I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

17.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 538/2008

(2008. gada 29. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (1), un jo īpaši tās 70. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1386/2007 ievieš konkrētus Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (turpmāk – “NAFO”) pieņemtus saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus.

(2)

Divdesmit devītajā gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2007. gada septembrī, NAFO pieņēma virkni grozījumu tās saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumos. Šie grozījumi skar nosacījumus attiecībā uz linuma acs izmēriem, nozvejas pārkraušanu citā kuģī, zvejas apgabalu slēgšanu nolūkā nodrošināt koraļļu aizsardzību, ziņojumiem par nozveju, nopietna pārkāpuma definīciju, produktu kodiem, ostā veiktu inspekciju ziņojumu formātu, kā arī tehniskās prasības attiecībā uz aizborta kāpnēm.

(3)	Turklāt Regulā (EK) Nr. 1386/2007 ir konstatētas kļūdas, kas ir jālabo, – ir vairākas kļūdas savstarpējās norādēs, un VII pielikuma 3. punktā trūkst konkrētu elementu.

(4)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1386/2007,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1386/2007 ar šo groza šādi:

regulas 3. pantu papildina ar šādu 20. punktu:

“20)	“pārkraušana citā kuģī” ir jebkāda zvejas resursu vai zvejas produktu daudzuma, kas paturēts uz kuģa, pārvietošana pāri bortam no viena zvejas kuģa uz otru.”;

2)	regulas 7. pantā iekļauj šādu punktu: “4. Kuģi, kas ar pelaģiskajiem traļiem zvejo sarkanasarus 3O rajonā, lieto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 90 mm.”;

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“12. pants

Zvejai ierobežoti apgabali

1. Turpmāk norādītajos apgabalos aizliedz zvejas darbības, kurās izmanto grunts zvejas rīkus:

Apgabals

1. koordināta

2. koordināta

3. koordināta

4. koordināta

Orphan Knoll

50.00.30 N

45.00.30 W

51.00.30 N

45.00.30 W

51.00.30 N

47.00.30 W

50.00.30 N

45.00.30 W

Corner jūras pacēlumi

35.00.00 N

48.00.00 W

36.00.00 N

48.00.00 W

36.00.00 N

52.00.00 W

35.00.00 N

52.00.00 W

Newfoundland jūras pacēlumi

43.29.00 N

43.20.00 W

44.00.00 N

43.20.00 W

44.00.00 N

46.40.00 W

43.29.00 N

46.40.00 W

New England jūras pacēlumi

35.00.00 N

57.00.00 W

39.00.00 N

57.00.00 W

39.00.00 N

64.00.00 W

35.00.00 N

64.00.00 W

2. Turpmāk norādītais apgabals 3O rajonā ir slēgts visām zvejas darbībām, kurās izmanto zvejas rīkus, kuriem ir saskare ar grunti. Slēgto apgabalu nosaka, savienojot šādas koordinātas (pēc kārtas un atpakaļ uz 1. koordinātu):

Punkta Nr.	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	42°53′00″N	51°00′00″W
2	42°52′04″N	51°31′44″W
3	43°24′13″N	51°58′12″W
4	43°24′20″N	51°58′18″W
5	43°39′38″N	52°13′10″W
6	43°40′59″N	52°27′52″W
7	43°56′19″N	52°39′48″W
8	44°04′53″N	52°58′12″W
9	44°18′38″N	53°06′00″W
10	44°18′36″N	53°24′07″W
11	44°49′59″N	54°30′00″W
12	44°29′55″N	54°30′00″W
13	43°26′59″N	52°55′59″W
14	42°48′00″N	51°41′06″W
15	42°33′02″N	51°00′00″W”

regulas 19. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem apliecina ietilpības plānu pareizību visiem kuģiem, kam atļauts zvejot saskaņā ar 14. pantu. Kuģa kapteinis nodrošina to, ka tāda apliecinājuma kopija atrodas uz kuģa un to pēc pieprasījuma uzrāda inspektoram.”;

regulas 21. panta 2. punktā pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f)

nozveju pirms iebraukšanas 3L rajonā un izbraukšanas no tā. Šos ziņojumus sagatavo kuģi, kas zvejo garneles 3L rajonā, un tos nosūta vienu stundu pirms šā rajona robežas šķērsošanas. Ziņojumā norāda nozveju, kas uzņemta kuģī kopš iepriekšējā nozvejas ziņojuma, pa rajoniem un sugām (trīsburtu kods) kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kg.”;

6)	regulas 30. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Pēc novērotā kuģa kapteiņa lūguma viņam var iesniegt 28. panta 1. punktā minētā novērotāja ziņojuma kopiju.”;

7)	regulas 32. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Dalībvalsts kompetentās iestādes, kas saņem novērotāja pārskatu saskaņā ar 28. pantu, izvērtē tā saturu un secinājumus.”;

regulas 47. pantu groza šādi:

panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“b)	nodrošina aizborta kāpnes, kas uzbūvētas un tiek izmantotas, kā aprakstīts NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumos;”;

iekļauj šādu punktu:

“b)a

ja izmanto mehānisko pacēlāju, nodrošina, ka tā palīgaprīkojums ir valsts administrācijas apstiprināts. Tā konstrukcija un uzbūve ir tāda, lai nodrošinātu inspektoram drošu nokļūšanu uz kuģa un nokāpšanu no kuģa, to skaitā drošu piekļuvi klājam no pacēlāja, un otrādi. Šā panta b) punktam atbilstīgas aizborta kāpnes tur uz klāja pacēlāja tuvumā, un tās ir gatavas tūlītējai izmantošanai;”;

9)	regulas II pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas I pielikumā;

10)	regulas VII pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas II pielikumam;

11)	regulas XII pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas III pielikumā;

12)	regulas XIII pielikumu svītro;

13)	regulas XIV pielikuma b) daļu aizstāj ar tekstu šīs regulas IV pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 29. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. VIZJAK

(1) OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.

I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Turpmāk sniegts to krājumu uzskaitījums, par kuriem jāziņo saskaņā ar 22. pantu.

ANG/N3NO	Lophius americanus	Amerikas jūrasvelns
CAA/N3LMN	Anarhichas lupus	Atlantijas vilkzivs
CAP/N3LM	Mallotus villosus	Moiva
CAT/N3LMN	Anarhichas spp.	Vilkzivis (citur nenorādītas)
HAD/N3LNO	Melanogrammus aeglefinus	Pikša
HAL/N23KL	Hippoglossus hippoglossus	Paltuss
HAL/N3M	Hippoglossus hippoglossus	Paltuss
HAL/N3NO	Hippoglossus hippoglossus	Paltuss
HER/N3L	Clupea harengus	Siļķe
HKR/N2J3KL	Urophycis chuss	Sarkanā Amerikas jūrasvēdzele
HKR/N3MNO	Urophycis chuss	Sarkanā Amerikas jūrasvēdzele
HKS/N3LMNO	Merlucius bilinearis	Sudrabotais heks
RNG/N23	Coryphaenoides rupestris	Strupdeguna garaste
HKW/N2J3KL	Urophycis tenuis	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
POK/N3O	Pollachius virens	Saida
PRA/N3M	Pandalus borealis	Ziemeļu garnele
RHG/N23	Macrourus berglax	Makrūrzivs
SKA/N2J3K	Raja spp.	Rajas
SKA/N3M	Raja spp.	Rajas
SQI/N56	Illex illecebrosus	Īsspuru kalmārs
VFF/N3LMN	—	Nesašķirotas, nenoteiktas zivis
WIT/N3M	Glyptocephalus cynoglossus	Sarkanā plekste
YEL/N3M	Limanda ferruginea	Dzeltenastes plekste”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1386/2007 VII pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Ziņojums “Nozveja”

Datu elements	Lauka kods	Obligāts (O)/pēc izvēles (I)	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: norāda ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati: adresāts, NAFO gadījumā norāda “XNW”
Sūtītājs	FR	O	Ziņojuma sūtītājs
Kārtas numurs	SQ	O	Ziņojuma dati: ziņojuma sērijas numurs kārtējā gadā
Ziņojuma veids	TM	O	Ziņojuma dati: ziņojuma veids, nozvejas ziņojumam norāda “CAT”
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa reģistrācijas dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Reisa numurs	TN	I	Darbības dati: zvejas reisa sērijas numurs kārtējā gadā
Kuģa nosaukums	NA	I	Kuģa reģistrācijas dati: kuģa nosaukums
Līgumslēdzēja puse Iekšējais atsauces numurs	IR	I	Kuģa reģistrācijas dati: Līgumslēdzējas puses piešķirts kuģa numurs – karoga valsts ISO trīsburtu kods un numurs
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	I	Kuģa reģistrācijas dati: kuģa borta numurs
Attiecīgais apgabals	RA	O	NAFO rajons, kurā kuģis ir iebraucis
Ģeogrāfiskais platums	LA	O (1)	Darbības dati: atrašanās vieta pārraides brīdī
Ģeogrāfiskais garums	LO	O (1)	Darbības dati: atrašanās vieta pārraides brīdī
Nozveja	CA		Darbības dati: kopējā uz kuģa paturētā nozveja pa sugām vai nu kopš zvejas sākuma pārvaldības apgabalā, vai kopš iepriekšējā ziņojuma par nozveju, vajadzības gadījumā – pa pāriem
Suga		O	FAO sugu kods
Dzīvsvars		O	Dzīvsvars kilogramos (noapaļot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)
Zvejas dienu skaits	DF	O	Darbības dati: zvejas dienu skaits NAFO pārvaldības apgabalā kopš zvejas sākuma vai kopš iepriekšējā ziņojuma par nozveju
Datums	DA	O	Ziņojuma dati: ziņojuma nosūtīšanas diena
Laiks	TI	O	Ziņojuma dati: ziņojuma nosūtīšanas laiks
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: norāda ieraksta beigas

(1) Pēc izvēles, ja kuģi novēro ar satelītsistēmas palīdzību.”

III PIELIKUMS

“XII PIELIKUMS

Ostā veiktas inspekcijas ziņojums

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

4. IZKRAUŠANAS INSPEKCIJAS REZULTĀTI

4.1. Vispārīga informācija

Datu elements	Obl./pēc izv.	Kategorija; definīcija
Izkraušanas sākuma datums	O	Izkraušanas dati: datums, kad kuģis sāk izkraušanu
Izkraušanas beigu datums	O	Izkraušanas dati: datums, kad kuģis beidz izkraušanu
Vai no kuģa ir izkrauta visa uz tā esošā nozveja?	O	Izkraušanas dati: vai no kuģa ir izkrauta visa uz tā esošā nozveja? “Jā” vai “nē”
Piezīmes	I	Izkraušanas dati: piezīmes pēc vajadzības Ja izkraušana nav pabeigta, sniegt novērtējumu par nozveju, kas vēl atrodas uz kuģa

4.2. Izkrautais daudzums

Datu elements	Obl./pēc izv.	Kategorija; definīcija
Sugas	O	Izkraušanas dati: FAO trīsburtu kods (V daļa, II grafiks, II pielikums)
Produkcijas veids	O	Izkraušanas dati: produkta veids
Dzīvsvars	O	Daudzumi saskaņā ar kuģa žurnālu
Pārrēķina koeficients	I	Produkcijas dati: kuģa kapteiņa noteiktais pārrēķina koeficients attiecīgajai sugai, izmēriem un produkcijas veidam (izvēles dati, ja tie jau minēti B tabulā)
Apstrādātās produkcijas svars	O	Izkraušanas dati: izkrautie daudzumi pa sugām un produkcijas veidiem produkcijas kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 10 kg
Ekvivalents dzīvsvarā	O	Izkraušanas dati: izkrautie daudzumi dzīvsvara ekvivalentā kā “produkcijas svars × pārrēķina koeficients” kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 10 kg
Piezīmes	I	Izkraušanas dati: aizpilda brīvā formā

4.3. Uz kuģa paturētais daudzums

Datu elements	Obl./pēc izv.	Kategorija; definīcija
Sugas	O	Izkraušanas dati: FAO trīsburtu kods (V daļa, II grafiks, II pielikums)
Produkcijas veids	O	Izkraušanas dati: produkta veids
Pārrēķina koeficients	I	Produkcijas dati: kuģa kapteiņa noteiktais pārrēķina koeficients attiecīgajai sugai, izmēriem un produkcijas veidam (izvēles dati, ja tie jau minēti B tabulā)
Apstrādātās produkcijas svars	O	Izkraušanas dati: izkrautie daudzumi pa sugām un produkcijas veidiem produkcijas kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 10 kg
Ekvivalents dzīvsvarā	O	Izkraušanas dati: izkrautie daudzumi dzīvsvara ekvivalentā kā “produkcijas svars × pārrēķina koeficients” kilogramos, kas noapaļoti līdz tuvākajiem 10 kg
Piezīmes	I	Izkraušanas dati: aizpilda brīvā formā

5. ZVEJAS RĪKU INSPEKCIJAS REZULTĀTI (6)

5.1. Vispārīga informācija

Datu elements	Obl./pēc izv.	Kategorija; definīcija
Inspekcijas datums	O	Inspekcijas dati: zvejas rīku kārtējās inspekcijas datums
Pārbaudītie zvejas rīki	O	Inspekcijas dati: inspekcijas laikā ostā pārbaudīto zvejas rīku skaits

Teksts attēlu

5.2. Ziņas par traļiem ar traļu durvīm

Datu elements	Obl./pēc izv.	Kategorija; definīcija
NAFO plombas numurs	O	Inspekcijas dati (vajadzības gadījumā): pēc inspekcijas veikšanas jūrā uz zvejas rīkiem nostiprinātās NAFO plombas numurs
Vai plomba ir neskarta?	O	Vai NAFO inspekcijas plomba ir neskarta: “jā” vai “nē”
Zvejas rīka tips	O	Zvejas rīku starptautiskā standarta statistiskā klasifikācija, traļiem ar traļu durvīm – OTB
Piestiprinājumi		Traļa ar traļu durvīm dati: piestiprinājumi pie apakšējās virves
Attālumi starp spraišļiem	O	Traļa ar traļu durvīm dati: attālumi starp spraišļiem milimetros
Linuma acu tips	O	Traļa ar traļu durvīm dati: acu tips – SQ un DI attiecīgi kvadrātveida linuma acis un rombveida linuma acis
Vidējais linuma acs izmērs	O	Traļa ar traļu durvīm dati: vidējais acs izmērs traļa daļā, pa pāriem
Traļa daļa	O	Izmērītā traļa daļa
Linuma acs izmērs	O	Acs izmērs milimetros

6. PĀRKĀPUMI UN AR TIEM SAISTĪTA TURPMĀKA RĪCĪBA

6.1. Inspekcija jūrā

Datu elements	Obl./pēc izv.	Kategorija; definīcija
Inspektoru grupa	O	Līgumslēdzējas puses nosaukums; zvejas patruļkuģa nosaukums
Inspekcijas datums	O
Juridiskā atsauce	O	Katram pārkāpumam norādīt attiecīgo NAFO SIP nodaļu, pantu(-us) un punktu(-us)

6.2. Ostā veiktas pārkāpumu inspekcijas rezultāti

a) Jūrā veiktas inspekcijas laikā konstatēto pārkāpumu apstiprinājums

Datu elements	Obl./pēc izv.	Kategorija; definīcija
NAFO noteikumu pārkāpuma identifikācija	O	Katram pārkāpumam norāda attiecīgo NAFO SIP nodaļu, pantu(-us) un punktu(-us)
Valsts noteikumu pārkāpuma identifikācija	I	Katram pārkāpumam norāda attiecīgo valsts noteikumu nosaukumu, nodaļu, pantu(-us) un punktu(-us)

c) Papildu pārkāpumi, kas konstatēti, veicot inspekciju ostā

Datu elements	Obl./pēc izv.	Kategorija; definīcija
NAFO noteikumu pārkāpuma identifikācija	O	Katram pārkāpumam norāda attiecīgo NAFO SIP nodaļu, pantu(-us) un punktu(-us)
Valsts noteikumu pārkāpuma identifikācija	I	Katram pārkāpumam norāda attiecīgo valsts noteikumu nodaļu, pantu(-us) un punktu(-us)

(1) Pamatojoties uz ierakstiem kuģa žurnālā, aizpilda iestāde, kas veic inspekciju, vai cita iestāžu norādīta struktūra uzreiz pēc kuģa piestāšanas ostā.

(2) Vajadzības gadījumā.

(3) Aizpilda, pamatojoties uz licencē ietverto informāciju.

(4) Aizpilda pēc izkraušanas pabeigšanas.

(5) Pārbaudi veic, ja inspekcijas laikā jūrā norādīta/novērota neatbilstība. Aizpilda, ja ostā jāveic arī uz kuģa esošo zvejas rīku pārbaude. Par katru ostā pārbaudīto zvejas rīku aizpilda attiecīgu veidlapu.

(6) Pārbaudi veic, ja inspekcijas laikā jūrā norādīta/novērota neatbilstība. Aizpilda, ja ostā jāveic arī uz kuģa esošo zvejas rīku pārbaude. Par katru ostā pārbaudīto zvejas rīku aizpilda attiecīgu veidlapu.”

IV PIELIKUMS

“XIV PIELIKUMS, b) DAĻA

Produkta veidu kodi

Kods	Produkta veids
A	Veseli – saldēti
B	Veseli – saldēti (vārīti)
C	Ķidāti, ar galvu – saldēti
D	Ķidāti, bez galvas – saldēti
E	Ķidāti, bez galvas – bez spurām un astes – saldēti
F	Fileja bez ādas – ar asakām – saldēta
G	Fileja bez ādas – bez asakām – saldēta
H	Fileja ar ādu – ar asakām – saldēta
I	Fileja ar ādu – bez asakām – saldēta
J	Sālītas zivis
K	Marinētas zivis
L	Konservēti produkti
M	Eļļa
N	Milti, ražoti no veselām zivīm
O	Milti, ražoti no apstrādes subproduktiem
P	Citi (precizēt)”

17.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/23

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 541/2008

(2008. gada 16. jūnijs),

ar ko pielāgo konkrētas nozvejas kvotas 2008. gadam atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 23. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu, 5. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), Padomes 2006. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 1941/2006, ar ko 2007. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā (4), un Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko nosaka 2007. gada zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (5), ir precizēts, uz kuriem krājumiem var attiecināt Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētos pasākumus.

(2)

Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, Padomes 2007. gada 26. novembra Regulā (EK) Nr. 1404/2007, ar ko 2008. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā (6), Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (7), ir noteiktas kvotas konkrētiem krājumiem 2008. gadam.

(3)

Komisijas 2007. gada 15. februāra Regulā (EK) Nr. 147/2007, ar kuru 2007.–2012. gadam pielāgo konkrētas nozvejas kvotas saskaņā ar 23. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (8), ir samazinātas atsevišķas Apvienotajai Karalistei un Īrijai paredzētās nozvejas kvotas laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam.

(4)	Dažas dalībvalstis atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 847/96 prasīja daļu no to 2007. gada kvotām pārnest uz nākamo gadu. Ieturētie daudzumi minētajā regulā noteiktajās robežās jāpievieno 2008. gada kvotai.

(5)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 1. punktu, atvilkumiem no valsts kvotām 2008. gadam jābūt līdzvērtīgiem pieļautajam kvotu pārsniegumam. Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu, valsts kvotām 2008. gadam piemēro svērtus atvilkumus, ja 2007. gadā pārsniegta atļautā krastā izkrautā nozveja, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem paredzēta Regulā (EK) Nr. 41/2007, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 1941/2006. Šos atvilkumus piemēro, ņemot vērā konkrētos noteikumus, kas attiecas uz krājumiem, kuri ietilpst reģionālo zivsaimniecības organizāciju darbības jomā.

(6)	Dažas dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 847/96 lūdza atļauju 2007. gadā izkraut papildu nozveju no konkrētiem krājumiem. Tie daudzumi, kas pārsniedz atļautos izkrāvuma apjomus, ir jāatvelk no dalībvalstu kvotām 2008. gadam.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Neskarot Regulu (EK) Nr. 147/2007, kvotas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 40/2008, (EK) Nr. 1404/2007 un (EK) Nr. 2015/2006, palielina, kā norādīts I pielikumā, vai samazina, kā norādīts II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(2) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3) OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1533/2007 (OV L 337, 21.12.2007., 21. lpp.).

(4) OV L 367, 22.12.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 754/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 26. lpp.).

(5) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1533/2007 (OV L 337, 21.12.2007., 21. lpp.).

(6) OV L 312, 30.11.2007., 1. lpp.

(7) OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp.

(8) OV L 46, 16.2.2007., 10. lpp.

