11.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/1

11.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/3

(1)

Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), ir noteiktas kvotas 2007. un 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2008. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

11.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/5

(1)

Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2008. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

11.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/7

(1)

Grieķijas iestādes 2005. gada 11. augustā reģistrētā vēstulē paziņoja, ka Grieķijas valsts plāno veikt finansiālu ieguldījumu brīvprātīgas priekšlaicīgas pensionēšanās shēmā, ko OTE piedāvā noteiktām darbinieku kategorijām.

(2)

Komisija 2005. gada 23. septembra vēstulē pieprasīja papildu informāciju par paziņoto pasākumu. Grieķijas iestādes, pieprasījušas un saņēmušas termiņa pagarinājumu, iesniedza papildu informāciju vēstulē, kas tika reģistrēta Komisijā 2005. gada 9. novembrī. Turklāt 2005. gada 22. decembrī Grieķijas iestādes papildināja iepriekš minēto atbildi, sniedzot papildu ziņas.

(3)

Komisija 2006. gada 8. februāra vēstulē informēja Grieķiju, ka ir nolēmusi sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz konkrēto pasākumu, un pieprasīja ziņas par vairākiem jautājumiem.

(4)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus.

(5)

Grieķija 2006. gada 3. maijā iesniedza savus apsvērumus un iepriekšminētajā lēmumā pieprasīto informāciju. Papildu informācija tika iesniegta 2006. gada 14. jūlijā, 2006. gada 2. augustā un 2006. gada 3., 5., 6. un 9. oktobrī.

(6)

Komisija 2006. gada 31. jūlijā saņēma apsvērumus no vienas ieinteresētās personas, kas vēlējās palikt anonīma, un nosūtīja tos Grieķijai, dodot iespēju atbildēt.

(7)

Grieķija 2006. gada 18. oktobrī iesniedza atbildi uz minētās ieinteresētās personas paustajiem apsvērumiem. Komisija ar Grieķijas piekrišanu nosūtīja minēto atbildi ieinteresētajai personai.

(8)

Grieķijas Telekomunikāciju organizācija (turpmāk tekstā – OTE) tika nodibināta 1949. gadā, un tā ir akciju sabiedrība, kuras akcijas kotējas Atēnu Fondu biržā un Ņujorkas (NYSE) un Londonas (LSE) fondu biržās.

(9)

Līdz 2001. gada 1. janvārim, kad pilnībā liberalizēja Grieķijas telekomunikāciju tirgu, OTE bija vienīgais fiksēto balss sakaru pakalpojumu sniedzējs un telekomunikāciju tīklu īpašnieks Grieķijā, un tā pakalpojumu spektrs ietvēra vietējo, iekšzemes un starptautisko sakaru pakalpojumus. Šobrīd OTE darbojas gandrīz visos plaša elektronisko komunikāciju tirgus segmentos (fiksētie, mobilie sakari, internets, jūras un satelītu sakari) gan kā tīkla operators, gan kā pakalpojumu sniedzējs.

(10)

Pēc tam, kad 2001. gada janvārī notika tirgus liberalizācija un tajā ienāca citi elektronisko komunikāciju pakalpojumu operatori, OTE tirgus daļa fiksētajiem balss sakariem pakāpeniski samazinājās no 94 % 2002. gadā līdz 73 % 2005. gada beigās (3). Tirgus daļas samazināšanās, kā arī jaunas tehnoloģiju tendences, piemēram, pāreja no fiksētiem uz mobiliem sakariem, arī izraisīja OTE fiksēto ieņēmumu sarukumu no apmēram 3,4 miljardiem euro 2001. gadā līdz aptuveni 2,6 miljardiem euro 2005. gadā. Sarūkot ieņēmumiem, darbības izmaksas tomēr nesamazinājās, un 2004. gadā uzņēmumam pirmo reizi pastāvēšanas laikā bija darbības zaudējumi neto izteiksmē. Neraugoties uz to, OTE šobrīd joprojām ir vadošais operators fiksēto balss sakaru pakalpojumu jomā, un tam gandrīz ir monopolstāvoklis, jo šis uzņēmums vienīgais nodrošina piekļuvi tīklam fiksēto sakaru tirgū (4).

(11)

Grieķijā elektronisko sakaru tirgus liberalizāciju 2001. gada 1. janvārī nepapildināja OTE pilnīga privatizācija. Paziņojuma laikā Grieķijas valstij piederēja 38 % no uzņēmuma akciju kapitāla, savukārt atlikušais kapitāls piederēja Grieķijas institucionālajiem ieguldītājiem (12 %), starptautiskajiem ieguldītājiem (29 %), Hellenic Exchangeable Finance S.C.A. (11 %) un plašas sabiedrības pārstāvjiem (10 %). Hellenic Exchangeable Finance 2005. gada augustā pārdeva Grieķijas valstij savu 11 % daļu uzņēmumā OTE, veicot konvertējamu obligāciju darījumu. Grieķijas valsts 2005. gada 7. septembrī pārdeva 10 % daļu uzņēmumā OTE, samazinot savu daļu OTE līdz 38,7 %.

(12)

Tomēr, neraugoties uz pilnīgu tirgus liberalizāciju un uzņēmuma daļēju privatizāciju, uz OTE joprojām attiecas vēl pirms liberalizācijas pieņemti likumi un ar arodbiedrībām noslēgti nolīgumi. Tā rezultātā OTE piemērojamajam tiesiskajam regulējumam ir dažas īpatnības salīdzinājumā ar tiesību aktiem, ko piemēro tā konkurentiem. Konkrētāk, a) OTE darbiniekiem de facto ir pastāvīgu darbinieku statuss (5), un b) OTE ir darbaspēka papildu izmaksas, proti, augstākas darba devēja un darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksas, augstākas algas darbiniekiem ar zemāku kvalifikāciju un augstāki kompensācijas maksājumi pensionēšanās gadījumā. Galvenie darba tiesību aspekti, kas attiecas uz OTE, ir izklāstīti 13. līdz 18. apsvērumā.

(13)

Šobrīd uz OTE attiecas vairāki īpaši likumi un darba koplīgumi, kas bija pieņemti pirms 2001. gada liberalizācijas un kas atšķiras no pašreizējiem darba tiesību aktiem, ko piemēro citām akciju sabiedrībām Grieķijā. Konkrētāk, OTE pienākumus pret darbiniekiem regulē a) Grieķijas darba tiesību akti, b) darba koplīgumi, par kuriem notikusi vienošanās starp OTE un tās darbinieku arodbiedrību (OME-OTE), lielākoties pirms tirgus liberalizācijas, un c) OTE vispārējie darba noteikumi.

(14)

OTE piemērojamajiem darba tiesību aktiem piemīt dažas īpatnības salīdzinājumā ar tradicionālajiem noteikumiem.

(15)

Pirmkārt, visiem darbiniekiem de facto ir pastāvīga darbinieka statuss. Vispārējo darba noteikumu 2. un 17. pantā paredzēts, ka OTE nevar vienpusēji izbeigt darba līgumu, lai samazinātu darbinieku skaitu. Saskaņā ar Grieķijas Likumu Nr. 2257/1994 OTE vispārējiem darba noteikumiem ir tāds pats juridisks spēks kā jebkuram citam Grieķijas likumam. Tā rezultātā OTE darbinieku statusu nevar mainīt, ja nav gūta to piekrišana un pieņemts tiesību akts, kas izmaiņām piešķirtu spēku.

(16)

Otrkārt, OTE jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbiniekiem, kas pieņemti darbā līdz 1992. gada 31. decembrim (6), un šo iemaksu likme pārsniedz likmes, kas noteiktas parasti piemērojamajos sociālo un darba tiesību aktos. OTE darba devēja un darba ņēmēju iemaksas ir attiecīgi 25 % un 11 %, savukārt privātajā sektorā šīs likmes attiecīgi ir 13,33 % un 6,67 %. Darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc 1993. gada 1. janvāra, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir tādas pašas kā privātajā sektorā.

(17)

Treškārt, pašlaik spēkā esošie vispārējie darba noteikumi aizliedz paaugstināt algu, pamatojoties uz apsvērumiem, kas nav saistīti ar darbinieka oficiālo kvalifikāciju un darba stāžu uzņēmumā. Tāpēc OTE nevar paaugstināt algu darbinieka ražīguma un/vai citu sasniegumu dēļ. Pamatojoties uz agrākajiem nolīgumiem ar arodbiedrībām, jaunpieņemtajiem darbiniekiem ir augstāka sākumalga salīdzinājumā ar privāto sektoru, savukārt darbinieki ar lielu pieredzi vadošajos amatos saņem zemāku algu.

(18)

Visbeidzot, saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu OTE vajadzēja paaugstināt pensijā aizgājušajiem darbiniekiem piešķiramos vienreizējos maksājumus. Pensionējoties OTE darbinieki saņem divus vienreizējus maksājumus: a) vienreizēju maksājumu, ko paredz likums un kas atbilst ar 11,6 reizinātai pēdējai bruto mēnešalgai, un b) vienreizēju maksājumu, par ko OTE ir vienojies ar arodbiedrību un kas nepārsniedz EUR 20 100, kā arī summu, kas atbilst 9 bruto mēnešalgām (salīdzinājumam – privātos uzņēmumos šī summa atbilst 9,6 mēnešalgām).

(19)

OTE darbiniekiem jādodas pensijā, kad a) viņu darba stāžs ir pilni 35 gadi vai b) viņu darba stāžs ir pilni 30 gadi un viņi ir sasnieguši 58 gadu vecumu, vai c) viņi ir sasnieguši 62 gadu vecumu un nostrādājuši tiesību aktos paredzēto minimālo laiku, lai pensionētos, proti, 15 gadus vai 4 500 darbdienas. Personas, kam ir tiesības uz pensiju, bet kas vēl nav sasniegušas obligātās pensionēšanās vecumu, var turpināt strādāt, līdz tās sasniedz šo vecumu.

(20)

Pensionējoties OTE darbiniekiem ir tiesības uz pensiju saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Grieķijas sociālās apdrošināšanas tiesību aktos, kurus piemēro vairākiem īpašiem pensiju fondiem, tostarp OTE pensiju fondam. Tas nozīmē, ka OTE darbiniekiem ir tiesības uz “pilnu pensiju”, t.i., 80 % no galīgās algas. Galveno pensiju izmaksā OTE darbinieku apdrošināšanas fonds (TAP-OTE) (7), kas darbojas saskaņā ar publiskajām tiesībām. Papildu apdrošināšanas shēma, ko arī regulē publiskās tiesības un ko pārvalda “OTE Palīdzības fonds”, izmaksā papildpensiju, kas nedrīkst pārsniegt 20 % no galīgās algas. Gan vispārējā pensija (80 %), gan papildpensija (20 %) ir paredzētas tiesību aktos, tāpēc OTE tās obligāti jāmaksā.

(21)

Pamatojoties uz McKinsey konsultāciju sabiedrības veikto pētījumu un cenšoties nodrošināt uzņēmuma rentabilitāti ilgtermiņa perspektīvā, OTE 2004. gada maijā nolēma īstenot vairākus pārstrukturēšanas pasākumus, kuru galvenais elements bija brīvprātīgās pensionēšanās shēma. Ar tās palīdzību OTE vēlas samazināt pastāvīgo darbinieku skaitu un radīt iespēju pieņemt jaunus kvalificētus darbiniekus, kuriem vairs nebūtu pastāvīgs statuss.

