7.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 503/2008

(2008. gada 6. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 7. jūnijā.

---

(1)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

7.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 504/2008

(2008. gada 6. jūnijs),

ar ko īsteno Padomes Regulas 90/426/EEK un 90/427/EEK attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem (2), un jo īpaši tās 4. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktus, 6. panta 2. punkta otro ievilkumu un 8. panta 1. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 23. jūnija Direktīvu 94/28/EK, ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza Direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem (3), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas 1993. gada 20. oktobra Lēmumu 93/623/EEK, ar ko nosaka identifikācijas dokumentu (pasi) reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem (4), ievieš identifikācijas metodi reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem to pārvietošanas laikā dzīvnieka veselības pārbaudes nolūkā.

(2)	Ar Komisijas 1999. gada 22. decembra Lēmumu 2000/68/EK, ar ko groza Komisijas Lēmumu 93/623/EEK un nosaka vaislai un gaļai paredzētu zirgu identifikāciju (5), paredz noteikumus par identifikācijas dokumentu, kas jāpievieno zirgu dzimtas dzīvniekiem pārvietošanas laikā.

(3)

Lēmumus 93/623/EEK un 2000/68/EK dalībvalstis īsteno atšķirīgi. Turklāt šajos lēmumos zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācija ir saistīta ar pārvietošanu, taču Kopienas tiesību aktos, kas attiecas uz citām mājlopu sugām, dzīvnieki tiek identificēti inter alia slimības kontroles nolūkos, neatkarīgi no to pārvietošanas statusa. Turklāt šī divpakāpju sistēma no vienas puses attiecas uz vaislai un nobarošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, bet no otras puses uz reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, tādēļ iespējams, ka vienam dzīvniekam izdod vairākus identifikācijas dokumentus; tas novēršams vienīgi pirmajā dzīvnieka identifikācijas reizē, to apzīmējot ar neizdzēšamu zīmi, kurai nevajag obligāti būt redzamai.

(4)

Ar Lēmumu 93/623/EEK paredzētajā identifikācijas dokumentā iekļautais grafiskais zīmējums nav visā pilnībā atbilstošs līdzīgai informācijai, ko pieprasa starptautiskās organizācijas, kas strādā ar sacīkšu un šķirnes zirgiem, kā arī Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE). Tādēļ ar šo regulu jāpieņem grafiskais zīmējums, kas atbilst Kopienas vajadzībām, kā arī saskan ar starptautiski pieņemtām prasībām.

(5)

Zirgu dzimtas dzīvnieku imports joprojām pamatojas uz noteikumiem, kas pieņemti ar Direktīvu 90/426/EEK un jo īpaši ar Komisijas 1993. gada 5. februāra Lēmumu 93/196/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju attiecībā uz nokaušanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importu (6), un Komisijas 1993. gada 5. februāra Lēmumu 93/197/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju reģistrētu, kā arī vaislai un gaļas ieguvei paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importam (7).

(6)

Piemērojot Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (8). noteiktās muitas procedūras, papildus jāatsaucas uz Padomes 1973. gada 12. marta Regulu (EEK) Nr. 706/73 par Kopienas režīmu, ko Normandijas salās un Menas salā piemēro lauksaimniecības produktu tirdzniecībai (9) Regulā (EEK) Nr. 706/73 noteikts, ka no 1973. gada 1. septembra Kopienas noteikumus piemēro jautājumos par veterinārajiem tiesību aktiem, taču tas neattiecas uz Kopienas zootehnikas tiesību aktiem. Šī regula jāpiemēro, neskarot minēto regulu.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulā (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (10), sniegta dzīvnieku turētāja definīcija. Turpretim Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 2. punktā minēts dzīvnieka īpašnieks vai audzētājs. Padomes 1992. gada 29. aprīļa Direktīvā 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (11), sniegta īpašnieka un turētāja kombinēta definīcija. Tā kā saskaņā ar Kopienas un valstu tiesību aktiem zirgu dzimtas dzīvnieka īpašnieks ne vienmēr ir par dzīvnieku atbildīgā persona, jāprecizē, ka saskaņā ar šo regulu par zirgu dzimtas dzīvnieku identificēšanu pirmām kārtām ir atbildīgs zirgu dzimtas dzīvnieka turētājs, kas var būt arī saimnieks.

(8)	Kopienas tiesību aktu konsekvences labad šajā regulā noteiktās zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metodes jāpiemēro, neskarot Komisijas 1996. gada 10. janvāra Lēmumu 96/78/EK, ar ko nosaka kritērijus zirgu dzimtas dzīvnieku ierakstīšanai un reģistrēšanai ciltsgrāmatās vairošanai (12).

(9)

Šīm metodēm jāatbilst to audzēšanas organizāciju noteiktajiem principiem, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. jūnija Lēmumu 92/353/EEK, kas nosaka apstiprināšanas vai atzīšanas kritērijus organizācijām un apvienībām, kas ved vai veido reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku ciltsgrāmatas (13). Saskaņā ar minēto lēmumu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas sistēmas principus un principus ciltsgrāmatas sadalījumam klasēs, kā arī principus ciltsrakstu ierakstīšanai ciltsgrāmatā nosaka organizācijas un apvienības, kas ved vai veido šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatas.

(10)

Turklāt Direktīvas 90/427/EEK 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajā izcelsmes sertifikātā, kas jāiekļauj identifikācijas dokumentā, jāmin visa nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu, ka zirgu dzimtas dzīvniekus, kurus pārceļ no vienas ciltsgrāmatas otrā, ieraksta atbilstošajā ciltsgrāmatas klasē, kuras kritērijiem tie atbilst.

(11)

Saskaņā ar 1. panta trešo ievilkumu Komisijas 1996. gada 18. jūlija Lēmumā 96/510/EK, kas nosaka ģenealoģiskos un zootehniskos sertifikātus vaislas dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju importam (14), reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku ģenealoģiskajam un zootehniskam sertifikātam jāatbilst Lēmumā 93/623/EEK noteiktajam identifikācijas dokumentam. Tādēļ jāprecizē, ka jebkura atsauce uz Lēmumu 93/623/EEK, kā arī uz Lēmumu 2000/68/EK jāuzskata par atsauci uz šo regulu.

(12)

Tā kā saskaņā ar šo regulu visus zirgu dzimtas dzīvniekus, kas dzimuši vai ievesti Kopienā, jāidentificē ar vienu identifikācijas dokumentu, ir nepieciešami īpaši noteikumi gadījumiem, kad vaislai un nobarošanai paredzēta dzīvnieka statusu maina uz reģistrēta zirgu dzimtas dzīvnieka statusu, kā definēts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta c) apakšpunktā.

(13)	Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 92/35/EEK 2. panta otrajai daļai, dalībvalstīm jāizveido īpaši režīmi tādu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijai, kuri dzīvo savvaļā vai daļējā savvaļā noteiktos apgabalos vai teritorijās, tostarp dabas rezervātos.

(14)

Starptautiskā līmenī jau tiek plaši izmantota zirgu dzimtas dzīvnieku elektroniskie identificētāji (“transponderi”). Šī tehnoloģija ir jāizmanto, lai nodrošinātu ciešu saiti starp zirgu dzimtas dzīvnieku un identifikācijas līdzekļiem. Zirgu dzimtas dzīvnieki jāapzīmē ar transponderiem, taču jāpieņem noteikumi arī par dzīvnieku identitātes pārbaudīšanu ar alternatīvām metodēm, ja vien šīs alternatīvās metodes sniedz līdzvērtīgu garantiju, lai novērstu identifikācijas dokumentu daudzkārtēju izdošanu.

(15)

Lai gan atbilstoši pašreizējiem Kopienas tiesību aktiem zirgu dzimtas dzīvniekiem vienmēr jāpievieno to identifikācijas dokuments, jāpieņem noteikumi, lai no šīs prasības atkāptos, kad tās izpilde ir neiespējama vai pat nepraktiska attiecībā uz identifikācijas dokumenta saglabāšanu visu zirgu dzimtas dzīvnieka dzīves laiku, vai ja šāds dokuments netiek izsniegts, jo dzīvnieks nokauts pirms tas sasniedzis paredzēto maksimālo identifikācijas vecumu.

(16)

Šīs atkāpes piemērojamas, neskarot Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīvas 2003/95/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei (15) 14. pantu, kurā attiecībā uz identificētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem ir pieļaujama atkāpe no noteiktiem slimības kontroles pasākumiem saimniecībās, kurās apstiprināts slimības uzliesmojums.

(17)

Dalībvalstīm jābūt iespējai atļaut izmantot vienkāršotu identifikācijas dokumentu, ja zirgu dzimtas dzīvniekus pārvieto tās teritorijā. Daudzās jomās par datu uzglabāšanas iekārtām izmanto plastikāta kartes ar iestrādātām mikroshēmām (“viedkartes”). Šādu viedkaršu izdošana jāparedz kā identifikācijas dokumenta papildus opcija, un to noteiktos apstākļos jāizmanto identifikācijas dokumenta vietā, ko pievieno zirgu dzimtas dzīvniekam, to pārvietojot dalībvalsts iekšienē.

(18)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai (16), zirgu dzimtas dzīvnieku pārtikas ķēdes informācijas prasības ir jāīsteno līdz 2009. gada beigām.

(19)

Ir nepieciešami noteikumi gadījumam, ja ir pazaudēts oriģinālais identifikācijas dokuments, kas saskaņā ar šo regulu izsniegts uz visu dzīves laiku. Šiem noteikumiem pēc iespējas jāizslēdz nelikumīga vairāk kā viena identifikācijas dokumenta turēšana, lai pareizi atspoguļotu dzīvnieka statusu kā paredzētu kaušanai, lai lietotu pārtikā. Ja ir pieejama pietiekama un pārbaudāma informācija, jāizsniedz dokumenta dublikāts (kas apzīmēts kā dublikāts), un tas parasti dzīvnieku izslēdz no pārtikas ķēdes; citos gadījumos jāizsniedz aizstājošs dokuments (kas arī kā tāds apzīmēts), turklāt tas iepriekš reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku pazeminās vaislai un nobarošanai paredzēta zirgu dzimtas dzīvnieka statusā.

(20)

Saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. un 5. pantu identifikācijas dokuments ir līdzeklis, lai slimības uzliesmojuma gadījumā pārtrauktu zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu no saimniecības, kur tie tiek turēti vai audzēti. Tādēļ ar attiecīgu ierakstu identifikācijas dokumentā jāparedz šā dokumenta derīguma apturēšana attiecībā uz pārvietošanu noteiktu slimību uzliesmojuma gadījumā.

(21)

Zirga dzimtas dzīvnieka nāves gadījumā, kas nav nokaušana kautuvē, identifikācijas dokumentu izdevējiestādei nosūta iestāde, kura pārrauga nobeigušos dzīvnieku pārstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (17), un tā nodrošina, ka transponders vai jebkura cita izmantotā alternatīva metode, ieskaitot apzīmējumu, ko izmanto zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijai, nav otrreiz izmantojams.

(22)

Lai novērstu transponderu nonākšanu pārtikas apritē, dzīvnieku gaļa, no kuras transponderus nav iespējams izņemt kaušanas laikā, jādeklarē kā pārtikai nederīga saskaņā ar I pielikuma II sadaļas V nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (18).

(23)	Transponderu atrašanās vietas noteikšana būtu vienkāršāka, ja standartizētu transponderu implantācijas vietu un šīs vietas ierakstu identifikācijas dokumentos.

(24)

Saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (19), dzīvi dzīvnieki, kas sagatavoti laišanai tirgū cilvēku uzturam, tiek definēti kā pārtika. Minētajā regulā noteikta pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju tālejoša atbildība par pārtiku visos pārtikas ražošanas posmos, ieskaitot to dzīvnieku izsekojamību, no kuriem iegūst pārtiku.

(25)

Kā noteikts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta d) apakšpunktā, vaislai un nobarošanai paredzētie zirgu dzimtas dzīvnieki, kā arī reģistrētie zirgu dzimtas dzīvnieki zināmā dzīves posmā var kļūt par zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti kaušanai. Nepārnadžu, kas ir zirgu dzimtas dzīvnieku sinonīms, gaļa definēta I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (20).

(26)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļas 7. punktu kautuvju īpašnieki saņem, pārbauda un rīkojas atbilstoši pārtikas aprites informācijai, kurā norādīta pārtikas ražošanai paredzēto dzīvnieku izcelsme, vēsture un pārraudzība. Kompetentā iestāde var atļaut pārtikas aprites informāciju par mājas nepārnadžiem nosūtīt uz kautuvi vienlaicīgi ar dzīvniekiem, nevis iepriekš. Tādēļ zirgu dzimtas dzīvniekam, kas paredzēts kaušanai, pievienotais identifikācijas dokuments jāiekļauj šajā pārtikas aprites informācijā.

(27)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas III nodaļas 1. punktu valsts pilnvarotam veterinārārstam jāpārbauda atbilstība pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju noteiktajam pienākumam nodrošināt, ka dzīvnieki, kas pieņemti kaušanai, lai lietotu tos pārtikā, ir pienācīgi identificēti.

(28)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļas 8. punktu pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem jāpārbauda mājas nepārnadžiem pievienotās pases, lai pārliecinātos, ka dzīvnieki ir paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, un, ja tie pieņem dzīvnieku kaušanai, dzīvnieka pase jānodod valsts pilnvarotajam veterinārārstam.

(29)

Neskarot Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (21), un Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā (22), veterināro zāļu lietošana zirgu dzimtas dzīvniekiem noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (23).

(30)

Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 2. un 3. punktā zirgu dzimtas dzīvniekiem paredzētas īpašas atkāpes no minētās direktīvas 11. panta, kas attiecas uz produktīvo dzīvnieku ārstēšanu ar zālēm, kurām noteikts maksimāli pieļaujamais atlikumu līmenis sugām, kas nav mērķsugas, vai kuru lietošana atļauta citu slimību ārstēšanai, ja vien attiecīgie zirgu dzimtas dzīvnieki ir identificēti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un to identifikācijas dokumentā ir īpaša atzīme, ka tie nav paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, vai ka tie paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, kad beidzies vismaz sešus mēnešus ilgs zāļu izdalīšanās periods gadījumā, ja tie ir ārstēti ar vielām, kas uzskaitītas Komisijas 2006. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 1950/2006, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm, izveido to vielu sarakstu, kuras ir būtiskas zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanā (24).

(31)

Lai identifikācijas dokumentu izdošanu varētu kontrolēt, saistībā ar dokumentu izdošanu datubāzē jāsaglabā minimālais attiecīgo datu apjoms. Lai uzlabotu datu apmaiņu jāizmanto dalībvalstu datubāzes, sadarbojoties saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. novembra Direktīvu 89/608/EEK par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (25).

