18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/1

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/3

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XV daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli liellopu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā un 167. līdz 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Nosacījumi 7. panta 2. punkta trešajā daļā Komisijas 2007. gada 21. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2007, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (5), paredz samazināt izmaksājamo īpašo kompensāciju, ja eksportējamais atkaulotās gaļas daudzums nepārsniedz 95 %, bet ir ne mazāks par 85 % no kopējā izcirtņu svara.

(6)

Tāpēc Komisijas Regula (EK) Nr. 343/2008 (6) ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/7

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 341/2007 (3) atver tarifu kvotas un nosaka to administrēšanu, kā arī ievieš importa licenču un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem un citiem lauksaimniecības produktiem, kurus importē no trešām valstīm.

(2)

Daudzumi, par kuriem tradicionālie importētāji un jaunie importētāji ir iesnieguši “A” licenču pieteikumus 2008. gada jūlija pirmajās piecās darba dienās atbilstoši Regulas (EK) Nr. 341/2007 10. panta 1. punktam, pārsniedz daudzumus, kas pieejami Ķīnas, un visu citu trešo valstu, izņemot Ķīnu, izcelsmes produktiem.

(3)

Tāpēc atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktam ir jānosaka, kādā mērā var apmierināt “A” licenču pieteikumus, kas Komisijai nosūtīti vēlākais 2008. gada 15. julijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 341/2007 12. pantu,

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/9

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (2) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/11

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97, izklāstīti Baltijas jūras mencu ilgtspējīgas izmantošanas nosacījumi, kā arī noteikumi par šādu darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību.

(2)

Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) paredzēts, ka Komisijai un dalībvalstīm, sadarbojoties savā starpā, jāveic kontroles darbības, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

(3)

Lai sekmīgi īstenotu daudzgadu plānu, kas izstrādāts Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, jāizveido īpaša kontroles un inspekcijas programma.

(4)

Īpašā kontroles un inspekcijas programma jāizveido trīs gadu laikposmam. Rezultāti, kas gūti, piemērojot īpašo kontroles un inspekcijas programmu, attiecīgajām dalībvalstīm ir regulāri jāizvērtē sadarbībā ar Kopienas Zvejniecības kontroles aģentūru (KZKA), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 (3).

(5)

Jāveicina sadarbība starp attiecīgajām dalībvalstīm, lai mazinātu inspekcijas un uzraudzības prakses atšķirības un palīdzētu šo dalībvalstu kompetentajām iestādēm savstarpēji saskaņot kontroles darbības.

(6)

Kopīgas inspicēšanas un uzraudzīšanas darbības jāveic saskaņā ar KZKA izstrādātajiem kopīgas izvietošanas plāniem.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņoti ar attiecīgajām dalībvalstīm.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

zvejas darbības, ko veic ar zvejas kuģiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1098/2007 2. pantā;

b)

visas saistītās darbības, tostarp zvejas produktu izkraušana, svēršana, tirdzniecība, transportēšana, uzglabāšana un izkraušanas un pārdošanas reģistrēšana.

a)

inspekcijas kuģu un inspekcijas lidaparātu tips, nosaukums un radioizsaukuma signāls, pamatojoties uz sarakstu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 4. punktu;

b)

Regulas (EK) Nr. 1098/2007 3. panta e) apakšpunktā minētais apgabals, kurā veiks uzraudzību un inspicēšanu;

c)

inspicēšanas un uzraudzības darbību ilgums.

a)

I pielikumā norādītās inspicēšanas un uzraudzības darbības;

b)

visi II pielikumā norādītie pārkāpumi, kas atklāti minētajā divpadsmit mēnešu periodā, attiecībā uz katru pārkāpumu norādot kuģa karoga valsti, inspekcijas datumu un vietu un pārkāpuma raksturu. Dalībvalstis norāda pārkāpuma raksturu, atsaucoties uz pārkāpumam atbilstošo burtu II pielikumā uzskaitīto pārkāpumu sarakstā;

c)

pašreizējais statuss attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc pārkāpumiem, kuri minēti II pielikumā un konstatēti iepriekšējā kalendārajā gadā vai pirms tam;

d)

attiecīgie dalībvalstu darbības koordinēšanas un sadarbības pasākumi.

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/17

(1)

Komisijas 1981. gada 9. decembra Lēmums 82/43/EEK par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevējas komitejas izveidi (1) ir vairākas reizes būtiski grozīts (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētais lēmums ir jākodificē.

(2)

Sieviešu un vīriešu līdztiesībai ir būtiska nozīme attiecībā uz cilvēka cieņu un demokrātiju, un tā veido Kopienas tiesību, konstitūciju, dalībvalstu tiesību aktu un starptautisko un Eiropas konvenciju pamatprincipu.

(3)

Principa, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, piemērošana praksē ir jāveicina, uzlabojot sadarbību, kā arī viedokļu un pieredzes apmaiņu starp organizācijām, kurām dalībvalstīs ir īpaša atbildība par vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, un Komisiju.

(4)

Direktīvu, priekšlikumu un rezolūciju, ko Padome pieņēmusi vienlīdzīgu iespēju jomā, pilnīgu ieviešanu praksē var būtiski paātrināt ar to valsts iestāžu palīdzību, kuru rīcībā ir specializētas informācijas tīkls.

