ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 235

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 2. septembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 856/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu attiecībā uz vīzu numerāciju

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 857/2008 (2008. gada 1. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

5

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 858/2008 (2008. gada 1. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 967/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz cukura produkciju, kura pārsniedz kvotu

7

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/696/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 11. marts), ar kuru groza Komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu attiecībā uz pasākumiem C 1/06 (ex NN 103/05), ko Spānija pieņēmusi par labu Chupa Chups (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 868)  ( 1 )

10

 

 

2008/697/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 16. aprīlis) par valsts atbalstu C 13/07 (ex NN 15/06 un N 734/06), ko Itālija piešķīrusi uzņēmumam New Interline (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1321)  ( 1 )

12

 

 

2008/698/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 8. augusts) par reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu un ievedumiem Kopienā no Dienvidāfrikas (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 4211)  ( 1 )

16

 

 

 

*

Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 856/2008

(2008. gada 24. jūlijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu attiecībā uz vīzu numerāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1), un papildu tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēma 1996. gada 7. februārī un 2000. gada 27. decembrī, nedod iespēju veikt meklēšanu Vīzu informācijas sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un dalībvalstu datu apmaiņu attiecībā uz īstermiņa vīzām (VIS regula) (2).

(2)

Pašreiz izmantotā numerācijas sistēma nav pietiekama, jo nenodrošina pietiekamu zīmju skaitu uz vīzas dalībvalstīm, kas izsniedz lielu skaitu vīzu.

(3)

Tādēļ saskanīga un unikāla vīzu uzlīmju numuru sistēma vajadzīga, lai to varētu pārbaudīt VIS.

(4)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1683/95.

(5)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula turpina attīstīt tos Šengenas acquis noteikumus – kā definēts Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes Nolīgumā par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (3) –, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (4) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(6)

Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas ietilpst jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot kopā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumos 2004/849/EK (5) un 2004/860/EK (6).

(7)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kā paredzēts Protokolā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta A. punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK (7).

(8)

Saskaņā ar 1. pantu protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā. Attiecīgi un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs regulas noteikumus nepiemēro Apvienotajai Karalistei un Īrijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1683/95 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3.   Saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka specifikācijas, kas minētas 2. pantā, ir slepenas un tās nepublicē. Šādā gadījumā tās dara pieejamas tikai dalībvalstu izraudzītām struktūrām, kas ir atbildīgas par drukāšanu, un personām, kuras atbilstīgi pilnvarojusi kāda dalībvalsts vai Komisija.”;

2)

regulas 3. pantā svītro 1. punktu;

3)

pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Dalībvalstis sāk piemērot šo regulu vēlākais 2009. gada 1. maijā. Dalībvalstis var izmantot atlikušos vīzu krājumus konsulātos, kas nav iekļauti Vīzu informācijas sistēmā (VIS).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2008. gada 24. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

B. HORTEFEUX


(1)  OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.

(2)  OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

(3)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(4)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(5)  OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.

(6)  OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.

(7)  OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.


PIELIKUMS

Jāpievieno šāds paraugs:

Image

Drošības elementi

1.

Iestrādāts fotoattēls, kas izveidots pēc augstiem drošības standartiem.

2.

Optiski mainīga zīme (kinegramma vai tai līdzvērtīga zīme). Mainoties redzes leņķim, dažādā lielumā un dažādās krāsās kļūst redzamas 12 zvaigznes, burts “E” un zemeslode.

3.

Latents attēls un logotips ar burtu vai burtu kombināciju, kas norāda izsniedzēju dalībvalsti (vai burti “BNL” attiecībā uz Beniluksa valstīm, proti Beļģiju, Luksemburgu un Nīderlandi). Logotips ir gaišs, turot horizontāli, un tumšs, pagriežot par 90°. Izmanto šādus logotipus: A – Austrija, BG – Bulgārija, BNL – Benilukss, CY – Kipra, CZE – Čehija, D – Vācija, DK – Dānija, E – Spānija, EST – Igaunija, F – Francija, FIN – Somija, GR – Grieķija, H – Ungārija, I – Itālija, IRL – Īrija, LT – Lietuva, LVA – Latvija, M – Malta, P – Portugāle, PL – Polija, ROU – Rumānija, S – Zviedrija, SK – Slovākija, SVN – Slovēnija, UK – Apvienotā Karaliste.

4.

Ar lielajiem burtiem rakstīts vārds “vīza” redzams šā laukuma vidū optiski mainīgās krāsās. Atkarībā no redzes leņķa tas redzams zaļš vai sarkans.

5.

Laukumā ir deviņu zīmju vīzas uzlīmes numurs, kas ir uzdrukāts. Izmanto īpašu burtu šriftu.

5a.

Šajā laukumā ieraksta trīs burtu valsts kodu kā noteikts ICAO dokumentā 9303 par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem (1), norādot izdevēju dalībvalsti.

“Vīzas uzlīmes numurs” ir trīs burtu valsts kods, kā noteikts 5.a laukumā, un valsts numurs, kā noteikts 5. laukumā.

Aizpildāmās iedaļas

6.

Šī iedaļa sākas ar vārdu “derīga”. Izsniedzēja iestāde norāda teritoriju vai teritorijas, kurās vīza ir derīga.

7.

Šī iedaļa sākas ar vārdu “no”, un tai pašā rindā seko vārds “līdz”. Izsniedzēja iestāde šeit norāda vīzas derīguma termiņu.

8.

Šī iedaļa sākas ar vārdiem “vīzas tips”. Izsniedzēja iestāde norāda vīzas kategoriju saskaņā ar šīs regulas 5. un 7. pantu. Tai pašā rindā seko vārdi “ieceļošanas reizes”, “uzturēšanās ilgums” (t. i., iesniedzēja paredzētais uzturēšanās ilgums), kā arī atkal parādās vārds “dienas”.

9.

Šī iedaļa sākas ar vārdu “izsniegta”, un tajā norāda vietu, kur vīza izsniegta.

10.

Šī iedaļa sākas ar vārdiem “izsniegšanas datums” (pēc tiem izsniedzēja iestāde ieraksta vīzas izsniegšanas datumu), un tai pašā rindā seko vārdi “pases numurs” (pēc tiem uzrāda vīzas saņēmēja pases numuru).

11.

Šī iedaļa sākas ar vārdiem “uzvārds, vārds”.

12.

Šī iedaļa sākas ar vārdu “piezīmes”. Šo iedaļu izsniedzēja iestāde izmanto, lai norādītu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, ar noteikumu, ka tā atbilst šīs regulas 4. pantam. Šādām piezīmēm neaizpildītas atstāj nākamās divarpus rindiņas.

13.

Šajā ailē jābūt attiecīgajai mašīnlasāmajai informācijai, lai vienkāršotu kontroli uz ārējām robežām. Mašīnlasāmajā tekstā jābūt drukātam tekstam fona drukā, kas norāda dalībvalsti, kura dokumentu izsniedz. Teksts neietekmē mašīnlasāmo zonu vai iespējas šo zonu nolasīt.

Papīrs ir dabiskā krāsā ar sarkanām un zilām zīmēm.

Vārdi, kas apzīmē iedaļas, ir angļu un franču valodā. Valsts, kas izsniedz vīzas, var pievienot kādu trešo oficiālo Kopienas valodu. Tomēr pirmajā rindā vārds “vīza” var būt jebkurā Kopienas oficiālajā valodā.


(1)  Izņemot Vāciju: ICAO dokuments 9303 par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem nosaka, ka Vācijas valsts kods ir “D”.