(32)

Visā pasaulē lielākās zirgu audzēšanas un sacīkšu organizācijas ir vienojušās par “Pasaules zirgveidīgo dzīves numuru” (UELN) sistēmu. Sistēma izstrādāta pēc iniciatīvas no World Breeding Federation for Sport Horses (WBFSH) (Pasaules sporta zirgu audzētāju federācija), International Stud-Book Committee (ISBC) (Starptautiskā ciltsgrāmatu komiteja), World Arabian Horse Organization (WAHO) (Pasaules arābu zirgu organizācija), European Conference of Arabian Horse Organisations (ECAHO) (Eiropas arābu zirgu organizāciju konference), Conférence Internationale de l’Anglo-Arabe (CIAA) (Starptautiskā angloarābu konference), Fédération Equestre Internationale (FEI) (Starptautiskā jāšanas sporta federācija) un Union Européenne du Trot (UET) (Eiropas rikšotāju apvienība), un informācija par šo sistēmu atrodama UELN tīmekļa vietnē (26).

(33)

UELN sistēma ir piemērota, lai reģistrētu gan reģistrētu zirgu dzimtas dzīvniekus, gan dzīvniekus, kas paredzēti vaislai un nobarošanai, turklāt tajā var pakāpeniski izveidot datorizētus tīklus, lai nodrošinātu, ka arī turpmāk dzīvnieka identitāti var pārbaudīt saskaņā ar Direktīvas 90/427/EEK 6. pantu, ja tas ir reģistrēts zirgu dzimtas dzīvnieks.

(34)	Kad datubāzēm piešķir kodus, šie kodi un reģistrēto identifikācijas numuru forma atsevišķiem dzīvniekiem nedrīkst būt pretrunā ar izveidoto UELN sistēmu. Tāpēc jāpārbauda UELN piešķirto kodu saraksts, pirms kādai datubāzei piešķir jaunu kodu.

(35)

Direktīvas 90/426/EEK 7. panta 3. punktā paredzēts, ka valsts pilnvarotam veterinārārstam jāreģistrē nokautā dzīvnieka identifikācijas numurs vai tā identifikācijas dokumenta numurs un pēc nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes pieprasījuma jānosūta tai apliecinājuma dokuments par to, ka zirgu dzimtas dzīvnieks ir nokauts. Saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 4. punkta i) apakšpunktu pēc reģistrēta zirgu dzimtas dzīvnieka nokaušanas identifikācijas dokuments jānosūta atpakaļ iestādei, kas to izsniegusi. Šīs prasības jāpiemēro arī identifikācijas dokumentiem, kas izsniegti vaislai un nobarošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem. Reģistrējot UELN sistēmai atbilstošu dzīves numuru un to izmantojot, lai atrastu iestādes vai struktūras, kas izsniegušas identifikācijas dokumentu, būtu vieglāk panākt atbilstību minētajām prasībām. Kad vien iespējams dalībvalstīm jāizmanto sadarbības iestādes, ko tās nozīmējušas saskaņā ar 35. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (27).

(36)

Veterināro uzraudzību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības garantijas saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. un 5. pantu, var nodrošināt tikai tad, ja saimniecība šīs direktīvas 2. panta a) punkta nozīmē ir zināma kompetentajai iestādei. Līdzīgas prasības rodas, piemērojot pārtikas aprites tiesību aktus zirgu dzimtas dzīvniekiem kā dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtiku. Tomēr, ņemot vērā to, ka salīdzinājumā ar citiem mājlopiem zirgu dzimtas dzīvniekus pārvieto bieži, nav jāmēģina izstrādāt zirgu dzimtas dzīvnieku patstāvīgas izsekojamības mehānismus. Tādēļ zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijai jāveido pirmais posms zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, kas jāizstrādā saskaņā ar Kopienas jauno dzīvnieku veselības politiku.

(37)	Lai dalībvalstīs vienādi piemērotu Kopienas tiesību aktus par zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju un lai nodrošinātu, ka tie ir skaidri un pārskatāmi, Lēmumi 93/623/EEK un 2000/68/EK jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(38)	Lai dalībvalstis varētu pielāgoties šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ir jānodrošina pārejas pasākumi.

(39)	Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas un Zootehnikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu paredz noteikumus tādu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijai, kuri

a)	dzimuši Kopienā; vai

b)	laisti brīvā apgrozībā Kopienā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta a) apakšpunktu.

2.   Šo regulu piemēro, neskarot

a)	Regulu (EEK) Nr. 706/73 un Lēmumu 96/78/EK un

b)	dalībvalstu pieņemtos pasākumus to saimniecību reģistrācijai, kurās tur zirgu dzimtas dzīvniekus.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro Direktīvas 90/426/EEK 2. panta a), c) līdz f), h), un i) apakšpunkta definīcijas un Direktīvas 90/427/EEK 2. panta c) apakšpunkta definīcijas.

2.   Piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir zirgu dzimtas dzīvnieks, vai kam pastāvīgi vai uz pagaidu laiku, ir uzticēta zirgu dzimtas dzīvnieka turēšana, gan par finansiālu atlīdzību, gan bez tās, tostarp pārvadāšanas, tirgus vai sacensību, vai kultūras pasākumu laikā;

b)	“transponders” ir lasāmrežīma pasīva radio frekvences identifikācijas ierīce, kas i) atbilst ISO 11784 standartam un izmanto HDX vai FDX-B tehnoloģiju un ii) ir lasāma vismaz 12 cm attālumā ar lasīšanas ierīci, kas atbilst ISO 11785 standartam;

c)	“zirgu dzimtas dzīvnieks” ir savvaļas vai domesticēti zirgveidīgo dzimtas zirgu ģints nepārnadžu zīdītāji un to krustojumi;

d)

“vienotais numurs dzīves laikā” (unique life number) ir unikāls 15 zīmju burtciparu kods, kas satur informāciju par individuālo zirgu dzimtas dzīvnieku un datubāzi, kā arī valsti, kur šī informācija pirmo reizi reģistrēta atbilstoši Pasaules zirgveidīgo dzīves numuru (Universal Equine Life Number, UELN) kodēšanas sistēmai, un kuru veido i) ar UELN sistēmu saderīgs sešciparu identifikācijas kods datubāzei, kas minēta 21. panta 1. punktā, kam seko ii) zirgu dzimtas dzīvniekam piešķirtais individuālais deviņciparu identifikācijas numurs;

e)	“viedkarte” ir plastikāta ierīce ar iestrādātu mikroshēmu, kurā var uzglabāt datus un no kuras tos var elektroniski pārsūtīt uz saderīgām datorsistēmām.

II   NODAĻA

IDENTIFIKĀCIJAS DOKUMENTS

3. pants

Prasība par zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju un tās vispārējie principi

1.   Regulas 1. panta 1. punktā minēto zirgu dzimtas dzīvnieku turēšana nav atļauta, ja tie nav identificēti saskaņā ar šo regulu.

2.   Ja turētājs nav zirgu dzimtas dzīvnieka īpašnieks, viņš rīkojas saskaņā ar šo regulu tās fiziskās vai juridiskās personas vārdā un ar tās piekrišanu, kurai pieder zirgu dzimtas dzīvnieks (“īpašnieks”).

3.   Šajā regulā zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas sistēmu veido šādi elementi:

a)	viens identifikācijas dokuments, kas derīgs visu dzīves laiku;

b)	metode, lai nodrošinātu nepārprotamu saikni starp identifikācijas dokumentu un zirgu dzimtas dzīvnieku;

c)	datubāze, kurā ar vienoto identifikācijas numuru ievadīti ar tā dzīvnieka identifikāciju saistītie dati, par kuru datubāzē reģistrētai personai izsniegts identifikācijas dokuments.

4. pants

Zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumentu izdevējiestādes

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka 5. panta 1. punktā minēto reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumentu izdod šādas iestādes (“izdevējiestādes”):

a)

tāda organizācija vai asociācija, ko apstiprinājusi vai atzinusi dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalsts oficiāla aģentūra, kas minēta Direktīvas 90/427/EEK 2. panta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, kura strādā ar šīs dzīvnieku sugas ciltsgrāmatām, kā minēts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta c) apakšpunktā; vai

b)	starptautiskas asociācijas vai organizācijas, kas nodarbojas ar sacīkšu zirgiem, filiāle ar galveno mītni dalībvalstī, kā minēts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta c) apakšpunktā.

2.   Saskaņā ar šo regulu attiecībā uz 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem reģistrētajiem zirgu dzimtas dzīvniekiem par derīgiem uzskatāmi tādu trešo valstu iestāžu izdotie identifikācijas dokumenti, kuras ģenealoģiskos sertifikātus izdod saskaņā ar Lēmuma 96/510/EK 1. panta trešo ievilkumu.

3.   Regulas 5. panta 1. punktā minēto vaislai un nobarošanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumenta izdevējiestādi izvēlas kompetenta iestāde.

4.   Pirmajā, otrajā un trešajā punktā minētās izdevējiestādes darbojas saskaņā ar šo regulu un jo īpaši tās 5., 8. līdz 12., 14., 16., 17., 21. un 23. panta noteikumiem.

5.   Dalībvalstis izveido izdevējiestāžu sarakstu un to pastāvīgi atjaunina, kā arī šo informāciju dara zināmu citām dalībvalstīm un sabiedrībai, to publicējot tīmekļa vietnē.

Lai nodrošinātu atbilstību regulas 19. pantam, sniegtajā informācijā par izdevējiestādēm ietver vismaz kontaktinformāciju.

Lai dalībvalstīm palīdzētu šos atjauninātos sarakstus darīt pieejamus, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

6.   Trešo valstu izdevējiestāžu, kuras minētas 2. punktā, sarakstu sagatavo un atjaunina atbilstoši šādiem noteikumiem:

a)

trešās valsts, kurā atrodas izdevējiestāde, kompetenta iestāde nodrošina, ka i) izdevējiestāde atbilst 2. punkta noteikumiem, ii) gadījumā, ja izdevējiestāde ir apstiprināta saskaņā ar Direktīvu 94/28/EK, tai jāstrādā saskaņā ar šīs regulas 21. panta 3. punktā minētajām informācijas sniegšanas prasībām, iii) izdevējiestāžu sarakstu sagatavo, atjaunina un dara zināmu Komisijai;

b)

Komisija rīkojas šādi: i) periodiski sniedz dalībvalstīm paziņojumus par jauniem vai atjauninātiem sarakstiem, ko tā saņem no attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar a) apakšpunkta iii) daļu, ii) gādā par to, lai sabiedrībai būtu pieejami visi saraksti jaunākajā redakcijā, iii) ja nepieciešams, jautājumu par trešo valstu izdevējiestāžu sarakstiem bez liekas kavēšanās iekļauj Zootehnikas pastāvīgās komitejas darba kārtībā lēmuma pieņemšanai saskaņā ar Padomes Direktīvas 88/661/EEK (28) 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

Kopienā dzimušu zirgu dzimtas dzīvnieku identificēšana

1.   Kopienā dzimušus zirgu dzimtas dzīvniekus identificē ar vienreizējo identifikācijas dokumentu saskaņā ar zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumenta paraugu, kas dots I pielikumā (“identifikācijas dokuments” vai “pase”). To izdod uz visu zirga dzimtas dzīvnieka dzīves laiku.

Identifikācijas dokuments ir drukāts un nedalāms, un tajā ir sadaļas šādās sekcijās prasītās informācijas ievadīšanai:

a)	reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem – sadaļas I līdz X;

b)	vaislai un nobarošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem – vismaz sadaļas I, III, IV un VI līdz IX.

2.   Izdevējiestāde nodrošina, ka zirgu dzimtas dzīvnieka identifikācijas dokumentu izdod vienīgi tad, ja ir atbilstīgi aizpildīta vismaz I sadaļa.

3.   Neskarot Lēmuma 96/78/EK 1. panta 1. punktu un neskatoties uz šā panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta noteikumiem, reģistrētos zirgu dzimtas dzīvniekus identifikācijas dokumentā identificē saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. vai 2. punktā minēto izdevējiestāžu noteikumiem.

4.   Reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem izdevējiestāde, kā minēts šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 2. punktā, identifikācijas dokumenta II sadaļā ievada izcelsmes sertifikāta informāciju, kā paredzēts Direktīvas 90/427/EEK 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

Saskaņā ar tādu apstiprinātu vai atzītu audzēšanas organizāciju principiem, kas ved attiecīgās zirgu dzimtas dzīvnieku šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatas, izcelsmes sertifikātā jānorāda pilnīga ģenealoģiskā informācija, Lēmuma 96/78/EK 2. vai 3. pantā minētās ciltsgrāmatas sadaļas un galvenās sadaļas klasē, kurā zirgu dzimtas dzīvnieks ir ievadīts, ja tā ir noteikta.

5.   Lai iegūtu identifikācijas dokumentu, turētājs vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks dzimis, tas tiek īpaši prasīts, īpašnieks, šā panta 6. punktā un 7. panta 1. punktā noteiktajā laikā izdevējiestādē, kas minēta 4. panta 1., 2. vai 3. punktā, iesniedz šā panta 1. punktā minētā identifikācijas dokumenta pieteikumu.

6.   Neskatoties uz 13. panta 1. punktu, zirgu dzimtas dzīvniekus, kas dzimuši Kopienā, saskaņā ar šo regulu identificē līdz zirga dzimtas dzīvnieka dzimšanas gada 31. decembrim vai sešu mēnešu laikā pēc piedzimšanas, atkarībā no vēlākā datuma.

Atkāpjoties no punkta pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt šo zirgu dzimtas dzīvnieka identifikācijas atļauto maksimālo laikposmu ierobežot līdz sešiem mēnešiem.

Dalībvalstis, kuras izmanto atkāpi, kas paredzēta punkta otrajā daļā, informē Komisiju un citas dalībvalstis.

7.   Identifikācijas dokumentā sadaļu kārtībai un to numerācijai jāpaliek nemainīgām, izņemot I sadaļu, kuru identifikācijas dokumentā var ievietot vidus lapā.

8.   Identifikācijas dokumenta dublikātu neizdod un to neaizvieto, izņemot gadījumus, kas noteikti 16. un 17. pantā.

6. pants

Atkāpes attiecībā uz identifikācijas dokumenta I sadaļas aizpildi

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, gadījumos, kad transponders ir implantēts atbilstoši 11. pantam vai kad saskaņā ar 12. pantu tiek izmantota individuāla, neizdzēšama un redzama alternatīva zīme, identifikācijas dokumenta I sadaļas A daļas 3. punkta b) līdz h) apakšpunktā un I sadaļas B daļas grafiskā zīmējuma 12. līdz 18. punktā prasīto informāciju nav jāaizpilda, vai arī grafiskā zīmējuma aizpildes vietā var pievienot fotogrāfiju vai nospiedumu ar elementiem, kas ir pietiekoši, lai identificētu zirgu dzimtas dzīvnieku.

Atkāpe, kas paredzēta 1. daļā, neskar izdevējiestāžu, kas minētas 4. panta 1., 2. un 3. punktā, noteiktos zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas noteikumus.

7. pants

Atkāpes attiecībā uz noteiktu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju, kuri dzīvo savvaļā vai daļējā savvaļā

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1., 3. un 5. punkta, kompetentā iestāde var nolemt, ka tos zirgu dzimtas dzīvniekus, kas noteiktos apgabalos, tostarp dabas rezervātos, ko nosaka šī iestāde, veido noteiktu savvaļā vai daļējā savvaļā dzīvojošu populāciju, saskaņā ar 5. pantu identificē vienīgi tad, kad tos izved no šāda apgabala vai izmanto mājsaimniecībā.