(5)

Tādu Kopienas pasākumu sagatavošanai un īstenošanai, kuri attiecas uz sieviešu nodarbinātību, kā arī sieviešu, kas ir pašnodarbinātas vai strādā lauksaimniecībā, stāvokļa uzlabošanu un vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, ir vajadzīga cieša sadarbība ar dalībvalstu specializētajām organizācijām.

(6)

Tādēļ ir vajadzīgs institucionāls ietvars, lai ar šīm organizācijām regulāri apspriestos,

a)

palīdz Komisijai izstrādāt instrumentus, lai kontrolētu, novērtētu un izplatītu tādu pasākumu rezultātus, kas Kopienas līmenī veikti vienlīdzīgu iespēju sekmēšanai;

b)

dod ieguldījumu Kopienas rīcības programmu īstenošanā šajā jomā, galvenokārt analizējot veikto pasākumu rezultātus un ierosinot uzlabojumus;

c)

ar sava atzinuma palīdzību dod ieguldījumu Kopienas ikgadējā ziņojuma sagatavošanā par panākumiem, kas gūti, īstenojot vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem;

d)

sekmē informācijas apmaiņu par pasākumiem, kas visos līmeņos veikti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai, un vajadzības gadījumā ierosina priekšlikumus attiecībā uz iespējamām turpmākajām darbībām;

e)

piedāvā Komisijai atzinumus vai pēc tās lūguma vai pēc savas iniciatīvas iesniedz ziņojumus par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar vienlīdzīgu iespēju veicināšanu Kopienā.

a)

katrai dalībvalstij viens pārstāvis no ministrijām vai valdības departamentiem, kas atbild par vienlīdzīgu iespēju veicināšanu; šo pārstāvi ieceļ katras dalībvalsts valdība;

b)

katrai dalībvalstij viens pārstāvis no valsts komitejām vai iestādēm, kuras izveidotas ar oficiāla lēmuma palīdzību un kuras ir īpaši atbildīgas par vienlīdzīgām iespējām starp sievietēm un vīriešiem, izmantojot attiecīgo nozaru pārstāvniecību; ja ir vairākas komitejas vai iestādes, kuras nodarbojas ar šiem jautājumiem dalībvalstī, Komisija nosaka, kura iestāde pēc tās mērķiem, struktūras, pārstāvniecības un neatkarības pakāpes ir viskvalificētākā, lai tā būtu pārstāvēta Komitejā; jebkuru dalībvalsti bez šādām komitejām pārstāv to iestāžu locekļi, par kurām Komisija uzskata, ka tās veic analogus pienākumus; Komisija nozīmē pārstāvi pēc attiecīgās dalībvalsts komitejas vai iestādes priekšlikuma;

c)

septiņi locekļi, kuri Kopienas līmenī pārstāv darba devēju organizācijas,

d)

septiņi locekļi, kuri Kopienas līmenī pārstāv darba ņēmēju organizācijas.

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/22

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2005/32/EK 18. pantu Komisija nodrošina, ka, veicot savus pienākumus, attiecībā uz katru īstenošanas pasākumu tā ievēro dalībvalstu pārstāvju un visu ieinteresēto personu proporcionālu dalību.

(2)

Direktīva 2005/32/EK nosaka, ka šīs ieinteresētās personas tiekas apspriešanas forumā. Tāpēc jānosaka minētā apspriešanas foruma uzdevumi un struktūra.

(3)

Apspriešanas forums palīdz Komisijai izstrādāt darba plānu, piedalās īstenošanas pasākumu noteikšanā un pārskatīšanā, izveidoto tirgus uzraudzības mehānismu efektivitātes izvērtēšanā un brīvprātīgo vienošanos un citu pašregulācijas pasākumu izvērtēšanā.

(4)

Apspriešanas forumā piedalās dalībvalstu pārstāvji, kā arī ar ieinteresētās personas, kas saistītas ar ražojumu grupu, kā, piemēram, ar nozari, tostarp MVU un amatniecības nozari, arodbiedrībām, tirgotājiem, mazumtirgotājiem, importētājiem, vides aizsardzības grupām un patērētāju organizācijām.

(5)

Noteikumi par to, kā apspriešanas foruma locekļi var izpaust informāciju, jāparedz, neierobežojot Komisijas noteikumus par drošību, kas ar Komisijas Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2) iekļauti Komisijas reglamenta pielikumā.

(6)

Personas datus par apspriešanas foruma dalībniekiem apstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3),

a)

viens pārstāvis no katras dalībvalsts;

b)

viens pārstāvis no katras Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts;

c)

ne vairāk kā 30 ieinteresēto personu pārstāvji, kā noteikts Direktīvas 2005/32/EK 18. pantā.

a)

ja dalībnieks atkāpjas no amata;

b)

ja dalībnieks vairs nespēj dot efektīvu ieguldījumu foruma apspriedēs;

c)

ja dalībnieks neatbilst Līguma 287. pantam.

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/27

(1)

Komisijas Lēmums 2000/572/EK (5) nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības prasības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus gaļas izstrādājumu ievedumiem Kopienā no trešām valstīm.

