I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

15.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/1

PADOMES REGULA (EK, EURATOM) Nr. 420/2008

(2008. gada 14. maijs),

ar ko no 2007. gada 1. jūlija pielāgo Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību un jo īpaši tā 13. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši Civildienesta noteikumu 63., 65. un 82. pantu un to VII, XI un XIII pielikumu, kā arī Nodarbināšanas kārtības 20. panta pirmo daļu, 64. un 92. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Itālija, balstoties uz valsts tiesību aktu, ko pieņēma 2007. decembrī, paziņoja jauno informāciju par centrālo valsts pārvaldes iestāžu ierēdņu faktiskā atalgojuma palielinājumu, ko minētajā dalībvalstī ar atpakaļejošu spēku noteica no 2007. gada 1. februāra, kas ietilpst atsauces periodā no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 1. jūlijam, un tāpēc Statistikas birojs mainīja specifisko rādītāju šim atsauces periodam.

(2)

Tā kā šie dati nebija pieejami laikā, kad Komisija iesniedza priekšlikumu par atsauces periodu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 1. jūlijam, Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1558/2007, kuru pieņēma uz šā priekšlikuma pamata, netika ņemts vērā atalgojuma faktiskais palielinājums Itālijas pārvaldes iestādēs.

(3)	Lai garantētu to, ka pārmaiņas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku pirktspējā notiek paralēli ar pārmaiņām dalībvalstu ierēdņu pirktspējā, Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojums un pensijas ir jākoriģē atbilstīgi papildu izvērtējumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 66. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām, kas piemērojamas atalgojuma un pensiju aprēķināšanai, aizstāj ar šādu tabulu:

1.7.2007	Līmenis
Pakāpe	1	2	3	4	5
16	15 824,35	16 489,31	17 182,21
15	13 986,08	14 573,79	15 186,20	15 608,71	15 824,35
14	12 361,36	12 880,80	13 422,07	13 795,49	13 986,08
13	10 925,38	11 384,48	11 862,87	12 192,91	12 361,36
12	9 656,21	10 061,97	10 484,79	10 776,50	10 925,38
11	8 534,47	8 893,10	9 266,80	9 524,62	9 656,21
10	7 543,05	7 860,02	8 190,31	8 418,17	8 534,47
9	6 666,80	6 946,94	7 238,86	7 440,26	7 543,05
8	5 892,33	6 139,94	6 397,95	6 575,95	6 666,80
7	5 207,84	5 426,68	5 654,72	5 812,04	5 892,33
6	4 602,86	4 796,28	4 997,82	5 136,87	5 207,84
5	4 068,16	4 239,11	4 417,24	4 540,14	4 602,86
4	3 595,57	3 746,66	3 904,10	4 012,72	4 068,16
3	3 177,89	3 311,43	3 450,58	3 546,58	3 595,57
2	2 808,72	2 926,75	3 049,73	3 134,58	3 177,89
1	2 482,44	2 586,76	2 695,45	2 770,45	2 808,72

2. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 42.a panta otrajā un trešajā daļā paredzētais bērna kopšanas pabalsts ir EUR 852,74 un EUR 1 136,98 vientuļajiem vecākiem.

3. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētā apgādnieka pabalsta pamatsumma ir EUR 159,49.

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 1. punktā paredzētais apgādājamā bērna pabalsts ir EUR 348,50.

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā paredzētais pabalsts izglītībai ir EUR 236,46.

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā paredzētais pabalsts izglītībai ir EUR 85,14.

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 69. pantā un VII pielikuma 4. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētais ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 472,70.

4. pants

No 2008. gada 1. janvāra Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto atlīdzību par attālumu koriģē šādi:

EUR 0 par kilometru tad, ja attālums ir šādās robežās: 0 līdz 200 km

EUR 0,3545 par kilometru tad, ja attālums ir šādās robežās: 201 līdz 1 000 km

EUR 0,5908 par kilometru tad, ja attālums ir šādās robežās: 1 001 līdz 2 000 km

EUR 0,3545 par kilometru tad, ja attālums ir šādās robežās: 2 001 līdz 3 000 km

EUR 0,1181 par kilometru tad, ja attālums ir šādās robežās: 3 001 līdz 4 000 km

EUR 0,0569 par kilometru tad, ja attālums ir šādās robežās: 4 001 līdz 10 000 km

EUR 0 par kilometru tad, ja attālums pārsniedz 10 000 km.

Iepriekš norādītajai atlīdzībai par attālumu pievieno vienotas likmes piemaksu:

—	EUR 177,22, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir robežās no 725 km līdz 1 450 km,

—	EUR 354,41, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir lielāks nekā 1 450 km.

5. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. panta 1. punktā paredzētā dienas nauda ir:

—	EUR 36,63 ierēdnim, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

—	EUR 29,53 ierēdnim, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

6. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 24. panta 3. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

—	EUR 1 042,85 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

—	EUR 620,08 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

7. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 1 250,67, tas nepārsniedz EUR 2 501,35, un standarta pabalsts ir EUR 1 136,98.

8. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 63. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām aizstāj ar šādu tabulu:

1.7.2007		Līmenis
Kategorija	Grupa	1	2	3	4
A	I	6 374,10	7 163,65	7 953,20	8 742,75
	II	4 626,21	5 077,00	5 527,79	5 978,58
	III	3 887,62	4 060,79	4 233,96	4 407,13
B	IV	3 734,56	4 100,17	4 465,78	4 831,39
B	V	2 933,43	3 126,80	3 320,17	3 513,54
C	VI	2 789,91	2 954,16	3 118,41	3 282,66
C	VII	2 497,07	2 582,03	2 666,99	2 751,95
D	VIII	2 256,96	2 389,89	2 522,82	2 655,75
D	IX	2 173,54	2 203,82	2 234,10	2 264,38

9. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 93. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām aizstāj ar šādu tabulu:

Amatu Grupa	1.7.2007	Līmenis
Amatu Grupa	Pakāpe	1	2	3	4	5	6	7
IV	18	5 455,05	5 568,49	5 684,30	5 802,51	5 923,17	6 046,35	6 172,09
	17	4 821,32	4 921,58	5 023,93	5 128,40	5 235,05	5 343,92	5 455,05
	16	4 261,20	4 349,82	4 440,28	4 532,62	4 626,88	4 723,10	4 821,32
	15	3 766,16	3 844,48	3 924,43	4 006,04	4 089,35	4 174,39	4 261,20
	14	3 328,63	3 397,85	3 468,51	3 540,64	3 614,28	3 689,44	3 766,16
	13	2 941,93	3 003,11	3 065,56	3 129,31	3 194,39	3 260,82	3 328,63
III	12	3 766,10	3 844,42	3 924,36	4 005,97	4 089,27	4 174,31	4 261,11
	11	3 328,60	3 397,82	3 468,48	3 540,60	3 614,23	3 689,38	3 766,10
	10	2 941,92	3 003,10	3 065,55	3 129,30	3 194,37	3 260,80	3 328,60
	9	2 600,17	2 654,24	2 709,43	2 765,77	2 823,29	2 881,99	2 941,92
	8	2 298,11	2 345,90	2 394,68	2 444,48	2 495,31	2 547,20	2 600,17
II	7	2 600,10	2 654,18	2 709,39	2 765,74	2 823,27	2 881,99	2 941,93
	6	2 297,99	2 345,79	2 394,58	2 444,38	2 495,22	2 547,12	2 600,10
	5	2 030,98	2 073,23	2 116,35	2 160,37	2 205,30	2 251,17	2 297,99
	4	1 795,00	1 832,33	1 870,45	1 909,35	1 949,06	1 989,60	2 030,98
I	3	2 211,30	2 257,19	2 304,04	2 351,86	2 400,67	2 450,49	2 501,35
	2	1 954,88	1 995,46	2 036,87	2 079,14	2 122,29	2 166,34	2 211,30
	1	1 728,20	1 764,07	1 800,68	1 838,05	1 876,20	1 915,14	1 954,88

10. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 94. pantā paredzētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

—	EUR 784,40 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

—	EUR 465,05 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

11. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 938,01, tas nepārsniedz EUR 1 876,01, un standarta pabalsts ir EUR 852,74.

12. pants

No 2007. gada 1. jūlija pabalsti par maiņu darbu, kas paredzēti 1. panta 1. punkta pirmajā daļā Padomes Regulā (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (2) ir EUR 357,45, EUR 539,51, EUR 589,88 un EUR 804,20.

13. pants

No 2007. gada 1. jūlija summām, kas minētas 4. pantā Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (3), piemēro koeficientu 5,159819.

14. pants

No 2007. gada 1. jūlija tabulu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktā aizstāj ar šādu tabulu.

1.7.2007	Līmenis
Pakāpe	1	2	3	4	5	6	7	8
16	15 824,35	16 489,31	17 182,21	17 182,21	17 182,21	17 182,21
15	13 986,08	14 573,79	15 186,20	15 608,71	15 824,35	16 489,31
14	12 361,36	12 880,80	13 422,07	13 795,49	13 986,08	14 573,79	15 186,20	15 824,35
13	10 925,38	11 384,48	11 862,87	12 192,91	12 361,36
12	9 656,21	10 061,97	10 484,79	10 776,50	10 925,38	11 384,48	11 862,87	12 361,36
11	8 534,47	8 893,10	9 266,80	9 524,62	9 656,21	10 061,97	10 484,79	10 925,38
10	7 543,05	7 860,02	8 190,31	8 418,17	8 534,47	8 893,10	9 266,80	9 656,21
9	6 666,80	6 946,94	7 238,86	7 440,26	7 543,05
8	5 892,33	6 139,94	6 397,95	6 575,95	6 666,80	6 946,94	7 238,86	7 543,05
7	5 207,84	5 426,68	5 654,72	5 812,04	5 892,33	6 139,94	6 397,95	6 666,80
6	4 602,86	4 796,28	4 997,82	5 136,87	5 207,84	5 426,68	5 654,72	5 892,33
5	4 068,16	4 239,11	4 417,24	4 540,14	4 602,86	4 796,28	4 997,82	5 207,84
4	3 595,57	3 746,66	3 904,10	4 012,72	4 068,16	4 239,11	4 417,24	4 602,86
3	3 177,89	3 311,43	3 450,58	3 546,58	3 595,57	3 746,66	3 904,10	4 068,16
2	2 808,72	2 926,75	3 049,73	3 134,58	3 177,89	3 311,43	3 450,58	3 595,57
1	2 482,44	2 586,76	2 695,45	2 770,45	2 808,72

15. pants

No 2007. gada 1. jūlija apgādājamā bērna pabalsts, kas paredzēts Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 14. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir:

1.7.2007.–31.12.2007.	EUR 320,54
1.1.2008.–31.12.2008.	EUR 334,51

16. pants

No 2007. gada 1. jūlija apgādājamā izglītības pabalsts, kas paredzēts Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 15. panta pirmajā daļā, ir:

1.7.2007.–31.8.2007.	EUR 51,07
1.9.2007.–31.8.2008.	EUR 68,10

17. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 18. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā nemainīgais pabalsts, kas minēts līdz 2004. gada 1. maijam spēkā esošo Civildienesta noteikumu VII pielikuma bijušajā 4.a pantā, ir:

—	EUR 123,31 mēnesī C4 vai C5 pakāpes ierēdņiem,

—	EUR 189,06 mēnesī C1, C2 vai C3 pakāpes ierēdņiem.

18. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. BAJUK

(1) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1558/2007 (OV L 340, 22.12.2007., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (1976. gada 9. februāris), ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 13.2.1976., 1. lpp.). Regula papildināta ar Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 1307/87 (OV L 124, 13.5.1987., 6. lpp.), un jaunākie grozījumi tajā izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1558/2007.

(3) Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1558/2007.

15.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/13

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 423/2008

(2008. gada 8 maijs),

ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 īstenošanas noteikumus un ar ko izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 46. un 80. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 1622/2000 kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V sadaļas I nodaļā un vairākos tās pielikumos ir izklāstīti vispārīgie noteikumi par enoloģisko praksi un procesiem, un attiecībā uz pārējiem jautājumiem tā norāda uz sīki izstrādātām ieviešanas normām, kas jāpieņem Komisijai.

(3)	Gan Kopienas uzņēmēju, gan iestāžu, kas atbild par Kopienas noteikumu piemērošanu, interesēs visi šie noteikumi būtu jāapvieno Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksā.

(4)

Šādi izveidotajā Kopienas kodeksā būtu jāiekļauj tikai tie sīki izstrādātie īstenošanas noteikumi, kas skaidri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999. Pārējos gadījumos ar Līguma 28. pantā un turpmākajos pantos paredzētajiem noteikumiem vajadzētu pietikt, lai nodrošinātu vīna produktu brīvu apriti attiecībā uz enoloģisko praksi un procesiem.

(5)	Būtu jāprecizē arī, ka pastāvošo kodeksu piemēro, neskarot specifiskos noteikumus citās jomās, īpaši tās normas attiecībā uz pārtikas produktiem, kas jau pastāv vai vēl nākotnē jāpieņem attiecībā uz pārtikas produktiem.

(6)

Lai izgatavotu produktus, kas minēti 42. panta 5. punktā, Regulas (EK) Nr. 1493/1999 42. panta 5. punkts atļauj Kopienā izmantot citas vīnogas, nevis vīna vīnogu šķirnes, kas uzskaitītas klasifikācijā, kura izveidota saskaņā ar minētās Regulas 19. pantu, vai no tām iegūtus produktus. Būtu jāsastāda to šķirņu saraksts, kurām drīkst piemērot minētās atkāpes.

(7)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikumu, būtu jāsastāda to īpašos apvidos ražoto kvalitatīvo desertvīnu saraksts, attiecībā uz kuriem tiek atļautas īpaši sagatavošanas noteikumi. Lai radītu iespēju produktus vieglāk identificēt un atvieglot Kopienas iekšējo tirdzniecību, būtu jāatsaucas uz produktu aprakstiem, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai, vajadzības gadījumā, valsts tiesību aktos.

(8)	Būtu jānosaka arī dažu vielu izmantošanas robežas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikumu, un būtu jāizstrādā nosacījumi dažu minēto vielu izmantošanai.

(9)

Divu dalībvalstu veiktie eksperimenti attiecībā uz lizocīma izmantošanu vīna darīšanā liecina, ka šīs vielas pievienošana dod ievērojamu labumu vīnu stabilizēšanā un ļauj ražot kvalitatīvos vīnus ar samazinātu sēra dioksīda saturu. Tādēļ būtu jāatļauj to izmantot un jānosaka maksimālās devas atbilstīgi eksperimentos atklātajām tehnoloģiskajām prasībām.

(10)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 337/79 (4), kā tā grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 3307/85 (5), 44. pants no 1986. gada 1. septembra samazināja maksimālo kopējo sēra dioksīda saturu vīnos, izņemot dzirkstošos un liķiera vīnus, un dažus kvalitatīvos vīnus, par 15 mg uz litru. Lai izvairītos no grūtībām vīna realizēšanā, kas var rasties dēļ šīs izmaiņas ražošanas noteikumos, vīnu, kas ražots pirms minētā datuma Kopienā, izņemot Portugāli, atļāva piedāvāt tiešai lietošanai cilvēku uzturā pēc minētā datuma. Pārejas posmam vienu gadu no minētā datuma šī atļauja attiecās arī uz vīnu, kura izcelsme bija trešās valstis vai Portugāle, ar noteikumu, ka tā kopējais sēra dioksīda saturs atbilda Kopienas noteikumiem vai, vajadzības gadījumā, Spānijas noteikumiem, kas bija spēkā pirms 1986. gada 1. septembra. Tā kā ir iespējams, ka vēl ir tāda vīna krājumi, tad minētā pasākuma termiņš būtu jāpagarina.

(11)

Padomes 1979. gada 5. februāra Regulas (EEK) Nr. 358/79 par dzirkstošajiem vīniem, kas ražoti Kopienā un definēti Regulas (EEK) Nr. 337/79 II pielikuma 13. punktā, (6) 12. un 16. pants no 1986. gada 1. septembra samazināja maksimālo kopējo sēra dioksīda saturu dzirkstošajos vīnos, kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos un īpašos apvidos ražotos kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos par 15 mg uz litru. Ja runa bija par dzirkstošajiem vīniem, kuru izcelsme bija Kopienā, izņemot Portugāli, tad Regulas (EEK) Nr. 358/79 22. panta 1. punkts atļāva realizēt tādus produktus, līdz krājumi bija izsmelti, ar noteikumu, ka tie bija sagatavoti saskaņā ar minēto regulu tā, kā to piemēroja pirms 1986. gada 1. septembra. Būtu jāizstrādā pārejas noteikumi ievestajiem dzirkstošajiem vīniem un dzirkstošajiem vīniem, kas ražoti Spānijā un Portugālē pirms 1986. gada 1. septembra, lai izvairītos no grūtībām minēto produktu realizēšanā. Līdz ar to būtu jāļauj piedāvāt minētos produktus pārdošanai pārejas periodā pēc minētā datuma ar noteikumu, ka to kopējais sēra dioksīda saturs atbilst Kopienas noteikumiem, kas bija spēkā pirms 1986. gada 1. septembra.

(12)

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma B.1. punkts nosaka maksimālo gaistošās skābes saturu vīnā. Var paredzēt atkāpes dažiem īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem un dažiem galda vīniem, kas aprakstīti ar ģeogrāfisko norādi vai kam alkohola tilpuma koncentrācija ir 13 % vai vairāk. Dažiem Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Austrijas un Apvienotās Karalistes vīniem minētajās kategorijās parasti ir lielāks gaistošās skābes daudzums nekā tas, kas paredzēts iepriekš minētajā V pielikumā, jo tie ir sagatavoti ar speciālām metodēm un tiem ir augstāka alkohola tilpuma koncentrācija. Lai minētos vīnus varētu turpināt sagatavot ar parastajām metodēm, ar ko tie iegūst savas raksturīgās īpašības, to gadījumā būtu jāparedz atkāpe no iepriekš minētā V pielikuma B.1. punkta.

(13)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma D.3. punktu, būtu jāprecizē vīnkopības reģioni, kur tradicionāli tika piekopta saharozes pievienošana saskaņā ar 1970. gada 8. maijā spēkā esošajiem tiesību aktiem.

(14)	Luksemburgas vīnkopības sektora nelielie izmēri nozīmē, ka kompetentās iestādes var sistemātiski analizēt un pārbaudīt visas produktu partijas, kas tiek pārvērstas vīnā. Deklarācijas par nodomu vīnu saldināt nav nepieciešamas tik ilgi, kamēr piemēro minētos nosacījumus.

(15)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma G.5. punktu par visām saldināšanas, paskābināšanas un atskābināšanas darbībām jāziņo kompetentajām iestādēm. Tas pats attiecas uz cukura, koncentrētas vīnogu misas un rektificētas koncentrētas vīnogu misas daudzumiem, kas atrodas pie fiziskajām vai juridiskajām personām, kas veic šādas darbības. Šāda paziņojuma mērķis ir dot iespēju uzraudzīt minētās darbības. Paziņojumi līdz ar to jāadresē tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā darbība notiks, un tiem jābūt pēc iespējas precīzākiem. Ja ir iesaistīts arī alkohola tilpuma koncentrācijas palielinājums, tad kompetentā iestāde jābrīdina savlaicīgi, lai tā varētu veikt efektīvu pārbaudi. Ja runa ir par paskābināšanu un atskābināšanu, pietiek ar pārbaudi pēc konkrētās darbības. Šī iemesla, lai vienkāršotu administratīvās procedūras, jābūt iespējai veikt šādu paziņojumu, izņemot pirmo paziņojumu vīna gadā, papildinot ar jauniem datiem oficiālos dokumentus, ko regulāri pārbauda kompetentā iestāde.

(16)	Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma F.1. punktā ir izklāstīti daži noteikumi attiecībā uz vīnu saldināšanu. Šis noteikums attiecas galvenokārt uz galda vīniem To piemēro arī īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, ievērojot minētās regulas VI pielikuma G.2. punktu.

(17)

Saldināšana nedrīkst novest pie bagātināšanas, kas pārsniedz robežas, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma C punktā. Tādēļ minētās regulas V pielikuma F.1. punkts paredz īpašus noteikumus. Turklāt pārbaudes pasākumi ir neaizstājami, jo īpaši, lai nodrošinātu atbilstību konkrētajiem noteikumiem.

(18)	Īpaši, lai palīdzētu padarīt pārbaudes efektīvas, saldināšana būtu jāveic tikai ražošanas posmā vai kādā citā posmā pēc iespējas tuvāk ražošanai. Līdz ar to tā būtu jāierobežo līdz ražošanas un vairumtirdzniecības posmiem.

(19)	Uzraudzības iestādes jāinformē par visām gaidāmajām saldināšanas operācijām. Līdz ar to no jebkura, kurš gatavojas veikt saldināšanas operāciju, būtu jāpieprasa rakstiski brīdināt uzraudzības iestādes. Šo procedūru tomēr var vienkāršot, ja kāds uzņēmums veic saldināšanu bieži vai pastāvīgi.

(20)	Šādu paziņojumu mērķis ir dot iespēju uzraudzīt minētās darbības. Paziņojumi līdz ar to jāadresē tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā darbība notiks, tiem jābūt pēc iespējas precīzākiem, un kompetentajai iestādei tie jāsaņem pirms konkrētās darbības.

(21)	Lai pārbaudes būtu efektīvas, vīnogu misas vai koncentrētas vīnogu misas daudzumi, kas atrodas pie attiecīgās puses, pirms saldināšanas operācijas jādeklarē. Šādām deklarācijām tomēr nav vērtības, ja nav saistību arī veik to ienākošo un izejošo produktu uzskaiti, ko izmanto saldināšanas darbībās.

(22)	Lai novērstu to, ka saharozi izmanto, lai saldinātu liķiera vīnus, papildu koncentrētai vīnogu misai būtu jāatļauj izmantot rektificētua koncentrētu vīnogu misu.

(23)	Kupāža ir plaši izplatīta enoloģiskā prakse un, ņemot vērā iespējamās sekas, tās izmantošana jāregulē, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu.

(24)

Norāde uz ģeogrāfisko izcelsmi vai vīnogu šķirni ir ļoti svarīga to vīnu vai misu tirdzniecības vērtībai, kuru izcelsme ir viena un tā pati vīnogu audzēšanas zona Kopienā vai viens un tas pats ražošanas apgabals kādā trešā valstī. Tādu vīnu vai vīnogu misu samaisīšanu, kas nāk no vienas un tās pašas zonas, bet dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem minētās zonas robežās, vai no dažādām vīnogu šķirnēm vai ražas novākšanas gadiem, līdz ar to uzskata par kupāžu, ja rezultātā iegūtā produkta aprakstā ir minēta ģeogrāfiskā izcelsme, vīna šķirne vai ražas novākšanas gads.