(22)

OTE pašlaik strādā apmēram 16 000 cilvēku, kuriem ir garantēts darbs. McKinsey pētījumā bija norādīts, ka OTE varētu darboties un piedāvāt tāda paša veida pakalpojumus arī tad, ja darbinieku būtu par apmēram 30 % mazāk. Turklāt pētījumā tika uzsvērts, ka jāpieņem darbā kvalificēti darbinieki, kas pārvalda IT, jaunās tehnoloģijas, pārdošanu pēc mārketinga principiem, ir kompetenti finanšu jomā un ar regulējumu saistītajos jautājumos. OTE darbinieku vidējais vecums ir 47 gadi, un tikai nelielai pašreizējo darbinieku daļai (19 %) ir universitātes vai koledžas diploms, tāpēc tas negatīvi ietekmē OTE darbaspēka elastīgumu.

(23)

Atceļot savu pašreizējo darbinieku pastāvīgo statusu, OTE iegūtu iespēju samazināt darbinieku skaitu kā jebkurš cits uzņēmums, bet tas – tā uzskata Grieķijas iestādes – varētu radīt nopietnas bažas, ka jautājums tiks izvirzīts juridiski konstitucionālā līmenī, tāpēc no šāda risinājuma būtu jāatsakās kā no nereālistiska. Ņemot vērā OTE darbinieku pastāvīgo statusu, kas paredzēts pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos, darbaspēku būtu iespējams samazināt tikai ar darbinieku arodbiedrības (OME-OTE) piekrišanu. Tāpēc pirmā vienošanās par brīvprātīgas pensionēšanās shēmu notika 2005. gada februārī sarunās starpOTE un uzņēmuma arodbiedrību, taču valdībai vajadzēja pieņemt attiecīgu tiesību aktu, lai tā stātos spēkā. OTE 2005. gada maijā noslēdza ar arodbiedrībām arī darba koplīgumu, kurā paredzēts, ka jaunpieņemtajiem darbiniekiem vairs nebūs pastāvīga darbinieka statusa.

(24)

Atbilstošais tiesību akts tika pieņemts 2005. gada 14. jūlijā (Likums Nr. 3371/2005), un nolīgums par brīvprātīgās pensionēšanās shēmu starp OTE un arodbiedrību galīgajā redakcijā tika noslēgts 2005. gada 20. jūlijā. Tāds bija OTE nepieciešamais tiesiskais regulējums, lai uzņēmums varētu piedāvāt priekšlaicīgi pensionēties apmēram 6 000 personām un vienlaicīgi saskaņā ar parastajām darba tiesībām (bez pastāvīga statusa) pieņemt darbā jaunus darbiniekus (apmēram 1 200 personas).

(25)

Tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos tika piešķirtas darbiniekiem, kas 2012. gadā būtu sasnieguši obligāto pensionēšanās vecumu, proti, 58 gadu vecumu ar 30 gadu stāžu, pilnu 35 gadu stāžu vai arī 62 gadu vecumu ar 15 gadu stāžu. Darbiniekiem, kas izvēlētos priekšlaicīgi pensionēties, atzīs atlikušos stāža gadus (“domājamos gadus”), un tie iegūs tiesības uzreiz saņemt pensijas maksājumus. Tiek atzīti ne vairāk kā astoņi domājamie stāža gadi, un uz šī pamata tiks aprēķinātas galvenās pensijas un papildu pensijas, kā arī abi vienreizējie maksājumi, ko piešķir pensionējoties, – no OTE un no papildu fonda.

(26)

Citi darbinieki, kam tuvojas pensionēšanās vecums un kas jau atbilst vispārējām prasībām, lai saņemtu pilnu pensiju, varēs saņemt tikai vienu vienreizēju maksājumu no 5 000 līdz 30 000 euro (8).

(27)

Saskaņā ar Grieķijas iestāžu viedokli šīs brīvprātīgās pensionēšanās shēmas noteikumiem vajadzēja būt izdevīgākiem nekā līdzīgiem priekšlaicīgas pensionēšanās pasākumiem pagātnē, lai gūtu iespējami lielu atsaucību darbinieku vidū (9).

(28)

Kad OTE un arodbiedrības bija noslēguši nolīgumu par brīvprātīgās pensionēšanās shēmas īstenošanu, Grieķijas parlaments 2005. gada 14. jūlijā pieņēma Likumu Nr. 3371/2005. Minētā likuma 74. pantā tiek piešķirts juridisks spēks priekšlaicīgās pensionēšanās shēmai un ir noteikts valsts finanšu ieguldījums shēmā.

(29)

Konkrētāk, minētā likuma 74. pantā pastāvīgajiem OTE darbiniekiem, kas 2012. gada 31. decembrī būs sasnieguši tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, piešķirta iespēja pieprasīt tūlītēju pensionēšanos, saņemot tādu pašu pensiju kā tad, ja viņi līdz minētajam datumam paliktu strādāt OTE. Šajā nolūkā darbiniekiem atzīst tik lielu domājamo stāžu, cik vajadzīgs, attiecinot to gan uz galveno pensiju, gan papildpensiju. Pēc darba attiecību izbeigšanas darbiniekiem ir tiesības uzreiz saņemt šādi aprēķinātu pensiju.

(30)

Izdevumus, kas rodas no domājamā stāža atzīšanas un skar kopējās darba ņēmēju un darba devēja pensiju iemaksas, kā arī izdevumus, kas saistīti ar TAP-OTE piešķirtajām pensijām, segs OTE un Grieķijas valsts. Savukārt izmaksas, kas saistītas ar papildpensijām un vienotas likmes maksājumiem, segs tikai OTE.

(31)

Saskaņā ar Likuma Nr. 3371/2005 74. panta 4. punkta a) apakšpunktu Grieķijas iestādes pārskaitīs 4 % no OTE akciju kapitāla fondam TAP-OTE. Grieķijas valsts ieguldījumam brīvprātīgajā pensionēšanās shēmā vērtību aprēķina, reizinot OTE akciju kopskaitu (490 582 879) ar 4 % un pašreizējo OTE akciju vērtību Atēnu Fondu biržā. Saskaņā ar minēto likumu ekonomikas un finanšu ministrs ir tiesīgs parakstīt līgumu, ar kuru tiek īstenots minētais pārskaitījums un kurā noteiktas Grieķijas valsts tiesības attiecībā uz minētajām akcijām, tostarp Grieķijas valsts tiesības atpirkt šīs akcijas, ja tai būtu šāda vēlēšanās (pirkuma iespējas līgums), kā arī pienākums šādi rīkoties, ja pensijas fondam būtu vajadzīgi naudas līdzekļi, lai finansētu saskaņā ar priekšlaicīgās pensionēšanās shēmu piešķiramās pensijas (pārdevuma iespējas līgums) par neakciju vērtspapīru tirgus slēgšanas cenu. Īstenošanas pasākumi un citi konkrētāki aspekti par minēto iespēju līgumu īstenošanu vēl nav noteikti, kamēr Komisija tos nav novērtējusi.

(32)

Grieķijas iestādes paziņojumā paskaidroja, ka brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksas, balstoties uz aplēsi par 6 000 darbinieku pensionēšanos, atbilst apmēram 1,5 miljardiem euro, un šīs izmaksas būs sadalītas septiņu gadu laikā (no 2005. līdz 2012. gadam), bet lielākā daļa būs attiecināma uz 2005. līdz 2007. gadu. Shēmas 2005. gadā gaidāmās izmaksas tika lēstas apmēram 500 miljonu vērtībā. Pašreizējās cenās izmaksas būtu apmēram 1,2 miljardi euro (10).

(33)

Grieķijas iestādes 2005. gada 20. decembrī informēja Komisiju, ka 5 525 darbinieki noteiktajā laikposmā ir iesnieguši prasībām atbilstošu pieteikumu, lai piedalītos brīvprātīgās pensionēšanās shēmā, un tas atbilst apmēram 90 % no sākotnēji prognozētā darbaspēka samazinājuma. Lai gan precīzais skaitlis būs zināms tikai pēc visu pieteikumu apstrādes un sīkākas pārbaudes, Grieķijas iestādes vērtē, ka brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksas būs ap 1,1 miljardu euro (vai apmēram 863 miljoniem euro neto pašreizējās vērtības izteiksmē).

(34)

Kā norādīts iepriekš, Grieķijas valsts piedalās, pārskaitīdama 4 % uzņēmuma akciju TAP-OTE pensiju fondam.

(35)

Ja par pamatu pieņem OTE akciju cenu minētā likuma publicēšanas dienā (2005. gada 14. jūlijā), šiem 4 % akciju, ko valsts pārskaita pensiju fondam, vērtība bija apmēram 315 miljoni euro. Tā kā akciju vērtība tiks noteikta pārskaitījuma dienā, ļoti iespējams, ka valsts ieguldījums būs augstāks. Kopš 2005. gada jūlija OTE akciju cena paaugstinājās no apmēram 16 euro 2005. gada jūlijā līdz apmēram 23 euro 2006. gada janvāra vidū, sasniedzot apmēram 22 euro 2007. gada februārī.

(36)

Grieķijas iestādes uzskata, ka valsts ieguldījums brīvprātīgās pensionēšanās shēmā nav valsts atbalsts. Piešķirdama finansējumu brīvprātīgās pensionēšanās shēmai, Grieķijas valsts rīkojās kā privāts ieguldītājs. Turklāt valsts ieguldījums tikai daļēji atbrīvoja OTE no papildu izmaksām, ko radīja brīvprātīgās pensionēšanās shēma, jo līdzīgas shēmas, ko piedāvāja saskaņā ar vispārīgi piemērojamajām darba tiesībām un noteikumiem, nebija tik dārgas. Tāpēc valsts ieguldījuma mērķis bija tikai atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai neizkropļotu konkurenci.

(37)

Grieķijas iestādes uzskata, ka nesen liberalizētajā fiksēto telefona sakaru tirgū OTE ir neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar konkurentiem. Tā kā OTE darbiniekiem faktiski ir līgums “uz mūžu”, OTE nedrīkst vienpusēji atlaist darbiniekus, tāpēc uzņēmumam jāpiedāvā štatu samazināšana uz brīvprātības principiem. Lai šāds piedāvājums būtu pievilcīgs, OTE bija jāpiedāvā saviem darbiniekiem tādi štatu samazināšanas noteikumi, kas atbilstu darbinieku pastāvīgajam statusam.

(38)

Konkrētāk, valsts ieguldījums brīvprātīgās pensionēšanās shēmā tikai daļēji kompensētu papildu izmaksas, ko izraisījuši divi galvenie strukturālo trūkumu veidi, kas saistīti ar OTE pārņemto valsts monopoluzņēmuma mantojumu: a) OTE darbinieku pastāvīgais statuss, kas faktiski atbilst civildienesta ierēdņa statusam un ko garantē tiesību akti, un b) augstākas algas, ko arī paredz tiesību akti un kas ievērojami palielina shēmas vispārējās izmaksas. Tā rezultātā OTE nesen liberalizētajā fiksēto telefona sakaru tirgū ir neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar konkurentiem. Tāpēc valsts ieguldījumu var uzskatīt par atbilstošu nesenajai judikatūrai šajā jomā, un jo īpaši Pirmās instances tiesas spriedumam Combus  (11) lietā, saskaņā ar kuru publiskā sektora uzņēmuma atbrīvošana no strukturāliem trūkumiem (salīdzinājumā ar tā konkurentiem privātajā sektorā), piemēram, tādiem, kas izriet no “privileģētā un dārgā ierēdņu statusa”, nav valsts atbalsts.

(39)

Grieķijas iestādes ierosināja veikt aprēķinus divos posmos, lai atsevišķi noteiktu a) finanšu slogu, kam OTE bija pakļauts darbinieku pastāvīgā statusa dēļ, un b) slogu, ko veidoja augstākās algas.