(2)

Pēc tam, kad ir stājušās spēkā Regulas (EK) Nr. 852/2004, (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 un Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (6), ir jāgroza un jāatjaunina Kopienas veselības nosacījumi un sertifikācijas prasības gaļas izstrādājumu ievedumiem Kopienā ar nolūku iekļaut pareizas norādes uz jaunajiem tiesību aktiem.

(3)

TRACES (Trade Control and Expert System) ir integrēta datorizēta veterinārā sistēma, kas ieviesta ar Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (7). Veselības sertifikātu standartizācija ir būtiska efektīvai sertifikātu datorapstrādei sistēmā TRACES.

(4)

Komisijas 2007. gada 16. aprīļa Lēmums 2007/240/EK, ar ko izveido jaunas veterinārās apliecības dzīvu dzīvnieku, spermas, embriju, olšūnu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Kopienā saskaņā ar Lēmumu 79/542/EEK, 92/260/EEK, 93/195/EEK, 93/196/EEK, 93/197/EEK, 95/328/EK, 96/333/EK, 96/539/EK, 96/540/EK, 2000/572/EK, 2000/585/EK, 2000/666/EK, 2002/613/EK, 2003/56/EK, 2003/779/EK, 2003/804/EK, 2003/858/EK, 2003/863/EK, 2003/881/EK, 2004/407/EK, 2004/438/EK, 2004/595/EK, 2004/639/EK un 2006/168/EK (8), paredz, ka dažādajiem veterinārajiem un sabiedrības un dzīvnieku veselības sertifikātiem, kas vajadzīgi dzīvu dzīvnieku, spermas, embriju, olšūnu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Kopienā, un sertifikātiem dzīvnieku izcelsmes produktu tranzītam caur Kopienu jāatbilst veterināro sertifikātu standarta paraugiem minētā lēmuma I pielikumā.

(5)

Līdz ar to sertifikātu paraugi Lēmuma 2000/572/EK II un III pielikumā aizstājami ar jauniem paraugiem, lai nodrošinātu saderību ar TRACES.

(6)

Lai izvairītos no tirdzniecības pārrāvumiem, sertifikāti, kas saskaņā ar Lēmumu 2000/572/EK izdoti pirms šā lēmuma ieviestajiem grozījumiem, tiek atļauti sešu mēnešu laikposmā pēc šā lēmuma piemērošanas sākuma. Minētie sertifikāti jāatzīst ievešanai Kopienā 10 mēnešu laikposmā pēc šā lēmuma piemērošanas sākuma.

(7)

Tādēļ Lēmums 2000/572/EK attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Uz gaļas izstrādājumu ievešanu attiecas šādi nosacījumi:

2)

Lēmuma 4.a pantu groza šādi:

3)

Lēmuma II un III pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/35

(1)

Ar Komisijas 2006. gada 26. oktobra Lēmumu 2007/60/EK (2) izveidota Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra (turpmāk tekstā “Aģentūra”) visu ar Eiropas Transporta tīklu saistīto Kopienas pasākumu īstenošanai līdz 2008. gada 31. decembrim, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (3). No šiem projektiem daudzi tiks īstenoti arī pēc 2008. gada 31. decembra.

(2)

Aģentūrai būtu jāuztic atbildība arī par tiem projektiem, kuri saņem finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 680/2007 (4), jo saskaņā ar šo regulu turpināsies Eiropas Transporta tīkla to pasākumu finansēšana, kas līdzīgi pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95 un par kuriem Aģentūrai jau ir piešķirtas pilnvaras.

(3)

Aģentūrai nevar uzticēt atbildību par konkrētu lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanu. Tomēr, lai paaugstinātu programmas īstenošanas lietderību un efektivitāti, Komisija var Aģentūrai piešķirt pilnvaras pieņemt šādu lēmumu grozījumus.

(4)

Aģentūrai būtu jānosaka konkrēta atbildība par pasākumiem, kas saistīti ar projektiem, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 680/2007 6. pantā paredzētā Kopienas finansiālā atbalsta veida un metodēm. Izņēmums ir pasākumi, kas saistīti ar programmām, kā kontrole un politikas izstrādāšana, kuriem jāpaliek Komisijas ziņā.

(5)

Aģentūrai jo īpaši būtu jāuztic atbildība par Eiropas transporta tīkla programmas papildu pasākumiem, kas vērsti uz tās lietderības un efektivitātes paaugstināšanu, veicinot tās Eiropas pievienotās vērtības iespējamu palielināšanos, arī Eiropas transporta tīkla programmas popularizēšanu visiem interesentiem, kā arī tās pamanāmības veicināšanu sabiedrībā, dalībvalstīs un trešās valstīs, ar kurām tām ir kopīgas robežas. Šādi pasākumi var būt uz mērķgrupām vērstas izskaidrošanas un popularizēšanas kampaņas, arī Eiropas transporta tīkla dienu sarīkošana, semināru un konferenču organizēšana, darbības rezultātu paziņošana un labas prakses izplatīšana, izmantojot attiecīgas publikācijas, arī elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, piemēram, sagatavojot paziņojumus presei, norādījumus potenciālajiem pretendentiem, brošūras ar veiksmes stāstiem un gada pārskatus, Aģentūras un/vai Komisijas pārstāvju piedalīšanās organizēšana tādos pasākumos kā, piemēram, transporta infrastruktūras objektu nodošana ekspluatācijā.

