izmaksu samazinājumu. Šī shēma nenosaka, ka atbalstam jābūt ar iepriekšminētajiem ierobežojumiem, un pienākumu pārcelties un attaisnotām izmaksām. Maksimālā atbalsta intensitāte lieliem uzņēmumiem ir 30 %, bet shēma to neievēro. Turklāt nav izslēgts darbības atbalsts pārcelšanās nolūkā.

(110)

Attiecībā uz izdevumiem iekārtu izveidei un paplašināšanai, lai no iepakojuma un izmantotiem produktiem ražotu izejvielas un citus materiālus, shēma neizslēdz, ka atbalstu izmantos materiālu otrreizējai izmantošanai no avotiem, kas nav saņēmēja paša avoti. Tas neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, saskaņā ar kuru uzņēmums veic ieguldījumu, lai uzlabotu savus vides aizsardzības rādītājus un samazinātu savu piesārņojumu (118). Tādējādi vides pamatnostādnes nepiemēro tādu otrreizējās izmantošanas iekārtu izveidei un paplašināšanai, kuras izmantos, lai otrreiz izmantotu materiālus no avotiem, kas nav saņēmēja paša avoti. Ja nav iespējams novērtēt šo pasākumu saskaņā ar vides pamatnostādnēm, Komisija to novērtē tieši saistībā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Iepriekš Komisija parasti novērtēja šādus gadījumus saistībā ar trim papildkritērijiem: 1) atbalsts neatbrīvo sākotnējos piesārņotājus no atbildības, kādu tiem uzliek Kopienas likumi, 2) pārstrādātie materiāli netiktu savākti vai tiktu apstrādāti videi mazāk draudzīgā veidā, 3) projektiem jābūt inovatīviem, t.i., tehnoloģijām jābūt pārākām par “augsta attīstības līmeņa tehnoloģijām” (119). Shēma nenodrošina, ka atbalsts izdevumiem tādu iekārtu izveidei un paplašināšanai, kas no iepakojuma un jau izmantotiem produktiem ražos izejvielas un citus materiālus, atbilst trim minētajiem papildkritērijiem.

(111)

Turklāt nav izslēgts, ka darbības atbalstu var piešķirt pamatnostādņu par vides tehnoloģiju ieviešanu un pielāgošanu ietvaros. Šo atbalstu var pamatot tikai tad, ja tas piešķirts atkritumu apsaimniekošanai, enerģijas taupīšanai, neizsīkstošajai enerģijai vai kombinētai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai. Atbalstam jāatbilst vides pamatnostādņu 43.–67. punkta nosacījumiem. Tomēr pasākums nevirza darbības atbalstu uz definēto mērķi un neievēro būtiskos nosacījumus.

(112)

Tā kā saglabājas bažas, ko Komisija izteica procedūras uzsākšanas laikā, kā noteikts Līguma 88. panta 2. punktā, shēmu nevar pasludināt par saderīgu.

(113)

Tādējādi Komisija norāda, ka shēma neatbilst iepriekš minētajiem vides pamatnostādnēs minētajiem nosacījumiem vai EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, kā liecina Komisijas prakse, un tādēļ nav saderīga ar vides pamatnostādnēm un EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Turklāt Komisija ir aplūkojusi visus vides pamatnostādņu punktus un Komisijas praksi saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un konstatējusi, ka Grieķijas valsts iestādes nav uzskatāmi parādījušas, ka kāds individuāls atbalsts kopš piešķiršanas brīža būtu saderīgs saskaņā ar šīm pamatnostādnēm vai Komisijas praksi saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (120).

(114)

Saskaņā ar Kopienas 2006. gada 30. decembra nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai 10.3. iedaļas pēdējo ievilkumu (121) ietvars, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai, ir bijis spēkā atbalsta piešķiršanas laikā, un tās ir R&D pamatnostādnes (122).

(115)

Iespējams, ka daži projekti ir saistīti ar pētniecības un attīstības darbībām, tādēļ Komisija tos skatīja R&D pamatnostādņu kontekstā. Tie ir saistīti ar lietišķās pētniecības laboratoriju izveidi, paplašināšanu vai modernizēšanu, programmatūras turpmāku attīstību, pētījumiem par jaunām tehnoloģijām, jauninājumiem un inovatīvu paraugiem, un patentu reģistrāciju.