I PIELIKUMS

PĀRNESUMI UZ KVOTĀM 2008. GADAM

Valsts kods	Krājuma kods	Suga	Zona	Pielāgotā kvota 2007. gadam	Robeža	Nozveja 2007. gadā	Nozveja 2007. gadā, ievērojot īpašus nosacījumus	Pielāgotā kvota, %	Pārnestā kvota	Sākotnējā kvota 2008. gadam	Pārskatītā kvota 2008. gadam	Jaunais kods 2008. gadam
BEL	ANF/07.	Jūrasvelns	VII	2 255		928,7	121,9	46,6	225,50	2 595	2 821
BEL	ANF/8ABDE.	Jūrasvelns	VIIIa, b, d, e	101		20,9		20,7	10,10	0	10
BEL	COD/07A.	Menca	VIIa	133		65,7		49,4	13,30	16	29
BEL	HAD/5BC6A.	Pikša	EK ūdeņi Vb un VIa zonā	17		0,2		1,2	1,70	7	9
BEL	HAD/6B1214	Pikša	VIb, XII, XIV	10		0,0		0,0	1,00	16	17
BEL	HKE/2AC4-C	Heks	EK ūdeņi IIa un IV zonā	80		58,5		73,1	8,00	27	35
BEL	HKE/571214	Heks	VI, VII; EK un Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	26		10,6		40,8	2,60	278	281
BEL	HKE/8ABDE.	Heks	VIIIa, b, d, e	10		2,7		27,0	1,00	9	10
BEL	LEZ/8ABDE.	Megrimi	VIIIa, b, d, e	6		3,3		55,0	0,60	0	1
BEL	NEP/2AC4-C	Norvēģijas omārs	EK ūdeņi IIa un IV zonā	926		194,1		21,0	92,60	1 368	1 461
BEL	PLE/07A.	Jūras zeltplekste	VIIa	788		179,8		22,8	78,80	47	126
BEL	PLE/7FG.	Jūras zeltplekste	VIIf,g	232		174,9		75,4	23,20	77	100
BEL	SOL/07A.	Jūrasmēle	VIIa	599		288,6		48,2	59,90	326	386
BEL	SOL/07D.	Jūrasmēle	VIId	1 846		1 345,3		72,9	184,60	1 775	1 960
BEL	SOL/24.	Jūrasmēle	EK ūdeņi II un IV zonā	1 497		936,7		62,6	149,70	1 059	1 209
BEL	SOL/7FG.	Jūrasmēle	VIIf, g	590		538,9		91,3	51,10	603	654
DEU	ANF/07.	Jūrasvelns	VII	245		148,0		60,4	24,50	289	314
DEU	BLI/245-	Zilā jūras līdaka	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, II, IV, V zonā	7		0,0		0,0	0,70	6	7
DEU	BSF/1234-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā	5		0,0		0,0	0,50	5	6
DEU	BSF/56712-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, XII zonā	18		0,0		0,0	1,80	35	37
DEU	COD/3BC+24	Menca	22.–24. apakšapgabals (EK ūdeņi)	8 341		7 626,6		91,4	714,40	4 102	4 816
DEU	DWS/56789-	Dziļjūras haizivis	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā	7		0,1		1,4	0,70	39	40
DEU	GFB/1234-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā	10		0,0		0,0	1,00	10	11
DEU	GFB/567-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII zonā	10		0,0		0,0	1,00	10	11
DEU	HAD/5BC6A.	Pikša	EK ūdeņi Vb un VIa zonā	20		0,0		0,0	2,00	9	11
DEU	HAD/6B1214	Pikša	VIb, XII, XIV	12		0,0		0,0	1,20	19	20
DEU	HER/3BC+24	Siļķe	22.–24. apakšapgabals	26 749		22 903,0		85,6	2 674,90	24 579	27 254
DEU	HKE/2AC4-C	Heks	EK ūdeņi IIa un IV zonā	107		95,9		89,6	10,70	126	137
DEU	JAX/578/14	Stavrida	VI, VII un VIIIabde; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	6 710		4 525,8		67,4	671,00	12 178	12 849
DEU	NEP/2AC4-C	Norvēģijas omārs	EK ūdeņi IIa un IV zonā	676		580,2		85,8	67,60	20	88
DEU	PLE/3BCD-C	Jūras zeltplekste	IIIb, c, d (EK ūdeņi)	330		242,0		73,3	33,00	255	288
DEU	RNG/3A/BCD	Strupdeguna garaste	IIIa un EK ūdeņi IIIb, c, d zonā	6		0,0		0,0	0,60	5	6
DEU	RNG/5B67-	Strupdeguna garaste	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, Vb, VI, VIII zonā	9		0,0		0,0	0,90	9	10
DEU	RNG/8X14-	Strupdeguna garaste	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X, XII, XIV zonā	111		0,0		0,0	11,10	40	51
DEU	SOL/24.	Jūrasmēle	EK ūdeņi II un IV zonā	732		455,4		62,2	73,20	847	920
DEU	SOL/3A/BCD	Jūrasmēle	IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā	45		41,0		91,1	4,00	46	50
DEU	SPR/3BCD-C	Brētliņa	IIIb, c, d (EK ūdeņi)	31 603		23 642,0		74,8	3 160,30	28 403	31 563
DEU	WHB/1X14	Putasu	EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā	37 819		33 978,8	744	91,8	3 096,20	10 416	13 512
DNK	BLI/03-	Zilā jūras līdaka	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, III zonā	9		0,4		4,4	0,90	6	7
DNK	BLI/245-	Zilā jūras līdaka	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, II, IV, V zonā	8		0,1		1,3	0,80	6	7
DNK	COD/3BC+24	Menca	22.–24. apakšapgabals (EK ūdeņi)	13 713		12 105,0		88,3	1 371,30	8 390	9 761
DNK	HER/3BC+24	Siļķe	22.–24. apakšapgabals	8 961		5 445,9		60,8	896,10	6 245	7 141
DNK	HKE/2AC4-C	Heks	EK ūdeņi IIa un IV zonā	1 153		389,8		33,8	115,30	1 096	1 211
DNK	HKE/3A/BCD	Heks	IIIa; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā	1 575		311,8		19,8	157,50	1 499	1 657
DNK	JAX/578/14	Stavrida	VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	13 384		7 971,7		59,6	1 338,40	15 236	16 574
DNK	NEP/2AC4-C	Norvēģijas omārs	EK ūdeņi IIa un IV zonā	1 523		772,2		50,7	152,30	1 368	1 520
DNK	NEP/3A/BCD	Norvēģijas omārs	IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā	4 063		2 916,6		71,8	406,30	3 800	4 206
DNK	PLE/3BCD-C	Jūras zeltplekste	IIIb, c, d (EK ūdeņi)	2 968		1 965,6		66,2	296,80	2 293	2 590
DNK	SOL/24.	Jūrasmēle	EK ūdeņi II un IV zonā	702		415,3		59,2	70,20	484	554
DNK	SOL/3A/BCD	Jūrasmēle	IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā	837		568,6		67,9	83,70	788	872
DNK	SPR/3BCD-C	Brētliņa	IIIb, c, d (EK ūdeņi)	43 788		39 028,9		89,1	4 378,80	44 833	49 212
DNK	WHB/1X14	Putasu	EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā	43 257		40 643,8	176,1	94,4	2 437,10	26 789	29 226
ESP	ANF/07.	Jūrasvelns	VII	2 150		2 043,9		95,1	106,10	1 031	1 137
ESP	ANF/8ABDE.	Jūrasvelns	VIIIa, b, d, e	1 205		695,6		57,7	120,50	1 206	1 327
ESP	ANF/8C3411	Jūrasvelns	VIIIc, IX un X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	1 541		1 539,9		99,9	1,10	1 629	1 630
ESP	BSF/8910-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X zonā	13		5,0		38,5	1,30	13	14
ESP	DWS/12-	Dziļjūras haizivis	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, XII zonā	69		4,3		6,2	6,90	34	41
ESP	DWS/56789-	Dziļjūras haizivis	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā	228		204,0		89,5	22,80	187	210
ESP	GFB/89-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX zonā	225		220,0		97,8	5,00	242	247
ESP	HKE/571214	Heks	VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	10 871		9 342,3	10,9	86,0	1 087,10	8 926	10 013
ESP	HKE/8ABDE.	Heks	VIIIa, b, d, e	6 784		4 491,0		66,2	678,40	6 214	6 892
ESP	HKE/8C3411	Heks	VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	3 819		3 816,8		99,9	2,20	4 510	4 512
ESP	JAX/578/14	Stavrida	VI, VII un VIIIabde; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	1 642		978,7		59,6	164,20	16 631	16 795
ESP	JAX/8C9.	Stavrida	VIIIc, IX	29 622		29 597,6		99,9	24,40	31 069	31 093
ESP	LEZ/8ABDE.	Megrimi	VIIIa,b,d,e	1 302		294,4		22,6	130,20	1 176	1 306
ESP	LEZ/8C3411	Megrimi	VIIIc, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	1 310		960,7		73,3	131,00	1 320	1 451
ESP	NEP/07.	Norvēģijas omārs	VII	1 504		447,1		29,7	150,40	1 509	1 659
ESP	NEP/08C.	Norvēģijas omārs	VIIIc	115		84,3		73,3	11,50	119	131
ESP	NEP/5BC6.	Norvēģijas omārs	VI; EK ūdeņi Vb zonā	43		2,0		4,7	4,30	40	44
ESP	NEP/8ABDE.	Norvēģijas omārs	VIIIa,b,d,e	55		0,4		0,7	5,50	259	265
ESP	NEP/9/3411	Norvēģijas omārs	IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	123		116,2		94,5	6,80	104	111
ESP	ORY/06-	Atlantijas lielgalvis	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI zonā	6		0,0		0,0	0,60	4	5	06C-
ESP	RNG/8X14-	Strupdeguna garaste	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X, XII, XIV zonā	5 765		5 753,1		99,8	11,90	4 391	4 403
ESP	SBR/09-	Sarkanā zobaine	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, IX zonā	850		85,0		10,0	85,00	850	935
ESP	SBR/10-	Sarkanā zobaine	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X zonā	10		0,0		0,0	1,00	10	11
ESP	WHB/8C3411	Putasu	VIIIc, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	43 707		26 953,3		61,7	4 370,70	25 686	30 057
EST	COD/3BC+24	Menca	22.–24. apakšapgabals (EK ūdeņi)	174		73,3		42,1	17,40	186	203
EST	HER/03D.RG	Siļķe	28.1. apakšgabals	19 164		12 763,8		66,6	1 916,40	16 668	18 584
FIN	HER/30/31.	Siļķe	30.–31. apakšapgabals	82 809		71 089,7		85,8	8 280,90	71 344	79 625
FRA	ALF/3X14-	Beriksa	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII, XIV zonā	30		0,0		0,0	3,00	20	23
FRA	ANF/07.	Jūrasvelns	VII	17 055		12 703,5		74,5	1 705,50	16 651	18 357
FRA	ANF/8ABDE.	Jūrasvelns	VIIIa, b, d, e	7 333		5 835,3		79,6	733,30	6 714	7 447
FRA	ANF/8C3411	Jūrasvelns	VIIIc, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	34		23,3		68,5	3,40	2	5
FRA	BLI/245-	Zilā jūras līdaka	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, II, IV, V zonā	55		41,8		76,0	5,50	34	40
FRA	BLI/67-	Zilā jūras līdaka	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI, VII zonā	2 140		1 960,1		91,6	179,90	1 518	1 698
FRA	BSF/1234-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā	5		1,6		32,0	0,50	5	6
FRA	BSF/56712-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, XII zonā	2 617		2 324,9		88,8	261,70	2 433	2 695
FRA	BSF/8910-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X zonā	111		20,4		18,4	11,10	31	42
FRA	COD/07A.	Menca	VIIa	62		9,8		15,8	6,20	44	50
FRA	COD/561214	Menca	VI; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	101		91,5		90,6	9,50	64	74
FRA	DWS/56789-	Dziļjūras haizivis	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā	1 311		929,1		70,9	131,10	676	807
FRA	GFB/1012-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X, XII zonā	10		0,0		0,0	1,00	10	11
FRA	GFB/1234-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā	10		1,1		11,0	1,00	10	11
FRA	GFB/567-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII zonā	677		609,5		90,0	67,50	356	424
FRA	GFB/89-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX zonā	26		22,5		86,5	2,60	15	18
FRA	HAD/5BC6A.	Pikša	EK ūdeņi Vb un VIa zonā	803		218,7		27,2	80,30	366	446
FRA	HAD/6B1214	Pikša	VIb, XII, XIV	515		0,6		0,1	51,50	763	815
FRA	HER/7G-K.	Siļķe	VIIg, h, j, k	587		577,8		98,4	9,20	487	496
FRA	HKE/2AC4-C	Heks	EK ūdeņi IIa un IV zonā	257		246,1		95,8	10,90	243	254
FRA	HKE/571214	Heks	VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	12 370		6 787,2	0,2	54,9	1 237,00	13 785	15 022
FRA	HKE/8ABDE.	Heks	VIIIa, b, d, e	14 349		4 708,0		32,8	1 434,90	13 955	15 390
FRA	HKE/8C3411	Heks	VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	251		179,0		71,3	25,10	433	458
FRA	JAX/578/14	Stavrida	VI, VII un VIIIabde; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	21 839		12 413,8		56,8	2 183,90	8 047	10 231
FRA	JAX/8C9.	Stavrida	VIIIc, IX	415		12,2		2,9	41,50	393	435
FRA	LEZ/8ABDE.	Megrimi	VIIIa, b, d, e	1 055		589,2		55,8	105,50	949	1 055
FRA	LEZ/8C3411	Megrimi	VIIIc, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	72		12,8		17,8	7,20	66	73
FRA	NEP/07.	Norvēģijas omārs	VII	6 696		2 373,0		35,4	669,60	6 116	6 786
FRA	NEP/08C.	Norvēģijas omārs	VIIIc	32		14,5		45,3	3,20	5	8
FRA	NEP/2AC4-C	Norvēģijas omārs	EK ūdeņi IIa un IV zonā	44		0,0		0,0	4,40	40	44
FRA	NEP/5BC6.	Norvēģijas omārs	VI; EK ūdeņi Vb zonā	176		0,8		0,5	17,60	161	179
FRA	NEP/8ABDE.	Norvēģijas omārs	VIIIa, b, d, e	4 444		3 093,5		69,6	444,40	4 061	4 505
FRA	ORY/06-	Atlantijas lielgalvis	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI zonā	33		11,0		33,3	3,30	22	25	06C-
FRA	ORY/07-	Atlantijas lielgalvis	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VII zonā	147		136,9		93,1	10,10	98	108	07C-
FRA	ORY/1X14-	Atlantijas lielgalvis	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII, XIV zonā	31		24,3		78,4	3,10	15	18	1CX14C
FRA	PLE/07A.	Jūras zeltplekste	VIIa	23		2,2		9,6	2,30	21	23
FRA	PLE/7FG.	Jūras zeltplekste	VIIf, g	105		101,2		96,4	3,80	139	143
FRA	RNG/1245A-	Strupdeguna garaste	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, IV, Va zonā	14		4,5		32,1	1,40	14	15
FRA	RNG/5B67-	Strupdeguna garaste	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, Vb, VI, VIII zonā	3 841		1 868,0		48,6	384,10	3 789	4 173
FRA	RNG/8X14-	Strupdeguna garaste	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI, VII, VIII zonā	202		30,5		15,1	20,20	202	222
FRA	SBR/678-	Sarkanā zobaine	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI, VII, VIII zonā	94,5		89,7		94,9	4,80	12	17
FRA	SOL/07A.	Jūrasmēle	VIIa	6		0,6		10,0	0,60	4	5
FRA	SOL/07D.	Jūrasmēle	VIId	3 691		1 821,4		49,3	369,10	3 550	3 919
FRA	SOL/24.	Jūrasmēle	EK ūdeņi II un IV zonā	629		447,2		71,1	62,90	212	275
FRA	SOL/7FG.	Jūrasmēle	VIIf,g	100		85,5		85,5	10,00	60	70
FRA	SOL/8AB.	Jūrasmēle	VIIIa,b	4 023		3 605,6		89,6	402,30	3 823	4 225
FRA	WHB/1X14	Putasu	EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā	28 445		14 378,8		50,5	2 844,50	18 643	21 488
GBR	ANF/07.	Jūrasvelns	VII	5 468		4 470,1	82,9	83,3	546,80	5 050	5 597
GBR	COD/07A.	Menca	VIIa	724		425,6		58,8	72,40	345	417
GBR	COD/561214	Menca	VI; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	360,8		303,3		84,1	36,08	241	277
GBR	COD/7X7A34	Menca	VIIb–k, VIII, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	601		569,5		94,8	31,50	328	360
GBR	HAD/5BC6A.	Pikša	EK ūdeņi Vb un VIa zonā	6 080		2 761,7		45,4	608,00	4 743	5 351
GBR	HAD/6B1214	Pikša	VIb, XII, XIV	3 659		1 643,0		44,9	365,90	5 574	5 940
GBR	HER/07A/MM	Siļķe	VIIa	4 699		4 629,7		98,5	69,30	3 550	3 619
GBR	HER/7G-K.	Siļķe	VIIg, h, j, k	64		63,3		98,9	0,70	10	11
GBR	HKE/2AC4-C	Heks	EK ūdeņi IIa un IV zonā	398		360,4		90,6	37,60	341	379
GBR	HKE/571214	Heks	VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	5 775		3 322,7	0,3	57,5	577,50	5 442	6 020
GBR	JAX/578/14	Stavrida	VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	11 910		10 159,6		85,3	1 191,00	16 470	17 661
GBR	NEP/07.	Norvēģijas omārs	VII	9 119		7 044,7		77,3	911,90	8 251	9 163
GBR	NEP/2AC4-C	Norvēģijas omārs	EK ūdeņi IIa un IV zonā	24 462		20 923,2		85,5	2 446,20	22 644	25 090
GBR	NEP/5BC6.	Norvēģijas omārs	VI; EK ūdeņi Vb zonā	21 178		16 055,6		75,8	2 117,80	19 415	21 533
GBR	PLE/07A.	Jūras zeltplekste	VIIa	708		415,1		58,6	70,80	558	629
GBR	PLE/7FG.	Jūras zeltplekste	VIIf, g	72		60,9		84,6	7,20	73	80
GBR	SOL/07A.	Jūrasmēle	VIIa	204		70,5		34,6	20,40	146	166
GBR	SOL/07D.	Jūrasmēle	VIId	1 315		780,1		59,3	131,50	1 268	1 400
GBR	SOL/24.	Jūrasmēle	EK ūdeņi II un IV zonā	1 406		1 190,7		84,7	140,60	545	686
GBR	SOL/7FG.	Jūrasmēle	VIIf, g	272		244,1		89,7	27,20	271	298
GBR	WHB/1X14	Putasu	EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā	55 565		53 666,7		96,6	1 898,30	34 759	36 657
GBR	ALF/3X14-	Beriksa	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII, XIV zonā	10		0,6		6,0	1,00	10	11
GBR	BLI/245-	Zilā jūras līdaka	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, II, IV, V zonā	19		5,5		28,9	1,90	20	22
GBR	BLI/67-	Zilā jūras līdaka	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI, VII zonā	222		174,2		78,5	22,20	386	408
GBR	BSF/1234-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā	5		0,0		0,0	0,50	5	6
GBR	BSF/56712-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, XII zonā	93		56,4		60,6	9,30	173	182
GBR	DWS/56789-	Dziļjūras haizivis	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā	467		83,1		17,8	46,70	375	422
GBR	GFB/1234-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā	16		2,2		13,8	1,60	16	18
GBR	GFB/567-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII zonā	709		343,5		48,4	70,90	814	885
GBR	GFB/1012-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X, XII zonā	10		0,0		0,0	1,00	10	11
GBR	ORY/06-	Atlantijas lielgalvis	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI zonā	6		0,0		0,0	0,60	4	5	06C-
GBR	RNG/5B67-	Strupdeguna garaste	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, Vb, VI, VIII zonā	170		4,3		2,5	17,00	222	239
GBR	RNG/8X14-	Strupdeguna garaste	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X, XII, XIV zonā	18		0,0		0,0	1,80	18	20
GBR	SBR/10-	Sarkanā zobaine	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X zonā	10		0,0		0,0	1,00	10	11
IRL	ANF/07.	Jūrasvelns	VII	3 162		2 938,7		92,9	223,30	2 128	2 351
IRL	BSF/56712-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, XII zonā	122		121,3		99,4	0,70	87	88
IRL	COD/07A.	Menca	VIIa	743		608,1		81,8	74,30	790	864
IRL	DWS/12-	Dziļjūras haizivis	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, XII zonā	5		0,0		0,0	0,50	2	3
IRL	DWS/56789-	Dziļjūras haizivis	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā	9		7,3		81,1	0,90	109	110
IRL	HAD/5BC6A.	Pikša	EK ūdeņi Vb un VIa zonā	1 105		759,4		68,7	110,50	995	1 106
IRL	HAD/6B1214	Pikša	VIb, XII, XIV	468		339,1		72,5	46,80	544	591
IRL	HER/07A/MM	Siļķe	VIIa	587		0,0		0,0	58,70	1 250	1 309
IRL	HER/6AS7BC	Siļķe	VIaS, VIIb, c	13 732		12 174,5		88,7	1 373,20	10 584	11 957
IRL	HER/7G-K.	Siļķe	VIIg, h, j, k	9 109		8 267,6		90,8	841,40	6 818	7 659
IRL	HKE/571214	Heks	VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	1 765		1 427,6		80,9	176,50	1 670	1 847
IRL	JAX/578/14	Stavrida	VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	34 297		29 133,5		84,9	3 429,70	39 646	43 076
IRL	NEP/5BC6.	Norvēģijas omārs	VI; EK ūdeņi Vb zonā	383		161,2		42,1	38,30	269	307
IRL	ORY/06-	Atlantijas lielgalvis	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI zonā	7		0,0		0,0	0,70	4	5	06C-
IRL	ORY/1X14-	Atlantijas lielgalvis	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII, XIV zonā	6		0,0		0,0	0,60	4	5	1CX14C
IRL	PLE/07A.	Jūras zeltplekste	VIIa	507		192,9		38,0	50,70	1 209	1 260
IRL	PLE/7FG.	Jūras zeltplekste	VIIf, g	59		57,6		97,6	1,40	202	203
IRL	POK/561214	Saida	VI; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	514		321,5		62,5	51,40	483	534
IRL	RNG/5B67-	Strupdeguna garaste	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, Vb, VI, VIII zonā	323		29,7		9,2	32,30	299	331
IRL	RNG/8X14-	Strupdeguna garaste	EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X, XII, XIV zonā	10		0,0		0,0	1,00	9	10
IRL	SAN/2A3A4.	Tūbītes	IIIa; EK ūdeņi IIa un IV zonā	148 972				0,0	14 897,20	0	14 897
IRL	WHB/1X14	Putasu	EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā	34 498		31 091,8		90,1	3 406,20	20 745	24 151
LTU	JAX/578/14	Stavrida	VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	6 437		3 466,7		53,9	643,70	0	644
LTU	SPR/3BCD-C	Brētliņa	IIIbcd (EK ūdeņi)	22 027		14 773,5		67,1	2 202,70	22 745	24 948
LTU	WHB/1X14	Putasu	EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā	9 974		9 812,0		98,4	162,00	0	162
NLD	ANF/07.	Jūrasvelns	VII	112		13,6		12,1	11,20	336	347
NLD	COD/07A.	Menca	VIIa	5		0,0		0,0	0,50	4	5
NLD	COD/7X7A34	Menca	VIIb–k, VIII, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	51		46,6		91,4	4,40	25	29
NLD	HER/6AS7BC	Siļķe	VIaS, VIIb, c	258		254,4		98,6	3,60	1 058	1 062
NLD	HER/7G-K.	Siļķe	VIIg,h,j,k	473		461,8		97,6	11,20	487	498
NLD	HKE/2AC4-C	Heks	EK ūdeņi IIa un IV zonā	47		29,9		63,6	4,70	63	68
NLD	HKE/571214	Heks	VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	201	1	63,6	1	32,0	20,10	180	200
NLD	JAX/578/14	Stavrida	VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	52 731		40 530,0		76,9	5 273,10	58 102	63 375
NLD	NEP/2AC4-C	Norvēģijas omārs	EK ūdeņi IIa un IV zonā	1 367		1 155,6		84,5	136,70	704	841
NLD	SOL/24.	Jūrasmēle	EK ūdeņi II un IV zonā	11 887		10 348,8		87,1	1 188,70	9 563	10 752
NLD	WHB/1X14	Putasu	EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā	88 561		79 699,6	69,9	90,1	8 791,50	32 666	41 458
POL	HER/3BC+24	Siļķe	22.–24. apakšapgabals	6 441		2 935,8		45,6	644,10	5 797	6 441
POL	SPR/3BCD-C	Brētliņa	IIIb, c, d (EK ūdeņi)	121 135		57 801,8		47,7	12 113,50	133 435	145 549
PRT	BSF/8910-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X zonā	3 876		3 466,6		89,4	387,60	3 956	4 344
PRT	BSF/C3412-	Ogļzivs	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, CECAF 34.1.2. zonā	4 285		3 086,9		72,0	428,50	4 285	4 714
PRT	DWS/10-	Dziļjūras haizivis	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X zonā	20		10,5		52,5	2,00	20	22
PRT	GFB/1012-	Diegspuru vēdzele	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X,XII zonā	43		16,9		39,3	4,30	43	47
PRT	JAX/8C9.	Stavrida	VIIIc, IX	25 036		14 498,8		57,9	2 503,60	26 288	28 792
PRT	NEP/9/3411	Norvēģijas omārs	IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	328		267,8		81,6	32,80	311	344
PRT	SBR/09-	Sarkanā zobaine	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, IX zonā	230		187,2		81,4	23,00	230	253
SWE	BLI/03-	Zilā jūras līdaka	EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, III zonā	8		0,0		0,0	0,80	6	7
SWE	COD/3BC+24	Menca	22.–24. apakšapgabals (EK ūdeņi)	3 602		2 960,2		82,2	360,20	2 989	3 349
SWE	HER/30/31.	Siļķe	30.–31. apakšapgabals	16 501		3 626,1		22,0	1 650,10	15 676	17 326
SWE	HER/3BC+24	Siļķe	22.–24. apakšapgabals	8 806		7 724,6		87,7	880,60	7 926	8 807
SWE	HKE/3A/BCD	Heks	IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā	125		45,8		36,6	12,50	128	141
SWE	NEP/3A/BCD	Norvēģijas omārs	IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā	1 509		1 462,7		96,9	46,30	1 359	1 405
SWE	PLE/3BCD-C	Jūras zeltplekste	IIIb, c, d (EK ūdeņi)	192		170,5		88,8	19,20	173	192
SWE	RNG/3A/BCD	Strupdeguna garaste	IIIa un EK ūdeņi IIIb, c, d zonā	52		0,0		0,0	5,20	49	54
SWE	SOL/3A/BCD	Jūrasmēle	IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā	46		44,3		96,3	1,70	30	32
SWE	SPR/3BCD-C	Brētliņa	IIIb, c, d (EK ūdeņi)	94 970		86 272,2		90,8	8 697,80	86 670	95 368
SWE	WHB/1X14	Putasu	EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā	539		148,8		27,6	53,90	6 627	6 681

II PIELIKUMS

ATVILKUMI NO KVOTĀM 2008. GADAM

Valsts kods	Sugas kods	Apgabala kods 2007	Suga	Apgabals	Sods Regulas Nr. 847/96 5. panta 2. punkts	Pielāgotā kvota 2007. gadam	Robeža	Kopējā pielāgotā kvota 2007. gadam	Nozveja 2007. gadā, ievērojot īpašus nosacījumus	Nozveja 2007. gadā	Kopā – nozveja 2007. gadā	%	Atvilkumi	Sākotnējā kvota 2008. gadam	Pārskatītā kvota 2008. gadam	Apgabala kods 2008
BEL	COD	2AC4.	Menca	IV, EK ūdeņi IIa zonā	jā	937,00	0,0	937,00	0,0	998,60	998,60	106,6	–61,60	654,00	592	2A3AX4
BEL	COD	7X7A34	Menca	VII b–k, VIII, IX un X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	jā	172,00	0,0	172,00	0,0	180,40	180,40	104,9	–8,40	177,00	169
BEL	LEZ	2AC4-C	Megrimi	EK ūdeņi IIa un IV zonā	jā	4,00	0,0	4,00	0,0	5,60	5,60	140,0	–1,60	5,00	3
BEL	SOL	8AB.	Jūrasmēle	VIII a un b	jā	393,00	0,0	393,00	0,0	396,00	396,00	100,76	–3,00	52,00	49
DEU	ANF	561214	Jūrasvelni	VI; Vb zonas EK ūdeņi; starptautiskie ūdeņi XII zonā un XIV (Norvēģijas ūdeņi)	jā	213,00	0,0	213,00	0,0	227,80	227,80	106,9	–14,80	212,00	197
DEU	COD	03AN.	Menca	Kategats	jā	53,00	0,0	53,00	0,0	63,40	63,40	119,6	–10,40	64,00	54
DEU	COD	2AC4.	Menca	IV, EK ūdeņi IIa zonā	jā	1 828,00	0,0	1 828,00	0,0	1 922,60	1 922,60	105,2	–94,60	2 384,00	2 289	2A3AX4
DEU	LEZ	2AC4-C	Megrimi	EK ūdeņi IIa un IV zonā	jā	4,00	0,0	4,00	0,0	12,90	12,90	322,5	–8,90	4,00	–5
DEU	LIN	4AB-N.	Jūras līdaka	Norvēģijas ūdeņi IV zonā	jā	33,00	0,0	33,00	0,0	34,00	34,00	103,0	–1,00	21,00	20
DEU	HAL	514GRN	Paltuss	Grenlande: V un XIV	jā			0,00		3,40	3,40	0,0	–3,40	0,00	–3
DEU	HKE	571214	Heks	Vb (1), VI, VII, XII, XIV	jā			0,00		4,00	4,00	0,0	–4,00	0,00	–4
DEU	PRA	03A.	Ziemeļu garnele	IIIa	jā			0,00		0,50	0,50	0,0	–0,50	0,00	–1
DEU	SPR	2AC4-C	Brētliņa	EK ūdeņi IIa) un IV zonā	jā			0,00		2,70	2,70	0,0	–2,70	2 018,00	2 015
DNK	COD	1N2AB.	Menca	I, II (Norvēģijas ūdeņi)	jā			0,00		11,00	11,00	0,0	–11,00	0,00	–11
DNK	MAC	2CX14-	Makrele	VI, VII, VIIIa, b, d, e;Vb zonas EK ūdeņi; starptautiskie ūdeņi IIa zonā, XII un XIV	jā			0,00		8,00	8,00	0,0	–8,00	0,00	–8
DNK	NOP	2A3A4.	Esmarka menca	IIIa; EK ūdeņi IIa un IV zonā	jā			0,00		83,00	83,00	0,0	83,00	36 466,00	36 383
DNK	OTH	1N2AB.	Citi	I, II (Norvēģijas ūdeņi)	jā			0,00		14,70	14,70	0,0	–14,70	0,00	–15
DNK	POK	1N2AB.	Saida	I, II (Norvēģijas ūdeņi)	jā			0,00		0,50	0,50	0,0	–0,50	0,00	–1
ESP	BLI	67-	Zilā jūras līdaka	VI, VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas neatrodas trešo valstu suverenitātē un jurisdikcijā)	nē	72,00	0,0	72,00	0,0	211,00	211,00	293,1	– 139,00	67,00	–72
ESP	COD	1/2B.	Menca	I un IIb	jā	7 006,00	0,0	7 006,00	0,0	7 014,00	7 014,00	100,1	–8,00	7 349,00	7 341
ESP	HAD	1N2AB.	Pikša	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā	jā	60,00	0,0	60,00	0,0	65,00	65,00	108,3	–5,00	0,00	–5
ESP	POK	1N2AB.	Saida	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā	jā	50,00	0,0	50,00	0,0	53,00	53,00	106,0	–3,00	0,00	–3
ESP	SBR	678-	Sarkanā zobaine	VI, VII un VIII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas neatrodas trešo valstu suverenitātē un jurisdikcijā)	jā	188,00	23,8	211,80	0,0	204,50	204,50	96,6	7,30	238,00	222	(x)
(x) papildus atļautais nozvejas daudzums nedrīkst nepārsniedz 10 % no kvotas — Regulas Nr. 847/96 3. panta 3. punkts
EST	PLE	3BCD-C	Jūras zeltplekste	IIIb, c, d (1) – izņemot MU3				0,0		0,80	0,80	0,0	–0,80	0,00	–1
FRA	COD	7X7A34	Menca	VIIb–k; VIII, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	jā	3 736,00	0,0	3 736,00	0,0	4 079,60	4 079,60	109,2	– 343,60	3 033,00	2 689
GBR	LEZ	2AC4-C	Megrimi	EK ūdeņi IIa un IV zonā	jā	1 424,00	0,0	1 424,00	0,0	1 430,40	1 430,40	100,4	–6,40	1 537,00	1 531
GBR	NOP	2A3A4.	Esmarka menca	IIIa; EK ūdeņi IIa un IV zonā				0,00		4,30	4,30	0,0	–4,30	0,00	–4
IRL	COD	1/2B.	Menca	I, II b	jā	57,00	100,0	157,00	0,0	201,80	201,80	128,5	–44,80	0,00	–45	(xx)
IRL	COD	561214	Menca	VI; EK ūdeņi Vb zonā; EK un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	jā	93,00	0,0	93,00	0,0	94,20	94,20	101,3	–1,20	241,00	240
IRL	COD	7X7A34	Menca	VIIb–k; VIII, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	jā	737,00	0,0	737,00	0,0	792,00	792,00	107,5	–55,00	753,00	698
IRL	ORY	07-	Atlantijas lielgalvis	VII (Kopienas ūdeņi)	nē	68,00	0,0	68,00	0,0	199,80	199,80	293,8	– 131,80	29,00	– 103
IRL	SOL	07A.	Jūrasmēle	VIIa	jā	111,00	0,0	111,00	0,0	115,20	115,20	103,8	–4,20	90,00	86
(xx) visu dalībvalstu kvotas noteikto robežu izmantojusi tikai Īrija
NLD	HER	1/2.	Siļķe	EK Norvēģijas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I un II zonā	jā	27 651,00	0,0	27 651,00	0,0	28 125,70	28 125,70	101,7	– 474,70	12 117,00	11 642
POL	COD	3BC+24	Menca	22.–24. apakšapgabala EK ūdeņi	jā	2 287,00	0,0	2 287,00	0,0	2 360,70	2 360,70	103,2	–73,70	2 245,00	2 171
POL	GHL	514GRN	Melnais paltuss	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā	jā	1 217,00	0,0	1 217,00	0,0	1 228,40	1 228,40	100,9	–11,40	0,00	–11
POL	HER	1/2.	Siļķe	EK Norvēģijas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I un II zonā	jā	3 057,00	0,0	3 057,00	0,0	3 153,50	3 153,50	103,2	–96,50	1 714,00	1 618
POL	PRA	N3L.	Ziemeļu garnele	NAFO 3L	jā	245,00	0,0	245,00	0,0	245,80	245,80	100,3	–0,80	278,00	277
POL	HAD	2AC4.	Pikša	IV; EK ūdeņi IIa zonā				0,00		1,40	1,40	0,0	–1,40	0,00	–1
PRT	ALF	3X14-	Beriksa	III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII, XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas neatrodas trešo valstu suverenitātē un jurisdikcijā)	nē	214,00	0,0	214,00	0,0	224,40	224,40	104,9	–10,40	214,00	204
PRT	ANF	8C3411	Jūrasvelni	VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1. (EK ūdeņi)	jā	375,00	0,0	375,00	0,0	392,20	392,20	104,6	–17,20	324,00	307
PRT	COD	1/2B.	Menca	I un IIb	jā	1 479,00	0,0	1 479,00	0,0	1 490,30	1 490,30	100,8	–11,30	1 552,00	1 541
PRT	DWS	56789-	Dziļjūras haizivis	V, VI, VII, VIII, IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas neatrodas trešo valstu suverenitātē un jurisdikcijā)	nē	483,00	0,0	483,00	0,0	505,50	505,50	104,7	–22,50	254,00	232
PRT	HKE	8C3411	Heks	VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1. (EK ūdeņi)	jā	1 990,00	0,0	1 990,00	0,0	2 054,30	2 054,30	103,2	–64,30	2 104,00	2 040
PRT	COD	7X7A34	Menca	VIIb, c, d, e, f, g, h, j, k, VIII, IX, X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā				0,00		4,70	4,70	0,0	–4,70	0,00	–5
PRT	GHL	2A-C46	Melnais paltuss	IIa (EK ūdeņi), IV, VI (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)				0,00		17,70	17,70	0,0	–17,70	0,00	–18
PRT	HAD	1N2AB.	Pikša	I, II (Norvēģijas ūdeņi)				0,00		369,20	369,20	0,0	– 369,20	0,00	– 369
PRT	POK	1N2AB.	Saida	I, II (Norvēģijas ūdeņi)				0,00		391,40	391,40	0,0	– 391,40	0,00	– 391

17.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/46

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 543/2008

(2008. gada 16. jūnijs)

par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO” regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta e) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 no 2008. gada 1. jūlija atceļ Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1906/90 par dažiem standartiem attiecībā uz mājputnu gaļu (2).

