19.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 (2) (“sākotnējā regula”) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu tādu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu (“HPT”) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”). Izmeklēšanā, kuras rezultātā tika izstrādāta minētā regula, pētīja laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Šo daļējo starpposma pārbaudi sāka pēc Komisijas pašas ierosmes. Komisijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka daži izstrādājumi, tā sauktie pacēlāji, krāvēji kaudzē, šķērveida pacēlāji un svēršanas platformas (“HSSWT”), ko varbūtēji varēja klasificēt izstrādājuma jomā, šķietami atšķīrās no ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām, t. i., šasijas un hidraulikas, inter alia, to specifisko funkciju (kravu celšana, kraušana kaudzē vai svēršana) un galīgās izmantošanas dēļ. Lai veiktu minētās funkcijas, šķiet, ka hidraulikas un šasijas stiprībā un konstrukcijā ir atšķirības. Iepriekšminētās īpašības pasvītroja atšķirības izmantošanā, un šķita, ka minētie izstrādājumi un ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji nav savstarpēji aizstājami. Tāpēc uzskatīja par lietderīgu pārskatīt lietu, ciktāl tas attiecas uz izstrādājuma jomas precizēšanu, un atzinumam par to, iespējams, piešķirt spēku ar atpakaļejošu datumu – no attiecīgo antidempinga pasākumu noteikšanas dienas.

(3)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai attaisnotu daļējas starpposma pārbaudes sākšanu, Komisija ar paziņojumu, ko publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), darīja zināmu, ka ir sākta daļēja starpposma pārbaude, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu, ierobežojot to līdz izstrādājuma jomas izskatīšanai.

(4)

Komisija oficiāli informēja ĶTR (“attiecīgā valsts”) iestādes un visas pārējās zināmās attiecīgās personas, t. i., ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, lietotājus un importētājus Kopienā un ražotājus Kopienā, ka tiek sākta daļēja atkārtota izmeklēšana. Ieinteresētajām personām deva iespēju darīt savu viedokli zināmu rakstiski un lūgt tās uzklausīt termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to lūdza un pierādīja, ka tām ir īpaši iemesli, kāpēc tās jāuzklausa.

(5)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas visām zināmajām attiecīgajām personām un visām pārējām personām, kas pieteicās paziņojuma par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos.

(6)

Ņemot vērā daļējās pārbaudes jomu, tās nolūkā netika noteikts izmeklēšanas periods. Atbildēs aptaujas lapās sniegtā informācija attiecās uz laikposmu no 2003. gada līdz 2006. gadam (“attiecīgais laikposms”), t. i., tas ietvēra arī sākotnējās izmeklēšanas periodu. Par attiecīgo laikposmu tika lūgta informācija par HPT un HSSWT pārdošanas/iepirkumu apjomiem un vērtību, ražošanas apjomu un jaudu. Turklāt attiecīgajām personām lūdza komentēt jebkuras atšķirības vai līdzības starp HPT un HSSWT attiecībā uz to ražošanas procesu, tehniskajām īpašībām, galīgo izmantošanu, savstarpējo aizstājamību utt.

(7)

Pietiekami pilnīgas atbildes aptaujas lapās tika saņemtas no diviem Ķīnas HPT/HSSWT ražotājiem eksportētājiem, četriem Kopienas HPT/HSSWT ražotājiem, viena HPT/HSSWT lietotāja un 14 importētājiem Kopienā.

(8)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai novērtētu, vai ir jāprecizē/jāgroza esošo antidempinga pasākumu joma, un veica izmeklēšanu šādu uzņēmumu telpās:

(9)

Attiecīgais izstrādājums, kā vienoti definēts sākotnējā regulā, ir ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji, kuri nav pašgājēji un kurus izmanto materiālu pārkraušanai, kas parasti novietoti uz paliktņiem, un to galvenās daļas, t. i., šasija un hidraulika, kuru izcelsme ir ĶTR un ko parasti deklarē ar KN kodu ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00. Ir dažādi ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu veidi atkarībā galvenokārt no celtspējas, dakšu garuma, šasijai izmantotā tērauda veida, hidraulikas veida, riteņu veida un no tā, vai ir bremzes.

(10)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšana attiecās uz ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām, t. i., šasiju un hidrauliku, ko izmanto, lai pārkrautu un manuāli pārvietotu kravas, kuras parasti novietotas uz paliktņiem. Pēc definīcijas HPT ir grūžami un velkami ar cilvēka spēku. Tāpēc HPT nodrošina mehānismu, kas ļauj lietotājam manuāli pacelt kravu tieši tik daudz, lai to pārvietotu no vienas vietas uz citu.

(11)

HSSWT, ko dažas valsts muitas iestādes klasificē kā attiecīgo izstrādājumu, uz ko attiecas antidempinga pasākumi, var būt pašgājēji vai manuāli pārvietojami. Tos izmanto, lai pārvietotu un paceltu kravas nolūkā novietot tās augstāk, palīdzētu kravu uzglabāšanā (pacēlāji), sakrautu vienu paliktni virs otra (krāvēji kaudzē), paceltu kravu līdz darba virsmai (šķērveida pacēlāji) vai paceltu un nosvērtu kravas (svēršanas platformas).

(12)

Par attiecīgo izstrādājumu, ko izmeklēja saskaņā ar sākotnējo regulu, uzskatīja tikai HPT saskaņā ar definīciju 10. apsvērumā. Ir svarīgi atzīmēt, ka sākotnējās izmeklēšanas nolūkā Komisija nekad nelūdza sadarbības pusēm iesniegt informāciju par HSSWT un nav pārbaudījusi nekādu informāciju par HSSWT. Tādējādi visi dati un informācija, ko iesniedza saskaņā ar sākotnējo regulu, kā arī sākotnējās izmeklēšanas rezultāti, tostarp galīgo antidempinga pasākumu piemērošana, pamatojās tikai uz HPT.

(13)

Ņemot vērā 2. apsvērumā aprakstīto stāvokli un nolūkā noteikt, vai HSSWT atšķiras no HPT, pārbaudīja gan HSSWT, gan HPT attiecībā uz to fizikālajām un tehniskajām īpašībām, ražošanas procesu, tipisko galīgo izmantošanu un savstarpējo aizstājamību.

(14)

Ir dažādi HPT un to galveno daļu, t. i., hidraulikas un šasijas, veidi atkarībā galvenokārt no celtspējas, dakšu garuma, šasijai izmantotā tērauda veida, hidraulikas veida, riteņu veida un no tā, vai ir bremzes. Minētajiem dažādajiem veidiem tomēr ir vienādas pamata fizikālās īpašības un izmantojums, tāpēc sākotnējā izmeklēšanā tos visus uzskatīja par attiecīgo izstrādājumu.

(15)

Atkārtotā izmeklēšana parādīja, ka HSSWT ir dažas ar HPT kopīgas īpašības, piemēram, tiem ir šasija ar dakšām un hidraulikas sistēma. Tomēr tiem ir papildu funkcijas, lai paceltu kravu augstāk, sakrautu kaudzē, darbotos kā darba galds/virsma vai nosvērtu kravu, un šādām funkcijām acīmredzami vajag modernākas vai papildu tehniskas sastāvdaļas. Lai veiktu iepriekšminētās specifiskās HSSWT funkcijas, prasības attiecībā uz dakšu, šasijas un hidraulikas stiprību un konstrukciju atšķiras no prasībām attiecībā uz HPT. Turklāt, lai veiktu minētās papildu funkcijas, HSSWT ir ievērojami dārgāki nekā HPT (līdz pat desmitkārtīgi).

(16)

Atkārtotajā izmeklēšanā konstatēja, ka HPT un HSSWT ražošanas procesā ir ievērojamas atšķirības, jo pēdējiem minētajiem vajag papildu sastāvdaļas, un tādējādi tiem ir atšķirīgi ražošanas posmi salīdzinājumā ar HPT. Tik tiešām, atkārtotā izmeklēšana atklāja, ka pacēlājos un krāvējos kaudzē šasijas rāmim jābūt daudz augstākam un hidrauliskajai sistēmai – atšķirīgai, lai kravu varētu pacelt augstāk, turpretī svēršanas platformās svari ir iebūvēti šasijā un pēdējai ir pilnīgi atšķirīga dakšu struktūra salīdzinājumā ar HPT.

(17)

HPT plaši izmanto, pārkraujot, sadalot un uzglabājot noliktavā kravas. Tos izmanto gan ražojošā rūpniecībā, gan mazumtirdzniecības veikalos. HPT ir paredzēti tam, lai tos uz gludas, līdzenas, cietas virsmas manuāli grūstu, vilktu un stūrētu blakus ejošs operators, izmantojot šarnīrveida stūres grozīkli. Ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji ir paredzēti tikai tam, lai, sūknējot stūres grozīkli, paceltu kravu līdz transportēšanai piemērotam augstumam, piemēram, tirdzniecības transportlīdzekļos, noliktavās, ražotnēs vai pat mazumtirdzniecības veikalos. HPT tipiskā maksimālā celtspēja ir apmēram 210 milimetri. Turklāt HPT parasti uzskata par vajadzīgo papildinājumu citām kravas pārkraušanas ierīcēm, piemēram, autokrāvējiem. Lai izmantotu HPT, nav vajadzīga speciāla apmācība.

(18)

Atkārtotā izmeklēšana parādīja, ka HSSWT izmanto galvenokārt tie paši lietotāji, kuri izmanto HPT, tomēr tos izmanto atšķirīgi, piemēram, lai kravu paceltu augstāk, sakrautu kaudzē vai nosvērtu vai arī kā darba virsmu. Ņemot vērā to specifiskās īpašības un izmantošanu, HSSWT netiek tik plaši izmantoti kā HPT. Tāpēc EK tirgū to pārdošanas apjoms ir apmēram viena desmitā daļa no HPT pārdošanas apjomiem. Turklāt, lai izmantotu HSSWT, ir vajadzīga speciāla apmācība, bet, lai izmantotu HPT, tāda nav vajadzīga.

(19)

Atkārtotā izmeklēšana parādīja, ka HSSWT izmanto daudz specifiskāk nekā HPT. Tik tiešām, pacēlājus/krāvējus kaudzē izmanto, lai paceltu augstāk kravu, palīdzētu uzglabāt kravas, sakrautu vienu paliktni virs otra, šķērveida pacēlājus izmanto, lai paceltu kravu līdz darba virsmai, bet svēršanas platformas – lai nosvērtu kravu.

(20)

Ļoti ierobežoti dažus HSSWT veidus (piemēram, svēršanas platformas) var izmantot, lai celtu un pārvietotu kravu tāpat kā ar HPT. Tomēr aizstāt HPT ar HSSWT nav ne praktiski, ne ekonomiski, jo HPT ir vieglāk izmantot, lai tikai celtu un pārvietotu kravu, un HSSWT ir daudz dārgāki nekā HPT, turklāt, lai tos izmantotu, ir vajadzīga speciāla apmācība. Turklāt dažos gadījumos, HPT vietā pastāvīgi izmantojot HSSWT, var sabojāt to galvenās funkcijas, piemēram, ja runa ir par svēršanas platformām – svaru ierīce ir tik smalka, ka tā sabojātos, ja svēršanas platformu izmantotu, lai celtu un pārvietotu kravas.

(21)

No otras puses, atkārtotās izmeklēšanas laikā konstatēja, ka HPT nevar izmantot, lai aizstātu HSSWT. Pēdējā funkcijas attiecas uz specifisku un noteiktu tirgu, kam ir atšķirīgas prasības un galalietotāju vajadzības un uztvere.

(22)

Komisija arī izskatīja, vai HPT un HSSWT galvenās daļas, t. i., šasija un hidraulika, ir savstarpēji aizstājamas. Šajā saistībā atkārtotā izmeklēšana parādīja, ka savas atšķirīgās konstrukcijas un īpašību dēļ ne šasija, ne hidraulika starp HPT un HSSWT nav savstarpēji aizstājamas.

(23)

Atkārtotajā izmeklēšanā konstatēja, ka, ņemot vērā atšķirīgās un papildu tehniskās īpašības, atšķirīgu galīgo izmantošanu un atšķirīgu ražošanas procesu, HSSWT neietilpst HPT un to galveno daļu izstrādājumu jomā, uz ko attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi. Tas bija iemesls, kāpēc Komisija neiekļāva HSSWT izstrādājuma jomā sākotnējā izmeklēšanā.

