ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 186 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
51. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
|
||
|
* |
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
|
2008/578/EK |
|
|
* |
||
|
|
2008/579/EK |
|
|
* |
||
|
|
2008/580/EK |
|
|
* |
||
|
|
Komisija |
|
|
|
2008/581/EK |
|
|
* |
||
|
|
2008/582/EK |
|
|
* |
||
|
|
NOLĪGUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
15.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 186/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 664/2008
(2008. gada 14. jūlijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2008. gada 15. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 590/2008 (OV L 163, 24.6.2008., 24. lpp.).
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
MA |
33,6 |
MK |
19,3 |
|
TR |
113,8 |
|
ZZ |
55,6 |
|
0707 00 05 |
MK |
21,3 |
TR |
76,4 |
|
ZZ |
48,9 |
|
0709 90 70 |
TR |
85,7 |
ZZ |
85,7 |
|
0805 50 10 |
AR |
85,8 |
US |
89,1 |
|
UY |
75,0 |
|
ZA |
94,0 |
|
ZZ |
86,0 |
|
0808 10 80 |
AR |
95,0 |
BR |
97,0 |
|
CL |
107,3 |
|
CN |
86,9 |
|
NZ |
115,1 |
|
US |
118,0 |
|
UY |
60,2 |
|
ZA |
96,2 |
|
ZZ |
97,0 |
|
0808 20 50 |
AR |
99,2 |
CL |
104,9 |
|
NZ |
116,2 |
|
ZA |
122,3 |
|
ZZ |
110,7 |
|
0809 10 00 |
TR |
177,5 |
XS |
125,7 |
|
ZZ |
151,6 |
|
0809 20 95 |
TR |
373,8 |
US |
305,5 |
|
ZZ |
339,7 |
|
0809 30 |
TR |
177,4 |
ZZ |
177,4 |
|
0809 40 05 |
IL |
217,7 |
ZZ |
217,7 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
15.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 186/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 665/2008
(2008. gada 14. jūlijs),
ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu, 5. panta 3. punktu, 7. panta 1. punktu, 8. panta 7. punktu, 12. panta 2. punktu un 25. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 199/2008 izveido Kopienas sistēmu datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, lai radītu stabilu pamatu zivsaimniecības zinātniskai analīzei un paredzētu uzticamu zinātnisko ieteikumu sniegšanu kopējās zivsaimniecības politikas (turpmāk “KZP”) īstenošanā. |
(2) |
Datu vākšanas un uzraudzības protokoliem un metodēm jāatbilst kvalitātes standartiem, kurus noteikušas starptautiskas zinātniskas organizācijas un reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas un kuru pamatā ir pieredze, kas gūta zivsaimniecības datu vākšanā kopš pirmās Kopienas sistēmas izveides 2000. gadā, un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (turpmāk “ZZTEK”) sniegtie ieteikumi. |
(3) |
Dalībvalstīm jāizveido nacionālās daudzgadu programmas datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai saskaņā ar Kopienas daudzgadu programmu. Minētās programmas jāiesniedz Komisijai pietiekami agri, lai tā varētu laikus pieņemt finanšu lēmumus nākamajam gadam. Dalībvalstīm jāizvairās no datu vākšanas dublēšanas. Dalībvalstīm jāziņo par nacionālo programmu īstenošanu. |
(4) |
Reģionālā līmenī jānodrošina dalībvalstu darbību koordinācija un, kur iespējams, kopīgu uzdevumu paredzēšana nacionālajās programmās. |
(5) |
Par Kopienas daudzgadu programmu tiks izstrādāts atsevišķs Komisijas lēmums. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nacionālo programmu komponenti
Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. pantā minētajās nacionālajās daudzgadu programmās ietver:
a) |
plānotās darbības atbilstīgi Kopienas daudzgadu programmā minētajiem moduļiem un sastāvdaļām un šādiem reģioniem:
|
b) |
analītisko pārskatu elementus, kas sadalīti pa moduļiem un sastāvdaļām atbilstīgi Kopienas daudzgadu programmai un pa reģioniem atbilstīgi šā panta a) punktam; |
c) |
ievēroto paraugdatu vākšanas stratēģiju detalizētu aprakstu un statistiskos aprēķinus, kas izmantoti, lai novērtētu precizitātes pakāpes un sakarību starp izmaksām un precizitāti; |
d) |
elementus, kuri pierāda, ka nacionālās programmas, kas attiecas uz to pašu reģionu, ir saskaņotas un ka to uzdevumus kopīgi veic attiecīgās dalībvalstis. |
2. pants
Nacionālo programmu iesniegšana
1. Nacionālās daudzgadu programmas Komisijai iesniedz elektroniski līdz tā gada 31. martam, kam seko nacionālās daudzgadu programmas īstenošanas periods. Pirmais periods attiecas uz laikposmu no 2009. līdz 2010. gadam. Nacionālās programmas minētajam periodam iesniedz līdz 2008. gada 15. oktobrim.
2. Iesniedzot nacionālās programmas, dalībvalstis izmanto:
a) |
ZZTEK izstrādātos paraugus un vadlīnijas attiecībā uz programmas tehniskajiem un zinātniskajiem aspektiem; |
b) |
Komisijas sagatavotās finanšu veidlapas attiecībā uz programmas finanšu aspektiem. |
3. pants
Valsts mēroga koordinācija un koordinācija starp Komisiju un dalībvalstīm
1. Katra dalībvalsts ieceļ nacionālo korespondentu, kas darbojas kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm attiecībā uz nacionālo programmu sagatavošanu un īstenošanu.
2. Ja nacionālajā programmā piedalās vairākas organizācijas, nacionālais korespondents ir atbildīgs par nacionālās programmas koordināciju. Šajā sakarā reizi gadā tiek sasaukta valsts mēroga koordinācijas sanāksme. Ja nepieciešams, var sasaukt otru sanāksmi. Šādas sanāksmes organizē nacionālais korespondents, un tajās piedalās vienīgi nacionālajā programmā iesaistīto organizāciju pārstāvji. Šādās sanāksmēs var piedalīties Komisija.
3. Pārskats par 2. punktā minēto valsts mēroga koordinācijas sanāksmi ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 199/2008 7. panta 1. punktā minētajā gada pārskatā.
4. Kopienas finanšu atbalsts 2. punktā minētajām sanāksmēm ir atkarīgs no tā, vai dalībvalsts ir izpildījusi šā panta prasības.
4. pants
Reģionālā koordinācija
1. Regulas (EK) Nr. 199/2008 5. panta 1. punktā minētās reģionālās koordinācijas sanāksmēs izvērtē nacionālo programmu reģionālās koordinācijas aspektus un pēc vajadzības izstrādā ieteikumus labākai nacionālo programmu integrācijai un kopīgiem dalībvalstu uzdevumiem.
2. Reģionālā koordinācijas sanāksmē, saskaņojot ar Komisiju, uz diviem gadiem ieceļ sanāksmes priekšsēdētāju.
3. Reģionālās koordinācijas sanāksmi var sasaukt vienreiz gadā. Komisija, saskaņojot ar priekšsēdētāju, ierosina sanāksmes darba uzdevumus, kurus trīs nedēļas pirms sanāksmes paziņo 3. panta 1. punktā minētajiem nacionālajiem korespondentiem. Divas nedēļas pirms sanāksmes dalībvalstis iesniedz Komisijai dalībnieku sarakstus.
5. pants
Gada pārskata iesniegšana
1. Regulas (EK) Nr. 199/2008 7. panta 1. punktā minēto gada pārskatu dalībvalstis iesniedz elektroniski līdz tā gada 31. maijam, kas seko nacionālās programmas īstenošanai. Gada pārskatā, sadalot atbilstīgi Kopienas daudzgadu programmā minētajiem moduļiem un sastāvdaļām un atbilstīgi 1. panta a) punktā minētajiem reģioniem, ietver:
a) |
programmas gada izpildes atspoguļojumu, norādot rezultātus un plānotās darbības; |
b) |
gada analītiskā pārskata elementus. |
2. Iesniedzot gada pārskatus, dalībvalstis izmanto:
a) |
ZZTEK izstrādātos paraugus un vadlīnijas attiecībā uz programmas tehniskajiem un zinātniskajiem aspektiem; |
b) |
Komisijas sagatavotās finanšu veidlapas attiecībā uz programmas finanšu aspektiem. |
6. pants
Kopienas finanšu palīdzības samazinājumi
1. Regulas (EK) Nr. 199/2008 8. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 8. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētie Kopienas finanšu palīdzības samazinājumi ir proporcionāli kavēto nedēļu skaitam, ko aprēķina, sākot no 2. un 5. pantā minētajiem termiņiem. Par katrām divām kavētajām nedēļām Kopienas kopējo finanšu palīdzību samazina par 2 %, taču maksimālais samazinājums nepārsniedz 25 % no nacionālās programmas kopējām gada izmaksām.
2. Regulas (EK) Nr. 199/2008 8. panta 5. punkta c) apakšpunktā minētie Kopienas finanšu palīdzības samazinājumi ir proporcionāli tam, cik reižu dati nav sniegti galalietotājiem. Par katru pieprasījuma neizpildes reizi Kopienas kopējo finanšu palīdzību samazina par 1 %, taču maksimālais samazinājums nepārsniedz 25 % no nacionālās programmas kopējām gada izmaksām.
3. Gadījumos, kad piemēro gan 1., gan 2. punktu, maksimālais kumulētais samazinājums nepārsniedz 25 % no nacionālās programmas kopējām gada izmaksām.
7. pants
Pētnieciskās uzskaites jūrā
1. Kopienas daudzgadu programmā sniegts to jūrā veicamo pētniecisko uzskaišu saraksts, par kurām var saņemt Kopienas finanšu palīdzību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 12. pantā.
2. Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumiem, Komisija var atjaunināt 1. punktā minēto sarakstu un atļaut dalībvalstīm veikt izmaiņas jūrā veicamo pētniecisko uzskaišu plānojumā.
8. pants
Primāro datu un metadatu pārvaldība
1. Regulas (EK) Nr. 199/2008 13. pantā minētās nacionālās datorizētās datubāzes ir piesaistītas datorizētam valsts mēroga tīklam, tādējādi ļaujot dalībvalstīs veikt rentablu datu un informācijas apmaiņu.
2. Katrai dalībvalstij ir viena centralizēta tīmekļa vietne, kur glabājas visa informācija saistībā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 sistēmu datu vākšanai. Tīmekļa vietne ir pieejama visiem nacionālās datu vākšanas programmas dalībniekiem.
9. pants
Datu pieprasījumu un nosūtījumu uzskaite
1. Regulas (EK) Nr. 199/2008 20. panta izpildei dalībvalstis datorizētā datubāzē apkopo un pēc Komisijas pieprasījuma dara pieejamu informāciju par saņemtajiem datu pieprasījumiem un sniegtajām atbildēm.
2. Datubāze, kas minēta 1. punktā, satur šādu informāciju:
a) |
pieprasījumi, pieprasījumu datumi, pieprasīto datu veids un nolūks, sīkas ziņas par galalietotājiem; |
b) |
atbildes, atbilžu datumi un nosūtīto datu veids. |
10. pants
Atbalsts zinātnisko ieteikumu gatavošanai
1. Lai nodrošinātu pietiekami augstu kompetenci, Kopiena var sniegt finanšu atbalstu ekspertu dalībai to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju attiecīgās zinātniskās sanāksmēs, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, kā arī starptautiskām zinātniskām organizācijām, kuru pienākums ir zinātnisku ieteikumu sniegšana, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 23. pantā.
2. Katru gadu līdz 15. decembrim Komisija sniedz dalībvalstīm to sanāksmju sarakstu, kurās par ekspertu dalību nākamajā gadā var saņemt Kopienas finanšu atbalstu.
3. Kopienas finanšu atbalsts ekspertu dalībai katrā zinātniskā sanāksmē ir ierobežots, proti, katra dalībvalsts var pieaicināt maksimāli divus ekspertus.
11. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joe BORG
(1) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Padome
15.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 186/6 |
PADOMES LĒMUMS
(2008. gada 28. februāris)
par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Padomi par Eiropas Pamattiesību aģentūras un Eiropas Padomes sadarbību
(2008/578/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (1), ir paredzēts izveidot Aģentūras un Eiropas Padomes ciešu sadarbību. |
(2) |
Komisija Eiropas Kopienas vārdā risināja sarunas ar Eiropas Padomi par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Padomi par Eiropas Pamattiesību aģentūras un Eiropas Padomes sadarbību (turpmāk “Nolīgums”). |
(3) |
Tādēļ Nolīgums būtu jāparaksta un jāapstiprina, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Eiropas Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Eiropas Padomi par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un Eiropas Padomes sadarbību, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 168/2007 9. pantā.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt Nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai (2).
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2008. gada 28. februārī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
D. MATE
(1) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.
