4.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 633/2008

(2008. gada 3. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 4. jūlijā.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

4.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 634/2008

(2008. gada 27. jūnijs),

ar ko nosaka samazinātus lauksaimniecības komponentus un papildu maksājumus, ko piemēro dažu tādu preču importam no Šveices Kopienā, kuru sastāvā ir piena produkti un uz kurām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Ar 2004. gada 26. oktobra Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju (2) (turpmāk – “Nolīgums”) 2. protokolu 1972. gada 22. jūlija Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju aizstāja ar jaunu 2. protokolu, kas attiecās uz dažiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem. Īstenojot šo protokolu, EK un Šveices Apvienotā komiteja ar Lēmumu Nr. 1/2008 (3) grozīja 2008. gada 1. februārī noteiktās iekšzemes atsauces cenas.

(2)	Tagad ir nepieciešams noteikt to lauksaimniecības komponentu un papildu maksājumu apmēru, ko no 2008. gada 1. februāra piemēro dažiem produktiem, kuru sastāvā ir piena produkti un kas Kopienā ir importēti no Šveices.

(3)	Nolīgumu piemēro no 2008. gada 1. februāra, tādēļ šajā regulā paredzētos pasākumus piemēro no minētās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā ir noteikti samazināti lauksaimniecības komponenti un papildu maksājumi, ko no 2008. gada 1. februāra piemēro dažu tādu preču importam no Šveices Kopienā, kuru sastāvā ir piena produkti un uz kurām attiecas B pielikuma 1. tabula Regulā (EK) Nr. 3448/93.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. februāra.

---

(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 23, 26.1.2005., 19. lpp.

(3)  OV L 69, 13.3.2008., 34. lpp.

---

---

4.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/8

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 635/2008

(2008. gada 3. jūlijs),

ar ko pielāgo mencu nozvejas kvotas, kas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 338/2008 no 2008. līdz 2011. gadam iedalāmas Polijai Baltijas jūrā (25.–32. apakšrajons, EK ūdeņi)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (1), un jo īpaši tās 23. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Pēc valsts līmeņa pārbaudēm, kas veiktas 2007. gadā, Polija informēja Komisiju, ka Polijai 2007. gadam iedalītā mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumdaļā (25.–32. apakšrajons, EK ūdeņi) ir pārsniegta par 8 000 tonnām.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 23. panta 1. punktu Komisija veic atvilkumus no dalībvalsts gada kvotas, ja tā secina, ka dalībvalsts, zvejojot no kāda krājuma, ir pārsniegusi tai iedalīto kvotu.

(3)

Padomes 2008. gada 14. aprīļa Regulas (EK) Nr. 338/2008, ar ko paredz pielāgot mencas nozvejas kvotas, kas no 2008. līdz 2011. gadam iedalāmas Polijai Baltijas jūrā (25.–32. apakšrajons, EK ūdeņi) (2), 2. pants paredz atvilkumus piemērot četru gadu laikposmā, 2008. gadā kvotu samazinot par 10 % no 2007. gadā pieļautā kvotas pārsnieguma un 2009., 2010. un 2011. gadā – par 30 % no 2007. gadā pieļautā kvotas pārsnieguma.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mencu kvotu zvejai Baltijas jūrā (25.–32. apakšrajons, EK ūdeņi), kas Polijai iedalīta laika posmam no 2008. līdz 2011. gadam, samazina, kā norādīts pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 107, 17.4.2008., 1. lpp.

---

---

4.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/10

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 636/2008

(2008. gada 3. jūlijs)

par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2001 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 attiecībā uz vīna nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm (1) un jo īpaši tās 7. pantu un 9. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 63. panta 7. punktam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (2) eksporta kompensācijas attiecībā uz vīna nozares produktiem piešķir vienīgi daudzumiem un izdevumiem, ko aptver lauksaimniecības līgums, kas parakstīts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(2)	Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. punktā paredzēti apstākļi, kādos Komisija var noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu to, ka tiek pārsniegts paredzētais daudzums vai pieejamais budžets saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Pamatojoties uz 2008. gada 2. jūlijā Komisijai pieejamo informāciju par izvešanas atļauju pieteikumiem, daudzums, kas joprojām ir pieejams attiecībā uz periodu līdz 2008. gada 31. jūlijam galamērķa 1. zonai: Āfrika un 3. zonai: Austrumeiropa, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. panta 5. punktā, var tikt pārsniegts, ja vien netiek noteikti ierobežojumi izvešanas atļauju izdošanai ar iepriekšēju kompensācijas noteikšanu. Tādēļ jāpiemēro vienota procentu likme attiecībā uz daudzumiem, par kuriem pieteikumi iesniegti līdz 2008. gada 1. jūlijam, un līdz 2008. gada 1. augustam attiecībā uz šīm zonām jāaptur pieteikumu iesniegšana un licenču izdošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Izvešanas atļaujas ar kompensācijas iepriekšēju noteikšanu vīna nozarē, attiecībā uz ko pieteikumi iesniegti līdz 2008. gada 1. jūlijam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2001, izsniedz 13,69 % apmērā no daudzumiem, kas pieprasīti attiecībā uz 1. zonu: Āfrika, un 70,24 % apmērā no daudzumiem, kas pieprasīti attiecībā uz 3. zonu: Austrumeiropa.

2.   Izvešanas atļauju izdošanu vīna nozares produktiem, kuri paredzēti 1. punktā un uz kuriem pieteikumi iesniegti no 2008. gada 2. jūlija, un izvešanas atļauju pieteikumu iesniegšanu no 2008. gada 4. jūlija 1. zonai: Āfrika un 3. zonai: Austrumeiropa – aptur līdz 2008. gada 1. augustam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 4. jūlijā.

---

(1)  OV L 128, 10.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1211/2007 (OV L 274, 18.10.2007., 5. lpp.).

(2)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

---

4.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/11

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 20. jūnijs),

ar ko groza Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājumu attiecībā uz dažiem piena pārstrādes uzņēmumiem Bulgārijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2775)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/547/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā VI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas f) apakšpunkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu Bulgārijai ir noteikti pārējas posmi, lai daži piena pārstrādes uzņēmumi izpildītu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1).

(2)	Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājums ir grozīts ar Komisijas Lēmumu 2007/26/EK (2), 2007/689/EK (3), 2008/209/EK (4) un 2008/331/EK (5).

(3)

Bulgārija ir sniegusi garantijas, ka viens piena pārstrādes uzņēmums ir pabeidzis modernizācijas procesu un pilnībā atbilst Kopienas tiesību aktiem. Šim uzņēmumam ir atļauts pieņemt un pārstrādāt neatbilstīgu svaigpienu. Tādēļ šis uzņēmums ir jāpievieno VI pielikuma papildinājuma I nodaļas sarakstam.

(4)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājums.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājuma I nodaļai pievieno šādu ierakstu:

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1243/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 8. lpp.).

(2)  OV L 8, 13.1.2007., 35. lpp.

(3)  OV L 282, 26.10.2007., 60. lpp.

(4)  OV L 65, 8.3.2008., 18. lpp.

(5)  OV L 114, 26.4.2008., 97. lpp.

