29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 130/2006 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes vīnskābes importam (“sākotnējā izmeklēšana”). Spēkā esošie pasākumi ir procentuālā nodokļu likme 34,9 % apmērā, izņemot dažus īpaši norādītus uzņēmumus, kuriem piemēro individuālas nodokļu likmes.

(2)

Pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Padome ar Regulu (EK) Nr. 150/2008 (3) grozīja pasākumu darbības jomu.

(3)

Pēc galīgo antidempinga pasākumu piemērošanas Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu attiecībā uz “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pieprasījuma pamatā bija sūdzība, ka ražotājs eksportētājs Fuyang Genebest Chemical Industry Co Ltd (“iesniedzējs”):

(4)

Komisija izskatīja iesniedzēja iesniegtos prima facie pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai varētu sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Kopienas ražošanas nozarei bija dota iespēja izteikt savus apsvērumus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1406/2007 (4) sāka Regulas (EK) Nr. 130/2006 pārskatīšanu attiecībā uz iesniedzēju.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2007 2. pantu tika atcelts antidempinga maksājums, ko ar Regulu (EK) Nr. 130/2006 piemēroja iesniedzēja ražotas vīnskābes importam. Vienlaikus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas iestādēm tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus iesniedzēja ražotās vīnskābes importa reģistrācijai.

(6)

Pašreizējā pārskatīšanā, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ietvertais attiecīgais ražojums ir vīnskābe, tomēr ar darbības jomas ierobežojumiem, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 150/2008.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražošanas nozarei, iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(8)

Komisija nosūtīja iesniedzējam tirgus ekonomikas režīma pieprasījuma veidlapu un anketu un saņēma atbildes šim nolūkam atvēlētajā termiņā.

(9)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzei, un veica pārbaudes apmeklējumus iesniedzēja uzņēmumos.

(10)

Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(11)

Anketu atbildes norādīja eksporta tirdzniecības darījumu skaitu, kas atbilda informācijai pārskatīšanas pieteikumā, un, iespējams, šis eksports bija paredzēts Kopienai.

(12)

Izmeklēšana liecina, ka PIP laikā iesniedzējs neeksportēja attiecīgo ražojumu (definēts iepriekš 2.3. punktā) tieši. Reāli eksporta darījumus veica neatkarīgs tirgotājs ĶTR, kam iesniedzējs izsniedza iekšzemes rēķinu. Iesniedzējs varēja uzrādīt tikai muitas deklarācijas, kas apliecināja, ka preces tiek eksportētas no ĶTR, bet nenorādīja eksporta galamērķi. Šā tirgotāja telpās tika veikta papildu izmeklēšana, lai iegūtu un pārbaudītu vajadzīgos pierādījumus apgalvojumam par eksportu uz Kopienu.

(13)

Eksporta dokumentācijas pārbaudes laikā nekonstatēja, ka preces būtu laistas brīvā apgrozībā Kopienā. Preces tika izkrautas divās Kopienas ostās, bet rēķini tika adresēti pircējam, kas atrodas trešā valstī ārpus Kopienas. Tirgotājs apliecināja, ka preču galamērķis ir ārpus Kopienas, kur atrodas galīgais lietotājs.

(14)

Turklāt tika veikta Eurostat statistikas analīze par vīnskābes importu. Importa statistikas analīze apliecināja, ka iesniedzēja eksportētās preces nav laistas brīvā apgrozībā Kopienā.

(15)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, secināja, ka iesniedzējs nevar pierādīt, ka tas atbilst kritērijiem, lai tiktu uzskatīts par jaunu eksportētāju pamatregulas 11. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Šās pārskatīšanas nolūks bija noteikt iesniedzējam atsevišķo dempinga starpību, kas, pēc tā uzskata, atšķiras no pašreizējās atlikušās starpības, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam no ĶTR. Pieprasījums galvenokārt balstījās uz pieņēmumu, ka iesniedzējs ir sācis eksportēt vīnskābi uz Kopienu pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām un šādu eksportēšanu uz Kopienu veicis PIP laikā.

(17)

Izmeklēšanā secināja, ka, tā kā nav veikts eksports uz Kopienu PIP laikā, Komisija nevar noteikt, vai iesniedzēja individuālā dempinga starpība tiešām atšķiras no atlikušās dempinga starpības, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā. Tādēļ iesniedzēja pieprasījums būtu jānoraida un pārskatīšana attiecībā uz jaunu eksportētāju jāizbeidz. Tādējādi atlikušais antidempinga maksājums, kas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, t. i., 34,9 %, attiecībā uz iesniedzēju jāpatur spēkā.