(116)

Komisija norāda, ka R&D pamatnostādņu būtiskā darbības joma uz atbalstu iepriekšminētajiem projektiem var attiekties tikai tiktāl, ciktāl šie projekti attiecas uz R&D pamatnostādņu I pielikumā definētajām pētniecības darbībām. Turklāt Komisija uzskata, ka pamatnostādnes īpaši neaptver R&D pamatnostādņu I pielikumā definēto pētniecību un attīstību. Saskaņā ar formulējumu likumā attaisnotās izmaksas pasākuma ietvaros var neatbilst R&D pamatnostādnēs noteiktajām izmaksām.

(117)

Bez tam, ja pētniecības projekti vai patentu attīstība, kas saņem atbalstu, attiecas uz pirmskonkurences attīstību, tiek pārsniegts vispārīgi piemērojamā atbalsta intensitātes maksimālais līmenis, kas Grieķijā ir 35 % (25 % pamata intensitāte + 10 % 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajos reģionos), nepiemērojot papildlabumus, jo maksimālā atbalsta intensitāte saskaņā ar pasākumu ir līdz 37,05 % un 36,89 % attiecīgi 2004. un 2005. gadā. Saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem patenta reģistrācijas izmaksas nav attaisnotas atbalstam, ja pieteikuma iesniedzējs ir liels uzņēmums. Tomēr lielus uzņēmumus neizslēdz no atbalsta saņemšanas patentu reģistrēšanai saskaņā ar shēmu.

(118)

Pirms atbalsta piešķiršanas jāizveido un jāpārbauda stimulējošā ietekme lielo uzņēmumu gadījumos. Šo nosacījumu saskaņā ar R&D pamatnostādnēm piemēroja visam R&D atbalstam, tostarp fiskālam atbalstam, lieliem uzņēmumiem. Tomēr shēma nenosaka, ka jāizveido stimula efekts pirms atbalsta piešķiršanas. Tā kā uzņēmumam, kas saņem atbalstu, nav pienākuma palielināt R&D darbības, pat fakts, ka dažu uzņēmumu gadījumā rezultātā var palielināties R&D darbības, nevar attaisnot stimulējošo ietekmi, jo to var radīt faktori, kas ir ārēji attiecībā pret atbalstu.

(119)

Turklāt lauksaimniecības nozarē nav vērojams neviens apliecinājums par atbilstību četriem nosacījumiem, kas minēti Komisijas 1998. gada paziņojumā, ar kuru groza Kopienas pamatnostādnes valsts atbalstam pētniecībai un attīstībai (123).

(120)

Tādējādi Komisija norāda, ka shēma neatbilst iepriekšminētajiem R&D pamatnostādņu nosacījumiem un attiecīgi nav saderīga saskaņā ar R&D pamatnostādnēm. Turklāt neviens shēmas ietvaros piešķirts individuāls atbalsts lieliem uzņēmumiem no sākuma nebija pakļauts nosacījumiem par stimulējošo ietekmi. Grieķijas valsts iestādes uzskatāmi neparādīja, ka kāds individuāls atbalsts kopš piešķiršanas brīža būtu bijis saderīgs ar R&D pamatnostādnēm. Tādēļ šīs shēmas ietvaros piešķirtu individuālu atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu saskaņā ar R&D pamatnostādnēm.

(121)

Komisija novērtēja atbalstu apmācībai, kas saistīts ar procesa automatizācijas sistēmu (124), ar programmatūru saistītu apmācību (125) un citu apmācību (126) ieviešanu saskaņā ar Apmācības BER.

(122)

Likuma formulējums neļauj noteikt, vai attaisnotās izmaksas saskaņā ar pasākumu atbilst izmaksām saskaņā ar Apmācības BER. Ja apmācība, kas saņem atbalstu, ir raksturīga tikai uzņēmumam, var tikt pārsniegts atbalsta intensitātes augstākais līmenis lieliem uzņēmumiem, kas ir 35 % (25 % pamata intensitāte + 10 % 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem reģioniem), jo maksimālā atbalsta intensitāte saskaņā ar pasākumu 2004. un 2005. gadam ir attiecīgi līdz 37,05 % un 36,89 %.