(2) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,
no vienas puses,
un
EIROPAS PADOME,
no otras puses,
(abas kopā turpmāk “Puses”),
TĀ KĀ Eiropas Savienības Padome 2007. gada 15. februārī pieņēma Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar kuru izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (turpmāk “Aģentūra”),
TĀ KĀ Aģentūras mērķis ir sniegt palīdzību un speciālas zināšanas pamattiesību jomā attiecīgām Kopienas un dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, īstenojot Kopienas tiesību aktus, tādējādi sniedzot tām atbalstu pasākumu veikšanā vai darbības virzienu noteikšanā to attiecīgās kompetences jomās, lai pilnībā ievērotu pamattiesības,
TĀ KĀ Aģentūrai savā darbībā jāatsaucas uz pamattiesībām Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punkta nozīmē, tostarp tiesībām un brīvībām, kas garantētas Eiropas 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā,
TĀ KĀ Eiropas Padomei ir plaša pieredze un speciālas zināšanas starpvaldību sadarbībā un palīdzības darbībā cilvēktiesību jomā, turklāt tā ir ieviesusi vairākus cilvēktiesību uzraudzības un kontroles mehānismus, kā arī izveidojusi Eiropas Padomes komisāra cilvēktiesību jautājumos posteni,
TĀ KĀ Aģentūrai savā darbībā attiecīgā gadījumā jāņem vērā Eiropas Padomes iepriekš veiktās darbības,
TĀ KĀ, lai novērstu dublēšanos un nodrošinātu papildināmību un pievienoto vērtību, Aģentūrai savas darbības jāsaskaņo ar Eiropas Padomes darbībām, jo īpaši attiecībā uz tās gada darbības programmu un sadarbību ar pilsonisko sabiedrību,
TĀ KĀ tagad būtu jānodibina cieša saikne starp Aģentūru un Eiropas Padomi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 9. pantu,
TĀ KĀ Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji, tiekoties ar Eiropas Padomi 2004. gada 16. un 17. decembrī, vienojās, ka Aģentūrai būs ievērojama nozīme ES cilvēktiesību politikas saskanības un konsekvences veicināšanā,
TĀ KĀ Pamatnostādnēs par attiecībām starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību, kuras pieņēma Trešajā Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē (Varšavā 2005. gada 16.–17. maijā), norādītas Aģentūras iespējas vēl vairāk uzlabot sadarbību ar Eiropas Padomi un veicināt lielāku saskanību un labāku papildināmību,
TĀ KĀ Eiropas Padomes un Eiropas Savienības Saprašanās memorandā, ko noslēdza 2007. gada 23. maijā, ir noteikti vispārīgi principi sadarbībai cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā un uzsvērta Eiropas Padomes vadošā loma attiecībā uz cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas ievērošanu Eiropā,
TĀ KĀ saskaņā ar Saprašanās memorandu Aģentūra ievēro to līdzekļu vienotību, likumīgumu un efektivitāti, ko Eiropas Padome izmanto, lai uzraudzītu cilvēktiesību aizsardzību tās dalībvalstīs,
TĀ KĀ Eiropas Padomei ir jāieceļ neatkarīga persona dalībai Aģentūras Valdē un Izpildvaldē,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
I. Lietotie termini
1. |
Šajā nolīgumā:
|
II. Vispārīgie sadarbības pamatprincipi
2. |
Ar šo nolīgumu nosaka pamatprincipus Aģentūras un Eiropas Padomes sadarbībai, lai novērstu dublēšanos un nodrošinātu papildināmību un pievienoto vērtību. |
3. |
Starp Aģentūru un Eiropas Padomi nodibina pastāvīgus attiecīga līmeņa sakarus. Aģentūras direktors un Eiropas Padomes Sekretariāts ieceļ katrs savu kontaktpersonu, kuras īpašs uzdevums ir risināt jautājumus, kas saistīti ar šo sadarbību. |
4. |
Parasti Aģentūras Izpildvalde aicina Eiropas Padomes Sekretariāta pārstāvjus novērotāju statusā apmeklēt Aģentūras Valdes sanāksmes. Minētais neattiecas uz atsevišķiem darba kārtības jautājumiem, kuru iekšējā rakstura dēļ šāda dalība nebūtu attaisnojama. Šādus pārstāvjus var aicināt apmeklēt arī citas sanāksmes, ko organizē Aģentūras Valde, tostarp tās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 168/2007 6. panta 1. punktā. |
5. |
Aģentūras pārstāvjus aicina piedalīties novērotāju statusā to Eiropas Padomes starpvaldību komiteju sanāksmēs, kuras interesē Aģentūru. Saņemot attiecīgās komitejas uzaicinājumu, Aģentūras pārstāvji novērotāju statusā var apmeklēt sanāksmes vai viedokļu apmaiņu, ko organizē Eiropas Padomes cilvēktiesību uzraudzības komitejas vai komitejas, kas izveidotas ar daļējiem nolīgumiem. Aģentūras pārstāvjus var arī aicināt piedalīties viedokļu apmaiņā, ko organizē Eiropas Padomes Ministru komiteja. |
6. |
Sadarbība attiecas uz visām Aģentūras dažādajām darbībām – gan pašreizējām, gan turpmākām. |
III. Informācijas un datu apmaiņa
7. |
Neskarot noteikumus par datu aizsardzību, kuri attiecīgi jāievēro Aģentūrai un Eiropas Padomei, Aģentūra un Eiropas Padome savstarpēji nodrošina informāciju un datus, kas apkopoti, īstenojot to darbības, tostarp nodrošina piekļuvi informācijai tiešsaistē. Šādi sniegtu informāciju un datus Aģentūra un Eiropas Padome var izmantot, veicot savas darbības. Minētie noteikumi neattiecas uz iegūtiem konfidenciāliem datiem un īstenotām vai uzsāktām darbībām. |
8. |
Aģentūra pienācīgi ņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un nolēmumus, kuri attiecas uz Aģentūras darbības jomām, un – attiecīgā gadījumā – Eiropas Padomes uzraudzības un starpvaldību komitejas, kā arī Eiropas Padomes komisāra cilvēktiesību jautājumos secinājumus, ziņojumus un darbības cilvēktiesību jomā. |
9. |
Izmantojot informāciju, kas iegūta no Eiropas Padomes avotiem, Aģentūra vienmēr norāda tās izcelsmi un atsauces. Eiropas Padome tāpat rīkojas, izmantojot no Aģentūras avotiem iegūto informāciju. |
10. |
Aģentūra un Eiropas Padome, izmantojot savus komunikāciju tīklus, savstarpēji nodrošina pēc iespējas plašāku savu darbību rezultātu izplatību. |
11. |
Aģentūra un Eiropas Padome nodrošina regulāru informācijas apmaiņu par darbībām, kas ir ierosinātas, tiek īstenotas vai ir pabeigtas. |
IV. Sadarbības metodes
12. |
Aģentūra un Eiropas Padomes Sekretariāts rīko regulāras apspriedes, kuru mērķis ir Aģentūras darbības, jo īpaši veicot pētījumus un zinātniskus apsekojumus, kā arī izstrādājot secinājumus, atzinumus un ziņojumus, saskaņot ar Eiropas Padomes darbībām, lai nodrošinātu papildināmību un pieejamo resursu labāko iespējamo izmantojumu. |
13. |
Šādas apspriedes jo īpaši attiecas uz:
|
14. |
Pamatojoties uz minētajām apspriedēm, iespējams vienoties par to, ka Aģentūra un Eiropas Padome veic kopīgas un/vai papildināmas darbības attiecībā uz jautājumiem, kas skar kopīgas intereses, piemēram, konferenču vai darbsemināru organizēšana, datu vākšana un analīze vai kopīgu informācijas avotu un produktu izveide. |
15. |
Aģentūras un Eiropas Padomes sadarbību papildus var veicināt, izmantojot dotācijas, ko Aģentūra piešķir Eiropas Padomei. Tiek piemērots Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes 2004. gada Administratīvais pamatnolīgums par finanšu pārbaužu noteikuma piemērošanu darījumiem, ko veic Eiropas Padome un finansē vai līdzfinansē Eiropas Kopiena. |
16. |
Eiropas Padomes ģenerālsekretāram un Aģentūras direktoram vienojoties, iespējams veikt darbinieku pagaidu apmaiņu tiktāl, ciktāl šāda apmaiņa iespējama saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem civildienesta noteikumiem. |
V. Eiropas Padomes iecelta neatkarīga persona dalībai Aģentūras Valdē un Izpildvaldē
17. |
Eiropas Padomes Ministru komiteja ieceļ neatkarīgu personu un tās aizstājēju dalībai Aģentūras Valdē un Izpildvaldē. Eiropas Padomes ieceltajām personām ir atbilstoša pieredze valsts vai privātā sektora organizāciju pārvaldē un zināšanas pamattiesību jomā. |
18. |
Eiropas Padome informē Aģentūru un Eiropas Komisiju par ieceltajām personām. |
19. |
Personu, ko Eiropas Padome ieceļ Valdē, aicina piedalīties Izpildvaldes sanāksmēs. Minētās personas viedoklis tiek pienācīgi ņemts vērā, jo īpaši – lai nodrošinātu papildināmību un pievienoto vērtību attiecībā uz Aģentūras un Eiropas Padomes veiktajām darbībām. Šai personai Izpildvaldē ir balsstiesības attiecībā uz Valdes lēmumu sagatavošanu, par kuru šī persona var balsot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 12. panta 8. punktu. |
VI. Vispārīgie un nobeiguma noteikumi
20. |
Šā nolīguma interpretācija nedrīkst liegt Pusēm veikt to attiecīgās darbības. |
21. |
Ar šo nolīgumu atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Eiropas Padomes 1999. gada 10. februāra Līgumu, kas noslēgts, lai saskaņā ar 7. panta 3. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1035/97 (1997. gada 2. jūnijs) par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos izveidotu ciešu sadarbību starp minēto centru un Eiropas Padomi. |
22. |
Šis nolīgums stājas spēkā pēc tam, kad to ir parakstījuši pienācīgi pilnvaroti Pušu pārstāvji. |
23. |
Šo nolīgumu var grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties. Vēlākais 2013. gada 31. decembrī Puses izvērtē šā nolīguma īstenošanu, lai to vajadzības gadījumā pārskatītu. |
Съставено в Брюксел на осемнадесети юни две хиляди и осма година.
Hecho en Estrasburgo, el dieciocho de junio de dos mil ocho.
Ve Štrasburku dne osmnáctého června dva tisíce osm.
Udfærdiget i Strasbourg den attende juni to tusind og otte.
Geschehen zu Strassburg am achtzehnten Juni zweitausendacht.
Kahe tuhande kaheksanda aasta juunikuu kaheksateistkümnendal päeval Strasbourgis.
'Εγινε στo Στρασβoύργo, στις δέκα οκτώ Ιουνίου δύο χιλιάδες οκτώ.
Done at Strasbourg on the eighteenth day of June in the year two thousand and eight.
Fait à Strasbourg, le dix-huit juin deux mille huit.
Fatto a Strasburgo, addì diciotto giugno duemilaotto.
Strasbūrā, divtūkstoš astotā gada astoņpadsmitajā jūnijā.
Priimta du tūkstančiai aštuntų metų birželio aštuonioliktą dieną Strasbūre.
Kelt Strasbourgban, a kétezer-nyolcadik év június tizennyolcadik napján.
Magħmul fi Strasburgu, fit-tmintax-il jum ta' Ġunju tas-sena elfejn u tmienja.
Gedaan te Straatsburg, de achttiende juni tweeduizend acht.
Sporządzono w Strasburgu dnia osiemnastego czerwca roku dwa tysiące ósmego.
Încheiat la Strasbourg, la optsprezece iunie două mii opt.
Feito em Estrasburgo, em dezoito de Junho de dois mil e oito.
V Štrasburgu dňa osemnásteho júna dvetisícosem.
V Strasbourgu, dne osemnajstega junija leta dva tisoč osem.
Tehty Strasbourgissa kahdeksantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakahdeksan.
Som skedde i Strasbourg den artonde juni tjugohundraåtta.