(24)

Tāpēc uzskata par lietderīgu precizēt, ka HSSWT atšķiras no HPT un to galvenajām daļām un neietilpst izstrādājumu jomā, uz ko attiecas antidempinga pasākumi.

(25)

Iepriekšminētos secinājumus paziņoja ieinteresētajām personām.

(26)

Viena persona apgalvoja, ka HSSWT un HPT jāuzskata par vienu tehnisku vienību, tomēr informācija lietas materiālos tādu slēdzienu nepamato. Visas pārējās personas, kuras iesniedza iebildumus, pieņēma Komisijas atzinumus.

(27)

Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskata par lietderīgu grozīt sākotnējo regulu, lai precizētu izstrādājuma definīciju.

(28)

Tā kā šī atkārtotā izmeklēšana aprobežojas ar izstrādājuma jomas precizēšanu un tā kā uz HSSWT neattiecās sākotnējā izmeklēšana un sekojošais antidempinga pasākums, uzskata par lietderīgu atzinumus piemērot no sākotnējās regulas spēkā stāšanās dienas, tostarp jebkuram importam, uz ko attiecas pagaidu maksājumi no 2005. gada 29. janvāra līdz 2005. gada 21. jūlijam. Komisija nav konstatējusi nevienu sevišķi svarīgu iemeslu, kas kavētu piemērot tādu noteikumu ar atpakaļejošu datumu.

(29)

Līdz ar to par precēm, uz ko neattiecas Regulas (EK) Nr. 174/2005, kas grozīta ar šo regulu, 1. panta 1. punkts, galīgais antidempinga maksājums, kurš veikts vai reģistrēts uzskaitē, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1174/2005 1. panta 1. punktu, kā arī pagaidu antidempinga maksājumi, kas galīgi iekasēti atbilstoši tās pašas regulas 2. pantam, būtu jāatmaksā vai no tiem būtu jāatbrīvo.

(30)

Atmaksājumi un atbrīvojumi ir jāpieprasa no valsts muitas iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem muitas tiesību aktiem.

(31)

Šī pārbaude neietekmē dienu, kad spēku zaudē Regula (EK) Nr. 1174/2005, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu,

19.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/5

(1)

Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 (2) uzlika galīgu antidempinga maksājumu saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importam. Galīgo maksājumu uzlika minimālās importa cenas (“MIC”) veidā.

(2)

Komisija 2007. gada 20. februārī saņēma šādu dalībvalstu – Itālijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles un Spānijas (“pieprasījuma iesniedzēji”) – iesniegtu pieprasījumu par daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(3)

Pieprasījuma iesniedzēji iesniedza prima facie pierādījumus tam, ka ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata noteica pasākumus, un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas. Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja un iesniedza prima facie pierādījumus, kas parādīja, ka, salīdzinot salikto normālo vērtību ar eksporta cenām, tiktu konstatēts dempinga samazinājums, kas būtu ievērojami zemāks par pašreizējo pasākumu līmeni. Tāpēc pasākumu turpmāka uzlikšana pašreizējā līmenī vairs nav vajadzīga, lai neitralizētu dempingu. Šo pierādījumu uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(4)

Tāpēc pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija 2007. gada 21. aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (“paziņojums par uzsākšanu”) sāka spēkā esošo antidempinga pasākumu attiecībā uz saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu daļēju starpposma pārskatīšanu.

(5)

Šīs pārskatīšanas joma aprobežojās tikai uz dempinga aspektiem, un tās mērķis bija novērtēt, vai spēkā esošie pasākumi ir jāturpina, jāatceļ vai jāgroza.

(6)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja visiem zināmajiem eksportētājiem/ražotājiem Norvēģijā, tirgotājiem, importētājiem un apvienībām, par kurām bija zināms, ka tās ir iesaistītas, un Norvēģijas Karalistes pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa.

(7)

Paziņojuma par procedūras uzsākšanu 5. iedaļas a) punktā bija norādīts, ka Komisija var izlemt piemērot atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Atbildot uz pieprasījumu saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5. iedaļas a) punkta i) apakšpunktu, 267 uzņēmumi noteiktajā termiņā iesniedza pieprasīto informāciju. No tiem 169 bija saimniecībās audzētu lašu ražotāji eksportētāji. Eksports notiek vai nu tieši, vai netieši ar saistītu un neatkarīgu tirgotāju starpniecību.

(8)

Ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu lielo skaitu, tika nolemts izmantot noteikumus par atlasi, un šajā nolūkā, apspriežoties ar Norvēģijas ražošanas nozares pārstāvjiem, paraugs tika izvēlēts no ražojošiem uzņēmumiem, kam ir lielākie eksporta apjomi uz Kopienu (ražotāji eksportētāji). Norvēģijas ražošanas nozares pārstāvji piedāvāja ietvert paraugā i) ražošanas uzņēmumu, kas pats neeksportē, bet to dara tikai ar nesaistītu Norvēģijas tirgotāju starpniecību, un ii) divus attiecīgā produkta eksportētājus, kas nav ražotāji. Tas nebija pieņemami, jo attiecībā uz ražojošo uzņēmumu nebūtu pietiekamu garantiju par to, ka eksporta pārdevumus uz Kopienu ar nesaistītu tirgotāju starpniecību patiešām varētu identificēt. Attiecībā uz eksportētājiem, kuriem pašiem nav savas lašu ražotnes, normālo vērtību nevarētu noteikt, un tāpēc šiem uzņēmumiem nevarētu noteikt maksājumu.

(9)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu atlasītajā paraugā iekļauts pēc iespējas lielāks reprezentatīvais eksporta apjoms, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Galīgajā paraugā izvēlētie ražotāji eksportētāji pārstāvēja gandrīz 60 % no attiecīgā produkta paziņotā apjoma, kas eksportēts uz Kopienu.

(10)

Attiecībā uz importētājiem, un lai dotu Komisijai iespēju izlemt, vai paraugu atlase ir vajadzīga, paziņojuma par procedūras sākšanu 5. iedaļas a) punkta ii) apakšpunktā pieprasīts importētājiem Kopienā iesniegt šajā iedaļā norādīto informāciju. Tikai četri importētāji Kopienā aizpildīja atlases veidlapu. Ņemot vērā šo sadarboties gatavo importētāju nelielo skaitu, šajā gadījumā atlase nebija vajadzīga.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Šim nolūkam Komisija aicināja visas personas, par kurām bija zināms, ka tās ir iesaistītas, un visas pārējās personas, kas pašas informēja par sevi, paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā sadarboties šīs procedūras ietvaros un aizpildīt atbilstīgās anketas. Šajā sakarā 267 ražotāji un eksportētāji Norvēģijā, Kopienas lašu ražotāju pārstāvji un Īrijas un Skotijas valdība sadarbojās ar Komisiju un darīja zināmu savu viedokli. Turklāt četri importētāji un seši atlasītie Norvēģijas ražotāji eksportētāji noteiktajos termiņos atbildēja uz visiem anketas jautājumiem.

(12)

Komisija veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(13)

Divi lielākie Norvēģijas ražotāji eksportētāji, t. i., Marine Harvest AS un Hallvard Leroy AS, veidoja vairāk nekā 44 % no visa ražošanas apjoma, par ko ziņoja tie Norvēģijas ražotāji, kuri sadarbojās, un 45 % no Norvēģijas eksporta uz Kopienu.

(14)

Informācija, ko iesniedza pārējie četri atlasē izvēlētie uzņēmumi, bija pakļauta visaptverošai dokumentārai analīzei, un tika konstatēts, ka to ražošanas izmaksas un eksporta cenas kopumā atbilst apmeklēto uzņēmumu ražošanas izmaksām un eksporta cenām.

(15)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(16)

Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(17)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, t. i., saimniecībās audzēti (nevis savvaļas) Norvēģijas izcelsmes laši, no kuriem ir vai nav atdalīta fileja, kas ir vai nav svaigi, atdzesēti vai saldēti (“attiecīgais ražojums”). Definīcijā neietilpst citi līdzīgi saimniecībās audzēti zivju produkti, piemēram, lielās (laša) foreles, biomasa (dzīvi laši), kā arī savvaļas laši un to tālāk apstrādāti veidi, piemēram, kūpināts lasis.

(18)

Šo ražojumu pašreiz klasificē ar KN kodiem ex 0302 12 00, ex 0303 11 00, ex 0303 19 00, ex 0303 22 00, ex 0304 19 13 un ex 0304 29 13, kas atbilst ražojuma dažādiem veidiem (svaigas vai atdzesētas zivis, svaigas vai atdzesētas filejas, saldētas zivis un saldētas filejas).

(19)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un šajā izmeklēšanā apstiprināts, attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod Norvēģijas iekšējā tirgū, tika konstatētas vienādas galvenās fiziskās īpašības un vienāds pielietojums. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Tā kā šī pārskatīšana attiecas vienīgi uz dempingu, netika izdarīti nekādi secinājumi par ražojumu, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienas tirgū.

(20)

Norvēģijas saimniecībās audzētu lašu ražotāji pārdod attiecīgo ražojumu Kopienai vai nu tieši, vai ar saistītu vai nesaistītu tirgotāju starpniecību. Lai aprēķinātu eksporta cenu ražotāja līmenī, izmantoja tikai identificējamus pārdevumus, kas paredzēti Kopienas tirgum un ko piegādā tieši vai ar saistītu uzņēmumu, kuri atrodas Norvēģijā, starpniecību.

(21)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija vispirms par katru atlasē iekļauto ražotāju eksportētāju konstatēja, vai tā kopējo saimniecībā audzētu lašu pārdevumus iekšējā tirgū var uzskatīt par reprezentatīviem salīdzinājumā ar tā eksporta uz Kopienu kopējo apjomu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšējā tirgū uzskatīja par reprezentatīviem, ja katra ražotāja eksportētāja kopējie pārdevumi iekšējā tirgū bija vismaz 5 % no tā kopējā pārdevumu apjoma eksportam uz Kopienu.

(22)

Lai noteiktu, vai pārdevumi iekšējā tirgū ir reprezentatīvi, netika ņemti vērā pārdevumi nesaistītiem tirgotājiem, kas atrodas Norvēģijā un kam PIP bija eksporta licence, jo šo pārdevumu galamērķi nevarētu pilnīgi droši noteikt. Izmeklēšana parādīja, ka pārsvarā šie pārdevumi bija paredzēti eksportam uz trešo valstu tirgiem un tāpēc netika pārdoti iekšzemes patēriņam.

(23)

Pēc tam Komisija identificēja tos ražojuma veidus, kurus iekšējā tirgū pārdod uzņēmumi, kuriem ir kopumā reprezentatīvi pārdevumi iekšējā tirgū, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, ko pārdod eksportā uz Kopienu.

(24)

Attiecīgā ražojuma veida pārdevumus iekšējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida pārdotais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no eksportā uz Kopienu pārdotā salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma.

(25)

Tika arī pārbaudīts, vai katra attiecīgā ražojuma veida pārdevumus iekšējā tirgū reprezentatīvos daudzumos var uzskatīt par parasto tirdzniecības apriti pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē, nosakot attiecīgā veida rentablo pārdošanas apjomu proporciju, kas veikti ar neatkarīgiem pircējiem. Pārbaude tika veikta, nosakot proporciju katra eksportētā ražojuma veida rentablam pārdošanas apjomam neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā.

(26)

Ja ražojuma veida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto realizācijas cenu, kura ir vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, bija vairāk nekā 80 % no minētā veida kopējā pārdošanas apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica pēc vietējā tirgus faktiskajām cenām. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma veida pārdevumu cenām iekšējā tirgū PIP neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(27)

Ja ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija 80 % vai mazāk no attiecīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica pēc vietējā tirgus faktiskās cenas, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu, ar nosacījumu, ka šis pārdošanas apjoms veido 10 % vai vairāk no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

(28)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks nekā 10 % no attiecīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka šo attiecīgo veidu pārdod nepietiekamā daudzumā, lai vietējā tirgus cena nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(29)

Gadījumos, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot cenas, par kādām ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojuma veidu pārdeva iekšējā tirgū, bija jāpiemēro cita metode.

