I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

29.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/19

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 117 – vienoti noteikumi par riepu apstiprināšanu attiecībā uz rites trokšņu emisijām un saķeri ar slapju virsmu

Ietverot visus spēkā esošos tekstus līdz:

01. grozījumu sērijai – spēkā stāšanās datums: 2007. gada 2. februāris

01. grozījumu sērijas 1. labojums saskaņā ar depozitāro paziņojumu C.N.554.2007.TREATIES-1, datēts ar 2007. gada 9. maiju.

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Definīcijas

3.	Apstiprinājuma pieteikums

Marķējums

5.	Apstiprinājums

6.	Norādījumi

7.	Pneimatisko riepu tipa pārveide un apstiprinājuma attiecināšana uz citu tipu

8.	Ražojumu atbilstība

9.	Sankcijas par ražojumu neatbilstību

10.	Ražošanas galīga pārtraukšana

11.	To tehnisko dienestu nosaukumi un adreses, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo iestāžu nosaukumi un adreses

12.	Ieviešanas noteikumi

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, attiecināšanu uz citu tipu, noraidīšanu, anulēšanu vai ražošanas galīgu pārtraukšanu riepu tipam attiecībā uz “rites trokšņa emisiju līmeni” un “saķeri ar slapju virsmu” saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējumu izvietojums

1. papildinājums –

Apstiprinājums saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 atbilstīgi apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumiem Nr. 30 vai Nr. 54

2. papildinājums –

Atļauja kombinēt apstiprinājumus, kas izdoti saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117, Nr. 30 vai Nr. 54

3. pielikums –

Apturēta motora testa metode riepu rites trokšņa emisiju mērīšanai

papildinājums –

Testa ziņojums

4. pielikums –

Norādījumi par testa vietu

5. pielikums –

Saķeres ar slapju ceļu mērīšanas testa procedūra

papildinājums –

Testa ziņojums

1. DARBĪBAS JOMA

1.1. Šie noteikumi attiecas uz riepām saistībā trokšņa emisijām un uz M1, N1, O1 vai O2 (1) kategorijas transportlīdzekļu C1 klases riepām saistībā ar saķeri ar slapju virsmu. Tie tomēr neattiecas uz:

1.1.1.

“pagaidu lietošanas rezerves riepām” un riepām ar marķējumu “tikai pagaidu lietošanai”;

1.1.2.

riepām ar nominālu loka diametra kodu ≤ 10 (vai ≤ 254 mm) vai ≥ 25 (vai ≥ 635 mm);

1.1.3.

sacīkstēm paredzētām riepām;

1.1.4.

riepām, kas paredzētas transportlīdzekļiem, kuri neietilpst M, N un O kategorijā;

1.1.5.

riepām, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm, lai uzlabotu vilktspēju (piem., riepas ar radzēm);

1.1.6.

riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h (F).

1.2. Līgumslēdzējas puses izdod vai atzīst apstiprinājumus par rites trokšņa līmeni un saķeri ar slapju virsmu, ja vien tās nav paziņojušas Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram, ka pārbaudīs tikai rites trokšņa līmeni. Šis paziņojums tiek izdarīts, ievērojot 1958. gada Nolīguma (E/ECE/TRANS/505/Rev.2) 1. panta 6. un 7. punktā noteiktos laika periodus.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos papildus definīcijām, kas ir noteiktas EEK Noteikumos Nr. 30 un Nr. 54, izmantotas šādas definīcijas.

2.1. “Riepu tips” šajos noteikumos ir tādu riepu kopums, kuru izmēra apzīmējumu sarakstā, tirdzniecības nosaukumā un komercapzīmējumā neatšķiras šādas būtiskas pazīmes:

a)	ražotāja nosaukums;

b)	riepu klasifikācija (sk. 2.4. punktu);

c)	riepu struktūra;

d)	izmantošanas kategorija – parastās, speciālās un sniega riepas;

C1 klases riepām:

i)	parastās vai pastiprinātās (vai palielinātas slodzes) riepas – ja riepas ir iesniegtas, lai apstiprinātu rites trokšņa līmeni;

ii)	parastās vai sniega riepas Q vai zemākā ātruma kategorijā (160 km/h) vai arī R un augstākā kategorijā, ieskaitot H kategoriju (≥ 170 km/h) – ja riepas ir iesniegtas, lai apstiprinātu saķeri ar slapju virsmu;

f)	protektora zīmējums (sk. 3.2.1. punktu).

2.2. “Tirdzniecības nosaukums” vai “komercapzīmējums” ir ražotāja dotais riepu apzīmējums. Tirdzniecības nosaukums var atbilst ražotāja nosaukumam un komercapzīmējums var sakrist ar preču zīmi.

2.3. “Rites troksnis” ir troksnis, kas rodas, riepām kustībā saskaroties ar ceļa virsmu.

2.4. “Riepu klase” ir viens no šādiem grupējumiem:

2.4.1.

C1 klases riepas – riepas, kuras atbilst EEK Noteikumiem Nr. 30;

2.4.2.

C2 klases riepas – riepas, kuras atbilst EEK Noteikumiem Nr. 54 un kuru kravnesības indekss vienkāršā montējumā ir zemāks par vai vienāds ar 121 un ātruma kategorijas simbols ir augstāks par vai vienāds ar “N”;

2.4.3.

C3 klases riepas – riepas, kas atbilst EEK Noteikumiem Nr. 54 un kuru:

a)	kravnesības indekss vienkāršā montējumā ir lielāks par vai vienāds ar 122; vai

b)	kravnesības indekss vienkāršā montējumā ir zemāks par vai vienāds ar 121 un ātruma kategorijas simbols ir zemāks par vai vienāds ar “M”.

2.5. “Parauga riepas izmērs” ir iesniegtās riepas izmērs, lai veiktu riepas tipa atbilstības apstiprināšanas testu saskaņā ar aprakstu šo noteikumu 3. pielikumā attiecībā uz rites trokšņa emisijām un 5. pielikumā attiecībā uz saķeri ar slapju virsmu.

2.6. “Pagaidu lietošanas rezerves riepa” atšķiras no riepas, kas paredzēta jebkuram transportlīdzeklim parastos apstākļos, un ir paredzēta tikai pagaidu lietošanai ierobežotos braukšanas apstākļos.

2.7. “Sacīkstēm paredzētas riepas” ir riepas transportlīdzekļiem, kas piedalās motosporta sacīkstēs, un nav paredzētas lietošanai ārpus sacīkstēm.

2.8. “Parastā riepa” ir riepa, kas paredzēta ikdienas lietošanai uz parastiem ceļiem.

2.9. “Speciālā riepa” ir riepa, kas paredzēta lietošanai gan uz parastiem ceļiem, gan ārpus ceļiem vai citiem īpašiem nolūkiem.

2.10. “Sniega riepa” ir riepa, kuras protektora zīmējums, veids vai struktūra ir īpaši paredzēti labākai darbībai sniegā, salīdzinot ar parasto riepu, ar spēju labāk uzsākt vai saglabāt transportlīdzekļa kustību.

2.11. “Saķere ar slapju virsmu” ir ar kandidātriepām aprīkota testa transportlīdzekļa bremžu darbība uz slapjas virsmas salīdzinājumā ar to pašu transportlīdzekli ar atskaites riepām (SATR).

2.12. “Standarta atskaites testa riepa (SATR)” ir riepa, kas ražota, pārbaudīta un uzglabāta saskaņā ar Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības (American Society for Testing and Materials – ASTM) standartu E 1136-93 (atkārtoti apstiprināts 1998. gadā).

2.13. “Kandidātriepa” ir parauga riepa no riepu tipa, kas iesniegts apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem.

2.14. “Kontrolriepa” ir parasta riepa, ko izmanto, lai noteiktu saķeri ar slapju ceļu riepām ar tādiem izmēriem, ar kādiem riepas nevar uzmontēt tam pašam transportlīdzeklim, kuram ir uzmontētas standarta atskaites testa riepas – sk. šo noteikumu 5. pielikuma 2.2.2.16. punktu.

2.15. “Saķeres ar slapju ceļu indekss (“G”)” ir kandidātriepas darbības un standarta atskaites testa riepas darbības attiecība.

2.16. “Augstākais bremžu spēka koeficients (“absk”)” ir maksimālā bremžu spēka un vertikāla svara uz riepu pirms riteņu saslēgšanās attiecība.

2.17. “Vidējais maksimālais palēninājums (“vmp”)” ir vidējais palēninājums, ko aprēķina, pamatojoties uz izmērīto attālumu, transportlīdzeklim palēninot gaitu starp diviem konkrētiem ātrumiem.

2.18. “Sakabes augstums” ir augstums, kas mērīts perpendikulāri no piekabes šarnīra punkta centra tieši uz zemi, kad velkošais transportlīdzeklis un piekabe ir sakabināti kopā. Transportlīdzeklim un piekabei testa laikā jāatrodas uz līdzenas cietas virsmas, jābūt aprīkotiem ar konkrētajam testam atbilstošo(-ajām) riepu(-ām).

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1. Pieteikumu riepas tipa apstiprinājumam attiecībā uz šiem noteikumiem iesniedz riepu ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis. Pieteikumā norāda:

3.1.1.

darbības īpašības, kas attiecīgajam riepu tipam jānovērtē, – “rites trokšņa emisijas” vai “saķere ar slapju virsmu un rites trokšņa emisijas”;

3.1.2.

ražotāja nosaukumu;

3.1.3.

pieteikuma iesniedzēja nosaukumu un adresi;

3.1.4.

rūpnīcas(-u) adresi(-es);

3.1.5.

tirdzniecības nosaukumu(-us), komercapzīmējumu(-us), preču zīmi(-es);

3.1.6.

riepu klasi (C1, C2 vai C3 klase) (sk. šo noteikumu 2.4. punktu);

3.1.6.1.

pieļaujamo šķērsgriezuma platumu C1 klases riepām (sk. šo noteikumu 6.1.1. punktu);

PIEZĪME: šī informācija ir nepieciešama tikai rites trokšņa līmeņa apstiprinājumam;

3.1.7.

riepu struktūru;

3.1.8.

C1 klases riepām norādīt, vai:

a)	riepas ir pastiprinātas (vai palielinātas slodzes) – rites trokšņa līmeņa apstiprinājumam;

b)	ātruma kategorijas simbols ir “Q” vai zemāks (neskaitot “H”) vai “R” vai augstāks (ieskaitot “H”) sniega riepām – saķeres ar slapju virsmu apstiprinājumam;

3.1.9.

izmantošanas kategoriju (parastās, sniega vai speciālās riepas);

3.1.10.

pieteikumā ietverto riepu izmēra apzīmējumu sarakstu.

3.2. Apstiprinājuma pieteikumam (trīs eksemplāros) pievieno:

3.2.1.

attiecīgajos riepu izmēru apzīmējumos izmantojamā protektora zīmējuma(-u) galvenās īpašības saistībā ar ietekmi uz riepu darbību (t. i,. attiecīgi riepu/ceļa trokšņa līmeni vai saķeri ar slapju virsmu). Tas var būt zīmējums, fotogrāfija vai apraksts, bet tam jābūt pietiekami skaidram, lai riepu tipa apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests varētu noteikt, vai jebkādas galveno īpašību izmaiņas varētu pasliktināt riepu darbību. To, kā riepas konstrukcijas niecīgas izmaiņas ietekmē riepas darbību, nosaka ražojumu atbilstības pārbaudēs;

3.2.2.

riepas sānu zīmējumus vai fotogrāfijas ar iepriekš 3.1.4. punktā minēto informāciju un 5. punktā minēto apstiprinājuma marķējumu iesniedz, kad ir sākta ražošana, bet ne vēlāk kā vienu gadu pēc riepas tipa apstiprinājuma piešķiršanas.

