2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/1

(1)

Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1), un papildu tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēma 1996. gada 7. februārī un 2000. gada 27. decembrī, nedod iespēju veikt meklēšanu Vīzu informācijas sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un dalībvalstu datu apmaiņu attiecībā uz īstermiņa vīzām (VIS regula) (2).

(2)

Pašreiz izmantotā numerācijas sistēma nav pietiekama, jo nenodrošina pietiekamu zīmju skaitu uz vīzas dalībvalstīm, kas izsniedz lielu skaitu vīzu.

(3)

Tādēļ saskanīga un unikāla vīzu uzlīmju numuru sistēma vajadzīga, lai to varētu pārbaudīt VIS.

(4)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1683/95.

(5)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula turpina attīstīt tos Šengenas acquis noteikumus – kā definēts Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes Nolīgumā par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (3) –, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (4) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(6)

Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas ietilpst jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot kopā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumos 2004/849/EK (5) un 2004/860/EK (6).

(7)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kā paredzēts Protokolā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta A. punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK (7).

(8)

Saskaņā ar 1. pantu protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā. Attiecīgi un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs regulas noteikumus nepiemēro Apvienotajai Karalistei un Īrijai,

1)

regulas 2. pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3.   Saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka specifikācijas, kas minētas 2. pantā, ir slepenas un tās nepublicē. Šādā gadījumā tās dara pieejamas tikai dalībvalstu izraudzītām struktūrām, kas ir atbildīgas par drukāšanu, un personām, kuras atbilstīgi pilnvarojusi kāda dalībvalsts vai Komisija.”;

2)

regulas 3. pantā svītro 1. punktu;

3)

pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/5

2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/7

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 967/2006 (2) 10. pantā paredzēts, ka dalībvalstīm jānosūta Komisijai virkne paziņojumu attiecībā uz pārstrādei piegādātajiem rūpniecības izejvielas daudzumiem. Lai novērstu šo daudzumu dubultu uzskaiti un nodrošinātu šo noteikumu vienādu piemērošanu visās attiecīgajās dalībvalstīs, ir vēlams precizēt minēto paziņojumu nosūtīšanas kārtību.

(2)

Ir jāprecizē Regulas (EK) Nr. 967/2006 pielikumā norādītie kombinētās nomenklatūras kodi ziežamajam sīrupam un ziežamajam sīrupam Rinse appelstroop ražošanai, lai attiecībā uz šiem produktiem pareizi piemērotu Regulas (EK) Nr. 318/2006 13. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu.

(3)

Pieredze, kas uzkrājusies kopš jauno noteikumu ieviešanas pēc cukura reformas īstenošanas attiecībā uz rūpnieciskā cukura izmantošanu ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā, liecina par nepieciešamību Regulas (EK) Nr. 967/2006 pielikumā uzskaitīto produktu sarakstu papildināt ar epilācijas vasku ar KN kodu 3307 90 00 un tekstilmateriālu mīkstinātājiem ar KN kodu 3809 91 00.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 967/2006 ir jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Dalībvalstu paziņojumi

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai:

2)

Pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/10

(1)

Komisija 2007. gada 10. maijā pieņēma lēmumu attiecībā uz pasākumiem C 1/06 (ex NN 103/05), kurus Spānija pieņēmusi par labu Chupa Chups  (2).

(2)

Pēc apelācijas, ko Chupa Chups S.A. (turpmāk tekstā – Chupa Chups) iesniedza Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā saistībā ar minēto lēmumu, Komisija secināja, ka tā ir pieļāvusi kļūdu novērtējumā attiecībā uz 4. pasākuma vienu daļu (800 000 euro, kas piešķirti 2003. gadā reģionālā atbalsta shēmas ietvaros).

(3)

Apstrīdētā lēmuma 43. punktā Komisija izteica piezīmi, ka reģionālā atbalsta shēma nav piemērojama grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Ņemot vērā lielos zaudējumus, ko Chupa Chups cieta 2002. gadā (22 078 000 euro, kas atbilst 86,5 % no parakstītā kapitāla finanšu gada beigās) un 2003. gada rādītājus, Komisija uzskatīja, ka Chupa Chups jāuzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu brīdī, kad tika piešķirts atbalsts. Komisija secināja, ka šī atbalsta daļa bija nesaderīga ar kopējo tirgu un tādējādi nav īstenojama.