---

4.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/13

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 24. jūnijs),

ar ko apstiprina Somijas atbalstu sēklu un graudaugu sēklu jomā attiecībā uz 2007. un 2008. ražas gadu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2700)

(Autentisks ir tikai teksts somu un zviedru valodā)

(2008/548/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 1947/2005 par sēklu tirgus kopīgo organizāciju un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2358/71 un Regulu (EEK) Nr. 1674/72 (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar 2007. gada 17. decembra vēstuli Somijas valdība lūdza atļauju no 2007. līdz 2010. gadam piešķirt atbalstu lauksaimniekiem par konkrētiem tādu šķirņu sēklu un graudaugu sēklu daudzumiem, ko audzē vienīgi Somijā tās īpašo klimatisko apstākļu dēļ. Papildu informācija tika nosūtīta vēstulēs, kas datētas ar 2008. gada 16. janvāri un 20. februāri.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1947/2005 8. panta 2. punkta otro daļu vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim Somijai ir jāiesniedz Komisijai sīki izstrādāts ziņojums par apstiprinātā atbalsta ietekmi. Lai neapsteigtu šo starpposma pārskatu, patlaban atbalstu var saņemt vienīgi par 2007. un 2008. gadā izaudzētām sēklām.

(3)

Somija lūdz apstiprinājumu atbalsta piešķiršanai par hektāru konkrētiem apgabaliem, kuros audzē Gramineae (zāle) un Leguminosae (pākšaugi) šķirņu sēklas, kā minēts XI pielikumā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (2), izņemot šķirni Phleum pratense L. (timotiņš), kā arī konkrētiem apgabaliem, kuros audzē graudaugu sēklas.

(4)

Paredzētajam atbalstam jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1947/2005 8. pantā noteiktajām prasībām. Tas attiecas uz tām sēklu un graudaugu sēklu šķirnēm, kuras ir piemērotas audzēšanai Somijā klimatisko apstākļu dēļ un kuras neaudzē citās dalībvalstīs. Komisijas apstiprinājums jāattiecina tikai uz Somijas sēklu šķirņu sarakstā ietvertajām šķirnēm, kuras audzē vienīgi Somijā.

(5)	Jāparedz, ka Somijai ir jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību šajā lēmumā noteiktajiem ierobežojumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Somija drīkst no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim piešķirt atbalstu tās teritorijā reģistrētiem lauksaimniekiem, kuri audzē pielikumā minētās sertificētās sēklas un sertificētās graudaugu sēklas, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteikto apjomu.

Apstiprinājums attiecas tikai uz tām sēklu šķirnēm, kuras uzskaitītas Somijas valsts katalogā un kuras audzē vienīgi Somijā.

2. pants

Izmantojot atbilstošu pārbaudes sistēmu, Somija nodrošina, ka atbalstu piešķir tikai attiecībā uz minētajā pielikumā noteiktajām šķirnēm.

3. pants

Somija nosūta Komisijai attiecīgo sertificēto šķirņu sarakstu un visus tajā veiktos grozījumus, kā arī sniedz informāciju par sēklu un graudaugu sēklu apgabaliem un daudzumiem, kam piešķirts atbalsts.

4. pants

Šo lēmumu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Somijas Republikai.

---

(1)  OV L 312, 29.11.2005., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1247/2007 (OV L 282, 26.10.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 479/2008 (OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.).

---

---

4.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/16

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2008. gada 19. jūnijs),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2006/9 par dažiem sagatavošanās pasākumiem pārejai uz euro skaidru naudu un par euro banknošu un monētu priekšpiegādi un priekšpiegādes otro fāzi ārpus euro zonas

(ECB/2008/4)

(2008/549/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 16. pantu,

tā kā:

(1)

2006. gada 14. jūlija Pamatnostādnes ECB/2006/9 par dažiem sagatavošanās pasākumiem pārejai uz euro skaidru naudu un par euro banknošu un monētu priekšpiegādi un priekšpiegādes otro fāzi ārpus euro zonas (1) noteikumi turpmāko iesaistīto dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām (NCB) atļauj no Eurosistēmas aizņemties euro banknotes un monētas, lai pirms pārejas uz euro skaidru naudu veiktu to priekšpiegādi un priekšpiegādes otro fāzi, kā arī nosaka pienākumus, kuri atbilstošajiem darījuma partneriem un profesionālām trešajām personām jāizpilda, lai tie euro banknotes un monētas varētu saņemt, attiecīgi, priekšpiegādē un priekšpiegādes otrajā fāzē.

(2)	Pēc euro ieviešanas Slovēnijā, Kiprā un Maltā saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/9 noteikumiem tika konstatēta vajadzība veikt virkni grozījumu ar mērķi uzlabot pārejas uz euro skaidru naudu loģistikas aspektus turpmākajās iesaistītajās dalībvalstīs.

(3)

Ņemot vērā grūtības, ar kurām varētu saskarties turpmākās Eurosistēmas NCB, plānojot pārejas uz euro skaidru naudu dienā vajadzīgo euro banknošu daudzumu un nominālus, šādām Eurosistēmas NCB jāsniedz iespēja tūlīt pēc pārejas uz euro skaidru naudu dienas par nelielu samaksu precizēt viņu euro banknošu krājumu nominālu struktūru.

(4)

Lai gan pašlaik tikai kredītiestādēm un nacionālajām pasta iestādēm, kurām ir konts viņu turpmākajās Eurosistēmas NCB, ir tiesības priekšpiegādes otrajā fāzē piegādāt euro banknotes un monētas profesionālajām trešajām personām, līdz šim gūtā pieredze attiecībā uz pāreju uz euro skaidru naudu saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2006/9 parādījusi, ka ir lietderīgi priekšpiegādes otrās fāzes operācijās iesaistīt skaidrās naudas pārvadājumu sabiedrības. Tādēļ kredītiestādēm un nacionālajām pasta iestādēm jāļauj skaidrās naudas pārvadājumu sabiedrības apstiprināt par to aģentiem euro banknošu un monētu priekšpiegādes otrās fāzes nolūkiem.

(5)	Lai novērstu ziņošanas pienākuma atkārtošanos attiecībā uz priekšpiegādē un priekšpiegādes otrajā fāzē saņemto euro banknošu un monētu daudzumu un nomināliem, jāvienkāršo turpmākajām Eurosistēmas NCB un atbilstošajiem darījuma partneriem piemērotā ziņošanas procedūra.

(6)

Ņemot vērā biežās pārbaudes, ko turpmākās Eurosistēmas NCB, iespējams, veiks priekšpiegādē un priekšpiegādes otrajā fāzē iesaistīto uzņēmumu telpās, lai pārbaudītu, ka tie euro banknotes un monētas nelaiž apgrozībā pirms pārejas uz euro skaidru naudu dienas, nepieciešams ļaut turpmākajām Eurosistēmas NCB šādus uzdevumus uzticēt citām valsts varas iestādēm.