(2)	Vairāki Regulā (EEK) Nr. 1906/90 paredzēti noteikumi un prasības Regulā (EK) Nr. 1234/2007 nav iestrādātas.

(3)	Tāpēc vairāki noteikumi un attiecīgā gadījumā prasības ir jāpieņem ar regulu, kura paredz kārtību, kādā piemērojama Regula (EK) Nr. 1234/2007, lai tādējādi nodrošinātu tirgus kopīgās organizācijas nepārtrauktību un pareizu darbību, un jo īpaši tirdzniecības standartus.

(4)

Regula (EK) Nr. 1234/2007 ieviesa noteiktus mājputnu tirdzniecības standartus, kuru piemērošana prasa noteikumu pieņemšanu it īpaši attiecībā uz to mājputnu liemeņu, to daļu un subproduktu sarakstu, uz kuriem attiecas minētā regula, attiecībā uz klasifikāciju pēc uzbūves, izskata un svara, attiecībā uz noformējumu, tā nosaukuma norādīšanu, ar kādu minētie produkti ir jāpārdod, neobligātajiem norādījumiem par saldēšanas paņēmieniem un turēšanas veidu, noteikta veida putnu gaļas uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumiem un šo noteikumu uzraudzību, lai nodrošinātu vienādu to piemērošanu visā Kopienā. Ir jāatceļ un ar jaunu regulu jāaizstāj Komisijas Regula (EEK) Nr. 1538/91 (3), ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EEK) Nr. 1906/90.

(5)

Lai atbilstoši uzbūvei un izskatam paredzētu mājputnu tirdzniecību dažādās kategorijās, attiecībā uz mājputnu liemeņiem jāformulē definīcijas, kas attiecas uz sugām, vecumu un pasniegšanas veidu, un attiecībā uz izcirtņiem – definīcijas par anatomisko uzbūvi un saturu. Attiecībā uz produktu, kas ir pazīstams kā foie gras, tā augstās vērtības un no tās izrietošo viltošanas draudu dēļ jānosaka īpaši precīzs tirdzniecības standartu minimums.

(6)

Nav nepieciešams šo standartu piemērot noteiktiem produktiem un noformējumiem, kam ir vietēja vai citādi ierobežota nozīme. Tomēr nosaukumi, ar kādiem pārdod šos produktus, nedrīkstētu būtiski maldināt patērētāju tiktāl, ka viņš sajauc šos produktus ar produktiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi. Līdzīgā veidā šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz šādu produktu nosaukumu apzīmēšanai lietotiem aprakstošiem apzīmējumiem.

(7)	Šīs regulas vienādai piemērošanai mājputnu gaļas nozarē būtu jādefinē termini “tirdzniecība” un “partija”.

(8)	Augstas kvalitātes saglabāšanā izšķiroša nozīme ir uzglabāšanas un apstrādes temperatūrai. Tāpēc ir pareizi noteikt minimālo saldētu putnu gaļas produktu uzglabāšanas temperatūru.

(9)

Šīs regulas noteikumi, un it īpaši tie noteikumi, kas attiecas uz uzraudzību un ieviešanu, vienādi būtu jāpiemēro visā Kopienā. Šā iemesla dēļ pieņemtajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem arī būtu jābūt vienādiem. Tādēļ jāparedz kopīgi pasākumi attiecībā uz pārbaudes procedūrām un pieļaujamām atkāpēm.

(10)

Lai sagādātu patērētājam pietiekamu, nepārprotamu un objektīvu informāciju par šādiem tirdzniecībai piedāvātiem produktiem un lai visā Kopienā garantētu brīvu preču apriti, ir jānodrošina, ka putnu gaļas tirgus standartos, cik tas ir iespējams, tiek ņemti vērā noteikumi, kas paredzēti Padomes 1976. gada 20. janvāra Direktīvā 76/211/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (4).

(11)

Etiķetēs neobligāti lietojamu norāžu skaitā ir norādes par dzesēšanas paņēmienu un īpašiem saimniecības veidiem. Šāda lietošana patērētāju aizsardzības interesēs būtu jānosaka ar precīzi definētiem kritērijiem gan attiecībā uz saimniecības apstākļiem, gan kvantitatīvajiem rādītājiem, nosakot tādus kritērijus kā kaušanas vecums vai nobarošanas laika ilgums, un noteiktu barības produktu sastāvdaļu saturu.

(12)	Ja uz tādu pīļu un zosu gaļas etiķetes, kas turētas foie gras ražošanai, ir norādīts “audzēts brīvās turēšanas apstākļos”, tad uz etiķetes jāsniedz patērētājam norāde arī par pirmo apstākli, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju par produkta īpašībām.

(13)

Komisijai ir jāveic pastāvīga uzraudzība par atbilstību Kopienas tiesībām, ieskaitot tirdzniecības standartus, it īpaši attiecībā uz visiem valsts pasākumiem, kas paredzēti, pildot šos noteikumus. Vajadzētu izstrādāt arī īpašus noteikumus to uzņēmumu reģistrācijai un regulārai pārbaudei, kuriem ir atļauts lietot nosaukumus, norādot uz īpašu saimniecības veidu. Šādiem uzņēmumiem tādēļ būtu jāveic regulāra un rūpīga uzskaite.

(14)	Ņemot vērā šādu pārbaužu īpatnības, attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jābūt iespējai deleģēt atbildību par tām atbilstoši kvalificētai neatkarīgai iestādei, kurai ir attiecīga licence, līdztekus kontrolei un pienācīgiem piesardzības pasākumiem.

(15)	Trešo valstu uzņēmumi var vēlēties izmantot neobligātās norādes par dzesēšanas paņēmieniem un turēšanas veidu. Jāizstrādā noteikumi, lai viņi varētu tā rīkoties, ja vien Komisijas sastādītā sarakstā esoša attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde veic atbilstošu sertifikāciju.

(16)

Ņemot vērā ekonomiskos un tehnoloģijas sasniegumus gan mājputnu gaļas sagatavošanā, gan pārbaudēs un ņemot vērā, ka ūdens saturs ir īpaši nozīmīgs, pārdodot saldēto vai ātrsaldēto mājputnu gaļu, jānosaka maksimālais saldētās vai ātrsaldētās mājputnu gaļas ūdens saturs un jādefinē uzraudzības sistēma gan kautuvēs, gan visos tirdzniecības posmos, nepārkāpjot produktu brīvas apgrozības principu vienotajā tirgū.

(17)

Ūdens absorbcija ražošanas uzņēmumā jāpārbauda un jāizveido ticamas metodes, lai noteiktu saldētu vai ātrsaldētu mājputnu liemeņu gatavošanas laikā pievienotā ūdens saturu, nenošķirot fizioloģisko šķidrumu un cita veida ūdeni, kas radies mājputnu gatavošanas laikā, ņemot vērā, ka šāda nošķiršana radītu praktiskas grūtības.

(18)

Neatbilstošas saldētas vai ātrsaldētas mājputnu gaļas tirdzniecība bez piemērotas norādes uz iepakojuma ir jāaizliedz. Tādēļ ir jāparedz noteikumi, kā praktiski izdarāmas norādes, ar kurām jāmarķē atsevišķie un lielapjoma iepakojumi atkarībā no to galamērķa, lai vienkāršotu pārbaudes un nodrošinātu, ka tie netiek izmantoti citādi kā vien paredzētajam mērķim.

(19)	Ir jāparedz darbība, kas jāveic, ja pārbaudē atklāj pārkāpumu sūtījumā, kura produkti neatbilst šīs regulas prasībām. Jāizveido procedūra, kā risināt strīdus, kas varētu rasties saistībā ar sūtījumiem Kopienas iekšienē.

(20)	Strīda gadījumā Komisijai jāspēj veikt darbības uz vietas un veikt situācijai atbilstošus pasākumus.

(21)	Priekšnosacījums prasību saskaņošanai attiecībā uz ūdens saturu ir Kopienas un valstu references laboratoriju statusa piešķiršana.

(22)	Ir jāparedz Kopienas finansiālā atbildība.

(23)	Starp Kopienu un Kopienas references laboratoriju ir jānoslēdz līgums par nosacījumiem, kas regulē finansiālā atbalsta izmaksu.

(24)	Ir jāparedz, ka dalībvalstis apstiprina kārtību, kā praktiski izdarāma saldētās un ātrsaldētās mājputnu gaļas ūdens satura noteikšana. Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, ir jāparedz prasība, ka dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par minētajām metodēm.

(25)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta e) punkta ii) apakšpunktā minētos produktus definē šādi:

Mājputnu liemeņi

MĀJAS VISTAS (Gallus domesticus)

—	cālis, broilers: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,

—	gailis, vista, cepšanai vai vārīšanai: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies),

—	kapauns: vīriešu kārtas mājputns, kas pirms dzimumgatavības sasniegšanas ir ķirurģiski izkastrēts un nokauts, būdams vismaz 140 dienu vecs; pēc kastrācijas kapauni jāuzbaro vismaz 77 dienas,

—	cālis: cālis, kura liemeņa svars (bez iekšām, galvas un kājām) ir mazāks par 650 gramiem; 650 līdz 750 gramu cāli var saukt par “cāli”, ja tā vecums kaušanas brīdī nepārsniedz 28 dienas. Dalībvalstis var piemērot 12. pantu minētā kaušanas vecuma pārbaudīšanai,

—	jauns gailis: dējējšķirnes vīriešu kārtas cālis, kura krūšu kaula gals ir stingrs, bet nav pilnībā pārkaulojies un kuram kaušanas vecums ir vismaz 90 dienas;

TĪTARI (Meleagris gallopavo dom.)

—	(jauns) tītars: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,

—	tītars: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies);

PĪLES (Anas platyrhynchos dom., Cairina muschata), Mulard pīles (Pekinas pīļu un muskuspīļu krustojums) (Cairina muschata x Anas platyrhyncos)

—	(jauna) pīle vai pīlēns, (jauna) muskuspīle, (jauna) Mulard pīle: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,

—	pīle, muskuspīle, Mulard pīle: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies);

ZOSIS (Anser anser dom.)

—	(jauna) zoss vai zoslēns: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls. Liemeņa tauku kārta ir plāna vai mērena; jaunu zosu tauki var būt krāsā, kas norāda uz speciālu uzturu,

—	zoss: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies); uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārta;

PĒRĻU VISTIŅAS (Numida meleagris domesticus)

—	(jauna) pērļu vistiņa: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,

—	pērļu vistiņa: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies).

Šajā regulā a) līdz e) apakšpunktā lietotos apzīmējumu variantus, kas attiecas uz dzimumu, skaidro līdzvērtīgi.

Mājputnu izcirtņi

a)	Puses: liemeņu puses, kuras iegūtas, gareniski sadalot gar krūšu kaulu un mugurkaulu;

b)	ceturtdaļa: cisku ceturtdaļa vai krūtiņas ceturtdaļa, kas iegūta ar puses šķērsvirziena griezumu;

c)	nesadalītas gurnu ceturtdaļas: abas gurnu ceturtdaļas kopā ar augšstilbu daļu, ar astes gabalu vai bez tā;

d)	krūšdaļas: krūtiņa un ribas, sadalītas uz pusēm kopā ar apkārtējo muskulatūru. Krūtiņa var būt vesela vai sadalīta uz pusēm;

e)	stilbiņš: gurni un augšstilbi kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;

f)	cāļa stilbiņš ar muguras daļu: muguras daļas svars nepārsniedz 25 % no visa gabala svara;

g)	ciska: augšstilbi kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;

h)	šķiņķītis: augšstilbu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;

i)	spārns: plecu un elkoņu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru. Attiecībā uz tītaru spārniem plecu vai elkoņu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru var piedāvāt atsevišķi. Spārnu gali, ieskaitot delnas kaulus, var būt un var nebūt nogriezti. Izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;

j)	neatdalīti spārni: abi spārni savienoti ar muguras gabalu, kura svars nepārsniedz 45 % no izcirtņa svara;

k)	krūtiņas fileja: vesela krūtiņa vai tās puses, atkaulota, t. i., bez krūšu kaula un ribām. Attiecībā uz tītara krūtiņu filejā var būt tikai dziļie krūšu muskuļi;

l)	krūtiņas fileja ar ķīli: krūtiņas fileja bez ādas, ar atslēgas kaulu un tikai krūšu kaula skrimšļiem, atslēgas kaula un skrimšļu svars nepārsniedz 3 % no izcirtņa svara;

m)	Magret, maigret: pīļu un zosu krūtiņas fileja, kas minēta 3. punktā un sastāv no ādas un zemādas taukiem, kuri sedz krūšu muskuli, bez dziļā krūšu muskuļa;

n)	atkaulota tītara kāju gaļa: tītara ciskas un/vai stilbiņi, atkauloti, t. i., bez stilba kaula, ciskas kaula un ikra kaula, veseli, kubiņos vai sagriezti strēmelēs.

Produktiem, kas minēti e), g) un h) apakšpunktā, frāze “griezumu izdara locītavu vietās” nozīmē griezumu, ko veic starp divām līnijām, kuras norobežo locītavas, kā parādīts II pielikuma grafiskajā zīmējumā.

No d) līdz k) apakšpunktam uzskaitītos produktus var piedāvāt gan ar ādu, gan bez tās. Ja produkti, kas uzskaitīti no d) līdz j) apakšpunktam, ir bez ādas un k) apakšpunktā uzskaitītie produkti ir ar ādu, to min etiķetē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK (5) 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Foie gras

Tā barotu zosu vai Cairina muschata vai Cairina muschata x Anas platyrachos sugas pīļu aknas, ka ir radusies aknu taukšūnu hipertrofija.

Putniem, kuriem izņemtas šādas aknas, ir jābūt pilnībā atasiņotiem. Aknām jābūt vienveidīgā krāsā.

Aknām ir šāds svars:

—	pīļu aknām vismaz 300 g tīrsvars,

—	zosu aknām vismaz 400 g tīrsvars.

2. pants

Šajā regulā:

“liemenis” nozīmē 1. panta 1. punktā minēto sugu mājputnu nesadalītu ķermeni pēc atasiņošanas, spalvu noplūkšanas un iekšu izņemšanas; tomēr nieru izņemšana nav obligāta; liemenis, kuram izņemtas iekšas, var tikt piedāvāts pārdošanai ar vai bez ķidām, ar to saprotot sirdi, aknas, plaušas, guzu un kaklu, kas ievietoti vēdera dobumā;

b)	“izgriezumi” nozīmē mājputnu gaļu, kas, pateicoties muskuļu saistaudu izmēram un īpašībām, identificējama kā iegūta no attiecīgajām liemeņa daļām;

c)	“fasēta mājputnu gaļa” nozīmē mājputnu gaļu, ko piedāvā saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem;

d)	“nefasēta mājputnu gaļa” nozīmē mājputnu gaļu, ko piedāvā pārdošanā galīgajam patērētājam bez fasējuma vai ko citādi iesaiņo pārdošanas vietā pēc galapatērētāja lūguma;

e)	“tirdzniecība” ir turēšana vai izstādīšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, piegāde vai cits tirdzniecības veids;

“partija” ir vienas un tās pašas sugas, veida, klases, izlaiduma mājputnu gaļa no vienas un tās pašas kautuves vai izciršanas uzņēmuma, kas atrodas vienā un tajā pašā vietā un ir jāpārbauda. Regulas 9. panta un V un VI pielikuma nozīmē partija ietver tikai vienas un tās pašas nominālmasas kategorijas fasējumus.

3. pants

1. Lai mājputnu liemeņus pārdotu saskaņā ar šo regulu, tos piedāvā vienā no šiem veidiem:

—	daļēji izķidāti (effilé, roped),

—

ar ķidām,

—	bez ķidām.

Var pievienot frāzi “ar izņemtām iekšām”.

2. Daļēji izķidāti liemeņi ir liemeņi, no kuriem vēl nav izņemta sirds, aknas, plaušas, guza, muskuļkuņģis un nieres.

3. Visiem liemeņu noformējumiem, ja galva nav noņemta, traheja, barības vads un guza var palikt liemenī.

4. Ķidas ir tikai:

sirds, kakls, guzas un aknas un visas pārējas daļas, kuras uzskata par ēdamām galapatērētāju tirgus. Aknas ir bez žultspūšļa. Guza ir bez ragainās plēves, un guzas saturs ir jāiztukšo. Sirds var būt ar perikarda somiņu vai bez tās. Ja kakls paliek pie liemeņa, to neuzskata par ķidām piederošu.

Ja kādu no šiem četriem orgāniem parasti neiekļauj pārdodamajā liemenī, to norāda uz etiķetes.

5. Turklāt, lai panāktu atbilstību valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK, uz pievienotajiem tirdzniecības dokumentiem norāda šādu informāciju, kā izklāstīts minētās direktīvas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

a)	kategoriju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 1) apakšpunktā;

b)	stāvokli, kādā mājputnu gaļa tiek pārdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 2) apakšpunktu, un ieteicamo glabāšanas temperatūru.

4. pants

1. To produktu pārdošanai lietotie nosaukumi, uz kuriem attiecas šī regula Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē, ir 1. pantā uzskaitītie nosaukumi un atbilstošie nosaukumi pārējās šīs regulas I pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās attiecībā uz:

—	veselu liemeni, norādot uz vienu no piedāvājuma veidiem, kā tas precizēts šīs regulas 3. panta 1. punktā,

—	mājputnu izcirtņiem, norādot uz attiecīgajām sugām.

2. Šīs regulas 1. panta 1. un 2. punktā definētos nosaukumus var papildināt ar citiem nosaukumiem, ja šie citi nosaukumi būtiski nemaldina patērētāju, it īpaši – ja tādēļ tos nevar sajaukt ar pārējiem 1. panta 1. un 2. punktā uzskaitītajiem produktiem vai 11. pantā paredzētajiem norādījumiem.

5. pants

1. Produktus, kas nav nosaukti 1. pantā, var pārdot Kopienā tikai ar nosaukumu, kas būtiski nemaldina patērētāju un neļauj tos sajaukt ar 1. pantā minētajiem produktiem vai 11. pantā paredzētajiem norādījumiem.

2. Turklāt, lai panāktu atbilstību valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK, galīgajam patērētājam paredzētās mājputnu gaļas marķēšanu, piedāvāšanu un reklamēšanu saskaņo ar papildu prasībām, kas noteiktas šā panta 3. un 4. punktā.

3. Attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu minimālo derīguma termiņu aizstāj ar datuma norādi “izlietot līdz” saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 10. pantu.

4. Attiecībā uz fasētu mājputnu gaļu uz fasējuma vai uz tai pievienotās etiķetes norāda šādu informāciju:

a)	kategoriju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 1) apakšpunktā;

b)	attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu – kopējo cenu un mazumtirdzniecības cenu svara vienībai;

c)	stāvokli, kādā mājputnu gaļa tiek pārdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 2) apakšpunktu, un ieteicamo glabāšanas temperatūru;

d)	kautuves vai gaļas izciršanas uzņēmuma apstiprinājuma numuru, kas sniegts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (6) 4. pantam, izņemot gadījumus, kad izciršana un atkaulošana notiek tirdzniecības vietā atbilstīgi minētās regulas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam;

e)	attiecībā uz mājputnu gaļu, kas importēta no trešām valstīm, – atzīmi par izcelsmes valsti.

5. Ja mājputnu gaļa tiek piedāvāta pārdošanai nefasēta, izņemot gadījumu, kad izciršana un kaulu izņemšana notiek tirdzniecības vietā, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts, ar nosacījumu, ka šāda izciršana un kaulu izņemšana notiek pēc patērētāja pieprasījuma un viņa klātbūtnē, Direktīvas 2000/13/EK 14. pantu piemēro 4. punktā paredzētajām norādēm.

6. Atkāpjoties no 3. panta 5. punkta un no šā panta 2. līdz 5. punkta, gadījumos, kad piegāde notiek uz izciršanas vai pārstrādes uzņēmumiem, mājputnu gaļas klasificēšana un minētajos pantos paredzēto papildu norāžu pievienošana nav obligāta.

6. pants

Turpmākos papildnoteikumus piemēro saldētai mājputnu gaļai, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas II punkta 3) apakšpunktā norādītajai definīcijai.

Šajā regulā minētās saldētās putnu gaļas temperatūrai stabili un pastāvīgi visās produkta daļās ir jābūt mīnus 12 oC vai zemākai, iespējamas īslaicīgas temperatūras svārstības augšup, ne lielākas par 3 oC. Šādas atkāpes produkta temperatūrā pieļauj saskaņā ar pareizu uzglabāšanu un sadali vietējā sadales tīklā un mazumtirdzniecības preču vitrīnās.

7. pants

1. Lai ietilptu A vai B kategorijā, to putnu liemeņi un izcirtņi, uz kuriem attiecas šī regula, atbilst šādām minimālajām prasībām:

a)	nebojāti, ņemot vērā veidu, kādā tos piedāvā;

b)	tīri, bez redzamiem svešķermeņiem, netīrumiem vai asinīm;

c)	bez neraksturīgas smakas;

d)	bez redzamiem asins traipiem, izņemot nelielus un neuzkrītošus;

e)	bez lauztiem kauliem, kas izspiedušies;

f)	bez lieliem sasitumiem.

Svaigai putnu gaļai nevar būt iepriekšējas saldēšanas pazīmju.

2. A kategorijas putnu liemeņiem un izcirtņiem papildus jāatbilst šādiem kritērijiem:

tie ir labi veidoti. Ķermenis ir labi barots, labi attīstītas platas, garas un gaļīgas krūtis, gaļīgi stilbiņi. Cāļiem, jaunām pīlēm vai pīlēniem un tītariem uz krūtīm, muguras un gurniem ir vienmērīga plāna tauku kārtiņa. Gaiļiem, vistām, pīlēm un jaunām zosīm ir pieļaujama biezāka tauku kārtiņa. Zosīm uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārtiņa;

b)	uz krūtīm, stilbiņiem, astes daļas, kāju locītavām un spārnu galiem var būt dažas mazas spalvas, spalvu gali un matiņi (filoplumes). Vārītām vistām, pīlēm, tītariem un zosīm nedaudz spalvu var būt arī citās vietās;

c)	ir pieļaujami daži nelieli un neuzkrītoši bojājumi, sasitumi un krāsas pārmaiņas, ja tie nav uz krūtīm vai stilbiem. Spārnu galu var nebūt. Neliels sarkanums ir pieļaujams uz spārnu galiem un folikuliem;

d)	saldētiem vai paātrināti sasaldētiem putniem nedrīkst būt saldēšanas aparāta radīti bojājumi (7), izņemot nelielus un neuzkrītošus, ja tie nav uz krūtīm vai stilbiem.

8. pants

1. Lēmumus, kas radušies no neatbilstības 1., 3. un 7. pantam, var pieņemt tikai attiecībā uz visu partiju, kas ir pārbaudīta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2. Kautuvēs, izciršanas uzņēmumos, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības noliktavās vai jebkurā citā tirdzniecības posmā, tostarp transportēšanas laikā un – attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm – muitošanas laikā, no katras pārbaudāmās partijas izlases veidā ņem paraugu, kurā ir šāds 1. pantā definēto atsevišķo produktu skaits:

Partijas lielums	Parauga lielums	Pieļaujamais bojāto vienību skaits
Partijas lielums	Parauga lielums	Kopā	1. panta 1. (8) un 3. punktam un 7. panta 1. punktam
1	2	3	4
100 līdz 500	30	5	2
501 līdz 3 200	50	7	3
> 3 200	80	10	4

3. Pārbaudot A klases mājputnu gaļas partiju, ir atļauts pieļaujamais bojāto vienību skaits, kas minēts 2. punkta tabulas 3. ailē. Krūtiņas filejai šīs bojātās vienības var ietvert filejas, kuru skrimšļa (krūšu kaula elastīgā gala) svars nepārsniedz 2 %.

Tomēr to bojāto vienību skaits, kas neatbilst 1. panta 1. un 3. punkta, kā arī 7. panta 1. punkta noteikumiem, nepārsniedz skaitli, kas norādīts 2. punkta tabulas 4. ailē.

Attiecībā uz 1. panta 3. punktu bojāto vienību uzskata ar pieļaujamu tikai tad, ja tās svars ir ne mazāks par 240 gramiem pīļu aknām un ne mazāks par 385 gramiem zosu aknām.

4. Pārbaudot B klases mājputnu gaļas partiju, pieļaujamo bojāto vienību skaitu dubulto.

5. Ja pārbaudīto partiju uzskata par neatbilstošu prasībām, uzraudzības aģentūra aizliedz tās pārdošanu vai importu, ja partija ir no trešās valsts, kamēr nav pierādījuma, ka tā ir sagatavota atbilstoši 1. un 7. pantam.

9. pants

1. Saldētu vai ātrsaldētu mājputnu gaļu, kas fasēta tā, kā noteikts Direktīvas 76/211/EEK 2. pantā, var klasificēt pēc svara kategorijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 3) apakšpunktu. Šie fasējumi var būt:

—	fasējumi, kas satur viena mājputna liemeni, vai

—	fasējumi, kas satur vienu vai vairākus vienas sugas mājputnu gaļas viena tipa izcirtņus, kā definēts 1. pantā.

2. Uz visiem fasējumiem saskaņā ar 3. un 4. punkta noteikumiem ir norāde par produkta svaru, sauktu par “nominālmasu”.

3. Saldētas vai ātrsaldētas mājputnu gaļas fasējumus var klasificēt pa nominālmasas kategorijām šādi:

liemeņi:

—	< 1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050 – 1 000 – 950 u. tml.),

—	1 100 – < 2 400 g: izmantojot 100 g klasi (1 100 – 1 200 – 1 300 u. tml.),

—	≥ 2 400 g: izmantojot 200 g klasi (2 400 – 2 600 – 2 800 u. tml.);

izcirtņi:

—	< 1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050 – 1 000 – 950 u. tml.),

—	≥ 1 100 g: izmantojot 100 g klasi (1 100 – 1 200 – 1 300 u. tml.).

4. Fasējumus, kas minēti 1. punktā, sagatavo tā, lai tie atbilstu šādām prasībām:

a)	faktiskais saturs caurmērā nevar būt mazāks par nominālmasu;

b)	to fasējumu daļai, kam negatīvā kļūda ir lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu, ir jābūt pietiekami nelielai, lai fasējumu partijas varētu apmierināt 10. punktā norādīto pārbaužu prasības;

c)	nepārdod nevienu fasējumu, kam negatīvā kļūda ir vairāk nekā divas reizes lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu.

Uz šo regulu attiecas nominālmasas, faktiskā satura un negatīvās kļūdas definīcijas, kas paredzētas Direktīvas 76/211/EEK I pielikumā.

5. Saldētas vai ātri sasaldētas mājputnu gaļas iepakotāju vai importētāju atbildību, kā arī pārbaudes, kas ir jāveic kompetentajām iestādēm, mutatis mutandis regulē Direktīvas 76/211/EEK I pielikuma 4., 5. un 6. punkts.

6. Fasējumu pārbaudi veic, ņemot paraugus, un tā sastāv no divām daļām:

—	pārbaude, kas aptver katrā paraugā ietilpstošā fasējuma faktisko saturu,

—	pārbaude, kas aptver paraugā ietilpstošo fasējumu vidējo faktisko saturu.

Fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja abu šo pārbaužu rezultāti atbilst 10. un 11. punktā minētajiem pieņemamības kritērijiem.

7. Partiju veido vienā vietā sagatavoti vienas nominālmasas, viena tipa un vienas produkcijas fasējumi, kas ir jāpārbauda.

Partijas lielums nepārsniedz šeit turpmāk paredzētos daudzumus:

—	ja fasējumi tiek pārbaudīti fasēšanas konveijera beigās, katras partijas lielums ir vienāds ar fasēšanas konveijera maksimālo produkcijas izlaidi stundā, neierobežojot partijas lielumu,

—	pārējos gadījumos partijas lielums nepārsniedz 10 000 fasējumu.

8. Paraugu, kurā ir šāds fasējumu skaits, izlases veidā ņem no katras pārbaudāmās partijas:

Partijas lielums	Parauga lielums
100–500	30
501–3 200	50
> 3 200	80

Partijām, kas satur mazāk nekā 100 fasējumu, veic 100 % nesagraujošo testu Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma nozīmē.