(25)	Dalībvalstīm būtu jādod iespēja atļaut izmantot ierobežotu laiku un eksperimentāliem mērķiem tādu enoloģisko praksi un procesus, kas nav paredzēti Regulā (EK) Nr. 1493/1999.

(26)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 46. panta 3. punktu, jāparedz analīzes metodes, ar kurām noteikt to produktu sastāvu, uz kuriem attiecas minētās regulas 1. pants, un jāpieņem noteikumi, pēc kuriem noteikt, vai minētie produkti ir bijuši pakļauti procesiem, kas ir pretrunā ar atļauto enoloģisko praksi.

(27)	Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma J.1. punkts paredz testu vismaz to faktoru novērtēšanai, to starpā, kas uzskaitīti minētā punkta 3. punktā, kas ļauj atšķirt īpašā apvidū ražotu kvalitatīvo vīnu.

(28)

Jāievieš vienotas analīzes metodes, lai nodrošinātu, ka informācija dokumentos attiecībā uz konkrētajiem produktiem ir precīza un salīdzināma pārbaudes mērķiem. Tādām metodēm līdz ar to jābūt obligātām visiem tirdzniecības darījumiem un pārbaudes procedūrām. Tomēr, ņemot vērā kontroles prasības un tirdzniecības ierobežotās iespējas, nelielu skaitu parasto procedūru būtu jāļauj turpināt ierobežotu laiku, tā, lai vajadzīgos faktorus varētu noteikt ātri un ar saprātīgu precizitāti.

(29)	Kopienas metodes vīnu analīzei tika noteiktas Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2676/90 (7). Tā kā tajā aprakstītās metodes ir spēkā, minētajai regulai būtu jāpaliek spēkā, izņemot parastās metodes, ko vēlāk vairs neaprakstīs.

(30)	Vīnu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Neskarot vispārīgos noteikumus par pārtiku, enoloģisko praksi un procesus regulē Kopienas noteikumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V sadaļas I nodaļā un minētās regulas pielikumos, un kodekss, kas izklāstīts šajā regulā.

Šajā kodeksā ir ietverti sīki izstrādāti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 īstenošanas noteikumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz produktiem, kuri paredzēti izmantošanai vīndarībā (I sadaļa), un enoloģisko praksi un procesiem, kas atļauti Kopienā (II un III sadaļa).

I SADAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀM VĪNOGĀM UN VĪNOGU MISĀM

2. pants

Dažu šķirņu vīnogu izmantošana

1. Tādu šķirņu vīnogas, kas klasificētas tikai kā galda vīnogas, vīndarībā neizmanto.

2. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 42. panta 5. punkta to šķirņu vīnogas, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, var izmantot Kopienā, lai sagatavotu produktus, uz kuriem attiecas minētais noteikums.

3. pants

Dažu tādu produktu izmantošana, kam nepiemīt dabīgā alkohola tilpuma koncentrācija, lai ražotu dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu un gāzētu viegli dzirkstošo vīnu

Gadi, kad nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ tos produktus no vīnogu audzēšanas A un B zonām, kam nepiemīt minimālā dabīgā alkohola tilpuma koncentrācija, kura noteikta attiecīgajai vīnogu audzēšanas zonai, var izmantot, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 44. panta 3. punktā, dzirkstošā vīna, gāzēta dzirkstošā vīna un gāzēta viegli dzirkstošā vīna ražošanai, ir tie, kas noteikti šīs regulas II pielikumā.

4. pants

Dažu vīnogu šķirņu vīnogu misas izmantošana, lai sagatavotu kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu un īpašos apvidos ražotu kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu, un šādas izmantošanas izņēmumi

1. To vīnogulāju šķirņu saraksts, no kurām iegūst vīnogu misu vai rūgstošu vīnogu misu, kas jāizmanto «mucas» (cuvée) izveidei, ko izmanto kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu un īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu izgatavošanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma I.3. a) punktu un VI pielikuma K. 10. a) punktu, ir tas, kas noteikts šīs regulas III pielikuma A daļā.

2. Atkāpes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma I.3. a) punktā un VI pielikuma K.10. a) punktā, attiecībā uz vīnogu šķirnēm un produktiem, ko izmanto, lai izveidotu «mucu» (cuvée), ir tās, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma B daļā.

II SADAĻA

ENOLOĢISKĀ PRAKSE UN PROCESI

I NODAĻA

Ierobežojumi un prasības attiecībā uz dažu vielu izmantošanu, kas atļautas enoloģiskajiem mērķiem

5. pants

Dažu vielu izmantošanas ierobežojumi

Vielas, ko atļauj enoloģiskajiem mērķiem un kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikumā, var izmantot, tikai ievērojot ierobežojumus, kuri noteikti šīs regulas IV pielikumā.

6. pants

Enoloģiskajā praksē izmantoto vielu tīrības un identificēšanas specifikācija

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 46. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā enoloģiskajā praksē izmantoto vielu tīrības un identificēšanas specifikācijas ir tādas, kādas noteiktas Komisijas Direktīvā 96/77/EK (8). Vajadzības gadījumā šos tīrības kritērijus papildina ar īpašām prasībām, kas paredzētas šajā regulā.

7. pants

Kalcija tartarāts

Kalcija tartarātu, kura izmantošana, lai palīdzētu nogulsnēt vīnakmeni, ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 3. v) punktā, drīkst izmantot tikai tad, ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas V pielikumā.

8. pants

Vīnskābe

1. Vīnskābi, kuras izmantošana atskābināšanas mērķiem ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 1. m) punktā un IV pielikuma 3. l) punktā, drīkst izmantot tikai tiem produktiem, kas:

a)	ir no Elbling un Riesling vīnogu šķirnēm; un

ir iegūti no vīnogām, kas novāktas šādos vīnkopības reģionos vīnogu audzēšanas A zonas ziemeļu daļā:

—

Ahr,

—

Rheingau,

—	Mittelrhein,

—

Mosel,

—

Nahe,

—	Rheinhessen,

—

Pfalcā,

—	Moselle luxembourgeoise.

2. Vīnskābei, kuras izmantošana paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 1. punkta l) un m) apakšpunktā un IV pielikuma 3. punkta k) un l) apakšpunktā, sauktai arī par L-vīnskābi, jābūt lauksaimnieciskas izcelsmes un ekstrahētai tieši no vīna produktiem. Tai arī jāatbilst tīrības kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 96/77/EK.

9. pants

Alepo priedes sveķi

1. Alepo priedes sveķus, kuru izmantošana ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 1. punkta n) apakšpunktā, drīkst izmantot tikai, lai ražotu galda vīnu retsina. Šo enoloģisko praksi drīkst veikt tikai:

a)	Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā;

b)	izmantojot vīnogu misu no vīnogu šķirnēm, ražošanas apgabaliem un vīndarības apgabaliem, kas precizēti Grieķijas noteikumos, kuri ir spēkā 1980. gada 31. decembrī:

c)	pievienojot 1 000 gramu vai mazāk sveķu uz hektolitru izmantotā produkta pirms fermentēšanas vai, ja faktiskā alkohola tilpuma koncentrācija nepārsniedz vienu trešdaļu kopējās alkohola tilpuma koncentrācijas, fermentācijas laikā.

2. Grieķija iepriekš brīdina Komisiju, ja tā grasās grozīt noteikumus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā. Ja Komisija neatbild divos mēnešos pēc šāda paziņojuma, tad Grieķija var ieviest plānotos grozījumus.

10. pants

β glukanāze

β glukanāzi, kuras izmantošana ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 1. punkta j) apakšpunktā un 3. punkta m) apakšpunktā, drīkst izmantot tikai tad, ja tā atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas VI pielikumā.

11. pants

Pienskābes baktērijas

Pienskābes baktērijas, kuru izmantošana ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 1. punkta q) apakšpunktā un 3. punkta z) apakšpunktā, drīkst izmantot tikai tad, ja tās atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas VII pielikumā.

12. pants

Lizocīms

Lizocīmu, kura izmantošana ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 1. punkta r) apakšpunktā un 3. punkta zb) apakšpunktā, drīkst izmantot tikai tad, ja tas atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas VIII pielikumā.

13. pants

Jonu apmaiņas sveķi

Jonu apmaiņas sveķi, ko drīkst izmantot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 2. punkta h) apakšpunktu, ir stirola un divinilbenzola kopolimērs, kas satur sulfoskābes vai amonija grupas. Tiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1935/2004 (9), un Kopienas un valsts noteikumiem, kas pieņemti, to īstenojot. Turklāt testā ar analīzes metodi, kas noteikta šīs regulas IX pielikumā, tie nedrīkst zaudēt vairāk kā 1 mg/l organiskās vielas jebkurā no uzskaitītajiem šķīdinātājiem. Tie jāreģenerē ar vielām, ko atļauts izmantot, sagatavojot pārtiku.

Minētos sveķus drīkst izmantot tikai enologa vai speciālista (tehniķa) uzraudzībā un iekārtās, ko apstiprinājušas tās dalībvalsts iestādes, kuras teritorijā tās izmanto. Šādas iestādes nosaka, kādi pienākumi un atbildība jāuzņemas apstiprinātajiem enologiem un speciālistiem (tehniķiem).

14. pants

Kālija ferocianīds

Kālija ferocianīdu, kura izmantošana ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 3. punkta p) apakšpunktā, drīkst izmantot tikai tāda enologa vai speciālista (tehniķa) uzraudzībā, ko apstiprinājušas tās dalībvalsts iestādes, kuras teritorijā šo procesu veic, un kā atbildības robežas vajadzības gadījumā nosaka konkrētā dalībvalsts.

Pēc apstrādes ar kālija ferocianīdu vīnā jābūt nelieliem dzelzs piemaisījumiem.

Produkta, uz kuru attiecas šis pants, izmantošanas uzraudzību reglamentē noteikumi, ko pieņem dalībvalstis.

15. pants

Kalcija fitāts

Kalcija fitātu, kura izmantošana ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 3. punkta p) apakšpunktā, drīkst izmantot tikai tāda enologa vai speciālista (tehniķa) uzraudzībā, ko apstiprinājušas tās dalībvalsts iestādes, kuras teritorijā šo procesu veic, un kā atbildības robežas vajadzības gadījumā nosaka konkrētā dalībvalsts.

Pēc apstrādes vīnā jābūt nelieliem dzelzs piemaisījumiem.

Pirmajā daļā minētā produkta izmantošanas uzraudzību reglamentē noteikumi, ko pieņem dalībvalstis.

16. pants

DL-vīnskābe

DL-vīnskābi, kuras izmantošana ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 3. punkta s) apakšpunktā, drīkst izmantot tikai tāda enologa vai speciālista (tehniķa) uzraudzībā, ko apstiprinājušas tās dalībvalsts iestādes, kuras teritorijā šo procesu veic, un kā atbildības robežas vajadzības gadījumā nosaka konkrētā dalībvalsts.

Produkta, uz kuru attiecas šis pants, izmantošanas uzraudzību reglamentē noteikumi, ko pieņem dalībvalstis.

17. pants

Dimetildikarbonāts

Dimetildikarbonāta pievienošanu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 3. punkta zc) apakšpunktā, var veikt tikai šīs regulas IV pielikumā noteiktajās robežās un tikai tad, ja tā atbilst šīs regulas X pielikumā izstrādātajiem noteikumiem.

18. pants

Elektrodialīzes apstrāde

Elektrodialīzes apstrādi, kuras izmantošana, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju, ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 4. punkta b) apakšpunktā, drīkst izmantot tikai tad, ja tā atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas XI pielikumā.

19. pants

Ureāze

Ureāzi, kuras izmantošana, lai samazinātu urīnvielas daudzumu vīnā, ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 4. punkta c) apakšpunktā, drīkst izmantot tikai tad, ja tā atbilst prasībām un tīrības kritērijiem, kas izklāstīti šīs regulas XII pielikumā.

20. pants

Skābekļa pievienošana

Skābekļa pievienošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 4. punkta a) apakšpunktā, jāveic, izmantojot tīro gāzveida skābekli.

21. pants

Vīna vai vīnogu misas liešana uz nogulsnēm, vīnogu čagām, vai presētas Asu masas

Vīna vai vīnogu misas liešanu uz nogulsnēm, vīnogu čagām vai presētas Asu masas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 4. punkta d) apakšpunktā, saskaņā ar Ungārijas 2004. gada 1. maijā spēkā esošajiem noteikumiem veic šādi:

a)	«Tokaji fordítás» gatavo, lejot vīnogu misu vai vīnu uz presētas Asu masas;

b)	«Tokaji máslás» gatavo, lejot vīnogu misu vai vīnu uz Szamorodni vai Asu nogulsnēm.

22. pants

Ozola koksnes gabalu izmantošana

Ozola koksnes gabalu izmantošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 4. punkta e) apakšpunktā, ir atļauta tikai tad, ja tas atbilst šīs regulas XIII pielikuma nosacījumiem.

II NODAĻA

Īpašie ierobežojumi un prasības

23. pants

Sēra dioksīda saturs

1. To vīnu sarakstu grozījumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma A.2. punktā, ir tie, kas noteikti šīs regulas XIV pielikumā.

2. Tiešai lietošanai cilvēku uzturā līdz krājumu iztukšošanai drīkst piedāvāt šādus:

—	vīnu, izņemot liķiera vīnus un dzirkstošos vīnus, kas ražoti Kopienā, izņemot Portugāli, pirms 1986. gada 1. septembra, un

—	vīnu, izņemot liķiera vīnus un dzirkstošos vīnus, kuru izcelsme ir trešās valstīs vai Portugālē un kuri ievesti Kopienā pirms 1987. gada 1. septembra,

ar noteikumu, ka to kopējais sēra dioksīda saturs, tos laižot tirgū tiešai lietošanai cilvēku uzturā, nepārsniedz:

a)	175 miligramus litrā sarkanvīniem;

b)	225 miligramus litrā baltvīniem un sārtvīniem;

c)	neatkarīgi no iepriekš minētā a) un b) apakšpunkta vīniem ar atlieku cukura saturu, kas izteikts kā invertcukurs, ne mazāk kā pieci grami litrā, 225 miligramus litrā sarkanvīniem un 275 miligramus litrā baltvīniem un sārtvīniem.

Turklāt tiešai lietošanai cilvēku uzturā ražotājvalstī vai eksportam uz trešām valstīm līdz krājumu iztukšošanai var piedāvāt šādus:

—	vīnu, kurš ražots Spānijā pirms 1986. gada 1. septembra, kura kopējais sēra dioksīda saturs nepārsniedz maksimālo daudzumu, kas noteikts Spānijas noteikumos, kuri bija spēkā pirms minētā datuma, un

—	vīnu, kurš ražots Portugālē pirms 1991. gada 1. janvāra, kura kopējais sēra dioksīda saturs nepārsniedz maksimālo daudzumu, kas noteikts Portugāles noteikumos, kuri bija spēkā pirms minētā datuma.

3. Dzirkstošos vīnus, kuru izcelsme ir trešās valstīs un Portugālē un kuri ievesti Kopienā pirms 1987. gada 1. septembra, var piedāvāt tiešai lietošanai cilvēku uzturā līdz krājumu iztukšošanai, ar noteikumu, ka to kopējais sēra dioksīda saturs nepārsniedz:

—	250 miligramus litrā dzirkstošajiem vīniem,

—	200 miligramus litrā kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem.

Turklāt tiešai lietošanai cilvēku uzturā ražotāja valstī vai izvešanai uz trešām valstīm līdz krājumu iztukšošanai var piedāvāt šādus:

—	vīnu, kurš ražots Spānijā pirms 1986. gada 1. septembra, kura kopējais sēra dioksīda saturs nepārsniedz maksimālo daudzumu, kas noteikts Spānijas noteikumos, kuri bija spēkā pirms minētā datuma,

—	vīnu, kurš ražots Portugālē pirms 1991. gada 1. janvāra, kura kopējais sēra dioksīda saturs nepārsniedz maksimālo daudzumu, kas noteikts Portugāles noteikumos, kuri bija spēkā pirms minētā datuma.

4. Gadījumi, kad laika apstākļu dēļ dalībvalstis drīkst atļaut dažiem vīniem, kas to teritorijās ir ražoti konkrētās vīnkopības zonās, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma A. punktu noteikto vīna kopējo maksimālo sēra dioksīda saturu, kurš ir noteikts mazāks par 300 miligramiem litrā, palielināt ne vairāk kā par 40 miligramiem litrā, ir uzskaitīti šīs regulas XV pielikumā.

24. pants

Gaistošās skābes saturs

Vīni, uz ko attiecas izņēmumi attiecībā uz maksimālo gaistošās skābes saturu vīnā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma B.3. punktu, ir tie, kas noteikti šīs regulas XVI pielikumā.

25. pants

Kalcija sulfāta izmantošana dažos liķiera vīnos

Atkāpes attiecībā uz kalcija sulfāta izmantošanu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.4. punkta b) apakšpunktā, drīkst piešķirt tikai attiecībā uz šādiem Spānijas vīniem:

a)	Vino generoso, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma L.8. punktā;

b)	Vino generoso de licor, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma L.11. punktā.

III SADAĻA

ENOLOĢISKĀ PRAKSE

I NODAĻA

Bagātināšana

26. pants

Atļauja izmantot saharozi

Vīnkopības reģioni, kur ir atļauts izmantot saharozi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma D.3. punktu, ir šādi:

a)	vīnogu audzēšanas A zona;

b)	vīnogu audzēšanas B zona;

vīnogu audzēšanas C zona, izņemot vīna dārzus Itālijā, Grieķijā, Spānijā un Portugālē un vīna dārzus Francijas departamentos, uz kuriem attiecas šādu apelācijas tiesu jurisdikcija:

—	Aix-en-Provence,

—

Nîmes,

—	Montpellier,

—

Toulouse,

—

Agen,

—

Pau,

—

Bordeaux,

—

Bastia.

Tomēr bagātināšanu ar sauso cukuru valsts iestādes izņēmuma kārtā drīkst atļaut c) punktā minētajos Francijas departamentos. Francijai par šādu atļauju nekavējoties jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis.

27. pants

Bagātināšana īpaši nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā

Gadi, kuros var atļaut palielināt alkohola tilpuma koncentrāciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma C.3. punktā, saskaņā ar kārtību, kas minēta šīs regulas 75. panta 2. punktā, īpaši nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, ievērojot minētā pielikuma C.4. punktu, kā arī attiecīgās vīnogu audzēšanas zonas, ģeogrāfiskie reğioni un šķirnes ir tie, kas noteikti šīs regulas XVII pielikumā.

28. pants

«Mucas» (cuvée) bagātināšana dzirkstošajiem vīniem

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma H.4. punktu un I.5. punktu, un VI pielikuma K.11. punktu, katra dalībvalsts var atļaut «mucas» (cuvée) bagātināšanu vietā, kur sagatavo dzirkstošos vīnus, ar noteikumu, ka:

a)	neviena no «mucas» (cuvée) sastāvdaļām iepriekš nav bagātināta;

b)	minētās sastāvdaļas ir iegūtas tikai no vīnogām, kas novāktas tās teritorijā;

c)	bagātināšanu veic vienā operācijā;

netiek pārsniegtas šādas robežas:

i)	3,5 % tilpuma «mucai» (cuvée), kas ietver sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas A zonas, ar noteikumu, ka katras sastāvdaļas dabīgā alkohola tilpuma koncentrācija ir vismaz 5 % tilpuma;

ii)	2,5 % tilpuma «mucai» (cuvée), kas ietver sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas B zonas, ar noteikumu, ka katras sastāvdaļas dabīgā alkohola tilpuma koncentrācija ir vismaz 6 % tilpuma;

iii)	2 % tilpuma «mucai» (cuvée), kas ietver sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas C I a, C I b, C II vai C III zonām, ar noteikumu, ka katras sastāvdaļas dabīgā alkohola tilpuma koncentrācija attiecīgi ir vismaz 7,5 % tilpuma, 8 % tilpuma, 8,5 % tilpuma un 9 % tilpuma.

e)	izmantotā metode ir saharozes, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošana.

Robežas, kas ir minētas pirmās daļas d) punktā, neierobežos Regulas (EK) Nr. 1493/1999 44. panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz «mucām» (cuvée), kas paredzētas dzirkstošo vīnu sagatavošanai, kā noteikts minētās regulas I pielikuma 15. punktā.

29. pants

Administratīvie noteikumi, kas piemērojami bagātināšanai

1. Paziņojumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma G.5. punktā, attiecībā uz darbībām, kas vērstas uz alkohola tilpuma koncentrācijas palielināšanu, sniedz fiziskās vai juridiskās personas, kas veic konkrētās darbības, un, ievērojot atbilstīgos termiņus un kontroles, ko noteikusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā minētā darbība notiek.

2. Paziņojumus, kas minēti 1. punktā, veic rakstiski, un tajos ir ietverta šāda informācija:

a)	personas, kas izdara paziņojumu, vārds un adrese;

b)	vieta, kur jāveic darbība;

c)	datums un laiks, kad darbībai jāsākas;

d)	tā produkta apraksts, ko pakļauj darbībai;

e)	process, ko izmanto darbībai, ar sīku informāciju par izmantojamā produkta veidu.

3. Dalībvalstis var atļaut iepriekš paziņot par vairākām darbībām vai par noteiktu laika posmu, un tādi paziņojumi jānosūta kompetentajām iestādēm. Tādus paziņojumus pieņem tikai tad, ja persona, kas izdara paziņojumu, rakstiski reģistrē katru bagātināšanas darbību, kā paredzēts 6. punktā, un informāciju, kas prasīta 2. punktā.

4. Ja attiecīgo personu no paziņotās darbības savlaicīgas veikšanas attur force majeure apstākļi, tad dalībvalstis precizē nosacījumus, ar kādiem minētajai personai jāiesniedz kompetentajai iestādei jauns paziņojums tā, lai būtu iespējams veikt vajadzīgās pārbaudes.

Tās rakstiski paziņo šos noteikumus Komisijai.

5. Paziņojumi, kas minēti 1. punktā, netiek prasīti Luksemburgā.

6. Sīku informāciju attiecībā uz darbībām, kas vērstas uz alkohola tilpuma koncentrācijas palielināšanu, ieraksta reģistros uzreiz pēc darbības beigām saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 70. pantu.

Gadījumā, ja iepriekšējos paziņojumos attiecībā uz dažām darbībām nav norādīts datums un laiks, kad tām jāsākas, pirms katras darbības sākuma reģistros jāizdara ieraksts.