(7)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, veicot pāreju uz euro skaidru naudu saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2006/9, līgumtiesiskās attiecības, kurās priekšpiegādē un priekšpiegādes otrajā fāzē iesaistītajiem uzņēmumiem jāstājas pirms priekšpiegādes otrās fāzes operāciju veikšanas, kā arī priekšpiegādes otrajā fāzē iesaistītajiem uzņēmumiem pieejamo finanšu stimulu nepieejamība kavē priekšpiegādes otrās fāzes efektivitāti attiecībā uz dažiem mazumtirgotājiem, piemēram, kioskiem un citām nelielām mazumtirdzniecības vietām. Tādēļ vajadzīgs ieviest vienkāršotu priekšpiegādes otrās fāzes procedūru, kuru izmanto tikai gadījumos, kas saistīti ar nelieliem euro banknošu un monētu daudzumiem.

(8)	Konstatēta arī vajadzība veikt virkni citu nelielu grozījumu Pamatnostādnē ECB/2006/9,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Pamatnostādni ECB/2006/9 groza šādi.

1)

Pamatnostādnes 4. pantu groza šādi: a) šādu teikumu pievieno 5. punkta beigās: “Tomēr euro banknošu liela apmēra pārvedumu neuzskata par sākumpieprasījuma daļu, ja turpmākā Eurosistēmas NCB, kurai ir viena vai vairāku tādu euro banknošu nominālu pārpalikums, kuru vērtība un kvalitāte ir līdzvērtīga banknotēm, kas ietilpst liela apmēra pārvedumā, minētās banknotes nosūta Eurosistēmai apmaiņā pret šo liela apmēra pārvedumu. Šādā gadījumā nerodas pienākums veikt atmaksu un ECB sedz euro banknošu transportēšanas izmaksas.”; b) svītro 6. punkta b) apakšpunktu; c) ar šādu teikumu aizstāj 8. punkta pēdējo teikumu: “Padome attiecīgā laikā nosaka, kā aprēķina līdzvērtīgas kvalitātes līdzvērtīgu banknošu skaitu, kas jāatmaksā par euro banknošu turpmākajām sērijām.”; d) ar šādu punktu aizstāj 11. punktu: “11.   Ņemot vērā prasības, kas noteiktas atsevišķā tiesību aktā, turpmākā Eurosistēmas NCB ziņo ECB un Eurosistēmas NCB, kas veic piegādi, par: a) priekšpiegādē un priekšpiegādes otrajā fāzē piegādāto euro banknošu galīgo kopējo summu (iedalot pēc nomināla); un b) priekšpiegādē un priekšpiegādes otrajā fāzē piegādāto euro monētu galīgo kopējo summu (iedalot pēc nomināla).”

2)

Šādu teikumu pievieno 5. panta beigās: “Atbilstošie darījuma partneri var noteikt, ka skaidrās naudas pārvadājumu uzņēmumi ir to pārstāvji, kas rīkojas darījumu partneru vārdā, lai veiktu euro banknošu glabāšanu un priekšpiegādes otro fāzi attiecībā uz profesionālām trešajām personām, ar nosacījumu, ka: i) neatkarīgi no aģenta apstiprināšanas atbilstošie darījuma partneri ievēro visus tiem piemērojamos noteikumus un procedūras, kas noteiktas šajā pamatnostādnē; un ii) atbilstošie darījuma partneri stājas līgumtiesiskās attiecībās ar skaidrās naudas pārvadājumu uzņēmumiem, kurās noteikts, ka skaidrās naudas pārvadājumu uzņēmumi pilda 10. panta a) punktā un 10. panta b) punktā, kā arī 13. panta 1. līdz 3. punktā paredzētos pienākumus.”

3)	Pamatnostādnes 9. panta 2. punkta beigās pievieno šādu teikumu: “Turpmākā Eurosistēmas NCB no atbilstošā darījuma partnera saņemto informāciju paziņo ECB, ņemot vērā prasības, kas noteiktas atsevišķā tiesību aktā.”

4)

Pamatnostādnes 10. pantu groza šādi: a) ar šādu punktu aizstāj b) punktu: “b) atbilstošais darījuma partneris vienojas ar profesionālo trešo personu, kam tiks veikta piegāde priekšpiegādes otrajā fāzē, ka tā ļaus turpmākajai Eurosistēmas NCB vai jebkurai citai saskaņā ar 13. panta 3. punktu kompetentajai valsts iestādei veikt revīzijas un pārbaudes priekšpiegādes otrajā fāzē piegādi saņēmušās profesionālās trešās personas telpās, lai pārbaudītu, vai priekšpiegādes otrajā fāzē piegādātās euro banknotes un monētas tur atrodas;”; b) ar šādu punktu aizstāj c) punktu: “c) atbilstošais darījuma partneris maksā turpmākai Eurosistēmas NCB līgumsodu tādā apmērā, kas ir proporcionāls nodarītajam kaitējumam, tomēr ne mazāk kā 10 % no priekšpiegādes otrajā fāzē piegādātās summas, ja: i) turpmākai Eurosistēmas NCB jebkurai citai kompetentajai valsts iestādei nepiešķir piekļuvi b) punktā minētās revīzijas un pārbaužu veikšanai; vai ii) priekšpiegādes otrajā fāzē piegādātās euro banknotes un monētas netiek uzglabātas priekšpiegādes otrajā fāzē piegādi saņēmušās profesionālās trešās personas telpās, kā noteikts šajā pantā. Turpmākā Eurosistēmas NCB nepiemēro šādu līgumsodu: i) ja attiecīgā turpmāk iesaistītā dalībvalsts ir ieviesusi reglamentējošus noteikumus, kas paredz līdzvērtīgu aizsardzības līmeni; vai ii) tādā mērā, cik priekšpiegādes otrajā fāzē piegādi saņēmusī profesionālā trešā persona jau samaksājusi soda naudu atbilstoši 16. panta 2. punkta f) apakšpunktam.”

5)

Pamatnostādnes 13. pantu groza šādi: a) ar šādu punktu aizstāj 1. punktu: “1.   Turpmākā Eurosistēmas NCB aizliedz atbilstošajiem darījuma partneriem (t. sk. to ieceltajiem aģentiem) atsavināt tiem piegādātās euro banknotes un monētas pirms pulksten 00.00 (pēc vietējā laika) skaidras naudas nomaiņas dienā, ja vien šajā pamatnostādnē nav noteikts citādi. Turpmākā Eurosistēmas NCB jo īpaši pieprasa, lai atbilstošie darījuma partneri, t. sk. to ieceltie aģenti, uzglabā priekšpiegādē piegādātās euro banknotes un monētas to naudas glabātavās vai, attiecīgā gadījumā, to aģentu naudas glabātavās atsevišķi no citām euro banknotēm un monētām, citas valūtas un cita īpašuma, kā arī drošībā, lai novērstu to bojāeju, zādzību, nolaupīšanu vai jebkādu citu iemeslu, kas varētu izraisīt pāragru nonākšanu apgrozībā.”; b) ar šādu punktu aizstāj 3. punktu: “3.   Atbilstošie darījuma partneri, t. sk. to ieceltie aģenti, piešķir turpmākām Eurosistēmas NCB tiesības veikt revīziju un pārbaudi to telpās, lai tās pārbaudītu, vai priekšpiegādē piegādātās euro banknotes un monētas tur atrodas, kā arī kārtību, kādā atbilstošie darījuma partneri veic priekšpiegādes otro fāzi. Turpmākā Eurosistēmas NCB var uzticēt citai kompetentajai valsts iestādei veikt revīziju un pārbaudi šādās telpās, par to informējot ECB.”