9. Attiecībā uz fasētu mājputnu gaļu maksimāli pieļaujamās negatīvās kļūdas ir šādas:

(gramos)
Nominālmasa	Maksimāli pieļaujamā negatīvā kļūda
Nominālmasa	Liemeņi	Izcirtņi
līdz 1 100	25	25
1 100 – < 2 400	50	50
2 400 un lielāka	100

10. Lai pārbaudītu katra paraugā ietvertā fasējuma faktisko saturu, aprēķina minimālo pieņemamo saturu, no fasējuma nominālmasas atņemot attiecīgā satura maksimāli pieļaujamo negatīvo kļūdu.

Paraugā ietvertos fasējumus, kuru faktiskais saturs ir mazāks par minimālo pieņemamo saturu, uzskata par nepieņemamiem.

Pārbaudīto fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja bojāto vienību skaits paraugā nesasniedz vai ir vienāds ar pieņemamības kritēriju atbilstīgi tabulā norādītajam; to noraida, ja bojāto vienību skaits ir vienāds vai pārsniedz zemāk norādīto noraidījuma kritēriju.

Parauga lielums	Bojāto vienību skaits
Parauga lielums	Pieņemamības kritērijs	Noraidījuma kritērijs
30	2	3
50	3	4
80	5	6

11. Pārbaudot vidējo faktisko saturu, fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja paraugu veidojošo fasējumu vidējais faktiskais saturs pārsniedz pieņemamības kritēriju šeit turpmāk:

Parauga lielums	Vidējā faktiskā satura pieņemamības kritērijs
30	x— ≥ Qn – 0,503 s
50	x— ≥ Qn – 0,379 s
80	x— ≥ Qn – 0,295 s

x—	=	vidējais faktiskais fasējumu saturs,
Qn	=	fasējuma nominālmasa,
s	=	partijā ietverto fasējumu vidējā faktiskā satura standarta novirze.

Standarta novirzi aprēķina, kā norādīts Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma 2.3.2.2. punktā.

12. Kamēr Padomes Direktīva 80/181/EEK (9) pieļauj papildu norāžu izmantojumu, norādei uz šajā pantā paredzēto fasējumu nominālmasu var pievienot papildu norādi.

13. Attiecībā uz mājputnu gaļu, ko Apvienotajā Karalistē ieved no citām dalībvalstīm, pārbaudes veic izlases veidā un tās neveic uz robežas.

10. pants

Norādījums par to, ka izmantota kāda no turpmāk definētajām atdzesēšanas metodēm, un atbilstošie nosaukumi pārējās III pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās var būt uz etiķetes Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē:

—	dzesēšana ar gaisu: mājputnu liemeņu dzesēšana ar aukstu gaisu,

—	dzesēšana ar gaisu un smidzināšanu: mājputnu liemeņu dzesēšana aukstā gaisā pārmaiņus ar ūdens tvaikiem vai smalku ūdens strūkliņu,

—	dzesēšana iegremdējot: mājputnu liemeņu atdzesēšana ūdens tvertnēs vai tvertnēs ar ledu un ūdeni atbilstoši pretplūsmas procesam.

11. pants

1. Lai noteiktu turēšanas veidus, izņemot bioloģisko lauksaimniecību, uz etiķetēm Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē nedrīkst norādīt nekādus citus terminus, izņemot tos, kas ietverti šajā regulā, un atbilstošos terminus citās Kopienas valodās, kas ietverti IV pielikumā, un jebkurā gadījumā tos var norādīt tikai tad, ja ir izpildīti attiecīgie šīs regulas V pielikumā izklāstītie nosacījumi:

a)	“Baroti ar … % …”;

b)	“Turēšana galvenokārt telpās” (“Audzēti kūtī”);

c)	“Brīvā turēšana”;

d)	“Tradicionālā brīvā turēšana”;

e)	“Brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā”.

Šos apzīmējumus var papildināt ar norādījumiem par attiecīgā turēšanas veida īpašajām raksturīgajām pazīmēm.

Ja uz tādu pīļu un zosu gaļas etiķetes, kas turētas foie gras ražošanai, ir norādīts “audzēšana brīvās turēšanas apstākļos” (šā punkta c), d) un e) apakšpunkts), jānorāda arī “foie gras ražošanai”.

2. Kaušanas vecuma un nobarošanas laika ilgumu atļauts minēt tikai tajā gadījumā, ja izmanto 1. punktā minētos apzīmējumus, mājputniem, kuri nav jaunāki par V pielikuma b), c) vai d) punktā norādīto vecumu. Tomēr šo nosacījumu nepiemēro dzīvniekiem, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtais ievilkums.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neierobežojot valstu tehniskos pasākumus, kas ir stingrāki nekā V pielikumā minētās minimālās prasības un ko piemēro tikai attiecīgās dalībvalsts ražotājiem, ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un atbilst kopējiem putnu gaļas tirgus standartiem.

4. Komisijai dara zināmus 3. punktā minētos valsts pasākumus.

5. Jebkurā brīdī un pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, vai šajā pantā minētie pasākumi ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un vai tie atbilst kopējiem putnu gaļas tirdzniecības standartiem.

12. pants

1. Kautuves, kurām atļauts lietot 11. pantā minētos apzīmējumus, ir īpaši jāapstiprina. Ņemot vērā turēšanas veidu, tās veic atsevišķu uzskaiti:

a)	par šādu putnu ražotāju vārdiem un adresēm, kurus reģistrē pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde ir veikusi pārbaudi;

b)	pēc šīs kompetentās iestādes lūguma – par katra audzētāja vienā ražošanas ciklā turēto putnu skaitu;

c)	par šādu piegādāto un pārstrādāto putnu skaitu un kopējo dzīvsvaru vai liemeņu svaru;

d)	ziņas par pārdošanu, to skaitā pircēju nosaukumi un adreses, vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas.

2. Šā panta 1. punktā minētos ražotājus pēc tam regulāri pārbauda. Tie vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic pastāvīgu uzskaiti par putnu skaitu pēc mājputnu sistēmas veidiem, norādot arī pārdoto putnu skaitu un pircēju nosaukumus un adreses, un barības piegādes daudzumus un avotu.

Turklāt ražotāji, kas izmanto brīvās turēšanas sistēmas, veic to datumu uzskaiti, kad putniem pirmo reizi ir dota pieeja brīvajiem apstākļiem.

3. Barības ražotāji un piegādātāji vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic uzskaiti, parādot, ka tās barības sastāvs, kas ir piegādāta ražotājiem tāda veida turēšanai, kāda paredzēta 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst norādēm, kas ir dotas attiecībā uz barošanu.

4. Inkubatori vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic to šķirņu putnu uzskaiti, ko uzskata par lēnaudzīgiem un kas ir piegādāti ražotājiem tāda veida turēšanai, kas paredzēta 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.

5. Lai pārbaudītu atbilstību 11. pantam un šā panta 1. līdz 4. punktam, regulāras pārbaudes veic:

a)	saimniecībā: vismaz reizi viena ražošanas cikla laikā;

b)	barības ražotājs un piegādātājs: vismaz reizi gadā;

c)	kautuvē: vismaz četras reizes gadā;

d)	inkubatorā: 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem turēšanas veidiem vismaz reizi gadā.

6. Visas dalībvalstis iesniedz cita citai un Komisijai apstiprināto un saskaņā ar 1. punktu reģistrēto kautuvju sarakstu, kurā norādīts nosaukums un adrese un katrai piešķirtais numurs. Jebkuras izmaiņas šajā sarakstā dara zināmas pārējām dalībvalstīm un Komisijai katra kalendārā gada ceturkšņa sākumā.

13. pants

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta e) punkta v) apakšpunktā paredzētā izmantotā turēšanas veida uzraudzību dalībvalstu izraudzītās iestādes atbilst Eiropas 1989. gada 26. jūnija Normai Nr. EN/45011 (European Norm No EN/45011), un tās licencē un uzrauga attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

14. pants

No trešām valstīm ievestajai putnu gaļai var būt viens vai vairāki neobligātie 10. un 11. pantā paredzētie norādījumi, ja tiem pievienots izcelsmes valsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka minētie produkti atbilst attiecīgiem šīs regulas noteikumiem.

Komisija pēc trešās valsts lūguma izveido šādu iestāžu sarakstu.

15. pants

1. Neskarot 16. panta 5. punktu un 17. panta 3. punktu, saldēto un ātrsaldēto cāļa gaļu var tirgot Kopienā, izmantojot tirdzniecību vai uzņēmējdarbību tikai tad, ja ūdens saturs nepārsniedz tehniski nenovēršamo daudzumu, kas noteikts, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VI pielikumā (notecināšanas metodi) vai VII pielikumā (ķīmisko metodi).

2. Katras dalībvalsts izraudzītas kompetentās iestādes nodrošina, ka kautuves pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta noteikumiem, un jo īpaši:

—	ka tiek ņemti paraugi ūdens absorbcijas atdzesēšanas laikā un saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas ūdens satura uzraudzībai,

—	lai pārbaužu rezultāti tiktu reģistrēti un glabāti vienu gadu;

—	lai katra partija tiktu marķētā tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šim partijas marķējumam jāparādās ražošanas reģistrā.

16. pants

1. Regulārās pārbaudes saskaņā ar IX pielikumu attiecībā uz absorbēto ūdeni vai pārbaudes saskaņā ar VI pielikumu kautuvēs veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā.

Ja šajās pārbaudēs konstatē, ka absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā ūdens saturs, kas ir pieļaujams saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ņemot vērā ūdeni, kuru liemeņi absorbē pārstrādes posmos, uz ko pārbaude neattiecas, un ja jebkurā gadījumā absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā daudzumi, kas minēti IX pielikuma 10. punktā vai VI pielikuma 7. punktā, tad, lai kautuve varētu turpināt darbu, nekavējoties veic vajadzīgās tehniskās korekcijas.

2. Visos gadījumos, kas minēti 1. punkta otrajā daļā, un jebkurā gadījumā vismaz reizi divos mēnešos veic ūdens satura pārbaudes, kas minētas 15. panta 1. punktā, saskaņā ar VI vai VII pielikumu, ņemot paraugus no saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas no katras kautuves, kuru izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs pārbaudes neveic liemeņiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi izvešanai.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes veic kompetentās iestādes vai arī to uzraudzībā. Kompetentās iestādes īpašos gadījumos var stingrāk piemērot 1. punkta noteikumus un jo īpaši IX pielikuma 1. un 10. punktu un 2. punktu attiecībā uz konkrētu kautuvi, ja to uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību kopējam ūdens saturam, kas ir atļauts saskaņā ar šo regulu.

Visos gadījumos, kad saldētu vai ātri sasaldētu cāļu partija atzīta par tādu, kas neatbilst šai regulai, kompetentās iestādes atsāk pārbaudes, ko veic ne retāk kā 2. punktā minētās pārbaudes, tikai pēc tam, kad trīs secīgās pārbaudēs saskaņā ar VI vai VII pielikumu, kas jāveic, izmantojot paraugus, kuri ņemti no produkcijas trīs dažādās dienās, kuras izvēlētas ilgākais četru nedēļu laikā, iegūti negatīvi rezultāti. Šo pārbaužu izmaksas sedz attiecīgā kautuve.

4. Ja dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kas minētas 1. un 2. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri ietverti VI līdz IX pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad 1. punktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti šajos pielikumos, tad pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts 1. punktā.

5. Ja 2. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamos limitus, tad uzskata, ka attiecīgā partija neatbilst šai regulai. Tomēr tādā gadījumā attiecīgā kautuve var pieprasīt, lai dalībvalsts references laboratorijā tiktu veikta kontrolanalīze, izmantojot metodi, ko izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks.

6. Ja pēc šādas kontrolanalīzes attiecīgo partiju atzīst par šai regulai neatbilstošu, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas atļauj šādu partiju pārdot Kopienā tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo liemeņu atsevišķos un lielapjoma iepakojumus kautuve kompetentās iestādes uzraudzībā marķē ar papīra lenti vai etiķeti, uz kuras ir vismaz viena no X pielikumā minētajām frāzēm, rakstīta ar lielajiem burtiem sarkanā krāsā.

Pirmajā daļā minētā partija paliek kompetentās iestādes uzraudzībā, līdz ir pabeigtas darbības ar to saskaņā ar šo punktu vai arī tā ir citādi likvidēta. Ja kompetentajai iestādei ir pierādīts, ka pirmajā daļā minētā partija ir paredzēta izvešanai, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu attiecīgās partijas pārdošanu Kopienā.

Pirmajā daļā minētās norādes marķē labi redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli saskatāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas. Tās nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēptas, neskaidras vai aizsegtas ar kādu citu tekstu vai attēlu. Uz atsevišķajiem iepakojumiem burtiem ir jābūt vismaz 1 cm augstiem un uz lielapjoma iepakojumiem – 2 cm augstiem.

17. pants

1. Ja ir pamatotas aizdomas par neatbilstību, galamērķa dalībvalsts var veikt saldētās vai ātrsaldētās cāļa gaļas nediskriminējošas pārbaudes izlases veidā, lai pārliecinātos, ka sūtījums atbilst 15. un 16. panta prasībām.

2. Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic preču galapunktā vai citā piemērotā vietā ar nosacījumu, ka pēdējā gadījumā vietu izvēlas uz robežas un ka tā cik vien iespējams maz traucē preču pārvadājumiem, un ka preces var virzīties uz priekšu uz galapunktu, tikko ir paņemts attiecīgais paraugs. Tomēr attiecīgos produktus nevar pārdot galapatērētājiem, kamēr nav pieejams pārbaudes rezultāts.

Šādas pārbaudes veic, cik vien iespējams drīz, lai nevajadzīgi neaizkavētu produktu laišanu tirgū vai neradītu kavēšanos, kas varētu pasliktināt to kvalitāti.

Šo pārbaužu rezultātus un jebkādus turpmākus lēmumus saistībā ar tiem, kā arī to pieņemšanas pamatojumu, vēlākais, divās darbdienās pēc paraugu ņemšanas paziņo nosūtītājam, saņēmējam vai viņu pārstāvim. Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtos lēmumus un šo lēmumu pamatojumus paziņo nosūtītājas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Pēc attiecīgā nosūtītāja vai viņa pārstāvja lūguma minētos lēmumus un pamatojumus viņam nosūta rakstveidā kopā ar precīzām ziņām par pārsūdzības tiesībām, kas viņam pieejamas saskaņā ar nosūtītājā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par spēkā esošo procedūru un termiņiem.

3. Ja 1. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamās robežas, attiecīgās partijas īpašnieks var pieprasīt, lai tiktu veikta kontrolanalīze kādā no references laboratorijām, kas minētas XI pielikumā, izmantojot to pašu metodi kā pirmajai analīzei. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks. References laboratoriju uzdevumi un kompetence ir precizēta XII pielikumā.

4. Ja pēc tam, kad ir veikta pārbaude saskaņā ar 1. un 2. punktu, un – ja izteikts attiecīgs lūgums – pēc tam, kad ir veikta kontrolanalīze, konstatē, ka saldētā vai ātrsaldētā cāļa gaļa neatbilst 15. un 16. pantam, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde piemēro procedūras, kas paredzētas 16. panta 6. punktā.

5. Gadījumos, kas paredzēti 3. un 4. punktā, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties sazinās ar nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Minētās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus un informē galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi par veikto pārbaužu veidiem, pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu pamatojumu.

Ja pārbaudēs, kas minētas 1. un 3. punktā, konstatē atkārtotu neatbilstību vai ja šādas pārbaudes pēc nosūtītājas dalībvalsts ieskatiem veic bez pietiekama pamatojuma, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes informē Komisiju.

Komisija, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, vai arī pēc galamērķa dalībvalsts lūguma un ņemot vērā pārkāpumu raksturu, var:

—	nosūtīt uz attiecīgo uzņēmumu ekspertu misiju un sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm veikt pārbaudes uz vietas vai

—	pieprasīt, lai nosūtītājas dalībvalsts kompetentā iestāde pastiprina tās paraugu ņemšanu attiecīgajā uzņēmumā un, ja vajadzīgs, piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 194. pantu.

Komisija par saviem secinājumiem informē dalībvalstis. Dalībvalstis, kuru teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga viņu uzdevuma veikšanai.

Līdz Komisijas atzinuma saņemšanai nosūtītājai dalībvalstij pēc galamērķa dalībvalsts pieprasījuma ir jāpastiprina attiecīgā uzņēmuma produktu pārbaudes.

Ja veic pasākumus, lai novērstu atkārtotas neatbilstības no uzņēmuma puses, Komisija no iesaistītā uzņēmuma iekasē visus izdevumus, kas radušies saistībā ar trešās daļas ievilkumu noteikumu piemērošanu.

18. pants

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes tūlīt dara zināmus valsts references laboratorijai to 15., 16. un 17. pantā minēto pārbaužu rezultātus, kuras tās veikušas pašas vai kas veiktas uz to atbildību.

Valstu references laboratorijas līdz katra gada 1. jūlijam nosūta šos datus 19. pantā minētajai ekspertu padomei, kas veic datu turpmāku izvērtēšanu un apspriežas ar valstu references laboratorijām. Rezultātus iesniedz izskatīšanai pārvaldības komitejā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. pantā paredzētajai procedūrai.

2. Dalībvalstis pieņem praktiskus pasākumus pārbaudēm, kas paredzētas 15., 16. un 17. pantā, visām tirdzniecības fāzēm, ieskaitot pārbaudes attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm muitošanas laikā, saskaņā ar VI un VII pielikumu. Tās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šiem pasākumiem. Par visām izmaiņām, kas veiktas šajos pasākumos, tūlīt informē citas dalībvalstis un Komisiju.

19. pants

Ekspertu padome ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā darbojas kā iestāde, kas koordinē valstu references laboratoriju pārbaudes pasākumus. Tā sastāv no Komisijas un valstu references laboratoriju pārstāvjiem. Padomes un valstu references laboratoriju uzdevumi, kā arī padomes organizatoriskā struktūra izklāstīta XII pielikumā.

Finansiāls atbalsts tiek izmaksāts references laboratorijai saskaņā ar nosacījumiem līgumā, kurš noslēgts starp Komisiju, kas darbojas Kopienas vārdā, un šo attiecīgo laboratoriju.

Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir pilnvarots parakstīt līgumu Komisijas vārdā.

20. pants

1. Šādus svaigus, saldētus un ātrsaldētus mājputnu izcirtņus var realizēt tirdzniecībā vai uzņēmējdarbībā Kopienā, ja ūdens saturs nepārsniedz pieņemamās tehniskās vērtības, kas noteiktas, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VIII pielikumā (ķīmiskā metode):

a)	vistas krūtiņas fileja, ar atslēgas kaulu vai bez tā, bez ādas;

b)	vistas krūtiņa, ar ādu;

c)	vistas ciskas, stilbi, kājas, kājas ar muguras gabalu, kāju ceturtdaļas, bez ādas;

d)	tītara krūtiņas fileja, bez ādas;

e)	tītara krūtiņa, ar ādu;

f)	tītara ciskas, stilbi, kājas, ar ādu;

g)	atkaulota tītara kāju gaļa, bez ādas.

2. Kompetentās iestādes, ko izraudzījusi katra dalībvalsts, gādā par to, lai kautuves un izciršanas uzņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir pievienoti kautuvēm vai ne, pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta nosacījumiem, un jo īpaši:

kautuvēs veic regulāras absorbētā ūdens pārbaudes saskaņā ar 16. panta 1. punktu arī vistu un tītaru liemeņiem, kas paredzēti šā panta 1. punktā uzskaitīto svaigo, saldēto un ātrsaldēto izcirtņu ražošanai. Šīs pārbaudes veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā. Tomēr, ja tītaru liemeņus dzesē ar gaisu, regulāras absorbētā ūdens pārbaudes nav jāveic. Robežvērtības, kas noteiktas IX pielikuma 10. punktā, attiecas arī uz tītaru liemeņiem;

b)	lai pārbaužu rezultāti tiktu reģistrēti un glabāti vienu gadu;

c)	lai katra partija tiktu marķēta tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šim partijas marķējumam jāparādās ražošanas reģistrā.

Ja cāļu dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kuras minētas a) apakšpunktā un 3. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri noteikti VI līdz IX pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad a) apakšpunktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti VI līdz IX pielikumā, tad a) apakšpunktā minētās pārbaudes ievieš atkārtoti.

3. Vismaz reizi trijos mēnešos 1. punktā minētās ūdens satura pārbaudes saldētiem un ātrsaldētiem mājputnu izcirtņiem veic izlases kārtā katram izciršanas uzņēmumam, kas ražo šādus izcirtņus, saskaņā ar VIII pielikumu. Šīs pārbaudes neveic mājputnu izcirtņiem, attiecībā uz ko ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi izvešanai.

Pēc viena gada atbilstības kritērijiem, kas noteikti VIII pielikumā, konkrētajā gaļas sadalīšanas uzņēmumā pārbaužu biežumu samazina līdz vienai reizei sešos mēnešos. Ja ir kāda neatbilstība šiem kritērijiem, pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts pirmajā daļā.

4. Mājputnu gaļas izcirtņiem, kas minēti šā panta 1. punktā, mutatis mutandis piemēro 16. panta 3. līdz 6. punktu, kā arī 17. un 18. pantu.

21. pants

No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EEK) Nr. 1538/91 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu un Regulu (EEK) Nr. 1906/90 jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu, kas ietverta XIII pielikumā.

22. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 470/2008 (OV L 140, 30.5.2008., 1. lpp.).

(2) OV L 173, 6.7.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1029/2006 (OV L 186, 7.7.2006., 6. lpp.).

(3) OV L 143, 7.6.1991., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1474/2007 (OV L 329, 14.12.2007., 14. lpp.).

(4) OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/45/EK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).

(5) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(6) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(7) Saldējamā aparāta sabojāti: (kvalitātes samazināšanās nozīmē) ādas un/vai gaļas neatgriezeniska vietēja vai virsmas pārkalšana, kas parādās kā izmaiņas:

—	sākotnējā krāsā (lielākoties tā kļūst bālāka) vai

—	smaržā (bez smaržas vai sasmakusi), vai

—	konsistencē (sausa, poraina).

(8) Pielaide katrai sugai, nevis visām sugām kopumā.

(9) OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.

I PIELIKUMS

1. panta 1. punkts – Veselu liemeņu nosaukumi

	bg	es	cs	da	de	et	el	en	fr	it	lv
1.	Пиле, бройлер	Pollo (de carne)	Kuře, brojler	Kylling, slagtekylling	Hähnchen Masthuhn	Tibud, broiler	Κοτόπουλο Πετετνοί και κότες (κρεατοπαραγωγής)	Chicken, broiler	Poulet (de chair)	Pollo, ‘Broiler’	Cālis, broilers
2.	Петел, кокошка	Gallo, gallina	Kohout, slepice, drůbež na pečení, nebo vaření	Hane, høne, suppehøne	Suppenhuhn	Kuked, kanad, hautamiseks või keetmiseks mõeldud kodulinnud	Πετεινοί και κότες (για βράοιμο)	Cock, hen, casserole, or boiling fowl	Coq, poule (à bouillir)	Gallo, gallina Pollame da brodo	Gailis, vista, sautēta vai vārīta mājputnu gaļa
3.	Петел (угоен, скопен)	Capón	Kapoun	Kapun	Kapaun	Kohikukk	Καπόνια	Capon	Chapon	Cappone	Kapauns
4.	Ярка, петле	Polluelo	Kuřátko, kohoutek	Poussin, Coquelet	Stubenküken	Kana- ja kukepojad	Νεοσσός, πετεινάρι	Poussin, Coquelet	Poussin, coquelet	Galletto	Cālītis
5.	Млад петел	Gallo joven	Mladý kohout	Unghane	Junger Hahn	Noor kukk	Πετεινάρι	Young cock	Jeune coq	Giovane gallo	Jauns gailis
1.	(Млада) пуйка	Pavo (joven)	(Mladá) krůta	(Mini) kalkun	(Junge) Pute, (Junger) Truthahn	(Noor) kalkun	(Νεαροί) γάλοι και γαλοπούλες	(Young) turkey	Dindonneau, (jeune) dinde	(Giovane) tacchino	(Jauns) tītars
2.	Пуйка	Pavo	Krůta	Avlskalkun	Pute, Truthahn	Kalkun	Γάλοι και γαλοπούλες	Turkey	Dinde (à bouillir)	Tacchino/a	Tītars
1.	(Млада) патица, пате (млада) мускусна патица, (млад) мюлар	Pato (joven o anadino), pato de Barbaria (joven), pato cruzado (joven)	(Mladá) kachna, kachnê, (mladá) Pižmová kachna, (mladá) kachna Mulard	(Ung) and (Ung) berberiand (Ung) mulardand	Frühmastente, Jungente, (Junge) Barbarieente (Junge Mulardente)	(Noor) part, pardipoeg. (noor) muskuspart, (noor) mullard	(Νεαρές) πάπιες ή παπάκια, (νεαρές) πάπιες Βαρβαρίας, (νεαρές) παπιες mulard	(Young) duck, duckling, (Young) Muscovy duck (Young) Mulard duck	(Jeune) canard, caneton, (jeune) canard de Barbarie, (jeune) canard mulard	(Giovane) anatra (Giovane) Anatra muta (Giovane) Anatra ‘mulard’	(Jauna) pīle, pīlēns, (jauna) muskuspīle, (Jauna) Mulard pīle
2.	Патица, мускусна патица, мюлар	Pato, pato de Barbaria, pato cruzado	Kachna, Pižmová kachna, kachna Mulard	Avlsand Avlsberberiand Avlsmulardand	Ente, Barbarieente Mulardente	Part, muskuspart, mullard	Πάτιες, πάτιες Βαρβαρίας πάτιες mulard	Duck, Muscovy duck, Mulard duck	Canard, canard de Barbarie (à bouillir), canard mulard (à bouillir)	Anatra Anatra muta Anatra ‘mulard’	Pīle, muskuspīle, Mulard pīle
1.	(Млада) гъска, гъсе	Oca (joven), ansarón	Mladá husa, house	(Ung) gås	Frühmastgans, (Junge) Gans, Jungmastgans	(Noor) hani, hanepoeg	(Νεαρές) χήνες ή χηνάκια	(Young) goose, gosling	(Jeune) oie ou oison	(Giovane) oca	(Jauna) zoss, zoslēns
2.	Гъска	Oca	Husa	Avlsgås	Gans	Hani	Χήνες	Goose	Oie	Oca	Zoss
1.	(Млада) токачка	Pintada (joven)	Mladá perlička	(Ung) perlehøne	(Junges) Perlhuhn	(Noor) pärlkana	(Νεαρές) φραγκόκοτες	(Young) guinea fowl	(Jeune) pintade Pintadeau	(Giovane) faraona	(Jauna) pērļu vistiņa
2.	Токачка	Pintada	Perlička	Avlsperlehøne	Perlhuhn	Pärlkana	Φραγκόκοτες	Guinea fowl	Pintade	Faraona	Pērļu vistiņa

	lt	hu	mt	nl	pl	pt	ro	sk	sl	fi	sv
1.	Viščiukas broileris	Brojler csirke, pecsenyecsirke	Fellus, brojler	Kuiken, braadkuiken	Kurczę, broiler	Frango	Pui de carne, broiler	Kurča, brojler	Pitovni piščanec – brojler	Broileri	Kyckling, slaktkyckling (broiler)
2.	Gaidys, višta, skirti troškinti arba virti	Kakas és tyúk (főznivaló baromfi)	Serduk, tiġieġa (tal-brodu)	Haan, hen soep- of stoofkip	Kura rosołowa	Galo, galinha	Cocoș, găină sau carne de pasăre pentru fiert	Kohút, sliepka	Petelin, kokoš, perutnina za pečenje ali kuhanje	Kukko, kana	Tupp, höna, gryt-, eller kokhöna
3.	Kaplūnas	Kappan	Ħasi	Kapoen	Kapłon	Capão	Clapon	Kapún	Kopun	Chapon (syöttökukko)	Kapun
4.	Viščiukas	Minicsirke	Għattuqa, coquelet	Piepkuiken	Kurczątko	Franguitos	Pui tineri	Kurčiatko	Mlad piščanec, mlad petelin (kokelet)	Kananpoika, kukonpoika	Poussin, Coquelet
5.	Gaidžiukas	Fiatal kakas	Serduk żgħir fl-eta	Jonge haan	Młody kogut	Galo jovem	Cocoș tânăr	Mladý kohút	Mlad petelin	Nuori kukko	Ung tupp
1.	Kalakučiukas	Pecsenyepulyka, gigantpulyka, növendék pulyka	Dundjan (żgħir fl-eta)	(Jonge) kalkoen	(Młody) indyk	Peru	Curcan (tânăr)	Mladá morka	(Mlada) pura	(Nuori) kalkkuna	(Ung) kalkon
2.	Kalakutas	Pulyka	Dundjan	Kalkoen	Indyk	Peru adulto	Curcan	Morka	Pura	Kalkkuna	Kalkon
1.	Ančiukai, muskusinės anties ančiukai, mulardinės anties ančiukai	Pecsenyekacsa, Pecsenye pézsmakacsa, Pecsenye mulard-kacsa	Papra (żgħira fl-eta), papra żgħira (fellus ta’ papra) muskovy (żgħira fl-eta), papra mulard	(Jonge) eend, (Jonge) Barbarijse eend (Jonge) „Mulard”-eend	(Młoda) kaczka tuczona, (Młoda) kaczka piżmova, (Młoda) kaczka mulard	Pato, Pato Barbary, Pato Mulard	Rață (tânără), rață (tânără) din specia Cairina moschata, rață (tânără) Mulard	(Mladá kačica), káča, (Mladá) pižmová kačica, (Mladý) mulard	(Mlada) raca, račka, (mlada) muškatna raca, (mlada) mulard raca	(Nuori) ankka, (Nuori) myskiankka	(Ung) anka, ankunge (ung) mulardand (ung) myskand
2.	Antis, muskusinė antis, mulardinė antis	Kacsa, Pézsma kacsa, Mulard kacsa	Papra, papra muscovy, papra mulard	Eend Barbarijse eend „Mulard”-eend	Kaczka, Kaczka piżmowa, Kaczka mulard	Pato adulto, pato adulto Barbary, pato adulto Mulard	Rață, rață din specia Cairina moschata, rață Mulard	Kačica, Pyžmová kačica, Mulard	Raca, muškatna raca, mulard raca	Ankka, myskiankka	Anka, mulardand, myskand
1.	Žąsiukas	Fiatal liba, pecsenye liba	Wiżża (żgħira fl-eta), fellusa ta’ wiżża	(Jonge) gans	Młoda gęś	Ganso	Gâscă (tânără)	(Mladá) hus, húsa	(Mlada) gos, goska	(Nuori) hanhi	(Ung) gås, gåsunge
2.	Žąsis	Liba	Wiżża	Gans	Gęś	Ganso adulto	Gâscă	Hus	Gos	Hanhi	Gås
1.	Perlinių vištų viščiukai	Pecsenyegyöngyös	Farghuna (żgħira fl-eta)	(Jonge) parelhoen	(Młoda) perliczka	Pintada	Bibilică adultă	(Mladá) perlička	(Mlada) pegatka	(Nuori) helmikana	(Ung) pärlhöna
2.	Perlinės vištos	Gyöngytyúk	Fargħuna	Parelhoen	Perlica	Pintada adulta	Bibilică	Perlička	Pegatka	Helmikana	Pärlhöna