II NODAĻA

Paskābināšana un atskābināšana

30. pants

Administratīvie noteikumi, kas piemērojami paskābināšanai un atskābināšanai

1. Paskābināšanas un atskābināšanas gadījumā uzņēmējs izdara paziņojumu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma G.5. punktā, ne vēlāk kā otrajā dienā pēc pirmās darbības, kas veikta jebkurā vīna gadā. Tādi paziņojumi ir derīgi visām darbībām tajā vīna gadā.

2. Paziņojumus, kas minēti 1. punktā, veic rakstiski, un tajos ietver šādu informāciju:

a)	personas, kas izdara paziņojumu, vārds un adrese;

b)	darbības veids;

c)	vieta, kur darbība notika.

3. Sīku informāciju attiecībā uz katru paskābināšanas un atskābināšanas darbību ieraksta reģistros saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 70. pantu.

III NODAĻA

Kopējie noteikumi, kas piemērojami bagātināšanai, paskābināšanai un atskābināšanai

31. pants

Viena un tā paša produkta paskābināšana un bagātināšana

Gadījumus, kad vinificēt un bagātināt vienu un to pašu produktu Regulas (EK) Nr. 1493/1999 I pielikuma nozīmē ir atļauts saskaņā ar minētās regulas V pielikuma E.7. punktu, nolemj saskaņā ar kārtību, kas minēta šīs regulas 75. panta 2. punktā, un tie ir tādi, kā noteikts šīs regulas XVIII pielikumā.

32. pants

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami no vīna atšķirīgu produktu bagātināšanai, paskābināšanai un atskābināšanai

Procesi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma G.1. punktā, jāveic vienā darbībā. Dalībvalstis tomēr var atļaut dažus šos procesus veikt vairāk nekā vienā darbībā, ja tas uzlabo attiecīgo produktu vinifikāciju. Tādos gadījumos robežas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikumā, attiecas uz visu attiecīgo darbību.

33. pants

Atkāpes no datumiem, kas noteikti bagātināšanai, paskābināšanai un atskābināšanai

Neatkarīgi no datumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma G.7. punktā, bagātināšanas, paskābināšanas un atskābināšanas darbības var veikt pirms datumiem, kas noteikti šīs regulas XIX pielikumā.

IV NODAĻA

Saldināšana

34. pants

Tehniskie noteikumi, kas piemērojami saldināšanai

Galda vīnu un īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu saldināšana ir atļauta tikai ražošanas un vairumtirdzniecības posmos.

35. pants

Administratīvie noteikumi, kas piemērojami saldināšanai

1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas grasās veikt saldināšanas darbību, informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā darbībai jānotiek.

2. Paziņojumus izdara rakstiski, un kompetentajai iestādei tie jāsaņem vismaz 48 stundas pirms dienas, kad jānotiek darbībai.

Tomēr, ja kāds uzņēmums bieži vai pastāvīgi veic saldināšanas darbības, tad dalībvalstis drīkst atļaut nosūtīt kompetentajām iestādēm paziņojumu, kas attiecas uz vairākām darbībām vai uz konkrētu laika posmu. Tādus paziņojumus pieņem tikai ar nosacījumu, ka uzņēmums rakstiski reģistrē katru saldināšanas darbību un reģistrē informāciju, kas prasīta 3. punktā.

3. Paziņojumos ietver šādu informāciju:

saldināšanas darbībām, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma F.1. punkta a) apakšpunktu un VI pielikuma G.2. punktu:

i)	saldināmā galda vīna vai īpašā apvidū ražota kvalitatīvā vīna daudzums un kopējā un faktiskā alkohola tilpuma koncentrācija;

ii)	pievienojamās vīnogu misas daudzums un faktiskā alkohola tilpuma koncentrācija;

iii)	galda vīna vai īpašā apvidū ražotā kvalitatīvā vīna kopējā un faktiskā alkohola tilpuma koncentrācija pēc saldināšanas;

saldināšanas darbībām, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma F.1. punkta b) apakšpunktu un VI pielikuma G.2. punktu:

i)	saldināmā galda vīna vai īpašā apvidū ražota kvalitatīvā vīna daudzums un kopējā un faktiskā alkohola tilpuma koncentrācija;

ii)	pievienojamās vīnogu misas daudzums un kopējā un faktiskā alkohola tilpuma koncentrācija vai pievienojamās koncentrētās vīnogu misas daudzums un blīvums, atkarībā no situācijas;

iii)	galda vīna vai īpašā apvidū ražotā kvalitatīvā vīna kopējā un faktiskā alkohola tilpuma koncentrācija pēc saldināšanas.

4. Personas, kas minētas 1. punktā, izdara ierakstus ienākošo un izejošo preču reģistros, norādot vīnogu misas vai koncentrētas vīnogu misas daudzumu, ko tās tur saldināšanas darbībām.

36. pants

Dažu importēto vīnu saldināšana

Ievesto vīnu, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma F.3. punktā, saldināšana ir pakļauta nosacījumiem, kas noteikti šīs regulas 34. un 35. pantā.

37. pants

Īpaši noteikumi, kas piemērojami liķiera vīnu saldināšanai

1. Saldināšanu, ievērojot nosacījumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.6. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā, atļauj priekš vino generoso de licor, kā noteikts minētās regulas VI pielikuma L.11. punktā.

2. Saldināšanu, ievērojot nosacījumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.6. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā, atļauj īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem Madeira liķiera vīniem.

V NODAĻA

Kupāža

38. pants

Definīcija

1. «Kupāža» Regulas (EK) Nr. 1493/1999 46. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē tādu vīnu vai misu samaisīšanu kopā, kas nāk no:

a)	dažādām valstīm;

b)	dažādām vīnogu audzēšanas zonām Kopienā Regulas (EK) Nr. 1493/1999 III pielikuma nozīmē vai no dažādām ražošanas zonām kādā trešā valstī;

vienas un tās pašas vīnogu audzēšanas zonas Kopienā vai no vienas un tās pašas ražošanas zonas kādā trešā valstī, bet kam atšķiras ģeogrāfiskā izcelsme vai vīnogu šķirne, vai ražas novākšanas gads, ar noteikumu, ka ģeogrāfiskā izcelsme, vīnogu šķirne vai ražas novākšanas gads ir precizēts vai to prasa precizēt konkrētā produkta aprakstā; vai

d)	dažādām vīnu vai misu kategorijām.

2. Par dažādām vīna vai misas kategorijām uzskata šādus:

a)	sarkanvīnu, baltvīnu un misas vai vīnus, kas derīgi šādu kategoriju vīnu iegūšanai;

b)	galda vīnu, īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu un misas vai vīnus, kas derīgi šādu kategoriju vīnu iegūšanai.

Šajā punktā sārtvīnu uzskata par sarkanvīnu.

3. Par kupāžu neuzskata šādus procesus:

a)	koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošanu, lai palielinātu konkrētā produkta dabīgo alkohola tilpuma koncentrāciju;

saldināšanu:

i)	galda vīna;

ii)	īpašā apvidū ražota kvalitatīvā vīna, ja saldinātājs nāk no tā īpašā apvidus, kura nosaukums tam ir dots, vai ja tā ir rektificēta koncentrēta vīnogu misa;

c)	īpašā apvidū ražota kvalitatīvā vīna ražošanu saskaņā ar tradicionālo praksi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma D.2. punktā.

39. pants

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami kupāžai

1. Veikt kupāžu vai samaisīt zemāk minētās vīnu kategorijas aizliedz, ja jebkura no sastāvdaļām neatbilst Regulai (EK) Nr. 1493/1999 vai šai regulai:

a)	galda vīnus citu ar citu; vai

b)	vīnus, kas der galda vīnu iegūšanai, citu ar citu vai ar galda vīniem; vai

c)	īpašos apvidos ražotus kvalitatīvos galda vīnus citu ar citu.

2. Jebkuru tādu produktu, ko iegūst, samaisot svaigas vīnogas, vīnogu misu, vīnogu misu fermentācijā vai jaunvīnu vēl fermentācijā, ja kādam no minētajiem produktiem nepiemīt prasītās īpašības, kas vajadzīgas galda vīna vai vīna, kas derīgs galda vīna ieguvei, ar produktiem, kas der tādu vīnu ieguvei vai ar galda vīnu, neuzskata par galda vīnu vai vīnu, kas derīgs galda vīna ieguvei.

3. Kupāžas gadījumā, izņemot gadījumus, kas minēti turpmākajos punktos, vienīgie produkti, ko drīkst uzskatīt par galda vīniem, ir tie, ko iegūst, veicot galda vīnu kupāžu savā starpā vai galda vīnu kupāžu ar vīniem, kas derīgi galda vīnu ieguvei, ar noteikumu, ka minēto vīnu, kas derīgi galda vīna ieguvei, alkohola tilpuma koncentrācija nepārsniedz 17 % tilpuma.

4. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 44. panta 7. punktu, vīna, kas der galda vīna iegūšanai, kupāža ar:

a)	galda vīnu var dot galda vīnu tikai tad, ja šo operāciju veic tajā vīnogu audzēšanas zonā, kur ir ražots vīns, kas der galda vīna iegūšanai;

kādu citu vīnu, kas der galda vīna iegūšanai, var dot galda vīnu tikai tad, ja:

i)	otrs vīns, kas der galda vīna iegūšanai, ir ražots tajā pašā vīnogu audzēšanas zonā; un

ii)	operāciju veic tajā pašā vīnogu audzēšanas zonā.

5. Veikt vīnogu misas vai galda vīna, kas ir izgājis enoloģisko praksi, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 1. punkta n) apakšpunktā, kupāžu ar vīnogu misu vai vīnu, kas nav izgājis minēto praksi, ir aizliegts.

VI NODAĻA

Citu produktu pievienošana

40. pants

Destilāta pievienošana liķiera vīniem un dažiem īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem liķiera vīniem

Tāda vīna destilāta un žāvētu vīnogu destilāta īpašības, ko var pievienot liķiera vīniem un dažiem īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem liķiera vīniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.2. punkta a) apakšpunkta i) ievilkumu, ir tās, kas izklāstītas šīs regulas XX pielikumā.

41. pants

Citu produktu pievienošana un vīnogu misas izmantošana dažu īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu sagatavošanā

1. To īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu saraksts, kuru sagatavošanā ir iesaistīta vīnogu misa vai tās maisījums ar vīnu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J. 1. punktu, ir tas, kas izklāstīts šīs regulas XXI pielikuma A daļā.

2. To īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu saraksts, kam var pievienot produktus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.2. punkta b) apakšpunktā, ir tas, kas izklāstīts šīs regulas XXI pielikuma B daļā.

42. pants

Alkohola pievienošana viegli dzirkstošajam vīnam

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 42. panta 3. punktu, alkohola pievienošana viegli dzirkstošajiem vīniem nenoved pie kopējās alkohola tilpuma koncentrācijas palielinājuma vairāk kā 0,5 % tilpuma viegli dzirkstošajā vīnā. Alkoholu drīkst pievienot tikai saldinātas vīna piedevas veidā (expedition liqueur) un ar noteikumu, ka minētā metode ir atļauta saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā ražotāja dalībvalstī, un ka minētie noteikumi ir darīti zināmi Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

VII NODAĻA

Prasības, kas piemērojamas vīna nogatavināšanai

43. pants

Dažu liķiera vīnu nogatavināšana

Nogatavināšana, ievērojot nosacījumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.6. punkta c) apakšpunktā, ir atļauta īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem Madeira liķiera vīniem.

IV SADAĻA

JAUNAS ENOLOĢISKĀS PRAKSES EKSPERIMENTĀLĀ IZMANTOŠANA

44. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Eksperimentāliem mērķiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 46. panta 2. punkta f) apakšpunktā, katra dalībvalsts var atļaut izmantot zināmu enoloģisko praksi vai procesus, kas nav paredzēti Regulā (EK) Nr. 1493/1999 vai šajā regulā, maksimāli uz trim gadiem ar nosacījumu, ka:

a)	tāda prakse un procesi atbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 42. panta 2. punktā;

b)	tādu praksi un procesus piemēro daudzumiem, kas nepārsniedz 50 000 hektolitru gadā jebkuram eksperimentam;

c)	iegūtos produktus nenosūta ārpus tās dalībvalsts, kuras teritorijā eksperiments tika veikts;

d)	eksperimenta sākumā attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par katras atļaujas noteikumiem.

“Eksperiments” nozīmē darbību vai darbības saistībā ar skaidri noteiktu izpētes projektu un ar vienotu eksperimentu protokolu.

2. Pirms tā laika posma beigām, kas minēts 1. punktā, attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojumu par atļauto eksperimentu, un Komisija informē pārējās dalībvalstis par tā rezultātiem. Atkarībā no šiem rezultātiem attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisijai atļauju turpināt eksperimentu, iespējams, ar lielāku produkta daudzumu nekā pirmajā eksperimentā, augstākais, uz turpmākajiem trim gadiem. Dalībvalsts iesniegumam pievieno atbilstīgu dokumentāciju.

3. Komisija, rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 75. panta 2. punktā minēto kārtību, lemj par iesniegumu, kas minēts šī panta 2. punktā. Tajā pat laikā tā var nolemt atļaut eksperimentu turpināt citās dalībvalstīs ar tādiem pašiem nosacījumiem.

4. Tā laika posma beigās, kas minēts 1. punktā vai, vajadzības gadījumā, 2. punktā, un pēc tam, kad ir savākta visa informācija par eksperimentu, Komisija drīkst, ja tas ir lietderīgi, iesniegt Padomei priekšlikumu pastāvīgi atļaut izmantot enoloģisko praksi vai procesu, uz ko attiecās eksperiments.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

45. pants

Vīns, kas ražots pirms 2000. gada 1. augusta

Vīnu, kas ražots pirms 2000. gada 1. augusta, var piedāvāt vai piegādāt tiešai lietošanai cilvēku uzturā ar noteikumu, ka tas atbilst Kopienas vai valsts noteikumiem, kas bija spēkā pirms minētā datuma.

46. pants

Prasības tādu produktu destilācijai, kustībai un izmantošanai, kas neatbilst Regulai (EK) Nr. 1493/1999 vai šai regulai

1. Produktus, ko, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 45. panta 1. punktu, nedrīkst piedāvāt vai piegādāt tiešai lietošanai cilvēku uzturā, iznīcina. Dalībvalstis tomēr var atļaut izmantot dažus produktus, kuru īpašības tās nosaka, spirta rūpnīcām vai etiķa rūpnīcām vai rūpnieciskiem mērķiem.

2. Ražotāji vai tirgotāji nedrīkst turēt tādus produktus bez juridiska pamatojuma, un tos drīkst pārvietot tikai uz spirta rūpnīcām, etiķa rūpnīcām, uzņēmumiem, kas tos izmanto rūpnieciskiem mērķiem vai produktiem vai iznīcināšanas iekārtām.

3. Dalībvalstis var likt pievienot denaturējošas vielas vai indikatorus vīniem, kā minēts 1. punktā, lai padarītu tos vieglāk identificējamus. Gadījumos, kad tas ir attaisnots, dalībvalstis var arī aizliegt izmantošanas veidus, kas minēti 1. punktā, un likt attiecīgos produktus iznīcināt.

47. pants

Kopienas metodes vīnu analīzei

Regulu (EEK) Nr. 2676/90 piemēro produktiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1493/1999.

48. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1622/2000 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas XXIII pielikumā.

49. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 8 maijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/2007 (OV L 289, 7.11.2007., 8. lpp.).

(3) Skat. XXII pielikumu.

(4) OV L 54, 5.3.1979., 1. lpp.

(5) OV L 367, 31.12.1985., 39. lpp.

(6) OV L 54, 5.3.1979., 130. lpp.

(7) OV L 272, 3.10.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1293/2005 (OV L 205, 6.8.2005., 12. lpp.).

(8) OV L 339, 30.12.1996., 1. lpp.

(9) OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

I PIELIKUMS

To vīnogulāju šķirņu saraksts, no kurām iegūtās vīnogas neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 42. panta 5. punkta var izmantot, sagatavojot produktus, uz kuriem attiecas minētais noteikums

(šīs regulas 2. pants)

(p.m.)

II PIELIKUMS

Gadi, kad tos produktus no vīnogu audzēšanas A un B zonām, kam nepiemīt minimālā dabīgā alkohola tilpuma koncentrācija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1493/1999, var izmantot dzirkstošā vīna, gāzēta dzirkstošā vīna un gāzēta viegli dzirkstošā vīna ražošanai

(šīs regulas 3. pants)

(p.m.)

III PIELIKUMS

A. To vīnogu šķirņu saraksts, kuru vīnogas var izmantot, lai izveidotu “mucu” kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu un noteiktā reģionā ražotu kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu sagatavošanai

(šīs regulas 4. panta 1. punkts)

Aleatico N

Ασύρτικο (Assyrtiko)

Bourboulenc B

Brachetto N

Clairette B

Colombard B

Csaba gyöngye B

Cserszegi fűszeres B

Freisa N

Gamay N

Gewürztraminer Rs

Girò N

Γλυκερίθρα (Glykerythra)

Huxelrebe

Irsai Olivér B

Macabeu B

Visi Malvāzijas vīni

Mauzac baltvīns un sārtvīns

Monica N

Μοσχοφίλερο (Moschofilero)

Müller-Thurgau B

Visi muskatvīni

Nektár

Pálava B

Parellada B

Perle B

Piquepoul B

Poulsard

Prosecco

Ροδίτης (Roditis)

Scheurebe

Torbato

Zefír B

B. Atkāpes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V Pielikuma I.3. punkta a) apakšpunktā un VI pielikuma K.10. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz “mucas” izveidi, lai sagatavotu aromātiskos kvalitatīvos dzirkstošos vīnus un īpašos apvidos ražotos aromātiskos kvalitatīvos dzirkstošos vīnus

(šīs regulas 4. panta 2. punkts)

Neatkarīgi no VI pielikuma K daļas 10. punkta a) apakšpunkta īpašos apvidos ražotos aromātiskos kvalitatīvos dzirkstošos vīnus var ražot, kā “mucas” sastāvdaļas izmantojot vīnus, kas iegūti no Prosecco vīnogu šķirnes, kuru raža novākta īpašos apvidos ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Conegliano-Valdobbiadene un Montello e Colli Asolani.

IV PIELIKUMS

Dažu vielu izmantošanas ierobežojumi

(šīs regulas 5. pants)

Maksimālie pieļaujamie daudzumi Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikumā minēto vielu izmantošanai saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem ir šādi:

Vielas	Izmantošana pie svaigām vīnogām, vīnogu misas, vīnogu misas fermentācijas procesā, vīnogu misas fermentācijas procesā, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, koncentrētas vīnogu misas un jauna vīna fermentācijas procesā	Izmantošana pie vīnogu misas fermentācijas procesā, ko lieto tiešā patēriņā pārtikā kā tādu, vīna, kas derīgs galda vīna ražošanai, galda vīna, dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, viegli dzirkstošā vīna, gāzēta viegli dzirkstošā vīna, liķiera vīna un noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem
Rauga šūnu sienu preparāts	40 g/hl	40 g/hl
Oglekļa dioksīds		maksimālais daudzums šādi apstrādātā vīnā: 2 g/l
L-askorbīnskābe	250 mg/l	250 mg/l; maksimālais daudzums šādi apstrādātā vīnā nedrīkst pārsniegt 250 mg/l
Citronskābe		maksimālais daudzums šādi apstrādātā vīnā: 1 g/l
Metavīnskābe		100 mg/l
Vara sulfāts		1 g/hl – ar nosacījumu, ka vara saturs šādi apstrādātā produktā nav vairāk par 1 mg/l
Ogle enoloģiskai izmantošanai	100 g sausa produkta uz hl	100 g sausa produkta uz hl
Barojošie sāļi: diamonija fosfāts vai amonija sulfāts	1 g/l (izteikts sāļos) (1)	0,3 g/l (izteikts sāļos) dzirkstošo vīnu izgatavošanai
Amonija sulfīts vai amonija bisulfīts	0,2 g/l (izteikts sāļos) (2)
Augšanas veicinātāji: tiamīns tiamīna hidrohlorīda veidā	0,6 mg/l (izteikts tiamīnā)	0,6 mg/l (izteikts tiamīnā) dzirkstošo vīnu izgatavošanai
Polivinilpolipirolidons	80 g/hl	80 g/hl
Kalcija tartarāts		200 g/hl
Kalcija fitāts		8 g/hl
Lizocīms	500 mg/l (3)	500 mg/l (4)
Dimetildikarbonāts		200 mg/l; tirdzniecībā laistajā vīnā nav redzamu nosēdumu

(1) Šīs vielas var izmantot arī kopīgi, kopā nepārsniedzot 1 g/l, neskarot iepriekš norādīto robežu 0,2 g/l.

(2) Šīs vielas var izmantot arī kopīgi, kopā nepārsniedzot 1 g/l, neskarot iepriekš norādīto robežu 0,2 g/l.

(3) Kad vielu pievieno misai un vīnam, kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 500 mg/l.

(4) Kad vielu pievieno misai un vīnam, kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 500 mg/l.

V PIELIKUMS

Prasības kalcija tartrātam

(šīs regulas 7. pants)

PIEMĒROŠANAS JOMA

Kalcija tartrātu pievieno vīnam kā tehnoloģisko aktivatoru, lai palīdzētu nogulsnēties vīnakmenim un palīdzētu stabilizēt vīna vīnskābi, samazinot kālija hidrogentartrāta un kalcija tartrāta beigu koncentrācijas.

PRASĪBAS

—	Maksimālā deva ir noteikta šīs regulas IV pielikumā.

—	Ja ir pievienots kalcija tartrāts, tad vīns ir jāsakrata un jāatdzesē un izveidojušies kristāli ir jāatdala ar fizikāliem procesiem.

VI PIELIKUMS

Prasības β glukanāzei

(šīs regulas 10. pants)

1. Starptautiskais kods β glukanāzei: E.C. 3-2-1-58.

2. β-glikohidrolīze (sadalot Botrytis cinerea glikānu).

3. Izcelsme: Trichoderma harzianum.

4. Piemērošanas joma: to β-glikānu sadalīšana, kas atrodas vīnā, jo īpaši to, kas iegūti no pārgatavinātām vīnogām.

5. Maksimālā deva: 3 g fermentu preparātu, kas satur 25 % kopējo organisko cieto vielu (TOS) hektolitrā.

6. Ķīmiskās un mikrobioloģiskās tīrības specifikācija.

