I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

23.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/3

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 17. jūnijs)

par valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūvi un tām piemērojamām prasībām izveides posmā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2693)

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)

(2008/602/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmumu 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (1), un jo īpaši tā 4. panta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Ar Lēmumu 2004/512/EK izveidoja VIS, proti, sistēmu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm par vīzām, un pilnvaroja Komisiju attīstīt VIS.

(2)	Komisijai un dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, jo īpaši attiecībā uz katrā dalībvalstī izvietoto valsts saskarņu elementiem.

(3)

Apvienotā Karaliste saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2) nepiedalījās Lēmuma 2004/512/EK pieņemšanā, un minētais lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro, jo tas papildina Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ šis Komisijas lēmums neattiecas uz Apvienoto Karalisti.

(4)

Tā kā Īrija nav piedalījusies Lēmuma 2004/512/EK pieņemšanā saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3), minētais lēmums un tā piemērošana tai nav saistoša, jo tas papildina Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ šis Komisijas lēmums neattiecas uz Īriju.

(5)

Dānija 2004. gada 13. augustā nolēma ieviest Lēmumu 2004/512/EK Dānijas tiesību aktos saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Lēmums 2004/512/EK ir tādējādi Dānijai saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tādēļ saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai ir pienākums īstenot šo lēmumu.

(6)

Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome, Īslandes Republika un Norvēģijas Karaliste noslēgusi par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4), attiecībā uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Īslandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (5).

(7)

Attiecībā uz Šveici šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija parakstījušas par šīs valsts asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, attiecībā uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Lēmumā 1999/437/EK saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK par nolīguma noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (6).

(8)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā Protokola nozīmē, ko Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena, Šveices Konfederācija un Lihtenšteinas Firstiste parakstījušas par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, attiecībā uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Lēmumā 1999/437/EK saistībā ar 3. pantu Padomes 2008. gada 28. februāra Lēmumā 2008/261/EK par Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (7).

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar 5. panta 1. punktu Padomes 2001. gada 6. decembra Regulā (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (8),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūvi izveides posmā veido atbilstoši pielikumam un tajā paredzētajām prasībām.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2008. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT

(1) OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

(2) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(3) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(4) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(5) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(6) OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(7) OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(8) OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1988/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMS

1. Ievads

Šajā dokumentā ir aprakstītas tīklam piemērojamās prasības, kā arī komunikācijas infrastruktūras un tās sastāvdaļu uzbūve.

1.1. Akronīmi un saīsinājumi

Akronīmi un saīsinājumi	Paskaidrojums
BCU	Backup Central Unit (Dublējošā centrālā vienība)
BLNI	Backup Local National Interface (Vietējās valsts saskarnes dublējums)
CNI	Central National Interface (Centrālā valsts saskarne)
CS	Central System (Centrālā sistēma)
CS-VIS	Central Visa Information System (Centrālā vīzu informācijas sistēma)
CU	Central Unit (Centrālā vienība)
DNS	Domain Name Server (Domēnu vārdu serveris)
FTP	File Transfer Protocol (Datņu pārsūtīšanas protokols)
HTTP	Hypertext Transfer Protocol (Hiperteksta pārsūtīšanas protokols)
IP	Internet Protocol (Interneta protokols)
LAN	Local Area Network (Lokālais tīkls)
LNI	Local National Interface (Vietējā valsts saskarne)
NI-VIS	National Interface (Valsts saskarne)
NTP	Network Time Protocol (Tīkla laika protokols)
SAN	Storage Area Network (Atmiņas apgabalu tīkls)
SDH	Synchronous Digital Hierarchy (Sinhronā ciparhierarhija)
SMTP	Simple Mail Transfer Protocol (Vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols)
SNMP	Simple Network Management Protocol (Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols)
sTESTA	Secure Trans-European Services for Telematics between Administrations (Tīkls drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm) ir IDABC programmas pasākums (Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšana valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 2004/387/EK (1))
TCP	Transmission Control Protocol (Pārraides vadības protokols)
VIS	Visa Information System (Vīzu informācijas sistēma)
VPN	Virtual Private Network (Virtuāls privātais tīkls)
WAN	Wide Area Network (Teritoriālais tīkls)

2. Valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūve

NI-VIS, kā noteikts Padomes Lēmuma 2004/512/EK 1. panta 2. punktā, sastāv no:

—	vienas vietējās valsts saskarnes (turpmāk – “LNI”) katrai dalībvalstij, kas ir saskarne, ar kuru dalībvalsts fiziski pieslēdzas drošam komunikāciju tīklam un kas ietver šifrēšanas ierīces, kas paredzētas VIS. LNI atrodas dalībvalstī,

—	alternatīva vietējās valsts saskarnes dublējuma (turpmāk – “BLNI”), kas ietver tieši to pašu un kam ir tieši tāda pati funkcija kā LNI.

Ar katru dalībvalsti tiks noteikta un saskaņota LNI un BLNI īpašā konfigurācija.

LNI un BLNI izmanto tikai tiem mērķiem, kas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecināmi uz VIS II.

Komunikācijas infrastruktūra starp CS-VIS un NI-VIS sastāv no:

—

tīkla drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm (sTESTA), ar ko nodrošina šifrētu, virtuālu, privātu tīklu (vis.stesta.eu), kas paredzēts VIS datiem un sakariem starp dalībvalstīm saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz VIS, kā arī sakariem starp dalībvalstīm un iestādi, kas atbildīga par CS-VIS darbības vadību.

3. Tīkla pakalpojumi

Visos gadījumos, kad 3., 5. un 7. punktā ir minētas tehnoloģijas vai protokoli, tas nozīmē, ka drīkst izmantot arī līdzvērtīgas tehnoloģijas vai protokolus. Veidojot tīklu, ir jāņem vērā dalībvalstu gatavība.

3.1. Tīkla izkārtojums

VIS uzbūve izmanto centralizētos pakalpojumus, kuriem var piekļūt no dažādām dalībvalstīm. Stabilitātes nodrošināšanai saskaņā ar Komisijas 2006. gada 3. novembra Lēmumu 2006/752/EK, ar ko nosaka Vīzu informācijas sistēmas atrašanās vietas tās izveides posmā, šie centralizētie pakalpojumi tiek dublēti divās dažādās vietās, proti, Strasbūrā Francijā, kur atrodas galvenā CS-VIS, centrālā vienība (CU), un St Johann im Pongau Austrijā, kur atrodas dublējošā CS-VIS, dublējošā centrālā vienība (BCU) (2).

Galvenā un dublējošā centrālā vienība ir pieejamas no dažādām dalībvalstīm caur tīkla piekļuves punktiem – LNI un BLNI –, kas savieno valsts sistēmu ar CS-VIS.

Saikne starp galveno CS-VIS un dublējošo CS-VIS pieļauj jaunu sastāvdaļu un tehnoloģiju ieviešanu nākotnē un ļauj nepārtraukti sinhronizēt CU un BCU.

3.2. Joslas platums

LNI un izvēles BLNI nepieciešamais joslas platums dažādās dalībvalstīs var atšķirties.

Komunikācijas infrastruktūra piedāvā vietnes savienojuma joslas, kas ir piemērotas sagaidāmajai datu plūsmas slodzei. Tīkls nodrošina pietiekamu minimālo garantēto augšupielādes un lejupielādes ātrumu visiem savienojumiem, un tas ir pietiekami liels, lai atbalstītu tīkla piekļuves punktu kopējo joslas platumu.

3.3. Atbalstītie protokoli

Komunikācijas infrastruktūra ir spējīga atbalstīt tīkla protokolus, ko izmanto CS-VIS, jo īpaši HTTP, FTP, NTP, SMTP, SNMP, DNS, tunelēšanas protokolus, SAN replicēšanas protokolus un BEA WebLogic proprietary Java-to-Java savienojuma protokolus.

3.4. Tehniskā specifikācija

3.4.1. IP adreses

Komunikācijas infrastruktūra rezervē vairākas IP adreses, kuras var izmantot vienīgi tīkla iekšienē. CS-VIS no rezervētajām IP adresēm izmantos īpaši atvēlētu IP adrešu komplektu, kuras netiks izmantotas nekur citur.

3.4.2. IPv6 atbalsts

Vietējos tīklos lielākajā daļā vietņu izmantos IPv4, taču dažos var izmantot IPv6. Tādēļ tīkla piekļuves punkti piedāvā iespēju darboties kā IPv4/IPv6 vārtejai. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, būs nepieciešama koordinācija ar dalībvalstīm, lai attīstu IPv6.

3.4.3. Pastāvīgās plūsmas koeficients (Sustained Flow Rate)

Tā kā CU vai BCU savienojuma noslodze ir mazāka par 90 %, konkrētā dalībvalsts pastāvīgi uztur 100 % no tās noteiktās joslas platuma.

3.4.4. Citas specifikācijas

CS-VIS uzturēšanai komunikācijas infrastruktūra atbilst vismaz tehnisko specifikāciju minimālajām prasībām.

Tranzīta kavējums (tai skaitā sastrēguma stundās) ir mazāks vai vienāds ar 150 ms attiecībā uz 95 % pakešu un mazāks par 200 ms attiecībā uz 100 % pakešu.

Paketes pazaudēšanas iespējamība (tai skaitā sastrēguma stundās) ir mazāka vai vienāda ar 10–4 attiecībā uz 95 % pakešu un mazāka par 10–3 attiecībā uz 100 % pakešu.

Iepriekšminētās specifikācijas attiecas uz katru piekļuves punktu atsevišķi.

Savienojuma starp CU un BCU aprites kavējums ir mazāks vai vienāds ar 60 ms.

3.5. Stabilitāte

Komunikācijas infrastruktūrai ir liela piekļuves kapacitāte, jo īpaši attiecībā uz šādām sastāvdaļām:

—	pamattīkls (backbone network),

—	maršrutēšanas ierīces (routing devices),

—	klātbūtnes punkti (points of presence),

—	abonentlīnijas pieslēgumi (local loop connections) (ieskaitot rezerves kabeļu ievilkšanu),

—	drošības ierīces (security devices) (šifrēšanas ierīces, ugunsmūri u. c.),

—	visi pamatpakalpojumi (generic services) (DNS u. c.),

—	LNI un izvēles BLNI

Izveido tīkla kļūmpārlēces mehānismus un, ja nepieciešams, tos koordinē lietojumprogrammu līmenī, lai nodrošinātu VIS pieejamību kopumā.

4. Uzraudzība

Lai atvieglotu uzraudzību, komunikācijas infrastruktūras uzraudzības līdzekļus var integrēt ar CS-VIS darbības vadības uzraudzības līdzekļiem.

5. Pamatpakalpojumi

Komunikācijas infrastruktūra spēj piedāvāt šādus izvēles pamatpakalpojumus: DNS, mail relay un NTP.

6. Pieejamība

Savienojuma punktu piekļuves kapacitāte līdz pat komunikācijas infrastruktūras LAN ir 99,99 % 28 dienu darbības periodā.