За Европейската общност
Por la Comunidad Europea
Za Evropské společenství
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Euroopa Ühenduse nimel
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Eiropas Kopienas vārdā
Europos bendrijos vardu
Az Európai Közösség részéről
Għall-Komunità Ewropea
Voor de Europese Gemeenschap
W imieniu Wspólnoty Europejskiej
Pela Comunidade Europeia
Pentru Comunitatea Europeană
Za Európske spoločenstvo
Za Evropsko skupnost
Euroopan yhteisön puolesta
För Europeiska gemenskapen
За Съвета на Европа
Por el Consejo de Europa
Za Radu Evropy
For Europarådet
Für den Europarat
Euroopa Nõukogu nimel
Για το Συμβούλιο της Ευρώπης
For the Council of Europe
Pour le Conseil de l'Europe
Per il Consiglio d'Europa
Eiropas Padomes vārdā
Europos Tarybos vardu
Az Európa Tanács részéről
Għall-Kunsill ta' l-Ewropa
Voor de Raad van Europa
W imieniu Rady Europy
Pelo Conselho da Europa
Pentru Consiliul Europei
Za Radu Európy
Za Svet Evrope
Euroopan neuvoston puolesta
För Europarådet
15.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 186/12 |
PADOMES LĒMUMS
(2008. gada 16. jūnijs)
par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu un noslēgtu 2007. gada Starptautisko kafijas nolīgumu
(2008/579/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Starptautiskā Kafijas padome ar 2007. gada 28. septembra Rezolūciju Nr. 431 ir apstiprinājusi 2007. gada Starptautiskā kafijas nolīguma tekstu. |
(2) |
2007. gada Starptautisko kafijas nolīgumu apsprieda, lai aizstātu 2001. gada Starptautisko kafijas līgumu, kas tika pagarināts līdz 2008. gada 30. septembrim. |
(3) |
Līdz 2008. gada 31. augustam 2007. gada Starptautiskais kafijas nolīgums ir atvērts parakstīšanai un ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas instrumentu deponēšanai. |
(4) |
Kopiena ir 2001. gada Starptautiskā kafijas līguma locekle, tāpēc Kopienas interesēs ir apstiprināt 2007. gada Starptautisko kafijas nolīgumu, kas to aizstāj, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts 2007. gada Starptautiskais kafijas nolīgums.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas līdz 2008. gada 31. augustam parakstīt nolīgumu un Kopienas vārdā deponēt apstiprināšanas instrumentu kopā ar tam pievienoto deklarāciju.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Luksemburgā, 2008. gada 16. jūnijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
D. RUPEL
TULKOJUMS
2007. GADA STARPTAUTISKAIS KAFIJAS NOLĪGUMS
SATURS
Pants
Preambula
I NODAĻA – MĒRĶI
1. |
Mērķi |
II NODAĻA – DEFINĪCIJAS
2. |
Definīcijas |
III NODAĻA – ORGANIZĀCIJAS LOCEKĻU VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS
3. |
Organizācijas locekļu vispārējās saistības |
IV NODAĻA – DALĪBA
4. |
Dalība Organizācijā |
5. |
Grupu dalība |
V NODAĻA – STARPTAUTISKĀ KAFIJAS ORGANIZĀCIJA
6. |
Starptautiskās Kafijas organizācijas galvenā mītne un struktūra |
7. |
Privilēģijas un imunitāte |
VI NODAĻA – STARPTAUTISKĀ KAFIJAS PADOME
8. |
Starptautiskās Kafijas padomes sastāvs |
9. |
Padomes pilnvaras un funkcijas |
10. |
Padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks |
11. |
Padomes sesijas |
12. |
Balsis |
13. |
Balsošanas procedūra Padomē |
14. |
Padomes lēmumi |
15. |
Sadarbība ar citām organizācijām |
16. |
Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām |
VII NODAĻA – IZPILDDIREKTORS UN PERSONĀLS
17. |
Izpilddirektors un personāls |
VIII NODAĻA – FINANSES UN PĀRVALDE
18. |
Finanšu un pārvaldes komiteja |
19. |
Finanses |
20. |
Administratīvā budžeta un iemaksu noteikšana |
21. |
Iemaksu veikšana |
22. |
Saistības |
23. |
Revīzija un pārskatu publicēšana |
IX NODAĻA – VEICINĀŠANA UN TIRGUS ATTĪSTĪBA
24. |
Tirdzniecības un patēriņa šķēršļu novēršana |
25. |
Veicināšana un tirgus attīstība |
26. |
Ar apstrādātu kafiju saistīti pasākumi |
27. |
Maisījumi un aizstājēji |
X NODAĻA – ORGANIZĀCIJAS PROJEKTU PASĀKUMI
28. |
Projektu izstrāde un finansējums |
XI NODAĻA – PRIVĀTAIS KAFIJAS SEKTORS
29. |
Privātā sektora padomdevēja komisija |
30. |
Pasaules kafijas konference |
31. |
Konsultatīvais forums par kafijas nozares finansējumu |
XII NODAĻA – STATISTIKAS INFORMĀCIJA, PĒTĪJUMI UN PĀRSKATI
32. |
Statistikas informācija |
33. |
Izcelsmes sertifikāti |
34. |
Pētījumi, pārskati un ziņojumi |
XIII NODAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
35. |
Sagatavošanās jaunam nolīgumam |
36. |
Ilgtspējīga kafijas nozare |
37. |
Dzīves standarts un darba apstākļi |
XIV NODAĻA – APSPRIEDES, STRĪDI UN SŪDZĪBAS
38. |
Apspriedes |
39. |
Domstarpības un sūdzības |
XV NODAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI
40. |
Parakstīšana un ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana |
41. |
Provizoriska piemērošana |
42. |
Stāšanās spēkā |
43. |
Pievienošanās |
44. |
Atrunas |
45. |
Brīvprātīga izstāšanās |
46. |
Izslēgšana |
47. |
Norēķini ar Organizācijas locekļiem, kas izstājas vai tiek izslēgti no Organizācijas |
48. |
Darbības termiņš, pagarinājums un izbeigšanās |
49. |
Grozījumi |
50. |
Papildu un pārejas noteikumi |
51. |
Nolīguma autentiskie teksti |
PIELIKUMS |
Pārrēķina koeficienti grauzdētai, bezkofeīna, šķidrai un šķīstošajai kafijai, kā noteikts 2001. gada Starptautiskajā kafijas līgumā |
2007. GADA STARPTAUTISKAIS KAFIJAS NOLĪGUMS
PREAMBULA
VALSTU VALDĪBAS, KAS IR ŠĀ NOLĪGUMA PUSES,
atzīstot kafijas lielo nozīmi daudzu valstu ekonomikā, kuras ir lielā mērā atkarīgas no šīs preces savos eksporta ieņēmumos un tātad arī šo valstu sociālās un ekonomiskās attīstības mērķu sasniegšanā;
atzīstot kafijas nozares nozīmi miljoniem cilvēku iztikas līdzekļu iegūšanā, jo īpaši attīstības valstīs, un paturot prātā, ka daudzās šajās valstīs ražošana noris maza apjoma ģimenes saimniecībās;
atzīstot ilgtspējīgas kafijas nozares ieguldījumu starptautiski saskaņotu attīstības mērķu, tostarp Tūkstošgades deklarācijā iekļauto mērķu, sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz nabadzības izskaušanu;
atzīstot nepieciešamību stiprināt kafijas nozares ilgtspējīgu attīstību, kas veicinātu nodarbinātību un ieņēmumus, augstāku dzīves līmeni un labākus darba apstākļus dalībvalstīs;
ņemot vērā, ka cieša starptautiska sadarbība ar kafiju saistītos jautājumos, tostarp starptautiskajā tirdzniecībā, var veicināt vispasaules kafijas nozares ekonomikas dažādošanu, kafijas ražotājvalstu ekonomisko un sociālo attīstību, kafijas ražošanu un patēriņu, kā arī attiecību pilnveidošanu starp kafijas eksportētājām un importētājām valstīm;
ņemot vērā, ka sadarbība starp dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, privāto sektoru un visām citām ieinteresētajām personām var sniegt ieguldījumu kafijas nozares attīstībā;
atzīstot, ka uzlabota pieeja ar kafiju saistītai informācijai un tirgus riska pārvaldības stratēģijas var palīdzēt izvairīties no kafijas ražošanas un patēriņa nelīdzsvarotības, kas varētu izraisīt spēcīgu tirgus nestabilitāti, kura savukārt var kaitēt gan ražotājiem, gan patērētājiem; un
atzīstot priekšrocības, kuras sniedza starptautiskā sadarbība 1962., 1968., 1976., 1983., 1994. un 2001. gada Starptautisko kafijas līgumu darbības ietvaros,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
I NODAĻA
MĒRĶI
1. pants
Mērķi
Šā nolīguma mērķis ir stiprināt vispasaules kafijas nozari un veicināt tās ilgtspējīgu attīstību tirgū, lai sniegtu labumu visiem nozares dalībniekiem:
1) |
veicinot starptautisko sadarbību kafijas jomā; |
2) |
nodrošinot forumu apspriedēm par kafijas jautājumiem starp valstu valdībām un ar privāto sektoru; |
3) |
iedrošinot Organizācijas locekļus attīstīt kafijas nozari, kas būtu ilgtspējīga ekonomikas, sociālā un vides nozīmē; |
4) |
nodrošinot forumu apspriedēm, lai izprastu starptautisko tirgu strukturālos apstākļus un ilgtermiņa tendences ražošanā un patēriņā, kas līdzsvaro piedāvājumu un pieprasījumu un rada gan patērētājiem, gan ražotājiem taisnīgas cenas; |
5) |
atvieglojot visu veidu un formu kafijas starptautiskās tirdzniecības paplašināšanos un pārskatāmību un veicinot tirdzniecības barjeru atcelšanu; |
6) |
apkopojot, izplatot un publicējot ekonomisko, tehnisko un zinātnisko informāciju, statistikas un pētījumu datus, kā arī izpētes un attīstības rezultātus kafijas jautājumos; |
7) |
veicinot visu veidu kafijas patēriņu un tirgus attīstību, arī kafijas ražotājvalstīs; |
8) |
attīstot, novērtējot un meklējot finansējumu projektiem, kas dod labumu Organizācijas locekļiem un pasaules kafijas nozares ekonomikai; |
9) |
veicinot kafijas kvalitātes uzlabošanu, lai paaugstinātu patērētāju apmierinātību un dotu labumu ražotājiem; |
10) |
mudinot Organizācijas locekļus izstrādāt piemērotas pārtikas drošības procedūras kafijas nozarē; |
11) |
veicinot apmācību un informācijas programmas, kas paredzētas tam, lai palīdzētu nodot Organizācijas locekļiem ar kafiju saistītās tehnoloģijas; |
12) |
mudinot Organizācijas locekļus izstrādāt un īstenot stratēģijas, lai uzlabotu vietējo kopienu un nelielu saimniecību spēju gūt labumu no kafijas ražošanas, kas var palīdzēt cīņā pret nabadzību; un |
13) |
atvieglojot piekļuvi informācijai par finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, tostarp informācijai par kredītu pieejamību un riska pārvaldības pieejām, kas var palīdzēt kafijas ražotājiem. |
II NODAĻA
DEFINĪCIJAS
2. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
1) |
kafija ir kafijkoka pupiņas un augļi vai nu ar pergamentveida čaulu, negrauzdēti, vai grauzdēti, tostarp malta, bezkofeīna, šķidra un šķīstoša kafija. Iespējami īsā laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un vēlreiz trīs gadus pēc minētās dienas Padome pārskata pārrēķina koeficientus kafijas veidiem, kas minēti turpmāk d), e), f) un g) apakšpunktā. Pēc pārskatīšanas Padome nosaka un publicē atbilstošos pārrēķina koeficientus. Pirms sākotnējās pārskatīšanas un gadījumā, ja Padome nevar pieņemt lēmumu šajā jautājumā, pārrēķina koeficienti ir tādi, kādi izmantoti 2001. gada Starptautiskajā kafijas līgumā un ir minēti šā nolīguma I pielikumā. Attiecībā uz šiem noteikumiem turpmāk minētiem terminiem ir šāda nozīme:
|
2) |
maiss ir 60 kilogrami vai 132,276 mārciņas negrauzdētas kafijas; tonna ir 1 000 kilogrami vai 2 204,6 mārciņas; mārciņa ir 453,597 grami; |
3) |
kafijas gads ir viens gads no 1. oktobra līdz 30. septembrim; |
4) |
Organizācija un Padome ir, attiecīgi, Starptautiskā Kafijas organizācija un Starptautiskā Kafijas padome; |
5) |
līgumslēdzēja puse ir valdība, Eiropas Kopiena vai jebkura starpvaldību organizācija, kas minēta 4. panta 3. punktā un kas ir deponējusi ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas instrumentu vai paziņojumu par šā nolīguma provizorisku piemērošanu saskaņā ar 40., 41. un 42. pantu vai ir tam pievienojusies saskaņā ar 43. pantu; |
6) |
loceklis ir līgumslēdzēja puse; |
7) |
eksportētājs loceklis vai eksportētāja valsts ir, attiecīgi, loceklis vai valsts, kas ir kafijas neto eksportētāja, t. i., loceklis vai valsts, kuras eksports pārsniedz tās importu; |
8) |
importētājs loceklis vai importētāja valsts ir, attiecīgi, loceklis vai valsts, kas ir kafijas neto importētāja, t. i., loceklis vai valsts, kuras imports pārsniedz tās eksportu; |
9) |
dalīts balsu vairākums ir balsojums, kurā nepieciešams panākt vismaz 70 % no klātesošo un balsojošo eksportētāju locekļu balsīm un vismaz 70 % no klātesošo un balsojošo importētāju locekļu balsīm, skaitot atsevišķi; |
10) |
depozitārs ir starpvaldību organizācija vai 2001. gada Starptautiskā kafijas līguma līgumslēdzēja puse, kuru saskaņā ar 2001. gada Starptautisko kafijas līgumu ieceļ ar Padomes lēmumu, to vienprātīgi pieņemot līdz 2008. gada 31. janvārim. Lēmums ir šā nolīguma sastāvdaļa. |
III NODAĻA
ORGANIZĀCIJAS LOCEKĻU VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS
3. pants
Organizācijas locekļu vispārējās saistības
1. Organizācijas locekļi apņemas pieņemt tādus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai varētu izpildīt saistības saskaņā ar šo nolīgumu un pilnībā sadarboties savā starpā, nodrošinot šā nolīguma mērķu sasniegšanu; jo īpaši locekļi apņemas nodrošināt visu nepieciešamo informāciju, lai atvieglotu šā nolīguma darbību.
2. Organizācijas locekļi atzīst, ka izcelsmes sertifikāti ir nozīmīgi informācijas avoti kafijas tirdzniecībā. Tāpēc eksportētāji locekļi uzņemas atbildību par pienācīgu izcelsmes sertifikātu izsniegšanu un lietošanu saskaņā ar Padomes izstrādātajiem noteikumiem.
3. Organizācijas locekļi arī atzīst, ka informācija par reeksportu ir svarīga pasaules kafijas nozares ekonomikas atbilstošai analīzei. Tāpēc importētāji locekļi apņemas regulāri iesniegt precīzu informāciju par reeksportu tādā formā un veidā, kā nosaka Padome.
IV NODAĻA
DALĪBA
4. pants
Dalība Organizācijā
1. Katra līgumslēdzēja puse ir viens Organizācijas loceklis.
2. Organizācijas loceklis var mainīt dalības kategoriju, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem, kuriem piekrīt Padome.
3. Šajā nolīgumā jebkuru norādi uz valdību interpretē kā norādi arī uz Eiropas Kopienu vai jebkuru starpvaldību organizāciju, kurai ir ekskluzīva kompetence sarunās par šo nolīgumu, tā slēgšanā un piemērošanā.
5. pants
Grupu dalība
Divas vai vairākas līgumslēdzējas puses, iesniedzot Padomei un depozitāram atbilstošu paziņojumu, kas stāsies spēkā dienā, kuru norāda attiecīgās līgumslēdzējas puses saskaņā ar Padomes pieņemtajiem nosacījumiem, var paziņot, ka tās piedalās Organizācijā kā locekļu grupa.
V NODAĻA
STARPTAUTISKĀ KAFIJAS ORGANIZĀCIJA
6. pants
Starptautiskās kafijas organizācijas galvenā mītne un struktūra
1. Starptautiskā Kafijas organizācija, kas izveidota saskaņā ar 1962. gada Starptautisko kafijas nolīgumu, turpina piemērot šo nolīgumu un uzraudzīt tā darbību.
2. Organizācijas galvenā mītne ir Londonā, ja vien Padome neizlemj citādi.
3. Organizācijas augstākā iestāde ir Starptautiskā Kafijas padome. Padomei palīdz, pēc vajadzības, Finanšu un pārvaldes komiteja, Veicināšanas un tirgus attīstības komiteja un Projektu komiteja. Padomei padomu sniedz arī Privātā sektora konsultatīvā padome, Pasaules kafijas konference un Konsultatīvais forums par kafijas nozares finansējumu.
7. pants
Privilēģijas un imunitāte
1. Organizācija ir tiesību subjekts. Tā jo īpaši ir tiesīga slēgt līgumus, iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.
2. Organizācijas, tās izpilddirektora, personāla, ekspertu un locekļu pārstāvju statusu, privilēģijas un imunitāti, atrodoties uzņēmējvalstī, lai pildītu savas funkcijas, reglamentē mītnes nolīgums starp uzņēmējvalsts valdību un Organizāciju.
