I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

17.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 674/2008

(2008. gada 16. jūlijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003, Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 un 2008. gadam nosaka Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzēto vienreizējo maksājumu shēmas daļējas vai fakultatīvas īstenošanas maksimālo pieļaujamo budžeta apjomu un vienotā platībmaksājuma shēmas gada finansējuma summas

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (1), un jo īpaši tās 64. panta 2. punktu, 70. panta 2. punktu, 143.b panta 3. punktu, 143.bc panta 1. punkta otro daļu un 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (2), un jo īpaši tās 20. panta 3. punkta otro teikumu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā katrai dalībvalstij noteikts maksimālais pieļaujamais budžeta apjoms, kuru nedrīkst pārsniegt minētās regulas III sadaļas 2. nodaļā paredzēto pamatsummu kopējais apjoms.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 20. panta 3. punkta pirmo teikumu Portugāle ir nolēmusi 2008. gadam un turpmākajiem gadiem samazināt valstij noteikto maksimālo pieļaujamo budžeta apjomu tiesībām uz piemaksu par zīdītājgovīm un Regulas (EK) Nr. 247/2006 23. pantā paredzētā Kopienas devuma vairošanai atbilstošo finansējuma summu pieskaitīt minētajā regulā paredzēto īpašo pasākumu finansējumam. Tādēļ 2008. gadam un turpmākajiem gadiem no Portugāles maksimālā pieļaujamā budžeta apjoma, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā, jāatskaita summa, kura jāpieskaita 2009. budžeta gada un turpmāko budžeta gadu finansējuma summām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 247/2006 23. panta 2. punktā.

(3)

Attiecībā uz dalībvalstīm, kas 2008. gadā īsteno Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā paredzēto vienreizējo maksājumu shēmu, katram no minētās regulas 66. līdz 69. pantā minētajiem maksājumiem jānosaka maksimālais pieļaujamais budžeta apjoms 2008. gadam saskaņā ar minētās regulas III sadaļas 5. nodaļas 2. iedaļā noteiktajiem nosacījumiem.

(4)	Tām dalībvalstīm, kuras 2008. gadā izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 70. pantā minēto iespēju, jānosaka maksimālais pieļaujamais budžeta apjoms 2008. gadam attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas nav iekļauti vienreizējo maksājumu shēmā.

(5)

Skaidrības labad ir lietderīgi publicēt vienreizējo maksājumu shēmas maksimālo pieļaujamo budžeta apjomu 2008. gadam pēc tam, kad no maksimālajiem pieļaujamajiem apjomiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 66. līdz 70. pantā minētajiem maksājumiem, atskaitīti minētās regulas VIII pielikumā minētie pārskatītie maksimālie pieļaujamie apjomi.

(6)	Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas 2008. gadā īsteno Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV.a sadaļā paredzēto vienotā platībmaksājuma shēmu, 2008. gada finansējuma summas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 143.b panta 3. punktu.

(7)

Skaidrības labad ir lietderīgi publicēt finanšu līdzekļu maksimālo apjomu, kas pieejams dalībvalstīm, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.ba pantu 2008. gadā piešķirtu atsevišķus maksājumus par cukuru, kas noteikti, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem.

(8)

Skaidrības labad ir lietderīgi publicēt finanšu līdzekļu maksimālo apjomu, kas pieejams dalībvalstīm, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bb pantu 2008. gadā piešķirtu atsevišķus maksājumus par augļiem un dārzeņiem, kas noteikti, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem.

(9)

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bc panta 1. un 2. punktu jānosaka 2008. gadam tas maksimālais pieļaujamais budžeta apjoms attiecībā uz pārejas posma maksājumiem par augļiem un dārzeņiem, kurš noteikts, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem.

(10)	Attiecīgi ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Summas, kuras Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā norādītas attiecībā uz Portugāli, 2008. gadam un turpmākajiem gadiem aizstāj ar šādām summām:

“2008. gadam	608 221
2009. gadam	608 751
2010. gadam un turpmākajiem gadiem	608 447”

2. pants

Summas, kuras Regulas (EK) Nr. 247/2006 23. panta 2. punktā norādītas attiecībā uz Azoru salām un Madeiru, 2009. budžeta gadam un turpmākajiem budžeta gadiem aizstāj ar šādām summām:

“2009. gadam	87,08
2010. gadam un turpmākajiem gadiem	87,18”

3. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 66. līdz 69. pantā minētais maksimālais pieļaujamais budžeta apjoms 2008. gadam ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 70. panta 2. punktā minētais maksimālais pieļaujamais budžeta apjoms 2008. gadam ir noteikts šīs regulas II pielikumā.

3. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā minētās vienreizējo maksājumu shēmas maksimālais pieļaujamais budžeta apjoms 2008. gadam ir noteikts šīs regulas III pielikumā.

4. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b panta 3. punktā minētās gada finansējuma summas 2008. gadam ir noteiktas šīs regulas IV pielikumā.

5. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.ba panta 4. punktā minētais maksimālais finansējums, kas Čehijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai, Rumānijai un Slovākijai pieejams, lai piešķirtu atsevišķos maksājumus par cukuru 2008. gadā, ir noteikts šīs regulas V pielikumā.

6. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bb panta 4. punktā minētais maksimālais finansējums, kas Čehijai, Ungārijai, Polijai un Slovākijai pieejams, lai piešķirtu atsevišķos maksājumus par augļiem un dārzeņiem 2008. gadā, ir noteikts šīs regulas VI pielikumā.

7. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bc panta 1. punkta otrajā daļā un 2. punkta otrajā daļā minētais maksimālais pieļaujamais budžeta apjoms 2008. gadam ir noteikts šīs regulas VII pielikumā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 16. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 615/2008 (OV L 168, 28.6.2008., 1. lpp.).

(2) OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1276/2007 (OV L 284, 30.10.2007., 11. lpp.).

I PIELIKUMS

MAKSIMĀLAIS PIEĻAUJAMAIS BUDŽETA APJOMS TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS PIEŠĶIRAMI SASKAŅĀ AR REGULAS (EK) NR. 1782/2003 66. LĪDZ 69. PANTA NOTEIKUMIEM

2008. kalendārais gads

(tūkstošos EUR)
	BE	DK	DE	EL	ES	FR	IT	NL	AT	PT	SI	FI	SE	UK
Platībatkarīgie maksājumi par laukaugiem					372 670	1 154 046
Papildmaksājumi par cietajiem kviešiem					42 025	14 820
Piemaksa par zīdītājgovīm	77 565				261 153	734 416			70 578	78 695
Papildpiemaksa par zīdītājgovīm	19 389				26 000				99	9 462
Īpašā piemaksa par liellopu gaļu		33 085									6 298	24 420	37 446
Kaušanas piemaksa par pieaugušiem lopiem					47 175	101 248		62 200	17 348	8 657
Kaušanas piemaksa par teļiem	6 384				560	79 472		40 300	5 085	946
Piemaksa par aitām un kazām		855			183 499					21 892	432	600
Piemaksa par aitām						66 455
Papildpiemaksa par aitām un kazām					55 795					7 184	149	200
Papildpiemaksa par aitām						19 572
Platībatkarīgais atbalsts par apiņiem			2 277			98			27		124
Tomāti – 68.b panta 1. punkts				10 720	28 117	4 017	91 984			16 667
Augļi un dārzeņi, izņemot tomātus, – 68.b panta 2. punkts				17 920	93 733	43 152	9 700
Regulas 69. pants, visas nozares													3 421
Regulas 69. pants, laukaugi				47 323			141 712			1 878		5 840
Regulas 69. pants, rīsi										150
Regulas 69. pants, liellopu gaļa				8 810	54 966		28 674			1 681	3 713	10 118		29 800
Regulas 69. pants, aitu un kazu gaļa				12 615			8 665			616
Regulas 69. pants, kokvilna					13 432
Regulas 69. pants, olīveļļa				22 196						5 658
Regulas 69. pants, tabaka				7 578	2 353
Regulas 69. pants, cukurs				2 697	18 985		9 932			1 203
Regulas 69. pants, piena produkti					19 763

II PIELIKUMS

MAKSIMĀLAIS PIEĻAUJAMAIS BUDŽETA APJOMS TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS PIEŠĶIRAMI SASKAŅĀ AR REGULAS (EK) Nr. 1782/2003 70. PANTA NOTEIKUMIEM

2008. kalendārais gads

(tūkstošos EUR)
	Beļģija	Grieķija	Spānija	Francija	Itālija	Nīderlande	Portugāle	Somija
Regulas 70. panta 1. punkta a) apakšpunkts
Atbalsts par sēklām	1 397	1 400	10 347	2 310	13 321	726	272	1 150
Regulas 70. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Maksājumi par laukaugiem			23
Atbalsts par pākšaugiem			1
Īpašais atbalsts par rīsiem				3 053
Atbalsts par tabaku							166
Piemaksa par piena produktiem							12 608
Papildmaksājumi piena ražotājiem							6 254

III PIELIKUMS

MAKSIMĀLAIS PIEĻAUJAMAIS BUDŽETA APJOMS VIENREIZĒJO MAKSĀJUMU SHĒMAI

2008. kalendārais gads

Dalībvalsts	(tūkstošos EUR)
Beļģija	502 200
Dānija	993 338
Vācija	5 741 963
Īrija	1 340 752
Grieķija	2 234 039
Spānija	3 600 357
Francija	6 159 613
Itālija	3 827 342
Luksemburga	37 051
Malta	3 017
Nīderlande	743 163
Austrija	649 473
Portugāle	434 232
Slovēnija	62 902
Somija	523 362
Zviedrija	719 414
Apvienotā Karaliste	3 947 375

IV PIELIKUMS

VIENOTO PLATĪBMAKSĀJUMU SHĒMAS GADA FINANSĒJUMA SUMMA

2008. kalendārais gads

Dalībvalsts	(tūkstošos EUR)
Bulgārija	248 821
Čehija	437 762
Igaunija	50 629
Kipra	24 597
Latvija	69 769
Lietuva	184 702
Ungārija	641 446
Polija	1 432 192
Rumānija	529 556
Slovākija	188 923

V PIELIKUMS

MAKSIMĀLAIS FINANSĒJUMS, KAS PIEEJAMS DALĪBVALSTĪM, LAI PIEŠĶIRTU REGULAS (EK) NR. 1782/2003 143.BA PANTĀ MINĒTOS ATSEVIŠĶOS MAKSĀJUMUS PAR CUKURU

2008. kalendārais gads

Dalībvalsts	(tūkstošos EUR)
Čehija	34 730
Latvija	6 110
Lietuva	9 476
Ungārija	37 865
Polija	146 677
Rumānija	2 781
Slovākija	17 712

VI PIELIKUMS

MAKSIMĀLAIS FINANSĒJUMS, KAS PIEEJAMS DALĪBVALSTĪM, LAI PIEŠĶIRTU REGULAS (EK) Nr. 1782/2003 143.BB PANTĀ MINĒTOS ATSEVIŠĶOS MAKSĀJUMUS PAR AUGĻIEM UN DĀRZEŅIEM

2008. kalendārais gads

Dalībvalsts	(tūkstošos EUR)
Čehija	414
Ungārija	4 756
Polija	6 715
Slovākija	516

VII PIELIKUMS

MAKSIMĀLAIS PIEĻAUJAMAIS BUDŽETA APJOMS REGULAS (EK) Nr. 1782/2003 143.bc PANTĀ PAREDZĒTAJIEM PĀREJAS POSMA MAKSĀJUMIEM AUGĻU UN DĀRZEŅU NOZARĒ

2008. kalendārais gads

(tūkstošos EUR)
Dalībvalsts	Kipra	Rumānija	Slovākija
Tomāti – 143.bc panta 1. punkts		869	509
Augļi un dārzeņi, izņemot tomātus, – 143.bc panta 2. punkts	4 478

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

17.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/28

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2008/588/KĀDP

(2008. gada 15. jūlijs)

par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas ir jāveic gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

ES aktīvi ievieš šo stratēģiju un īsteno pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši paredzot finanšu līdzekļus tādu konkrētu projektu atbalstam, kurus īsteno daudzpusējas struktūras, piemēram, Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) pagaidu tehniskais sekretariāts.

(3)

2003. gada 17. novembrī Padome pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu. Viens no minētās kopējās nostājas mērķiem inter alia ir veicināt Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (“CTBT”) parakstīšanu un ratifikāciju.

(4)	CTBT parakstītājvalstis ir nolēmušas izveidot sagatavošanas komisiju, kurai piešķirta tiesībspēja un rīcībspēja, lai tā varētu īstenot CTBT, kamēr nav izveidota CTBTO.

(5)

ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai svarīgi mērķi ir CTBT ātra stāšanās spēkā un vispārināšana, kā arī CTBTO sagatavošanas komisijas uzraudzības un pārbaudes sistēmas nostiprināšana. Šajā sakarā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2006. gada oktobrī izdarītais kodolizmēģinājums vēl vairāk norādīja svarīgumu, lai CTBT drīz stātos spēkā, un nepieciešamību ātrāk izveidot un nostiprināt CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmu.

(6)

CTBTO sagatavošanas komisija ir sākusi noteikt, kā vislabāk varētu nostiprināt tās pārbaudes sistēmu, tostarp – attīstot spējas cēlgāzu uzraudzībai un īstenojot pasākumus, ar ko cenšas pilnībā integrēt parakstītājvalstis, kas iesaistītas pārbaudes režīma ieviešanā. Tādēļ CTBTO sagatavošanas komisijai būtu jāuzdod nodrošināt šīs vienotās rīcības tehnisko īstenošanu.

(7)

Ņemot vērā minēto, Padome pieņēma Vienoto rīcību 2006/243/KĀDP (2) un pēc tam Vienoto rīcību 2007/468/KĀDP (3) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī tās darbībām saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Šo ES atbalstu būtu jāturpina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

1. Lai nepārtraukti un praktiski īstenotu dažus elementus, ko paredz ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, Eiropas Savienība atbalsta Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbības, lai veicinātu šādus mērķus:

a)	nostiprināt CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmu, tostarp radionuklīdu noteikšanas jomā;

b)	stiprināt CTBT parakstītājvalstu spējas veikt CTBT noteiktos pārbaudes pienākumus un ļaut tām pilnībā gūt labumu no dalības CTBT režīmā.

2. Projektiem, ko ES atbalsta, ir šādi konkrēti mērķi:

a)	turpināt atbalstīt CTBTO sagatavošanas komisijas darbību, attīstot spējas cēlgāzu uzraudzības un pārbaudes jomā, lai noteiktu un identificētu iespējamus kodolsprādzienus;

b)	nodrošināt tehnisku palīdzību Āfrikas valstīm, lai pilnībā integrētu parakstītājvalstis CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmā.

Šos projektus īsteno, lai ieguvējas būtu visas CTBT parakstītājvalstis.

Projektu sīks apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1. Prezidentvalsts, kam palīdz Padomes ģenerālsekretārs/ Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā (ĢS/AP), ir atbildīga par šīs vienotās rīcības īstenošanu. Komisija ir pilnībā iesaistīta.

2. Vienotās rīcības 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic CTBTO sagatavošanas komisija. Komisija šo pienākumu veic ĢS/AP uzraudzībā, kas palīdz prezidentvalstij. Šim nolūkam ĢS/AP ar CTBTO sagatavošanas komisiju noslēdz vienošanos par vajadzīgajiem pasākumiem.

3. Prezidentvalsts, ĢS/AP un Komisija cits citu regulāri informē par projektiem atbilstīgi savai attiecīgajai kompetencei.

3. pants

1. Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 2 316 000.

2. Izdevumus, kurus finansē ar 1. punktā noteikto summu, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

3. Komisija uzrauga 2. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību; šī finansēšana notiek ar dotācijām. Tādēļ tā noslēdz finansēšanas līgumu ar CTBTO sagatavošanas komisiju. Finansēšanas līgumā nosaka, ka CTBTO sagatavošanas komisija nodrošina tādu ES ieguldījuma publiskumu, kas atbilst ieguldījuma apjomam.

4. Komisija cenšas noslēgt 3. punktā paredzēto finansēšanas līgumu, cik drīz vien iespējams pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā. Komisija informē Padomi, ja rodas kādas grūtības šajā procesā, un par datumu, kurā finansēšanas līgums noslēgts.

4. pants

Prezidentvalsts, kurai palīdz ĢS/AP, ziņo Padomei par šīs vienotās rīcības īstenošanu, pamatojoties uz CTBTO sagatavošanas komisijas sastādītiem regulāriem ziņojumiem. Šos ziņojumus Padome izmanto novērtējuma pamatā. Komisija pilnībā iesaistās. Tā sniedz informāciju par šīs vienotās rīcības īstenošanas finansiālajiem aspektiem.

5. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

Tā zaudē spēku 18 mēnešus pēc tam, kad Komisija noslēgusi finansēšanas līgumu ar CTBTO sagatavošanas komisiju, vai pēc 6 mēnešiem, ja līdz tai dienai finansēšanas līgums nav noslēgts.

6. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1) OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.

(2) OV L 88, 25.3.2006., 68. lpp.

(3) OV L 176, 6.7.2007., 31. lpp.

PIELIKUMS

ES atbalsts CTBTO sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, un saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

I. IEVADS

Labi funkcionējošas CTBTO sagatavošanas komisijas uzraudzības un pārbaudes sistēmas izveide ir būtisks elements, lai sagatavotu CTBTO īstenošanu, kad tas būs stājies spēkā. CTBTO sagatavošanas komisijas darbība, attīstot spējas cēlgāzu uzraudzības un pārbaudes jomā, ir svarīgs līdzeklis, lai varētu spriest, vai novērots sprādziens ir kodolizmēģinājums. Turklāt CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmas spēja darboties un tās sniegums ir atkarīgs no visu CTBTO parakstītājvalstu ieguldījuma. Tādēļ ir svarīgi veicināt to, ka parakstītājvalstis pilnībā piedalās un dod ieguldījumu CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmā.

Priekšlikumu veido divas daļas:

a)	cēlgāzu uzraudzība;

b)	tehniska palīdzība.

II. PROJEKTU APRAKSTS

1. Cēlgāzu uzraudzība kā projekta komponents: radioaktīvā ksenona mērījumi un datu analīze, lai atbalstītu CTBTO, īstenojot cēlgāzu pārbaudes režīmu

Vispārīga informācija

1)	Cēlgāzu mērījumi, par ko vairākas grupas ziņoja pēc KTDR notikuma 2006. gada 9. oktobrī, ir pierādījuši radioaktīvā ksenona mērījumu īstenošanas iespējamību un šo datu lietderību pārbaudē. Tomēr vēl jāveic daudz pētījumu, lai pilnībā noteiktu šīs tehnoloģijas potenciālu CTBTO mērķiem.

“Starptautiskā cēlgāzu eksperimenta” (INGE) rezultāti, kas gūti pēdējos 8 gados, skaidri pierādījuši, ka radioaktīvā ksenona fons ir daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji domāts. Ir pat identificēti sākotnēji neparedzēti antropogēni avoti, piemēram, radioaktīvo izotopu ražošanas iekārtas izmantošanai medicīnā. Dažas šīs iekārtas sāka darbību pēc CTBT sarunām. Vēl jāveic radioaktīvā ksenona avotu pilnīga uzskaite. Ar šo jautājumu ir saistīts jautājums par atmosfēras ksenona darbības koncentrācijas fona atšķirībām saistībā ar vietu, saturu un laiku.

Padomes Vienotās rīcības 2007/468/KĀDP (“otrā CTBTO vienotā rīcība”) mērķis bija pētīt un mērīt ksenona fonu vairākās pasaules vietās uz neilgiem laikposmiem. Otrās CTBTO vienotās rīcības mērķis bija uzlabot zināšanas un izpratni par avotu ietekmi, pārnesi atmosfērā un reģionu meteoroloģisko īpatnību ietekmi. Mērījumus pašreiz veic dažādos attālumos no zināmiem antropogēniem avotiem, piemēram, kodolelektrostacijām un radiofarmaceitiskām ražotnēm. Otrās CTBTO vienotās rīcības rezultātus izmantos, lai turpmāk attīstītu un pārbaudītu metodiku, kā efektīvu cēlgāzu noteikšanas sistēmu noteiktos mērījumus iedalīt kategorijās.

Jaunās programmas mērķi

Kā tiešu turpmāku pasākumu darbībām, kas veiktas saskaņā ar otro CTBTO vienoto rīcību, CTBTO tagad ierosina pilnīgāku pasaules mērījumu kampaņu. Kampaņā galvenā uzmanība būs veltīta vietējo radioaktīvā ksenona avotu ietekmei uz radioaktīvā ksenona koncentrāciju atšķirībām izplatības un laika ziņā. Ar projektu plāno sasniegt šādus mērķus:

—	papildināt zināšanas par pasaules ksenona fonu, veicot mērījumus uz ilgākiem – tādēļ reprezentatīvākiem – laikposmiem. Tas ir vajadzīgs, lai izpētītu reģionālas un sezonālas meteoroloģiskās pārneses ietekmi,

—

ierosināta projekta mērķis ir iegūt vairāk empīrisku datu, lai uzlabotu zināšanas par cēlgāzu tīkla darbību un palīdzētu saprast tā stiprās un vājās puses, jo īpaši, kā cēlgāzu noteikšana ir saistīta ar citām Starptautiskās uzraudzības sistēmas (IMS) tehnoloģijām un aprēķiniem par pārnesi atmosfērā. Tas varētu arī nodrošināt nozīmīgu pamatu cēlgāzu uzraudzības spēju iespējamai ieviešanai visā tīklā, kā minēts CTBT protokolā,

—

pārbaudīt ksenona iekārtas un loģistiku dažādos vides apstākļos. Var saprast, ka pieejamās ksenona mērījumu sistēmas (Zviedrijas sistēma SAUNA un Francijas sistēma SPALAX) ir jau lielā mērā izstrādātas, un tām ir iespējama transportēšana un izvietošana grūtos apstākļos. Tomēr jāiegūst vēl vairāk pieredzes, lai zinātu, kā un kādos apstākļos šīs sistēmas var izvietot, kā arī – kāds loģistikas un tehnisks atbalsts ir vajadzīgs.

Ieguvumi

Ieguvumi pārbaudes sistēmai būs:

—	vairāk tiks iegūti radioaktīvā ksenona fona mērījumi dažādos attālumos no mērītajiem zināmajiem antropogēnajiem avotiem,

—	tiks iegūti iespējami papildu dati pasaules radioaktīvā ksenona uzskaitei,

—	tiks atbalstītas IMS tīkla datu analīzes un interpretācijas metodikas attīstība un pārbaude,

—	turpinās attīstīt un pārbaudīt pārneses atmosfērā modelēšanu dažādos līmeņos un attiecībā uz dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem,

—	vietējas iestādes, kas sadarbojas, tiks mudinātas piedalīties un dot ieguldījumu INGE eksperimentā ar turpmākiem pasākumiem – valsts ksenona noteikšanas sistēmām, apmācot vietējo staciju operatorus un veicinot sistēmas darbības sākšanu,

—	tiks noteiktas jomas, kurās tīkla darbību varētu ietekmēt sezonas meteoroloģiskie apstākļi.

Apraksts

Projektā paredzēts iegādāties divas ksenona mērījumu sistēmas, priekšroku dodot divu dažādu noteikšanas metožu izmantošanai. Sistēmas – viena spēcīga mobila iekārta un viena parasta pielāgota iekārta pārvadājamā konteinerā – izmantos esošas un pieejamas tehnoloģijas. Vienlaikus ar sistēmu iegādi veiks apmeklējumus attiecīgās vietās, lai pārbaudītu infrastruktūru un sagatavotos mērījumu kampaņai. Vietu atlase un mērījumu ilgums balstīsies uz sīki izstrādātiem meteoroloģiskiem pētījumiem, ko pagaidu tehniskais sekretariāts (PTS) veiks gatavošanās posmā. Kritēriji vietu atlasei būs balstīti arī uz to, vai ir vietējas iestādes, kas sadarbojas, kā arī uz loģistikas un meteoroloģiskiem kritērijiem. Paredzēts, ka gatavošanās posms ilgs no 3 līdz 6 mēnešiem.

Pēc īsa darbību pārbaudes laikposma galvenajā mītnē abas sistēmas pārvedīs uz izvēlētajām vietām, lai radioaktīvo ksenonu mērītu reprezentatīvā laikposmā ilgumā no 6 līdz 12 mēnešiem. Sistēmas uzstādīs, kalibrēs un iedarbinās sistēmas piegādātājs. Uz mērījumu veikšanas laiku noslēgs līgumus ar vietējiem darbiniekiem un tos apmācīs, lai tie varētu veikt sistēmas ikdienas ekspluatāciju un apkopi. Pēc mērījumu beigšanas sistēmas atdos PTS.