7. Drošības pakalpojumi

7.1. Tīkla šifrēšana

Ar VIS saistīta informācija komunikācijas infrastruktūrā atrodas tikai šifrētā veidā.

Lai uzturētu augstu drošības līmeni, komunikācijas infrastruktūra ļauj pārvaldīt sertifikātus/atslēgas, ko izmanto tīkla šifrēšanai. Ir iespējama šifrēšanas logu attāla pārvaldība un attāla uzraudzība.

Atbilstoši jaunākajiem sasniegumiem izmanto simetriskās šifrēšanas algoritmus (3DES 128 biti vai labāks) un asimetriskās šifrēšanas algoritmus (RSA 1 024 bitu modulis vai labāks).

7.2. Citi aizsardzības elementi

Bez VIS tīkla piekļuves punktu (LNI un BLNI) aizsardzības komunikācijas infrastruktūra aizsargā arī izvēles pamatpakalpojumus. Ja šādu pakalpojumus piedāvā, tiem jāpiemēro CS-VIS aizsardzībai līdzvērtīgi aizsardzības pasākumi. Turklāt pamatpakalpojumu iekārtām un to aizsardzības pasākumiem jāveic pastāvīga uzraudzība.

Lai uzturētu augstu drošības līmeni, komunikācijas infrastruktūra ļauj nekavējoties ziņot par visiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem. Par visiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem ziņo regulāri, piemēram, katru mēnesi un par katru atsevišķu gadījumu.

8. Palīdzības dienests un atbalsta struktūra

Izveido palīdzības dienestu un atbalsta struktūru, kas spēj sadarboties ar CS-VIS.

9. Mijiedarbība ar citām sistēmām

Komunikācijas infrastruktūra nepieļauj datu noplūdi no tīkla uz citām sistēmām vai citiem tīkliem.

(1) OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp.

(2) OV L 305, 4.11.2006., 13. lpp.

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

23.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/14

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 34. Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz ugunsbīstamību

33. pielikums: Noteikumi Nr. 34

1. pārstrādātais izdevums

Iekļauts viss spēkā esošais teksts līdz:

2. papildinājumam grozījumu 02. sērijai – spēkā stāšanās datums: 2007. gada 11. jūnijs

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Apstiprinājuma pieteikums

3.	Apstiprinājums

4.	Definīcijas

5.	Prasības attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnēm

6.	Šķidrās degvielas tvertņu tests

7.	Definīcijas

8.	Prasības attiecībā uz apstiprinātas šķidrās degvielas tvertnes uzstādīšanu

9.	Transportlīdzekļa testi

10.	Transportlīdzekļa tipa modifikācijas

11.	Ražojuma atbilstība

12.	Sankcijas par ražojuma neatbilstību

13.	Pārejas noteikumi

14.	Par apstiprinājuma testu izdarīšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo iestāžu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

I pielikums.

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, pagarināšanu, atteikšanu, anulēšanu vai transportlīdzekļa tipa pilnīgu ražošanas pārtraukšanu attiecībā uz šķidrās degvielas tvertni un ugunsbīstamību frontālas/sānu/aizmugures sadursmes gadījumā, atbilstoši noteikumiem Nr. 34.

II pielikums.

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

III pielikums.

Frontālas sadursmes tests pret šķērsli

IV pielikums.

Aizmugures daļas sadursmes testa procedūra

V pielikums.

Plastmasas degvielas tvertņu testēšana

1. papildinājums.

Ugunsizturības tests

2. papildinājums.

Ugunsizturīgo ķieģeļu izmēri un tehniskie dati

1. DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz:

1.1.	I DAĻA: kategorijas M, N un O (1) transportlīdzekļu apstiprinājums attiecībā uz šķidrās degvielai tvertni(-ēm).

1.2.	II DAĻA: pēc ražotāja pieprasījuma tādu M, N un O kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājums, kuru šķidrās degvielas tvertne(-es) apstiprināta(-as) saskaņā ar šo noteikumu I daļu, attiecībā uz ugunsbīstamību frontālas un/vai sānu, un/vai aizmugures sadursmes gadījumā.

1.3.	Pēc ražotāja pieprasījuma saskaņā ar šiem noteikumiem var apstiprināt citus transportlīdzekļus, kas nav minēti iepriekš 1.2. punktā.

2. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1. Pieteikums transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma saņemšanai saskaņā ar kādu šo noteikumu daļu ir jāiesniedz transportlīdzekļa ražotājam vai tā likumīgam pārstāvim.

2.2. Pieteikums jāiesniedz kopā ar zemāk minētajiem dokumentiem trijos eksemplāros un ar sekojošu informāciju:

2.2.1.

detalizētu transportlīdzekļa veida aprakstu pēc 4.2. un/vai 7.2. punktā precizētajiem punktiem. Jānorāda numuri un/vai simboli, kas identificē dzinēja tipu un transportlīdzekļa veidu;

2.2.2.

rasējumu(-iem), kurā redzami degvielas tvertnes ralsturlielumi un precizēts materiālu, no kā tā ir izgatavota;

2.2.3.

visas degvielas padeves sistēmas shēmu, kas parāda katras detaļas atrašanās vietu transportlīdzeklī un

2.2.4.

pieteikumu atbilstoši šo noteikumu II daļai, elektroinstalāciju shēmu, kas parāda to atrašanās vietu un to piestiprināšanas veidu transportlīdzeklim.

2.3. Tehniskajam servisam, kas atbildīgs par tipa novērtējuma testu veikšanu, ir jāiesniedz sekojošais:

2.3.1.

transportlīdzekļa tipa paraugi, kas ir jāapstiprina, vai transportlīdzekļa detaļas, par kurām tehniskais serviss uzskata, ka tās nepieciešams pārbaudīt novērtējuma testos,

2.3.2.

gadījumā, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar tvertni no plastmasas materiāla: septiņas papildu tvertnes ar to piederumiem.

2.3.3.

gadījumā, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar tvertni no cita materiāla: divas papildu tvertnes ar to piederumiem.

3. APSTIPRINĀJUMS

3.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu piešķir tad, ja transportlīdzeklis, kas iesniegts apstiprinājuma saņemšanai saskaņā ar šiem noteikumiem, atbilst I un/vai II daļas prasībām.

3.2. Katram apstiprinātajam tipam jāpiešķir apstiprinājuma numurs, kura pirmajiem diviem cipariem ir jāatbilst pēdējo grozījumu sērijas, kas ietverti šajos noteikumos, numuram apstiprinājuma izsniegšanas datumā. Taču nolīguma līgumslēdzēja puse var piešķirt to pašu apstiprinājuma numuru vairākiem transportlīdzekļu tipiem, kā noteikts 4.2. un/vai 7.2. punktā, ja tie ir tā paša transportlīdzekļa bāzes modeļa tipi, un ar nosacījumu, ka katru no šiem tipiem atsevišķi testē un pārliecinās, ka tie atbilst šiem noteikumiem.

3.3. Paziņojums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidījumu saskaņā ar šiem noteikumiem ir jādara zināms līgumslēdzējām pusēm, kas izmanto šos noteikumus tādā formā, kas atbilst modelim šo noteikumu I pielikumā un rasējumiem, kas sniedz precīzas ziņas, atsaucoties uz 2.2.2., 2.2.3. un 2.2.4. punktu iepriekš (pieteicējs iesniedz apstiprinājuma saņemšanai), nepārsniedzot A4 formātu (210 × 297 mm) vai ietverot to tādā formātā atbilstošā mērogā.

3.4. Katram transportlīdzeklim, kas atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri salasāmā veidā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta uz apstiprinājuma veidlapas, ir jāpiestiprina starptautiska apstiprinājuma zīme, kas sastāv no:

3.4.1.

apļa, kurā ir burts “E” un kuram seko apstiprinājumu piešķīrušās valsts atšķirības numurs (2);

3.4.2.

šo noteikumu numura, kuram seko “RI”, ja transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu I daļu vai “RII” ja transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu I un II daļu, domuzīmes un apstiprinājuma numura 3.4.1. punktā minētā apļa labajā pusē.

3.5. Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikumiem, kas pievienoti šim Nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 3.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā visu to noteikumu papildu numuri, apstiprinājuma numuri un simboli, atbilstoši kuriem valstī piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jāizvieto vertikālās kolonās pa labi no simbola, kas noteikts 3.4.1. punktā.

3.6. Apstiprinājuma zīmei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

3.7. Apstiprinājuma zīmi novieto cieši pie vai uz transportlīdzekļa datu plāksnes, kuru piestiprina ražotājs.

3.8. Šo noteikumu II pielikumā iekļauts apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemērs.

I DAĻA. TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TO DEGVIELAS TVERTNĒM

4. DEFINĪCIJAS

Šīs noteikumu daļas nozīmē:

4.1.	“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnēm;

4.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

4.2.1.

uzbūve, forma, izmēri un tvertnes materiāli (metāls/plastmasa);

4.2.2.

M1 kategorijas transportlīdzekļos (1) tvertnes atrašanās vieta transportlīdzeklī tiktāl, cik tai ir negatīva ietekme uz 5.10. punkta prasībām;

4.3.	“pasažieru nodalījums” ir telpa, kur atrodas pasažieri, ko ierobežo jumts, grīda, sānsienas, durvis, ārējais stiklojums, priekšējā starpsiena un aizmugures nodalījuma starpsiena vai aizmugures sēdekļu atzveltnes plakne;

4.4.

“tvertne” ir tvertne(-es), kas konstruēta(-s) šķidrās degvielas saturēšanai, kā definēts 4.6. punktā, ko galvenokārt izmanto, lai virzītu transportlīdzekli uz priekšu, izņemot piederumus (piltuves sūkni, ja tā ir atsevišķa detaļa, piltuves caurumu, vāku, mērinstrumentu, savienojumus ar dzinēju vai, lai kompensētu iekšējo pārspiedienu, utt);

4.5.	“degvielas tvertnes tilpums” ir degvielas tvertnes tilpums, kā to nosaka ražotājs un

4.6.	“šķidrā degviela” ir degviela, kas ir šķidra normālos temperatūras un spiediena apstākļos.

5. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTNĒM

5.1. Tvertņu konstrukcijai ir jābūt izturīgai pret koroziju.

5.2. Tvertnēm, kad tās ir aprīkotas ar visiem piederumiem, kas parasti ir tām pievienoti, ir jāizpilda noplūdes testu prasības, ko veic saskaņā ar 6.1. punktu pie relatīva iekšējā spiediena, kas ir vienāds ar divkāršu darbības pārspiedienu, bet jebkurā gadījumā ne mazāks par 0,3 bāru pārspiedienu.

Transportlīdzekļu tvertnes, kas izgatavotas no plastmasas, uzskata par atbilstošām prasībām, ja ir izturējušas testus, kas aprakstīti V pielikuma 2. punktā.