2.   Dalībvalstis, kuras paredz izmantot 1. punktā paredzēto atkāpi, informē Komisiju par attiecīgo populāciju un apgabaliem:

a)	sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā; vai

b)	pirms šīs atkāpes izmantošanas.

8. pants

Importētu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācija

1.   Turētājs vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks tiek importēts, tas tiek īpaši prasīts, īpašnieks, iesniedz pieteikumu identifikācijas dokumenta saņemšanai vai pastāvošā identifikācijas dokumenta reģistrācijai attiecīgās izdevējiestādes datubāzē, kas atbilst 21. pantam, 30 dienu laikā pēc datuma, kad pabeigta muitas procedūra kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta a) apakšpunktā, ja

a)	zirgu dzimtas dzīvnieku importē Kopienā; vai

b)	ievešanu uz laiku, kas definēta Direktīvas 90/426/EEK 2. panta i) apakšpunktā, pārvērš par pastāvīgu ievešanu saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta iii) apakšpunktu.

2.   Ja zirgu dzimtas dzīvniekam, kā minēts šā panta 1. punktā, pievienotie dokumenti neatbilst 5. panta 1. punktam vai tajos trūkst atbilstoši šai regulai prasītā informācija, pēc turētāja vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks tiek importēts, tas tiek īpaši prasīts, īpašnieka pieprasījuma izdevējiestāde:

a)	aizpilda šos dokumentus, lai tie atbilstu 5. panta prasībām; un

b)	datubāzē ievada šā zirgu dzimtas dzīvnieka identifikācijas informāciju un papildu informāciju saskaņā ar 21. pantu.

3.   Ja zirgu dzimtas dzīvniekam pievienotos dokumentus nav iespējams labot, lai tie atbilstu 5. panta 1. un 2. punkta prasībām gadījumā, kas minēts šā panta 1. punktā, tos uzskata par nederīgiem identifikācijai saskaņā ar šo regulu.

Ja izdevējiestādei nosūta pirmajā daļā minētos dokumentus vai tā tos pasludina par nederīgiem, tas jāreģistrē 21. pantā minētajā datubāzē un zirgu dzimtas dzīvnieks jāidentificē saskaņā ar 5. pantu.

III   NODAĻA

PĀRBAUDES, KAS VEICAMAS PIRMS IDENTIFIKĀCIJAS DOKUMENTU UN TRANSPONDERU IZDOŠANAS

9. pants

Zirgu dzimtas dzīvniekam izdotā vienīgā identifikācijas dokumenta pārbaude

Pirms identifikācijas dokumenta izdošanas izdevējiestāde vai persona, kas rīkojās tās vārdā, veic atbilstošus pasākumus, lai:

a)	pārbaudītu, ka šāds identifikācijas dokuments attiecīgajam zirgu dzimtas dzīvniekam jau nav izsniegts;

b)	novērstu krāpniecisku vairāku identifikācijas dokumentu izdošanu vienam zirgu dzimtas dzīvniekam.

Šie pasākumi nozīmē vismaz attiecīgo dokumentu un pieejamo elektronisko reģistru pārbaudi, dzīvnieka pārbaudi, lai konstatētu pazīmes vai zīmes, kas liecina par iepriekšēju identifikāciju, un 10. pantā noteikto pasākumu piemērošanu.

10. pants

Pasākumi, lai konstatētu zirgu dzimtas dzīvnieku aktīvu iepriekšēju apzīmējumu

1.   Regulas 9. pantā minētie pasākumi ietver vismaz šādus pasākumus, lai atklātu:

a)	iepriekš implantētus transponderus, izmantojot lasīšanas ierīci, kas saderīga ar ISO 11785 standartu un spēj nolasīt HDX un FDX-B transponderi vismaz tad, kad lasītājs ir tiešā kontaktā ar ķermeņa virsmu vietā, kur parasti implantē transponderu;

b)	klīniskas pazīmes, kas norāda, ka iepriekš implantēts transponders ir ķirurģiski izņemts;

c)	citas alternatīvas zīmes, ar ko dzīvnieks iezīmēts saskaņā ar 12. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

2.   Ja 1. punktā paredzēto pasākumu rezultāts norāda uz iepriekš implantēta transpondera esību vai par jebkuru citu alternatīvu zīmi, kas izmantota saskaņā ar 12. panta 3. punkta b) apakšpunktu, izdevējiestāde rīkojas šādi:

a)	ja zirgu dzimtas dzīvnieks ir dzimis dalībvalstī, tā izdod identifikācijas dokumenta dublikātu vai to aizvieto saskaņā ar 16. vai 17. pantu;

b)	ja zirgu dzimtas dzīvnieks ir importēts, tā rīkojas saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

3.   Ja 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās rīcības rezultāts norāda par iepriekš implantēta transpondera esību vai ja 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās rīcības rezultāts norāda par jebkuras citas alternatīvas zīmes esību, izdevējiestāde šo informāciju attiecīgi ievada identifikācijas dokumenta A daļā un I sadaļas B daļas grafiskajā zīmējumā.

4.   Ja Kopienā dzimušam zirgu dzimtas dzīvniekam apstiprina transpondera vai citas alternatīvas zīmes izņemšanu, kas minēta šā panta 3. punktā, izdevējiestāde, kas minēta 4. panta 1. vai 3. punktā, izdod aizstājošu identifikācijas dokumenta saskaņā ar 17. pantu.

11. pants

Identitātes pārbaudes elektroniskās metodes

1.   Izdevējiestāde nodrošina, ka pirmās identifikācijas laikā zirgu dzimtas dzīvnieku aktīvi iezīmē, implantējot transponderu.

Dalībvalstis nosaka minimālo kvalifikāciju, kas vajadzīga pirmajā daļā minētās darbības veikšanai, vai izvirza personu vai profesiju, kurai uzticēta šādas darbības.

2.   Transponderu implantē parenterāli aseptiskos apstākļos starp pieres daļu un skaustu kakla vidū skausta saišu apvidū.

Tomēr kompetenta iestāde var atļaut transpondera implantāciju zirga dzimtas dzīvnieka kakla citā vietā, ja vien šāda alternatīva implantācija negatīvi neietekmē dzīvnieka labturību un nepalielina transpondera pārvietošanās risku salīdzinājumā ar pirmajā daļā minēto metodi.

3.   Kad transponders ir implantēts saskaņā ar 1. un 2. punktu, izdevējiestāde identifikācijas dokumentā ievada šādu informāciju:

a)	I sadaļas A daļas 5. punktā vismaz 15 ciparu kodu, ko pēc implantācijas pārraida transponders un attēlo lasītājs, vajadzības gadījumā kopā ar pašlīmējošu uzlīmi ar svītru kodu vai šā svītru koda izdruku, kurā iekodēti vismaz šie pēdējie transpondera pārraidītie 15 cipari;

b)	I sadaļas A daļas 11. punktā tās 1. punktā minētās personas paraksts un zīmogs, kas veica identifikāciju un implantēja transponderi;

c)	I sadaļas B daļas grafiskā zīmējuma 12. vai 13. pantā, atkarībā no puses, kurā transponders ir implantēts, transpondera implantācijas vieta zirgu dzimtas dzīvniekā.

4.   Atkāpjoties no šā panta 3. punkta a) apakšpunkta, ja attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku, kurš apzīmēts ar iepriekš implantētu transponderu, kas neatbilst 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem standartiem, tiek piemērotas 26. panta 2. punktā noteiktie pasākumi, identifikācijas dokumenta I sadaļas A daļas 5. punktā ievada ražotāja vai lasīšanas sistēmas nosaukumu.

5.   Ja dalībvalstis pieņem noteikumus, lai saskaņā ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem standartiem nodrošinātu 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto izdevējiestāžu, kuras attiecīgās valsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas saskaņā ar Lēmumu 92/353/EEK, implantētā transpondera pārraidītā numura unikalitāti, šos noteikumus piemēro, nekaitējot identifikācijas sistēmai, ko pieņēmusi izdevējiestāde citā dalībvalstī vai trešā valstī un ar kuras palīdzību pēc turētāja, vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks dzimis, tas tiek īpaši prasīts, pēc īpašnieka prasības tiek veikta identifikācija saskaņā ar šo regulu.

12. pants

Identitātes pārbaudes alternatīvas metodes

1.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, dalībvalstis var atļaut zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju ar citām alternatīvam metodēm, ieskaitot zīmes, kas atsevišķi vai kopā sniedz līdzvērtīgas zinātniskas garantijas, kas nodrošina, ka zirgu dzimtas dzīvnieka identitāti var pārbaudīt un efektīvi novērst identifikācijas dokumentu divkāršu izdošanu (“alternatīvā metode”).

Izdevējiestāde nodrošina, ka zirgu dzimtas dzīvnieka identifikācijas dokuments tiek izdots vienīgi tad, kad identifikācijas dokumenta I sadaļas A daļas 6. vai 7. punktā ir ievadīta pirmajā daļā minētā alternatīvā metode, kā arī tā ir ievadīta datubāzē saskaņā ar 21. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

2.   Alternatīvas metodes izmantošanas gadījumā turētājs nodrošina piekļuvi šai identifikācijas informācijai vai, ja piemērojams, sedz dzīvnieka identitātes pārbaudes izmaksas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka

a)	alternatīvās metodes kā vienīgo zirgu dzimtas dzīvnieka identitātes pārbaudes līdzekli neizmanto vairumam saskaņā ar šo regulu identificēto zirgu dzimtas dzīvnieku;

b)	vaislai un nobarošanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku redzamos apzīmējumus nevar sajaukt ar apzīmējumiem, kas šajā teritorijā paredzēti reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem.

4.   Dalībvalstis, kuras paredz izmantot 1. punktā noteikto atkāpi, šo informāciju dara pieejamu Komisijai, citām dalībvalstīm un sabiedrībai, to publicējot tīmekļa vietnē.

Lai dalībvalstīm palīdzētu darīt šo informāciju pieejamu, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

IV   NODAĻA

ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU PĀRVIETOŠANA UN PĀRVADĀŠANA

13. pants

Reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku un vaislai un nobarošanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošana un pārvadāšana

1.   Reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem un vaislai un nobarošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem vienmēr jābūt ar identifikācijas dokumentu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šajā pantā minētajiem zirgu dzimtas dzīvniekiem identifikācijas dokuments nav jāpievieno šādos gadījumos:

a)	tie atrodas stallī vai ganībās, un turētājs var nekavējoties uzrādīt identifikācijas dokumentu;

b)	tos uz laiku pārdzen: i) vienas dalībvalsts teritorijā esošas saimniecības tuvumā, un identifikācijas dokumentu var uzrādīt trīs stundu laikā, vai ii) uz un no vasaras ganībām, un identifikācijas dokumentu var uzrādīt saimniecībā, no kuras izved dzīvnieku;

c)	pārdzenot tie nav atšķirti un pavada savu māti vai ķēvi zīdītāju;

d)	tie piedalās jāšanas sacensību treniņos vai pārbaudēs, vai pasākumos, kuru veikšanai tiem jāatstāj sacensību vai pasākuma norises vieta;

e)	tos pārvieto vai pārved ārkārtas situācijas gadījumā, kas saistīta ar pašu dzīvnieku vai, neskarot Direktīvas 2003/85/EK 14. panta 1. punkta otro daļu, saimniecību, kurā tas tiek turēts.

14. pants

Atkāpe attiecībā uz noteiktām pārvietošanām vai pārvadāšanām bez vai ar vienkāršotiem identifikācijas dokumentiem

1.   Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta, kompetenta iestāde var atļaut šajā punktā minēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu vai pārvadāšanu vienas dalībvalsts teritorijā bez identifikācijas dokumenta, ja vien tiek ir pievienota viedkarte, ko izdevusi tā pati iestāde, kas izdeva identifikācijas dokumentu, un kurā ir II pielikumā noteiktā informācija.

2.   Dalībvalstis, kuras izmanto šā panta 1. punktā minēto atkāpi, viena otrai var pieļaut atkāpes attiecībā uz 13. panta 1. punktā minēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu vai pārvadāšanu savā teritorijā.

Tās informē Komisiju par nodomu piešķirt šādas atkāpes.

3.   Izdevējiestāde izdod pagaidu dokumentu, kurā ir vismaz atsauce uz vienoto numuru dzīves laikā un, attiecīgā gadījumā, uz transpondera kodu un kurš ļauj zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietot vai pārvadāt attiecīgās dalībvalsts teritorijā laikposmā, kas nepārsniedz 45 dienas, šajā laikā identifikācijas dokuments tiek nosūtīts izdevējiestādei vai kompetentai iestādei identifikācijas informācijas atjaunošanas nolūkā.

4.   Ja 3. punktā minētajā laikposmā zirgu dzimtas dzīvnieku pārved uz citu dalībvalsti vai caur citas dalībvalsts teritoriju uz trešo valsti, tam, neatkarīgi no reģistrācijas statusa, papildus pagaidu dokumentam pievieno dzīvnieka veterināro sertifikātu, kas atbilst Direktīvas 90/426/EEK C pielikumam. Ja dzīvnieks nav apzīmēts ar transponderi vai nav identificēts ar alternatīvu metodi saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, šim veterinārajam sertifikātam pievieno aprakstu atbilstīgi identifikācijas dokumenta 1. sadaļai.

15. pants

Kaušanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošana un pārvadāšana

1.   Kaušanai paredzētam zirgu dzimtas dzīvniekam, to pārvietojot vai pārvedot uz kautuvi, pievieno saskaņā ar 5. panta 1. punktu vai 8. pantu izdotu identifikācijas dokumentu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetenta iestāde var atļaut kaušanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku, kas nav identificēts saskaņā ar 5. pantu, transportēt tieši no saimniecības, kurā tas dzimis, uz tās pašas dalībvalsts kautuvi, ja:

a)	zirgu dzimtas dzīvnieks nav sasniedzis 12 mēnešu vecumu un tam ir redzami piena priekšzobu aizmetņi;

b)	ir nodrošināta nepārtraukta izsekojamība no dzimšanas saimniecības uz kautuvi;

c)	pārvešanas laikā uz kautuvi zirgu dzimtas dzīvnieks ir individuāli identificējams saskaņā ar 11. vai 12. pantu;

d)	sūtījumam pievieno pārtikas aprites informāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļai, kurā ietverta atsauce uz individuālo identifikāciju, kas minēta šā punkta c) apakšpunktā.

3.   Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu pārvieto vai pārved kaušanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku, regulas 19. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro.

V   NODAĻA

IDENTIFIKĀCIJAS DOKUMENTU DUBLIKĀTU IZDOŠANA, TO AIZVIETOŠANA UN ATSAUKŠANA

16. pants

Identifikācijas dokumentu dublikāts

1.   Ja oriģinālais identifikācijas dokuments ir pazaudēts, taču zirgu dzimtas dzīvnieka identitāti ir iespējams noteikt, proti, ar transpondera pārraidītā koda vai alternatīvas metodes palīdzību un ja ir iesniegta īpašnieka deklarācija, tad izdevējiestāde, kas minēta 4. panta 1. punktā, izdod identifikācijas dokumenta (kurā norādīts vienotais numurs dzīves laikā) dublikātu, un uz tā skaidri norāda, ka tas ir dublikāts (“identifikācijas dokumenta dublikāts”).