Centīsies panākt ieinteresēto iestāžu ciešu sadarbību un līdzdalību valstīs, kurās veic mērījumus, attiecībā uz visiem projekta īstenošanas aspektiem. Turklāt PTS centīsies panākt ES dalībvalstu iestāžu sadarbību īpašās jomās, piemēram, laboratoriju sniegtā palīdzībā, kvalitātes kontrolē, loģistikā un pētījumos par pārnesi atmosfērā.

9)	Datus analizēs PTS. Projekta beigās notiks seminārs, lai izvērtētu rezultātus.

2. Tehniskā palīdzība kā projekta komponents: Āfrikas parakstītājvalstu iesaiste, lai pilnībā piedalītos un dotu ieguldījumu CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmas īstenošanā

Vispārēja informācija

Viena no CTBT pārbaudes sistēmas iezīmēm, ar ko tā izceļas starp citiem ieroču kontroles režīmiem, ir informācijas par atbilstību sniegšana reāllaikā tieši iesaistītajām valstīm. IMS un Starptautiskā Datu centra (IDC) datus un produktus dara pieejamus visām parakstītājvalstīm. Patlaban PTS piegādā datus un produktus vairāk nekā 840 pilnvarotiem lietotājiem 96 parakstītājvalstīs.

Lai gan pēdējos divos gados ir ievērojami pastiprinājusies jaunattīstības valstu ieinteresētība izveidot valsts datu centrus (VDC) – abonentu skaits pieaudzis par aptuveni 20 % –, daudzām jaunattīstības valstīm joprojām nav piekļuves CTBTO sistēmai. Tas jo īpaši attiecas uz Āfrikas reģionu, kur saglabājas zems to valstu skaits, kuras veido VDC un drošus parakstītāja kontus (Secure Signatory Accounts – SSA).

Tehniskās palīdzības darbības ir ierosinātas, lai atvieglotu plašāku Āfrikas valstu līdzdalību CTBT pārbaudes sistēmā un veicinātu zinātnes ieguvumus. Lai varētu pieprasīt datus un produktus un spētu tos pielietot, iespējamie lietotāji ir jānodrošina ar pienācīgu tehnisko pamatu. Šādam nodrošinājumam būtu jāattiecas uz IDC un IMS pamatfunkcijām, kā arī uz to, kādu zinātnisku pielietojumu var rast IMS datiem un IDC produktiem. To vislabāk var panākt ar mācību nodarbībām ilgākā laikposmā.

Projekts tādējādi paredz to tehnisko ekspertu plašāku līdzdalību, kurus PTS pieņem darbā katrā saņēmējā valstī un kuri šā projekta īstenošanas laikā pilda reģionālo kontaktpersonu pienākumus. Ja iespējams, mērķtiecīgas apmācības un tehniskās palīdzības darbības tiks izstrādātas katrai saņēmējai valstij, kurā būs apzinātas un izvērtētas īpašas vajadzības attiecībā uz valsts datu centru un SSA izveidi, kā arī attiecībā uz zinātniskiem ieguvumiem. Šajā projektā tiks iesaistītas arī dažas Āfrikas parakstītājvalstis, kuras vēl nav ratificējušas CTBT. Visas kontaktpersonu darbības saņēmējās valstīs veiks, cieši koordinējot tās ar PTS un saņemot tā atbalstu, – lai nodrošinātu šajā projektā uzsākto apmācības un tehniskās palīdzības pasākumu efektivitāti un ilgtspēju, kā arī pienācīgu saskaņotību ar Vienotajā rīcībā 2006/243/KĀDP (“pirmā CTBTO vienotā rīcība”) paredzētajām darbībām.

Šajā pirmajā mērķtiecīgas tehniskās palīdzības pasākumu posmā PTS, izmantojot iepriekš minētos kritērijus un ievērojot tā iepriekš sniegtu iespējamības izvērtējumu, kurā ņemti vērā vietējie apstākļi attiecīgajā laikā, un pēc tam, kad ir saņemts saņēmēju valstu apstiprinājums saskaņā ar IV sadaļā izklāstītajiem noteikumiem, paredz darbības šādās pēc iespējas vairākās Āfrikas valstīs:

—	Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis: Angola, Burundija, Etiopija, Kenija, Komoru salas, Lesoto, Malāvija, Mozambika, Ruanda, Svazilenda, Tanzānija, Uganda, Zambija un Zimbabve,

—	Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas valstis: Alžīrija, Benina, Čada, Ēģipte, Gabona, Gambija, Gana, Ekvatoriālā Gvineja, Gvineja, Gvineja Bisava, Lībija, Maroka, Togo un Tunisija.

Projekta mērķi

Projekta mērķis ir sniegt saņēmējām valstīm pienācīgas zināšanas un palīdzību, lai izveidotu un/vai uzlabotu vietējo valsts datu centru spējas, kā arī apmācību programmu VDC personālam. Tajā iekļaus arī nozīmīgu komponentu attiecībā uz IMS staciju operāciju praksi. Saņēmējas valstis varēs ērtāk un efektīvāk piekļūt IDC datiem un produktiem un tos pilnvērtīgāk izmantot, kā arī uzlabot IMS staciju uzturēšanas operācijas savā teritorijā.

Ir paredzams, ka sadarbība ar kontaktpersonām veicinās valsts datu centru skaita pieaugumu saņēmējās valstīs un plašāku šo valstu līdzdalību CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmas īstenošanā, tostarp efektīvā un prasmīgā IDC datu un produktu pielietojumā. Turklāt projekta mērķis ir stiprināt mijiedarbību un sadarbību starp CTBTO, zinātniekiem un pētniecības institūtiem minētajos reģionos.

Būtiska projekta daļa būs PTS elektroniskās apmācības spēju izmantošana, kas tika izstrādātas saskaņā ar pirmo CTBTO vienoto rīcību. Tas dos iespēju veidot forumu, kurā dalībniekus var apmācīt elektroniskās apmācības produktu izmantošanā. Lietotāju atsauksmes par šo procesu saņēmējās valstīs pozitīvi ietekmēs gan elektroniskās apmācības, gan tehniskās palīdzības projektus.

9)	Tam, ka galveno uzmanību pievērsīs tehniskai palīdzībai, vajadzētu veicināt katras parakstītājvalsts iesaistīšanos PTS uzsāktajā valsts datu centru attīstībā. Šīs darbības veiks saskaņā ar noteikumiem tehniskai palīdzībai, kas ietverti CTBT Protokola I F. 22. daļā.

Ieguvumi

10)

Projekta mērķis ir sniegt vairākus svarīgus ieguvumus CTBTO un saņēmējām valstīm, proti,

—

tas ļaus valsts datu centriem saņēmējās valstīs iegūt augstākas kvalitātes tehnisko lietpratību, lai

—	veiktu IMS staciju apkopi un uzturēšanu,

—	veiktu datu un datu produktu analīzi un pārvaldību,

—	tas dos iespēju tām valstīm, kas izveido valsts datu centrus, saņemt un analizēt IDC reāllaikā piegādātus neapstrādātus datus.

11)	Valstis, kas izveido valsts datu centrus, saņems no PTS finansiālu, tehnoloģisku un cilvēkresursu atbalstu, un šāds atbalsts palīdzēs saņēmējām valstīm attīstīt un uzturēt nepieciešamo tehnisko lietpratību, lai pilnībā piedalītos CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmā.

12)	Lielāka saņēmēju valstu izpratne par to, kā valsts datu centru izveide var palīdzēt bagātināt vietējo zinātnes pamatu un kā IMS datus var izmantot, lai analizētu reģiona notikumus.

13)

Palielinot valsts datu centru skaitu un ģeogrāfisko izplatību, kur tiek saņemta un neatkarīgi analizēta IDC informācija, būs iespējams efektīvāk izmantot IDC, tādējādi veicinot sistēmas precizitātes tālāku uzlabošanu (kā uzsvērts pirmajā vispārējā sistēmas darbības pārbaudē, ko PTS veica no 2005. gada aprīļa līdz jūnijam).

Apraksts

14)

PTS izraudzīsies divus tehniskos ekspertus un nodrošinās viņu dalību kontaktpersonu statusā, uz projekta darbības laiku nosakot viņu mītnes vietu Āfrikā; viņi koordinēs visas darbības, konsultējoties ar IDC vadību un saņemot tā apstiprinājumu. Saņēmējas valstis tiks sadalītas divās grupās attiecīgi starp abām kontaktpersonām. Darbu katrā reģionā iedalīs divos posmos.

15)

1. posms: tehniskas darba vizītes uz katru valsti

—

Kontaktpersonas apmeklēs saņēmējas valstis, kā minēts iepriekš, lai izvērtētu, kāda ir informētība par PTS datu produktiem un to izmantojums. Tās sadarbosies ar attiecīgajām valsts iestādēm, lai iepazītu esošās vajadzības un izpratni un veicinātu informētību par PTS datiem un produktiem, tostarp to iespējamo pielietojumu civiliem un zinātniskiem mērķiem. Turklāt kontaktpersonas nodibinās kontaktus ar citām katras valsts attiecīgajām iestādēm, kas varētu gūt labumu no PTS datu un produktu lietojuma. Kontaktpersonas pēc vajadzības sekmēs tīklu veidošanu starp valsts iestādēm un citām attiecīgajām iestādēm. Vietās, kur ir izveidoti valsts datu centri (VDC), tiks izvērtēts katra centra personāls un infrastruktūra (tostarp datoru un interneta infrastruktūra), lai varētu noteikt prioritāros veicināšanas pasākumus.

—

Pēc tam tiks rīkotas tehniskas praktiskās nodarbības, kurās aicinās piedalīties dalībniekus no iestādēm, kas izvēlētas šajā posmā. Šajās mācību nodarbībās veiks tehniskas apmācības par PTS datiem un produktiem. Šīs apmācības tiks īpaši pielāgotas, pamatojoties uz dalībnieku prasmēm un ņemot vērā saņēmēju valstu oficiālo valsts valodu. Minēto mācību laikā dalībnieki strādās ar PTS programmatūru, kas izstrādāta valsts datu centru vajadzībām, ko var izmantot, lai piekļūtu un analizētu PTS datus un produktus. Šo programmatūru piegādās dalībniekiem (kuri ir PTS pilnvarotie lietotāji) uzstādīšanai attiecīgi katram savā iestādē. Turklāt datoraprīkojuma un perifēro iekārtu piegāde dalībniekiem, kas ir PTS pilnvarotie lietotāji, pamatosies uz to vajadzību izvērtējumu. Šīs mācības dos iespēju arī sekmēt sadarbību starp reģiona iestāžu tehnisko personālu.

16)

2. posms: turpmākie pasākumi

Pēc 1. posma pabeigšanas dalībniekiem vajadzētu spēt lietot jaunās zināšanas, programmatūru, datoraparatūru, uzstādīt un rīkoties ar šiem jaunieguvumiem, pamatojoties uz mācību nodarbībās apgūto. Lai nostiprinātu iegūtās prasmes un/vai aizpildītu atlikušos robus zināšanās, kontaktpersonas atgriezīsies pie saņēmējām valstīm un izvērtēs, kā dalībnieki liek lietā 1. posma mācību nodarbībās apgūto. Šo īso kontroles apmeklējumu mērķis ir panākt to, lai vietējie tehniskie darbinieki varētu regulāri izmantot PTS datus un produktus. Šie pasākumi tiks īpaši pielāgoti, pamatojoties uz vietējām prasmēm un vajadzībām, rūpējoties arī par ilgtspēju – tā, lai darbības varētu turpināties arī pēc šā projekta noslēguma.

17)

Par katru saņēmēju valsti, projektam beidzoties, iesniegs plašu ziņojumu, kurā tiks izklāstīti gūtie panākumi, kā arī attiecīgi noteiktās un apjaustās vajadzības saistībā ar apmeklētajām organizācijām un to savstarpējām attiecībām. Tas tiks izmantots par pamatu turpmākām darbībām attiecīgajās valstīs.

III. ILGUMS

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 18 mēneši.

IV. SAŅĒMĒJI

Saņēmēji saistībā ar projektiem šajā vienotajā rīcībā ir visas CTBT parakstītājvalstis, kā arī CTBTO sagatavošanas komisija.

Saņēmēju valstu galīgo izvēli saistībā ar tehnisko palīdzību kā projekta komponentu noteiks, savstarpēji apspriežoties īstenotājai struktūrvienībai un prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP, kompetentajā Padomes darba grupā cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un Komisiju. Galīgais lēmums pamatojas uz priekšlikumiem, ar ko nāk klajā īstenotāja struktūrvienība atbilstīgi šīs vienotās rīcības 2. panta 2. punktam.

V. ĪSTENOTĀJA STRUKTŪRVIENĪBA

Projektu īstenošanu uzticēs CTBTO sagatavošanas komisijai. Projektus tieši īstenos CTBTO sagatavošanas komisijas pagaidu tehniskā sekretariāta darbinieki, CTBT parakstītājvalstu eksperti un darbuzņēmēji. Ja projektu īstenošanu uztic darbuzņēmējiem, jebkuru preču, būvdarbu vai pakalpojumu nodrošināšana, ko CTBTO sagatavošanas komisija veic atbilstīgi šai vienotajai rīcībai, notiek saskaņā ar finansēšanas līgumu, ko Eiropas Komisija noslēdz ar CTBTO sagatavošanas komisiju.

Īstenotāja struktūrvienība sagatavos:

a)	termiņa vidusposma ziņojumu pēc pirmajiem sešiem projektu īstenošanas mēnešiem;

b)	beigu ziņojumu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc projektu īstenošanas.

Ziņojumus nosūtīs prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP.

VI. IESAISTĪTĀS TREŠĀS PERSONAS

Šos projektus pilnībā finansē ar šo vienoto rīcību. CTBTO sagatavošanas komisijas un CTBT parakstītājvalstu ekspertus var uzskatīt par iesaistītajām trešām personām. Viņi strādās saskaņā ar CTBTO sagatavošanas komisijas ekspertu darbības standarta noteikumiem.

17.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/36

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 125/06/COL

2006. gada 3. maijā

par Norvēģijas Enerģētikas fondu (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

Ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (2), jo īpaši tā 61. un 63. pantu un 26. protokolu,

Ņemot vērā EBTA valstu nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (3), jo īpaši tā 24. pantu,

Ņemot vērā Uzraudzības iestādes un tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu un II daļas 4. panta 4. punktu, 6. pantu un 7. panta 2., 3., 4. un 5. punktu un 14.pantu,

Ņemot vērā Iestādes pamatnostādnes (4) par EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanu un tulkošanu, jo īpaši tā 15. nodaļu par vides atbalstu,

Ņemot vērā Iestādes Lēmumu (2004. gada 14. jūlijs) par īstenošanas noteikumiem, kas minēti saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola II daļas 27. pantu,

Aicinot ieinteresētās puses iesniegt komentārus attiecībā ar šiem noteikumiem (5) un ņemot vērā to komentārus,

tā kā:

I. FAKTI

1. Procedūra

Ar Norvēgijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā 2003. gada 5. jūnija vēstuli, pārsūtot 2003. gada 4. jūnija vēstuli no Naftas un Enerģētikas ministrijas, abas saņemtas un reģistrētas Iestādē 2003. gada 10. jūnijā (Dok. Nr. 03-3705-A, reģistrēts lietā SAM 030.03006), Norvēģijas iestādes paziņoja par izmaiņām divās pašreizējās atbalsta programmās, t.i., “Finansējuma programmā jauno enerģētikas tehnoloģiju ieviešanai” un “Informācijas un izglītības pasākumos enerģētikas efektivitātes jomā” saskaņā ar Uzraudzības iestādes un tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1.panta 3. punktu.

Ar 2003. gada 16. jūnija vēstuli (Dok. Nr. 03-3789-D), EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk tekstā “Iestāde”) informēja Norvēģijas iestādes, ka sakarā ar to, ka programma stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī, t. i., pirms paziņojuma, pasākums tiks uzskatīts par “nelikumīgu atbalstu” saskaņā ar Iestādes Procesuālo un pastāvīgo noteikumu valsts atbalsta jomā 6.nodaļu (6).

Pēc dažādas korespondences apmaiņas (7) Iestāde 2005. gada 18. maija vēstulē informēja Norvēģijas iestādes, ka tā ir nolēmusi sākt procedūru, kas paredzēta Uzraudzības iestādes un tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā attiecībā uz Norvēģijas Enerģētikas fondu.

Iestādes Lēmums Nr. 122/05/COL sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ pielikumā (8). Iestāde aicināja ieinteresētās puses iesniegt komentārus. Iestāde saņēma vienu viedokli. Ar 2005. gada 27. septembra vēstuli (Pasākums Nr. 335569) Iestāde nosūtīja šo viedokli Norvēģijas iestādēm komentēšanai.

Ar Norvēģijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā 2005. gada 15. jūlija vēstuli, ar kuru tālāk tika nosūtīta 2005. gada 12. jūlija Modernizācijas ministrijas vēstule un 2005. gada 11. jūlija Naftas un enerģētikas ministrijas vēstule, Norvēģijas iestādes iesniedza komentārus par Iestādes lēmumu sākt oficiālas izmeklēšanas procesu. Vēstules tika saņemtas Iestādē 2005. gada 19. jūlijā (Pasākums Nr. 327172).

Sīkāku informāciju, konkrēti, FIRST drošības eksperta ziņojumu, Norvēģijas iestādes iesniedza 2005. gada 6. oktobrī (Pasākums Nr. 345642). Norvēģijas iestāžu un Iestādes tikšanās notika 2005. gada 11.oktobrī. Ar 2005. gada 18. novembra e-pasta vēstuli Norvēģijas iestādes iesniedza sīkāku informāciju (Pasākums Nr. 350637). Tikšanās ar Norvēģijas iestādēm notika 2006. gada 13. februārī. 2006. gada 8. martā Norvēģijas iestādes iesniedza sīkāku informāciju (Pasākums Nr. 365788).

2. Atbalsta pasākumu apraksts saskaņā ar Enerģētikas fondu

Ar savu paziņojumu Norvēģijas valdība informēja par izmaiņām divās pastāvošajās programmās enerģētikas jomā, kuras pastāv kopš 1978./79., kuras atrodas NVE, Norvēģijas Ūdens resursu un enerģētikas direktorāta kompetencē. Pirmā programma bija “Finansējuma programma jauno enerģētikas tehnoloģiju ieviešanai”, ar kuru Norvēģijas valdība sniedza investīciju atbalstu atjaunojamo enerģijas resursu tehnoloģiju ieviešanai. Otrā programma “Informācijas un izglītības pasākumi enerģētikas efektivitātes jomā” attiecās uz atbalsta kampaņām un kursiem par enerģētikas efektivitāti rūpnieciskajā, komerciālajā un mājsaimniecības sektorā. Šīs programmas tika finansētas no budžeta piešķīrumiem. Visbūtiskākās paziņotās programmas izmaiņas bija attiecībā uz:

2.1.	programmu apvienošanu saskaņā ar jauno finansēšanas mehānismu, Enerģētikas fondu;

2.2.	atšķirīgu programmu finansēšanas veidu, tagad – kad visus pasākumus atbalsta Enova – izmantojot arī elektroapgādes tarifu aplikšanu ar nodokli (9) papildus nepārtrauktai Finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta, un

2.3.	Enerģētikas fonda vadību ar nesen nodibināto pārvaldes institūciju Enova. Ir pieņemti arī jauni noteikumi un vienošanās starp Norvēģijas valsti un Enovu. Šiem jaunajiem noteikumiem ir jānodrošina, ka atbalsta pasākumi sasniedz noteiktus nesen identificētos enerģētikas politikas mērķus.

ad 2.1. Divu atbalsta programmu apvienošana

2002. gada 1. janvārī tika izveidots Enerģētikas fonds un divas augstāk minētās programmas tika apvienotas šajā fondā. Enerģētikas fonds darbojas kā atbalsta pasākumu finanšu mehānisms, kuri turpinās jaunajā režīmā.

ad 2.2. Jaunais Enerģētikas fonda finansēšanas veids

Ja pastāvošās programmas finansēja ar grantiem no valsts budžeta, tad jaunizveidotais Enerģētikas Fonds tiek finansēts ar grantiem no valsts budžeta, kā arī apliekot ar nodokli elektroapgādes tarifus (enerģijas ražošana kā tāda netiek aplikta).

Šo nodokli paredz Naftas un enerģētikas ministrijas Enerģētikas fonda 2001. gada 10. decembra noteikumi (10). Saskaņā ar Enerģētikas fonda noteikumu 3. sadaļu saistībā ar 2.a sadaļu jebkura kompānija, kurai saskaņā ar Enerģētikas akta (11) (“omsetningskonsesjoner”) sadaļu 4–1 tiek piešķirta licence, kad tā iekasē naudu no gala patērētāja par elektroenerģijas patēriņu, papildus pievieno rēķinam 1 ēru/kWh (palielinājums no 2004. gada 1. jūlija no iepriekšējām 0,3 ērām/KWh) par katru patēriņa vienību (skatīt arī Enerģētikas akta sadaļu 4–4).

Pēc tam licences saņēmējs veic 1 ēras/kWh, kas reizināta ar to enerģijas apjomu, par kuru elektroapgādes sistēmas gala patērētājam ir izrakstīts rēķins, iemaksu Enerģētikas fondā. Kā redzams šā Lēmuma I.7 sadaļas tabulā, Enerģētikas fonds tikai ar šo nodokli vien ir saņēmis palielinātu finansējumu. Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka turpmākajos gados Enerģētikas fonds atkal varētu saņemt budžeta asignējumus.

ad 2.3. Enerģētikas fonds Enovas vadībā

2001. gada 22. jūnijā tika izveidota Enova SF (12). Enova ir jauna pārvaldes iestāde, kas ir izveidota kā valsts iestāde (statsforetak, SF) (13). Tā pieder Norvēģijas valstij ar Naftas un enerģētikas ministrijas starpniecību. Enova strādā kopā 2002. gada 1. janvāra, t.i., no Enerģētikas fonda nodibināšanas dienas.

Enovas galvenais uzdevums ir īstenot atbalsts programmas, vadīt Enerģētikas fondu un sasniegt enerģētikas politikas mērķus, kurus Norvēģijas Parlaments apstiprināja 2000. gadā. Šie galvenie uzdevumi ir sīkāk raksturoti Norvēģijas valsts (Naftas un enerģētikas ministrijas) un Enova SF līgumā (tālāk tekstā “Līgums”) (14). Pēc Enovas sniegtā raksturojuma “Enova SF izveidošana liecina par Norvēģijas enerģētikas efektivitātes un atjaunojamo enerģijas resursu politikas organizāciju un īstenošanu”.

3. Atbalsta pasākumu valsts tiesiskais pamats

Atbalsta pasākumu valsts tiesiskais pamats ir 2001. gada 5. aprīļa Parlamenta Lēmums, kas (15) pamatojas uz 2000. gada 21. decembra Naftas un enerģētikas ministrijas priekšlikumu (16). Ar Parlamenta Lēmumu tiek grozīts 1990. gada 29. jūnija Enerģētikas likums Nr. 50 (Energiloven). Enovas galvenie uzdevumi ir noteikti iepriekš minētajā Ministrijas un Enovas Līgumā.

Būtiski ir arī nesen 2001. gada 10. decembrī pieņemtie noteikumi Nr. 1377 par elektroapgādes tarifu aplikšanu ar nodokli (Forskrift om innbetaling av påslag på nettariffen til Energifondet). Enerģētikas fonda noteikumi (Vedteker for energifondet) paredz Enerģētikas fonda pakļautību Naftas un enerģētikas ministrijai un nosaka, ka to pārvalda Enova.

4. Atbalsta pasākuma mērķis

Apvienoto programmu pakļaušana jaunizveidotajam Enerģētikas fondam un pārvaldes iestādei Enova tika veikta ar mērķi panākt rentablāku valsts energoresursu taupīšanas pasākumu finansējuma izmantošanu un videi drošas enerģijas ražošanu. Enovai un Enerģētikas fondam ir jāsasniedz jaunie Parlamenta pieņemtie enerģētikas mērķi (17).

Saskaņā ar iepriekš minēto Līgumu enerģijas ietaupījumi un jaunā videi drošā enerģija līdz 2010. gada beigām kopā veidos ne mazāk kā 12 TWh, no kuriem

—	ne mazāk kā 4 TWh būs no palielinātas piekļuves apkurei uz ūdens pamata, kas balstās uz jaunajiem atjaunojamās enerģijas resursiem, siltumsūkņiem un termālo apkuri, un

—	ne mazāk kā 3 TWh būs no palielinātas vēja enerģijas izmantošanas.

Līgums nosaka sekundāro mērķi, ka Fonda līdzekļi ir jāiegulda enerģijas un jaunas, videi drošas enerģijas taupīšanā, kas līdz 2005. gada beigām kopā veidotu ne mazāk kā 5,5 TWh (sākotnēji 4,5 TWh). Atbalstot jaunu atjaunojamo enerģijas resursu formas un vairāk veicinot enerģijas taupīšanu, Norvēģija vēlas arī kļūt mazāk atkarīga no elektroenerģijas ražošanā dominējošajiem resursiem – hidroenergoresursiem. Tālāk norādītie skaitļi, kurus paziņojušas Norvēģijas iestādes, liecina par to, ka, neskatoties uz vēja enerģijas un termoelektroenerģijas izmantošanas palielinājumu, Norvēģija turpina balstīties uz hidroenergoresursiem.