1. panta 2. punkts – Mājputnu izcirtņu nosaukumi

	bg	es	cs	da	de	et	el	en	fr	it	lv
a)	Половинка	Medio	Půlka	Halvt	Hälfte oder Halbes	Pool	Μισά	Half	Demi ou moitié	Metà	Puse
b)	Четвъртинка	Charto	Čtvrtka	Kvart	(Vorder-, Hinter-)Viertel	Veerand	Τεταρτημόριο	Quarter	Quart	Quarto	Ceturdaļa
c)	Неразделени четвъртинки с бутчетата	Cuartos traseros unidos	Neoddělená zadní čtvrtka	Sammenhængende lårstykker	Hinterviertel am Stück	Lahtilõikamata koivad	Αδιαχώριστα τεταρτημόρια ποδιών	Unseparated leg quarters	Quarts postérieurs non séparés	Cosciotto	Nesadalītas kāju ceturdaļas
d)	Гърди, бяло месо или филе с кост	Pechuga	Prsa	Bryst	Brust, halbe Brust, halbierte Brust	Rind	Στήθος	Breast	Poitrine, blanc ou filet sur os	Petto con osso	Krūtiņa
e)	Бутче	Muslo y contramuslo	Stehno	Helt lår	Schenkel, Keule	Koib	Πόδι	Leg	Cuisse	Coscia	Kāja
f)	Бутче с част от гърба, прикрепен към него	Charto trasero de pollo	Stehno kuřete s částí zad	Kyllingelår med en del af ryggen	Hähnchenschenkel mit Rückenstück, Hühnerkeule mit Rückenstück	Koib koos seljaosaga	Πόδι από κοτόπουλο με ένα κομμάτι της ράχης	Chicken leg with a portion of the back	Cuisse de poulet avec une portion du dos	Coscetta	Cāļa kāja ar muguras daļu
g)	Бедро	Contramuslo	Horní stehno	Overlår	Oberschenkel, Oberkeule	Reis	Μηρός (μπούτι)	Thigh	Haut de cuisse	Sovraccoscia	Šķiņkis
h)	Подбедрица	Muslo	Dolní stehno (palička)	Underlår	Unterschenkel, Unterkeule	Sääretükk	Κνήμη	Drumstick	Pilon	Fuso	Stilbs
i)	Крило	Ala	Křídlo	Vinge	Flügel	Tiib	Φτερούγα	Wing	Aile	Ala	Spārns
j)	Неразделени крила	Alas unidas	Neoddělená křídla	Sammenhængende vinger	Beide Flügel, ungetrennt	Lahtilõikamata tiivad	Αδιαχώριστες φτερούγες	Unseparated wings	Ailes non séparées	Ali non separate	Nesadalīti spārni
k)	Филе от гърдите, бяло месо	Filete de pechuga	Prsní řízek	Brystfilet	Brustfilet, Filet aus der Brust, Filet	Rinnafilee	Φιλέτο στήθους	Breast fillet	Filet de poitrine, blanc, filet, noix	Filetto, fesa (tacchino)	Krūtiņas fileja
l)	Филе от гърдите с „ядеца“	Filete de pechuga con clavícula	Filety z prsou (Klíční kost s chrupavkou prsní kosti včetně svaloviny v přirozené souvislosti, klíč. kost a chrupavka max. 3 % z cel. hmotnosti)	Brystfilet med ønskeben	Brustfilet mit Schlüsselbein	Rinnafilee koos harkluuga	Φιλέτο στήθους με κλειδοκόκαλο	Breast fillet with wishbone	Filet de poitrine avec clavicule	Petto (con forcella), fesa (con forcella)	Krūtiņas fileja ar krūšukaulu
m)	Нетлъсто филе	Magret, maigret	Magret, maigret (filety z prsou kachen a hus s kůží a podkožním tukem pokrývajícím prsní sval, bez hlubokého svalu prsního)	Magret, maigret	Magret, Maigret	Rinnaliha („magret” või „maigret”)	Maigret, magret	Magret, maigret	Magret, maigret	Magret, maigret	Pīles krūtiņa
n)	Oбезкостен пуешки бут	Carne de muslo y contramuslo de pavo deshuesada	U vykostěných krůtích stehen	Udbenet kød af hele kalkunlår	Entbeintes Fleisch von Putenschenkeln	Kalkuni konditustatud koivaliha	Κρέας ποδιού γαλοπούλας χωρίς κόκαλο	Deboned turkey leg meat	Cuisse désossée de dinde	Carne di coscia di tacchino disossata	Atkaulotai tītara kāju gaļai

	lt	hu	mt	nl	pl	pt	ro	sk	sl	fi	sv
a)	Pusė	Fél baromfi	Nofs	Helft	Połówka	Metade	Jumătăți	Polená hydina	Polovica	Puolikas	Halva
b)	Ketvirtis	Negyed baromfi	Kwart	Kwart	Ćwiartka	Quarto	Sferturi	Štvrťka hydiny	Četrt	Neljännes	Kvart
c)	Neatskirti kojų ketvirčiai	Összefüggő (egész) combnegyedek	Il-kwarti ta’ wara tas-saqajn, mhux separati	Niet-gescheiden achterkwarten	Ćwiartka tylna w całości	Quartos da coxa não separados	Sferturi posterioare neseparate	Neoddelené hydinové stehná	Neločene četrti nog	Takaneljännes	Bakdelspart
d)	Krūtinėlė	Mell	Sidra	Borst	Pierś, połówka piersi	Peito	Piept	Prsia	Prsi	Rinta	Bröst
e)	Koja	Comb	Koxxa	Hele poot, hele dij	Noga	Perna inteira	Pulpă	Hydinové stehno	Bedro	Koipireisi	Klubba
f)	Viščiuko koja su neatskirta nugaros dalimi	Csirkecomb a hát egy részével	Koxxa tat-tiġieġa b’porzjon tad-dahar	Poot/dij met rugdeel (bout)	Noga kurczęca z częścią grzbietu	Perna inteira de frango com uma porção do dorso	Pulpă de pui cu o porțiune din spate atașată	Kuracie stehno s panvou	Piščančja bedra z delom hrbta	Koipireisi, jossa selkäosa	Kycklingklubba med del av ryggben
g)	Šlaunelė	Felsőcomb	Il-biċċa ta’ fuq tal-koxxa	Bovenpoot, bovendij	Udo	Coxa	Pulpă superioară	Horné hydinové stehno	Stegno	Reisi	Lår
h)	Blauzdelė	Alsócomb	Il-biċċa t’isfel tal-koxxa (drumstick)	Onderpoot, onderdij (Drumstick)	Podudzie	Perna	Pulpă inferioară	Dolné hydinové stehno	Krača	Koipi	Ben
i)	Sparnas	Szárny	Ġewnaħ	Vleugel	Skrzydło	Asa	Aripi	Hydinové krídelko	Peruti	Siipi	Vinge
j)	Neatskirti sparnai	Összefüggő (egész) szárnyak	Ġwienaħ mhux separati	Niet-gescheiden vleugels	Skrzydła w całości	Asas não separadas	Aripi neseparate	Neoddelené hydinové krídla	Neločene peruti	Siivet kiinni toisissaan	Sammanhängande vingar
k)	Krūtinėlės filė	Mellfilé	Flett tas-sidra	Borstfilet	Filet z piersi	Carne de peito	Piept dezosat	Hydinový rezeň	Prsni file	Rintafilee	Bröstfilé
l)	Krūtinėlės filė su raktikauliu ir krūtinkauliu	Mellfilé szegycsonttal	Flett tas-sidra bil-wishbone	Borstfilet met vorkbeen	Filet z piersi z obojczykiem	Carne de peito com fúrcula	Piept dezosat cu osul iadeș	Hydinový rezeň s kosťou	Prsni file s prsno kostjo	Rintafilee solisluineen	Bröstfilé med nyckelben
m)	Krūtinėlės filė be kiliojo raumens (magret)	Bőrös libamell-filé, (maigret)	Magret, maigret	Magret	Magret	Magret, maigret	Tacâm de pasăre, spinări de pasăre	Magret	Magret	Magret, maigret	Magret, maigret
n)	Kalakuto kojų mėsa be kaulų	Kicsontozott pulykacomb	Laħam tas-saqajn tad-dundjan dissussat	Vlees van hele poten/hele dijen van kalkoenen, zonder been	Pozbawione kości mięso z nogi indyka	Carne desossada da perna inteira de peru	Pulpă dezosată de curcan	Vykostené morčacie stehno	Puranje bedro brez kosti	Kalkkunan luuton koipi-reisiliha	Urbenat kalkonkött av klubba

II PIELIKUMS

Griezums, ar ko atdala cisku/kājiņu un muguru

—	gūžas locītavas atdalīšana

Griezums, ar ko atdala cisku un stilbiņu

—	ceļa locītavas atdalīšana

III PIELIKUMS

10. pants – Dzesēšanas metodes

	bg	es	cs	da	de	et	el	en	fr	it	lv
1.	Въздушно охлаждане	Refrigeración por aire	Vzduchem (Chlazení vzduchem)	Luftkøling	Luftkühlung	Ōhkjahutus	Ψύξη με αέρα	Air chilling	Refroidissement à l'air	Raffreddamento ad aria	Dzesēšana ar gaisu
2.	Въздушно-душово охлаждане	Refrigeración por aspersión ventilada	Vychlazeným proudem vzduchu s postřikem	Luftspraykøling	Luft-Sprühkühlung	Ōhkpiserdusjahutus	Ψύξη με ψεκασμό	Air spray chilling	Refroidissement par aspersion ventilée	Raffreddamento per aspersione e ventilazione	Dzesēšana ar izsmidzinātu gaisu
3.	Охлаждане чрез потапяне	Refrigeración por immersión	Ve vodní lázni ponořením	Neddypningskøling	Gegenstrom-Tauchkühlung	Sukeljahutus	Ψύξη με βύθιση	Immersion chilling	Refroidissement par immersion	Raffreddamento per immersione	Dzesēšana iegremdējot

	lt	hu	mt	nl	pl	pt	ro	sk	sl	fi	sv
1.	Atšaldymas ore	Levegős hűtés	Tkessih bl-arja	Luchtkoeling	Owiewowa	Refrigeração por ventilação	Refrigerare în aer	Chladené vzduchom	Zračno hlajenje	Ilmajäähdytys	Luftkylning
2.	Atšaldymas pučiant orą	Permetezéses hűtés	Tkessih b'air spray	Lucht-sproeikoeling	Owiewowo-natryskowa	Refrigeração por aspersão e ventilação	Refrigerare prin dușare cu aer	Chladené sprejovaním	Hlajenje s pršenjem	Ilmasprayjäähdytys	Evaporativ kylning
3.	Atšaldymas panardinant	Bemerítéses hűtés	Tkessiħ b’immersjoni	Dompelkoeling	Zanurzeniowa	Refrigeração por imersão	Refrigerare prin imersiune	Chladené vo vode	Hlajenje s potapljanjem	Vesijäähdytys	Vattenkylning

IV PIELIKUMS

11. panta 1. punkts – Audzēšanas veidi

	bg	es	cs	da	de	et	el	en	fr	it	lv
a)	Хранена с … % … гъска, хранена с овес	Alimentado con … % de … Oca engordada con avena	Krmena (čím) … % (čeho) … Husa krmená ovsem	Fodret med … % … Havrefodret gås	Mast mit … % … Hafermastgans	Söödetud …, mis sisaldab … % … Kaeraga toidetud hani	Έχει τραφεί με … % … Χήνα που παχαίνεται με βρώμη	Fed with … % of … Oats fed goose	Alimenté avec … % de … Oie nourrie à l’avoine	Alimentato con il … % di … Oca ingrassata con avena	Barība ar … % … ar auzām barotas zosis
b)	Екстензивно закрито (отгледан на закрито)	Sistema extensivo en gallinero	Extenzivní v hale	Ekstensivt staldopdræt (skrabe …)	Extensive Bodenhaltung	Ekstensiivne seespidamine (lindlas pidamine)	Εκτατικής εκτροφής	Extensive indoor (barnreared)	Élevé à l’intérieur: système extensif	Estensivo al coperto	Turēšana galvenokārt telpās (“Audzēti kūtī”)
c)	Свободен начин на отглеждане	Gallinero con salida libre	Volný výběh	Fritgående	Freilandhaltung	Vabapidamine	Ελεύθερης βοσκής	Free range	Sortant à l’extérieur	All’aperto	Brīvā turēšana
d)	Традиционен свободен начин на отглеждане	Granja al aire libre	Tradiční volný výběh	Frilands …	Bäuerliche Freilandhaltung	Traditsiooniline vabapidamine	Πτηνοτροφείο παραδοσιακά ελεύθερης βοσκής	Traditional free range	Fermier-élevé en plein air	Rurale all’aperto	Tradicionālā brīvā turēšana
e)	Свободен начин на отглеждане – пълна свобода	Granja de cría en libertad	Volný výběh – úplná volnost	Frilands … opdrættet i fuld frihed	Bäuerliche Freilandhaltung Unbegrenzter Auslauf	Täieliku liikumisvabadusega traditsiooniline vabapidamine	Πτηνοτροφείο απεριόριστης τροφής	Free-range — total freedom	Fermier-élevé en liberté	Rurale in libertà	Pilnīgā brīvība

	lt	hu	mt	nl	pl	pt	ro	sk	sl	fi	sv
a)	Lesinta … % … Avižomis penėtos žąsys	…%-ban …-val etetett Zabbal etetett liba	Mitmugħa b’… % ta’ … Wiżża mitmugħa bil-ħafur	Gevoed met … % … Met haver vetgemeste gans	Żywione z udziałem … % … tucz owsiany (gęsi)	Alimentado com … % de … Ganso engordado com aveia	Furajate cu un % de … Gâște furajate cu ovăz	Kŕmené … % … Husi kŕmené ovsom	Krmljeno z … % … gos krmljena z ovsom	Ruokittu rehulla, joka sisältää … …% Kauralla ruokittu hanhi	Utfodrad med … % … Havreutfodrad gås
b)	Patalpose laisvai auginti paukščiai (Auginti tvartuose)	Istállóban külterjesen tartott	Mrobbija ġewwa: sistema estensiva	Scharrel … binnengehouden	Ekstensywny chów ściółkowy	Produção extensiva em interior	Creștere în interior sistem extensiv	Chované na hlbokej podstielke (chov v hale)	Ekstenzivna zaprta reja	Laajaperäinen sisäkasvatus	Extensivt uppfödd inomhus
c)	Laisvai laikomi paukščiai	Szabadtartás	Barra (free range)	Scharrel … met uitloop	Chów wybiegowy	Produção em semiliberdade	Creștere liberă	Výbehový chov (chov v exteriéri)	Prosta reja	Vapaa laidun – perinteinen kasvatustapa	Tillgång till utomhusvistelse
d)	Tradiciškai laisvai laikomi paukščiai	Hagyományos szabadtartás	Barra (free range) tradizzjonali	Boerenscharrel … met uitloop Hoeve … met uitloop	Tradycyjny chów wybiegowy	Produção ao ar livre	Creștere liberă tradițională	Chované navol'no	Tradicionalna prosta reja	Ulkoiluvapaus	Traditionell utomhusvistelse
e)	Visiškoje laisvėje laikomi paukščiai	Teljes szabadtartás	Barra (free range) – liberta totali	Boerenscharrel … met vrije uitloop Hoeve … met vrije uitloop	Chów wybiegowy bez ograniczeń	Produção em liberdade	Creștere liberă – libertate totală –	Úplne vol'ný chov	Prosta reja – neomejen izpust	Vapaa laidun – täydellinen liikkumavapaus	Uppfödd i full frihet

V PIELIKUMS

11. pantā minētie turēšanas veidi ir šādi.

Barošana ar … % …

Atsauci uz šādām konkrētām barības sastāvdaļām var izdarīt tikai tad, ja:

—

attiecībā uz labību, ja tā veido vismaz 65 % no svara attiecīgajā barības formulā, ko izmanto nobarošanas perioda lielākajā daļā un kas drīkst saturēt ne vairāk kā 15 % labības blakusproduktu; tomēr, ja atsauce ir izdarīta uz vienu konkrētu labību, tai ir jāveido vismaz 35 % no izmantotās barības formulas un attiecībā uz kukurūzu – vismaz 50 %,

—	attiecībā uz pākšaugiem vai salātiem, ja tie veido vismaz 5 % no barības formulas, ko izmanto nobarošanas perioda lielākajā daļā,

—	attiecībā uz piena produktiem, ja tie veido vismaz 5 % no barības formulas, ko izmanto beigu stadijā.

Terminu “Ar auzām barotas zosis” tomēr var norādīt, ja zosīm trīs nedēļu beigu stadijā dod ne mazāk kā 500 gramu auzu dienā.

Turēšana galvenokārt telpās – audzēti kūtī

Šo terminu var norādīt tikai tad, ja:

blīvums uz m2 grīdas platības nepārsniedz:

—	cāļiem, jauniem gaiļiem, kapauniem: 15 putni, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara,

—	pīlēm, pērļu vistiņām, tītariem: 25 kg dzīvsvara,

—	zosīm: 15 kg dzīvsvara;

ii)

putni tiek kauti:

—	cāļi: pēc 56 dienām vai vēlāk,

—	tītari: pēc 70 dienām vai vēlāk,

—	zosis: pēc 112 dienām vai vēlāk,

—	Pekinas pīles: pēc 49 dienām vai vēlāk,

—	muskuspīles: pēc 70 dienām vai vēlāk sieviešu kārtas putni, pēc 84 dienām vai vēlāk – vīriešu kārtas putni,

—	sieviešu kārtas Mulard pīles: pēc 65 dienām vai vēlāk,

—	pērļu vistiņas: pēc 82 dienām vai vēlāk,

—	jaunas zosis (vai zoslēni): pēc 60 dienām vai vēlāk,

—	gailēni: pēc 90 dienām vai vēlāk,

—	kapauni: pēc 140 dienām vai vēlāk.

Daļēji brīvās turēšanas apstākļi

Šo terminu var norādīt tikai tad, ja:

i)	blīvums ēkā un kaušanas vecums ir saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti b) apakšpunktā, izņemot cāļus, kam blīvumu var palielināt līdz 13, bet ne vairāk kā 27,5 kg dzīvsvara uz m2, un kapaunus, kam blīvums nedrīkst pārsniegt 7,5 uz m2 un ne vairāk kā 27,5 kg dzīvsvara uz m2;

ii)

putniem vismaz pusi no to dzīves laika dienas laikā ir bijusi pastāvīga pieeja āra aplokiem, kas lielākajā daļā ir klāti ar veģetāciju un kas ir ne mazāki kā:

—	1 m2 uz cāli vai pērļu vistiņu,

—	2 m2 uz pīli vai kapaunu,

—	4 m2 uz tītaru vai zosi.

Pērļu vistiņām āra aplokus var aizstāt ar voljēru, kura grīdas platība ir vismaz puse no ēkas platības un kura augstums ir vismaz 2 m. Kopā uz putnu ir pieejama vismaz 10 cm gara lakta (ēkā un voljērā);

iii)	barības formula, ko izmanto nobarošanas posmā, satur vismaz 70 % labības;

iv)	mājputnu novietnes ir aprīkotas ar putnu ejām, kuru kopējais garums ir vismaz 4 m uz 100 m2 ēkas platības.

Brīvās turēšanas apstākļi

Šo terminu var norādīt, ja:

iekštelpu blīvums uz m2 grīdas platības nepārsniedz:

—	cāļiem: 12 putnus, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara; tomēr pārvietojamās novietnēs, kuras nepārsniedz 150 m2 grīdas platības un kuras pa nakti atstāj atvērtas, blīvumu var palielināt līdz 20, bet ne vairāk kā 40 kg dzīvsvara uz m2,

—	kapauniem: 6,25 (līdz 91 dienas vecumam – 12), bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara,

—	muskuspīlēm un Pekinas pīlēm: 8 vīriešu kārtas putnus, bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara, 10 sieviešu kārtas putnus, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara,

—	Mulard pīlēm: 8, bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara,

—	pērļu vistiņām: 13, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara,

—	tītariem: 6,25 (līdz septiņu nedēļu vecumam – 10), bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara,

—	zosīm: 5 (līdz sešu nedēļu vecumam – 10), trīs pēdējās nedēļas turot tās sprostā piespiedu barošanas apstākļos, bet ne vairāk kā 30 kg dzīvsvara;

ii)	kopējā izmantojamā platība mājputnu novietnēs jebkurā ražošanas vietā nepārsniedz 1 600 m2;

iii)

katrā mājputnu novietnē ir ne vairāk kā:

—	4 800 cāļu,

—	5 200 pērļu vistiņu,

—	4 000 sieviešu kārtas muskuspīļu vai Pekinas pīļu vai 3 200 vīriešu kārtas muskuspīļu vai Pekinas pīļu, vai 3 200 Mulard pīļu,

—	2 500 kapaunu, zosu un tītaru;

iv)	mājputnu novietnes ir aprīkotas ar putnu ejām, kuru kopējais garums ir vismaz 4 m uz 100 m2 ēkas platības;

dienas laikā ir nodrošināta pastāvīga pieeja āra aplokiem, sākot no vismaz:

—	sešām nedēļām cāļiem un kapauniem,

—	astoņām nedēļām pīlēm, zosīm, pērļu vistiņām un tītariem;

vi)

āra aploki ietver platību, kas lielākajā daļā ir klāta ar veģetāciju un kas ir ne mazāka kā:

—	2 m2 uz cāli vai muskuspīli, vai Pekinas pīli, vai pērļu vistiņu,

—	3 m2 uz Mulard pīli,

—	4 m2 uz kapaunu, sākot no 92 dienu vecuma (2 m2 līdz 91 dienas vecumam),

—	6 m2 uz tītaru,

—	10 m2 uz zosi.

vii)	nobarojamie putni pieder pie sugas, ko uzskata par lēni augošu;

viii)

barības formula, ko izmanto nobarošanas posmā, satur vismaz 70 % labības;

ix)

minimālais kaušanas vecums ir:

—	81 diena cāļiem,

—	150 dienas kapauniem,

—	49 dienas Pekinas pīlēm,

—	70 dienas sieviešu kārtas muskuspīlēm,

—	84 dienas vīriešu kārtas muskuspīlēm,

—	92 dienas Mulard pīlēm,

—	94 dienas pērļu vistiņām,

—	140 dienas tītariem un zosīm, ko pārdod veselus cepetim,

—	98 dienas sieviešu kārtas tītariem, kas paredzēti sadalīšanai,

—	126 dienas vīriešu kārtas tītariem, kas paredzēti sadalīšanai,

—	95 dienas zosīm, kas paredzētas foie gras un magret ražošanai,

—	60 dienas jaunām zosīm un zoslēniem;

turēšana sprostā piespiedu barošanas apstākļos nepārsniedz:

—	cāļiem pēc 90 dienu vecuma – 15 dienas,

—	kapauniem – četras nedēļas,

—	zosīm un Mulard pīlēm, kas paredzētas foie gras un magret ražošanai, pēc 70 dienu vecuma – četras nedēļas.

Neierobežoti brīvās turēšanas apstākļi

Lai norādītu šo terminu, vajadzīga atbilstība kritērijiem, kas ietverti d) apakšpunktā, izņemot nosacījumu, ka šajā gadījumā putniem dienas laikā ir jābūt pieejai āra aplokiem ar neierobežotu platību.

Gadījumā, ja piemēro ierobežojumu, tai skaitā veterinārus ierobežojumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību, un kuru rezultātā tiek ierobežota mājputnu piekļuve āra aplokiem, mājputni, kas audzēti atbilstoši pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktam, izņemot pērļu vistiņas, kas audzētas sprostiņos, var tikt pārdoti, ja tiek norādīti putnu turēšanas veidi ierobežojumu laikā, bet ne ilgāk kā divpadsmit nedēļas.

VI PIELIKUMS

ATKAUSĒTĀ ŪDENS ZUDUMA NOTEIKŠANA

(Notecināšanas metode)

1. Mērķi un joma

Šo metodi izmanto, lai noteiktu saldētās vai ātrsaldētās cāļu gaļas atkausēšanas laikā zudušā ūdens daudzumu. Ja šie notecināšanas zudumi, ko izsaka kā liemeņa svara (ietverot visus subproduktus iepakojumā) procentuālo daļu, pārsniedz robežvērtību, kura noteikta 7. punktā, tad uzskata, ka liekais ūdens ir absorbēts pārstrādes laikā.

2. Definīcija

Notecināšanas zudumu, ko nosaka ar šo metodi, izsaka kā saldētā vai ātrsaldētā liemeņa, tajā skaitā subproduktu, svara procentuālo daļu.

3. Princips

Saldētajam vai ātrsaldētajam liemenim, tajā skaitā subproduktiem, ļauj atkust kontrolētos apstākļos, kas ļauj aprēķināt zudušā ūdens svaru.

4. Aparatūra

4.1.

Svari, uz kuriem var nosvērt līdz 5 kg, ar vismaz viena grama precizitāti.

4.2.

Plastmasas maisi, kas ir pietiekami lieli, lai tajos varētu ievietot liemeni, ar drošiem līdzekļiem aiztaisīšanai.

4.3.

Termostatiski kontrolēta ūdens vanna ar aprīkojumu, kas var noturēt liemeņus, kā norādīts 5.5. un 5.6. punktā. Ūdens vannas tilpumam ir jābūt vismaz astoņas reizes lielākam par pārbaudāmās mājputnu gaļas tilpumu, un vannai ir jāuztur ūdens temperatūra 42 ± 2 °C.

4.4.

Filtrpapīrs vai absorbējošas papīra salvetes.

5. Paņēmiens

5.1.

No pārbaudāmās mājputnu gaļas daudzuma izlases veidā izvēlas 20 liemeņus. Līdz brīdim, kad katru no tiem var pārbaudīt, kā izklāstīts 5.2. līdz 5.11. punktā, tos tur temperatūrā, kas nepārsniedz – 18 °C.