3.3. Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz riepu paraugi testa veikšanai vai tehniskā dienesta izsniegto testa rezultātu kopijas saskaņā ar šo noteikumu 11. punktu.

3.4. Pieteikuma testus var veikt nejaušas izvēles kārtībā pēc riepu tipa apstiprinātājas iestādes vai pilnvarotā tehniskā dienesta ieskatiem.

3.5. Riepu ražotāja laboratoriju un testa iekārtu var norādīt kā pilnvaroto laboratoriju, un riepu tipa apstiprinātāja iestāde var izvēlēties, vai piedalīties testos.

4. MARĶĒJUMS

4.1. Visas konkrētā tipa riepas jāmarķē atbilstīgi attiecīgajiem EEK Noteikumiem Nr. 30 vai Nr. 54.

4.2. Īpaši uz riepām jānorāda:

4.2.1.

ražotāja nosaukums vai preču zīme;

4.2.2.

komercapzīmējums (sk. 2.2. punktu); komercapzīmējums nav jānorāda, ja tas sakrīt ar preču zīmi;

4.2.3.

riepu izmēra apzīmējums;

4.2.4.

pastiprinātajām riepām uzraksts “REINFORCED” (vai “EXTRA LOAD”);

4.2.5.

sniega kategorijas riepām uzraksts “M+S” (vai arī “M.S” vai “M&S”);

4.2.6.

speciālās kategorijas riepām uzraksts “MPT” (vai arī “ML” vai “ET”).

4.3. Uz riepām jābūt pietiekamai vietai apstiprinājuma marķējuma izvietošanai, kā parādīts šo noteikumu 2. pielikumā.

4.4. Apstiprinājuma marķējums jāpiestiprina riepas sānos, tam jābūt skaidri salasāmam un jāatrodas riepas zemākajā pusē uz vismaz vieniem sāniem.

4.4.1. Ja riepas ir apzīmētas ar loka iekārtas apveida simbolu “A”, marķējumu var izvietot jebkurā vietā riepas ārējos sānos.

5. APSTIPRINĀJUMS

5.1. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtā riepu tipa paraugriepu izmērs atbilst še turpmāk 6. un 7. punktā izklāstītajām prasībām, šim riepu tipam piešķir apstiprinājumu.

5.2. Apstiprinātajam riepu tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pati Līgumslēdzēja puse nevar piešķirt to pašu numuru cita tipa riepām.

5.3. Paziņojumu par riepu tipa apstiprinājuma piešķiršanu, attiecināšanu uz citu tipu vai noraidīšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta Nolīguma valstīm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā esošajam paraugam.

5.3.1. Riepu tipa apstiprinājuma pieteikums attiecībā uz citu tipu riepu ražotājiem jāiesniedz saskaņā ar citu noteikumu prasībām atbilstoši riepu tipam. Šajā gadījumā pieteikumam par apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu jāpievieno atbilstīgās apstiprinātājas iestādes izdota attiecīgā riepu tipa apstiprinājuma paziņojuma kopija. Apstiprinājuma pieteikums attiecināšanai uz citu tipu jāiesniedz tikai tajā riepu tipa apstiprinātājā iestādē, kas izsniegusi sākotnējo riepu apstiprinājumu.

5.3.1.1. Kad ir izsniegts apstiprinājums attiecībā uz citu tipu, ko pievieno paziņojuma veidlapai (sk. šo noteikumu 1. pielikumu) un atbilstības sertifikātam(-iem) citiem noteikumiem, apstiprinājuma numuram uz paziņojuma veidlapas pievieno papildu zīmi(-es), kurā(-ās) norāda attiecīgos noteikumus un tehniskās prasības, kas iekļauti apstiprinājumā attiecībā uz citu tipu. Katrai papildu zīmei paziņojuma veidlapas 9. punktā pievieno īpašu(-us) apstiprinājuma veida numuru(-us) un pašus noteikumus.

5.3.1.2. Papildu zīme norāda grozījumus attiecīgajos noteikumos par riepu darbību (piem., ar S01 vai SW01 apzīmē pirmo grozījumu sēriju attiecībā uz rites trokšņa emisijām vai rites trokšņa emisijām un riepu saķeri ar slapju virsmu). Nav jāatzīmē grozījumi, ja attiecīgie noteikumi ir sākotnējā redakcijā.

5.3.2. Šādas papildu zīmes ir iepriekš noteiktas, lai atzīmētu īpašus riepu darbības parametrus:

S	–	lai atzīmētu rites trokšņa emisiju atbilstību;
W	–	lai atzīmētu saķeres ar slapju virsmu atbilstību.

Citas papildu zīmes nosaka pēc vajadzības.

5.4. Vietā, kas minēta 4.3. punktā, un atbilstoši 4.4. punkta prasībām katram riepu izmēram, kurš atbilst šajos noteikumos apstiprinātajam riepu tipam, pievieno starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kurā ietilpst turpmāk minētais.

5.4.1.

Aplis, kurā ir “E” burts, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2); un

5.4.2.

apstiprinājuma numurs, kam seko papildu zīme(-es) “S” vai “SW”, pa labi no 5.4.1. punktā aprakstītā apļa (vai zem tā), ja tas ietilpst sākotnējā apstiprinājumā. Ja pēc sākotnējā apstiprinājuma apstiprinājums ir attiecināts uz citu tipu, pirms zīmes “S” vai “SW” pievieno papildu zīmi “+”, ar ko apzīmē apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu;

5.4.3.

papildu zīme(-es) un, ja nepieciešams, norāde uz attiecīgo grozījumu sēriju, kā norādīts paziņojuma veidlapā;

5.4.4.

ja uz riepas sāniem ir apstiprinājuma numurs ar papildu zīmi(-ēm), nav vajadzīgs nekāds cits riepas marķējums ar īpašo riepu tipa apstiprinājuma numuru, kas apzīmē atbilstību noteikumiem, uz kuriem attiecas papildu zīme, kā minēts iepriekš 5.3.2. punktā.

5.5. Ja riepa atbilst apstiprinātajam tipam saskaņā ar vieniem vai vairākiem noteikumiem, kas pievienoti Nolīgumam, valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 5.4.1. punktā minētais simbols nav jāatkārto. Tādā gadījumā visus to noteikumu papildu numurus un simbolus, atbilstīgi kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, izvieto blakus iepriekš 5.4.1. punktā minētajam simbolam.

5.6. Šo noteikumu 2. pielikumā parādīti apstiprinājuma marķējumu izkārtojuma piemēri.

6. NORĀDĪJUMI

6.1. Rites trokšņa emisiju ierobežojumi, kas aprēķināti ar šo noteikumu 3. pielikumā aprakstīto metodi.

6.1.1. C1 klases riepām rites trokšņa emisiju vērtība nedrīkst pārsniegt turpmāk minētās vērtības. Šīs vērtības piemēro gan parastajām, gan sniega riepām, un tās attiecas uz nominālo šķērsgriezuma platumu, kas noteikts 2.17.1.1. punktā Noteikumos Nr. 30:

Nominālais šķērsgriezuma platums	Ierobežojums dB(A)
145 un mazāks	72
No 145 līdz 165	73
No 165 līdz 185	74
No 185 līdz 215	75
Vairāk par 215	76

6.1.1.1. “Pastiprinātajām” (vai palielinātas slodzes) C1 klases riepām (sk. iepriekš 4.2.4. punktu) 6.1.1. punktā noteiktos ierobežojumus palielina par 1 dB(A).

6.1.1.2. C1 klases “speciālajām” riepām (sk. iepriekš 4.2.6. punktu) 6.1.1. punktā noteiktos ierobežojumus palielina par 2 dB(A).

6.1.2. C2 klases riepām rites trokšņa emisiju vērtība atkarībā no izmantošanas kategorijas (sk. iepriekš 2.1. punktu) nedrīkst pārsniegt:

Izmantošanas kategorija	Ierobežojums dB(A)
Parastās	75
Sniega	77
Speciālās	78

6.1.3. C3 klases riepām rites trokšņa emisijas vērtība atkarībā no izmantošanas kategorijas (sk. iepriekš 2.1. punktu) nedrīkst pārsniegt:

Izmantošanas kategorija	Ierobežojums dB(A)
Parastās	76
Sniega	78
Speciālās	79

6.2. Saķeri ar slapju ceļu nosaka, salīdzinot augstāko bremžu spēka koeficientu (“absk”) vai vidējo maksimālo palēninājumu (“vmp”) ar standarta atskaites testa riepas (SATR) iegūtajām vērtībām. Šo darbību mēra, izmantojot saķeres ar slapju ceļu indeksu (G).

6.2.1. C1 klases riepām, kas testētas, izmantojot kādu no šo noteikumu 5. pielikumā minētajām procedūrām, jāatbilst šādām prasībām:

Izmantošanas kategorija	Saķeres ar slapju ceļu indekss (G)
sniega riepas ar ātruma simbolu (“Q” vai zemāku, izņemot “H”), kuru maksimālais pieļaujamais ātrums nav lielāks par 160 km/h	≥ 0,9
sniega riepas ar ātruma simbolu (“R” vai zemāku, tai skaitā “H”), kuru maksimālais pieļaujamais ātrums ir lielāks par 160 km/h	≥ 1,0
parastās (ceļa tipa) riepas	≥ 1,1

7. PNEIMATISKO RIEPU TIPA PĀRVEIDE UN APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

7.1. Par katru riepu tipa pārveidi, kas var ietekmēt to darbības īpašības, kuras apstiprinātas saskaņā ar šiem noteikumiem, jāziņo tai riepu tipa apstiprinātājai iestādei, kura izdevusi apstiprinājumu. Šī iestāde var:

7.1.1.

uzskatīt, ka pārveidei nav ievērojamas nelabvēlīgas ietekmes uz apstiprinātajām darbības īpašībām un riepas atbilst šo noteikumu prasībām; vai

7.1.2.

pieprasīt pilnvarotajam tehniskajam dienestam papildu paraugus testu veikšanai vai papildu testu rezultātus.

7.1.3.

Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma noraidīšanu, precizējot izdarītos pārveidojumus, saskaņā ar šo noteikumu 5.3. punktā izklāstīto procedūru paziņo citām Nolīguma valstīm, kas piemēro šos noteikumus.

7.1.4.

Riepu tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir apstiprinājumu attiecībā uz citu tipu, izsniedz šā tipa sērijas numuru, kuru norāda paziņojuma veidlapā.

8. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

Ražojumu atbilstības noteikšanas procedūrām jāatbilst tām, kas izklāstītas Nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2), ievērojot turpmāk minētās prasības.

8.1.	Visas atbilstoši šiem noteikumiem apstiprinātās riepas ražo tā, lai to darbības īpašības atbilstu apstiprinātajam riepu tipam un iepriekš 6. punktā minētajām prasībām.

8.2.

Lai pārbaudītu iepriekš 8.1. punktā minēto atbilstību, riepu paraugus, uz kuriem ir šajos noteikumos paredzētais apstiprinājuma marķējums, izlases kārtā ņem no sērijas ražojuma. Parasti ražojumu atbilstības pārbaudi veic vismaz reizi divos gados.

8.2.1.