(6)

Neatkarīgu konsultantu veiktās izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti liecina, ka ievērojami jāpalielina esošās Aģentūras administratīvie, īpaši personāla, resursi. Arī turpmāk Aģentūra varētu būt izmaksu ziņā izdevīgākais risinājums.

(7)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2007/60/EK.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Darbības ilgums

Aģentūra tiek izveidota uz laika posmu, kas sākas 2006. gada 1. novembrī un beidzas 2015. gada 31. decembrī.”

2)

Lēmuma 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Aģentūra Kopienas pasākumu jomā, kas attiecas uz Eiropas transporta tīkliem, ir atbildīga par to uzdevumu izpildi, kas attiecas uz Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2236/95 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 680/2007 (6), izņemot uzdevumus, kuru izpildei vajadzīgas pilnvaras lēmumu pieņemšanai, lai pārietu no politiskajiem risinājumiem uz to praktisku īstenošanu, kā plānošana, prioritāšu noteikšana, projektu izraudzīšanās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 680/2007 5. pantu, programmas novērtēšana un likumdošanas uzraudzība. Aģentūra ir atbildīga par šādu uzdevumu izpildi:

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/37

(1)

Stratēģiskā iniciatīva i2010, kas ir izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva, attīsta informācijas un sakaru tehnoloģijas politiku, pētniecību un jauninājumus, lai palīdzētu sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus. Iniciatīva i2010 veicina Eiropas informācijas sabiedrības izveidi un informācijas pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu, ieskaitot e-veselību.

(2)

Eiropas veselības aprūpes sistēmu tagadējo un turpmāko pārbaudījumu pārvarēšana vismaz daļēji ir iespējama, izmantojot aprobētus risinājumus, ko piedāvā informācijas un sakaru tehnoloģija (e-veselība). Būtiska prasība, lai varētu izmantot e-veselības labumus, ir sadarbības uzlabošana attiecībā uz dalībvalstu e-veselības sistēmu un lietojumprogrammu sadarbspēju. E-veselības sistēmu sastāvdaļa ir elektronisko veselības karšu sistēmas.

(3)

Elektronisko veselības karšu sistēmas spēj labāk uzlabot kvalitāti un drošību veselības aprūpes informācijā nekā tradicionālās veselības karšu formas. Elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspējai jāpadara vieglāka piekļuve pacientu aprūpei visā Kopienā un jāuzlabo tās kvalitāte un drošība, piedāvājot pacientiem un ārstniecības personām piemērotu un aktuālu informāciju, reizē nodrošinot augstus personas datu aizsardzības un konfidencialitātes standartus. Pārrobežu sadarbības izvēršana e-veselības sfērā prasa veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, pircēju un regulētāju sadarbību dažādās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā ne katram ar sadarbspēju saistītam pasākumam ir obligāti jāpanāk dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana attiecībā uz veselības aprūpes organizāciju un sniegšanu.

(4)

Elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspējas trūkums ir viens no lielākajiem šķēršļiem e-veselības sociālo un ekonomisko priekšrocību realizēšanai Kopienā. E-veselības tirgus sadrumstalotību pastiprina tehniskās un semantiskās sadarbspējas trūkums. Veselības aprūpes informācijas un sakaru sistēmas un standarti, ko patlaban izmanto dalībvalstīs, bieži vien nav saderīgi un neatvieglina piekļuvi vitāli svarīgai informācijai par drošas un kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanu dažādās dalībvalstīs.

(5)

Komisijas 2004. gada 30. aprīlī iesniegtajā Paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “E-veselība – uzlabojot Eiropas pilsoņu veselības aprūpi. Rīcības plāns Eiropas e-veselības jomā” (1) ir ieskicēts e-veselības sistēmas potenciāls un galvenās grūtības šā potenciāla plašai realizācijai. Paziņojumā izklāstītajā rīcības plānā Kopiena un dalībvalstis ir aicinātas uz vienotu rīcību elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspējas labā.

(6)

Augsta līmeņa e-veselības konference 2007. gadā deklarācijā atzina, cik svarīgi ir sākt vienotas dalībvalstu iniciatīvas, nostiprinot ar elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspēju saistīto darbību kopumu.

(7)

Komisija atsaucās uz neatkarīgās ekspertu grupas ziņojumu “Novatoriskas Eiropas izveide” paziņojumā “Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai” (2), kura mērķis ir radīt un laist tirgū novatoriskus produktus un pakalpojumus vadošajās rūpniecības un sabiedrības dzīves jomās, ieskaitot e-veselību. Viens no ierosinātās iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir paaugstināt elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspēju, tāpēc ka patlaban dalībvalstīs izmantojamās veselības aprūpes informācijas un sakaru sistēmas un standarti bieži vien nav saderīgi un ir šķērslis rentablu un novatorisku informācijas tehnoloģijas risinājumu radīšanai veselības aprūpē.

(8)

Eiropas Parlaments 2007. gada 23. maijā pieņēma rezolūciju par sekām un ietekmi, ko rada veselības aprūpes pakalpojumu izslēgšana no iekšējā tirgus pakalpojumu direktīvas (3). Rezolūcijā Komisija aicināta mudināt dalībvalstis aktīvi atbalstīt e-veselības un tālmedicīnas ieviešanu, it īpaši izstrādājot sadarbspējīgas sistēmas, kas ļautu veselības aprūpes sniedzējiem dažādās dalībvalstīs apmainīties ar informāciju par pacientiem.