1. tabula

Elektroenerģijas ražošana, patēriņš, imports un eksports Norvēģijā, GWh, 2000–2005

	2000	2001	2002	2003	2004	Janvāris–maijs 2005
Ražošana kopā	142 816	121 608	130 473	107 273	110 427	60 976
Hidroenergoresursi	142 289	121 026	129 837	106 101	109 280	na
Vēja enerģija	31	27	75	220	260	na
Termoelektroenerģija	496	555	561	952	887	na
Patēriņš	123 761	125 206	120 762	115 157	121 919	56 665
Imports	1 474	10 760	5 334	13 471	15 334	1 923
Eksports	20 529	7 162	15 045	5 587	3 842	6 234
Neto imports	–19 055	3 598	–9 711	7 884	11 492	–4 311
Neto imports/patēriņš	0,0 %	2,9 %	0,0 %	6,8 %	9,4 %	0,0 %
Neto eksports/patēriņš	15,4 %	0,0 %	8,0 %	0,0 %	0,0 %	7,6 %

5. Paziņotā Enerģētikas fonda shēma

5.1. Vispārīgas piezīmes par Enerģētikas fondu

Enova var sniegt investīciju atbalstu enerģijas taupīšanas sistēmām un atjaunojamo energoresursu ražošanai un izmantošanai, kā sākotnējo investīciju atbalstu jaunajām enerģētikas tehnoloģijām.

Subsīdiju līmeni nosaka katra projekta tehniskais un finanšu vērtējums. Priekšroka tiek dota tiem projektiem, kas nodrošina visvairāk ietaupītu vai saražotu kilovatstundu (kWh) uz subsidēto NOK. Līdz ar to veidojas projektu konkurss valsts finansējuma saņemšanai, kuras mērķis ir izvēlēties visefektīvākos projektus.

Uzaicinājumi iesniegt projektu priekšlikumus tiek izsludināti lielākajos valsts un reģionālajos laikrakstos ne retāk kā reizi divos gados, bet lielākajai daļai programmu – četras reizes gadā.

5.2. Atjaunojamā enerģija

Attiecībā uz investīciju atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai un izmantošanai, Norvēģija atbalsta enerģijas projektus, kas ir noteikti Direktīvas 2001/77/EK (18) 2. pantā kā atjaunojamie enerģijas resursi (skat. Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu vides atbalstam, turpmāk tekstā “Vides pamatnostādnes”, 7. punktu, kas ietver vēja un saules enerģiju, ģeotermisko enerģiju, viļņu enerģiju, paisuma un bēguma enerģiju un hidroelektrostaciju būves, kuru jauda nepārsniedz 10 MW, kā arī biomasu). Hidroenergoresursiem, kuri ir, kā paskaidrots, tradicionālais elektroenerģijas ražošanas avots Norvēģijā, līdz šim nekāds atbalsts nav ticis sniegts (19). Finansējumu dabas gāzes ievilkšanai Enerģētikas fonds neietver (20).

Enova uzskata, ka kopumā atbalsta saņemšanai atbilst vēja enerģijas, bioenerģijas, paisuma un bēguma enerģijas, ģeotermiskās enerģijas un okeāna viļņu enerģijas projekti. Saules enerģijas projekti ietver pasīvus, ēkās iebūvētus saules enerģijas izmantošanas risinājumus, solārās apkures sistēmas un PV (fotoelektrisko – (photovoltaic)) ražošanu.

Attiecībā uz jēdzienu “bioenerģija”, Norvēģijas iestādes ir paskaidrojušas, ka šo terminu lieto attiecībā uz atjaunojamo enerģiju (elektrību vai siltumu), kas pamatojas uz biomasu, kā definēts Direktīvā 2001/77/EK. Bioenerģija ir plašāks jēdziens nekā biomasa un ietver, piem., tādus projektus, kas pārvērš biomasu elektrībā un/vai siltumā pretēji biomasas projektiem, kuri attiecas tikai uz pašas biomasas ražošanu un pārstrādi. Šādi projekti ir atkarīgi no daļējas vai maksimālas kapacitātes papildus investīcijām, kas pamatojas uz citiem enerģijas avotiem. Tādēļ investīciju izmaksas šādos projektos varētu ietvert ne tikai biomasu, bet papildus biomasai arī citus enerģijas avotus. Iestāde saprot, ka ir iespējamas tādas situācijas, kurās bioenerģija tikai daļēji sastāv no biomasas.

Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka jēdziens atjaunojamo enerģijas resursu “izmantošana” ietvers situācijas, kurās investīcijas tiek veiktas iekšējai ražošanai, kur ražotājs un lietotājs ir viena un tā pati persona (kas bieži ir siltuma ražošanas gadījumā).

Enova aprēķina atbalstu, kuru ir iespējams sniegt projektam kā starpības starp pašreizējām projekta ražošanas izmaksām un pašreizējiem ieņēmumiem diskontētu pašreizējo vērtību, kas pamatojas uz attiecīgo enerģijas resursu tirgus cenu. Citiem vārdiem, tā izmanto neto pašreizējās vērtības aprēķinu (turpmāk tekstā saukta – NPV aprēķins).

Lai izvēlētos tirgus cenu, Norvēģijas iestādes izšķir trīs galvenās situācijas:

Pirmkārt, tās izskata atjaunojamās enerģijas ražošanas gadījumu, kuru pievieno apgādes tīklam un kurš tādēļ konkurē ar tradicionālo elektroenerģijas ražošanu, kā noteikts Nordpool jaudas apmaiņā. Tas attiecas uz vēja, bioloģisko, saules, paisuma un bēguma un okeāna viļņu enerģiju un Nordpool noteiktā cena tiek izmantota uzziņai. Nordpool jaudas apmaiņā vērojamas gan līgumcenas, gan termiņdarījumu līdz trīs gadiem cenas. Tā kā investīcijas pamatojas uz nākotnē paredzamajām elektroenerģijas cenām, Enova atsaucas uz nākotnes līgumiem, kuri tiek noslēgti ik dienas. Lai izslēgtu nejaušas cenu svārstības, izmanto pēdējo pārdodamo nākotnes līgumu sešu mēnešu vidējo. Cena tiek noteikta projekta pieteikuma iesniegšanas dienā, kas notiek četras reizes gadā.

Otrais gadījums ir centrālā apkure, kuru sadala vietējās sadales tīklā un kura konkurē ar fosilās degvielas vai elektroenerģijas siltumu. Šajā situācijā Enova attiecas uz faktisko līgumcenu (21), kuru maksā patērētājs (parastās enerģijas – no fosilajām degvielām vai elektrības – cena).

Trešais variants ietver enerģijas ražošanu, kas netiek pievienota sadales tīklam (t. i., enerģijas ražošana uz vietas no tvaika pārpalikuma, kas netiek pievienots energotīklam). Šajā gadījumā izmanto cenu, ar kuru tirgū sastopas gala patērētājs, ieskaitot nodokļus.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir veicināt investīcijas atjaunojamās enerģijās, kuras citādi nevarētu attīstīt tādēļ, ka enerģijas cena, kas pieejama tirgū, neietver izmaksas un līdz ar to neto pašreizējā vērtība ir negatīva. Šī iemesla dēļ saskaņā ar Norvēģijas iestādēm, subsīdijas kompensēs tikai atjaunojamās enerģijas papildu izmaksas. Bez tam Enovas sniegtais atbalsts nepārsniedz summu, kas ir noteikta kā nepieciešama, lai palaistu projektu, t. i., veicinātu pozitīva lēmuma pieņemšanu par investīcijām.

Tomēr izveidojot Enerģētikas fondu un Enovu, saskaņā ar Iestādes informāciju, nekādu precīzu norādījumu par to, kad palaišanas efektu varētu uzskatīt par sasniegtu. Tas, piemēram, nebija noradīts, kad projekts sasniegtu – ieskaitot Enerģētikas fonda atbalstu – nulles pašreizējo neto vērtību. Protams, tika veikta analīze, lai noteiktu, kad projekts sasniegs līmeni, kad nav ne peļņas, ne zaudējumu. Tomēr nebija skaidri noteiktu ierobežojumu, kas kavētu valsts atbalstu virs šī punkta. Kā tālāk apskatīts Iestādes Lēmumā, lai sāktu formālu izmeklēšanas procedūru, dažos gadījumos ar Enovas sniegto atbalstu varētu panākt tādu projekta atbalstu, kas nodrošina aprēķināto pozitīvo neto pašreizējo vērtību (22).

Sniedzot projektiem atbalstu, Enova un atbalsta saņēmējs noslēdz palīdzības līgumu, kas nosaka paredzētā atbalsta maksājumu noteikumus. Šos maksājumus varētu regulēt atbilstoši izmaksu samazinājumam celtniecības periodā. Pēc investīciju realizēšanas salīdzina faktiskās izmaksas ar pieteikumā plānotajām izmaksām. Ja šie faktori atšķiras par labu pieteikuma iesniedzējam, Enova var regulēt finansiālo atbalstu uz leju, lai atspoguļotu faktisko izmaksu struktūru (23).

Projekta palaišanas prasību pamatā ir godīga peļņa uz kapitālu. Izmantotā diskonta likme tika noteikta 7 % līmenī gadā (nominālā, likme pirms nodokļiem) visiem projektiem, kuros daži procentu punkti tika pievienoti kā riska prēmija. Norvēģijas valdība paziņoja, ka Enova pamatos savu analīzi uz teorētiskajām vērtībām, kas ieteiktas valsts ziņojumos no atzītām valsts institūcijām Norvēģijā, kur riska prēmija varētu svārstīties no 2,5 līdz 4,5 %, atkarībā no enerģijas veida un projekta.

5.3. Enerģijas taupīšanas pasākumi

Kā ziņots atbilstoši shēmai (24), investīciju atbalsts enerģijas taupīšanas pasākumiem ir aprēķināts pēc tās pašas pašreizējās vērtības aprēķinu metodes, kuru izmanto atjaunojamās enerģijas projektos.

5.4. Jaunā enerģijas tehnoloģija

Šajā kategorijā Enova atbalsta tās tehnoloģijas, kurām vēl ir nepieciešama zināma izstrāde un kuras ir nepieciešams vēl pārbaudīt pirms tās kļūst ekonomiski dzīvotspējīgas, lai gan tās ir izgājušas projektu izpētes un izstrādes stadiju, kas apskatīta Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu 14.nodaļā par izpētes un izstrādes atbalstu. Šādu tehnoloģiju piemēri ir paisuma un bēguma enerģijas un vēja enerģijas instalācija. Šie projekti varētu būt saistīti, lai panāktu enerģijas efektivitāti vai veicinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu.

Oficiālās izmeklēšanas laikā Norvēģijas iestādes paskaidroja, ka šo kategoriju var uzskatīt par investīciju atbalsta atjaunojamās enerģijas ražošanai un iepriekš minētajai enerģijas taupīšanai apakškategoriju. Iepriekš 95,3 % atbalstīto projektu šajā kategorijā bija saistīti ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, 4,3 % attiecās uz enerģijas taupīšanas pasākumiem (25).

Enova ir parakstījusi līgumu ar Norvēģijas Pētījumu Padomi par “inovatīvo enerģētikas risinājumu īstenošanu” enerģijas taupīšanai un siltuma ražošanai no saules enerģijas un biomasas. Saskaņā ar Norvēģijas iestādēm šis līgums nav jauna atbalsta programma, bet tikai pastiprināta uzmanības pievēršana jomai, kurā ir gaidāms, ka sadarbība starp Enovu un Pētījumu Padomi varētu sniegt sinerģijas efektu. Saskaņā ar Norvēģijas iestādēm šīs mehānisms darbojas kā kopējas ieejas durvis projektiem, kuri varētu būt vai nu pirmskonkurētspējas fāzē (un līdz ar to saņemtu atbalstu no Pētījumu Padomes) vai ģenerētu ieņēmumus (un līdz ar to saņemtu atbalstu no Enovas). Projekts nesaņems finansējumu no abām atbalsta iestādēm. Tomēr Norvēģijas iestādes uzsver, ka saskaņā ar šīm vadlīnijām sniegtais atbalsts var nebūt apvienots ar citiem valsts atbalsta veidiem EEZ Līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ja šāda pārklāšanās izraisa augstāku atbalsta intensitāti, nekā tā ir noteikta Vides vadlīnijās.

Tā kā Enova atbalsta tikai tos projektus, kas ģenerē ieņēmumus, tā tāpat izmanto iepriekš minēto neto pašreizējās vērtības aprēķina metodi jaunās tehnoloģijas projektu atbalstam. Projektu ienākumi pamatojas uz elektrības un siltuma ražošanu pārdošanai, kas saskaņā ar Norvēģijas iestādēm veido ienākumus, kas projektus padara dzīvotspējīgus, ja izmato neto pašreizējās vērtības aprēķina pieeju.

5.5. Enerģētikas auditi

Enova piedāvā uzņēmumiem arī bezmaksas padomdevēja un konsultāciju pakalpojumus, lai panāktu enerģijas efektivitāti. Atbalsta nolūks ir palielināt to uzņēmumu skaitu, kuri veic enerģijas auditus un analīzes un palīdzēt viņiem samazināt attiecīgās izmaksas. Kā ziņots, šie pakalpojumi likumiski nebija ierobežoti ne līdz atbalstam zem de minimis sliekšņa, ne arī līdz atbalstam maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tie bija vērsti uz noteiktiem uzņēmumiem. 2003. gada programmas tekstā mērķa grupas bija raksturotas kā privāto un valsts ēku, kuru platība pārsniedz 5 000 kvadrātmetru un rūpniecības uzņēmumu īpašnieki, kā arī lielu platību īrnieki. No 2003. gada Enova ir piešķīrusi firmām naudu šādiem padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem, nevis pati sniegusi šos pakalpojumus.

Norvēģijas iestādes uzsver, ka atbalsts šo programmu ietvaros būtu jāatšķir no mācību un izglītības pasākumiem. Tas ir tā, jo finansējums iet tieši kompānijām enerģijas auditu un analīžu veikšanai un vai nu enerģijas taupīšanas investīciju noteikšanai vai uzvedības pārmaiņām uzņēmumos. Tādēļ Iestāde pašreizējā lēmumā izskatīs šo atbalstu atsevišķi. Norvēģijas iestādes turpina pierādīt, ka programmas ir līdzīgas enerģijas auditiem pēc somu programmas, ko apstiprinājusi Komisija (26).

Iepriekš tika izsniegti finansējumi, kas sedz līdz 50 % no attaisnojamām izmaksām. Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu datiem no 2004. gada 1. janvāra tikai par 40 % attaisnojamo izmaksu ir piešķirts finansējums.

5.6. Informācijas un izglītības programmas enerģijas efektivitātes jomā

Enova vada enerģijas informācijas palīdzības līniju, ar kuras palīdzību jebkuram interesentam tiek sniegta informācija un padoms augstākas energoefektivitātes panākšanai. Tā kā Enovai nav iespēju pašai uzņemties šos pasākumus, Norvēģijas iestādes apgalvo, ka pakalpojumi tiek pirkti saskaņā ar valsts iepirkuma noteikumiem. Enova neizvirza nekādus ieskatus par to, kam šādi padomi un konsultācijas tiek sniegtas.

Līdz 2003. gada 1. janvārim Enova piedāvāja plaši publicētu programmu, ar kuru divdesmit reģionālie efektivitātes centri, kas šajā jomā pārstāv Enovu, izskatīja jautājumus saistībā ar enerģijas efektivitāti, kuriem bija nepieciešami konkrēti turpmākie pasākumi mājsaimniecībās un uzņēmumos uz vietas. Atbalsts tika sniegts bez maksas un katram jautājumam tika veltītas apmēram divas stundas. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka Enova neizvirzīja nekādus ieskatus par to, kam sniegt šos pakalpojumu.

Attiecībā uz izglītības pasākumiem ir jāmin šādas programmas. Norvēģijas iestādes uzsver, ka būtiska ir konkurence starp pieteikumu iesniedzējiem un projektu rentabilitāte.

Līdz 2005. gada 1. janvārim Enova nodrošināja programmu (27) mācību materiālu un mācību koncepciju izstrādei, lai kompānijās veicinātu un saglabātu zināšanas par atjaunojamām enerģijām. Programma bija organizēta kā konkurss, un Enova apmaksāja 50 % visu projekta izstrādes izmaksu. Programmas mērķis bija veicināt mācību materiālu par enerģijas efektivitāti (grāmatu, programmatūras utt.) izstrādi, kā arī atbalstīt ar enerģiju saistīto kursu izstrādi, piem., koledžās/universitātēs vai izstrādājot arodbiedrībās utt. Programma bija atklāta sabiedriskām, privātām un bezpeļņas vienībām. 2003. un 2004. gada programmās bija prioritāšu saraksts (piem., projekti celtniecības uzņēmumiem, projekti, kuri ir saistīti ar valsts/privāto partnerību un projekti, kuri jārealizē līdz 2003. gada 1. augustam). 2003. gada programmā papildus izglītība tika īpaši vērsta uz universitātēm, savienībām, arodorganizācijām un privātajiem izglītības operatoriem (1. fāze) un arhitektiem, piegādātājiem, uzņēmējiem un citu personālu, kas strādā ar enerģijas sistēmām komercēkās (2. fāze) vai bija paredzēta celtniecības uzņēmumiem (2004. gada programmas teksts).

2004. gada izglītības programmas veicināšanai Enova piedāvāja programmu kvalifikācijas celšanas kursiem enerģētikā tehniskajam personālam un inženieriem. Tie tika organizēti konkursa veidā. Tikai pirmie 50 kursu beidzēji saņēma kursu apmaksu no Enovas. Saskaņā ar Norvēģijas iestādēm šis atbalsts tika sniegts tieši personām, bet nevis uzņēmumiem.

Iepriekš minētās mācību materiāla programmas beidzās 2004. gada 31. decembrī. Saskaņā ar Norvēģijas iestādēm par jaunām programmām Iestādei tiks paziņots. Kopumā saskaņā ar programmu kādi 33 projekti ir saņēmuši atbalstu. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka daži no šiem projektiem varētu būt zem de minimis sliekšņa. Bez tam daļa atbalsta nonāca valsts sektora vienībās, universitātēs un citās mācību iestādēs un bezpeļņas organizācijās. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka šīm vienībām Enovas sniegtais atbalsts nebija saistībā ar darbību, kuru veic uzņēmums, uz kuru attiecina EEZ Līguma 61. panta 1. punktu, bet drīzāk tas bija izglītības pasākuma atbalsts.

Programmā kā tādā nebija nekādu ierobežojumu, kas noteiktu, ka atbalstu var sniegt tikai noteikta veida vienībām vai darbībai. Tajā nebija arī teikts, ka atbalsts nedrīkst pārsniegt de minimis slieksni, kā noteikts aktā, kas minēts EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā (28). Atbalsts nebija ierobežots arī līdz maziem un vidējiem uzņēmumiem (29), kā noteikts aktā, kas minēts EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta f) apakšpunktā, tas nebija arī tā strukturēts, lai atbalstu akta prasībām, kas minēts EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta d) apakšpunktā (30) (mācību atbalsts).

Bez tam Enova vada programmu, enerģijas plānošanas iemaņu vietējās pašvaldībās uzlabošanai, jo īpaši valsts plānošanā un reģionālajā plānošanā saskaņā ar Norvēģijas Plānošanas un būvniecības aktu. Šīs programmas, kas tiek piedāvāta bez maksas, ir paredzēta augsta līmeņa lēmējpersonām un tehniskajam personālam pašvaldībās. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka Enova veic novērtējumu par to, vai pašvaldība sniedz pakalpojumus, konkurējot ar citiem tirgus operatoriem. Ja tas tā ir, tad šāda darbība atbalstu nesaņems.

6. Saņēmēji/finansējuma intensitāte investīciju atbalstam atjaunojamās enerģijas ražošanā

Iestādes veiktā izmeklēšana ir saistīta ar nepārtraukto atbalsta programmu. Līdz ar to šajā Lēmumā nav iespējams noteikt galīgo potenciālo saņēmēju sarakstu, tas var būt tikai norādošs. 2005. gada 15. jūlija vēstulē Norvēģijas iestādes noteica līdz 2004. gada beigām 236 enerģijas audita un investīciju atbalsta saņēmējus (pēdējie gan atjaunojamās enerģijas ražošanai, gan enerģijas taupīšanas pasākumiem), kas saņēma valsts atbalstu, kas pārsniedz de minimis slieksni, un kas nebija valsts uzņēmumiem sniegtais atbalsts par to valsts funkciju izpildi. Pēc tam Norvēģijas iestādes identificēja 33 projektus, kurus atbalstīja pēc izglītības/mācību materiālu programmas.

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka vēl, pēc aplēsēm, 875 projekti ir saistīti vai nu ar atbalstu valsts uzņēmumiem, vai atbalstu tam, lai Enova iepirktu noteiktus pakalpojumus saskaņā ar Valsts iepirkuma noteikumiem.

Attiecībā uz atjaunojamās enerģijas projektiem Norvēģijas iestādes iesniedza šādu tabulu, kas parāda finansējuma intensitāti, kas balstās uz kopējām investīciju izmaksām, atjaunojamās enerģijas projektiem, kas finansēti no 2002.–2004. gadam:

Atjaunojamā enerģija		Atbalsta intensitāte % no kopējām investīciju izmaksām, atbalsts aprēķināts saskaņā ar neto pašreizējās vērtības pieeju
	Projektu daudzums	Vidēji	Maksimāli
Vēja	10	23 %	68 %
Centrālā apkure	19	20 %	31 %
Bioloģiskā	31	20 %	50 %
Jauna atjaunojamā	1	25 %	25 %

7. Budžets un tā darbības periods

Līgums par 2002. – 2005. gadu (skat. iepriekš šī lēmuma I.2.3. sadaļu) tika pagarināts līdz 2006. gada beigām. Ir paredzēts līgumu pagarināt līdz 2010. gada 31. decembrim. Norvēģijas iestādes ir iesniegušas šādu programmas budžeta pārskatu:

	Valsts budžets miljonos NOK	Tarifu nodoklis miljonos NOK	Kopā budžets miljonos NOK	Kopā budžets miljonos eiro (31)
2002	270	161	431	57,3
2003	259	192	451	56,4
2004	60	470	530	63,3
2005	0	650	650	79,3

8. Uzkrāšana

Attiecībā uz Enova piešķirtā atbalsta uzkrāšanu kopā ar cita veida valdības atbalstu, iestāde ņem vērā, ka būtībā projekti varētu saņemt dotācijas no citiem avotiem. Norvēģijas iestādes paziņojumā ir norādījušas, ka tās nodrošinās, ka piešķirtās dotācijas nekādā gadījumā nepārsniegs Vides pamatnostādņu G sadaļas 66. punktā minētos sliekšņus. Kā jau iepriekš minēts, šajā sadaļā ir noteikts, ka Vides pamatnostādņu ietvaros apstiprinātās dotācijas nevar tikt apvienotas ar cita veida valsts dotācijām, ja šāda dublēšanās noved pie tādas dotāciju intensitātes, kas ir augstāka par Vides vadlīnijās noteikto. Pieteicējiem ir jāziņo Enovai, ja ir iesniegti pieteikumi papildus valdības dotāciju piešķiršanai.

9. Norvēģijas iestāžu piedāvātie grozījumi

Lai shēmu padarītu savienojamu ar Vides vadlīnijām, Norvēģijas iestādes piedāvā zināmus grozījumus savā programmā, kas ir aprakstīti zemāk. Iestādes veiktās izmeklēšanas gaitā Norvēģijas iestādes uzsāka šo grozījumu ieviešanu.

9.1. Investīciju atbalsta grozījumi saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanu

1) Norvēģija ierobežos atbalstu projektiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2001/77/EK 2. panta a) un b) apakšpunkta (biomasas) atjaunojamās enerģijas avotu definīcija. Turklāt atbalsts netiks sniegts jau esošajām hidroelektrostacijām.

2) Dotāciju apjoms tiks aprēķināts atbilstoši neto pašreizējās vērtības aprēķinam, kas balstīts uz starpību starp ražošanas izmaksām un tirgus cenu. Dotācija tiks piešķirta vienreizējas izmaksas veidā. Piemērojamā aprēķina metode ir šāda (parādīta izmantojot faktisku vēja enerģijas projekta piemēru, summas ir izteiktas NOK):

Atļautās investīciju izmaksas (32)	123 000 000
Ražošanas apjoms kWh/gadā	45 700 000
Cena NOK/kWh	0,25
Gada ienākumi (33)	11 425 000
Ražošanas izmaksas NOK/kWh	0,10
Gada ražošanas izmaksas	4 570 000
Gada tīrā peļņa	6 855 000
Ekonomiskais kalpošanas laiks gados	25
Kapitāla atdeve	6,33 %
Tīrā pašreizējās vērtība	–38 000 000
Investīciju dotācijas	38 000 000

Salīdzinājumā ar paziņoto shēmu, augstāk sniegtais aprēķina modelis balstīsies uz “atļautām” investīciju izmaksām, nevis uz pilnām izmaksām. Kā norāda Norvēģijas iestādes, finanšu izmaksas, pārējās izmaksas un atlīdzināmās izmaksas nav iekļautas atļautajās izmaksās, vismaz ne kopš 2004. gada 1. janvāra.