3. Šā panta 2. punktā minētais mītnes nolīgums pastāv neatkarīgi no šā nolīguma. Tomēr tas izbeidzas:
a) |
ar vienošanos starp uzņēmējvalsts valdību un Organizāciju; |
b) |
ja Organizācijas galvenā mītne tiek pārcelta no uzņēmējvalsts teritorijas; vai |
c) |
ja Organizācija vairs nepastāv. |
4. Organizācija var noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākiem citiem locekļiem, kurus apstiprina Padome, attiecībā uz tādām privilēģijām un imunitāti, kas ir vajadzīga šā nolīguma atbilstošai darbībai.
5. Organizācijas locekļu valstu valdības, izņemot uzņēmējvalsts valdību, piešķir Organizācijai attiecībā uz valūtas vai maiņas ierobežojumiem, bankas kontu uzturēšanu un naudas līdzekļu pārskaitījumiem tādas pašas iespējas kā Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētajām aģentūrām.
VI NODAĻA
STARPTAUTISKĀ KAFIJAS PADOME
8. pants
Starptautiskās Kafijas padomes sastāvs
1. Starptautiskajā Kafijas padomē piedalās visi Organizācijas locekļi.
2. Katrs loceklis ieceļ vienu pārstāvi Padomē un, ja vēlas, vienu vai vairākus aizstājējus. Organizācijas loceklis savam pārstāvim vai aizstājējiem var izvirzīt arī vienu vai vairākus padomdevējus.
9. pants
Padomes pilnvaras un funkcijas
1. Visas ar šo nolīgumu īpaši piešķirtās pilnvaras piešķir Padomei, kura veic šā nolīguma īstenošanai nepieciešamās funkcijas.
2. Padome var pēc vajadzības izveidot un atlaist komitejas un palīgstruktūras, kas nav 6. panta 3. punktā minētās struktūras.
3. Padome paredz normas un noteikumus, tostarp savu reglamentu un Organizācijas finanšu un personāla nolikumus, kas ir nepieciešami šā nolīguma īstenošanai un kas ir saskaņā ar to. Savā reglamentā Padome var paredzēt veidu, kā tā var izlemt īpašus jautājumus bez Padomes sasaukšanas.
4. Padome regulāri izstrādā stratēģiskās rīcības plānu tās darbības virzīšanai un nosaka prioritātes, tostarp prioritātes projektu pasākumiem, kas sākti atbilstoši 28. pantam, un prioritātes pētījumiem, pārskatiem un ziņojumiem, kas sākti atbilstoši 34. pantam. Rīcības plānā noteiktās prioritātes iekļauj gada darba programmās, kuras apstiprina Padome.
5. Padome veic uzskaiti, kas vajadzīga tās funkciju veikšanai atbilstīgi šim nolīgumam, un jebkuru citu uzskaiti, ko tā uzskata par vajadzīgu.
10. pants
Padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks
1. Padome katram kafijas gadam ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kuriem Organizācija nemaksā atlīdzību.
2. Priekšsēdētāju ievēl vai nu no eksportētāju locekļu pārstāvju vidus, vai no importētāju locekļu pārstāvju vidus, un priekšsēdētāja vietnieku ievēl no pretējās locekļu kategorijas pārstāvju vidus. Šie amati katram kafijas gadam mainās no vienas locekļu kategorijas uz otru.
3. Ne priekšsēdētājs, ne priekšsēdētāja vietnieks, kurš viņu aizvieto, nav tiesīgs balsot. Šādā gadījumā locekļa balsstiesības izmanto viņa aizstājējs.
11. pants
Padomes sesijas
1. Padome sasauc sesijas regulāri divas reizes gadā un, ja tā nolemj, ārkārtas sesijas. Tā var sasaukt ārkārtas sesijas, ja to pieprasa jebkuri desmit Organizācijas locekļi. Par sesijām jāpaziņo vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot steidzamos gadījumus, kad šāds paziņojums jāsniedz vismaz 10 dienas iepriekš.
2. Sesijas rīko Organizācijas galvenajā mītnē, ja vien Padome nav nolēmusi citādi. Ja Organizācijas loceklis uzaicina Padomi sasaukt sesiju tā teritorijā un Padome tam piekrīt, Organizācijas papildu izdevumus, kas pārsniedz izdevumus, kad sesija notiek galvenajā mītnē, sedz šis loceklis.
3. Padome var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Organizācijas locekle, vai jebkuru 15. un 16. pantā minēto organizāciju piedalīties jebkurā tās sesijā novērotāja statusā. Katrā sesijā Padome lemj par novērotāju apstiprināšanu.
4. Lai Padome sesijā varētu pieņemt lēmumus, nepieciešams kvorums, kas ir vairāk nekā puse no eksportētāju un importētāju locekļu skaita, kuri attiecīgi pārstāv vismaz divas trešdaļas katras kategorijas balsu. Ja, atklājot Padomes sesiju vai jebkuru plenārsēdi, nav kvoruma, priekšsēdētājs atliek sesijas vai plenārsēdes atklāšanu vismaz uz divām stundām. Ja noteiktajā laikā joprojām nav kvoruma, priekšsēdētājs var vēlreiz atlikt sesijas vai plenārsēdes atklāšanu vismaz uz divām stundām. Ja šā pēdējā termiņa beigās joprojām nav kvoruma, lietu, par kuru jāpieņem lēmums, atliek uz nākamo Padomes sesiju.
12. pants
Balsis
1. Eksportētājiem locekļiem kopā ir 1 000 balsu, un importētājiem locekļiem kopā ir 1 000 balsu, kas sadalītas katrā locekļu kategorijā, t. i., attiecīgi eksportētājiem un importētājiem locekļiem, kā paredzēts šā panta turpmākajos punktos.
2. Katram Organizācijas loceklim ir piecas pamatbalsis.
3. Organizācijas eksportētāju locekļu atlikušās balsis tiek sadalītas starp šiem locekļiem atbilstoši attiecīgajiem kafijas eksporta vidējiem apjomiem uz visiem galapunktiem iepriekšējos četros kalendārajos gados.
4. Organizācijas importētāju locekļu atlikušās balsis tiek sadalītas starp šiem locekļiem atbilstoši attiecīgajiem kafijas importa vidējiem apjomiem iepriekšējos četros kalendārajos gados.
5. Eiropas Kopienai vai jebkurai 4. panta 3. punktā noteiktajai starpvaldību organizācijai ir tikpat balsu, cik vienam loceklim; tai ir piecas pamatbalsis un papildu balsis atbilstoši attiecīgajiem kafijas importa vai eksporta vidējiem apjomiem iepriekšējos četros kalendārajos gados.
6. Balsu sadalījumu nosaka Padome saskaņā ar šo pantu katra kafijas gada sākumā, un tas paliek spēkā visa gada laikā, ja vien šā panta 7. punkts nenosaka citādi.
7. Gadījumos, kad notiek izmaiņas Organizācijas sastāvā vai arī kādam tās loceklim saskaņā ar 21. panta noteikumiem tiek apturētas vai atjaunotas balsstiesības, Padome nodrošina balsu pārdalīšanu saskaņā ar šo pantu.
8. Nevienam Organizācijas loceklim tā kategorijā nav vairāk par divām trešdaļām balsu.
9. Balsu sadalījums daļās netiek praktizēts.
13. pants
Balsošanas procedūra Padomē
1. Katrs Organizācijas loceklis drīkst nodot visas savas balsis, bet nedrīkst sadalīt savas balsis. Tomēr balsis, kuras Organizācijas loceklim ir saskaņā ar šā panta 2. punktu, tas var nodot arī savādāk.
2. Jebkurš Organizācijas eksportētājs loceklis var rakstiski pilnvarot jebkuru citu eksportētāju locekli, un jebkurš importētājs loceklis var rakstiski pilnvarot jebkuru citu importētāju locekli pārstāvēt tā intereses un realizēt balsstiesības jebkurā Padomes sanāksmē.
14. pants
Padomes lēmumi
1. Padome cenšas pieņemt lēmumus un izteikt priekšlikumus vienošanās procesā. Ja vienošanos nevar panākt, Padome pieņem lēmumus un izsaka priekšlikumus ar vismaz 70 % klātesošo un balsojošo eksportētāju locekļu un vismaz 70 % klātesošo un balsojošo importētāju locekļu dalīto balsu vairākumu, skaitot atsevišķi.
2. Jebkuram Padomes lēmumam, kas tiek pieņemts ar dalīto balsu vairākumu, piemēro šādu procedūru:
a) |
ja dalītais balsu vairākums netiek sasniegts trīs vai mazāk eksportējošo vai trīs vai mazāk Organizācijas importējošo locekļu negatīva balsojuma dēļ, tad, ja Padome ar klātesošo locekļu vairākumu pieņem šādu lēmumu, attiecīgo ierosinājumu 48 stundās var izvirzīt balsošanai atkārtoti; |
b) |
ja dalītais balsu vairākums netiek sasniegts atkārtoti, tad ierosinājums tiek uzskatīts par noraidītu. |
3. Organizācijas locekļi saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem apņemas uzskatīt par saistošiem visus Padomes lēmumus.
15. pants
Sadarbība ar citām organizācijām
1. Padome var veikt pasākumus apspriedēm un sadarbībai ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un ar tās specializētajām aģentūrām, ar citām atbilstošām starpvaldību organizācijām un atbilstošām starptautiskām un reģionālām organizācijām. Tā pilnībā izmanto Kopējā izejvielu fonda sniegtās iespējas un citus finansējuma avotus. Šādi pasākumi var ietvert finansiālus pasākumus, kurus Padome uzskata par atbilstošiem, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus. Tomēr attiecībā uz jebkāda projekta īstenošanu saskaņā ar šādiem pasākumiem Organizācija neuzņemas nekādas finansiālas saistības par garantijām, kuras snieguši individuāli locekļi vai citas organizācijas. Neviens loceklis, pamatojoties uz dalību Organizācijā, nav atbildīgs ne par kādām saistībām, kas rodas kāda cita locekļa vai Organizācijas aizņēmuma vai aizdevuma dēļ saistībā ar šādiem projektiem.
2. Ja iespējams, Organizācija no saviem locekļiem, no tiem, kas nav locekļi, un no ziedotājiem un citām aģentūrām arī var ievākt informāciju par attīstības projektiem un programmām saistībā ar kafijas nozari. Ja tas ir lietderīgi un ar iesaistīto pušu piekrišanu Organizācija var izpaust šādu informāciju citām organizācijām, kā arī locekļiem.
16. pants
Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām
Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Organizācija, neskarot 15., 29., 30. un 31. pantu, var izveidot un nostiprināt sadarbības pasākumus ar atbilstošām nevalstiskām organizācijām, kam ir īpašās zināšanas attiecīgos kafijas nozares jautājumos, un citiem ekspertiem kafijas jomā.
VII NODAĻA
IZPILDDIREKTORS UN PERSONĀLS
17. pants
Izpilddirektors un personāls
1. Padome ieceļ izpilddirektoru. Padome izstrādā izpilddirektora iecelšanas noteikumus, kuri ir pielīdzināmi noteikumiem, kādus piemēro līdzīgu starpvaldību organizāciju atbilstošām amatpersonām.
2. Izpilddirektors ir Organizācijas galvenā administratīvā amatpersona un ir atbildīgs par ikviena viņam uzliktā pienākuma izpildi šā nolīguma administrēšanā.
3. Izpilddirektors ieceļ Organizācijas personālu saskaņā ar Padomes paredzētajiem noteikumiem.
4. Izpilddirektoram un personāla locekļiem nevar būt finansiālas intereses kafijas rūpniecībā, kafijas tirdzniecībā vai kafijas pārvadāšanā.
5. Pildot savus pienākumus, izpilddirektors un personāls nelūdz un nesaņem norādījumus no kāda locekļa vai jebkādas citas iestādes ārpus Organizācijas. Viņi atturas no jebkuras darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt viņu stāvokli kā starptautiskām amatpersonām, kuras ir atbildīgas vienīgi Organizācijai. Katrs loceklis apņemas respektēt izpilddirektora un personāla atbildības ekskluzīvi starptautisko raksturu un nemēģināt tos ietekmēt pienākumu izpildes laikā.
VIII NODAĻA
FINANSES UN PĀRVALDE
18. pants
Finanšu un pārvaldes komiteja
Izveido Finanšu un pārvaldes komiteju. Padome nosaka tās sastāvu un pilnvaras. Komitejas atbildība ir uzraudzīt un sagatavot administratīvo budžetu, kurš jāiesniedz Padomei apstiprināšanai, un veikt jebkurus citus Padomes uzticētos uzdevumus, kas ietver ieņēmumu un izdevumu uzraudzību un jautājumus, kas saistīti ar Organizācijas pārvaldi. Finanšu un pārvaldes komiteja ziņo par savu darbību Padomei.
19. pants
Finanses
1. Izdevumus, kas saistīti ar delegāciju piedalīšanos Padomē un pārstāvju piedalīšanos ikvienā Padomes komitejā, sedz attiecīgās valdības.
2. Pārējos izdevumus, kas ir nepieciešami šā nolīguma administrēšanai, sedz no locekļu gada iemaksām, kuru apjomu nosaka saskaņā ar 20. pantu, kā arī no īpašu pakalpojumu, kas sniegti locekļiem, ienākumiem un tās informācijas un pētījumu pārdošanas, kas sagatavoti saskaņā ar 32. un 34. pantu.
3. Organizācijas finanšu gads sakrīt ar kafijas gadu.
20. pants
Administratīvā budžeta un iemaksu noteikšana
1. Katra finanšu gada otrajā pusē Padome apstiprina Organizācijas administratīvo budžetu nākamajam finanšu gadam un novērtē katra locekļa budžeta iemaksas apjomu. Administratīvā budžeta projektu sagatavo izpilddirektors Finanšu un pārvaldes komitejas uzraudzībā saskaņā ar 18. pantu.
2. Katra locekļa iemaksa administratīvajā budžetā katram finanšu gadam ir proporcionāla balsu skaitam, kuras tam ir attiecīgā finanšu gada administratīvā budžeta apstiprināšanas brīdī, attiecībā pret visu locekļu balsu kopskaitu. Ja veic grozījumus locekļu balsu sadalījumā saskaņā ar 12. panta 6. punktu tā finanšu gada sākumā, kuram nosaka iemaksu apjomu, šīs iemaksas atbilstoši jākoriģē šim finanšu gadam. Nosakot iemaksas, katra locekļa balsis aprēķina, neņemot vērā kāda locekļa balsstiesību apturēšanu vai no tā izrietošo balsu atkārtotu sadalījumu.