(9)

Ieteikuma nolūks ir veicināt visas Eiropas e-veselības sadarbspējas izveidi līdz 2015. gada beigām.

(10)

Šajā ieteikumā ir ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it sevišķi 7. pantā par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un 8. pantā par indivīda tiesībām uz personas datu aizsardzību.

(11)

Veselības kartes ir vieni no pašiem sensitīvākajiem pieejamajiem reģistrētajiem datiem par indivīdu. Slimības vai diagnozes nesankcionēta izpaušana varētu iespaidot indivīda personisko un profesionālo dzīvi. Veselības kartes uzturēšana elektroniskā formā paaugstina risku, ka ziņas par pacientiem nejauši varētu kļūt pieejamas vai viegli nodotas personām, kam nav atļauts tās uzzināt.

(12)

Elektronisko veselības karšu sadarbspēja ietver ar personas veselību saistītu datu pārsūtīšanu. Jāatļauj šo datu brīva plūsma no dalībvalsts uz dalībvalsti, tajā pašā laikā sargājot indivīda pamattiesības. Tāpēc šis ieteikums neskar Kopienas noteikumus par personas datu aizsardzību, kuru skaitā jo īpaši minama Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātuma aizsardzību elektrosakaru nozarē (Direktīva par privātumu un elektrosakariem) (5).

(13)

Komisija uzskata, ka tur, kur personas dati IST tīklos tiek apstrādāti attiecīgās jomās, piemēram, e-veselībā, jāizstrādā un plašāk jāizmanto privātuma uzlabotājas tehnoloģijas (PUT) (6),

a)

“pacients” ir katra fiziska persona, kas saņem vai vēlas saņemt veselības aprūpi kādā no dalībvalstīm;

b)

“ārstniecības persona” ir ārsts vai māsa, kas atbild par vispārējo aprūpi, vai praktizējošs zobārsts, vai vecmāte, vai farmaceits Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (7) nozīmē, vai cita persona, kas veselības aprūpē veic darbības, kuras ietilpst Direktīvas 2005/36/EK 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajās reglamentētajās profesijās;

c)

“elektroniska veselības karte” ir visaptveroša medicīniskā karte vai līdzīga dokumentācija elektroniskā formā par personas agrāko un tagadējo fiziskās un garīgās veselības stāvokli, kura ļauj viegli piekļūt šiem datiem ārstēšanas un citām cieši saistītām vajadzībām;

d)

“elektronisko veselības karšu sistēma” ir sistēma elektroniskajās veselības kartēs iekļaujamās informācijas ierakstīšanai, izguvei un manipulācijām ar to;

e)

“būtiskākā pacienta veselības informācija, ārkārtas situācijās nepieciešamo pacienta datu kopums, ordinācijas lapa jeb ziņas par lietojamiem medikamentiem” ir elektronisko veselības karšu apakškopas īpašai izmantošanai un īpašai lietošanas vajadzībai, piemēram, neparedzētai aprūpei vai e-receptei;

f)

“e-recepte” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (8) 1. panta 19. punktā definētā zāļu recepte, ko izdod un pārsūta elektroniski;

g)

“elektronisko veselības karšu sistēmas sadarbspēja” ir divu vai vairāku elektronisko veselības karšu sistēmu spēja apmainīties ar datoram interpretējamiem datiem un cilvēkam interpretējamu informāciju un zināšanām;

h)

“pārrobežu sadarbspēja” ir dalībvalstu un visu to teritoriju sadarbspēja neatkarīgi no tā, vai tās ir kaimiņvalstis vai nav;

i)

“semantiskā sadarbspēja” ir nodrošināšana, ka sniegtās informācijas precīza nozīme ir saprotama jebkurai citai sistēmai vai lietojumprogrammai, kas sākotnēji nav izstrādāta šai vajadzībai.

a)

lai to panāktu, dalībvalstis tiek aicinātas veikt darbības piecos līmeņos, proti, vispārējā politiskajā, organizatoriskajā, tehniskajā, semantiskajā un izglītības un izpratnes veidošanas līmenī;

b)

šīs darbības balstīs pilnīga dalībvalstu un Kopienas tiesību aktu ievērošana, it sevišķi personas datu aizsardzības ziņā, ieskaitot konfidencialitāti un datu drošību. Jānodrošina nepieciešamie juridiskie aizsargpasākumi, ieskaitot datu aizsardzības līdzekļu iestrādāšanu elektronisko veselības karšu sistēmu projektēšanā un īstenošanā. Bez tam nevar iztikt bez mehānismu izstrādes gan pacientu, gan mediķu izglītošanai, kā arī tādu darbību izvērtēšanai un uzraudzīšanai, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspēju.

a)

politiski un stratēģiski veicināt tādu elektronisko veselības karšu sistēmu īstenošanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kas būtu spējīgas arī sadarboties ar elektroniskajām veselības kartēm citās dalībvalstīs;

b)

iesaistīties aktīvā sadarbībā ar citām dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu tādu standartu pieņemšanu un īstenošanu, kas padara elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspēju realizējamu un drošu;

c)