5.2.

Iepakojuma ārpusi noslauka, lai notīrītu ārējo ledu un ūdeni. Iepakojumu un tā saturu nosver ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; šis svars ir M0.

5.3.

Liemeni un attiecīgā gadījumā subproduktus, ko pārdod kopā ar to, atbrīvo no ārējā iesaiņojuma. Iesaiņojumu izžāvē un nosver ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; šis svars ir M1.

5.4.

Saldētā liemeņa un subproduktu svaru aprēķina, no M1 atņemot M0.

5.5.

Liemeni, ietverot subproduktus, ievieto stingrā, ūdensnecaurlaidīgā plastmasas maisā ar vēdera dobumu uz leju, uz maisa noslēgto galu. Maisam ir jābūt pietiekami garam, lai nodrošinātu, ka to var droši nostiprināt ūdens vannā, bet ne pārāk platam, lai neļautu liemenim izkustēties no vertikālā stāvokļa.

5.6.

Maisa daļai, kurā atrodas liemenis un subprodukti, ir jābūt pilnīgi iegremdētai ūdens vannā, un maisam jāpaliek vaļā, ļaujot izplūst pēc iespējas vairāk gaisa. Tas ir jātur vertikāli, vajadzības gadījumā izmantojot vadības stieņus vai ieliekot maisā papildu svaru, lai tajā neiekļūtu ūdens no vannas. Atsevišķie maisi nedrīkst saskarties.

5.7.

Maisu atstāj ūdens vannā, kurā visu laiku uztur temperatūru 42 ± 2 °C, nepārtraukti kustinot maisu vai nepārtraukti viļņojot ūdeni, līdz liemeņa termiskais centrs (dziļākā krūšu muskuļa daļa tuvu krūšu kaulam cāļiem bez ķidām vai ķidu vidus cāļiem ar ķidām) sasniedz vismaz 4 °C, ko mēra diviem brīvi izvēlētiem liemeņiem. Liemeņus tur ūdens vannā ne ilgāk, kā vajadzīgs, lai sasniegtu + 4 °C. Nepieciešamais iegremdēšanas ilgums liemeņiem, kas ir glabāti – 18 °C, ir apmēram šāds:

Svars (g) Liemeņa svars	Liemeņa svars + subprodukti (g)	Indikatīvais iegremdēšanas laiks minūtēs
Svars (g) Liemeņa svars	Liemeņa svars + subprodukti (g)	Cāļi bez ķidām	Cāļi ar ķidām
< 800	< 825	77	92
850	825–874	82	97
900	875–924	85	100
950	925–974	88	103
1 000	975–1 024	92	107
1 050	1 025 –1 074	95	110
1 100	1 075 –1 149	98	113
1 200	1 150 –1 249	105	120
1 300	1 250 –1 349	111	126
1 400	1 350 –1 449	118	133

Kad tas pārsniegts, uz katriem nākamajiem 100 g šis ilgums ir jāpalielina par septiņām minūtēm. Ja ieteiktais iegremdēšanas laiks ir pagājis un divi pārbaudītie liemeņi nav sasnieguši + 4 °C, atkausēšanas procesu turpina, līdz temperatūra liemeņu termiskajā centrā sasniedz + 4 °C.

5.8.

Maisu un tā saturu izņem no ūdens vannas; maisa galu sadursta, lai ļautu notecēt ūdenim, kas radies atkausēšanas laikā. Maisam un tā saturam ļauj notecēt vienu stundu apkārtējā temperatūrā, kas ir no + 18 °C līdz + 25 °C.

5.9.

Atkausēto liemeni izņem no maisa un iepakojumu, kas satur subproduktus (ja tādi ir), izņem no vēdera dobuma. Liemeni nosusina no iekšpuses un ārpuses ar filtrpapīru vai papīra salvetēm. Maisu, kurā atrodas subprodukti, sadursta un, līdzko ir notecējis ūdens, cik vien iespējams uzmanīgi nosusina arī maisu un atkausētos subproduktus.

5.10.

Kopējo atkausētā liemeņa, subproduktu un maisa svaru nosaka ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; tādējādi tiek iegūts M2.

5.11.

Maisa svaru, kurā atrodas subprodukti, nosaka ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; tādējādi tiek iegūts M3.

6. Rezultātu aprēķināšana

Atkausēšanas laikā zudušā ūdens daudzumu, kas izteikts kā saldētā vai ātrsaldētā liemeņa (tajā skaitā subproduktu) svara procentuālā daļa, nosaka pēc šādas formulas:

((M0 – M1 – M2)/(M0 – M1 – M3)) × 100

7. Rezultāta novērtēšana

Ja vidējais ūdens zudums, atkausējot 20 paraugā ietvertos liemeņus, pārsniedz turpmāk norādīto procentuālo daļu, uzskata, ka pārstrādes laikā absorbētais ūdens pārsniedz robežskaitli.

Šīs procentuālās daļas ir:

—	dzesināšanai ar gaisu: 1,5 %,

—	dzesināšanai ar gaisa plūsmu: 3,3 %,

—	dzesināšanai iegremdējot: 5,1 %.

VII PIELIKUMS

CĀĻU KOPĒJĀ ŪDENS SATURA NOTEIKŠANA

(Ķīmiskais tests)

1. Mērķi un joma

Šo metodi izmanto, lai noteiktu saldētu un ātrsaldētu cāļu ūdens saturu. Šī metode ietver ūdens un proteīnu satura noteikšanu paraugos, ko veido homogenizēti mājputnu liemeņi. Kopējo tādējādi noteikto ūdens saturu salīdzina ar robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulām 6.4. punktā, lai noteiktu, vai pārstrādes laikā absorbētais ūdens pārsniedz pieļaujamo normu. Ja analīžu veicējam ir aizdomas par jebkādu vielu klātbūtni, kas varētu traucēt novērtēšanu, viņam vai viņai ir jāveic nepieciešamie piesardzības pasākumi.

2. Definīcijas

“Liemenis”: mājputna liemenis ar kauliem, skrimsli un subproduktiem, kas atrodas liemenī.

“Subprodukti”: aknas, sirds, šķilvis un kakls.

3. Princips

Ūdens un proteīnu saturu nosaka pēc ISO (Starptautiskā Standartizācijas organizācija) metodes vai citām Padomes apstiprinātām analīzes metodēm.

Liemeņa maksimālo pieļaujamo ūdens saturu nosaka, pamatojoties uz liemeņa proteīnu saturu, ko var saistīt ar fizioloģiskā šķidruma daudzumu.

4. Aprīkojums un reaģenti

4.1.

Svari liemeņu un iesaiņojumu svēršanai, vismaz ar viena grama precizitāti.

4.2.

Gaļas cirvis vai zāģis liemeņu sagriešanai atbilstoša izmēra mazākos gabalos gaļasmašīnai.

4.3.

Jaudīga maļamā mašīna un maisītājs, ar ko var homogenizēt pilnībā saldētus vai ātrsaldētus mājputnu gaļas gabalus.

Piezīme:

Netiek ieteikta nekāda īpaša gaļasmašīna. Tās jaudai ir jābūt pietiekamai, lai varētu samalt saldētu un ātrsaldētu gaļu un kaulus, lai iegūtu viendabīgus paraugus, kas atbilst tiem, kurus iegūst ar gaļasmašīnu, kas ir aprīkota ar disku, kura caurumu lielums ir 4 mm.

4.4.

Iekārta, kā norādīts ISO 1442, ūdens satura noteikšanai.

4.5.

Iekārta, kā norādīts ISO 937, proteīnu satura noteikšanai.

5. Procedūra

5.1.

No pārbaudāmās mājputnu gaļas daudzuma izlases veidā paņem septiņus liemeņus un jebkurā gadījumā tos tur sasaldētus līdz analīzes sākšanai saskaņā ar 5.2. līdz 5.6. punktu.

To var veikt kā analīzi katram no septiņiem liemeņiem vai arī kā septiņu liemeņu kopējā parauga analīzi.

5.2.

Sagatavošana jāuzsāk stundas laikā pēc liemeņu izņemšanas no saldētavas.

5.3.

Iepakojuma ārpusi noslauka, lai notīrītu ārējo ledu un ūdeni. Katru liemeni nosver un atbrīvo no jebkāda iesaiņojuma materiāla. Pēc liemeņa sagriešanas mazākos gabalos jebkādu iesaiņojuma materiālu ap subproduktiem un ledu ap liemeni noņem. Pēc iesaiņojuma materiāla svara atņemšanas liemeņa svaru ar subproduktiem nosaka ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; tā iegūst P1.

b)	Analizējot kopējo paraugu, nosaka saskaņā ar 5.3. punkta a) apakšpunktu sagatavoto septiņu liemeņu kopējo svaru, iegūstot P7.

5.4.

a)	Visu liemeni, kura svars ir P1, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un vajadzības gadījumā sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kura var paņemt paraugu, kas raksturo katru liemeni.

Izmantojot kopējā parauga analīzi, visus septiņus liemeņus, kuru svars ir P7, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un vajadzības gadījumā arī sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kā var paņemt divus paraugus, kuri raksturo šos septiņus liemeņus. Abus paraugus analizē, kā aprakstīts 5.5. un 5.6. punktā.

5.5.

Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu ūdens saturu saskaņā ar ISO 1442 un iegūtu ūdens satura vērtību “a %”.

5.6.

Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu slāpekļa saturu saskaņā ar ISO 937. Šo slāpekļa saturu pārvērš kopproteīnu saturā “b %”, reizinot to ar 6,25.

6. Rezultātu aprēķināšana

6.1.

a)	Gramos izteiktu ūdens svaru (W) katrā liemenī iegūst pēc formulas aP1/100 un proteīnu svaru (RP) – pēc formulas bP1/100. Nosaka kopējos lielumus ūdens svaram (W7) un proteīnu svaram (RP7) analizētajos septiņos liemeņos.

b)	Izmantojot kopējā parauga analīzi, nosaka vidējo ūdens saturu (a %) un proteīnu saturu (b %) diviem analizētajiem paraugiem. Gramos izteiktu ūdens svaru (W7) septiņos liemeņos iegūst pēc formulas aP7/100 un proteīnu svaru (RP7) – pēc formulas bP7/100.

6.2.

Aprēķina vidējo ūdens svaru (WA) un proteīnu svaru (RPA), dalot W7 un RP7 ar septiņi.

6.3.

Teorētisko fizioloģiskā ūdens saturu gramos, ko nosaka ar šo metodi, var aprēķināt pēc šādas formulas:

—	cāļiem: 3,53 × RPA + 23.

6.4.

Dzesināts ar gaisu

Pieņemot, ka minimālais tehniski nenovēršamais ūdens saturs, kas tiek absorbēts sagatavošanas laikā, ir vienāds ar 2 % (1), maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, kuru nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu):

—	cāļiem: WG = 3,65 × RPA + 42.

Dzesināšana ar gaisa plūsmu

Pieņemot, ka minimālā tehniski nenovēršamā ūdens absorbcija sagatavošanas laikā ir vienāda ar 4,5 % (2), maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, ko nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu):

—	cāļiem: WG = 3,79 × RPA + 42.

Dzesināts iegremdējot

Pieņemot, ka minimālā tehniski nenovēršamā ūdens absorbcija sagatavošanas laikā ir vienāda ar 7 % (3), maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, ko nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu):

—	cāļiem: WG = 3,93 × RPA + 42.

6.5.

Ja vidējais septiņu liemeņu ūdens saturs (WA), ko aprēķina saskaņā ar 6.2. punktu, nepārsniedz vērtību, kura minēta 6.4. punktā (WG), mājputnu gaļas daudzumu, uz ko attiecas pārbaude, uzskata par standartiem atbilstošu.

(1) Aprēķina, pamatojoties uz liemeni, bez absorbētā svešā ūdens.

(2) Aprēķina, pamatojoties uz liemeni, bez absorbētā svešā ūdens.

(3) Aprēķina, pamatojoties uz liemeni, bez absorbētā svešā ūdens.

VIII PIELIKUMS

MĀJPUTNU GAĻAS IZCIRTŅU KOPĒJĀ ŪDENS SATURA NOTEIKŠANA

(Ķīmiskais tests)

1. Mērķi un joma

Šo metodi izmanto, lai noteiktu ūdens saturu atsevišķos mājputnu gaļas izcirtņos. Šī metode ietver ūdens un proteīnu satura noteikšanu paraugos, ko veido homogenizēti mājputnu izcirtņi. Kopējo tādējādi noteikto ūdens saturu salīdzina ar robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulām 6.4. punktā, lai noteiktu, vai pārstrādes laikā absorbētais ūdens pārsniedz pieļaujamo normu. Ja analīžu veicējam ir aizdomas par jebkādu vielu klātbūtni, kas varētu traucēt novērtēšanu, viņam vai viņai ir jāveic nepieciešamie piesardzības pasākumi.

2. Definīcijas un paraugu ņemšanas kārtība

Definīcijas, kas ietvertas 1. panta 2. punktā, piemēro mājputnu gaļas izcirtņiem, kas minēti 20. pantā. Paraugu lielumam jābūt vismaz šādam:

—	vistas krūtiņai: puse no krūtiņas,

—	vistas krūtiņas filejai: puse no atkaulotas krūtiņas bez ādas,

—	tītara krūtiņai, tītara krūtiņas filejai un atkaulotam stilbiņam: apmēram 100 g porcijas,

—	citiem izcirtņiem: kā noteikts 1. panta 2. punktā.

Saldētus vai ātrsaldētus neiesaiņotus produktus (gabali, kuri nav atsevišķi iesaiņoti), no kuriem tiek ņemti paraugi, var turēt 0 °C temperatūrā, līdz var izņemt atsevišķus gabalus.

3. Princips

Ūdens un proteīnu saturu nosaka pēc ISO (Starptautiskā Standartizācijas organizācija) metodes vai citām Padomes apstiprinātām analīzes metodēm.

Mājputnu gaļas gabalu augstāko pieļaujamo ūdens saturu nosaka, pamatojoties uz gabalu proteīnu saturu, ko var saistīt ar fizioloģiskā šķīduma daudzumu.

4. Aprīkojums un reaģenti

4.1.

Svari gabalu un iesaiņojumu svēršanai ar svēršanas precizitāti ± 1 g.

4.2.

Gaļas cirvis vai zāģis gabalu sagriešanai atbilstoša izmēra mazākos gabalos gaļasmašīnai.

4.3.

Jaudīga maļamā mašīna un maisītājs, ar kuru var homogenizēt mājputnu gaļas gabalus vai to daļas.

Piezīme.

Netiek ieteikta nekāda īpaša gaļasmašīna. Tās jaudai ir jābūt pietiekamai, lai varētu samalt arī saldētu un ātrsaldētu gaļu un kaulus, lai iegūtu viendabīgus paraugus, kas atbilst tiem, ko iegūst ar gaļasmašīnu, kas ir aprīkota ar disku, kura caurumu lielums ir 4 mm.

4.4.

Iekārta, kā norādīts ISO 1442, ūdens satura noteikšanai.

4.5.

Iekārta, kā norādīts ISO 937, proteīnu satura noteikšanai.

5. Procedūra

5.1.

Izlases veidā izvēlas piecus gabalus no pārbaudāmā mājputnu gaļas gabalu daudzuma un glabā sasaldētā vai atdzesētā stāvoklī, līdz tiek sākta analīze saskaņā ar 5.2. līdz 5.6. punktu.

Paraugi, ko ņem no saldētiem vai ātrsaldētiem neiesaiņotiem produktiem, kas ir minēti 2. punktā, var tikt turēti 0 °C, līdz sākas analīze.

Var veikt atsevišķu analīzi katram no pieciem gabaliem vai analīzi piecu gabalu paraugam kopumā.

5.2.

Sagatavošana jāsāk stundas laikā pēc gabalu izņemšanas no saldētavas vai ledusskapja.

5.3.

a)	Iepakojuma ārpusi noslauka, lai notīrītu ārējo ledu un ūdeni. Katru gabalu nosver un atbrīvo no jebkāda iesaiņojuma materiāla. Pēc sagriešanas mazākos gabalos mājputnu gaļas gabalam nosaka svaru, atskaitot jebkāda iesaiņojuma materiāla svaru, noapaļo to līdz tuvākajam gramam, lai iegūtu vērtību P1.

b)	Analizējot kopējo paraugu, nosaka saskaņā ar 5.3. punkta a) apakšpunktu sagatavoto piecu gabalu kopējo svaru, lai iegūtu vērtību P5.

5.4.

a)	Visu gabalu, kura svars ir vienāds ar vērtību P1, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un vajadzības gadījumā sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kura var paņemt paraugu, kas raksturo katru gabalu.

b)	Izmantojot apvienotā parauga analīzi, visus piecus gabalus, kuru svars ir vienāds ar vērtību P5, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un, ja nepieciešams, arī sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kura var paņemt divus paraugus, kas raksturo šos piecus gabalus.

Abus paraugus analizē, kā aprakstīts 5.5. un 5.6. punktā.

5.5.

Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu ūdens saturu saskaņā ar ISO 1442 un iegūtu ūdens satura vērtību “a %”.

5.6.

Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu slāpekļa saturu saskaņā ar ISO 937. Šo slāpekļa saturu pārvērš kopproteīnu saturā “b %”, reizinot to ar 6,25.

6. Rezultātu aprēķināšana

6.1.

a)	Gramos izteiktu ūdens svaru (W) katrā gabalā iegūst pēc formulas aP1/100 un proteīnu svaru (RP) – pēc formulas bP1/100. Nosaka kopējos lielumus ūdens svaram (W5) un proteīnu svaram (RP5) analizētajos piecos gabalos.

b)	Izmantojot kopējā parauga analīzi, nosaka vidējo ūdens saturu (a %) un proteīnu saturu (b %) diviem analizētajiem paraugiem. Gramos izteiktu ūdens svaru (W5) piecos gabalos iegūst pēc formulas aP5/100 un proteīnu svaru (RP5) – pēc formulas bP5/100.

6.2.

Aprēķina vidējo ūdens svaru (WA) un proteīnu svaru (RPA), dalot W5 un RP5 ar pieci.

6.3.

Vidējā teorētiskā W/RP attiecība, kas noteikta ar šo metodi, ir šāda:

—	vistas krūtiņas filejai: 3,19 ± 0,12,

—	vistas kājām un kāju ceturtdaļām: 3,78 ± 0,19,

—	tītara krūtiņas filejai: 3,05 ± 0,15,

—	tītara kājām: 3,58 ± 0,15,

—	atkaulotai tītara kāju gaļai: 3,65 ± 0,17.

6.4.

Pieņemot, ka neizbēgamā tehniskā minimuma vērtība ūdenim, kas tiek absorbēts sagatavošanas laikā, ir 2 %, 4 % vai 6 % (1) atkarībā un produktu veida un piemērotajām dzesēšanas metodēm, augstākas ar šo metodi noteiktas W/RP attiecības, kas ir pieļaujamas, ir šādas:

	Dzesināts ar gaisu	Dzesināts ar gaisa plūsmu	Dzesināts iegremdējot
Vistas krūtiņas fileja, bez ādas	3,40	3,40	3,40
Vistas krūtiņa; ar ādu	3,40	3,50	3,60
Vistas ciskas, stilbi, kājas, kājas ar muguras gabalu, kāju ceturtdaļas, ar ādu	4,05	4,15	4,30
Tītara krūtiņas fileja, bez ādas	3,40	3,40	3,40
Tītara krūtiņa, ar ādu	3,40	3,50	3,60
Tītara ciskas, stilbi, kājas, ar ādu	3,80	3,90	4,05
Atkaulota tītara kāju gaļu, bez ādas	3,95	3,95	3,95

Ja piecu gabalu vidējā WA/RPA attiecība, kas aprēķināta pēc 6.2. punktā dotajām vērtībām, nepārsniedz 6.4. punktā doto attiecību, pārbaudei pakļauto mājputnu gaļas gabalu daudzumu uzskata par atbilstošu.

(1) Aprēķina pamatā ir gaļas gabals, atskaitot absorbētu ārējo ūdeni. Filejai (bez ādas) un atkaulotai tītara kāju gaļai procentuālā attiecība ir 2 % katrai dzesēšanas metodei.

IX PIELIKUMS

ŪDENS ABSORBCIJAS PĀRBAUDE RAŽOŠANAS UZŅĒMUMĀ

(Pārbaudes kautuvēs)

Vismaz vienu reizi astoņu stundu darba periodā:

izlases veidā izvēlas 25 liemeņus no ķidāšanas līnijas tūlīt pēc ķidāšanas un subproduktu un tauku izņemšanas un pirms pirmās mazgāšanas pēc tam.

Vajadzības gadījumā nogriež kaklu, atstājot kakla ādu pie liemeņa.

Iezīmē katru liemeni atsevišķi. Nosver katru liemeni un pieraksta tā svaru ar precizitāti līdz tuvākajam gramam.

Atkārtoti pakar pārbaudāmos liemeņus uz ķidāšanas līnijas, lai turpinātu parasto mazgāšanas, dzesēšanas, notecināšanas un citus procesus.

Notecināšanas līnijas galā noņem iezīmētos liemeņus, neatļaujot tiem notecēt vairāk, kā parasti pieļaujams mājputnu gaļas partijai, no kuras ir ņemti paraugi.

Paraugā ietver pirmos 20 noņemtos liemeņus. Tos atkārtoti nosver. To svaru ar precizitāti līdz tuvākajam gramam pieraksta pretī svaram, kas reģistrēts pirmajā svēršanā. Pārbaudi uzskata par nederīgu, ja ir atklāti mazāk nekā 20 iezīmētie liemeņi.

Noņem iezīmes no parauga liemeņiem un attiecībā uz šiem liemeņiem turpina parastās iepakošanas operācijas.

Nosaka mitruma absorbcijas procentuālo daļu, atņemot kopējo to pašu liemeņu svaru pēc mazgāšanas, dzesēšanas un notecināšanas, dalot starpību ar sākotnējo svaru un reizinot ar 100.

Manuālās svēršanas vietā, kas aprakstīta 1. līdz 8. punktā, var izmantot automātiskās svēršanas līnijas, lai noteiktu mitruma absorbcijas procentu tādam pašam liemeņu skaitam un saskaņā ar tiem pašiem principiem, ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde ir iepriekš apstiprinājusi automātisko svēršanas līniju šim mērķim.

10.

Rezultāts nedrīkst pārsniegt šādu liemeņu sākotnējā svara procentuālo daļu vai citu skaitli, kas atbilst maksimālajam kopējam svešā ūdens saturam:

—	dzesēšana ar gaisu	:	0 %,
—	dzesēšana ar gaisu un smidzināšanu	:	2 %,
—	dzesēšana iegremdējot	:	4,5 %.

X PIELIKUMS

16. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTĀS NORĀDES

–	bulgāru valodā	:	Съдържанието на вода превишава нормите на ЕО
–	spāņu valodā	:	Contenido en agua superior al límite CE
–	čehu valodā	:	Obsah vody překračuje limit ES
–	dāņu valodā	:	Vandindhold overstiger EF-Normen
–	vācu valodā	:	Wassergehalt über dem EG-Höchstwert
–	igauņu valodā	:	Veesisaldus ületab EÜ normi
–	grieķu valodā	:	Περιεκτικότητα σε νερό ανώτερη του ορίου ΕΚ
–	angļu valodā	:	Water content exceeds EC limit
–	franču valodā	:	Teneur en eau supérieure à la limite CE
–	itāļu valodā	:	Tenore d’acqua superiore al limite CE
–	latviešu valodā	:	Ūdens saturs pārsniedz EK noteikto normu
–	lietuviešu valodā	:	Vandens kiekis viršija EB nustatytą ribą
–	ungāru valodā	:	Víztartalom meghaladja az EK által előírt határértéket
–	maltiešu valodā	:	Il-kontenut ta’ l-ilma superjuri għal-limitu KE
–	holandiešu valodā	:	Watergehalte hoger dan het EG-maximum
–	poļu valodā	:	Zawartość wody przekracza normę WE
–	portugāļu valodā	:	Teor de água superior ao limite CE
–	rumāņu valodā	:	Conținutul de apă depășește limita CE
–	slovāku valodā	:	Obsah vody presahuje limit ES
–	slovēņu valodā	:	Vsebnost vode presega ES omejitev
–	somu valodā	:	Vesipitoisuus ylittää EY-normin
–	zviedru valodā	:	Vattenhalten överstiger den halt som är tillåten inom EG.

XI PIELIKUMS

VALSTU REFERENCES LABORATORIJU SARAKSTS

Beļģija

Instituut voor Landbouw- en Visserijonderzoek (ILVO)

Eenheid Technologie en Voeding

Productkwaliteit en voedselveiligheid

Brusselsesteenweg 370

B-9090 Melle

Bulgārija

Национален диагностичен научно-изследователски ветеринарно-медицински институт

(National Diagnostic Research Veterinary Medicine Institute)

бул. „Пенчо Славейков“ 15

(15, Pencho Slaveikov str.)

София–1606

(Sofia–1606)

Čehija

Státní veterinární ústav Jihlava

Národní referenční laboratoř pro mikrobiologické,

chemické a senzorické analýzy masa a masných výrobků

Rantířovská 93

CZ-586 05 Jihlava

Dānija

Fødevarestyrelsen

Fødevareregion Øst

Afdeling for Fødevarekemi

Søndervang 4

DK-4100 Ringsted

Vācija

Bundesforschungsanstalt für Ernährung und Lebensmittel

Standort Kulmbach

E.C.-Baumann-Straße 20

D-95326 Kulmbach

Igaunija

Veterinaar- ja Toidulaboratoorium

Kreutzwaldi 30

EE-51006 Tartu

Īrija

National Food Centre

Teagasc

Dunsinea

Castleknock

IE-Dublin 15

Grieķija

Ministry of Rural Development & Food

Veterinary Laboratory of Larisa

7th km Larisa-Trikalοn st.

GR-411 10 Larisa

Spānija

Laboratorio Arbitral Agroalimentario

Carretera de La Coruña, km 10,700

E-28023 Madrid

Francija

SCL Laboratoire de Lyon

10, avenue des Saules

BP 74

F-69922 Oullins

Itālija

Ministero Politiche Agricole e Forestali

Ispettorato centrale per il controllo della qualità dei prodotti agroalimentari

Laboratorio di Modena

Via Jacopo Cavedone n. 29

I-41100 Modena

Kipra

Agricultural Laboratory

Department of Agriculture

Loukis Akritas Ave; 14

CY-Lefcosia (Nicosia)

Latvija

Pārtikas un veterinārā dienesta

Nacionālais diagnostikas centrs

Lejupes iela 3,

Rīga, LV-1076

Lietuva

Nacionalinė veterinarijos laboratorija

J. Kairiūkščio g. 10

LT-2021 Vilnius

Luksemburga

Laboratoire National de Santé

Rue du Laboratoire, 42

L-1911 Luxembourg

Ungārija

Országos Élelmiszervizsgáló Intézet

Budapest 94. Pf. 1740

Mester u. 81.

HU-1465

Malta

Malta National Laboratory

UB14, San Gwann Industrial Estate

San Gwann, SGN 09

Malta

Nīderlande

RIKILT — Instituut voor Voedselveiligheid

Bornsesteeg 45, gebouw 123

6708 AE Wageningen

Nederland

Austrija

Österreichische Agentur für Gesundheit und Ernährungssicherheit GmbH

Institut für Lebensmitteluntersuchung Wien

Abteilung 6 — Fleisch und Fleischwaren

Spargelfeldstraße 191

A-1226 Wien

Polija

Centralne Laboratorium Głównego Inspektoratu Jakości

Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych

ul. Reymonta 11/13

60-791 Poznań

Polska

Portugāle

Autoridade de Segurança Alimentar e Económica — ASAE

Laboratório Central da Qualidade Alimentar — LCQA

Av. Conde Valbom, 98

P-1050-070 Lisboa

Rumānija

Institutul de Igienă și Sănătate Publică Veterinară

Str. Câmpul Moșilor, nr. 5, Sector 2

București

Slovēnija

Univerza v Ljubljani

Veterinarska fakulteta

Nacionalni veterinarski inštitut

Gerbičeva 60

SI-1115 Ljubljana

Slovākija

Štátny veterinárny a potravinový ústav

Botanická 15

842 52 Bratislava

Slovenská republika

Somija

Elintarviketurvallisuusvirasto Evira

Mustialankatu 3

FI-00710 Helsinki

Zviedrija

Livsmedelsverket

Box 622

S-75126 Uppsala

Apvienotā Karaliste

Laboratory of the Government Chemist

Queens Road

Teddington

TW11 0LY

United Kingdom

XII PIELIKUMS

Uzdevumi un organizatoriskā struktūra ekspertu padomei ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā

19. pantā minētā ekspertu padome veic šādus uzdevumus:

a)	sniedz informāciju valstu references laboratorijām par analītiskajām metodēm un salīdzinošajām pārbaudēm attiecībā uz ūdens saturu mājputnu gaļā;

b)	koordinē a) apakšpunktā minēto metožu piemērošanu valsts references laboratorijās, organizējot salīdzinošās pārbaudes un jo īpaši kvalifikācijas pārbaudes;

c)	palīdz valstu references laboratorijām kvalifikācijas pārbaudēs, sniedzot zinātnisku atbalstu statistikas datu novērtēšanā un ziņojumu izstrādē;

d)	koordinē jaunu analītisko metožu izstrādi un informē valstu references laboratorijas par sasniegumiem šajā jomā;

e)	sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību Komisijai, jo īpaši gadījumos, ja dalībvalstu starpā rodas strīdi par analīžu rezultātiem.