Šajā gadījumā zirgu dzimtas dzīvnieks identifikācijas dokumenta dublikāta IX sadaļas II daļā klasificējams kā nepiemērots kaušanai, lai lietotu pārtikā.

Tādēļ izdotā identifikācijas dokumenta dublikāta datus un zirgu dzimtas dzīvnieka klasifikāciju IX sadaļā ar atsauci uz vienoto numuru dzīves laikā ievada datubāzē, kas minēta 21. pantā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, kompetentā iestāde var nolemt uz 6 mēnešiem apturēt dzīvnieka statusu kā piemērotu kaušanai, lai lietotu pārtikā, gadījumā, ja turētājs 30 dienu laikā no identifikācijas dokumenta pazaudēšanas deklarēšanas datuma var sniegt pietiekamu pierādījumu tam, ka dzīvnieka statusu kā piemērotu kaušanai, lai lietotu pārtikā, nav apdraudējusi veikta ārstēšana.

Šim nolūkam kompetentā iestāde identifikācijas dokumenta dublikāta IX sadaļas III daļas pirmajā slejā ievada sešu mēnešu apturēšanas perioda sākuma datumu un aizpilda trešo sleju.

3.   Ja pazaudēto oriģinālo identifikācijas dokumentu ir izdevusi 4. panta 2. punktā minētā izdevējiestāde trešā valstī, identifikācijas dokumenta dublikātu izsniedz šī sākotnējā izdevējiestāde, un to turētājam vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks atrodas, tas tiek īpaši prasīts, īpašniekam, nosūta caur dalībvalsts izdevējiestādi vai kompetento iestādi.

Šajā gadījumā zirgu dzimtas dzīvnieks identifikācijas dokumenta dublikāta IX sadaļas II daļā klasificējams kā nepiemērots kaušanai, lai lietotu pārtikā, un ieraksts datubāzē, kas minēta 21. panta 1. punkta pirmajā daļā, attiecīgi jālabo.

Taču ja sākotnējā izdevējiestāde trešajā valstī tam piekrīt, identifikācijas dokumenta dublikātu var izsniegt izdevējiestāde, kura minēta 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kura reģistrē šīs šķirnes zirgu dzimtas dzīvniekus, vai izdevējiestāde, kura minēta 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kura šim nolūkam dalībvalstī, kurā zirgu dzimtas dzīvnieks atrodas, reģistrē zirgu dzimtas dzīvniekus.

4.   Ja pazaudēto identifikācijas dokumenta oriģinālu izdevusi izdevējiestāde, kuras vairs nav, identifikācijas dokumenta dublikātu saskaņā ar 1. punktu izdod tās dalībvalsts izdevējiestāde, kurā dzīvnieks atrodas.

17. pants

Aizstājošs identifikācijas dokuments

Ja identifikācijas dokuments ir pazaudēts un nav iespējams noteikt zirgu dzimtas dzīvnieka identitāti, tās dalībvalsts 4. panta 3. punktā minētā izdevējiestāde, kurā atrodas zirgu dzimtas dzīvnieks, izdod aizstājošu identifikācijas dokumentu (“aizstājošais identifikācijas dokuments”), kurš skaidri apzīmēts kā aizstājošs dokuments un kurš atbilst 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.

Šajā gadījumā zirgu dzimtas dzīvnieks aizstājošā identifikācijas dokumenta IX sadaļas II daļā klasificējams kā nepiemērots kaušanai, lai lietotu pārtikā.

Tādēļ izdotā aizstājošā identifikācijas dokumenta datus, kā arī zirgu dzimtas dzīvnieka reģistrācijas statusu un klasifikāciju IX sadaļā ar atsauci uz vienoto numuru dzīves laikā ievada datubāzē, kas minēta 21. pantā.

18. pants

Identitātes dokumenta derīguma apturēšana attiecībā uz pārvietošanu

Valsts pilnvarots veterinārārsts aptur identitātes dokumenta derīgumu attiecībā uz pārvietošanu, veicot atbilstīgu ierakstu tā VIII sadaļā, ja zirgu dzimtas dzīvnieks tiek turēts vai ir no saimniecības:

a)	kurai noteikts aizliegums, kas minēts Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 5. punktā; vai

b)	kas atrodas dalībvalstī vai tās daļā, kurā sastopams Āfrikas zirgu mēris.

VI   NODAĻA

ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKA NOBEIGŠANĀS, UN ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKI, KAS PAREDZĒTI KAUŠANAI, LAI LIETOTU PĀRTIKĀ, UN IERAKSTI PAR ĀRSTĒŠANU

19. pants

Zirgu dzimtas dzīvnieka nobeigšanās

1.   Zirgu dzimtas dzīvnieka nokaušanas vai nobeigšanās gadījumā rīkojas šādi:

a)	transponderu aizsargā no tālākas krāpnieciskas izmantošanas, proti, to atgūstot, iznīcinot vai likvidējot in situ;

b)	identifikācijas dokumentu dara spēkā neesošu vismaz to pirmajā lapā apzīmogojot “spēkā neesošs”;

c)

izdevējiestādei, tieši vai caur 23. panta 4. punktā minēto kontaktpunktu, nosūta apliecinājuma dokumentu ar atsauci uz zirgu dzimtas dzīvnieka vienoto numuru dzīves laikā, lai informētu par zirgu dzimtas dzīvnieka nokaušanu, nogalināšanu vai nobeigšanos, kā arī norāda dzīvnieka nobeigšanās datumu; un

d)	spēkā neesošo identifikācijas dokumentu iznīcina.

2.   Pirmajā punktā noteiktos pasākumus veic vai tos pārrauga

a)	valsts pilnvarots veterinārārsts: i) nokaušanas vai nogalināšanas gadījumā slimības kontroles nolūkos saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 4. punkta i) apakšpunktu, vai ii) pēc nokaušanas, kas atbilst Direktīvas 90/426/EEK 7. panta 3. punktā noteiktajām prasībām; vai

b)	kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1774/2002 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja liemenis iznīcināts vai pārstrādāts saskaņā ar minētās regulas 4. un 5. pantu.

3.   Ja no zirgu dzimtas dzīvnieka, kas nokauts lietošanai pārtikā, transponderu nav iespējams izņemt kā noteikts 1. punkta a) apakšpunktā, valsts pilnvarotais veterinārārsts visu gaļu vai tās daļu, kurā atrodas transponders, atzīst par nederīgu lietošanai pārtikā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas V nodaļas 1. punkta n) apakšpunktu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta un neskarot izdevējiestādes izdotajā identifikācijas dokumentā minētos noteikumus, dalībvalstis var īstenot procedūrās, kā nederīgo identifikācijas dokumenta atdot atpakaļ izdevējiestādei.

5.   Visos zirgu dzimtas dzīvnieka nobeigšanās vai zaudējuma gadījumos, kas nav minēti šajā pantā, turētājs 30 dienu laikā pēc dzīvnieka nobeigšanās vai zaudējuma nosūta identifikācijas dokumentu atpakaļ attiecīgajai izdevējiestādei, kas minēta 4. panta 1., 2. vai 3. punktā.

20. pants

Zirgu dzimtas dzīvnieki, kas paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, un ieraksti par ārstēšanu

1.   Uzskata, ka zirgu dzimtas dzīvnieks paredzēts kaušanai, lai lietotu pārtikā, ja vien identifikācijas dokumenta IX sadaļas II daļā nav neatgriezeniski atzīts pretējais, to ar parakstu apliecina:

a)	turētājs vai īpašnieks pēc sava ieskata, vai

b)	turētājs un atbildīgais veterinārārsts, rīkojoties saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 2. punktu.

2.   Pirms ārstēšanas saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 2. punktu vai pirms jebkuras ārstēšanas, lietojot zāles, kas atļautas saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu, atbildīgais veterinārārsts pārliecinās par zirgu dzimtas dzīvnieka statusu, vai tas paredzēts kaušanai, lai lietotu pārtikā (kā tas parasti ir) vai nav paredzēts kaušanai, lai lietotu pārtikā, kā norādīts identifikācijas dokumenta IX sadaļas II daļā.

3.   Ja šā panta 2. punktā minētā ārstēšana zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, nav atļauta, atbildīgais veterinārārsts nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 2. punktā noteikto atkāpi attiecīgo zirgu dzimtas dzīvnieku neatgriezeniski atzīst par nepiemērotu kaušanai, lai lietotu pārtikā, rīkojoties šādi:

a)	aizpildot un parakstot identifikācijas dokumenta IX sadaļas II daļu; un

b)	identifikācijas dokumenta IX sadaļas III daļu atzīstot par nederīgu.

4.   Ja zirgu dzimtas dzīvnieku ārstē atbilstoši Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem, atbildīgais veterinārārsts identifikācijas dokumenta IX sadaļas III daļā ieraksta vajadzīgo informāciju par zālēm, kuras satur zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanai būtiskas vielas, kas uzskaitītas Regulā (EK) Nr. 1950/2006.

Atbildīgais veterinārārsts ieraksta pēdējās parakstītās zāļu devas ievadīšanas datumu un, rīkojoties saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 11. panta 4. punktu, informē turētāju par datumu, kad beidzas ar minētās direktīvas 10. panta 3. punktu noteiktais zāļu izdalīšanās laikposms.

VII   NODAĻA

REĢISTRI UN SODA MĒRI

21. pants

Datubāze

1.   Izdodot identifikācijas dokumentu vai reģistrējot iepriekš izdotus identifikācijas dokumentus, izdevējiestāde savā datubāzē par zirgu dzimtas dzīvnieku ievada vismaz šādu informāciju:

a)	vienotais numurs dzīves laikā;

b)

suga;

c)

dzimums;

d)

krāsa;

e)	dzimšanas datums (datums, mēnesis un gads);

f)	ja piemērojams, pēdējie 15 transpondera pārraidītā koda cipari vai radio frekvences identifikācijas ierīces pārraidītais kods, ja tā neatbilst 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajam standartam, kopā ar informāciju par vajadzīgo lasīšanas sistēmu, vai alternatīva metode;

g)	dzimšanas valsts;

h)	identifikācijas dokumenta izdošanas datums un visu tā grozījumu datums;

i)	tās personas vārds un adrese, kurai identifikācijas dokumentu izsniedz;

j)	reģistrēta zirgu dzimtas dzīvnieka vai vaislai un nobarošanai paredzēta zirgu dzimtas dzīvnieka statuss;

k)	dzīvnieka vārds (vārds dzimšanas brīdī un, ja piemērojams, tirdzniecības vārds);

l)	dzīvnieka statuss, ja zināms, ka tas nav paredzēts kaušanai, lai lietotu pārtikā;

m)	informācija par identifikācijas dokumenta dublikātiem vai aizstājošajiem dokumentiem atbilstoši 16. un 17. pantam;

n)	paziņotais dzīvnieka nobeigšanās datums.

2.   Izdevējiestāde šā panta 1. punktā minēto informācijas ierakstus datubāzē saglabā vismaz 35 gadus vai vismaz divus gadus pēc zirgu dzimtas dzīvnieku nāves datuma, kas paziņots saskaņā ar 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

3.   Tūlīt pēc šā panta 1. punktā minētās informācijas ievadīšanas izdevējiestāde minētā punkta a) līdz f) un n) apakšpunktā minēto informāciju paziņo tās dalībvalsts centrālajai datubāzei, kurā zirgu dzimtas dzīvnieks ir dzimis, ja šāda datubāze ir pieejama saskaņā ar 23. pantu.

22. pants

Izdevējiestāžu datubāzu koda paziņošana

Dalībvalstis, tīmekļa vietnē publicējot izdevējiestāžu datubāzes nosaukumus, adreses, tostarp kontaktinformāciju, un sešciparu identifikācijas kodu, kas atbilst UELN sistēmai, dara tos pieejamus citām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Lai dalībvalstīm palīdzētu darīt šo informāciju pieejamu, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

23. pants

Centrālās datubāzes, sadarbība un kontaktpunkti

1.   Dalībvalsts var nolemt, ka izdevējiestādei 21. pantā minētā informācija par dalībvalsts teritorijā dzimušiem vai identificētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem ir jāievada centrālajā datubāzē vai ka izdevējiestādes datubāzei jābūt savienotai tīklā ar centrālo datubāzi (“centrālā datubāze”).

2.   Dalībvalstis sadarbojas centrālo datubāzu darbībā saskaņā ar Direktīvu 89/608/EEK.

3.   Dalībvalstis, tīmekļa vietnē publicējot izdevējiestāžu datubāzes nosaukumus, adreses un sešciparu identifikācijas kodu, kas atbilst UELN sistēmai, dara tos pieejamus citām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Lai dalībvalstīm palīdzētu darīt šo informāciju pieejamu, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

4.   Dalībvalsts nodrošina kontaktpunktu, kas saņem 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos apliecinājuma dokumentus, lai tos nosūtītu attiecīgajām izdevējiestādēm, kas apstiprinātas dalībvalsts teritorijā.

Šis kontaktpunkts var būt Regulas (EK) Nr. 882/2004 35. pantā minētā sadarbības organizācija.

Informāciju par kontaktpunktu, kas var būt ietverta centrālajā datubāzē, dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai, to publicējot tīmekļa vietnē.

Lai dalībvalstīm palīdzētu darīt šo informāciju pieejamu, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

24. pants

Soda mēri

Dalībvalstis paredz noteikumus par soda mēriem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Noteiktajiem soda mēriem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

Dalībvalstis par šiem noteikumiem informē Komisiju vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam. Par turpmākiem šo noteikumu grozījumiem nekavējoties ziņo Komisijai.

VIII   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Atcelšana

No 2009. gada 1. jūlija atceļ Lēmumu 93/623/EEK un Lēmumu 2000/68/EK.

Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsauci uz šo regulu.

26. pants

Pārejas noteikumi

1.   Zirgu dzimtas dzīvniekus, kas dzimuši līdz 2009. gada 30. jūnijam un kas līdz šim datumam identificēti saskaņā ar Lēmumiem 93/623/EEK vai 2000/68/EK, uzskata par identificētiem atbilstoši šai regulai.

Šo zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumentu reģistrē līdz 2009. gada 31. decembrim saskaņā ar šīs regulas 21. panta 1. punktu.

2.   Zirgu dzimtas dzīvniekus, kas dzimuši līdz 2009. gada 30. jūnijam, taču līdz šim datumam nav identificēti saskaņā ar Lēmumiem 93/623/EEK vai 2000/68/EK, jāidentificē atbilstoši šai regulai līdz 2009. gada 31. decembrim.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. jūlijā.

---

(1)  OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.

(3)  OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.

(4)  OV L 298, 3.12.1993., 45. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/68/EK (OV L 23, 28.1.2000., 72. lpp.).

(5)  OV L 23, 28.1.2000., 72. lpp.

(6)  OV L 86, 6.4.1993., 7. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

(7)  OV L 86, 6.4.1993., 16. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1792/2006.