(30)

Vispirms tika pārbaudīts, vai normālo vērtību var noteikt, pamatojoties uz citu Norvēģijas ražotāju vietējā tirgus cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu. Tā kā nebija pieejamas drošākas citu ražotāju cenas, tika izmantota saliktā normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(31)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu Komisija tās vietā salikto normālo vērtību aprēķināja šādi. Normālo vērtību aprēķināja, eksportējamo veidu ražotāja eksportētāja ražošanas izmaksām, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas, pieskaitot samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (“PVA”) summu un samērīgu peļņas normu.

(32)

Visos gadījumos PVA un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā noteiktajām metodēm. Tālab Komisija pārbaudīja, vai radušās PVA un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis iekšējā tirgū, ir ticami dati.

(33)

Nevienam no sešiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem normālā vērtība bija jāaprēķina, nebija reprezentatīvu pārdevumu iekšējā tirgū. Tāpēc nevarēja izmantot metodi, kas aprakstīta 2. panta 6. punkta sākumdaļā. Nevarēja piemērot 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu, jo nevienam no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nebija reprezentatīvu pārdevumu iekšējā tirgū. Nevarēja piemērot arī 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo tika konstatēts, ka vispārējās kategorijas ražojumu pārdevumi iekšējos tirgos nav radušies parastajā tirdzniecības apritē. Tādējādi PVA un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, t. i., izmantojot jebkuru citu saprātīgu metodi. Šajā sakarībā un tā kā nebija pieejama nekāda cita uzticamāka informācija, tika uzskatīts, ka peļņas norma 30 % un PVA 3 % būtu saprātīga, ņemot vērā skaitļus, kurus PIP attiecībā uz pārdevumiem iekšējā tirgū paziņoja seši ražotāji eksportētāji.

(34)

Norvēģijas ražotāji eksportētāji apšaubīja 30 % peļņas normas izmantošanu, apgalvojot, ka tā neatbilst faktiskajiem rādītājiem, kuri atspoguļo normālas normas zivju audzēšanas nozarē. Taču lietā nebija norādes par to, ka iepriekš aprakstītās peļņai paredzētās summas pārsniedz citu ražotāju eksportētāju parasti gūto peļņu par tās pašas kategorijas ražojumu pārdevumiem PIP izcelsmes valsts iekšzemes tirgū. Kā minēts iepriekš, izmantotā peļņas norma tika pamatota ar faktiskiem, pārbaudītiem rādītājiem. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(35)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu.

(36)

Kad eksporta pārdošana tika veikta ar saistītu tirgotāju starpniecību, eksporta cenu noteica atbilstoši pamatregulas 2. panta 9. punktam, pamatojoties uz cenu, par kādu pirmo reizi tālāk pārdeva importētos ražojumus neatkarīgam pircējam, pienācīgi koriģējot visas tās izmaksas, kas radušās laikā starp importu un tālākpārdošanu, un samērīgu PVA un peļņas normu. Šajā sakarībā izmantoja saistīto tirgotāju faktiskās PVA PIP. Attiecībā uz peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju un tā kā nebija nekādas citas uzticamākas informācijas, tika noteikts, ka 2 % peļņa ir pamatota tirgotājam šajā uzņēmējdarbības jomā.

(37)

Kā minēts 22. apsvērumā, gadījumos, kad pārdošana tika veikta ar nesaistītu tirgotāju starpniecību, nebija iespējams droši noteikt eksportētā ražojuma galamērķi. Tāpēc nevarēja noteikt, vai ir veikti pārdevumi pircējam Kopienā vai citā trešā valstī, un tāpēc tika izlemts neņemt vērā pārdošanas apjomus nesaistītiem tirgotājiem. Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šo pieeju, apgalvojot, ka šādi pārdevumi būtu jāpārbauda, pieņemot, ka lasi pārdeva neatkarīgi tirgotāji, kuru cenas Kopienas tirgū bija zemākas par MIC.

(38)

Jānorāda, ka, nosakot eksporta cenu, jāņem vērā pārdošana pirmajam neatkarīgajam pircējam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, tādēļ dempinga noteikšanai tālākpārdošanas cenas no pirmā neatkarīgā pircēja nav svarīgas. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(39)

Normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājums veikts, pamatojoties uz ražotāja cenām.

(40)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pieņemamām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem. Korekcijās ierēķināja diskontus, atlaides, pārvadāšanas, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanu, kredītus un ievedmuitu.

(41)

Ražotājiem eksportētājiem, kas tika iekļauti paraugā, aprēķināja individuālu dempinga starpību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu šiem uzņēmumiem katra uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar atbilstīgu attiecīgā ražojuma attiecīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(42)

Attiecībā uz paraugā neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika konstatēts, ka attiecībā uz lielāko daļu pārdošanas apjoma viņu eksporta cenas kopumā atbilst paraugā iekļauto eksportētāju eksporta cenām. Tā kā nebija informācijas, kas liecinātu par pretējo, uzskatīja, ka paraugu izpētes rezultāti ir reprezentatīvi attiecībā uz visiem citiem eksportētājiem.

(43)

Ņemot vērā augsto sadarbošanās līmeni, t. i., gandrīz 100 %, tika arī secināts, ka dempinga starpības, kas konstatētas paraugā iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ir raksturīgas Norvēģijai.

(44)

Ņemot vērā iepriekš minēto, dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(45)

Visu sešu eksportētāju uzņēmumu vidējā svērtā dempinga starpība ir – 16,1 %.

(46)

Tā kā PIP konstatētais dempings bija de minimis, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tālāk tika pārbaudīts, vai pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, ja pasākumus atļautu atcelt, t. i., vai PIP konstatētie apstākļi ir ilgstoša rakstura. Šajā sakarībā jo īpaši pārbaudīja šādus četrus aspektus: i) normālās vērtības attīstību, ii) eksporta uz Kopienu un citām trešām valstīm apjomu un cenu attīstību, iii) ražošanas apjomus un jaudas Norvēģijā un iv) situāciju Norvēģijas ražošanas nozarē.

(47)

Lielākajai daļai eksporta pārdevumu (t. i., 99 %) normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz attiecīgo ražotāju eksportētāju ražošanas izmaksām, pieskaitot PVA summu un peļņu. Tāpēc, lai noteiktu normālās vērtības iespējamo attīstību, uzskatīja par lietderīgu pārbaudīt iespējamo ražošanas izmaksu kā vietējā tirgus cenu aizstājēju attīstību Norvēģijā.

(48)

Izmeklēšanā atklāja, ka Norvēģijas ražotāju eksportētāju izmaksu struktūra visā PIP palika stabila. Faktiski PIP vienas vienības ražošanas izmaksas pārbaudītajos uzņēmumos bija vidēji 20 līdz 25 % zem MIC.

(49)

Attiecībā uz to iespējamo attīstību tika pārbaudīti vairāki faktori, kuri ietekmē vienības izmaksu līmeni, piemēram, barības izmaksas, lašu mazuļu izmaksas, Norvēģijas lašu ražošanas nozares konsolidācijas procesa ietekme un jaunu rentablāku tehnoloģiju izmantošana aizvien lielākā apjomā.

(50)

Tika uzskatīts, ka barības izmaksas, kas veido 50 līdz 60 % no kopējām izmaksām, ir drošs rādītājs kopējo izmaksu attīstībai. To apstiprina arī rūpniecības analītiķi, kas specializējušies šajā nozarē. Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kopējās izmaksas pēc PIP varētu būt palielinājušās, un pastāv iespēja, ka tās palielināsies turpmāk, t. i., par vismaz 30 % līdz 2008. gada beigām salīdzinājumā ar PIP sākumu, galvenokārt sakarā ar apgalvojumu par barības cenu pieaugumu. Viņu arguments bija, ka pieaugošas normālās vērtības apvienojums ar eksporta cenu krišanos novedīs pie dempinga atkārtošanās.

(51)

Iesaistītās ieinteresētās personas neiesniedza nekādus īpašus pierādījumus, kas pamatotu piesaukto barības izmaksu pieaugumu par 30 %. Turklāt iespējamās izmaksu attīstības analīze nevarēja apstiprināt šos apgalvojumus. Tādējādi pretēji tam, ko pieprasīja šīs ieinteresētās personas, izmeklēšanā atklāja, ka visā PIP un 2007. gada pirmajos trijos ceturkšņos pārbaudītās barības izmaksas Norvēģijas ražotājiem eksportētājiem ir palikušas vairāk vai mazāk stabilas. Tādējādi 1. tabulā 54. apsvērumā redzams tikai neliels barības izmaksu pieaugums laikā no 2006. līdz 2007. gadam. Izmeklēšanā arī atklāja, ka barības cenas pieaugums galvenokārt ir saistīts ar dažu barības sastāvdaļu (izejmateriālu), piemēram, zivju eļļas un zivju miltu, cenu pieaugumu. Jāpiebilst, ka zivju eļļa un zivju milti ir zināmā mērā aizvietojami ar citiem lētākiem izejmateriāliem zivju barības sastāvā, piemēram, augu eļļām un rupja maluma miltiem. Rezultātā barības ražotāji normāli pārveidotu zivju barības sastāvu, lai uzturētu barības kopējās izmaksas pēc iespējas zemākas. Tāpēc ir paredzams, ka, pat ja dažu barības sastāvdaļu izmaksas palielinātos, tas neatstātu tiešu lineāru ietekmi uz barības kopējām izmaksām, t. i., ja arī būs pieaugums, tad pieauguma temps būs ievērojami mazāks. Vēl jāpiezīmē, ka citiem ar izmaksām saistītiem faktoriem, kas aprakstīti tālāk 52. un 55. līdz 63. apsvērumā, iespējams, būs samazinoša un tāpēc kompensējoša ietekme uz iespējamo barības izmaksu pieaugumu.

(52)

Attiecībā uz lašu mazuļu cenām, kas veido apmēram 15 % no kopējām audzēšanas izmaksām, izmeklēšana parādīja, ka cenas ir samazinājušās, kā parādīts 1. tabulā. Lai gan ir grūti precīzi paredzēt lašu mazuļu izmaksu attīstību, 1. tabulā parādītā stabilā samazināšanās tendence tika uzskatīta par ticamu rādītāju, kas ļauj pamatoti secināt, ka tādas pašas tendences turpināsies nākotnē. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā neatklāja un arī neviena ieinteresētā persona neapgalvoja to, ka nākotnē ievērojami mainīsies lašu mazuļu izmaksu attīstība.

(53)

Tā kā gan lašu mazuļu, gan barības izmaksas veido vismaz 65 % no kopējām izmaksām un zivju eļļu un zivju miltus zivju barībā zināmā mērā var aizstāt ar citiem lētākiem izejmateriāliem (skatīt 51. apsvērumu), secināts, ka tuvākajā nākotnē nav paredzams, ka kopējās izmaksas būtiski palielināsies.

(54)

1. tabula. Barības un lašu mazuļu izmaksu attīstība uzņēmumā Norwegian Kroner (uz kilogramu lašu – izķidātu, ar galvām (IAG) (avots: Kontali Analyse AS  (4) (2008. g.)).

(55)

Pēc informācijas izziņošanas Kopienas ražošanas nozare iebilda pret minētajiem secinājumiem, apgalvojot, ka barības izmaksas bija jāsadala pa laikposmiem, jo tās nav atkarīgas no attiecīgā gada ražas, bet gan no nākamo gadu ražas. Pretējā gadījumā secinājumi par barības izmaksu attīstību nesniegs pienācīgu pašreizējās situācijas atainojumu. Šī prasība bija jānoraida, jo analīzē izmantotās pārbaudītās pašreizējās barības izmaksas tika apkopotas pa laikposmiem.

(56)

Kopienas ražošanas nozare arī iebilda pret secinājumiem, ka atsevišķas barības sastāvdaļas, kurām ir augstas cenas, var aizstāt ar citām. Šajā gadījumā tā argumentēja, ka, pirmkārt, citu barības sastāvdaļu cenu paaugstinājuma dēļ un, otrkārt, šo aizstājēju negatīvās ietekmes dēļ uz lašu gaļu, šāda aizstāšana būtu jāierobežo. Attiecībā uz citu barības sastāvdaļu izmaksu paaugstinājumu netika iesniegti pietiekami pierādījumi, tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida. Ir atzīts, ka atsevišķu barības sastāvdaļu aizstāšana ir jāierobežo. Taču, kā minēts 51. apsvērumā, konstatēts, ka aizstāšana zināmā mērā ir iespējama. Tādējādi secināts, ka, lai gan barības izmaksas nākotnē var palielināties, tās, visdrīzāk, nepalielināsies tādā pašā apmērā kā zivju eļļas un zivju miltu izmaksas. Kopienas ražošanas nozare nesniedza pierādījumus, kas varētu atspēkot šos secinājumus.

