2.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/1

(1)

Jāņem vērā dzīves dārdzības izmaiņas ārpuskopienas valstīs un no 2007. gada 1. jūlija attiecīgi ir jānosaka korekcijas koeficienti trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam, ko izmaksā darba vietas valsts valūtā.

(2)

Korekcijas koeficienti, ko piemēro maksājumiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 453/2007 (2), var palielināt vai samazināt atalgojumu ar atpakaļejošu datumu.

(3)

Ja jaunie korekcijas koeficienti palielina atalgojumu, jāparedz izmaksas ar atpakaļejošu datumu.

(4)

Ja jaunie korekcijas koeficienti samazina atalgojumu, jāparedz pārmaksātās summas atgūšana par laikposmu no 2007. gada 1. jūlija līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

(5)

Jāparedz, ka iespējamo pārmaksas atgūšanu var attiecināt ne vairāk kā uz sešu mēnešu laikposmu pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas un ka pārmaksu var atgūt ne ilgāk kā divpadsmit mēnešu laikā, skaitot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, līdzīgi kā attiecībā uz korekcijas koeficientiem, ko Kopienā piemēro Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku atalgojumam un pensijām,

2.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/7

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

2.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/9

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Minētajā sarakstā ir iekļautas darbīgās vielas, kas norādītas šīs direktīvas pielikumā.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1095/2007 Regulā (EK) Nr. 1490/2002 iekļāva jaunu 11.b pantu, lai, nesaņemot sīki izstrādātu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnisku atzinumu, varētu iekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā darbīgās vielas, attiecībā uz kurām ir skaidras norādes, kas ļauj paredzēt, ka tās kaitīgi neietekmē cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus vai tām nav nepieņemamas ietekmes uz vidi.

(3)

Attiecībā uz šīs direktīvas pielikumā norādītajām vielām Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 11.a pantu pārbaudīja iesniedzēju ierosinātu vairāku izmantošanas veidu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, pazemes ūdeņiem un vidi un secināja, ka minētās darbīgās vielas atbilst Regulas (EK) Nr. 1490/2002 11.b panta prasībām.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 12. panta 1. punktu Komisija, lai veiktu pārbaudi, iesniedza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai pārskatīšanas ziņojumu projektus par darbīgajām vielām, kas norādītas šīs direktīvas pielikumā. Minētos ziņojumus dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā un 2008. gada 14. martā pabeidza kā Komisijas pārskatīšanas ziņojumus. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 12.a pantu Komisija pieprasa EPNI vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim sniegt viedokli par pārskatīšanas ziņojumu projektiem.

(5)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs noskaidroja, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur darbīgās vielas, kuras norādītas šīs direktīvas pielikumā, kopumā varētu atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskatīšanas ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi šīs direktīvas pielikumā norādītās darbīgās vielas iekļaut minētās direktīvas I pielikumā, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem visās dalībvalstīs var piešķirt atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu.

(6)

Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, jāparedz pietiekams laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no šīs darbības izrietošo jauno prasību izpildei.

(7)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms, lai pārskatītu spēkā esošās atļaujas, kas piešķirtas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur pielikumā norādītās darbīgās vielas, un nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK un jo īpaši tās 13. panta prasībām un I pielikumā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai saskaņā ar vienotajiem principiem, kas izklāstīti Direktīvā 91/414/EEK, iesniegtu un novērtētu visu III pielikumā norādīto dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa jebkādu paredzēto izmantošanas veidu.

(8)

Iepriekš gūtā pieredze, iekļaujot saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (4) novērtētās darbīgās vielas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, liecina par iespējamām grūtībām, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, ka atļaujas turētājs var pierādīt piekļuvi dokumentācijai, šādi izpildot minētās direktīvas II pielikuma prasības. Tomēr šis precizējums attiecībā uz līdz šim pieņemtajām direktīvām, ar ko groza I pielikumu, neuzliek jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(9)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EKK.

