I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

8.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/11

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 98/05/COL

(2005. gada 22. novembris)

par priekšlikumu reģionāli diferencētām sociālās apdrošināšanas maksājumu likmēm dažās ekonomikas nozarēs (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (2), jo īpaši tā 61. un 63. pantu un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (3), un jo īpaši tā 24. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu 3. protokola (I daļas) 1. panta 2. punktu un (II daļas) 4. panta 4. punktu, 6. pantu un 7. panta 5. punktu,

ŅEMOT VĒRĀ Iestādes pamatnostādnes (4) EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanai un skaidrošanai,

ŅEMOT VĒRĀ Iestādes lēmumu (2004. gada 14. jūlijs) par īstenošanas noteikumiem, uz kuriem ir atsauce Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 27. pantā,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA Tiesas lēmumu lietā E-6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi (5),

ŅEMOT VĒRĀ Iestādes lēmumu Nr. 172/02/COL (2002. gada 25. septembris), kurā ir ierosināti nepieciešamie pasākumi attiecībā uz sociālās apdrošināšanas maksājumu reģionālās diferenciācijas shēmu (6) un Norvēģijas iestāžu vēstuli, kas datēta ar 2002. gada 29. oktobri, ar ko pieņem nepieciešamos pasākumus,

ŅEMOT VĒRĀ Iestādes lēmumu Nr. 218/03/COL (2003. gada 12. novembris) attiecībā uz valsts atbalstu sociālās apdrošināšanas maksājumu reģionālās diferenciācijas veidā (7),

UZAICINOT ieinteresētās puses iesniegt savus komentārus par iepriekš minētajiem noteikumiem (8),

TĀ KĀ:

I. FAKTI

1. Procedūra

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta 3. punktu Norvēģijas iestādes paziņoja savu nodomu piemērot samazinātas sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes uzņēmumiem, kas atrodas īpašajā 2., 3. un 4. ģeogrāfiskajā zonā Norvēģijā un darbojas noteiktās ekonomikas nozarēs. Paziņojumu atsūtīja vēstulē, kas datēta ar 2004. gada 26. aprīli no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, pievienojot Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas vēstuli, datētu ar 2004. gada 23. aprīli, ko Iestāde saņēma un reģistrēja 2004. gada 27. aprīlī (Notikums Nr. 278992).

Pēc dažādas korespondences apmaiņas un sanāksmēm starp Iestādi un Norvēģijas iestādēm (9), ņemot vērā nopietnās grūtības, ar kurām Iestādei bija jādeklarē paziņotais pasākums par atbilstošu EEZ līguma 61. pantam, Iestāde nolēma sākt procedūru, kas izklāstīta Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā.

Iestādes lēmums Nr. 45/04/COL (2004. gada 6. oktobris) sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un EEZ pielikumā (10). Iestāde uzaicināja ieinteresētās puses iesniegt savus komentārus.

Ar Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā 2004. gada 12. novembra vēstuli Eiropas Savienībai Norvēģijas iestādes iesniedza savus komentārus par lēmumu uzsākt izmeklēšanu (Lieta Nr. 299087). Iestāde nesaņēma nekādus komentārus no ieinteresētajām pusēm.

2. Ierosinātā pasākuma apraksts

a) Pamats

Pamatojoties uz 1997. gada 28. februāra Norvēģijas Sociālās apdrošināšanas aktu (“Lov om folketrygd”), visiem nodarbinātajiem Norvēģijā ir jāveic obligātie maksājumi valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Šos maksājumus aprēķina saistībā ar nodarināto bruto algu un tās diferencē pēc nodarbināto dzīvesvietas. Šai nolūkā Norvēģija ir iedalīta piecās ģeogrāfiskajās zonās. 1. zona (11) lielākoties ietver valsts dienviddaļas centrālos rajonus un tajā ir 76,6 % visu Norvēģijas iedzīvotāju. 2. zona (12) ietver valsts dienviddaļas centrālo rajonu mazāko daļu un tajā ir 9,4 % visu Norvēģijas iedzīvotāju. 3. zona (13) lielākoties ietver dažus Dienvidnorvēģijas kalnu rajonus ar 2,6 % visu Norvēģijas iedzīvotāju. 4. zonu (14) veido lielākā Dienvidnorvēģijas ziemeļdaļas daļa, kā arī Ziemeļnorvēģijas dienvidus no 5. zonas. 4. zona ietver 9,4 % no iedzīvotāju kopskaita. 5. zonā (15) ietverta valsts galējā ziemeļdaļa.