(4)

Tagad, gluži pretēji, attiecībā uz 800 000 euro reģionālo atbalstu, ko Chupa Chups saņēma 2003. gadā saskaņā ar “Minería 2” shēmu, Komisija atzīst, ka minētais atbalsts ir daļa no apstiprinātas atbalsta shēmas (3). Turklāt pretēji savam sākotnējam novērtējumam, uzsākot oficiālu izmeklēšanas procedūru, Komisija uzskata, ka Chupa Chups atbilda šā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ņemot vērā to, ka atbalsta piešķiršanas brīdī tas nebija grūtībās nonācis uzņēmums (4). Konkrēti:

Tādējādi subsīdijas 800 000 euro apmērā, kas piešķirtas Chupa Chups saskaņā ar šo reģionālā atbalsta shēmu, ir saderīgas ar kopējo tirgu.

(5)

Turklāt apelācijā tiek apgalvots, ka Chupa Chups nebija grūtībās nonācis uzņēmums saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunkta nozīmi 1999. gada Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7). Tajā norādīts, ka uzņēmums uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja zudusi vairāk kā puse no parakstītā kapitāla un vairāk kā viena ceturtā daļa no šā kapitāla zaudēta pēdējos 12 mēnešos.

(6)

Pat ja Chupa Chups zaudējumi atbilda vairāk nekā pusei no parakstītā kapitāla, šajā gadījumā uzņēmums neatbilst kritērijam par vairāk kā puses parakstītā kapitāla zudumu, jo Chupa Chups bija citas rezerves.

(7)

Līdz ar to Komisijai vēlreiz jāapsver tās novērtējums un jāgroza 2007. gada 10. maija lēmums attiecībā uz 4. pasākumā paredzētās 800 000 euro subsīdijas ietekmes novērtējumu.

(8)

Tādējādi 2007. gada 10. maija lēmums attiecībā uz pasākumiem C 1/06 (ex NN 103/05), kurus Spānija pieņēmusi par labu Chupa Chups, ir jāgroza,

2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/12

(1)

Itālijas iestādes ar 2006. gada 23. februāra vēstuli paziņoja Komisijai par glābšanas atbalstu uzņēmumam New Interline S.p.A. (turpmāk – New Interline). Atbalsts, kas reģistrēts ar atsauces numuru NN 15/06, tika īstenots 2006. gada 13. februārī2006. gada 23. februāra, tas ir, pirms paziņošanas. Komisija pieprasīja papildu informāciju ar 2006. gada 4. aprīļa vēstuli, uz kuru Itālija atbildēja ar 2006. gada 29. maija vēstuli. Pēc tam Komisija pieprasīja papildu informāciju ar 2006. gada 28. jūlija vēstuli, uz kuru Itālija atbildēja ar 2006. gada 5. oktobra un 2006. gada 6. novembra vēstulēm.

(2)

Iesniedzot paziņojumu 2006. gada 10. novembrī, kas reģistrēts ar atsauces numuru N 734/06, Itālijas iestādes paziņoja Komisijai par New Interline paredzētu pārstrukturēšanas plānu. Komisija pieprasīja papildu informāciju ar 2006. gada 22. decembra vēstuli, uz kuru Itālija atbildēja ar 2007. gada 6. marta vēstuli.

(3)

Ar 2007. gada 25. aprīļa vēstuli Komisija Itālijai darīja zināmu savu 2007. gada 24. aprīļa lēmumu, ka glābšanas atbalsts, ko Itālija bija piešķīrusi New Interline, bija saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas tiktu piemērots sešus mēnešus. Attiecībā uz lēmumu par glābšanas atbalstu papildus minētajam sešu mēnešu laikposmam, kā arī attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu Komisija pieņēma lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu.

(4)

Komisijas lēmums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus. Tomēr no ieinteresēto personu puses nekāda informācija nav saņemta.

(5)

Ar 2007. gada 30. maija vēstuli Itālijas iestādes darīja zināmu Komisijai, ka New Interline atradās brīvprātīgā likvidācijas procesā un ka to nodoms bija atsaukt pārstrukturēšanas atbalsta pieteikumu. Itālijas iestādes ar 2007. gada 9. oktobra vēstuli apstiprināja pieteikuma atsaukumu.

(6)

Ar 2007. gada 16. novembra vēstuli Komisija aicināja Itāliju sniegt papildu informāciju attiecībā uz brīvprātīgas likvidācijas procesa noteikumiem, jo īpaši ņemot vērā sekas, ar ko jāsaskaras New Interline kreditoriem. Itālija atbildēja ar 2008. gada 28. janvāra vēstuli.

(7)

Glābšanas atbalsts ir garantija, ko Itālijas ekonomikas attīstības ministrija piešķir bankas aizdevumam 2,75 miljonu EUR apmērā. Sākotnēji garantiju piešķīra uz sešu mēnešu laikposmu, tas ir, no 2006. gada 6. marta līdz 2006. gada 6. septembrim. Tomēr Komisiju informēja, ka minētā termiņa beigās garantija netika atsaukta.