(10)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja līdzeklis satur vienu no pielikumā norādītajām darbīgajām vielām kā vienīgo darbīgo vielu, vajadzības gadījumā ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim groza vai atsauc atļauju; vai

b)

ja līdzeklis satur vienu no pielikumā norādītajām darbīgajām vielām kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā atļauju groza vai atsauc ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

2.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/15

(1)

Kā apstiprināts Padomes 2004. gada 3. decembra Secinājumos, radiofrekvenču spektra efektīva un saskaņota izmantošana ir būtisks faktors elektronisko sakaru pakalpojumu attīstībā un veicina izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību; ir jāvienkāršo piekļuve radiofrekvenču spektram, lai uzlabotu efektivitāti, veicinātu inovāciju, kā arī nodrošinātu lielāku pielāgojamību lietotājiem un plašāku izvēli patērētājiem, vienlaikus ņemot vērā vispārējas intereses mērķus.

(2)

Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. februāra Rezolūcijā “Par ES politiku attiecībā uz radiofrekvenču spektru” (3) ir uzsvērta sakaru nozīme lauku un mazāk attīstītos reģionos, kuros platjoslas apraide, zemākas frekvences mobilie sakari un jaunās bezvadu tehnoloģijas varētu nodrošināt efektīvus risinājumus, lai panāktu vispārēju 27 dalībvalstu segumu visu jomu ilgtspējīgas attīstības perspektīvā. Tāpat Eiropas Parlaments norādīja, ka režīmi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis sadala un izmanto radiofrekvenču spektru, ievērojami atšķiras un ka minētās atšķirības nopietni apgrūtina iekšējā tirgus sekmīgu darbību.

(3)

Komisija 2007. gada 26. aprīļa Paziņojumā par Eiropas kosmosa politiku ir noteikusi arī mērķi veicināt novatorisku satelītsakaru pakalpojumu ieviešanu, jo īpaši palielinot pieprasījumu attālos un lauku reģionos, vienlaikus uzsverot nepieciešamību veikt satelītsakaru pakalpojumu un radiofrekvenču spektra licencēšanu visā Eiropā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva) (4) ir izvirzīti mērķi veicināt radiofrekvenču un numuru resursu efektīvu izmantošanu un nodrošināt to efektīvu pārvaldību, likvidēt palikušos šķēršļus attiecīgo tīklu un pakalpojumu attīstībai, nodrošināt, ka nepastāv diskriminācija, un veicināt Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību un pakalpojumu savstarpēju savietojamību visas Eiropas mērogā.

(5)

Ieviešot jaunas sistēmas, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus (MSP), būtu iespējams sekmēt iekšējā tirgus attīstību un radīt lielāku konkurenci, palielinot visu Eiropu aptverošu pakalpojumu pieejamību un tiešo savienojamību, kā arī veicinot efektīvus ieguldījumus. MSP ir novatoriska alternatīva platforma, ar kuras palīdzību iespējams sniegt dažādus telesakaru un apraides/multiraides pakalpojumus visā Eiropā neatkarīgi no tiešo lietotāju atrašanās vietas, piemēram, ātrgaitas interneta/iekštīkla piekļuve, mobilā multivide un sabiedrības aizsardzība un palīdzība katastrofu gadījumā. Šie pakalpojumi varētu jo īpaši uzlabot lauku apvidu pārklājumu Kopienā, tādējādi mazinot “digitālplaisu” ģeogrāfiskā nozīmē, stiprinot kultūras daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos un vienlaikus veicinot Eiropas informācijas un sakaru tehnoloģiju nozares konkurētspēju saskaņā ar atjauninātās Lisabonas stratēģijas mērķiem. Attiecībā uz audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ko pārraida ar MSP sistēmu palīdzību, pēc vajadzības būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 89/552/EEK (1989. gada 3. oktobris) par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (5).

(6)

Satelītsakari pēc savas būtības darbojas pāri valstu robežām, un tāpēc uz tiem papildus valsts noteiktajam regulējumam ir attiecināms starptautisks vai reģionāls regulējums. Satelītsakaru pakalpojumi visas Eiropas mērogā ir svarīgs iekšējā tirgus elements un varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu tādu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanā kā platjoslas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšana saskaņā ar iniciatīvu i2010 (6). Turpmākajos gados tiks radīti jauni mobilo satelītsakaru sistēmu lietojuma veidi.