(40)

Finanšu slogu, kam OTE ir pakļauts darbinieku pastāvīgā statusa dēļ, aprēķina, salīdzinot plānotās brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksas ar izmaksām, kādas rastos, ja OTE būtu privāts uzņēmums, kas varētu atlaist savus darbiniekus, izmaksājot tiesību aktos noteikto minimālo kompensāciju, kas paredzēta atlaišanas gadījumos. Tomēr, tā kā Grieķijas tiesības paredz, ka liela mēroga štatu samazināšanas shēmām vispirms jāsaņem ministra atļauja (12), Grieķijas iestādes uzskata, ka arī privātam uzņēmumam, visticamāk, būtu jāpiedāvā izdevīgāki nosacījumi par likumos noteikto prasību minimumu, lai īstenotu plaša mēroga brīvprātīgās pensionēšanās shēmu. Šajā ziņā Grieķijas iestādes lēš, ka privāti uzņēmumi būtu piedāvājuši papildu pabalstu, kas 1,5 līdz 2,5 reizes pārsniegtu likumā paredzēto štatu samazināšanas kompensāciju, vai, vidēji rēķinot, divreiz lielāku likumā paredzēto štatu samazināšanas kompensāciju (13). Šajā gadījumā darbinieku pastāvīgā statusa izraisītās papildu izmaksas brīvprātīgās pensionēšanās shēmai būtu 269 miljoni euro.

(41)

Turklāt, salīdzinot OTE brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksas ar tādas pensionēšanās shēmas izmaksām, kuras pamatā būtu privātā sektora algas, kas ir par apmēram trešdaļu zemākas nekā OTE maksātās algas, Grieķijas iestādes lēš, ka papildu algu izmaksu slogs, kas jāuzņemas OTE, ir 193 miljoni euro, aplēses pamatā izmantojot starpību starp OTE izmaksām un divkāršotu likumā noteikto minimālo štatu samazināšanas kompensāciju. Saskaitot domājamās papildu izmaksas, kas rodas gan no darbinieku pastāvīgā statusa, gan augstākajām algām, kopējais papildu slogs, kas jāuzņemas OTE, ir 462 miljoni euro, kas pārsniedz valsts ieguldījumu, kura vērtība noteikta uz paziņojuma brīdi (apmēram 315 miljoni euro).

(42)

Grieķijas iestādes 2005. gada 20. decembrī iesniedza Komisijai aktualizētus aprēķinus, balstot tos uz konkrētu darbinieku skaitu, kas pieteicies dalībai brīvprātīgās pensionēšanās shēmā. Aktualizējot aprēķinus, Grieķijas iestādes lūdza Komisiju arī ņemt vērā noteiktas papildu izmaksas, kas bija radušās tāpēc, ka sākotnēji plānotā brīvprātīgās pensionēšanās shēmas ieviešana nenovēršami aizkavējās (atlikšanas izdevumi) (14).

(43)

Komisija lēmumā sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru turpmāko iemeslu dēļ pauda bažas par Grieķijas iestāžu iepriekšminēto argumentu spēkā esamību.

(44)

Pirmkārt, Komisija apšaubīja, vai finansiālais ieguldījums tika piešķirta saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, jo neviens cits uzņēmuma akcionārs neieguldīja finanšu līdzekļus priekšlaicīgās pensionēšanās shēmā. Turklāt visi ieguldītāji gūtu vienādu labumu no gaidāmās uzņēmuma vērtības paaugstināšanās, un Grieķijas valsts negūtu atdevi, kas būtu proporcionāla tās ieguldījumam. Turklāt Grieķijas iestādes nav pierādījušas, ka tās var gaidīt saprātīgi lielu atdevi no sava ieguldījuma.

(45)

Otrkārt, Komisija apšaubīja, vai Grieķijas valdības finansiālais ieguldījums patiešām bija ierobežots līdz tādam apmēram, ka tas tikai sedza OTE domājamās papildu izmaksas salīdzinājumā ar citiem operatoriem, kas piedāvāja saviem darbiniekiem štatu samazināšanas/priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas. Komisija jo īpaši pauda šaubas, vai vienīgo Grieķijas iestāžu minēto piemēru, saskaņā ar kuru parasts uzņēmums, īstenojot štatu samazināšanas plānu uz brīvprātīguma principiem, piedāvātu kompensācijas maksājumu, kas divreiz pārsniedz likumā noteikto kompensāciju atlaišanas gadījumā, var izmantot kā piemērotu atskaites etalonu, nosakot parastās izmaksas, kādas rastos uzņēmumam, kas piedāvā priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu apmēram 5 000 līdz 6 000 darbiniekiem, kuriem nav īpaša pastāvīga darbinieka statusa.

(46)

Turklāt Komisija pauda bažas, ka Grieķijas valsts finansiālais ieguldījums pārsniegs prognozētās OTE papildu izmaksas, jo minētā ieguldījuma vērtība nav fiksēta, bet ir atkarīga no OTE akciju vērtības faktiskajā pārskaitījuma dienā.

(47)

Komisija arī pauda viedokli, ka, pat atzīstot to, ka OTE papildu izmaksas rodas no uzņēmuma darbinieku īpašā nodarbinātības statusa, valsts ieguldījums nav attaisnojams, jo OTE varēja gūt un, iespējams, turpina gūt citas priekšrocības, kas atsvērtu jebkādus strukturālos trūkumus. Šādas priekšrocības varētu izrietēt no OTE darbinieku īpašā nodarbinātības statusa, no īpašā tiesiskā regulējuma, kas tiek piemērots OTE, vai no īpašiem pasākumiem, ar kuru palīdzību OTE darbaspēka izmaksas tiek samazinātas, tādējādi būdamas zemākas par tādu uzņēmumu darbaspēka izmaksām, kas pakļauti vispārpiemērojamām darba tiesībām. Tika minēts, ka OTE, iespējams, nav jāveic bezdarba apdrošināšanas iemaksas un ka pagātnē uzņēmums, iespējams, bijis atbrīvots no saistībām pensiju jomā.

(48)

Visbeidzot, Komisija izteica aizdomas, ka OTE varētu gūt labumu no sava kādreizējā monopolstāvokļa, tādējādi kompensējot neizdevīgumu, kas rodas no brīvprātīgās pensionēšanās shēmas papildu izmaksām, jo īpaši attiecībā uz fiksēto sakaru līniju tīklu.

(49)

Apsvērumus iesniedza juridisks birojs, kurš lūdza neatklāt identitāti, jo bija iesaistīts tiesvedībā pret OTE kā citu operatoru pilnvarots pārstāvis. Juridiskā biroja galvenie argumenti apkopotā veidā bija šādi.

(50)

Pirmkārt, Grieķijas valsts ieguldījums neatbilst privāta ieguldītāja principam, jo brīvprātīgās pensionēšanās shēma nekad netika iesniegta OTE akcionāriem apstiprināšanai. Grieķijas iestādes arī nav pierādījušas, ka tās var gaidīt saprātīgi lielu atdevi no konkrētā ieguldījuma. Otrkārt, šķiet, ka valsts katru gadu sedz daļu no OTE sociālās apdrošināšanas fonda (TAP-OTE) deficīta. Treškārt, ņemot vērā priekšrocības, kas radušās no OTE agrākā monopolstāvokļa, juridiskais birojs uzskata, ka tiek apdraudēta valsts regulatora neatkarība, jo tā padomi ieceļ Grieķijas iestādes, kam pieder OTE akciju kontrolpakete.

(51)

Saskaņā ar juridiskā biroja apgalvojumiem regulators kavējas pieņemt lēmumus lietās, kas ierosinātas par iespējamajiem OTE pārkāpumiem, jo pastāv bažas, ka tiks apdraudēts uzņēmuma finanšu stāvoklis. OTE nav jāmaksā reklāmas nodoklis (angeliosimo), kas atbilst 20 % no reklāmas ievietošanas maksas un ko visi uzņēmumi maksā par jebkāda veida reklāmu. Tiek lēsts, ka šīs subsīdijas vērtība ir 20 miljoni euro gadā. Visbeidzot, OTE, kontrolēdams publisko fiksēto sakaru tīklu, ir daudzkārt iesaistījies konkurenci ierobežojošās un diskriminējošās darbībās elektronisko komunikāciju tirgū, un regulators par tām ne vienmēr ir noteicis sodu.

(52)

Tāpēc juridiskais birojs pieprasa, lai atbalstam piemērotu pasākumus, kuros būtu ņemti vērā iepriekš minētie apstākļi.

(53)

Grieķijas iestādes atkārtoti izvirzīja savu galveno argumentu, ka saskaņā ar spriedumu Combus lietā Grieķijas valsts ieguldījums brīvprātīgās pensiju shēmas izmaksās nerada ekonomisku izdevīgumu OTE, jo, pirmkārt, ieguldījums nemazina ar normālām darba attiecībām saistīto OTE budžeta slogu un, otrkārt, tas attiecas tikai uz tādu strukturālu trūkumu likvidēšanu, kas radušies pagātnē, kad OTE bija valsts uzņēmums. Grieķijas iestādes jo īpaši uzskata, ka OTE darbinieku pastāvīgais statuss ir liels slogs uzņēmumam un būtisks šķērslis tā turpmākajai privatizācijai (15). Ja valsts ieguldījumu nevar pamatot, uzskatot to par kompensāciju par strukturāliem trūkumiem vai par privāta ieguldītāja principam atbilstošu ieguldījumu, to joprojām var uzskatīt par atbilstošu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, pamatojoties uz principiem, kas izriet no lēmuma EDF lietā (16) un ko piemēro balasta izmaksām enerģētikas jomā (17).

(54)

Grieķijas iestādes savā atbildē iesniedza vairākus neatkarīgu ekspertu sagatavotus ziņojumus, kas tika izmantoti, lai a) aprēķinātu un apstiprinātu brīvprātīgās pensionēšanās shēmas vispārējās izmaksas (KPMG veica revīziju OTE 2005. gada finanšu rezultātiem un apstiprināja brīvprātīgās pensionēšanās shēmas kopējās izmaksas), b) aprēķinātu OTE darbinieku pastāvīgā statusa un augstāko algu radītās izmaksas, salīdzinājumam izmantojot piemērotu atskaites etalonu Grieķijā (attiecīgos pētījumus veica CRA International un Hay Group) un c) aprakstītu darba tiesību regulējumu Grieķijā, kas vispārējā veidā attiecas uz privātiem uzņēmumiem un konkrēti uz OTE (Atēnu universitātes darba tiesību profesora Levantis veikts pētījums). Grieķijas iestāžu galveno argumentu kopsavilkums bija šāds.

(55)

Atbildot uz Komisijas iebildumiem, ka OTE pārstrukturēšanai bija iespējams izmantot citus līdzekļus, Grieķijas iestādes uzsvēra, ka Grieķijas Konstitūcijā ir nepārprotami reglamentēta darba tiesību aizsardzība, kas izriet no spēkā esošajiem darba koplīgumiem. Tāpēc nevarēja īstenot obligātu štatu samazināšanas shēmu, ko varētu ieviest ar likumu, lai izbeigtu OTE darbinieku pastāvīgo statusu, jo tā rezultātā nenovēršami sāktos daudzas tiesas prāvas konstitucionālajā, darba tiesību un sociālās apdrošināšanas jomā, savukārt tas neļautu sasniegt OTE personāla pārstrukturēšanas mērķi (18).

(56)

Grieķijas iestādes savā atbildē apstiprināja, ka shēmas noteikumiem atbilst 6 070 darbinieki, bet pieteikumus iesniedza 5 494 darbinieki (91 % liela atsaucība). Personas, kas piedalās brīvprātīgajā pensiju shēmā, tiek iedalītas divās apakšgrupās: a) 4 859 darbinieki, kas ir piemēroti “domājamo” gadu atzīšanai, – uz šo grupu attiecas konkrēti izskatāmā brīvprātīgās pensionēšanās shēma – un b) 635 darbinieki, kuri drīz pensionēsies (proti, viņiem ir pilnas tiesības saņemt pensiju, bet vēl nav sasniegts obligātais pensijas vecums) un kuri, aizejot no darba, saņems stimulējošus papildmaksājumus (19), – uz šo grupu attiecas “tradicionālā” brīvprātīgās pensionēšanās shēma.