6)

Pamatnostādnes 16. pantu groza šādi: a) svītro 2. punkta b) apakšpunktu; b) ar šādu apakšpunktu aizstāj 2. punkta d) apakšpunktu: “d) profesionālā trešā persona piešķir savai turpmākai Eurosistēmas NCB vai jebkurai citai saskaņā ar 13. panta 3. punktu kompetentajai valsts iestādei tiesības veikt revīziju un pārbaudes tās telpās, lai pārbaudītu, vai priekšpiegādes otrajā fāzē piegādātās banknotes un monētas tur atrodas;”; c) pievieno šādu 3. punktu: “3.   Atkāpjoties no 2. punktā aprakstītās priekšpiegādes otrās fāzes procedūras, profesionālām trešajām personām, kas ir šādiem nosacījumiem atbilstoši mazumtirgotāji, piemēro vienkāršotu priekšpiegādes otrās fāzes procedūru: a) mazumtirgotājs ir mikrouzņēmums, kā tas definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu un vidējo uzņēmumu definīciju (2), t. i., tas nodarbina mazāk par 10 darbiniekiem, un tā gada apgrozījums vai gada bilances kopsumma nepārsniedz divus miljonus euro; b) mazumtirgotājam priekšpiegādes otrajā fāzē izsniegto euro banknošu un monētu nominālvērtība kopā nepārsniedz 10 000 euro; c) mazumtirgotājs paraksta turpmākās Eurosistēmas NCB sagatavotu veidlapu, kurā tas piekrīt priekšpiegādes otrajā fāzē saņemtās euro banknotes un monētas neatsavināt pirms 00.00 (pēc vietējā laika) pārejas uz euro skaidru naudu dienā. Citus līgumus slēgt nav nepieciešams; un d) mazumtirgotājs glabā priekšpiegādes otrajā fāzē saņemtās euro banknotes un monētas, kā tas prasīts 10. panta a) punktā, un attiecīgi tiek piemērots 2. punkta d) apakšpunkts. d) pievieno šādu 4. punktu: “4.   Vienkāršotā priekšpiegādes otrā fāze saskaņā ar 3. punktā minētajiem nosacījumiem var notikt tikai piecas dienas pirms pārejas uz euro skaidru naudu dienas. Pie atbilstošā darījuma partnera atvērtajā mazumtirgotāja kontā bloķē summu aizstātajā valūtā, kas atbilst to euro banknošu un monētu nominālvērtībai, kuras atbilstošais darījuma partneris piegādājis mazumtirgotājam vienkāršotajā priekšpiegādes otrās fāzes procedūrā, un šo summu debetē pārejas uz euro skaidru naudu dienā.”

7)

Ar šādu pantu aizstāj 18. pantu: “18. pants Pārbaude Turpmākā Eurosistēmas NCB nosūta ECB visu attiecīgajā dalībvalstī saistībā ar šo pamatnostādni pieņemto tiesību aktu un noteikumu kopijas vēlākais vienu mēnesi pirms priekšpiegādes/priekšpiegādes otrās fāzes perioda sākuma, tomēr to nedara, pirms attiecībā uz šādu dalībvalsti nav pieņemts lēmums par izņēmuma statusa atcelšanu.”

2. pants

Šī pamatnostādne stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šī pamatnostādne ir adresēta iesaistīto dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām.

---

(1)  OV L 207, 28.7.2006., 39. lpp.

(2)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.”;

---

4.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/20

---

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2008/550/KĀDP

(2008. gada 23. jūnijs),

ar ko izveido Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (EDAK) un atceļ Vienoto rīcību 2005/575/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2005. gada 18. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2005/575/KĀDP, ar ko izveido Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (EDAK) (1).

(2)	Saskaņā ar minētās vienotās rīcības 13. pantu Vadības komiteja 2007. gada 21. decembrī iesniedza ziņojumu par EDAK darbībām un perspektīvām, lai pārskatītu vienoto rīcību.

(3)	Politikas un drošības komiteja (PDK) 2008. gada 18. martā Padomei ieteica vienoto rīcību grozīt, ņemot vērā minēto ziņojumu.

(4)	Precizitātes labad būtu jāpieņem jauna vienotās rīcības konsolidēta versija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Izveide

1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas Drošības un aizsardzības koledža (EDAK).

2.   EDAK organizē kā tīklu, kurš ietver Eiropas Savienības (ES) institūtus, koledžas, akadēmijas, universitātes un iestādes, kas risina ar drošības un aizsardzības politiku saistītus jautājumus, kā arī Eiropas Savienības Drošības pētījumu institūtu (ESDPI) (turpmāk “institūti”).

3.   Tā izveido ciešu saikni ar ES iestādēm un attiecīgām ES aģentūrām.

2. pants

Misija

EDAK nodrošina apmācības Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) jomā stratēģiskā līmenī, lai izstrādātu un veicinātu EDAP civilā un militārā personāla vienotu izpratni, kā arī lai ar apmācības pasākumiem noteiktu un izplatītu paraugpraksi saistībā ar dažādiem EDAP jautājumiem.

3. pants

Mērķi

EDAK mērķi ir šādi:

a)	turpināt uzlabot Eiropas drošības kultūru saskaņā ar EDAP;

b)	veicināt labāku izpratni par EDAP kā par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) būtisku sastāvdaļu;

c)	nodrošināt ES iestādes ar izglītotu personālu, kas efektīvi spēj risināt visus ar EDAP saistītos jautājumus;

d)	nodrošināt dalībvalstu administrācijas un personālu ar zinošiem darbiniekiem, kuri pārzina ES politiku, iestādes un procedūras; un

e)	palīdzēt nostiprināt profesionālas attiecības un kontaktus starp apmācību dalībniekiem.

Attiecīgā gadījumā uzmanība būtu jāpievērš atbilstībai Kopienas darbībām.

4. pants

EDAK uzdevumi

1.   Saskaņā ar tās misiju un mērķiem galvenie EDAK uzdevumi ir organizēt un vadīt apmācību pasākumus EDAP jomā.

2.   EDAK apmācību pasākumi ietver:

a)	EDAP augsta līmeņa kursus;

b)	EDAP orientācijas kursus; un

c)	EDAP kursus specializētām auditorijām vai ar īpašu mērķi, kā par to nolēmusi 6. pantā minētā Vadības komiteja.

Citus apmācību pasākumus veic saskaņā ar Vadības komitejas lēmumu.

3.   Turklāt EDAK jo īpaši:

a)	veicina kontaktu veidošanos starp tīklā iesaistītajiem institūtiem;

b)	izveido un vada interneta sistēmu augstākā līmeņa tālmācībai (IT), lai atbalstītu EDAK apmācību pasākumus;

c)	izstrādā un izdod mācību materiālus ES apmācībai EDAP jomā, balstoties arī uz pašreizējiem attiecīgiem materiāliem;

d)	izveido absolventu tīklu starp bijušajiem apmācību dalībniekiem;

e)	atbalsta apmaiņas programmas EDAP jomā, kas notiek starp dalībvalstu apmācību institūtiem;

f)	sniedz ieguldījumu ikgadējā ES apmācību programmā EDAP jomā;

g)	rīko un vada ikgadējo tīkla sadarbības konferenci, kurā apvieno attiecīgus civilus un militārus dalībniekus, kas EDAP iesaistīti ES apmācībā.