Zudums žāvējot	Mazāk nekā 10 %
Smagie metāli	Mazāk nekā 30 ppm
Pb:	Mazāk nekā 10 ppm
As:	Mazāk nekā 3 ppm
Kopējās kolibaktērijas:	Nav
Escherichia coli	Nav 25 g paraugā
Salmonella spp:	Nav 25 g paraugā
Aerobu skaits:	Mazāk nekā 5 × 104 šūnu/g

VII PIELIKUMS

Pienskābes baktērijas

(šīs regulas 11. pants)

PRASĪBAS

Pienskābes baktērijām, kuru izmantošana ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 1. punkta q) apakšpunktā un 3. punkta z) apakšpunktā, jāpieder pie ģintīm Leuconostoc, Lactobacillus un/vai Pediococcus. Ābolskābe misā vai vīnā tām jāpārvērš pienskābē, un tās nedrīkst ietekmēt garšu. Tām jābūt bijušām izolētām no vīnogām, misas, vīna vai produktiem, kas izgatavoti no vīnogām. Ģints un šķirnes nosaukumam un atsaucei uz celmu jābūt norādītiem uz etiķetes, kopā ar izcelsmi un celma selekcionāru.

Lai veiktu ģenētiskas manipulācijas ar pienskābes baktērijām, iepriekš jāsaņem atļauja.

FORMA

Tās jāizmanto šķidrā vai saldētā formā vai kā pulveris, kas iegūts ar liofilizāciju, tīrā kultūrā vai saistītā kultūrā.

NEAKTĪVAS BAKTĒRIJAS

Nesējbarotnei, kas domāta neaktīvu pienskābes baktēriju sagatavošanai, jābūt inertai, un jābūt atļaujai to izmantot vīndarībā.

KONTROLES

Ķīmiskā:

tās pašas prasības, kas attiecas uz pētījumu vielām citos enoloģiskajos preparātos, jo īpaši uz smagajiem metāliem.

Mikrobioloģiskā:

—	reaktivējamo pienskābes baktēriju līmenim jābūt 108/g vai 107/ml, vai vairāk,

—	to sugu pienskābes baktēriju līmenim, kas atšķiras no norādītās cilts vai ciltīm, jābūt mazākam nekā 0,01 % kopējo reaktivējamo pienskābes baktēriju,

—	aerobo baktēriju līmenim jābūt mazākam nekā 103 gramā pulvera vai mililitrā,

—	kopējam raugu saturam jābūt mazāk nekā 103 gramā pulvera vai mililitrā,

—	pelējuma saturam jābūt mazāk nekā 103 gramā pulvera vai mililitrā.

PIEDEVAS

Piedevām, ko izmanto kultūras sagatavošanā vai pienskābes baktēriju reaktivēšanā, jābūt vielām, ko ir atļauts izmantot pārtikas produktos, un tām jābūt minētām uz etiķetes.

RAŽOŠANAS DATUMS

Ražotājam jānorāda datums, kurā produktu aizveda no rūpnīcas.

IZMANTOŠANA

Ražotājam jānorāda izmantošanas instrukcija vai reaktivēšanas metode.

GLABĀŠANA

Glabāšanas noteikumiem jābūt skaidri norādītiem uz etiķetes.

ANALĪZES METODES

—	pienskābes baktērijas: barotne A(1), B(2) vai C(3) ar izmantošanas metodi ciltij, kā norādījis ražotājs,

—	aerobās baktērijas: Agara barotne,

—	raugi: Malta-Vikerhama barotne,

—	pelējums: Malta-Vikerhama vai Čapeka barotne.

A barotne

Rauga ekstrakts	5 g
Gaļas ekstrakts	10 g
Triptīnpeptons	15 g
Nātrija acetāts	5 g
Amonija citrāts	2 g
Tween 80	1 g
Mangāna sulfāts	0,050 g
Magnija sulfāts	0,200 g
Glikoze	20 g
Ūdens uzpildīšanai	1 000 ml
pH	5,4

B barotne

Tomātu sula	250 ml
Difco-rauga ekstrakts	5 g
Peptons	5 g
L-ābolskābe	3 g
Tween 80	1 piliens
Mangāna sulfāts	0,050 g
Magnija sulfāts	0,200 g
Ūdens uzpildīšanai	1 000 ml
pH	4,8

C barotne

Glikoze	5 g
Triptons Difco	2 g
Peptons Difco	5 g
Aknu ekstrakts	1 g
Tween 80	0,05 g
Tomātu sula, atšķaidīta 4,2 reizes, filtrēta ar Whatman Nr. 1	1 000 ml
pH	5,5

VIII PIELIKUMS

Prasības lizocīmam

(šīs regulas 12. pants)

PIEMĒROŠANAS JOMA

Lizocīmu var pievienot vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai un vīnam šādiem mērķiem: lai kontrolētu šajos produktos to baktēriju augšanu un aktivitāti, kas ierosina malo-pienskābo fermentāciju.

PRASĪBAS:

—	maksimālā deva ir noteikta šīs regulas IV pielikumā,

—	izmantotajam produktam jāatbilst tīrības kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 96/77/EK.

IX PIELIKUMS

Organiskās vielas zuduma noteikšana no jonu apmaiņas sveķiem

(šīs regulas 13. pants)

1. SFĒRA UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Šī metode nosaka organiskās vielas zudumu no jonu apmaiņas sveķiem.

2. DEFINĪCIJA

Organiskās vielas zudums no jonu apmaiņas sveķiem. Organiskās vielas zudumu nosaka ar minēto metodi.

3. PRINCIPS

Ekstrahējošos šķīdinātājus laiž caur sagatavotajiem sveķiem, un ekstrahētās organiskās vielas svaru nosaka gravimetriski.

4. REAĢENTI

Visiem reaģentiem jābūt ar analīzes kvalitāti.

Ekstrahējošie šķīdinātāji.

4.1. Destilēts ūdens vai līdzvērtīgas tīrības dejonizēts ūdens.

4.2. Etanols, 15 % v/v. Sagatavot, samaisot 15 daļas absolūtā etanola ar 85 daļām ūdens (4.1. apakšpunkts).

4.3. Etiķskābe, 5 % m/m. Sagatavot, samaisot 5 daļas ledus etiķskābes ar 95 daļām ūdens (4.1. apakšpunkts).

5. APARATŪRA

5.1. Jonu apmaiņas hromatogrāfijas kolonnas.

5.2. Mērcilindri, ietilpība 2 l.

5.3. Iztvaicēšanas bļodiņas, kuru izturīgums mufeļkrāsnī ir 850 °C.

5.4. Žāvēšanas skapis, termostatējams pie 105 ± 2 °C.

5.5. Mufeļkrāsns, termostatējama pie 850 ± 25 °C.

5.6. Analītiskie svari ar precizitāti līdz 0,1 mg.

5.7. Iztvaicētājs, elektriskā plītiņa vai infrasarkanais iztvaicētājs.

6. PROCEDŪRA

6.1. Katrā no trim atsevišķajām jonu apmaiņas hromatogrāfijas kolonnām (5.1. apakšpunkts) pievienot 50 ml pārbaudāmo jonu apmaiņas sveķu, kas ir nomazgāti un apstrādāti saskaņā ar ražotāja pamācību, kā jāgatavo sveķi izmantošanai ar pārtiku.

6.2. Anjonu sveķiem – izlaist trīs ekstrahējošos šķīdinātājus (4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunkts) atsevišķi caur sagatavotajām kolonnām (6.1. apakšpunkts) ar plūsmas ātrumu 350 līdz 450 ml/h. Katrā gadījumā noliet pirmo eluāta litru un savākt nākamos divus litrus mērcilindros (5.2. apakšpunkts). Katjonu sveķiem – izlaist tikai šķīdinātājus, kas minēti 4.1. un 4.2. apakšpunktā, caur kolonnām, kas sagatavotas šim mērķim.

6.3. Iztvaicēt trīs eluātus virs elektriskās plītiņas vai ar infrasarkano iztvaicētāju (5.7. apakšpunkts) atsevišķās iztvaicēšanas bļodiņās (5.3. apakšpunkts), kas ir iepriekš iztīrītas un nosvērtas (m0). Ievietot šķīvjus žāvēšanas skapī (5.4. apakšpunkts) un žāvēt līdz konstantam svaram (m1).

6.4. Pēc pastāvīgā svara (6.3. apakšpunkts) piereģistrēšanas, ievietot iztvaicēšanas bļodiņu mufeļkrāsnī (5.5. apakšpunkts) un pelnot līdz konstantam svaram (m2).

6.5. Aprēķināt ekstrahēto organisko vielu (7.1. apakšpunkts). Ja rezultāts ir lielāks nekā 1 mg/l, tad veikt tukšo testu ar reaģentiem un atkārtoti aprēķināt ekstrahētās organiskās vielas svaru.

Tukšais tests būtu jāveic, atkārtojot tikai 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētās darbības, bet izmantojot divus litrus ekstrahējošā šķīdinātāja, lai iegūtu svaru m3 un m4 attiecīgi 6.3. un 6.4. apakšpunktā norādītajam.

7. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

7.1. Formula un rezultātu aprēķins

Organisko vielu, kas ekstrahēta no jonu apmaiņas sveķiem, mg/l, aprēķina:

500 (m1 – m2),

kur m1 un m2 ir izteikti gramos.

Koriģēto organiskās vielas, kas ekstrahēta no jonu apmaiņas sveķiem, svaru (mg/l) aprēķina:

500 (m1 – m2 – m3 + m4),

kur m1, m2, m3 un m4 ir izteikti gramos.

7.2. Starpība starp rezultātiem, kas iegūti divās paralēlās noteikšanas reizēs, kas veiktas ar vienu un to pašu paraugu, nedrīkst pārsniegt 0,2 mg/l.

X PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz dimetildikarbonātu

(šīs regulas 17. pants)

PIEMĒROŠANAS JOMA

Dimetildikarbonātu var pievienot vīnam ar šādu mērķi – nodrošināt mikrobioloģisko stabilizāciju pudelē iepildītam vīnam, kas satur fermentējamus cukurus.

NOTEIKUMI

—	pievienošanai jānotiek tikai neilgu laiku pirms pildīšanas pudelē, ko definē kā minētā produkta pildīšanu tvertnē, kuras tilpība nepārsniedz 60 litrus, komerciālos nolūkos,

—	pievienošanai jānotiek tikai neilgu laiku pirms iepildīšanas pudelē, apstrādi var piemērot tikai vīniem, kuros cukuru saturs ir vienāds ar 5 g/l vai lielāks,

—	maksimāli pieļaujamais daudzums ir noteikts šīs regulas IV pielikumā, un vielai tirdzniecībā laistajā vīnā jābūt nemanāmai,

—	izmantotajai vielai jāatbilst tīrības kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 96/77/EK,

—	šī apstrāde jānorāda reģistrā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 70. panta 2. punktā.

XI PIELIKUMS

Prasības elektrodialīzes apstrādei

(šīs regulas 18. pants)

Mērķis ir stabilizēt vīna vīnskābi attiecībā uz kālija hidrogentartrātu un kalcija tartrātu (un pārējiem kalcija sāļiem), ekstrahējot pārsātinājuma jonus vīnā, iedarbojoties ar elektrisko lauku un izmantojot membrānas, kas laiž cauri vai nu anjonus, vai katjonus.

1. MEMBRĀNAS PRASĪBAS

1.1. Membrānām jābūt sakārtotām pārmaiņus “filtra – preses” veida sistēmā vai jebkurā citā piemērotā sistēmā, kas nodala apstrādes (vīnam) un koncentrācijas (notekūdeņu) nodalījumus.

1.2. Katjonus caurlaidīgajām membrānām jābūt tā pielāgotām, lai tās ekstrahētu tikai katjonus, jo īpaši K+ un Ca++.

1.3. Anjonus caurlaidīgajām membrānām jābūt tā pielāgotām, lai tās ekstrahētu tikai anjonus, jo īpaši tartrāta anjonus.

1.4. Membrānas nedrīkst pārlieku modificēt vīna fizikālo un ķīmisko sastāvu un organoleptiskās īpašības. Tām jāatbilst šādām prasībām:

—	tām jābūt izgatavotām, ievērojot labu ražošanas praksi, no vielām, ko atļauts izmantot tādu plastmasas materiālu ražošanā, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kuri uzskaitīti Komisijas Direktīvas 2002/72/EK (1) II pielikumā,

—	elektrodialīzes aprīkojuma izmantotājam jāpierāda, ka izmantotās membrānas atbilst iepriekš minētajām prasībām un ka jebkuras aizvietošanas darbības ir veicis specializēts personāls,

—	tās nedrīkst atbrīvot nevienu vielu tādos daudzumos, kas apdraud cilvēka veselību vai ietekmē pārtikas produktu garšu vai smaržu, un tām jāatbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 2002/72/EK,

—	to izmantošana nedrīkst izraisīt mijiedarbību starp to sastāvdaļām un vīnu, kas var būt par iemeslu tam, ka apstrādātajā produktā rodas jauni savienojumi, kuri var būt toksiski.

Svaigu elektrodialīzes membrānu stabilitāte jānosaka, izmantojot imitatoru (modelējošu ierīci), kas reproducē vīna fizikālo un ķīmisko sastāvu, lai pētītu dažu vielu iespējamu migrāciju no tām.

Ieteiktā eksperimentālā metode ir šāda:

Imitators ir ūdens – alkohola šķīdums, kas amortizēts uz pH un vīna vadītspēju. Tā sastāvs ir šāds:

—	absolūtais etanols: 11 l,

—	kālija hidrogentartrāts: 380 g,

—	kālija hlorīds: 60 g,

—	koncentrēta sērskābe: 5 ml,

—	destilēts ūdens: lai uzpildītu līdz 100 litriem.

Šo šķīdumu izmanto noslēgtās ķēdes migrācijas testiem uz elektrodialīzes bloka zem sprieguma (1 volts/šūnā) uz 50 l/m2 anjonu un katjonu membrānu pamata līdz šķīduma 50 % demineralizācijai. Izplūstošo ķēdi ierosina ar 5 g/l kālija hlorīda šķīdumu. Migrējošās vielas pārbauda gan imitatorā, gan izplūstošajā šķīdumā.

Nosaka organiskās molekulas, kas ieiet membrānu sastāvā un kas var migrēt uz apstrādāto šķīdumu. Apstiprinātā laboratorijā katrai no minētajām sastāvdaļām veic īpašu noteikšanu. Visu noteikto savienojumu saturam imitatorā jābūt mazākam nekā 50 g/l.

Minētajām membrānām jāpiemēro vispārīgie noteikumi par tādu materiālu kontroli, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.

2. MEMBRĀNAS IZMANTOŠANAS PRASĪBAS

Membrānu pāris ir nostādīts tā, lai ievērotu šādus nosacījumus:

—	pH vīnā samazinātos ne vairāk kā par 0,3 pH vienībām,

—	gaistošais skābums samazinātos ne vairāk kā par 0,12 g/l (2 meq izteikti kā etiķskābe),

—	apstrāde nedrīkst ietekmēt vīna nejonu sastāvdaļas, jo īpaši polifenolus un polisaharīdus,

—	mazo molekulu, tādu kā etanola, izplatīšanās jāierobežo, un tās nedrīkst samazināt alkohola tilpuma koncentrāciju vairāk kā par 0,1 % tilpuma,

—	membrānas jāglabā un jātīra ar apstiprinātām metodēm, pēdējo darot ar vielām, ko atļauts izmantot pārtikas produktu sagatavošanā,

—	membrānām jābūt tā iezīmētām, lai būtu iespējams kontrolēt maiņu elektrodialīzes blokā,

—	iekārta jāvada, izmantojot tādu vadības un kontroles mehānismu, kas ņem vērā katra konkrētā vīna nestabilitāti tā, lai likvidētu tikai kālija hidrogentartrāta un kalcija sāļu pārsātinājumu,

—	apstrāde jāveic uz enologa vai kvalificēta tehniķa atbildību.

Apstrāde jāreģistrē reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 70. panta 2. punktā.

(1) OV L 220, 15.8.2002., 18. lpp.

XII PIELIKUMS

Prasības ureāzei

(šīs regulas 19. pants)

1. Starptautiskais ureāzes kods: EC 3-5-1-5, CAS Nr. 9002-13-5.

2. Aktivitāte: ureāzes aktivitāte (aktīva pie skāba pH), lai sadalītu urīnvielu amonjakā un oglekļa dioksīdā. Konstatētā aktivitāte ir ne mazāka kā 5 vienības/mg, kur par vienu vienību definē daudzumu, kas ražo vienu μmol amonjaka minūtē pie 37 °C no 5 g/l urīnvielas pie pH 4.

3. Izcelsme: Lactobacillus fermentum.

4. Piemērošanas joma: tās urīnvielas sadalīšana, kas atrodas vīnā, kurš paredzēts ilgstošākai nogatavināšanai, ja tā sākotnējā urīnvielas koncentrācija ir lielāka nekā 1 mg/l.

5. Maksimālais izmantojamais daudzums: 75 mg fermentu preparāta litrā apstrādātā vīna, kas nepārsniedz 375 vienības ureāzes litrā vīna. Pēc apstrādes visa atlikusī fermentu aktivitāte ir jālikvidē, filtrējot vīnu (poru izmērs < 1 μm).

6. Ķīmiskās un mikrobioloģiskās tīrības specifikācijas:

Zudums žāvējot	Mazāk nekā 10 %
Smagie metāli	Mazāk nekā 30 ppm
Svins:	Mazāk nekā 10 ppm
Arsēns:	Mazāk nekā 2 ppm
Kopējās kolibaktērijas:	Nav
Salmonella spp:	Nav 25 g paraugā
Aerobu skaits:	Mazāk nekā 5 × 104 šūnu/g

Ureāze, ko izmanto vīna apstrādē, jāsagatavo, ievērojot tādus pašus nosacījumus attiecībā uz ureāzi, uz kuriem attiecas Pārtikas zinātniskās komitejas 1998. gada 10. decembra atzinums.

XIII PIELIKUMS

Ozola koksnes gabalu izmantošanas noteikumi

(šīs regulas 22. pants)

PIEMĒROŠANAS MĒRĶI, IZCELSME UN JOMA

Ozola koksnes gabalus lieto vīna izgatavošanas procesā, lai piešķirtu tam dažas ozola koksnei piemītošas īpatnības.

Drīkst izmantot tikai koksnes gabalus, kas iegūti no Quercus sugas ozoliem.

Tos izmanto dabiskā veidā vai arī viegli, vidēji vai stipri karsētus, bet tie nedrīkst būt apdeguši, arī ne no ārpuses, nedz arī pārogļojušies un trausli pieskārienā. Izņemot karsēšanu, tos nedrīkst pakļaut ne ķīmiskai, ne fermentu, ne fiziskai apstrādei. Koksnes gabaliem nedrīkst pievienot nekādas vielas, kas paredzētas to dabīgā aromāta vai ekstrahējamo fenola savienojumu pastiprināšanai.

PRODUKTA ETIĶETES

Uz etiķetes norāda ozola botāniskās sugas vai sugu izcelsmi un iespējamās karsēšanas intensitāti, uzglabāšanas apstākļus un drošības pasākumus.

IZMĒRI

Koksnes gabaliņu izmēriem ir jābūt tādiem, lai 95 % no to svara paliktu uz sieta, kura pinuma izmērs ir 2 mm (vai nu acu izmērs 9).

TĪRĪBA

No ozola koksnes gabaliem nedrīkst izdalīties vielas tādā koncentrācijā, kas iespējami apdraudētu veselību.

Apstrāde jāreģistrē reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 70. panta 2. punktā.

XIV PIELIKUMS

Atkāpes attiecībā uz sēra dioksīda saturu

(šīs regulas 23. panta 1. punkts)

Papildus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma A punktam maksimālo sēra dioksīda saturu vīniem ar atlikumcukura daudzumu, kas izteikts kā invertcukurs, ne mazāk kā pieci grami litrā, palielina līdz:

300 mg/l:

—	īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem baltvīniem, kam ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Gaillac,

—	īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kam ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Alto Adige un Trentino, ko apraksta ar terminiem vai vienu no terminiem passito vai vendemmia tardiva,

—	NRR kvalitatīvi vīni, kam ir tiesības uz cilmes vietas nosaukumu Colli orientali del Friuli – Picolit,

—	īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem Moscato di Pantelleria naturale un Moscato di Pantelleria,

—

galda vīniem ar šādām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ar alkohola tilpuma koncentrāciju augstāku nekā 15 % tilpuma un ar atlieku cukura saturu lielāku nekā 45 g/l:

—	Vin de pays de Franche-Comté,

—	Vin de pays des coteaux de l’Auxois,

—	Vin de pays de Saône-et-Loire,

—	Vin de pays des coteaux de l’Ardèche,

—	Vin de pays des collines rhodaniennes,

—	Vin de pays du comté Tolosan,

—	Vin de pays des côtes de Gascogne,

—	Vin de pays du Gers,

—	Vin de pays du Lot,

—	Vin de pays des côtes du Tarn,

—	Vin de pays de la Corrèze,

—	Vin de pays de l’Ile de Beauté,

—	Vin de pays d’Oc,

—	Vin de pays des côtes de Thau,

—	Vin de pays des coteaux de Murviel,

—	Vin de pays du Jardin de la France,

—	Vin de pays Portes de Méditerranée,

—	Vin de pays des comtés rhodaniens,

—	Vin de pays des côtes de Thongue,

—	Vin de pays de la Côte Vermeille,

—	noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar terminu “pozdní sběr”,

—	noteiktā reģionā ražotam kvalitatīvam vīnam, ko apzīmē ar terminu “neskorý zber”;

400 mg/l:

—

īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem baltvīniem, kam ir tiesības uz kādu no šādām reģistrētām ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm: Alsace un Alsace grand cru, kam seko vārdi “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”, Anjou-Coteaux de la Loire, Chaume-Premier cru des Coteaux du Layon, Coteaux du Layon, kam seko izcelsmes komūnas nosaukums, Coteaux du Layon, kam seko nosaukums Chaume, Coteaux de Saumur, Pacherenc du Vic Bilh un Saussignac,

—

saldajiem vīniem, kas ražoti no pārgatavinātām vīnogām, un saldajiem vīniem, kas ražoti no sažuvušām vīnogām, kuru izcelsme ir Grieķijā, ar atlieku cukura saturu, kas izteikts kā invertcukurs, ne mazāk kā 45 g/l, un kam ir tiesības uz kādu no šādiem ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumiem: Samos (Σάμος), Rhodes (Ρόδος), Patras (Πάτρα), Rio Patron (Ρίο Πατρών), Kephalonia (Κεφαλονιά), Limnos (Λήμνος), Sitia (Σητεία), Santorini (Σαντορίνη), Nemea (Νεμέα), Daphnes (Δαφνές),

—	noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar terminiem “výběr z bobulí”, “výběr z cibéb”, “ledové víno” un “slámové víno”,

—	noteiktā reģionā ražotam kvalitatīvam vīnam, ko apzīmē ar terminiem “bobuľový výber”, “hrozienkový výber” un “ľadový výber”,

—	tie īpašos reģionos ražoti kvalitatīvie vīni, kam ir tiesības uz oriģinālo nosaukumu “Albana di Romagna” un norādi: “passito”,

—	Luksemburgas īpašos reģionos ražoti kvalitatīvie vīni ar norādi: “vendanges tardives”, “vin de glace” vai “vin de paille”;

350 mg/l attiecībā uz:

—	noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar terminu “výběr z hroznů”,

—	noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar terminu “výber z hrozna”.