Pārbaudes apstiprinājumi, kas minēti 6.2. punktā, jāīsteno, izmantojot to pašu procedūru (sk. šo noteikumu 5. pielikumu), ko piemēro sākotnējam apstiprinājumam, un riepu tipa apstiprinātāja iestāde pārliecinās, vai visas apstiprinātā tipa riepas atbilst apstiprinājuma prasībām. Vērtējuma pamatā ir riepu tipa ražošanas apjoms katrā rūpnīcā, ņemot vērā ražotāja izmantoto(-ās) kvalitātes vadības sistēmu(-as). Ja testa procedūra tiek veikta vairākām riepām vienlaicīgi, piemēram, četrām riepām, lai pārbaudītu saķeri ar slapju ceļu saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā izklāstīto standarta transportlīdzekļa procedūru, aprēķinot testēto riepu skaitu, riepu komplektu uzskata par vienu vienību.

8.3.	Ražojumus uzskata par atbilstošiem šo noteikumu prasībām, ja izmērītie līmeņi atbilst iepriekš 6.1. punktā noteiktajiem ierobežojumiem ar atļauto papildu novirzi + 1 dB(A) saistībā ar iespējamām masu ražojumu atšķirībām.

9. SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

9.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto riepu tipa apstiprinājumu var anulēt, ja konstatē neatbilstību iepriekš 8. punktā minētajām prasībām vai ja jebkura riepa vai riepu tips pārsniedz iepriekš 8.3. punktā noteiktos ierobežojumus.

9.2. Ja Nolīguma valsts, kas piemēro šos noteikumus, anulē apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē citas Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot apstiprinājuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā esošajam paraugam.

10. RAŽOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu pneimatisko riepu tipa ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas šī iestāde par to informē citas 1958. gada Nolīguma valstis, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā esošajam paraugam.

11. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMI UN ADRESES, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

11.1. Nolīguma valstis, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kuri veic apstiprināšanas testus, kā arī apstiprinājumu piešķīrēju administratīvo iestāžu nosaukumus un adreses, uz kurieni jāsūta citās valstīs izdotie paziņojumi par piešķirtiem, uz citu tipu attiecinātiem, noraidītiem vai anulētiem apstiprinājumiem.

12. IEVIEŠANAS NOTEIKUMI

12.1. Pēc šo noteikumu stāšanās spēkā Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst:

a)	atteikties piešķirt EEK apstiprinājumu šajos noteikumos paredzētajam riepu tipam vai

b)	aizliegt riepu pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā,

ja riepu tips ietilpst šo noteikumu darbības jomā un atbilst šo noteikumu prasībām.

12.2. No 2003. gada 4. augusta Līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, nepiešķir valsts apstiprinājumu riepu tipam, kurš ietilpst šo noteikumu darbības jomā, bet neatbilst šo noteikumu prasībām.

12.3. 24 mēnešus pēc 01. grozījumu sērijas stāšanās spēkā Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus attiecībā uz riepu saķeres līmeni braucošā stāvoklī uz slapjas virsmas, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais riepu tips atbilst šiem noteikumiem, kuros grozījumi izdarīti ar 01. grozījumu sēriju.

12.4. No turpmāk minētajiem datumiem Līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, neatļauj tādu riepu pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā, kuras ietilpst šo noteikumu darbības jomā, bet neatbilst šo noteikumu prasībām.

C1 klases riepām ar šķērsgriezuma platumu līdz 185 – no	2009. gada 1. oktobra;
C1 klases riepām ar šķērsgriezuma platumu no 185 līdz 215 – no	2010. gada 1. oktobra;
C1 klases riepām ar lielāku šķērsgriezuma platumu vairāk nekā 215 – no	2011. gada 1. oktobra;
C2 un C3 klases riepām – no	2009. gada 1. oktobra.

Līdz iepriekš minētajiem datumiem Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, nepieprasa nomainīt tirdzniecībā vai ekspluatācijā esošās riepas, kas ietilpst šo noteikumu darbības jomā, lai tās atbilstu šo noteikumu prasībām.

(1) Kā noteikts konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/grozījumi Nr. 2, jaunākie grozījumi Nr. 4).

(2) Vācija – 1, Francija – 2, Itālija – 3, Nīderlande – 4, Zviedrija – 5, Beļģija – 6, Ungārija – 7, Čehija – 8, Spānija – 9, Serbija – 10, Apvienotā Karaliste – 11, Austrija – 12, Luksemburga – 13, Šveice – 14, 15 – (brīvs), Norvēģija – 16, Somija – 17, Dānija – 18, Rumānija – 19, Polija – 20, Portugāle – 21, Krievijas Federācija – 22, Grieķija – 23, Īrija – 24, Horvātija – 25, Slovēnija – 26, Slovākija – 27, Baltkrievija – 28, Igaunija – 29, 30 – (brīvs), Bosnija un Hercegovina – 31, Latvija – 32, 33 – (brīvs), Bulgārija – 34, 35 – (brīvs), Lietuva – 36, Turcija – 37, 38 – (brīvs), Azerbaidžāna – 39, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika – 40, 41 – (brīvs), Eiropas Kopiena – 42 (apstiprinājumus piešķir Eiropas Kopienas dalībvalstis, izmantojot attiecīgos EEK simbolus), Japāna – 43, 44 – (brīvs), Austrālija – 45, Ukraina – 46, Dienvidāfrika – 47, Jaunzēlande – 48, Kipra – 49, Malta – 50, Korejas Republika – 51, Malaizija – 52, Taizeme – 53, 54 un 55 – (brīvs) un Melnkalne – 56. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē Nolīgumu vai pievienojas Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šīm prasībām piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un šādi piešķirtos numurus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo šā nolīguma valstīm.

1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

(Sk. šo noteikumu 5.4. punktu)

Noteikumos Nr. 117 paredzētie apstiprinājuma marķējumi

1. PIEMĒRS

Šis pneimatiskai riepai piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgā riepa ir apstiprināta Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 (tikai marķējums S (rites troksnis)) ar apstiprinājuma numuru 001234. Apstiprinājuma pirmie divi cipari (00) norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu prasībām to sākotnējā redakcijā.

2. PIEMĒRS

Šis apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgā riepa ir apstiprināta Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 (marķējums S (rites troksnis) vai S (rites troksnis) un W (saķere ar slapju virsmu) ar apstiprinājuma numuru 011234. Tas norāda, vai apstiprinājums ir tikai S vai S un W. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari (01) norāda, ka apstiprinājuma brīdī šajos noteikumos bija ietverta 01. grozījumu sērija.

1. papildinājums

Apstiprinājums saskaņā ar noteikumiem Nr. 117 atbilstīgi apstiprinājumam saskaņā ar noteikumiem Nr. 30 vai Nr. 54 (1)

1. PIEMĒRS

Šis apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgā riepa ir apstiprināta Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 (marķējums S (rites troksnis)) ar apstiprinājuma numuru 011234 un saskaņā ar Noteikumiem Nr. 30 ar apstiprinājuma numuru 023637. Apstiprinājuma pirmie divi cipari (01) norāda, ka apstiprinājuma piešķiršanas brīdī šajos noteikumos bija ietverta 01. grozījumu sērija un Noteikumos Nr. 30 – 02. grozījumu sērija.

2. PIEMĒRS

Šis apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgā riepa ir apstiprināta Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 (marķējums S (rites troksnis) vai SW (rites troksnis un saķere ar slapju virsmu)) ar apstiprinājuma numuru 011234 un saskaņā ar Noteikumiem Nr. 30 ar apstiprinājuma numuru 023637. Apstiprinājuma pirmie divi cipari (01) norāda, ka apstiprinājuma piešķiršanas brīdī šajos noteikumos bija ietverta 01. grozījumu sērija un Noteikumos Nr. 30 – 02. grozījumu sērija.

3. PIEMĒRS

Šis apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgā riepa ir apstiprināta Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 117 01. grozījumu sēriju ar apstiprinājuma numuru 011234 (tikai marķējums S) un saskaņā ar Noteikumiem Nr. 54. Tas norāda, ka apstiprinājums ir tikai rites troksnim (S), jo saskaņā ar Noteikumiem Nr. 54 apstiprinātās riepas šobrīd nevar apstiprināt attiecībā uz saķeri ar slapju virsmu. Noteikumu Nr. 117 apstiprinājuma pirmie divi cipari (01) kopā ar “S” norāda, ka pirmā apstiprinājuma brīdī Noteikumos Nr. 117 bija ietverta 01. grozījumu sērija. Noteikumu Nr. 54 pirmie divi cipari (00) norāda, ka izmantota noteikumu sākotnējā redakcija.

(1) Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 apstiprinājumiem, kas atteicas uz riepām, kuras ietilpst Noteikumu Nr. 54 darbības jomā, nav spēkā nosacījumi par saķeri ar slapju virsmu.

2. papildinājums

Atļauja kombinēt apstiprinājumus, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem Nr. 117, Nr. 30 vai Nr. 54 (1)

1. PIEMĒRS

Šis apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgā riepa sākotnēji ir apstiprināta Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 30 02. grozījumu sēriju ar apstiprinājuma numuru 023637. Tai ir marķējums + S (rites troksnis), kas norāda, ka apstiprinājums ir attiecināts arī uz Noteikumiem Nr. 117. Apstiprinājuma pirmie divi cipari (02) norāda, ka apstiprinājuma brīdī Noteikumos Nr. 30 bija iekļauta 02. grozījumu sērija. Plus (+) zīme norāda, ka pirmais apstiprinājums piešķirts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 30 un tad attiecināts uz citu tipu, lai ietvertu Noteikumu Nr. 117 apstiprinājumu(-us).

2. PIEMĒRS

Šis apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgā riepa sākotnēji ir apstiprināta Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 30 02. grozījumu sēriju ar apstiprinājuma numuru 023637. Tas norāda, ka apstiprinājums attiecas uz S (rites troksni) vai S (rites troksni) un W (saķeri ar slapju virsmu). S vai SW, kam seko (01), norāda, ka apstiprinājuma brīdī Noteikumos Nr. 117 bija ietverta 01. grozījumu sērija. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari (02) norāda, ka apstiprinājuma brīdī Noteikumos Nr. 30 bija ietverta 02. grozījumu sērija. Plus (+) zīme norāda, ka pirmais apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 30 un tad attiecināts uz citu tipu, lai ietvertu Noteikumu Nr. 117 apstiprinājumu(-us).

(1) Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 apstiprinājumiem, kas attiecas uz riepām, kuras ietilpst Noteikumu Nr. 54 darbības jomā, nav spēkā nosacījumi par saķeri ar slapju virsmu.

3. PIELIKUMS

APTURĒTA MOTORA TESTA METODE RIEPU RITES TROKŠŅA EMISIJU MĒRĪŠANAI

0. IEVADS

Šajā metodē ir aprakstīti norādījumi attiecībā uz mērinstrumentiem, mērījuma apstākļiem un mērīšanas metodi, kas jāizmanto, lai noteiktu trokšņa līmeni riepu komplektam, kas uzmontētas uz transportlīdzekļa, kurš ripo pa konkrētu ceļa virsmu. Maksimālais skaņas spiediena līmenis reģistrējams, kad testa transportlīdzeklis turpina braukt, – ar mikrofoniem, kas novietoti attālā līdzenā laukā. Galīgo rezultātu attiecībā uz atskaites ātrumu iegūst, izmantojot lineāras regresijas analīzi. Šādus testa rezultātus nevar attiecināt uz riepu radīto troksni, kas mērīts ātruma palielināšanas laikā vai, ātruma samazināšanas laikā bremzējot.

1. MĒRINSTRUMENTI

1.1. Akustiskie mērījumi

Skaņas līmeņa mērītājs vai līdzvērtīga mērīšanas sistēma, ieskaitot ražotāja ieteikto vējstiklu, atbilst kritērijiem vai pārsniedz kritērijus, kas piemērojami 1. tipa instrumentiem, saskaņā ar Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (SEK) 60651:1979/A1:1993 otro izdevumu.