4.   EDAK ir vajadzīgā tiesībspēja, it īpaši, lai slēgtu līgumus, veiktu administratīvus pasākumus un varētu bankā atvērt norēķinu kontu. Atbildība, ko varētu radīt EDAK noslēgti līgumi, attiecas uz 11. panta 5. punktā minētajām ieguldījumu sniedzošām valstīm un citiem ieguldītājiem. Nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka Padome, tās ģenerālsekretārs vai Padomes Ģenerālsekretariāts atbild par Ģenerālsekretariāta darbinieku pakalpojumiem, ko tie sniedz saistībā ar EDAK darbībām.

5.   EDAP apmācības pasākumus īsteno, izmantojot EDAK tīkla institūtus vai citus dalībniekus no dalībvalstīm, kurās notiek apmācības pasākumi.

6.   ESDPI kā daļa no EDAK tīkla atbalstīs EDAK apmācību pasākumus, jo īpaši izdodot ES DPI publikācijas un piedāvājot ESDPI pētnieku lasītas lekcijas, kā arī padarot tās tīmekļa vietni pieejamu interneta sistēmai augstākā līmeņa tālmācībai (IT).

5. pants

Organizācija

1.   EDAK izveido šādas struktūras:

a)	Vadības komiteju, kas ir atbildīga par EDAK apmācību pasākumu vispārējo koordināciju un ievirzi;

b)	Akadēmisko valdi, kas nodrošina apmācību pasākumu kvalitāti un saskaņotību; un

c)	EDAK Pastāvīgo sekretariātu (turpmāk “Sekretariāts”), kas jo īpaši palīdz Vadības komitejai un Akadēmiskajai valdei.

2.   Vadības komiteja, Akadēmiskā valde un Sekretariāts pilda uzdevumus, kas izklāstīti attiecīgi 6., 7. un 8. pantā.

6. pants

Vadības komiteja

1.   EDAC lēmējinstitūcija ir Vadības komiteja, kurā no katras dalībvalsts ir iecelts viens pārstāvis. Katru komitejas locekli var pārstāvēt vai pavadīt vietnieks. Dokumentus, ar kuriem personas tiek apstiprinātas amatā un kurus attiecīgi apstiprinājusi dalībvalsts, nosūta ģenerālsekretāram/augstajam pārstāvim (ĢS/AP).

To valstu pārstāvji, kas sākušas pievienošanās sarunas, var piedalīties tās sanāksmēs kā aktīvi novērotāji.

2.   Kopā ar Vadības komitejas locekļiem var piedalīties arī eksperti.

3.   Komitejas priekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts; un Komitejas sanāksmes notiek divas reizes gadā. Vadības komitejas priekšsēdētāju pilnvaro pārstāvēt EDAK, jo īpaši, lai noslēgtu 4. panta 4. punktā minētos līgumus.

4.   Komitejas sanāksmēs aicina piedalīties Akadēmiskās valdes priekšsēdētāju, ĢS/AP un Komisijas pārstāvjus.

5.   Komitejai ir šādi uzdevumi:

a)	izstrādāt EDAK ikgadējo akadēmisko programmu, ar ko izveido EDAK apmācību koncepciju;

b)	sniegt vispārējas norādes attiecībā uz Akadēmiskās valdes darbu;

c)	pieņemt un regulāri pārskatīt EDAK apmācības jēdzienu, kas atspoguļo apstiprinātās EDAP apmācības prasības;

d)	izvēlēties dalībvalsti(-s), kurā(-s) notiek EDAK apmācību pasākumi, un institūtus, kuri tos īsteno;

e)	izstrādāt aptuvenu mācību plānu visiem EDAK apmācības pasākumiem un vienoties par to;

f)	pieņemt novērtējuma ziņojumus un vispārīgo gada ziņojumu par EDAK apmācības pasākumiem, kurus nosūta attiecīgajām Padomes iestādēm; un

g)	vismaz uz diviem mācību gadiem iecelt Akadēmiskās valdes priekšsēdētāju.

6.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

7.   Komitejas lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Dalībvalstu balsu skaitu vērtē saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktu. Vajadzīgais balsu skaits lēmumu pieņemšanai noteikts Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punkta trešajā daļā.

7. pants

Akadēmiskā valde

1.   Akadēmiskajā valdē ir to institūtu augstākās amatpersonas, kuri aktīvi darbojas attiecīgajā akadēmiskajā gadā. Ja vienai dalībvalstij ir vairāki pārstāvji, viņi veido delegāciju.

2.   Valdes priekšsēdētāju ieceļ Vadības komiteja no Valdes locekļiem.

3.   ĢS/AP un Komisijas pārstāvjus aicina piedalīties Valdes sanāksmēs. Valdes sanāksmēs drīkst aicināt piedalīties arī mācību ekspertus un augstākās amatpersonas no valstu un Eiropas iestādēm.

4.   Valdei ir šādi uzdevumi:

a)	sniegt Vadības komitejai akadēmiskas konsultācijas un ieteikumus;

b)	ar EDAK tīklu veidojošo institūtu starpniecību īstenot pieņemto gada akadēmisko programmu;

c)	pārraudzīt interneta sistēmu augstākā līmeņa tālmācībām (IT);

d)	izstrādāt sīku mācību plānu visiem EDAK apmācību pasākumiem, par pamatu izmantojot pieņemto aptuveno mācību plānu;

e)	nodrošināt EDAK apmācību pasākumu vispārēju koordināciju starp visiem institūtiem;

f)	pārbaudīt iepriekšējā akadēmiskajā gadā īstenoto apmācību pasākumu līmeni;

g)	iesniegt Vadības komitejai ierosinājumus par apmācību pasākumiem nākamajam akadēmiskajam gadam;

h)	nodrošināt visu EDAK apmācības darbību sistemātisku vērtēšanu; un

i)	piedalīties vispārējā gada ziņojuma veidošanā par EDAK darbību.

5.   Lai izpildītu savus pienākumus, Valde var sanākt dažādos ar noteiktiem projektiem saistītos sastāvos. Valde paredz noteikumus un nosaka pasākumus, ar ko reglamentē šādu sastāvu izveidi un darbību, par ko jāvienojas Vadības komitejai.

6.   Valdes reglamentu pieņem Vadības komiteja.

8. pants

Sekretariāts

1.   EDAK Sekretariāta lomu uzņemas Padomes Ģenerālsekretariāts.

Darbiniekus personālam nodrošina Padomes Ģenerālsekretariāts, dalībvalstis un EDAK tīklu veidojošie institūti.

2.   Sekretariāts sniedz atbalstu Vadības komitejai un Akadēmiskajai valdei, veic administratīvo un konceptuālo darbu, kas saistīts ar to pasākumiem, un sniedz atbalstu EDAK apmācību pasākumu organizēšanā.

3.   Sekretariāts jo īpaši:

a)	atbild par EDAK darba un apmācību programmas administrēšanu un koordinēšanu; un

b)	ir galvenais kontaktpunkts koledžu tīklā iesaistītiem institūtiem un citām struktūrām, kā arī ārējām vienībām un plašākai sabiedrībai.