(7)

Komisijas Lēmumā 2007/98/EK (2007. gada 14. februāris) par radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu 2 GHz frekvenču joslās mobilo satelītsakaru pakalpojumu sistēmu ieviešanai (7) ir noteikts, ka no 2007. gada 1. jūlija dalībvalstis šīs frekvenču joslas darīs pieejamas sistēmām, ar ko nodrošina MSP Kopienā.

(8)

Radiofrekvenču spektra tehniskā pārvaldība, kas paredzēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums) (8) kopumā un ar Lēmumu 2007/98/EK jo īpaši, neattiecas uz procedūrām radiofrekvenču spektra un radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķiršanai.

(9)

Saskaņā ar pašreizējo Kopienas regulējumu elektronisko sakaru jomā, izņemot 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (9), mobilo satelītsakaru sistēmu operatoru atlase un atļauju piešķiršana tiem notiek valsts mērogā.

(10)

Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) noteikumos paredzētas satelītu radiofrekvenču koordinācijas procedūras, kas ļauj kontrolēt kaitīgus traucējumus, bet neattiecas uz atlases vai atļauju piešķiršanas jautājumiem.

(11)

Lai novērstu situāciju, kad dalībvalstīs tiek pieņemti lēmumi, kas var izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību un apdraudēt Direktīvas 2002/21/EK 8. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, mobilo satelītsakaru sistēmu atlases kritēriji izņēmuma gadījumā būtu jāsaskaņo, lai atlases procesa rezultātā visā Eiropā būtu pieejams viens un tas pats MSP kopums. Lielie sākotnējie ieguldījumi, kas vajadzīgi mobilo satelītsakaru sistēmu izveidei, un ar to saistītie lielie tehnoloģiskie un finansiālie riski nosaka, ka šādu sistēmu ekonomiskās dzīvotspējas nodrošināšanai ir vajadzīgs apjomradīts ietaupījums, ko rada plašs ģeogrāfiskais pārklājums visas Eiropas mērogā.

(12)

Turklāt MSP veiksmīgai sākšanai ir vajadzīga dalībvalstu reglamentējošās darbības koordinācija. Valstu atlases procedūru atšķirības varētu radīt iekšējā tirgus sadrumstalotību arī atlases kritēriju, tostarp kritēriju svēruma, atšķirīgas piemērošanas dēļ vai arī tāpēc, ka atlases procedūras notiktu saskaņā ar dažādiem grafikiem. Rezultātā izvēlētos atšķirīgus veiksmīgos pieteikuma iesniedzējus, kas būtu pretrunā ar MSP būtību, ko raksturo darbība visas Eiropas mērogā. Atšķirīgu mobilo satelītsakaru sistēmu operatoru atlase dažādās dalībvalstīs varētu radīt sarežģītas situācijas attiecībā uz kaitīgiem traucējumiem vai pat liegt atlasē izraudzītajam operatoram sniegt satelītsakaru pakalpojumus visas Eiropas mērogā, piemēram, ja dažādās dalībvalstīs operatoram tiek piešķirtas atšķirīgas radiofrekvences. Tāpēc papildus atlases kritēriju saskaņošanai būtu jāveido kopējs atlases mehānisms, kas nodrošinās saskaņotu atlases rezultātu visās dalībvalstīs.

(13)

Atļauju piešķiršana izraudzītajiem mobilo satelītsakaru sistēmu operatoriem ir saistīta ar attiecīgu nosacījumu izpildi, un tādējādi ir jāņem vērā plašais valsts noteikumu klāsts elektronisko sakaru jomā, tāpēc ar atļauju piešķiršanu saistītie jautājumi būtu jārisina kompetentajām iestādēm. Tomēr, lai dažādu dalībvalstu pieeja atļauju piešķiršanai būtu saskaņota, Kopienas mērogā būtu jāizstrādā noteikumi par radiofrekvenču spektra sinhronizētu piešķiršanu un saskaņotiem atļauju piešķiršanas nosacījumiem, neskarot ar Kopienas tiesību aktiem saderīgus īpašus valsts nosacījumus.