(57)

Konsolidācijas process ir vēl viens faktors, kas veicina ražošanas izmaksu stabilizāciju. Jāpiezīmē, ka no 2000. līdz 2006. gadam to uzņēmumu skaits, kas saražo 80 % no Atlantijas lašiem Norvēģijā, ir samazinājies no 55 līdz 31. Lai gan Norvēģijas zivju audzēšanas nozari joprojām var uzskatīt par sadrumstalotu, konsolidācijas procesam ir pozitīva ietekme uz ražošanas izmaksām ne tikai lielākajiem ražotājiem Norvēģijā, kuri arī tika izvēlēti atlasē, bet arī visai nozarei, kā to apstiprināja rūpniecībā specializējušies analītiķi. Patiešām, jaunas sinerģijas, ražošanas darbību integrācija un apjomradīti ietaupījumi ir devuši iespēju ražotājiem kontrolēt izmaksu par vienu vienību pieaugumu, neskatoties uz ražošanas apjomu ievērojamo pieaugumu.

(58)

Paredzams, ka konsolidācijas tendence nākotnē turpināsies, kam, ļoti iespējams, būs tālāka pozitīva ietekme uz izmaksām, ņemot vērā apjomradītus ietaupījumus.

(59)

Visbeidzot, jaunu tehnoloģiju un aprīkojuma ieviešana zivju audzēšanā ir veicinājusi izmaksu par vienu vienību pieauguma apturēšanu, neskatoties uz to, ka ražošanas apjomi ir palielinājušies (skatīt 64. un turpmākos apsvērumus).

(60)

Pēc informācijas izziņošanas Kopienas ražošanas nozare apstrīdēja, ka ražošanas izmaksas būtu samazinājušās, apgalvojot, ka konsolidācija pati par sevi ne vienmēr ir izmaksu samazinošs faktors. Apgalvots, ka, pēc Norvēģijas statistikas datiem, Norvēģijas mazie un vidējie uzņēmumi ir produktīvāki nekā lielās grupas. Tika arī apgalvotas, ka secinājumi par izmaksu samazinājumu ir pretrunā secinājumiem 92. apsvērumā par iespējamām slimības uzliesmojuma sekām un lašu mazuļu paredzamo ieguves samazinājumu nākotnē, jo šiem abiem aspektiem būs izmaksu paaugstinoša ietekme.

(61)

Pirmkārt, jāatzīmē, ka 92. apsvērums attiecas nevis uz slimības uzliesmojuma sekām, bet gan uz normālu mirstības līmeni, kas raksturīgs lašu audzēšanā un kam nav ietekmes uz izmaksām. Otrkārt, šajā apsvērumā minētā lašu mazuļu ieguves samazināšanās nav skaidrojama ar ārkārtas situāciju un nav uzskatāma par nozīmīgu, tādējādi tai nav būtiskas ietekmes uz vispārējām izmaksām. 92. apsvērumā vienkārši parādīts, ka ražošanas apjoma palielinājums nerada identisku palielinājumu lašu mazuļu ieguvē, jo ražīguma apjomu ietekmē arī citi faktori, to Kopienas ražošanas nozare neapstrīdēja.

(62)

Attiecībā uz konsolidācijas procesa ietekmi uz izmaksu samazinājumu Kopienas ražošanas nozare nesniedza pamatotus pierādījumus saviem argumentiem. Tāpēc Kopienas argumenti bija jānoraida.

(63)

Nobeigumā, ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka normālā vērtība paredzamā nākotnē ievērojami nepieaugs. Drīzāk, jo īpaši sakarā ar notiekošo konsolidācijas procesu, izmaksas var samazināties arī turpmāk, pat ja barības cenām ir tendence pieaugt (skatīt 51. apsvērumu). Tāpēc uz ražošanas izmaksām balstīto salikto normālo vērtību uzskata par tādu, kam ir ilgstošs raksturs.

(64)

Kā parādīts 2. tabulā 65. apsvērumā, pēdējos trijos gados, un jo īpaši 2007. gadā, Norvēģijas lašu ražošanas apjoms ir pastāvīgi palielinājies galvenokārt sakarā ar labvēlīgiem bioloģiskiem apstākļiem un salīdzinājumā ar 2006. gadu kā vājas ražošanas gadu. Taču, kā parādīts 3. tabulā 66. apsvērumā attiecībā uz aplēsto kopējo patēriņu Kopienā, arī Kopienas attiecīgā ražojuma tirgus ir ievērojami palielinājies, t. i., + 9,40 % no 2006. līdz 2007. gadam, un, pamatojoties uz līdzšinējām tendencēm, tam vajadzētu palielināties arī turpmāk. 3. tabulā parādītā patēriņa attīstība iekļauj visu importu uz trešām valstīm, kā arī Kopienas ražošanas nozares pārdevumus Kopienas tirgū.

(65)

2. tabula. Kopējais lašu ražošanas apjoms tonnās veselu zivju ekvivalenta (VZE) no 2003. gada līdz 2007. gadam (avots: Kontali Analysis: Monthly Salmon Report January No 01/2008).

(66)

3. tabula. Atlantijas lašu patēriņa attīstība Kopienā no 2004. līdz 2007. gadam (piegāde no visiem avotiem, tostarp Kopienas ražošanas nozare) (avots: Kontali Analysis: Monthly Salmon Report January No 01/2008).

(67)

Saskaņā ar publiskajiem statistikas datiem (Kontali Analysis) 2007. gadā aplēstā Norvēģijas lašu tirgus daļa Kopienā sasniedza 71 % salīdzinājumā ar 69 % 2006. gadā. Taču tas ir panākts jo īpaši sakarā ar importa no Čīles samazināšanos, kur ražošanas līmenis no 2006. līdz 2007. gadam nokritās par 3 % līdz 5 % (atkarībā no avota) sakarā ar slimības uzliesmojumu, un paredzams, ka tam būs ilgstoša ietekme uz ražošanas līmeni vismaz 2008. gadā un turpmākajos gados.

(68)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināts, ka pieaugošais Kopienas tirgus būs spējīgs uzņemt lielu daļu no Norvēģijas ražošanas apjomiem, Norvēģijas ražošanai neizbēgami nepārņemot nozīmīgas tirgus daļas no Kopienas ražošanas nozares. Turklāt, kā uzsvērts 78. apsvērumā un tam sekojošajos apsvērumos, ir iespējams, ka aizvien lielāka daļa no Norvēģijas ražošanas apjomiem tiks eksportēta uz citiem trešo valstu tirgiem, kuros ir novērots ievērojams pieaugums. Visbeidzot, ļoti iespējams, ka mazāka Čīles klātbūtne Kopienā veicinās arī turpmākā eksporta uz Kopienu pārprodukcijas risku samazināšanu.

(69)

Pēc informācijas izziņošanas Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka situācijai Čīlē nav būtiskas ietekmes uz Kopienas tirgu, jo Čīles lasis tika eksportēts galvenokārt uz ASV tirgu, tādējādi Kopienas tirgus piegāde ir galvenokārt atkarīga no Norvēģijas eksporta. Kopienas ražošanas nozare arī apgalvoja, ka Norvēģijas tirgus daļa Kopienā ir palielinājusies par papildu 2 procentpunktiem, turpretim Čīles importam Kopienā 2008. gada sākumā būtu jāpalielinās par 5 %.

(70)

Vispirms jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozare iesniedza datus tikai par 2008. gada diviem līdz trim mēnešiem un tādējādi par tiem nevar izdarīt būtiskus secinājumus. Šāda veida tirgus attīstība ir aplūkojama ilgākā laika posmā. Otrkārt, slimības uzliesmojumam Čīlē vajadzētu atstāt ietekmi uz piedāvājumu visā pasaulē, jo piedāvājums samazināsies un līdz ar to Norvēģijas papildu ražošanas apjoms var tikt novirzīts.

(71)

Attiecībā uz eksporta cenām uz Kopienu dažas ieinteresētās personas paziņoja, ka tās kopš PIP ir ievērojami samazinājušās un 2008. gadā varētu sasniegt EUR 2,85/kg līmeni, kā rezultātā apvienojumā ar paredzamo izmaksu un tādējādi arī normālās vērtības pieaugumu varētu rasties dempings. Šī cena tika aplēsta, pamatojoties uz vidējo 2007. gadā paziņoto starpnozaru cenu Oslo tirgū, t. i., EUR 3,13/kg, atskaitot paredzamo vidējo cenu samazinājumu no EUR 0,06/kg līdz EUR 0,28/kg.

(72)

Attiecībā uz normālās vērtības attīstību un kā ir paskaidrots iepriekš 47. apsvērumā un tam sekojošajos apsvērumos, attiecīgo ieinteresēto personu izvirzītie argumenti bija jānoraida.

(73)

Attiecībā uz eksporta cenām uz Kopienu publiski pieejamie statistikas dati parāda, ka iepriekš minēto ieinteresēto personu apgalvojumus neapstiprina nesenais eksporta cenu attīstības izvērtējums, kā parādīts 1. diagrammā.

(74)

1. diagramma. Cenu attīstība (FCA Oslo EUR/kg augstākā labuma svaigs lasis – avots: Fish Pool) 2006., 2007. gadā un 2008. gada sākumā.

(75)

No minētā izriet, ka cenas eksportam uz Kopienu 2007. gadā bija patiešām ievērojami zemākas nekā PIP lielā daļā, t. i., 2007. gadā tās bija no EUR 2,88/kg līdz EUR 3,51/kg. Taču izmeklēšanā konstatēja, ka šīs cenas joprojām ievērojami pārsniedza noteiktās ražošanas izmaksas un tādējādi arī normālo vērtību un tāpēc tās nav uzskatāmas par radītām dempinga līmenī. Turklāt saskaņā ar pieejamo informāciju par 2008. gada pirmajiem trijiem mēnešiem cenas šajā laikposmā bija no EUR 2,96/kg līdz EUR 3,35/kg, t. i., tāpat joprojām pārsniedzot noteiktās izmaksas. Tāpēc ļoti iespējams, ka tās nebija dempinga līmenī, ņemot vērā to, ka normālā vērtība palika stabila, kā secināts iepriekš 47. apsvērumā un tam sekojošajos apsvērumos. Izmeklēšana parādīja, ka cenas turpina ietekmēt tirgus pieprasījums, bet pašreiz tās noteiktas augstākā līmenī. Jāpiezīmē arī, ka šajā nozarē cenu svārstības ir normāla parādība.

(76)

Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka pēc PIP eksporta cenas ietekmēja MIC pastāvēšana un tādējādi tās tika turētas salīdzinoši augstā līmenī. Tā arī apgalvoja, ka, ja pasākumus atceltu, cenu līmenis Kopienā būtiski mazinātos. Šo secinājumu pašreizējās izmeklēšanas konstatējumi neapstiprina, tie liecina, ka normālā vērtība saglabāsies salīdzinoši stabila, turpretim eksporta cenu Kopienā būtisks samazinājums, visdrīzāk, nav gaidāms. Pēdējie konstatējumi pamatojas uz vairāku 46. apsvērumā minētu aspektu detalizētu analīzi, piemēram, iespējamā ražošanas un eksporta no Norvēģijas uz Kopienu un citiem trešo valstu tirgiem apjoma attīstību. Kopienas ražošanas nozare nesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus, kas varētu atspēkot šajā sakarā veiktos konstatējumus.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka pieaugošajam laša importa apjomam uz Kopienu no Norvēģijas nevajadzētu būt tādam, kas radītu pārprodukcijas risku Kopienas tirgū. Turklāt, ņemot vērā situāciju ar ražošanas izmaksām un eksporta cenām uz Kopienu, šķiet, ka dempinga risks ir maznozīmīgs.