(18)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, iesniedzējam piemērojamo antidempinga maksājumu iekasē ar atpakaļejošu datumu par attiecīgā ražojuma importu, kas ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2007 3. pantu.

(19)

Iesniedzējs, Kopienas ražošanas nozare un eksportētājvalsts pārstāvji ir informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tiem bija iespēja izteikt piezīmes. Netika saņemtas tādas piezīmes, kuru dēļ iepriekš minētie secinājumi būtu jāmaina.

(20)

Šī pārskatīšana neietekmē termiņu, kurā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu beigsies pasākumi, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 130/2006, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 150/2008,

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/4

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/6

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 8. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 19. panta 3. punktu, Polijas iesniegtie pieteikumi reģistrēt nosaukumus Czwórniak, Dwójniak, Półtorak un Trójniak ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem Regulas (EK) Nr. 509/2006 9. panta nozīmē, tāpēc šie nosaukumi ir jāiekļauj reģistrā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktā minētā aizsardzība nav tikusi pieprasīta,

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/8

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Komisija izvērtēja Portugāles pieprasījumu apstiprināt specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Carnalentejana, kas reģistrēts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2).

(2)

Ņemot vērā, ka šie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) publicēja grozījumu pieprasījumu. Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc grozījumi ir jāapstiprina,

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/10

(1)

Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) 5. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā ir paredzēts, ka, importējot augstas kvalitātes mīkstos kviešus, jāiemaksā īpašs nodrošinājums papildus tiem, kas noteikti Komisijas 2003. gada 28. jūlija Regulā (EK) Nr. 1342/2003 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas piemērošanai attiecībā uz labību un rīsiem (3). Šā papildu nodrošinājuma (95 euro par tonnu) noteikšanas pamatā ir atšķirīgā ievedmuita, kas ir spēkā dažādu kategoriju mīkstajiem kviešiem atkarībā no tā, vai tie ir augstas vai zemas un vidējas kvalitātes kvieši.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 608/2008 (4) atlika ievedmuitas piemērošanu noteiktu veidu labības importam 2008./2009. tirdzniecības gadā, kas noslēdzas 2009. gada 30. jūnijā, tomēr ļaujot šo piemērošanu atkal atjaunot pirms minētā datuma, ja tirgus apstākļi šādu rīcību attaisno.

(3)

Uz laiku atliekot ievedmuitas piemērošanu importam, kuru veic atbilstīgi importa licencēm, kas izdotas no 2008. gada 1. jūlija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 608/2008 2. pantu, pagaidām ir novērsti arī īpašie apstākļi, kuru dēļ bija jāparedz īpašs nodrošinājums papildus tiem, kas saistīti ar importa licenci. Ņemot vērā šos jaunos nosacījumus, kurus mīksto kviešu importam piemēro kopš Regulas (EK) Nr. 608/2008 spēkā stāšanās dienas, līdz ievedmuitas piemērošanas atsākšanai nav pamata piemērot Regulas (EK) Nr. 1249/96 5. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto papildu nodrošinājumu (95 euro par tonnu).

(4)

Tāpēc jāatkāpjas no Regulas (EK) Nr. 1249/96 prasībām un, lai uzņēmējiem nebūtu jāmaksā papildu nodrošinājums, jāparedz šo regulu piemērot no tās pašas dienas, ar kuru atliek ievedmuitas piemērošanu, tas ir, no 2008. gada 1. jūlija.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/12

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. IPBC ir iekļauts minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 jodpropinilbutilkarbamāts (IPBC) novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai koksnes konservantos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 8. produktu veids.

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Dānija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2006. gada 29. septembrī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanā konstatēto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2008. gada 22. februārī iekļāvusi novērtējuma ziņojumā.

(5)

Veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par koksnes konservantiem un kuri satur IPBC, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut IPBC I pielikumā, lai nodrošinātu, ka biocīdiem produktiem, kurus izmanto par koksnes konservantiem un kuri satur IPBC, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai anulēt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu.