(57)

KPMG, kas ir OTE revidents, veica revīziju un verifikāciju brīvprātīgās pensionēšanās shēmas vispārējām nominālajām izmaksām. Šo izmaksu revīzija ir atspoguļota OTE 2005. gada Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) ziņojumos (20). Daļu no brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksām, t.i., vienreizējo brīvprātīgās pensionēšanās shēmas maksājumu vērtību aprēķināja Prudential, neatkarīgs konsultāciju uzņēmums, kas specializējies personāla jomā. Prudential veica uz analoģijas principiem balstītu pētījumu saskaņā ar Likuma Nr. 3371/2005 74. pantu. Grieķijas iestādes pasūtīja arī pētījumu starptautiskā vadības konsultāciju uzņēmumā Hay Group, kas apstiprināja, ka kompensāciju portfelis, kas 1,5 reizes pārsniedz likumā noteikto, ir saprātīgs atskaites etalons, aprēķinot kompensāciju portfeli, kādu piedāvātu parasts uzņēmums, lai darbinieki aizietu no darba tajā.

(58)

Pamatojoties uz Hay Group ziņojumu, cita starptautiska ekonomikas un pretkoncernu konsultāciju sabiedrība Charles River Associates International (turpmāk tekstā – CRA International) sagatavoja galīgo ziņojumu, kurā aprēķināja papildu izmaksas, kas bija radušās OTE salīdzinājumā ar privātā sektora konkurentiem, t.i., izmaksas, kas radušās no darbinieku pastāvīgā statusa un augstākajām algām.

(59)

Atsevišķo ziņojumu galvenos rezultātus var apkopot šādi.

(60)

Saskaņā ar OTE 2005. gada sertificēto pārskatu brīvprātīgās pensionēšanās shēmas prognozētās kopējās izmaksas maksājumu izteiksmē ir 1 161 827 920 euro. Brīvprātīgās pensionēšanās shēmas neto pašreizējā vērtība tiek lēsta 939 607 196 euro (21). Šī summa iegūta, samazinot brīvprātīgās pensionēšanās shēmas nominālo vērtību, izmantojot 3 % diskonta likmi, kas samazina nominālo vērtību par 67,7 miljoniem euro (22), un neieskaitot 154,4 miljonus euro lielu summu, kas attiecas uz kompensācijām, kas jau rezervētas 2004. gada OTE finanšu pārskatos (1 161,8 – 67,7 – 154,4 = 939,6). Brīvprātīgās pensionēšanās shēmas sertificētajā neto pašreizējā vērtībā (939,6 miljoni euro) tomēr nav ņemtas vērā nodokļu priekšrocības, ko OTE izmanto saskaņā ar uzņēmuma peļņas nodokļa likumu (skatīt turpmāk CRA ziņojumu).

(61)

Hay Group ziņojumā ir apkopoti dati par vairākiem uzņēmumiem Grieķijā un citur Eiropā, kas pēdējo gadu laikā ir īstenojuši štatu samazināšanas procesu. Tika aplūkotas vairāk nekā 40 dažādas organizācijas, kurām ir Grieķijas kapitāls vai kuras ir starptautisku uzņēmumu Grieķijas filiāles. Hay ziņojumā ir apstiprināti pieņēmumi, ko Grieķijas iestādes pauda agrāk iesniegtajos materiālos, proti: a) Grieķijā vai citur Eiropā nav īstenota priekšlaicīgas pensionēšanās shēma, kas būtu salīdzināma ar OTE shēmu (brīvprātīgās pensionēšanās shēma, kas ietver “strukturālās” izmaksas kā izmaksas, kas radušās OTE no darbinieku pastāvīga statusa no noteiktām augstākām algām), un b) vidējais kompensāciju portfelis parastas brīvprātīgās pensionēšanās shēmas gadījumā, ko īsteno privāts uzņēmums, patiešām atbilst 1,5 reizes lielākai likumā paredzētajai kompensācijai, jo īpaši vecuma grupai virs 51 gada (23).

(62)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem pētījumiem, CRA International aprēķināja neto pašreizējo vērtību tām izmaksām, kas OTE radīsies, īstenojot brīvprātīgās pensionēšanās shēmu 5 494 darbiniekiem.

(63)

Aprēķinot brīvprātīgās pensionēšanās shēmas neto pašreizējo vērtību, galvenais jautājums bija, kāda būtu piemērota diskonta likme. CRA International atzīst moderno finanšu pamatprincipu, saskaņā ar kuru diskonta likmei, ko piemēro naudas plūsmai, jāatbilst sistēmiskā riska līmenim, kas raksturīgs šai naudas plūsmai. CRA International uzskata, ka ir piemēroti izmantot uzņēmuma vidējo svērto kapitāla atdeves likmi (WACC), ko ekonomisti lieto vairumā gadījumu (24).

(64)

Tomēr CRA International pauž viedokli, ka konkrētajā gadījumā sistēmisko izmaksu daļa visās brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksās ir maza vai pat niecīga. Tas tāpēc, ka a) OTE darbinieku alga paaugstinās atbilstoši stingri noteiktam plānam, kas ievērojami samazina nenoteiktību par algas izmaiņām laika gaitā, un b) visas turpmāk iespējamās nenoteiktības nav saistītas ar OTE saimnieciskās darbības rezultātu (ikgadējais kāpums algu shēmā nav saistīts ar OTE saimnieciskās darbības attīstību kopumā). Tāpēc CRA International uzskata, ka piemērotai diskonta likmei vajadzētu atspoguļot bezriska vērtspapīru ienesīgumu. Ņemot par piemēru desmit gadu obligācijas 2,1 miljarda euro vērtībā, ko Grieķijas iestādes pārdeva 2005. gada 7. jūnijā (brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izveides gads) ar vidējo svērto ienesīguma likmi 3,41 % un piecu gadu obligācijas 1,68 miljardu euro vērtībā, ko pārdeva mēnesi vēlāk ar vidējo svērto ienesīguma likmi 2,71 %, CRA International pieņem, ka tirgū dažādu termiņu bezriska vērtspapīru procentu likme ir ap 3 % (25).

(65)

Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, CRA International noteica brīvprātīgās pensionēšanās shēmas neto pašreizējo vērtību 1 086,2 miljonu euro apmērā. Atšķirībā no KPMG aprēķiniem (skatīt 60. apsvērumu) CRA International aprēķinos nav ņemti vērā 154,4 miljoni euro, ko OTE jau bija paredzējis 2004. gada pārskatā, jo uz tiem neattiecās uzskaites ierobežojumi revīzijā. Turklāt, ņemot vērā, ka visas OTE iemaksas brīvprātīgās pensionēšanās shēmā var atņemt no ienākuma, ko saskaņā ar Grieķijas uzņēmējdarbības tiesību aktiem apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli, CRA International noteica, ka brīvprātīgās pensionēšanās shēmas faktiskā neto pašreizējā vērtība pēcnodokļu izteiksmē ir 784,3 miljoni euro (26).

(66)

Pamatojoties uz iepriekš minēto summu pēcnodokļu izteiksmē, CRA International aprēķināja izmaksas, kādas OTE rastos, ja tas būtu privāts uzņēmums. Šajā nolūkā CRA International pieņēma, ka a) saskaņā ar Hay Group ziņojuma secinājumiem privāts uzņēmums parastos apstākļos piedāvātu kompensāciju portfeli, kas 1,5 reizes pārsniedz likumā noteikto kompensāciju, un ka b) saskaņā ar datiem, kas sniegti 2004. gada KPMG apsekojumā par kompensācijām un priekšrocībām Grieķijas augsto tehnoloģiju nozarē, šis koeficients attiecas uz algām, kas ir par 33 % zemākas nekā OTE maksātās algas. Pamatojoties uz pieņēmumu, ka OTE piedāvātu kompensācijas portfeli, kurš atbilstu 150 % no likumā paredzētā, bet kurā būtu ņemtas vērā privātā sektora algas, kas ir par 33 % zemākas nekā OTE algas, CRA International secināja, ka privātam uzņēmumam (nevis OTE) par brīvprātīgās pensionēšanās shēmas īstenošanu būtu radušās izmaksas, kas pēcnodokļu izteiksmē būtu 314,4 miljoni euro.

(67)

Salīdzinot brīvprātīgās pensionēšanās shēmas pēcnodokļu pašreizējo vērtību (784,3 miljoni euro) ar izmaksām, kas OTE rastos tad, ja runa būtu par parastu privātu uzņēmumu (314,4 miljoni euro), CRA International aprēķināja, ka OTE papildu izmaksas saistībā ar brīvprātīgās pensiju shēmas īstenošanu ir 469,9 miljoni euro (27).

(68)

Lai dati būtu pilnīgi, CRA International aprēķināja OTE papildu izmaksas, balstoties uz diviem alternatīviem scenārijiem. Pirmā scenārija pamatā ir augstāka OTE WACC diskonta likme (7,8 %). Saskaņā ar šo scenāriju papildu izmaksu slogs samazinās līdz 390,4 miljoniem euro. Otrajā scenārijā pieņemts, ka ar nodokļiem apliekamo ienākumu nav iespējams samazināt par iemaksu vērtību. Saskaņā ar šo scenāriju papildu izmaksas palielinās līdz 540,2 miljoniem euro, izmantojot OTE WACC, un līdz 643,4 miljoniem euro, izmantojot bezriska vērtspapīru diskonta likmi, proti, 3 %.

(69)

Pamatojoties uz Atēnu universitātes profesora Levantis pētījumu, Grieķijas iestādes uzsver, ka OTE nav guvusi nekādas ar darbaspēku saistītas priekšrocības. Konkrētāk, Grieķijas iestādes apstiprina, ka OTE nav atbrīvots no bezdarba apdrošināšanas iemaksu veikšanas (28). Jebkurā gadījumā Grieķijas iestādes, pamatodamās uz spriedumu Combus lietā, argumentē, ka strukturālu priekšrocību pastāvēšana netika iekļauta Tiesas analīzē, tāpat arī Komisija tās neizvērtēja, nosakot saderību atbalstam, ko Francija bija piešķīrusi EDF.

(70)

Attiecībā uz priekšrocībām, kas OTE varētu rasties no kādreizējā monopolstāvokļa, Grieķijas iestādes atgādina, ka fiksēto sakaru tirgus kopš 2001. gada ir pilnīgi liberalizēts un ka uz OTE attiecas plašs ex ante regulējums saskaņā ar noteikumiem, kurus paredz spēkā esošais normatīvais regulējums elektronisko komunikāciju pakalpojumiem un tīkliem. Sankcijas, ko OTE piemēroja valsts regulators, proti, Grieķijas Telekomunikāciju un pasta komisija (EETT), attiecībā uz fiksēto sakaru tirgu, deva alternatīviem operatoriem iespēju sākt konkurēt šajā tirgū, un OTE vēlāk zaudēja daļu šī tirgus.

(71)

Grieķijas iestādes savā atbildē par aprēķinu pamatu izmantoja OTE akcijas cenu 2006. gada 25. aprīļa biržas slēgšanas brīdī, proti, 17,98 euro. Tādējādi 2006. gada 25. aprīlī 4 % no OTE akcijām atbilda 353 miljoniem euro. Grieķijas valsts ieguldījuma vērtība brīvprātīgās pensionēšanās shēmā 2006. gada 25. aprīlī tādējādi bija par 25 % zemāka nekā 469,9 miljoni euro, kas atbilst brīvprātīgās pensionēšanās shēmas papildu izmaksām.