3) Augstāk minētajā aprēķinā izmantojamā elektrības tirgus cena tiks ņemta no piemērojamām Nordpool cenām. Centrālapkures gadījumā tā būs faktiskā cena, ko maksā naftas vai elektrības (zemāko no abām) gala lietotājs brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par valsts atbalsta piešķiršanu. Ja projekta ekonomika balstās uz līgumiem ar lielajiem klientiem, kuros cenas atšķiras no izmērāmajām elektrības un naftas gala lietotāju cenām, tad līgumos noteiktās cenas būs piemērojamās cenas. Attiecībā uz elektrības ražošanu, kas netiek piegādāta ar elektrotīkla starpniecību, tiks izmantota gala lietotāja cena ieskaitot nodokļus.

4) Dotācijas drīkst segt kapitāla atdevi tirgus vērtībā. Tomēr diskonta likmi un riska uzcenojumu Enova noteiks pieaicinot ārējo speciālistu katrai iesaistītajai atjaunojamo resursu nozarei atsevišķi.

Jāņem vērā, ka Norvēģijas iestādes iesniedza iestādei ziņojumu, ko bija sastādījis iecelts neatkarīgais eksperts “First Securities ASA” (34). Eksperts izmanto kapitālieguldījumu cenu noteikšanas modeli (35) un aprēķinātās diskonta likmes 7 % apmērā vēja enerģijai, 6 % apmērā centrālapkurei, bioenerģijai un attiecīgās enerģijas lietošanas veidam. Aprēķins tiek uzskatīts par struktūru, kas ļauj Enova apspriest kapitāla diskonta likmju izmantošanu atsevišķiem projektiem. Konkrētāk, tā sauktais beta lielums varētu būt augstāks, atkarībā no projektā iesaistītā riska (36) un radīt augstākas diskonta likmes.

Procentu likmes un riska uzcenojumu Norvēģijas iestādes pārskatīs un atjauninās reizi gadā. Ja laika posmā starp gadskārtējās atjaunināšanas reizēm rodas neparedzētas izmaiņas, kas ievērojami ietekmē diskonta likmi, Norvēģijas iestādes veiks attiecīgās diskonta likmes ārkārtas korekciju. Bet tas attiecas tikai uz gadījumiem, kur ir pamats uzskatīt, ka izmaiņām ir pastāvīgs raksturs.

5) Atļautās investīciju izmaksas ir tās, kas ir uzskaitītas Komisijas Lēmumā Nr. 75/2002 – Somija (37). Norvēģijas iestādes norāda, ka līdz 2005. gada 1. janvārim Enova ir apstiprinājusi tikai šāda veida izmaksas kā atļautās izmaksas.

6) Dotācijas netiks piešķirtas apjomā, kas pārsniedz projekta uzsākšanai nepieciešamās izmaksas. Tas nozīmē, ka negatīvas neto pašreizējās vērtības gadījumā, kas izriet no iepriekš 2) apakšpunktā noteiktajiem lielumiem, valsts atbalsts tiks sniegts tikai tādā apmērā, lai nodrošinātu projekta atmaksāšanos, t. i., lai panāktu tādu neto pašreizējās vērtību, kas ir vienāda ar nulli.

7) Projektam ar aprēķinātu nulles likmi vai pozitīvu neto pašreizējās vērtību, neņemot vērā dotācijas, nebūs tiesību saņemt dotācijas.

8) Izņemot atbalstu biomasas enerģijai, šīs programmas ietvaros piešķirtā programma nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54) apakšpunktā noteikto slieksni. Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54. punkts ierobežo atbalstu līdz starpībai starp tirgus cenu un ražošanas izmaksām, augšējo robežu nosakot pie ražošanas iekārtu nolietojuma, tādēļ ražošanas iekārtu nolietojums ir jāuztver tikai kā investīciju izmaksas. Dotācijas arī drīkst segt tirgus peļņas likmi gadījumos, kuros Norvēģija var parādīt, ka tas ir neaizstājams nosacījums, ņemot vērā dažu atjaunojamo enerģijas resursu vājo konkurētspēju.

9) Enova metodoloģijas ietvaros, kas paredzēta dotāciju apjomu aprēķināšanai, maksimālā Enova piešķirto dotāciju summa tiks ierobežota līdz investīciju izmaksu apjomam. Projekti, kuri rada negatīvu EBITDA (38) parastos darbības apstākļos investīciju ieguldīšanas brīdī, nav piemēroti nekādu dotāciju saņemšanai. Šim nolūkam izmantotā diskonta likme būs Enova izmantotā diskonta likme, kā minēts šī Lēmuma 9.I sadaļas 4. punktā.

10) Attiecībā uz biomasu, ražošanai var tikt piešķirtas dotācijas apmērā, kas pārsniedz investīciju izmaksas. Tomēr nekādā gadījumā netiks piešķirts vairāk ražošanas dotāciju nekā ir paredzēts Vides pamatnostādņu D.3.3.1. sadaļas 55. punktā (39).

11) Shēmā paredzētā atbalsta piešķiršanā biomasa tiks definēta kā “bioloģiski sadalījušos produktu daļas, atkritumi un pārpalikumi no lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku vielas), mežizstrādes un ar to saistītajām rūpniecības nozarēm, kā arī bioloģiski sadalījušos rūpniecisko un pašvaldības atkritumu daļas” (skat. Direktīvas 2001/77/EK 2. panta b) apakšpunktu). Atbalsta gadījumā bioenerģijai, kas ietver citus avotus, izņemot biomasu, dotācijas ražošanai, kā noteikts 10. punktā iepriekš, piešķir tikai attiecībā uz to daļu, kas ietver biomasu. Atbalsta piešķiršana pārējām daļām tika ierobežota līdz investīciju atbalsta apjomam, kas ir definēts 5. punktā.

12) Programmas termiņš ir ierobežots līdz 2011. gada 1. janvārim.

Norvēģijas iestādes ir arī iesniegušas šādus datus par ražošanas izmaksām attiecībā uz atjaunojamās un tradicionālās enerģijas ražošanas datiem:

Kopējās darbības izmaksas, NOK/kWh

Tehnoloģija	Ražošanas un uzturēšanas izmaksas	Kurināmais	Darbības izmaksas kopā
Skaitļi no SEA ziņojuma: Prognozētās Elektrības 2005. gada atjaunināšanas izmaksas
Ogles	0,034–0,068	0,076–0,152	0,11–0,22
Gāze	0,023–0,031	0,187–0,249	0,21–0,28
Kombinētais siltuma un elektrības cikls			0,17–0,44
Skaitļi no NVE ziņojuma: 2002. gada enerģijas un siltuma ražošanas izmaksas
Vējš	0,05		0,05
Skaitļi no Enova projektu portfeļa (piemēri)
Vējš	0,05–0,10	0	0,05–0,10
Bioloģiskā enerģija	0,07–0,15	0,2–0,3	0,27–0,45
Jaunie atjaunojamie			0,05
Centrālapkure			0,05 – 0,10

9.2. Enerģijas taupīšanas pasākumi

Attiecībā uz ziņoto shēmu Norvēģijas iestādes apstrīd faktu, ka neto pašreizējās vērtības aprēķins ir jāpieņem arī atbalsta aprēķināšanai attiecībā uz enerģijas taupīšanas pasākumiem. Tomēr Norvēģijas iestādes ierosināja šādas izmaiņas turpmāko atbalsta pasākumu piemērošanā attiecībā uz enerģijas taupīšanu:

Norvēģijas iestādes aprēķinās investīciju dotācijas enerģijas taupīšanas pasākumiem saskaņā ar Vides pamatnostādņu D.1.3 sadaļas 25. punktu (40) apvienojumā ar Vides pamatnostādņu D.1.7 sadaļas 32. punktu, t. i., projekta investīciju izmaksas būs stingri ierobežotas līdz papildu investīciju izmaksu apjomam, kas ir nepieciešams, lai izpildītu vides aizsardzības uzdevumus. Tas nozīmē, ka enerģijas taupīšanas investīciju izmaksas tiks salīdzinātas ar tehniski salīdzināmām investīcijām, kas nenodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni. Investīciju gadījumos papildu iekārtās un procesos bez jebkādas citas funkcijas izņemot enerģijas taupīšanu, kur nepastāv cita veida salīdzināmas investīcijas, salīdzināmo investīciju izmaksas tiek noteiktas nulles apmērā. Tehnoloģisko iekārtu aizvietošanas izmaksas atbilstoši Norvēģijā pieprasītajiem standartiem nav atļautas atbalsta piešķiršanai.

1)	Izmaksas tiks aprēķinātas atskaitot labumus, kas tiek uzkrāti jaudu pieauguma rezultātā, izmaksu ietaupījumus, kas tiek radīti pirmajos piecos investīciju darbības gados un papildu palīgražošanā šo piecu gadu periodā.

2)	Atļautās izmaksas tiks ierobežotas līdz investīciju izmaksām. Šajā ziņā atļautās izmaksas būs tādas pašas, kādas ir uzskaitītas Eiropas Komisijas Lēmumā Nr. 75/2002 – Somija (41). Līdz 2005. gada 1. janvārim Norvēģijas iestādes ir uzskatījušas šādas izmaksas tikai kā atļautas.

Dotāciju apjoms tiks ierobežots līdz 40 % apmēram no papildu izmaksām, kas tiek aprēķinātas atbilstoši augstāk minētajiem parametriem, un dotācijas ražošanai netiks piešķirtas šīs programmas ietvaros. Atbilstoši Vides pamatnostādņu D.1.5. sadaļas 30. punktam maziem un vidējiem uzņēmumiem dotācijas var tikt palielinātas par 10 procentu punktiem. Šim nolūkam, mazie un vidējie uzņēmumi tiks definēti atbilstoši Iestādes pamatnostādņu 10. nodaļas 2. punktam par dotāciju piešķiršanu mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem.

4)	Norvēģijas valdība nodrošinās, ka, apvienojot ar citām valsts subsīdijām, kopējās dotācijas nepārsniegs augstāk minētos limitus.

5)	Programmas termiņš ir ierobežots līdz 2011. gada 1. janvārim.

9.3. Atbalsta sniegšana jaunām enerģijas ražošanas tehnoloģijām

Norvēģijas iestādes norāda, ka jauno tehnoloģiju projekti attiecībā uz atjaunojamās enerģijas projektiem, tiks atbalstīti atbilstoši atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas atbalsta noteikumiem (neto pašreizējās vērtības metode). Attiecībā uz enerģijas lietderīgas izmantošanas tehnoloģijām, tiks piemēroti enerģijas taupīšanas paņēmienos izmantotie aprēķina mehānismi. Atbalsts, inter alia, ietvers projektus, kas agrāk ir tikuši tikai testēti laboratorijās, kam ir ierobežots pielietošanas veids vai kas ir izstrādāti Norvēģijai neraksturīgiem apstākļiem un kam ir nepieciešama pielāgošana.

Par pirmskonkurences projektiem, kam ir piemērojamas Iestādes valsts atbalsta pamatnostādnes attiecībā uz izpēti un attīstību, tiks paziņots atsevišķi. Projekti, kas ir esošo izstrādājumu vai ražošanas līniju modernizēts variants, netiks atbalstīti. Tas pats attiecas uz projektiem, kas jau ir uzsākti vai attiecībā uz kuriem lēmums par uzsākšanu jau ir pieņemts.

9.4. Informācija un izglītības pasākumi enerģijas lietderīgas izmantošanas jomā

Norvēģijas iestādes apstiprināja, ka mācību vielas apguves programmas un apmācību koncepcijas, tehniskā personāla izglītības kursi un apmācība darbvietā tika pabeigta 2005. gada 1. janvārī. Ja šie vai līdzīgi projekti tiks uzsākti nākotnē, iestādei par tiem tiks iepriekš paziņots.

Pēc tam Norvēģijas iestādes apstiprināja, ka valsts iestāžu apmācību programma attiecas tikai uz vietējo pašvaldību valsts funkciju (skat. arī šī lēmuma I.5.6. sadaļu).

9.5. Dažādi

Norvēģijas iestādes bez tam apstiprināja, ka atbalsts tiek piemērots nediskriminējošā veidā arī attiecībā uz ārvalstu investoriem un ka tie regulāri ziņos iestādei par programmas piemērošanu. Norvēģijas iestādes ir iesniegušas iestādei sarakstu, parādot astoņus ārvalstu uzņēmumu piemērus, kas ir saņēmuši atbalstu no Enerģētikas fonda.

10. Pamatojums oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanai

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru iestāde uzskatīja, ka enerģijas taupīšanas pasākumi, atbalsta sniegšana jaunām enerģijas ražošanas tehnoloģijām un investīciju atbalsts atjaunojamās enerģijas ražošanai ir valsts dotācija EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Attiecībā uz informāciju un izglītības pasākumiem (ieskaitot padomnieku un konsultantu pakalpojumus) iestāde ņēma vērā, ka izņemot informācijas palīdzības dienestu un, iespējams, uzņēmumu apmeklējumus, fondam bija plaša rīcības brīvība. Bez tam tas atklāja, ka šī rīcības brīvība pārvērta atbalsta pasākumus par izlases veida, nevis vispārējiem pasākumiem. Tika atklāts, ka visi pasākumi deformē vai draud deformēt konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp līguma pusēm. Tā kā par dotācijām saistībā ar Enerģētikas fondu iestādei netika savlaicīgi ziņots, tās ir nelikumīgas dotācijas Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta f) apakšpunkta izpratnē.

Attiecībā uz atbilstības novērtējumu, iestāde nošķīra Enerģētikas fondu, kā tika ziņots, un Norvēģijas iestāžu piedāvāto grozījumu shēmu.

Iestāde savā lēmumā izteica šaubas par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu par to, vai investīciju atbalsts atjaunojamās enerģijas ražošanai varētu būt attaisnojams saskaņā ar Vides vadlīnijām. Jo īpaši iestāde ņēma vērā, ka atbalsts netika pamatots pēc Vides pamatnostādņu D.1.3 sadaļas 27. punkta un D.1.7 sadaļas 32. punktā ietvertās “papildu izmaksu” metodikas. Tā vietā dotāciju nepieciešamība tika noteikta, veicot projekta neto pašreizējās vērtības aprēķinu. Iestāde atklāja, ka nebija pietiekamu garantiju tam, ka tiks atbalstītas tikai ar investīcijām saistītās izmaksas. Bez tam nebija nekāda mehānisma, kas izslēgtu pārmērīgi lielas atlīdzības piešķiršanu. Attiecībā uz enerģijas taupīšanas pasākumiem iestāde ņēma vērā, ka pretēji atjaunojamās enerģijas projektiem, Vides pamatnostādnes stingri pieturas pie atbalsta 40 % apmērā no atļauto investīciju izmaksu apjoma. Norvēģijas iestādēm piemērojot neto pašreizējās vērtības aprēķinu, nebija pārliecības, ka šis slieksnis tiktu respektēts. Attiecībā uz enerģijas ražošanas tehnoloģiju projektiem, kā arī uz enerģētikas auditiem, iestāde pieprasīja vairāk informācijas. Attiecībā uz informāciju un izglītības atbalsta pasākumiem Iestāde ņēma vērā, ka dotāciju programma šajā ziņā netika ierobežota līdz atbalsta de minimis apjomam (lai gan atbalsts dažiem projektiem varētu saglabāties zem attiecīgā sliekšņa) vai tikt ierobežots attiecinot uz maziem vai vidējiem uzņēmumiem. Pamatojoties uz to, Iestāde nonāca pie sākotnējā slēdziena lēmumā sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par to, ka shēma, par kādu tika ziņots, nav atbilstoša EEZ dalībvalstu dotāciju piešķiršanas noteikumiem.

Lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu iestāde arī izskatīja Norvēģijas iestāžu piedāvātos grozījumus. Tā noteica, ka izmeklēs tālāk, vai Norvēģijas izmantotā metode pamatot atbalstu ar attiecīgā projekta neto pašreizējās vērtības aprēķinu varētu būt pieņemama, ja Norvēģijas iestādes izlemtu ierobežot atbalstu līdz starpībai starp tirgus cenu un ražošanas izmaksām, skat. Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54. punktu. Iestāde arī bija nobažījusies par to, kā Norvēģijas iestādes plāno praksē piemērot Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54. punkta trešajā teikumā minēto prasību. Šī sadaļa nosaka, ka, ja atbalsts ir vienreiz piešķirts, tad attiecībā uz visu ražotnes turpmāk saražoto enerģiju lielāks atbalsts vairs nevar tikt piešķirts. Iestāde arī izteica šaubas par atbalsta piešķiršanu tādiem projektiem, kuru tīrā pašreizējā vērtība joprojām būtu negatīva augsto ražošanas izmaksu dēļ pēc tam, kad ir ticis saņemts atbalsts no Enovas.

Iestāde nespēja izstrādāt galīgo viedokli par atbalsta piešķiršanu jaunajām enerģijas ražošanas tehnoloģijām un izglītības pasākumiem, kā arī padomnieku un konsultantu pakalpojumiem (enerģētikas auditi).

11. Trešo pušu iesniegtie komentāri

Iestāde saņēma vienu komentāru no trešām pusēm attiecībā uz tās sākotnējo lēmumu. Vācijas Vides, dabas saglabāšanas un kodoldrošības ministrija norāda, ka nav iespējams precīzi identificēt attiecīgo tirgu un noteikt, vai uzņēmumi, kuriem ir piešķirts atbalsts, tik tiešām konkurē ar uzņēmumiem, kuriem nav piešķirts atbalsts, un vai tie iegūst jebkādas priekšrocības. Turklāt Vācijas ministrija norāda, ka atjaunojamās enerģijas ražošanas papildus izmaksu noteikšanas princips nav visai piemērots dotāciju apjoma noteikšanai, kamēr nepastāv vispārīgi piemērojama un skaidri formulēta papildus izmaksu definīcija. Attiecībā uz 40 % slieksni dotāciju intensitātei, Vācijas ministrija uzskata, ka tas ne vienmēr sniedz pietiekamu iemeslu privātajam investoram rīkoties tā, it kā tam būtu jāuzņemas saistības par 60 % no izmaksu apjoma. Līdz ar to varētu būt jāapsver, vai atbalsta piešķiršana drīzāk nebūtu jānosaka, pamatojoties uz proporcionālo kopējo investīciju izmaksu daļu. Vācijas ministrija norāda, ka daži trūkumi Vides vadlīnijās šajā ziņā nav Komisijas precedentu praksē pārvarēti.

12. Norvēģijas iestāžu iesniegtie komentāri

Attiecībā uz valsts dotāciju eksistenci, savā 2006. gada 15. jūlija atbildes vēstulē Norvēģijas iestādes izmantoja viedokli, ka iestāde izmanto pārāk stingru atlases pārbaudi, kas neatstāj vietu nekādām rīcības brīvības programmām, kas ir faktiski pieejamas visiem uzņēmumiem. Attiecībā uz atbalstu mācību materiāliem, Enova izmantoja rīcības brīvību noraidot tikai tādus projektus, kas neizpildīja programmas uzdevumus vai kas nevarēja nodrošināt pietiekamu kvalitāti. Šiem minimālajiem kritērijiem līdz ar to bija objektīvs raksturs.

Norvēģijas iestādes turklāt augstāk minētajā vēstulē pieprasa, lai iestāde veiktu Enerģētikas fonda atbilstības novērtējumu tiešā saistībā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kādu Komisija veica attiecībā uz AK WRAP nomas fonda programmu (42).

Attiecībā uz atjaunojamās enerģijas ražošanas investīciju atbalsta atbilstības novērtējumu Norvēģijas iestādes nosaka, ka attiecībā uz paziņoto atjaunojamās enerģijas ražošanu shēmā ietvertais konkurences elements starp dažādiem projektiem izslēdz pārmērīgi lielas atlīdzības piešķiršanu. Turklāt starp Enova un ministriju noslēgtais līgums nosaka, ka jebkādām piešķirtajām dotācijām ir jāatbilst EEZ līgumam. Attiecībā uz tādu izmaksu iekļaušanu, kas var nebūt atļautās izmaksas, Norvēģijas iestādes nosaka, ka tas attiecas tikai uz nelielu šo izmaksu daļu.

Visā sākotnējās izmeklēšanas posmā un savā 2006. gada 15. jūlija atbildes vēstulē Norvēģijas iestādes norāda, ka Norvēģijā ir no lielākās daļas Eiropas valstīm atšķirīga enerģētiskā situācija, jo vairāk nekā 99 % no tās iekšzemes elektrības ražošanas apjoma iegūst no hidroelektrostacijām. Hidroelektrostaciju saražotajai enerģijai ir atšķirīga izmaksu struktūra un atšķirīgi izmaksu apjomi nekā tradicionālajā enerģijas ražošanā pārējā Eiropā, kas balstās uz ogļu, gāzes un kodolenerģijas izmantošanu. Salīdzinājums ar hidroelektrostaciju saražoto enerģiju, aprēķinot jaunās atjaunojamās enerģijas ražošanas papildu izmaksas saskaņā ar vadlīnijām, pēc Norvēģijas iestāžu uzskatiem, nav iespējams. Ir vēl citas nozīmīgas priekšrocības izvēlētās metodikas piemērošanai. Pirmkārt, neto pašreizējās vērtības metode ir visbiežāk izmantojamā metodika enerģētikas sektorā, kā arī citos rūpnieciskajos sektoros. Atsaucoties uz tirgus likmi, tiek izvēlēti objektīvi un ērti pieejami kritēriji. Piemērojot šo metodi visiem projektiem, kas piesakās atbalstam, Enova var salīdzināt dažādus projektus, kuri uz vienlīdzības pamata sacenšas par valsts atbalsta piešķiršanu un piešķirt atbalstu tiem projektiem ar vislabāko dotāciju/vides aizsardzības labumu attiecību. Otrkārt, metode paredz, ka projektam tiks piešķirts tikai tāds apjoms, kas ir nepieciešams projekta nonākšanai līdz tirgum.

Norvēģija norāda, ka, ja Vides pamatnostādnes būtu jāievēro burtiski, Norvēģijas iestādēm investīciju dotāciju programma būtu jāpapildina ar ražošanas dotāciju programmu, par kuras dotāciju piešķiršanu arī lēmums galu galā tiktu pieņemts pamatojoties uz neto pašreizējās vērtības aprēķinu. Šādi piešķirtās ražošanas dotācijas de facto būtu investīciju dotāciju programma, kurā subsīdijas tiktu izmaksātas pa daļām nevis vienreizējas izmaksas formā, bez jebkādas ievērojamas atšķirības attiecībā uz atbalsta iespējām, bet ar mazāku pārskatāmības pakāpi un izmantojot administratīvi sarežģītāku shēmu (43). Paziņotajā shēmā Enova tiktu iesaistīta tikai projekta investīciju posmā.

Norvēģijas iestādes savā 2006. gada 15. jūlija vēstulē piekrīt Iestādes spriedumam sākotnējā lēmumā, ka Enovas metode kopumā noved pie tāda investīciju dotāciju apjoma piešķiršanas, kas ir mazāks vai vienāds ar atjaunojamās enerģijas ražotnes papildus investīciju izmaksām. Neskatoties uz to Norvēģijas iestādes iebilst pret ražošanas iekārtu nolietojuma griestu noteikšanu. Tādā veidā tiktu ignorēts fakts, ka projektiem ir arī tiesības uz tirgus peļņas likmi, kas ir noteikta iestādes Vides vadlīnijās (D.3.3.1 sadaļas 54. punkts) un piemērota Komisijas lēmumā par Q7 krasta vēja projektu (44). Tā kā piemērots peļņas likmes apjoms tiks noteikts, pamatojoties uz neatkarīga eksperta slēdzienu, Norvēģijas iestādes apstrīd, ka nepastāv pārmērīgas atlīdzības piešķiršanas bīstamības, kas izriet no pārāk dāsnām peļņas likmēm.