5.3. Jebkuru pārspiedienu vai spiedienu, kas pārsniedz darba spiedienu ir automātiski jākompensē ar piemērotām ierīcēm (ventilācijas ejas, drošības vārsti, utt.).

5.4. Ventilācijas eju konstrukcijai ir jābūt tādai, lai tā novērstu visus ugunsgrēka izcelšanās riskus. It sevišķi tas attiecas uz degvielu, kas var noplūst no tvertnes iepildīšanas brīdī, tā nedrīkst nokļūt uz izplūdes gāžu sistēmas. Tā jānovada uz zemi.

5.5. Tvertni nedrīkst novietot vai tā nedrīkst veidot virsmu (grīdu, sienu, starpsienu) pasažieru nodalījumā vai citā nodalījumā, kas ir tā neatņemama sastāvdaļa.

5.6. Ir jāparedz šķērssiena, kas atdala pasažieru nodalījumu no tvertnes(-ēm). Šķērssienā ir jābūt atverēm (piemeram, lai izvietotu vadus), ar nosacījumu, ka tās ir tā izkārtotas, lai degviela netraucēti nevarētu ieplūst no tvertnes(-ēm) pasažieru nodalījumā vai citā nodalījumā, kas ir tā neatņemama sastāvdaļa, parastos lietošanas apstākļos.

5.7. Katru tvertni ir jāpiestiprina drošā veidā un jānovieto tā, lai nodrošinātu, ka jebkura degvielas noplūde no tvertnes vai tās piederumiem parastos lietošanas apstākļos nokļūst uz zemes un nevis pasažieru nodalījumā.

5.8. Piltuves caurums ir jāizvieto pasažieru nodalījumā, bagāžas nodalījumā vai dzinēja nodalījumā.

5.9. Degviela transportlīdzekļa paredzamas darbības gaitas laikā nedrīkst noplūst caur tvertnes vāku vai caur citām ierīcēm, kas paredzētas pārspiediena kompensēšanai. Transportlīdzekļa apgāšanās gadījumā var pieļaut pilēšanu ar nosacījumu, ka tā nepārsniedz 30 g/min; šī prasība ir jāpārbauda 6.2. punktā norādītā testa laikā.

5.9.1. Tvertnes vākam ir jābūt nofiksētam uz piltuves sūkņa.

5.9.1.1. 5.9.1. punkta prasības uzskatīs par izpildītām, ja ir nodrošināts nosacījums, lai novērstu pārāk lielas iztvaikošanas emisijas un degvielas izšļakstīšanos, ko izraisa trūkstošs degvielas piltuves vāks.

To var panākt:

5.9.1.1.1.

ar nenoņemamu degvielas piltuves vāku, kas automātiski atveras un aizveras,

5.9.1.1.2.

ar konstrukcijas īpašībām, kas pārtrauc pārāk lielas iztvaikošanas emisijas un degvielas izšļakstīšanos, ko izraisa trūkstošs degvielas piltuves vāks,

5.9.1.1.3.

ar jebkuru citu nodrošinājumu, kam ir tāds pats rezultāts. Piemēram, piesiets piltuves vāks, pieķēdēts piltuves vāks vai veids, kad vienu un to pašu atslēgu izmanto piltuves vākam un transportlīdzekļa aizdedzei. Šādā gadījumā atslēgai ir jābūt izņemamai no piltuves vāka tikai aizslēgtā stāvoklī. Taču piesieta vai pieķēdēta vāka izmantošana ir piemērota vienīgi M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

5.9.2. Izolācijai starp vāku un piltuves sūkni jābūt drošai. Aizslēgtā stāvoklī vākam ir cieši jāatduras pret izolāciju un piltuves sūkni.

5.10. Tvertnes ir jāuzstāda tādā veidā, lai tās būtu pasargātas no transportlīdzekļa frontālas vai aizmugurējas sadursmes sekām; tvertnes tuvumā nedrīkst būt uz āru izvirzītas detaļas, asas malas, utt.

5.11. Degvielas tvertnes un tās piederumu konstrukcijai un uzstādījumam transportlīdzeklī ir jābūt tādam, lai novērstu statiskās elektrības izraisītu ugunsbīstamību. Vajadzības gadījumā jāveic uzlādes izkliedes pasākums(-i). Ražotājs tehnisko dienestu informē par pasākumu(-iem), kas garantē minēto prasību ievērošanu.

5.12. Degvielas tvertnei ir jābūt izgatavotai no ugunsizturīga metāliska materiāla. Tā (tās) var būt izgatavotas no plastmasas ar nosacījumu, ka tas atbilst V. pielikuma prasībām.

6. ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTŅU TESTS

6.1. Hidrauliskais tests

Tvertne ir pakļauta hidrauliskā iekšējā spiediena testam, ko veic atsevišķā agregātā kopā ar visiem piederumiem. Tvertnei ir jābūt pilnībā piepildītai ar nedegošu šķidrumu (piemēram, ūdeni). Pēc tam, kad ir pārtraukti visi sakari ar ārpusi, pakāpeniski ir jāpalielina spiediens caur sūkņa savienojumu, pa kuru padod degvielu dzinējam, līdz relatīvam iekšējam spiedienam, kas ir vienāds ar divkāršu izmantoto darba spiedienu, bet jebkurā gadījumā nav mazāks par 0,3 bāru pārspiedienu, kas ir jāuztur vienu minūti. Šajā laikā tvertne nedrīkst iesprēgāt vai tecēt, taču tā var būt pastāvīgi deformēta.

6.2. Apgāšanās tests

6.2.1. Tvertnei un visiem tās piederumiem ir jābūt uzmontētiem uz testa iekārtas tādā veidā, kas atbilst transportlīdzekļa uzstādījuma veidam, kuram ir paredzēta tvertne: tas attiecas arī uz sistēmu iekšējā pārspiediena kompensācijai.

6.2.2. Testa iekārtai ir jārotē ap asi, kas atrodas paralēli pret garenisko transportlīdzekļa asi.

6.2.3. Testu veic ar tvertni, kas piepildīta līdz 90 procentiem no tās tilpuma un arī ar 30 procentiem no tās tilpuma ar nedegošu šķidrumu, kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotai degvielai (var izmantot ūdeni).

6.2.4. Tvertne ir jāpagriež par 90° pa labi no tās uzstādījuma stāvokļa. Tvertnei šādā stāvoklī ir jāpaliek vismaz piecas minūtes. Pēc tam tvertne ir jāpagriež par 90° tālāk tajā pašā virzienā. Tvertne šādā stāvoklī, kad tā ir pilnībā apgriezta, ir jātur vēl vismaz piecas minūtes. Tvertne ir jāpagriež atpakaļ tās normālajā stāvoklī. Testēšanas šķidrumu, kas neaiztecēja atpakaļ no vēdināšanas sistēmas uz tvertni, ir jāiztukšo un, ja nepieciešams, no jauna jāpiepilda. Tvertne ir jāpagriež par 90° pretējā virzienā un jāatstāj šādā stāvoklī vismaz piecas minūtes.

Tvertne jāpagriež tālāk par 90° tajā pašā virzienā. Tvertne šādā stāvoklī, kad tā ir pilnībā apgriezta, ir jātur vēl vismaz piecas minūtes. Pēc tam tvertne ir jāpagriež atpakaļ tās normālajā stāvoklī.

Katru secīgo pagriezienu par 90° veic laika intervālā no 1 līdz 3 minūtēm.

II DAĻA. TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ UGUNSBĪSTAMĪBU SADURSMES GADĪJUMĀ

7. DEFINĪCIJAS

Šīs noteikumu daļas nozīmē:

7.1.	“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz ugunsbīstamību;

7.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

7.2.1.

uzbūve, forma, izmēri un tvertnes materiāli (metāls/plastmasa);

7.2.2.

M1 kategorijas transportlīdzekļos (1) tvertnes atrašanās vieta transportlīdzeklī tiktāl, cik tam ir negatīva ietekme uz 5.10 punkta prasībām;

7.2.3.

degvielas padeves sistēmas īpašības un atrašanās vieta (sūknis, filtri, utt.) un

7.2.4.

elektroietaises īpašības un atrašanās vieta, ciktāl tam ir ietekme uz šajos noteikumos paredzēto sadursmes testu rezultātiem;

7.3.	“šķērsplakne” ir vertikāla šķērsplakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa vidējai garenplaknei;

7.4.	“svars bez kravas” ir tāda transportlīdzekļa masa, kas ir ritošā kārtībā, bez pasažieriem un bez kravas, bet pilnībā ar degvielu, dzesinošu smēremulsiju, smērvielu, instrumentiem un rezerves riteni (ja to kā standarta aprīkojumu nodrošina transportlīdzekļa ražotājs);

8. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ APSTIPRINĀTAS ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTNES UZSTĀDĪŠANU

8.1. Degvielas iekārta

8.1.1. Tvertnes šķidrajai degvielai ir jāapstiprina saskaņā ar šo noteikumu I daļu.

8.1.2. Degvielas iekārtas sastāvdaļām ir jābūt atbilstošā veidā aizsargātām ar karkasa vai korpusa detaļām pret saskari ar iespējamajiem šķēršļiem uz zemes. Šādu aizsardzību var neprasīt, ja sastāvdaļas zem transportlīdzekļa ir tālāk no zemes nekā karkasa vai korpusa detaļa to priekšā.

8.1.3. Degvielas iekārtas caurules un citas detaļas ir jāizvieto uz transportlīdzekļa vietās, kas ir aizsargātas līdz augstākajam iespējamajam līmenim. Sagriešanās un izliekšanās kustības un transportlīdzekļa uzbūves vai pārnesuma iekārtas vibrācijas nedrīkst būt par iemeslu degvielas iekārtas berzei, sablīvēšanai vai citai neierastai slodzei.

8.1.4. Lokanie vai elastīgie cauruļu savienojumi ar degvielas iekārtas sastāvdaļu nekustīgajām detaļām ir jākonstruē un jāizgatavo tā, lai tie paliktu hermētiski dažādos transportlīdzekļa izmantošanas apstākļos, neatkarīgi no sagriešanas un izliekšanas kustībām un neatkarīgi no transportlīdzekļa uzbūves vai pārnesuma iekārtas vibrācijām.

8.1.5. Ja piltuves cauruma novietojums ir uz transportlīdzekļa sāniem, tad piltuves vāku aizslēgtā stāvoklī nevar plānot aiz korpusa blakus esošajām virsmām.

8.2. Elektroietaise

8.2.1. Elektriskie vadi, izņemot vadus, kas ir izvietoti cauruma sastāvdaļās, ir jāpievieno transportlīdzekļa uzbūves vai sienu, vai nodalījumu tuvumā, kurus tie vada. Vietas, kurām tie iet cauri sienām vai nodalījumiem, ir atbilstošā veidā jānodrošina, lai novērstu izolācijas pārrāvumu.