(8)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(9)  OV L 68, 15.3.1973., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1174/86 (OV L 107, 24.4.1986., 1. lpp.).

(10)  OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(11)  OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/729/EK (OV L 294, 13.11.2007., 26. lpp.).

(12)  OV L 19, 25.1.1996., 39. lpp.

(13)  OV L 192, 11.7.1992., 63. lpp.

(14)  OV L 210, 20.8.1996., 53. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/186/EK (OV L 57, 25.2.2004., 27. lpp.).

(15)  OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

(16)  OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1246/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 21. lpp.).

(17)  OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1432/2007 (OV L 320, 6.12.2007., 13. lpp.).

(18)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Labotā redakcija (OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(19)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

(20)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labotā redakcija (OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1243/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 8. lpp.).

(21)  OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 61/2008 (OV L 22, 25.1.2008., 8. lpp.).

(22)  OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/74/EK (OV L 262, 14.10.2003., 17. lpp.).

(23)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).

(24)  OV L 367, 22.12.2006., 33. lpp.

(25)  OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.

(26)  http://www.ueln.net

(27)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā redakcija (OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(28)  OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.

---

---

---

7.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/33

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 505/2008

(2008. gada 6. jūnijs)

par atļauju jaunā veidā lietot preparātu 3-fitāze (Natuphos) kā barības piedevu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku barībā vajadzīga atļauja, kā arī izklāstīts tās piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam bija pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktam.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju jaunā veidā lietot Aspergillus niger (CBS 101.672) ražoto enzīmu preparātu 3-fitāze (Natuphos 5000, Natuphos 5000 G, Natuphos 5000 L, Natuphos 10000 G un Natuphos 10000 L) kā barības piedevu sivēnmātēm, to iekļaujot piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 243/2007 (2) minētā preparāta lietošana bija atļauta atšķirtiem sivēniem, gaļas cūkām un gaļas cāļiem, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1142/2007 (3) – dējējvistām un gaļas tītariem un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 165/2008 (4) – pīlēm.

(5)

Tika iesniegti jauni dati, lai pamatotu pieteikumu atļaujai izmantot preparātu sivēnmātēm. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2006. gada 15. jūnija atzinumā (5) secināja, ka enzīmu preparāts Natuphos (3-fitāze), kuru ražo Aspergillus niger (CBS 101.672), kaitīgi neietekmē patērētājus, lietotājus vai vidi un ka tas efektīvi uzlabo barības sagremojamību. Iestāde savā 2007. gada 12. decembra atzinumā (6) secināja, ka minētā preparāta lietošana sivēnmātēm ir droša. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzīga īpaša prasība veikt uzraudzību pēc pārdošanas. Atzinumā pārbaudīja arī ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniedza ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(6)	Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).

(2)  OV L 73, 13.3.2007., 4. lpp.

(3)  OV L 256, 2.10.2007., 20. lpp.

(4)  OV L 50, 23.2.2008., 8. lpp.

(5)  Zinātnes ekspertu grupas piedevu un produktu vai dzīvnieku barībā izmantoto vielu jomā un zinātnes ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā atzinums par Aspergillus niger ražotā enzīmu preparāta Natuphos (3-fitāze) drošumu un iedarbīgumu. The EFSA Journal (2006) 369, 1.–19. lpp.

(6)  Zinātnisks atzinums, ko sniegusi zinātnes ekspertu grupa piedevu un produktu vai dzīvnieku barībā lietoto vielu jautājumos, “Par enzīmu preparāta Natuphos (3-fitāze) nekaitīgumu sivēnmātēm”. The EFSA Journal (2007) 614, 1.–5. lpp.

---

---

7.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/36

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 506/2008

(2008. gada 6. jūnijs),

ar ko groza IV pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā (1) un jo īpaši tās 24. panta 1., 5. un 6. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 708/2007 ir izveidota sistēma, kas reglamentē akvakultūras praksi attiecībā uz svešzemju un vietējā areālā nesastopamām sugām, lai izvērtētu un līdz minimumam samazinātu šādu un jebkuru ar tām saistītu sugu, kas nav mērķsugas, iespējamo ietekmi uz ūdens dzīvotnēm.

(2)	Regulas (EK) Nr. 708/2007 IV pielikumā ir noteikts to sugu saraksts, uz kurām neattiecas daži minētās regulas noteikumi. Dalībvalstis var pieprasīt Komisijai iekļaut minētā pielikuma sarakstā jaunas sugas.

(3)	Pirms minētās regulas stāšanās spēkā dažas dalībvalstis ir pieprasījušas papildināt IV pielikuma sarakstu ar dažiem sugu nosaukumiem. Francija ir ierosinājusi minētajā pielikumā kā atsevišķu daļu iekļaut dažas tās attālāko reģionu sugas.

(4)	Komisija 2007. gada 7. novembrī un 2008. gada 30.–31. janvārī sasauca ekspertu grupu, lai izvērtētu, vai minētās sugas var iekļaut minētās regulas IV pielikumā. Šajā nolūkā tika izveidots jauns sugu saraksts.

(5)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 708/2007 IV pielikums.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 708/2007 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.

---

---

7.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/38

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 507/2008

(2008. gada 6. jūnijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopīgo organizāciju piemērošanai

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2799/98, ar ko izveido euro agromonetāro režīmu (2), un jo īpaši tās 3. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2001. gada 5. februāra Regula (EK) Nr. 245/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopīgo organizāciju piemērošanai (3), ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)	Regulā (EK) Nr. 1673/2000 inter alia paredzēti pasākumi šķiedras linu un kaņepju iekšējā tirgus sakarā, par kuriem jānosaka sīki izstrādāti ieviešanas noteikumi, ietverot atbalstu pilnvarotiem linu un kaņepju stiebru pirmapstrādātājiem un lauksaimniekiem, kas apstrādā stiebrus uz sava rēķina.

(3)

Jāizstrādā nosacījumi, kas reglamentē atļauju izsniegšanu pirmapstrādātājiem, un saistības, kas jāizpilda lauksaimniekiem, kuri apstrādā stiebrus uz sava rēķina. Tāpat jāprecizē informācija, kas jāuzrāda pirkšanas un pārdošanas līgumos, apstrādes saistībās un apstrādes līgumos, kas attiecas uz stiebriem, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 1. punktā.

(4)

Daži linu stiebru pirmapstrādātāji ražo galvenokārt garo linšķiedru un kā blakusproduktu tai arī īso linšķiedru, kurā ir liels piemaisījumu un spaļu procentuālais daudzums. Ja pirmapstrādātājiem nav piemērotu iekārtu šādas blakusprodukcijas attīrīšanai, tad tie saskaņā ar līgumu var nodot īsās linšķiedras attīrīšanu citam uzņēmējam. Šādos apstākļos šķiedras attīrīšana saskaņā ar līgumu būtu jāuzskata par attiecībā uz īso linšķiedru pilnvarota pirmapstrādātāja realizētu darbību. Tādēļ būtu jāizstrādā nosacījumi, kas jāievēro attiecīgajiem uzņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz kontroli.

(5)

Lai nodrošinātu tiesības par šiem produktiem pretendēt uz atbalstu, ir nepieciešams attiecīgajam tirdzniecības gadam ieviest vienotu pieteikumu, kā minēts Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (5), II daļas II sadaļas I nodaļā.

(6)	Lai, pielāgojoties īpašajiem nosacījumiem, kas attiecas uz linu un kaņepju tirgiem, nodrošinātu nevainojamu administratīvo pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā var apstrādāt un vajadzības gadījumā laist tirgū šķiedras linu un kaņepju stiebrus.

(7)	Ja dalībvalstis nolemj piešķirt atbalstu attiecībā uz īso linšķiedru vai kaņepju šķiedru, kas satur vairāk nekā 7,5 % piemaisījumu un spaļu, būtu jānosaka aprēķinu metode, kas ļautu izteikt saražoto daudzumu kā līdzvērtīgu daudzumam ar 7,5 % piemaisījumu un spaļu.

(8)

Lai palīdzētu nodrošināt stabilizējošā mehānisma pienācīgu darbību, būtu jāparedz, lai ierobežotu šķiedras daudzumus, par ko var piešķirt apstrādes atbalstu attiecīgajā tirdzniecības gadā, ar daudzumu, ko iegūst, sareizinot to hektāru skaitu, uz kuriem attiecas līgumi vai apstrādes saistības, ar vienību daudzumu uz hektāru. Šo vienību daudzums jānosaka dalībvalstīm, pamatojoties uz noteiktajiem valstij garantētajiem daudzumiem un apstrādātajiem hektāriem.

(9)

Paredzot valstij garantēto daudzumu izmaiņas, kas var izrietēt no elastības, kuru ievieš ar Regulas (EK) Nr. 1673/2000 3. pantu, būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi, lai noteiktu šādus valstij garantētos daudzumus par katru tirdzniecības gadu, ņemot vērā korekcijas, kas var izrādīties vajadzīgas, lai atbilstīgi sadalītu valstij garantētos daudzumus apstrādes atbalsta saņēmēju starpā.

(10)

Apstrādes atbalstu piešķir, ja noslēgts līgums vai saistības, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. pantā. Turklāt dalībvalstij, pamatojoties uz platībām, uz kurām attiecas līgumi vai saistības, savlaicīgi jānosaka valstij garantēto daudzumu un vienību daudzuma uz hektāru pārnešana. Būtu jāparedz, lai uzņēmēji, uzsākot apstrādes darbības, attiecīgo informāciju, kas ietverta šādos līgumos vai saistībās, nosūtītu dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Lai pieļautu zināmu elastību attiecīgajā tirdzniecībā, būtu jāierobežo pilnvaroto pirmapstrādātāju iespējas savstarpējai līgumu nodošanai.

(11)	Lai nodrošinātu atbalsta shēmas nevainojamu vadību, jānosaka informācija, kas uzņēmējiem jānosūta dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un paziņojumi, ko dalībvalstis sniedz Komisijai.

(12)

Lai pārvaldītu shēmu, kuras pamatā ir atbalsts, ko piešķir, pamatojoties uz 22 mēnešos saražotās šķiedras daudzumu, būtu jāparedz, lai, uzsākot apstrādes darbības attiecīgajam tirdzniecības gadam, apstrādes veicēji iesniegtu atbalsta pieteikumus par iegūstamo šķiedru, kuras daudzumi pēc tam ir regulāri jānorāda.

(13)

Valstij garantēto daudzumu un vienību daudzuma uz hektāru iespējamo korekciju dēļ kopējie šķiedras daudzumi, par ko var piešķirt atbalstu, ir zināmi tikai pēc apstrādes pabeigšanas. Tādēļ jāparedz attiecīgi atbalsta avansi, kas izmaksājami pilnvarotajiem pirmapstrādātājiem, pamatojoties uz regulāri iegūtajiem šķiedras daudzumiem. Lai gadījumā, ja konstatēti pārkāpumi, nodrošinātu pienācīgo summu faktisku izmaksu, par šādiem avansa maksājumiem būtu jāiemaksā saistību nodrošinājums. Šādam saistību nodrošinājumam jāatbilst atsevišķiem noteikumiem Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus saistību nodrošinājuma sistēmas piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (6).

(14)

Papildu atbalstu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 4. pantā, piešķir tikai attiecībā uz platībām, no kurām iegūstot stiebrus var pretendēt uz atbalstu par pārstrādi garajā linšķiedrā. Attiecīgi būtu jānosaka arī no hektāra iegūtās tās garās linšķiedras obligātā ražība, uz kuru attiecas līgums vai saistības, lai varētu noteikt apstākļus, kādos šis nosacījums ir izpildīts.

(15)	Lai minētās darbības varētu pienācīgi veikt, būtiski svarīga ir administratīvās kontroles un uz vietas veiktu pārbaužu sistēma. Jāprecizē, kas jāpārbauda, un minimālais uz vietas veicamo pārbaužu skaits tirdzniecības gadā.

(16)	Jānosaka jebkuru konstatēto pārkāpumu sekas. Tām jābūt pietiekami nesaudzīgām, lai, ievērojot samērīguma principu, nepieļautu Kopienas atbalsta nelikumīgu izmantošanu.

(17)	Lai šķiedras ieguves laiks būtu pietiekami tuvs noteicošajai dienai, attiecībā uz maiņas koeficientu avansa maksājumiem un apstrādes atbalstam par noteicošo dienu jānosaka katra tā posma pēdējā diena, kad iesniedz ziņojumu par iegūtās šķiedras daudzumu.

(18)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Dabisko šķiedru pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un tirdzniecības gads

1.   Šajā regulā ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemēro šķiedras linu un šķiedras kaņepju tirgu kopīgo organizāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1673/2000.

2.   Tirdzniecības gads sākas 1. jūlijā un beidzas 30. jūnijā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)	“personas, ko uzskata par apstrādātājiem” ir lauksaimnieki, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktu noslēguši līgumus ar pilnvarotu pirmapstrādātāju par tiem piederošo stiebru pārstrādi šķiedrā;

b)	“garā linšķiedra” ir linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara, un ko sakārto paralēlos saišķos kūlīšos, slāņos vai sloksnēs;

c)	“īsā linšķiedra” ir linšķiedra, kas nav b) apakšpunktā norādītā šķiedra un ko iegūst, vismaz daļēji atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām;

d)	“kaņepju šķiedra” ir kaņepju šķiedra, kas iegūta, vismaz daļēji atdalot šķiedru no stiebra koksnes daļām.

3. pants

Atļaujas pirmapstrādātājiem

1.   Pirmapstrādātājiem jāiesniedz kompetentajām iestādēm atļaujas pieteikumi, kur iekļauts vismaz:

a)	uzņēmuma apraksts un visu linu un kaņepju stiebru apstrādes rezultātā iegūto produktu apraksts;

b)

apstrādes mašīnu un iekārtu apraksts ar sīku informāciju par to izvietojumu un tehniskās specifikācijas par: i) enerģijas patēriņu un linu un kaņepju stiebru maksimālajiem daudzumiem, ko iespējams apstrādāt stundā un gadā; ii) garās linšķiedras, īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras maksimālajiem daudzumiem, ko iespējams iegūt stundā un gadā; iii) linu un kaņepju stiebru orientējošiem daudzumiem, kas vajadzīgi, lai iegūtu 100 kg katra a) apakšpunktā norādītā produkta;

c)	noliktavu apraksts ar sīku informāciju par to izvietojumu un linu un kaņepju stiebru un šķiedru ietilpību tonnās.

2.   Atļaujas pieteikumos iekļauj saistības, ko piemēro no iesniegšanas dienas:

a)

pēc attiecīgo stiebru ražas tirdzniecības gada un dalībvalsts, kurā raža iegūta, uzglabāt atsevišķi linu stiebrus, kaņepju stiebrus, garo linšķiedru, īso linšķiedru un kaņepju šķiedru: i) uz ko attiecas visi pirkšanas un pārdošanas līgumi un apstrādes saistības kopumā; ii) uz ko attiecas visi apstrādes līgumi, kas noslēgti ar personām, ko uzskata par apstrādātājiem; iii) no visiem pārējiem piegādātājiem kopumā un vajadzības gadījumā atbilstīgi šķiedras partijām, kas iegūtas no stiebriem, kuri minēti i) punktā, bet uz kuriem neattiecas atbalsta pieteikums;

b)	kontroles nolūkā veikt “krājumu” ikdienas uzskaiti vai uzskaiti pa partijām, ko regulāri atspoguļo finanšu pārskatos, kā arī reģistrēt 5. punktā precizēto informāciju kopā ar apliecinošiem dokumentiem, kā norādījusi dalībvalsts;

c)	paziņot kompetentajai iestādei visas izmaiņas informācijā, kas norādīta 1. punktā;

d)	veikt visas pārbaudes, kas vajadzīgas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1673/2000 paredzēto atbalsta shēmu.