Attiecībā uz prasību, ka atbalstītais projekts nedrīkst saņemt turpmākos atbalstus, skat. Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54. punktu, Norvēģijas iestādes piekrīt, ka Enerģētikas fonda piešķirtajam atbalstam ir jānosaka ierobežojumi. Norvēģijas iestādes norāda, ka šādus ierobežojumus nodrošina divi mehānismi. Pirmkārt, Enova veicot projekta novērtēšanu, tiks ņemti vērā visi zināmie ieņēmumi (ienākošā naudas plūsma), neatkarīgi, piemēram, no tā, vai cita veida valsts atbalsts tiek kvalificēts kā valsts dotācija. Šie elementi tiks ņemti vērā gan ieņēmumu, gan izmaksu daļā, kur tas ir būtiski, un rezultātā samazināsies vajadzība pēc turpmākā Enova atbalsta piešķiršanas. Otrkārt, attiecībā uz iespējamo zaļā sertifikāta shēmas ieviešanu, Norvēģijas iestādes atsaucas uz noteikumu līgumā, kas tiks noslēgts ar dotāciju saņēmēju par dotācijām, kas ir saņemtas no Enerģētikas fonda un kas tam ir jāatmaksā ar procentiem, ja tas iestājas sertificētajā tirgū.

Norvēģijas iestādes oficiālās shēmas izmeklēšanas gaitā ir ierosinājušas grozījumus attiecībā uz projektiem, kuriem, pat ar Enerģētikas fonda atbalstu būtu negatīva tīrā pašreizējās vērtība. Šis grozījums tagad ir ietverts šī lēmuma I.9.1. sadaļas 9. punktā un nosaka, ka projekti ar negatīvu EBIDTA parastos darbības apstākļos investīciju ieguldīšanas brīdī nav spējīgi saņemt nekādas dotācijas.

II. NOVĒRTĒŠANA

1. Valsts dotācijas EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē

EEZ līguma 61. panta 1. punkta redakcija ir šāda:

“Ja šajā līgumā nav noteikts citādi, jebkuras dotācijas, ko piešķir EK dalībvalstis, EBTA valstis vai no valsts resursiem jebkādā iespējamā formā, kas deformē vai draud deformēt konkurenci par labu dažiem uzņēmumiem vai zināmu preču ražošanai tādā apmērā, kādā tas ietekmē tirdzniecību starp līguma pusēm, nav savienojamas ar šī līguma darbību.”

1.1. Valsts resursu klātbūtne

Saskaņā ar EEZ līguma 61. pantu pasākums ir jānodrošina valstij vai ar valsts resursu palīdzību. Šajā gadījumā atbalsts dažādajiem investīciju projektiem tiek sniegts subsīdiju formā, kas tiek finansētas no valsts budžeta un no piegādes tarifa nodevas. Finansēšana tiešā budžeta piešķīruma formā atbilst “valsts resursu” kritērijam.

Attiecībā uz ieņēmumiem no piegādes tarifa nodevas iestāde ņem vērā, ka saskaņā ar izveidoto precedentu likumu un Eiropas Komisijas praksi, valsts resursi ir iesaistīti tad, kad naudas līdzekļus pārskaita fonds un kad fondu nodibina valsts un tas tiek papildināts ar valsts noteiktām vai uzraudzītām iemaksām (45). Šajā ziņā ir jānosaka, vai valsts izmantoja kontroli pār attiecīgajiem naudas līdzekļiem (46). Lai līdzekļus varētu uzskatīt par valsts resursiem, ir pietiekami, lai šie līdzekļi būtu pastāvīgā valsts iestāžu uzraudzībā (47).

Enerģētikas fondu dibināja Norvēģijas valsts. Enerģētikas fondu administrē valsts institūcija Enova, kas pieder Norvēģijas valstij ar Naftas un enerģētikas ministrijas starpniecību. Fonds tika nodibināts ar mērķi Norvēģijas valstij izpildīt politikas uzdevumu un palīdzēt sasniegt Norvēģijas valsts enerģētikas mērķus saistībā ar Kioto Protokolu. Šim nolūkam Norvēģijas valsts nosaka obligāto nodevu ar noteikumu palīdzību (skat. šī lēmuma I.3.), no kuras finansē fondu. Tāpat arī nodevas apjomu nosaka valsts. Ieņēmumi no nodevas tiek novirzīti tieši uz Enerģētikas fondu, kas tos piešķir izraudzītajiem projektiem. Līdz ar to Iestāde uzskata, ka Norvēģijas valsts veic pastāvīgu kontroli pār nodevām un tas atbilst valsts resursiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

1.2. Piešķirtas par labu atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai

Lai atbilstu dotācijām EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē pasākumam cita starpā, pirmkārt, jārada saņēmējam ekonomiskas priekšrocības, kas to atbrīvo no maksājumiem, kas parasti tiek veikti no valsts budžeta. Otrkārt, dotāciju pasākumam ir jābūt izlases veidā tā, lai tas nestu labumu “atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai”. Turpmāk tiks parādīta atšķirība starp dažādajām investīciju dotāciju programmām, ieskaitot enerģētikas auditus, un izglītības/mācīšanas pasākumiem.

1.2.1. Vispārīga piezīme: Pašas Enerģētikas fonda programmas novērtējums, nevis atsevišķo programmas ietvaros piešķirto subsīdiju novērtējums

Pašreizējā gadījumā zemāk aprakstītie atbalsta pasākumi dažās situācijās varētu tikt sniegti privātpersonām, nevis uzņēmumiem (piem., attiecībā uz dažiem mācību un izglītības pasākumiem) vai varētu attiekties drīzāk uz izglītību, nevis uz saimniecisko darbību. Tomēr neviens no dažādajiem atbalsta pasākumiem netika formāli (tiesību vai administratīvie norādījumi) ierobežots, attiecinot tikai uz privātpersonām vai dažām darbības jomām. (48). Atbalstu, piemēram, var sniegt privātajām izglītības iestādēm, kas varētu veikt saimniecisko darbību vai virzīties pretī dažiem rūpnieciskajiem sektoriem (piem., celtniecības sfērai).

Attiecīgais paziņojums un novērtējums attiecas uz pašu Enerģētikas fondu, nevis uz atsevišķajām tā ietvaros piešķirtajām subsīdijām. Līdz ar to Iestādei nav nepieciešams noteikt – veicot pašas Enerģētikas fonda programmas izvērtēšanu (49) – piemēram, vai atsevišķos gadījumos sniegtais atbalsts bezpeļņas organizācijām un attiecīgajām izglītības iestādēm attiecas uz komersanta (saimniecisko) darbību. Tā kā Enerģētikas fonda programmā nebija ietverti nekādi ierobežojumi šajā ziņā, iestādes slēdziens līdz ar to ir tāds, ka, izņemot zemāk minēto gadījumu, atbalsts programmas ietvaros tika piešķirts komersantiem.

Atbalsts, kas tiek piešķirts valsts sektoram enerģijas lietderīgas izmantošanas pasākumu veikšanai šīs iestādes valsts funkciju ietvaros, netiek kvalificēts kā valsts dotācija. Tas attiecas, jo īpaši uz pašvaldību enerģijas lietderīgas izmantošanas pasākumu programmu. Šis atbalsts neietver valsts dotācijas EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, ja tas tiek ierobežots, kā apliecina Norvēģijas iestādes, attiecinot uz atbalstāmā saņēmēja valsts iestādes funkciju nodrošināšanu.

1.2.2. Investīciju atbalsts (atjaunojamās enerģijas ražošana, enerģijas taupīšanas pasākumi, jaunās enerģijas ražošanas tehnoloģijas un enerģētikas auditi)

Subsīdijas augstāk minētajām investīcijām sniedz saņēmējiem priekšrocības EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē vai nu ļaujot tiem ieguldīt atjaunojamās enerģijas ražošanā vai ieguldīt pasākumos, kas samazina enerģijas patēriņu vai ļauj uzņēmumam (auditu ar augstāku kompetences līmeni un enerģētikas analīzi gadījumā) izmantot enerģiju daudz efektīvāk, līdz ar to vēl vairāk samazinot uzņēmuma parastās darbības izmaksas.

Atbalsts arī tiek piešķirts izlases veidā. Attiecībā uz investīciju atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai, tas attiecas uz noteiktu enerģijas ražotāju kategoriju.

Izlases princips pastāv arī attiecībā uz pārējiem pasākumiem, jo subsīdijas tiek piešķirtas tikai dažiem uzņēmumiem pēc Enova izvēles pēc projektu salīdzināšanas iesniegšanas procesā un lēmuma pieņemšanas par visefektīvāko atbalstāmo projektu iesniegšanas kārtā. Kā nosaka precedentu likums (50), situācijā, kad fondam ir “tāda dziļuma pakāpe, kas ļauj tam regulēt savu finansiālo atbalstu ņemot vērā vairākus apsvērumus tādus kā, jo īpaši, saņēmēju izvēle, finansiālās palīdzības apjoms un nosacījumi, ar kādiem tas tiek piešķirts, (…) shēma ir atbildīga par dažu komersantu nostādīšanu labvēlīgākā stāvoklī nekā pārējie” (51). Katram projektam, kas atbilst piemērošanas kritērijiem, nevar tikt garantēta atbalsta piešķiršana, jo tas ir atkarīgs no pārējiem iesniegšanas procesā konkurējošiem projektiem un no naudas līdzekļu apjoma, kādu Enova ir gatava piešķirt konkrētajā projektu izvērtēšanas kārtā. Tā kā Enova var brīvi izvēlēties, cik bieži un kāda veida uzaicinājumus projektu priekšlikumu iesniegšanai tā organizē, shēma sniedz Enovai pietiekamu rīcības brīvību atbalsta pasākumu izlases rakstura noteikšanai (52).

Bez tam attiecībā uz enerģētikas auditiem, pastāv papildu elements izlases rakstura noteikšanai tajā apstāklī, ka programma (2003. gada programmas teksts, skat. iepriekš šī lēmuma I.5.6. sadaļu) bija vērsta uz privāto un valstij piederošo ēku īpašniekiem ar kopējo platību 5 000 kvadrātmetru apjomā un rūpnieciskajiem uzņēmumiem.

1.2.3. Informācija un izglītības pasākumi enerģijas lietderīgas izmantošanas jomā

Iestādes viedoklis ir, ka Enovas informācijas palīdzības dienesta darbam nav izlases rakstura, kura konsultācijas par lietderīgu enerģijas izmantošanu tiek sniegta visiem, kurus šīs konsultācijas interesē, un Enovai nav iespēju izmantot savu rīcības brīvību šajā ziņā.

Bez tam vietējie apmeklējumi attiecībā uz privātām saimniecībām nav saistīti ar valsts dotācijām, jo atbalsts šajos gadījumos komersantiem netiek piešķirts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt pat attiecībā uz lietderīgu enerģijas izmantošanu komerciālai darbībai paredzētās ēkās iestāde nav konstatējusi tur iesaistītas valsts dotācijas EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, jo pasākums ir pieejams visiem, kurus tas interesē, nesniedzot Enovai un tās efektivitātes veicināšanas centriem nekādu rīcības brīvību. Citiem vārdiem, pasākums neatbilst nosacījumiem, kas ir saistīti ar to izlases raksturu.

Pastāv izlases rakstura priekšrocība saistībā ar atbalsta programmu mācību materiālu un izglītojošo kursu izstrādes programmai, jo tādā veidā tiek samazinātas izstrādātāja izmaksas šādu materiālu vai programmas radīšanā, salīdzinot ar citiem, kuri šādu atbalstu nesaņem. Iestāde nepiekrīt Norvēģijas iestāžu viedoklim par to, ka tās piemēro pārāk stingrus izlases pārbaudījumus attiecībā uz mācību/izglītības programmām. Atbalsts, pirmkārt, ir vērsts uz zināmiem sektoriem, piem., 2003. gada programmā inter alia uz privātajiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem vai 2004. gada programmā attiecība uz celtniecības sfēru. Programmas tekstos ir uzsvērts, ka izpētes piedāvājumiem ir jāatbilst saimnieciskās darbības vajadzībām, privātajai rūpniecībai daļēji iesaistoties programmas finansēšanā. Tas sniedz iespējas sektorālo risinājumu attīstībai. Otrkārt, attiecīgās programmas joprojām sniedz Enovai lielas rīcības brīvības iespējas. Norvēģijas iestādes pašas ir uzsvērušas, ka projektu konkurētspēja ir būtiska. Līdz ar to, dažiem projektiem var netikt piešķirts atbalsts pat tad, ja tie atbilst dažiem objektīviem kritērijiem, jo tie var zaudēt, ja citi projekti attiecīgajā izvērtēšanas kārtā iegūst labāku novērtējumu. Nav arī garantiju, ka noraidīts projekts tiks atbalstīts nākamajā kārtā. Bez tam 2003. un 2004. gada programmas tekstos ir ietverts prioritāšu saraksts, kas vēl vairāk parāda, ka dažiem projektiem, jo īpaši tiem, kas nav prioritāro projektu starpā, būs mazākas iespējas saņemt atbalstu. Līdz ar to iestāde uzskata, ka atbalstam ir izlases raksturs.

1.3. Konkurences deformācija un ietekme uz tirdzniecību starp līguma pusēm

Lai atbilstu dotācijām EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē pasākumiem ir jābūt tādiem, kas deformē vai draud deformēt konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp līguma pusēm.

Pašreizējā gadījumā pasākumi nostiprina atbalstīto uzņēmumu konkurences situāciju Eiropas Ekonomikas zonas enerģētikas un elektrības tirgū, kurā tie faktiski vai potenciāli konkurē ar citiem enerģijas ražotājiem (53).

Diezgan lielam skaitam projektu, kas iepriekš ir atbalstīti (skat. šī lēmuma I.6. sadaļu), varētu piemērot EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minēto aktu (2001. gada 12. janvāra Komisijas Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis dotācijām), jo piešķirtās subsīdijas nepārsniedz de minimis slieksni. Tomēr ne visiem atbalstītajiem projektiem ir de minimis dotāciju raksturs. Tāpat arī programmā nebija nosacījuma, ka tam tā būtu jābūt.

Tā kā elektrības tirgus ir lielā mērā liberalizēts un attiecībā uz enerģētikas produktiem un elektrību pastāv tirdzniecības plūsma starp EEZ dalībvalstīm (piem., Norvēģija importē un eksportē zināmu procentuālo daudzumu no tās saražotās elektrības), aprakstītā (iespējamā) konkurences deformācija tiek īstenota attiecībā pret pārējiem EEZ komersantiem. To arī pierāda fakts, ka ar Nordpool starpniecību tiek tirgoti dažādi elektrības veidi, kas ir kopēja Ziemeļvalstu struktūra. Līdz ar to Enerģētikas fonda shēma ir konkurenci deformējoša vai tāda, kas draud deformēt konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp līguma pusēm.

2. Jaunas dotācijas

Kā parādīts augstāk šī Lēmuma II.1. sadaļā, Enerģētikas fonda nodrošinātā shēma ietver dotācijas EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Ir jānosaka, vai tā arī veido jaunas dotācijas, par kurām būtu savlaicīgi jāpaziņo, lai Iestāde varētu veikt savu izvērtēšanu, skat. Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 2. pantu. Jaunās dotācijas ir definētas kā visas dotācijas (…), “kas nav pastāvošās dotācijas, ieskaitot pārveidotas pastāvošās dotācijas”, skat. Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. punkta c) apakšpunktu.

Norvēģijas valdība norāda, ka Enerģētikas fonda mehānisma ietvaros apvienotās programmas pastāvēja pirms Norvēģijas pievienošanās Eiropas Ekonomikas zonai. Līdz ar to programmas jau sākotnēji bija kvalificējamas kā pastāvošas dotācijas Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas izpratnē.

Ar paziņojumu Norvēģijas iestādes informēja iestādi par pastāvošo dotāciju programmu pārveidojumiem. Tie galvenokārt sastāv no:

i)	pastāvošo programmu apvienošanas 2002. gadā jaunizveidotā Enerģētikas fonda ietvaros,

ii)	jaunās atbalsta administrācijas ar jaunas administratīvās institūcijas Enova izveidi, aizvietojot iepriekš atbildīgo Norvēģijas Ūdens resursu un enerģētikas direktorātu,

iii)	jaunu enerģētikas uzdevumu izstrādes Parlamentā, kas nozīmē, ka ar programmās paredzētajiem pasākumiem tagad ir jāsasniedz izmērāmi enerģijas efektivitātes un ražošanas mērķi,

iv)	un, visbeidzot, no jauna finansēšanas mehānisma (piegādes tarifa nodeva).

Šīs izmaiņas tika papildinātas ar jaunu tiesisko regulējumu kopumu attiecībā uz Enovu, kurai ir ietekme uz piešķirto atbalstu tādā ziņā, ka pasākumiem tagad ir jāizpilda jaunās politikas uzdevumi, kas ir pieņemti 2002. gada vienošanās rezultātā starp Norvēģijas valsti un Enovu.

Šiem pārveidojumiem nebija tikai tehnisks vai administratīvs raksturs [skat. iestādes 2004. gada 14. jūlija lēmuma 4. panta 1. punktu (54)], bet tie ievērojami izmainīja iepriekš pastāvošo sistēmu un tās tiesisko struktūru. Pirmkārt, saskaņā ar Tiesas spriedumu par Namur Les Assurances (55), jauno dotāciju esamība ir jānosaka ar norādi uz noteikumiem, kas tās paredz. Šajā ziņā ir jāņem vērā, ka izveidojot Enerģētikas fondu un Enovu, tika pieņemts vesels noteikumu kopums, kas regulē atbalsta piešķiršanu Enerģētikas fonda ietvaros un tā piešķirto finansējumu. Pirmkārt, pastāvēja 2001. gada 5. aprīļa Parlamenta lēmums, ar kuru grozīja 1990. gada 29. jūnija Enerģētikas aktu. Lēmums atļāva valdībai noteikt par pienākumu enerģijas piegādātājam (ar licenci, “omsetningskonsesjoner”) papildināt elektrības piegādes tarifu ar nodevu, ko maksā gala lietotājs. Šī nodeva pēc tam tiek ieskaitīta Enerģētikas fonda finansējumā. Tad jaunpieņemtajos 2001. gada 10. decembra valdības noteikumos tiek detalizēti noteikts, kā šī nodeva ir jāiekasē un jāpārskaita uz Enerģētikas fondu. Priekšlikumos, kas noveda pie parlamenta lēmuma pieņemšanas, valdība ir definējusi jaunus un konkrētus enerģētikas uzdevumus (skat. šī Lēmuma I.4. sadaļu), kuru izpilde ir jāsasniedz zināmā laika periodā izveidojot Enerģētikas fondu un Enovu. Uzdevumi un to sasniegšana tika pēc tam precizēta starp ministriju un Enovu noslēgtajā līgumā. Jauni Enerģētikas fonda noteikumi paredzēja Enerģētikas fonda nodošanu Naftas un enerģētikas ministrijas pakļautībā un noteica tā administrēšanu ar Enovas starpniecību. Tas parāda, ka 2000./2001. gadā tiesiskā bāze, kas regulēja atbalstu lietderīgas enerģijas izmantošanas pasākumiem tika ievērojami pārveidoti un papildināti.

Šīs tiesiskās un administratīvās izmaiņas tika veiktas ar mērķi ievērojami pārveidot esošo atbalsta režīmu un izveidot pilnīgi jaunu veidu enerģijas taupīšanas pasākumu un atjaunojamās enerģijas ražošanas finansēšanai (56). Abu jauno programmu apvienošana bija kas vairāk nekā tikai tehniska formalitāte, jo tika īstenota to apvienošana zem viena nosaukuma, lai nodrošinātu precīzāku valsts atbalsta koncentrēšanu un panāktu taustāmākus rezultātus ilgspējīgas enerģētikas politikas ziņā. Pieņemot lēmumus atbalstīt projektus, tagad ir jāņem vērā, vai projekti spēj sniegt ieguldījumu jauno 2000./2001. gadam Parlamenta noteikto uzdevumu izpildē, kas ir ievērojams pārveidojums attiecībā pret iepriekšējiem atbalsta mehānismiem.

Pilnīgi jauna administratīvā struktūrvienība aizvieto bijušā atbildīgā Norvēģijas Ūdens resursu un enerģētikas direktorāta (NVE) kompetenci ar jaundibinātās administratīvās institūcijas Enova kompetenci. Līgums ar ministriju ir saistošs Enovai, kas paredz Enerģētikas fonda administratīvās funkcijas ar mērķi izpildīt Parlamenta no jauna definētos enerģētikas uzdevumus un uzraudzīt fondu atbilstoši no jauna pieņemtajiem tiesību aktiem. Turklāt tā tiek aicināta veicināt, ar fondu administrēšanas starpniecību, konkurenci tirgū. Tas parāda, ka Enova ne tikai vienkārši turpina NVE darbu, bet tai ir uzticēti jauni uzdevumi un pienākumi, kas ir ievērojams iepriekšējo programmu pārveidojums.

Visbeidzot ir svarīgi, ka ir ieviests jaunais finansēšanas mehānisms. Budžeta piešķīrumu vietā, atbalsta pasākumi tiek (pieaugošā apjomā) finansēti ar piegādes tarifa nodevas starpniecību, kas tiek izmantota Enerģētikas fonda finansēšanai. Lai gan Norvēģija uzsvēra, ka šāda veida nodeva tika ieviesta pirms EEZ līguma stāšanās spēkā, tas nemaina Iestādes spriedumu par to, ka jaunā finansēšanas mehānisma ieviešana ir radījusi ievērojamas izmaiņas. Līdz 2002. gadam nodevas uzraudzību īstenoja elektrotīklu uzņēmumi, lai galvenokārt finansētu paši savus informatīvos pasākumus par lietderīgu enerģijas izmantošanu. Tagad nodevu ir ieviesusi un kontrolē Norvēģijas valsts, kas to ir rezervējusi Enerģētikas fonda finansēšanas vajadzībām. Fonds var piemērot finansējumu dažāda veida atbalsta pasākumiem, kas neierobežojas līdz informēšanas pasākumiem (57). Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde secina, ka finansējuma shēmas pārveidojumiem ir būtisks raksturs.

Aprakstītās izmaiņas pārveido pašu dotāciju programmu, tā vairs nav atsevišķa esošo programmu daļa (58). Jaunais finansēšanas un administratīvais mehānisms, kā arī Enovas saistības izpildīt no jauna definētos enerģētikas uzdevumus attiecas uz pašu atbalsta programmas struktūru un ir piemērojams visiem Enerģētikas fonda atbalstītajiem pasākumiem. Pārveidojumi tika veikti ar mērķi labāk izmantot valsts resursus un panākt ilgspējīgākus lietderīgas enerģijas izmantošanas rezultātus, kas radīja nepieciešamību ieviest jaunas struktūrvienības un jaunus uzdevumus. Šīs jaunās struktūrvienības un uzdevumi nosaka katru atbalsta lēmumu un tie nevar tikt uzskatīti par atdalāmiem no iepriekšējiem dotāciju pasākumiem.

Rezultātā paziņotos pārveidojumus ir paredzēts klasificēt kā jaunas dotācijas Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta c. punkta izpratnē.

Enerģētikas fonds sāka darboties 2002. gada 1. janvārī, t. i., līdz 2003. gada jūnijam, kad par programmu tika paziņots Iestādei. Par Enerģētikas fonda shēmu Iestādei līdz ar to tika paziņots ar novēlošanos, tādējādi pārkāpjot Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā noteiktās saistības. Līdz ar to dotācijas tiks klasificētas kā “nelikumīgas dotācijas” Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta c) punkta izpratnē. Jebkura veida nelikumīgas dotācijas, kas netiek deklarētas atbilstoši EEZ 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnei, ir pakļautas atgūšanas noteikumam.

3. Dotāciju atbilstība

Saskaņā ar Iestādes uzskatu dotāciju pasākumi neatbilst nevienam no EEZ līguma 61. panta 2. punkta vai 3. punkta a), b) un d) apakšpunktā paredzētajiem izņēmumiem. Līdz ar to ir jāizvērtē, vai dotācijas var tikt pamatotas ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar šo nosacījumu dotācijas var deklarēt par atbilstošām, ja “tās atvieglo dažu saimnieciskās darbības jomu saimnieciskās darbības veidus, kur šādas dotācijas negatīvi neietekmē tirdznieciskos nosacījumus apmērā, kas ir pretējs kopējām interesēm”.

Iestāde izvērtēs Enerģētikas fondu atbilstoši EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam saistībā ar iestādes Vides vadlīnijām. Šajās vadlīnijās EBTA dalībvalstīm tika prasīts līdz 2002. gada 1. janvārim saskaņot savas vides dotāciju programmas ar šīm Vides vadlīnijām.

Turpmāk sniegtajā novērtējumā Iestāde parādīs atšķirības starp Enerģētikas fonda shēmu, par kuru tika ziņots Iestādei, un to, kas tika piemērota, sākot no 2002. gada 1. janvāra (skat. šī lēmuma II.3.1. sadaļu), turpmāk paredzētajām Norvēģijas iestāžu izmaiņām, kuru mērķis ir panākt atbalsta atbilstību EEZ dalībvalstu dotāciju noteikumiem (skat. šī lēmuma II.3.1. sadaļu).

3.1. Iestādei paziņotā Enerģētikas fonda novērtējums

3.1.1. Investīciju atbalsts (atjaunojamās enerģijas ražošana, investīcijas enerģijas taupīšanas nolūkiem, jaunas enerģijas ražošanas tehnoloģijas, enerģētikas auditi)

Savā 2005. gada 18. maija lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, iestāde izteica šaubas par to, vai Enerģētikas fonda piešķirtais investīciju atbalsts var tikt deklarēts par Vides vadlīnijām atbilstošu.