8.2.2. Elektroietaises ir jāprojektē, jāizgatavo un jāuzstāda tādā veidā, lai to sastāvdaļas neietekmētu korozija, kam tās ir pakļautas.

9. TRANSPORTLĪDZEKĻA TESTI

Veicot frontālās sadursmes testu pret barjeru saskaņā ar šo noteikumu III pielikumā noteikto procedūru, sānu sadursmes testu saskaņā ar noteikumu Nr. 95, 01. sērijas grozījumu IV pielikumā aprakstīto procedūru un aizmugures sadursmes testu saskaņā ar IV pielikumā precizēto procedūru,

9.1.	sadursmes gadījumā degvielas iekārtā var parādīties tikai neliela šķidruma noplūde;

9.2.

ja pēc sadursmes degvielas iekārtā ir nepārtraukta noplūde, tad noplūdes apjoms nedrīkst pārsniegt 30 g/min; ja šķidrums no degvielas iekārtas sajaucas ar šķidrumiem no citām sistēmām un ja vairākus šķidrumus nav iespējams atdalīt un identificēt, tad nepārtrauktā noplūde ir jāizvērtē, vadoties pēc visiem savāktajiem šķidrumiem;

9.3.	nedrīkst rasties uguns, kuru uztur degviela.

9.4.	Sadursmju laikā un pēc tam, kā aprakstīts 9. punktā, drošības mehānismam akumulators jāspēj noturēt vietā.

9.5.	Pēc ražotāja pieprasījuma frontālās sadursmes testu, kas paredzēts šo noteikumu III pielikumā, var aizstāt ar testa procedūru, kas aprakstīta noteikumu Nr. 94, 01. sērijas grozījumu III pielikumā.

10. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA MODIFIKĀCIJAS

10.1. Par jebkuru transportlīdzekļa tipa modifikāciju ir jāinformē iestāde, kas ir apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Iestāde tad var vai nu:

10.1.1.

apsvērt, ka veiktās modifikācijas visdrīzāk neradīs nelabvēlīgu ietekmi un transportlīdzeklis jebkurā gadījumā atbilst prasībām vai

10.1.2.

pieprasīt papildu testa atskaiti no tehniskā dienesta, kas atbildīgs par testu veikšanu.

10.2. Neskarot 10.1. punkta nosacījumus, transportlīdzekļa variants, kura masa bez kravas neatšķiras vairāk par ± 20 procentiem no apstiprinājumā pārbaudītā transportlīdzekļa, netiek uzskatīta par transportlīdzekļa tipa modifikāciju.

10.3. Paziņojumu par apstiprinājuma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kas precizē modifikācijas, dara zināmu Nolīguma pusēm, uz kurām attiecas šie noteikumi, atbilstoši 3.3. punktā precizētajai procedūrai.

11. RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

II pielikumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) noteiktajām procedūrām, kurās noteiktas šādas prasības.

11.1.

Katram transportlīdzeklim, kam ir apstiprinājuma zīme, kā noteikts šajos noteikumos, ir jāatbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam un I un II daļas prasībām.

11.2.

Lai apstiprinātu atbilstību, kā noteikts 11.1. punktā, izlases pārbaužu veikšanai ir jāpakļauj pietiekams daudzums sērijveidā ražotu transportlīdzekļu, kam ir apstiprinājuma zīme, kuru pieprasa šie noteikumi.

11.3.

Parasti transportlīdzekļa atbilstība apstiprinātajam tipam ir jāpārbauda uz apstiprinājuma veidlapas un tās pielikumu apraksta pamata. Taču nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļi ir jāpakļauj 6. punktā noteiktajiem testiem.

12. SANKCIJAS PAR RAŽOJUMA NEATBILSTĪBU

12.1. Ja neizpilda 11.1. punktā noteiktās prasības vai ja transportlīdzeklis nav izturējis 9. punktā noteiktos testus, tad var anulēt transportlīdzekļa tipam saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto apstiprinājumu.

12.2. Ja kāda Nolīguma puse, uz ko attiecas šie noteikumi, anulē tās iepriekš piešķirto apstiprinājumu, tā par to paziņo citām Nolīguma pusēm, nosūtot paziņojuma veidlapas eksemplāru, kas atbilst šo noteikumu I vai II pielikumā norādītajam paraugam.

13. PĀREJAS NOTEIKUMI

13.1. No grozījumu 02. sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena no Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikt EEK apstiprinājuma piešķiršanu saskaņā ar šo noteikumu 02. sērijas veiktajiem grozījumiem.

13.2. 12 mēnešus pēc 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

13.3. Līdz 12 mēnešu perioda beigām pēc 02. sērijas grozījumu spēkā stāšanās datuma neviena no Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikt piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļu tipiem, kas ir apstiprināti atbilstoši iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.

13.4. Sākot ar dienu, kas atbilst 24 mēnešiem pēc šo noteikumu 02. sērijas grozījumu spēkā stāšanās, Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt transportlīdzekļa pirmreizējo valsts reģistrāciju (pirmā iesaistīšanās satiksmē), ja tas neatbilst šo noteikumu 02. sērijas grozījumu prasībām.

14. PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU IZDARĪŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Nolīguma slēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, ir jāpaziņo Apvienoto Nāciju Organizāciju sekretariātam tehnisko dienestu, kas veic apstiprinājuma testus, un administratīvo iestāžu, kas piešķir apstiprinājumus un kam jāsūta apstiprinājuma, atteikuma vai anulēšanas apliecinājumi, kas izsniegti citās valstīs, nosaukumi un adreses.

(1) Atbilstoši definīcijai Apvienotās rezolūcijas par transportlīdzekļu uzbūvi VII pielikumā (R.E.3) (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. groz.).

(2) 1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijas Republikai, 9 Spānijai, 10 Serbijai un Melnkalnei, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (brīva), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai 29 Igaunijai, 30 (brīva), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (brīva), 34 Bulgārijai, 35 (brīva), 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38 (brīva), 39 Azerbaidžānai, 40 Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (brīva), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir tās dalībvalstis, izmantojot to attiecīgos EEK simbolus), 43 Japānai, 44 (brīva), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai un 48 Jaunzēlandei. Sekojošos numurus piešķir citām valstīm hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē vai pievienojas Nolīgumam par vienotu tehnisko noteikumu apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzmontēt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, kā arī par to apstiprinājumu savstarpēju atzīšanu, kas piešķirti, pamatojoties uz šiem noteikumiem, un numurus, kas tādā veidā piešķirti Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs paziņo Nolīguma slēdzējpusēm.

I. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

II. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

A PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 3.4. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, apzīmē Nīderlandē (E4) apstiprinātu tipu atbilstoši noteikumu Nr. 34 I daļai ar apstiprinājuma numuru 021234. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (02) norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar noteikumu Nr. 34 02. sērijas grozījumu prasībām.

B PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 3.5. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, apzīmē Nīderlandē (E4) apstiprinātu tipu atbilstoši noteikumu Nr. 34, I un II daļai un 33 (1). Apstiprinājuma numuri norāda, ka attiecīgo apstiprinājumu piešķiršanas datumā noteikumi Nr. 34 ietvēra 02. sērijas grozījumus un noteikumi Nr. 33 vēl joprojām bija oriģinālajā formā.

(1) Otrais numurs ir norādīts tikai kā piemērs.

III. PIELIKUMS

Frontālās sadursmes tests pret šķērsli

1. MĒRĶIS UN JOMA

Šī testa mērķis ir simulēt frontālas sadursmes apstākļus pret fiksētu šķērsli vai citu transportlīdzekli, kas tuvojas pretējā virzienā.

2. IEKĀRTAS, PROCEDŪRAS UN MĒRINSTRUMENTI

2.1. Testēšanas laukums

Testa platībai ir jābūt pietiekami lielai, lai izvietotu ieskrējiena platformu, barjeru un tehniskās iekārtas, kas nepieciešamas testam. Platformas pēdējai daļai, vismaz 5 m pirms barjeras, ir jābūt horizontālai, plakanai un gludai.

2.2. Šķērslis

Šķērslis ir dzelzsbetona bloks, kura priekšpuse nav šaurāka par 3 m un augstāka par 1.5 m. Šķēršļa biezumam ir jābūt tādam, lai tas svērtu vismaz 70 tonnas Priekšējai skaldnei ir jābūt vertikālai, perpendikulārai pret ieskrējiena platformas asi un apklātai ar 2 cm bieziem izturīgiem finiera dēļiem. Šķērslim ir jābūt vai nu iestiprinātam zemē vai nepieciešamības gadījumā novietotam uz zemes ar papildu apstādināšanas mehānismiem, lai ierobežotu tā pārvietošanos. Tāpat var izmantot arī šķērsli ar atšķirīgu raksturojumu, ja vien rezultāti ir vismaz tikpat pārliecinoši.

2.3. Transportlīdzekļa dzinējspēks

Sadursmes brīdī transportlīdzeklis vairs nedrīkst atrasties jebkuras papildus vadības vai dzinēja iekārtas darbībā. Tam ir jāsasniedz šķērslis virzienā, kas ir perpendikulārs sadursmes sienai; maksimālā pieļaujamā sānu kļūdas novirze starp transportlīdzekļa priekšpuses vertikālo mediānu un sadursmes sienas vertikālo mediānu ir ± 30 cm.

2.4. Transportlīdzekļa stāvoklis

2.4.1. Testa transportlīdzeklim ir jābūt aprīkotam vai nu ar visām standarta sastāvdaļām un piederumiem, kas ietverti tā svarā bez kravas, vai ir jābūt tādā stāvoklī, lai izpildītu visas prasības, ciktāl sastāvdaļas un piederumi ietekmē ugunsgrēka riskus.

2.4.2. Ja transportlīdzekli vada ar ārējiem līdzekļiem, tad vismaz 90 procentiem no degvielas iekārtas tilpuma ir jābūt piepildītiem vai nu ar degvielu, vai ar šķidrumu, kas nav viegli uzliesmojošs un kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotajai degvielai. Visas pārējās sistēmas (bremžu šķidruma kolektora tvertnes, radiatori, utt.) var būt tukšas.

2.4.3. Ja transportlīdzekli vada ar paša dzinēju, tad degvielas tvertnei ir jābūt pilnai vismaz līdz 90 procentiem. Visas pārējās šķidrumu tvertnes var piepildīt līdz to ietilpībai.

2.4.4. Ja ražotājs tā lūdz, tehniskais dienests, kas atbildīgs par testu veikšanu, var atļaut izmantot to pašu transportlīdzekli, kas izmantots citos noteikumos paredzētos testos (ieskaitot testus, kas spēj ietekmēt tā uzbūvi), arī testos, kas paredzēti šajos noteikumos.

2.5. Sadursmes ātrums

Sadursmes ātrumam ir jābūt starp 48,3 km/h un 53,1 km/h. Taču, ja testi ir veikti pie augstāka sadursmes ātruma un transportlīdzeklis ir izturējis paredzētos apstākļus, tad tests ir izturēts.