(123)

Tādējādi Komisija norāda, ka shēma neatbilst iepriekšminētajiem Apmācības BER nosacījumiem un tātad to nevar uzskatīt par saderīgu saskaņā ar Apmācības BER.

(124)

Komisija norāda, ka pasākums neizšķir ne atbalsta summas, ne atbilstīgās nozares vai projektus atkarībā no saņēmēja apjoma. Tādējādi pasākumu kopumā nevar uzskatīt par saderīgu saskaņā ar MVU BER. Tomēr, ja atbalstu saskaņā ar pasākumu piešķir mazam un vidējam uzņēmumam, kā tie definēti MVU BER 1. pielikumā, var piemērot grupālā atbrīvojuma regulu.

(125)

Tā kā visa Grieķijas teritorija ir tiesīga saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, uz ieguldījumu atbalstu Grieķijas MVU attiecas atbalsta intensitātes augstākais līmenis, kas ir par 15 % augstāks nekā augstākais līmenis saskaņā ar RAG. Tas attiecas uz visiem ieguldījumu projektiem, jo tie ir iekļauti šā lēmuma 21. punktā, izņemot ieguldījumus lauksaimniecības nozarē, transporta līdzekļos transporta nozarē (127) un uz ārvalstīm vērstus ieguldījumus (128). Atbalsta intensitātes augstākais līmenis tiek pārkāpts attiecībā uz projektiem, kas nav saistīti ar tūrismu, remontdarbnīcām A un B apgabalos saskaņā ar Grieķijas reģionālā atbalsta karti (reģionāls atbalsts nav paredzēts A apgabalā, 18,4 % paredzēti B apgabalā un papildu 15 % MVU). Turklāt nosacījums šāda augstākā līmeņa piemērošanai ir saglabāt ieguldījumu saņēmēja reģionā vismaz piecus gadus. Tomēr pasākums neizvirza šādas prasības. Transporta nozarē transportlīdzekļu un transporta iekārtu izmaksas neietver attaisnotajās izmaksās.

(126)

Uz ārvalstu tiešiem ieguldījumiem ārpus Grieķijas atbalsts maziem uzņēmumiem var attiekties tikai līdz atbalsta intensitātes līmenim, kas ir 15 %, un 7,5 % vidējiem uzņēmumiem. Tomēr abus ierobežojumus var pārsniegt saskaņā ar pašreizējo pasākumu.

(127)

Pētniecība, kas paredzēta jaunu tehnoloģiju ieviešanai, ir saistīta ar procesa un produkta sertifikācijas ieviešanu un ir vērsta uz organizāciju un tirgu, un atbilstību atbalstam, var būt tiesīga saņemt MVU atbalstu. Tomēr pasākums negarantē, ka šos pakalpojumus nodrošinās ārēji konsultanti. Nav izslēgts, ka šādi pētījumi ir nepārtraukta vai periodiska rakstura darbība, ko var attiecināt uz parasto darbību.

(128)

Tādējādi Komisija norāda, ka shēma neatbilst iepriekšminētajiem MVU BER nosacījumiem un tādēļ nav saderīga saskaņā ar MVU BER.

(129)

Lauksaimniecības nozarē analīze jāveic divos līmeņos: apstrādes un tirdzniecības darbībām no vienas puses, un primārajai ražošanai no otras puses, abos gadījumos saprotot, ka jāņem vērā tie attiecīgie Kopienas tiesību akti, kurus piemēroja atbalsta piešķiršanas laikā, t.i., Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (turpmāk “lauksaimniecības pamatnostādnes”) un Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regula (EK) Nr. 1860/2004 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (129).

(130)

Attiecībā uz primāro ražošanu ir jāņem vērā attiecīgie noteikumi, pamatojoties uz pasākumiem attaisnotiem izdevumiem un darbības izmaksām, kā definēts Likumā 3220/2004, kuri ir noteikti lauksaimniecības pamatnostādņu 4.1., 13. un 14. punktā, kas īpaši veltīti ieguldījumu atbalstam, atbalstam kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības veicināšanai un atbalstam tehniskā atbalsta nodrošināšanai.