(14)

Parasti MSP var sasniegt ģeogrāfiskās zonas, kur citu elektronisko komunikāciju pakalpojumu pārklājums nav pietiekams, jo īpaši tas attiecas uz lauku rajoniem. Tādēļ jaunu sistēmu, kas nodrošina MSP, koordinētai atlasei un atļauju piešķiršanai varētu būt liela nozīme digitālplaisas mazināšanā, uzlabojot elektronisko komunikāciju pakalpojumu pieejamību, ātrumu un kvalitāti šajās zonās, tādējādi dodot ieguldījumu sociālās kohēzijas palielināšanā. Tādējādi piedāvātā MSP sniegšanas pārklājuma zona (pakalpojumu zona), kā arī laiks, kad MSP tiks sniegti visās dalībvalstīs, ir svarīgi rādītāji, kas pienācīgi būtu jāņem vērā atlases procedūrā.

(15)

Ņemot vērā salīdzinoši ilgo laiku un sarežģītos tehniskās izstrādes posmus, ko prasa MSP sākšana, atlases procedūrā būtu jāvērtē sasniegumi mobilo satelītsakaru sistēmu tehniskās izstrādes un komercattīstības jomā.

(16)

Satelītu radiofrekvenču koordinācijai ir būtiska nozīme MSP sniegšanā dalībvalstīs, un tādēļ tā būtu jāņem vērā, atlases procedūras gaitā izvērtējot pieteikuma iesniedzēju uzticamību un piedāvāto mobilo satelītsakaru sistēmu dzīvotspēju.

(17)

Salīdzinošās atlases procedūras mērķis ir bez liekas kavēšanās darīt iespējamu 2 GHz frekvenču joslā darbojošos mobilo satelītsakaru sistēmu izmantošanu, ievērojot pieteikuma iesniedzēju tiesības uz godīgu un nediskriminējošu iespēju piedalīties salīdzinošās atlases procedūrā.

(18)

Uz zemes izvietoti papildu komponenti ir mobilo satelītsakaru sistēmas sastāvdaļa, un tos parasti izmanto, lai pastiprinātu ar satelītu palīdzību piedāvātos pakalpojumus zonās, kurās var būt neiespējami saglabāt nepārtrauktu redzamības līniju ar satelītu, jo horizontu aizsedz ēkas vai reljefs. Saskaņā ar Lēmumu 2007/98/EK uz zemes izvietoti papildu komponenti izmanto MSP paredzētās frekvenču joslas (1 980–2 010 MHz un 2 170–2 200 MHz). Tāpēc atļauju piešķiršana šādiem uz zemes izvietotiem papildu komponentiem galvenokārt pamatosies uz nosacījumiem, kas saistīti ar vietējiem apstākļiem. Tāpēc to atlase būtu jāveic un tiem atļaujas būtu jāpiešķir valsts mērogā, ievērojot Kopienas tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Kompetentajām valsts iestādēm vajadzētu būt tiesībām prasīt, lai izraudzītie pieteikuma iesniedzēji iesniedz tehnisku informāciju par to, kā konkrēti uz zemes izvietoti papildu komponenti uzlabos piedāvāto MSP pieejamību ģeogrāfiskajās zonās, kur nevar nodrošināt nepieciešamās kvalitātes sakarus ar vienu vai vairākiem satelītiem, ar nosacījumu, ka šāda informācija jau nav sniegta atbilstīgi II sadaļai.