3. Ikviena locekļa, kas pievienojas Organizācijai pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, kā tas noteikts 42. pantā, sākotnējo iemaksu novērtē Padome, pamatojoties uz locekļa balsu skaitu un atlikušo pašreizējā finanšu gada laiku, bet novērtējumus, kas veikti pārējiem locekļiem pašreizējam finanšu gadam, nemaina.
21. pants
Iemaksu veikšana
1. Iemaksas administratīvajā budžetā katram finanšu gadam maksā brīvi konvertējamā valūtā, un tās jāiemaksā attiecīgā finanšu gada pirmajā dienā.
2. Ja kāds no locekļiem neiemaksā visu iemaksu administratīvajā budžetā sešos mēnešos pēc dienas, kad jāveic iemaksa, tā balsstiesības un tiesības piedalīties specializēto komiteju sanāksmēs aptur, līdz iemaksa ir pilnībā veikta. Tomēr, ja vien Padome nelemj citādi, šādam loceklim neatņem nekādas citas tiesības, kā arī viņu neatbrīvo no tā saistībām saskaņā ar šo nolīgumu.
3. Ikviens loceklis, kura balsstiesības ir apturētas saskaņā ar šā panta 2. punktu, joprojām ir atbildīgs par iemaksas veikšanu.
22. pants
Saistības
1. Organizācijai, kas darbojas atbilstoši 6. panta 3. punktam, nav pilnvaru uzņemties jebkādas saistības ārpus šā nolīguma darbības jomas, kā arī locekļi nevar pilnvarot to uzņemties šādas saistības, jo īpaši tā nedrīkst aizņemties naudu. Īstenojot savu rīcībspēju slēgt līgumus, Organizācija šajos līgumos iekļauj šā panta noteikumus tā, lai tie būtu zināmi pārējām pusēm, kuras slēdz līgumus ar Organizāciju, tomēr šādu noteikumu neiekļaušana līgumos nepadara tos spēkā neesošus vai ultra vires.
2. Locekļa atbildība ir ierobežota atbilstīgi tā saistībām attiecībā uz dalības maksu, kas paredzēta šajā nolīgumā. Uzskata, ka trešās personas, kas veic darījumus ar Organizāciju, ir iepazinušās ar šā nolīguma noteikumiem attiecībā uz locekļu atbildību.
23. pants
Revīzija un pārskatu publicēšana
Iespējami īsā laikā un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām, jāsagatavo neatkarīgi revidēts ziņojums par Organizācijas aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem šajā finanšu gadā. Šo ziņojumu iesniedz apstiprināšanai Padomē nākamajā sesijā.
IX NODAĻA
VEICINĀŠANA UN TIRGUS ATTĪSTĪBA
24. pants
Tirdzniecības un patēriņa šķēršļu novēršana
1. Organizācijas locekļi atzīst, cik svarīga ir kafijas nozares ilgtspējīga attīstība, pašreizējo šķēršļu novēršana un izvairīšanās no jauniem šķēršļiem, kas varētu traucēt tirdzniecību un patēriņu, tajā pašā laikā apzinoties locekļu tiesības reglamentēt un ieviest jaunus noteikumus, lai sasniegtu valstu veselības un vides politikas mērķus saskaņā ar locekļu saistībām un pienākumiem starptautisko nolīgumu ietvaros, ieskaitot nolīgumus par starptautisko tirdzniecību.
2. Locekļi atzīst, ka pašlaik spēkā ir pasākumi, kuri varētu vairāk vai mazāk kavēt kafijas patēriņa pieaugumu, jo īpaši:
a) |
importa režīms, kādu piemēro kafijai, tostarp atvieglotie un citi tarifi, kvotas, valsts monopoluzņēmumu un oficiālu iepirkuma aģentūru darbības, kā arī citi administratīvie noteikumi un komercdarbības prakses; |
b) |
eksporta režīms attiecībā uz tiešām vai netiešām subsīdijām un citi administratīvie noteikumi un komercdarbības prakse; un |
c) |
iekšējās tirdzniecības un valsts un reģionālie juridiskie un administratīvie noteikumi, kuri var ietekmēt patēriņu. |
3. Ņemot vērā iepriekšminētos mērķus un šā panta 4. punktu, locekļi cenšas panākt kafijas tarifu samazināšanu vai arī veikt citus pasākumus, lai novērstu patēriņa pieauguma šķēršļus.
4. Ņemot vērā kopējās intereses, locekļi apņemas meklēt veidus un līdzekļus, ar kuriem pakāpeniski samazināt šā panta 2. punktā minētos tirdzniecības un patēriņa pieauguma šķēršļus un galu galā, ja iespējams, tos likvidēt vai ar kuriem šādu šķēršļu ietekmi varētu būtiski mazināt.
5. Ņemot vērā jebkādas saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtās saistības, locekļi katru gadu informē Padomi par visiem pasākumiem, kas pieņemti, lai īstenotu šo pantu.
6. Izpilddirektors regulāri sagatavo patēriņa šķēršļu pārskatu, kas jāpārskata Padomei.
7. Lai veicinātu šā panta nolūkus, Padome var sniegt ieteikumus locekļiem, kas iespējami īsā laikā ziņo Padomei par pasākumiem, kuri pieņemti ar nolūku īstenot šos ieteikumus.
25. pants
Veicināšana un tirgus attīstība
1. Locekļi apzinās ieguvumus, ko eksportētājiem locekļiem un importētājiem locekļiem sniedz centieni veicināt patēriņu, uzlabot produkta kvalitāti un attīstīt kafijas tirgus, arī eksportētāju locekļu valstīs.
2. Veicināšanas un tirgus attīstības pasākumi var ietvert informācijas kampaņas, pētniecību, resursu palielināšanu un pētījumus par kafijas ražošanu un patēriņu.
3. Šos pasākumus var iekļaut Padomes gada darba programmā vai 28. pantā minēto Organizācijas projekta pasākumu sarakstā, un tos var finansēt no Organizācijas locekļu, no to, kas nav locekļi, citu organizāciju un privātā sektora brīvprātīgām iemaksām.
4. Izveido Veicināšanas un tirgus attīstības komiteju. Padome nosaka tās sastāvu un pilnvaras.
26. pants
Ar apstrādātu kafiju saistīti pasākumi
Locekļi atzīst attīstības valstu vajadzību paplašināt ekonomikas bāzi, inter alia, ar industrializāciju un ražotās produkcijas eksporta palīdzību, tostarp kafijas apstrādi un apstrādātas kafijas eksportu, kā minēts 2. panta 1. punkta d), e), f) un g) apakšpunktā. Saistībā ar šo locekļi izvairās pieņemt valdības pasākumus, kuri varētu nelabvēlīgi ietekmēt citu locekļu kafijas nozari.
27. pants
Maisījumi un aizstājēji
1. Locekļi nesaglabā nekādus noteikumus, kas nosaka, ka citus produktus sajauc, apstrādā vai izmanto kopā ar kafiju komerciālai tālākpārdošanai kā kafiju. Locekļi cenšas aizliegt pārdot un reklamēt produktus, apzīmējot tos kā kafiju, ja šādos produktos kafijas kā pamatizejvielas ir mazāk nekā 95 % negrauzdētas kafijas ekvivalenta.
2. Izpilddirektors iesniedz Padomei periodisku ziņojumu par atbilstību šim pantam.
X NODAĻA
ORGANIZĀCIJAS PROJEKTU PASĀKUMI
28. pants
Projektu izstrāde un finansējums
1. Locekļi un izpilddirektors var iesniegt priekšlikumus projektiem, kuri palīdz sasniegt šā nolīguma mērķus, un vienai vai vairākām prioritārajām darba jomām, kas noteiktas stratēģiskajā rīcības plānā, kuru Padome apstiprinājusi saskaņā ar 9. pantu.
2. Padome nosaka kārtību un mehānismus projektu iesniegšanai, novērtēšanai, apstiprināšanai, prioritāšu noteikšanai un finansēšanai, kā arī to īstenošanai, uzraudzīšanai un izvērtēšanai un rezultātu plašai izplatīšanai.
3. Katrā Padomes sesijā izpilddirektors ziņo par visu Padomes apstiprināto projektu statusu, tostarp to projektu statusu, kuriem vēl nav finansējuma, kuri tiek īstenoti vai ir pabeigti kopš Padomes iepriekšējās sesijas.
4. Izveido Projektu komiteju. Padome nosaka tās sastāvu un pilnvaras.
XI NODAĻA
PRIVĀTAIS KAFIJAS SEKTORS
29. pants
Privātā sektora padomdevēja komisija
1. Privātā sektora padomdevēja komisija (turpmāk “PSPK”) ir padomdevēja struktūra, kura var sniegt ieteikumus ikvienā Padomes rīkotā apspriedē un lūgt Padomi izskatīt ar šo nolīgumu saistītus jautājumus.
2. PSPK sastāvā ir astoņi eksportētājvalstu privātā sektora pārstāvji un astoņi importētājvalstu privātā sektora pārstāvji.
3. PSPK locekļi ir asociāciju vai organizāciju pārstāvji, kurus Padome ieceļ katru otro kafijas gadu un kurus tā var iecelt atkārtoti. Šādā veidā Padome cenšas iecelt:
a) |
divas privātā sektora kafijas asociācijas vai organizācijas no eksportētājvalstīm vai reģioniem, kuri pārstāv visas četras kafijas grupas, vēlams, lai pārstāvētu gan audzētājus, gan eksportētājus, kopā ar vienu vai vairākiem katra pārstāvja aizstājējiem; un |
b) |
astoņas privātā sektora kafijas asociācijas vai organizācijas no importētājvalstīm, kuras ir vai nav locekles, vēlams, lai pārstāvētu gan importētājus, gan grauzdētājus, kopā ar vienu vai vairākiem katra pārstāvja aizstājējiem. |
4. Katrs PSPK loceklis var iecelt vienu vai vairākus padomdevējus.
5. PSPK ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kurus ievēl no tās locekļu vidus uz vienu gadu. Valdes locekļus var ievēlēt atkārtoti. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam Organizācija nemaksā atlīdzību. Priekšsēdētāju aicina piedalīties Padomes sanāksmēs kā novērotāju.
6. Parasti PSPK sanāk Organizācijas galvenajā mītnē Padomes kārtējās sesijas laikā. Ja Padome nolemj pieņemt locekļa uzaicinājumu rīkot sanāksmi tā teritorijā, arī PSPK sanāk šajā teritorijā, un šajā gadījumā Organizācijas papildu izdevumus, kas pārsniedz izdevumus, kad sesija notiek Organizācijas galvenajā mītnē, sedz valsts vai privātā sektora organizācija, kura rīko sanāksmi.
7. PSPK var rīkot ārkārtas sanāksmes, kas ir jāapstiprina Padomei.
8. PSPK iesniedz Padomei regulārus ziņojumus.
9. PSPK izstrādā savu reglamentu, ievērojot šā nolīguma noteikumus.
30. pants
Pasaules kafijas konference
1. Padome veic pasākumus, lai atbilstošos laikposmos sarīkotu Pasaules kafijas konferenci (turpmāk “konference”), kurā piedalās eksportētāji un importētāji locekļi, privātā sektora pārstāvji un citi ieinteresētie dalībnieki, tostarp dalībnieki no valstīm, kuras nav Organizācijas locekles. Padome, saskaņojot ar konferences priekšsēdētāju, nodrošina, ka konference veicina šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
2. Konferencei ir priekšsēdētājs, kuram Organizācija nemaksā atlīdzību. Padome ieceļ priekšsēdētāju uz atbilstošu laikposmu un aicina viņu piedalīties Padomes sanāksmēs kā novērotāju.
3. Padome lemj par konferences formu, nosaukumu, priekšmetu un grafiku, apspriežoties ar Privātā sektora padomdevēju komisiju. Parasti konferenci rīko Organizācijas galvenajā mītnē Padomes sesijas laikā. Ja Padome nolemj pieņemt locekļa uzaicinājumu rīkot sesiju tā teritorijā, arī konference var notikt šajā teritorijā, un šajā gadījumā Organizācijas papildu izdevumus, kas pārsniedz izdevumus, kad sesija notiek Organizācijas galvenajā mītnē, sedz sesijas rīkotāja valsts.
4. Ja Padome neizlemj citādi, konference ir pašfinansējoša.
5. Priekšsēdētājs ziņo Padomei par konferences secinājumiem.
31. pants
Konsultatīvais forums par kafijas nozares finansējumu
1. Padome atbilstošos laikposmos un sadarbībā ar citām attiecīgām organizācijām sasauc Konsultatīvo forumu par kafijas nozares finansējumu (turpmāk “forums”), lai veicinātu apspriedes par jautājumiem saistībā ar kafijas nozares finansējumu un riska pārvaldību, jo īpaši uzsverot mazo un vidējo ražotāju, kā arī kafijas ražošanas apgabalu vietējo kopienu vajadzības.
2. Forumā piedalās Organizācijas locekļu, starpvaldību organizāciju, finanšu iestāžu, privātā sektora, nevalstisko organizāciju, ieinteresēto valstu, kuras nav Organizācijas locekles, pārstāvji un citas personas, kurām ir atbilstošas speciālās zināšanas. Ja Padome neizlemj citādi, forums ir pašfinansējošs.
3. Padome izstrādā reglamentu foruma darbībai, priekšsēdētāja iecelšanai un rezultātu plašai izplatīšanai, vajadzības gadījumā izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar 34. pantu. Priekšsēdētājs ziņo Padomei par foruma rezultātiem.