19. pantā minētā ekspertu padome ir organizēta šādi:

Ekspertu padomē ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā jāiekļauj Kopīgā pētniecības centra (KPC) ģenerāldirektorāta References materiālu un mērījumu institūta (IRMM), Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta un trīs valstu references laboratoriju pārstāvji. IRMM pārstāvis darbojas kā padomes priekšsēdētājs un rotācijas kārtībā izvēlas valstu references laboratorijas. Dalībvalstu iestādes, kas atbild par izvēlēto valsts references laboratoriju, pēc tam ieceļ darbībai padomē individuālus ekspertus, kuru specializācija ir ūdens satura uzraudzība pārtikā. Katru gadu rotācijas kārtībā vienu valsts references laboratoriju, kas pārstāvēta padomē, aizstāj ar citu, nodrošinot pārstāvības nepārtrauktību padomē. Izdevumus, kas rodas dalībvalstu ekspertiem un/vai valstu references laboratorijām, pildot savus pienākumus saskaņā ar šā pielikuma šo sadaļu, sedz attiecīgā dalībvalsts.

Valstu references laboratoriju uzdevumi

XI pielikumā minētās valstu references laboratorijas veic šādus uzdevumus:

a)	koordinē to valsts laboratoriju darbību, kuras atbild par analīzēm attiecībā uz ūdens saturu mājputnu gaļā;

b)	palīdz dalībvalsts kompetentajai iestādei organizēt sistēmu ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā;

c)	piedalās dažādu a) apakšpunktā minēto valsts laboratoriju salīdzinošajās pārbaudēs (kvalifikācijas pārbaudēs);

d)	nodrošina, ka ekspertu padomes sniegtā informācija tiek izplatīta kompetentajai iestādei attiecīgajā dalībvalstī un a) apakšpunktā minētajām valsts laboratorijām;

e)	sadarbojas ar ekspertu padomi un iecelšanas gadījumā pievienojas ekspertu padomei, lai sagatavotu nepieciešamos testu paraugus, tostarp viendabīguma testiem, un lai organizētu attiecīgu nosūtīšanu.

XIII PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Regula (EEK) Nr. 1906/90	Regula (EEK) Nr. 1538/91	Šī regula
	1. pants	1. pants
	1.a pants, ievaddaļa	2. pants, ievaddaļa
2. panta 2., 3. un 4. punkts		2. panta a), b) un c) punkts
2. panta 8. punkts		2. panta d) punkts
	1.a pants, pirmais un otrais ievilkums	2. panta e) un f) punkts
	2. pants	3. panta 1. līdz 4. punkts
4. pants		3. panta 5. punkts
	3. pants	4. pants
	4. pants	5. panta 1. punkts
5. panta 1. līdz 4. punkts		5. panta 2. līdz 5. punkts
6. pants		5. panta 6. punkts
	5. pants	6. pants
	6. panta 1. punkts, ievaddaļa	7. panta 1. punkts, ievaddaļa
	6. panta 1. punkta pirmais līdz sestais ievilkumam	7. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts
	6. panta 2. punkts, ievaddaļa	7. panta 2. punkts, ievaddaļa
	6. panta 2. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums	7. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkts
	7. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts
	7. panta 3. punkts	8. panta 2. punkts
	7. panta 4. punkts	8. panta 3. punkts
	7. panta 5. punkts	8. panta 4. punkts
	7. panta 6. punkts	8. panta 5. punkts
	8. panta 1. punkts	9. panta 1. punkts
	8. panta 2. punkts	9. panta 2. punkts
	8. panta 3. punkts, ievaddaļa	9. panta 3. punkts, ievaddaļa
	8. panta 3. punkta pirmais ievilkums	9. panta 3. punkta a) apakšpunkts
	8. panta 3. punkta otrais ievilkums	9. panta 3. punkta b) apakšpunkts
	8. panta 4. punkta pirmā daļa, ievaddaļa	9. panta 4. punkta pirmā daļa, ievaddaļa
	8. panta 4. punkta pirmā daļa, pirmais līdz trešais ievilkums	9. panta 4. punkta pirmā daļa, a) līdz c) apakšpunkts
	8. panta 4. punkta otrā daļa	9. panta 4. punkta otrā daļa
	8. panta 5. līdz 12. punkts	9. panta 5. līdz 12. punkts
	8. panta 13. punkta pirmā daļa	—
	8. panta 13. punkta otrā daļa	9. panta 13. punkts
	9. pants	10. pants
	10. pants	11. pants
	11. panta 1. punkts, ievaddaļa	12. panta 1. punkts, ievaddaļa
	11. panta 1. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums	12. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts
	11. panta 2. punkts	12. panta 2. punkts
	11. panta 2.a punkts	12. panta 3. punkts
	11. panta 2.b punkts	12. panta 4. punkts
	11. panta 3. punkts, ievaddaļa	12. panta 5. punkts, ievaddaļa
	11. panta 3. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums	12. panta 5. punkta a) līdz d) apakšpunkts
	11. panta 4. punkts	12. panta 6. punkts
	12. pants	13. pants
	13. pants	14. pants
	14.a panta 1. un 2. punkts	15. pants
	14.a panta 3. līdz 5. punkts	16. panta 1. līdz 3. punkts
	14.a panta 5.a punkts	16. panta 4. punkts
	14.a panta 6. punkts	16. panta 5. punkts
	14.a panta 7. punkta pirmā daļa, ievaddaļa	16. panta 6. punkta pirmā daļa
	14.a panta 7. punkta pirmā daļa, ievilkumi	X pielikums
	14.a panta 7. punkta otrā un trešā daļa	16. panta 6. punkta otrā un trešā daļa
	14.a panta 8. līdz 12. punkts	17. panta 1. līdz 5. punkts
	14.a panta 12.a punkts	18. panta 1. punkts
	14.a panta 13. punkts	18. panta 2. punkts
	14.a panta 14. punkts	19. pants
	14.b panta 1. punkts	20. panta 1. punkts
	14.b panta 2. punkta pirmā daļa, ievaddaļa	20. panta 2. punkta pirmā daļa, ievaddaļa
	14.b panta 2. punkta pirmā daļa, pirmais līdz trešais ievilkums	20. panta 2. punkta pirmā daļa, a) līdz c) apakšpunkts
	14.b panta 2. punkta otrā daļa	20. panta 2. punkta otrā daļa
	14.b panta 3. un 4. punkts	20. panta 3. un 4. punkts
	15. pants	—
	—	21. pants
	—	22. pants
	I pielikums	I pielikums
	IA pielikums	II pielikums
	II pielikums	III pielikums
	III pielikums	IV pielikums
	IV pielikums	V pielikums
	V pielikums	VI pielikums
	VI pielikums	VII pielikums
	VIa pielikums	VIII pielikums
	VII pielikums	IX pielikums
	VIII pielikums	XI pielikums
	IX pielikums	XII pielikums
	—	XIII pielikums

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

17.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/98

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 23. maijs)

par Dānijas paziņotajiem valsts noteikumiem attiecībā uz nitrītu pievienošanu noteiktiem gaļas produktiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2168)

(Autentisks ir tikai teksts dāņu valodā)

(2008/448/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. panta 6. punktu,

tā kā:

I. FAKTI UN PROCEDŪRA

(1)

Ar 2007. gada 21. novembra vēstuli, ko Komisija saņēma 2007. gada 23. novembrī, Dānijas Karalistes pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. panta 4. punktu informēja Komisiju par Dānijas valsts noteikumiem attiecībā uz nitrītu pievienošanu noteiktiem gaļas produktiem. Lai gan ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos (1), Dānijas Karaliste uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus un neplāno transponēt valsts tiesību aktos Direktīvu 2006/52/EK, ciktāl tā attiecas uz nitrītu pievienošanu gaļas produktiem.

1. KOPIENAS TIESĪBU AKTI

1.1. EK LĪGUMA 95. PANTA 4. UN 6. PUNKTS

(2)

Līguma 95. panta 4. punktā noteikts, ka, “ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 30. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to paturēšanai spēkā”.

(3)

Saskaņā ar EK līguma 95. panta 6. punktu Komisija sešos mēnešos pēc paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

1.2. DIREKTĪVA 2006/52/EK

(4)

Saskaņā ar vispārējiem principiem Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (2), pārtikas piedevas var apstiprināt ar noteikumu, ka pastāv pamatota tehnoloģiska vajadzība, netiek radīti draudi patērētāju veselībai un, tās izmantojot, patērētāji netiek maldināti.

(5)

Nitrītus gaļai un gaļas produktiem pievieno jau kopš vairākām desmitgadēm, tostarp lai savienojumā ar citiem faktoriem nodrošinātu gaļas produktu, un jo īpaši sālītu gaļas produktu konservēšanu un mikrobioloģisko drošumu, jo nitrīti cita starpā kavē Clostridium botulinum baktēriju vairošanos, kas var izraisīt dzīvībai bīstamo botulismu. Tajā pašā laikā ir atzīts, ka nitrīti gaļas produktos var veicināt nitrozamīnu veidošanos, kas savukārt ir atzīti par kancerogēniem. Tādēļ šīs jomas tiesību aktu mērķis ir panākt līdzsvaru starp nitrozamīnu veidošanās risku, ko rada nitrītu pievienošana gaļas produktiem, no vienas puses, un nitrītu radīto aizsargefektu pret baktēriju, jo īpaši botulismu izraisošo baktēriju, vairošanos, no otras puses.

(6)

Sākotnēji Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvā 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (3), bija noteikti nitrītu un nitrātu atlieku maksimālie pieļaujamie daudzumi dažādos gaļas produktos un “indikatīvais ievades daudzums”. Ar Direktīvas 2006/52/EK I pielikuma 3) punkta c) apakšpunktu groza Direktīvas 95/2/EK III pielikuma C daļu attiecībā uz E 249 (kālija nitrīts) un E 250 (nātrija nitrīts).

(7)

Turpretim Direktīvā 2006/52/EK ir noteikts maksimālais E 249 (kālija nitrīts) un E 250 (nātrija nitrīts) daudzums, kuru drīkst pievienot ražošanas procesā. Maksimālais pievienotais daudzums gaļas produktiem ir 150 mg/kg un sterilizētiem gaļas produktiem – 100 mg/kg. Dažiem konkrētiem konservētiem gaļas produktiem, kurus pēc tradicionālas metodes izgatavo dalībvalstīs, maksimālais daudzums ir noteikts 180 mg/kg.

(8)

Šī pieeja ir saskaņā ar atzinumiem, kas 1990. (4) un 1995. gadā (5) saņemti no Pārtikas zinātniskās komitejas (turpmāk tekstā “PZK”), un ar atzinumu, kas 2003. gada 26. novembrī (6) saņemts no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk tekstā “EPNI”): šajos atzinumos ir noteikts, ka inhibējoša iedarbība pret C. botulinum piemīt nitrīta ievades daudzumam, nevis atlikumam, tādēļ tiek ieteikts aizstāt “indikatīvo ievades daudzumu” ar “maksimālo ievades daudzumu”. Tā ir arī saskaņā ar Tiesas nolēmumu lietā C-3/00 Dānija pret Komisiju par iepriekšējo Dānijas prasību saskaņā ar EK līguma 95. panta 4. punktu, kurā Tiesa nolēma, ka, noraidot Dānijas prasību saistībā ar nitrītu izmantošanu gaļas produktos, Komisija nebija pietiekami ievērojusi PZK 1990. un 1995. gada atzinumu un tas rada šaubas par to, vai saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK (7) atļautie nitrīta daudzumi ir pienācīgi.

(9)

Izņēmuma kārtā Direktīvā 2006/52/EK ir noteikti atliekvielu maksimālie pieļaujamie daudzumi atsevišķiem tradicionāliem konservētiem gaļas produktiem, kurus ražo, izmantojot tradicionālas ražošanas metodes. Dažādām šādu produktu grupām piemēro atliekvielu maksimālo pieļaujamo daudzumu 50 mg/kg, 100 mg/kg un 175 mg/kg, piemēram, 175 mg/kg – Wiltshire bacon, dry cured bacon un tamlīdzīgiem produktiem, un 100 mg/kg – Wiltshire ham un tamlīdzīgiem produktiem. Attiecībā uz šiem produktiem ir noteikti atliekvielu maksimālie pieļaujamie daudzumi, jo nav iespējams kontrolēt sāls ievades daudzumu, ko gaļa absorbē šo produktu ražošanas procesā. Lai varētu identificēt “līdzīgus produktus” un noteikt, uz kuriem produktiem tiek attiecināti dažādie maksimālie pieļaujamie daudzumi, šo specifisko produktu ražošanas process ir aprakstīts direktīvā. Turpmākajā tabulā ir sniegti ar Direktīvu 2006/52/EK (8) noteiktie maksimālie pieļaujamie daudzumi.

E Nr.	Nosaukums	Pārtikas produkts	Maksimālais daudzums, izteikts NaNO3, ko drīkst pievienot ražošanas laikā	Atliekvielu maksimālais pieļaujamais saturs produktā, izteikts NaNO3
E 249	Kālija nitrīts (x)	Gaļas produkti	150 mg/kg
E 250	Nātrija nitrīts (x)	Sterilizēti gaļas produkti (Fo > 3,00) (y)	100 mg/kg
		Tradicionāli, sālījumā mērcējot konservēti gaļas produkti (1):
		Wiltshire bacon (1.1.);
		Entremeada, entrecosto, chispe, orelheira e cabeça (salgados)		175 mg/kg
		Toucinho fumado (1.2.);
		tamlīdzīgi produkti
		Wiltshire ham (1.1.);		100 mg/kg
		tamlīdzīgi produkti
		Rohschinken, nassgepökelt (1.6.);		50 mg/kg
		tamlīdzīgi produkti
		Cured tongue (1.3.)		50 mg/kg
		Tradicionāli, žāvējot konservēti gaļas produkti (2):
		Dry cured bacon (2.1.);		175 mg/kg
		tamlīdzīgi produkti
		Dry cured bacon (2.1.);		100 mg/kg
		Jamón curado, paleta curada, lomo embuchado y cecina (2.2.);
		Presunto, presunto da pá un paio do lombo (2.3.);
		tamlīdzīgi produkti
		Rohschinken, trockengepökelt (2.5.);		50 mg/kg
		tamlīdzīgi produkti
		Citi tradicionāli konservēti gaļas produkti (3):
		Vysočina	180 mg/kg
		Selský salám
		Turistický trvanlivý salám
		Poličan
		Herkules
		Lovecký salám
		Dunajská klobása
		Paprikáš (3.5.);
		tamlīdzīgi produkti
		Rohschinken, trocken-/nassgepökelt (3.1.);		50 mg/kg
		tamlīdzīgi produkti
		Jellied veal un brisket (3.2.)

(10)

Saskaņā ar ieteikumiem attiecīgajos PZK un EPNI atzinumos Direktīvas 2006/52/EK pamatā ir maksimālo pievienoto daudzumu noteikšana, un tā atspoguļo zinātniskajos atzinumos minētos rādītājus, nosakot, ka nitrītu daudzums līdz 100 mg/kg ir atļauts sterilizētos gaļas produktos un 150 mg/kg – pārējos gaļas produktos. Ņemot vērā lielo (konservētu) gaļas produktu un ražošanas metožu daudzveidību Kopienā, Kopienas likumdevējas iestādes atzīst, ka pašlaik nav iespējams noteikt atbilstīgu nitrīta daudzumu katram produktam.

(11)

Atkāpes no noteikumiem par maksimālo pievienoto daudzumu piemērošanu piemērojamas tikai ierobežotā mērā. Tās piemēro specifiskiem produktiem, kurus tradicionāli ražo atsevišķās dalībvalstīs un attiecībā uz kuriem nav iespējams kontrolēt sāls ievades daudzumu, ko gaļa absorbē šo produktu ražošanas procesā. Tradicionālie produkti, kuriem piemēro šīs atkāpes, ir definēti, aprakstot ražošanas metodi.

(12)	Lai varētu tirgot un izmantot šīs direktīvas prasībām atbilstošos produktus no 2008. gada 15. februāra un aizliegtu tirgot un izmantot prasībām neatbilstošus produktus ne vēlāk kā 2008. gada 15. augustā, dalībvalstīm līdz 2008. gada 15. februārim bija jātransponē Direktīva 2006/52/EK.

2. PAZIŅOTIE VALSTS TIESĪBU AKTI

(13)

Dānijas paziņotie valsts tiesību akti ir 2005. gada 11. janvāra Rīkojums Nr. 22 par pārtikas piedevām (Bekendtgørelse nr 22 af 11.1.2005. om tilsætningsstoffer til fødevarer) un Dānijas izveidotais saraksts ar atļautajām pārtikas piedevām (Liste over tilladte tilsætningsstoffer til fødevarer, “Positivlisten” ).

(14)

Rīkojumā Nr. 22 ir ietverts princips, ka tikai piedevas, kuras ir iekļautas atļauto piedevu sarakstā, drīkst izmantot pārtikā saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem, noteiktiem mērķiem un ierobežojumiem (9). Turklāt tas noteic arī to, ka, ja nav noteikts citādi, maksimālais daudzums, kas minēts atļauto piedevu sarakstā, atbilst maksimālajam piedevas daudzumam, kas drīkst būt pārtikas produktā tā tirdzniecības formā (10). Tādējādi Dānijā drīkst tirgot tikai pārtikas produktus, kuri atbilst Rīkojuma Nr. 22 prasībām un atļauto piedevu saraksta prasībām. Atļauto piedevu sarakstā, ko Dānijas veterinārais un pārtikas dienests izveidojis, pamatojoties uz Rīkojumu Nr. 22, ir noteikts, kādas piedevas drīkst izmantot atsevišķos pārtikas produktos un kādos daudzumos. Paziņotais tiesību akts piemērojams no 2005. gada 29. janvāra.

(15)

Attiecībā uz nitrītu E 249 un E 250 izmantošanu gaļā un gaļas produktos Dānijas atļauto piedevu sarakstā norādīti tikai pievienotie daudzumi un šādi maksimālie pieļaujamie daudzumi.

Pārtikas produkti

Pievienoto nitrītu daudzums (mg/kg)

8.2.1.

Termiski neapstrādāti gaļas produkti, kas iegūti no veseliem gaļas gabaliem, tostarp šo produktu šķēles (vispārīgi)

Wiltshire tipa bekons un tā gabali, tostarp sālī konservēts šķiņķis

150

8.2.2.

Termiski apstrādāti gaļas produkti, kas iegūti no veseliem gaļas gabaliem, tostarp šo produktu šķēles (vispārīgi)

Rullepølse (gaļas rulete)

100

Pilnībā vai daļēji konservēti produkti, Wiltshire tipa bekons un tā gabali, tostarp sālī konservēts šķiņķis

150

8.3.1.

Termiski neapstrādāti gaļas produkti, kas iegūti no maltās gaļas, tostarp šo produktu šķēles (vispārīgi)

Fermentēta salami

100

Pilnībā vai daļēji konservēti termiski neapstrādāti gaļas produkti, kas iegūti no maltās gaļās

150

8.3.2.

Termiski apstrādāti gaļas produkti, kas iegūti no maltās gaļas

Gaļas kotletes un aknu pastēte (kødboller un leverpostej)

Pilnībā vai daļēji konservēti termiski apstrādāti gaļas produkti, kas iegūti no maltās gaļās

150

(16)

Tādēļ šķiet, ka robežvērtību 60 mg/kg (11) piemēro dažādu veidu gaļas produktiem, turpretim atbilstīgās maksimālās vērtības, kas noteiktas Direktīvā 2006/52/EK, ir 100 un 150 mg/kg. Atsevišķām desām Dānijā pieļaujamais maksimālais daudzums ir 100 mg/kg. Atsevišķiem pilnībā vai daļēji konservētiem gaļas produktiem, tostarp “Wiltshire tipa bekonam un tā gabaliem” maksimālais pieļaujamais daudzums ir 150 mg/kg.

3. PROCEDŪRA

(17)

Komisija 2007. gada 17. augustā saņēma pirmo paziņojumu no Dānijas Karalistes, kurš datēts ar 2007. gada 14. augustu un kurā Dānija kritizē dažādus Direktīvas 2006/52/EK aspektus un informē Komisiju par to, ka tā neplāno transponēt Direktīvu 2006/52/EK attiecībā uz nitrītiem gaļas produktos. Tomēr Dānija nepaziņoja, kurus valsts noteikumus tā vēlas saglabāt. Komisija Dānijas valdību par to informē 2007. gada 13. novembra vēstulē. Ar 2007. gada 21. novembra vēstuli, ko Komisija saņēma 2007. gada 23. novembrī, Dānijas Karalistes pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā paziņoja Komisijai attiecīgos valsts noteikumus. Papildu vēstulē 2007. gada 22. novembrī, kuru Komisija saņēma 2007. gada 27. novembrī un kurā ietverts Valsts Pārtikas institūta 2007. gada 30. oktobra ziņojums, Dānija pamatoja savu lūgumu.

(18)	Komisija 2007. gada 21. decembra vēstulē apstiprināja, ka ir saņēmusi paziņojumu un ka sešu mēnešu periods noteikumu pārbaudei atbilstoši Līguma 95. panta 6. punktam sākas 2007. gada 24. novembrī, dienu pēc paziņojuma saņemšanas.

(19)	Ar 2008. gada 31. marta vēstuli Dānija sniedza informāciju par gaļas produktu patēriņu Dānijā.

(20)

Ar 2008. gada 31. janvāra vēstuli Komisija informēja citas dalībvalstis un EBTA valstis par paziņojumu un deva tām iespēju komentēt šo jautājumu 30 dienu laikā. Bez tam Komisija saistībā ar paziņojumu publicēja paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (12), lai pārējām ieinteresētajām personām darītu zināmus Dānijas valsts noteikumus un pamatojumu šai sakarā. Komisija saņēma komentārus no Igaunijas, Francijas, Ungārijas un Norvēģijas (13).

—	Igaunija uzsver, ka, ņemot vērā Dānijas tiesību aktu ierobežojošo ietekmi uz tirdzniecību, ir būtiski, lai ierobežojumi būtu zinātniski pamatoti.

—

Francija uzsver, ka nitrīti ir spēcīgs inhibitors pret atsevišķu baktēriju, tostarp Clostridium botulinum, vairošanos un tādēļ tiem ir liela nozīme, lai novērstu saindēšanos ar pārtiku, kā arī uzsver to, ka nepastāv alternatīvas gaļas produktu jomā. Francijas skatījumā Direktīva 2006/52/EK ir pamatota ar EPNI 2003. gada 26. novembra atzinumu un ierobežo, cik vien iespējams, nitrozamīnu koncentrāciju, vienlaikus nodrošinot mikrobioloģisko drošumu. Saskaņā ar EPNI ieteikumiem tā nosaka pievienotos daudzumus. Tā atsaucas uz atliekvielu maksimālajiem pieļaujamajiem daudzumiem tikai izņēmuma kārtā un tikai gadījumos, kad nav iespējams noteikt maksimālos pievienotos daudzumus. Jauna analīze jāveic tikai tad, kad būs pieejami rezultāti dalībvalstīs veiktajiem pētījumiem par piedevu patēriņu, pamatojoties uz jaunajiem noteikumiem.

—

Ungārija atbalsta nitrītu un nitrozamīnu iedarbības samazināšanu ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, taču uzsver vajadzību regulēt atbilstīgu nitrīta līmeni visā ES, tostarp arī tradicionāli konservētiem gaļas produktiem, kuri var atšķirties no Dānijas gaļas produktiem un kuros lielāku nitrīta daudzumu pievienošana var būt pamatota. Ungārija apšauba Dānijas apgalvojumu, ka Direktīva 2006/52/EK varētu par 2,3 līdz 2,4 reizēm palielināt nitrītu lietošanu Dānijā, ņemot vērā faktu, ka ražotājiem ir jāpiemēro mazāks daudzums nekā maksimālais atļautais, ja tie var nodrošināt produktu mikrobioloģisko drošumu. Eiropas kultūra kļūtu nabadzīgāka, ja no tirgus pazustu tradicionāli konservētie gaļas produkti.

—

Norvēģija uzskata, ka Dānijas pasākums ir pamatots ar 30. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem. Tās skatījumā pasākuma mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību, kas pamatojas uz zinātniskiem ieteikumiem un nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībai. Norvēģija apgalvo, ka pasākuma radītais šķērslis iekšējā tirgus darbībai ir vajadzīgs un samērīgs. Norvēģija piekrīt Dānijas uzskatam, ka attiecībā uz nitrītiem gaļas produktos Direktīvā 2006/52/EK nav pilnībā atspoguļoti zinātniskie ieteikumi, jo tā nenodrošina, ka tiek piemērots mazākais nitrītu daudzums, kas nepieciešams vēlamā efekta panākšanai, un nenodrošina atliekvielu daudzumu piemērošanu daudziem gaļas produktiem.

4. PIEPRASĪJUMS EPNI

(21)

Ar 2008. gada 10. marta vēstuli Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts lūdza EPNI sniegt zinātnisku atzinumu par to, vai agrāk sniegtie PZK 1990. un 1995. gada un EPNI 2003. gada atzinumi vēl joprojām ir spēkā, ņemot vērā Dānijas sniegto informāciju. EPNI 2008. gada 28. martā atbildēja, ka, ņemot vērā Dānijas sniegto informāciju, iepriekš sniegtie PZK un EPNI atzinumi vēl joprojām ir spēkā.

(22)

Attiecībā uz nitrītu/nitrātu ietekmi uz gaļas produktu mikrobioloģisko drošumu EPNI atsaucas uz Bioloģiskās bīstamības ekspertu grupas atzinumu, kas sniegts 2003. gada 26. novembrī. Šajā atzinumā ir teikts, ka gaļas produktu drošumu ietekmē vairāki faktori (sagatavošanas process, sāls/koncentrācija, ūdens aktivitāte u. c.) un ka mikrobioloģiskajam drošumam ir svarīgs ievadītais nitrītu daudzums, tādēļ ir jākontrolē ievadītais daudzums (nevis atliekvielu daudzums). EPNI arī atsaucas uz to, ka Bioloģiskās bīstamības ekspertu grupa piekrīt Pārtikas zinātniskās komitejas (PZK) viedoklim, ka daudziem produktiem pietiek pievienot 50–100 mg nitrītu uz kilogramu gaļas produkta, savukārt citiem produktiem, jo īpaši produktiem ar zemu sāls saturu un ilgāku glabāšanas laiku, ir nepieciešams pievienot 50–150 mg nitrītu uz kilogramu, lai novērstu C. botulinum baktēriju vairošanos.

II. NOVĒRTĒJUMS

1. ATBILSTĪBA

(23)

Saskaņā ar Līguma 95. panta 4. un 6. punktu dalībvalsts pēc saskaņošanas pasākuma noteikšanas drīkst atstāt spēkā valsts noteikumus, pamatojoties uz 30. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, ja tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus un ja Komisija apstiprina šo prasību.

(24)

Dānijas paziņojums attiecas uz valsts noteikumiem, kas atkāpjas no noteikumiem Direktīvas 2006/52/EK I pielikuma 3) punkta c) apakšpunktā, ar kuru groza Direktīvas 95/2/EK III pielikuma C daļu attiecībā uz E 249 un E 250. Spēkā esošie Dānijas noteikumi jau bija spēkā laikā, kad tika pieņemta Direktīva 2006/52/EK.

(25)

Rīkojumā Nr. 22 un Dānijas atļauto piedevu sarakstā ir noteikti stingrāki noteikumi attiecībā uz nitrītu izmantošanu gaļā un gaļas produktos nekā noteikumi Direktīvā 2006/52/EK, jo tie atsevišķiem produktu veidiem nosaka mazāku maksimālo pievienoto daudzumu (bieži vien 60 mg/kg) nekā Direktīva 2006/52/EK un atšķirībā no Direktīvas 2006/52/EK šie noteikumi neļauj laist tirgū atsevišķus tradicionālos gaļas produktus, pamatojoties uz atliekvielu maksimālajiem pieļaujamajiem daudzumiem.