(19)

Pieejamais radiofrekvenču spektra apjoms ir ierobežots, tāpēc noteikti ierobežots ir arī to uzņēmumu skaits, kurus var izraudzīties atlasē un kuriem var piešķirt atļauju. Tomēr, ja atlases procesā noskaidrojas, ka radiofrekvenču spektra apjoms un konkurence ir pietiekami, būtu jāizvēlas visi atbilstīgie pieteikuma iesniedzēji. Ierobežotais pieejamais radiofrekvenču spektra apjoms var nozīmēt, ka jebkurš gadījums, kad MSP sniedzošie operatori apvienojas vai kad tos pārņem cits operators, varētu ievērojami samazināt konkurenci, un tādēļ būtu rūpīgi jāpārbauda to atbilstība konkurences tiesībām.

(20)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 5. panta 3. punktu tiesības izmantot konkrētas radiofrekvences izraudzītajiem pieteikuma iesniedzējiem būtu jāpiešķir pēc iespējas ātrāk pēc to izraudzīšanās.

(21)

Lēmumus attiecībā uz atļaujas atsaukšanu, kas izsniegta par MSP vai uz zemes izvietotiem papildu komponentiem, ja nav pildītas saistības, būtu jāīsteno valsts līmenī.

(22)

Kaut arī radiofrekvenču spektra izmantošanas uzraudzība, pārraugot atlasē izraudzītos mobilo satelītsakaru sistēmu operatorus, kam ir piešķirtas atļaujas, un jebkuri nepieciešamie izpildes pasākumi tiek veikti valstu līmenī, Komisijai arī turpmāk būtu jādod iespēja noteikt koordinētās uzraudzības un/vai izpildes procedūras kārtību. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāvar ierosināt izskatīt ar izpildi saistītus jautājumus attiecībā uz to, vai operators pilda kopējos atļaujas piešķiršanas nosacījumus, jo īpaši prasības attiecībā uz pārklājumu.

(23)

Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10). Lēmumi par pieteikuma iesniedzēju atlasi būtu jāpieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, ņemot vērā šīs Kopienas procedūras nozīmi attiecībā uz ikvienas dalībvalsts atļaujas izsniegšanas kārtību.

(24)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt kārtību izpildes noteikumu saskaņotai piemērošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(25)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, izveidot saskaņotus pamatnoteikumus mobilo satelītsakaru sistēmu operatoru atlasei un atļauju piešķiršanai tiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības apjoma un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

“mobilo satelītsakaru sistēmas” ir elektroniskie sakaru tīkli un ar tiem saistītās iekārtas, kas var nodrošināt radiosakaru pakalpojumus starp mobilo zemes staciju un vienu vai vairākām izplatījuma stacijām vai starp mobilajām zemes stacijām ar vienas vai vairāku izplatījuma staciju palīdzību, vai starp mobilo zemes staciju un vienu vai vairākiem uz zemes izvietotiem papildu komponentiem, ko izmanto fiksētās vietās. Šāda sistēmā ietver vismaz vienu izplatījuma staciju;

b)

mobilo satelītsakaru sistēmu “uz zemes izvietoti papildu komponenti” ir uz zemes izvietotas stacijas, ko izmanto fiksētās vietās, lai uzlabotu mobilo satelītsakaru pakalpojumu pieejamību ģeogrāfiskajās zonās, kas atrodas sistēmas satelīta(-u) uztveršanas zonā, kurās nevar nodrošināt pienācīgi kvalitatīvus sakarus ar vienu vai vairākām izplatījuma stacijām.

a)

pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību Kopienā;

b)

pieteikumā ir norādīts pieprasītais radiofrekvenču spektra apjoms, kas piešķirts katram atsevišķam pieteikuma iesniedzējam un nav lielāks par 15 MHz sakariem “zeme–izplatījums” un 15 MHz sakariem “izplatījums–zeme”, un ietverti paziņojumi un pierādījumi par pieprasīto radiofrekvenču spektra apjomu, nepieciešamo starpposma uzdevumu izpildi un atbilstību atlases kritērijiem;

c)

pieteikumos ir iekļauts dokuments par pieteikuma iesniedzēja apņemšanos nodrošināt, ka:

a)

patērētājiem sniegtās un ar konkurētspēju saistītās priekšrocības (svērums 20 %), kas ietver šādus divus apakškritērijus:

b)

radiofrekvenču spektra izmantošanas efektivitāte (svērums 20 %), kas ietver šādus divus apakškritērijus:

c)