Viens Sekretariāta darbinieks darbojas kā EDAK vadītājs un var darboties arī kā EDAP augsta līmeņa kursu direktors.

4.   Sekretariāts cieši sadarbojas ar Komisiju.

Katrs institūts, kas iekļauts EDAK tīklā, ieceļ kontaktpersonu, ar kuru Sekretariāts risina visus organizatoriskos un administratīvos jautājumus, kas saistīti ar EDAK apmācību pasākumu organizāciju.

9. pants

Dalība EDAK apmācību pasākumos

1.   Visos EDAK apmācību pasākumos drīkst piedalīties valstspiederīgie no visām dalībvalstīm un valstīm, kas pievienojas. Organizējošie un vadošie institūti nodrošina, ka šo principu piemēro bez izņēmumiem.

Principā EDAK apmācību pasākumos drīkst piedalīties arī kandidātvalstu un, vajadzības gadījumā, trešo valstu valstspiederīgie.

2.   Dalībnieki ir civilais un militārais personāls, kas risina ar EDAP stratēģiskajiem aspektiem saistītos jautājumus.

EDAK apmācību pasākumos var uzaicināt piedalīties, inter alia, starptautisku organizāciju, nevalstisko organizāciju, akadēmisko institūtu un plašsaziņas līdzekļu, kā arī uzņēmēju aprindu pārstāvjus.

3.   Dalībniekam, kurš pabeidzis EDAK kursu, izsniedz ĢS/AP parakstītu sertifikātu. Par sertifikāta formu un saturu lemj Vadības komiteja. Šo sertifikātu atzīst dalībvalstis un ES iestādes.

10. pants

Sadarbība

EDAK sadarbojas ar starptautiskām organizācijām un citām atbilstīgām struktūrām, piemēram, trešo valstu mācību iestādēm, kā arī izmanto to speciālās zināšanas.

11. pants

Finansējums

1.   Katra dalībvalsts, ES iestāde, ES aģentūra un institūts, kas veido EDAK tīklu, sedz visas izmaksas, kas saistītas ar dalību EDAK, tostarp algas, pabalstus, ceļa un uzturēšanās izdevumus un izmaksas, kas saistītas ar EDAK apmācību pasākumu organizatorisko un administratīvo nodrošinājumu.

2.   Dalībvalstis un institūti, kuri veido EDAK tīklu, katrs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar personālu, kuru tie deleģē uz Sekretariātu, tostarp algas, pabalstus, ceļa un uzturēšanās izdevumus un izmitināšanas izdevumus darbiniekiem, kas atrodas komandējumā.

3.   Padomes Ģenerālsekretariāts sedz visas izmaksas, kas saistītas ar 8. pantā minētajiem uzdevumiem, ko tas veic, tostarp saistībā ar tā nodrošināto personālu.

4.   Katrs EDAK apmācību pasākumu dalībnieks sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa dalību.

5.   Konkrētu darbību finansēšanai, jo īpaši EDAK informācijas sistēmu tīklu vai programmatūras izstrādes, izveides un darbības nodrošināšanas finansēšanai, kā noteikts 4. panta 3. punktā, Padomes Ģenerālsekretariāts pārvalda dalībvalstu un EDAK tīklu veidojošo institūtu brīvprātīgos ieguldījumus kā īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumu.

6.   Par praktiskiem pasākumiem saistībā ar 5. punktā minētajiem ieguldījumiem lemj Vadības komiteja.

12. pants

Drošības reglaments

EDAK pasākumiem piemēro Padomes drošības reglamentu, kas izklāstīts Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (2).

13. pants

Pārskats

Šo vienoto rīcību pārskata un vajadzības gadījumā groza, ņemot vērā EDAK turpmākās perspektīvas un to iespējamās ietekmes pētījumu. Pētījumā pievēršas arī tādiem aspektiem kā Sekretariāts, personāla spējas, IT sistēmas darbība, konferenču rīkošanas iespējas, finanšu pasākumi, EDAP sniegto apmācību pārvaldība un saskaņošana ES mērogā un EDAK tīkla civilo un militāro dalībnieku līdzsvars; pētījumu sagatavo Padomes Ģenerālsekretariāts, un prezidentvalsts to iesniedz Padomei līdz 2008. gada novembrim.

Turklāt šo vienoto rīcību pārskata un vajadzības gadījumā groza ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim.

14. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Vienoto rīcību 2005/575/KĀDP.

15. pants

Spēkā stāšanās

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

16. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 194, 26.7.2005., 15. lpp.

(2)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/438/EK (OV L 164, 26.6.2007., 24. lpp.).

---

4.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/25

---

Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 40/2008 (2008. gada 16. janvāris), ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 19, 2008. gada 23. janvāris )

4. lappusē 31. apsvērumā:

tekstu:

“…un atrodas Zvejniecības komitejas Vidusatlantijas austrumu daļai (CECAF) reģionā, …”

lasīt šādi:

“…un atrodas Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) reģionā, …”.

6. lappusē, 4. panta f) apakšpunktā:

tekstu:

“CECAF (Vidusatlantijas austrumu daļas vai FAO 34. galvenā zvejas zona)…”

lasīt šādi:

“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas daļas vai FAO 34. galvenā zvejas zona)…”.

8. lappusē 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā:

tekstu:

“tās nozvejotas kopā ar citām sugām ar zvejas rīkiem, …”

lasīt šādi:

“tās nozvejotas jauktā veidā ar zvejas rīkiem, …”.

13. lappusē 34. pantā:

tekstu:

“NAFO rajona 3O apgabala daļa, kas noteikta VII pielikumā,…”

lasīt šādi:

“NAFO rajona 3O apgabals, kas noteikts VII pielikumā, …”

14. lappusē 36. panta pirmajā daļā:

tekstu:

lasīt šādi:

14. lappusē 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“…, ja zvejas kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās.”

lasīt šādi:

“…, ja zvejas kuģis ir iesaistīts pārkraušanas citā kuģī darbībās.”

14. lappusē 37. panta 3. punktā:

tekstu:

“…, ja kuģi ir iesaistīti pārkraušanas darbībās.”

lasīt šādi:

“…, ja kuģi ir iesaistīti pārkraušanas citā kuģī darbībās.”

14. lappusē 38. panta virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

14. lappusē 38. panta 1. punkta pirmajā daļā:

tekstu:

“Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut izkraušanu vai pārkraušanu tikai tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu, vai – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas.”

lasīt šādi:

“Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas citā kuģī darbībās ārpus ostas.”.

14. lappusē 38. panta 1. punkta otrajā daļā:

tekstu:

“Izkraušanas vai pārkraušanas darbības var sākt tikai pēc tam, …”

lasīt šādi:

“Izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī darbības var sākt tikai pēc tam, …”.

15. lappusē 38. panta 3. punktā:

tekstu:

“…, ja izkrautās vai pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.”

lasīt šādi:

“…, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.”

15. lappusē 39. panta 1. punktā:

tekstu:

“…minētajiem trešo valstu zvejas kuģu veiktiem izkrāvumiem vai pārkrāvumiem.”

lasīt šādi:

“…trešo valstu zvejas kuģu veiktiem izkrāvumiem vai pārkrāvumiem citā kuģī.”