XII NODAĻA
STATISTIKAS INFORMĀCIJA, PĒTĪJUMI UN PĀRSKATI
32. pants
Statistikas informācija
1. Organizācija darbojas kā centrs, lai iegūtu, apmainītu un publicētu:
a) |
statistikas informāciju par pasaules kafijas ražošanu, cenām, eksportu, importu un reeksportu, izplatīšanu un patēriņu, tostarp informāciju par kafijas ražošanu, patēriņu, tirdzniecību un cenām dažādās tirgus kategorijās un dažādiem kafiju saturošiem produktiem; un |
b) |
ciktāl tā uzskata par vajadzīgu, tehnisku informāciju par kafijas audzēšanu, apstrādi un izmantošanu. |
2. Padome var prasīt locekļiem iesniegt šādu informāciju, ja to uzskata par vajadzīgu savā darbībā, tostarp regulārus statistikas pārskatus par kafijas ražošanu, ražošanas tendencēm, eksportu, importu un reeksportu, izplatīšanu, patēriņu, krājumiem, cenām un nodokļu politiku, bet nepublicē informāciju, pēc kuras var noteikt to personu vai uzņēmumu darbības, kuri ražo, apstrādā vai tirgo kafiju. Locekļi, ciktāl tas ir iespējams, iesniedz pieprasīto informāciju pēc iespējas sīkāku un precīzāku un savlaicīgi.
3. Padome izveido orientējošo cenu sistēmu un nodod publicēšanai orientējošo salikto dienas cenu, kura atspoguļo faktisko tirgus stāvokli.
4. Ja loceklis neiesniedz statistikas un citu informāciju vai viņam rodas grūtības ar tās iesniegšanu pienācīgā laikā, ko pieprasa Padome Organizācijas pareizai darbībai, Padome var pieprasīt attiecīgajam loceklim paskaidrot pārkāpuma iemeslus. Organizācijas loceklis var arī informēt Padomi par grūtībām un lūgt tehnisku palīdzību.
5. Ja atklājas, ka ir nepieciešama tehniska palīdzība attiecīgajā jautājumā vai ja loceklis divus gadus pēc kārtas nav sniedzis saskaņā ar šā panta 2. punktu pieprasīto statistikas informāciju un nav lūdzis Padomes palīdzību vai paskaidrojis pārkāpuma iemeslus, Padome var veikt pasākumus, kas varētu likt šim loceklim sniegt nepieciešamo informāciju.
33. pants
Izcelsmes sertifikāti
1. Lai veicinātu statistikas apkopošanu par starptautisko kafijas tirdzniecību un lai noskaidrotu kafijas daudzumus, kurus eksportējis katrs eksportētājs loceklis, Organizācija izveido izcelsmes sertifikātu sistēmu, kuru reglamentē Padomes apstiprinātie noteikumi.
2. Par ikvienu eksportētāja locekļa kafijas eksportu jābūt derīgam izcelsmes sertifikātam. Saskaņā ar Padomes izstrādātajiem noteikumiem izcelsmes sertifikātus izsniedz kvalificēta aģentūra, kuru izvēlas loceklis un apstiprina Organizācija.
3. Katrs eksportētājs loceklis paziņo Organizācijai par valsts vai nevalstisku aģentūru, kura pildīs šā panta 2. punktā minētās funkcijas. Organizācija atsevišķi apstiprina nevalstisku aģentūru saskaņā ar Padomes apstiprinātajiem noteikumiem.
4. Eksportētājs loceklis izņēmuma kārtā un ar pienācīgu pamatojumu var iesniegt apstiprināšanai Padomē pieprasījumu atļaut izcelsmes sertifikātos minēto informāciju par tā eksportu nodot Organizācijai, izmantojot alternatīvu metodi.
34. pants
Pētījumi, pārskati un ziņojumi
1. Lai atbalstītu locekļus, Organizācija veicina pētījumu, pārskatu, tehnisku ziņojumu un citu ar attiecīgajiem kafijas nozares jautājumiem saistītu dokumentu sagatavošanu.
2. Tie var ietvert pētījumus par kafijas ražošanas ekonomiku un izplatīšanu, kafijas vērtību ķēdes analīzi, pieejām finanšu un citu risku pārvaldībai, valsts pasākumu ietekmi uz kafijas ražošanu un patēriņu, kafijas nozares ilgtspējas jautājumiem, saikni starp kafiju un veselību, kā arī par kafijas tirgu paplašināšanas iespējām gan tradicionāliem, gan jauniem lietojumiem.
3. Informācija, kura tiek vākta, apkopota, analizēta un izplatīta, var, ja tas ir tehniski iespējams, ietvert arī:
a) |
informāciju par kafijas daudzumiem un cenām saistībā ar tādiem faktoriem kā dažādas ģeogrāfiskās zonas un ar kvalitāti saistītie ražošanas apstākļi; un |
b) |
informāciju par tirgus struktūrām, specializētajiem tirgiem un jaunām ražošanas un patēriņa tendencēm. |
4. Lai īstenotu šā panta 1. punktu, Padome pieņem pētījumu, pārskatu un ziņojumu gada darba programmu, ietverot aplēses par vajadzīgajiem līdzekļiem. Šos pasākumus finansē no administratīvā budžeta uzkrājumiem vai no papildu budžeta avotiem.
5. Organizācija īpašu uzmanību pievērš tam, lai kafijas sīkražotājiem atvieglotu piekļuvi informācijai un palīdzētu tiem uzlabot finansiālo stāvokli, tostarp kredīta un riska pārvaldību.
XIII NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
35. pants
Sagatavošanās jaunam nolīgumam
1. Padome var izskatīt iespēju sākt sarunas par jaunu Starptautisko kafijas nolīgumu.
2. Lai īstenotu šo noteikumu, Padome var izvērtēt Organizācijas veikumu šā nolīguma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanā.
36. pants
Ilgtspējīga kafijas nozare
Locekļi pienācīgi rūpējas par kafijas resursu un apstrādes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, paturot prātā ilgtspējīgas attīstības principus un mērķus, kas iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par vidi un attīstību, kura notika 1992. gadā Riodežaneiro, pieņemtajā Agenda 21, un kas pieņemti 2002. gadā Johanesburgā notikušajā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību.
37. pants
Dzīves standarts un darba apstākļi
Locekļi rūpējas, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļu standartu kafijas nozarē nodarbinātajiem iedzīvotājiem atbilstoši savam attīstības līmenim, paturot prātā starptautiski atzītus principus un piemērojamus standartus šajā jomā. Turklāt locekļi piekrīt, ka darba normas neizmantos protekcionistiskas tirdzniecības nolūkos.
XIV NODAĻA
APSPRIEDES, DOMSTARPĪBAS UN SŪDZĪBAS
38. pants
Apspriedes
Ikviens loceklis izrāda atsaucību un nodrošina atbilstošu iespēju apspriedēm par tādiem iebildumiem, kādus izsaka cits loceklis attiecībā par jebkuru ar šo nolīgumu saistītu jautājumu. Šādas apspriedes laikā pēc vienas vai otras puses pieprasījuma un ar otras puses piekrišanu izpilddirektors izveido neatkarīgu darba grupu, kuras nolūks ir samierināt puses. Darba grupas izmaksas Organizācija nesedz. Ja puse nepiekrīt, ka izpilddirektors izveido darba grupu, vai ja apspriedes laikā netiek rasts risinājums, jautājumu nodod izskatīšanai Padomei saskaņā ar 39. pantu. Ja apspriedes laikā tiek rasts risinājums, par to ziņo izpilddirektoram, kurš izplata ziņojumu visiem locekļiem.
39. pants
Domstarpības un sūdzības
1. Jebkādas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju, kuras nav atrisinātas sarunu ceļā, pēc ikviena locekļa puses pieprasījuma nodod izlemšanai Padomē.
2. Padome nosaka domstarpību un sūdzību izskatīšanas kārtību.
XV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
40. pants
Parakstīšana un ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana
1. Ja vien nav noteikts citādi, šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai depozitāra galvenajā mītnē no 2008. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. augustam, tostarp 2001. gada Starptautiskā kafijas līguma līgumslēdzējām pusēm un Padomes sesijā, kurā šis nolīgums tika pieņemts, uzaicinātajām valdībām.
2. Parakstītājas valdības šo nolīgumu ratificē, pieņem vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām tiesiskajām procedūrām.
3. Ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas instrumenti jādeponē depozitāram ne vēlāk kā līdz 2008. gada 30. septembrim, izņemot 42. pantā paredzētos gadījumus. Tomēr Padome var nolemt piešķirt termiņa pagarinājumu parakstītājām valdībām, kuras nevar deponēt instrumentus līdz minētajai dienai. Šādus lēmumus Padome nosūta depozitāram.
4. Pēc parakstīšanas un ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas vai paziņojuma par nolīguma provizorisku piemērošanu Eiropas Kopiena deklarāciju deponē depozitāram, apstiprinot savu ekskluzīvo kompetenci jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums. Eiropas Kopienas dalībvalstis nevar kļūt par šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm.
41. pants
Provizoriska piemērošana
Parakstītāja valdība, kura gatavojas ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo nolīgumu, jebkurā laikā var paziņot depozitāram, ka tā piemēros šo nolīgumu provizoriski saskaņā ar savām tiesiskajām procedūrām.
42. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis nolīgums galīgi stājas spēkā tad, kad ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus ir deponējušas parakstītājas valdības, kurām ir vismaz divas trešdaļas eksportētāju locekļu balsu, un parakstītājas valdības, kurām ir vismaz divas trešdaļas importētāju locekļu balsu, kas aprēķinātas uz 2007. gada 28. septembri, neņemot vērā iespējamo balsstiesību apturēšanu saskaņā ar 21. pantu. Pretējā gadījumā nolīgums galīgi stājas spēkā jebkurā laikā, ja tas saskaņā ar šā panta 2. punktu ir spēkā provizoriski, un šīs procentuālās prasības ir izpildītas, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas instrumentu.
2. Ja šis nolīgums nav galīgi stājies spēkā 2008. gada 25. septembrī, tas minētajā dienā vai jebkurā citā dienā divpadsmit mēnešos pēc tam stājas spēkā provizoriski, ja parakstītājas valdības, kurām ir šā panta 1. punktā norādītās balsis, ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus vai ir iesniegušas paziņojumu depozitāram saskaņā ar 41. pantu.
3. Ja šis nolīgums ir stājies spēkā provizoriski, bet nav galīgi stājies spēkā 2009. gada 25. septembrī, tas zaudē spēku, ja vien tās parakstītājas valdības, kuras ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus vai iesniegušas paziņojumu depozitāram saskaņā ar 41. pantu, nolemj, savstarpēji vienojoties, ka šis nolīgums joprojām ir spēkā provizoriski uz noteiktu laiku. Šīs parakstītājas valdības var arī nolemt, savstarpēji vienojoties, ka nolīgums galīgi stāsies spēkā starp šīm valdībām.
4. Ja šis nolīgums nav galīgi vai provizoriski stājies spēkā 2009. gada 25. septembrī saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, tās parakstītājas valdības, kuras ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem, var nolemt, savstarpēji vienojoties, ka nolīgums galīgi stāsies spēkā starp šīm valdībām.
43. pants
Pievienošanās
1. Ja šis nolīgums neparedz citādi, Apvienot Nāciju Organizācijas ikvienas dalībvalsts valdība vai to specializēto aģentūru dalībvalsts valdība, vai ikviena 4. panta 3. punktā minētā starpvaldību organizācija var pievienoties šim nolīgumam saskaņā ar procedūru, kuru nosaka Padome.
2. Pievienošanās instrumentus deponē depozitāram. Pievienošanās stājas spēkā pēc instrumentu deponēšanas.
3. Pēc pievienošanās instrumentu deponēšanas ikviena 4. panta 3. punktā minētā starpvaldību organizācija deponē deklarāciju, apstiprinot tās ekskluzīvo kompetenci jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums. Minētās organizācijas dalībvalstis nevar kļūt par šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm.
44. pants
Atrunas
Attiecībā uz šā nolīguma noteikumiem atrunas nav paredzētas.
45. pants
Brīvprātīga izstāšanās
Ikviena līgumslēdzēja puse var izstāties no šā nolīguma jebkurā laikā, iesniedzot depozitāram rakstisku izstāšanās paziņojumu. Izstāšanās stājas spēkā 90 dienas pēc paziņojuma saņemšanas.
46. pants
Izslēgšana
Ja Padome nolemj, ka kāds loceklis pārkāpj savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu un ka turklāt šāds pārkāpums ievērojami pasliktina šā nolīguma darbību, tā var izslēgt minēto locekli no Organizācijas. Padome nekavējoties paziņo depozitāram par šādu lēmumu. Deviņdesmit dienas pēc Padomes lēmuma dienas šāds loceklis vairs nav Organizācijas loceklis un šā nolīguma puse.
47. pants
Norēķini ar Organizācijas locekļiem, kas izstājas vai tiek izslēgti no Organizācijas
1. Padome nosaka jebkādus norēķinus ar locekļiem, kas izstājušies vai izslēgti. Organizācija patur jebkādas summas, kas locekļa izstāšanās vai izslēgšanas brīdī jau ir samaksātas, un šādam loceklim joprojām ir jāiemaksā jebkuras Organizācijai pienākošās summas uz laiku, kad izstāšanās vai izslēgšana stājas spēkā; tomēr gadījumā, kad līgumslēdzēja puse nevar pieņemt grozījumus un attiecīgi pārtrauc dalību šajā nolīgumā saskaņā ar 49. panta 2. punktu, Padome var noteikt jebkādus norēķinus, kurus tā uzskata par taisnīgiem.
2. Loceklim, kurš izstājas no šā nolīguma, nav tiesību uz likvidācijas ieņēmumu daļu vai citiem Organizācijas aktīviem; tas nav arī atbildīgs par Organizācijas deficīta, ja tāds ir, jebkādas daļas samaksāšanu, izbeidzoties šim nolīgumam.
48. pants
Darbības termiņš, pagarināšana un izbeigšana
1. Šis nolīgums ir spēkā desmit gadus pēc tam, kad tas stājies spēkā provizoriski vai galīgi, ja to nepagarina saskaņā ar šā panta 3. punktu vai neizbeidz saskaņā ar šā panta 4. punktu.
2. Piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās Padome to pārskata un pieņem vajadzīgos lēmumus.
3. Pēc šā nolīguma termiņa beigām Padome var nolemt to pagarināt uz vienu vai vairākiem secīgiem periodiem, kas kopā nepārsniedz astoņus gadus. Ikviens loceklis, kas nepieņem šādu nolīguma pagarinājumu, par to rakstiski informē Padomi un depozitāru pirms pagarinājuma perioda sākuma un, sākot ar pagarinājuma periodu, vairs nav šā nolīguma puse.