3.   Pēc pārbaudes uz vietas, kas veikta, lai pārbaudītu, vai 1. punktā norādītā informācija sakrīt ar faktiem, kompetentā iestāde piešķir pirmapstrādātājiem atļauju attiecībā uz šķiedru, kas atbilst nosacījumiem par tiesībām pretendēt uz atbalstu un ko tie var ražot, un piešķir katram pirmapstrādātājam atļaujas numuru.

Atļauju piešķir divu mēnešu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas.

Ja ir izmaiņas vienā vai vairākās 1. punktā norādītās informācijas pozīcijās, tad kompetentā iestāde, vajadzības gadījumā veicot pārbaudi uz vietas, apstiprina vai precizē atļaujas tajā mēnesī, kas seko mēnesim, kurā ir paziņotas izmaiņas. Tomēr jebkura korekcija, kas ietekmē šķiedras veidus, uz kuriem attiecas piešķirtās atļaujas, var stāties spēkā tikai no nākamā tirdzniecības gada.

4.   Saistībā ar atļauju izsniegšanu pirmapstrādātājiem attiecībā uz garo linšķiedru un vienlaicīgi arī attiecībā uz īso linšķiedru dalībvalstis var atļaut īsās linšķiedras attīrīšanu atbilstīgi šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ja pasākumus atzīst par pietiekamiem, lai šķiedra atbilstu Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem piemaisījumu un spaļu ierobežojumiem.

Tādos gadījumos pirmapstrādātāji paziņo par nodomu atsaukties uz šā punkta noteikumiem atļaujas pieteikumos, kā paredzēts 1. punktā.

Katrs pilnvarotais pirmapstrādātājs var saņemt, maksimums, divus īsās linšķiedras attīrītājus attiecīgajā tirdzniecības gadā.

Līdz katra tirdzniecības gada 1. februārim pilnvarotie pirmapstrādātāji iesniedz kompetentajai iestādei līgumu par īsās linšķiedras attīrīšanu, kurā ietverts vismaz:

a)	līguma noslēgšanas datums un tirdzniecības gads atbilstīgi stiebru, no kuriem iegūta attiecīgā šķiedra, novākšanas gadam;

b)	pirmapstrādātāja atļaujas numurs un – attiecībā uz īsās linšķiedras attīrītājiem – to vārdi, uzņēmumu nosaukumi un adreses un rūpnīcas atrašanās vieta;

c)

paziņojums par to, ka īsās linšķiedras attīrītājs apņemas: i) uzglabāt atsevišķi attīrīto un neattīrīto īso linšķiedru, kā paredzēts attīrīšanas līgumā; ii) atbilstīgi attīrīšanas līgumam atsevišķi veikt ikdienas uzskaiti par uzņēmumā ievestajiem neattīrītās īsās linšķiedras daudzumiem, iegūtās attīrītās īsās linšķiedras daudzumiem un par uzglabāšanā esošajiem katra veida šķiedras daudzumiem; iii) kontroles vajadzībām saglabāt attaisnojošos dokumentus, kā norādījusi dalībvalsts, un veikt visas saskaņā ar šo regulu vajadzīgā pārbaudes.

Attīrītāju saistības, kas norādītas c) apakšpunktā, uzskata par pirmapstrādātāju saistībām, kuras izriet no to atļaujām.

5.   Pilnvaroto pirmapstrādātāju “krājumu” uzskaitē precizē pa dienām vai pa partijām un stiebru kategorijām vai šķiedras veidiem atsevišķi uzglabātos:

a)	uzņēmumā ievestos daudzumus, par kuriem noslēgti līgumi vai saistības, kā norādīts 5. pantā, un vajadzības gadījumā daudzumus, kas saņemti no visiem citiem piegādātājiem;

b)	apstrādāto stiebru daudzumus un iegūtās šķiedras daudzumus;

c)	novērtētos zaudējumus un iznīcinātos daudzumus ar attaisnojošiem dokumentiem;

d)	daudzumus, ko izved no uzņēmuma, iedalot tos pēc saņēmējiem;

e)	daudzumus katrā noliktavā.

Pilnvarotajiem pirmapstrādātājiem ir vajadzīgas apliecības par piegādi vai pārņemšanu no attiecīgā piegādātāja vai kravas saņēmēja vai cits dalībvalsts apstiprināts līdzvērtīgs dokuments, kas attiecas uz visām stiebru un šķiedras kravām, kuras ieved uzņēmumā vai izved no tā un par kurām nav noslēgts līgums vai saistības, kā norādīts 5. pantā. Pilnvarotie pirmapstrādātāji reģistrē visu piegādātāju un kravu saņēmēju vārdus vai uzņēmumu nosaukumus un adreses.

6.   Partija ir noteikts linu vai kaņepju stiebru daudzums, ko reģistrē, ievedot 1. punktā minētajos apstrādes uzņēmumos vai glabātavās.

Partija var attiekties tikai uz vienu stiebru pirkšanas un pārdošanas līgumu, apstrādes saistību vai apstrādes līgumu, kā minēts 5. pantā.

4. pants

To personu saistības, kuras uzskata par apstrādātājiem

Personām, ko uzskata par apstrādātājiem:

a)	jābūt līgumam ar pilnvarotu pirmapstrādātāju par stiebru pārstrādi garajā linšķiedrā, īsajā linšķiedrā un/vai kaņepju šķiedrā;

b)

jāveic uzskaite, kas no attiecīgā tirdzniecības gada sākuma attiecībā uz katru dienu atspoguļo šādu informāciju: i) šķiedras linu un kaņepju stiebru daudzumus, kas iegūti un piegādāti saskaņā ar katru apstrādes līgumu; ii) iegūtās garās linšķiedras, īsās linšķiedras un/vai kaņepju šķiedras daudzumus; iii) pārdotās vai pārsūtītās garās linšķiedras, īsās linšķiedras un/vai kaņepju šķiedras daudzumus ar saņēmēju vārdiem un adresēm;

c)	vajadzības gadījumam jāsaglabā attaisnojošie dokumenti, ko paredzējusi dalībvalsts, un

d)	jāpiekrīt, ka tiek veiktas visas pārbaudes, kas paredzētas šajā atbalsta shēmā.

5. pants

Līgumi

1.   Pirkšanas un pārdošanas līgumos attiecībā uz stiebriem, apstrādes saistībām un apstrādes līgumos, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 1. punktā, paredz vismaz:

a)	līguma noslēgšanas dienu un tirdzniecības gadu atbilstīgi attiecīgajam ražas novākšanas gadam;

b)	pirmapstrādātāja atļaujas numuru, lauksaimnieka identifikācijas numuru integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (7), kā arī tā nosaukumu un adresi;

c)	sīkas ziņas par attiecīgo lauksaimniecības zemes gabalu(-iem) saskaņā ar integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā paredzēto sistēmu lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu noteikšanai;

d)	šķiedras linu platības un šķiedras kaņepju platības.

2.   Līdz attiecīgā tirdzniecības gada 1. janvārim pirkšanas un pārdošanas līgumus vai apstrādes līgumus attiecībā uz stiebriem var nodot pilnvarotajam pirmapstrādātājam, kurš nav tā persona, kas sākotnēji noslēgusi līgumu, pievienojot vienošanos, ko parakstījis lauksaimnieks un pilnvarotais pirmapstrādātājs, kuri savstarpēji nodevuši viens otram šo līgumu.

Pēc attiecīgā tirdzniecības gada 1. janvāra līgumu nodošana, kā paredzēts šā punkta pirmajā daļā, var notikt tikai ārkārtas gadījumos, pamatojot to ar pienācīgi attaisnotiem apstiprinošiem pierādījumiem, un ar dalībvalsts atļauju.

6. pants

Informācija, ko sniedz uzņēmēji

1.   Līdz dalībvalsts noteiktajai dienai un vēlākais 20. septembrī pēc attiecīgā tirdzniecības gada sākuma pilnvarotie pirmapstrādātāji un personas, ko uzskata par apstrādātājiem, iesniedz kompetentajām iestādēm:

a)

sarakstu, kurā minēti visi pirkšanas un pārdošanas līgumi, apstrādes saistības un apstrādes līgumi, kā norādīts 5. pantā, attiecīgajam tirdzniecības gadam, sadalot tos atsevišķi liniem un kaņepēm un norādot lauksaimnieka identifikācijas numuru integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kā arī attiecīgos zemes gabalus;

b)	deklarāciju par kopējām platībām, kas apsētas ar liniem, un kopējām platībām, kas apsētas ar kaņepēm, uz kurām attiecas pirkšanas un pārdošanas līgumi, apstrādes saistības un apstrādes līgumi.

Tomēr dalībvalsts pirmās daļas a) apakšpunktā norādītā saraksta vietā var pieprasīt visu attiecīgo dokumentu kopijas.

Ja atsevišķi apstrādes līgumi vai apstrādes saistības attiecas uz platībām, kas neatrodas tajā dalībvalstī, kurā pirmapstrādātājs ir pilnvarots, tad attiecīgā puse iesniedz pirmajā daļā norādīto informāciju par attiecīgajām platībām dalībvalstij, kurā notiek ražas novākšana.

2.   Attiecībā uz tirdzniecības gada pirmajiem sešiem mēnešiem un katru četru mēnešu posmu pēc tam pilnvarotie pirmapstrādātāji un personas, ko uzskata par apstrādātājiem, līdz nākamā mēneša beigām par katru atsevišķi uzglabāto produktu kategoriju ziņo kompetentajām iestādēm šādus datus:

a)	saražotās šķiedras daudzumus, uz ko attiecas atbalsta pieteikumi;

b)	pārējo saražoto šķiedru daudzumus;

c)	uzņēmumā ievesto stiebru kopējo summāro daudzumu;

d)	daudzumus noliktavā;

e)	attiecīgā gadījumā saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu sastādītu sarakstu par to stiebru pirkšanas un pārdošanas līgumiem un apstrādes līgumiem, kuri ir pārņemti saskaņā ar 5. panta 2. punkta pirmo daļu, uzrādot pārņēmēju un atdevēju vārdus.

Par katru attiecīgo posmu kopā ar deklarācijām, kā paredzēts pirmajā daļā, personas, ko uzskata par apstrādātājiem, iesniedz apstiprinošus pierādījumus attiecībā uz šķiedras daudzumiem, kuri laisti tirgū un uz kuriem attiecas atbalsta pieteikumi. Šādus apstiprinošus pierādījumus nosaka dalībvalsts, un tajos ietver vismaz linu un kaņepju šķiedras realizācijas faktūrrēķinu kopijas un pilnvarotā stiebrus apstrādājušā pirmapstrādātāja apliecinājumu par iegūtās šķiedras daudzumiem un veidiem.

Pēc tam, kad dalībvalsts ir informēta, pilnvarotie pirmapstrādātāji un personas, ko uzskata par apstrādātājiem, var pārtraukt šajā punktā paredzēto deklarāciju iesūtīšanu attiecībā uz uzņēmumā ievestajiem un no uzņēmuma izvestajiem daudzumiem, kā arī apstrādātajiem daudzumiem, ja šādas darbības attiecībā uz attiecīgo tirdzniecības gadu ir pilnībā izbeigtas.

3.   Līdz tā gada 1. maijam, kurš seko attiecīgajam tirdzniecības gadam, pilnvarotie pirmapstrādātāji informē kompetentās iestādes par galvenajiem veidiem, kā izlietota šķiedra un pārējie iegūtie produkti.

7. pants

Tiesības uz atbalstu

1.   Atbalstu par linu un kaņepju stiebru apstrādi, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. pantā, maksā tikai par linu un kaņepju šķiedru, ja:

a)

tā iegūta no stiebriem, uz kuriem attiecas pirkšanas un pārdošanas līgumi, pārstrādes saistības vai pārstrādes līgumi, kā norādīts 5. pantā, attiecībā uz zemes gabaliem, kas apsēti ar šķiedras liniem vai šķiedras kaņepēm, un uz kuriem attiecas vienotais pieteikums, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 796/2004 II daļas II sadaļas I nodaļā, kuri iesniegti par gadu, kurā sākas tirdzniecības gads;

b)	to ir ieguvis pilnvarots pirmapstrādātājs līdz tā gada 1. maijam, kurš seko attiecīgajam tirdzniecības gadam, attiecībā uz personām, ko uzskata par apstrādātājiem, tā ir laista tirgū līdz minētajai dienai.

2.   Ja dalībvalsts nolemj piešķirt atbalstu par īso linšķiedru vai kaņepju šķiedru, kas satur vairāk nekā 7,5 % piemaisījumu un spaļu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu daudzumu “Q”, par kādu piešķir atbalstu, aprēķina pēc šādas formulas:

Q = P* [(100 – x) / (100 – 7,5)],

kur “P” ir šķiedras daudzums, par kuru var pretendēt uz atbalstu un kura iegūta, nepārsniedzot piemaisījumu un spaļu atļauto procentuālo daudzumu “x”.

8. pants

Valstij garantētie daudzumi

1.   Attiecībā uz īso linšķiedru un kaņepju šķiedru 5 000 tonnu daudzumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1673/2000 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu proporcionāli jāsadala kā valstij garantētie daudzumi, iedala līdz kārtējā tirdzniecības gada 16. novembrim, pamatojoties uz informāciju, ko attiecīgās dalībvalstis līdz 16. oktobrim nosūtījušas Komisijai un kas ietver ziņas par:

a)	platībām, uz kurām attiecas pirkšanas un pārdošanas līgumi, apstrādes saistības un apstrādes līgumi, kas iesniegti saskaņā ar šīs regulas 6. pantu;

b)	paredzēto linu un kaņepju stiebru un šķiedras ražu.

2.   Lai attiecīgajai valstij noteiktu daudzumus, par kuriem attiecīgajā tirdzniecības gadā var piešķirt apstrādes atbalstu, dalībvalstis līdz attiecīgā tirdzniecības gada 1. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1673/2000 3. panta 5. punktu nosaka valstij garantēto daudzumu pārnešanu.

Tomēr, lai piemērotu šā panta 4. punktu, līdz 1. augustam pēc šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā termiņa dalībvalsts var koriģēt pārnestos daudzumus.

3.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 4. punktu, garās linšķiedras, īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras daudzumu, par kuru tirdzniecības gadā pilnvarotam pirmapstrādātājam vai personai, ko uzskata par apstrādātāju, var piešķirt apstrādes atbalstu, ierobežo ar zemes gabalu, uz kuru attiecas pirkšanas un pārdošanas līgums vai apstrādes saistības, vai attiecīgā gadījumā apstrādes līgums, hektāru skaitu reizinot ar nosakāmo vienību daudzumu.