2.6. Mērinstrumenti

2.5. punktā minētā instrumenta, kuru izmanto ātruma protokolēšanai, precizitātei ir jābūt viena procenta robežās.

3. LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

3.1. Līdzvērtīgas testa metodes ir atļautas ar nosacījumu, ka ar aizvietotāja testa līdzekļiem vai, veicot aprēķinus no aizvietotāja testa rezultātiem, pilnībā var novērot apstākļus, kas minēti šajos noteikumos.

3.2. Ja izmanto citu metodi nekā 2. punktā minēto, ir jāpierāda tās līdzvērtīgums.

IV. PIELIKUMS

Aizmugures daļas sadursmes testa procedūra

1. MĒRĶIS UN JOMA

1.1.	Testa mērķis ir simulēt aizmugures daļas sadursmi ar citu transportlīdzekli kustībā.

2. IEKĀRTAS, PROCEDŪRAS UN MĒRINSTRUMENTI

2.1. Testēšanas laukums

Testa platībai ir jābūt pietiekami lielai, lai izvietotu impaktora (bloķēšanas mehānisms) dzinējspēka sistēmu un lai pēc sadursmes varētu pārvietot skarto transportlīdzekli un testa iekārtas instalāciju. Daļai, kurā notiek transportlīdzekļa sadursme un pārvietošana, ir jābūt horizontālai, plakanai un gludai un ar berzes koeficientu, kas nav mazāks par 0,5.

2.2. Impaktors (bloķēšanas mehānisms)

2.2.1.

Impaktoram ir jābūt no tērauda un no nekustīgas konstrukcijas.

2.2.2.

Sadursmes virsmai ir jābūt plakanai, ne mazāk par 2 500 mm platai un 800 mm augstai, tās malām ir jābūt līdz izliekuma rādiusam starp 40 un 50 mm. Tā ir jāpārklāj ar 20 mm biezu finiera kārtu.

2.2.3.

Sadursmes brīdī ir jāizpilda šādas prasības:

2.2.3.1.

sadursmes virsmai ir jābūt vertikālai un perpendikulārai pret skartā transportlīdzekļa mediānas garenisko plakni;

2.2.3.2.

Impaktora kustības virzienam ir jābūt pamatā horizontālam un paralēlam skartā transportlīdzekļa mediānas gareniskajai plaknei;

2.2.3.3.

maksimālā pieļaujamā sānu novirze starp impaktora virsmas mediānas vertikālo līniju un skartā transportlīdzekļa mediānas garenisko plakni ir 300 mm. Turklāt sadursmes virsmai ir jāstiepjas pāri visam skartā transportlīdzekļa platumam;

2.2.3.4.

sadursmes virsmas zemākās malas pamata attālumam ir jābūt 175 ± 25 mm.

2.3. Impaktora dzinējspēks

Impaktors var būt nostiprināts uz rāmja (kustīga šķēršļa) vai veidot svārsta daļu.

2.4. Īpaši noteikumi, kas jāievēro, ja izmanto kustīgu šķērsli

2.4.1.

Impaktoru nostiprina uz rāmja (kustīga šķēršļa) ar izolētu elementu, tam ir jābūt stingram un nedeformējamam sadursmes rezultātā; rāmim sadursmes brīdī ir jāspēj brīvi kustēties un tas nevar būt pakļauts dzinēja iekārtas darbībai.

2.4.2.

Sadursmes ātrumam ir jābūt starp 35 un 38 km/h.

2.4.3.

Rāmja un impaktora kopējam svaram (masai) ir jābūt 1 100 ± 20 kg

2.5. Īpaši noteikumi, kas jāievēro, ja izmanto svārstu

2.5.1.

Attālums starp sadursmes plaknes centru un sviras rotācijas asi nedrīkst būt mazāks par 5 m.

2.5.2.

Impaktoram ir jābūt brīvi piekārtam ar stingrām strēlēm un stingri piestiprinātam pie tām. Svira ir tā uzbūvēta, lai tā nevarētu deformēties sadursmes rezultātā.

2.5.3.

Apstādināšanas mehānisms ir jāietver svirā, lai novērstu papildu sadursmi ar impaktoru uz testa transportlīdzekļa.

2.5.4.

Sadursmes brīdī sviras sitiena centra ātrumam ir jābūt starp 35 un 38 km/st.

2.5.5.

Samazināto masu “mr” sviras sitiena centrā definē kā visas masas “m” funkciju no attāluma “a” (1) starp sitiena asi un rotācijas asi, un no attāluma “l” starp smaguma centru un rotācijas asi ar šādu vienādojumu:

mr = m (1/a)

2.5.6.

Samazinātajai masai mr ir jābūt 1 100 ± 20 kg.

2.6. Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz impaktora masu un ātrumu

Ja testu izpilda pie sadursmes ātruma, kas augstāks par 2.4.2. un 2.5.4. punktā noteikto, un/vai ar masu, kas lielāka par 2.4.3. un 2.5.6. punktā noteikto, un, ja transportlīdzeklis ir izpildījis visas noteiktās prasības, tests ir izturēts.

2.7. Testa transportlīdzekļa stāvoklis

2.7.1.

Testa transportlīdzeklim ir jābūt aprīkotam vai nu ar visām standarta sastāvdaļām un piederumiem, kas ietverti tā svarā bez kravas, vai ir jābūt tādā stāvoklī, lai izpildītu visas prasības, ciktāl sastāvdaļas un piederumi ietekmē ugunsgrēka riskus.

2.7.2.

Degvielas tvertnei ir jābūt piepildītai vismaz līdz 90 procentiem no tās tilpuma vai nu ar degvielu, vai ar viegli neuzliesmojošu šķidrumu, kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotajai degvielai. Visas pārējās sistēmas (bremžu šķidruma kolektora tvertnes, radiatori, utt.) var būt tukšas.

2.7.3.

Var iedarbināt mehānismu un var izmantot bremzes.

2.7.4.

Ja ražotājs pieprasa, var atļaut šādas iespējas:

2.7.4.1.

tehniskais dienests, kas atbildīgs par testu veikšanu, var atļaut izmantot to pašu transportlīdzekli, kas izmantots testos, kas paredzēti citos noteikumos, (ieskaitot testus, kas spēj ietekmēt tā uzbūvi), arī testiem, kurus paredz šie noteikumi un

2.7.4.2.

transportlīdzekli var noslogot, nepārsniedzot 10 procentus no tā svara bez kravas ar papildu smagumiem, kas piestiprināti pie konstrukcijas tādā veidā, kas neietekmē pasažieru nodalījuma uzbūves izturēšanos testa laikā.

2.8. Mērinstrumenti

2.4.2. un 2.5.4. punktā minētā instrumenta, kuru izmanto ātruma protokolēšanai, precizitātei ir jābūt viena procenta robežās.

3. LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

3.1.	Līdzvērtīgas testa metodes ir atļautas ar nosacījumu, ka ar aizvietotāja testa līdzekļiem vai, veicot aprēķinus no aizvietotāja testa rezultātiem, pilnībā var novērot apstākļus, kas minēti šajos noteikumos.

3.2.	Ja izmanto citu metodi nekā aprakstīts 2. punktā, tad ir jāpierāda tās līdzvērtīgums.

(1) Atgādinām, ka šajā gadījumā attālums “a” ir vienāds ar sinhronās sviras garumu.

V. PIELIKUMS

PLASTMASAS DEGVIELAS TVERTŅU TESTĒŠANA

1. SADURSMES IZTURĪBA

1.1.	Tvertni līdz tās ietilpībai ir jāpiepilda ar ūdens – glikola maisījumu vai ar citu šķidrumu, kam ir zema sasalšanas temperatūra un kas neizmaina tvertnes materiāla īpašības, un pēc tam ir jāveic perforācijas tests.

1.2.	Šā testa laikā tvertnes temperatūrai ir jābūt 233 K ± 2 K (– 40 °C ± 2 °C).

1.3.

Testam ir jāizmanto sviras sadursmes testēšanas ierīce. Sadursmes korpusam ir jābūt no tērauda, piramīdas formā ar vienādsānu trīsstūra skaldnēm un kvadrāta pamatu, virsotnēm un malām noapaļotām līdz 3 mm rādiusam. Sviras sitiena centram ir jāsakrīt ar piramīdas smaguma centru; tās attālumam no sviras rotācijas ass ir jābūt 1 m. Sviras kopējam svaram ir jābūt 15 kg. Sviras enerģija sadursmes brīdī nedrīkst būt mazāka par 30 Nm un tai jābūt pēc iespējas tuvākai šim rādītājam.

1.4.

Testi ir jāveic tajās tvertnes vietās, kuras ir uzskatāmas par viegli ievainojamām frontālas vai aizmugures daļas sadursmes gadījumā. Vietas, kas uzskatāmas par viegli ievainojamām ir tās, kas visvairāk ir pakļautas iedarbībai vai kuras ir visvārīgākās attiecībā uz tvertnes formu vai veidu, kādā tā ir uzstādīta transportlīdzeklī. Laboratorijas izvēlētās vietas ir jānorāda testa atskaitē.

1.5.	Testa laikā tvertni savā pozīcijā ir jānotur ar stiprinājuma piederumiem sānā vai sānos pretēji sadursmes sānam. Testa laikā nedrīkst notikt noplūde.

1.6.	Pēc ražotāja izvēles visus iedarbības testus var veikt uz vienas tvertnes vai katru testu uz savas tvertnes.

2. MEHĀNISKĀ IZTURĪBA

Tvertne ir jātestē šo noteikumu 6.1. punktā noteiktajos apstākļos attiecībā uz noplūdēm un formas stingrību. Tvertne un visi tās piederumi ir jāuzstāda uz testa iekārtas tādā veidā, kas atbilst uzstādīšanas veidam uz transportlīdzekļa, kuram tvertne ir paredzēta, vai jāuzstāda pašā transportlīdzeklī vai testa iekārtā, kas izveidota no transportlīdzekļa daļas. Pēc ražotāja lūguma un ar tehniskā dienesta piekrišanu testu var izdarīt, neizmantojot testa iekārtu. Par testēšanas šķidrumu ir jāizmanto ūdens 326 K (53 °C) temperatūrā, un tvertne ir jāpiepilda līdz tās ietilpībai. Tvertne ir jāpakļauj relatīvam iekšējam spiedienam, kas vienāds ar divkāršu darba spiedienu un jebkurā gadījumā, kas nav mazāks par 30 kPa 326 K ± 2 K (53 °C ± 2 °C) temperatūrā piecu stundu laika periodā. Testa laikā tvertnei un tās palīgierīcēm nedrīkst parādīties plaisas vai noplūdes; tomēr tās var paliekoši deformēties.

3. DEGVIELAS CAURLAIDĪBA

3.1.

Degvielai, kuru izmanto caurlaidības testā, ir jābūt degvielai, kas norādīta noteikumu Nr. 83 IX. pielikumā vai arī tirdzniecībā pieejamai augstākās klases degvielai. Ja tvertne ir konstruēta tikai uzstādīšanai transportlīdzekļos ar kompresijas aizdedzes motoru, tad tvertne ir jāpiepilda ar dīzeļdegvielu.