ģeogrāfiskais pārklājums visas ES mērogā (svērums 40 %), kas ietver šādus trīs apakškritērijus:

d)

apjoms, kādā tiek sasniegti sabiedriskās politikas mērķi (svērums 20 %), uz kuriem neattiecas a), b) un c) apakšpunktā minētie kritēriji, atbilstoši šādiem trim vienādi svērtiem apakškritērijiem:

a)

izraudzītie pieteikuma iesniedzēji izmanto piešķirto radiofrekvenču spektru MSP nodrošināšanai;

b)

izraudzītie pieteikuma iesniedzēji izpilda sesto līdz devīto starpposma uzdevumu, kā izklāstīts pielikumā, 24 mēnešos pēc atlases lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu vai 6. panta 3. punktu;

c)

izraudzītie pieteikuma iesniedzēji ievēro visas saistības, ko tie uzņēmušies pieteikumā vai salīdzinošās atlases procedūras gaitā, pat tad, ja kopējais pieprasītais radiofrekvenču spektrs pārsniedz pieejamo frekvenču daudzumu;

d)

izraudzītie pieteikuma iesniedzēji iesniedz visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm gada ziņojumu, kurā sīki raksturots to ieteiktās mobilo satelītsakaru sistēmas attīstības stāvoklis;

e)

jebkuras nepieciešamās izmantošanas tiesības piešķir uz 18 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar 5. panta 2. punktā vai 6. panta 3. punktā minēto procedūru ir pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēju atlasi.

a)

operatori izmanto piešķirto radiofrekvenču spektru mobilo satelītsakaru sistēmu uz zemes izvietotu papildu komponentu darbības nodrošināšanai;

b)

uz zemes izvietoti papildu komponenti ir mobilo satelītsakaru sistēmas neatņemama daļa, un tos kontrolē satelīta resursu un tīkla pārvaldības mehānisms; tie izmanto to pašu pārraides virzienu un tās pašas frekvenču joslu daļas kā ar tiem saistītie satelīta komponenti un nepalielina ar tiem saistītās mobilo satelītsakaru sistēmas radiofrekvenču spektra prasības;

c)

ja pārstāj darboties attiecīgās mobilo satelītsakaru sistēmas satelīta komponents, uz zemes izvietoto papildu komponentu patstāvīga darbība nepārsniedz 18 mēnešus;

d)

izmantošanas tiesības un atļaujas piešķir laikposmam, kas beidzas ne vēlāk kā termiņš, līdz kuram ir piešķirta atļauja izmantot ar to saistīto mobilo satelītsakaru sistēmu.

2.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/25

(1)

Ar Komisijas 1998. gada 22. aprīļa Lēmumu 98/294/EK par ģenētiski modificētas kukurūzas (Zea mays L., līnija MON810) laišanu tirgū saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/220/EEK (2) ir nolemts dot piekrišanu šā produkta laišanai tirgū.

(2)

Francijas iestādes 1998. gada 3. augustā deva šādu piekrišanu. Piekrišana attiecas uz visiem produkta lietojumiem, proti, ievešanu, pārstrādi pārtikas un barības produktos un audzēšanu.

(3)

Atbilstīgi 35. panta 1. punktam Direktīvā 2001/18/EK, ar ko aizstāja Direktīvu 90/220/EEK (3), uz paziņojumu procedūrām par ģenētiski modificētu organismu laišanu tirgū, kuras nebija pabeigtas līdz 2002. gada 17. oktobrim, attiecas Direktīva 2001/18/EK.

(4)

Austrija 1999. gada 2. jūnijā informēja Komisiju par tās lēmumu pagaidām aizliegt izmantot un pārdot kukurūzu Zea mays L., līnija MON810, visiem lietojumiem un minēja šā lēmuma iemeslus atbilstīgi Direktīvas 90/220/EEK 16. panta 1. punktam.