Līdz kārtējā tirdzniecības gada 1. janvārim dalībvalsts nosaka šā punkta pirmajā daļā minēto vienību daudzumu katram no trijiem attiecīgajiem šķiedras veidiem visā tās teritorijā.

4.   Ja šķiedras daudzumi, par kuriem jāmaksā atbalsts konkrētiem pilnvarotiem pirmapstrādātājiem vai konkrētām personām, ko uzskata par apstrādātājiem, ir mazāki par ierobežojumiem, kas tiem piemērojami saskaņā ar 3. punktu, dalībvalsts, saņēmusi visas deklarācijas par tirdzniecības gadu, kā paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, var palielināt vienību daudzumus, kā norādīts šā panta 3. punktā, lai pārdalītu daudzumus, kas pieejami pārējiem pilnvarotiem pirmapstrādātājiem vai personām, kuras uzskata par apstrādātājiem, ja daudzumi, par kuriem tie var pretendēt uz atbalstu, pārsniedz tiem piemērojamos ierobežojumus.

9. pants

Atbalsta pieteikumi

1.   Līdz 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajam termiņam pilnvarotie pirmapstrādātāji iesniedz atbalsta pieteikumus kompetentajās iestādēs par stiebru apstrādi attiecībā uz garo linšķiedru, īso linšķiedru un kaņepju šķiedru, kas jāiegūst no stiebriem attiecīgajā tirdzniecības gadā. Šādus pieteikumus iesniedz vēlākais 6. panta 1. punktā noteiktajā dienā.

Ja šķiedra daļēji jāiegūst no stiebriem, kas saražoti dalībvalstī, kura nav valsts, kur pirmapstrādātājam izsniegta atļauja, tad atbalsta pieteikumus iesniedz kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā ievāc stiebrus, un kopiju nosūta dalībvalstij, kurā pirmapstrādātājam izsniegta atļauja.

2.   Līdz 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajam termiņam personas, ko uzskata par apstrādātājiem, iesniedz atbalsta pieteikumus kompetentajās iestādēs par stiebru apstrādi attiecībā uz garo linšķiedru, īso linšķiedru un kaņepju šķiedru, kas jāiegūst no stiebriem attiecīgajā tirdzniecības gadā un jālaiž tirgū. Šādus pieteikumus iesniedz vēlākais 6. panta 1. punktā noteiktajā dienā.

3.   Atbalsta pieteikumā ietver vismaz:

a)	pieteikuma iesniedzēju vārdus, adreses un parakstus un vajadzības gadījumā pirmapstrādātāju atļauju numurus vai personu, ko uzskata par apstrādātājiem, identifikācijas numurus integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā;

b)	paziņojumu, ka garās linšķiedras, īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras daudzumus, uz ko attiecas pieteikums, iekļaus deklarācijās, kā paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Lai piešķirtu atbalstu, deklarācijas, kā paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir atbalsta pieteikumu neatņemama sastāvdaļa.

10. pants

Atbalsta avansa maksājumi

1.   Ja pieteikumus par avansa maksājumiem iesniedz kopā ar deklarācijām par iegūto šķiedru, kā paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, avansu izmaksā pilnvarotajam pirmapstrādātājam līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā iesniegta deklarācija, ja atbalsta pieteikums ir iesniegts saskaņā ar 9. pantu. Neskarot ierobežojumu, kas noteikts 8. panta 3. punktā, avansa maksājums ir 80 % no atbalsta, kas atbilst deklarētajiem šķiedras daudzumiem.

2.   Avansu izmaksā tikai tad, ja attiecīgajā tirdzniecības gadā 13. pantā paredzētajā kontrolē nav konstatēti pieteikuma iesniedzēja izdarīti pārkāpumi un ir iemaksāts nodrošinājums.

Izņemot atbilstīgu nodrošinājumu, ja īso linšķiedru attīra saskaņā ar līgumu, attiecībā uz katru pilnvarotu pirmapstrādātāju un katra veida šķiedru nodrošinājums ir 35 % no atbalsta apjoma, kas atbilst šķiedras daudzumiem, ko iegūst no reizinājuma, kas minēts 8. panta 3. punkta pirmajā daļā.

Tomēr dalībvalstis var paredzēt, ka nodrošinājuma summu aprēķina, pamatojoties uz produkcijas aplēsi. Šādā gadījumā:

a)	līdz atbalsta piešķiršanai nodrošinājumu nedrīkst atmaksāt ne daļēji, ne pilnībā;

b)

neskarot piekto daļu, attiecībā uz kopējo izmaksāto avansu summu nodrošinājums nedrīkst būt mazāks kā: — 110 % līdz pat attiecīgā tirdzniecības gada 30. aprīlim, — 75 % no attiecīgā tirdzniecības gada 1. maija līdz nākamā tirdzniecības gada 31. augustam, — 50 % laika posmā starp nākamā tirdzniecības gada 1. septembri un atbalsta atlikuma izmaksas dienu.

Ja īso linšķiedru attīra saskaņā ar līgumu, atbilstīgais nodrošinājums ir līdzvērtīgs 110 %:

—	no tā atbalsta apjoma, kas atbilst šķiedru daudzumiem, kas izriet no 8. panta 3. punkta pirmajā daļā norādītā reizinājuma, vai

—	gadījumā, ja dalībvalsts piemēro šā punkta trešo daļu, – no attiecīgajā tirdzniecības gadā izmaksāto avansu kopējās summas.

Nodrošinājumu pilnībā atmaksā laika posmā no pirmās līdz desmitajai dienai pēc atbalsta piešķiršanas dienas proporcionāli daudzumiem, attiecībā uz kuriem dalībvalsts ir piešķīrusi apstrādes atbalstu.

3.   Šajā pantā norādītajam saistību nodrošinājumam piemēro Regulas (EEK) Nr. 2220/85 3. pantu un II, III un VI sadaļu.

11. pants

Papildu atbalsts

Kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 4. pantā, papildu atbalstu piešķir garās linšķiedras pirmapstrādātājiem, kuriem izsniegtas atļaujas attiecībā uz platībām, kas atrodas minētās regulas pielikumā uzskaitītajās zonās un uz ko attiecas saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu iesniegti pirkšanas un pārdošanas līgumi un apstrādes saistības.

Tomēr platība, par kuru piešķir papildu atbalstu, nepārsniedz platību, kas atbilst garās linšķiedras daudzumam, kurš atbilst nosacījumiem par tiesībām pretendēt uz apstrādes atbalstu un ir iegūts attiecīgajā tirdzniecības gadā, dalot to ar garās linšķiedras ražu 680 kg apjomā uz hektāru.

12. pants

Atbalsta izmaksa

1.   Apstrādes atbalstu un attiecīgā gadījumā papildu atbalstu piešķir, ja veiktas visas paredzētās pārbaudes, un pēc tam, kad noteikti galīgie šķiedras daudzumi, par kuriem attiecīgajā tirdzniecības gadā ir tiesības uz atbalstu.

2.   Līdz 15. oktobrim, pēc 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā termiņa, dalībvalsts, kuras teritorijā ievākti linu vai kaņepju stiebri, izmaksā apstrādes atbalsta un attiecīgā gadījumā papildu atbalstu.

13. pants

Kontrole

1.   Kontroli veic, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanas nosacījumu ievērošanu, un jo īpaši:

a)	pārbauda, vai ir izpildīti nosacījumi par atļauju izsniegšanu pirmapstrādātājiem un vai personas, ko uzskata par apstrādātājiem, pilda saistības;

b)	salīdzina informāciju par lauksaimniecības zemes gabaliem, kas norādīti pirkšanas un pārdošanas līgumos, pārstrādes saistībās un pārstrādes līgumos, lai pārliecinātos, vai tā atbilst informācijai, kas noteikta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003;

c)	pārbauda informāciju par daudzumiem, uz ko attiecas pilnvaroto pirmapstrādātāju un personu, ko uzskata par apstrādātājiem, atbalsta pieteikumi.

Pilnvaroto pirmapstrādātāju pārbaudes, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, aptver visu Kopienas teritorijā audzēto šķiedras linu un kaņepju stiebru apstrādi.

2.   Par pārbaudēm uz vietas, ko veic 1. punktā paredzētās kontroles nolūkā, lemj kompetentās iestādes, jo īpaši pamatojoties uz riska analīzi, lai tirdzniecības gadā pārbaudītu vismaz 75 % pilnvaroto pirmapstrādātāju un 10 % personu, ko uzskata par apstrādātājiem. Tomēr nekādā gadījumā dalībvalstī uz vietas veikto pārbaužu skaits nedrīkst būt mazāks par skaitli, ko iegūst, dalot ar 750 to hektāru kopējo skaitu, kuri šajā dalībvalstī deklarēti kā apsēti ar liniem un kaņepēm.

Pārbaudes uz vietas aptver arī visus īsās linšķiedras attīrītājus, kas noslēguši līgumus ar pilnvarotajiem pirmapstrādātājiem par šķiedras attīrīšanu.

3.   Pārbaudēs uz vietas jo īpaši pārbauda:

a)	mašīnas, krājumus un iegūto šķiedru;

b)	“krājumu” uzskaiti un finanšu pārskatus;

c)	dažādo ražošanas līdzekļu patērētās enerģijas un nodarbinātā darbaspēka dokumentāciju;

d)	visus komercdokumentus, kas saistīti ar kontroli.

Ja ir šaubas, vai par šķiedru var pretendēt uz apstrādes atbalstu, un jo īpaši attiecībā uz īsās linšķiedras vai kaņepju šķiedras piemaisījumu saturu, tad no šaubas izraisošajām partijām ņem reprezentatīvu paraugu un precīzi nosaka šķiedras attiecīgās īpašības. Attiecīgā gadījumā un atkarībā no apstākļiem dalībvalsts nosaka, par kuriem daudzumiem, uz ko attiecas atbalsta pieteikumi, nevar pretendēt uz apstrādes atbalstu.

Gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1673/2000 3. panta 3. punktā, pārbaudi veikusī dalībvalsts tūlīt nosūta iegūtos datus dalībvalstij, kura izmaksā atbalstu.

14. pants

Sankcijas

1.   Ja pārbaudēs atklāj, ka saistības, kas ierakstītas atļaujas pieteikumos, nav izpildītas, atļauju tūlīt atsauc un neatkarīgi no 3. panta 3. punkta pilnvarotajiem pirmapstrādātājiem, kuru atļauja ir atsaukta, nepiešķir nekādu turpmāku atļauju līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam pēc pārbaudes dienas vai dienas, kurā konstatēta saistību nepildīšana.

2.   Ja nepareizas ziņas deklarācijā sniegtas ar nodomu vai rupjas nolaidības rezultātā vai ja pirmapstrādātājs parakstījis pirkšanas un pārdošanas līgumus par stiebriem vai ir uzņēmies apstrādes saistības, kuras aptver tādu hektāru skaitu, kas parasti nodrošinātu ievērojami vairāk produkcijas, nekā iespējams apstrādāt ar tā atļaujā uzrādītajām tehniskajām specifikācijām, pilnvarotais pirmapstrādātājs vai persona, ko uzskata par apstrādātāju, nevar pretendēt uz apstrādes atbalstu vai attiecīgā gadījumā uz papildu atbalstu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 4. pantā, par kārtējo un nākamo tirdzniecības gadu.

3.   Konstatējot, ka garās linšķiedras, īsās linšķiedras vai kaņepju šķiedras daudzumi, uz kuriem attiecas atbalsta pieteikumi, pārsniedz daudzumus, kas atbilst nosacījumiem par tiesībām uz atbalstu un ir faktiski iegūti 6. panta 2. punktā norādītajā posmā, tad atbalstu, ko var piešķirt par katru šķiedras veidu, neierobežojot 8. panta 3. punktu, aprēķina, pamatojoties uz daudzumiem, par ko faktiski var pretendēt uz apstrādes atbalstu attiecīgajā tirdzniecības gadā, ja vien starp tiem un daudzumiem, uz kuriem attiecas atbalsta pieteikumi, nav divkārša starpība.

4.   Izņemot force majeure gadījumus, ja atbalsta pieteikumi, kā paredzēts 9. pantā, ir iesniegti par vēlu vai informācija, kā paredzēts 6. pantā, iesniegta vai paziņota par vēlu, atbalstu, par kuru iesniegti pieteikumi un uz kuru attiecīgās puses varētu pretendēt, ja pieteikumi būtu iesniegti vai būtu paziņoti termiņā, samazina par 1 % par katru darba dienu. Ja pieteikumus un informāciju, kā paredzēts 6. panta 1. punktā, iesniedz vairāk nekā 25 dienas par vēlu, tad tos nepieņem.

5.   Attiecīgā gadījumā 11. pantā norādīto papildu atbalstu samazina par tādu pašu procentuālo daļu, kādu piemēro kopējam apstrādes atbalstam, kas piešķirts par attiecīgo tirdzniecības gadu.

15. pants

Paziņojumi

1.   Otrajā mēnesī pēc tam, kad beidzies katrs posms, kas norādīts 6. panta 2. punkta pirmajā daļā, dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)	garās linšķiedras, īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras kopējos daudzumus, kas vajadzības gadījumā koriģēti saskaņā ar 7. panta 2. punktu un par ko attiecīgajā posmā iesniegti atbalsta pieteikumi;

b)	katrā mēnesī pārdotos daudzumus un attiecīgās cenas, ko ražošanas posmā par Kopienas izcelsmes šķiedras veidiem var reģistrēt visnozīmīgākajos tirgos kā tirgum vistipiskākās;

c)	par katru tirdzniecības gadu kopsavilkuma pārskatu par attiecīgā posma beigās uzglabāšanā esošiem garās linšķiedras, īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras daudzumiem, kas iegūti no Kopienas izcelsmes stiebriem.

2.   Vēlākais 31. janvārī un attiecībā uz kārtējo tirdzniecības gadu dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)	valstij garantēto daudzumu pārnesumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1673/2000 3. panta 5. punktu, un valstij garantētos daudzumus, kas radušies šādu pārnesumu rezultātā;

b)	kopsavilkuma pārskatu par šķiedras linu un kaņepju platībām, uz ko attiecas līgumi vai saistības, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 1. punktā;

c)	vienību daudzumus, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu;

d)	linu un kaņepju stiebru un šķiedras paredzēto produkciju;

e)	pilnvaroto apstrādes uzņēmumu skaitu un to kopējo apstrādes jaudu attiecībā uz dažādajiem šķiedras veidiem kārtējā tirdzniecības gadā;

f)	attiecīgā gadījumā pēc līguma strādājošo īsās linšķiedras attīrītāju skaitu.