Papildus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma A punktam maksimālo sēra dioksīda saturu Kanādas izcelsmes baltvīnam ar tiesībām uz apzīmējumu Icewine un tā atlikumcukura saturu, kas izteikts kā invertcukurs, ne mazāk kā pieci grami litrā, palielina līdz 400 mg/l.

XV PIELIKUMS

Kopējā maksimāli pieļaujamā sēra dioksīda satura palielināšana laika apstākļu dēļ

(Šīs regulas 23. panta 4. punkts)

	Gads	Dalībvalsts	Vīnkopības zona(-s)	Attiecīgie vīni
1.	2000.	Vācija	Visas Vācijas vīnkopības zonas	Visi vīni, kas izgatavoti no 2000. gada vīnogu ražas
2.	2006.	Vācija	Bādenes-Virtembergas, Bavārijas, Hesenes un Reinzemas-Pfalcas reģionu vīnkopības teritorijas	Visi vīni, kas iegūti no 2006. gada vīnogu ražas
3.	2006.	Francija	Lejasreinas un Augšreinas departamentu vīnkopības teritorijas	Visi vīni, kas iegūti no 2006. gada vīnogu ražas

XVI PIELIKUMS

Gaistošās skābes saturs

(šīs regulas 24. pants)

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma B.1. punkta maksimālais gaistošās skābes daudzums vīnā ir:

Vācijas vīniem:

30 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “Eiswein” vai “Beerenauslese”;

35 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst prasībām, ko aprakstīs kā “Trockenbeerenauslese”;

Francijas vīniem:

25 miliekvivalenti litrā šādiem īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem:

—

Barsac,

—

Cadillac,

—

Cérons,

—

Loupiac,

—	Monbazillac,

—	Sainte-Croix-du-Mont,

—	Sauternes,

—	Anjou-Coteaux de la Loire,

—	Bonnezeaux,

—	Coteaux de l’Aubance,

—	Coteaux du Layon,

—	Coteaux du Layon, kam seko izcelsmes komūnas nosaukums,

—	Coteaux du Layon, kam seko nosaukums Chaume,

—	Quarts de Chaume,

—	Coteaux de Saumur,

—

Jurançon,

—	Pacherenc du Vic Bilh,

—	Alsace un Alsace grand cru, ko apraksta un prezentē ar vārdiem “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”,

—	Arbois, kam seko apraksts “vin de paille”,

—	Côtes du Jura, kam seko apraksts “vin de paille”,

—	L’Etoile, kam seko apraksts “vin de paille”,

—	Hermitage, kam seko apraksts “vin de paille”,

—	Chaume-Premier cru des Coteaux du Layon,

—	Graves supérieurs,

—	Saussignac

galda vīniem ar šādām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ar kopējo alkohola tilpuma koncentrāciju lielāku nekā 15 % un atlikumcukura saturu ne vairāk kā 45 g/l:

—	Vin de pays de Franche-Comté,

—	Vin de pays des coteaux de l’Auxois,

—	Vin de pays de Saône-et-Loire,

—	Vin de pays des coteaux de l’Ardèche,

—	Vin de pays des collines rhodaniennes,

—	Vin de pays du comté Tolosan,

—	Vin de pays des côtes de Gascogne,

—	Vin de pays du Gers,

—	Vin de pays du Lot,

—	Vin de pays des côtes du Tarn,

—	Vin de pays de la Corrèze,

—	Vin de pays de l’Ile de Beauté,

—	Vin de pays d’Oc,

—	Vin de pays des côtes de Thau,

—	Vin de pays des coteaux de Murviel,

—	Vin de pays du Jardin de la France, izņemot vīnus, kas ražoti zonā ar aizsargātu izcelsmes apzīmējumu un reģionos, kuros audzē Chenin šķirni, Maine-et-Loire un Indre-et-Loire departamentos,

—	Vin de pays Portes de Méditerranée,

—	Vin de pays des comtés rhodaniens,

—	Vin de pays des côtes de Thongue,

—	Vin de pays de la Côte Vermeille;

šādiem īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem liķiera vīniem, ko apraksta un prezentē ar terminu vin doux naturel:

—

Banyuls,

—	Banyuls rancio,

—	Banyuls grand cru,

—	Banyuls grand cru rancio,

—	Frontignan,

—	Grand Roussillon,

—	Grand Roussillon rancio,

—

Maury,

—	Maury rancio,

—	Muscat de Beaumes-de-Venise,

—	Muscat de Frontignan,

—	Muscat de Lunel,

—	Muscat de Mireval,

—	Muscat de Saint-Jean-de-Minervois,

—

Rasteau,

—	Rasteau rancio,

—	Rivesaltes,

—	Rivesaltes rancio,

—	Vin de Frontigan,

—	Muscat du Cap Corse;

Itālijas vīniem:

25 miliekvivalenti litrā:

—	īpašā apvidū ražotam kvalitatīvam liķiera vīnam Marsala,

—	īpašos apvidos ražotiem kvalitatīviem vīniem Moscato di Pantelleria naturale, Moscato di Pantelleria un Malvasia delle Lipari,

—	īpašos apvidos ražotiem kvalitatīviem vīniem Colli orientali del Friuli, kam ir norāde “Picolit”,

—

īpašos apvidos ražotiem kvalitatīviem vīniem un īpašos apvidos ražotiem kvalitatīviem liķiera vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt ar terminiem vai vienu no terminiem: “vin santo”, “passito”, “liquoroso” un “vendemmia tardiva” izņemot v.q.p.r.d., kam ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Alto Adige un kurus apraksta ar terminiem vai vienu no terminiem “passito” vai “vendemmia tardiva”,

—	galda vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt ar terminiem vai vienu no terminiem: “vin santo”, “passito”, “liquoroso” un “vendemmia tardiva”,

—	galda vīniem, kas iegūti no vīnogu šķirnes “Vernaccia di Oristano B”, kas ievākta Sardīnijā, un kuri atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt ar terminu “Vernaccia di Sardegna”;

ii)	40 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kam ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Alto Adige un kurus apraksta ar terminiem vai vienu no terminiem “passito” vai “vendemmia tardiva”.

Austrijas vīniem:

—	30 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “Eiswein” vai “Beerenauslese”, izņemot 2003. gada ražas vīnus ar atzīmi “Eiswein”,

—	40 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “Ausbruch”, “Trockenbeerenauslese” vai “Strohwein”, kā arī 2003. gada ražas vīniem ar atzīmi “Eiswein”;

vīniem, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē:

25 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kurus apraksta un prezentē ar terminiem “botrytis” vai citiem līdzvērtīgiem terminiem, “noble late harvested”, “special late harvested” vai “noble harvest”, un kuri atbilst prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā tādus;

vīniem, kuru izcelsme ir Spānijā:

i)	25 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt ar terminu “vendimia tardía”;

ii)

35 miliekvivalenti litrā:

—	īpašos apvidos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kas ražoti no pārgatavinātām vīnogām un kam ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Ribeiro,

—	īpašos apvidos ražotiem kvalitatīviem liķiera vīniem, kas apzīmēti ar norādi “generoso” vai “generoso de licor” un kam ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Condado de Huelva, Jerez-Xerez-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Málaga un Montilla-Moriles;

g)	Kanādas izcelsmes vīniem: 35 miliekvivalenti litrā vīniem, ko apzīmē ar vārdu “Icewine”;

Ungārijas vīniem:

25 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	Tokaji máslás,

—	Tokaji fordítás,

—

aszúbor,

—	töppedt szőlőből készült bor,

—	Tokaji szamorodni,

—	késői szüretelésű bor,

—	válogatott szüretelésű bor;

35 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	Tokaji aszú,

—	Tokaji aszúeszencia,

—	Tokaji eszencia;

Čehijas vīniem:

30 miliekvivalenti litrā noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar vārdiem “výběr z bobulí” un “ledové víno”,

35 litrā noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar vārdiem “slámové víno” un “výběr z cibéb”;

Grieķijas vīniem:

30 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kam kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 13 % un atlikumcukura saturs ir vismaz 45 g/l:

—	Samos (Σάμος),

—	Rhodes (Ρόδος),

—	Patras (Πάτρα),

—	Rio Patron (Ρίο Πατρών),

—	Cephalonie (Κεφαλονιά),

—	Limnos (Λήμνος),

—	Sitía (Σητεία),

—	Santorini (Σαντορίνη),

—	Nemea (Νεμέα),

—	Daphnes (Δαφνές);

k)	Kipras vīniem: 25 miliekvivalenti litrā noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem liķiera vīniem “Κουμανδαρία” (Commandaria);

Slovākijas vīniem:

25 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	tokajské samorodné;

35 miliekvivalenti litrā vīnam:

—	tokajský výber;

Slovēnijas vīniem:

30 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	vrhunsko vino ZGP — jagodni izbor,

—	vrhunsko vino ZGP — ledeno vino;

35 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	vrhunsko vino ZGP — suhi jagodni izbor;

Luksemburgas vīniem:

—	25 miliekvivalenti litrā Luksemburgas īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “vendanges tardives”,

—	30 miliekvivalenti litrā Luksemburgas īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “vin de paille” un “vin de glace”.

Rumānijas vīniem:

—	25 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā DOC–CT.

—	30 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā DOC–CIB.

XVII PIELIKUMS

Bagātināšana, ja laika apstākļi ir bijuši īpaši nelabvēlīgi

(šīs regulas 27. pants)

	Gads	Vīnkopības zona	Ģeogrāfiskais reģions	Šķirne (attiecīgā gadījumā)
1.	2000.	A	Anglija, Velsa	Auxerrois, Chardonnay, Ehrenfelser, Faber, Huxelrebe, Kerner, Pinot Blanc, Pinot Gris, Pinot Noir, Riesling, Schonburger, Scheurebe, Seyval Blanc un Wurzer

XVIII PIELIKUMS

Gadījumi, kad ir atļauta viena un tā paša produkta paskābināšana un bagātināšana

(šīs regulas 31. pants)

(p.m.)

XIX PIELIKUMS

Datumi, līdz kuriem drīkst veikt bagātināšanas, paskābināšanas un atskābināšanas operācijas gadījumos, kad ir īpaši nelabvēlīgi laika apstākļi

(šīs regulas 33. pants)

(p.m.)

XX PIELIKUMS

To vīna destilātu vai žāvētu vīnogu destilātu īpašības, kurus var pievienot liķiera vīniem un dažiem īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem liķiera vīniem

(šīs regulas 40. pants)

1.	Organoleptiskās īpašības

Bez svešas izcelsmes aromāta, kas nosakāms jēlmateriālā

Alkohola tilpuma koncentrācija:

Minimālā

52 % tilpuma

Maksimālā

86 % tilpuma

3.	Kopējais gaistošo vielu, izņemot etil- un metilspirtu, daudzums

125 g/hl alkohola vai vairāk pie 100 % tilpuma

4.	Maksimālais metilspirta saturs

< 200 g/hl alkohola pie 100 % tilpuma

XXI PIELIKUMS

To īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu saraksts, kuru ražošanā jāievēro īpaši noteikumi

A. TO ĪPAŠOS APVIDOS RAŽOTU KVALITATĪVO LIĶIERA VĪNU SARAKSTS, KURU RAŽOŠANĀ IZMANTO VĪNOGU MISU VAI TĀS MAISĪJUMU AR VĪNU

(šīs regulas 41. panta 1. punkts)

GRIEĶIJA

Σάμος (Samos), Μοσχάτος Πατρών (Patras Muscatel), Μοσχάτος Ρίου Πατρών (Rio Patron Muscatel), Μοσχάτος Κεφαλλονιάς (Kefallonia Muscatel), Μοσχάτος Ρόδου (Rhodes Muscatel), Μοσχάτος Λήμνου (Lemnos Muscatel), (Sitia), Νεμέα (Nemea), Σαντορίνη (Santorini), Δαφνές (Dafnes), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodafne of Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλλονιάς (Mavrodafne of Kefallonia).

SPĀNIJA

Īpašos apvidos ražoti kvalitatīvie liķiera vīni	Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas noteikumos vai valsts likumos un citos normatīvajos aktos
Alicante	Moscatel de Alicante Vino dulce
Cariñena	Vino dulce
Jerez-Xérès-Sherry	Pedro Ximénez Moscatel
Montilla-Moriles	Pedro Ximénes
Priorato	Vino dulce
Tarragona	Vino dulce
Valencia	Moscatel de Valencia Vino dulce

ITĀLIJA

Cannonau di Sardegna, giró di Cagliari, malvasia di Bosa, malvasia di Cagliari, Marsala, monica di Cagliari, moscato di Cagliari, moscato di Sorso-Sennori, moscato di Trani, nasco di Cagliari, Oltrepó Pavese moscato, San Martino della Battaglia, Trentino, Vesuvio Lacrima Christi.

B. TO ĪPAŠOS APVIDOS RAŽOTU KVALITATĪVO LIĶIERA VĪNU SARAKSTS, KURU RAŽOŠANĀ PIEVIENO PRODUKTUS, KAS MINĒTI REGULAS (EK) NR. 1493/1999 V PIELIKUMA J.2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ

(šīs regulas 41. panta 2. punkts)

1. To īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu saraksts, kuru ražošanā pievieno vīna spirtu vai žāvētu vīnogu spirtu ar alkohola tilpuma koncentrāciju ne mazāk kā 95 % tilpuma un ne vairāk kā 96 % tilpuma

(Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.2. punkta b) apakšpunkta ii) daļas pirmais ievilkums)

GRIEĶIJA

Σάμος (Samos), Μοσχάτος Πατρών (Patras Muscatel), Μοσχάτος Ρίου Πατρών (Rio Patron Muscatel), Μοσχάτος Κεφαλλονιάς (Kefallonia Muscatel), Μοσχάτος Ρόδου (Rhodes Muscatel), Μοσχάτος Λήμνου (Lemnos Muscatel), Σητεία (Sitia), Σαντορίνη (Santorini), Δαφνές (Dafnes), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodafne of Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλλονιάς (Mavrodafne of Kefallonia).

SPĀNIJA

Contado de Huelva, Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Málaga, Montilla-Moriles, Rueda.

KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria).

2. To īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu saraksts, kuru ražošanā pievieno spirtu, kas destilēts no vīna vai vīnogu čagām, ar alkohola tilpuma koncentrāciju ne mazāk kā 52 % tilpuma un ne vairāk kā 86 % tilpuma

(Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.2. punkta b) apakšpunkta ii) daļas otrais ievilkums)

GRIEĶIJA

Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodafne of Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλλονιάς (Mavrodafne of Kefallonia), Σητεία (Sitia), Σαντορίνη (Santorini), Δαφνές (Dafnes), Νεμέα (Nemea).

FRANCIJA

Pineau des Charentes vai pineau charentais, floc de Gascogne, macvin du Jura.

KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria).

3. To īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu saraksts, kuru ražošanā pievieno spirtu, kas destilēts no žāvētām vīnogām, ar alkohola tilpuma koncentrāciju ne mazāk kā 52 % tilpuma un ne vairāk kā 94,5 % tilpuma

(Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.2. punkta b) apakšpunkta ii) daļas trešais ievilkums)

GRIEĶIJA

Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodafne of Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλλονιάς (Mavrodafne of Kefallonia).

4. To īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu saraksts, kuru ražošanā pievieno vīnogu misu fermentācijā, kas iegūta no sažuvušām vīnogām

(Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.2. punkta b) apakšpunkta iii) daļas pirmais ievilkums)

SPĀNIJA

Īpašos apvidos ražoti kvalitatīvie liķiera vīni	Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas noteikumos vai valsts likumos un citos normatīvajos aktos
Jerez-Xérès-Sherry	Vino generoso de licor
Málaga	Vino dulce
Montilla-Moriles	Vino generoso de licor

ITĀLIJA

Aleatico di Gradoli, Giró di Cagliari, Malvasia delle Lipari, Malvasia di Cagliari, Moscato passito di Pantelleria.

KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria).

5. To īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu saraksts, kuru ražošanā pievieno koncentrētu vīnogu misu, kas iegūta, tieši iedarbojoties ar siltumu, un kas atbilst, izņemot šo operāciju, koncentrētas vīnogu misas definīcijai

(Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.2. punkta b) apakšpunkta iii) daļas otrais ievilkums)

SPĀNIJA

Īpašos apvidos ražoti kvalitatīvie liķiera vīni	Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas noteikumos vai valsts likumos un citos normatīvajos aktos
Alicante
Condado de Huelva	Vino generoso de licor
Jerez-Xérès-Sherry	Vino generoso de licor
Málaga	Vino dulce
Montilla-Moriles	Vino generoso de licor
Navarra	Moscatel

ITĀLIJA

Marsala.

6. To īpašos apvidos ražotu kvalitatīvo liķiera vīnu saraksts, kuru ražošanā pievieno koncentrētu vīnogu misu

(Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J.2. punkta b) apakšpunkta iii) daļas trešais ievilkums)

SPĀNIJA

Īpašos apvidos ražoti kvalitatīvie liķiera vīni	Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas noteikumos vai valsts likumos un citos normatīvajos aktos
Málaga	Vino dulce
Montilla-Moriles	Vino dulce
Tarragona	Vino dulce

ITĀLIJA

Oltrepó Pavese Moscato, Marsala, Moscato di Trani.

XXII PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 1622/2000 (OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp.)
Regula (EK) Nr. 2451/2000 (OV L 282, 8.11.2000., 7. lpp.)
Regula (EK) Nr. 885/2001 (OV L 128, 10.5.2001., 54. lpp.)	tikai 2. pants
Regula (EK) Nr. 1609/2001 (OV L 212, 7.8.2001., 9. lpp.)
Regula (EK) Nr. 1655/2001 (OV L 220, 15.8.2001., 17. lpp.)
Regula (EK) Nr. 2066/2001 (OV L 278, 23.10.2001., 9. lpp.)
Regula (EK) Nr. 2244/2002 (OV L 341, 17.12.2002., 27. lpp.)
Regula (EK) Nr. 1410/2003 (OV L 201, 8.8.2003., 9. lpp.)
2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 6.A.30. punkts (OV L 236, 23.9.2003., 346. lpp.)
Regula (EK) Nr. 1427/2004 (OV L 263, 10.8.2004., 3. lpp.)
Regula (EK) Nr. 1428/2004 (OV L 263, 10.8.2004., 7. lpp.)
Regula (EK) Nr. 1163/2005 (OV L 188, 20.7.2005., 3. lpp.)
Regula (EK) Nr. 643/2006 (OV L 115, 28.4.2006., 6. lpp.)	tikai 1. pants
Regula (EK) Nr. 1507/2006 (OV L 280, 12.10.2006., 9. lpp.)	tikai 1. pants
Regula (EK) Nr. 2030/2006 (OV L 414, 30.12.2006., 40. lpp.)	tikai 2. pants
Regula (EK) Nr. 388/2007 (OV L 97, 12.4.2007., 3. lpp.)
Regula (EK) Nr. 389/2007 (OV L 97, 12.4.2007., 5. lpp.)
Regula (EK) Nr. 556/2007 (OV L 132, 24.5.2007., 3. lpp.)
Regula (EK) Nr. 1300/2007 (OV L 289, 7.11.2007., 8. lpp.)

XXIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1622/2000	Šī regula
1. līdz 7. pants	1. līdz 7. pants
8. pants, pirmā daļa, ievadvārdi	8. pants, 1. punkts, ievadvārdi
8. pants, pirmā daļa, pirmais ievilkums	8. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts
8. pants, pirmā daļa, otrais ievilkums	8. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts
8. pants, otrā daļa	8. pants, 2. punkts
9. pants, pirmā daļa, ievadvārdi	9. pants, 1. punkts, ievadvārdi
9. pants, pirmā daļa, pirmais ievilkums	9. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts
9. pants, pirmā daļa, otrais ievilkums	9. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts
9. pants, pirmā daļa, trešais ievilkums	9. pants, 1. punkts, c) apakšpunkts
9. pants, otrā daļa	9. pants, 2. punkts
10. un 11. pants	10. un 11. pants
11.a pants	12. pants
12. pants	13. pants
13. pants	14. pants
14. pants	15. pants
15. pants	16. pants
15.a pants	17. pants
16. pants	18. pants
17. pants	19. pants
18. pants	20. pants
18.a pants	21. pants
18.b pants	22. pants
19. pants	23. pants
20. pants	24. pants
21. pants	25. pants
22. pants	26. pants
23. pants	27. pants
24. pants, ievadvārdi	28. pants, pirmā daļa, ievadvārdi
24. pants, a) punkts	28. pants, pirmā daļa, a) punkts
24. pants, b) punkts	28. pants, pirmā daļa, b) punkts
24. pants, c) punkts	28. pants, pirmā daļa, c) punkts
24. pants, d) punkts, ievadvārdi	28. pants, pirmā daļa, d) punkts, ievadvārdi
24. pants, d) punkts, pirmais ievilkums	28. pants, pirmā daļa, d) punkts, i) apakšpunkts
24. pants, d) punkts, otrais ievilkums	28. pants, pirmā daļa, d) punkts, ii) apakšpunkts
24. pants, d) punkts, trešais ievilkums	28. pants, pirmā daļa, d) punkts, iii) apakšpunkts
24. pants, d) punkts, nobeiguma teikums	28. pants, otrā daļa
24. pants, e) punkts	28. pants, pirmā daļa, e) punkts
25. pants, 1. punkts	29. pants, 1. punkts
25. pants, 2. punkts, ievadvārdi	29. pants, 2. punkts, ievadvārdi
25. pants, 2. punkts, pirmais ievilkums	29. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts
25. pants, 2. punkts, otrais ievilkums	29. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts
25. pants, 2. punkts, trešais ievilkums	29. pants, 2. punkts, c) apakšpunkts
25. pants, 2. punkts, ceturtais ievilkums	29. pants, 2. punkts, d) apakšpunkts
25. pants, 2. punkts, piektais ievilkums	29. pants, 2. punkts, e) apakšpunkts
25. pants, 3. līdz 6. punkts	29. pants, 3. līdz 6. punkts
26. pants, 1. punkts	30. pants, 1. punkts
26. pants, 2. punkts, ievadvārdi	30. pants, 2. punkts, ievadvārdi
26. pants, 2. punkts, pirmais ievilkums	30. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts
26. pants, 2. punkts, otrais ievilkums	30. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts
26. pants, 2. punkts, trešais ievilkums	30. pants, 2. punkts, c) apakšpunkts
26. pants, 3. punkts	30. pants, 3. punkts
27. pants	31. pants
28. pants	32. pants
29. pants	33. pants
30. pants	34. pants
31. pants	35. pants
32. pants	36. pants
33. pants	37. pants
34. pants, 1. punkts	38. pants, 1. punkts
34. pants, 2. punkts, ievadvārdi	38. pants, 2. punkts, ievadvārdi
34. pants, 2. punkts, pirmais ievilkums	38. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts
34. pants, 2. punkts, otrais ievilkums	38. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts
34. pants, 2. punkts, nobeiguma teikums	38. pants, 2. punkts, nobeiguma teikums
34. pants, 3. punkts	38. pants, 3. punkts
35. pants, 1. punkts, ievadvārdi	39. pants, 1. punkts, ievadvārdi
35. pants, 1. punkts, pirmais ievilkums	39. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts
35. pants, 1. punkts, otrais ievilkums	39. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts
35. pants, 1. punkts, trešais ievilkums	39. pants, 1. punkts, c) apakšpunkts
35. pants, 1. punkts, nobeiguma teikums	39. pants, 1. punkts, ievadvārdi
35. pants, 2. un 3. punkts	39. pants, 2. un 3. punkts
35. pants, 4. punkts, ievadvārdi	39. pants, 4. punkts, ievadvārdi
35. pants, 4. punkts, a) apakšpunkts	39. pants, 4. punkts, a) apakšpunkts
35. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts, ievadvārdi	39. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts, ievadvārdi
35. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts, pirmais ievilkums	39. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts, i) daļa
35. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts, otrais ievilkums	39. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts, ii) daļa
35. pants, 5. punkts	39. pants, 5. punkts
37. pants	40. pants
38. pants	41. pants
39. pants	42. pants
40. pants	43. pants
41. pants, 1. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi	44. pants, 1. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi
41. pants, 1. punkts, pirmā daļa, pirmais ievilkums	44. pants, 1. punkts, pirmā daļa, a) punkts
41. pants, 1. punkts, pirmā daļa, otrais ievilkums	44. pants, 1. punkts, pirmā daļa, b) punkts
41. pants, 1. punkts, pirmā daļa, trešais ievilkums	44. pants, 1. punkts, pirmā daļa, c) punkts
41. pants, 1. punkts, pirmā daļa, ceturtais ievilkums	44. pants, 1. punkts, pirmā daļa, d) punkts
41. pants, 1. punkts, otrā daļa	44. pants, 1. punkts, otrā daļa
41. pants, 2., 3. un 4. punkts	44. pants, 2., 3. un 4. punkts
42. pants	45. pants
43. pants	46. pants
44. pants, 1. punkts	—
44. pants, 2. punkts	47. pants
—	48. pants
45. pants	49. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
III pielikums	III pielikums
IV pielikums	IV pielikums
VI pielikums	V pielikums
VII pielikums	VI pielikums
VIII pielikums	VII pielikums
VIII.a pielikums	VIII pielikums
IX pielikums	IX pielikums
IX.a pielikums	X pielikums
X pielikums	XI pielikums
XI pielikums	XII pielikums
XI.a pielikums	XIII pielikums
XII pielikums	XIV pielikums
XII.a pielikums	XV pielikums
XIII pielikums	XVI pielikums
XIV pielikums	XVII pielikums
XV pielikums	XVIII pielikums
XVI pielikums	XIX pielikums
XVII pielikums	XX pielikums
XVIII pielikums	XXI pielikums
—	XXII pielikums
—	XXIII pielikums

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

15.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/58

LĒMUMS Nr. 2/2007, KURU PIEŅĒMUSI APVIENOTĀ KOPIENAS/ŠVEICES GAISA TRANSPORTA KOMITEJA, KAS IZVEIDOTA AR EIROPAS KOPIENAS UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS NOLĪGUMU

(2007. gada 15. decembris),

ar ko aizstāj pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumam par gaisa transportu

(2008/367/EK)

KOPIENAS/ŠVEICES GAISA TRANSPORTA KOMITEJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par gaisa transportu, turpmāk tekstā “nolīgums”, un jo īpaši tā 23. panta 4. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Šā Lēmuma pielikums aizstāj Līguma pielikumu.

Briselē, 2007. gada 15. decembrī

Apvienotās komitejas vārdā —

Kopienas delegācijas vadītājs

Daniel CALLEJA CRESPO

Šveices delegācijas vadītājs

Raymond CRON

PIELIKUMS

Šajā nolīgumā:

—	kur vien šajā pielikumā norādītajos tiesību aktos ir atsauces uz Eiropas Kopienas dalībvalstīm vai prasība par saistību ar tām, šajā nolīgumā atsauce jāsaprot kā vienlīdz piemērojama Šveicei vai kā prasība par saistību ar Šveici;

—

neskarot šā Nolīguma 15. pantu, ar terminu “Kopienas gaisa pārvadātājs”, kas minēts uzskaitītajās Kopienas direktīvās un regulās, apzīmē gaisa pārvadātāju, kurš saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 noteikumiem ir licencēts un kura galvenā uzņēmējdarbības vieta un juridiskā adrese (ja tāda ir) ir Šveicē.

1. Trešais aviācijas liberalizācijas pasākumu kopums un citi civilās aviācijas noteikumi

Nr. 2407/92

Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu

(1.–18. pants).

Attiecībā uz 13. panta 3. punkta piemērošanu atsauce uz EK līguma 226. pantu ir jāsaprot kā atsauce uz šajā Nolīgumā ietvertajām procedūrām.

Nr. 2408/92

Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem

(1.–10., 12.–15. pants).

(Pielikumi tiks grozīti, lai iekļautu Šveices lidostas.)

(Piemēro I pielikuma grozījumus, kas izriet no II pielikuma 8. nodaļas (Transporta politika), G iedaļas (gaisa transports), Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās akta 1. punkta nosacījumus un pielāgojumus Līgumos, kas ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā).

Nr. 2409/92

Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2409/92 par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem

(1.–11. pants).

Nr. 2000/79

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva Nr. 2000/79/EK par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA).

Nr. 93/104

Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīva Nr. 93/104/EK par dažiem darba laika organizācijas aspektiem. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	2000. gada 22. jūnija Direktīvu Nr. 2000/34/EK.

Nr. 437/2003

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem.

Nr. 1358/2003

Komisijas 2003. gada 31. jūlija Regula (EK) Nr. 1358/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem un ar ko groza tās I un II pielikumu.

Nr. 785/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 785/2004 par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem.

Nr. 91/670

Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva Nr. 91/670/EEK par personāla licenču savstarpēju pieņemšanu amata pienākumu pildīšanai civilajā aviācijā

(1.–8. pants).

Nr. 95/93

Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (1.–12. pants). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu Nr. 793/2004 (1.–2. pants).

Nr. 96/67

Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva Nr. 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās

(1.–9., 11.–23. un 25. pants).

Nr. 2027/97

Padomes 1997. gada 9. oktobra Regula (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos (1.–8. pants). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 13. maija Regulu Nr. 889/2002 (1.–2. pants).

2. Konkurences noteikumi

Visas uzskaitīto dokumentu atsauces uz Līguma 81. un 82. pantu jāsaprot šā Nolīguma 8. un 9. panta nozīmē.

Nr. 17/62

Padomes 1962. gada 6. februāra Regula Nr. 17/62 par Līguma 81. un 82. panta īstenošanu (8. panta 3. punkts). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Regulu Nr. 59/62,

—	Regulu Nr. 118/63,

—	Regulu Nr. 2822/71,

—	Regulu Nr. 1216/99,

—	2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (1.–13., 15.–45. pants).

Nr. 2988/74

Padomes 1974. gada 26. novembra Regula (EEK) Nr. 2988/74 attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi Eiropas Ekonomikas kopienas transporta un konkurences noteikumiem (1.–7. pants). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (1.–13., 15.–45. pants).

Nr. 3975/87

Padomes 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) Nr. 3975/87 par procedūru konkurences noteikumu piemērošanai attiecībā uz uzņēmumiem gaisa transporta nozarē (1.–7. pants, 8. panta 1. punkts, 8. panta 2. punkts, 9.–11. pants, 12. panta 1. punkts, 12. panta 2. punkts, 12. panta 4. punkts, 12. panta 5. punkts, 13. panta 1. punkts, 13. panta 2. punkts, un 14.–19. pants). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Padomes 1991. gada 14. maija Regulu Nr. 1284/91 (1. pants),

—	Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulu Nr. 2410/92 (1. pants),

—	Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (1.–13., 15.–45. pants).

Nr. 3976/87

Padomes 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) Nr. 3976/87 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē (1.–5., un 7. pants). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Padomes 1990. gada 24. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2344/90 (1. pants),

—	Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2411/92 (1. pants),

—	Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (1.–13., 15.–45. pants).

Nr. 1617/93(2)

Komisijas 1993. gada 25. jūnija Regula (EEK) Nr. 1617/93 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām tādu vienošanos, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām, kas attiecas uz lidojumu sarakstu kopīgu plānošanu un saskaņošanu, lidojumu kopīgu apkalpošanu un apspriešanos par pasažieru un kravas pārvadājumu tarifiem regulārās gaisa satiksmes līnijās, kā arī uz laika nišu sadali lidostās (1.–7. pants). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas 1996. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 1523/96 (1. un 2. pants),

—	Komisijas 1999. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1083/1999,

—	Komisijas 2001. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1324/2001,

Nr. 4261/88

Komisijas 1988. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 4261/88 par Padomes Regulā (EEK) Nr. 3975/87 noteiktajiem iebildumiem, iesniegumiem un izmeklēšanu

(1.–14. pants).

Nr. 80/723

Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīva Nr. 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību (1.–9. pants). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas 1985. gada 24. jūlija Direktīvu Nr. 85/413/EEK (1.–3. pants).

Nr. 1/2003

Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā.

(1.–13., un 15.–45. pants)

(Tādā mērā, kādā šo regulu piemēro šā nolīguma vajadzībām. Šīs regulas iekļaušana neietekmē saskaņā ar šo nolīgumu veikto uzdevumu sadali.)

Nr. 773/2004

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija.

Nr. 139/2004

Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula)

(1.–18. pants, 19. panta 1., 2. punkts, 20.–23. pants).

Attiecībā uz Apvienošanās regulas 4. panta 5. punktu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju piemēro šādus nosacījumus:

saistībā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēto koncentrāciju, kas nav Kopienas mēroga koncentrācija šīs regulas 1. panta izpratnē un ko var izskatīt saskaņā ar vismaz trīs EK dalībvalstu un Šveices Konfederācijas konkurences jomas tiesību aktiem, šīs regulas 4. panta 2. punktā minētās personas vai uzņēmumi pirms koncentrācijas paziņošanas kompetentajām iestādēm var informēt EK Komisiju, iesniedzot pamatotu iesniegumu, ka koncentrācija jāpārbauda Komisijai.

2)	EK Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktu un iepriekšējo paragrāfu nekavējoties nosūta visus iesniegumus Šveices Konfederācijai.

3)	Ja Šveices Konfederācija izteikusi pretenzijas attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai, kompetentā Šveices iestāde saglabā tās pilnvaras un saskaņā ar šo punktu lietu no Šveices Konfederācijas izskatīšanai nenodod.

Ievērojot Apvienošanās regulas 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā noteiktos laika ierobežojumus:

1)	EK Komisija saskaņā ar 4. panta 4. un 5. punktu, 9. panta 2. un 6. punktu un 22. panta 2. punktu nekavējoties nosūta visus attiecīgos dokumentus Šveices kompetentajām iestādēm.

2)	Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā noteiktos laika ierobežojumus attiecībā uz Šveices Konfederāciju rēķina, sākot no brīža, kad kompetentā Šveices konkurences iestāde saņem attiecīgos dokumentus.

Nr. 802/2004

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 802/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju

(1.–24. pants).

3. Aviācijas drošība

Nr. 3922/91

Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (1.–3. pants, 4. panta 2. punkts, (5.–11., un 13. pants), kas grozīta ar:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1899/2006,

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1900/2006.

Nr. 94/56/EK

Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīva Nr. 94/56/EK, ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus

(1.–13. pants).

Nr. 36/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva Nr. 36/2004/EK par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību

(1.–9., un 11.–14. pants).

Nr. 768/2006

Komisijas 2006. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 768/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK par informācijas vākšanu un apmaiņu attiecībā uz to gaisa kuģu drošību, kuri izmanto Kopienas lidostas, un informācijas sistēmu pārvaldību.

Nr. 2003/42

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. jūnija Direktīva Nr. 2003/42/EK attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā

(1.–12. pants).

Nr. 1592/2002

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (turpmāk – “regula”). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	2003. gada 22. jūlija Regulu Nr. 1643/2003,

—	2003. gada 24. septembra Regulu Nr. 1701/2003,

—	Komisijas 2007. gada 28. marta Regulu (EK) Nr. 334/2007,

—	Komisijas 2007. gada 2. februāra Regulu (EK) Nr. 103/2007 par pārejas perioda pagarinājumu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1592/2002 53. panta 4. punktā.

—	komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1592/2002

Aģentūrai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar regulas noteikumiem.

Komisijai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas lēmumu pieņemšanai saskaņā ar regulas 10. panta 2. punktu, 10. panta 4. punktu, 10. panta 6. punktu, 16. panta 4. punktu, 29. panta 3. punkta i) apakšpunktu, 31. panta 3. punktu, 32. panta 5. punktu un 53. panta 4. punktu.

Neskarot horizontālos pielāgojumus, kas paredzēti Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu pielikuma pirmajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” regulas 54. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kas minētas attiecīgajā noteikumā, neuzskata par tādām, ko attiecina uz Šveici.

Nekas regulā nenodod EASA pilnvaras rīkoties Šveices vārdā saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem citos nolūkos, kas nav palīdzība saistību pildīšanā saskaņā ar šādiem nolīgumiem.

Regulas tekstu Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

regulas 9. pantu groza šādi:

i)	panta 1. punktā pēc vārda “Kopienu” iekļauj vārdus “vai Šveici”;

ii)	panta 2. punkta a) apakšpunktā pēc vārda “Kopiena” iekļauj vārdus “vai Šveice”;

iii)	panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu svītro;

iv)

papildina ar šādu punktu:

“3. Ja Kopiena ar trešo valsti risina sarunas par tāda nolīguma noslēgšanu, kurā paredzēts, ka dalībvalsts vai Aģentūra var izsniegt sertifikātus, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts aeronavigācijas iestāžu izsniegtiem sertifikātiem, tā centīsies panākt, ka attiecīgā trešā valsts piedāvā Šveicei noslēgt tādu pašu nolīgumu.

Šveice savukārt centīsies ar trešām valstīm noslēgt nolīgumus, kuri atbilst nolīgumiem, kas noslēgti ar Kopienu.”

b)	regulas 20. pantu papildina ar šādu punktu: “4. Atkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, Šveices valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības, var pieņemt darbā Aģentūras izpilddirektors, noslēdzot ar viņiem līgumu.”

c)	regulas 21. pantu papildina ar šādu daļu: “Šveice attiecībā uz Aģentūru piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību, kas izklāstīts šā pielikuma A pielikumā, saskaņā ar A pielikuma papildinājumu.”

d)	regulas 28. pantu papildina ar šādu punktu: “Šveice pilnībā piedalās valdē, kur tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot balsstiesības.”

regulas 48. pantu papildina ar šādu punktu:

“8. Šveice piedalās 1. punkta a) apakšpunktā minētajā finansiālajā ieguldījumā saskaņā ar šādu formulu:

S (0,2/100) + S [1 – (a+b) 0,2/100] c/C,

kur:

S	=	ir Aģentūras budžeta daļa, ko nesedz 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās maksas un atlīdzība
a	=	asociēto valstu skaits
b	=	ES dalībvalstu skaits
c	=	Šveices ieguldījums ICAO budžetā,
C	=	ES dalībvalstu un asociēto valstu kopējais ieguldījums ICAO budžetā.”

f)	regulas 50. pantu papildina ar šādu punktu: “Noteikumi par Kopienas finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz personām, kas piedalās Aģentūras darbībā, ir izklāstīti šā pielikuma B pielikumā.”

Regulas II pielikumu paplašina, lai tajā iekļautu turpmāk minētos gaisa kuģus kā ražojumus, uz kuriem attiecas 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļa Komisijas 2003. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (1):

gaisa kuģis – [HB IDJ] – tips CL600-2B19,

gaisa kuģis – [HB-IGM] – tips Gulfstream G-V-SP,

gaisa kuģis – [HB-IIS, HB-IIY, HB-IMJ, HB-IVL, HB-IVZ, HB-JES] – tips Gulfstream G-V,

gaisa kuģis – [HB-IBX, HB-IKR, HB-IMY, HB-ITF, HB-IWY] – tips Gulfstream G-IV,

gaisa kuģis – [HB-XJF, HB-ZCW, HB-ZDF, HB-ZDO] – tips MD 900.

Nr. 736/2006

Komisijas 2006. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 736/2006 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras standartizācijas pārbaužu darba metodēm.

Nr. 1702/2003

Komisijas 2003. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas 2005. gada 7. marta Regulu (EK) Nr. 381/2005,

—	Komisijas 2006. gada 8. maija Regulu (EK) Nr. 706/2006,

—	Komisijas 2007. gada 28. marta Regulu (EK) Nr. 335/2007,

—	Komisijas 2007. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 375/2007.

Šajā Nolīgumā Regulas Nr. 1702/2003 tekstu pielāgo šādi:

2. pantu groza šādi:

3., 4., 6., 8., 10., 11., 13. un 14. punktā datumu “2003. gada 28. septembris” aizstāj ar vārdiem “diena, kad stājas spēkā Kopienas/Šveices Gaisa transporta komitejas lēmums, ar kuru Regulu (EK) Nr. 1592/2002 iekļauj nolīguma pielikumā”.

Nr. 2042/2003

Komisijas 2003. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas 2006. gada 8. maija Regulu (EK) Nr. 707/2006.

—	Komisijas 2007. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 376/2007.

Nr. 104/2004

Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regula (EK) Nr. 104/2004, ar ko nosaka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras Apelācijas padomes organizācijas noteikumus un sastāvu.

Nr. 488/2005

Komisijas 2005. gada 21. marta Regula (EK) Nr. 488/2005 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību.

Nr. 779/2006

Komisijas 2006. gada 24. maija Regula (EK) Nr. 779/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 488/2005 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību.

Nr. 593/2007

Komisijas Regula 2007. gada 31. maijs par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību (14.2).

Nr. 2111/2005

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu.

Nr. 473/2006

Komisijas 2006. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 473/2006, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā.

Šo regulu piemēro, kamēr vien tā ir spēkā ES.

4. Aviācijas drošība

Nr. 2320/2002

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā (1.–8., un 10.–13. pants). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 849/2004.

Nr. 622/2003

Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Regula (EK) Nr. 622/2003, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas 2004. gada 15. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2004,

—	Komisijas 2005. gada 24. maija Regulu (EK) Nr. 781/2005 (1. un 2. pants),

—	Komisijas 2005. gada 6. jūnija Regulu (EK) Nr. 857/2005 (1. un 2. pants),

—	Komisijas 2006. gada 2. jūnija Regulu Nr. 831/2006,

—	Komisijas 2006. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1448/2006,

—	Komisijas 2006. gada 4. oktobra Regulu (EK) Nr. 1546/2006,

—	Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1862/2006,

—	Komisijas 2006. gada 13. janvāra Regula (EK) Nr. 65/2006,

—	Komisijas 2006. gada 10. februāra Regula (EK) Nr. 240/2006,

—	Komisijas 2007. gada 20. aprīļa Regulu (EK) Nr. 437/2007.

Nr. 1217/2003

Komisijas 2003. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 1217/2003, ar ko nosaka kopējas specifikācijas valstu civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmām.

Nr. 1486/2003

Komisijas 2003. gada 22. augusta Regula (EK) Nr. 1486/2003, ar ko nosaka procedūras Komisijas inspekciju veikšanai civilās aviācijas drošības jomā

(1.–13., un 15.–18. pants).

Nr. 1138/2004

Komisijas 2004. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1138/2004 par kopēju definīciju ierobežotas iekļuves drošības zonu kritiskajām daļām lidostās.

5. Gaisa satiksmes pārvaldība

Nr. 549/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula).

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 6. pantu, 8. panta 1. punktu, 10., 11. un 12. pantu.

Neskarot horizontālos pielāgojumus, kas paredzēti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu pielikuma pirmajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kas minētas attiecīgajā noteikumā, neuzskata par attiecināmām uz Šveici.

—	komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 (Vienotās gaisa telpas komiteja)

Nr. 550/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula).

Komisijai attiecībā uz Šveici ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 16. pantu ar turpmāk izklāstītajiem grozījumiem.

Regulas tekstu nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)	regulas 3. pantu groza šādi: panta 2. punktā pēc vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”.

b)	regulas 7. pantu groza šādi: panta 1. punktā un 6. punktā pēc vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”.

c)	regulas 8. pantu groza šādi: panta 1. punktā pēc vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”.

d)	regulas 10. pantu groza šādi: panta 1. punktā pēc vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”.

e)	regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Komisija lēmumu adresē dalībvalstīm un par to informē pakalpojumu sniedzēju, ciktāl šāda informācija uz to juridiski attiecas.”

Nr. 551/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula).

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 2. pantu, 3. panta 5. punktu un 10. pantu.

Nr. 552/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula).

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 4. un 7. pantu un 10. panta 3. punktu.

Regulas tekstu nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)	regulas 5. pantu groza šādi: panta 2. punktā pēc vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”.

b)	regulas 7. pantu groza šādi: panta 4. punktā pēc vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”.

c)	regulas III pielikumu groza šādi: pielikuma 3. punkta otrajā un pēdējā ievilkumā pēc vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”.

Nr. 2096/2005

Komisijas 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (Dokuments attiecas uz EEZ).

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 9. pantu

Nr. 2150/2005

Komisijas 2005. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai.

Nr. 2006/23

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva Nr. 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci.

Nr. 730/2006

Komisijas 2006. gada 11. maija Regula (EK) Nr. 730/2006 par gaisa telpas klasifikāciju un lidojumu, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, piekļuvi virs 195. lidojuma līmeņa.