2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 857/2008

(2008. gada 1. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 2. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 1. septembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

23,3

ZZ

23,3

0707 00 05

JO

162,5

MK

21,6

TR

137,3

ZZ

107,1

0709 90 70

TR

118,5

ZZ

118,5

0805 50 10

AR

57,8

CL

65,6

UY

56,3

ZA

66,8

ZZ

61,6

0806 10 10

EG

190,0

IL

222,6

TR

128,0

US

188,9

XS

61,0

ZZ

158,1

0808 10 80

AR

89,1

BR

89,0

CL

88,8

CN

75,6

NZ

102,0

US

92,7

ZA

79,4

ZZ

88,1

0808 20 50

AR

123,5

CN

53,0

TR

140,8

ZA

88,6

ZZ

101,5

0809 30

TR

138,9

US

168,1

ZZ

153,5

0809 40 05

IL

129,9

MK

53,9

TR

107,3

XS

56,4

ZZ

86,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 858/2008

(2008. gada 1. septembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 967/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz cukura produkciju, kura pārsniedz kvotu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1) un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 40. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 967/2006 (2) 10. pantā paredzēts, ka dalībvalstīm jānosūta Komisijai virkne paziņojumu attiecībā uz pārstrādei piegādātajiem rūpniecības izejvielas daudzumiem. Lai novērstu šo daudzumu dubultu uzskaiti un nodrošinātu šo noteikumu vienādu piemērošanu visās attiecīgajās dalībvalstīs, ir vēlams precizēt minēto paziņojumu nosūtīšanas kārtību.

(2)

Ir jāprecizē Regulas (EK) Nr. 967/2006 pielikumā norādītie kombinētās nomenklatūras kodi ziežamajam sīrupam un ziežamajam sīrupam Rinse appelstroop ražošanai, lai attiecībā uz šiem produktiem pareizi piemērotu Regulas (EK) Nr. 318/2006 13. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu.

(3)

Pieredze, kas uzkrājusies kopš jauno noteikumu ieviešanas pēc cukura reformas īstenošanas attiecībā uz rūpnieciskā cukura izmantošanu ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā, liecina par nepieciešamību Regulas (EK) Nr. 967/2006 pielikumā uzskaitīto produktu sarakstu papildināt ar epilācijas vasku ar KN kodu 3307 90 00 un tekstilmateriālu mīkstinātājiem ar KN kodu 3809 91 00.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 967/2006 ir jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 967/2006 groza šādi.

1)

Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Dalībvalstu paziņojumi

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai:

a)

vēlākais līdz maija beigām – rūpnieciskās izejvielas daudzumu, ko dalībvalsts apstiprināti ražotāji piegādājuši no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 31. martam;

b)

vēlākais līdz novembra beigām par iepriekšējo tirdzniecības gadu:

rūpnieciskās izejvielas daudzumu, ko piegādājuši dalībvalsts apstiprināti ražotāji, norādot atsevišķi baltā cukura, jēlcukura, cukura sīrupa un izoglikozes daudzumu,

rūpnieciskās izejvielas daudzumu, attiecībā uz kuru dalībvalsts apstiprināti pārstrādātāji iesnieguši 9. panta 2. punktā minēto apliecinājumu, norādot atsevišķi, no vienas puses, baltā cukura, jēlcukura, cukura sīrupa un izoglikozes daudzumu un, no otras puses, pielikumā minēto produktu daudzumu,

cukura daudzumu, ko dalībvalsts apstiprināti ražotāji piegādājuši, piemērojot 7. panta 3. punktu.”

2)

Pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 1. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regula (EK) Nr. 318/2006 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 2008. gada 1. oktobra.

(2)  OV L 176, 30.6.2006., 22. lpp.


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

1302 32

– – Recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām vai no guaras sēklām

1302 39 00

– – Citi

ex 1702 90 95

ex 2106 90 59

– – Ziežamais sīrups un sīrups Rinse appelstroop ražošanai

2102 10

– Aktīvais raugs

ex 2102 20

– – Neaktīvais raugs

2207 10 00

– Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk (bioetanols)

ex 2207 20 00

– Etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti (bioetanols)

ex 2208 40

– Rums

 

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā:

ex 2309 90

– produkti, kuru sausna satur vismaz 60 % lizīna

29

Organiskie ķīmiskie savienojumi, izņemot produktus, kas minēti apakšpozīcijās 2905 43 00 un 2905 44

3002 90 50

– – Mikroorganismu kultūras

3003

Medikamenti (izņemot pozīcijās 3002, 3005, 3006 minētos), kas sastāv no diviem vai vairākiem ārstnieciskām vai profilaktiskām vajadzībām sajauktiem komponentiem, bet nav safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

3004

Medikamenti (izņemot pozīcijās 3002, 3005, 3006 minētos izstrādājumus), kas sastāv no ārstnieciskām vai profilaktiskām vajadzībām sajauktiem vai nesajauktiem produktiem, kuri ir safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

3006

Farmaceitiskie preparāti un izstrādājumi, kas minēti šīs nodaļas 4. piezīmē

3203 00 10

– Augu izcelsmes krāsvielas un preparāti uz to bāzes

3203 00 90

– Dzīvnieku izcelsmes krāsvielas un preparāti uz to bāzes

ex 3204

– Sintētiskās organiskās krāsvielas un šīs nodaļas 3. piezīmē minētie preparāti uz sintētisko organisko krāsvielu bāzes

ex 3307 90 00

Epilācijas vasks

ex ex 35

Olbaltumvielas; produkti uz cietes un modificētās cietes bāzes; līmes; fermenti, izņemot produktus, kas atbilst kombinētās nomenklatūras pozīcijai 3501 un apakšpozīcijām 3505 10 10, 3505 10 90 un 3505 20

ex ex 38

Dažādi ķīmiskās rūpniecības produkti, izņemot tos, kas atbilst kombinētās nomenklatūras pozīcijai 3809 un kas nav tekstilmateriālu mīkstinātāji ar KN kodu 3809 91 00, un tos, kas atbilst apakšpozīcijai 3824 60

3901–3914

– Pirmformas

ex 6809

Izstrādājumi no ģipša vai no maisījumiem uz ģipša bāzes:

– paneļi, plāksnes, plāksnītes, flīzes un tamlīdzīgi izstrādājumi”


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/10


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 11. marts),

ar kuru groza Komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu attiecībā uz pasākumiem C 1/06 (ex NN 103/05), ko Spānija pieņēmusi par labu Chupa Chups

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 868)

(Autentisks ir tikai teksts spāņu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/696/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (1),

tā kā:

(1)

Komisija 2007. gada 10. maijā pieņēma lēmumu attiecībā uz pasākumiem C 1/06 (ex NN 103/05), kurus Spānija pieņēmusi par labu Chupa Chups  (2).

(2)

Pēc apelācijas, ko Chupa Chups S.A. (turpmāk tekstā – Chupa Chups) iesniedza Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā saistībā ar minēto lēmumu, Komisija secināja, ka tā ir pieļāvusi kļūdu novērtējumā attiecībā uz 4. pasākuma vienu daļu (800 000 euro, kas piešķirti 2003. gadā reģionālā atbalsta shēmas ietvaros).

(3)

Apstrīdētā lēmuma 43. punktā Komisija izteica piezīmi, ka reģionālā atbalsta shēma nav piemērojama grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Ņemot vērā lielos zaudējumus, ko Chupa Chups cieta 2002. gadā (22 078 000 euro, kas atbilst 86,5 % no parakstītā kapitāla finanšu gada beigās) un 2003. gada rādītājus, Komisija uzskatīja, ka Chupa Chups jāuzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu brīdī, kad tika piešķirts atbalsts. Komisija secināja, ka šī atbalsta daļa bija nesaderīga ar kopējo tirgu un tādējādi nav īstenojama.