(78)

Izmeklēšana parādīja, ka Kopiena ir un, iespējams, paliks galvenais Norvēģijas laša noieta tirgus; šim tirgum seko Krievijas un Japānas tirgus. Turklāt ir arī jauni tirgi lasim, kuros Norvēģijas eksporta apjomi dažos pēdējos gados ir pieauguši; tā ir tendence, kura, kā paredzams, turpināsies nākotnē (skatīt 82. apsvērumu un tam sekojošos apsvērumus). Patiešām, izmeklēšana parādīja, ka Norvēģijas ražotāji ir gatavi apgādāt šos tirgus nākotnē, jo viņi ir spējuši nodibināt attiecības ar vietējiem klientiem un veikt izplatīšanas/pārdošanas operācijas, kas norāda uz Norvēģijas ražotāju eksportētāju nopietno interesi par šiem tirgiem.

(79)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Krievijas tirgus vēsturiski ir bijis nepastāvīgs un ka tāpēc nav paredzams, vai pieprasījums šajā tirgū patiešām pieaugs un vai Norvēģijas ražotāji eksportētāji tāpēc varēs eksportēt lielākus daudzumus uz šo tirgu nākotnē. Tās pašas personas apgalvoja arī, ka eksporta apjomiem no Norvēģijas uz Japānu pēdējo piecu gadu laikā ir tendence kristies un ka tāpēc nav droši, vai lielākus Norvēģijas saražotos apjomus patiešām var eksportēt uz Japānas tirgu.

(80)

Taču attiecībā uz Krieviju izmeklēšanā atklāja, ka apmēram 61 000 tonnu lielais tirgus ir turpinājis palielināties un nav iemeslu pieņemt, ka tas tā nevarētu turpināties paredzamā nākotnē.

(81)

Kopējais lašu eksports no dažādām ražotājām valstīm uz Japānu 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu samazinājās par 15 %. Taču, kamēr dažas no piegādātājām valstīm ir samazinājušas eksporta apjomus uz Japānu, Norvēģija spēja palielināt savu tirgus daļu no 52 % 2006. gadā līdz 66 % 2007. gadā (Avots: Kontali Analysis). Kā minēts iepriekš 67. apsvērumā, Čīles ražošanas līmeni plašā mērogā ietekmēja slimības uzliesmojums, un tāpēc eksporta apjomi kopumā un tādējādi arī uz Japānu tika ievērojami samazināti. Tādējādi Norvēģija spēja pārņemt tirgus daļas no Čīles un ir paredzams, ka šāda situācija turpināsies vismaz līdz 2009. gadam, kā jau minēts iepriekš 67. apsvērumā.

(82)

Kā parādīts 4. tabulā 85. apsvērumā, Norvēģijas eksporta apjomi uz citiem jaunajiem pasaules tirgiem, piemēram, Austrumeiropu (Ukraina, Baltkrievija) un Tālajiem Austrumiem (Ķīna, Dienvidkoreja, Honkonga, Taizeme), arī ir ievērojami palielinājušies, un pretēji tam, ko apgalvoja attiecīgās ieinteresētās personas, pastāv visas iespējas, ka tuvāko gadu laikā šie tirgi uzņems arvien lielāku daļu no Norvēģijas produkcijas.

(83)

Pamatojoties uz FCA Oslo sniegto informāciju, tika konstatēts, ka eksporta cenas uz Kopienu un citām trešām valstīm ir līdzīgā līmenī, un tāpēc tika secināts, ka visi tirgi ir salīdzinoši izdevīgi, ja vien tajos ir pietiekams pieprasījums. Gan svaigā, gan atdzesētā veidā attiecīgo ražojumu uz ES parasti transportē kravas mašīnās. Ja to ved uz tālākiem galamērķiem, līdz kuriem noteiktā laikposmā nav iespējams nokļūt ar kravas mašīnām, attiecīgo ražojumu transportē lidmašīnā.

(84)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināts, ka, ja citi faktori ir vienādi, lašu ražošanas samazinājums Čīlē 2007. gadā par 3 % līdz 5 %, kas saistīts ar slimības uzliesmojumu, veicinās globālā piedāvājuma pieauguma apturēšanu 2008. gadā un nodrošinās Norvēģijas ražotājiem iespējas iekļūt tādos tirgos kā Japāna, ASV un citi jaunie tirgi, kur Čīles ražotājiem ir ievērojamas tirgus daļas.

(85)

4. tabula. Atlantijas laša no Norvēģijas tirgus attīstība (eksports) – 2006. gada un 2007. gada salīdzinājums (apjoms noapaļotās svara tonnās) (avots: Norwegian Seafood Export Council).

(86)

Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šiem secinājumiem, apgalvojot, ka eksporta apjomu no Norvēģijas uz citām trešām valstīm attīstības virzībai 2008. gada sākumā būtu jābūt savādākai, t. i., eksports uz šīm valstīm absolūtā izteiksmē būtu samazinājies un tādējādi kopējais eksportu pieaugums būtu zemāks nekā 2007. gadā un zemāks nekā eksporta uz Kopienu pieaugums tajā pašā laikposmā.

(87)

Izmeklēšanā konstatēts, ka dati par importu 2008. gada sākumā atkarībā no avota būtiski atšķiras. Kontali Analsyis tajā pašā laikposmā norādīja uz daudz augstāku pieauguma tendenci. Turklāt, kā minēts 70. apsvērumā, lai iegūtu pārliecinošu ainu, tirgus attīstība ir jāaplūko ilgākā laika posmā. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares argumenti neatspēkoja konstatējumus attiecībā uz eksporta apjoma uz citām trešām valstīm attīstību.

(88)

Ražošanas līmeni Norvēģijā, t. i., maksimālo pieļauto biomasu, galvenokārt nosaka ražošanas licenču skaits, kuras izsniedz Norvēģijas iestādes, un zivju audzētāju spēja sasniegt augstāko iespējamo ražošanas līmeni savas licences ietvaros. Citi faktori, kas veicina lašu ražošanas pieaugumu, ir, piemēram, labvēlīgi bioloģiskie un meteoroloģiskie faktori un zivju audzēšanas procesu uzlabošana ar progresīvu aprīkojumu. Un pretēji – zivju slimības uzliesmojums varētu ievērojami kaitēt ražošanai un novest pie izaudzēto zivju daudzuma samazināšanās, kā tas notika Čīlē 2007. gadā.

(89)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka zivju mazuļu ražošanas pieaugums Norvēģijā kopš 2006. gada (apgalvo, ka no 2006. gada līdz 2008. gadam pieaugums ir 20 %) skaidri norāda uz to, ka Norvēģijas lašu ražošanas apjoms nākošajos divos gados ievērojami palielināsies un tādējādi novedīs pie pārprodukcijas. Pamatojoties uz to un ņemot vērā īpaši augsto iegūtās produkcijas līmeni 2007. gadā, šīs personas apgalvoja, ka 2008. gadā (un pēc tam) ražošanas apjomi Norvēģijā būs ievērojami lielāki un būtiski pārsniegs Norvēģijas eksporta tirgu, un jo īpaši Kopienas tirgus pieaugumu. Tās apgalvoja, ka tad, ja Norvēģijas lašu ražošanas nozarē 2007. gadā gūtie panākumi atkārtosies 2008. gadā, pārpalikumi vai nepārdotie apjomi varētu sasniegt no 20 000 līdz 91 000 tonnu, kas izriet no aplēstā ražošanas līmeņa 870 000 tonnu veselu zivju ekvivalenta apmērā, t. i., par 150 000 tonnām vairāk nekā 2007. gadā.

(90)

Izmeklēšanā neapstiprinājās iepriekš izklāstītie apgalvojumi. Lai arī ir taisnība, ka 2006. gadā bija zivju mazuļu ražošanas pieaugums, šis pieaugums bija līdzīgs pieaugumiem iepriekšējos gados un, kā parādīts 2. diagrammā, to nevar uzskatīt par izņēmuma situāciju.

(91)

2. diagramma. Saražoto lašu mazuļu skaits (1 000 gabalu) (avots: SSB Norway).

(92)

Turklāt, pamatojoties uz dažādu faktoru kombināciju, piemēram, mirstības faktori, valdības noteikumi, kas nosaka maksimālo atļauto biomasas daudzumu un lašu mazuļu mazāku ieguvi 2008. gadā, saskaņā ar Kontali Analysis datiem paredzamajam lašu ražošanas apjomam 2008. gadā būtu jāpalielinās tikai par 6 %, t. i., no 723 000 veselu zivju ekvivalentu tonnām 2007. gadā līdz 770 000 tonnām 2008. gadā, t. i., par 47 000 tonnu veselu zivju ekvivalentu. Rādītājus attiecībā uz mazāku biomasas pieaugumu 2008. gadā pamato dati par barības pārdošanas apjomiem, kas uzrāda ievērojamu kritumu 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu (avots: Havbruksdata and FHL).

(93)

Pēc informācijas izziņošanas Kopienas ražošanas nozare no jauna apgalvoja, ka ražošanas apjoms Norvēģijā, iespējams, būtiski palielināsies, un sniedza papildu datus par ieguves daudzumiem, krājumiem un zivju mazuļiem 2008. gada sākumā. Kā minēts iepriekš, tika uzskatīts, ka dati tikai par gada diviem mēnešiem nav izšķiroši un tādējādi neatspēko konstatējumus par Norvēģijas ražošanas apjoma attīstību, kā uzsvērts iepriekš.

(94)

Tāpēc un pamatojoties uz pieejamo informāciju, lai gan ražošanas apjomiem Norvēģijā ir tendence palielināties, pastāv maza iespēja, ka tuvākajā nākotnē varētu notikt tāds krass ražošanas apjomu pieaugums, kādu pieminēja iepriekš minētās ieinteresētās personas. Turklāt, kā izklāstīts 82. apsvērumā un tam sekojošos apsvērumos, pastāv maza iespēja, ka visus lielākos saražotos apjomus eksportēs uz Kopienu, bet visticamāk, ka to lielu daļu eksportēs uz citiem trešo valstu tirgiem, kur pieprasījums ievērojami pieaug. Visbeidzot, 71. apsvērumā un tam sekojošajos apsvērumos minēto iemeslu dēļ nav paredzams, ka eksportu uz Kopienu veiks par dempinga cenām.

(95)

Visbeidzot, īpaša uzmanība jāpievērš situācijai Norvēģijas ražošanas nozarē vispār, un jo īpaši PIP. Tātad izmeklēšanā atklāja, ka pretēji tam, kas bija konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, akvakultūras nozari Norvēģijā veido ļoti rentabli uzņēmumi. Daļēji tas tā ir plašā un joprojām notiekošā konsolidācijas procesa dēļ, kas šo nozari ir padarījis par ļoti ražīgu un spēcīgu. Tas atspoguļojas arī attiecīgo uzņēmumu īpašnieku struktūrā, t. i., ražotāju eksportētāju grupās ir ļoti labi pārstāvēti vairāki Norvēģijas un pasaules ieguldījumu un pensiju fondi. Sākotnējās izmeklēšanas laikā tā tas nebija.

(96)

Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka Norvēģijas ražotāji pa to laiku ir arī ļoti labi iekārtojušies Kopienas tirgū, kur tie pārstāv apmēram 80 līdz 90 % no kopējā ražošanas apjoma Kopienā. Tika konstatēts, ka šie ar Norvēģiju saistītie uzņēmumi Kopienā ražo un pārdod lasi lielai daļai Kopienas tirgus un lielā tā daļā.

(97)

Jāpiemin, ka Norvēģijas mātesuzņēmumi paši eksportēja ievērojamus daudzumus uz Kopienu.

(98)

Pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka jebkura ievērojama cenu samazināšana Kopienas tirgū vismaz vienādi negatīvi ietekmētu Kopienā izvietotu ražojošo uzņēmumu Norvēģijas mātesuzņēmumus sakarā ar importu par dempinga cenām no Norvēģijas. Pamatojoties uz to, nebija nepamatoti pieņemt, ka Norvēģijas ražotājiem eksportētājiem vismaz ekonomiski nebūtu lietderīgi ar dempingu veicināt saimniecībās audzētu lašu cenu krišanos Kopienā. Tas tiešā veidā kaitētu nozares rentabilitātei un negatīvi ietekmētu to uzņēmumu akcijas, kas tiek kotētas biržā, un kuru, kā minēts 95. apsvērumā, akcionāri ir lielākie ieguldījumu un pensiju fondi.

(99)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, bija pamatoti secināt, ka Norvēģijas ražotāji eksportētāji ir ieinteresēti izvairīties no situācijām, kad tirgus cena sabrūk, un turpināt orientēties uz peļņu. Līdz ar to risks, ka Norvēģijas ražotāju eksportētāju dempings paredzamā nākotnē varētu atkārtoties, tika uzskatīts par nelielu.