Savos 2005. gada 15. jūlija komentāros par sākotnējo lēmumu Norvēģijas iestādes apstrīdēja, ka shēmu vajadzētu apstiprināt tieši saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Iestāde nepiekrīt šim viedoklim, vismaz ne tajā ziņā, ka uz attiecīgo atbalstu tiek attiecinātas Vides pamatnostādnes. Pēc iestādes uzskatiem Eiropas Komisijas WARP lēmums (59) šajā ziņā nav būtisks. Atšķirība starp abiem gadījumiem ir tāda, ka pārstrādes gadījumā pamatnostādnes neparedz nekādus noteikumus par investīciju dotācijām, turpretī investīciju atbalsts atjaunojamās enerģijas ražošanai ir paredzēts Vides vadlīnijās. Iestādei ir saistošas pašas pieņemtās pamatnostādnes (60). Līdz ar to tā secina, ka tā nevar ignorēt pamatnostādņu nodaļu par investīciju atbalstu (D.1.3. sadaļa, jo īpaši tās 27. punkts, un D.1.7 sadaļas 32. punkts vai nodaļa par dotācijām ražošanai (D.3.3.1 sadaļas 54. punkts), kas attiecas uz situāciju ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem) un tajā ietvertiem dotāciju intensitātes rādītājiem.

1. Investīciju atbalsts atjaunojamās enerģijas ražošanai

Investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanai var atbalstīt ar dotāciju intensitāti līdz 40 % vai, ja nepieciešams, 100 % apmērā no atļautajām izmaksām, skat. Vides pamatnostādņu D.1.3 sadaļas 27. punktu sadaļas D.1.6. 31. punktā ir paskaidrots, kas ir atļautās investīcijas, konkrēti, investīcijas zemes, ēku, tehnoloģisko iekārtu un zināmos apstākļos nemateriālo aktīvu iegādē. D.1.7 sadaļas 32. punktā ir noteikts, ka atļautās izmaksas ir starpība starp atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju izmaksām un tradicionālās elektrostacijās ieguldīto investīciju izmaksām (turpmāk tekstā “papildu izmaksu metode”).

Iestāde ņēma vērā savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanu (61), ka atbalsta sniegšana atjaunojamajiem enerģijas avotiem nebalstās uz pamatnostādņu D.1.7 sadaļas 32. punktā noteikto papildu izmaksu metodi. Tā arī secināja, ka izņemot vēlāk ierosinātos Norvēģijas iestāžu grozījumus, nebūs nekādu garantiju, ka atbalsts saglabāsies 40 % sliekšņa robežās. Turklāt nebija garantiju, ka tas saglabāsies augstākā 100 % sliekšņa robežās no papildu izmaksām, ne arī, ka programma nenovedīs pie pārmērīgi lielas atlīdzības sniegšanas. Piemēram, nebija garantiju tam, ka tiks atbalstītas tikai atļautās investīciju izmaksas un ka komersantam netiks piešķirts vairāk dotāciju kā nepieciešams projekta uzsākšanai. Līdz ar to iestādes pagaidu uzskats bija, ka Enerģētikas fonds, par kuru tika paziņots, nevar tikt pamatots atbilstoši investīciju dotāciju nodaļai (Vides pamatnostādņu D.1.3. sadaļa) un ka tas ir kvalificējams kā nesavienojamas dotācijas.

Norvēģijas iestāžu iesniegtie komentāri nav likvidējuši šīs šaubas. Attiecībā uz atbalsta izmaksām, kas varētu būt atļautās izmaksas, Norvēģijas iestādes norāda, ka līdz 2005. gada 1. janvārim, Enova ir akceptējusi tikai tādu izmaksu atbalstīšanu, kas ir uzskaitītas Komisijas lēmumā par Somiju Nr. 75/2002, turpretī pagātnē ir tikušas atbalstītas citas izmaksas (piem., finanšu izmaksas), pat tad, ja tās veido tikai nelielu daļu no kopējām izmaksām. Tā kā Enerģētikas fondā, par kuru tika paziņots, nebija nekādu skaidru noteikumu par to, kuras izmaksas ir atļautas, tad bīstamība, ka varētu tikt iekļautas neatļautās izmaksas, tik tiešām ir īstenojusies. Līdzīgi Norvēģijas arguments, ka dotāciju programmas konkurences elements aizliedz pārmērīgi lielas atlīdzības piešķiršanas iespējas, nevar mainīt iestādes spriedumu par to, ka programmā nebija ieviesti nekādi funkcionējošu tiesiski ierobežojumi, kas garantētu to, ka atbalsts saglabājas pamatnostādņu nodaļā par investīciju dotācijām paredzētā sliekšņa robežās. Neieviešot šādus noteikumus no pārmērīgas atlīdzības piešķiršanas izvairīties būtu iespējams tikai nejaušības dēļ.

Iestāde saglabā savu viedokli, ko tā izteica savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, ka paziņotā shēma neatbilst arī D.3.3.1 sadaļas 54. punkta nosacījumiem. Iestāde nevarēja noteikt, vai ir ieviesti parametri, kas nodrošinātu to, ka D.3.3.1 sadaļas 54. punktā paredzētais slieksnis nekad netiks pārsniegts. Nebija ne garantiju par to, ka aprēķinā tiks iekļautas tikai investīciju izmaksas (D.3.3.1 sadaļas 54. punkts nosaka ierobežojumus līdz ražošanas iekārtu nolietojuma apjomam), ne arī bija pietiekamas pārliecības par to, kā ir jānosaka diskonta likme, un, ka dotācijas nekādos apstākļos nepārsniegs nepieciešamo summu, lai panāktu tīro pašreizējās vērtību nulles apmērā.

Secinājumā paziņotā Enerģētikas fonda shēma nesasniedz Vides vadlīnijās paredzētos atbilstības standartus.

2. Atbalsts enerģijas taupīšanas pasākumiem

Investīciju ieguldīšana enerģijas taupīšanas pasākumos (enerģijas taupīšanas jēdziens ir definēts Vides pamatnostādņu B sadaļas 7. punktā ) var tikt atbalstīta ar dotāciju intensitāti 40 % apmērā no atļautajām izmaksām saskaņā ar Vides pamatnostādņu D.1.3 sadaļas 25. punktu. Vides pamatnostādņu D.1.6 sadaļas 31. punktā attiecīgās investīcijas ir definētas, t. i., investīcijas zemes, ēku, tehnoloģisko iekārtu un zināmos apstākļos nemateriālo aktīvu iegādē. Vides pamatnostādņu D.1.7 sadaļas 32. punktā ir paredzēti atļauto izmaksu ierobežojumi, kas ir definētas kā tādas papildu izmaksas, kas ir nepieciešamas vides aizsardzības uzdevumu izpildei. Dotācijas nevar tikt piešķirtas ar mērķi pielāgoties Eiropas Kopienas standartam (62), ja uzņēmums nav mazais vai vidējais uzņēmums.

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru iestāde nosprieda, ka atbalsts netiek aprēķināts pēc papildu izmaksu metodes, kā noteikts Vides pamatnostādņu D.1.7 sadaļas 32. punktā. Jo īpaši, tas nesaglabājas Vides pamatnostādņu D.1.3 sadaļas 25. punktā minētā 40 % sliekšņa robežās. Pretēji investīciju atbalstam atjaunojamās enerģijas ražošanā, attiecībā uz enerģijas taupīšanas pasākumiem 40 % slieksnis nevar tikt pārsniegts (63).

Norvēģijas iestādes norāda, ka praksē ir tikusi ievērota vadlīnijās paredzētā metode. Iestāde neapstrīdētu, ka atsevišķās subsīdijas Enerģētikas fonda programmas ietvaros varētu pašas par sevi būt savienojamas ar Vides vadlīnijām. Tomēr tas par tādu nepadara pašu Enerģētikas fonda programmu, kas neparedz nekādus sliekšņus attiecībā uz dotāciju intensitāti, kā arī neievēro papildu izmaksu metodi, kas būtu atbilstoša Vides vadlīnijām.

Rezultātā, tā kā nebija ieviesti nekādi mehānismi, kas izslēgtu iespēju, ka šī atbalsta pasākuma ietvaros piešķirtās dotācijas pārsniegs atbalstam noteikto 40 % slieksni, kur izmaksas tiktu salīdzinātas ar tradicionālās enerģijas ražošanas izmaksām, paziņotā Enerģētikas fonda programma ir jāuzskata par neatbilstošām dotācijām.

3. Jaunas enerģijas ražošanas tehnoloģijas

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru iestāde nosprieda, ka tai nebija pietiekamas informācijas, lai izvērtētu, vai šajā kategorijā iekļautie projekti būs ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistīti projekti (64). Līdzīgi iestāde nebija pārliecināta, vai projekti attiecās uz izpētes un attīstības projektiem, kas būtu jāizvērtē atbilstoši iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu 14. nodaļai par dotāciju piešķiršanu izpētei un attīstībai.

Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Norvēģijas iestādes noskaidroja, ka šajā kategorijā ietilpstošais atbalsts neattiektos uz projektiem to izpētes un attīstības stadijā, bet galvenokārt uz atjaunojamās enerģijas ražošanas projektiem un mazākā mērā uz enerģijas taupīšanas pasākumiem. Norvēģijas iestāžu uzrādītie dati par projektiem, kas ir sagrupēti zem šī virsraksta, parādīja, ka līdz šim tikai šīs kategorijas ir tikušas atbalstītas. Līdz ar to “Jauno enerģijas ražošanas tehnoloģiju atbalsta” projekts tiek uzskatīts par enerģijas taupīšanas pasākumu vai atjaunojamās enerģijas ražošanas investīciju atbalsta apakšgrupu.

Tomēr attiecībā uz paziņoto Enerģētikas fondu iestāde konstatē, ka, pirmkārt, shēmā nav skaidri noteikts, ka jaunās enerģijas ražošanas tehnoloģiju projekti ir citu atbalsta kategoriju apakšgrupas un līdz ar to ir jānovērtē saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā attiecībā uz atbalsta pasākumiem, Iestāde konstatē, ka paziņotā shēma neparedz nekādus ierobežojumus, kas garantētu, ka tiktu ievēroti attiecīgi investīciju atbalstam atjaunojamā enerģijas ražošanā un enerģijas taupīšanas pasākumiem noteiktie sliekšņi vai ka tiktu atbalstītas tikai atļauto investīciju izmaksas. Līdz ar to Iestāde secina, ka paziņotais atbalsts neatbilst Eiropas pamatnostādņu prasībām.

4. Enerģētikas auditi

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Iestāde nosprieda, ka tai nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu, vai šim virsrakstam pakārtotais atbalsts būs atbilstošs Vides vadlīnijām, jo īpaši, Vides pamatnostādņu D.2 sadaļas 36. punktam (atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem).

Attiecībā uz šo atbalsta kategoriju Norvēģijas iestādes oficiālās izmeklēšanas procedūras gaitā norādīja uz Somijas programmu, kas ļauj valsts atbalsta piešķiršanā ņemt vērā enerģētikas auditu izmaksas (t. i., neierobežojot līdz maziem un vidējiem uzņēmumiem). Norvēģijas iestādes uzsver, ka līdzīgi Somijas shēmai, Norvēģijas Enerģētikas fonds ļauj firmām saņemt finansiālo atbalstu enerģētikas auditu un izpētes veikšanai, vai nu lai palīdzētu panākt lietderīgas enerģijas izmantošanas iespējamību vai investīcijām enerģijas taupīšanas pasākumiem vai uzvedības izmaiņām. Somijas programmā tika pieļautas dotācijas 40 % apmērā no atļautajām izmaksām. Norvēģijas programma piešķīra līdz 50 % no atļautajām izmaksām.

Iestāde, pirmkārt, nosprieda, ka paziņotā Enerģētikas fonda programma neparedzēja nekādus ierobežojumus, kas garantētu to, ka šādiem pasākumiem piešķirtais atbalsts nepārsniedz 40 % slieksni attiecībā uz enerģijas taupīšanas pasākumiem, kas ir noteikti Vides pamatnostādņu D.1.3 sadaļas 25. punktā. Jo īpaši, atbalsts 50 % apmērā no atļautajām izmaksām nav atbilstošs Vides vadlīnijām.

Otrkārt, Iestāde nekonstatē, ka atbalsts enerģētikas auditiem saistībā tikai ar uzvedības izmaiņām, bez jebkādām paredzamām investīcijām, var tikt balstīts uz Vides pamatnostādņu D.1.3. sadaļu, kas ir vērsta tikai uz investīciju atbalstu. Komisijas atļauja saistībā ar Somijas atbalsta programmu bija ierobežota līdz šādam investīciju atbalstam (65). Var būt, ka turpmākais atbalsts padomnieku un konsultantu sniegtajiem pakalpojumiem tiks uzskatīts par savienojamu ar Vides pamatnostādņu D.2 sadaļas 36. punktu saistībā ar EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta f) apakšpunktā minēto aktu (66) (dotācijas maziem un vidējiem uzņēmumiem). Lai gan tas nav izšķirošais faktors attiecībā uz dotāciju programmas savienojamību, jo paziņotais Enerģētikas fonds šajā nolūkā neparedzēja nekādus ierobežojumus. Līdz ar to nevar apgalvot, ka tas ir atbilstošs Valsts vadlīnijām.

3.1.2. Mācību materiāli un izglītības pasākumi

Iestāde ņem vērā, ka mācību materiāli un izglītības programmas, kas ir paziņotas, nebija ierobežotas, attiecinot tikai uz maziem vai vidējiem uzņēmumiem, kā noteikts EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta f) apakšpunktā (dotācijas maziem un vidējiem uzņēmumiem) (67). Tāpat arī atbalsts netika ierobežots līdz apjomam, uz kuru attiecas EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta d) apakšpunktā minētais akts (dotācijas apmācībai) (68). Līdz ar to iestādei nav jāizvērtē, vai atbalsta pasākumi var tikt pamatoti šo grupveida atbrīvojumu ietvaros. Uz šāda veida atbalstu neattiecas arī Vides pamatnostādnes.

Norvēģijas iestādes apstrīd, ka dotācijas Enerģētikas fonda ietvaros būtu kopumā vai daļēji jāizvērtē tiešā saistībā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Lai noteiktu, vai šāds pasākums var tikt apstiprināts tiešā veidā piemērojot EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, iestādei ir jānosaka, vai atbalsts ir nepieciešams un proporcionāls šī uzdevuma izpildei.

Atbalsta pasākuma uzdevums ir vairot zināšanas un kompetenci par enerģijas taupīšanas iespējām un lietderīgu enerģijas izmantošanu. Lai gan enerģijas taupīšanas pasākumi ir saistīti ar investīcijām, tie ir detalizēti noteikti Vides vadlīnijās kā uzdevums, kam var tikt piešķirts valsts atbalsts. Kopumā, lietderīgas enerģijas izmantošanas pasākumi sniedz ieguldījumu Kioto mērķu sasniegšanā siltumnīcu gāzu apjoma samazināšanā un zināšanām un kompetencei ir svarīga loma lietderīgas enerģijas izmantošanas pasākumu izveidē un ieviešanā. Attiecībā uz tūlīt nepieciešamo atbalstu programmas mērķis bija izstrādāt jaunus materiālus un kursus, un no tās tika izslēgta esošo kursu uzturēšanas un pārstrādāšanas pasākumi, jo tika paredzēts šīs izmaksas segt ar maksu par kursiem. Programmas ietvaros paredzētais atbalsts tika paredzēts kā stimuls tādu jaunu materiālu izstrādei, pēc kuriem attiecīgi bija pieprasījums, jo Norvēģijas iestādes sniedza argumentu, ka Norvēģijā pastāv modernu mācību materiālu un mācību kursu trūkums.

Dotācijas var tikt uzskatītas par proporcionālām un tādām, kas nedeformē tirdzniecību apjomā, kas ir pretējs kopējām interesēm. Šajā ziņā Iestādes sprieduma noteikšanai ir svarīgi, ka programma ir tikusi pārtraukta un tika piemērota tikai uz 33 projektiem (viens no tiem tika piešķirts privātpersonām), kur katram no tiem tika piešķirts ierobežots dotāciju apjoms. 12 no šiem projektiem, kas paredzēja atbalstu uzņēmumiem, kas ir reģistrēti kā bezpeļņas organizācijas, piešķirtais atbalsts bija robežās no NOK 50 000 un 918 000, t. i., EUR 6 900 un 126 970 (69), tikai diviem projektiem piešķirot atbalstu NOK 1 300 000 (EUR 180 555) apmērā. Attiecībā uz atbalstu universitātēm un koledžām, piešķirtais atbalsts bija robežās no NOK 200 000 un 450 000 (EUR 27 662 un 62 240), kur tikai viens atbalstītais projekts saņēma NOK 875 000 (EUR 121 023). Turklāt Enova nekad neuzņēmās segt pilnas projekta izmaksas, bet savu ieguldījumu ierobežoja līdz šo izmaksu 50 % apmēram. Bez tam tika izmantota atklāta “dotāciju” piešķiršanas konkursa procedūra, lai izvēlētos saņēmējus un noteiktu dotāciju apmērus. Konkursa procedūra arī garantēja to, ka dotācijas tiks ierobežotas līdz nepieciešamajam apjomam un būs proporcionālas. Dotācijas bija arī saistītas ar konkrētiem projektiem un tās nebija dotācijas ražošanai, lai samazinātu parasts uzņēmuma darbības izmaksas. Līdz ar to var tikt secināts, ka dotācijas nedeformēja konkurenci tādā apmērā, kas ir pretējs kopējām interesēm. Rezultātā dotācijas bija atbilstošas EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

3.1.3. Secinājumi attiecībā uz paziņoto shēmu

Iestāde nospriež, ka Norvēģijas iestādes ir nelikumīgi ieviesušas Enerģētikas fonda programmu pārkāpjot Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

Enova informācijas palīdzības dienests un vietējie apmeklējumi nav kvalificējami kā dotācijas EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

Paziņotie investīciju atbalsta pasākumi (atjaunojamā enerģijas ražošana, enerģijas taupīšanas pasākumi, enerģētikas auditi) nav savienojami ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu saistībā ar Vides vadlīnijām.

Mācību materiālu un izglītības kursu izstrādei piešķirtais atbalsts laika posmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim ir savienojams EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta tiešas piemērošanas gadījumā.

3.2. Enerģētikas fonds ar paredzamajiem Norvēģijas iestāžu grozījumiem

3.2.1. Investīciju atbalsts

1. Investīciju atbalsts atjaunojamās enerģijas ražošanai

Par sākuma punktu Norvēģijas investīciju dotāciju programmas novērtēšanā būs jānosaka maksimālais projektam pieejamais dotāciju apjoms, kas ir noteikts vadlīnijās. Vides pamatnostādņu D.1.3 sadaļas 27. punkts nosaka investīciju dotāciju slieksni, kas tiks ierobežots līdz 40 % no papildu investīciju izmaksām, kas ir nepieciešamas vides aizsardzības uzdevumu izpildei. Ja nepieciešams, tiks sniegts atbalsts atļauto izmaksu segšanai 100 % apmērā.

Bez tam, Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 53. un 54. punkts pieļauj arī dotāciju piešķiršanu ražošanai, lai kompensētu augstākas vienību investīciju izmaksas. 54. punkts pieļauj atbalsta piešķiršanu starpības kompensēšanai starp atjaunojamās enerģijas ražošanas izmaksām un attiecīgās enerģijas tirgus cenu. Tomēr dotācijas ir jāierobežo līdz ražošanas iekārtu nolietojumam, kas tiek uzskatīts par investīciju nolietojumu. Ja EBTA dalībvalsts var parādīt, ka dotācijas ir neaizstājamas ņemot vērā vājo atsevišķo atjaunojamās enerģijas avotu konkurētspēju, ir jāiekļauj arī tirgus kapitāla peļņas apmērs.

Ar operatīvo atbalstu parasti saprot atbalstu, kas ir paredzēts, lai atslogotu uzņēmumu no izdevumiem, kuri tam parastos apstākļos būtu jāsedz ikdienas vadībā vai veicot parasto darbību. Tomēr attiecībā uz atjaunojamajiem enerģijas resursiem operatīvās izmaksas ir parasti zemākas nekā konvencionālajām tehnoloģijām. Tādēļ ikdienas darbā ir paredzams, ka atjaunojamās enerģijas ražošana ģenerē pozitīvu naudas plūsmu, t. i., tai nav nepieciešams nekāds atbalsts operatīvo izmaksu segšanai.

Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54. punkts ierobežo atbalstu ražošanas iekārtu nolietojuma segšanai (i.e., investīcijām). Faktiski tas, kas tiek kompensēts, ir augstākas vienību investīciju izmaksas, nevis parastās darbības izmaksas. Rezultātā 54. punkta ietvaros piešķirtās dotācijas faktiski tiek sniegtas uzņēmuma investīciju atbalstam. Ja dotācijas segtu peļņu no kapitāla tirgus apmērā papildus kapitāla nolietojumam, tiktu segtas visas kapitāla izmaksas un dotācijas neto pašreizējās vērtības ziņā sasniegtu pilnu investīciju apjomu. Turpmākais kapitāla nolietojuma pieaugums pēc iekšējās pieprasītās peļņas likmes neto pašreizējās vērtības ziņā tiktu diskontēts pēc tās pašas likmes. Diskontētās izmaksas veidotu augšējos griestus dotācijām.

Vides pamatnostādnes pieļauj apvienot investīcijas ar ražošanas dotācijām. Aprēķinot pieejamās ražošanas dotācijas ir jāņem vērā visas investīciju dotācijas, kas ir piešķirtas attiecīgajai firmai, skat. Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54. punktu. Līdz ar to jebkuras piešķirtās investīciju dotācijas tiks atskaitītas no atļautās ražošanas dotāciju summas. Tas parāda, ka Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54. punktā noteiktais slieksnis darbojas kā maksimālais slieksnis investīciju dotāciju piešķiršanā atjaunojamās enerģijas projektiem.

Kā aprakstīts šī lēmuma I.9.1 sadaļas 4. un 7. punktā Enova izmantotā NPV metode dotāciju summu aprēķina tā, lai projektu NPV vērtība būtu vienāda ar nulli, kas racionālam investoram būtu sākumpunkts tam, kad projekts tiek realizēts tirgū. Nekādas dotācijas netiks piešķirtas apjomā, kas pārsniedz nulles neto pašreizējās vērtības sasniegšanai nepieciešamo summu. Dotāciju elements var līdz ar to tikt izteikts kā:

(Diskontētā naudas plūsma (DCF)) – (Investīciju izmaksas) + (Dotācijas) = 0

Kā redzams augstāk sniegtajā izteiksmē, naudas plūsma no atjaunojamās enerģijas projekta ražošanas tiek izmantota, lai atmaksātu sākotnējās investīciju izmaksas. Atjaunojamās enerģijas projektiem vispār ir augstākas investīciju izmaksas nekā tradicionālo tehnoloģiju projektiem. Līdz ar to radītā tīrā peļņa (augstāk minētā DCF komponente) daudzos gadījumos nebūs pietiekami augsta, lai atmaksātu nepieciešamos ieguldījumus. Šie projekti ir līdz ar to atbilstoši dotāciju komponentei, lai sasniegtu NPV vienādu ar 0.

Tomēr iestādei ir bijusi viena problēma ar šīs metodes izmantošanu dotāciju aprēķināšanā. Tā iemesls ir tāds, ka projekti, kas nerada pozitīvu naudas plūsmu arī var tikt uzskatīti par dotācijām atbilstošiem. Šādi projekti rada negatīvu DCF, kas noved pie tā, ka dotāciju komponente pārsniedz investīciju izmaksas un rezultāta arī maksimālos dotāciju intensitātes rādītājus.

Tomēr līdz brīdim, kamēr DCF komponente saglabājas pozitīva, jebkuram projektam piešķirtās dotācijas nekad nepārsniegs investīciju izmaksas. Lai risinātu šo problēmu, Norvēģijas iestādes ir piekritušas šo programmu grozīt, kā parādīts šī lēmuma I.9.1 sadaļas 9. punktā, lai projekti ar negatīvu DCF vairs nebūtu atbilstoši jebkādu dotāciju saņemšanai no Enova. Tas nodrošina, ka netiek pārsniegti maksimālie griesti ierobežojot dotācijas līdz investīciju izmaksām.

Lai gan attiecībā uz projektiem, kas rada salīdzinoši nelielu DCF, dotāciju komponente būs salīdzinoši liela, rezultātā novedot pie augstas dotāciju intensitātes. Lai to attaisnotu, ir jāparāda, ka piešķirtās dotācijas ir “neaizstājamas” attiecībā uz projektu realizāciju.