(4)

Tagad, gluži pretēji, attiecībā uz 800 000 euro reģionālo atbalstu, ko Chupa Chups saņēma 2003. gadā saskaņā ar “Minería 2” shēmu, Komisija atzīst, ka minētais atbalsts ir daļa no apstiprinātas atbalsta shēmas (3). Turklāt pretēji savam sākotnējam novērtējumam, uzsākot oficiālu izmeklēšanas procedūru, Komisija uzskata, ka Chupa Chups atbilda šā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ņemot vērā to, ka atbalsta piešķiršanas brīdī tas nebija grūtībās nonācis uzņēmums (4). Konkrēti:

a)

neskatoties uz 2002. gadā ciestajiem lielajiem zaudējumiem 22 078 000 euro apmērā, attiecīgā finanšu gada beigās Chupa Chups kontos joprojām parādījās rezerves 59 930 000 euro apmērā. Minētās rezerves bija pietiekamas, lai absorbētu visus zaudējumus, un tādēļ negatīvie rādītāji nekādi neietekmēja uzņēmuma parakstīto kapitālu 12 miljonu euro apmērā. Turklāt pēc 2002. gada zaudējumu atskaitīšanas Chupa Chups vēl joprojām bija 49 850 000 euro pašu kapitāls;

b)

Komisija uzskata, ka daudzas grūtībās nonākuša uzņēmuma ierastās pazīmes, kas aprakstītas pamatnostādņu 6. punktā, laika posmā no 2002. līdz 2003. gadam nepastāvēja. Konkrēti, negatīvie rādītāji samazinājās (5), tāpat kā parādi (gan ilgtermiņa, gan īstermiņa) un produkcijas krājumi (6), bet finanšu izdevumi bija stabili;

c)

visbeidzot, Chupa Chups pozitīvā attīstība kopš 2002.–2003. gada ir parādījusi, ka uzņēmums neatbilda pamatnostādņu 4. punkta vispārīgajam kritērijam, saskaņā ar kuru uzņēmums ir nonācis grūtībās, “ja tas nespēj, izmantojot savus līdzekļus vai līdzekļus, ko tas ieguvis no sava īpašnieka/akcionāriem vai kreditoriem, samazināt zaudējumus, kuri bez publisko iestāžu ārējas iejaukšanās uzņēmumu īsākā vai ilgākā laika posmā gandrīz neizbēgami nolemj bankrotam”.

Tādējādi subsīdijas 800 000 euro apmērā, kas piešķirtas Chupa Chups saskaņā ar šo reģionālā atbalsta shēmu, ir saderīgas ar kopējo tirgu.

(5)

Turklāt apelācijā tiek apgalvots, ka Chupa Chups nebija grūtībās nonācis uzņēmums saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunkta nozīmi 1999. gada Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7). Tajā norādīts, ka uzņēmums uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja zudusi vairāk kā puse no parakstītā kapitāla un vairāk kā viena ceturtā daļa no šā kapitāla zaudēta pēdējos 12 mēnešos.

(6)

Pat ja Chupa Chups zaudējumi atbilda vairāk nekā pusei no parakstītā kapitāla, šajā gadījumā uzņēmums neatbilst kritērijam par vairāk kā puses parakstītā kapitāla zudumu, jo Chupa Chups bija citas rezerves.

(7)

Līdz ar to Komisijai vēlreiz jāapsver tās novērtējums un jāgroza 2007. gada 10. maija lēmums attiecībā uz 4. pasākumā paredzētās 800 000 euro subsīdijas ietekmes novērtējumu.

(8)

Tādējādi 2007. gada 10. maija lēmums attiecībā uz pasākumiem C 1/06 (ex NN 103/05), kurus Spānija pieņēmusi par labu Chupa Chups, ir jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Komisijas 2007. gada 10. maija lēmumā attiecībā uz pasākumiem C 1/06 (ex NN 103/05), kurus Spānija pieņēmusi par labu Chupa Chups, 1. panta 2. punkts jāaizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Valsts atbalsts 800 000 euro apmērā no reģionālā atbalsta, kas piešķirts 2003. gadā saskaņā ar “Minería 2” shēmu, ir saderīgs ar kopējo tirgu.”

Lēmums ir adresēts Spānijas Karalistei.

Briselē, 2008. gada 11. martā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

(2)  OV L 244, 19.9.2007., 20. lpp. Paziņots 2007. gada 11. maijā ar dokumenta numuru K(2007) 1710.

(3)  Orden de 17 de diciembre de 2001 por la que se establecen las bases reguladoras para la concesión de ayudas dirigidas a proyectos empresariales generadores de empleo, que promuevan el desarrollo alternativo de las zonas mineras. “Minería 2” shēmu Komisija apstiprināja 2001. gada 27. novembrī (vēstule K(2001) 3628).

(4)  Atbilstoši jēdziena nozīmei 1999. gada Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(5)  22,07 miljoni euro 2002. gadā un 4,70 miljoni euro 2003. gadā.

(6)  28,7 miljoni euro 2002. gadā un 23,29 miljoni euro 2003. gadā.

(7)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.


2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/12


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 16. aprīlis)

par valsts atbalstu C 13/07 (ex NN 15/06 un N 734/06), ko Itālija piešķīrusi uzņēmumam New Interline

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1321)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/697/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zona līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās puses iesniegt apsvērumus (1) saskaņā ar šiem pantiem,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Itālijas iestādes ar 2006. gada 23. februāra vēstuli paziņoja Komisijai par glābšanas atbalstu uzņēmumam New Interline S.p.A. (turpmāk – New Interline). Atbalsts, kas reģistrēts ar atsauces numuru NN 15/06, tika īstenots 2006. gada 13. februārī2006. gada 23. februāra, tas ir, pirms paziņošanas. Komisija pieprasīja papildu informāciju ar 2006. gada 4. aprīļa vēstuli, uz kuru Itālija atbildēja ar 2006. gada 29. maija vēstuli. Pēc tam Komisija pieprasīja papildu informāciju ar 2006. gada 28. jūlija vēstuli, uz kuru Itālija atbildēja ar 2006. gada 5. oktobra un 2006. gada 6. novembra vēstulēm.

(2)

Iesniedzot paziņojumu 2006. gada 10. novembrī, kas reģistrēts ar atsauces numuru N 734/06, Itālijas iestādes paziņoja Komisijai par New Interline paredzētu pārstrukturēšanas plānu. Komisija pieprasīja papildu informāciju ar 2006. gada 22. decembra vēstuli, uz kuru Itālija atbildēja ar 2007. gada 6. marta vēstuli.

(3)

Ar 2007. gada 25. aprīļa vēstuli Komisija Itālijai darīja zināmu savu 2007. gada 24. aprīļa lēmumu, ka glābšanas atbalsts, ko Itālija bija piešķīrusi New Interline, bija saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas tiktu piemērots sešus mēnešus. Attiecībā uz lēmumu par glābšanas atbalstu papildus minētajam sešu mēnešu laikposmam, kā arī attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu Komisija pieņēma lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu.

(4)

Komisijas lēmums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus. Tomēr no ieinteresēto personu puses nekāda informācija nav saņemta.

(5)

Ar 2007. gada 30. maija vēstuli Itālijas iestādes darīja zināmu Komisijai, ka New Interline atradās brīvprātīgā likvidācijas procesā un ka to nodoms bija atsaukt pārstrukturēšanas atbalsta pieteikumu. Itālijas iestādes ar 2007. gada 9. oktobra vēstuli apstiprināja pieteikuma atsaukumu.