(5)

Produkti, kas iegūti no kukurūzas Zea mays L., līnija MON810 (pārtika un pārtikas sastāvdaļas, kuras ražotas no kukurūzas miltiem, kukurūzas lipekļa, kukurūzas putraimiem, kukurūzas cietes, kukurūzas glikozes un kukurūzas eļļas, kas ražota no kukurūzas Zea mays L., līnija MON810), ir atļauti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (5). Uz šiem lietojumiem neattiecas Austrijas paziņotā drošības klauzula.

(6)

Augu zinātniskā komiteja 1999. gada 24. septembrī atzina, ka Austrijas sniegtajā informācijā nav nekādu jaunu zinātnisku datu, kuri nebūtu ņemti vērā dokumentācijas sākotnējā novērtējumā un kuru dēļ vajadzētu pārskatīt šīs komitejas sākotnējo atzinumu par šo produktu.

(7)

Austrija 2004. gada 9. janvārī, kā arī 2004. gada 9. un 17. februārī iesniedza Komisijai papildu informāciju, lai pamatotu savus valsts pasākumus attiecībā uz kukurūzu, līnija MON810.

(8)

Lai izpildītu prasības, kas noteiktas Direktīvas 2001/18/EK 28. panta 1. punktā, Komisija apspriedās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EPNI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (6), saskaņā ar kuru tā aizstāja attiecīgās zinātniskās komitejas.

(9)

EPNI 2004. gada 8. jūlija atzinumā (7) teikts, ka Austrijas sniegtajā informācijā nav jaunu zinātnisku datu, kuri varētu liecināt, ka vides riska novērtējums par kukurūzu Zea mays L., līnija MON810, nav pareizs, pietiekami pamatojot šā produkta izmantošanas un tirdzniecības aizliegumu Austrijā.

(10)

Tā kā šādos apstākļos nebija iemesla uzskatīt, ka produkts varētu kaitēt cilvēka veselībai vai videi, Komisija 2004. gada 29. novembrī iesniedza izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 2001/18/EK 30. pantu saskaņā ar šīs direktīvas 30. panta 2. punktā noteikto kārtību, lēmuma projektu, kurā paredzēts, ka Austrijai jāatceļ tās pagaidu drošības pasākums.

(11)

Tomēr šī komiteja nesniedza atzinumu un saskaņā ar 5. panta 4. punktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8), Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu saistībā ar veicamajiem pasākumiem.

(12)

Padome 2005. gada 24. jūnijā atbilstīgi Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktam ar balsu kvalificētu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu.

(13)

Padomes deklarācijā teikts, ka joprojām pastāv neskaidrība attiecībā uz valsts aizsardzības pasākumiem saistībā ar ģenētiski modificētu kukurūzu, līnija MON810, un Komisija aicināta vākt papildu liecības par attiecīgiem ģenētiski modificētiem organismiem un papildus novērtēt, vai ir pamatoti Austrijas veiktie pasākumi, kuru mērķis ir pārtraukt – kas ir pagaidu piesardzības pasākums – tā laišanu tirgū, un vai atļaujas piešķiršana tādam organismam joprojām atbilst Direktīvas 2001/18/EK drošības prasībām.

(14)

EPNI 2005. gada novembrī atkal apspriedās ar Komisiju jautājumā, vai ir jebkāds zinātnisks pamatojums uzskatam, ka, turpinot laist tirgū kukurūzu Zea mays L., līnija MON810, var kaitēt cilvēka veselībai vai videi, ja tiek ievēroti atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Jo īpaši EPNI tika aicināta ņemt vērā jebkurus jaunākos zinātniskos datus, kas parādītos pēc iepriekšējiem zinātniskajiem atzinumiem par šā ĢMO nekaitīgumu.

(15)

EPNI 2006. gada 29. marta atzinumā (9) secināts, ka nav iemesla uzskatīt, ka, turpinot laist tirgū kukurūzu Zea mays L., līnija MON810, var kaitēt cilvēka un dzīvnieku veselībai vai videi, ja tiek ievēroti atļaujas piešķiršanas nosacījumi.

(16)

Atbilstīgi Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktam Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu, kurā paredzēts, ka Austrija atceļ savu drošības klauzulas pasākumu.