(131)

Saskaņā ar lauksaimniecības pamatnostādņu 4.1. punktu attaisnotajos izdevumos ieguldījuma ietvaros var ietvert nekustamā īpašuma būvniecību, iegādi vai uzlabošanu, jaunas mašīnas un iekārtas (tostarp datorprogrammas) un vispārīgās izmaksas (tādas, kā samaksu arhitektiem, inženieriem un konsultantiem, iespējamības pētījumus, patentu un licenču iegādi) ne vairāk kā 12 % apmērā no norādīto izdevumu summas. Atbalsts augu iegādei ir atļauts, izņemot viengadīgus augus. Atbalsta likme noteikta tajā pašā punktā un ir 40 % no attaisnotajiem izdevumiem “normālā” un 50 % mazāk labvēlīgā teritorijā, ar piecu procentpunktu palielinājumu jauniem lauksaimniekiem, kuri veic ieguldījumus piecus gadus pēc saimniecības izveidošanas.

(132)

Lai būtu tiesīga saņemt atbalstu, zemnieku saimniecībai jāatbilst minimāliem standartiem attiecībā uz vides aizsardzību, dzīvnieku turēšanu un higiēnu, ieguldījuma mērķim jābūt produktiem, kuriem var atrast parastu noieta tirgu, un kopējais attaisnoto izdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt kopējā ieguldījuma ierobežojumu, kas ir tiesīgs saņemt atbalstu un ko noteikusi dalībvalsts saskaņā ar 7. pantu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (130).

(133)

Zemnieku saimniecības ēku pārvietošanas gadījumā var paredzēt vairākas iespējas:

(134)

Kad ieguldījumus veic vides apsvērumu dēļ, lauksaimniecības pamatnostādņu 4.1.2.4. punkts nosaka, ka atbalsta likmes, kas ir 40 % vai 50 % mazāk labvēlīgos apgabalos, var palielināt par 20 vai 25 procentpunktiem, ja ieguldījums pārsniedz spēkā esošās minimālās Kopienas prasības. Šādā gadījumā palielinājumu attiecina uz papildu attaisnotām izmaksām, kuras nepieciešamas, lai izpildītu noteikto mērķi, un kuras nepiemēro, ja ieguldījuma rezultātā palielinās ražošanas jauda.

(135)

Saskaņā ar lauksaimniecības pamatnostādņu 13. punktu atbalsts procesa un produkta sertifikācijas ieviešanai un attiecīgiem pētījumiem nedrīkst pārsniegt EUR 100 000 vienam saņēmējam triju gadu periodā vai 50 % MVU gadījumā no attaisnotajām izmaksām, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.

(136)

Saskaņā ar lauksaimniecības pamatnostādņu 14. punktu mācību atbalsts nedrīkst pārsniegt EUR 100 000 vienam saņēmējam triju gadu periodā vai 50 % MVU gadījumā no attaisnotajām izmaksām, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Turklāt jāizpilda daži nosacījumi: atbalstam jābūt pieejamam visiem, kuri atrodas attiecīgajā teritorijā un ir tiesīgi saņemt atbalstu, un, ja pakalpojumu sniedz ražotāju grupas vai citas lauksaimniecības savstarpēja atbalsta organizācijas, tas nedrīkst būt ierobežots un attiekties tikai uz attiecīgās grupas vai organizācijas locekļiem, un ieguldījumam grupas vai organizācijas administratīvajās izmaksās jābūt ierobežotam līdz izmaksām par pakalpojuma sniegšanu.

(137)

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, šķiet, ka shēmai aprēķinātā atbalsta intensitāte (37,05 % 2004. gadā un 36,89 % 2005. gadā) nepārsniedz skaitļus, kas noteikti dažādos iepriekšminētos lauksaimniecības pamatnostādņu punktos, bet nav iespējams noteikt, vai visi šī lēmuma 131.–136. punktā uzskaitītie nosacījumi ir izpildīti, izņemot pārvietošanas pasākuma gadījumā, kad shēmas noteikumi atbilst 133. punktā aprakstītajiem noteikumiem. Jo īpaši:

(138)

Tā kā saglabājas bažas, ko Komisija izteica procedūras uzsākšanas laikā, kā noteikts Līguma 88. panta 2. punktā, shēmu nevar pasludināt par saderīgu.