(6)

Ar 2007. gada 16. novembra vēstuli Komisija aicināja Itāliju sniegt papildu informāciju attiecībā uz brīvprātīgas likvidācijas procesa noteikumiem, jo īpaši ņemot vērā sekas, ar ko jāsaskaras New Interline kreditoriem. Itālija atbildēja ar 2008. gada 28. janvāra vēstuli.

2.   GLĀBŠANAS ATBALSTS

(7)

Glābšanas atbalsts ir garantija, ko Itālijas ekonomikas attīstības ministrija piešķir bankas aizdevumam 2,75 miljonu EUR apmērā. Sākotnēji garantiju piešķīra uz sešu mēnešu laikposmu, tas ir, no 2006. gada 6. marta līdz 2006. gada 6. septembrim. Tomēr Komisiju informēja, ka minētā termiņa beigās garantija netika atsaukta.

(8)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu 25. punkta c) apakšpunktu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2) (turpmāk – pamatnostādnes), ja par atbalstu nav paziņots, attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikposmā no pasākuma īstenošanas uzsākšanas dienas iesniedz Komisijai pārstrukturēšanas plānu vai likvidēšanas plānu, vai pierādījumu tam, ka aizdevums ir pilnībā atmaksāts un/vai ka garantija ir atsaukta.

(9)

Savā 2007. gada 24. aprīļa lēmumā Komisija uzsvēra, ka glābšanas atbalsts netika atsaukts pēc sākotnējā sešu mēnešu laikposma un ka Itālija nebija iesniegusi pārstrukturēšanas plānu minētajā periodā. Komisijas lēmumā arī apgalvots, ka atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu kā glābšanas atbalsts, kas nepārsniegtu sešus mēnešus, ja tajā tiktu ievēroti visi pamatnostādnēs paredzētie noteikumi, izņemot 25. punkta c) apakšpunkta noteikumu. Tomēr lai arī glābšanas atbalsts tika pagarināts, pārsniedzot sākotnējos sešus mēnešus, Komisijai bija šaubas par atbilstību, un tādēļ tā nolēma uzsākt pamatnostādnēs 27. punktā paredzēto procedūru (3).

(10)

Iepriekš minētajā lēmumā Komisija turklāt uzsvēra, ka tā būtu izvērtējusi, vai glābšanas atbalsts, kas nelikumīgi pagarināts, varētu tikt uzskatīts par saderīgu, pamatojoties uz citiem noteikumiem saskaņā ar pamatnostādņu 20. punktu. Minētajā punktā bija noteikta iespēja, ka glābšanas atbalstu varētu uzskatīt par pārstrukturēšanas atbalstu.

(11)

Tomēr novērots, ka Itālija pēc tam atsauca pieteikumu attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu. Turklāt Komisija vairs nevar rast pamatojumu elementos, jo īpaši pārstrukturēšanas plānā, kas var garantēt rentabilitātes apstiprinājumu, vai ar kompensāciju saistītos pasākumos, kuri var mazināt atbalsta negatīvās sekas, kas ļauj uzskatīt nelikumīgi pagarināto glābšanas atbalstu par pārstrukturēšanas atbalstu, kurš saderīgs ar kopējo tirgu.

(12)

Tādēļ Komisijai jāsecina, ka garantija 2,75 miljonu EUR apmērā, ko Itālijas iestādes piešķīrušas uzņēmumam New Interline, nav saderīga ar kopējo tirgu saskaņā ar pamatnostādnēm, jo to pagarināja, pārsniedzot termiņu – 2006. gada 6. septembri.

(13)

Tādējādi Itālijai no saņēmēja New Interline jāatgūst glābšanas atbalsts 2,75 miljonu EUR apmērā.

(14)

Šajā nolūkā Itālija ar 2008. gada 28. janvāra vēstuli informēja Komisiju, ka 2007. gada 4. maijā Itālijas iestādes New Interline vārdā ir atmaksājušas aizdevuma kopējo summu un procentus bankai Banca Antonveneta, kas bija sniegusi valsts garantētu aizdevumu. Pēc tam saistībā ar brīvprātīgas likvidēšanas procedūru Itālijas iestādes 2007. gada 7. jūnijā pieprasīja Bari rajona prokuratūrai (Avvocatura Distrettuale di Bari) uzsākt tiesvedību, lai valsts no uzņēmuma atgūtu kredīta summu.

(15)

2007. gada 18. novembrīNew Interline nolēma Bari pilsētas tiesai iesniegt pieteikuma lūgumu saskaņotai preventīvai vienošanās procedūrai, ar ko ļauj veikt maksājumu kreditoriem tiesas pārraudzībā. Šāda procedūra var ļaut turpināt uzņēmumam veikt saimniecisko darbību.

(16)

Pašreizējā posmā nav iespējams zināt, kāds būs preventīvās vienošanās iznākums. Jebkurā gadījumā Itālijai tomēr nekavējoties jāreģistrē sava prasība maksātnespējas procedūrā, neatkarīgi no uzsāktās procedūras.

(17)

Gadījumā, ja šādas procedūras rezultātā nosaka to, vai New Interline turpinās saimniecisko darbību, Komisija informē, ka saskaņā ar 67. punktu paziņojumā “Ceļā uz Komisijas lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu” (turpmāk – paziņojums par atgūšanu) (4) par lēmuma izpildi atbildīgās iestādes var pamatot darbības turpināšanas plānu tikai tad, ja tas garantē, ka atbalstu atmaksās pilnībā Komisijas lēmumā par atgūšanu noteiktajos termiņos. Konkrēti, dalībvalsts nevar daļēji atteikties no savas prasības par atgūšanu, ne arī pieņemt jebkādu citu risinājumu, kas paredz tūlītēju saņēmēja saimnieciskās darbības pārtraukšanu, pirms nav pilnībā un nekavējoties atmaksāts nelikumīgais atbalsts. Turklāt, ja pilnībā nav atmaksāts nelikumīgais atbalsts, Itālijas iestādēm šā lēmuma izpildei paredzētajā termiņā būtu jāpieņem visi to rīcībā esošie pasākumi, lai iebilstu pret New Interline saimnieciskās darbības turpināšanu.

(18)

Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar 68. punktu paziņojumā par atgūšanu uzņēmuma likvidācijas gadījumā, ciktāl atbalsts nav atgūts pilnā apmērā, dalībvalsts nedrīkst pieļaut nekādas aktīvu nodošanas, ko neveic pēc tirgus nosacījumiem/vai ko organizē tā, lai apietu atgūšanas lēmumu. Lai panāktu “pareizu aktīvu nodošanu”, dalībvalstij ir jāpārliecinās, ka nepienācīgās priekšrocības, ko radīja atbalsts, netiek nodotas aktīvu ieguvējam. Tā varētu notikt gadījumā, kad sākotnējā atbalsta saņēmēja aktīvi tiek nodoti trešai pusei par cenu, kas ir zemāka par to tirgus vērtību, vai pārņēmējam uzņēmumam, kas izveidots, lai apietu atgūšanas pieprasījumu. Šādā gadījumā atgūšanas pieprasījums ir jāpaplašina, attiecinot to uz šo trešo pusi.

3.   PĀRSTRUKTURĒŠANAS ATBALSTS

(19)

Komisija atzīmē, ka saskaņā ar 8. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (5), pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atbalstu, attiecīgā dalībvalsts var atsaukt paziņojumu. Gadījumos, kad Komisija jau ir sākusi formālās izmeklēšanas procedūru, Komisija minēto procedūru izbeidz.