(17)

Saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktu Vides padome 2006. gada 18. decembrī ar balsu kvalificētu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu.

(18)

Lēmumā Padome atsaucās uz vides riska novērtējumu Direktīvā 2001/18/EK un norādīja, ka, veicot vides risku izvērtēšanu […], vairāk ir jāņem vērā atšķirīgās lauksaimniecības struktūras un reģionālās ekoloģiskās īpatnības Eiropas Savienībā.

(19)

Saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktu Komisija iesniedza grozītu priekšlikumu, lai ņemtu vērā Padomes 2006. gada 18. decembra lēmumu, kas attiecas tikai uz Austrijas drošības klauzulas vides aspektiem, proti, audzēšanas aspektiem.

(20)

Austrija sākusi vākt attiecīgās zinātniskās liecības par šiem aspektiem, ko Austrija pagaidām uzskata par pamatojumu drošības klauzulas saglabāšanai, jo īpaši atsaucoties uz iepriekš minētā Padomes lēmuma 3. apsvērumā norādītajām “atšķirīgajām lauksaimniecības struktūrām un reģionālajām ekoloģiskajām īpatnībām”. Atbilstīgi Direktīvas 2001/18/EK 23. pantam Austrija tiek aicināta iesniegt Komisijai visus zinātniskos datus, ko tā savākusi, kā arī jaunu riska novērtējumu, tiklīdz tas būs pabeigts, un informēt par to visas dalībvalstis.

(21)

Pamatojoties uz Austrijas iesniegumu un zinātnisko novērtējumu, Komisija atbilstīgi Direktīvas 2001/18/EK 23. pantam rīkosies attiecībā uz šiem Austrijas pasākuma aspektiem.

(22)

Kukurūzas Zea mays L., līnija MON810, pārtikas un barības nekaitīguma aspekti, uz ko attiecas piekrišana, kura dota atbilstīgi Direktīvai 90/220/EEK (kura ietver ievešanu un pārstrādi), ir vienādi visā Eiropā, un EPNI tos ir novērtējusi un secinājusi, ka šis produkts nevar kaitēt cilvēka un dzīvnieku veselībai.

(23)

Komisijas priekšlikumā ņemti vērā tikai Austrijas aizlieguma pārtikas un barības aspekti, t. i., aizliegums ievest un pārstrādāt veselus graudus kā izejvielu turpmākai pārstrādei vai tiešai izmantošanai pārtikā vai barībā.

(24)

Šo apstākļu dēļ Austrijai jāatceļ drošības pasākumi vismaz attiecībā uz kukurūzas Zea mays L., līnija MON810, ievešanu un pārstrādi pārtikā un barībā.

(25)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi neatbilst atzinumam, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2001/18/EK 30. pantu, un tādēļ Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu par minētajiem pasākumiem. Saskaņā ar 5. panta 6. punktu Lēmumā 1999/468/EK Komisijai jāpieņem šie pasākumi, jo Direktīvas 2001/18/EK 30. panta 2. punktā noteiktajā laikā Padome ne pieņēma ierosinātos pasākumus, ne arī iebilda pret tiem,

2.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/28

(1)

Komisija ar 2006. gada 12. aprīļa Lēmumu 2006/286/EK (2) pēc Eiropas Zāļu aģentūras ieteikuma uz trim gadiem, sākot no 2006. gada 16.aprīļa, iecēla trīs locekļus Komitejā zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (turpmāk – “komiteja”).

(2)

Divu locekļu pilnvaru termiņš beidzās attiecīgi 2006. gada decembrī (prof. Gianmartino Benzi) un 2007. gada augustā (dr. Julia Dunne). Tāpēc komitejā ir jāieceļ divi jauni locekļi.

(3)

Eiropas Zāļu aģentūra ir ieteikusi izvirzīt divas personas.

(4)

Komitejas locekļus ieceļ uz trim gadiem, sākot no 2008. gada 2. jūlija,

Dr. János BORVENDÉG

Bruno SEPODES