(139)

Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai noteikts lauksaimniecības pamatnostādņu 4.2. punktā, ietverot divus noteikumu kopumus:

(140)

Šajā gadījumā piemēro tikai pirmo noteikumu kopumu, jo shēmu, saskaņā ar kuru paredzēts atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, Komisija nevis apstiprina, bet apstrīd.

(141)

Kā gadījumā ar primāro ražošanu Komisija norāda, ka shēmai aprēķinātā atbalsta intensitāte nepārsniedz lauksaimniecības pamatnostādņu 4.2. punktā noteiktos rādītājus, bet nav iespējams noteikt, vai visi šā lēmuma 139. punkta pirmajā ievilkumā minētie nosacījumi ir izpildīti. Jo īpaši:

(142)

Tā kā saglabājas bažas, ko Komisija izteica procedūras uzsākšanas laikā, kā noteikts Līguma 88. panta 2. punktā, shēmu nevar pasludināt par saderīgu.

(143)

Tādējādi, izņemot pārvietošanas pasākumu gadījumus, Komisija norāda, ka shēma neatbilst iepriekšminētajiem lauksaimniecības pamatnostādņu nosacījumiem un tādēļ nav saderīga ar lauksaimniecības pamatnostādnēm. Turklāt Komisija konstatēja, ka Grieķijas valsts iestādes uzskatāmi neparādīja, ka kāds individuāls atbalsts no piešķiršanas brīža bijis saderīgs saskaņā ar šīm pamatnostādnēm vai Komisijas praksi saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(144)

Zivsaimniecības un akvakultūras nozares uzņēmumi var gūt labumu no pārbaudāmā pasākuma. Valsts atbalsta projekti, kas saistīti ar zivsaimniecību un akvakultūru, aplūkojami Pamatnostādņu valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā kontekstā. Pēc tam, kad stājies spēkā Grieķijas Likums 3220/2004, ar ko izveido atbalsta shēmas noteiktām jomām, pamatnostādnes tika mainītas 2005. gada 1. janvārī. Tātad 2001. gada pamatnostādnes valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (131) piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms 2004. gada 1. novembra. Pašreizējās 2004. gada pamatnostādnes (132) piemēro atbalstam, kas piešķirts pēc 2004. gada 1. novembra.

(145)

Kopumā jānorāda, ka Komisija par saderīgu nevar uzskatīt nevienu valsts atbalstu, ja attiecīgā dalībvalsts nav informējusi par atbalsta kopsummu vienam pasākumam un atbalsta intensitāti. Novērtējot shēmu, jāņem vērā uzkrātā ietekme visu valsts subsīdiju saņēmējam. Pārbaudāmā shēma nesniedz šādu informāciju un neļauj veikt novērtējumu. Turklāt attiecīgā shēma nenodrošina, ka dalībvalsts pārbaudīs saņēmēja atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

(146)

Abās pamatnostādņu versijās ir aizliegums attiecībā uz atbalstu, kas neuzliek nekādus pienākumus saņēmējam. Šīs pamatnostādnes uzsver kontroles īstenošanu šādam atbalstam, īpaši gadījumos, kad atbalsts ir atbrīvojums no nodokļiem. Tā kā dalībvalsts nesniedza nekādu informāciju, kas ļautu novērtēt atbalstu zivsaimniecībai un akvakultūrai, Komisijai tas jāuzskata par nesaderīgu.

(147)

Komisijai jāpārbauda ieguldījumu atbalsts attiecībā uz dažādiem saņēmējiem (zvejnieki, akvakultūra, pārstrāde, tirdzniecība). Katrs pasākuma piemērošanas gadījums jāizvērtē atsevišķi, pamatojoties uz sīki izstrādātiem, pamatnostādnēs uzskaitītiem nosacījumiem. Shēmā iekļautā informācija neļauj veikt novērtējumu.