(20)

Itālija ar 2007. gada 9. oktobra vēstuli atsauca atbalsta pieteikumu par pārstrukturēšanu 4,75 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar pieejamo informāciju pārstrukturēšanas atbalsts nav bijis piešķirts.

(21)

Tādēļ jāizbeidz formālā izmeklēšanas procedūra, ko uzsāka ar iepriekš minēto 2007. gada 24. aprīļa lēmumu, jo pēc pieteikuma atsaukšanas tas ir zaudējis spēku attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu, par ko paziņoja Itālija un kas bija paredzēts uzņēmumam New Interline,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Glābšanas atbalsts, kas noteikts kā valsts garantija 2,75 miljonu EUR apmērā, ko Itālija, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, piešķīrusi uzņēmumam New Interline S.p.A, nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo to pagarināja, pārsniedzot noteikto termiņu – 2006. gada 6. septembri.

2. pants

1.   Itālija atgūst no saņēmēja 1. pantā minēto atbalstu.

2.   Par atgūstamajām summām aprēķina procentus sešus mēnešus no dienas, kad tās tika izsniegtas saņēmējam, līdz to faktiskās atgūšanas dienai.

3.   Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu.

3. pants

1.   Atbalsta atgūšana, kas minēta 1. pantā, ir tūlītēja un efektīva.

2.   Itālija nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas.

4. pants

1.   Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma izziņošanas Itālija Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a)

kopējā no saņēmēja atgūstamā summa (sākotnējā summa ar procentiem);

b)

veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts, lai nodrošinātu šā lēmuma izpildi;

c)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2.   Itālija informē Komisiju par valsts pasākumu norisi šā lēmuma īstenošanai, līdz 1. pantā minētā atbalsta atgūšana ir pabeigta. Tā pēc Komisijas vienkārša pieprasījuma bez kavēšanās sniedz informāciju par jau veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu šā lēmuma izpildi. Turklāt tā sniedz sīku informāciju par atgūstamā atbalsta summām un to procentiem, kas jau ir atgūti no atbalsta saņēmēja.

5. pants

Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu (ex N 734/06) Līguma 88. panta 2. punktā minētā procedūra, ko uzsāka ar Komisijas 2007. gada 24. aprīļa lēmumu, ir izbeigta pēc pieteikuma atsaukuma, ko iesniedza 2007. gada 9. oktobrī.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 16. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 120, 31.5.2007., 12. lpp.

(2)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(3)  Saskaņā ar pamatnostādņu 27. punktu Komisija uzsāk Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru gadījumā, ja dalībvalsts nav paziņojusi (…) pierādījumu, ka aizdevums ir pilnībā atmaksāts un/vai garantija ir atsaukta, pirms beidzies sešu mēnešu termiņš.

(4)  OV C 272, 15.11.2007., 4. lpp.

(5)  OV C 83, 27.3.1999., 1. lpp.


2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/16


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 8. augusts)

par reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu un ievedumiem Kopienā no Dienvidāfrikas

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 4211)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/698/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (1) un jo īpaši tā 13. panta 2. punktu, 14., 15. un 16. pantu un 19. panta i) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1996. gada 12. decembra Lēmums 97/10/EK, ar ko groza Padomes Lēmumu 79/542/EEK un Komisijas Lēmumus 92/160/EEK, 92/260/EEK un 93/197/EEK attiecībā uz reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu un ievedumiem Kopienā no Dienvidāfrikas (2), ir vairākas reizes būtiski grozīts (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētais lēmums ir jākodificē.

(2)

Dienvidāfrika ir iekļauta Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmuma 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK (4), I pielikumā.

(3)

Komisijas veiktās veterinārās pārbaudes laikā tika noskaidrots, ka dzīvnieku veselības stāvokli Dienvidāfrikā kontrolē pietiekami labi strukturēti un organizēti veterinārie dienesti.

(4)

Vaislas sērga ir endēmiska dažās Dienvidāfrikas daļās. Rietumkāpas province tomēr ir brīva no vaislas sērgas vairāk nekā sešus mēnešus. Dienvidāfrika ir oficiāli brīva no ļaunajiem zirgu ienāšiem, visu veidu zirgu encefalomielīta, zirgu infekciozās anēmijas un vezikulārā stomatīta vairāk nekā sešus mēnešus.

(5)

Dienvidāfrikas veterinārās iestādes ir apņēmušās 24 stundu laikā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ziņot Komisijai vai dalībvalstīm par to, ka konstatēta saslimšana ar kādu no Direktīvas 90/426/EEK A pielikumā minētajām infekcijas un lipīgajām slimībām un ziņot par jebkādām izmaiņām vakcinācijas politikā, kā arī laikus ziņot par izmaiņām zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanas politikā.

(6)

Dienvidāfrikas veterinārās iestādes paredz noteiktas garantijas attiecībā uz reģistrētiem zirgiem, kuri paredzēti pagaidu vai pastāvīgiem ievedumiem Kopienā.

(7)

Veterinārsanitārie nosacījumi būtu jāpieņem saskaņā ar dzīvnieku veselības stāvokli attiecīgajā trešā valstī. Sakarā ar to, ka vajadzīgas prasības attiecībā uz pārvadāšanas kontroli un karantīnu Dienvidāfrikā, šis lēmums attiecas tikai uz reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu un ievedumiem Kopienā.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dienvidāfrikas reģionalizāciju reģistrētu zirgu pagaidu ievešanas un ievedumu vajadzībām Kopienā piemēro, ja ievērotas visas I pielikumā noteiktās papildu garantijas.

2. pants

Lēmumu 97/10/EK atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 8. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.

(2)  OV L 3, 7.1.1997., 9. lpp.

(3)  Sk. III pielikumu.

(4)  OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Papildu garantijas, kuras piemēro Dienvidāfrikas reģionalizācijai reģistrētu zirgu pagaidu ievešanas un ievedumu vajadzībām Kopienā

1.   Dienvidāfrikā obligāti jāziņo par šādām slimībām:

 

Āfrikas zirgu mēris (ĀZM), zirgu ļaunie ienāši, vaislas sērga, visu veidu zirgu encefalomielīts, tajā skaitā Venecuēlas zirgu encefalomielīts, zirgu infekciozā anēmija, vezikulārais stomatīts, Sibīrijas mēris un trakumsērga.

 

Visa Rietumkāpas province ir atzīta par “Āfrikas zirgu mēra kontroles apgabalu” saskaņā ar Likuma par dzīvnieku slimībām prasībām. Saskaņā ar reģionalizāciju attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri, Rietumkāpas province ir iedalīta no Āfrikas zirgu mēra brīvā teritorijā, uzraudzības zonā un aizsardzības zonā.

 

Rietumkāpas provincē Āfrikas zirgu mēris ir “kontrolēta slimība” saskaņā ar Likuma par dzīvnieku slimībām noteikumiem.

2.   Reģionalizācija

2.1.   No Āfrikas zirgu mēra brīva teritorija

Keiptaunas aglomerācija ir no Āfrikas zirgu mēra brīva teritorija ar sekojošām robežām:

:

ziemeļu robeža

:

Blaauwberg Road (M14),

:

austrumu robeža

:

Koeberger Road (M4), Plattekloof Road (M4), N7 Highway, M1 Highway un M5 Highway,

:

dienvidu robeža

:

Ottery Road, Prince George's Drive, Wetton Road, Riverstone Road, Tennant Road, Newlands Drive, Paradise Road, Union Drive, Rhodes Drive līdz Newslands Forestry station un gar Echo Gorge of Table Mountain līdz Camps Bay,

:

rietumu robeža

:

piekrastes josla no Camps Bay līdz Blaauwberg Road.