15. lappusē 39. panta 2. punktā:

tekstu:

“Inspekcijas aptver visas izkraušanas vai pārkraušanas uzraudzību…”

lasīt šādi:

“Inspekcijas aptver visas izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī uzraudzību…”

15. lappusē 40. panta 2. punktā:

tekstu:

“…, ja izkrautās vai pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.”

lasīt šādi:

“…, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.”

16. lappusē 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

“…āķu jedas galos vienā zvejas darbībā;”

lasīt šādi:

“…āķu rindas galos vienā zvejas darbībā;”.

17. lappusē 47. panta 1. punkta h) apakšpunktā:

tekstu:

“…āķu jedu ievietošanas laikā.”

lasīt šādi:

“…āķu rindas ievietošanas laikā.”

17. lappusē 50. panta virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

17. lappusē 50. panta 1. punktā:

tekstu:

“…dalībvalstis, kas plāno piedalīties krilu zvejā CCAMLR konvencijas apgabalā, …”

lasīt šādi:

“…dalībvalstis, kas plāno piedalīties krila zvejā CCAMLR konvencijas apgabalā, …”.

17. lappusē 50. panta 2. punktā:

tekstu:

“…, kam dalībvalsts dod atļauju zvejot krilus.”

lasīt šādi:

“…, kam dalībvalsts dod atļauju zvejot krilu.”

17. lappusē 50. panta 4. punktā:

tekstu:

“…, dalībvalstis var ļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, …”

lasīt šādi:

“…, dalībvalstis var ļaut piedalīties krila zvejā kuģim, …”.

17. lappusē 50. panta 5. punktā:

tekstu:

“…, dalībvalstis nedod krilu zvejas atļauju nevienam kuģim, kas minēts kādā no CCAMLR zvejas kuģu sarakstiem.”

lasīt šādi:

“…, dalībvalstis nedod krila zvejas atļauju nevienam kuģim, kas minēts kādā no CCAMLR NNN zvejas kuģu sarakstiem.”

17. lappusē 51. panta virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

17. lappusē 51. panta 1. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

18. lappusē 51. panta 4. punktā:

tekstu:

“…, kas piedalās krilu zvejā…”

lasīt šādi:

“…, kas piedalās krila zvejā…”.

18. lappusē 52. panta virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

18. lappusē 52. panta 1. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

18. lappusē 54. panta 1. punktā:

tekstu:

“…(zināmi kā driftertīkli).”

lasīt šādi:

“…(zināmi kā dreifējošie tīkli).”

20. lappusē 2. iedaļas virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

20. lappusē 60. panta virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

20. lappusē 60. pantā:

tekstu:

“…veikt SEAFO konvencijā ietverto sugu īpatņu pārkraušanu.”

lasīt šādi:

“…veikt SEAFO konvencijā ietverto sugu īpatņu pārkraušanu citā kuģī.”

20. lappusē 61. panta virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

20. lappusē 61. panta 1. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

20. lappusē 61. panta 2. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

20. lappusē 61. panta 3. punktā:

tekstu:

“…, minētās pārkraušanas laikā informē saņēmējkuģa karoga valsti par attiecīgajām sugām un daudzumiem, …”

lasīt šādi:

“…, minētās pārkraušanas citā kuģī laikā informē saņēmējkuģa karoga valsti par attiecīgajām sugām un daudzumiem, …”.

20. lappusē 61. panta 4. punkta ceturtajā ievilkumā:

tekstu:

“—	pārkraušanas datums un osta.”

lasīt šādi:

“—	pārkraušanas citā kuģī datums un osta.”

20. un 21. lappusē 61. panta 5. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

21. lappusē, 61. panta 6. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

21. lappusē 61. panta 8. punktā:

tekstu:

“…, līdz 2008. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai datus par pārkrāvumiem, ko veikuši kuģi, kuri peld ar tās karogu.”

lasīt šādi:

“…, līdz 2008. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai datus par pārkrāvumiem citā kuģī, ko veikuši kuģi, kuri peld ar tās karogu.”

23. lappusē 69. panta 1. punktā:

tekstu:

“…un kur mērķsugas ir SEAFO konvencijā ietvertās sugas, ir kvalificēti zinātniskie novērotāji.”

lasīt šādi:

“…un to mērķsugas ir SEAFO konvencijā ietvertās sugas, ir kvalificēti zinātniskie novērotāji.”

24. lappusē 72. panta virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

24. lappusē 72. panta 1. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

24. lappusē 73. panta virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

24. lappusē 73. panta 1. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

25. lappusē 74. panta virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

25. lappusē 74. panta 1. punktā:

tekstu:

“…, ierobežo līdz 2007. gadā SPFO apgabalā reģistrētajai GT, …”

lasīt šādi:

“…, limitē līdz 2007. gadā SPFO apgabalā reģistrētajai GT, …”.

25. lappusē 75. panta 1. punktā:

tekstu:

“…rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas jaudu, …”

lasīt šādi:

“…rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas kapacitāti, …”.

29. un 30. lappusē (I pielikumā), 61. lappusē (IA pielikumā) un 95. lappusē (IB pielikumā):

tekstu:

“Zilā jūraslīdaka Molva dypterigia”

lasīt šādi:

“Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia”.

32. lappusē, IA pielikumā, suga: tūbītes, zona: IIIa zona; EK ūdeņi IIa un IV zonā, SAN/2A3A4:

tekstu:

lasīt šādi:

39. lappusē, IA pielikumā, suga: siļķe, zona: EK un starptautiskie ūdeņi Vb un VIb un VIaN zonā, HER/5B6ANB:

tekstu:

lasīt šādi:

47. lappusē, IA pielikumā, suga: megrimi, zona: VIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. zonā, LEZ/8C3411:

tekstu:

“CECAF 31.1.1”,

lasīt šādi:

“CECAF 34.1.1”.

56. lappusē, IA pielikumā, suga: merlangs, zona: IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. zonā, WHG/9/3411:

tekstu:

“CECAF 31.1.1”,

lasīt šādi:

“CECAF 34.1.1”.

61. lappusē, IA pielikumā, suga: zilā jūraslīdaka, zona: EK ūdeņi VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VIb zonā, BLI/6AN6B, zemsvītras piezīmē:

tekstu:

lasīt šādi:

63. lappusē, IA pielikumā, suga: jūraslīdaka, zona: EK ūdeņi IIa, IV, Vb, VI un VII zonā, LIN/2A47-C, 3. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

lasīt šādi:

75. lappusē, IA pielikumā, suga: raju dzimta, zona: EK ūdeņi IIa un IV zonā SRX/2AC4-C, pievieno jaunu 2. zemsvītras piezīmi:

tekstu:

lasīt šādi:

77. lappusē, IA pielikumā, suga: Atlantijas makrele, zona: IIIa un IV zona; EK ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā, MAC/2A34, kodā 1. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

“(MAC/*04-N)”

lasīt šādi:

“(MAC/*04N-)”.