Nr. 1033/2006

Komisijas 2006. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 1033/2006, ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā.

Nr. 1032/2006

Komisijas 2006. gada 6. jūlija Regula (EK) Nr. 1032/2006, ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām.

Nr. 1794/2006

Komisijas 2006. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 1794/2006, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem.

Nr. 219/2007

Padomes 2007. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR).

Nr. 633/2007

Komisijas 2007. gada 7. jūnija Regula (EK) Nr. 633/2007, ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām.

6. Vide un troksnis

Nr. 2002/30

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīva Nr. 2002/30/EK par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni

(1.–12., un 14.–18. pants).

(Piemēro I pielikuma grozījumus, kas izriet no II pielikuma 8. nodaļas (Transporta politika), G iedaļas (gaisa transports), Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās akta 2. punkta nosacījumus un pielāgojumus Līgumos, kas ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā.)

Nr. 80/51

Padomes 1979. gada 20. decembra Direktīva Nr. 80/51/EEK zemskaņas lidmašīnu trokšņa emisijas ierobežošanu (1.–9. pants). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Direktīvu Nr. 83/206/EEK.

Nr. 89/629

Padomes 1989. gada 4. decembra Direktīva Nr. 89/629/EEK par civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu trokšņa emisijas ierobežošanu

(1.–8. pants).

Nr. 92/14

Padomes 1992. gada 2. marta Direktīva Nr. 92/14/EEK par to lidaparātu ekspluatācijas ierobežošanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 2. nodaļas II daļa

(1.–11. pants).

7. Patērētāju aizsardzība

Nr. 90/314

Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīva Nr. 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām

(1.–10. pants).

Nr. 93/13

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva Nr. 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos

(1.–11. pants).

Nr. 2299/89

Padomes 1989. gada 24. jūlija Regula (EEK) Nr. 2299/89 par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām (1.–22. pants). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Padomes Regulu Nr. 3089/93

—	Padomes 1999. gada 8. februāra Regulu Nr. 323/1999.

Nr. 261/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91

(1.–18. pants).

8. Dažādi

Nr. 2003/96

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva Nr. 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

(14. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 14. panta 2. punkts).

Pielikumi:

A.	Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību.

B.	Finanšu kontrole saistībā ar Šveices dalību Eiropas Aviācijas drošības aģentūras darbībā.

C.	Padomes deklarācija par Šveices dalību Kopienas Komisijās.

(1) OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.

A PIELIKUMS

PROTOKOLS PAR EIROPAS KOPIENU PRIVILĒĢIJĀM UN NEAIZSKARAMĪBU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar 28. pantu Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu komisijas izveidi šīm Kopienām un Eiropas Investīciju bankai dalībvalstu teritorijā ir tādas privilēģijas un neaizskaramība, kādas ir nepieciešamas to uzdevumu izpildei,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno šim Līgumam.

I NODAĻA

EIROPAS KOPIENU ĪPAŠUMS, FINANŠU LĪDZEKĻI, AKTĪVI UN DARBĪBAS

1. pants

Kopienu telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai atsavināt.

Uz Kopienu īpašumu un aktīviem bez Eiropas Kopienu Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2. pants

Kopienu arhīvi ir neaizskarami.

3. pants

Kopienas, to aktīvi, ieņēmumi un cits īpašums ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

Ja iespējams, dalībvalstu valdības veic attiecīgus pasākumus, lai piešķirtu atbrīvojumu no netiešajiem nodokļiem vai tirdzniecības nodokļiem, kas iekļauti kustamā vai nekustamā īpašuma cenā, vai atmaksātu šādus nodokļus, ja Kopienas savām dienesta vajadzībām izdara būtiskus pirkumus, kuru cenā ir iekļauti šādi nodokļi. Šo noteikumu piemērošana tomēr nedrīkst Kopienās radīt konkurences traucējumus.

Nekādus atbrīvojumus nepiešķir attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

4. pants

Kopienas ir atbrīvotas no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz priekšmetiem, kas paredzēti to oficiālai lietošanai: tās valsts teritorijā, kurā šādi priekšmeti ievesti, tos nevar nodot par atlīdzību vai bez atlīdzības, izņemot gadījumus, ja tas notiek saskaņā ar nosacījumiem, kam piekritusi attiecīgās valsts valdība.

Kopienas ir atbrīvotas arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz to publikācijām.

5. pants

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena var turēt visu veidu valūtu un veikt norēķinus jebkurā valūtā.

II NODAĻA

SAZIŅA UN CAURLAIDES

6. pants

Katras dalībvalsts teritorijā Kopienu iestāžu oficiālai saziņai un visiem dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu attiecīgā valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Kopienu iestāžu oficiālā korespondence un cita oficiālā saziņa netiek cenzēta.

7. pants

1. Kopienu iestāžu priekšsēdētāji attiecīgo iestāžu locekļiem un darbiniekiem var izsniegt caurlaides Padomes apstiprinātā formā, kuras dalībvalstu iestādes atzīst par ceļošanai derīgiem dokumentiem. Šīs caurlaides ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem izsniedz saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

Komisija var slēgt nolīgumus par to, lai šīs caurlaides atzītu par ceļošanai derīgiem dokumentiem to valstu teritorijā, kas nav dalībvalstis.

2. Protokola par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas privilēģijām un neaizskaramību 6. panta noteikumi tomēr paliek spēkā attiecībā uz iestāžu locekļiem un darbiniekiem, kuriem dienā, kad stājas spēkā šis Līgums, ir šajā pantā paredzētā caurlaide, kamēr vien tiek piemēroti šā panta 1. punkta noteikumi.

III NODAĻA

EIROPAS PARLAMENTA LOCEKĻI

8. pants

Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai atgriežas no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

Eiropas Parlamenta locekļiem attiecībā uz muitas un valūtas maiņas kontroli:

a)	viņu valsts valdība piešķir tādus pašus atvieglojumus kā augstākajām amatpersonām, kas dodas uz ārvalstīm īslaicīgos oficiālos uzdevumos;

b)	citu dalībvalstu valdība piešķir tādus pašus atvieglojumus kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas ieradušies valstī īslaicīgos oficiālos uzdevumos.

9. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt nekādas izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai uzsākt tiesvedību pret viņiem sakarā ar pienākumu izpildes laikā izteiktu viedokli vai veiktu balsojumu.

10. pants

Eiropas Parlamenta sesijas laikā tā locekļiem:

a)	savas valsts teritorijā ir tāda pati neaizskaramība, kāda ir viņu valsts parlamenta locekļiem;

b)	jebkuras citas dalībvalsts teritorijā – neaizskaramība attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Neaizskaramība tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un atgriežas no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz neaizskaramību, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības atcelt neaizskaramību kādam no tā locekļiem.

IV NODAĻA

DALĪBVALSTU PĀRSTĀVJI, KAS PIEDALĀS EIROPAS KOPIENU IESTĀŽU DARBĀ

11. pants

Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Kopienu iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskajiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un atgriežoties no tās, ir parastās privilēģijas, neaizskaramība un atvieglojumi.

Šis pants attiecas arī uz Kopienu padomdevēju struktūru dalībniekiem.

V NODAĻA

EIROPAS KOPIENU IERĒDŅI UN PĀRĒJIE DARBINIEKI

12. pants

Neatkarīgi no pilsonības uz Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem katras dalībvalsts teritorijā attiecas šādi noteikumi:

saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību pret Kopienām un, no otras puses, uz Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikciju strīdos starp Kopienām un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, viņiem ir neaizskaramība attiecībā uz tiesvedību saistībā ar darbībām, kas veiktas, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī neaizskaramība saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;

b)	uz viņiem, kā arī uz viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi un ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;

c)	attiecībā uz valūtas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisko organizāciju ierēdņiem;

viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā attiecīgajā valstī, nemaksājot muitas nodokļus, ievest šajā valstī savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, tiesības, nemaksājot muitas nodokļus, izvest atpakaļ savas mēbeles un sadzīves priekšmetus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā šīs tiesības īsteno;

viņiem ir tiesības personiskai lietošanai, nemaksājot muitas nodokļus, ievest automobili, kas iegādāts iepriekšējā dzīvesvietas valstī vai valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī izvest to atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi attiecīgās valsts valdība.

13. pants

Saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, ko pēc Komisijas priekšlikuma nosaka Padome, Kopienu ierēdņi un pārējie darbinieki par labu Kopienām maksā nodokli no algas, darba samaksas un cita atalgojuma, ko viņiem maksā Kopienas.

Viņi ir atbrīvoti no valsts nodokļiem attiecībā uz Kopienu maksātajām algām, darba samaksu un citu atalgojumu.

14. pants

Piemērojot ienākuma nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī starp Kopienu dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, attiecībā uz Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kuri vienīgi tādēļ, lai veiktu pienākumus Kopienu dienestā, apmetas uz dzīvi tādas dalībvalsts teritorijā, kas, stājoties Kopienu dienestā, nav viņu domicila valsts nodokļu vajadzībām, gan viņu faktiskās dzīvesvietas valstī, gan domicila valstī nodokļu vajadzībām pieņem, ka šo ierēdņu un pārējo darbinieku domicils ir pēdējā no abām minētajām valstīm, ja tā ir Kopienu dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš/viņa atsevišķi neiesaistās algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.

Kustamais īpašums, kas pieder šā panta pirmajā daļā minētajām personām un atrodas tās valsts teritorijā, kurā minētās personas uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļa; aprēķinot šo nodokli, pieņem, ka īpašums atrodas domicila valstī nodokļu vajadzībām, uz to attiecas trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.

Piemērojot šo pantu, neņem vērā jebkādu domicilu, kas iegūts vienīgi tādēļ, lai veiktu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

15. pants

Pēc Komisijas priekšlikuma Padome ar vienprātīgu lēmumu pieņem sociālās nodrošināšanas maksājumu sistēmu Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.

16. pants

Pēc Komisijas priekšlikuma un apspriešanās ar citām iesaistītām iestādēm Padome nosaka to Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kuriem pilnībā vai daļēji attiecas 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants.

Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus un uzvārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmas dalībvalstu valdībām.

VI NODAĻA

EIROPAS KOPIENĀS AKREDITĒTO TREŠO VALSTU PĀRSTĀVNIECĪBU PRIVILĒĢIJAS UN NEAIZSKARAMĪBA

17. pants

Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas Kopienu mītne, piešķir parasto diplomātisko neaizskaramību un privilēģijas Kopienās akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

18. pants

Privilēģijas, neaizskaramību un atvieglojumus Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Kopienu interesēs.

Jebkurai Kopienu iestādei ir jāatceļ ierēdnim vai citam darbiniekam piešķirtā neaizskaramība, ja šī iestāde uzskata, ka šādas neaizskaramības atcelšana nav pretrunā ar Kopienu interesēm.

19. pants

Lai piemērotu šo protokolu, Kopienas iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

20. pants

Šā protokola 12.–15. pants un 18. pants attiecas uz Komisijas locekļiem.

21. pants

Šā protokola 12.–15. pants un 18. pants attiecas uz Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāriem un referenta palīgiem, neskarot tos Protokola par Eiropas Kopienu Tiesas statūtiem 3. panta noteikumus, kas saistīti ar tiesnešu un ģenerāladvokātu neaizskaramību attiecībā uz tiesvedību.

22. pants

Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku, tās iestāžu locekļiem, tās personālu un uz dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbā, neskarot noteikumus Protokolā par Eiropas Investīciju bankas statūtiem.

Eiropas Investīciju banka turklāt ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, ja tiek palielināts tās kapitāls, kā arī no dažādām formalitātēm, kas šādā gadījumā var būt nepieciešamas valstī, kurā ir tās mītne. Arī Eiropas Investīciju bankas darbības izbeigšanas vai tās likvidācijas gadījumā tai neuzliek nekādus maksājumus. Visbeidzot, Eiropas Investīciju bankas un tās iestāžu darbībām, kas notiek saskaņā ar bankas statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

23. pants

Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās iestāžu locekļiem un personālu, neskarot noteikumus, kas ietverti Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem.

Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, ja tiek palielināts tās kapitāls, kā arī no dažādām formalitātēm, kas šādā gadījumā var būt nepieciešamas valstī, kurā ir tās mītne. Eiropas Centrālās bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

Iepriekš minētie noteikumi attiecas arī uz Eiropas Monetāro institūtu. Arī tā darbības izbeigšanas vai likvidācijas gadījumā tam neuzliek nekādus maksājumus.

TO APLIECINOT, attiecīgie Pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu.

Briselē, tūkstoš deviņi simti sešdesmit piektā gada astotajā aprīlī.

PAPILDINĀJUMS

PROTOKOLA PAR EIROPAS KOPIENU PRIVILĒĢIJĀM UN NEAIZSKARAMĪBU PIEMĒROŠANAS KĀRTĪBA ŠVEICĒ

1. Piemērošanas attiecinājums uz Šveici

Visas Protokolā par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību (turpmāk tekstā “protokols”) minētās atsauces uz dalībvalstīm jāsaprot kā attiecināmas arī uz Šveici, ja vien turpmāk izklāstītajos noteikumos nav paredzēts citādi.

2. Aģentūras atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem (tostarp PVN)

Preces un pakalpojumi, ko eksportē no Šveices, nav apliekami ar Šveices pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ja Aģentūrai preces piegādā un pakalpojumus sniedz Šveicē oficiālai izmantošanai, saskaņā ar protokola 3. panta otro daļu atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju. Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču vai pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).

Lai saņemtu PVN kompensāciju, Federālās nodokļu administrācijas PVN galvenajā nodaļā jāiesniedz veidlapas, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

3. Piemērošanas kārtība noteikumiem, kas attiecas uz Aģentūras personālu

Saistībā ar protokola 13. panta otro daļu Šveice atbilstīgi valsts tiesību aktu principiem Aģentūras ierēdņus un pārējos darbiniekus Padomes Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1) 2. panta nozīmē atbrīvo no federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem attiecībā uz Kopienu maksāto algu, darba samaksu un citu atalgojumu, uz ko attiecas iekšējais nodoklis par labu Kopienām.

Protokola 14. panta piemērošanai Šveici neuzskata par dalībvalsti iepriekš izklāstītā 1. punkta nozīmē.

Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, kuri ir Kopienas ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemērojamās sociālās nodrošināšanas maksājumu sistēmas dalībnieki, nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem.

Eiropas Kopienu Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos jautājumos, kas saistīti ar Aģentūras vai Komisijas un tās personāla attiecībām saistībā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2) piemērošanu un citiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem, kuros izklāstīti darba apstākļi.

(1) Padomes Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1969. gada 25. marts), ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1749/2002 (OV L 264, 2.10.2002., 13. lpp.).

(2) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko apstiprina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2104/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 7. lpp.).

B PIELIKUMS

FINANŠU KONTROLE SAISTĪBĀ AR ŠVEICES DALĪBU EIROPAS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRAS DARBĪBĀ

1. pants

Tiešā saziņa

Aģentūra un Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Šveicē un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai Komisijas budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šajā lēmumā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem, kā arī uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.

2. pants

Pārbaudes

1. Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1) un Aģentūras valdes 2003. gada 26. martā pieņemtajiem finanšu noteikumiem, Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) un citiem šajā lēmumā minētajiem instrumentiem ar Šveicē dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.

2. Aģentūras un Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā lēmumā minēto instrumentu īstenošanai.

3. Eiropas Kopienu Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai.

4. Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šā lēmuma darbības termiņa beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.

5. Par Šveices teritorijā veicamām revīzijām iepriekš informē Šveices Federālo revīzijas biroju. Šī informācija nav juridisks nosacījums šādu revīziju veikšanai.

3. pants

Pārbaudes uz vietas

1. Saskaņā ar šo līgumu Komisija (OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes un kontroli uz vietas Šveices teritorijā atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (3).

2. Pārbaudes un kontroli uz vietas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo revīzijas biroju vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas biroja norādītām Šveices iestādēm, kas laikus informējamas par pārbaužu un kontroles priekšmetu, mērķi un tiesisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā kompetento Šveices iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un kontrolē uz vietas.

3. Ja attiecīgās Šveices iestādes vēlas, tad tās var veikt pārbaudes un kontroli uz vietas kopā ar Komisiju.

4. Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz Komisijas inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.

5. Komisija iespējami drīz paziņo Šveices Federālajam revīzijas birojam par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tā atklājusi, veicot pārbaudes un kontroli uz vietas. Jebkurā gadījumā Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu pārbaužu un kontroles iznākumu.

4. pants

Informācija un konsultācijas

1. Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkā Šveices un Kopienas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.

2. Kompetentās Šveices iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šajā lēmumā minētos instrumentus.

5. pants

Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai jebkādā citā veidā iegūto informāciju saskaņā ar šo pielikumu attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā līdzīgu informāciju aizsargā Šveices tiesību akti un attiecīgie Kopienas iestādēm piemērojamie noteikumi. Šādu informāciju var izpaust tikai tām personām Kopienas iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai, lai nodrošinātu līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

6. pants

Administratīvie pasākumi un sodi

Neierobežojot Šveices krimināltiesību aktu piemērošanu, Aģentūra un Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un uzlikt sodus saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4).

7. pants

Atgūšana un izpilde

Aģentūras vai Komisijas lēmumi, kas pieņemti šā lēmuma darbības jomā un uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, ir izpildāmi Šveicē.

Izpildes rīkojumu, neveicot citu kontroli kā vien tiesību akta autentiskuma pārbaudi, izdod Šveices valdības norādīta iestāde, kura par to informē Aģentūru vai Komisiju. Izpilde notiek saskaņā ar Šveices noteiktu kārtību. Izpildes lēmuma likumību pārbauda Eiropas Kopienu Tiesa.

Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi saskaņā ar šķīrējklauzulu izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(3) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(4) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

C PIELIKUMS

PADOMES DEKLARĀCIJA PAR ŠVEICES DALĪBU KOMITEJĀS

—

Eiropas Savienības Padome piekrīt, ka deklarācijai par Šveices dalību komitejās, kura pievienota Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu nobeiguma aktam, tiek pievienots šāds ievilkums:

“—	komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 (Vienotās gaisa telpas komiteja)”.

—

“—	komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1592/2002”.

15.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/84

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2008/369/KĀDP

(2008. gada 14. maijs),

par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku un par Kopējās nostājas 2005/440/KĀDP atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)	Pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2005. gada 18. aprīlī pieņēma Rezolūciju 1596 (2005) (“ANO DPR 1596 (2005)”), Padome pieņēma Kopējo nostāju 2005/440/KĀDP (2005. gada 13. jūnijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (1).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2008. gada 31. martā pieņēma Rezolūciju 1807 (2008) (“ANO DPR 1807 (2008)”), ar ko paredz jaunus izņēmumus ierobežojošos pasākumos attiecībā uz ieroču embargo, līdzekļu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu, uzskaita kritērijus, pēc kuriem Sankciju komiteja, kas izveidota atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai 1533 (2004) (“ANO DPR 1533 (2004)”), norāda personas vai uzņēmumus, kuriem piemēro līdzekļu iesaldēšanu vai ceļošanas aizliegumu, un ar ko pagarina pasākumu darbību līdz 2008. gada 31. decembrim.

(3)	Lai panāktu skaidrību, vienā juridiskā instrumentā būtu jāintegrē pasākumi, kas paredzēti Kopējā nostājā 2005/440/KĀDP, un pasākumi, kas būs noteikti, ievērojot ANO DPR 1807 (2008).

(4)	Kopējā nostāja 2005/440/KĀDP tādēļ būtu jāatceļ.

(5)	Lai īstenotu dažus pasākumus, ir vajadzīga Kopienas rīcība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

1. Bruņojuma un ar to saistīto visu veidu materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitārā ekipējuma un visa iepriekšminētā rezerves daļu, tieša vai netieša piegāde, pārdošana vai nodošana visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) teritorijā, ko īsteno dalībvalstu pilsoņi vai ko veic no dalībvalstu teritorijas, vai kam izmanto kuģus, kuri kuģo ar to karogu, vai to lidmašīnas, ir aizliegta neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav dalībvalstu teritorijā.

2. Aizliegts arī:

tieši vai netieši visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas KDR teritorijā, piešķirt, pārdot, piegādāt vai sniegt tehnisku palīdzību, brokeru pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas saistīti ar militārām darbībām un bruņojuma un ar to saistīto visu veidu materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitārā ekipējuma un visa iepriekšminētā rezerves daļu, piegādi, ražošanu, uzturēšanu vai izmantošanu;

tieši vai netieši visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas KDR teritorijā, piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību militārām darbībām, tostarp, jo īpaši, piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, jebkādai tiešai vai netiešai bruņojuma un ar to saistīto materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam vai ar tiem saistītās tehniskās palīdzības, brokeru pakalpojumu un citu pakalpojumu piešķiršanai, pārdošanai, piegādei vai nodošanai.

2. pants

1. Šīs kopējās nostājas 1. pantu nepiemēro:

bruņojuma un ar to saistītu materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai vai tehniskās palīdzības, finansējuma, brokeru pakalpojumu un citu ar bruņojumu un ar to saistītiem materiāliem saistītu pakalpojumu sniegšanai, ja to veic vienīgi, lai sniegtu atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas misijai KDR (“MONUC”) vai lai minētā misija to izmantotu;

tāda aizsargapģērba, tostarp artilērijas jaku un militāro ķiveru, piegādei, pārdošanai vai nodošanai, kuru uz KDR uz laiku un tikai personiskai lietošanai eksportē Apvienoto Nāciju Organizācijas personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un humanitārie un celtniecības darbinieki un saistītie darbinieki;

c)	vienīgi humānām vai aizsardzības vajadzībām paredzēta militārā ekipējuma, kas nav nāvējošs, piegādei, pārdošanai vai nodošanai vai arī ar šādu ekipējumu, kas nav nāvējošs, saistītas tehniskas palīdzības un apmācības sniegšanai.

2. Šā panta 1. punktā minētajai bruņojuma un ar to saistīto materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai vai pakalpojumu vai tehniskās palīdzības un apmācības sniegšanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja, ko izsniedz dalībvalstu kompetentās iestādes.

3. Dalībvalstis laikus paziņo Sankciju komitejai, kas izveidota saskaņā ar ANO DPR 1533 (2004) (“Sankciju komiteja”), par katru 1. punkta a) un b) apakšpunktā neminētu bruņojuma un ar to saistīto materiālu sūtījumu uz KDR vai gadījumu, kad sniedz tehnisku palīdzību, finansē brokeru pakalpojumus un citus ar militārām darbībām saistītus pakalpojumus Kongo Demokrātiskajā Republikā. Šādā paziņojumā ietver visu attiecīgo informāciju, tostarp vajadzības gadījumā – galalietotāju, ierosināto piegādes datumu un sūtījuma maršrutu.