Mērījumus veic, izmantojot biežuma svērumu A un laika svērumu F.

Gadījumā, kad izmanto kādu sistēmu, kur paredzēta A svērtā skaņas līmeņa periodiska uzraudzība, intervāls starp diviem lasījumiem nepārsniedz 30 ms.

1.1.1. Kalibrēšana

Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu mērījumu sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, kuras piemēro vismaz 1. precīzijas klases skaņas kalibratoriem saskaņā ar SEK 60942:1988. Neveicot pielāgojumus, starpībai starp vērtībām, kas iegūtas divos secīgos testos, jābūt mazākai par vai vienādai ar 0,5 dB. Ja šī vērtība ir pārsniegta, mērījumu rezultātus, kas iegūti pēc iepriekšējas apmierinošās kalibrēšanas, uzskata par nederīgiem.

1.1.2. Atbilstība prasībām

Skaņas kalibrēšanas ierīces atbilstība SEK 60942:1988 prasībām jāpārbauda reizi gadā, un instrumentu sistēmas atbilstība SEK 60651:1979/A1:1993 otrā izdevuma prasībām jāpārbauda reizi divos gados laboratorijā, kas apstiprināta veikt kalibrēšanu saistībā ar attiecīgajām normām.

1.1.3. Mikrofonu izvietošana

Mikrofons (vai mikrofoni) novietojami 7,5 m ± 0,05 m attālumā no trases atskaites līnijas CC′ (1. attēls) un 1,2 m ± 0,02 m augstumā virs zemes. Tā maksimālās jutības asij jābūt horizontālai un jāatrodas perpendikulāri transportlīdzekļa trajektorijai (līnija CC′).

1.2. Ātruma mērījumi

Transportlīdzekļa ātrumu mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir ± 1 km/h, un tad, kad transportlīdzekļa priekša ir sasniegusi līniju PP′ (1. attēls).

1.3. Temperatūras mērījumi

Obligāti veicami gaisa temperatūras un testa virsmas temperatūras mērījumi.

Temperatūras mērīšanas ierīces precizitātei jābūt ± 1 °C.

1.3.1. Gaisa temperatūra

Temperatūras nolasītājs novietojams klajā vietā netālu no mikrofona tā, ka tas ir atklāts gaisa plūsmai un aizsargāts no tiešiem saules stariem. Šo aizsardzību var nodrošināt ar aizsedzošu ekrānu vai tamlīdzīgu ierīci. Temperatūras nolasītājs jānovieto 1,2 m ± 0,1 m augstumā virs testa virsmas, lai pēc iespējas mazinātu testa virsmas termiskā starojuma ietekmi, kad gaisa plūsma ir vāja.

1.3.2. Testa virsmas temperatūra

Temperatūras nolasītājs novietojams vietā, kur mērītā temperatūra raksturo temperatūru riteņu sliedēs, netraucējot skaņas mērījumus.

Ja izmanto instrumentu ar kontakta temperatūras nolasītāju, starp virsmu un nolasītāju uzklāj siltumu vadošu pastu, lai tādējādi nodrošinātu pienācīgu termisku kontaktu.

Ja izmanto starojuma termometru (pirometru), augstumu izvēlas tā, lai nodrošinātu, ka tiek aptverta mērījuma vieta ar diametru ≥ 0,1 m.

1.4. Vēja mērījums

Izmantotajai ierīcei jāvar izmērīt vēja ātrumu ar pielaidi ± 1 m/s. Vēju mēra mikrofona augstumā. Vēja virziens jāreģistrē, ņemot vērā braukšanas virzienu.

2. MĒRĪŠANAS APSTĀKĻI

2.1. Testa vieta

Testa vietu veido centrālais sektors, ko ieskauj praktiski līdzens testa laukums. Mērījumu daļai ir jābūt pilnīgi līdzenai. Veicot visus mērījumus, testa virsmai jābūt sausai un tīrai. Testa virsma nav mākslīgi jādzesē ne testu laikā, ne pirms tiem.

Testa trasei ir jābūt tādai, lai brīva skaņas laukuma nosacījumi starp skaņas avotu un mikrofonu īstenotos, ja skaņas līmenis ir aptuveni 1 dB(A). Uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti tur, kur 50 m attālumā no mērījumu sektora centra nav lielu tādu skaņas atstarotāju objektu kā žogi, akmeņi, tilti vai ēkas. Testa trases virsmai un testa vietas izmēriem jābūt saskaņā ar 4. pielikumu.

Centrālā daļa vismaz 10 m rādiusā ir brīva no pulverveidīga sniega, augstas zāles, irdenas zemes, izdedžiem un citiem līdzīgiem elementiem. Mikrofona tuvumā nedrīkst atrasties nekādi traucēkļi, kas varētu ietekmēt skaņas lauku, un starp mikrofonu un skaņas avotu nestāv neviena persona. Persona, kas veic mērījumus, un novērotāji izvēlas savu atrašanās vietu tā, lai neietekmētu mērinstrumentu rādījumus.

2.2. Meteoroloģiskie apstākļi

Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Jānodrošina, lai rezultātus neietekmētu vēja brāzmas. Testus neveic, ja vēja ātrums mikrofona augstumā pārsniedz 5 m/s.

Mērījumus neveic, ja gaisa temperatūra ir zemāka par 5 °C vai augstāka par 40 °C vai ja testa virsmas temperatūra ir zemāka par 5 °C vai augstāka par 50 °C.

2.3. Apkārtējais troksnis

2.3.1. Fona skaņas līmenis (ieskaitot jebkādus trokšņus, ko rada vējš) ir vismaz par 10 dB(A) zemāks nekā izmērītais rites troksnis. Mikrofons aprīkojams ar piemērotu vējstiklu ar noteikumu, ka tiek ņemts vērā tas, kā tas ietekmē mikrofona jutīgumu un peilēšanas iezīmes.

2.3.2. Netiek ņemti vērā mērījumi, ko ietekmējusi kāda īpaši skaļa skaņa, kas nešķiet saistīta ar vispārējo riepu skaņas līmeni.

2.4. Prasības attiecībā uz testa transportlīdzekli

2.4.1. Vispārīgi noteikumi

Testa transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas aprīkots ar četrām atsevišķām riepām tikai uz divām asīm.

2.4.2. Transportlīdzekļa noslogojums

Transportlīdzekļa noslogojumam ir jāatbilst še turpmāk 2.5.2. punktā minētajam testa riepu noslogojumam.

2.4.3. Garenbāze

Garenbāze starp divām asīm, kas aprīkotas ar testa riepām, C1 klases riepām ir mazāka nekā 3,50 m un C2 un C3 klases riepām – mazāka nekā 5 m.

2.4.4. Pasākumi, kas paredzēti, lai samazinātu transportlīdzekļa ietekmi uz trokšņa līmeņa mērījumu

Turpmāk norādītās prasības un ieteikumi paredzēti, lai novērstu transportlīdzekļa konstrukcijas būtisku ietekmi uz riepu rites troksni.

2.4.4.1. Prasības

(a)	Netiek uzstādīti izmešu aizturēšanas aizsegi vai citas papildu ierīces izmešu aizturēšanai.

(b)	Riteņa loku vai riepu tuvumā nedrīkst pievienot vai paturēt elementus, kas varētu atstarot radīto skaņu.

(c)	Riteņu regulējums (savirze, sāngāzums un sagriešanas ass garengāzums) pilnīgi saskan ar transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem.

(d)	Riteņu ejās vai zem šasijas nevar ievietot nekādu papildu skaņas absorbcijas materiālu.

(e)	Balstiekārtai ir jābūt tādā stāvoklī, lai tās dēļ ārkārtēji nesamazinātos attālums no zemes, kad transportlīdzeklis ir noslogots saskaņā ar testa prasībām. Varbūtēji virsbūves līmeņa regulētājmehānismi noregulējami tā, lai attālums no zemes testa laikā atbilstu parastam stāvoklim bez kravas.

2.4.4.2. Ieteikumi parazīttrokšņu novēršanai

(a)	Ieteicams noņemt vai pārveidot transportlīdzekļa elementus, kas var palielināt transportlīdzekļa radīto fona troksni. Visas noņemšanas vai pārveidošanas darbības norāda testa ziņojumā.

(b)	Testa laikā ir jāpārliecinās par to, ka bremzes ir pienācīgi atbrīvotas un nerada troksni.

(c)	Ir jāpārliecinās par to, ka nedarbojas dzesinātājventilatori.

(d)	Testa laikā transportlīdzekļa logiem un bīdāmajam jumtam ir jābūt aizvērtam.

2.5. Riepas

2.5.1. Vispārīgi noteikumi

Testa transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar četrām vienādām riepām. Attiecībā uz riepām ar kravnesības indeksu, kas lielāks par 121, bez norādījuma uz divkāršu montējumu, divas no šīm viena un tā paša tipa riepām uzmontē uz testa transportlīdzekļa pakaļējās ass. Uz priekšējās ass uzmontē šīs ass noslogojumam piemērota lieluma riepas un nolīdzina tās līdz minimālam dziļumam, lai mazinātu riepas/ceļa saskares trokšņa ietekmi, tajā pašā laikā saglabājot pietiekamu drošības līmeni. Ziemas riepas, ko dažas Līgumslēdzējas puses var aprīkot ar radzēm, kuras paredzētas, lai uzlabotu berzi, testē bez šā aprīkojuma. Riepas, kurām paredzētas īpašas montāžas prasības, testē saskaņā ar šīm prasībām (piem., rotācijas virziens). Riepu protektora virsmas zīmējuma rievu dziļumam pirms iemēģināšanas ir jābūt maksimālam.

Riepas testējamas uz riepu ražotāja atļautiem riteņu lokiem.

2.5.2. Riepu noslogojums

Attiecībā uz katru testa transportlīdzekļa riepu testa noslogojums Qt ir 50–90 % no standarta noslogojuma Qr, bet vidējais testa noslogojums Qt,avr uz riepu kopumu ir 75 ± 5 % no standarta noslogojuma Qr.

Attiecībā uz visām riepām standarta noslogojums Qr atbilst maksimālajai masai, kas saistīta ar riepas kravnesības indeksu. Ja kravnesības indeksu veido divi ar slīpsvītru (/) atdalīti skaitļi, vērā jāņem pirmais skaitlis.

2.5.3. Riepu spiediens

Katrai uz testa transportlīdzekļa uzmontētai riepa testa spiediens Pt nav augstāks par atskaites spiedienu Pr un ir šādā intervālā:

Formula

C2 un C3 klases riepām atskaites spiediens Pr ir spiediens, kas atbilst uz riepas sāniem norādītajam spiediena indeksam.

C1 klases riepām atsauces spiediens Pr“parastajām” riepām ir 250 kPa un “pastiprinātajām” riepām – 290 kPa. Minimālais testa spiediens Pt ir 150 kPa.

2.5.4. Sagatavošanās testam

Pirms testiem riepas ir jāiebrauc, lai likvidētu mazos mezgliņus vai citas riepu formēšanas procesā radušās protektora pazīmes. Tam parasti ir vajadzīgs ekvivalents apmēram 100 km parastam izmantojumam uz ceļa.

Uz testa transportlīdzekļa uzmontētās riepas rotē tajā pašā virzienā, kurā tās iebrauktas.

Pirms testa riepas iesilda, braucot atbilstīgi testa nosacījumiem.