(6)

Ņemot vērā novērtējuma ziņojumā konstatēto, ir lietderīgi noteikt, ka attiecībā uz produktiem, kuri satur IPBC un kurus izmanto par koksnes konservantiem, atļaujas tiek piešķirtas, paredzot īpašus riska samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu riska samazināšanu līdz pieņemamam līmenim atbilstīgi Direktīvas 98/8/EK 5. pantam un VI pielikumam. Jo īpaši, ņemot vērā novērtēšanas laikā konstatētos nepieņemamos riskus augsnei un ūdenim, pēc produktu lietošanas ir jāveic piemēroti augsnes un ūdens aizsardzības pasākumi, un, ja konstatētos riskus attiecībā uz rūpnieciskiem un/vai profesionāliem lietotājiem nav iespējams samazināt citā veidā, rūpnieciskai un/vai profesionālai lietošanai paredzētie produkti jālieto ar piemērotiem aizsarglīdzekļiem.

(7)

Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur IPBC, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(8)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties ar to saistīto jauno prasību ievērošanai un varētu nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas.

(9)

Pēc iekļaušanas jādod dalībvalstīm pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai, jo īpaši lai piešķirtu, grozītu vai anulētu atļaujas IPBC saturošiem 8. produktu veida biocīdiem un šādi nodrošinātu to atbilstību Direktīvai 98/8/EK.

(10)

Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(11)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/15

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Šajā sarakstā iekļauts cikloheksilhidroksidiazēn-1-oksīda kālija sāls (K-HDO).

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 K-HDO novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai koksnes konservantos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 8. produktu veids.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Austrija, kura 2006. gada 22. martā iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanā konstatēto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2008. gada 22. februārī iekļāvusi novērtējuma ziņojumā.

(5)

Lai gan riska novērtējums attiecas tikai uz ļoti specifiskiem lietojumiem, veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par koksnes konservantiem un kuri satur K-HDO, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut K-HDO I pielikumā, lai nodrošinātu, ka biocīdiem produktiem, kurus izmanto par koksnes konservantiem un kuri satur K-HDO, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai anulēt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu.

(6)

Ne visi iespējamie lietojumi ir novērtēti Kopienas līmenī. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība vides segmentiem un populācijām, kam nav pievērsta pienācīga uzmanība Kopienas līmeņa riska novērtēšanā; tāpat, piešķirot produktu atļaujas, dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi vai paredzēti īpaši nosacījumi, lai konstatēto risku samazinātu līdz pieļaujamam līmenim.

(7)

Jo īpaši, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu videi un strādājošajiem, atļaujas attiecībā uz produktu lietojumiem ārpus rūpnieciskām, pilnībā automatizētām un noslēgtām sistēmām nevajadzētu piešķirt, ja vien pieteikumā, lai saņemtu atļauju izmantot produktu, nav pierādīts, ka apdraudējumu iespējams samazināt līdz pieņemamam līmenim atbilstīgi Direktīvas 98/8/EK 5. pantam un VI pielikumam.

(8)

Paturot prātā novērtējuma ziņojuma secinājumus, ir lietderīgi noteikt prasību, ka produkti, kuri satur K-HDO, jālieto ar piemērotiem aizsardzības līdzekļiem. Ņemot vērā konstatēto apdraudējumu zīdaiņiem, ir lietderīgi arī noteikt prasību, lai K-HDO nelietotu tādas koksnes apstrādei, kas var nonākt tiešā saskarē ar zīdaiņiem.

(9)

Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur K-HDO, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(10)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties ar to saistīto jauno prasību ievērošanai un varētu nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas.

(11)

Pēc iekļaušanas dalībvalstīm jādod pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai, jo īpaši – lai piešķirtu, grozītu vai anulētu atļaujas K-HDO saturošiem 8. produktu veida biocīdiem ar nolūku nodrošināt to atbilstību Direktīvai 98/8/EK.

(12)

Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(13)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/18

(1)

EK līguma 225. panta 2. un 3. punktā, kā arī EAEK līguma 140.a panta 2. un 3. punktā ir paredzēta tādu Pirmās instances tiesas nolēmumu pārskatīšanas procedūra Tiesā, kurus Pirmās instances tiesa ir pieņēmusi apelācijas tiesvedībā par tiesas palātas nolēmumiem vai kurus tā ir pieņēmusi, lemjot par prejudiciāliem jautājumiem attiecībā uz īpašām Statūtos noteiktām jomām;

(2)

pārskatīšanas procedūras nosacījumus un ierobežojumus nosaka Protokola par Tiesas statūtiem 62.–62.b pants;

(3)

Reglamentā ir jāprecizē pārskatīšanas procedūras norise, kā arī atsevišķi šīs procedūras noteikumi,

1)

Pēc 123. panta iekļaut tekstu šādā redakcijā:

“4.A   SADAĻA

PIRMĀS INSTANCES TIESAS NOLĒMUMU PĀRSKATĪŠANA

123.b pants

Tiek izveidota īpaša palāta, lai, ievērojot 123.d pantā paredzētos nosacījumus, izlemtu, vai saskaņā ar Statūtu 62. pantu ir jāpārskata Pirmās instances tiesas nolēmums.