2.2.   Āfrikas zirgu mēra uzraudzības zona

No Āfrikas zirgu mēra brīvo teritoriju aptver vismaz 50 km plata uzraudzības zona, kura iever Cape Town, Vredenburg, Hopefield, Mooreesburg, Malmesbury, Wellington, Paarl, Stellenbosch, Kuilsrivier, Goodwood, Wynberg, Simonstown, Somerset West, Mitchells Plain un Strand administratīvos rajonus un to norobežo Berg Rivier ziemeļos, Hottentots Holland austrumos un piekraste dienvidos un rietumos.

2.3.   Āfrikas zirgu mēra aizsardzības zona

Uzraudzības zonu aptver vismaz 100 km plata aizsardzības zona, kura ietver Clanwilliam, Piketberg, Ceres, Tulbagh, Worcester, Caledon, Hermanus, Bredasdorp, Robertson, Montagu, Swellendam administratīvos rajonus.

2.4.   Āfrikas zirgu mēra skartā zona

Daļa Dienvidāfrikas teritorijas ārpus Rietumkāpas provinces un daļa Rietumkāpas provinces ārpus no ĀZM brīvās teritorijas un aizsardzības un uzraudzības zonas ietver Vanrynsdorp, Vredendal, Laingsburg, Ladismith, Heidelberg, Riversdale, Mossel Bay, Calitzdorp, Oudtshoorn, George, Knysna, Uniondale, Prince Albert, Beaufort West un Murraysburg administratīvos rajonus.

3.   Vakcinācija

3.1.   Sistemātiska vakcinācija pret Āfrikas zirgu mēri no ĀZM brīvajā zonā un uzraudzības zonā nav atļauta.

Tomēr izņēmuma gadījumos Dienvidāfrikas Lauksamniecības ministrijas dzīvnieku veselības direktors var atļaut reģistrētu zirgu vakcināciju ar reģistrētu polivalento ĀZM vakcīnu ražotāja noteiktajā kārtībā, un to var veikt tikai veterinārārsts vai pilnvarots dzīvnieku veselības laborants, kas nodarbināts oficiālā valsts darbā tiem zirgiem, kurus paredzēts izvest no ĀZM brīvās zonas vai uzraudzības zonas ar noteikumu, ka šie zirgi nevar atstāt saimniecību līdz to iekraušanai nosūtīšanai ārpus no ĀZM brīvās zonas un uzraudzības zonas, un šī vakcinācija ir jāieraksta pasē.

3.2.   Ja tiek veikta reģistrētu zirgu vakcinācija pret ĀZM ārpus no ĀZM brīvās zonas un uzraudzības zonas, to veic veterinārārsts vai pilnvarots dzīvnieku veselības laborants, kas nodarbināts oficiālā valsts darbā, izmantojot reģistrētu polivalento ĀZM vakcīnu ražotāja noteiktajā kārtībā, un šī vakcinācija jāieraksta pasē.

4.   Saimniecību reģistrācija un zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācija

4.1.   Visas saimniecības (Direktīvas 90/426/EEK 2. panta a) punkta izpratnē), kuras atrodas ārpus no ĀZM brīvās zonas identificē, reģistrē un uzrauga teritorijas valsts veterinārārsts.

4.2.   Visi zirgu dzimtas dzīvnieki, kuri atrodas no ĀZM brīvajā teritorijā, ir jāidentificē, un jāsaglabā dokumentācija, kura ietver informāciju par dzīvnieku pārvietošanu, veselību un vakcinācijas vēsturi.

5.   Pārvietošanas kontrole

5.1.   Aizliegta jebkāda zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošana no slimības skartās teritorijas uz aizsardzības zonu, uzraudzības zonu un no ĀZM brīvo zonu, zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošana no aizsardzības zonas uz no ĀZM brīvo zonu un zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošana no uzraudzības zonas uz no ĀZM brīvo zonu.

5.2.   Atkāpjoties no 5.1. punkta prasībām, pārējie zirgu dzimtas dzīvnieki, izņemot reģistrētus zirgus, var tikt ievesti no slimības skartās teritorijas aizsardzības zonā, uzraudzības zonā un no ĀZM brīvajā zonā un no aizsardzības zonas uzraudzības zonā un no ĀZM brīvajā zonā, un no uzraudzības zonas no ĀZM brīvajā zonā tikai atbilstoši Direktīvas 90/426/EEK 5. panta 3. punkta prasībām.

5.2.1.   Kā noteikts Direktīvas 90/426/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā, jūnijs, jūlijs un augusts ir laika posms, kad nav riska, ko rada slimības pārnēsātāji kukaiņi.

5.2.2.   Zirgu dzimtas dzīvnieki tiek atbrīvoti no karantīnas, atbilstoši identificēti.

5.2.3.   Papildus 5.2. punkta noteikumiem nokaušanai paredzētus zirgu dzimtas dzīvniekus nevar ievest no ĀZM brīvajā teritorijā un uzraudzības zonā tos var ievest valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā tikai tūlītējai nokaušanai norādītajās lopkautuvēs.

5.3.   Atkāpjoties no 5.1. panta prasībām, reģistrētu zirgu pārvietošanu no slimības skartās teritorijas uz aizsardzības teritoriju var atļaut ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

5.3.1.

Zirgam jābūt identifikācijas pasei, kurā jābūt norādītām precīzām ziņām par vakcināciju.

5.3.2.

Par zirga pārvietošanu nosūtītājam valsts pilnvarotajam veterinārārstam iepriekš jāpaziņo saņēmēja apgabala valsts pilnvarotajam veterinārārstam.

5.3.3.

Zirgam jāpievieno sertifikāts, kas ir daļa no pases un ko izdod valsts pilnvarots veterinārārsts izcelsmes vietā (valsts pilnvarots veterinārārsts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta h) punkta izpratnē).

5.3.4.

Sertifikātā jānorāda, ka zirgs:

ir klīniski izmeklēts 48 stundu laikā pirms nosūtīšanas un nav atklātas nekādas klīniskas slimības pazīmes,

ciktāl iespējams noskaidrot – pēdējo 15 dienu laikā nav saskāries ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuri slimo ar infekcijas vai lipīgām slimībām,

nav no apgabala, kur ir spēkā veterinārie ierobežojumi attiecībā uz slimībām, kas var tikt pārnestas uz citiem zirgiem, un tas nenāk no saimniecības, kurai noteikti šie iepriekš minētie veterinārie ierobežojumi,

nav no saimniecības, kurā bijis Āfrikas zirgu mēra gadījums pēdējo 60 dienu laikā,

ir vakcinēts pret Āfrikas zirgu mēri, vakcināciju veicis veterinārārsts ar reģistrētu polivalento Āfrikas zirgu mēra vakcīnu ražotāja noteiktajā kārtībā vismaz 60 dienas pirms un ne vairāk kā 24 mēnešus pirms ievešanas uzraudzības zonā.

5.4.   Atkāpjoties no 5.1. punkta noteikumiem, var atļaut reģistrētu zirgu pārvietošanu no slimības skartās zonas vai aizsardzības zonas uz uzraudzības zonu ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

5.4.1.

Zirgam jābūt identificētam ar pasi, kurā jābūt sīkām ziņām par vakcināciju.

5.4.2.

Valsts pilnvarotajam veterinārārstam, kurš izdevis pasi, iepriekš jāpaziņo saņēmēja rajona valsts pilnvarotajam veterinārārstam par zirga pārvietošanu.