4. Padome jebkurā laikā var nolemt izbeigt šo nolīgumu. Izbeigšana stājas spēkā dienā, kad Padome pieņem šādu lēmumu.
5. Neatkarīgi no šā nolīguma izbeigšanas Padome pastāv tik ilgi, kamēr nav pieņemti lēmumi, kas vajadzīgi Organizācijas likvidēšanai, rēķinu nokārtošanai un aktīvu nodošanai.
6. Ikvienu lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz šā nolīguma ilgumu un/vai izbeigšanu, un ikvienu paziņojumu, kuru Padome saņēmusi saskaņā ar šo pantu, Padome noteiktajā kārtībā nodod depozitāram.
49. pants
Grozījumi
1. Padome var ierosināt grozīt šo nolīgumu, un par šādu ierosinājumu tā paziņo visām līgumslēdzējām pusēm. Grozījumi, kuri attiecas uz visiem Organizācijas locekļiem, stājas spēkā 100 dienas pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis akceptēšanas paziņojumus no līgumslēdzējām pusēm, kurām ir vismaz divas trešdaļas eksportētāju locekļu balsu, un no līgumslēdzējām pusēm, kurām ir vismaz divas trešdaļas importētāju locekļu balsu. Šeit minētās divas trešdaļas aprēķina, pamatojoties uz līgumslēdzēju pušu skaitu brīdī, kad grozījumu priekšlikumu iesniedza līgumslēdzējām pusēm pieņemšanai. Padome nosaka termiņu, kurā līgumslēdzējas puses paziņo depozitāram par grozījumu pieņemšanu, ko Padome paziņo visām līgumslēdzējām pusēm un depozitāram. Ja, beidzoties minētajam termiņam, nav izpildītas procentuālās prasības, lai grozījumi stātos spēkā, grozījumi nav pieņemti.
2. Ja Padome nenosaka citādi, jebkura līgumslēdzēja puse, kura Padomes noteiktajā termiņā nav paziņojusi par grozījumu pieņemšanu, pārstāj piedalīties šajā nolīgumā no dienas, kad attiecīgie grozījumi stājas spēkā.
3. Padome paziņo depozitāram par jebkādiem grozījumiem, kas iesniegti līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar šo pantu.
50. pants
Papildu un pārejas noteikumi
Visas Organizācijas darbības, darbības tās vārdā vai tās struktūru vārdā saskaņā ar 2001. gada Starptautisko kafijas līgumu paliek spēkā, līdz stājas spēkā šis nolīgums.
51. pants
Nolīguma autentiskie teksti
Šā nolīguma teksti angļu, franču, portugāļu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski. Tekstu oriģinālus deponē depozitāram.
TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu dienās, kas norādītas pretī to parakstiem.
PIELIKUMS
PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI GRAUZDĒTAI, BEZKOFEĪNA, ŠĶIDRAI UN ŠĶĪSTOŠAI KAFIJAI, KĀ NOTEIKTS 2001. GADA STARPTAUTISKAJĀ KAFIJAS LĪGUMĀ
Grauzdēta kafija
Lai noskaidrotu grauzdētas kafijas ekvivalentu attiecībā pret negrauzdētu kafiju, grauzdētas kafijas tīro svaru sareizina ar 1,19.
Bezkofeīna kafija
Lai noskaidrotu bezkofeīna kafijas ekvivalentu attiecībā pret negrauzdētu kafiju, bezkofeīna kafijas tīro svaru negrauzdētas, grauzdētas vai šķīstošās kafijas veidā sareizina attiecīgi ar 1,00, 1,19 vai 2,6.
Šķidra kafija
Lai noskaidrotu šķidras kafijas ekvivalentu attiecībā pret negrauzdētu kafiju, žāvētas kafijas cietvielu, kuras ir šķidrās kafijas sastāvā, tīro svaru sareizina ar 2,6.
Šķīstoša kafija
Lai noskaidrotu šķīstošas kafijas ekvivalentu attiecībā pret negrauzdētu kafiju, šķīstošās kafijas tīro svaru sareizina ar 2,6.
Eiropas Kopienas Deklarācija atbilstīgi 2007. gada Starptautiskā kafijas nolīguma 40. panta 4. punktam
Saskaņā ar 2007. gada Starptautiskajā kafijas nolīguma 40. panta 4. punktu Eiropas Kopiena deklarē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu jautājumi, ko reglamentē nolīgums, ir Eiropas Kopienas ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku.
15.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 186/30 |
PADOMES LĒMUMS
(2008. gada 23. jūnijs),
ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem ārpus Kopienas (kaimiņvalstīs dienvidaustrumos, Vidusjūras valstīs, Latīņamerikā un Āzijā, un Dienvidāfrikas Republikā) (kodificēta versija)
(Kodificēta versija)
(2008/580/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 181.A pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Padomes Lēmums 2000/24/EK (1999. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem ārpus Kopienas (Centrāleiropā un Austrumeiropā, Vidusjūras valstīs, Latīņamerikā un Āzijā, un Dienvidāfrikas Republikā) (2), ir vairākas reizes būtiski grozīts (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētais lēmums būtu jākodificē. |
(2) |
Eiropadomes sanāksme Madridē 1995. gada 15. un 16. decembrī apstiprināja, ka Eiropas Investīciju banka, turpmāk “EIB”, ir svarīgs Kopienas un Latīņamerikas sadarbības instruments, un aicināja EIB intensificēt savu darbību reģionā. Šajos projektos ir ieinteresēta gan Kopiena, gan attiecīgās valstis. |
(3) |
Eiropadomes sanāksme Florencē 1996. gada 21. un 22. jūnijā apsveica Āzijas un Eiropas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus, kas ir iezīmējuši pavērsienu abu kontinentu attiecībās. |
(4) |
Eiropadomes sanāksme Amsterdamā 1997. gada 16. un 17. jūnijā apsveica Valetā, Maltā, 1997. gada 15. un 16. aprīlī noturētajā Otrajā Eiropas un Vidusjūras valstu konferencē pieņemtos secinājumus un vēlreiz apstiprināja Barselonā 1995. gadā pieņemtos principus un mērķus. |
(5) |
Eiropadome sanāksmē Luksemburgā 1997. gada 12. un 13. decembrī sāka paplašināšanās procesu ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Kipru. |
(6) |
Eiropadome sanāksmē Kārdifā 1998. gada 15. un 16. jūnijā apsveica pūles, ko Dienvidāfrikas Republika ir pielikusi, lai modernizētu ekonomiku un to integrētu pasaules tirdzniecības sistēmā. |
(7) |
EIB beidz pašreizējās aizdevumu programmas Centrāleiropai un Austrumeiropai, Vidusjūras valstīm, Latīņamerikai un Āzijai, un Dienvidāfrikas Republikai saskaņā ar Lēmumu 97/256/EK (4), kā arī kreditēšanu, ko reglamentē Protokols par finanšu sadarbību ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, saskaņā ar Lēmumu 98/348/EK (5). |
(8) |
Padome ir aicinājusi EIB sākt darbības Bosnijā un Hercegovinā. Šīs darbības ir turpinātas pēc labvēlīga ziņojuma (6), kas ir sagatavots, kā noteikts Padomes Lēmumā 98/729/EK (7). |
(9) |
Kaut arī Bosnija un Hercegovina un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika kopš Lēmuma 97/256/EK pieņemšanas ir ietverta Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, būtu jāpalielina kopējais aizdevumu apjoms, ko EIB piešķir kandidātvalstīm šajā reģionā, ņemot vērā, cik svarīga ir pirmspievienošanās finanšu palīdzība, ko EIB plāno izveidot projektu kreditēšanai šajās valstīs bez Kopienas budžeta vai dalībvalstu garantijām. |
(10) |
Šajos apstākļos EIB būtu jānodrošina, lai tās garantētā kreditēšana Centrāleiropas un Austrumeiropas pilnvarojuma robežās jo īpaši finansētu projektus tajās valstīs, kurām ir mazāk finansēšanai no pirmspievienošanās finanšu palīdzības piemērotu projektu, vai projektus valstīs, kas nav kandidātvalstis. |
(11) |
Sadarbības līgumi starp Eiropas Kopienu un Nepālu, starp Eiropas Kopienu un Laosas Tautas Demokrātisko Republiku un starp Eiropas Kopienu un Jemenu attiecīgi ir stājušies spēkā 1996. gada 1. jūnijā, 1997. gada 1. decembrī un 1998. gada 1. jūlijā. Sadarbības līgums starp Eiropas Kopienu un Dienvidkoreju tika parakstīts 1996. gada 28. oktobrī. Nepālai, Jemenai, Laosai un Dienvidkorejai būtu jākļūst par EIB finansējuma saņēmējām saskaņā ar EIB pilnvarojumu attiecībā uz Āziju un Latīņameriku. |
(12) |
Ir lietderīgi aizdevumu programmās izdarīt dažus uzlabojumus attiecībā uz ilgumu un ietvertajām valstīm. Ir lietderīgi pielāgot vispārējo garantijas likmi un aizdevumu daļu, kurai EIB ir uzaicināta segt komercrisku ar garantijām, kas nav valdības garantijas. |
(13) |
Padome aicina EIB turpināt darbības šajās valstīs veicamo ieguldījumu projektu atbalstīšanā, piedāvājot EIB šajā lēmumā paredzēto garantiju. |
(14) |
Komisija 1996. gada jūnijā, vienojoties ar EIB, ir Padomei iesniegusi priekšlikumu par jaunu garantiju sistēmu EIB kreditēšanai trešās valstīs. |
(15) |
Padome 1996. gada 2. decembrī ir apstiprinājusi secinājumus par jauniem garantiju noteikumiem attiecībā uz EIB kreditēšanu trešās valstīs, saskaņā ar kuriem ir apstiprināts vispārējās garantijas princips bez atšķirībām starp reģioniem un projektiem un ir pieņemta riska sadales sistēma. Saskaņā ar pašreizējo riska sadales sistēmu budžeta garantijām būtu jāsedz politiskais risks, kas rodas no valūtas pārvedumu pārtraukumiem, atsavināšanas, kara vai pilsoņu nemieriem un tiesiskuma neievērošanas tādos gadījumos, kad trešās valsts valdība vai citas iestādes lauž atsevišķus līgumus. |
(16) |
Saskaņā ar riska sadales sistēmu EIB būtu jānodrošinās pret komercriskiem, izmantojot nesuverēnu trešo personu galvojumu vai jebkuru citu garantiju vai nodrošinājumu, kā arī izvērtējot debitora finansiālās iespējas saskaņā ar tās parastajiem kritērijiem. |
(17) |
Garantiju noteikumiem nebūtu jāietekmē EIB lieliskais kredītstāvoklis. |
(18) |
Ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1149/1999 (8) ir pārskatīts ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94 (9) izveidotā Aizdevumu garantijas fonda plānotais apjoms un iemaksu likme. |
(19) |
Finanšu plāns laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam saskaņā ar 1999. gada 6. maija starpiestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (10) paredz aizdevumu garantijas rezerves maksimālo apmēru Kopienas budžetā EUR 200 miljoni gadā (atbilstīgi 1999. gada cenām). |
(20) |
EIB finansējums trešās valstīs, kurām uz to ir tiesības, būtu jāpārvalda saskaņā ar parastajiem EIB kritērijiem un kārtību, ietverot piemērotus kontroles pasākumus, kā arī attiecīgus noteikumus un kārtību attiecībā uz Revīzijas palātu un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, tā, lai atbalstītu Kopienas politiku un veicinātu saskaņošanu ar citiem Kopienas finanšu instrumentiem. EIB un Komisija regulāri apspriežas, lai nodrošinātu prioritāšu un darbību saskaņošanu minētajās valstīs un novērtētu progresu attiecīgo Kopienas politikas mērķu sasniegšanā. Par darbības mērķu noteikšanu, to regulāru pārskatīšanu un par to sasniegšanas novērtējumu atbild EIB Direktoru padome. Jo īpaši EIB finansējumam kandidātvalstīs būtu jāatspoguļo prioritātes, kas noteiktas pievienošanās partnerībās starp Kopienu un minētajām valstīm. Tādējādi EIB kreditēšanas pārskatāmība saskaņā ar šo lēmumu būtu ievērojami jāuzlabo. Tādēļ Komisija ir ziņojusi par Lēmuma 2000/24/EK piemērošanu (11). |
(21) |
Ciešai sadarbībai starp EIB un Komisiju būtu jānodrošina konsekvence un sinerģija ar Eiropas Savienības ģeogrāfiskās sadarbības programmām, kā arī jānodrošina tas, ka EIB aizdevumu finansētās aktivitātes papildina un stiprina Eiropas Savienības politiku šajos reģionos. |
(22) |
Kopienas garantija, kas attiecas uz īpašu finanšu palīdzību zemestrīcē cietušajiem Turcijā saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/786/EK (12), turpina būt par vispārējās garantijas paplašinājumu saskaņā ar šo lēmumu. |
(23) |
EIB un Komisijai būtu jānosaka šīs garantijas piešķiršanas kārtība, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
1. Kopiena piešķir Eiropas Investīciju bankai (EIB) vispārējo garantiju attiecībā uz visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas attiecībā uz kredītiem, kuri piešķirti saskaņā ar tās parastajiem kritērijiem un ar kuriem atbalsta attiecīgos Kopienas ārējās politikas mērķus par ieguldījumu projektiem, ko veic kaimiņvalstīs dienvidaustrumos, Vidusjūras valstīs, Latīņamerikā un Āzijā, un Dienvidāfrikas Republikā.
Šo garantiju ierobežo ar 65 % no piešķirto kredītu kopsummas un visām saistītajām summām. Piešķirto kredītu kopējais maksimālais apmērs ir vienāds ar EUR 19 460 miljoni, kas sadalīti šādi:
— |
kaimiņiem dienvidaustrumos: EUR 9 185 miljoni, |
— |
Vidusjūras valstīm: EUR 6 520 miljoni, |
— |
Latīņamerikai un Āzijai: EUR 2 480 miljoni, |
— |
Dienvidāfrikas Republikai: EUR 825 miljoni, |
— |
īpašajai rīcībai, ar ko atbalsta EK un Turcijas Muitas savienības konsolidāciju un intensifikāciju: EUR 450 miljoni; |
un to var izmantot vēlākais līdz 2007. gada 31. janvārim. Ņem vērā jau piešķirtos kredītus, un tos atskaita no reģionālā maksimālā kredītu apmēra.