3. TESTA METODE

3.1. Vispārīgi noteikumi

Veicot visus mērījumus, testa transportlīdzeklis vadāms taisni pa mērījumu ceļa daļu (no AA′ uz BB′) tā, lai transportlīdzekļa garenvirziena vidusplakne ir pēc iespējas tuvu līnijai CC′.

Kad transportlīdzekļa priekšpuse sasniedz līniju AA′, transportlīdzekļa vadītājam jābūt iestatījušam pārnesumu pārslēgu neitrālā pozīcijā un izslēgušam motoru. Ja mērījuma laikā testa transportlīdzeklis rada neparastu troksni (piemēram, ventilatora, pašaizdedzes troksni), tests ir jāatkārto.

3.2. Mērījumu veids un skaits

Maksimālais skaņas līmenis, kas izteikts A svērtos decibelos (dB(A)), mērāms līdz vienai zīmei aiz komata, kad transportlīdzeklis turpina savu braucienu no līnijas AA′ uz BB′ (1. attēls – transportlīdzekļa priekšpuse uz līnijas AA′, transportlīdzekļa aizmugure uz līnijas BB′). Šī vērtība ir mērījuma rezultāts.

No katras transportlīdzekļa puses veic vismaz četrus mērījumus, kad tas brauc ar testa ātrumiem, kas ir zemāki nekā 4.1. punktā norādītais atskaites ātrums, un vismaz četrus mērījumus, kad tas brauc ar testa ātrumiem, kas pārsniedz atskaites ātrumu. Ātrumi sadalāmi aptuveni vienādi ātrumu intervālā, kas norādīts 3.3. punktā.

3.3. Testa ātrumu intervāls

Testa transportlīdzekļa ātrumu intervāls ir:

(a)	no 70 līdz 90 km/h – C1 un C2 klases riepām;

(b)	no 60 līdz 80 km/h – C3 klases riepām.

4. REZULTĀTU INTERPRETĒŠANA

Mērījumus neņem vērā, ja starp vērtībām ir ārkārtēja neatbilstība (sk. šā pielikuma 2.3.2. punktu).

4.1. Testa rezultāta noteikšana

Atskaites ātrums Vref, ko izmanto, lai noteiktu galīgo rezultātu, ir:

(a)	80 km/h – C1 un C2 klases riepām;

(b)	70 km/h – C3 klases riepām.

4.2. Rites trokšņa mērījumu regresijas analīze

Rites trokšņa līmeni LR, kas izteikts dB(A), nosaka ar regresijas analīzi pēc šādas formulas:

Formula

kur:

	ir rites trokšņa līmeņu Li vidējā vērtība, kas izteikta db(A):
n	ir mērījumu skaits (n ≥ 16),
	ir ātrumu logaritmu vidējā vērtība Vi: with νi = lg (Vi/Vref)
a	ir regresijas līnijas slīpums, izteikts dB(A):

4.3. Temperatūras korekcija

C1 un C2 klases riepām galarezultāts standartizējams pēc testa virsmas atskaites temperatūras θref, piemērojot temperatūras korekciju pēc šādas formulas:

LR(θref) = LR(θ) + K(θref – θ)

kur	θ	= izmērītā testa virsmas temperatūra,
kur	θref	= 20 °C,

C1 klases riepām koeficients K ir – 0,03 db(A)/°C, kur θ > θref un – 0,06 dB(A)/°C, ja θ < θref.

C2 klases riepām koeficients K ir – 0,02 db(A)/°C

Ja izmērītā testa virsmas temperatūra nemainās vairāk kā par 5 °C visos mērījumos, kas vajadzīgi, lai noteiktu trokšņa līmeni vienam riepu komplektam, temperatūras korekciju var veikt vienīgi attiecībā uz rites trokšņa līmeņa galīgo vērtību, kā norādīts iepriekš, izmantojot izmērīto temperatūru vidējo aritmētisko vērtību. Pretējā gadījumā katrs trokšņa mērījums Li ir jākoriģē, izmantojot temperatūru trokšņa mērījuma brīdī.

C3 klases riepām temperatūras korekciju neveic.

4.4. Lai ņemtu vērā mērījumu instrumentu neprecizitāti, saskaņā ar 4.3. punktu noteiktos rezultātus samazina par 1 dB(A).

4.5. Galarezultātu – riepas/trokšņa līmeni LR(θref) dB(A), kas koriģēts atbilstīgi temperatūrai, noapaļo līdz tuvākajai zemākajai veselajai vērtībai.

1. attēls.

Mikrofonu izvietojums mērījumam

Papildinājums

Testa ziņojums

1. DAĻA. ZIŅOJUMS

1. Riepu tipa apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests: …

2. Pieteikuma iesniedzēja nosaukums un adrese: …

3. Testa ziņojuma Nr.: …

4. Ražotāja nosaukums un tirdzniecības nosaukums vai komercapzīmējums: …

5. Riepu klase (C1, C2 vai C3): …

6. Izmantošanas kategorija: …

7. Skaņas līmenis atbilstīgi 3. pielikuma 4.4. un 4.5. punktam: … dB(A) ar atsauces ātrumu 70/80 km/h (1)

8. Komentāri (ja tādi ir): …

9. Datums:…

10. Paraksts: …

2. DAĻA. TESTA DATI

1. Testa datums: …

2. Testa transportlīdzeklis (izgatavotājs, modelis, gads, pārveidojumi u. c.): …

2.1. Testa transportlīdzekļa garenbāze: … mm

3. Testa trases atrašanās vieta: …

3.1. Trases sertifikācijas ISO 10844:1994 datums: …

3.2. Izdevējs: …

3.3. Sertifikācijas metode: …

4. Informācija par riepu testu: …

4.1. Riepu izmēra apzīmējums: …

4.2. Riepu servisa apraksts: …

4.3. Atsauces spiediens: … kPa

4.4. Testa dati

	Priekšējā kreisā riepa	Priekšējā labā riepa	Aizmugurējā kreisā riepa	Aizmugurējā labā riepa
Testa masa (kg)
Riepu noslogojuma indekss (%)
Spiediens (atdzesētā stāvoklī) (kPa)

4.5. Testējamo riteņu loku platuma kods: …

4.6. Temperatūras nolasītāja veids: …

5. Derīgi testa rezultāti:

Brauciena Nr.	Testa ātrums km/h	Brauciena virziens	Trokšņu līmenis, mērīta kreisā puse (2) dB(A)	Trokšņu līmenis, mērīta labā puse (2) dB(A)	Gaisa temperatūra °C	Trases temperatūra °C	Trokšņu līmenis mērīta kreisā puse (2) temperatūra labota dB(A)	Trokšņu līmenis, mērīta labā puse (2) temperatūra labota dB(A)	Piezīmes
1
2
3
4
5
6
7
8

5.1. Regresijas līnijas slīpums: …

5.2. Trokšņa līmenis pēc temperatūras labojuma atbilstīgi 3. pielikuma 4.3. punktam: … dB(A)

(1) Nevajadzīgo svītrot.

(2) Attiecībā pret transportlīdzekli.

4. PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR TESTA VIETU

1. IEVADS

Šajā pielikumā aprakstīti norādījumi par testa trases fiziskām īpašībām un struktūru. Šajos norādījumos, kuru pamatā ir īpašie standarti (1), aprakstītas paredzētās fiziskās īpašības, kā arī testa metodes, kas ļauj pārbaudīt šīs īpašības.

2. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VIRSMAS ĪPAŠĪBĀM

Virsmu uzskata par atbilstošu standartam, ja ir noteikta tekstūra un tukšumu saturs vai skaņas absorbcijas koeficients un konstatēts, ka ir izpildītas visas še turpmāk 2.1. un 2.4. punktā minētās prasības, kā arī 3.2. punktā minētās konstrukcijas prasības.

2.1. Atlikuma tukšumu saturs

Testa trases seguma maisījuma atlikuma tukšumu saturs (VC) nepārsniedz 8 %. Mērīšanas procedūru sk. 4.1. punktā.

2.2. Skaņas absorbcijas koeficients

Ja virsma neatbilst prasībai par atlikuma tukšumu saturu, tā ir pieņemama vienīgi tad, ja skaņas absorbcijas koeficients α ≤ 0,10. Mērīšanas procedūru sk. 4.2. punktā. Arī 2.1. un 2.2. punkta prasības ir izpildītas vienīgi tad, ja skaņas absorbcija ir izmērīta un konstatēts, ka α ≤ 0,10.

NB: Svarīgākā pazīme ir skaņas absorbcija, lai gan būvinženieri biežāk izmanto atlikuma tukšumu saturu. Tomēr skaņas absorbcija ir jāmēra vienīgi tad, ja virsma neatbilst prasībai attiecībā uz tukšumu saturu. Atlikuma tukšumu satura rādītājs saistīts ar relatīvi lielu daudzumu neskaidrību gan mērījumu rezultātu, gan atbilstīguma ziņā, un tāpēc var gadīties, ka dažas virsmas tiktu kļūdaini noraidītas, ja tiktu izmantota vienīgi atsauce uz tukšumu satura mērījumu.

2.3. Tekstūras dziļums

Tekstūras dziļums (TD), kas mērīts saskaņā ar apjoma mērīšanas metodi (sk. še turpmāk 4.3. punktu), ir šāds:

TD ≥ 0,4 mm

2.4. Virsmas viendabīgums

Ir jāveic viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka virsma testa zonas iekšpusē ir iespējami viendabīga. Tas attiecas uz tekstūru un tukšumu saturu, bet vērā ir jāņem arī tas, ka, ja ripojums dažās vietās salīdzinājumā ar citām ir labāks, tekstūra var būt atšķirīga un ka iespējams viendabīguma trūkums, kas izraisa atšķirības.

2.5. Testa intervāli

Lai pārbaudītu, vai virsma joprojām atbilst tekstūras un tukšumu satura vai skaņas absorbcijas prasībām, ko nosaka šis standarts, regulāri veic virsmas testēšanu ar šādiem intervāliem:

(a)

attiecībā uz atlikuma tukšumu saturu (VC) vai skaņas absorbciju (α):

kad virsma ir jauna;

ja virsma atbilst prasībām, kad ir jauna, nekādi papildu regulāri testi nav vajadzīgi. Ja virsma neatbilst prasībām tad, kad ir jauna, tā var atbilst prasībām vēlāk, jo segumi laika gaitā mēdz sablīvēties;

(b)

attiecībā uz tekstūras dziļumu (TD):

kad virsma ir jauna;

kad sākas trokšņa testi (NB: ne ātrāk kā četras nedēļas pēc uzklāšanas);

reizi divpadsmit mēnešos.

3. TESTA VIRSMAS KONSTRUKCIJA

3.1. Laukums

Plānojot testa virsmu, ir svarīgi pārliecināties vismaz par to, ka laukums, ko šķērso transportlīdzekļi, kuri pārvietojas pa testa trasi, ir pārklāts ar speciālu testa segumu ar pienācīgu rezervi drošai un ērtai braukšanai. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai trase būtu vismaz 3 m plata un trases garums sniegtos vismaz 10 m ārpus līnijām AA’ un BB’. 1. attēlā aplūkojama piemērota testa vieta un norādīts minimālais laukums, kas, izmantojot mašīnas, pārklājams ar speciālu testa virsmas materiālu un sablīvējams. Saskaņā ar 3. pielikuma 3.2. punktu mērījumi veicami abās transportlīdzekļa pusēs. Mērījumus veic vai nu ar mikrofoniem, kas novietoti divās vietās (pa vienam trases malās), ja transportlīdzeklis pārvietojas vienā virzienā, vai ar mikrofonu, kas novietots tikai vienā trases pusē, ja transportlīdzeklis pārvietojas divos virzienos. Ja izmanto otro metodi, attiecībā uz to trases malu, kur nav mikrofona, netiek izvirzītas nekādas prasības.