95. lappusē, IB pielikumā, suga: putasu, zona: Fēru salu ūdeņi, WHB/2X12-F:

tekstu:

lasīt šādi:

96. lappusē, IB pielikumā, suga: saida, zona: starptautiskie ūdeņi I un II zonā, kods:

tekstu:

lasīt šādi:

100. lappusē, IB pielikumā, suga: sarkanasari, zona: starptautiskie ūdeņi I un II zonā, kods:

tekstu:

lasīt šādi:

104. lappusē, IC pielikumā, suga: Rietumatlantijas plekste, zona: NAFO 3LNO, kods:

tekstu:

lasīt šādi:

118. lappusē IIA pielikuma 5.2. punktā:

tekstu:

“…attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.”

lasīt šādi:

“…attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.”

118. lappusē IIA pielikuma 5.5. punktā:

tekstu:

“…un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 15. punktu.”

lasīt šādi:

“…un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 15. un 16. punktu.”

121. lappusē IIA pielikuma 10. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

121. lappusē IIA pielikuma 10.1. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

122. lappusē IIA pielikuma 10.5. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

122. lappusē IIA pielikuma 11.1. punktā:

tekstu:

“4.1. punkta d) apakšpunkts/8.3. punkta c) apakšpunkts.”

lasīt šādi:

“4.1. punkta d) apakšpunkts/8.3. punkta g) apakšpunkts.”

122. lappusē IIA pielikuma 11.2. punktā:

tekstu:

“dalībvalstis…”

lasīt šādi:

“Dalībvalstis…”.

124. lappusē IIA pielikuma I tabulā – Maksimālais dienu skaits, ko kuģis 2008. gadā var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus – piektās slejas pirmajā rindā 2.1.b punkta ii) apakšpunktā:

tekstu:

lasīt šādi:

135. lappusē IIB pielikuma 4.2. punktā:

tekstu:

“…nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.”

lasīt šādi:

“…nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.”

135. lappusē IIB pielikuma 4.3. punktā:

tekstu:

“…un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu.”

lasīt šādi:

“…un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 12. vai 13. punktu.”

137. lappusē IIB pielikuma 9. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

137. lappusē IIB pielikuma 9.1. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

139. lappusē IIB pielikuma 13. punktā:

tekstu:

“…ir ievēroti 4.1., 4.4., 6. un 12. punktā izklāstītie noteikumi.”

lasīt šādi:

“…ir ievēroti 4.2., 4.3., 6. un 12. punktā izklāstītie noteikumi.”

142. lappusē IIC pielikuma 4.2. punktā:

tekstu:

“…to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.”

lasīt šādi:

“…to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.”

143. lappusē IIC pielikuma 4.4. punktā:

tekstu:

“…un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu.”

lasīt šādi:

“…un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.”

144. lappusē IIC pielikuma 9. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

144. lappusē IIC pielikuma 9.1. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

151. lappusē IID pielikuma 6. punktā:

tekstu:

“…saskaņā ar šādiem noteikumiem…”

lasīt šādi:

“…saskaņā ar šādiem principiem…”.

152. lappusē III pielikuma A daļas 3.2. punkta c) apakšpunktā:

tekstu:

“c)	faktiskais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15 V;”

lasīt šādi:

“c)	efektīvais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15 V;”.

152. lappusē III pielikuma A daļas 3.2. punkta d) apakšpunktā:

tekstu:

“…un faktisko spriegumu…”

lasīt šādi:

“…un efektīvo spriegumu…”.

157. lappusē III pielikuma 10. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

159. lappusē III pielikuma 13. punkta – Pagaidu pasākumi apdraudētu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai – 13.1. apakšpunktā, Hatton sēklis:

tekstu:

“Hatton sēklis: — 59° 26′ N, 14° 30′ W — 59° 12′ N, 15° 08′ W — 59° 01′ N, 17° 00′ W — 58° 50′ N, 17° 38′ W — 58° 30′ N, 17° 52′ W — 58° 30′ N, 18° 45′ W — 58° 47′ N, 18° 37′ W — 59° 05′ N, 17° 32′ W — 59° 16′ N, 17° 20′ W — 59° 22′ N, 16° 50′ W — 59° 21′ N, 15° 40′ W — 58° 30′ N, 18° 45′ W — 57° 45′ N, 19° 15′ W — 57° 55′ N, 17° 30′ W — 58° 03′ N, 17° 30′ W — 58° 03′ N, 18° 22′ W — 58° 30′ N, 18° 22′ W”,

lasīt šādi:

“Hatton sēklis: — 59° 26′ N, 14° 30′ W — 59° 12′ N, 15° 08′ W — 59° 01′ N, 17° 00′ W — 58° 50′ N, 17° 38′ W — 58° 30′ N, 17° 52′ W — 58° 30′ N, 18° 22′ W — 58° 03′ N, 18° 22′ W — 58° 03′ N, 17° 30′ W — 57° 55′ N, 17° 30′ W — 57° 45′ N, 19° 15′ W — 58° 30′ N, 18° 45′ W — 58° 47′ N, 18° 37′ W — 59° 05′ N, 17° 32′ W — 59° 16′ N, 17° 20′ W — 59° 22′ N, 16° 50′ W — 59° 21′ N, 15° 40′ W”.

168. lappusē III pielikuma 3. papildinājuma virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

192. lappusē XI pielikuma tabulas pirmā slejā:

tekstu:

lasīt šādi:

194. lappusē XII pielikuma virsrakstā:

tekstu:

“PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA”

lasīt šādi:

“PĀRKRAUŠANAS CITĀ KUĢĪ DEKLARĀCIJA”.

194. lappusē XII pielikuma 1. punktā:

tekstu:

lasīt šādi:

194. lappusē XII pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

“a)	Ieraksti pārkraušanas deklarācijā ir skaidri salasāmi un neizdzēšami.”

lasīt šādi:

“a)	Ieraksti pārkraušanas citā kuģī deklarācijā ir skaidri salasāmi un neizdzēšami.”

194. lappusē XII pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“b)	Pārkraušanas deklarācijā izdarītos ierakstus…”

lasīt šādi:

“b)	Pārkraušanas citā kuģī deklarācijā izdarītos ierakstus…”.

---

(1)  Izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

(2)  Kvotu var zvejot tikai ICES IIa, IIIa un IV zonas EK ūdeņos. Izņemot Dāniju, Apvienoto Karalisti un Zviedriju.

(3)  Jāzvejo IV zonā.”

(4)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

(5)  Kvotu var zvejot tikai ICES IIa, IIIa un IV zonas EK ūdeņos.

(6)  Izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti. Kvotu var zvejot tikai ICES IIa, IIIa un IV zonas EK ūdeņos. Tomēr Zviedrija var zvejot IIIa zonā un IIa un IV zonas EK ūdeņos.

(7)  Jāzvejo IV zonā.”

(8)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), jūras lapsu (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondraju (Raja brachyuran) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C), dzeloņaino raju (Amblyraja radiate) (RJR/2AC4-C) un parasto raju (Dipturus batis) (RJB/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.”

(9)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), jūras lapsu (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondraju (Raja brachyuran) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C), dzeloņaino raju (Amblyraja radiate) (RJR/2AC4-C) un parasto raju (Dipturus batis) (RJB/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(10)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst pārsniegt 25 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa. Šo nosacījumu piemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir lielāks par 10 metriem.”

(11)  KPN, par ko vienojušās EK, Fēru salas, Norvēģija un Īslande.”

(12)  KPN, par ko vienojušās EK, Fēru salas, Norvēģija un Īslande.”

---