4. Dalībvalstis izskata katru 1. punktā minēto piegādi atsevišķi, pilnībā ņemot vērā kritērijus, kas noteikti Eiropas Savienības Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu. Dalībvalstis pieprasa atbilstīgus drošības pasākumus, lai novērstu tādu atļauju ļaunprātīgu izmantošanu, ko izsniedz saskaņā ar 2. punktu, un vajadzības gadījumā izstrādā noteikumus par piegādātā bruņojuma vai ar to saistīto materiālu nosūtīšanu atpakaļ.

3. pants

Ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā, piemēro šādām personām un vajadzības gadījumā vienībām, ko norādījusi Sankciju komiteja:

—	personām vai vienībām, kas rīkojas, pārkāpjot ieroču embargo un citus saistītus pasākumus, kuri minēti 1. pantā,

—	KDR darbojošos ārzemju bruņoto grupu politiskiem un militāriem vadītājiem, kas kavē atbruņošanos un šīm grupām piederošo kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos,

—	Kongo kaujinieku grupu, kuras saņem atbalstu no ārvalstīm, politiskiem un militāriem vadītājiem, kas kavē savu kaujinieku dalību atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas procesā,

—	politiskiem un militāriem vadītājiem, kas darbojas KDR un kas bruņotos konfliktos iesaista vai izmanto bērnus, pārkāpjot attiecīgos starptautiskos tiesību aktus,

—	personām, kas darbojas KDR un kas nopietni pārkāpj starptautiskus tiesību aktus attiecībā uz bērniem un sievietēm bruņotu konfliktu situācijās, tostarp nogalina un sakropļo, veic seksuālu vardarbību, nolaupa un piespiedu kārtā pārvieto.

Attiecīgās personas un vienības ir uzskaitītas pielikumā.

4. pants

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu visu 3. pantā minēto personu ieceļošanu dalībvalstīs vai tranzītu caur dalībvalstīm.

2. Šā panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3. Pirmo punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja:

a)	iepriekš izskatot katru gadījumu atsevišķi, nosaka, ka šādu ieceļošanu vai tranzītu veic humanitāru vajadzību dēļ, tostarp reliģisku pienākumu dēļ;

b)	nolemj, ka ar izņēmumu sekmētu attiecīgās Drošības padomes rezolūcijas mērķus, proti, mieru un nacionālo izlīgumu KDR, kā arī stabilitāti reģionā;

c)	iepriekš izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļauj atsevišķu personu tranzītu, ja tās atgriežas savas valstspiederības valsts teritorijā vai ja tās piedalās centienos saukt pie atbildības vainīgos par smagiem cilvēktiesību vai starptautisko kara tiesību pārkāpumiem.

4. Gadījumos, ja saskaņā ar 3. punktu kāda dalībvalsts ļauj savā teritorijā ieceļot vai to tranzītā šķērsot Sankciju komitejas norādītajām personām, atļauja attiecas tikai uz to mērķi, kam atļauja piešķirta, un to var izmantot tikai tās personas, uz kurām tā attiecas.

5. pants

1. Iesaldē visus līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus, kas tieši vai netieši pieder 3. pantā minētajām personām vai vienībām vai ko tās tieši vai netieši kontrolē, vai kas pieder vienībām, kuras ir tieši vai netieši pakļautas šādām personām vai jebkurai personai vai vienībai, kura rīkojas šādu personu vārdā vai vadībā, kā norādīts pielikumā.

2. Nekādus līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus 1. punktā minētajām personām un vienībām vai to interesēs.

3. Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus saistībā ar 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem attiecībā uz līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja:

a)	tie vajadzīgi, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	tie paredzēti vienīgi pamatotai atlīdzībai par profesionāliem pakalpojumiem un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)	paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu vai citu finanšu aktīvu un saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem;

d)	tie ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu Sankciju komitejai un Sankciju komiteja to ir apstiprinājusi;

uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai šķīrējtiesas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā, pirms Sankciju komiteja noteikusi attiecīgo personu vai vienību, ja tas nav par labu 3. pantā minētajai personai vai vienībai un ja attiecīgā dalībvalsts par to ir paziņojusi Sankciju komitejai.

4. Šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos izņēmumus pieļauj pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Sankciju komitejai paziņojumu par nodomu vajadzības gadījumā atļaut pieeju šādiem līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja Sankciju komiteja četru darbdienu laikā pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu.

5. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldētu kontu papildinājumiem:

a)	procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai

b)	maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem un saistībām, kuras noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus;

ar nosacījumu, ka visiem šādiem procentiem, citiem ieņēmumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktu.

6. pants

Padome izveido pielikumā pievienoto sarakstu un groza to, kā noteiks Sankciju komiteja.

7. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

8. pants

Šo kopējo nostāju vajadzības gadījumā pārskata, groza vai atceļ, ņemot vērā to, kā noteiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome.

9. pants

Ar šo atceļ Kopējo nostāju 2005/440/KĀDP.

10. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 14. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. BAJUK

(1) OV L 152, 15.6.2005., 22. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Kopējo nostāju 2008/179/KĀDP (OV L 57, 1.3.2008., 37. lpp.).

PIELIKUMS

a) 3., 4. un 5. pantā minēto personu saraksts

Uzvārds

Vārds

Citā vārdā

Dzimums

Amats, pienākumi

Adrese

(nama numurs, ielas nosaukums, pasta indekss, pilsēta, valsts)

Dzimšanas datums

Dzimšanas vieta

(pilsēta, valsts)

Pases vai ID numurs

(tostarp izdevējvalsts un izdošanas datums un vieta)

Tautība

Datums, kad iekļauts sarakstā

Cita informācija

BWAMBALE

Frank Kakolele

Frank Kakorere, Frank Kakorere Bwambale

1.11.2005.

Bijušais Kongo Demokrātijas apvienības – atbrīvošanas kustības (DRC-ML) līderis ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē DRC-ML spēku darbību, vienu no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, kas iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo.

KAKWAVU BUKANDE

Jérôme

Jérôme Kakwavu

kongojietis

1.11.2005.

Pazīstams kā: “Komandants Jérôme”. Bijušais Kongojiešu tautas armijas spēku (UCD/FAPC) vadītājs. FAPC nelegālo robežpunktu kontrole starp Ugandu un Kongo Demokrātisko Republiku – galvenais ieroču plūsmas tranzīta ceļš. Kā FAPC vadītājam viņam ir politiska ietekme, un viņš komandē un kontrolē FAPC spēku darbību, kuri iesaistīti ieroču kontrabandā un tātad – ieroču embargo pārkāpšanā. 2004. gada decembrī viņam piešķirta Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku ģenerāļa pakāpe.

KATANGA

Germain

kongojietis

1.11.2005.

Mājas arestā Kinšasā kopš 2005. gada marta par Kongo Patriotiskās pretošanās frontes (FRPI) līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos. KDR valdība nodevusi Starptautiskajai Krimināltiesai 2007. gada 18. oktobrī. FRPI vadītājs. 2004. gada decembrī iecelts par Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku ģenerāli. Iesaistīts ieroču transportēšanā, pārkāpjot ieroču embargo.

KAMBALE

Kisoni

Dr. Kisoni, Kidubai, Kambale KISONI

24.5.1961.

Mulashe, KDR

C0323172

kongojietis

29.3.2007.

Zelta tirgotājs, Butembo Airlines un Congocom Trading House īpašnieks Butembo. Miris 2007. gada 5. jūlijā Butembo, KDR. Kisoni piedalījies bandu finansēšanā ar zelta tirdzniecību (iepērkot no FNI un pārdodot Uganda Commercial Impex (UCI Ltd), un nogādājot kontrabandas ceļā pār KDR un Ugandas robežu). Kisoni atbalsts nelegālajam bruņotajam grupējumam (FNI), izmantojot personiskus tirdzniecības kontaktus ar NJABU (persona, kurai jau piemēro sankcijas saskaņā ar Rezolūciju 1596 (2005)), ir Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596 (2005) minētā ieroču embargo pārkāpums.

LUBANGA

Thomas

Ituri

kongojietis

1.11.2005.

Arestēts 2005. gada martā Kinšasā par Kongojiešu patriotu savienības – Luanga (UPC/L) līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos. UPC/L vadītājs, kas ir viena no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo.

MANDRO

Khawa Panga

Kawa Panga, Kawa Panga Mandro, Kawa Mandro, Yves Andoul Karim, Mandro Panga Kahwa, Yves Khawa Panga Mandro

20.8.1973.

Bunija

kongojietis

1.11.2005.

Pazīstams kā: “Virsaitis Kahwa”, “Kawa”. Bijušais Kongo Vienotības un integritātes saglabāšanas grupas (PUSIC) vadītājs, kas ir viena no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo. Kopš 2005. gada aprīļa apcietinājumā Bunijā par Ituri miera procesa sabotāžu.

MPAMO

Iruta Douglas

Mpano, Douglas Iruta Mpamo

Bld Kanyamuhanga 52, Goma

28.12.1965./29.12.1965.

Bashali, Masisi/Goma, KDR

(agrāk Zaira)

kongojietis

1.11.2005.

Darbojas Gomā. Compagnie Aérienne des Grands Lacs (Lielo ezeru gaisa spēku vienības) un Great Lakes Business Company (Lielo ezeru uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kuru lidmašīnas izmantoja, lai sniegtu atbalstu Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām. Atbildīgs arī par informācijas slēpšanu attiecībā uz lidojumiem un kravām, acīmredzami ar mērķi ļaut pārkāpt ieroču embargo.

MUDACUMURA

Sylvestre

ruandietis

1.11.2005.

Pazīstams kā: “Radja”, “Mupenzi Bernard”, “Ģenerālmajors Mupenzi”. Ruandas Atbrīvošanas spēku (FDLR) personāla komandieris uz zemes ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē FDLR spēku darbību, kas ir viena no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo.

MURWANASHY-AKA

Dr. Ignace

Ignace

14.5.1963.

Butera (Ruanda)/Ngoma, Butare (Ruanda)

ruandietis

1.11.2005.

Dzīvo Vācijā. Ruandas Atbrīvošanas spēku (FDLR) vadītājs ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē FDLR spēku darbību, kas ir viena no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo.

10.

MUSONI

Straton

IO Musoni

6.4.1961.

(iespējams, 4.6.1961.)

Mugambazi, Kigali, Ruanda

Ruandas pases termiņš beidzies 10.9.2004.

29.3.2007.

Dzīvo Neuffen, Vācijā. Ruandas Atbrīvošanas spēku (FDLR) vadītāja pirmais vietnieks Eiropā. Būdams FDLR – KDR darbojošās ārzemju bruņotās grupas – vadītājs, Musoni kavē atbruņošanos un šīm grupām piederošo kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos, pārkāpjot Rezolūciju 1649 (2005).

11.

MUTEBUTSI

Jules

Jules Mutebusi, Jules Mutebuzi

Kivu dienvidi

kongojietis

(no Kivu dienvidiem)

1.11.2005.

Patlaban aizturēts Ruandā. Pazīstams kā: “Pulkvedis Mutebutsi”. Bijušais Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku 10. militārā reģiona komandiera vietnieks 2004. gada aprīlī, atlaists par disciplīnas pārkāpumiem un apvienojies ar citiem bijušās Kongo Demokrātijas apvienības – Goma (RCD-G) renegātu elementiem, lai 2004. gada maijā ar spēku ieņemtu Bukavu pilsētu. Iesaistīts ieroču saņemšanā ārpus Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku struktūrām un piegāžu nodrošināšanā Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām grupām un bandām, pārkāpjot ieroču embargo.

12.

NGUDJOLO

Matthieu Cui

Cui Ngudjolo

1.11.2005.

“Pulkvedis” vai “Ģenerālis”. Nacionālistu un integracionistu frontes (FNI) štāba priekšnieks un bijušais Kongo Patriotiskās pretošanās frontes (FRPI) štāba priekšnieks ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē FRPI spēkus, vienu no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, kas iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo. 2003. gada oktobrī Bunijā viņu arestēja ANO Novērošanas misija Kongo Demokrātiskajā Republikā.

13.

NJABU

Floribert Ngabu

Floribert Njabu, Floribert Ndjabu, Floribert Ngabu Ndjabu

1.11.2005.

Apcietināts un tiek turēts mājas arestā Kinšasā kopš 2005. gada marta par Nacionālistu un integracionistu frontes (FNI) līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos. FNI vadītājs, kas ir viena no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotām kaujinieku grupām, iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo.

14.

NKUNDA

Laurent

Laurent Nkunda Bwatare, Laurent Nkundabatware, Laurent Nkunda Mahoro Batware, Laurant Nkunda Batware

6.2.1967./2.2.1967.

Kivu ziemeļi/Rutshuru

kongojietis

1.11.2005.

Pašreizējā atrašanās vieta nav zināma. Redzēts Ruandā un Gomā. Pazīstams kā: “Ģenerālis Nkunda”. Bijušais Kongo Demokrātijas apvienības – Goma (RCD-G) ģenerālis. Apvienojis spēkus ar citiem bijušās RCD-G renegātu elementiem, lai 2004. gada maijā ar spēku ieņemtu Bukavu pilsētu. Iesaistīts ieroču saņemšanā ārpus Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku struktūrām, pārkāpjot ieroču embargo.

Nacionālā tautas aizsardzības kongresa dibinātājs 2006. gadā; vecākais virsnieks, Kongo Demokrātijas apvienības – Goma (RCD-G) aktīvists no 1998. līdz 2006. gadam; Ruandas Patriotiskās frontes (RPF) virsnieks no 1992. līdz 1998. gadam.

15.

NYAKUNI

James

ugandietis

1.11.2005.

Tirdzniecības sakari ar “Komandantu Jérôme”, jo īpaši kontrabanda pār Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežu, tostarp aizdomas par ieroču un militāru materiālu kontrabandu nepārbaudītās kravas automašīnās. Ieroču embargo pārkāpumi un atbalsts Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, tostarp finansiāls atbalsts, kas dod tām iespēju veikt militāru darbību.

16.

OZIA MAZIO

Dieudonné

Ozia Mazio

6.6.1949.

Ariwara, KDR

kongojietis

1.11.2005.

Pazīstams kā: “Omari”, “misters Omari”. Kongo Uzņēmumu federācijas (FEC) prezidents Aru teritorijā. Kopīgas finanšu shēmas ar “Komandantu Jérôme” un Kongojiešu tautas armijas spēkiem (FAPC) un kontrabanda pār Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežu, nodrošinot “Komandantam Jérôme” un viņa spēkiem apgādi un naudu. Ieroču embargo pārkāpumi, tostarp atbalsts Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām.

17.

TAGANDA

Bosco

Bosco Ntaganda, Bosco Ntagenda

kongojietis

1.11.2005.

Pazīstams kā: “Terminators”, “Majors”. Kongojiešu patriotu savienības – Luanga (UPC/L) militārais komandieris ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē UPC/L spēku darbību, vienu no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, kas iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo. 2004. gada decembrī viņam piešķīra Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku ģenerāļa pakāpi, taču viņš atteicās pieņemt paaugstinājumu un palika ārpus Kongo Demokrātiskās Republikas bruņotajiem spēkiem.

b) 3., 4. un 5. pantā minēto vienību saraksts

Vārds

Citā vārdā

Adrese

(nama numurs, ielas nosaukums, pasta indekss, pilsēta, valsts)

Reģistrācijas vieta

(pilsēta, valsts)

Reģistrācijas datums

Reģistrācijas numurs

Galvenā darbības vieta

Norādījuma datums

Cita informācija

18.

BUTEMBO AIRLINES (BAL)

Butembo, KDR

29.3.2007.

Privāta aviokompānija, veic lidojumus no Butembo. Kambale Kisoni izmantoja savu aviokompāniju, lai transportētu FNI zeltu, pārtiku un ieročus starp Mongbvalu un Butembo. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596 (2005) minēto ieroču embargo.

19.

CONGOCOM TRADING HOUSE

Butembo, KDR

(tālr.: +253 (0) 99 983 784)

29.3.2007.

Zelta tirdzniecības uzņēmums Butembo. CONGOCOM īpašnieks ir Kambale Kisoni. Kisoni iegādājas gandrīz visu zelta produkciju Mongbvalu rajonā, kuru kontrolē FNI. FNI gūst ievērojamus ienākumus no šai produkcijai uzliktajiem nodokļiem. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596 (2005) minēto ieroču embargo.

20.

COMPAGNIE AERIENNE DES GRANDS LACS (CAGL), GREAT LAKES BUSINESS

CAGL, Avenue Président Mobutu, Goma, KDR (CAGL ir birojs arī Gisenyi, Ruandā); GLBC, PO Box 315, Goma, KDR (GLBC ir birojs arī Gisenyi, Ruandā)

29.3.2007.

CAGL un GLBC ir uzņēmumi, kuru īpašnieks ir Douglas MPAMO, persona, kurai jau piemēro sankcijas saskaņā ar Rezolūciju 1596 (2005). CAGL un GLBC tika izmantoti ieroču un munīcijas transportam, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596 (2005) minēto ieroču embargo.

21.

MACHANGA

Kampala, Uganda

29.3.2007.

Zelta eksporta uzņēmums Kampalā. (Direktors Rajua kungs.) MACHANGA iepirka zeltu, izmantojot pastāvīgus tirdzniecības kontaktus ar tirgotājiem KDR, kuriem ir cieši sakari ar bandām. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596 (2005) minēto ieroču embargo.

22.

TOUS POUR LA PAIX ET LE DEVELOPPMENT (NGO) (VISI MIERAM UN ATTĪSTĪBAI (NVO))

TPD

Goma, Kivu ziemeļi

1.11.2005.

Iesaistīta ieroču embargo pārkāpumos, sniedzot atbalstu Kongo Demokrātijas apvienībai – Goma (RCD-G), jo īpaši piegādājot kravas automobiļus ieroču un karaspēka transportam, kā arī pārvadājot ieročus izdalīšanai Masisi un Rutshuru iedzīvotāju daļām Kivu ziemeļos 2005. gada sākumā.

23.

UGANDA COMMERCIAL IMPEC (UCI) LTD

Kajoka Street,

Kisemente Kampala, Uganda

(tālr.: +256 41 533 578/9);

cita adrese: PO Box 22709, Kampala, Uganda

29.3.2007.

Zelta eksporta uzņēmums Kampalā. UCI iepirka zeltu, izmantojot pastāvīgus tirdzniecības kontaktus ar tirgotājiem KDR, kuriem ir cieši sakari ar bandām. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596 (2005) minēto ieroču embargo.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 420/2008 (2008. gada 14. maijs), ar ko no 2007. gada 1. jūlija pielāgo Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 421/2008 (2008. gada 14. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	7
		Komisijas Regula (EK) Nr. 422/2008 (2008. gada 14. maijs), ar ko nosaka piešķiršanas koeficientu ievešanas atļauju izsniegšanai, par kurām pieteikumi iesniegti no 2008. gada 5. maija līdz 9. maijam, lai ievestu cukura nozares produktus saskaņā ar tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 423/2008 (2008. gada 8 maijs), ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 īstenošanas noteikumus un ar ko izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu (Kodificēta versija)	13

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Vienotā rīcība 2008/368/KĀDP (2008. gada 14. maijs), atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai	78
*	Padomes Kopējā nostāja 2008/369/KĀDP (2008. gada 14. maijs), par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku un par Kopējās nostājas 2005/440/KĀDP atcelšanu	84

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	50,7
	TN	111,0
	TR	105,3
	ZZ	89,0
0707 00 05	EG	167,2
	JO	196,3
	MK	40,9
	TR	163,9
	ZZ	142,1
0709 90 70	TR	124,2
0709 90 70	ZZ	124,2
0805 10 20	EG	44,5
	IL	59,9
	MA	50,9
	TN	52,0
	TR	55,2
	US	49,8
	ZZ	52,1
0805 50 10	AR	151,8
	MK	58,7
	TR	147,5
	US	129,7
	ZA	131,1
	ZZ	123,8
0808 10 80	AR	93,2
	BR	80,4
	CA	95,7
	CL	91,0
	CN	87,7
	MK	65,0
	NZ	109,3
	US	116,4
	UY	76,3
	ZA	79,5
	ZZ	89,5

Sērijas numurs	Valsts	Procentos, ko piešķir no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 5.5.2008-9.5.2008	Limits
09.4331	Barbadosa	100
09.4332	Beliza	0	Sasniegts
09.4333	Kotdivuāra	100
09.4334	Kongo Demokrātiskā Republika	100
09.4335	Fidži	100
09.4336	Gviāna	100
09.4337	Indija	0	Sasniegts
09.4338	Jamaika	100
09.4339	Kenija	100
09.4340	Madagaskara	100
09.4341	Malāvija	100
09.4342	Maurīcija	100
09.4343	Mozambika	0	Sasniegts
09.4344	Sentkitsa-Nevisa	—
09.4345	Surinama	—
09.4346	Svazilenda	100
09.4347	Tanzānija	100
09.4348	Trinidāda un Tobāgo	100
09.4349	Uganda	—
09.4350	Zambija	100
09.4351	Zimbabve	100

Sērijas numurs	Valsts	Procentos, ko piešķir no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 5.5.2008-9.5.2008	Limits
09.4331	Barbadosa	—
09.4332	Beliza	100
09.4333	Kotdivuāra	—
09.4334	Kongo Demokrātiskā Republika	—
09.4335	Fidži	—
09.4336	Gviāna	—
09.4337	Indija	100	Sasniegts
09.4338	Jamaika	—
09.4339	Kenija	—
09.4340	Madagaskara	—
09.4341	Malāvija	—
09.4342	Maurīcija	—
09.4343	Mozambika	100
09.4344	Sentkitsa-Nevisa	—
09.4345	Surinama	—
09.4346	Svazilenda	—
09.4347	Tanzānija	—
09.4348	Trinidāda un Tobāgo	—
09.4349	Uganda	—
09.4350	Zambija	—
09.4351	Zimbabve	—

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 127

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 15. maijs

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	Komisija
	2008/367/EK
*	Lēmums Nr. 2/2007, kuru pieņēmusi apvienotā Kopienas/Šveices gaisa transporta komiteja, kas izveidota ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu (2007. gada 15. decembris), ar ko aizstāj pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumam par gaisa transportu	58

Sērijas numurs	Veids	Procentos, ko piešķir no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 5.5.2008-9.5.2008	Limits
09.4380	Īpašais	—
09.4390	Rūpnieciskais	—

Kārtas numurs	Veids	Procentos, ko piešķir no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 5.5.2008-9.5.2008	Limits
09.4365	Bulgārija	0	Sasniegts
09.4366	Rumānija	100