Šīs palātas sastāvā ir Tiesas priekšsēdētājs un četri palātu, kurās ir pieci tiesneši, priekšsēdētāji, kurus norīko saskaņā ar šī Reglamenta 6. pantā noteikto rangu kārtību.

123.c pants

Tiklīdz ir noteikts pasludināšanas datums nolēmumam, kas pieņemams saskaņā ar EK līguma 225. panta 2. vai 3. punktu vai EAEK līguma 140.a panta 2. vai 3. punktu, Pirmās instances tiesas kanceleja par to informē Tiesas kanceleju. Pirmās instances tiesas kanceleja šo nolēmumu tūlīt pēc tā pasludināšanas nosūta Tiesas kancelejai.

123.d pants

Pirmā ģenerāladvokāta ierosinājumu pārskatīt Pirmās instances tiesas nolēmumu nosūta Tiesas priekšsēdētājam, un vienlaicīgi par tā nosūtīšanu informē sekretāru. Ja Pirmās instances tiesas nolēmums ir pieņemts saskaņā ar EK līguma 225. panta 3. punktu vai EAEK līguma 140.a panta 3. punktu, sekretārs par pārskatīšanas ierosinājumu nekavējoties informē Pirmās instances tiesu, valsts tiesu, valsts tiesā izskatāmās lietas dalībniekus, kā arī citas Statūtu 62.a panta otrajā daļā minētās ieinteresētās personas.

Saņemot pārskatīšanas ierosinājumu, priekšsēdētājs no 123.b pantā minētās palātas tiesnešiem norīko tiesnesi referentu.

Šī palāta, pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, izlemj, vai ir jāpārskata Pirmās instances tiesas nolēmums. Lēmumā pārskatīt Pirmās instances tiesas nolēmumu norāda jautājumus, uz kuriem attiecas pārskatīšana.

Ja Pirmās instances tiesas nolēmums ir pieņemts saskaņā ar EK līguma 225. panta 2. punktu vai EAEK līguma 140.a panta 2. punktu, sekretārs nekavējoties informē Pirmās instances tiesu, tās tiesvedībā iesaistītos lietas dalībniekus, kā arī citas Statūtu 62.a panta otrajā daļā minētās ieinteresētās personas par Tiesas lēmumu pārskatīt Pirmās instances tiesas nolēmumu.

Ja Pirmās instances tiesas nolēmums ir pieņemts saskaņā ar EK līguma 225. panta 3. punktu vai EAEK līguma 140.a panta 3. punktu, sekretārs nekavējoties informē Pirmās instances tiesu un valsts tiesu, valsts tiesā izskatāmās lietas dalībniekus, kā arī citas Statūtu 62.a panta otrajā daļā minētās ieinteresētās personas par Tiesas lēmumu pārskatīt vai nepārskatīt Pirmās instances tiesas nolēmumu. Lēmumu pārskatīt Pirmās instances tiesas nolēmumu paziņojuma veidā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

123.e pants

Lēmumu pārskatīt Pirmās instances tiesas nolēmumu izsniedz Statūtu 62.a panta otrajā daļā minētajiem lietas dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām. Dalībvalstīm un valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, kā arī EBTA Uzraudzības iestādei Tiesas lēmumu izsniedz, pievienojot tā tulkojumu saskaņā ar šī Reglamenta 104. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem. Tiesas lēmumu turklāt paziņo Pirmās instances tiesai un, ja Pirmās instances tiesa nolēmumu ir pieņēmusi saskaņā ar EK līguma 225. panta 3. punktu vai EAEK līguma 140.a panta 3. punktu – attiecīgajai valsts tiesai.