3.2.

Pirms testa tvertne ir jāpiepilda līdz 50 procentiem no tās ietilpības ar testēšanas degvielu un jāatstāj bez ciešas noslēgšanas apkārtējā gaisa temperatūrā 313 K ± 2 K (40 °C ± 2 °C), līdz svara zudums vienā laika vienībā paliek nemainīgs, bet ne ilgāk kā četras nedēļas (sākotnējais uzglabāšanas laiks).

3.3.

Pēc tam tvertne ir jāiztukšo un jāpiepilda no jauna līdz 50 procentiem no tās ietilpības, pēc tam tā hermētiski cieši ir jānoslēdz un jāatstāj temperatūrā 313 K ± 2 K (40 °C ± 2 °C). Spiediens ir jānoregulē, kad tvertnes saturs ir sasniedzis testēšanas temperatūru. Astoņu nedēļu ilgā testa periodā ir jānosaka svara zudums testa periodā difūzijas dēļ. Maksimāli pieļaujamais vidējais degvielas zudums ir 20 g uz 24 stundām testēšanas laika.

3.4.

Ja zudums difūzijas dēļ pārsniedz 3.3. punktā norādīto vērtību, tad šeit aprakstītais tests ir jāveic vēlreiz uz tās pašas tvertnes, lai noteiktu zudumu difūzijas dēļ 296 K ± 2 K (23 °C ± 2 °C) temperatūrā, bet tajos pašos apstākļos. Tādā veidā izmērītais zudums nedrīkst pārsniegt 10 g uz 24 stundām.

4. IZTURĪBA PRET DEGVIELU

Pēc 3. punktā minētā testa veikšanas tvertnei joprojām ir jāatbilst 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām.

5. UGUNSIZTURĪBA

Tvertne ir jāpakļauj šādiem testiem.

5.1.	Tvertne, kas piestiprināta tādā veidā kā uz transportlīdzekļa, divas minūtes ir jāpakļauj liesmas iedarbībai. No tvertnes nedrīkst būt šķidrās degvielas noplūde.

5.2.

Sekojošā veidā ar dažādām tvertnēm ir jāizpilda trīs testi:

5.2.1.

ja tvertne ir konstruēta uzstādīšanai uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes vai kompresijas aizdedzes motoru, jāizpilda trīs testi ar tvertnēm, kas piepildītas ar augstākās klases degvielu;

5.2.2.

ja tvertne ir konstruēta uzstādīšanai tikai transportlīdzekļos ar kompresijas aizdedzes motoru, jāveic trīs testi ar tvertnēm, kas piepildītas ar dīzeļdegvielu;

5.2.3.

katrā testā tvertne un tās piederumi ir jāuzstāda testēšanas iekārtā, pēc iespējas ievērojot reālos uzstādīšanas apstākļus. Metodei, kuru izmantojot tvertne ir iestiprināta iekārtā, ir jāatbilst būtiskākajām transportlīdzekļa specifikācijām. Vērā ir jāņem transportlīdzekļa daļas, kas aizsargā tvertni un tās piederumus pret liesmas iedarbību vai kas jebkurā veidā ietekmē uguns gaitu, kā arī precizētās sastāvdaļas, kas uzstādītas uz tvertnes un aizbāžņiem. Testa laikā visiem atvērumiem ir jābūt slēgtiem, bet ventilācijas sistēmām ir jādarbojas. Tieši pirms testa tvertne līdz pusei no tās ietilpības jāpiepilda ar attiecīgo degvielu.

5.3.	Liesmu, kuras iedarbībai tiek pakļauta tvertne, iegūst, pannā dedzinot dzirksteļaizdedzes motoriem paredzētu tirdzniecībā pieejamu degvielu (turpmāk “degviela”). Degvielas daudzumam, kuru ielej kausā, ir jābūt pietiekamam, lai brīvas degšanas apstākļos uzturētu liesmu visā testa procedūras laikā.

5.4.	Kausa izmērus izvēlas tā, lai nodrošinātu, ka degvielas tvertnes malas ir pakļautas liesmai. Tādējādi kausam ir jāpārsniedz tvertnes izmēri par vismaz 20 cm, bet ne vairāk kā par 50 cm. No kausa sānu malas līdz degvielas līmenim testa sākumā nedrīkst būt vairāk par 8 cm.

5.5.

Ar degvielu piepildītais kauss ir jānovieto zem tvertnes tādā veidā, ka attālums starp degvielas līmeni kausā un tvertnes pamatni atbilst tvertnes konstrukcijas augstumam virs ceļa virsmas pie svara bez kravas (skatīt 7.4. punktu). Kausam vai testēšanas iekārtai, vai abiem ir jābūt brīvi kustināmiem.

5.6.

Testa C daļas laikā kauss ir jāpārklāj ar aizslietni, kas novietots 3 cm ± 1 cm virs degvielas līmeņa. Aizslietnim ir jābūt izgatavotam no ugunsizturīga materiāla, kā noteikts 2. pielikumā. Starp ķieģeļiem nedrīkst būt atstarpe, un tiem ir jābūt atbalstītiem virs degvielas kausa tādā veidā, lai caurumi ķieģeļos nebūtu aizsprostoti. Rāmja garumam un platumam jābūt par 2 cm līdz 4 cm mazākam par kausa iekšējiem izmēriem tā, lai būtu 1 cm līdz 2 cm atstarpe starp rāmi un kausa sienu, kas rada ventilāciju.

5.7.

Ja testus veic brīvā dabā, tad ir jānodrošina pietiekama aizsardzība pret vēju un vēja ātrums degvielas kausa līmenī nedrīkst pārsniegt 2,5 km/h. Pirms testa aizslietnis ir jāsakarsē līdz 308 K ± 5 K (35 °C ± 5 °C). Ugunsizturīgos ķieģeļus var samitrināt, lai nodrošinātu vienādus testa apstākļus katram nākamajam testam.

5.8.

Testam ir jāsastāv no 4 daļām (skatīt 1. pielikumu).

5.8.1.

A daļa. Iepriekšēja sakarsēšana (1. attēls)

Degviela kausā ir jāaizdedzina vismaz 3 m attālumā no tvertnes, kuru testē. Pēc 60 sekunžu iepriekšējas sakarsēšanas kauss ir jānovieto zem tvertnes.

5.8.2.

B daļa. Tieša pakļaušana liesmas iedarbībai (2. attēls)

60 sekundes tvertne ir jāpakļauj pastāvīgai degošas degvielas liesmai.

5.8.3.

C daļa. Netieša pakļaušana liesmas iedarbībai (3. attēls)

Tiklīdz ir izpildīta B daļa, starp degošo kausu un tvertni ir jānovieto aizslietnis. Tvertne ir jāpakļauj šīs samazinātās liesmas iedarbībai vēl 60 sekundes.

5.8.4.

D daļa. Testa noslēgums (4. attēls)

Degošais kauss, kas pārklāts ar aizslietni, jānovieto atpakaļ tā sākotnējā pozīcijā (A daļa). Ja testa beigās tvertne deg, tad nekavējoties ir jānodzēš uguns.

5.9.	Testa rezultātus uzskata par apmierinošiem, ja no tvertnes nenoplūst šķidrā degviela.

6. IZTURĪBA PRET AUGSTU TEMPERATŪRU

6.1.	Iekārtai, kuru izmanto testā, ir jāatbilst degvielas uzstādīšanas veidam transportlīdzeklī, ieskaitot to, kā darbojas tvertnes ventilācijas ejas.

6.2.	Tvertne, kas līdz pusei no tās ietilpības ir piepildīta ar ūdeni 293 K (20 °C) temperatūrā, uz vienu stundu ir jāatstāj apkārtējās temperatūras 368 K ± 2 K (95 °C ± 2 °C) iedarbībā.

6.3.	Testa rezultātus uzskata par apmierinošiem, ja pēc testa tvertnei nav sūces un tā nav nopietni deformēta.

7. MARĶĒJUMI UZ DEGVIELAS TVERTNES

Uz tvertnes ir jāpiestiprina tirdzniecības nosaukums vai marķējums; tai ir jābūt neizdzēšamai un skaidri salasāmai, kad tvertni uzstāda uz transportlīdzekļa.

1. papildinājums

Ugunsizturības tests

1. attēls

A daļa. Iepriekšēja sakarsēšana

2. attēls

B daļa. Tieša pakļaušana liesmas iedarbībai

3. attēls

C daļa. Netieša pakļaušana liesmas iedarbībai

4. attēls

D daļa. Testa noslēgums

2. papildinājums

Ugunsizturīgo ķieģeļu izmēri un tehniskie dati

UGUNSIZTURĪBA (Seger-Kegel)	SK 30
AL2O3 SATURS	30–33 procenti
ATVĒRTĀ PORAINĪBA (Po)	20–22 tilp. procenti
BLĪVUMS	1 900–2 000 kg/m3
EFEKTĪVAIS CAURUMOTAIS LAUKUMS	44,18 procenti.

23.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/34

PADOMES LĒMUMS 2008/605/KĀDP

(2008. gada 22. jūlijs),

ar kuru īsteno Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP (1) un jo īpaši tās 6. pantu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP Padome pieņēma pasākumus, lai novērstu tādu fizisko personu ieceļošanu dalībvalstu teritorijās vai tranzītu caur tām, kuras iesaistītas darbībās, kas nopietni apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu Zimbabvē, un lai iesaldētu Zimbabves valdības locekļiem, kā arī visām ar tiem saistītām fiziskām un juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kā uzskaitīts Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP pielikumā ietvertajā sarakstā, piederošos līdzekļus un saimnieciskos resursus.

(2)

Pēc Zimbabves iestāžu organizētās un veiktās vardarbības 2008. gadā prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, kuras rezultātā šajās vēlēšanās netika ievēroti demokrātijas principi, Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP pielikumā iekļautais saraksts būtu jāpapildina ar dažām personām un vienībām. Ņemot vērā viņu darbības, kuras nopietni apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu Zimbabvē, šīs personas un vienības ir saistītas ar minēto režīmu savu amata pienākumu dēļ vai ar iesaistīšanos vai kūdīšanu uz vardarbību, ko organizējušas un īstenojušas Zimbabves iestādes, un būtu jāuzskata par tādām, kas cieši saistītas ar minēto režīmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Personas un vienības, kas uzskaitītas šā lēmuma pielikumā, iekļauj Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP pielikumā ietvertajā sarakstā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. KOUCHNER

(1) OV L 50, 20.2.2004., 66. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/455/KĀDP (OV L 172, 30.6.2007., 89. lpp.).