(8)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu 25. punkta c) apakšpunktu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2) (turpmāk – pamatnostādnes), ja par atbalstu nav paziņots, attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikposmā no pasākuma īstenošanas uzsākšanas dienas iesniedz Komisijai pārstrukturēšanas plānu vai likvidēšanas plānu, vai pierādījumu tam, ka aizdevums ir pilnībā atmaksāts un/vai ka garantija ir atsaukta.

(9)

Savā 2007. gada 24. aprīļa lēmumā Komisija uzsvēra, ka glābšanas atbalsts netika atsaukts pēc sākotnējā sešu mēnešu laikposma un ka Itālija nebija iesniegusi pārstrukturēšanas plānu minētajā periodā. Komisijas lēmumā arī apgalvots, ka atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu kā glābšanas atbalsts, kas nepārsniegtu sešus mēnešus, ja tajā tiktu ievēroti visi pamatnostādnēs paredzētie noteikumi, izņemot 25. punkta c) apakšpunkta noteikumu. Tomēr lai arī glābšanas atbalsts tika pagarināts, pārsniedzot sākotnējos sešus mēnešus, Komisijai bija šaubas par atbilstību, un tādēļ tā nolēma uzsākt pamatnostādnēs 27. punktā paredzēto procedūru (3).

(10)

Iepriekš minētajā lēmumā Komisija turklāt uzsvēra, ka tā būtu izvērtējusi, vai glābšanas atbalsts, kas nelikumīgi pagarināts, varētu tikt uzskatīts par saderīgu, pamatojoties uz citiem noteikumiem saskaņā ar pamatnostādņu 20. punktu. Minētajā punktā bija noteikta iespēja, ka glābšanas atbalstu varētu uzskatīt par pārstrukturēšanas atbalstu.

(11)

Tomēr novērots, ka Itālija pēc tam atsauca pieteikumu attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu. Turklāt Komisija vairs nevar rast pamatojumu elementos, jo īpaši pārstrukturēšanas plānā, kas var garantēt rentabilitātes apstiprinājumu, vai ar kompensāciju saistītos pasākumos, kuri var mazināt atbalsta negatīvās sekas, kas ļauj uzskatīt nelikumīgi pagarināto glābšanas atbalstu par pārstrukturēšanas atbalstu, kurš saderīgs ar kopējo tirgu.

(12)

Tādēļ Komisijai jāsecina, ka garantija 2,75 miljonu EUR apmērā, ko Itālijas iestādes piešķīrušas uzņēmumam New Interline, nav saderīga ar kopējo tirgu saskaņā ar pamatnostādnēm, jo to pagarināja, pārsniedzot termiņu – 2006. gada 6. septembri.

(13)

Tādējādi Itālijai no saņēmēja New Interline jāatgūst glābšanas atbalsts 2,75 miljonu EUR apmērā.

(14)

Šajā nolūkā Itālija ar 2008. gada 28. janvāra vēstuli informēja Komisiju, ka 2007. gada 4. maijā Itālijas iestādes New Interline vārdā ir atmaksājušas aizdevuma kopējo summu un procentus bankai Banca Antonveneta, kas bija sniegusi valsts garantētu aizdevumu. Pēc tam saistībā ar brīvprātīgas likvidēšanas procedūru Itālijas iestādes 2007. gada 7. jūnijā pieprasīja Bari rajona prokuratūrai (Avvocatura Distrettuale di Bari) uzsākt tiesvedību, lai valsts no uzņēmuma atgūtu kredīta summu.

(15)

2007. gada 18. novembrīNew Interline nolēma Bari pilsētas tiesai iesniegt pieteikuma lūgumu saskaņotai preventīvai vienošanās procedūrai, ar ko ļauj veikt maksājumu kreditoriem tiesas pārraudzībā. Šāda procedūra var ļaut turpināt uzņēmumam veikt saimniecisko darbību.

(16)

Pašreizējā posmā nav iespējams zināt, kāds būs preventīvās vienošanās iznākums. Jebkurā gadījumā Itālijai tomēr nekavējoties jāreģistrē sava prasība maksātnespējas procedūrā, neatkarīgi no uzsāktās procedūras.

(17)

Gadījumā, ja šādas procedūras rezultātā nosaka to, vai New Interline turpinās saimniecisko darbību, Komisija informē, ka saskaņā ar 67. punktu paziņojumā “Ceļā uz Komisijas lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu” (turpmāk – paziņojums par atgūšanu) (4) par lēmuma izpildi atbildīgās iestādes var pamatot darbības turpināšanas plānu tikai tad, ja tas garantē, ka atbalstu atmaksās pilnībā Komisijas lēmumā par atgūšanu noteiktajos termiņos. Konkrēti, dalībvalsts nevar daļēji atteikties no savas prasības par atgūšanu, ne arī pieņemt jebkādu citu risinājumu, kas paredz tūlītēju saņēmēja saimnieciskās darbības pārtraukšanu, pirms nav pilnībā un nekavējoties atmaksāts nelikumīgais atbalsts. Turklāt, ja pilnībā nav atmaksāts nelikumīgais atbalsts, Itālijas iestādēm šā lēmuma izpildei paredzētajā termiņā būtu jāpieņem visi to rīcībā esošie pasākumi, lai iebilstu pret New Interline saimnieciskās darbības turpināšanu.