1. attēls

Obligātās prasības testa virsmas laukumam. Tumšākā daļa ir “testa laukums”

NB: šajā rādiusā nav lielu skaņu atstarojošu priekšmetu

3.2. Virsmas projektēšana un sagatavošana

3.2.1. Pamatprasības attiecībā uz konstrukciju

Testa virsmas konstrukcija atbilst četrām turpmāk minētajām prasībām.

3.2.1.1.

Tā ir no blīva asfaltbetona.

3.2.1.2.

Sīkšķembu lielums nepārsniedz 8 mm (pielaide ir no 6,3 mm līdz 10 mm).

3.2.1.3.

Seguma slāņa biezums vietā, kur veic braucienus, ir ≥ 30 mm.

3.2.1.4.

Saistviela ir nepārveidots tiešas sasaistes bitums.

3.2.2. Konstrukcijas pamatnostādnes

Testa virsmas būvinženieri kā vadlīniju izmanto maisījuma granulometrisko līkni, kas norāda uz vēlamajām pazīmēm un ir aplūkojama 2. attēlā. Turklāt 1. tabulā var iepazīties ar pamatnostādnēm, lai iegūtu vēlamo tekstūru un izturīgumu. Izlīdzinājuma līkni aprēķina pēc šādas formulas:

P (% izsijāts) = 100 · (d/dmax) 1/2,

kur:

kvadrātacu sieta izmērs milimetros

dmax

8 mm vidējai līknei

10 mm zemākas pielaides līknei

6,3 mm augstākas pielaides līknei

2. attēls

Maisījuma granulometriskā līkne asfalta maisījumā ar pielaidēm

Papildus iepriekš minētajām prasībām tiek sniegti šādi ieteikumi:

(a)	smilts daļiņas (0,063 mm < izmērs sietam ar kvadrātveida acīm < 2 mm) sastāv no ne vairāk kā 55 % dabiskās smilts un vismaz 45 % smalcinātās smilts;

(b)	pamats un slānis zem tā nodrošina labu stabilitāti un vienmērīgumu saskaņā ar labākajām ceļu būves metodēm;

(c)	sīkšķembas ir drupinātas (100 % drupinājuma skaldņu) un no materiāla, kam ir augsta izturība pret sadrupšanu;

(d)	maisījumā izmantotajām sīkšķembām jābūt mazgātām;

(e)	virsmai nepievieno nekādas papildu šķembas;

(f)	saistvielas stiprība, kas izteikta PEN, ir 40–60, 60–80 vai pat 80–100 atkarībā no valsts klimatiskajiem apstākļiem. Principā izmantojama iespējami stipra saistviela, ja vien tas saskan ar parasto praksi;

(g)

maisījuma temperatūru pirms veltnēšanas izvēlas tā, lai panāktu prasīto tukšumu saturu, veicot turpmāko veltnēšanu. Lai palielinātu varbūtību, ka izpildīti iepriekš 2.1.–2.4. punktā minētie norādījumi, blīvums jāveido, izvēloties ne vien piemērotu maisījuma temperatūru, bet arī piemērotu skaitu pārbraucienu ar veltni uz attiecīgu veltnēšanas transportlīdzekli.

1. tabula

Konstrukcijas pamatnostādnes

	Mērķvērtības		Pielaides
	No maisījuma svara	No kopējā svara	Pielaides
Akmeņu masa, kvadrātacu siets (SM) > 2 mm	47,6 %	50,5 %	± 5
Smilšu masa 0,063 < SM < 2 mm	38,0 %	40,2 %	± 5
Pildvielas masa SM < 0,063 mm	8,8 %	9,3 %	± 5
Saistvielas masa (bitums)	5,8 %	N.P.	± 0,5
Maksimālais sīkšķembu lielums	8 mm		6,3–10
Saistvielas stiprība	(sk. 3.2.2. punkta f) apakšpunktu)
Slīpētu akmentiņu koeficients (SAK)	> 50
Blīvums attiecībā pret Māršala blīvumu	98 %

4. TESTA METODE

4.1. Atlikuma tukšumu satura mērīšana

Lai izdarītu šo mērījumu, no trases jāpaņem paraugi vismaz četrās atšķirīgās vietās, kas ir vienādi sadalītas testa laukumā starp līniju AA’ un līniju BB’ (sk. 1. attēlu). Lai novērstu neviendabīgumu un nevienmērīgumu trasēs, paraugi nebūtu jāņem pašās trasēs, bet tuvu tām. Divi paraugi (kā minimums) būtu jāpaņem braucienu trases tuvumā, un vismaz viens paraugs – aptuveni pusceļā starp braucienu trasēm un katra mikrofona atrašanās vietu.

Ja ir aizdomas, ka nav izpildīts viendabīguma nosacījums (sk. 2.4. punktu), ņem paraugus no vairāk vietām testa laukumā.

Atlikuma tukšumu saturs nosakāms katram paraugam, tad pēc visiem paraugiem aprēķina vidējo vērtību un salīdzina ar 2.1. punkta nosacījumu. Turklāt nevienam paraugam tukšumu lielums nepārsniedz 10 %.

Testa virsmas būvinženieriem vēlams neaizmirst par problēmu, kas var rasties, ja testa laukumu sakarsē caurules vai elektroinstalācijas, un to, ka paraugi jāņem no šīm vietām. Šādas būves rūpīgi plānojamas attiecībā uz turpmākajām paraugu ņemšanas vietām. Ir ieteicams atstāt dažas vietas ar aptuveno izmēru 200 mm × 300 mm, kur nav vadu/cauruļu vai kur tās ir pietiekami dziļi, lai, ņemot paraugus no virsmas slāņa, tās netiktu sabojātas.

4.2. Skaņas absorbcijas koeficients

Skaņas absorbcijas koeficientu (parastos apstākļos) mēra pēc metodes, kurā izmanto pretestības cilindru, saskaņā ar ISO 10534-1:1996 vai ISO 10534-2:1998 noteikto procedūru.

Attiecībā uz testa paraugiem ir jāievēro tās pašas prasības, kādas ievēro attiecībā uz atlikuma tukšumu saturu (sk. 4.1. punktu). Skaņas absorbcija mērāma 400–800 Hz diapazonā un 800–1 600 Hz diapazonā (vismaz galvenajās frekvencēs oktāvas trešajās joslās), un abiem šiem frekvenču diapazoniem nosaka maksimālos lielumus. Tad jāaprēķina vidējo no visu paraugu lielumiem, lai iegūtu galarezultātu.

4.3. Tekstūras dziļuma mērījums

Lai izpildītu šo standartu, tekstūras dziļuma mērījumus veic vismaz 10 vietās, kas vienmērīgi sadalītas braucienu trases testa joslā, un to vidējo vērtību salīdzina ar norādīto minimālo tekstūras dziļumu. Procedūras aprakstu skatīt standartā ISO 10844:1994.

5. NOTURĪBA LAIKĀ UN APKOPE

5.1. Laika ietekme

Līdzīgi kā uz jebkuras citas virsmas, uz testa virsmas izmērītais rites trokšņa līmenis var nedaudz paaugstināties pirmajos 6–12 mēnešos pēc trases būvēšanas pabeigšanas.

Virsma iegūs vajadzīgās pazīmes ne ātrāk kā četras nedēļas pēc būvēšanas pabeigšanas. Kravas transportlīdzekļu radīto troksni trases nolietošanās ietekmē mazāk nekā vieglo transportlīdzekļu radīto troksni.

Seguma stabilitāti laikā galvenokārt nosaka pa to braucošo transportlīdzekļu ietekme. Periodiski to pārbauda tā, kā noteikts 2.5. punktā.

5.2. Virsmas apkope

No virsmas ir jānovāc būvgruži vai atkritumi, kas var ievērojami samazināt faktisko tekstūras dziļumu. Valstīs ar ziemas klimatiskajiem apstākļiem dažreiz izmanto sāli, lai atbrīvotos no ledus. Sāls virsmu var izmainīt uz laiku vai pat neatgriezeniski tā, ka paaugstinās trokšņa līmenis, tāpēc to izmantot nav ieteicams.

5.3. Testa laukuma pārklāšana no jauna

Ja testa trase jāpārklāj ar jaunu segumu, parasti no jauna ir jāpārklāj vienīgi testa josla (3 m platumā, sk. 1. attēlu), kur pārvietojas transportlīdzekļi, ja vien testa laukums ārpus šīs joslas mērījuma brīdī ir bijis atbilstošs prasībām attiecībā uz atlikuma tukšumu saturu vai skaņas absorbciju.

6. DOKUMENTI ATTIECĪBĀ UZ TESTA VIRSMU UN TESTIEM, KAS UZ TĀS VEIKTI

6.1. Dokumenti attiecībā uz testa virsmu

Dokumentā, kas raksturo testa virsmu, sniedz šādus datus:

6.1.1.

testa trases atrašanās vieta;

6.1.2.

saistvielas veids, saistvielas cietība, pildvielas veids, betona maksimālais teorētiski iespējamais blīvums (DR), biezums vietā, kur veic braucienus, un gradācijas līkne, ko izveido pēc testa trases paraugiem;

6.1.3.

blīvēšanas veids (piem., veltņa veids, tā masa, blīvēšanas reižu skaits);

6.1.4.

maisījuma temperatūra, apkārtējā gaisa temperatūra un vēja ātrums seguma klāšanas laikā;

6.1.5.

datums, kad segums tika uzklāts, un atbildīgais būvuzņēmējs;

6.1.6.

visi vai vismaz jaunāko testu rezultāti, ieskaitot šādus datus:

6.1.6.1.

atlikuma tukšumu saturs katrā paraugā;

6.1.6.2.

vietas testa laukumā, kur ņemti paraugi tukšumu satura mērījumiem;

6.1.6.3.

skaņas absorbcijas koeficients katram paraugam (ja tas tiek mērīts). Norādīt rezultātus attiecībā uz katru paraugu un katru frekvenču diapazonu, kā arī vidējo lielumu;

6.1.6.4.

vietas testa laukumā, kur ņemti paraugi absorbcijas mērījumiem;

6.1.6.5.

tekstūras dziļums, ieskaitot veikto testu skaitu un standarta novirzi;

6.1.6.6.

iestāde, kas ir atbildīga par testiem saskaņā ar 6.1.6.1. un 6.1.6.2. punktu, un izmantotā aprīkojuma veids;

6.1.6.7.

datums, kad veikts(-i) tests(-i), un datums, kad no testa trases ņemti paraugi.

6.2. Uz konkrētās virsmas veikto transportlīdzekļu trokšņa testu dokumenti

Dokumentā, kas raksturo transportlīdzekļa trokšņa testu(-us), ir norādīts, vai visas šā standarta prasības ir izpildītas vai nē. Pievieno atsauci uz dokumentu saskaņā ar 6.1. punktu, kurā minēti attiecīgie rezultāti.

(1) ISO 10844:1994.

5. PIELIKUMS

SAĶERES AR SLAPJU CEĻU MĒRĪŠANAS TESTA PROCEDŪRA

1. VISPĀRĪGI TESTU NOSACĪJUMI

1.1. Trases īpašības

Trasē ir ciets asfalta segums, un novirze nevienā virzienā nepārsniedz 2 %. Tai ir vienmērīgs nolietojums, saturs un nobraukums, un uz tās nav brīvu materiālu vai nepiederīgu detaļu. Sīkšķembu lielums nepārsniedz 10 mm (pielaide ir no 8 līdz 13 mm) un smilšu dziļumu mēra, kā noteikts ASTM E-965, un tas ir 0,7 ± 0,3 mm.