Neviens racionāli domājošs investors neuzsāks projektu ar negatīvu NPV. Šī iemesla dēļ iestādes viedoklis ir tāds, ka NPV aprēķins, kas tiek veikts pamatojoties uz vislabāko pieejamo informāciju dotāciju piešķiršanas brīdī, kalpo kā pietiekams pierādījums par piešķiramo dotāciju neaizstājamību. Piemērojot NPV metodi, attiecīgi jāņem vērā katrā projektā iesaistītais individuālais risks nosakot investīciju diskonta likmes. Pēc pārrunām ar iestādi Norvēģija uzdeva “First Securities” veikt neatkarīgas izpēti (70) ar mērķi noteikt diskonta likmes programmas ietvaros iesniegto projektu pieteikumu izvērtēšanai. Šajā ziņojumā ir izklāstīta metode pareizo diskonta likmju noteikšanai, pamatojoties uz vislabākās pieredzes finanšu metodiku.

Turklāt Norvēģijas iestādes ir uzsvērušas, ka Enova būs iesaistīta tikai projektu investīciju posmā. Projekti, kas ir saņēmuši investīciju dotācijas no Enova, nevarēs saņemt turpmāko atbalstu Vides pamatnostādņu ietvaros pēc tam, kad ir veikta vienreizējā dotāciju izmaksa. Vēl viens pozitīvs elements ir tāds, ka dotācijas tiek piešķirtas “konkursa kārtībā”, t. i., ka par atbalstu sacenšas vairāki projekti un ka tiks atbalstīti tikai vislietderīgākie projekti, kas nodrošina vislabāko dotāciju/lietderīgas enerģijas izmantošanas attiecību. Šī pieeja sniedz veicina atbalsta piešķiršanu tikai tiem projektiem, kas ir daudzsološi, un tā sniedz atbalstu tikai nepieciešamajā apjomā.

Augstāk minēto biomasas projektu izņēmumi. Attiecībā uz šādiem projektiem Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 55. punkts pieļauj augstāku kopējo griestu noteikšanu nekā investīciju izmaksas. Iemesls ir tāds, ka parasti šiem projektiem ir nepieciešams neliels investīciju apjoms, bet ir lielas darbības izmaksas. Šādu projektu gadījumā iestādes uzskats ir tāds, ka dotācijas ar tikt piešķirtas atbilstoši NPV aprēķiniem neizmantojot investīciju izmaksas kā limitu.

Augstāk minētajā diskusijā tika apskatīti maksimālās dotāciju intensitātes rādītāji. Tomēr attiecībā uz lielāko daļu projektu, kas atbilst dotāciju saņemšanai no Enova, faktiskie dotāciju intensitātes rādītāji būs ievērojami zemāki. Tas ir tādēļ, ka atjaunojamās enerģijas projektiem pārsvarā ir nelielas darbības izmaksas, kas radīs lielākus DCF lielumus nekā tradicionālajām tehnoloģijām. Ņemot vērā, ka Enova piešķir dotācijas visekonomiskākajiem projektiem, pamatojoties uz iekšējo konkurenci, tiek paredzēts, ka lielākā daļa projektu rezultātā novedīs pie tādām dotāciju komponentēm, kas būs 100 % apjomā no D.1.3 sadaļas 27. punktā noteiktajām papildus investīciju izmaksām, reti sasniedzot D.3.3.1 sadaļas 54. punkta piemērošanas rezultātā iegūtos griestus. To apstiprina līdz šim atbalstīto atjaunojamās enerģijas ražošanas projektu novērtējums. Vidēji, dotāciju intensitātes rādītāji attiecībā uz atbalstītajiem vēja, centrālapkures un bioloģiskās enerģijas projektiem bija apmēram 24 % no kopējām investīciju izmaksām ar maksimālo dotāciju intensitāti vienam vēja projektam 68 % apmērā un 50 % apmērā vienam bioloģiskās enerģijas projektam no kopējām investīciju izmaksām (71). Tomēr ir pierādāms, ka NPV metode nekādā gadījumā nenoved pie pārmērīgi lielas atlīdzības piešķiršanas attiecībā uz vadlīnijām, detalizēti to pierādīt nav nepieciešams.

Noslēdzot, iestādes viedoklis ir tāds, ka ievērojot Norvēģijas iestāžu grozījumus, dotāciju piešķiršanas NPV metode respektē Vides vadlīnijās, jo īpaši to D.3.3.1 sadaļas 54. punktā noteiktos sliekšņus.

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru iestāde bija arī nobažījusies par to, vai no Enerģētikas fonda līdzekļiem finansētie projekti saņemtu turpmāko atbalstu no valsts, neatkarīgi no tā, vai šis atbalsts tiktu kvalificēts kā valsts dotācija EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē vai nē, skat. Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54. punktu. Iestāde bija nobažījusies, ka šāda veida turpmākais atbalsts varētu novest pie nevajadzīga finansējuma, jo Enova atbalstītie projekti jau rada nulles tīro pašreizējās vērtību, ieskaitot tirgus peļņas apmēru, un līdz ar to tie būtu pietiekami projekta realizācijas uzsākšanai.

Norvēģijas iestādes uzsvēra, ka Enova būtu iesaistīta tikai projekta investīciju posmā un ka projekts tikai saņemtu vienreizēju minimālo izmaksu investīciju uzsākšanai, bet ne vairāk. Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Norvēģijas iestādes turklāt vēl noskaidroja, ka projekta naudas plūsmas aprēķinā tiktu ņemti vērā visi ieņēmumi. Tas ietvertu ieņēmumus no citiem valsts iejaukšanās veidiem, pat ja tie netiek kvalificēti kā valsts dotācijas. Ja valsts atbalsts tiek kvalificēts kā valsts dotācijas, tas ir jāpaziņo iestādei ar mērķi noteikt projekta finansiālās vajadzības.

Attiecībā uz iespējamo Norvēģijas zaļo sertifikātu tirgus ieviešanu (72), līgumā ar dotāciju saņēmēju ir ietverts detalizēti atmaksāšanas nosacījumi attiecībā uz Enerģētikas fonda piešķirto atbalstu, lai izvairītos no atbalsta piešķiršanas no diviem avotiem. Projekta atbalsts pēc tam tiek izmaksāts pa daļām, kas var tikt koriģētas, ja projektam rodas zemākas izmaksas, nekā plānots. Noslēdzot līgumu par dotāciju piešķiršanu (t.i., pēc tam, kad ir samaksāts pēdējais maksājums) Enova veic galīgo novērtējumu un var tikt veikta korekcija, ja Enova uzzina, ka dotāciju saņēmējs vai nu sniedza nepatiesu informāciju, vai arī projekts saņēma citu valsts atbalstu. Pamatojoties uz iepriekš teikto, iestāde uzskata, ka Vides pamatnostādņu D.3.3.1 sadaļas 54. punkta nosacījumi ir izpildīti.

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, iestāde bija nobažījusies par to, ka Enerģētikas fonds varētu arī atbalstīt projektus, kuriem joprojām ir negatīva tīrā pašreizējās vērtība pat ar Enerģētikas fonda piešķirto atbalstu. Norvēģijas iestādes tagad ir noteikušas (skat. šī lēmuma I.9.1 sadaļas 9. punktu), ka projekti ar negatīvu EBIDTA parastos darbības apstākļos investīciju ieguldīšanas brīdī nav spējīgi saņemt nekādas dotācijas. Iestādes bažas ir attiecīgi tikušas ņemtas vērā.

2. Enerģijas taupīšanas pasākumi

Norvēģijas iestādes ierosina grozīt paziņoto shēmu (skat. šī lēmuma I.9.2. sadaļu) un paredz piemērot attiecībā uz atbalstu enerģijas taupīšanas pasākumiem “papildus izmaksu metodi”, kas ir norādīta Vides pamatnostādņu D.1.3 sadaļas 25. punktā, D.1.6 sadaļas 30) un 31. punktā, un D.1.7 sadaļas 32. punktā. Līdzīgi tiek respektēta dotāciju intensitāte 40 % apmērā no atļautajām izmaksām ar iespēju to palielināt par 10 procentu punktiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Iestāde ņem vērā, ka šī metode atbilst Vides vadlīnijām un ir līdz ar to atbilstoša EEZ līguma darbību.

3. Jaunas enerģijas ražošanas tehnoloģijas

Norvēģijas iestādes apliecina, ka šīs kategorijas ietvaros piešķirtais atbalsts ir tikai attiecīgi atjaunojamās enerģijas ražošanas un enerģijas taupīšanas pasākumu investīciju atbalsta apakšgrupa.

Kamēr šajā atbalsta kategorijā tiks piemēroti attiecīgie aprēķina kritēriji, kas tiek izmantoti investīciju atbalstam atjaunojamās enerģijas ražošanā (I.9.1. sadaļa) un enerģijas taupīšanas pasākumos (skat. šī lēmuma I.9.2. sadaļu), šīs kategorijas ietvaros piešķirtais atbalsts tiks novērtēts atbilstoši tiem pašiem kritērijiem. Līdz ar to tas būs atbilstošs Vides vadlīnijām.

4. Enerģētikas auditi

Iestāde nospriež, ka enerģētikas auditu un enerģētikas izpētes izmaksas var tikt atbalstītas atbilstoši Vides pamatnostādņu D.1.3 sadaļas 25. punktam saistībā ar D.1.6 sadaļas 31. punktu un D.1.7 sadaļas 32. punktu. Iestāde pieņem, ka enerģētikas auditi, tehniski ekonomiskais pamatojums un enerģētikas pētījumi bieži vien ir nepieciešami novērtējot, kuri enerģijas taupīšanas pasākumi sniedz labumu un kuri nē (73). Kamēr izmaksas ir tieši saistītas ar enerģijas taupīšanas investīcijām, iestāde pieņem, ka enerģētikas audita izmaksas ir atļautās izmaksas. Dotācijas, kas ir piešķirtas pamatojoties uz to, pārsniedz 40 % slieksni attiecībā uz iesaistītajām atļautajām izmaksām, ar iespēju to palielināt par 10 procentu punktiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, skat. Vides pamatnostādņu D.1.5 sadaļas 30. punktu.

Runājot par enerģētikas auditiem, kas tiek veikti ar mērķi ieviest uzvedības vai shēmas izmaiņas, iestāde nesecina, ka būtu jebkādas iespējas apstiprināt šāda atbalsta sniegšanu, kas nav tieši saistīts ar enerģijas taupīšanas investīcijām. Šādu iespēju ir iespējams paredzēt tikai maziem un vidējiem uzņēmumiem. Vides pamatnostādņu D.2 sadaļas 36. punkts pieļauj atbalsta piešķiršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem sniegto padomnieku un konsultantu pakalpojumiem saistībā ar EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā norādītā akta 5. pantu (dotācijas maziem un vidējiem uzņēmumiem) (74).

3.2.2. Mācību un izglītības pasākumi

Iestāde ņem vērā, ka šobrīd šāda atbalsta programma nav ieviesta un ka iestādei tiktu paziņots par jaunas programmas ieviešanu, līdz ar to nav vajadzības aprakstīt, vai šādi nākotnes un šobrīd hipotētiski atbalsta pasākumi ir pieņemami atbilstoši EEZ valsts dotāciju piešķiršanas nosacījumiem.

3.2.3. Finansēšanas mehānisms

Atbilstoši izveidotajām precedenta likumam, dotāciju pasākumi nevar tikt atdalīti no metodes, pēc kuras tie tiek finansēti. Kā ir noteikusi Eiropas Tiesa, tad atbalsta programmu finansēšanas mehānisms visu dotāciju apjomu var piešķirt ar kopējo tirgu nesavienojamā veidā (75), jo īpaši, ja tas paredz diskriminējošus aspektus. Nepieciešamība apsvērt finansēšanas mehānismu kopā ar dotāciju programmu ir jo īpaši nepieciešama tad, kad ir detalizēti izstrādāta nodeva dotāciju programmas finansēšanai, kā tas ir gadījumā ar Enerģētikas fondu. Šādas maksas noteikšanu var uzskatīt par pasākumu, kam ir līdzvērtīga ietekme ar kvantitatīvu ierobežojumu, ja tas pilnībā nosedz iekšzemes produkta slogu (kas neatbilst patiesībai šajā gadījumā), vai ja tas varētu radīt diskriminējošu iekšējo nodokli gadījumā, ja tas daļēji nosedz šo slogu (76). Nonākot pie jautājuma par šāda izlīdzinoša rezultāta novērtēšanu, ir jānosaka finansiālais līdzsvars starp noteikto maksu un iekšzemes produktiem piešķirtām priekšrocībām (77). Dažos gadījumos Tiesa ne tikai ir analizējusi nodevas noteikšanu, bet arī tās izlietojumu (78). Tā kā Enerģētikas fonds tiek finansēts ar piegādes tarifa nodevas starpniecību, kas ietekmē arī importēto enerģiju, dotāciju programmas finansējums nosakot parafinansiālu maksu ir šajā gadījumā jāizvērtē.

Enerģētikas fonds nediskriminē starp ārvalstu un vietējiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem vai uzņēmumiem, kuri vēlētos investēt enerģijas taupīšanas pasākumos, jaunās enerģijas ražošanas tehnoloģijās vai enerģētikas auditu veikšanā. Norvēģijas iestādes ir parādījušas, ka līdz šim atbalstu no Enerģētikas fonda ir saņēmuši astoņi ražotāji no EEZ. Turklāt nepastāv automātiska līdzsvara starp darbības veidiem, kas ir aplikti ar nodevu (enerģijas ražošana, balstoties uz hidroelektrostacijām un importu) un Enerģētikas fonda ietvaros finansētie projekti. Nodeva ir ieviesta enerģijas piegādes līmenī, t. i., ne tieši ražošanā (79). Lai gan pat ja tiek minēts arguments, ka tā netieši ietekmē ražošanas izmaksas, Enova izmaksātās dotācijas automātiski nenāk par labu tiem ražotājiem, kuru saražotā enerģija tiek netieši aplikta ar šo nodevu. Dotācijas galvenokārt nonāk atjaunojamās enerģijas ražošanā, pašlaik izslēdzot hidroelektrostacijas. Attiecībā uz enerģijas taupīšanas pasākumiem un enerģētikas auditiem ikviens uzņēmums var gūt peļņu no šādiem atbalsta pasākumiem. Līdz ar to nevar tikt noteikts, ka importētā enerģija maksā par iekšzemes ražotājiem piešķirtām priekšrocībām un ka tā rezultātā iekšzemes (hidroelektrostaciju) enerģijas ražotāju maksātā nodeva tiek izlīdzināta ar attiecīgi saņemtām priekšrocībām.

Nodevas sniegto ieņēmumu izlietojums ir saistīts ar dotācijām, kuras iestāde uzskata par savienojamām, kā ir redzams šī lēmuma II.3.2. sadaļā iepriekš. Ir pieņemts, ka nodeva, kas balstās uz apjomu, atbilst piesārņotāja maksas principam un līdz ar to var tikt pieņemta EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta ietvaros kopā ar Vides vadlīnijām, kas nosaka šo principu. Rezultātā iestāde nesaskata nekādas nepilnības shēmā, kas ir balstīta uz apjomu (80).

3.2.4. Secinājumi par Enerģētikas fondu ar Norvēģijas iestāžu ieteiktajiem grozījumiem

Iestāde nospriež, ka investīciju atbalsts atjaunojamās enerģijas ražošanai, enerģijas taupīšanas pasākumiem un jaunām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, kā arī enerģētikas auditu atbalstam ir atbilstošs EEZ līguma darbību ar noteikumu, ka Norvēģijas iestādes piemēro zemāk aprakstīto Enerģētikas fonda programmu:

—	šī lēmuma I.9.1 sadaļas 1.–12. punktu par investīciju atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai;

—	šī lēmuma I.9.2 sadaļas 1.–5. punktu par enerģijas taupīšanas pasākumiem;

—	šī lēmuma I.9.3. sadaļu par jaunajām enerģijas ražošanas tehnoloģijām;

—	šī lēmuma II.3.2.1 sadaļas 4. punktu par enerģētikas auditiem.

4. Atgūšana

Kā iestāde ir konstatējusi, šī lēmuma II.3.1.3. sadaļā ietvertie investīciju pasākumi atjaunojamās enerģijas ražošanai, enerģijas taupīšanai un jaunām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, kā arī atbalsts enerģētikas auditu veikšanai, tādā veidā, kā par tiem ir paziņots, nav savienojami ar EEZ līguma darbību.

Saskaņā ar Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 14. pantu prettiesisku dotāciju gadījumos, ja tās tiek atzītas par neatbilstošām, iestāde parasti uzdod attiecīgajai EBTA dalībvalstij atprasīt attiecīgās dotāciju summas no saņēmēja.

Iestādes uzskats ir, ka nekādi vispārējie principi konkrētajā gadījumā neizslēdz līdzekļu atmaksāšanu. Atbilstoši iedibinātām precedentu tiesībām prettiesisku dotāciju atcelšana līdzekļu atgūšanas ceļā ir loģiskas sekas spriedumam, ka tās ir prettiesiskas. Rezultātā nelikumīgi piešķirto valsts dotāciju atgūšana iepriekš pastāvošās situācijas atjaunošanai nevar tikt principā uzskatīta par nesamērīgu ar EEZ līguma uzdevumiem attiecībā uz valsts dotācijām. Atmaksājot dotācijas, saņēmējam tiek konfiscētas priekšrocības, ko tas ir izmantojis salīdzinājumā ar saviem tirgus konkurentiem, un tiek atjaunota tā situācija, kāda pastāvēja pirms dotāciju izmaksāšanas (81). No dotāciju atmaksāšanas funkcijas arī izriet, ka parasti, izņemot ārkārtējos gadījumos, Iestāde nepārsniegs savas rīcības brīvības robežas, kas ir atzītas ar Tiesas precedentu likumu, ja tā lūdz attiecīgo EBTA dalībvalsti atgūt prettiesisku dotāciju veidā piešķirtās naudas summas, jo tā tikai atjauno iepriekšējo situāciju (82). Turklāt, ņemot vērā iestādes veikto valsts dotāciju uzraudzības obligāto raksturu atbilstoši Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokolam, uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas dotācijas, principā nevar lolot pamatotas cerības, ka dotācijas ir likumīgas, ja tās nav piešķirtas atbilstoši šī protokola noteikumos noteiktajai procedūrai (83). Šajā gadījumā nav redzamu ārkārtēju apstākļu, kas varētu novest pie pamatotām cerībām no dotāciju saņēmēju puses.

Atgūtajā summā vajadzētu būt iekļautiem uzkrātajiem procentiem atbilstoši Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 14. panta 2. punktam un iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma 195/04/COL 9. un 11. pantam.

Iestāde arī norāda, ka šī lēmuma uzdevums atgūt dotācijas nemazina nozīmi tam, vai atsevišķās subsīdijas, kas tika piešķirtas augstāk minēto četru pasākumu ietvaros, atbilst valsts dotācijām vai ka tās pašas par sevi var tikt uzskatītas par pilnībā vai daļēji savienojamām ar EEZ līguma darbību, vai nu ar turpmāk pieņemta iestādes lēmuma palīdzību vai saskaņā ar noteikumiem par masveida atbrīvojumiem.

Ja atsevišķo subsīdiju piešķiršanā četru augstāk minēto pasākumu ietvaros, par ko tika paziņots 2003. gada 5. jūnija vēstulē, jau ir ievēroti nosacījumi, ko iestāde šajā lēmumā nosaka attiecībā uz paziņotajiem atbalsta pasākumiem (skat. zemāk šī lēmuma 4. pantu), tās ir savienojamas ar EEZ līguma darbību un atgūšanas uzdevums uz tām neattiecas.

5. Gadskārtējā ziņojuma iesniegšanas pienākums/ Enerģētikas fonda pamatnostādnes

Norvēģijas iestādēm ir iestādei jāsniedz gada ziņojumi atbilstoši Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 21. panta 1. punktam un 5. panta 1. punktam apvienojumā ar Iestādes 2004. gada 14. jūlija Procesuālā lēmuma 195/04/COL III pielikumu.

Norvēģijas iestādēm ir turpmāk jānodrošina informācija atbilstoši Iestādes 2004. gada 14. jūlija Procesuālā lēmuma 195/04/COL 5. panta 2. punktam par pieciem lielākajiem atbalstītajiem projektiem attiecībā uz:

a)	investīciju atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai,

b)	enerģijas taupīšanas investīcijām,

c)	jaunām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, un

d)	enerģētikas auditiem.

Ziņojumā, jo īpaši ir jāiekļauj attiecīgais neto pašreizējās vērtības aprēķins un jāparāda, kā tiek noteikta attiecīgā enerģijas veida tirgus cena. Bez tam ir arī jāsniedz attiecīgo projektu investīciju izmaksu saraksts.

Attiecībā uz atbalstu biomasas projektiem ziņojumos ir jāiekļauj arī informācija, kas parāda, ka kopējās firmām radītās izmaksas pēc ražošanas līdzekļu nolietojuma atskaitīšanas joprojām ir augstākas par šī enerģijas veida tirgus cenu.

Turpmāk iestāde secina, ka šajā lēmumā ietvertie Iestādes nosacījumi ir jāiekļauj Enova/Enerģētikas fonda palīglīdzeklī, kurā ir izklāstīti atbalsta piešķiršanas noteikumi vai arī tie ir jāsakārto jebkādā citā piemērotā pamatnostādņu formātā par atbalsta pasākumu piemērošanu. Šo pamatnostādņu versija ir jāiesniedz Iestādei ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šī lēmuma pieņemšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šādi Enerģētikas fonda ietvaros īstenotie pasākumi, par kuriem Norvēģijas iestādes ir paziņojušas savā 2003. gada 5. jūnija vēstulē (Dok. Nr. 03-3705-A, reģistrēta lietā SAM 030.03006), atbilst valsts dotācijām EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē:

a)	investīciju atbalsts atjaunojamās enerģijas ražošanai;

b)	investīciju atbalsts enerģijas taupīšanas pasākumiem;

c)	investīciju atbalsts jaunām enerģijas ražošanas tehnoloģijām;

d)	atbalsts enerģētikas auditiem un

e)	atbalsts mācību materiālu izstrādei un izglītībai no 2002. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim.

2. pants

a)	Informācijas palīdzības dienesta un vietējo apmeklējumu programma Enerģētikas fonda programmas ietvaros, par kuru ir paziņots 2003. gada 5. jūnijā nosūtītajā vēstulē (Dok. Nr. 03-3705-A) neatbilst valsts dotācijām EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

b)	Lietderīgas enerģijas izmantošanas programma pašvaldībās neatbilst valsts dotācijām, kamēr atbalsts ir ierobežots pašvaldības valsts iestādes funkciju izpildes apmērā.

3. pants

Šī lēmuma 1. panta e) apakšpunktā minētais pasākums ir atbilstošs EEZ līguma darbībai.

4. pants

Investīciju atbalsta pasākumi atjaunojamās enerģijas ražošanai, enerģijas taupīšanai, jaunām enerģijas ražošanas tehnoloģijām un enerģētikas auditiem atbilst EEZ līguma darbībai EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, atkarībā no šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

a)	Atbalsts investīcijām atjaunojamās enerģijas ražošanā Dotācijām ir jāatbilst kopējiem šī lēmuma I.9.1. sadaļas 1.–12. punktā noteiktajiem kritērijiem, lai tās tiktu piešķirtas saskaņā ar Vides pamatnostādņu D.3.3.1. sadaļas 54. punktu.

b)	Atbalsts investīcijām enerģijas taupīšanā Dotācijām ir jāatbilst kopējiem šī lēmuma I.9.2 sadaļas 1. – 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, lai tās tiktu piešķirtas saskaņā ar Vides pamatnostādņu D.1.3. sadaļas 25. punktu, D.1.6. sadaļas 30. un 31. punktu un D.1.7 sadaļas 32. punktu.

Atbalsta sniegšana jaunām enerģijas ražošanas tehnoloģijām

Dotācijas jaunu enerģijas ražošanas tehnoloģiju atbalstam var tikt piešķirtas atbilstoši šī lēmuma 4. panta a) punktā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz tehnoloģijām, kas ir saistītas ar investīciju atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai un šī lēmuma 4. panta b) punktu attiecībā uz dotācijām jaunu enerģijas ražošanas tehnoloģiju atbalstam, kas ir saistīts ar enerģijas taupīšanas investīcijām.

Atbalsts enerģētikas auditu/enerģētikas izpētes veikšanai

Dotācijām, kas paredzētas enerģētikas auditu veikšanai, ir jābūt tiešā veidā saistītām ar investīcijām, kas attiecas uz enerģijas taupīšanu, un tās nedrīkst pārsniegt 40 % no atļautajām izmaksām, ar iespēju tās palielināt par 10 procentu punktiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Atļautās izmaksas ir I.9.1. sadaļā aprakstītās izmaksas, šī lēmuma 35. piezīme.