īstenot elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspēju kā daļu no reģionālās un valsts e-veselības stratēģijas;

d)

apsvērt e-veselības iekļaušanu valsts un reģiona kohēzijas un attīstības stratēģijā un analizēt jau ieviesto elektronisko veselības karšu sistēmu rezultātus e-veselības politikas un finansēšanas iespēju līmenī. Laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam atbalsts e-veselības sadarbspējas izveidei ar ieguldījumiem e-veselībā un starpvalstu un pārrobežu darbībās tiek sniegts kohēzijas politikas ietvaros;

e)

analizēt risku, šķēršļus un trūkstošos posmus saistībā ar elektronisko veselības karšu sistēmu pārrobežu sadarbspējas sasniegšanu un identificēt nepieciešamos priekšnoteikumus un attiecīgos stimulus problēmu atrisināšanai;

f)

atvēlēt atbilstošus resursus ieguldījumiem elektronisko veselības karšu sistēmās, piemēram, izmantojot tiešos stimulus;

g)

atzīt, ka ieguldījumi gan tehniskajā, gan semantiskajā sadarbspējā var sniegt priekšrocības īsā termiņā, piemērojot pakāpenisku pieeju un paraugprakses piemērus, izmantojot dalībvalstu prioritātes un ekspertu zināšanas;

h)

apsvērt citu finansiālās netiešās stimulēšanas mehānismu radīšanu, kas ļautu pieņemt, apgūt un/vai modernizēt sadarbspējīgas elektronisko veselības karšu sistēmas;

i)

vismaz piecus gadus uz priekšu plānot darbības, kas virzītas uz elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspējas nodrošināšanu. Šāds grafiks tiek uzskatīts par piemērotu, lai nodrošinātu politikas konsekvenci, kas bieži ir priekšnoteikums ieguldījumu palielināšanai un jauninājumiem;

j)

līdztekus elektronisko veselības karšu sistēmu īstenošanai iesaistīt lietotājus un citas ieinteresētās personas atbilstīgas pārvaldības, vadības, valsts un privātā sektora partnerību, publiskā iepirkuma, plānošanas, īstenošanas, izvērtēšanas, apmācības, informācijas un izglītības izveidē;

k)

attiecīgo ieinteresēto personu – vietējās un reģionālās varas, ārstniecības personu, pacientu un nozares darbinieku – vidū vairot izpratni par elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspējas priekšrocībām un nepieciešamību.

a)

vienoties par Eiropas pārvaldības procesu, kas izveidotu pamatnostādnes elektronisko veselības karšu sistēmu pārrobežu sadarbspējas izveidei, īstenošanai un uzturēšanai, aptverot ticamas pacientu identifikācijas un ārstniecības personu autentifikācijas vadību, kā arī citus 7., 8., 9. un 14. punktā aprakstītos jautājumus;

b)

apsvērt politiku un stimulus, kas palielinātu pieprasījumu pēc e-veselības pakalpojumu piegādes, lai panāktu elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspēju;

c)

analizēt faktorus, kas standartizācijas procesus, kuri dod elektronisko veselības karšu sistēmu augstāka līmeņa sadarbspēju, padara par garu, sarežģītu un dārgu nodarbi, un izstrādāt pasākumus, kas šos procesus paātrinātu.

a)

jāveic plašs pētījums par spēkā esošajiem tehniskajiem standartiem un infrastruktūrām, kas varētu atvieglināt pārrobežu veselības aprūpes atbalsta sistēmu īstenošanu un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu visā Kopienā, sevišķi tādu pakalpojumu, kas saistīti ar elektroniskajām veselības kartēm un informācijas apmaiņu;

b)

jāanalizē standartizēto informācijas modeļu un uz standartiem balstītu profilu izmantošana, kad tās izstrādā un īsteno sadarbspējīgas elektronisko veselības karšu sistēmas un pakalpojumu risinājumus. Standartizēti informācijas modeļi un uz standartiem balstīti profili jāuzskata par daļu no valsts vai reģiona specifiskām sadarbspējas īpatnībām. Attiecīgos gadījumos šajos informācijas modeļos un profilos jāizmanto esošie Eiropas un starptautiskie standarti un tie jābalsta uz attiecīgo nozares iniciatīvu pieeju un sasniegumiem;

c)

jāapņemas izstrādāt nepieciešamos papildu standartus, vēlams, pasaules mērogā atvērtus standartus, iesaistot attiecīgās Eiropas un starptautiskās standartizācijas struktūras galvenajās jomās, kur atklājušies trūkumi;

d)

jāanalizē Mandāta M/403 – “E-veselībai piemērotā Eiropas standartizācijas organizācijām CEN, Cenelec un ETSI adresētā mandāta informācijas un sakaru tehnoloģijas jomā” – panākumi ar nolūku sagādāt optimālu tehnoloģisko pamatojumu, infrastruktūru, drošību un normatīvo aktu integrāciju Eiropā un pasaules tirgos.