5.4.3.

Zirgam jāpievieno sertifikāts, kas ir daļa no pases un kuru izdod valsts pilnvarots veterinārārsts izcelsmes vietā (valsts pilnvarots veterinārārsts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta h) punkta izpratnē).

5.4.4.

Sertifikātā jānorāda, ka zirgs:

ir klīniski izmeklēts 48 stundu laikā pirms nosūtīšanas un nav konstatētas nekādas saslimšanas klīniskas pazīmes,

ciktāl iespējams noskaidrot – pēdējo 15 dienu laikā nav saskāries ar citiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuri slimo ar infekcijas vai lipīgām slimībām,

nav no apgabala, kur ir spēkā veterinārie ierobežojumi attiecībā uz slimībām, kas var tikt pārnestas uz citiem zirgiem, un tas nenāk no saimniecības, kurai noteikti šie iepriekš minētie veterinārie ierobežojumi,

nav no saimniecības, kurā pēdējo 60 dienu laikā ir bijis Āfrikas zirgu mēra gadījums,

ir vakcinēts pret Āfrikas zirgu mēri, vakcināciju veicis veterinārārsts ar reģistrētu polivalento Āfrikas zirgu mēra vakcīnu ražotāja noteiktajā kārtībā vismaz 60 dienas pirms un ne vairāk kā 24 mēnešus pirms ievešanas uzraudzības zonā.

5.5.   Atkāpjoties no 5.1. punkta noteikumiem, var atļaut reģistrētu zirgu ievešanu no ĀZM brīvajā zonā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

5.5.1.

Reģistrētus zirgus var pārvietot no slimības skartās zonas uz aizsardzības zonu vai uzraudzības zonu no ĀZM brīvā zonā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

5.5.1.1.

Zirgam jābūt identificētam ar pasi, kurā jābūt sīkām ziņām par vakcināciju.

5.5.1.2.

Valsts pilnvarotajam veterinārārstam, kurš izdevis pasi, iepriekš jāpaziņo saņēmēja rajona valsts pilnvarotajam veterinārārstam par zirga pārvietošanu.

5.5.1.3.

Zirgam jāpievieno sertifikāts, kas ir daļa no pases un kuru izdod valsts pilnvarots veterinārārsts izcelsmes iestādē (valsts pilnvarots veterinārārsts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta h) punkta izpratnē).

5.5.1.4.

Sertifikātā jānorāda, ka zirgs:

ir klīniski izmeklēts 48 stundu laikā pirms nosūtīšanas un tam nav konstatētas nekādas slimības klīniskas pazīmes, un,

ciktāl iespējams noskaidrot, pēdējo 15 dienu laikā tam nav bijis saskares ar citiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuri slimotu ar infekcijas vai lipīgu slimību, un

tas nav no apgabala, kur ir spēkā veterinārie ierobežojumi attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku infekcijas slimībām, un tas nav no saimniecības, kurai ir noteikti veterināri ierobežojumi, un

tas nav no saimniecības, kurā pēdējo 60 dienu laikā ir bijis Āfrikas zirgu mēra gadījums, un,

ja zirga izcelsme ir ārpus uzraudzības zonas, tas ir:

i)

vai nu vakcinēts pret Āfrikas zirgu mēri, un vakcināciju ir veicis veterinārārsts ar reģistrētu polivalento Āfrikas zirgu mēra vakcīnu, kā noteicis vakcīnas ražotājs, vismaz 60 dienas un ne vairāk kā 24 mēnešus pirms ievešanas no ĀZM brīvajā zonā, vai

ii)

zirgs ir ievests no tādas valsts teritorijas vai teritorijas daļas, kas reģionalizēta saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 13. panta 2. punktu un ko saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem uzskata par neinficētu ar Āfrikas zirgu mēri, un tas ir atvests kravas gaisa pārvadājumā no slimību pārnēsātājiem drošos apstākļos no lidostas Johannesburgā uz zonu, kas brīva no ĀZM.

5.5.1.5.

Atkāpjoties no 5.5.1.4. punkta piektā ievilkuma, ārkārtas gadījumos kompetentās iestādes drīkst, kā noteikts izvešanas valsts vietējos vai valsts tiesību aktos, īpašu atļauju piešķirt reģistrēta zirga pārvešanai no inficētas, aizsargātas vai uzraudzītas zonas uz no ĀZM brīvo zonu, ievērojot turpmāk minētos nosacījumus:

zirgu pārved tieši uz karantīnas punktu, kas no ĀZM brīvajā zonā apstiprināts šim mērķim,

pārvadāšanu veic no slimību pārnēsātājiem drošos apstākļos, ņemot vērā risku mazinošus faktorus, piemēram, no slimību pārnēsātājiem brīvu sezonu vai diennakts laiku, repelentu lietošanu, dzīvnieka apsegšanu un piespiedu ventilāciju transportlīdzekļos,

zirgu izolē no slimību pārnēsātājiem drošā karantīnas punktā vismaz 40 dienas,

izolācijas perioda laikā zirgam saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK D pielikumu veic divus Āfrikas zirgu mēra testus, ko izdara asins paraugiem, kuri ņemti ar 21 līdz 30 dienu starplaiku, otro paraugu ņemot 10 dienas pēc izlaišanas no karantīnas punkta, un šajos testos iegūst vai nu negatīvu rezultātu, ja zirgs nav vakcinēts, vai nepalielinātu antivielu līmeni, ja zirgs ir iepriekš vakcinēts.

5.5.2.

Atkāpjoties no 5.5.1. punkta noteikumiem, kompetentā veterinārā iestāde var atļaut reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu no ĀZM brīvajā zonā no norādītām uzturēšanās vietām uzraudzības zonā saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

5.5.2.1.

Zirgam ir pievienota pase. Pasē ir sīka informācija par vakcināciju.

5.5.2.2.

Zirgs ir iezīmēts, lai atvieglotu tā identifikāciju un būtu atbilstība starp dzīvnieku un pasi.

5.5.2.3.

Pase ietver atļauju. Atļauju anulē, ja vairs netiek ievēroti nosacījumi, ar kādiem atļauja ir izdota.

5.5.2.4.

Zirgs neatgriežas no apgabala, kur ir spēkā veterinārie ierobežojumi attiecībā uz slimībām, kas var tikt pārnestas uz citiem zirgiem, un tas nenāk no saimniecības, kurai ir noteikti šie iepriekš minētie veterinārie ierobežojumi.

5.5.2.5.

Izraudzītās uzturēšanās vietas uzraudzības zonā ir iekļautas uzraudzības programmā, kura ir līdzvērtīga no ĀZM brīvajā teritorijā realizējamajai.

5.5.2.6.

Zirgs tiek uzņemts tikai laika posmā no divām stundām pēc saullēkta līdz divām stundām pirms saulrieta tajā pašā dienā.

5.5.2.7.

Zirgs tiek turēts atsevišķi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis nav līdzvērtīgs.

5.5.3.

Atkāpjoties no 5.5.1. punkta noteikumiem, kompetentā veterinārā iestāde var atļaut reģistrētu zirgu atpakaļievešanu saimniecībā no ĀZM brīvajā zonā pēc pagaidu izvešanas uz norādītām uzturēšanās vietām uzraudzības zonā ar šādiem nosacījumiem.

5.5.3.1.

Zirgam ir pievienota pase. Pasē ir sīka informācija par vakcināciju.

5.5.3.2.

Pase ietver atļauju. Atļauju anulē, ja vairs netiek ievēroti nosacījumi, ar kādiem atļauja ir izdota.