(72)

Tomēr, tā kā OTE akciju cena ir pakļauta svārstībām Atēnu Fondu biržā, Grieķija apņemas grozīt Likuma Nr. 3371/2005 74. pantu, lai ierobežotu valsts finansiālo ieguldījumu, ja 4 % OTE akciju kopējā vērtība pārsniegtu OTE papildu izmaksu vērtību.

(73)

Grieķijas iestādes uzsver, ka saskaņā ar 34. pantu Grieķijas Likumā par uzņēmējdarbību Nr. 2190/1920 pilnsapulcei nav tiesību pieņemt lēmumus par vadību, šādas tiesības ir tikai valdei (OTE statūtu 9. panta d) punkts). Tāpēc brīvprātīgās pensionēšanās shēma tika apspriesta valdē, un valde arī pieņēma lēmumu par tās īstenošanu, vēlāk iepazīstinot ar to institucionālos ieguldītājus.

(74)

Grieķijas iestādes uzskata, ka apsvērumos minētais fakts, ka Grieķijas valsts ik gadu sedzot daļu TAP-OTE deficīta, ir balstīts uz nepareizu Grieķijas sociālās sistēmas izpratni. Grieķijas iestādes atkārtoti uzsver, ka galvenais OTE darbinieku pensiju fonds TAP-OTE ir atsevišķa juridiska struktūra, kas darbojas atbilstoši publiskajām tiesībām tāpat kā visi pārējie pensiju fondi Grieķijā. Tai ir pašai sava valde, administrācija, budžets un finanšu nodaļas. Gandrīz visi esošie pensiju fondi darbojas atbilstoši publiskajām tiesībām, būdami neatkarīgi no uzņēmumiem, kuros strādā darba ņēmēji, tiem ir sava pašpārvalde, un to darbības mērķis nav peļņas gūšana. Tiesības uz pensiju ir iegūtās tiesības saskaņā ar Grieķijas Konstitūciju (25. pants). Grieķijas sociālās drošības sistēmas galvenās īpašības ir tās obligātais, publiskais un universālais raksturs. Tādējādi Grieķijas pensiju sistēma ir balstīta uz paaudžu solidaritāti (“pay as you go” sistēma). Deficītu dažādos publisko tiesību fondos sedz nevis darba devēji vai darba ņēmēji, bet gan valsts, jo valsts konstitucionālais pienākums ir garantēt, lai pilnībā tiktu samaksātas visas pensijas.

(75)

Lai gan OTE bija saskaņā ar privāttiesībām dibināts uzņēmums, ko kontrolē valsts un kas ir pilnīgi neatkarīgs no publisko tiesību subjekta pensiju fonda TAP-OTE, tam no 1994. līdz 2001. gadam ad hoc tiesību aktu un darba koplīgumu rezultātā bija noteikts pienākums segt TAP-OTE deficītu un tādējādi īstenot sociālās apdrošināšanas mehānismu valsts vārdā. OTE pienākums segt šādu ad hoc TAP-OTE deficītu vēl vairāk palielināja tā ar algām nesaistītos izdevumus salīdzinājumā ar konkurentiem un jaunienācējiem tirgū, tādējādi radot uzņēmumam nepārprotamu neizdevīgumu.

(76)

Attiecībā uz šķietamajām priekšrocībām, ko OTE gūstot no agrākā monopolstāvokļa, Grieķijas iestādes uzsver, ka kopš 2001. gada Grieķijas telekomunikāciju tirgus ir pilnībā liberalizēts un ka valsts regulators EETT tajā īsteno preventīvu regulējošu uzraudzību. Šķietami ļaunprātīgā OTE rīcība jāaplūko saistībā ar nozares īpašajiem noteikumiem par jaunu regulējumu un attiecīgajām direktīvām. Grieķijas iestādes uzskata, ka kompensācijas pasākumus pilnīgi liberalizētā tirgū nevar pieprasīt ar gluži citādas pieejas palīdzību, proti, izvērtējot valsts atbalsta esamību valsts pasākumiem, kas attiecas tikai uz darbaspēku.

(77)

Visbeidzot, Grieķijas iestādes noraida kā nepareizu trešās personas apgalvojumu, ka OTE ir atbrīvots no reklāmas nodokļa, lai gan citiem uzņēmumiem Grieķijā tas ir jāmaksā. Saskaņā ar 19. panta 2. punktu Likumā Nr. 1264/1982 valsts uzņēmumi vai komunālo pakalpojumu uzņēmumi (kā OTE) ir atbrīvoti no pienākuma maksāt reklāmas nodokli, taču nesen pasludinātajā Pirmās instances administratīvās tiesas spriedumā (Lēmums Nr. 9564/2005) Likuma Nr. 1264/1982 jēdzieni “valsts civildienests” un “komunālie pakalpojumi” ir interpretēti tādā nozīmē, ka reklāmas nodokli (29) nepiemēro ne tikai OTE, bet jebkuram telekomunikāciju operatoram neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts vai privāts uzņēmums (30).

(78)

EK līguma 87. panta 1. punktā paredzēts, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķīrusi dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(79)

Lai valsts pasākumu varētu klasificēt kā valsts atbalstu, ir nepieciešams, lai būtu izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi: a) pasākumu īsteno dalībvalsts no jebkāda veida valsts līdzekļiem, b) priekšrocības ir selektīvas, c) pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(80)

Konkrētajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka pasākumā iesaistīti valsts līdzekļi, ciktāl valsts ierosina pārskaitīt TAP-OTE tai piederošos 4 % OTE akciju kā ieguldījumu uzņēmuma brīvprātīgās pensionēšanās shēmas vispārējās izmaksās. Valstij piederošie 4 % OTE akciju ir aktīvs ar finansiālu vērtību. Šis aktīvs tiek nodots, nesaņemot nekādu kompensāciju pēc tirgus cenas. Tā rezultātā pasākums ir valsts līdzekļu nodošana.

(81)

Turklāt, lai gan atbalsta tiešais saņēmējs ir TAP-OTE – saskaņā ar publiskajām tiesībām dibināts pensiju fonds, kas pieder plašākai sociālās apdrošināšanas sistēmai Grieķijā, – īstais pasākuma saņēmējs ir OTE, jo uzņēmums tiek daļēji atbrīvots no saistībām sociālās apdrošināšanas jomā, kas izriet no attiecīgās brīvprātīgās pensionēšanās shēmas. Nevienam citam uzņēmumam nav šādu sevišķu priekšrocību. Tādējādi pasākums ir selektīvs.

(82)

Turklāt netiek apstrīdēts, ka OTE ir valsts mēroga tīkla operators un ir iesaistījies elektronisko komunikāciju tīklu nodrošināšanā un pakalpojumu sniegšanā, tostarp starptautisko elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanā, un ka jebkurš tam piešķirtais atbalsts var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(83)

Tomēr attiecībā uz jautājumu, vai šis valsts ieguldījums sniedz OTE priekšrocības, kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, Grieķijas iestādes argumentēja, ka a) tās ir darbojušās kā privāts ieguldītājs un b) pasākums nepiešķir OTE nekādas priekšrocības, jo tā ir tikai kompensācija par strukturāliem trūkumiem, kas attiecas uz OTE, jo tā darbiniekiem de facto ir pastāvīga darbinieka statuss un tiesību akti pirms liberalizācijas paredzēja tiem augstākas algas.

(84)

Lai noteiktu, vai Grieķijas valsts finansiālo ieguldījumu OTE brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksās var uzskatīt par atbilstošu tāda privāta ieguldītāja rīcībai, kas darbojas saskaņā ar normāliem tirgus nosacījumiem, saskaņā ar judikatūras prasībām nepieciešams noteikt, vai līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs, ko mēroga ziņā varētu salīdzināt ar valsti, būtu veicis līdzīgu finansiālu ieguldījumu, kas atbilstu 4 % OTE akciju (31).

(85)

Šajā ziņā ir jānodala valsts pienākumi, kas tai jāuzņemas kā uzņēmuma akciju kapitāla īpašniecei, no tiem pienākumiem, kas tai jāveic kā valsts varas īstenotājai (32). Tā kā OTE ir akciju sabiedrība, tad Grieķijas valsts kā uzņēmuma akciju kapitāla lielākās daļas īpašniece būtu atbildīga par uzņēmuma parādiem tikai tādā mērā, cik tas nepārsniedz uzņēmuma aktīvu likvidācijas vērtību. Sociālās apdrošināšanas un citus no darba tiesībām izrietošus pienākumus parasti pilda attiecīgais uzņēmums, nevis tā akcionāri. Turklāt jāuzsver, ka OTE nav uzņēmums, kas pašlaik atrastos grūtā finansiālā stāvoklī vai nespētu izpildīt pats savas finanšu saistības attiecībā uz brīvprātīgās pensionēšanās shēmu.

(86)

Tāpēc pienākumus, kas rodas no kompensācijas izmaksām par priekšlaicīgu pensionēšanos un citiem ar to saistītiem pēcnodarbinātības pabalstiem, nevar ņemt vērā, lai noteiktu, vai ir piemērots privāta ieguldītāja princips (33).

(87)

Turklāt Grieķijas valsts bija vienīgais akcionārs, kas ar savu ieguldījumu palīdzēja segt OTE pārstrukturēšanas plāna papildizmaksas, lai gan no paredzamā OTE rentabilitātes kāpuma labumu gūtu visi ieguldītāji bez izņēmuma. Šādos apstākļos Grieķijas valsts rīkojās citādi nekā pārējie OTE privātie ieguldītāji. Pat tad, ja ar valsts kā lielākās akcionāres statusu varētu pamatot tās atšķirīgo rīcību, parasti būtu gaidāms, ka situācijā, kad viens uzņēmuma akcionārs sniedz finansiālu palīdzību, bet pārējie to nedara, šis akcionārs saņemtu sava veida kompensāciju, piemēram, palielinot tā daļu uzņēmumā vai tamlīdzīgi. Tomēr konkrētajā gadījumā valsts nesaņēma kompensāciju papildus tai, ko saņem visi pārējie ieguldītāji uzņēmumā.

(88)

Tas, ka OTE akciju cena kopš brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izsludināšanas ir palielinājusies, nebūt nenozīmē, ka valsts finansiālais ieguldījums tādēļ vien būtu jāuzskata par atbilstošu privāta ieguldītāja principam. Principā jebkāds finansiāls valsts ieguldījums, lai uzlabotu tāda uzņēmuma finanšu stāvokli, kura akcijas kotējas tirgū, var uzlabot arī šī uzņēmuma akciju cenu neatkarīgi no tā, vai šādu ieguldījumu atzīst par atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(89)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir jānoraida Grieķijas iestāžu arguments, ka valsts ieguldījums brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksās atbilst privāta ieguldītāja principam.

(90)

Kā liecina jau nostiprinājusies judikatūra, atbalsta jēdziens ir saistīta ar priekšrocībām, ko piešķīrušas valsts iestādes, dažādos veidos mazinot izmaksas, kas parasti ir iekļautas uzņēmuma budžetā (34). Eiropas Kopienu Tiesa šai saistībā ir spriedusi, ka uzņēmuma sociālās apdrošināšanas maksājumu daļēja samazināšana ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ja pasākuma mērķis ir daļēji atbrīvot uzņēmumu no finansiālām izmaksām, kas rodas, tradicionālā veidā piemērojot vispārējo sociālās apdrošināšanas sistēmu, ja šāds atbrīvojums nav pamatots ar minētās sistēmas veidu vai vispārējo shēmu (35).