(148)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka Likuma 3220/2004 2. pants, ciktāl tas attiecas uz zivsaimniecību un akvakultūru, nav saderīgs. Tā kā saglabājas bažas, ko Komisija izteica procedūras uzsākšanas laikā, kas paredzēts Līguma 88. panta 2. punktā, shēmu nevar pasludināt par saderīgu. Tātad Komisija konstatējusi, ka Grieķijas valsts iestādes nav uzskatāmi parādījušas, ka individuāls atbalsts no piešķiršanas brīža būtu bijis saderīgs saskaņā ar šīm pamatnostādnēm (133).

(149)

Nevienu EK līguma 87. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu nevar piemērot šajos gadījumos, jo pasākuma mērķis nav neviens no šajos noteikumos minētajiem mērķiem.

(150)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu atbalstu uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu, kad tas paredzēts tādu teritoriju ekonomiskās attīstības veicināšanai, kurās dzīves līmenis ir netipiski zems un kurās ir liels bezdarbs. Saskaņā ar šo pantu saderības novērtēšanas kritēriji atspoguļoti īpašos noteikumos, kā aprakstīts iepriekš.

(151)

Attiecībā uz EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu attiecīgais atbalsts nav paredzēts, lai veicinātu svarīga projekta veikšanu kopējās Eiropas interesēs vai lai uzlabotu nopietnu Grieķijas ekonomikas traucējumu, un tas arī nav paredzēts, lai veicinātu kultūras vai kultūras mantojuma saglabāšanu.

(152)

EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts attiecas uz kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja šāds atbalsts neietekmē tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Kopienā tādā mērā, ka ir pretrunā ar kopējām interesēm. Tas var attiekties uz atbalstu klosteriem jauniešu viesnīcu un kultūras centru būvniecībai un uzņēmumiem, kuri darbojas kultūras pieminekļos vai nodarbojas ar tradicionālu izstrādājumu vai izstrādājumu ar izcelsmes nosaukumu ražošanu, ja šie uzņēmumi veic kultūras pieminekļu remontu un restaurāciju, ieguldījumu tradicionālās mašīnās vai tradicionālu produktu vai procesu sertifikāciju, ko uzskata par dabas mantojumu. Tomēr Komisijai nav informācijas par šādu darbību raksturu saistībā ar kultūras mantojumu, atbalsta apmēru un ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem. Tādēļ Komisija nevar izdarīt secinājumu par šo pasākumu saderību saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

(153)

Visbeidzot jāpārbauda, vai atbalsts var atbilst izņēmumam, kā noteikts EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā, kas nosaka, ka par saderīgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina noteiktu ekonomikas darbību vai ekonomikas apgabalu attīstību un negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, ka ir pretrunā ar kopējām interesēm. Kritēriji saderības novērtēšanai saskaņā ar minēto pantu atspoguļoti īpašos noteikumos, kā aprakstīts iepriekš. Atbalstam, kas neatbilst īpašo noteikumu nosacījumiem, nepieciešams sīks pamatojums, ko Grieķijas valsts iestādes nesniedza. Tādējādi Komisija nevar izdarīt secinājumu par šo pasākumu saderību saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(154)

Tā kā atbalsta shēma kopumā un daļēji, izņemot zemnieku saimniecību ēku pārvietošanu lauksaimniecības nozarē, neatbilst nevienam līgumā minētajam izņēmumam, Komisija secina, ka atbalsta shēma nav saderīga ar kopējo tirgu, izņemot attiecībā uz zemnieku saimniecību ēku pārvietošanu lauksaimniecības nozarē, attiecībā uz kuru (pamatojoties uz iepriekš doto analīzi) piešķirtais atbalsts:

(155)

Shēmas ietvaros piešķirtu individuālu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu:

(156)

Visu citu shēmas ietvaros piešķirto individuālo atbalstu uzskata par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

(157)

Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punkts nosaka, ka, ja nelikumīga atbalsta gadījumā pieņemts negatīvs lēmums, Komisija pieņem lēmumu, ka attiecīgajai dalībvalstij jāveic nepieciešamie pasākumi, lai no saņēmēja atgūtu atbalsta līdzekļus.