PIELIKUMS

Pirmajā pantā minētās personas un grupas

132.	Gono, Gideon

Centrālās bankas vadītājs

133.	Kazembe, Joyce

Zimbabwe Electoral Commission priekšsēdētāja vietniece

134.	Patel, Bharat

ģenerālprokurors

135.	Chiwenga, Jocelyn

veic uzņēmējdarbību, Aizsardzības spēku komandiera ģenerāļa Chiwenga sieva

136.	Dube, Tshingo

Zimbabves aizsardzības industrijas izpilddirektors un Zanu-Pf kandidāts parlamenta vēlēšanām

137.	Huni, Munyaradzi

Oficiālā un valdībai labvēlīgā laikraksta “The Herald” žurnālists, kas mudināja uz terora kampaņu pirms vēlēšanām un to laikā

138.	Kereke, Munyaradzi

Centrālās bankas vadītāja galvenais padomnieks

139.	Chiremba, Mirirai

Centrālās bankas finanšu izziņu departamenta vadītājs

140.	Zvayi, Caesar

Oficiālā un valdībai labvēlīgā laikraksta “The Herald” žurnālists, kas mudināja uz terora kampaņu pirms vēlēšanām un to laikā

141.	Chingoka, Peter

Zimbabves kriketa federācijas vadītājs, kas atklāti atbalstījis terora kampaņu pirms vēlēšanām un to laikā

142.	Chimedza, Paul Dr.

Pasaules medicīnas asociācijas prezidents Zimbabvē; atteicies sniegt atbalstu vardarbības upuriem no MDC (opozīcijas)

143.	Aviācijas korpusa ģenerālis Karakadzai

Harare apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

144.	Pulkvedis C. Sibanda

Bulawayo apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

145.	Brigādes ģenerālis Tarumbwa

Manicaland un Dienvidu Mutare apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

146.	Pulkvedis M. Mzilikazi (MID)

Centrālais Buhera apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

147.	Pulkvedis Mutsvunguma

Headlands apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

148.	Brigādes ģenerālis Shungu

Centrālais Mashonaland apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

149.	Pulkvedis Chipwere

Dienvidu Bindura apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

150.	Pulkvedis F. Mhonda

Rushinga apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

151.	Aviācijas korpusa ģenerālis Muchena

Midlands apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

152.	Aviācijas korpusa ģenerālis Abu Basutu

Dienvidu Matebeleland apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

153.	Brigādes ģenerālis Khumalo

Ziemeļu Matebeleland apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

154.	Armijas korpusa ģenerālis E. A. Rugeje

Masvingo apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

155.	Pulkvedis G. Mashava

Centrālais Chiredzi apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

156.	Pulkvežleitnants Muchono

Rietumu Mwenezi apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

157.	Pulkvežleitnants Mpabanga

Austrumu Mwenezi apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

158.	Komandants R. Kwenda

Austrumu Zaka apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

159.	Brigādes ģenerālis Sigauke

Rietumu Mash apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

160.	Pulkvedis Gwekwerere

Chinhoyi apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

161.	Pulkvedis C. T. Gurira

Mhondoro Mubaira, persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

162.	Brigādes ģenerālis D. Nyikayaramba

Austrumu Mashonaland apgabals; persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

163.	Brigādes ģenerālis Rungani

atvaļināts brigādes ģenerālis, persona, kas tieši piedalījusies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora kampaņā

164.	Chinotimba, Joseph

Zimbabves valsts atbrīvošanas kara veterānu apvienības viceprezidents, kas vada Zanu-PF milicijas vienības

165.	Moyo, Gilbert

“kara veterāns”, iesaistīts daudzos noziegumos Rietumu Mashonaland (Chegutu) un vada Zanu-PF milicijas vienības

166.	Rangwani, Dani

policijas inspektors, saistīts ar MDC atbalstītāju spīdzināšanu un aizturēšanu, persona, kas tieši piedalījusies 2007. gada martā notikušajos vardarbības aktos

167.	Jangara, Thomsen

policijas prefekta vietnieks, Southerton policijas galvenais komisārs, atbildīgs par Dienvidu Harare rajonu, persona, kas ir tieši piedalījusies 2007. gada martā notikušajos vardarbības aktos

168.	Tonderai Matibiri, Innocent

policijas ģenerāldirektora vietnieks; Mugabe brāļadēls vai tuvs radinieks, ieņem augstu amatu, paredzams, kļūs par nākamo policijas ģenerāldirektoru, persona, kura ir tieši piedalījusies 2007. gada martā notikušajos vardarbības aktos

169.	Zidco Holdings

Zanu-PF finanšu turētājs (arī Zidco Holdings (PVT) Ltd)

PO Box 1275, Harare, Zimbabwe

170.	Jongwe Printing and Publishing Company (PVT) Ltd

Zan-Pf dokumentu publikācijas iestāde (arī Jongwe printing and publishing co, arī Jongwe printing and publishing company)

14 Austin Road, Coventry road, Workington, Harare, Zimbabwe. PO box 5988, Harare, Zimbabwe

171.	Cold Comfort Farm Trust Co-operative

pieder Didymus Mutasa, Grace Mugabe, kas ir arī iesaistīti vardarbībā.

7 Cowie Road, Tynwald, Harare, Zimbabwe

172.	Zimbabwe Defence Industries

pilnībā pieder Zimbabves valdībai. Direktoru vidū ir Leo Mugabe un Solomon Mujuru.

10th Floor, Trustee House, 55 Samora Machel Avenue, PO Box 6597, Harare, Zimbabwe

23.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/37

Labojums Komisijas Lēmumam 2008/582/EK (2008. gada 8. jūlijs), ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu un uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF)

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 186, 2008. gada 15. jūlijs )

40. lappusē pievieno šādu pielikumu:

“PIELIKUMS

Budžeta pozīcija 6701

DV	Pasākums	FG	Korekcijas iemesls	Veids	%	Valūta	Summa	Atskaitījumi, kas jau veikti	Finansiālā ietekme
DE	LA Garantiju nodaļa	2003	Ļoti daudz administratīvu un formālu kļūdu	vienotas likmes	10,00 %	EUR	– 867 397,00	0,00	– 867 397,00
DE	LA Garantiju nodaļa	2004	Ļoti daudz administratīvu un formālu kļūdu	vienotas likmes	10,00 %	EUR	– 922 307,00	0,00	– 922 307,00
DE	LA Garantiju nodaļa	2005	Ļoti daudz administratīvu un formālu kļūdu	vienotas likmes	5,00 %	EUR	– 182 680,00	0,00	– 182 680,00
DE	LA Garantiju nodaļa	2005	Ļoti daudz administratīvu un formālu kļūdu	vienotas likmes	10,00 %	EUR	– 999 506,00	0,00	– 999 506,00
DE kopā							–2 971 890,00	0,00	–2 971 890,00
ES	Piemaksas par dzīvniekiem un maksājumi par laukaugiem		Kompensācija pēc Komisijas Lēmuma 2004/457/EK daļējas atcelšanas ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Lietā T-266/04				823 834,00	0,00	823 834,00
ES	Piena ražošanas piemaksa	2004	Daudzuma ierobežojumu pārsniegums	precīzs		EUR	–52 361,34	0,00	–52 361,34
ES	Augļi un dārzeņi – rieksti	2005	Novēloti maksājumi saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu	precīzs		EUR	–14 397 498,21	0,00	–14 397 498,21
ES	Augļi un dārzeņi – rieksti	2006	Novēloti maksājumi saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu	precīzs		EUR	–1 009 945,97	0,00	–1 009 945,97
ES	Augļi un dārzeņi – finansējuma atcelšana	2004	Vides prasību neievērošana	precīzs		EUR	– 634 839,09	0,00	– 634 839,09
ES	Augļi un dārzeņi - finansējuma atcelšana	2005	Vides prasību neievērošana	precīzs		EUR	– 410 503,12	0,00	– 410 503,12
ES	Augļi un dārzeņi – finansējuma atcelšana	2006	Vides prasību neievērošana	precīzs		EUR	– 546 120,92	0,00	– 546 120,92
ES	Gaļas ražošanas piemaksa - liellopi	2003	Trūkumi, veicot pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	EUR	– 373 751,67	0,00	– 373 751,67
ES	Gaļas ražošanas piemaksa - liellopi	2004	Trūkumi, veicot pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	EUR	– 361 340,41	0,00	– 361 340,41
ES	Gaļas ražošanas piemaksa – liellopi	2005	Trūkumi, veicot pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	EUR	– 354 082,79	0,00	– 354 082,79
ES	Gaļas ražošanas piemaksa – liellopi	2006	Trūkumi, veicot pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	EUR	– 150,72	0,00	– 150,72
ES kopā							–17 316 760,25	0,00	–17 316 760,25
FR	Sausais vājpiens pārstrādei kazeīnā	2003	Neatbilstība ražošanas procesam	vienotas likmes	2,00 %	EUR	–1 069 944,66	0,00	–1 069 944,66
FR	Sausais vājpiens pārstrādei kazeīnā	2004	Neatbilstība ražošanas procesam	vienotas likmes	2,00 %	EUR	–1 988 080,56	0,00	–1 988 080,56
FR	Sausais vājpiens pārstrādei kazeīnā	2005	Neatbilstība ražošanas procesam	vienotas likmes	2,00 %	EUR	– 490 222,38	0,00	– 490 222,38
FR	LA Garantiju nodaļa – papildu pasākumi (ar platībām saistīti pasākumi)	2003	Galvenajās pārbaudēs atklāti trūkumi – pārbaudes ziņojumi par lauksaimniecības paraugpraksi nav pietiekami izsmeļoši	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–3 242 982,00	0,00	–3 242 982,00
FR	LA Garantiju nodaļa – papildu pasākumi (ar platībām saistīti pasākumi)	2004	Galvenajās pārbaudēs atklāti trūkumi – pārbaudes ziņojumi par lauksaimniecības paraugpraksi nav pietiekami izsmeļoši	vienotas likmes	5,00 %	EUR	– 432 112,00	0,00	– 432 112,00
FR	LA Garantiju nodaļa – papildu pasākumi (ar platībām saistīti pasākumi)	2005	Galvenajās pārbaudēs atklāti trūkumi – pārbaudes ziņojumi par lauksaimniecības paraugpraksi nav pietiekami izsmeļoši	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–68 795,00	0,00	–68 795,00
FR kopā							–7 292 136,60	0,00	–7 292 136,60
GB	Laukaugi	2004	Nepiemērots termiņš ātriem pārbaudes apmeklējumiem uz vietas; neprecīzi noteikta platība, par kuru ir tiesības saņemt maksājumu	vienotas likmes	5,00 %	GBP	–39 302 426,21	0,00	–39 302 426,21
GB	Laukaugi	2005	Nepiemērots termiņš ātriem pārbaudes apmeklējumiem uz vietas; neprecīzi noteikta platība, par kuru ir tiesības saņemt maksājumu	vienotas likmes	5,00 %	GBP	–15 577 901,94	0,00	–15 577 901,94
GB	Gaļas ražošanas piemaksa - liellopi	2003	Kopējās zemes platības iekļaušana ganību platību aprēķināšanai saskaņā ar atbalsta shēmām par dzīvniekiem	precīzs		GBP	–5 924,49	0,00	–5 924,49
GB	Gaļas ražošanas piemaksa - liellopi	2004	Kopējās zemes platības iekļaušana ganību platību aprēķināšanai saskaņā ar atbalsta shēmām par dzīvniekiem	precīzs		GBP	–24 360,32	0,00	–24 360,32
GB	Gaļas ražošanas piemaksa – aitas	2003	Kopējās zemes platības iekļaušana ganību platību aprēķināšanai saskaņā ar atbalsta shēmām par dzīvniekiem	precīzs		GBP	–14 109,69	0,00	–14 109,69
GB	Gaļas ražošanas piemaksa – aitas	2004	Kopējās zemes platības iekļaušana ganību platību aprēķināšanai saskaņā ar atbalsta shēmām par dzīvniekiem	precīzs		GBP	–13 785,20	0,00	–13 785,20
GB kopā							–54 938 507,85	0,00	–54 938 507,85
GR	Rieksti	2005	ZGIS-ĢIS darbojas tikai daļēji, nepietiekamas pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	EUR	–71 794,60	0,00	–71 794,60
GR	Tiešie maksājumi	2005	ZGIS-ĢIS darbojas tikai daļēji, nepietiekamas pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	10,00 %	EUR	–2 833 706,98	0,00	–2 833 706,98
GR	Tiešie maksājumi	2005	ZGIS-ĢIS darbojas tikai daļēji, nepietiekamas pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	15,00 %	EUR	–32 073 291,47	0,00	–32 073 291,47
GR	Tiešie maksājumi	2005	ZGIS-ĢIS darbojas tikai daļēji, nepietiekamas pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	10,00 %	EUR	–28 846 753,54	0,00	–28 846 753,54
GR	Rieksti	2006	ZGIS-ĢIS darbojas tikai daļēji, nepietiekamas pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	EUR	–86 496,35	0,00	–86 496,35
GR	Tiešie maksājumi	2006	ZGIS-ĢIS darbojas tikai daļēji, nepietiekamas pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	10,00 %	EUR	–34 745 488,98	0,00	–34 745 488,98
GR	Tiešie maksājumi	2006	ZGIS-ĢIS darbojas tikai daļēji, nepietiekamas pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	15,00 %	EUR	–29 056 988,80	0,00	–29 056 988,80
GR kopā							– 127 714 520,73	0,00	– 127 714 520,73
IT	Laukaugi	2004	Trūkumi pārbaudes procedūrā, balstoties uz iepriekšējos gados izmantotajiem attēliem	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–27 847 155,97	0,00	–27 847 155,97
IT	Laukaugi	2004	Trūkumi ortofoto attēlu interpretācijā	vienotas likmes	2,00 %	EUR	–27 434 620,36	0,00	–27 434 620,36
IT	Laukaugi	2005	Trūkumi pārbaudes procedūrā, balstoties uz iepriekšējos gados izmantotajiem attēliem	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–21 206 744,69	0,00	–21 206 744,69
IT	Laukaugi	2005	Trūkumi ortofoto attēlu interpretācijā	vienotas likmes	2,00 %	EUR	–33 645 298,99	0,00	–33 645 298,99
IT	Platībatkarīgais atbalsts	2006	Trūkumi pārbaudes procedūrā, balstoties uz iepriekšējos gados izmantotajiem attēliem	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–7 433 776,26	0,00	–7 433 776,26
IT	Platībatkarīgais atbalsts	2006	Trūkumi ortofoto attēlu interpretācijā	vienotas likmes	2,00 %	EUR	–27 590 205,43	0,00	–27 590 205,43
IT	Eksporta kompensācijas	2001	Galveno pārbaužu nepietiekama īstenošana	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–67 271,33	0,00	–67 271,33
IT	Eksporta kompensācijas	2002	Galveno pārbaužu nepietiekama īstenošana	vienotas likmes	5,00 %	EUR	– 361 362,50	0,00	– 361 362,50
IT	Eksporta kompensācijas	2003	Galveno pārbaužu nepietiekama īstenošana	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–79 763,99	0,00	–79 763,99
IT	Augļi un dārzeņi – citrusaugļu pārstrāde	2004	Galvenās pārbaudes veiktas daļēji vai nav veiktas; pierādījumi par krāpšanu, kas ietekmē citrusaugļu pārstrādes shēmu	vienotas likmes	25,00 %	EUR	–14 993 038,39	0,00	–14 993 038,39
IT	Augļi un dārzeņi – citrusaugļu pārstrāde	2005	Galvenās pārbaudes veiktas daļēji vai nav veiktas; pierādījumi par krāpšanu, kas ietekmē citrusaugļu pārstrādes shēmu	vienotas likmes	25,00 %	EUR	– 355 653,75	0,00	– 355 653,75
IT	Augļi un dārzeņi – darbības fondi	2005	Neattaisnoti izdevumi vienā no darbības programmām	precīzs		EUR	–13 200,00	0,00	–13 200,00
IT	Piena kvota	2003	Nepietiekamas pārbaudes par piegādēm un tiešo pārdošanu	vienotas likmes	2,00 %	EUR	–5 001 671,00	0,00	–5 001 671,00
IT	Piena kvota	2003	Nepietiekamas pārbaudes par piegādēm un tiešo pārdošanu	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–8 675 150,00	0,00	–8 675 150,00
IT kopā							– 174 704 912,66	0,00	– 174 704 912,66
NL	Sausais vājpiens pārstrādei kazeīnā	2003	Trūkumi pārbaudes procedūrā – pārbaudes netiek veiktas tik bieži, cik vajadzīgs; neobjektīva paraugu ņemšanas procedūra	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–3 451 612,54	0,00	–3 451 612,54
NL	Sausais vājpiens pārstrādei kazeīnā	2004	Trūkumi pārbaudes procedūrā – pārbaudes netiek veiktas tik bieži, cik vajadzīgs; neobjektīva paraugu ņemšanas procedūra	vienotas likmes	5,00 %	EUR	–3 672 868,18	0,00	–3 672 868,18
NL	Sausais vājpiens pārstrādei kazeīnā	2005	Trūkumi pārbaudes procedūrā – pārbaudes netiek veiktas tik bieži, cik vajadzīgs; neobjektīva paraugu ņemšanas procedūra	vienotas likmes	5,00 %	EUR	– 192 151,14	0,00	– 192 151,14
NL kopā							–7 316 631,86	0,00	–7 316 631,86
PL	Platībatkarīgais atbalsts	2005	Trūkumi galveno pārbaužu veikšanā – nepietiekama vai neatbilstīga kvalitātes kontrole	vienotas likmes	5,00 %	PLN	–10 950 597,00	0,00	–10 950 597,00
PL kopā							–10 950 597,00	0,00	–10 950 597,00
SE	Gaļas ražošanas piemaksa – aitas	2003	Atbalsta maksājumi lauksaimniekiem, kuriem ir mazāk nekā 10 kvotas	precīzs		SEK	– 251 958,00	0,00	– 251 958,00
SE	Gaļas ražošanas piemaksa – aitas	2003	Trūkumi, veicot pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	SEK	– 813 863,38	0,00	– 813 863,38
SE	Gaļas ražošanas piemaksa – aitas	2004	Atbalsta maksājumi lauksaimniekiem, kuriem ir mazāk nekā 10 kvotas	precīzs		SEK	– 491 987,00	0,00	– 491 987,00
SE	Gaļas ražošanas piemaksa – aitas	2004	Trūkumi, veicot pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	SEK	– 791 216,00	0,00	– 791 216,00
SE	Gaļas ražošanas piemaksa – aitas	2005	Atbalsta maksājumi lauksaimniekiem, kuriem ir mazāk nekā 10 kvotas	precīzs		SEK	– 661 305,00	0,00	– 661 305,00
SE	Gaļas ražošanas piemaksa – aitas	2005	Trūkumi, veicot pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	SEK	– 788 339,00	0,00	– 788 339,00
SE	Gaļas ražošanas piemaksa – aitas	2006	Trūkumi, veicot pārbaudes uz vietas	vienotas likmes	2,00 %	SEK	– 454,86	0,00	– 454,86
SE kopā							–3 799 123,24	0,00	–3 799 123,24”

Saturs	I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	REGULAS
	Komisijas Regula (EK) Nr. 691/2008 (2008. gada 22. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Lēmums 2008/605/KĀDP (2008. gada 22. jūlijs), ar kuru īsteno Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi	34

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	32,2
	MK	28,0
	TR	85,4
	ME	25,6
	XS	37,5
	ZZ	41,7
0707 00 05	TR	115,0
0707 00 05	ZZ	115,0
0709 90 70	TR	98,5
0709 90 70	ZZ	98,5
0805 50 10	AR	90,6
	US	70,6
	UY	101,5
	ZA	102,4
	ZZ	91,3
0806 10 10	CL	79,7
	EG	148,0
	IL	129,9
	TR	144,2
	ZZ	125,5
0808 10 80	AR	115,7
	BR	94,9
	CL	100,6
	CN	74,8
	NZ	112,6
	US	101,0
	UY	80,0
	ZA	85,0
	ZZ	95,6
0808 20 50	AR	80,0
	AU	143,2
	CL	113,9
	NZ	110,0
	ZA	95,7
	ZZ	108,6
0809 10 00	TR	170,1
0809 10 00	ZZ	170,1
0809 20 95	TR	401,1
	US	437,5
	ZZ	419,3
0809 30	TR	164,5
0809 30	ZZ	164,5
0809 40 05	IL	154,8
	XS	95,0
	ZZ	124,9

Kārtas Nr.	KN kods	Preču apraksts	Periods	Daudzums
09.1668	1604 14 11, 1604 14 18, 1604 20 70	Konservētas tunzivis (1)	1.1.2008. līdz 31.12.2008.	3 000 tonnas
09.1669	1604 14 16	Tunzivju filejas	1.1.2008. līdz 31.12.2008.	600 tonnas

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 194

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 23. jūlijs

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2008/602/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 17. jūnijs) par valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūvi un tām piemērojamām prasībām izveides posmā (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2693)	3
	2008/603/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 17. jūlijs) par īslaicīgu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā īpašo Maurīcijas situāciju attiecībā uz konservētām tunzivīm un tunzivju filejām (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3568)	9
	2008/604/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 22. jūlijs) par dalībnieku iecelšanu ekspertu grupā jautājumos par cilvēku tirdzniecību	12
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 34. Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz ugunsbīstamību	14

	Labojums
*	Labojums Komisijas Lēmumam 2008/582/EK (2008. gada 8. jūlijs), ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu un uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) (OV L 186, 15.7.2008.)	37
*	Labojums Informācijā par Eiropas Kopienas un Kiribati Republikas partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē spēkā stāšanās datumu (OV L 165, 26.6.2008.)	42