3.   Vēlākais līdz katra gada 15. decembrim dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju par nākamo tirdzniecības gadu:

a)

kopsavilkuma pārskatu par garās linšķiedras, īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras kopējiem daudzumiem, uz ko attiecas atbalsta pieteikumi: i) un kas ir atzīti par tādiem, par kuriem var pretendēt uz apstrādes atbalstu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 1. punktā; ii) tomēr nav atzīti par tādiem, par ko var pretendēt uz apstrādes atbalstu, norādot daudzumus, par ko nevar pretendēt uz atbalstu tāpēc, ka pārsniegti valstij garantētie daudzumi, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas 8. pantu; iii) par kuriem konfiscēts šīs regulas 10. pantā paredzētais saistību nodrošinājums;

b)

īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras kopējos daudzumus, par ko nevar pretendēt uz apstrādes atbalstu, tāpēc ka piemaisījumu procentuālais daudzums tajos pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikto ierobežojumu, un ko ir ražojuši pilnvaroti pirmapstrādātāji un personas, ko uzskata par apstrādātājiem;

c)	kopsavilkuma pārskatu par hektāriem, kas attiecīgi atrodas I un II zonā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 pielikumā, un par ko piešķirts šīs regulas 4. pantā paredzētais papildu atbalsts;

d)	attiecīgā gadījumā valstij garantētos daudzumus un vienību daudzumus, kas izriet no šīs regulas 8. panta 2. punkta otrajā daļā un 8. panta 4. punktā paredzētajiem pielāgojumiem;

e)	šīs regulas 14. panta 1., 2. un 3. punktā paredzētās sankcijas, kuras nolemts piemērot, un sankcijas, par kuru piemērošanu vēl lemj;

f)	attiecīgā gadījumā ziņojumu par šīs regulas 3. panta 4. punkta piemērošanu un par attiecīgajiem kontroles pasākumiem un daudzumiem.

4.   Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta otro daļu nolemj piešķirt atbalstu par īso linšķiedru vai kaņepju šķiedru, kas satur vairāk nekā 7,5 % piemaisījumu un spaļu, tā informē Komisiju ne vēlāk kā kārtējā tirdzniecības gada 31. janvārī, precizējot attiecīgos tradicionālos noieta tirgus.

Tādos gadījumos kopā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju dalībvalsts ietver īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras, kura satur vairāk nekā 7,5 % piemaisījumu un spaļu un uz kuru attiecas atbalsta pieteikumi, faktisko nekoriģēto daudzumu sadalījumu.

16. pants

Noteicošā diena

Katram no 6. panta 2. punktā minētajiem periodiem euro maiņas kursa noteicošā diena attiecīgo daudzumu avansa un pārstrādei piešķirtā avansa konvertēšanai ir noteicošā diena, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1913/2006 2. panta 6. punktā.

17. pants

Importētās kaņepes

1.   Regulas (EK) Nr. 1673/2000 5. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto licenci noformē saskaņā ar šīs regulas I pielikumā doto paraugu. Licenci izsniedz tikai tad, ja importētājai dalībvalstij pierāda, ka visi paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

Neskarot šā panta 2. punktu, attiecīgās dalībvalstis izstrādā nosacījumus, kas jāizpilda līdz licences pieteikuma iesniegšanai un licences izsniegšanai un izmantošanai. Licences veidlapā tomēr jāaizpilda 1., 2., 4., 14., 15., 16., 17., 18., 20., 24. un 25. aile.

Atļaujas var izdot un izmantot ar datorizētu sistēmu palīdzību saskaņā ar kompetento iestāžu paredzētiem sīki izstrādātiem noteikumiem. Atļauju saturam jābūt identiskam pirmajā un otrajā daļā minēto papīra veidā sagatavoto atļauju saturam. Dalībvalstīs, kur šādas datorizētas sistēmas nav pieejamas, ievedējs var izmantot tikai papīra veidā sagatavotu atļauju.

Regulas (EK) Nr. 1673/2000 5. panta 2. punkta otrajā daļā minēto pārbaužu sistēmu izveido katra attiecīgā dalībvalsts.

2.   Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1673/2000 5. panta 2. punkta trešo ievilkumu, attiecīgās dalībvalstis paredz sistēmu licenču izsniegšanai tādu kaņepju sēklu importētājiem, kuras nav paredzētas sēšanai. Šajā sistēmā paredz nosacījumus licenču izsniegšanai, pārbaudēm un sankcijām, ko piemēro pārkāpumu gadījumos.

Ja importē pirmajā daļā norādītās kaņepju sēklas, tad šā panta 1. punktā minēto licenci izsniedz tikai tad, ja licencētais importētājs termiņā, ko nosaka dalībvalsts, un saskaņā ar nosacījumiem, kurus paredz dalībvalsts, apņemas iesniegt kompetentajās iestādēs dokumentus, kas apliecina, ka ar kaņepju sēklām, uz kurām attiecas licence, laika posmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus no licences izsniegšanas dienas, ir veikta viena no šādām darbībām:

a)	izvirzot nosacījumu, kas neļauj sēklu izmantošanu sēšanai;

b)	tās sajauktas ar citām sēklām, kas nav kaņepju sēklas, lai barotu dzīvniekus, ja maisījumā kopā kaņepju sēklu maksimālā procentuālā daļa ir 15 % un izņēmuma gadījumos pēc licencētā importētāja lūguma, kam pievienots pamatojums, kaņepju sēklu maksimālā procentuālā daļa ir 25 %;

c)	tās reeksportētas uz trešo valsti.

Tomēr, ja ar daļu kaņepju sēklu, uz ko attiecas licence, 12 mēnešu termiņā nav veiktas otrajā daļā minētās darbības, tad dalībvalsts pēc licencētā importētāja lūguma, kam pievienots pamatojums, var pagarināt šo termiņu par vienu vai diviem sešu mēnešu posmiem.

Šā punkta otrajā daļā minētos apliecinošos dokumentus sastāda uzņēmēji, kuri veikuši attiecīgās darbības, un tajos ietver vismaz šādu informāciju:

a)	uzņēmēja vārdu un uzvārdu, pilnu adresi, dalībvalsti un uzņēmēja parakstu;

b)	tās darbības aprakstu, kura veikta atbilstīgi šā punkta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, un dienu, kad tā veikta;

c)	to kaņepju sēklu daudzumu kilogramos, ar kurām veikta darbība.

3.   Pamatojoties uz riska analīzi, katra attiecīgā dalībvalsts veic 2. punkta otrajā daļā minētās un tās teritorijā veiktās darbības apliecinošo dokumentu precizitātes pārbaudes.

Vajadzības gadījumā importētāja dalībvalsts nosūta attiecīgajai dalībvalstij licencēto importētāju iesniegto apliecinošo dokumentu kopijas par darbībām, kas veiktas šīs dalībvalsts teritorijā. Ja šā punkta pirmajā daļā minēto pārbaužu gaitā atklāj pārkāpumus, attiecīgā dalībvalsts informē par to importētājas dalībvalsts kompetento iestādi.

4.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai noteikumus, ko tās pieņēmušas, lai piemērotu 1. un 2. punktu.

Ne vēlāk kā katra gada 31. janvārī dalībvalstis paziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām vai veiktajiem pasākumiem saistībā ar iepriekšējā tirdzniecības gadā atklātajiem pārkāpumiem.

Dalībvalstis nosūta Komisijai to iestāžu nosaukumus un adreses, kuras ir atbildīgas par šajā pantā minēto licenču izdošanu un pārbaudēm, Komisija tos savukārt nosūta pārējām dalībvalstīm.

18. pants

Regulu (EK) Nr. 245/2001 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

19. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 953/2006 (OV L 175, 29.6.2006., 1. lpp.). No 2008. gada 1. jūlija Regula (EK) Nr. 1673/2000 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

(3)  OV L 35, 6.2.2001., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(4)  Sk. II pielikumu.

(5)  OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 319/2008 (OV L 95, 8.4.2008., 63. lpp.).

(6)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006.

(7)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

---

---

---

---

7.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/55

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 508/2008

(2008. gada 6. jūnijs)

par atsēnalotu graudu un grūbu definīciju, ko piemēro, piešķirot eksporta kompensācijas

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 170. panta pirmo daļu kopā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1968. gada 28. jūnija Regula (EEK) Nr. 821/68 par atsēnalotu graudu un grūbu definīciju, ko piemēro, piešķirot eksporta kompensācijas (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Piešķirot eksporta kompensāciju, būtu jāņem vērā no labības, par kuru šī kompensācija pienākas, pārstrādātā produkta kvalitāte, lai valsts līdzekļi neveicinātu sliktākas kvalitātes preču eksportu. Tādēļ ir jānosaka visās dalībvalstīs piemērojama precīza to labības graudu definīcija, par kuriem pienākas kompensācija kā par “atsēnalotiem graudiem” un “grūbām”.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensāciju piešķir par tādām grūbām un atsēnalotiem labības graudiem, kuriem piemīt I pielikumā uzskaitītās īpašības.

2. pants

Regulu (EEK) Nr. 821/68 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 361/2008 (OV L 121, 7.5.2008., 1. lpp.).

(2)  OV L 149, 29.6.1968., 46. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 39/2007 (OV L 11, 18.1.2007., 11. lpp.).

(3)  Sk. II pielikumu.

---

---

---

---

7.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/59

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 509/2008

(2008. gada 6. jūnijs),

ar ko 2007./2008. tirdzniecības gadam nosaka galīgo papildu daudzumu ĀKK valstu un Indijas izcelsmes niedru jēlcukura piegādei rafinēšanas uzņēmumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1) un jo īpaši 29. panta 4. punkta otro apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 29. panta 4. punktā ir noteikts, ka tiek apturēta ievedmuitas piemērošana minētās regulas VI pielikumā norādīto valstu izcelsmes niedru jēlcukura ievedumiem attiecībā uz papildu daudzumu, kas vajadzīgs, lai 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā nodrošinātu pietiekamu piegādi Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem.

(2)

Minētais papildu daudzums, pamatojoties uz Komisijas veikto visaptverošo jēlcukura piegādes bilances prognozi, jāaprēķina atbilstīgi Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulai (EK) Nr. 950/2006, ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus cukura produktu ievešanai un rafinēšanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem (2).

(3)

Piegādes bilance 2007./2008. tirdzniecības gadam liecina, ka Kopienas rafinēšanas uzņēmumu vajadzību segšanai jāieved papildu daudzums rafinēšanai paredzēta jēlcukura 286 597 tonnu baltā cukura ekvivalenta apjomā. Šis papildu daudzums ietver aplēses par ievešanas atļauju pieteikumiem 2007./2008. tirdzniecības gada pēdējos mēnešos attiecībā uz importu, kas minēts 3. panta 2. punktā Komisijas 2006. gada 17. jūlija Regulā (EK) Nr. 1100/2006, ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus noteikumus par niedru cukura, kura izcelsmes valsts ir vismazāk attīstītās valstis, rafinēšanas tarifu kvotu atklāšanu un pārvaldīšanu, kā arī sīki izstrādātus noteikumus, kurus piemēro attiecībā uz tādu tarifa 1701 pozīcijas ražojumu ievedumiem, kuru izcelsmes valsts ir vismazāk attīstītās valstis (3).

(4)

Ar Komisijas 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1545/2007, ar ko nosaka papildu daudzumu ĀKK valstu un Indijas izcelsmes niedru jēlcukura piegādei rafinēšanas uzņēmumiem laikā no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim (4), un Komisijas 2008. gada 1. februāra Regulu (EK) Nr. 97/2008, ar ko 2007./2008. tirdzniecības gadam nosaka papildu daudzumu ĀKK valstu un Indijas izcelsmes niedru jēlcukura piegādei rafinēšanas uzņēmumiem (5), jau noteikts papildu daudzums attiecīgi 80 000 tonnu un 120 000 tonnu apjomā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka galīgais papildu cukura daudzums 2007./2008. tirdzniecības gadam ir 86 597 tonnas.

(5)

Pietiekamu piegādi rafinēšanas uzņēmumiem iespējams garantēt tikai tad, ja tiek izpildīti starp saņēmējvalstīm noslēgto tradicionālo eksporta līgumu nosacījumi. Tādēļ vajadzīgs sadalījums starp saņēmējvalstīm vai saņēmējvalstu grupu. Indijai atvērta kvota 6 000 tonnu apjomā, līdz ar to kopējais Indijai paredzētais daudzums 2007./2008. tirdzniecības gadā ir 20 000 tonnas, kas uzskatāms par ekonomiski pamatotu piegādes daudzumu. Pārējie daudzumi jānosaka ĀKK valstīm, kas ir kopīgi apņēmušās ieviest kārtību par piešķirto daudzumu sadali tā, lai nodrošinātu pietiekamu piegādi rafinēšanas uzņēmumiem.

(6)	Pirms papildu cukura importēšanas rafinēšanas uzņēmumiem ar saņēmējvalstīm un tirdzniecības uzņēmumiem ir jānoslēdz vienošanās par piegādi un transportēšanu. Lai tie laikus varētu sagatavot ievešanas atļauju pieteikumu, ir lietderīgi noteikt, ka šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Papildus Regulā (EK) Nr. 1545/2007 un (EK) Nr. 97/2008 noteiktajiem daudzumiem papildu niedru jēlcukura galīgais daudzums 2007./2008. tirdzniecības gadam ir 86 597 tonnas baltā cukura ekvivalenta:

a)	80 597 tonnas cukura, kas izteikts kā baltā cukura ekvivalents un kura izcelsmes valsts ir kāda no Regulas (EK) Nr. 318/2006 VI pielikumā norādītajām valstīm, izņemot Indiju;

b)	6 000 tonnas Indijas izcelsmes cukura, kas izteikts kā baltā cukura ekvivalents.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 371/2007 (OV L 92, 3.4.2007., 6. lpp.).

(3)  OV L 196, 18.7.2006., 3. lpp.

(4)  OV L 337, 21.12.2007., 67. lpp.

(5)  OV L 29, 2.2.2008., 3. lpp.

---

7.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/61

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 510/2008

(2008. gada 6. jūnijs),

ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 VI pielikumu attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 59. panta 1. punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 VI pielikumā ir noteiktas valstu un reģionu cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas kvotas. Attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu minētās kvotas jākoriģē.

(2)	Korekciju izraisījusi izoglikozes papildu kvotu un papildinošās kvotas piešķiršana.

(3)

Iespējamās izoglikozes papildkvotas, kuras attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu varētu piešķirt vēlāk saskaņā ar to uzņēmumu pieprasījumiem, kas apstiprināti Itālijā, Lietuvā un Zviedrijā, līdz 2009. gada februāra beigām tiks ņemtas vērā nākamajā Regulas (EK) Nr. 1234/2007 VI pielikumā noteikto kvotu korekcijā.

(4)

Korekcijas jāveic arī, piemērojot 3. pantu Padomes 2006. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2), kurā ir paredzēts restrukturizācijas atbalsts uzņēmumiem, kuri atsakās no savām kvotām, un piemērojot minētās regulas 4.a panta 4. punktu, kurā paredzēta uzņēmumiem piešķirto kvotu galīga samazināšana, ja audzētāji pieteikušies restrukturizācijas atbalstam. Tādējādi ir jāņem vērā tās kvotas, no kurām atbilstoši restrukturizācijas atbalsta shēmai uzņēmumi attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu ir atteikušies vai kuras samazinātas, pamatojoties uz audzētāju pieteikumiem.

(5)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1234/2007 VI pielikums.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 361/2008 (OV L 121, 7.5.2008., 1. lpp.).

(2)  OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1261/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 8. lpp.).

---

---