Viena mēneša laikā pēc iepriekšējā daļā minētās dokumenta izsniegšanas lietas dalībnieki un citas ieinteresētās personas, kurām ticis izsniegts Tiesas lēmums, var iesniegt procesuālus rakstus vai rakstveida apsvērumus par jautājumiem, uz kuriem attiecas pārskatīšana.

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums pārskatīt Pirmās instances tiesas nolēmumu, pirmais ģenerāladvokāts pārskatāmo lietu nodod kādam no ģenerāladvokātiem.

Pēc tiesneša referenta norīkošanas priekšsēdētājs nosaka dienu, kurā tiesnesim referentam Tiesas vispārējā sapulcē ir jāsniedz sākotnējais ziņojums. Šajā ziņojumā ietver tiesneša referenta priekšlikumus par iespējamu sagatavošanās pasākumu veikšanu, par to, kuram iztiesāšanas sastāvam lieta ir jānodod, un par to, vai ir jāparedz mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšana, kā arī par ģenerāladvokāta nostājas paušanas kārtību. Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par tiesneša referenta priekšlikumiem.

Ja pārskatāmais Pirmās instances tiesas nolēmums ir pieņemts saskaņā ar EK līguma 225. panta 2. punktu vai EAEK līguma 140.a panta 2. punktu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.”

2)

123.a pants kļūst par 123.f pantu, un 123.b pants kļūst par 123.g pantu.

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/20

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/22

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2005/183/EK (1), pamatojoties uz Komisijas ieteikumu atbilstīgi Līguma 104. panta 6. punktam, tika pieņemts lēmums, ka Polijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka valsts kopējā budžeta deficīts 2003. gadā bija 4,1 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP, kamēr valsts kopējais parāds bija 45,4 % no IKP, nesasniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP. Padomes lēmumā bija norādīts, ka budžeta deficīta un parāda rādītāji būs jālabo uz augšu, ja fondētās pensiju shēmas tiks izslēgtas no valsts pārvaldes sektora saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja lēmumu par fondēto pensiju shēmu klasifikāciju (2).

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (3), Padome 2004. gada 5. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, ieteica Polijai novērst pārmērīgu budžeta deficītu vēlākais līdz 2007. gadam. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 8. punktu Padome 2006. gada 28. novembrī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma lēmumu, ka Polijas iestāžu veiktās darbības ir bijušas nepietiekamas (4). Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu Padome 2007. gada 27. februārī izdeva jaunu ieteikumu, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, ar ko apstiprināja 2007. gadu kā termiņu budžeta deficīta novēršanai. Šis ieteikums tika publiskots.

(4)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu, ja Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts, tai jāatceļ savs lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu.

(5)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija nodrošina procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (5), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo dati par valsts budžeta deficītu un parādu un citiem saistītajiem rādītājiem.

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) sniegtajiem datiem saskaņā ar 8g. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 3605/93 pēc Polijas paziņojuma līdz 2008. gada 1. aprīlim un pamatojoties uz Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

(7)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Polijā ir novērsts un tādejādi Lēmums 2005/183/EK ir jāatceļ,

29.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/24

(1)

Lēmumā 90/424/EEK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo atbalstu īpašiem veterināriem pasākumiem, tostarp ārkārtas pasākumiem. Saskaņā ar minētā lēmuma 4. panta 2. punktu dalībvalstis saņem finansiālu atbalstu dažu Ņūkāslas slimības apkarošanas pasākumu izmaksu segšanai.

(2)

Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 5. punkts un 4. panta 2. punkts paredz noteikumus par to, cik procentus no dalībvalsts izdevumiem atļauts segt no Kopienas finansiālā atbalsta.

(3)

Kopienas finansiālo atbalstu ārkārtas pasākumiem Ņūkāslas slimības apkarošanai izmaksā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulā (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un noteiktu dzīvnieku slimību apkarošanai atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2).

(4)

Igaunijā 2007. gadā konstatēja Ņūkāslas slimības uzliesmojumus. Minētās slimības izplatīšanās nopietni apdraud Kopienas mājlopu populāciju. Igaunija saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 2. punktu veica pasākumus, lai apkarotu slimības uzliesmojumus.

(5)

Igaunija ir pilnībā izpildījusi Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 3. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 6. pantā paredzētos tehniskos un administratīvos pienākumus.

(6)

Igaunija 2007. gada 6. oktobrī iesniedza aplēsi par izdevumiem, kas radušies, veicot Ņūkāslas slimības izskaušanas pasākumus.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,