a)

sadarbībā ar attiecīgajām standartizācijas organizācijām, Komisiju un Pasaules Veselības organizāciju jāiedibina piemērots mehānisms, kas valstu pētniecības centrus, attiecīgās nozares un ieinteresētās personas iesaistītu veselības aprūpes semantikas izstrādē, lai panāktu progresu sadarbspējīgu elektronisko veselības karšu sistēmu īstenošanā;

b)

kad vien iespējams, jāapsver starptautiskās medicīniskās un klīniskās terminoloģijas, nomenklatūru un klasifikāciju piemērotība, ieskaitot zāļu izraisīto blakusparādību uzraudzībai un klīniskajiem pētījumiem vajadzīgās; jāveicina arī zinību centru izveide starptautisko klasifikāciju un terminoloģijas daudzvalodu un daudzkultūru adaptācijai;

c)

jāvienojas par semantiskās sadarbspējas standartiem, kas konkrētam lietojumam vajadzīgo medicīnisko informāciju atveidotu datu struktūrās (piemēram, arhetipos un veidnēs), un terminoloģijas sistēmu apakškopām un ontoloģiju, kas atbilst vietējo lietotāju vajadzībām;

d)

jāapsver vajadzība pēc noturīgas jēdzienu (ontoloģijas) uzziņas sistēmas kā pamata daudzvalodu vārdnīcu kartēšanai, kurās būtu ņemta vērā atšķirība starp profesionālo mediķu valodu, nespeciālistu lietotajiem terminiem un tradicionālajām šifrēšanas sistēmām;

e)

jāatbalsta metodikas plaša pieejamība un rīki semantiskā satura iestrādāšanai praktiskos lietojumos, kā arī attiecīgu cilvēka spēju un prasmju attīstība šajā jomā;

f)

jāpierāda tagadējo un nākamo sistēmu priekšrocības un/vai trūkumi ar zinātniski pamatotu izvērtēšanu un novērtējumu.

a)

pareizi jāpiemēro spēkā esošie e-veselības standarti un profili, proti, tie, kas attiecas uz elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspēju, lai vairotu lietotāju uzticēšanos minētajiem standartiem;

b)

jāiedibina vienots vai savstarpēji atzīts atbilstības pārbaudes un sertifikācijas mehānisms attiecībā uz sadarbspējīgām elektroniskajām veselības kartēm un citiem e-veselības lietojumiem, piemēram, paņēmieniem un metodikai, ko piedāvā dažādi nozares konsorciji;

c)

jāapsver nozares pašsertifikācijas un/vai atbilstības pārbaudes darbības kā mehānisms, kas mazina kavēkļus sadarbspējīgu e-veselības risinājumu nonākšanai tirgū;

d)

jāņem vērā valsts un starptautiskā prakse, ieskaitot praksi ārpus Eiropas.

a)

jāanalizē, kā personas datu aizsardzību ietekmē organizatoriskas alternatīvas personas datu par veselību glabāšanai, un jāizveido tādas organizatoriskas struktūras elektronisko veselības karšu sistēmām, ņemot vērā datu subjektu tiesību un brīvību īpašo risku, kas vislabāk atspoguļo valsts, reģionālās un vietējās īpatnības un praksi;

b)

jāgarantē pacienta neatkarība, ļaujot pacientam patstāvīgi un brīvi ar lietotājam ērtiem tehnoloģiskajiem līdzekļiem pieņemt lēmumu par to, kādi personas dati par veselību no šīs personas elektroniskās veselības kartes ir uzglabājami un kam izpaužami, ja vien tas nav skaidri pieprasīts valsts tiesību aktos. Šis lēmums neskar attiecīgās veselības aprūpes iestādes vai ārsta iespēju glabāt šos datus ārstēšanas vajadzībām;

c)

jānosaka, ka elektronisko veselības karšu sistēmas tiek veidotas un izraudzītas saskaņā ar mērķi nevākt, neapstrādāt un neizmantot personas datus vai to darīt iespējami maz. Jo īpaši ir jāizmanto iespējas izmantot pseidonīmus vai personas padarīt anonīmas, ciktāl tas ir iespējams un ciktāl pieliktās pūles ir racionālas saistībā ar vēlamo aizsargātības līmeni;

d)

jāparedz informācijas drošības riska novērtējums un personas datu aizsardzības ietekme pirms elektronisko veselības karšu sistēmas īstenošanas, ņemot vērā īpašo risku datu subjektu tiesībām un brīvībām;

e)

jāpaskaidro, kādā mērā personas datu kategorijas attiecībā uz veselību jāpadara pieejamas elektroniski vai tiešsaistē. Jo īpaši atsevišķas personas datu kategorijas, piemēram, ģenētiskos vai psihiatriskos datus, var izslēgt no tiešsaistes apstrādes pavisam vai vismaz ar īpaši stingru piekļuves kontroli;

f)

jānosaka, ka personu datu apstrādi elektroniskajās veselības kartēs un to sistēmās pieprasa un izdara tikai ārstniecības persona, kas pēc valsts likuma vai valsts kompetento iestāžu noteikumiem ir pakļauta profesionālā noslēpuma pienākumam, vai cita persona, uz kuru attiecas līdzvērtīgs slepenības ievērošanas pienākums; jānodrošina droša pacientu un ārstniecības personu identifikācija;

g)

jānosaka, ar kādiem nosacījumiem datiem, kuri iekļauti elektronisko veselības karšu sistēmās, likumīgi var piekļūt un tos apstrādāt personas, kas nav attiecīgais indivīds, un kādi iepriekš noteikti veselības aprūpes mērķi, ieskaitot drošību, jānodrošina veselības aprūpes datu apstrādē; šie jautājumi jāizsaka kā politika, ko var praktiski piemērot, tehniski īstenot un izpildīt arī valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādes;