Enerģētikas auditu veikšanai piešķirtais atbalsts, kas nav saistīts ar enerģijas taupīšanas investīcijām un, piemēram, attiecas uz uzvedības vai shēmas izmaiņām, var tikt atbalstīts tikai atbilstoši Vides pamatnostādņu D.2 sadaļas 36. punkta nosacījumiem saistībā ar EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minēto aktu.

5. pants

a)	Norvēģijas iestādēm ir iestādei jāsniedz gada ziņojumi atbilstoši Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 21. panta 1. punktam un 5. panta 1. punktam apvienojumā ar iestādes 2004. gada 14. jūlija Procesuālā lēmuma 195/04/COL III pielikumu.

Norvēģijas iestādēm ir turpmāk jānodrošina informācija atbilstoši iestādes 2004. gada 14. jūlija Procesuālā lēmuma 195/04/COL 5. panta 2. punktam par katru no pieciem lielākajiem atbalstītajiem projektiem attiecībā uz:

1)	investīciju atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai,

2)	enerģijas taupīšanas investīcijām,

3)	jaunām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, un

4)	enerģētikas auditiem.

Ziņojumā, jo īpaši ir jāiekļauj attiecīgais neto pašreizējās vērtības aprēķins, ieskaitot Enerģētikas fonda piemēroto diskonta likmi, un jāparāda, kā tiek noteikta attiecīgā enerģijas veida tirgus cena. Bez tam ir jāsniedz šī lēmuma 5. panta b) punktā minēto projektu investīciju izmaksu saraksts.

c)	Tāpat Norvēģijas iestādēm ir jāiesniedz Iestādei arī jauna pamatnostādņu versija par Enerģētikas fonda atbalsta piemērošanu, tas jāpaveic sešu mēnešu laikā no šī lēmuma pieņemšanas.

6. pants

a)	Šī lēmuma 1. panta a)–d) apakšpunktā norādītie pasākumi, par kuriem ir paziņots 2003. gada 5. jūnijā nosūtītajā vēstulē (Dok. Nr. 03-3705-A) nav savienojami ar EEZ Līguma darbību.

b)	Atsevišķās subsīdijas, kas ir piešķirtas augstāk minēto pasākumu ietvaros, kas jau tagad atbilst šī lēmuma 4. pantā noteiktajiem kritērijiem, ir savienojami ar EEZ līguma darbību.

7. pants

Ja tas jau nav ticis izdarīts, Norvēģijai ir nekavējoties jāatceļ šī lēmuma 6. panta a) punktā minētie pasākumi un tie jāaizvieto ar tādiem pasākumiem, kas atbilst šī lēmuma 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

8. pants

Norvēģijas iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu no saņēmējiem šā lēmuma 6. panta a) punktā minētās un saņēmējiem nelikumīgi piešķirtās dotācijas, atskaitot visas jau atmaksātās summas.

Atgūšana tiek veikta nekavējoties un saskaņā ar valsts tiesību aktos ietvertajām procedūrām, ar noteikumu, ka tās ļauj veikt nekavējošu un efektīvu lēmuma izpildi. Atgūstamās dotācijas ietver procentus un uzkrātos procentus, sākot no dienas, kad tās nonāca dotāciju saņēmēju rīcībā līdz to atgūšanas dienai. Procentus aprēķina pamatojoties uz EBTA Uzraudzības iestādes Lēmuma Nr. 195/04/COL 9. un 11. pantu.

9. pants

Norvēģijas iestādes informē EBTA Uzraudzības iestādi divu mēnešu laikā no paziņojuma par šī lēmuma pieņemšanu par visiem pasākumiem, kas ir veikti tā izpildei.

10. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

11. pants

Tikai angļu valodas variants ir uzskatāms par autentisku.

Briselē, 2006. gada 3. maijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā —

priekšsēdētājs

Bjørn T. GRYDELAND

kolēģijas loceklis

Kurt JÄGER

(1) Turpmāk tekstā saukta Iestāde.

(2) Turpmāk tekstā saukts EEZ līgums.

(3) Turpmāk tekstā saukta Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīgums.

(4) Pamatnostādnes par EEZ nolīguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un tiesu nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanu un tulkošanu, ko pieņēmusi un izdevusi EBTA Uzraudzības iestāde 1994. gada 19. janvārī, publicētas OV L 231, 3.9.1994, 1. lpp, EEZ pielikumā Nr. 32, 1. lpp. Pamatnostādnēs jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 19. aprīlī. Turpmāk tekstā sauktas par Valsts atbalsta pamatnostādnēm.

(5) OV C 196, 11.8.2005, 5. lpp.

(6) Pēc tam 6. nodaļa tika izsvītrota ar Iestādes Lēmumu Nr. 195/04/COL (2004. gada 14. jūlijs). Nelikumīga atbalsta definīcija tagad ir atrodama Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta f) apakšpunktā.

(7) Sīkāku informāciju par dažādu korespondenci starp Norvēģijas iestādēm un Iestādi sniedz Iestādes lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras sākumu, Lēmums Nr. 122/05/COL, skat. iepriekš 5.

(8) Skat. iepriekš 5.

(9) Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu datiem šīs nodoklis tika ieviests 1990. gadā elektroenerģijas tirgus noteikumu atcelšanas gaitā. Līdz 2002. gadam energosistēmas kompānijas ar šo nodokli sedza izmaksas, kas saistītas ar informāciju par enerģijas efektivitāti.

(10) “Forskrift om innbetaling av påslag på nettariffen til Energifondet” (noteikumi par nodokļa maksājumu uz elektroenerģijas sadales tarifiem Enerģētikas fondam, tālāk tekstā “Enerģētikas fonda noteikumi”).

(11) Lov av 29 Juni 1990 nr. 50 om produksjon, omforming, overføring, omsetning og fordeling av energi m.m, energiloven.

(12) Ar sākotnējiem nodomiem par centrālās iestādes izveidošanu, kas nodarbotos ar enerģijas efektivitātes pasākumiem, ekspertu komiteja ir iepazīstinājusi jau 1998. gadā, NOU 1998:11. Norvēģijas valdība pārņēma šo ideju Baltajā Grāmatā St.meld.nr.29 (1998–99). NVE nomaiņa ar Enerģētikas fondu visbeidzot parādījās finanšu budžetā 2001. gadam, St.prp.nr.1 (2000–2001).

(13) Lov av 30 August 1991 om statsforetak.

(14) 2004. gada 22. septembra pārskatītais līgums “Avtale mellom den norske stat v/Olje- og energidepartementet og Enova SF om forvaltningen av midlene fa Energifondet i perioden 2002–2005”.

(15) Odelstingets vedtak til lov om endringar i lov 29. juni 1990 nr. 50 om produksjon, omforming, overføring, omsetning og fordeling av energi m.m. (energilova). (Besl.O.nr.75 (2000–2001), jf. Innst.O.nr.59 (2000–2001) og Ot.prp.nr.35 (2000–2001)).

(16) Ot.prp.nr.35 (2000–2001).

(17) Skat. iepriekš fn. 15.

(18) OV L 283, 27.10.2001, 33. lpp. Direktīva kā tāda vēl nav iestrādāta EEZ Līgumā.

(19) Noteikumi Enerģētikas fondam (Vedteker for Energifondet, § 4) nosaka, ka Enerģētikas fonds ir jāizmanto enerģijas taupīšanai, jaunas atjaunojamās enerģijas un citu videi draudzīgu enerģiju ražošanai.

(20) Skat. Iestādes Lēmumu 302/05/COL, ar ko apstiprināja pētījumu un attīstības atbalsta programmu gāzes tehnoloģijai.

(21) Lielie klienti bieži gūst labumu no diskontiem savu lielo piegādes līgumu dēļ. Enova to ņem vērā, salīdzinot konkurējošo enerģijas resursu cenas.

(22) Skat. piemēru 7. lappusē no Iestādes lēmuma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru (Lēmums 122/05/COL) kā arī 9. lappusē, konkrēti fn. 17.

(23) Pēc Iestādes uzskatiem, nav nekādu noapaļojumu uz augšu pieteikuma iesniedzējam nelabvēlīgā gadījumā.

(24) Tomēr skat. Norvēģijas iestāžu ieteikumu enerģijas taupīšanas pasākumu organizēšanai nākotnē, šī Lēmuma 1.9.2. sadaļā.

(25) Attiecībā uz 0,4 % Norvēģijas iestādes noteica, ka to bažas ir saistītas ar Enovas pašas administratīvajiem izdevumiem šādu projektu pieteikumu izskatīšanā.

(26) N 75/2002 – Somija, Atbalsta programmu modifikācijas enerģētikas sektorā.

(27) 2003. gadā programma tika nosaukta “mācību materiāli un izglītības koncepcijas” un 2004. gadā mainīja nosaukumu uz “izglītības programma”.

(28) Ietverot EEZ līgumā Komisijas Regulu (EK) Nr. 69/2001 (2001. gada 12. janvāris) par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam, OV L 10, 13.1.2001, 30. lpp.

(29) Ietverot EEZ līgumā Komisijas Regulu (EK) Nr. 70/2001 (2001. gada 12. janvāris) par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, OV L 10, 13.1.2001, 33. lpp., kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 364/2004 (2004. gada 25. februāris), OV L 63, 28.2.2004, 22. lpp.

(30) Ietverot EEZ līgumā Komisijas Regulu (EK) Nr. 68/2001 (2001. gada 12. janvāris) par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam, OV L 10, 13.1.2001, 20. lpp., kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 363/2004 (2004. gada 25. februāris), OV L 63, 28.2.2004, 20. lpp.

(31) Exchange rates (NOK/Euro) used by the Norvēģijas iestādes: 2002:7.51, 2003:8.00, 2004:8.37, 2005:8.20.

(32) Investīciju izmaksas rodas 0. gada sākumā.

(33) Ienākumi pirmo reizi rodas 1. gada beigās.

(34) “First Securities” ir nozīmīgs Norvēģijas vērtspapīru tirgus dalībnieks.

(35) Metode, kas parāda attiecībā uz risku koriģēto kapitāla atdevi kā tirgus portfeļa riska un attiecīgo kapitālieguldījumu (projekta) riska funkciju.

(36) “First Securities” izmantotā formula ir šāda: RE = RF + β (RM – RF), kur RF ir Norvēģijas ilgtermiņa obligācijas, β sastāv no atsevišķā projekta riska, RM ir prognozētā peļņa no tirgus portfeļa, (RM – RF) ir kapitāla riska uzcenojums). RE ir nepieciešamais peļņas apjoms no ieguldītā kapitāla.

(37) A) Sagatavošanas un izstrādes izmaksas, B) Ēku, tehnoloģisko iekārtu, uzstādīšanas izmaksas vai esošo ēku un tehnoloģisko iekārtu pielāgošanas un remonta izmaksas C) Līdz limitam 10 % apmērā no projekta atļautajiem izdevumiem izmaksas, kas izriet no tādu zemes gabalu iegādes, kas ir tieši saistīti ar investīcijām, un no elektrolīniju būvniecības. D) Tāda cauruļvada būvniecības radītās izmaksas, kas tiks pievienots centrālapkures tīklam. Siltuma piegādes tīkla celtniecības rezultātā radītās izmaksas ir atļautas tikai tādos tīkla projektos, kas ir saistīti ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu, E) Civilās celtniecības un būvniecības darbu uzraudzības izmaksas, F) Būvlaukuma attīrīšanas un zemes gabala sagatavošanas izmaksas, G) Izmaksas, kas rodas nododot objektu ekspluatācijā, un izmaksas, kas ir saistītas ar tāda personāla apmācību, kas veic objekta nodošanu ekspluatācijā. Šajā kontekstā nodošana ekspluatācijā ietver pirmo objekta sistēmas ekspluatācijas, pārbaudes un regulēšanas reizi, lai nodrošinātu, ka tas funkcionē atbilstoši norādītajai darba kvalitātei, H) Ar projektu saistītās informācijas izplatīšanas izmaksas, I) Investīciju kontrolēšanas izmaksas, J) Ar dažādo projektu veidu tehniski ekonomisko pamatojumu saistītās izmaksas (projekta dalībnieku algas un netiešās darbaspēka izmaksas, iekārtu, armatūras, programmnodrošinājuma, komandējumu, informācijas izplatīšanas un citas tiešās vai pieskaitāmās izmaksas). Dotāciju saņēmēja pieskaitāmās izmaksas, celtniecības gaitā veiktie procentu maksājumi, dalības maksas un atskaitāmie nodokļi nav atļautās izmaksas. Skat. augstāk 26. piezīmi.

(38) EBITDA ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem. Tā ietver tīro naudas ieņēmumu plūsmu no ražošanas pirms apgrozāmā kapitāla plūsmas.

(39) Atbilstoši Vides pamatnostādņu D.3.3.1. sadaļas 55. punktam, biomasas projekti – kam ir lielākas ražošanas izmaksas, drīkst saņemt ražošanas dotācijas, kas pārsniedz investīciju apjomu, ja EBTA dalībvalsts var parādīt, ka uzņēmumiem radītās kopējās izmaksas pēc ražošanas iekārtu nolietojuma atskaitīšanas joprojām ir augstākas par enerģijas tirgus cenām.

(40) Atbilstoši Vides pamatnostādņu D.1.3. sadaļas 25. punktam enerģijas taupīšanas pasākumus var atbalstīt izmantojot pamata likmi 40 % apmērā no atļautajām izmaksām. Atbilstoši Vides pamatnostādņu D.1.7. sadaļas 32. punktam atbalsts ir jāierobežo līdz papildu investīciju izmaksām. Atļautās izmaksas tiek aprēķinātas atskaitot visus labumus, kas tiek uzkrāti jaudu palielināšanas rezultātā, ražošanas izmaksu ietaupījumus pirmajos piecos investīciju kalpošanas gados un papildu palīgražošanu šo piecu gadu periodā.

(41) Skat. I.9.1. sadaļas 5. punktu un šī lēmuma 35. piezīmi.

(42) Komisijas 2003. gada 11. novembra Lēmums par valsts dotācijām, kādu Apvienotā Karaliste plāno nodrošināt WRAP Vides subsīdiju fonda un WRAP Nomas garantiju fonda ietvaros (OV L 102, 7.4.2004., 59. lpp.).

(43) Skat. arī iestādes Lēmuma Nr. 122/05/COL sadaļu “Norvēģijas iesniegtā informācija” 12. lappusē.

(44) Valsts dotācija Nr. 707/2002 – Nīderlande, MEP Stimulējot atjaunojamās enerģijas ražošanu.

(45) Lieta 173/73 Itālija pret Komisiju [1974] ECR 709, Lieta 78/76 Steinike pret Vāciju [1977] ECR 595, Komisijas Lēmums Nr. 707/2002 – Nīderlande, skat. iepriekš 42. piezīmi; Nr. 490/2000 – Itālija, Kombinētās elektrības sektora izmaksas.

(46) Galvenais advokāts Jacobs Lietā C-379/98 Preussen Elektra pret Schleswag AG [2001] ECR I-2099 165. punkts.

(47) Skat. Lietu T-67/94 Ladbroke Racing Ltd pret Eiropas Kopienu Komisiju [1998] ECR II-1, 105. punkts. Šajā ziņā nav šaubu par to, ka pasākumu ir iespējams pārnest uz valsti, kas ir ieviesusi nodevu. Šī situācija atšķiras no situācijas, kas tika apspriesta Lietā C-345/02 Pearle BV, Hans Prijs Optiek Franchise BV un Rinck Opticiëns BV pret Hoofdbedrijfschap Ambachten [2004] ECR I-7139, kas bija saistīta ar maksas noteikšanu, ko veica profesionāla valde.

(48) Iestāde tomēr vēlētos uzsvērt, ka attiecībā uz spriedumu par to, vai atbalsts nonāca “komersanta” rokās, neviens neapsver personas juridisko statusu vai organizatorisko formu, bet lemj par komersanta kvalitāti atbilstoši atbalstāmajai darbības jomai, Lieta C-41/90 Höfner and Elser pret Macotron [1991] ECR, I-979; piem., arī bezpeļņas organizācijas var veikt ekonomisko darbību un sacensties ar pārējiem, skat., piem. Lieta 78/76 Steinike &Weinlig, skat. iepriekš 43. piezīmi, un Lieta C-67/96 Albany, International BV pret Stichting Bedrijfspensionfonds Textielindustrie, [1999] ECR I-5751.

(49) Ja atbalsts tiks kvalificēts kā dotācija, kas tiks noteikts zemāk, Enerģētikas fonds ir kvalificējams kā dotāciju programma. Skat. dotāciju programmas definīciju Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta d) apakšpunktā.

(50) Lieta C-241/94 Beļģija pret Komisiju [1996] ECR I-4551, 23. punkts.

(51) Skat. arī Galvenais advokāts Jacobs Lietā C-256/97 DM Transport S.A [1999] ECR I- 3913, 39. un 40. punkts.

(52) To apliecina pašas Enovas interneta mājas lapā sniegtais savas lomas novērtējums, kur ir teikts: “Enova SF pieder ievērojama brīvība attiecībā uz tās stratēģisko virzienu izvēli un sastāvu, un politikas īstenošanas pasākumiem”.

(53) Piem., saistībā ar elektrības ražotājiem, kas paļaujas uz tradicionāliem avotiem, faktiski, saistībā ar hidroelektrostaciju enerģijas ražotājiem vai cita veida atjaunojamās enerģijas ražotājiem, ko Enova neatbalsta; vai uzņēmumi, ko neatbalsta par lietderīgas enerģijas izmantošanas pasākumu piemērošanu.

(54) Lēmums 195/04/COL.

(55) Lieta C-44/93 Namur-Les Assurances du Crédit pret Office National du Duccroire un Beļģijas valsti [1994] ECR I-3829.

(56) Skat. šajā ziņā Galvenā advokāta Fennelly interpretāciju Lietās C-15/98 un C-105/99 par Itālijas Republiku pret Eiropas Kopienu Komisiju [2000] ECR II-8855, 61. punkts, kurš pieprasa, lai izmaiņas tiesību aktos pārveidotu shēmu pilnībā, t. i., būtu kas vairāk nekā tikai viena formāla izmaiņa.

(57) Attiecīgajos valdības priekšlikumos Norvēģijas iestādes pašas apzīmēja finansēšanas mehānismu kā “jaunu”.

(58) Lietas T-195/01 un T-207/01 Gibraltāra valdība un Spānijas Karaliste pret Eiropas Komisiju [2001] ECR II-3915, 111. punkts.

(59) Skat. iepriekš piezīmi 40.

(60) Lieta C-351/98 Spānijas Karaliste pret Eiropas Komisiju [2002] ECR I-8031,76. punkts.

(61) Iestādes Lēmuma 122/05/COL II.3.1.1. sadaļa.

(62) Norāde uz Kopienas standartu EEZ līguma kontekstā ir detalizēti sniegta Vides vadlīnijās, skat. pamatnostādņu A sadaļas 5. punktu.

(63) Iestādes lēmuma par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu II.3.1.2. sadaļa, Lēmums 122/05/COL.

(64) Iestādes lēmuma par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu II.3.1.3. sadaļa, Lēmums 122/05/COL.

(65) Valsts dotācijas Nr. 75/2002 – Somija, skat iepriekš šī lēmuma 26. piezīmi.

(66) Skat. šī lēmuma 29. piezīmi.

(67) Skat. šī lēmuma 29. piezīmi.

(68) Skat. šī lēmuma 30. piezīmi.

(69) Valūtas maiņas likme atbilstoši iestādes interneta mājas lapā publicētajam 2003. gadā ir noteikta 7,23 apmērā.

(70) “First Securities”2004. gada 16. decembrī Enova nosūtītā vēstule.

(71) Skat. šā lēmuma I.6. sadaļu.

(72) Zaļais sertifikāts parasti nozīmē minimālo valsts fiksēto cenu, kādu piegādātājs piedāvā “zaļās enerģijas” ražotājam. Šādi zaļie sertifikāti var atkarībā no individuālā gadījuma netikt kvalificēti kā valsts dotācijas EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Norvēģijas iestādes piekrita kopējam zaļo sertifikātu tirgum ar Zviedriju 2006. gada februārī.

(73) Šādas izmaksas arī pieņēma Eiropas Komisija attiecībā uz valsts dotācijām Nr. 75/2002 – Somija, skat. 26. piezīmi iepriekš.

(74) Skat. šī lēmuma 29. piezīmi iepriekš.

(75) Lietas C-261/01 un C-262/0, Beļģijas valsts pret Calster, Cleeren, Openbaar Slachthuis NV, [2003] ECR I-12249, 46. punkts, Lieta C-47/69 Francija pret Komisiju [1970] ECR 487, 4. punkts.

(76) Lieta C-72/92 Firma Herbert Scharbatke GmbH pret Vācijas Federatīvo Republiku [1993] ECR I-5509, atsaucoties uz EK līguma 95. pantu, tagad 90. pantu. EEZ līguma 14. pants ir identisks EK līguma 90. pantam.

(77) Lieta C-266/91 Celulose Beira Industrial SA pret Fazenda Pública [1993] ECR I-4337.

(78) Lietas C-78/90 to C-83/90 Compagnie Commerciale de l’Ouest un citi [1992] ECR I-1847.

(79) Eiropas Komisija apstiprināja līdzīgu struktūru Komisijas Lēmumā Nr. 707/2002, 42. piezīme iepriekš.

(80) Skat. komentārus Komisijas Lēmumā Nr. 707/2002, 42. piezīme iepriekš un Nr. 533/01 – Īrija, dotācijas atjaunojamo enerģijas resursu veicināšanai Īrijā.

(81) Lieta C-350/93 Komisija pret Itāliju [1995] ECR I-699, 22. punkts.

(82) Lieta C-75/97 Beļģija pret Komisiju [1999] ECR I-3671, 66. punkts, un Lieta C-310/99 Itālija pret Komisiju [2002] ECR I-2289, 99. punkts.

(83) Lieta C-169/95 Spānija pret Komisiju [1997] ECR I-135, 51. punkts.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 672/2008 (2008. gada 8. jūlijs), ar ko pielāgo korekcijas koeficientus Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 673/2008 (2008. gada 16. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 674/2008 (2008. gada 16. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003, Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 un 2008. gadam nosaka Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzēto vienreizējo maksājumu shēmas daļējas vai fakultatīvas īstenošanas maksimālo pieļaujamo budžeta apjomu un vienotā platībmaksājuma shēmas gada finansējuma summas	5
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 675/2008 (2008. gada 16. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai	14
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 676/2008 (2008. gada 16. jūlijs) par dažu nosaukumu iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Ail de la Drôme (AĢIN), Všestarská cibule (ACVN), Slovenská bryndza (AĢIN), Ajo Morado de Las Pedroñeras (AĢIN), Gamoneu jeb Gamonedo (ACVN), Alheira de Vinhais (AĢIN), Presunto de Vinhais jeb Presunto Bísaro de Vinhais (AĢIN))	19
		Komisijas Regula (EK) Nr. 677/2008 (2008. gada 16. jūlijs) par mājputnu gaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūlija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 616/2007	21
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 678/2008 (2008. gada 16. jūlijs), ar kuru 97. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban	23

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Eiropas Parlaments
	2008/587/EK, Euratom
*	Eiropas Parlamenta Lēmums (2008. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi	25

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Vienotā rīcība 2008/588/KĀDP (2008. gada 15. jūlijs) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai	28

	IV Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
	EBTA Uzraudzības Iestāde
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 125/06/COL 2006. gada 3. maijā par Norvēģijas Enerģētikas fondu (Norvēģija)	36

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	32,2
	MK	25,8
	TR	75,2
	ME	17,1
	XS	23,8
	ZZ	34,8
0707 00 05	MK	21,3
	TR	105,1
	ZZ	63,2
0709 90 70	TR	87,1
0709 90 70	ZZ	87,1
0805 50 10	AR	91,4
	US	55,6
	UY	101,5
	ZA	99,2
	ZZ	86,9
0808 10 80	AR	92,0
	BR	99,9
	CL	97,9
	CN	69,1
	NZ	116,4
	US	118,0
	UY	81,3
	ZA	103,1
	ZZ	97,2
0808 20 50	AR	111,5
	AU	143,2
	CL	116,0
	NZ	116,2
	ZA	107,5
	ZZ	118,9
0809 10 00	TR	169,7
	XS	127,0
	ZZ	148,4
0809 20 95	TR	340,1
	US	305,5
	ZZ	322,8
0809 30	TR	129,9
0809 30	ZZ	129,9
0809 40 05	IL	154,7
	XS	99,1
	ZZ	126,9

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 189

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 17. jūlijs

Grupas Nr.	Kārtas Nr.	Piešķīruma koeficients ievešanas atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti par apakšperiodu no du 1.10.2008-31.12.2008 (%)	Nepieprasītie daudzumi, kuri ir jāpieskaita apakšperiodam no 1.1.2009-31.3.2009 (kg)
1	09.4211	1,512861	—
2	09.4212	(1)	55 566 000
4	09.4214	15,583235	—
5	09.4215	29,741127	—
6	09.4216	(2)	4 300 910
7	09.4217	2,883739	—
8	09.4218	(1)	6 807 600