(100)

Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šiem konstatējumiem, apgalvojot, ka PIP konstatētā Norvēģijas ražotāju stabilā situācija nav ilgstoša un pēc PIP šie ražotāji saskarsies ar finansiālām problēmām, un daži ražotāji jau 2008. gada sākumā ziņojuši par zaudējumiem. Kopienas ražošanas nozare arī apgalvoja, ka Norvēģijas ražotāju lielākajai daļai Kopienas tirgū nav filiāļu un tādējādi uz šā pamata nevar secināt, ka dempings neatkārtosies. Visbeidzot, apgalvots, ka, ja pasākumi tiks atcelti, Norvēģijas ražotāji, kuriem Kopienā ir filiāles, samazinās savu ražošanu Kopienas tirgū un palielinās ražošanu Norvēģijā.

(101)

Ciktāl tas attiecas uz Norvēģijas ražotāju finansiālo situāciju, jāatzīmē, ka dažu uzņēmumu zaudējumi saistīti ar to ieguldījumiem Čīlē un slimības uzliesmojumu šajā valstī. Šie īpašie apstākļi attiecas tikai uz Norvēģijas ražotāju nelielu daļu. Turklāt šī informācija attiecas tikai uz 2008. gada sākumu un neļauj veikt vispārējus secinājumus par šo uzņēmumu visa gada rādītājiem. Ciktāl tas attiecas uz Norvēģijai piederošo ražošanu Kopienā un kā to pieļauj arī Kopienas ražošanas nozare, lai gan to uzņēmumu skaits, kuriem Kopienā ir filiāles, nav liels, tie pārstāv Norvēģijas ražošanas lielāko daļu, un tādēļ tas tika uzskatīts par nozīmīgu. Argumentam, ka Norvēģijai piederošas ražošanas jaudas Kopienā tiks samazinātas, ja pasākumus atcels, pierādījumi netika sniegti. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

(102)

Izmeklēšanā atklāja, ka PIL dempings bija de minimis līmenī. Izmeklēšanā arī atklāja, ka nav iemeslu uzskatīt, ka ražošanas apjoms Norvēģijā pieaugs, pārsniedzot tradicionālo pieauguma likmi, un tādējādi novedīs pie ievērojami lielākiem eksporta apjomiem no Norvēģijas uz Kopienu. Izmeklēšanā arī konstatēja, ka paredzamā nākotnē Norvēģijas eksporta cenu ievērojamas samazināšanās līdz dempinga līmenim risks ir ierobežots galvenokārt sakarā ar to, ka nav paredzama ievērojama pārprodukcija Norvēģijā, kas var būt galvenā šāda cenu krituma izraisītāja. Jo īpaši normālā vērtība, par kuru tika konstatēts, ka tā, visticamāk, paliks stabila, PIP bija ievērojami zemāka nekā eksporta cena, t. i., pastāv maza iespēja, ka normālas izmaiņas sakarā ar tirgus svārstīgo raksturu un ar to saistītajiem īslaicīgajiem eksporta cenas samazinājumiem automātiski radīs dempingu. Visbeidzot, tika uzskatīts, ka izmainījusies situācija Norvēģijas akvakultūras nozarē, kas ir kļuvusi ļoti rentabla un kuras akcijas tirgo biržā, kā arī nozīmīgā Norvēģijai piederošā ražošana Kopienā ir padarījusi dempinga atkārtošanos paredzamā nākotnē par maz iespējamu. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ tika secināts, ka dempinga atkārtošanās iespējamība ir neliela un tā neattaisno spēkā esošo antidempinga pasākumu piemērošanu turpmāk.

(103)

Tātad pašreizējā starpposma pārbaude būtu jābeidz un spēkā esošie pasākumi attiecībā uz saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu būtu jāatceļ.

(104)

Kā izskaidrots iepriekš, sagaidāms, ka tirgus apstākļi, t. i., pieprasījums un piedāvājums, paredzamā nākotnē paliks stabils un ka tāpēc nav acīm redzamas varbūtības, ka dempings atkārtosies. Patiešām, visi pārbaudītie rādītāji norāda, ka var pamatoti paredzēt, ka eksporta apjomi uz Kopienu ievērojami nepieaugs un ka eksporta cenas paliks tādā līmenī, kas nav dempinga līmenis.

(105)

Taču, ņemot vērā tirgus apstākļu noteiktu neprognozējamību galvenokārt sakarā ar ražojuma raksturu (preces, kas ātri bojājas), tiek uzskatīts par lietderīgu stingri uzraudzīt tirgu un pārskatīt situāciju, ja būs pietiekami prima facie pierādījumi tam, ka tirgus apstākļi ir ievērojami mainījušies. Šādā gadījumā tiks apsvērta izmeklēšanas uzsākšana ex officio ietvaros, ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu.

(106)

Uzraudzīšana jānosaka uz laiku, līdz sākotnēji ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 noteikto galīgo pasākumu beigām, ja tie paliktu spēkā, t. i., līdz 2011. gada 21. janvārim.

(107)

Ieinteresētajām personām darīja zināmus galvenos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem bija plānots izbeigt šo starpposma pārskatīšanu un atcelt spēkā esošo antidempinga maksājumu par attiecīgā ražojuma importu. Visām pusēm tika dota iespēja izteikt viedokli. Tika ņemti vērā likumīgi un ar pierādījumiem pamatoti apsvērumi,

19.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/18

19.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/20

(1)

Komisijas 2000. gada 19. aprīļa Regula (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Intervences cenu mīkstajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo nosaka, ņemot vērā tādu labības kvalitāti, kas, ciktāl iespējams, atbilst Kopienā novāktās labības vidējai kvalitātei.

(3)

Lai vienkāršotu intervences pasākumu vadību un jo īpaši lai ļautu izveidot viendabīgas partijas attiecībā uz katru intervencei piedāvāto labības veidu, būtu jānosaka minimālais apjoms, zemāk par kuru maksājumu aģentūrai vai intervences aģentūrai nav pienākuma pieņemt šo piedāvājumu. Tomēr dažās dalībvalstīs var izrādīties vajadzīgs noteikt lielāku minimālo apjomu, lai aģentūras varētu ņemt vērā šo valstu vairumtirdzniecības tradīcijas un praksi.

(4)

Ir jānosaka mīksto kviešu, cieto kviešu, miežu, kukurūzas un sorgo kvalitātes noteikšanas metodes.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. panta 1. punkta otrajā daļā noteikts, ka kopējais kukurūzas daudzums, kuru var iepirkt maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras visā Kopienā, nedrīkst pārsniegt 700 000 tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā un 0 tonnu 2009./2010. tirdzniecības gadā un turpmāk.

(6)

Lai nodrošinātu ar intervenci saistītās kukurūzas iepirkuma sistēmas apmierinošu pārvaldību un lai uzņēmēji visās dalībvalstīs varētu līdzvērtīgos apstākļos izmantot intervences režīmu, ir lietderīgi paredzēt konkrētus sīki izstrādātus noteikumus par intervences vajadzībām piedāvājamo kukurūzas daudzumu sadales procedūru. Tālab jāizveido šo daudzumu sadales mehānisms, kas aptver tos tirdzniecības gada laikposmus, kuros visiem uzņēmējiem ir tiesības iesniegt piedāvājumus, paredz pietiekami ilgu laiku uzņēmēju piedāvājumu iesniegšanai un ļauj noteikt vienotu sadales koeficientu, kuru izmanto, ja pieteikumu iesniedzēju piedāvātie daudzumi pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc jāparedz divi iesniegto piedāvājumu izskatīšanas periodi un attiecībā uz kukurūzu jānosaka piedāvājumu iesniegšanas, kā arī piegāžu un ar tām saistītās pārņemšanas grafiks.

(7)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētos intervences periodus attiecībā uz iepirkšanu un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem uzņēmējiem, jāparedz, ka attiecībā uz kukurūzu pirmais piedāvājumu iesniegšanas periods sākas 1. augustā (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē), 1. decembrī (Zviedrijā) un 1. novembrī (pārējās dalībvalstīs) un beidzas 31. decembrī, kas ir pēdējā diena piedāvājumu iesniegšanai visās dalībvalstīs. Ja piedāvātie daudzumi pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto daudzumu, šā pirmā perioda beigās Komisijai vajadzības gadījumā jānosaka sadales koeficients, ko piemēro saņemtajiem piedāvājumiem, kas iesniegti šā pirmā perioda laikā, un jānoslēdz intervence attiecībā uz konkrēto tirdzniecības gadu. Lai uzņēmējiem un maksājumu aģentūrām vai intervences aģentūrām nebūtu jāuzņemas lieks administratīvais un finansiālais slogs saistībā ar nodrošinājuma sniegšanu gadījumos, kad tas varētu izrādīties lieks, jo viss sadalei pieejamais daudzums jau būtu izmantots, jāparedz piedāvājumu iesniegšanas perioda pārtraukums no 1. janvāra līdz dienai, kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē ziņas par to, kāds daudzums otrajā piedāvājumu iesniegšanas periodā ir pieejams intervencei.

(8)

Attiecībā uz pirmo periodu, vajadzības gadījumā ņemot vērā sadales koeficienta noteikšanai nepieciešamo laiku, ir lietderīgi otro piedāvājumu iesniegšanas periodu sākt nākamajā dienā pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas ziņas par to, kāds ir atlikušais daudzums, kas vēl ir pieejams intervencei, pirmā piedāvājumu iesniegšanas diena visās dalībvalstīs. Šā otrā perioda laikā iesniegtie piedāvājumi jāapkopo katru nedēļu, sākot ar pirmo piektdienu pēc minētā pieejamā daudzuma publicēšanas, ņemot vērā piedāvājumus, ko uzņēmēji iesnieguši vēlākais līdz piektdienas pulksten 12.00 (Briseles laiks). Komisijai ik nedēļu vēlākais trešdienā savā tīmekļa vietnē uzņēmējiem jādara zināms atlikušais intervencei pieejamais daudzums. Līdzko Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktais daudzums ir pārsniegts, Komisijai jānosaka un jāpublicē sadales koeficients un jānoslēdz intervence attiecībā uz konkrēto tirdzniecības gadu. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētos intervences periodus attiecībā uz iepirkšanu, otrajam piedāvājumu iesniegšanas periodam katrā ziņā ir jānoslēdzas vēlākais 30. aprīlī (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē), 30. jūnijā (Zviedrijā) un 31. maijā (pārējās dalībvalstīs).

(9)

Lai varētu nodrošināt sadales mehānisma labu pārvaldību, jāparedz, ka attiecībā uz kukurūzu iesniegtos piedāvājumus nedrīkst nedz grozīt, nedz atsaukt. Turklāt, lai nodrošinātu to, ka iesniegtie piedāvājumi ir nopietni domāti, minētajā mehānismā jāiekļauj prasība par nodrošinājumu, kā arī jānosaka šo piedāvājumu patiesuma pārbaudes kārtība un minētā nodrošinājuma atbrīvošanas noteikumi. Tālab šīs pārbaudes jāveic saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un tiem pašiem nosacījumiem, kas piemērojami intervences krājumu kontrolēm, kā tās paredzētas Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 884/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu, ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras (4). Turklāt piedāvājumu iesniegšanas pirmajā periodā no piedāvājumu iesniegšanas sākuma līdz 31. decembrim var paiet vairāki mēneši. Tāpēc, lai neuzliktu lieku finansiālu slogu uzņēmējiem, kuri piedāvājumus iesniedz pirmajā periodā, ir lietderīgi atļaut, ka tad, ja attiecīgais nodrošinājums ir bankas garantijas veidā, tas gan ir jāsniedz jau piedāvājuma izdarīšanas dienā, bet var pieļaut, ka tas stājas spēkā tikai nākamajā dienā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

(10)

Mīkstie kvieši un cietie kvieši ir labība, uz kuru attiecas cilvēku uzturam noteiktais kvalitātes minimums, un tai jāatbilst sanitārajām normām, kas definētas ar Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (5). Pārējā labība galvenokārt domāta dzīvnieku barībai, un tai jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (6). Šo normu piemērošana jāparedz ar brīdi, kad attiecīgos produktus pārņem saskaņā ar esošo intervences shēmu.