Virsmas bremzēšanas vērtību slapjai trasei nosaka ar vienu no šādām metodēm.

1.1.1.

Standarta atskaites testa riepu (SATR) metode

Izmantojot SATR un 2.1. punktā aprakstīto metodi, vidējais augstākais bremžu spēka koeficients (absk) ir no 0,6 līdz 0,8. Izmērītās vērtības atkarībā no temperatūras ietekmes koriģē šādi:

absk = absk (izmērītā vērtība) + 0,003 · 5(t – 20)

kur “t” ir slapjās trases virsmas temperatūra grādos pēc Celsija.

Testu veic, izmantojot trases joslas un garumu, ko izmanto testam, lai noteiktu saķeri ar slapju ceļu;

1.1.2.

Britu svārsta aprēķina (BSA) metode

Vidējais Britu svārsta aprēķins (BSA) uz slapjas trases, kas veikts saskaņā ar Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības (ASTM) standarta 303-93 procedūru (atkārtoti apstiprināta 1998. gadā), izmantojot mīkstinājumu, kā noteikts ASTM standartā E 501-94, pēc temperatūras koriģēšanas ir no 40 līdz 60. Ja vien svārsta ražotājs nav ieteicis konkrētu temperatūras koriģēšanas veidu, izmanto šādu formulu:

BSA = BSA (izmērītā vērtība) + 0,34 · t – 0,0018 · t2 – 6,1,

kur “t” ir slapjās trases virsmas temperatūra grādos pēc Celsija.

Trases joslās, kuras izmanto testiem, lai noteiktu saķeri ar slapju ceļu, BSA mēra 10 m intervālos joslu garumā. BSA mēra 5 reizes katrā vietā, un BSA novirzes koeficients vidēji nepārsniedz 10 %.

1.1.3.

Riepu tipa apstiprinātāja iestāde pārliecinās, vai visas trases īpašības atbilst tām, kas norādītas testa ziņojumos.

1.2. Mitrināšanas nosacījumi

Virsmu var mitrināt no trases puses vai ar mitrināšanas sistēmu, kas iebūvēta testa transportlīdzeklī vai piekabē.

Ja izmanto mitrināšanu no trases puses, testa virsmu mitrina vismaz pusstundu pirms testa veikšanas, lai līdzsvarotu virsmas temperatūru un ūdens temperatūru. Ieteicams turpināt veikt mitrināšanu no trases puses arī testa laikā.

Ūdens dziļums ir no 0,5 līdz 1,5 mm.

1.3. Vēja apstākļi neietekmē virsmas mitrināšanu (drīkst izmantot vēja aizsargus).

Slapjās virsmas temperatūra ir no 5 līdz 35 °C, un testa laikā tā nemainās vairāk kā par 10 °C.

2. TESTA PROCEDŪRA

Salīdzinošo saķeri ar slapju ceļu nosaka, izmantojot:

a)	piekabi vai īpašu riepu vērtēšanas transportlīdzekli; vai

b)	pēc standarta ražotu pasažieru transportlīdzekli (M1 kategorijas transportlīdzeklis saskaņā ar konsolidēto rezolūciju par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), kas minēta dokumentā TRANS/WP.29/78/Rev.1/grozījumi Nr. 2, jaunākie grozījumi Nr. 4).

2.1. Piekabes vai īpaša riepu vērtēšanas transportlīdzekļa procedūra

2.1.1. Piekabe kopā ar velkošo transportlīdzekli vai riepu vērtēšanas transportlīdzeklis atbilst turpmāk minētajiem nosacījumiem.

2.1.1.1.

Tas var pārsniegt testa ātruma robežu 67 km/h un saglabāt noteikto testa ātrumu 65 ± 2 km/h maksimālas bremžu izmantošanas gadījumā.

2.1.1.2.

Tas ir aprīkots ar asi, lai testa pozīcijai būtu kopīgas hidrauliskās bremzes un iedarbināšanas sistēma, ko nepieciešamības gadījumā var vadīt no velkošā transportlīdzekļa. Bremžu sistēma var nodrošināt pietiekamu bremzēšanas momentu, lai sasniegtu augstāko bremžu spēka koeficientu atbilstoši testējamo riepu izmēram un riepu noslogojumam.

2.1.1.3.

Tas var saglabāt garenvirziena regulējumu (savirzi), testa riteņu sāngāzumu un riepu montāžu visā testa laikā ± 0,5° no statiskiem aprēķiniem, kas iegūti, esot pilnam testa riepu noslogojumam.

2.1.1.4.

Ja tiek izmantota piekabe, mehāniskajai sakabes ierīcei starp velkošo transportlīdzekli un piekabi jābūt tādai, lai tad, kad velkošais transportlīdzeklis un piekabe ir sakabināti, piekabes jūgstienis vai tā daļa, kurā ir iebūvēts bremzēšanas spēka mērītājs, ir horizontāls vai ar slīpumu no aizmugures uz priekšu maksimālajā leņķī 5°. Garenvirziena attālums no sakabes šarnīra punkta centra līnijas līdz piekabes ass centra šķērslīnijai ir vismaz desmit reizes lielāks par sakabes augstumu.

2.1.1.5.

Ja transportlīdzeklim ir iebūvēta trases mitrināšanas sistēma, ūdens padeves sprausla(-as) ir tāda(-as), lai ūdens padeve noklāj vienmērīgu laukumu un vismaz par 25 mm pārsniedz riepu saskares laukuma platumu. Sprauslas(-u) virziens ir 20°–30° leņķī, un tā pieskaras trases virsmai vidū no 250 līdz 450 mm pirms riepu saskares laukuma. Sprauslas(-u) augstums ir 25 mm vai vismaz tik, lai izvairītos no šķēršļiem uz trases virsmas, nepārsniedzot 100 mm. Ūdens padeves līmenis nodrošina ūdens dziļumu no 0,5 mm līdz 1,5 mm, un tas ir vienmērīgs visā testa laikā ± 10 %. Vidējs līmenis, ja tests ir ar ātrumu 65 km/h, ir 18 ls–1 uz vienu metru slapja trases virsmas platuma.

Sistēma var piegādāt tik daudz ūdens, lai riepas un trases virsma riepu priekšā ir slapja pirms bremzēšanas sākuma un visā testa laikā.

2.1.2. Testa procedūra

2.1.2.1. Testa riepas apstrādā, lai nogludinātu formēšanas izvirzījumus, kas varētu ietekmēt testu.

2.1.2.2. Testa riepas uzmontē uz testējamo riteņu lokiem, ko apstiprinājuma iesniegumā norādījis riepu ražotājs, un SATR riepas un parastā svara riepas piepumpē līdz 180 kPa, bet pastiprinātās vai palielinātas slodzes riepas – līdz 220 kPa.

2.1.2.3. Riepas kondicionē vismaz divas stundas pirms testa veikšanas, lai tās pielāgotos testa trases laukuma vides temperatūrai. Kondicionēšanas laikā riepu(-as) sargā no tiešas saules gaismas.

2.1.2.4. Riepas noslogojums ir:

a)	no 445 līdz 508 kg – SATR riepām; un

b)	visos citos gadījumos no 70 līdz 80 % no kravnesības, kas atbilst riepas noslogojuma indeksam.

2.1.2.5. Īsi pirms testa trase jākondicionē, veicot vismaz desmit bremžu testus tajā trases daļā, kura tiks izmantota testa veikšanai, bet izmantojot riepas, kas netiks izmantotas testā.

2.1.2.6. Īsi pirms testa pārbauda riepu spiedienu un nepieciešamības gadījumā līdzsvaro to atbilstoši 2.1.2.2. punktā minētajām vērtībām.

2.1.2.7. Testa ātrums ir no 63 līdz 67 km/h, un to saglabā šajās robežās visā testa laikā.

2.1.2.8. Testa virziens ir vienāds visiem viena testa braucieniem un vienāds ar SATR testa riepām izmantoto virzienu, ar kurām tiek salīdzināta testa riepu darbība.

2.1.2.9. Testa riteņu montāžas bremzes ir tādas, lai augstāko bremžu spēku varētu sasniegt 0,2–0,5 sekundēs pēc bremžu izmantošanas sākuma.

2.1.2.10. Jaunām riepām veic divus testa braucienus, lai kondicionētu riepas. Šos testus var izmantot, lai pārbaudītu reģistrācijas kontrolierīču darbību, bet rezultātus riepu darbības vērtējumā neņem vērā.

2.1.2.11. Lai novērtētu riepas darbību salīdzinājumā ar SATR, veic bremžu testu no tās pašas vietas un tajā pašā testa trases joslā.

2.1.2.12. Testēšanas kārtība ir šāda:

R1 – T – R2,

kur:

R1 ir sākotnējais SATR tests, R2 ir atkārtots SATR tests un T ir kandidātriepu tests.

Bez SATR testa atkārtošanas var veikt ne vairāk kā trīs kandidātriepu testus, piemēram:

R1 – T1 – T2 – T3 – R2

2.1.2.13. Vidējo augstākā bremžu spēka koeficientu (absk) aprēķina pēc vismaz sešiem derīgiem testa rezultātiem.

Rezultāti ir derīgi, ja standarta novirzē noteiktā starpības koeficienta vērtība, dalīta ar vidējo rezultātu un izteikta procentos, nepārsniedz 5 %. Ja to nevar sasniegt ar atkārtotu SATR testēšanu, kandidātriepas(-u) vērtējumu neņem vērā un atkārto visu testa kārtību.

2.1.2.14. Vidējās absk vērtības izmantošana katrai testa braucienu sērijai:

Ja testēšanas kārtība ir R1 – T – R2, absk, ko izmanto SATR riepu salīdzināšanai ar kandidātriepu darbību, jābūt:

(R1 + R2)/2

kur:

R1 ir vidējais absk pirmajām SATR testa braucienu sērijām un R2 ir vidējais absk otrajām SATR testa braucienu sērijām.

Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – R2, SATR absk jābūt:

2/3 R1 + 1/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T1 un

1/3 R1 + 2/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T2.

Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – T3 – R2, SATR absk jābūt:

3/4 R1 + 1/4 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T1

(R1 + R2)/2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T2 un

1/4 R1 + 3/4 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T3.

2.1.2.15. Saķeres ar slapju ceļu indeksu (G) aprēķina šādi:

Formula

2.2. Standarta transportlīdzekļa procedūra

2.2.1. Transportlīdzeklis ir standarta M1 kategorijas transportlīdzeklis ar minimālo iespējamo ātrumu 90 km/h un aprīkots ar pretbloķēšanas bremžu sistēmu (ABS).

2.2.1.1. Transportlīdzeklis nav pārveidots, izņemot:

a)	lai varētu uzstādīt vairāku veidu riteņus un riepu izmērus;

b)	lai pieļautu mehānisko (tai skaitā hidraulisko, elektrisko vai pneimatisko) bremžu cilindra kontroles darbību. Sistēma var darboties automātiski ar signāliem no iebūvētām ierīcēm vai blakus trasei.

2.2.2. Testa procedūra

2.2.2.1. Testa riepas apstrādā, lai novērstu formēšanas izvirzījumus, kas varētu ietekmēt testu.

2.2.2.2. Testa riepas uzmontē uz testējamo riteņu lokiem, ko apstiprinājuma iesniegumā norādījis riepu ražotājs, un piepumpē līdz 220 kPa visos gadījumos.