(26)

Saskaņā ar 95. panta 4. punktu paziņojumam tika pievienots pamatojums attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem iemesliem, kas minēti 30. pantā, vai nolūku aizsargāt vidi vai darba vidi, šajā gadījumā – aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību. Dānijas nostāja ir sīkāk izskaidrota Dānijas Pārtikas institūta 2007. gada 30. oktobra ziņojumā, kas iesniegts 2007. gada 27. novembrī, kā arī citos dokumentos, kuri minēti 17. un 19. apsvērumā.

(27)	Saskaņā ar iepriekš minēto Komisija uzskata, ka Dānijas iesniegtā prasība nolūkā saņemt atļauju saglabāt Dānijas valsts noteikumus attiecībā uz nitrītu izmantošanu gaļā un gaļas produktos atbilst EK līguma 95. panta 4. punktam.

2. IEGUVUMU NOVĒRTĒJUMS

(28)	Saskaņā ar EK līguma 95. panta 4. punktu un 6. punkta pirmo daļu Komisijai jāpārbauda, vai ir izpildīti visi nosacījumi, kas dod iespēju dalībvalstij atstāt spēkā savus noteikumus, atkāpjoties no minētajā pantā paredzētajiem Kopienas līmeņa saskaņošanas pasākumiem.

(29)

Jo īpaši Komisijai ir jānovērtē, vai valsts noteikumi ir vai nav pamatoti ar 30. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem vai ar nolūku aizsargāt vidi vai darba vidi un vai tie nepārsniedz pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu likumīgo mērķi. Turklāt, ja Komisija uzskata, ka valsts noteikumi atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, tai ir jāpārbauda saskaņā ar 95. panta 6. punktu, vai valsts noteikumi ir vai nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un vai tie rada vai nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(30)

Jāievēro, ka, ņemot vērā EK Līguma 95. panta 6. punktā noteikto termiņu, Komisijai, pārbaudot, vai saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu paziņotie valsts pasākumi ir pamatoti, jāievēro pamatojums, ko savā paziņojumā ir sniegusi dalībvalsts. Tas nozīmē, ka saskaņā ar EK līguma noteikumiem pienākums sniegt pierādījumus par valsts noteikumu pamatotību ir tai dalībvalstij, kura pieprasa atstāt spēkā minētos noteikumus. Ievērojot EK līguma 95. panta 4. un 6. punktā paredzētās procedūras darbības, un jo īpaši skaidri noteiktu termiņu lēmuma pieņemšanai, Komisijai parasti jāaprobežojas ar to elementu atbilstības pārbaudi, kurus ir iesniegusi prasību izvirzījusī dalībvalsts, nemeklējot citus iespējamos pamatojuma iemeslus.

(31)	Tomēr, ja Komisijai ir informācija, saskaņā ar ko varētu būt jāpārskata Kopienas saskaņošanas pasākums, no kura dalībvalsts atkāpjas, atstājot spēkā valsts noteikumus, tā var ņemt vērā šādu informāciju, novērtējot paziņotos valsts noteikumus.

2.1. DĀNIJAS NOSTĀJA

(32)

Dānijas Karaliste apgalvo, ka tās tiesību akti nodrošina labāku cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību, jo tajos noteikts mazāks E 249 (kālija nitrīts) un E 250 (nātrija nitrīts) maksimālais pievienotais daudzums nekā Direktīvā 2006/52/EK, un tie neļauj laist tirgū tradicionālus gaļas produktus, kuriem nav iespējams noteikt ievades daudzumus. Dānija uzskata, ka Dānijas tiesību akti pilnībā atbilst ieteikumiem, ko Pārtikas zinātniskā komiteja (PZK) sniedza 1990. un 1995. gadā un ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) sniedza 2003. gada 26. novembrī, jo tajos nav paredzētas atkāpes no principa par maksimālo “pievienoto daudzumu” (nevis atliekvielu līmeņa) noteikšanu un tie nosaka diferencētākus maksimālos daudzumus konkrētām gaļas produktu grupām.

(33)

Dānija atzīst, ka Direktīva 2006/52/EK dažās jomās atbilst PZK un EPNI zinātniskajiem ieteikumiem, proti, atšķirībā no sākotnējās Direktīvas 95/2/EK Direktīva 2006/52/EK noteic “maksimālo pievienoto daudzumu”, nevis atliekvielu daudzumu un “indikatīvo pievienoto daudzumu”. Tomēr kritizē to, ka šim principam ir izņēmumi, kuru rezultātā dažādi tradicionāli ražoti gaļas produkti vēl joprojām tiek reglamentēti pēc atliekvielu daudzumiem, kas saskaņā ar Dānijas nostāju var apdraudēt cilvēku veselību. Dānija uzsver, ka nitrīta atlikuma koncentrācija ir ļoti nedrošs rādītājs, lai noteiktu pievienoto nitrīta daudzumu, un atsaucas uz pētījumiem, kuros ir atklāts, ka atliekvielu daudzumi var pat slēpt nitrītu pievienošanu ļoti lielās devās, kas izraisa neparedzami lielu N-nitrozo savienojumu veidošanos.

(34)

Dānija arī uzsver, ka nitrozamīni, kuru veidošanās ir atkarīga no nitrīta klātbūtnes gaļas produktos, ir genotoksiski un kancerogēni, tādēļ nitrītu izmantošana būtu jāatļauj tikai tādos daudzumos, kas ir pilnīgi nepieciešami. Dānija uzskata, ka Direktīvā 2006/52/EK noteiktie maksimālie pievienotie daudzumi ir pārāk lieli no veselības aizsardzības viedokļa un attiecībā uz šo daudzumu tehnoloģisko vajadzību nav pieejams pamatojums. Dānija apgalvo, ka saskaņā ar ieteikumiem, ko sniegušas Kopienas zinātniskās struktūras, Clostridium botulinum baktēriju vairošanos var kavēt, nosakot nitrīta robežvērtības 50–150 mg/kg apmērā un nosakot ierobežojumus gaļas produktu kategorijām atbilstīgi zinātniski pamatotām vajadzībām.

(35)

Ņemot vērā to, ka aptuveni 90 % no konservētu gaļas produktu patēriņa Dānijā veido produkti, kuriem pašlaik Dānijā maksimālais pievienotais nitrītu daudzums ir noteikts 60 mg/kg, Dānija norāda, ka direktīvas transponēšana un vispārējā ierobežojuma noteikšana 150 mg/kg apmērā visiem konservētajiem gaļas produktiem Dānijā varētu novest pie 2,3–2,4 reizes lielāka nitrītu patēriņa, kas nozīmētu attiecīgu pieaugumu iepriekš izveidotu nitrozamīnu patēriņā.

(36)

Dānija uzsver, ka, lai gan tās tiesību aktos noteikti mazāki pieļaujamie pievienotie nitrītu daudzumi, šie tiesību akti ir spēkā jau daudzus gadus un ir pierādījies, ka tie ir adekvāti, lai novērstu botulismu. Dānijas valdība norāda, ka šie noteikumi nekad nav radījuši problēmas attiecīgo produktu konservēšanā un ka Dānijā salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm ļoti reti saindējas ar desām. Tā apgalvo, ka Dānijā ir mazāk botulisma gadījumu nekā lielākajā daļā dalībvalstu. Saskaņā ar 1999. gada janvāra datiem Eiropas lipīgo slimību biļetenā, Eurosurveillance numurā, kas bija veltīts botulismam Eiropā, Dānijā botulisms ir ļoti reti sastopams. Dānijas Veselības uzraudzības iestāde Statens Serum institūts tīmekļa vietnē norāda, ka pēc 1980. gada Dānijas iedzīvotājiem konstatēti tikai pieci botulisma saslimšanas gadījumi, no kuriem nevienu nebija izraisījusi gaļas produktu lietošana.

(37)	Turklāt Dānija uzstāj, ka tās noteikumi par nitrītu nav šķērslis tirdzniecībā, un atsaucas uz rādītājiem, saskaņā ar kuriem pēdējos gados Dānijā ir importēti gaļas produkti no citām dalībvalstīm un šis imports ir pat palielinājies.

(38)	Kopumā Dānija uzskata, ka ir pamatoti arī turpmāk piemērot Dānijas tiesību aktus, kas ir stingrāki nekā Direktīvas 2006/52/EK prasības, lai mazinātu cilvēku veselības apdraudējumu, ko izraisa nitrozamīni.

2.2. DĀNIJAS NOSTĀJAS NOVĒRTĒJUMS

2.2.1. Pamatojums saskaņā ar 30. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem

(39)

Dānijas tiesību aktu mērķis ir panākt augstāka līmeņa cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību pret nitrītu iedarbību un iespējamo nitrozamīnu veidošanos gaļas produktos, nosakot mazākus maksimālos pievienojamos nitrīta daudzumus daudziem gaļas produktiem un neļaujot laist tirgū produktus, kuriem var noteikt tikai maksimālos atliekvielu daudzumus.

(40)

Lai novērtētu, vai Dānijas tiesību akti pašlaik ir pienācīgi un nepieciešami šā mērķa sasniegšanai, ir jāņem vērā vairāki faktori. Proti, ir jāpanāk līdzsvars starp diviem faktoriem, no kuriem viens ir veselību apdraudoša nitrozamīnu klātbūtne gaļas produktos, no vienas puses, un gaļas produktu mikrobioloģiskais drošums, no otras puses. Mikrobioloģiskais drošums ir ne tikai vienkārša tehnoloģiska vajadzība, bet arī ļoti svarīgs veselības aspekts. Lai gan ir atzīts, ka nitrītu daudzums gaļas produktos ir jāierobežo, mazāks nitrītu daudzums nenozīmē, ka automātiski palielināsies cilvēku veselības aizsardzība. Vispiemērotākais nitrītu daudzums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kuri ir apstiprināti attiecīgajos PZK un EPNI atzinumos, piemēram, sāls pievienošana, mitrums, pH, glabāšanas laiks, higiēna, temperatūras kontrole u. c.

(41)	Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un 9. un 10. apsvērumu, Komisija uzskata, ka faktiski Direktīva 2006/52/EK adekvāti panāk līdzsvaru starp diviem pretējiem veselības apdraudējumiem, ņemot vērā gaļas produktu daudzveidību Kopienā.

(42)

No otras puses, Komisijai ir jānovērtē Dānijas likumdevēju konkrētā izvēle un pieredze, kas gūta, piemērojot šos noteikumus, kuri ir spēkā jau ilgu laiku. Ņemot vērā Dānijas iesniegtos rādītājus par saindēšanos ar pārtiku un jo īpaši par botulisma gadījumiem, Dānija ir pierādījusi, ka tai līdz šim izdevies gūt apmierinošus rezultātus, piemērojot valsts tiesību aktus. Šie dati liecina, ka Dānijas tiesību aktos noteiktie maksimālie daudzumi ir bijuši pietiekami, lai nodrošinātu mikrobioloģisko drošumu gaļas produktiem, ko pašlaik ražo Dānijā, un pašlaik Dānijā izmantotajām ražošanas metodēm.

(43)

Komisija norāda, ka Dānijas tiesību aktos ir ievēroti attiecīgie zinātniskie atzinumi, ko sniegušas Kopienas zinātniskās struktūras. To pamatā ir maksimālo pievienoto daudzumu regulēšana, un tajos ir ievērots pievienoto nitrīta daudzumu diapazons (t. i., 50–150 mg/kg) saskaņā ar minētajiem atzinumiem. Tajā pašā laikā Dānija atšķirībā no direktīvas ir noteikusi atsevišķus maksimālos pievienojamos daudzumus īpašām gaļas produktu grupām, ņemot vērā gaļas produktu veidus un Dānijā izmantotās ražošanas metodes.

(44)

Turklāt ir jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Dānijas sniegto informāciju lielākā daļa Dānijā patērēto gaļas produktu, t. i., aptuveni 90 %, ir gaļas produkti, kuriem pašlaik piemēro robežvērtību 60 mg/kg, kura būtu jāaizstāj ar robežvērtību 100 vai 150 mg/kg. Tā kā Dānijas un arī citu dalībvalstu ražotājiem nitrītu daudzumi, ko tie pašlaik pievieno saviem produktiem, nebūtu obligāti jāpalielina līdz maksimālajām Direktīvā 2006/52/EK noteiktajām robežvērtībām, ir maz ticams, ka Dānijas iedzīvotāji uzņemtu 2,3–2,4 reizes lielākas nitrīta devas gaļas produktos, kā Dānija apgalvoja savā pieprasījumā. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka Dānijas iedzīvotāji uzņems lielākas nitrītu devas.

(45)	Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka prasību atļaut arī turpmāk saglabāt stingrākus noteikumus nekā Direktīvā 2006/52/EK var pieņemt uz noteiktu laiku, pamatojoties uz mērķi aizsargāt sabiedrības veselību Dānijā.

2.2.2. Patvaļīgas diskriminācijas, dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības slēptas ierobežošanas vai iekšējā tirgus darbības šķēršļu neesība

2.2.2.1. Patvaļīgas diskriminācijas neesība

(46)

EK līguma 95. panta 6. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpārbauda, vai plānotie pasākumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis. Saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai izvairītos no diskriminācijas, līdzīgas situācijas nedrīkst izskatīt dažādos veidos un dažādas situācijas nedrīkst izskatīt vienā veidā.

(47)	Dānijas valsts tiesību aktus piemēro gan vietējiem produktiem, gan produktiem, kuri ražoti citās dalībvalstīs. Tā kā nav pierādījumu par pretējo, ir secināts, ka valsts noteikumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis.

2.2.2.2. Tirdzniecības slēptas ierobežošanas neesība

(48)

Parasti valsts noteikumus, kuros nosaka stingrākus ierobežojumus ražojumu lietošanai nekā ar Kopienas direktīvu ieviestie noteikumi, uzskata par šķērsli tirdzniecībai, ja šos ražojumus, kuri ir likumīgi laisti tirgū un tiek lietoti pārējā Kopienā, to lietošanas aizlieguma dēļ nedrīkst laist tirgū attiecīgajā dalībvalstī. EK līguma 95. panta 6. punktā noteiktie priekšnosacījumi ir paredzēti, lai novērstu to, ka ierobežojumi, pamatojoties uz minētā panta 4. un 5. punkta kritērijiem, tiek piemēroti neatbilstošu iemeslu dēļ un ka tie praktiski ir ekonomiski pasākumi, kas traucē ražojumu importu no citām dalībvalstīm, citiem vārdiem sakot, šie ierobežojumi netieši aizsargā vietējos ražojumus.

(49)

Ņemot vērā to, ka Dānijas noteikumi nosaka stingrākus standartus nitrītu pievienošanai gaļas produktiem arī citu dalībvalstu uzņēmumiem, kuriem piemēro citus saskaņotus noteikumus, tie var izraisīt slēptu tirdzniecības ierobežošanu vai šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. Tomēr ir atzīts, ka EK līguma 95. panta 6. punkts ir jāsaprot tā, ka nedrīkst apstiprināt tikai tādus valsts pasākumus, kuri rada nesamērīgus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. Šajā sakarā Dānija ir iesniegusi datus, saskaņā ar kuriem, neraugoties uz Dānijas piemērotajiem tiesību aktiem, gaļas produktu imports no citām dalībvalstīm notiek un pēdējo gadu laikā ir pat palielinājies.

(50)	Tā kā nav pierādījumu par to, ka valsts noteikumi praktiski ir pasākums, kas paredzēts vietējo ražojumu aizsardzībai, var secināt, ka tie nav slēpti ierobežojumi tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

2.2.2.3. Iekšējā tirgus darbības šķēršļu neesība

(51)

Šo noteikumu nevar interpretēt tādā veidā, ka tas neļauj apstiprināt nevienu valsts pasākumu, kurš varētu ietekmēt iekšējā tirgus izveidi. Patiesībā jebkurš valsts pasākums, kas atkāpjas no saskaņošanas pasākuma, kura mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība, ir pasākums, kurš varētu ietekmēt iekšējo tirgu. Tādēļ, lai EK līguma 95. pantā noteiktā procedūra būtu noderīga arī turpmāk, jēdziens par šķērsli iekšējā tirgus darbībai EK līguma 95. panta 6. punkta kontekstā ir jāsaprot kā nesamērīga ietekme uz izvirzīto mērķi.

(52)

Ņemot vērā Dānijas valdības norādi uz to, ka nitrītu daudzuma samazināšana gaļas produktos labvēlīgi ietekmē veselību, un to, ka, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tirdzniecība netiek ietekmēta nemaz vai tiek ietekmēta tikai pavisam nedaudz, Komisija uzskata, ka Dānijas paziņotos noteikumus var uz laiku atstāt spēkā, pamatojoties uz mērķi aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību un ņemot vērā to, ka tie nav nesamērīgi un tādējādi nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai EK līguma 95. panta 6. punkta nozīmē.

(53)	Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija uzskata, ka ir izpildīts nosacījums par to, ka netiek radīti šķēršļi iekšējā tirgus darbībai.

2.2.3. Termiņš

(54)

Iepriekš minētie secinājumi ir pamatoti ar pašlaik pieejamo informāciju un jo īpaši ar Dānijas iesniegtajiem datiem, saskaņā ar kuriem Dānijai ir izdevies kontrolēt botulismu, lai gan tā ir noteikusi mazākus maksimālos nitrītu daudzumus, ko atļauts pievienot atsevišķiem gaļas produktu veidiem, un tajā pašā laikā neradīt nesamērīgus tirdzniecības traucējumus.

(55)	Cits svarīgs faktors ir gaļas produktu patēriņa apjoms Dānijā, kura dēļ Direktīvas 2006/52/EK piemērošana varētu izraisīt paaugstinātu nitrītu un attiecīgi arī nitrozamīnu iedarbību uz Dānijas iedzīvotājiem.

(56)	Tā kā nav iespējams pietiekami droši paredzēt, ka šie faktori laika gaitā būtiski nemainīsies, Komisija uzskata, ka situācija ne vēlāk kā divu gadu laikā ir jāpārskata, pamatojoties uz atjauninātu informāciju.

(57)	Šo divu gadu laikā Dānijas valdība varēs savlaikus iesniegt atjauninātu pieprasījumu un sniegt būtisku papildinformāciju par to, ka Direktīvā 2006/52/EK noteikto daudzumu piemērošana nenodrošina vēlamo aizsardzības līmeni un rada pārāk lielu risku cilvēku veselībai.

(58)

Lai varētu iesniegt šo informāciju, Dānijas valdībai būs jo īpaši jāuzrauga situācija botulisma kontroles jomā, to gaļas produktu daļa gaļas produktu vispārējā patēriņā Dānijā, uz kuriem attiecas 60 mg/kg ierobežojums, kā arī citi riska faktori, kas saistīti ar tipiskiem ēšanas paradumiem, un gaļas produktu imports no citām dalībvalstīm.

(59)	Atjauninātajā pieprasījumā Dānijai būs jāiesniedz pilnīgs pamatojums tās tiesību aktu atstāšanai spēkā.

(60)	Tajā pašā laikā divu gadu periodā Komisijai būs iespēja pārbaudīt un analizēt Direktīvas 2006/52/EK transponēšanu dalībvalstīs un pārskatīt Direktīvu 2006/52/EK saskaņā ar EK līguma 95. panta 7. punktu, tostarp papildus apspriežoties ar dalībvalstīm un EPNI.

(61)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka valsts noteikumus iepriekš minētajā apjomā var apstiprināt uz noteiktu termiņu. Šim apstiprinājumam jāattiecas uz tik ilgu laiku, kas nepieciešams, lai apkopotu un rūpīgi izvērtētu nepieciešamo informāciju. Komisija uzskata, ka tam ir nepieciešami divi gadi, sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas. Pēc diviem gadiem lēmums zaudēs spēku.

(62)	Dānijai ir pienākums transponēt citus Direktīvas 2006/52/EK noteikumus valsts tiesību aktos.

III. SECINĀJUMS

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un dalībvalstu komentārus par Dānijas iestāžu paziņojumu, Komisija uzskata, ka Dānijas 2007. gada 23. novembrī iesniegto prasību attiecībā uz nitrītu pievienošanu atļaut turpināt piemērot valsts noteikumus, kas ir stingrāki nekā Direktīvas 2006/52/EK noteikumi, var apstiprināt uz diviem gadiem, sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas, līdz kamēr Dānijas iestādes pierādīs, ka Direktīvā 2006/52/EK noteiktie daudzumi rada nepieņemami augstu risku,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2005. gada 11. janvāra Rīkojumā Nr. 22 par pārtikas piedevām ietvertie valsts noteikumi par nitrītu pievienošanu gaļai un gaļas produktiem (Bekendtgørelse nr 22 af 11.1.2005. om tilsætningsstoffer til fødevarer) un Dānijas izveidotais saraksts ar atļautajām pārtikas piedevām (Liste over tilladte tilsætningsstoffer til fødevarer, “Positivlisten” ), ko Dānijas Karaliste saskaņā ar EK līguma 95. panta 4. punktu paziņoja Komisijai ar 2007. gada 21. novembra vēstuli, ir apstiprināti.

2. pants

Šis lēmums ir spēkā līdz 2010. gada 23. maijam.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei.

Briselē, 2008. gada 23. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 204, 26.7.2006., 10. lpp.

(2) OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3) OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/52/EK (OV L 204, 26.7.2006., 10. lpp.).

(4) Atzinums par nitrātiem un nitrītiem, kas sniegts 1990. gada 19. oktobrī, Eiropas Komisija – Pārtikas zinātniskās komitejas atzinumi (divdesmit sestā sērija), 21. lpp.

(5) Atzinums par nitrātiem un nitrītiem, kas sniegts 1995. gada 22. septembrī, Eiropas Komisija – Pārtikas zinātniskās komitejas atzinumi (trīsdesmit astotā sērija), 1. lpp.

(6) Atzinums, ko Bioloģiskās bīstamības ekspertu grupa pēc Komisijas pieprasījuma sniedza par nitrītu/nitrātu iedarbību uz gaļas produktu mikrobioloģisko drošumu, The EFSA Journal (2003) 14, 1-34.

(7) 2003. gada 20. marta spriedums un jo īpaši tā 109.–115. punkts.

(8) Direktīva 2006/52/EK ar labojumiem (OV L 78, 17.3.2007., 32. lpp.).

(9) Sk. Rīkojuma Nr. 2213. punktu “Piedevu izmantošana”.

(10) Sk. 20. punktu Rīkojumā Nr. 22.

(11) Izmantot nitrītus izstrādājumos kødboller un leverpostej ir aizliegts saskaņā ar Lēmumu 292/97/EK.

(12) OV C 30, 2.2.2008., 5. lpp.

(13) Komisija 2008. gada 1. maijā, t. i., pēc noteiktā termiņa, saņēma komentārus arī no Īrijas.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 538/2008 (2008. gada 29. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 539/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 540/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar ko attiecībā uz veidlapu paraugiem groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 541/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar ko pielāgo konkrētas nozvejas kvotas 2008. gadam atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei	23
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 542/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar kuru groza Padomes Regulas (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos, I un II pielikumu attiecībā uz ciflutrīnu un lektīnu, kas iegūts no sarkanajām kāršu pupiņām (Phaseolus vulgaris) ( 1 )	43
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 543/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem	46
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 544/2008 (2008. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot melno paltusu EK ūdeņos IIa un IV zonā; EK un starptautiskajos ūdeņos VI zonā	88
		Komisijas Regula (EK) Nr. 545/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1109/2007 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā	90
		Komisijas Regula (EK) Nr. 546/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1399/2007, attiecībā uz dažiem Šveices izcelsmes gaļas produktiem	92
		Komisijas Regula (EK) Nr. 547/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar cūkgaļas tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1382/2007	93
		Komisijas Regula (EK) Nr. 548/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 812/2007	94
		Komisijas Regula (EK) Nr. 549/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 979/2007	95
		Komisijas Regula (EK) Nr. 550/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par cūkgaļas importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 20078. gada jūnijs pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 806/2007	96

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Vienotā rīcība 2008/450/KĀDP (2008. gada 16. jūnijs) par Eiropas Savienības turpmāku ieguldījumu konflikta izšķiršanas procesā Gruzijā/Dienvidosetijā	110

Datu elements	Obl./pēc izv.	Kategorija; definīcija
Reisa sākuma datums	O	Kuģa darbības dati: kārtējā zvejas reisa sākuma datums
Kuģa reisa numurs	I	Kuģa darbības dati: zvejas reisa numurs kārtējā gadā
Ienākšanas datums PA	O	Kuģa darbības dati: datums, kurā kuģis iebrauc NAFO pārvaldības apgabalā kārtējā zvejas reisā
Iziešanas datums no PA	O	Kuģa darbības dati: datums, kurā kuģis izbrauc no NAFO pārvaldības apgabala kārtējā zvejas reisā
Citi apmeklētie apgabali	I	Kuģa darbības dati: citi apgabali, kuros kuģis ir veicis zveju kārtējā reisā
Reisa beigu datums	O	Kuģa darbības dati: datums, kurā beidzas kārtējais zvejas reiss

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	44,6
	MK	36,7
	TR	59,3
	ZZ	46,9
0707 00 05	JO	151,2
	TR	119,3
	ZZ	135,3
0709 90 70	TR	103,9
0709 90 70	ZZ	103,9
0805 50 10	AR	123,7
	EG	150,8
	US	132,6
	ZA	121,6
	ZZ	132,2
0808 10 80	AR	101,4
	BR	84,3
	CL	92,5
	CN	92,5
	MK	63,0
	NZ	111,5
	US	104,5
	UY	84,0
	ZA	82,9
	ZZ	90,7
0809 10 00	IL	124,0
	TR	230,0
	ZZ	177,0
0809 20 95	TR	401,5
	US	429,2
	ZZ	415,4
0809 30 10 , 0809 30 90	EG	182,1
	US	239,8
	ZZ	211,0
0809 40 05	IL	190,0
	TR	223,9
	ZZ	207,0

1. IKGADĒJĀ APSTIPRINĀŠANA	Paraksts:… (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: … Datums: …
2. IKGADĒJĀ APSTIPRINĀŠANA	Paraksts:… (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: … Datums: …
3. IKGADĒJĀ APSTIPRINĀŠANA	Paraksts:… (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: … Datums: …
4. IKGADĒJĀ APSTIPRINĀŠANA	Paraksts:… (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: … Datums: …

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 157

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. gadagājums 2008. gada 17. jūnijs

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2008/448/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 23. maijs) par Dānijas paziņotajiem valsts noteikumiem attiecībā uz nitrītu pievienošanu noteiktiem gaļas produktiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2168)	98
	2008/449/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 10. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2008/155/EK attiecībā uz dažām embriju ieguves un sagatavošanas grupām Austrālijā, Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2466) ( 1 )	108

STARPPOSMA APSTIPRINĀŠANA (jāveic starp otro un trešo gadadienas datumu)	Paraksts: … (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: … Datums: …
PAPILDU APSTIPRINĀŠANA (*6)	Paraksts: … (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: … Datums: …
PAPILDU APSTIPRINĀŠANA (*6)	Paraksts: … (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: … Datums: …
PAPILDU APSTIPRINĀŠANA (*6)	Paraksts: … (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: … Datums: …

Farmakoloģiski aktīvā(-ās) viela(-as)	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums	Mērķaudi	Citi noteikumi
“Ciflutrīns	Ciflutrīns (izomēru summa)	Liellopi, kazas	10 μg/kg	Muskuļi
			50 μg/kg	Tauki
			10 μg/kg	Aknas
			10 μg/kg	Nieres
			20 μg/kg	Piens	Jāievēro citi Direktīvas 94/29/EK noteikumi”

Nr.	11/T&Q
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	GHL/2A-C46
Suga	Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)
Zona	EK ūdeņi, IIa un IV zona; EK un starptautiskie ūdeņi, VI zona
Datums	12.5.2008.

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	19,90	6,35
1701 11 90 (1)	19,90	12,02
1701 12 10 (1)	19,90	6,16
1701 12 90 (1)	19,90	11,50
1701 91 00 (2)	23,80	13,75
1701 99 10 (2)	23,80	8,81
1701 99 90 (2)	23,80	8,81
1702 90 95 (3)	0,24	0,40

Grupas Nr.	Kārtas Nr.	Piešķīruma koeficients importa licenču pieteikumiem, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.7.2008-30.9.2008 (%)	Nepieprasītie daudzumi, kuri ir jāpieskaita apakšperiodam no 1.10.2008-31.12.2008 (kg)
G2	09.4038	85,853052	—
G3	09.4039	(2)	738 000
G4	09.4071	(1)	750 500
G5	09.4072	(1)	1 540 250
G6	09.4073	(1)	3 766 750
G7	09.4074	(2)	1 119 750


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