(11)

Piedāvāto labību, kuras kvalitāte nepieļauj piemērotu izmantošanu vai glabāšanu, nedrīkst pieņemt intervencei. Šajā nolūkā ir jāņem vērā situācija intervences nozarē, kas saistīta ar ilgstošu atsevišķu labības veidu uzglabāšanu un tās iespaidu uz produktu kvalitāti.

(12)

Tādēļ, lai pasargātu intervences produktus no bojāšanās un palielinātu to izturīgumu turpmākai lietošanai, nepieciešams noteikt stingrākus kukurūzas kvalitātes rādītājus. Šim nolūkam ir jāsamazina maksimāli pieļaujamais mitruma līmenis, kā arī jāsamazina maksimālais šķelto graudu un kaltēšanas laikā pārkarsēto graudu procentuālais daudzums. Ņemot vērā sorgo un kukurūzas agrotehnisko līdzību, konsekvences labad attiecībā uz to ir jāparedz tādi paši pasākumi.

(13)

Lai uzlabotu uzglabāšanas apstākļus un tos nodrošinātu no piedāvājuma iesniegšanas dienas, uzglabāšanas vietām, kur labība atrodas piedāvājuma izdarīšanas brīdī, ir jāgarantē vislabākā iespējamā uzglabāšana, proti, attiecībā uz kukurūzu – ilglaicīga uzglabāšana. Tāpēc ir jāierobežo iespēja labību pārņemt piedāvātāja noliktavā un šis pārņemšanas veids jāatļauj tikai tad, ja labība atrodas pie uzglabātājiem Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šajā gadījumā piedāvātājam, vienojoties ar uzglabātāju, būtu jāapņemas no piedāvājuma iesniegšanas brīža mutatis mutandis piemērot Regulā (EK) Nr. 884/2006 noteiktos uzglabāšanas un pārbaudes noteikumus un nosacījumus.

(14)

Ir noskaidrots, ka mikotoksīnu veidošanās galvenokārt saistīta ar īpašiem klimatiskajiem apstākļiem, kādi bijuši labības augšanas un it īpaši ziedēšanas laikā.

(15)

Pamatojoties uz piedāvātāju iesniegto informāciju un viņu pašu veiktās analīzes kritērijiem, maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras var noskaidrot risku, kas saistīts ar maksimāli pieļaujamā piesārņotāju līmeņa pārsniegšanu. Lai samazinātu finansiālās izmaksas, analīžu pieprasīšana pirms produktu pārņemšanas ir aģentūru ziņā un tā ir attaisnojama tikai, pamatojoties uz tādu riska izvērtējumu, kas ļauj garantēt produkcijas kvalitāti brīdī, kad tos pārņem saskaņā ar intervences shēmu.

(16)

Lai izvairītos no jebkādas ražotāju diskriminācijas, nosacījumiem, ar kādiem labību piedāvā maksājumu aģentūrām vai intervences aģentūrām un ar kādiem tās labību pārņem, visā Kopienā jābūt cik vien iespējams vienādiem.

(17)

Intervences cenas palielina vai samazina tā, lai tās atspoguļotu cenu atšķirības, kas novērotas tirgū attiecībā uz dažādu kvalitāti.

(18)

Papildus prasībai par ikgadēju inventarizāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 884/2006 dalībvalstīm jāpārbauda glabājamo intervences krājumu stāvoklis.

(19)

Ar 2. panta, 6. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un XII pielikuma 1. punktu Regulā (EK) Nr. 884/2006 nosaka atbildības noteikumus. Minētie panti un minētais pielikums paredz, ka dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to produktu pareizu saglabāšanu, uz kuriem attiecas Kopienas intervence, un ka daudzumus, kas ir sabojājušies normālas glabāšanas gaitā vai pārāk ilgas glabāšanas dēļ, pārskatos ieraksta kā daudzumus, kas atstājuši intervences uzkrājumus tajā datumā, kad zudums vai sabojāšanās konstatēta. Šajos pantos precizēts arī tas, ka produktu uzskata par bojātu, ja tas vairs neatbilst kvalitātes prasībām, kas piemērotas tā iepirkšanas brīdī. Tādējādi ar Kopienas budžeta līdzekļiem var atlīdzināt vienīgi bojājumus, kas atbilst šiem noteikumiem. Kad dalībvalsts pieņemtais lēmums produktu iegādes laikā ir nepiemērots riska analīzei saskaņā ar Kopienas noteikumiem, tad, ja vēlāk izrādītos, ka produkcija neatbilst minimālajām normām, dalībvalstij pašai jāuzņemas par to atbildība. Šāds lēmums nevarētu nodrošināt produkcijas kvalitāti un tātad arī produktu saglabāšanos. Tādēļ ir jāprecizē apstākļi, kādos iestājas dalībvalsts atbildība.

(20)

Lai izveidotu iknedēļas statistikas ziņojumu par intervences labības uzkrājumiem, ir jāprecizē informācijas saturs, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai.

(21)

Lai efektīvi pārvaldītu sistēmu, ir jāparedz, ka Komisijas pieprasītā informācija jāiesniedz elektroniskā veidā.

(22)

Saskaņotā reģionālā līmenī būtu arī jāapzina un jāuzskaita noteikta informācija. Būtu jāizmanto reģionālie līmeņi, kas norādīti Padomes 1990. gada 26. marta Regulā (EEK) Nr. 837/90 par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz graudaugu ražošanu (7), un jāpieprasa, lai dalībvalstis šo informāciju iesniedz Komisijai.

(23)

Būtu arī jāparedz, ka Komisijas prasītā informācija jānosūta, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem modeļiem, kuros ietvertas intervences pārvaldībai vajadzīgās ziņas un kuri ir darīti pieejami dalībvalstīm, un šiem modeļiem būtu jābūt piemērojamiem pēc tam, kad ir tikusi informēta pārvaldības komiteja un kad, attiecīgos gadījumos, Komisija veikusi koriģēšanu un atjaunošanu, ievērojot tos pašus nosacījumus.

(24)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums;

b)

labība, ko piedāvā;

c)

piedāvātās labības uzglabāšanas vieta;

d)

piedāvātās labības daudzums, pamatīpašības un novākšanas gads;

e)

ziņas par intervences centru, kuram piedāvājumu iesniedz, un, ja piemēro šīs regulas 6. panta 1. punkta otro daļu, ziņas par piedāvātāja, kas vienojies ar uzglabātāju, apņemšanos nodrošināt, ka Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie uzglabāšanas un pārbaudes noteikumi un nosacījumi tiek mutatis mutandis piemēroti šā punkta c) apakšpunktā minētajai uzglabāšanas vietai.

a)

ja uzglabāšanas vietā esošie daudzumi, neskarot 5 % pielaidi, laikā no piedāvājuma iesniegšanas līdz kukurūzas pārņemšanai ir mazāki par piedāvātāja atbilstīgi 2. panta 1. punktam deklarētajiem daudzumiem;

b)

ja piedāvātājs faktiski nepiegādā tam piešķirtos daudzumus dienā, kad intervences aģentūra tos pārņem atbilstīgi 4. un 6. pantam.

a)

daudzumiem, kas ir piedāvāti, bet nav piešķirti;

b)

piedāvātajiem un piešķirtajiem daudzumiem, tiklīdz intervences aģentūra ir faktiski pārņēmusi 95 % no piešķirtajiem daudzumiem.

a)

mīkstajiem kviešiem un cietajiem kviešiem tas ir noteikts, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 315/93, ietverot tajā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 (8) pielikuma 2.4. līdz 2.7. punktā noteiktās prasības attiecībā uz Fusarium toksīnu līmeni mīkstajiem kviešiem un cietajiem kviešiem;

b)

miežiem, kukurūzai un sorgo tas ir noteikts Direktīvā 2002/32/EK.

a)

III pielikumā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem;

b)

IV pielikumā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu mitruma saturu. Tomēr dalībvalstis var pielietot arī citas metodes, kuru pamatā ir IV pielikumā izklāstītais princips, ISO 712:1998 metodi vai metodi, kuras pamatā ir infrasarkano staru tehnoloģija. Strīdus gadījumā ņem vērā tikai tos rezultātus, kas iegūti ar IV pielikumā izklāstīto metodi;

c)

ISO 9648:1988 standartmetodi, lai noteiktu tanīna saturu sorgo;

d)

V pielikumā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu no mīkstajiem kviešiem gatavotas mīklas lipīguma pakāpi un tās derīgumu automatizētai apstrādei;

e)

Starptautiskās Labības ķīmijas asociācijas (SLĶA) atzīto standartmetodi, lai noteiktu proteīna saturu maltos mīkstajos kviešos un kas izklāstīta nodaļā ar virsrakstu Nr. 105/2 “Metode proteīnu satura noteikšanai labībā un labības produktos”;

Tomēr dalībvalstis var izmantot arī jebkuru citu metodi. Šādā gadījumā tām jāsniedz Komisijai pierādījums, ka SLĶA atzīst attiecīgo metodi par tādu, kas sniedz līdzvērtīgus rezultātus;

f)

ISO 5529:1992 atbilstošu metodi, lai noteiktu maltu mīksto kviešu Zelenija indeksu;

g)

ISO 3093:2004 atbilstošu metodi (amilāzes aktivitātes testu), lai noteiktu Hagberga krišanas skaitli;

h)

VI pielikumā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu cieto kviešu stiklveida aspekta zuduma pakāpi;

i)

standartmetode īpatnējā svara noteikšanai ir ISO 7971/2:1995 metode;

j)

paraugu noņemšanas metodes un analīzes standartmetodes mikotoksīnu līmeņa noteikšanai ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumā un noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 401/2006 (9) I un II pielikumā.

a)

45 dienu laikā pēc pārņemšanas intervences aģentūra veic pārbaudi, kas ietver vismaz tilpuma pārbaudi; daudzuma, kas noteikts sverot, un daudzuma, ko aplēš saskaņā ar tilpuma metodi, starpība nedrīkst pārsniegt 5 %;

b)

ja pieļaujamā atšķirība nav pārsniegta, noliktavas turētājs sedz visas izmaksas saistībā ar novirzi, ko novēro vēlākā svara pārbaudē, no dokumentos reģistrētā laikā, kad labība tika pārņemta;

c)

ja pieļaujamā atšķirība ir pārsniegta, labību nekavējoties nosver. Svēršanas izmaksas sedz noliktavas turētājs, ja konstatētais svars ir mazāks par reģistrēto, vai dalībvalsts, ja svars ir lielāks par reģistrēto.

a)

krājumu uzskaites dati parāda svēršanas laikā reģistrēto svaru, fizisko īpašību raksturojumu svēršanas laikā, un jo īpaši mitruma saturu, skābšanas procesu esamību, ja tāds ir, un veikto apstrādi; svēršana nedrīkst būt veikta agrāk kā pirms 10 mēnešiem;

b)

noliktavas turētājs apliecina, ka piedāvātā partija pilnībā atbilst krājumu uzskaites datos ietvertajām ziņām;

c)

svēršanas laikā noteiktie kvalitātes raksturlielumi ir tie paši, kas reprezentatīvajam paraugam, kas sastāv no paraugiem, ko intervences aģentūra vai tās pārstāvis ņem pa vienam no katrām 60 tonnām.

a)

labības svaru reģistrē tādu, kāds ir atzīmēts krājumu uzskaites datos, vajadzības gadījumā to koriģējot, lai ņemtu vērā atšķirību starp svēršanas brīdī reģistrēto mitruma saturu un/vai dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālo daudzumu un to, kas noteikts, pamatojoties uz reprezentatīvo paraugu. Dažādu piemaisījumu procentuālā daudzuma atšķirības var ņemt vērā tikai, lai samazinātu krājumu uzskaites datos atzīmēto svaru;

b)

45 dienu laikā pēc pārņemšanas intervences aģentūra veic tālāku tilpuma pārbaudi; daudzuma, kas noteikts sverot, un daudzuma, ko aplēš saskaņā ar tilpuma metodi, starpība nedrīkst pārsniegt 5 %;

c)

ja pieļaujamā atšķirība nav pārsniegta, noliktavas turētājs sedz visas izmaksas saistībā ar novirzi, ko novēro vēlākā svēršanas pārbaudē no svara, kas reģistrēts dokumentos, pārņemot labību;

d)

ja atļautā pielaide ir pārsniegta, labību nekavējoties nosver. Svēršanas izmaksas sedz noliktavas turētājs, ja svars ir mazāks par reģistrēto, vai Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, ja svars ir lielāks par reģistrēto, ņemot vērā pielaidi, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 884/2006 XI pielikuma 1. punkta pirmajā ievilkumā.