(91)

Grieķijas iestādes neuzskata, ka, daļēji samazinot OTE brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksas, uzņēmumam rastos kādas priekšrocības un tas ietekmētu konkurenci, jo atbrīvotu OTE no strukturāliem trūkumiem un nodrošinātu, lai uzņēmums būtu pakļauts tādam pašam darba tiesību regulējumam kā jebkurš cits uzņēmums Grieķijas elektronisko komunikāciju tirgū, taču šis regulējums paredzētu mazāku izmaksu slogu. Šai ziņā Grieķijas iestādes pamatojās uz Pirmās instances tiesas pasludināto spriedumu Combus lietā. Šajā lietā Tiesa nosprieda, ka (valsts) pasākums, kas “ieviests, lai Combus strādājošo ierēdņu priviliģēto un ar lieliem izdevumiem saistīto statusu pārveidotu par līgumdarbinieku statusu, kas pielīdzināms ar Combus konkurējošo pārvadājumu uzņēmumu statusam,” nav atbalsts, jo “[Dānijas valdības] nolūks bija tādējādi atbrīvot Combus no strukturāla trūkuma, kas Combus piemita salīdzinājumā ar konkurentiem privātajā sektorā” (36).

(92)

Šajā ziņā jānorāda, ka apsvērumus Combus lietā nav apstiprinājusi Eiropas Kopienu Tiesa. Daži Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi ir pretrunā pieņēmumam, ka kompensācijas sniegšana par strukturālu trūkumu nozīmē, ka pasākumu nevar uzskatīt par atbalstu. Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā ir spriests, ka tas, cik lielā mērā pasākums jau ir atbalsts, jānosaka atkarībā no pasākuma rezultātiem, nevis tā cēloņiem vai mērķiem (37). Tiesa ir arī spriedusi, ka valsts atbalsts ir jebkurš pasākums, ar kuru uzņēmums tiek atbrīvots no izmaksām, kas parasti ietilptu tā budžetā (38). Tiesa ir izskaidrojusi, ka tas, piemēram, ietver ar darbinieku atlīdzību saistītās izmaksas (39). Šo apsvērumu dēļ Tiesa ir noraidījusi pieņēmumu, ka pasākums nepiešķir uzņēmumam priekšrocības tikai tāpēc, ka tas kompensē neizdevīgumu, kas uz uzņēmumu attiecies pagātnē (40).

(93)

Ir tiesa, ka OTE piemērojamie darba tiesību akti atšķiras no tiem tiesību aktiem, ko piemēro citiem privātiem uzņēmumiem Grieķijā, jo OTE darbinieku pastāvīgo statusu un augstākās algas nevar grozīt, nepieņemot jaunus tiesību aktus, kas piešķir spēku piekrišanai, kura jāpauž OTE darbiniekiem. Visumā OTE piemērojamie darba tiesību noteikumi palielina uzņēmuma darbaspēka izmaksas un sociālās apdrošināšanas maksājumus, kā arī atņem uzņēmumam konkurentiem doto iespēju brīvi lemt par darbaspēka izmaksu pārstrukturēšanu atbilstoši tirgus apstākļiem.

(94)

Šajā ziņā konkrētajai lietai ir daudz līdzīgu aspektu ar Combus lietu. Combus lietā Dānijas valsts piešķīra kompensāciju nevis attiecīgajam uzņēmumam, bet gan tā nodarbinātajiem ierēdņiem. Tāpat Grieķijas valsts nepiešķir kompensāciju OTE, bet gan darbinieku pensiju fondam par ieņēmumu zudumu priekšlaicīgas pensionēšanās dēļ. Tāpat kā Combus lietā, OTE darbinieku pastāvīgais statuss ir “priviliģēts un saistīts ar lieliem izdevumiem”, ja salīdzina ar darbinieku statusu privātajā sektorā. Tāpat kā Combus lietā, Grieķijas valdības mērķis ir atbrīvot OTE no “strukturāla trūkuma, kas [tam] piemīt salīdzinājumā ar konkurentiem privātā sektorā”.

(95)

Turklāt tāpat kā Combus lietā valsts iejaukšanās mērķis nebija atbrīvot OTE no pienākuma maksāt pensijas, kas bija radies agrāk, laikposmā, kad uz uzņēmumu attiecās sui generis darba tiesību regulējums (agrākās saistības), vai atvieglot šo pienākumu, bet šī iejaukšanās nepārsniedz OTE piemērojamā regulējuma pieskaņošanu privātā sektora regulējumam attiecībā uz pensiju tiesībām nākotnē.

(96)

Ņemot to vērā, Komisija arī norāda, ka konkrētās lietas faktoloģiskajā materiālā un tiesiskajā regulējumā vairāki aspekti ir līdzīgi Combus lietai.

(97)

Pirmkārt, Combus lietā Dānijas iestāžu kompensācija atviegloja plānoto uzņēmuma pārveidi no valsts uzņēmuma par privātu uzņēmumu, jo Dānijas valdība piedāvāja finansiālu kompensāciju (piemaksu) Combus darbiniekiem, kas no civildienesta ierēdņiem kļuva par darbiniekiem, kas slēdza līgumus saskaņā ar privāttiesībām. Tomēr, kad OTE 1994. gadā kļuva par akciju sabiedrību, valsts tobrīd neveica nekādus piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darba noteikumu pieskaņošanu parastas akciju sabiedrības darba noteikumiem. Valsts neiejaucās arī 2001. gadā, kad OTE zaudēja ekskluzīvās tiesības sniegt fiksētos balss sakaru pakalpojumus un kad notika Grieķijas elektronisko telekomunikāciju tirgus pilnīga liberalizācija.

(98)

Šajā ziņā nav neiespējams, ka lielais darbinieku skaits, īpaši grūtajos gados pirms liberalizācijas un tūlīt pēc tās, palīdzēja OTE nodrošināt un saglabāt pašreizējo dominējošo stāvokli un darbību praktiski visos elektronisko sakaru tirgus segmentos.

(99)

Turklāt, kā norādīts 93. apsvērumā, EK līguma 87. panta 1. punktā raksturotā atbalsta jēdziens ietver tikai pasākumus, kas atvieglo uzņēmuma budžetā parasti esošos maksājumus un ko var uzskatīt par ekonomiskām priekšrocībām, ko saņēmējs uzņēmums nebūtu ieguvis parastos tirgus apstākļos (41).

(100)

Šajā saistībā vajadzētu atgādināt, ka atbilstīgi judikatūrai uzņēmumu izmaksas, kas rodas no koplīgumiem, kurus darba devēji noslēguši ar arodbiedrībām un kuri uzņēmumiem jāievēro, jo viņi ir pievienojušies šādiem koplīgumiem vai to darbības sfēra ir paplašināta ar tiesību aktu, ir izmaksas, kas pēc savas būtības ir iekļaujamas uzņēmumu budžetā (42).

(101)

Lai gan, kā norādīts 93. apsvērumā, OTE uzliktie darba tiesību noteikumi patiešām neatbilst parastajiem darba tiesību aktiem, ko pašlaik piemēro pārējiem privātiem uzņēmumiem Grieķijā, un OTE darbiniekiem garantētais pastāvīgais statuss un augstās algas patiesībā nav brīvās sarunās panākta koplīguma rezultāts, bet tos uzņēmumam noteica pati valsts, Komisija norāda, ka Grieķijas iestādes kopš brīža, kad OTE akcijas sāka kotēties biržā, nekad nav devušas zīmi, ka OTE no darba tiesībām izrietošās saistības nebūtu iekļaujamas uzņēmuma parastajā budžetā vai ka valstij vajadzētu piešķirt OTE kompensāciju par likumā paredzētā pastāvīgā statusa un augstāko algu radītajām papildu izmaksām. Tāpat arī OTE akciju novērtējuma pamatā bija pieņēmums, ka pastāvīgā statusa un augstāko algu izmaksas parastā gadījumā būtu jāiekļauj OTE budžetā.

(102)

Šie apsvērumi, aplūkojot tos kopā ar atzinumiem Combus lietā, liecina, ka konkrēto pasākumu var uzskatīt par atbalstu. Tomēr nav nepieciešams turpināt iztirzāt šo jautājumu, jo turpmāk sīki izklāstīto iemeslu dēļ šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(103)

Komisija atzīmē, ka plānotais valsts ieguldījums, lai segtu OTE brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksas, ietilpst plašākā Grieķijas iestāžu plānā pārstrukturēt OTE piemērojamo nodarbinātības režīmu, lai garantētu uzņēmuma ilgtermiņa rentabilitāti un uzlabotu elektronisko sakaru tirgus darbību. Tāpēc brīvprātīgās pensionēšanās shēma ir nepieciešams posms ceļā uz turpmāko OTE privatizāciju.

(104)

Komisija tāpēc uzskata, ka, izvērtējot pasākuma saderību ar kopējo tirgu, par pamatu jāizmanto tieši EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, kur paredzēts, ka: “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(105)

Lai atbalsta pasākumu varētu uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz to, ka tas veicina saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, tam jāuzlabo saimnieciskās darbības veikšanas veids. Atbalsts ir saderīgs saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu tikai tad, ja tas negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tiktāl, ka tas nonāk pretrunā kopīgām interesēm. Izvērtējot atbalstu, Komisija īpašu uzmanību velta nepieciešamības un samērīguma kritērijiem (43).

(106)

Atbrīvojot OTE no papildu izmaksām, kas uzņēmumam jāsedz kā bijušajam valsts uzņēmumam darbinieku augstākās algas un pastāvīgā statusa dēļ, paziņotais pasākums dos uzņēmumam iespēju brīvi darboties pilnīgi liberalizētajā elektronisko komunikāciju tirgū un veikt vajadzīgos pielāgojumus, lai reaģētu uz tirgu un citām tehnoloģijas attīstības tendencēm, kas ietekmē uzņēmuma rentabilitāti ilgtermiņa perspektīvā.

(107)

Konkrētāk, OTE personāla samazināšana par apmēram vienu trešdaļu, izmantojot brīvprātīgās pensionēšanās shēmu, un OTE darbinieku piekrišana atteikties no pastāvīgā statusa turpmāk pieņemtajiem darbiniekiem, pretī saņemot OTE piedāvāto priekšlaicīgās pensionēšanās portfeli, ir galvenie elementi vispārējās OTE pārstrukturēšanas pasākumos, kas garantētu uzņēmuma rentabilitāti, efektīvu darbību un turpmāku privatizāciju. Šobrīd OTE darbinieku pastāvīgais statuss, pārāk lielais skaits un fiksētais algu režīms ir lielākie šķēršļi, lai turpinātos uzņēmuma privatizācija un Grieķijas valsts izstātos no tā akcionāru loka.

(108)

Vēl joprojām notiekošā OTE pārveide no agrākā monopoluzņēmuma par uzņēmumu, kas pakļauts tādam pašam tiesiskajam regulējumam kā jebkurš cits privāts operators Grieķijā, paredzot vēlāku Grieķijas valsts atteikšanos no uzņēmuma kontroles, uzlabo Grieķijas elektronisko komunikāciju tirgus darbību, pazemina barjeras ienākšanai tirgū un tā pamešanai (44), kā arī ilgākā perspektīvā sniedz priekšrocības galīgajiem lietotājiem.

(109)

Tāpēc plānotais Grieķijas valsts finansiālais ieguldījums, piedaloties brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksu segšanā, atbilst kopīgām interesēm.

(110)

Komisija, sākdama oficiālu izmeklēšanu, pauda bažas par pašreizējās brīvprātīgās pensionēšanās shēmas nepieciešamību, jo citas, agrākās brīvprātīgās pensionēšanās shēmas OTE finansēja viens pats.