(18)

Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar 68. punktu paziņojumā par atgūšanu uzņēmuma likvidācijas gadījumā, ciktāl atbalsts nav atgūts pilnā apmērā, dalībvalsts nedrīkst pieļaut nekādas aktīvu nodošanas, ko neveic pēc tirgus nosacījumiem/vai ko organizē tā, lai apietu atgūšanas lēmumu. Lai panāktu “pareizu aktīvu nodošanu”, dalībvalstij ir jāpārliecinās, ka nepienācīgās priekšrocības, ko radīja atbalsts, netiek nodotas aktīvu ieguvējam. Tā varētu notikt gadījumā, kad sākotnējā atbalsta saņēmēja aktīvi tiek nodoti trešai pusei par cenu, kas ir zemāka par to tirgus vērtību, vai pārņēmējam uzņēmumam, kas izveidots, lai apietu atgūšanas pieprasījumu. Šādā gadījumā atgūšanas pieprasījums ir jāpaplašina, attiecinot to uz šo trešo pusi.

(19)

Komisija atzīmē, ka saskaņā ar 8. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (5), pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atbalstu, attiecīgā dalībvalsts var atsaukt paziņojumu. Gadījumos, kad Komisija jau ir sākusi formālās izmeklēšanas procedūru, Komisija minēto procedūru izbeidz.

(20)

Itālija ar 2007. gada 9. oktobra vēstuli atsauca atbalsta pieteikumu par pārstrukturēšanu 4,75 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar pieejamo informāciju pārstrukturēšanas atbalsts nav bijis piešķirts.

(21)

Tādēļ jāizbeidz formālā izmeklēšanas procedūra, ko uzsāka ar iepriekš minēto 2007. gada 24. aprīļa lēmumu, jo pēc pieteikuma atsaukšanas tas ir zaudējis spēku attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu, par ko paziņoja Itālija un kas bija paredzēts uzņēmumam New Interline,

a)

kopējā no saņēmēja atgūstamā summa (sākotnējā summa ar procentiem);

b)

veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts, lai nodrošinātu šā lēmuma izpildi;

c)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/16

(1)

Komisijas 1996. gada 12. decembra Lēmums 97/10/EK, ar ko groza Padomes Lēmumu 79/542/EEK un Komisijas Lēmumus 92/160/EEK, 92/260/EEK un 93/197/EEK attiecībā uz reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu un ievedumiem Kopienā no Dienvidāfrikas (2), ir vairākas reizes būtiski grozīts (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētais lēmums ir jākodificē.

(2)

Dienvidāfrika ir iekļauta Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmuma 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK (4), I pielikumā.

(3)

Komisijas veiktās veterinārās pārbaudes laikā tika noskaidrots, ka dzīvnieku veselības stāvokli Dienvidāfrikā kontrolē pietiekami labi strukturēti un organizēti veterinārie dienesti.

(4)

Vaislas sērga ir endēmiska dažās Dienvidāfrikas daļās. Rietumkāpas province tomēr ir brīva no vaislas sērgas vairāk nekā sešus mēnešus. Dienvidāfrika ir oficiāli brīva no ļaunajiem zirgu ienāšiem, visu veidu zirgu encefalomielīta, zirgu infekciozās anēmijas un vezikulārā stomatīta vairāk nekā sešus mēnešus.

(5)

Dienvidāfrikas veterinārās iestādes ir apņēmušās 24 stundu laikā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ziņot Komisijai vai dalībvalstīm par to, ka konstatēta saslimšana ar kādu no Direktīvas 90/426/EEK A pielikumā minētajām infekcijas un lipīgajām slimībām un ziņot par jebkādām izmaiņām vakcinācijas politikā, kā arī laikus ziņot par izmaiņām zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanas politikā.

(6)

Dienvidāfrikas veterinārās iestādes paredz noteiktas garantijas attiecībā uz reģistrētiem zirgiem, kuri paredzēti pagaidu vai pastāvīgiem ievedumiem Kopienā.

(7)

Veterinārsanitārie nosacījumi būtu jāpieņem saskaņā ar dzīvnieku veselības stāvokli attiecīgajā trešā valstī. Sakarā ar to, ka vajadzīgas prasības attiecībā uz pārvadāšanas kontroli un karantīnu Dienvidāfrikā, šis lēmums attiecas tikai uz reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu un ievedumiem Kopienā.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

2.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/s3