a)

tanīna satura noteikšanu sorgo;

b)

amilāzes aktivitātes (Hagberga) testu;

c)

proteīnu satura noteikšanu cietajos kviešos un mīkstajos kviešos;

d)

Zelenija testu;

e)

testu attiecībā uz derīgumu automatizētai apstrādei;

f)

piesārņotāju analīzi.

a)

datumu, kurā tika pārbaudīts daudzums un obligātie raksturlielumi;

b)

piegādāto svaru;

c)

paraugu skaitu, kas ņemti, lai izveidotu reprezentatīvo paraugu;

d)

konstatētās fiziskās īpašības;

e)

par tehnoloģisko kritēriju analīzi atbildīgo aģentūru un šīs analīzes rezultātus.

a)

ja intervencei piedāvātās labības mitruma saturs kukurūzai un sorgo ir mazāks par 13 %, bet citām labībām mazāks par 14 %, tad jāpiemēro cenas paaugstinājumi, kas norādīti VII pielikuma I tabulā. Ja intervencei piedāvātās iepriekšminētās labības mitruma saturs ir attiecīgi lielāks par 13 % un 14 %, tad jāpiemēro cenas samazinājumi, kas norādīti VII pielikuma II tabulā;

b)

ja intervencei piedāvātās labības īpatnējais svars mīkstajiem kviešiem no svara/apjoma attiecības atšķiras par 76 kg/hl un miežiem par 64 kg/hl, tad ir jāpiemēro VII pielikuma III tabulā norādītais cenas samazinājums;

c)

ja šķeltu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 3 % cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem un 4 % – kukurūzai un sorgo, tad par katru papildu procenta desmitdaļu piemēro samazinājumu euro 0,05 apmērā;

d)

ja graudu piemaisījumu procentuālais daudzums pārsniedz 2 % cietajiem kviešiem, 4 % kukurūzai un sorgo, un 5 % mīkstajiem kviešiem un miežiem, tad par katru papildu procenta desmitdaļu piemēro samazinājumu euro 0,05 apmērā;

e)

ja sadīgušu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 2,5 %, tad par katru papildu procenta desmitdaļu piemēro samazinājumu euro 0,05 apmērā;

f)

ja dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālais daudzums pārsniedz 0,5 % cietajiem kviešiem un 1 % mīkstajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo, tad par katru papildu procenta desmitdaļu piemēro samazinājumu euro 0,1 apmērā;

g)

ja plankumaino graudu procentuālais daudzums cietajos kviešos pārsniedz 20 %, tad par katru papildu procentu vai tā daļu piemēro samazinājumu euro 0,2 apmērā;

h)

ja proteīnu saturs mīkstajos kviešos ir mazāks kā 11,5 %, tad jāpiemēro samazinājums, kas norādīts VII pielikuma IV tabulā;

i)

ja intervencei piedāvātās sorgo tanīna saturs pārsniedz 0,4 % sausnas, tad piemērojamo samazinājumu aprēķina saskaņā ar VIII pielikumā noteikto metodi.

a)

vēlākais ik trešdienu līdz pulksten 12 (Briseles laiks):

b)

nākamajā trešdienā pēc tam, kad publicēts uzaicinājums uz konkursu, – saistībā ar šo konkursu piedāvātās labības daudzumus saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2131/93 (10) 2. panta 2. punktu;

c)

nākamajā trešdienā pēc tam, kad dalībvalsts ir noteikusi attiecīgās partijas, – labības daudzumus, kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 27. pantu paredzēts par brīvu izdalīt Kopienas trūcīgākajiem iedzīvotājiem;

d)

vēlākais līdz nākamā mēneša beigām pēc šīs regulas 6. panta 6. punktā minētā pārņemšanas termiņa – pārņemto labības partiju īpatnējā svara, mitruma satura, šķelto graudu un proteīnu procentuālā satura vidējos rādītājus atkarībā no reģiona, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 837/90 III pielikumā.

19.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/49

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2007./2008. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1109/2007 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 644/2008 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

19.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/51

(1)

Pēc Direktīvas 2005/55/EK piemērošanas jomas maiņas, ko veica ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (2), minētā direktīva vēl jāgroza, pārnesot attiecīgās tehniskās prasības. Tāpēc jāgroza arī Komisijas Direktīva 2005/78/EK (3), ar kuru īsteno minēto direktīvu.

(2)

Darbības apjoma maiņas rezultātā jāievieš jaunas prasības tiesību aktos par lieljaudas transportlīdzekļu emisijām, kas noteikti Direktīvā 2005/55/EK. Šīs prasības ietver testa procedūras, kas ļauj saņemt tipa apstiprinājumu lieljaudas transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem ar benzīna dzinēju.

(3)

Turklāt Direktīvā 2005/78/EK jāievieš spēkā esošās prasības dīzeļdzinēju izplūdes gāzu dūmainības mērīšanai. Tas jāveic tāpēc, ka tika atcelta Padomes 1972. gada 2. augusta Direktīva 72/306/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem (4), kā nosaka Regula (EK) Nr. 715/2007.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tehniskās komitejas mehānisko transportlīdzekļu jautājumos atzinumu,

1)

Šādi aizstāj 1. pantu:

“1. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

2)

Direktīvas 2005/55/EK I, II, III un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

1)

Šādi aizstāj 2. pantu:

“2. pants

Direktīvas 2005/55/EK 3. un 4. panta īstenošanas pasākumi ir noteikti šīs direktīvas II–VII pielikumā.

VI pielikumu piemēro transportlīdzekļu ar kompresijaizdedzes motoriem un šādu motoru tipa apstiprinājuma nolūkā.

VII pielikumu piemēro transportlīdzekļu ar dzirksteļaizdedzes motoriem un šādu motoru tipa apstiprinājuma nolūkā.”

2)

V pielikuma 1. punkta 2. iedaļu aizstāj ar šādu:

3)

Pievieno VI un VII pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas I pielikumā.

19.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/60

(1)

Komisijas 2002. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 831/2002, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku īsteno attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem (2), ir noteikti nosacījumi, atbilstoši kuriem var piešķirt piekļuvi konfidenciāliem datiem, kas nosūtīti Kopienas iestādei, lai zinātniskiem nolūkiem varētu iegūt statistikas secinājumus, un ir izstrādāti Kopienas un valstu iestāžu sadarbības noteikumi, lai šo piekļuvi atvieglotu.

(2)

Komisijas Lēmumā 2004/452/EK (3) ir sniegts to struktūru saraksts, kuru pētniekiem zinātniskiem nolūkiem atļauts piekļūt konfidenciāliem datiem.

(3)

Pētniecības, studiju, vērtēšanas un statistikas direktorāts (Direction de la recherche, des études, de l’évaluation et des statistiques – DREES), kuru kopīgi pārvalda Nodarbinātības, darba attiecību un solidaritātes ministrija, Veselības, jaunatnes un sporta ministrija un Budžeta, publisko finanšu un civildienesta ministrija, Parīze, Francija, ir jāuzskata par struktūru, kas atbilst izvirzītajiem nosacījumiem, un tādējādi tā ir jāpievieno aģentūru, organizāciju un iestāžu sarakstam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 831/2002 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas datu konfidencialitātes nodrošināšanas komitejas atzinumu,

19.7.2008   

LV EN EN FR FR DE DE EN EN

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/63

(1)

Saskaņā ar ECBS Statūtu 30.1. pantu to dalībvalstu centrālajām bankām (NCB), kuras ir ieviesušas euro, jānodrošina Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ārvalstu valūtas rezerves aktīvi, un ECB ir tiesības turēt un pārvaldīt tai nodotās ārvalstu valūtas rezerves.

(2)

Saskaņā ar ECBS Statūtu 9.2. un 12.1. pantu ECB var vadīt noteiktas darbības ar euro zonas NCB starpniecību un izmantot euro zonas NCB noteiktu operāciju veikšanai. Tādēļ ECB uzskata, ka euro zonas NCB jāpārvalda ECB nodotās ārvalstu valūtas rezerves kā ECB pārstāvēm.

(3)

Euro zonas NCB dalībai ECB nodoto ārvalstu valūtas rezerves aktīvu pārvaldīšanā un ar pārvaldīšanu saistītajiem darījumiem vajadzīga īpaša dokumentācija attiecībā uz operācijām, kas saistītas ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm.

(4)

2006. gada 21. decembra Pamatnostādne ECB/2006/28 par Eiropas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves aktīvu pārvaldīšanu, ko veic valstu centrālās bankas, un par juridisko dokumentāciju operācijām ar šiem aktīviem (1) kopš tās pieņemšanas jau vienreiz ir grozīta. Ir piedāvāta virkne redakcionālu labojumu, un ir ieteikts Pamatnostādni ECB/2006/28 pārstrādāt precizitātes un pārskatāmības interesēs,

—

“euro zonas NCB” ir tās dalībvalsts NCB, kas ir ieviesusi euro, un

—

“Eiropas jurisdikcijas” ir visu to dalībvalstu jurisdikcijas, kas ieviesušas euro saskaņā ar Līgumu, kā arī Dānijas, Zviedrijas, Šveices un Apvienotās Karalistes (tikai Anglijas un Velsas) jurisdikcijas.

a)

FBE finanšu darījumu pamatlīgumu (2004. gada izdevumu) izmanto operācijās ar darījuma partneriem, kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar jebkuras Eiropas jurisdikcijas tiesību aktiem, kā arī Ziemeļīrijas un Skotijas tiesību aktiem;

b)

obligāciju tirgu asociācijas repo pamatlīgumu (1996. gada septembra versiju) izmanto operācijās ar darījuma partneriem, kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar ASV federālajiem vai pavalsts tiesību aktiem; un

c)

TBMA/ISMA globālo repo pamatlīgumu (2000. gada versiju) izmanto operācijās ar darījuma partneriem, kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar jebkuras tādas jurisdikcijas tiesību aktiem, kura nav minēta a) vai b) apakšpunktā.

a)

FBE finanšu darījumu pamatlīgumu (2004. gada izdevumu) izmanto operācijās ar darījuma partneriem, kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar jebkuras Eiropas jurisdikcijas tiesību aktiem;

b)

Starptautiskās Mijmaiņas darījumu un atvasinājumu asociācijas 1992. gada pamatlīgumu (daudzvalūtu un pārrobežu līgums, versija, kurai piemēro Ņujorkas tiesību aktus) izmanto operācijās ar darījuma partneriem, kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar ASV federālajiem vai pavalsts tiesību aktiem; un

c)

Starptautiskās Mijmaiņas darījumu un atvasinājumu asociācijas 1992. gada pamatlīgumu (daudzvalūtu un pārrobežu līgums, versija, kurai piemēro Anglijas tiesību aktu) izmanto operācijās ar darījuma partneriem, kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar jebkuras tādas jurisdikcijas tiesību aktiem, kura nav minēta a) vai b) apakšpunktā.

a)

savstarpēju prasījumu dzēšanas pamatlīgumu pēc IIa pielikumā izklāstītā parauga, kuram piemēro Anglijas tiesību aktus un kurš sastādīts angļu valodā, noslēdz ar visiem darījuma partneriem, izņemot darījuma partnerus, kas minēti b), c) un d) apakšpunktā;

b)

savstarpēju prasījumu dzēšanas pamatlīgumu pēc IIb pielikumā izklāstītā parauga, kuram piemēro Francijas tiesību aktus un kurš sastādīts franču valodā, noslēdz ar Francijā reģistrētiem darījuma partneriem;

c)

savstarpēju prasījumu dzēšanas pamatlīgumu pēc IIc pielikumā izklāstītā parauga, kuram piemēro Vācijas tiesību aktus un kurš sastādīts vācu valodā, noslēdz ar Vācijā reģistrētiem darījuma partneriem;

d)

savstarpēju prasījumu dzēšanas pamatlīgumu pēc IId pielikumā izklāstītā parauga, kuram piemēro Ņujorkas tiesību aktus un kurš sastādīts angļu valodā, noslēdz ar Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrētiem darījuma partneriem.