(158)

Atgūt līdzekļus var tikai tad, ja atbalsts ir nesaderīgs. Saderību nosaka atbalstu saņēmušā projekta līmenī. Tad jānosaka, vai atbalsts saskaņā ar Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu vai pastāvošām atbalsta shēmām tā piešķiršanas laikā bijis saderīgs ar attiecīgajā laikā esošajiem noteikumiem.

(159)

Kad Komisija apstiprina paziņotu atbalstu, atbalsta pasākumam jānodrošina, ka ir izpildīti visu piemērojamo noteikumu nosacījumi. Ja netiek izpildīts kāds nosacījums, var rasties nesaderība. Tātad, novērtējot saderību, attieksme pret nelikumīgu atbalsta pasākumu nedrīkst būt labvēlīgāka. Lai izdarītu secinājumu par saderību, jau no sākuma jābūt izpildītiem visiem būtiskajiem nosacījumiem. Jāsecina, ka centieni retroaktīvi ieviest papildu nosacījumus nemainīs atbalsta pasākuma nesaderību atbalsta piešķiršanas laikā.

(160)

Uzskata, ka tikai atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar de minimis Regulu (EK) Nr. 69/2001 un (EK) Nr. 1860/2004, daži noteikumi attiecībā uz MVU un Apmācības BER un daži lauksaimniecības pamatnostādņu noteikumi varētu atbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem no to piešķiršanas brīža.

(161)

Attiecībā uz Grieķijas pieņēmumiem, ka Komisijai jāierobežo atgūstamo līdzekļu apjoms, jo tas radītu Grieķijai smagas finansiālas sekas, Komisija norāda, ka saskaņā ar Tiesas praksi (134) dalībvalsts var izmantot iebildi par pilnīgu neiespējamību kā argumentu tam, lai atbalsta neatmaksātu. Tomēr finansiālas grūtības nav šāda pilnīga neiespējamība.

(162)

Spriedumi Grieķijas minētajās lietās (135), kurās ir atsauce uz iespēju potenciāli ierobežot Eiropas Tiesas lēmuma retrospektīvo spēku, ierobežo sprieduma pagaidu ietekmi, īpaši gadījumos, kad spriedums rada nopietnas ekonomiskas sekas, jo ir īpaši liels skaits tiesisku attiecību, kuras nodibinātas labticībā un minētā prakse pieņemta saistībā ar Kopienas noteikumu nenoteiktību.

(163)

Šajā pasākumā Grieķijas prasības nav pamatotas, jo tās attiecas uz valsts atbalsta pasākumu, par kuru netika sniegta informācija un kurš tātad netika apstiprināts. Tādējādi nevar uzskatīt par pamatotiem mīkstinošos nosacījumus, uz kuriem Grieķija atsaucas minētajā tiesu praksē (136) attiecībā uz darbību labticībā un Kopienas noteikumu nenoteiktību.

(164)

Attiecībā uz iespējamo labticību saņēmēji nevar apgalvot, ka darbojušies labticībā, ja viņiem nebija likumīgu cerību saņemt atbalstu. Saskaņā ar pastāvošo tiesu praksi (137) likumīgas cerības par atbalsta likumību var sniegt tikai Kopienas iestādes vai nu apstiprinot lēmumu, vai neveicot darbības pret nesaderīgu pasākumu, kaut arī tādas darbības būtu vajadzīgas. Tomēr no procedūras izriet, ka Komisija ir norādījusi Grieķijas valsts iestādēm par savām bažām attiecībā uz pasākuma saderību, tiklīdz tā uzzināja par pasākumu dažus mēnešus pēc tā uzsākšanas. Tad Komisija turpināja izmeklēšanu. Tādējādi, iebilstot pret līdzekļu atgriešanu, Grieķija nevar atsaukties uz likumīgām cerībām. Turklāt Komisijas noteikumus par valsts atbalstu nevar uzskatīt par nenoteiktiem.

(165)

Tādējādi Komisija noraida iespēju noteikt ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz Grieķijai izvirzīto prasību par nelikumīgā atbalsta atmaksu,