2.2.2.3. Riepas kondicionē vismaz divas stundas pirms testa veikšanas, lai tās pielāgotos testa trases laukuma vides temperatūrai. Kondicionēšanas laikā riepu(-as) sargā no tiešas saules gaismas.

2.2.2.4. Riepas statiskais noslogojums ir:

a)	no 381 līdz 572 kg – SATR riepām; un

b)	visos citos gadījumos no 60 līdz 90 % no kravnesības, kas atbilst riepas noslogojuma indeksam.

Svara starpība riepām uz vienas ass ir tāda, lai svars uz vieglāk noslogotās riepas nebūtu mazāks kā 90 % no svara uz smagāk noslogotās riepas.

2.2.2.5. Īsi pirms testa trase jākondicionē, veicot vismaz desmit bremžu testus, kuros samazina ātrumu no 90 līdz 20 km/h, tajā trases daļā, kura tiks izmantota testa veikšanai, bet izmantojot riepas, kas netiks izmantotas testā.

2.2.2.6. Īsi pirms testa pārbauda riepu spiedienu un nepieciešamības gadījumā līdzsvaro to atbilstoši 2.2.2.2. punktā minētajām vērtībām.

2.2.2.7. No sākotnējā ātruma 87–83 km/h tiek piemērots pastāvīgs spēks uz bremžu cilindru, lai visiem transportlīdzekļa riteņiem darbotos ABS un izraisītu pastāvīgu transportlīdzekļa ātruma samazināšanu līdz 80 km/h, un šis spēks saglabājas, līdz transportlīdzeklis ir pilnībā apstājies.

Bremžu testu veic ar izslēgtu manuālo pārnesumkārbu vai ar automātisko pārnesumkārbu neitrālā pozīcijā.

2.2.2.8. Testa virziens ir vienāds visiem viena testiem braucieniem un vienāds testa kandidātriepām un SATR riepām, ar kurām to darbība tiek salīdzināta.

2.2.2.9. Jaunām riepām veic divus testa braucienus, lai kondicionētu riepas. Šos testus var izmantot, lai pārbaudītu reģistrācijas kontrolierīču darbību, bet rezultātus riepu darbības vērtējumā neņem vērā.

2.2.2.10. Lai novērtētu riepas darbību salīdzinājumā ar SATR, veic bremžu testu no tās pašas vietas un tajā pašā testa trases joslā.

2.2.2.11. Testēšanas kārtība ir šāda:

R1 – T – R2,

kur:

R1 ir sākotnējais SATR tests, R2 ir atkārtots SATR tests un T ir kandidātriepu tests.

Bez SATR testa atkārtošanas var veikt ne vairāk kā trīs kandidātriepu testus, piemēram:

R1 – T1 – T2 – T3 – R2

2.2.2.12. Vidējo maksimālo palēninājumu (vmp) no 80 līdz 20 km/h aprēķina no vismaz trijiem derīgiem rezultātiem SATR riepām un no 6 derīgiem rezultātiem kandidātriepām.

Vidējais maksimālais palēninājums (vmp) ir:

vmp = 231,48/S,

kur:

S ir izmērītā apstāšanās distance metros no 80 līdz 20 km/h.

Rezultāti ir derīgi, ja standarta novirzē noteiktā starpības koeficienta vērtība, dalīta ar vidējo rezultātu un izteikta procentos, nepārsniedz 3 %. Ja to nevar sasniegt atkārtotā SATR testā, kandidātriepas(-u) vērtējumu neņem vērā un atkārto visu testa kārtību.

Vidējo vmp vērtību nosaka katrai testa braucienu sērijai.

2.2.2.13. Vidējās vmp vērtības izmantošana katrai testa sērijai:

Ja testēšanas kārtība ir R1 – T – R2, vmp, ko izmanto SATR riepu salīdzināšanai ar kandidātriepu darbību, jābūt:

(R1 + R2)/2,

kur:

R1 ir vidējais vmp pirmajā SATR testa braucienu sērijā un R2 ir vidējais vmp otrajā SATR testa braucienu sērijā.

Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – R2, SATR vmp jābūt:

2/3 R1 + 1/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T1 un

1/3 R1 + 2/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T2.

Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – T3 – R2, SATR vmp jābūt:

3/4 R1 + 1/4 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T1

(R1 + R2)/2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T2 un

1/4 R1 + 3/4 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T3.

2.2.2.14. Saķeres ar slapju ceļu indeksu (G) aprēķina šādi:

Formula

2.2.2.15. Ja kandidātriepas nevar uzmontēt tam pašam transportlīdzeklim, kuram uzmontētas SATR, piemēram, riepu izmēra dēļ, tāpēc, ka nevar sasniegt vajadzīgo noslogojumu un tā tālāk, salīdzinājums jāizdara, izmantojot vidēja izmēra riepas, turpmāk – “kontrolriepas”, un divus dažādus transportlīdzekļus. Vienam transportlīdzeklim jāvar uzmontēt SATR un kontrolriepas un otram transportlīdzeklim – kontrolriepas un kandidātriepas.

2.2.2.15.1. Kontrolriepu saķeres ar slapju ceļu indeksu attiecībā pret SATR (G1) un kandidātriepu indeksu attiecībā pret kontrolriepām (G2) nosaka, izmantojot 2.2.2.1.–2.2.2.15. punktā minēto procedūru.

Kandidātriepu saķeres ar slapju ceļu indekss attiecībā pret SATR ir divu saķeres ar slapju ceļu indeksu kopsavilkums, tas ir G1 × G2.

2.2.2.15.2. Trase un trases daļa visiem testiem ir tā pati, un vides apstākļi ir salīdzināmi, piemēram, slapjās trases virsmas temperatūra ir ± 5 °C. Visus testus veic vienā dienā.

2.2.2.15.3. To pašu kontrolriepu komplektu izmanto, lai izdarītu salīdzinājumu ar SATR un ar kandidātriepām, un riepas uzmontē uz transportlīdzekļa tajās pašās pozīcijās.

2.2.2.15.4. Kontrolriepas, ko izmanto testēšanai, attiecīgi glabā tādos pašos apstākļos kā SATR, tas ir, saskaņā ar ASTM E 1136-93 (atkārtoti apstiprināts 1998. gadā).

2.2.2.15.5. SATR un kontrolriepas neizmanto, ja tās ir bojātas vai nepareizi izmantotas vai ja to darbība šķiet pasliktināta.

Papildinājums

Testa ziņojums

(Saķere ar slapju virsmu)

1. DAĻA. – ZIŅOJUMS

1. Riepu apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests: …

2. Pieteikuma iesniedzēja nosaukums un adrese: …

3. Testa ziņojuma Nr.: …

4. Ražotāja nosaukums un tirdzniecības nosaukums vai komercapzīmējums: …

5. Riepu klase (C1, C2 vai C3): …

6. Izmantošanas kategorija: …

7. SATR saķeres koeficients ar slapju virsmu saskaņā ar 2.1.2.15. vai 2.2.2.15. punktu: …

8. Komentāri (ja tādi ir): …

9. Datums: …

10. Paraksts: …

2. DAĻA. – TESTA DATI

1. Testa datums: …

2. Testa transportlīdzeklis (izgatavotājs, modelis, gads, pārveidojumi u. c. vai piekabes identifikācija): …

…

3. Testa trases atrašanās vieta: …

3.1. Testa trases īpašības: …

3.2. Izdevējs: …

3.3. Sertifikācijas metode: …

4. Informācija par testa riepām: …

4.1. Riepu izmēra apzīmējums un servisa apraksts: …

4.2. Riepu tirdzniecības nosaukums un komercapzīmējums: …

4.3. Atsauces spiediens: kPa …

4.4. Testa dati:

Riepa	SATR	Kandidātriepa	Kontrolriepa
Testa riepu noslogojums (kg)
Ūdens dziļums (mm) (no 0,5 līdz 1,5 mm)
Slapjas trases vidējā temperatūra (°C) (no 5 līdz 35 °C)

4.5. Testējamo riteņu loku platuma kods: …

4.6. Temperatūras nolasītāja veids: …

4.7. SATR identifikācija: …

5. Derīgi testa rezultāti:

Brauciena Nr.	Testa ātrums (km/h)	Brauciena virziens	SATR	Kandidāt riepa	Kontrolriepa	Augstākais bremžu spēka koeficients (absk)	Vidējais maksimālais palēninājums (vmp)	Saķeres ar slapju ceļu indekss (G)	Piezīmes
1
2
3
4
5
6
7
8

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 843/2008 (2008. gada 28. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 844/2008 (2008. gada 28. augusts), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 845/2008 (2008. gada 28. augusts), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par sīrupa un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 846/2008 (2008. gada 28. augusts), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 900/2007	7
		Komisijas Regula (EK) Nr. 847/2008 (2008. gada 28. augusts), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 1060/2007	8
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 848/2008 (2008. gada 28. augusts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2076/2002 un Lēmumu 2003/565/EK attiecībā uz Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā paredzēto laikposmu ( 1 )	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 849/2008 (2008. gada 28. augusts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3199/93 par spirta pilnīgas denaturēšanas procesu savstarpējo atzīšanu sakarā ar atbrīvojumu no akcīzes nodokļa	11
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 850/2008 (2008. gada 28. augusts), ar ko atklāj eksporta licenču piešķiršanas procedūru attiecībā uz sieriem, kuri 2009. gadā eksportējami uz Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi dažām VVTT kvotām	12
		Komisijas Regula (EK) Nr. 851/2008 (2008. gada 28. augusts), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	17

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	22,9
	XS	22,4
	ZZ	22,7
0707 00 05	JO	162,5
	MK	21,6
	TR	128,2
	ZZ	104,1
0709 90 70	TR	93,7
0709 90 70	ZZ	93,7
0805 50 10	AR	61,4
	CL	65,6
	UY	66,2
	ZA	73,8
	ZZ	66,8
0806 10 10	EG	190,0
	TR	113,6
	ZZ	151,8
0808 10 80	AR	89,1
	BR	96,4
	CL	91,6
	CN	74,3
	NZ	107,0
	US	113,4
	ZA	85,3
	ZZ	93,9
0808 20 50	AR	131,3
	CN	53,0
	TR	147,5
	ZA	97,8
	ZZ	107,4
0809 30	TR	141,0
0809 30	ZZ	141,0
0809 40 05	IL	129,9
	MK	62,1
	TR	107,3
	XS	62,1
	ZZ	90,4

Grupas nosaukums saskaņā ar 4. nodaļas papildu piezīmēm Amerikas Savienoto Valstu saskaņoto tarifu plānā		Grupa un kvota	Pieejamais daudzums 2009. gadam
Piezīme par	Grupa		Tonnas
(1)	(2)	(3)	(4)
16	Bez konkrēta nosaukuma (NSPF)	Tokija-16	908,877
16	Bez konkrēta nosaukuma (NSPF)	Urugvaja-16	3 446,000
17	Zilais siers	17	350,000
18	Čedaras siers	18	1 050,000
20	Edamas/Haudas siers	20	1 100,000
21	Itālijas tipa siers	21	2 025,000
22	Šveices vai Ementāles siers bez acojuma	Tokija-22	393,006
22	Šveices vai Ementāles siers bez acojuma	Urugvaja-22	380,000
25	Šveices vai Ementāles siers ar acojumu	Tokija-25	4 003,172
25	Šveices vai Ementāles siers ar acojumu	Urugvaja-25	2 420,000

KN kods	Apraksts	Kompensācijas likme, EUR par 100 kg
		Kompensācijas nosakot iepriekš	Citos gadījumos
1701 99 10	Baltais cukurs	14,96	14,96

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 231

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 29. augusts


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