h)

jānodrošina, ka pacienti ir pilnīgi informēti par datu raksturu un tās elektroniskās veselības kartes uzbūvi, kurā ir šie dati. Pacientiem ir jābūt alternatīviem (parastiem) līdzekļiem piekļuvei ar veselību saistītiem personas datiem, kas uz viņiem attiecas. Šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt, ka datu subjektiem sniegtajās ziņās tiek izmantota viegli uztverama valoda un izkārtojums, turklāt pasniedzot to tādā veidā, kas ir piemērots personām ar noteiktām vajadzībām (piemēram, bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem);

i)

jāparedz īpaši pasākumi, kas neļauj pacientus pretlikumīgi piespiest izpaust savus personas datus, kuri iekļauti elektronisko veselības karšu sistēmās;

j)

jāpārliecinās, ka personu datu apstrāde elektronisko veselības karšu sistēmās, it sevišķi glabāšana, notiek jurisdikcijā, kurā tiek piemērota Direktīva 95/46/EK vai kurā tiek nodrošināts adekvāts personas datu aizsardzības līmenis;

k)

jānosaka detalizētas revīzijas prasības ar nolūku nodrošināt atbilstību datu aizsardzības pienākumiem, piemēram, ticama identifikācija un autentifikācijas sistēma, datu piekļuves reģistrācija, visu apstrādes soļu dokumentācija, revīzijas informācijas saglabāšanas ilgums, efektīvas dublēšanas un atguves sistēmas, un jāpanāk šo prasību vai risinājumu efektīva pieņemšana saskaņā ar informācijas apstrādes paraugpraksi;

l)

jāgarantē elektronisko veselības karšu sistēmu konfidencialitāte, kā arī jāparedz attiecīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, ieskaitot noteikumus par starpgadījumu atklāšanu un pārvarēšanu, ja ir drošības vai identitātes mehānismu pārkāpums, kura dēļ notiek nejauša vai pretlikumīga elektronisko veselības karšu sistēmās glabājamo, pārsūtāmo vai citādi apstrādājamo datu bojāšana, pazaudēšana, maiņa, nesankcionēta izpaušana vai piekļuve tiem. Starpgadījumi vai pārkāpumi ir nekavējoties un efektīvi identificējami, un ir jāievieš pasākumi vai risinājumi šādu starpgadījumu pārvarēšanai, ieskaitot informēšanu un attiecīgo indivīdu, valsts datu aizsardzības uzraudzības iestāžu un citu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanu.

a)

jāstimulē drošības palielināšanas produktu, procesu un pakalpojumu ieviešana, lai novērstu un apkarotu personas datu zādzību un citus uzbrukumus privātumam;

b)

jānodrošina, ka datu aizsardzības aizsarglīdzekļi tiek iestrādāti elektronisko veselības karšu sistēmās, arī to projektēšanā un īstenošanā maksimāli plaši izmantojot privātuma uzlabotājas tehnoloģijas (PUT).

a)

jāapsver iespējas Kopienā izveidot elektronisko veselības karšu sistēmu sadarbspējas novērošanas centru, kas novērotu, noteiktu kritērijus un novērtētu tehnisko un semantisko sadarbspēju sekmīgai elektronisko veselības karšu sistēmu īstenošanai;

b)

jāuzņemas vairākas novērtēšanas darbības. To starpā varētu būt kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju noteikšana, lai mērītu elektronisko veselības karšu sistēmu sagaidāmos ieguvumus un riskus (ieskaitot saimnieciskos ieguvumus un rentabilitāti) un novērtētu ieguvumus un risku, ko rada sistēmas un pakalpojumi, kas izstrādāti praktisku demonstrējumu ietvaros, īstenojot plašus izmēģinājuma projektus (“izmēģinājuma pasākumi A”), kuri iekļauti Konkurences un jauninājumu programmas IST politikas atbalsta programmā.

a)

informācijas un sakaru tehnoloģiju nozares ražotāju un tirgotāju, veselības aprūpes sniedzēju, valsts veselības aizsardzības iestāžu, apdrošinātāju un citu ieinteresēto personu vidū jāvairo izpratne par standartu priekšrocībām un to nepieciešamību elektronisko veselības karšu sistēmās, kā arī par sadarbspēju;

b)

jāapsver prasības attiecībā uz veselības politikas veidotāju un ārstniecības personu izglītību un apmācību;

c)

jāvelta īpaša uzmanība izglītošanai, apmācībai un paraugprakses izplatīšanai klīniskās informācijas datu uzskaitē, glabāšanā un pārvaldībā, kā arī attiecībā uz pacienta informētas piekrišanas saņemšanu un pacienta datu likumīgu apmaiņu;

d)

jāsniedz paralēla informācija un apmācība, ieskaitot izpratnes veidošanu, visiem indivīdiem, it sevišķi pacientiem. Tāda pieeja padarītu efektīvāku veselības aprūpes informācijas izmantošanu, kad pacienti pārvietojas starp dažādiem veselības aprūpes sniedzējiem visā aprūpes spektrā un kad vien iespējams saņem ārstēšanu, aprūpi un datus paši savās mājās.

18.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/44