(111)

Konkrētāk, izmeklēšanā atklājās, ka no 1996. līdz 2004. gadam OTE8 173 darbiniekiem deva iespēju priekšlaicīgi pensionēties. Tomēr šīs sīkmēroga ikgadējās brīvprātīgās pensionēšanās shēmas (ko izmantoja vidēji 900 darbinieki gadā) tika piedāvātas tikai tiem darbiniekiem, kuriem jau bija tiesības saņemt pensiju, bet kuri turpināja strādāt, līdz būtu izpildītas obligātās pensionēšanās prasības (45). Tāpēc iepriekšējās brīvprātīgās pensionēšanās shēmās nebija paredzēts attiecīgajiem darbiniekiem atzīt domājamos gadus, un tās nevar salīdzināt ar pašreizējo brīvprātīgās pensionēšanās shēmu ne pēc struktūras, ne pēc apjoma. Šajā ziņā OTE iepriekš īstenotās brīvprātīgās pensionēšanās shēmas nekādi neatšķīrās no līdzvērtīgām brīvprātīgās pensionēšanās shēmām, ko īstenoja jebkurš cits privāts uzņēmums, vai OTE pašreizējās “kārtējās” brīvprātīgās pensionēšanās shēmas (46).

(112)

Konkrētajā gadījumā brīvprātīgā pensiju shēma, kas būtu piedāvājusi priekšlaicīgi pensionēties tikai tiem darbiniekiem, kam bija tiesības uz pensiju, bet kas vēl nebija sasnieguši obligāto pensionēšanās vecumu, nebūtu guvusi ievērojamu atsaucību, jo vairāki shēmas nosacījumiem atbilstošie darbinieki joprojām turpinātu strādāt, lai vēlāk saņemtu pēc iespējas lielāku pensiju (47).

(113)

Šādos apstākļos OTE lēmums atzīt ne vairāk kā septiņus domājamos stāža gadus visiem darbiniekiem, kuriem vajadzētu obligātā kārtībā pensionēties no 2005. līdz 2012. gadam, tādējādi piedāvājot viņiem priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju, saņemot pilnu pensiju, šķiet vienīgais līdzeklis, kā varētu laikus atbrīvoties no daudziem darbiniekiem. Darbinieks, kam ir gandrīz vai civildienesta ierēdņa statuss, visticamāk, aizietu no uzņēmuma tikai tad, ja darba devējs viņam piedāvātu piemērotu stimulējošu atlīdzību. Tāpēc OTE vajadzēja vismaz piedāvāt piemērotu kompensāciju par ekonomiskajām priekšrocībām, ko darbinieks turpinātu gūt, ja paliktu strādāt drošajā pastāvīgajā statusā. Brīvprātīgā pensionēšanās shēma pēc izsludināšanas guva lielu atsaucību (apmēram 91 % no visiem tai piemērotajiem darbiniekiem), un tas liecina, ka OTE, atzīstot domājamos stāža gadus, bija izvēlējies piemērotu stimulējošu līdzekli.

(114)

OTE nebūtu varējis izmantot citus, ekonomiskākus pasākumus kā štatu samazināšanas plānu, jo OTE darbiniekiem būtu vajadzējis paust savu piekrišanu zaudēt pastāvīgās nodarbinātības statusu, pretī saņemot zemāku kompensāciju par štatu samazināšanu. Tāpat nav iespējams retroaktīvi atcelt darbinieku pastāvīgo statusu, lai varētu īstenot obligātu štatu samazināšanas shēmu, jo, kā paskaidroja Grieķijas iestādes, pēc šādas rīcības rastos ļoti nopietni juridiski un konstitucionāli sarežģījumi, kas apdraudētu visu OTE pārstrukturēšanu.

(115)

Turklāt var atrast analoģiju starp šo lietu un Komisijas Paziņojumu par balastizmaksām enerģijas jomā (48). Balastizmaksas rodas tad, ja īpašniekam joprojām jāsedz izmaksas, kas izriet no viņa kā īpašnieka statusa, bet viņš tās vairs nespēj atgūt, jo liberalizācijas rezultātā tirgu tagad apkalpo jaunienācēji konkurenti.

(116)

Tāpēc Grieķijas valsts ieguldījums brīvprātīgās pensionēšanās shēmā, analoģiski raugoties, turpmāko iemeslu dēļ jāskata no līdzīga aspekta kā kompensācija par balastizmaksām. OTE darbinieku īpašais pastāvīgais statuss ir cieši saistīts ar agrāko monopolstāvokli, kad tirgus vēl nebija liberalizēts. Šis īpašais režīms neradīja nekādas grūtības, kamēr OTE darbojās monopola vidē. OTE izmaksas gan bija augstākas nekā citiem, bet uzņēmums bija pasargāts no nozares iekšējās konkurences. Pēc Grieķijas telekomunikāciju tirgus liberalizācijas šis īpašais darbinieku statuss pakāpeniski kļuva OTE par slogu, ietekmējot uzņēmuma konkurētspēju. Darbinieku īpašais pastāvīgais statuss, kas gandrīz līdzinās civildienesta ierēdņa statusam, izraisa OTE papildu algu izmaksas, kādu toties nav tā konkurentiem (49).

(117)

Tādējādi Grieķijas iestāžu lēmums finansēt brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksas, kas izriet no OTE darbinieku pastāvīgā statusa un augstākajām algām, atbilst nepieciešamības prasībai, jo tas dod iespēju OTE pārstrukturēt savu darbību, pielāgojot to privāta uzņēmuma darbības principiem, vienlaikus neradot papildu izmaksas, kas izriet no pirmsliberalizācijas saistībām.

(118)

Valsts ieguldījums kompensē OTE tikai darbinieku pastāvīgā statusa un augstāko algu izmaksas, kas rodas no papildu domājamajiem gadiem, kurus piešķir darbiniekiem, kas no 2005. līdz 2012. gadam būs sasnieguši obligāto pensionēšanās vecumu. Īpaši jāuzsver, ka Grieķijas valsts iejaukšanās nav domāta tam, lai finansētu OTE esošās saistības pensiju jomā vai lai segtu jebkādu pensiju izmaksas deficītu, kas būtu jāuzņemas uzņēmumam. OTE līdz šim ir pilnībā veicis visas darba devēja iemaksas TAP-OTE un arī sedz visas brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izdevumus līdz dienai, kad šī shēma stāsies spēkā, izņemot izmaksas, kas privātam uzņēmumam nebūtu jāsedz, ja tas veiktu analoģiskus pasākumus, lai samazinātu darbaspēku.

(119)

Tāpēc Grieķijas valsts pārskaita 4 % no OTE akcijām pensiju fondam, lai finansētu brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksas, kas izriet no fakta, ka personām, kas atbilst minētās shēmas izmantošanas kritērijiem, pensijas netiek aprēķinātas, pamatojoties uz faktiskās aiziešanas gadu, bet gan to gadu, kad tās būtu pensionējušās obligātā kārtībā, ja tās būtu izvēlējušās izmantot pastāvīgo statusu. Citiem vārdiem, valsts būtībā finansē darba devēja un darba ņēmēja nākotnes pensiju iemaksas, kas atbilst domājamajiem gadiem, kurus atzīst personām, kas pieņēmušas piedāvājumu izmantot brīvprātīgās pensionēšanās shēmu.

(120)

Valsts ieguldījumu varētu arī izvērtēt, ņemot vērā plašāku starp OTE vadību un darbiniekiem panāktu vienošanos, saskaņā ar kuru OTE darbinieki, pretī saņemot visai dāsnu atlīdzību par priekšlaicīgu pensionēšanos, piekrīt atteikties no pastāvīga darbinieka statusa turpmākajiem jaunpieņemtajiem darbiniekiem. Ja OTE turpmāk pieņemto darbinieku statuss būtu tāds pats kā līdz šim, valsts ieguldījums nekādi neietekmētu uzņēmuma ilgtermiņa rentabilitāti, jo turpmāk pieņemtie darbinieki neitralizētu īstermiņa izmaksu ietaupījumu, ko OTE, iespējams, gūs no brīvprātīgās pensionēšanās shēmas.

(121)

Attiecīgā atbalsta samērīgums ir atkarīgs arī no tā, vai a) Grieķijas iestādes ir pareizi novērtējušas papildu izmaksas, kas OTE būs jāuzņemas to darbinieku pastāvīgā statusa un augstāk noteikto algu dēļ, kuri izmanto brīvprātīgās pensionēšanās shēmas piedāvājumu, un b) vai valsts ieguldījums nerada OTE pārmērīgu kompensāciju.

(122)

Balstoties uz sīku informāciju, ko iesniegušas Grieķijas iestādes, brīvprātīgās pensionēšanās shēmas nominālās izmaksas ir 1 161,8 miljoni euro, kā apliecināja KPMG saskaņā ar sertificētajiem OTE 2005. gada IFRS finanšu pārskatiem.

(123)

Saskaņā ar CRA International veikto pētījumu (skatīt 65. apsvērumu) brīvprātīgās pensionēšanās shēmas neto pašreizējā vērtība ir 1 086,2 miljoni euro. Ņemot vērā OTE saņemtos nodokļu atvieglojumus, kuru pamatā ir ar uzņēmējdarbības peļņas nodokli apliekamās bāzes samazināšana, CRA International vērtēja, ka brīvprātīgās pensionēšanās shēmas pēcnodokļu neto pašreizējā vērtība ir 784,3 miljoni euro.

(124)

CRA International aprēķināja neto pašreizējo vērtību, pamatojoties uz 3 % diskonta likmi, kas atbilst bezriska vērtspapīru ienesīgumam. Šī pieeja ir krasā pretrunā ar Grieķijas iestāžu 2005. gada novembrī iesniegtajiem aprēķiniem, kuru pamatā bija OTE WACC, kas tika lēsts 7,8 % vērtībā. CRA International nenoliedz, ka WACC var izmantot par diskonta likmi. Tomēr minētā firma uzskata, ka WACC izmantošana atspoguļo parasto risku, kam uzņēmums ir pakļauts, veicot uzņēmējdarbību, bet konkrētajā gadījumā algu un pensiju samaksa OTE darbiniekiem nav saistīta ar nekādu nenoteiktību, jo algas atbilst stingri noteiktai algu tabulai un to ikgadējā paaugstināšana nav saistīta ar OTE ekonomiskās darbības rādītājiem. Tomēr, lai analīze būtu pilnīga, CRA aprēķināja arī brīvprātīgās pensionēšanās shēmas neto pašreizējo vērtību, pamatojoties uz OTE WACC, un secināja, ka brīvprātīgās pensionēšanās shēmas neto pašreizējā vērtība ir 704,8 miljoni euro.

(125)

Komisija uzskata, ka novērtējums, kura pamatā izmantots OTE WACC (7,8 %), atbilst vispārpieņemtajai praksei šajā jomā (to atzina arī CRA International) un Grieķijas iestāžu agrāk iesniegtajiem materiāliem. Tāpēc brīvprātīgās pensionēšanās shēmas neto pašreizējai vērtībai vajadzētu būt 704,8 miljoniem euro.

(126)

Pamatojoties uz pieņēmumu, ka OTE varēja piedāvāt priekšlaicīgas pensionēšanās kompensāciju portfeli, kas atbilstu 150 % no likumā noteiktās kompensācijas par štatu samazināšanu, ņemot vērā privātā sektora algas, kas ir par 33 % zemākas nekā OTE, CRA International secina, ka šādas shēmas neto pašreizējā vērtība būtu 314,4 miljoni euro. No tā izriet, ka OTE papildu izmaksu slogs ir 390,4 miljoni euro (704,8 – 314,4 = 390,4).

(127)

Sākot oficiālu izmeklēšanu, Komisija lūdza Grieķijas iestādēm sniegt pierādījumus pieņēmumam, ka privāti uzņēmumi būtu piedāvājuši štatu samazināšanas kompensāciju portfeli, kas atbilst 150 % no likumā noteiktā minimuma. Grieķijas iestādes iesniedza Hay Group ziņojumu (skatīt 61. apsvērumu), kurā bija secināts, ka vidējais kompensāciju portfelis, ko privāti uzņēmumi piedāvā štatu samazināšanā 51 līdz 62 gadus veciem darbiniekiem (šādā vecumā ir vairums OTE darbinieku – brīvprātīgās pensionēšanās shēmas dalībnieku) ir vienāds ar 150 % no likumā noteiktā minimuma, kaut arī ES vēl nav īstenota OTE shēmai līdzvērtīga brīvprātīgās pensionēšanās shēma, tāpēc šie dati tika gūti intervijās un, izmantojot informāciju, kas bija apkopota par 40 Grieķijā strādājošiem uzņēmumiem. Komisijai, pārbaudot Grieķijas iestāžu iesniegto informāciju, nav iemeslu apšaubīt Hay Group ziņojuma rezultātu patiesīgumu.