Komisija sniedz ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu sešus mēnešus pirms jaunu pievienošanās līgumu stāšanās spēkā un vajadzības gadījumā sniedz priekšlikumus par šā lēmuma grozījumiem. Padome apspriež priekšlikumus un pieņem par tiem lēmumus, ko piemēro no jaunu pievienošanās līgumu spēkā stāšanās dienas.
Ja, kreditēšanas garantijas laikposmam beidzoties 2007. gada 31. janvārī, EIB piešķirtie aizdevumi nav sasnieguši otrajā daļā minēto kopējo maksimālo lielumu, šo laikposmu automātiski pagarina par sešiem mēnešiem.
2. Valstis, uz kurām attiecas 1. punkts, ir:
— |
kaimiņi dienvidaustrumos: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Horvātija, Serbija, Melnkalne un Turcija, |
— |
Vidusjūras valstis: Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Sīrija, Tunisija un Gazas Rietumkrasts, |
— |
Latīņamerika: Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Urugvaja un Venecuēla, |
— |
Āzija: Bangladeša, Bruneja, Ķīna, Indija, Indonēzija, Laosa, Makao, Malaizija, Maldīvu salas, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Filipīnas, Singapūra, Dienvidkoreja, Šrilanka, Taizeme, Vjetnama un Jemena, |
— |
Dienvidāfrikas Republika. |
3. EIB ir uzaicināta censties, lai komercrisks kreditēšanai saskaņā ar šo lēmumu par 30 % būtu segts ar garantijām, kas nav valdības garantijas, un, cik iespējams, pamatotos uz atsevišķu reģiona pilnvarojumu. Šos procentus, kur vien iespējams, palielina, ciktāl ļauj tirgus.
2. pants
Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par aizdevumu darbībām un par riska sadalē, kas paredzēta 1. panta 3. punktā, sasniegto progresu un vienlaikus iesniedz vērtējumu par sistēmas darbību un saskaņošanu starp finanšu iestādēm, kuras darbojas šajā jomā. Informācijā, ko Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz Komisija, ietver šim lēmumam atbilstīgas kreditēšanas ieguldījuma novērtējumu Kopienas attiecīgo ārpolitikas mērķu sasniegšanā, ņemot vērā darbības mērķus un attiecīgos to sasniegšanas vērtējumus, ko šim lēmumam atbilstīgām kreditēšanām nosaka EIB.
Pirmajā daļā minētajiem nolūkiem EIB nodod Komisijai attiecīgo informāciju.
3. pants
EIB un Komisija pieņem nosacījumus, ar kuriem ir jādod garantija.
4. pants
Lēmumu 2000/24/EK, kas grozīts ar I pielikumā uzskaitītajiem lēmumiem, atceļ.
Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Luksemburgā, 2008. gada 23. jūnijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
I. JARC
(1) 2007. gada 19. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV L 9, 13.1.2000., 24. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/174/EK (OV L 62, 3.3.2006., 26. lpp.).
(3) Sk. I pielikumu.
(4) Padomes Lēmums 97/256/EK (1997. gada 14. aprīlis), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem ārpus Kopienas (Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, Vidusjūras reģiona valstīs, Latīņamerikas un Āzijas valstīs, Dienvidāfrikā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Bosnijā un Hercegovinā) (OV L 102, 19.4.1997., 33. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp.).
(5) Padomes Lēmums 98/348/EK (1998. gada 19. maijs), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (OV L 155, 29.5.1998., 53. lpp.).
(6) COM(2000) 115, galīgā redakcija (Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam saistībā ar Padomes Lēmumu 98/729/EK (1998. gada 14. decembris), ar ko groza Lēmumu 97/256/EK, lai paplašinātu Kopienas garantiju zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem Bosnijā un Hercegovinā).
(7) OV L 346, 22.12.1998., 54. lpp.
(8) OV L 139, 2.6.1999., 1. lpp.
(9) OV L 293, 12.11.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 89/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 1. lpp.).
(10) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.
(11) COM(2006) 323, galīgā redakcija (Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par darbībām, kas veiktas saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu mandātiem un nākotnes perspektīvu, ar 1. pielikumu: SEC(2006) 789, un 2. pielikumu: SEC(2006) 790).
(12) OV L 308, 3.12.1999., 35. lpp.
I PIELIKUMS
Atceltais lēmums ar turpmākiem grozījumiem
Padomes Lēmums 2000/24/EK |
|
Padomes Lēmums 2000/688/EK |
|
Padomes Lēmums 2000/788/EK |
|
Padomes Lēmums 2001/778/EK |
|
Padomes Lēmums 2005/47/EK |
|
Padomes Lēmums 2006/174/EK |
II PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Lēmums 2002/24/EK |
Šis lēmums |
1. pants |
1. pants |
2. pants, pirmā un otrā daļa |
2. pants, pirmā un otrā daļa |
2. pants, trešā daļa |
— |
3. pants |
3. pants |
— |
4. pants |
4. pants |
5. pants |
— |
I pielikums |
— |
II pielikums |
Komisija
15.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 186/36 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2008. gada 4. jūlijs)
par mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu uzglabāšanas finansēšanu un no šādiem antigēniem rekonstruēto vakcīnu pagatavošanu
(2008/581/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 14. pantu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīvu 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (2), un jo īpaši tās 80. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Padomes 1991. gada 11. decembra Lēmumu 91/666/EEK, ar ko nosaka Kopienas mutes un nagu sērgas vakcīnu rezerves izveidošanu (3), ir izveidoti antigēnu krājumi ātrai vakcīnu pret mutes un nagu sērgu pagatavošanai un drošības apsvērumu dēļ tie tiek uzglabāti konkrēti tam paredzētās vietās ražotāja telpās. |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvu 2003/85/EK Komisijai ir jānodrošina, lai Kopienas koncentrētu inaktivētu antigēnu rezerves, kas paredzētas vakcīnu pagatavošanai pret mutes un nagu sērgu, tiktu glabātas Kopienas antigēnu un vakcīnu bankas telpās. |
(3) |
Minētajā nolūkā par devu skaitu un mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu celmu un serotipu daudzveidību, kas glabājas Kopienas antigēnu un vakcīnu bankā, lemj, ņemot vērā ārkārtas rīcības plānos paredzētās vajadzības un epidemioloģisko situāciju, vajadzības gadījumā apspriežoties ar Kopienas references laboratoriju. |
(4) |
Ar Komisijas 1993. gada 5. novembra Lēmumu 93/590/EK par mutes un nagu sērgas antigēnu iegādi, ko Kopiena veic tās rīcības ietvaros, attiecībā uz mutes un nagu sērgas vakcīnu rezervēm (4), ir veikti pasākumi mutes un nagu sērgas vīrusa A5 Eiropas, A22 Vidējo Austrumu un O1 Eiropas antigēnu iegādei. |
(5) |
Ar Komisijas 1997. gada 23. maija Lēmumu 97/348/EK par mutes un nagu sērgas antigēnu iegādi un par mutes un nagu sērgas vakcīnas pagatavošanu, ražošanu, fasēšanu un izplatīšanu (5) ir veikti pasākumi mutes un nagu sērgas vīrusa A22 Irākas, C1 un ASIA 1 antigēnu iegādei. |
(6) |
Ar Komisijas 1999. gada 17. decembra Lēmumu 2000/77/EK par mutes un nagu sērgas antigēnu iegādi un par mutes un nagu sērgas vakcīnas pagatavošanu, ražošanu, fasēšanu un izplatīšanu (6) ir veikti pasākumi mutes un nagu sērgas vīrusa A Irānas 96, A Irānas 99, A Malaizijas 97, SAT 1, SAT 2 (Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas celmi) un SAT 3 antigēnu devu iegādei. |
(7) |
Ar Komisijas 2000. gada 8. septembra Lēmumu 2000/569/EK par mutes un nagu sērgas antigēnu iegādi Kopienā un par mutes un nagu sērgas vakcīnas pagatavošanu, ražošanu, fasēšanu un izplatīšanu (7) ir veikti pasākumi mutes un nagu sērgas vīrusa A22 Irākas, A Malaizijas 97, O1 Manisas, ASIA 1, SAT 1, SAT 2 (Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas celmi) un SAT 3 antigēnu devu iegādei. |
(8) |
Saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2002) 4326 par mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu iegādi un uzglabāšanu (8) 2003. gadā tika iegūti epidemioloģiski atbilstīgu antigēnu papildu daudzumi. |
(9) |
Saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 14. pantu jānosaka Kopienas dalības apjoms šādu antigēnu rezervju izveidē, kā arī minētās līdzdalības nosacījumi. |
(10) |
Jāpārbauda visu to antigēnu iedarbība, kuri vecāki par pieciem gadiem. |
(11) |
Kopš 2005. gada nepastāv ilgtermiņa saistības starp līgumslēdzēju un Komisiju attiecībā uz laikposmā no 1993. gada līdz 2005. gadam iegādāto mutes un nagu sērgas antigēnu uzglabāšanu, pagatavošanu, izplatīšanu, fasēšanu, marķēšanu un transportēšanu. |
(12) |
Mutes un nagu sērgas antigēnu uzglabāšanas izmaksas 2005., 2006. un 2007. gadā sedz ar finanšu ieguldījumu atbilstīgi Finanšu regulai. |
(13) |
Laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam attiecībā uz mutes un nagu sērgas antigēniem radušās vienīgi uzglabāšanas izmaksas. |
(14) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Komisijai jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu pielikumā minēto mutes un nagu sērgas antigēnu uzglabāšanu vismaz piecus gadus, sākot ar 2008. gada 1. janvāri.
Komisija nodrošina arī šādu antigēnu iedarbības pārbaudes, pagatavošanu, izplatīšanu, fasēšanu, marķēšanu un transportēšanu.
2. pants
Šā lēmuma 1. pantā minēto pakalpojumu kopējās izmaksas nepārsniedz EUR 4 000 000.
3. pants
Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir pilnvarots Komisijas vārdā parakstīt 1. pantā paredzētos līgumus.
4. pants
Konkursa rīkošana tiks sākta 2008. gada pirmajā pusgadā. Līdz 2008. gada 30. septembrim jānoslēdz pakalpojumu līgums saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9), un īstenošanas kārtību, kas noteikta Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (10).
Briselē, 2008. gada 4. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
(1) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
(2) OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).
(3) OV L 368, 31.12.1991., 21. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(4) OV L 280, 13.11.1993., 33. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/112/EK (OV L 33, 8.2.2000., 21. lpp.).
(5) OV L 148, 6.6.1997., 27. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/112/EK.
(6) OV L 30, 4.2.2000., 35. lpp.
(7) OV L 238, 22.9.2000., 61. lpp.
(8) Lēmums nav publicēts.
(9) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(10) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.
PIELIKUMS
(Nav paredzēts publicēšanai)
15.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 186/39 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2008. gada 8. jūlijs),
ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu un uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3411)
(Autentiski ir tikai teksti angļu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, poļu, spāņu, vācu un zviedru valodā)
(2008/582/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2) un jo īpaši tās 31. pantu,
apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar 7. panta 4. punktu Regulā (EK) Nr. 1258/1999 un 31. pantu Regulā (EK) Nr. 1290/2005 Komisijai jāveic vajadzīgās pārbaudes, jāpaziņo dalībvalstīm šo pārbaužu rezultāti, jāņem vērā dalībvalstu apsvērumi, jāsasauc divpusējas apspriedes, lai panāktu vienošanos ar attiecīgajām dalībvalstīm, un oficiāli jāpaziņo tām savi secinājumi. |
(2) |
Dalībvalstīm ir bijusi iespēja pieprasīt saskaņošanas procedūras uzsākšanu. Atsevišķos gadījumos šī iespēja ir izmantota, un Komisija ir izskatījusi procedūras rezultātā sagatavoto ziņojumu. |
(3) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1258/1999 un Regulu (EK) Nr. 1290/2005 finansēt drīkst vienīgi lauksaimniecības izdevumus, kas veikti, nepārkāpjot Kopienas noteikumus. |
(4) |
Ņemot vērā veiktās pārbaudes, divpusējo apspriežu rezultātus un saskaņošanas procedūras, atklājās, ka daļa no dalībvalstu deklarētajiem izdevumiem neatbilst šai prasībai un tāpēc tos nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas un no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (turpmāk “ELGF”). |
(5) |
Ir jānorāda summas, kuras nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas un no ELGF. Šīs summas nav saistītas ar izdevumiem, kas radušies vairāk nekā divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstveida ziņojuma dalībvalstīm par veikto pārbaužu rezultātiem. |
(6) |
Šajā lēmumā paredzētajos gadījumos to summu novērtējumu, kuras paredzēts izslēgt no finansējuma sakarā ar to neatbilstību Kopienas noteikumiem, Komisija dalībvalstīm darīja zināmu attiecīgajā kopsavilkuma ziņojumā. |
(7) |
Šis lēmums neskar finansiāla rakstura secinājumus, ko Komisija varētu veikt saistībā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem tādās lietās par šā lēmuma tematu, kuru izskatīšana 2008. gada 30. martā vēl nebija pabeigta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Pielikumā uzskaitītos dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru izdevumus, kas deklarēti, tos attiecinot uz ELVGF Garantiju nodaļu vai uz ELGF, izslēdz no Kopienas finansējuma, jo tie neatbilst Kopienas noteikumiem.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Polijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.
Briselē, 2008. gada 8. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.
(2) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 479/2008 (OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.).
NOLĪGUMI
Padome
15.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 186/41 |
Informācija par Pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, spēkā stāšanās datumu
Pagaidu nolīgums par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, ir parakstīts 2008. gada 16. jūnijā Luksemburgā. Nolīgums ES vārdā publicēts OV L 169, 2008. gada 30. jūnijs, 13. lpp., un Bosnijā un Hercegovinā – Gazette des Accord internationaux (Starptautisko Nolīgumu Avīze) 5. numurā (2008. gada 20. jūnijs). Saskaņā ar Pagaidu nolīguma 58. pantu, kurā paredzēts, ka tas stājas spēkā “otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas dienas”, minētais nolīgums ir stājies spēkā 2008. gada 1. jūlijā.