5.5.3.3.

Zirgs neatgriežas no apgabala, kur ir spēkā veterinārie ierobežojumi attiecībā uz slimībām, kas var tikt pārnestas uz citiem zirgiem, un tas nenāk no saimniecības, kurai ir noteikti veterinārie ierobežojumi.

5.5.3.4.

Izraudzītās uzturēšanās vietas uzraudzības zonā ir iekļautas uzraudzības programmā, kura ir līdzvērtīga no ĀZM brīvajā teritorijā realizējamajai.

5.5.3.5.

Zirga pārvešana no ĀZM brīvās zonas uz uzraudzības zonu un atpakaļ atļauta tikai laika posmā no divām stundām pēc saullēkta līdz divām stundām pirms saulrieta tajā pašā dienā.

5.5.3.6.

Zirgs tiek turēts atsevišķi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis nav līdzvērtīgs.

6.   Uzraudzība

6.1.   No ĀZM brīvajā zonā un to aptverošajā uzraudzības zonā tiek veikta pastāvīga uzraudzība.

6.2.   Tiek veikta ikmēneša seroepidemioloģiskā uzraudzība pret Āfrikas zirgu mēri vismaz 60 identificētiem, nevakcinētiem kontrolzirgiem no visas no ĀZM brīvās zonas un uzraudzības zonas, lai apstiprinātu, ka no ĀZM brīvajā zonā un uzraudzības zonā nav Āfrikas zirgu mēra. Izmeklēšanas rezultātus ik mēnesi dara zināmus Komisijai.

6.3.   Pieņem, ka visi zirgu dzimtas dzīvnieku nāves gadījumi no ĀZM brīvajā zonā ir no infekcijas slimības, un katru identificēta zirga nāves gadījumu izmeklē autopsijā un ar pieņemtajām diagnostiskajām procedūrām apstiprinātus rezultātus dara zināmus Komisijai.

7.   Uzturēšanas prasības

7.1.   Reģistrētiem zirgiem, kuri paredzēti ievešanai Kopienā, jābūt turētiem nosūtīšanas valstī vismaz 90 dienas vai kopš dzimšanas, ja tie ir jaunāki par 90 dienām, vai kopš ievešanas, ja tie ir ievesti tieši no Kopienas 90 dienu laikā pirms sertifikācijas izvešanai uz Kopienu, un tiem jābūt turētiem no ĀZM brīvajā zonā vismaz 60 dienas vai kopš dzimšanas, ja tie ir jaunāki par 60 dienām, vai kopš ievešanas, ja no ĀZM brīvajā zonā tie ir ievesti tieši no Kopienas 60 dienu laikā pirms sertifikācijas izvešanai uz Kopienu.

7.2.   Reģistrētiem zirgiem, kuri paredzēti pagaidu ievešanai Kopienā, pēdējās 60 dienas pirms izvešanas uz Kopienu jābūt turētiem saimniecībās veterinārā uzraudzībā:

no ĀZM brīvajā teritorijā vai

dalībvalstī, ja tie ir ievesti Dienvidāfrikas no ĀZM brīvajā teritorijā tieši no dalībvalsts, vai

trešās valsts teritorijā vai teritorijas daļā, kuru Kopiena apstiprinājusi reģistrētu zirgu pagaidu ievešanai vai ievedumiem saskaņā ar Direktīvu 90/426/EEK, ja tie ievesti Dienvidāfrikas no ĀZM brīvajā teritorijā saskaņā ar vismaz tikpat stingriem nosacījumiem kā tie, kas noteikti reģistrētu zirgu pagaidu ievešanai un ievedumiem no attiecīgās trešās valsts dalībvalstīs.

8.   Karantīnas prasības

8.1.   Reģistrētiem zirgiem, kuri paredzēti pagaidu ievešanai Kopienā, 40 dienas jāuzturas pirmsnosūtīšanas izolācijas staļļos, kas pasargāti no slimību pārnēsātājiem. Šis laiks ir obligāts uzturēšanās laiks no ĀZM brīvajā teritorijā.

8.2.   Izolācijas laika posmā zirgs jāievieto staļļos, kas pasargāti no slimību pārnēsātājiem laika posmā no vismaz divām stundām pirms saulrieta līdz divām stundām pēc saullēkta nākamajā dienā. Ja vajadzīgas pastaigas, tās jāveic noteiktās karantīnas vietas robežās valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, ievērojot efektīvu insektu repelentu pielietošanu pirms izvešanas no staļļiem un stingru izolāciju no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuri netiek gatavoti izvešanai ar vismaz tikpat stingriem nosacījumiem, kā prasīts pagaidu ievešanai un ievedumiem Kopienā.

8.3.   Pagaidām tikai Montagu Gardens un Kenilworth Racecourse karantīnas punkti no ĀZM brīvajā Keiptaunas aglomerācijā atzīti par saimniecībām ar šādām karantīnas iespējām. Veterinārās iestādes apņēmušās paziņot Komisijai un dalībvalstīm par papildu karantīnas punktu apstiprināšanu.

9.   Izmeklēšanas prasības

9.1.   Izolācijas laika posmā tiek veikti dzīvnieka veselības izmeklējumi Āfrikas zirgu mēra, vaislas sērgas, zirgu ļauno ienāšu, zirgu encefalozes un visu citu slimību atklāšanai saskaņā ar veterinārā sertifikāta prasībām un rezultāti tiek atspoguļoti sertifikātā.

9.2.   Visi veselības izmeklējumi jāveic akreditētā laboratorijā.

10.   Veterināro sertifikātu izdod un paraksta karantīnas punkta valsts pilnvarots veterinārārsts.

11.   Ja reģistrētus zirgus pārvadā pa gaisu, tad zirgu pārvadāšanu no karantīnas punkta līdz lidmašīnai veic no slimību pārnēsātājiem pasargātos apstākļos un šos apstākļus uztur visa brauciena laikā.

12.   Ja reģistrētus zirgus pārvadā pa jūru, tad piemēro šādus nosacījumus:

Kuģi, kas pārvadā reģistrētus zirgus no Keiptaunas ostas uz Kopienas ostu, kura atbilstoši Padomes Direktīvai 91/496/EEK (1) ir apstiprināta kā robežkontroles punkts reģistrētu zirgu veterinārajai kontrolei, nekādā gadījumā starp izbraukšanu un pienākšanu galamērķī nepiestāj ostā, kas atrodas trešās valsts teritorijā vai teritorijas daļā, kura nav apstiprināta zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanai Kopienā. Kuģa kapteinis sniedz apliecinājumu par atbilstību šiem nosacījumiem, aizpildot II pielikumā iekļauto deklarāciju.


(1)  OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.


II PIELIKUMS

Image


III PIELIKUMS

Atceltais lēmums ar tā sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Lēmums 97/10/EK

(OV L 3, 7.1.1997., 9. lpp.)

 

Komisijas Lēmums 2001/622/EK

(OV L 216, 10.8.2001., 26. lpp.)

tikai 2. pants un pielikums

Komisijas Lēmums 2003/541/EK

(OV L 185, 24.7.2003., 41. lpp.)

tikai 3. pants un III un IV pielikums

Komisijas Lēmums 2004/117/EK

(OV L 36, 7.2.2004., 20. lpp.)

tikai 3. pants III pielikums


IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Lēmums 97/10/EK

Šis lēmums

1. pants

1. pants

2. līdz 5. pants

2. pants

6. pants

3. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

III pielikums

IV pielikums

II pielikums

III pielikums

IV pielikums


2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/s3


PIEZĪME LASĪTĀJAM

Iestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.

Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.