(128)

Tāpēc jāuzskata par pamatotu CRA International aprēķins, kurā OTE papildu izmaksu slogs (390,4 miljoni euro) tika noteikts, izmantojot Hay Group ziņojumā ieteikto koeficientu 1,5.

(129)

Nākamais jautājums ir tāds, vai Grieķijas valsts ieguldījums pārsniedz OTE papildu izmaksu slogu, kas lēsts 390,4 miljonu euro vērtībā.

(130)

Saskaņā ar Likuma Nr. 3371/200574. panta 4. punkta a) apakšpunktu Grieķijas iestādes iegulda 4 % no OTE akciju kapitāla fondā TAP-OTE. Grieķijas valsts ieguldījumam brīvprātīgās pensionēšanās shēmā vērtību aprēķina, reizinot OTE akciju kopskaitu (490 582 879) ar 4 % un OTE akciju slēgšanas cenu Atēnu Fondu biržā (50).

(131)

Likuma Nr. 3371/2005 publicēšanas dienā (2005. gada 14. jūlijā) OTE akciju slēgšanas cena bija 16,35 euro. Minētajā dienā valsts ieguldījums atbilda apmēram 315 miljoniem euro. Kopš tā laika OTE akciju cena ir pakāpeniski palielinājusies, svārstīdamās no 23 euro 2007. gada janvāra vidū līdz 21 euro 2007. gada 27. februārī. Tādējādi 2007. gada 27. februārī Grieķijas valstij piederošo 4 % OTE akciju vērtība bija apmēram 410 089 618 euro.

(132)

Grieķijas valsts ieguldījums minētajā dienā bija augstāks nekā OTE papildu izmaksu slogs (390,4 miljoni euro).

(133)

Tā kā nav iespējams prognozēt OTE akciju slēgšanas cenu nākotnē, Grieķijas iestādes atbildē uz paziņojumu par oficiālas izmeklēšanas sākšanu oficiāli apņēmās atcelt Likumu Nr. 3371/2005, ja akciju 4 % daļas vērtība pārsniegtu 390,4 miljonus euro dienā, kad tās tiktu pārskaitītas pensiju fondam, un veikt visus pārējos nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka TAP-OTE nododamo akciju vērtība nepārsniedz 390,4 miljonus euro.

(134)

Tāpēc Komisijas vērtējums konkrētajā lietā ir balstīts uz Grieķijas apņemšanos, ka tās paredzētais ieguldījums TAP-OTE nepārsniegs 390,4 miljonus euro, kas atbilst OTE brīvprātīgās pensionēšanās shēmas papildu izmaksām, un ka vajadzības gadījumā tā arī atcels Likumu Nr. 3371/2005.

(135)

Sākot oficiālās izmeklēšanas procedūru, Komisija norādīja, ka papildu izmaksas, kas OTE jāsedz savu darbinieku pastāvīgā statusa dēļ, vēl nebūt nenozīmē valsts ieguldījuma nepieciešamību, jo OTE, iespējams, izmantoja un vēl turpina izmantot citas priekšrocības, kas varētu neitralizēt brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksas (skatīt 47. apsvērumu). Šādas priekšrocības varētu rasties no OTE darbinieku īpašā nodarbinātības statusa kopumā vai īpašiem mehānismiem, ar kuru palīdzību OTE darbaspēka izmaksas tiek samazinātas zem tādu uzņēmumu darbaspēka izmaksām, kuri pakļauti vispārpiemērojamām darba tiesībām, piemēram, atbrīvojums no bezdarba apdrošināšanas iemaksām vai atbrīvojums no pensiju saistībām. OTE var arī gūt labumu no sava kādreizējā monopolstāvokļa, tādējādi kompensējot neizdevīgumu, kas rodas no brīvprātīgās pensionēšanās shēmas papildu izmaksām, jo īpaši attiecībā uz fiksēto sakaru līniju tīklu.

(136)

Komisija šobrīd uzskata, ka, novērtējot, vai pasākumi, kas domāti bijušā monopoluzņēmuma kompensēšanai par papildu izmaksām, kas radušās periodā, kad attiecīgais uzņēmums darbojās monopola režīmā, atbilst Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, ir tikai jāpārbauda, vai uzņēmums ir izmantojis vai turpina izmantot citas līdzīgas priekšrocības (piemēram, konkrētajā gadījumā, citas ar darba tiesībām saistītas priekšrocības, ko izmanto OTE), kas varētu neitralizēt attiecīgās izmaksas.

(137)

Šajā ziņā Grieķijas valsts pasūtinātajā profesora Levantis ziņojumā secināts, ka OTE neizmanto nekādas ar darbaspēku saistītas priekšrocības un ka visos citos jautājumos uz OTE attiecas tāds pats darba tiesību regulējums kā uz jebkuru citu akciju sabiedrību. Turklāt Grieķijas iestādes, atbildot uz Komisijas pieprasījumu oficiālās izmeklēšanas sākumā, apstiprināja, ka OTE, tāpat kā visiem pārējiem darba devējiem Grieķijā, ir jāveic bezdarba apdrošināšanas iemaksas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem sociālās apdrošināšanas jomā.

(138)

Sākot oficiālas izmeklēšanas procedūru, Komisija interesējās arī par to, vai uzņēmums OTE agrāk ir izmantojis atvieglojumus attiecībā uz savu pienākumu izmaksāt pensijas. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu iesniegto informāciju OTE kā darba devējs nekad nav bijis atbrīvots no pensiju izmaksas pienākuma un nekad nav saņēmis nekādus atvieglojumus attiecībā uz to (51).

(139)

Komisija uzskata, ka jautājums, vai jāņem vērā citas priekšrocības, kas izriet no uzņēmuma agrākā monopolstāvokļa, būtībā ir atkarīgs no tā, vai attiecīgais tirgus ir liberalizēts pilnībā, proti, vai pastāv piemērots tiesisks vai normatīvs regulējums, kas nodrošinātu, lai bijušais monopoluzņēmums vairs negūtu nekādas ekskluzīvas vai īpašas tiesības vai citas privilēģijas, un vai ir iespējams efektīvi likvidēt pašreizējos vai iespējamos konkurences izkropļojumus, izmantojot pieejamos provizoriskus reglamentējošos tiesiskos līdzekļus un/vai retrospektīvi īstenojot attiecīgās konkurences tiesību normas.

(140)

Šajā ziņā trešā persona iesniegtajos materiālos lielākoties pievērsās pieņēmumam, ka OTE ir veicis pret konkurenci vērstas darbības fiksēto balss sakaru tirgū un ka valsts regulators nespēj veikt savus regulatora pienākumus.

(141)

Komisija atzīmē, ka saskaņā ar 7. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (52) valsts regulators jau ir identificējis OTE kā tirgus dalībnieku ar lielu ietekmi visos fiksēto sakaru tirgus segmentos, kas ir ietverti Komisijas ieteikumā par attiecīgajiem tirgus segmentiem. Tā rezultātā OTE pašlaik nākas saskarties ar provizoriski noteiktiem regulatora tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī. Pašlaik OTE pienākums ir nodrošināt trešajām personām: a) piekļuvi fiksētajam tīklam vairumtirdzniecības līmenī, b) operatora izvēli un operatora iepriekšēju izvēli, c) tranzītpakalpojumus un visu tīkla pakalpojumu klāstu, darot to atbilstoši taisnīguma, saprātīguma un savlaicīguma principiem. OTE, kas ir operators ar ievērojamu ietekmi fiksēto līniju tirgū, ir pienākums arī ievērot nediskriminēšanu, pārredzamību, organizēt nodalītu uzskaiti un revīziju, un uz to attiecas pienākums īstenot cenu kontroli un izmaksu uzskaiti, kuras pamatā ir ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas, balstoties uz aktīvu pašreizējām izmaksām (53). Šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir arī atrodami noteikumos par nomāto līniju tirgiem (54) un platjoslas piekļuves vairumtirdzniecības tirgiem (55). Turklāt valsts regulators ir noteicis OTE abonentlīniju atsaistīšanas cenas, kas šobrīd ir viszemākās ES.

(142)

Kopumā dažādās OTE uzliktās prasības par izmaksu uzskaiti un uzskaites nodalīšanu bija ieviestas ar mērķi nodrošināt, ka OTE kā bijušais monopoluzņēmums negūst priekšrocības, kuru rezultātā tiktu apdraudēta vai izkropļota konkurence tirgū (56).

(143)

Komisija turklāt norāda, ka pēc oficiālas izmeklēšanas sākuma valsts regulators ir arī sācis vairākus retroaktīvus pasākumus pret OTE, jo bija pārkāpts vai nu tābrīža tiesiskais regulējums, vai konkurences tiesību normas (57).

(144)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, rodas iespaids, ka pastāvošais nozares regulējums jau lielā mērā nodrošina elektronisko sakaru tirgus pienācīgu darbību un to, lai OTE nebūtu nekādu priekšrocību, kas izriet no tā agrākā monopolstāvokļa un kas šajā regulējumā nebūtu aplūkotas, turklāt Komisija jebkurā gadījumā nav konstatējusi šādas kvantitatīvas priekšrocības, un arī neviena trešā persona tādas nav norādījusi.

(145)

Trešā persona savā iesniegumā norādīja, ka OTE ir atbrīvots no reklāmas nodokļa maksājumiem, kas citiem uzņēmumiem jāmaksā par visu veidu reklāmu. Komisija uzskata, ka šāds pasākums principā jāizskata atsevišķi, nevis saistībā ar šo procedūru. Komisija ir pārliecināta, ka šāds atbrīvojums OTE tomēr nav radījis nekādas priekšrocības (58).

(146)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Grieķijas valsts plānotais ieguldījums OTE brīvprātīgās pensionēšanās shēmas izmaksās 390 miljonu euro vērtībā ir atbalsta pasākums, kas paredzēts, lai sasniegtu kopīgām interesēm kalpojošu mērķi, jo tas ir vajadzīgs un samērīgs un negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus, ja vien ieguldījums nepārsniedz papildu izmaksu slogu, kas OTE jāuzņemas savu darbinieku pastāvīgā statusa un augsto algu dēļ. Tāpēc tas atbilst Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(147)

Jāuzsver, ka šā lēmuma pamatā ir Grieķijas iestāžu konkrēta apņemšanās atcelt Likumu Nr. 3371/2005, ja dienā, kad TAP-OTE tiks pārskaitīta OTE akciju 4 % daļa, pārskaitīto akciju vērtība pārsniegs OTE brīvprātīgās pensionēšanās shēmas papildu izmaksas, ko pārbaudījusi un atzinusi Komisija. Komisija secina, ka OTE brīvprātīgās pensionēšanās shēmas papildu izmaksas darbinieku neatlaižamā statusa un augsto fiksēto algu dēļ ir 390,4 miljoni euro.

(148)

Ņemot vērā minēto apņemšanos, Komisija uzskata, ka paziņoto pasākumu, izskatot to saistībā ar atbilstīgo judikatūru, tostarp spriedumu Combus lietā, var uzskatīt par atbalstu. Tomēr šo jautājumu nav nepieciešams turpināt iztirzāt, jo, pat atzīstot to par atbalstu, tas visādā ziņā ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

11.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/s3