1997. gada 19. novembrī Iestāde sāka oficiālu izmeklēšanas procedūru par sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju reģionālo diferenciāciju Norvēģijā (16). 1998. gada 2. jūlijā Iestāde pieņēma lēmumu (17), kurā tā konstatēja to, ka dažiem uzņēmumiem šī sistēma no valsts budžetu sniedza priekšrocības, kuras nebija attaisnojamas, pamatojoties uz sistēmas vispārējo raksturu, un to, ka tā izkropļoja vai draudēja izkropļot konkurenci Eiropas Ekonomikas Zonā (18). Sistēmu bija nepieciešams saskaņot ar EEZ līguma noteikumiem.

1998. gada 2. septembrī Norvēģijas iestādes EBTA Tiesā sāka tiesvedību saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 36. panta 1. punktu, pieprasot 1998. gada 2. jūlija lēmuma anulēšanu.

1999. gada 20. maijā Tiesa noraidīja anulēšanas pieteikumu (19) un atbalstīja iestādes lēmumu. Tiesa apstiprināja to, ka EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē diferencētu sociālās apdrošināšanas maksājumu sistēma ir valsts atbalsts.

Nolūkā ņemt vērā 1998. gada 2. septembra Iestādes lēmumu Norvēģijas iestādes ierosināja jaunus noteikumus par reģionāli diferencētiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem. 1999. gada 22. septembrī Iestāde apstiprināja jaunos noteikumus uz ierobežotu laiku, ne ilgāku kā līdz 2003. gada 31. decembrim (20).

2000. gada 21. decembrī Eiropas Komisija pieņēma negatīvu lēmumu par samazinātu sociālās apdrošināšanas maksājumu atbalsta sistēmu, par kuru bija paziņojusi Zviedrija (21). Šajā lēmumā Komisija norādīja uz to, ka ar 2000. gada 27. jūlija vēstuli Norvēģija ne tikai iesniedza komentārus par lēmumu sākt procedūru par Zviedrijas lietu, bet arī apstiprināja to, ka tajā darbojas līdzīga sistēma.

Ņemot vērā Zviedrijas lēmumu, Norvēģijas sistēma pēc tam tika apspriesta vairākās Norvēģijas iestāžu un Iestādes, kā arī Iestādes un Eiropas Komisijas sanāksmēs. Ņemot vērā Norvēģijas un Zviedrijas sistēmu līdzību un, lai nodrošinātu vienādus konkurences noteikumus EEZ, Iestāde uzskatīja par nepieciešamu izskatīt Norvēģijas sistēmas atbilstību un ar 2002. gada 4. jūnija vēstuli Norvēģijas iestādēm (Dok. Nr: 02-4189 D) sāka oficiālu Norvēģijas sistēmas izskatīšanu.

2002. gada 25. septembra lēmumā (22), Iestāde secināja, ka reģionāli diferencētu sociālās apdrošināšanas maksājumu sistēma neatbilst EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktajam ierobežojumam un ierosināja pieņemt attiecīgus pasākumus, pieprasot jebkāda neatbilstoša atbalsta atcelšanu, kas ietverts sistēmā, vai panākt tās atbilstību, kas būtu spēkā no 2004. gada 1. janvāra.

Ar 2002. gada 29. oktobra vēstuli no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, kas Iestādē ir saņemta un reģistrēta 2002. gada 31. oktobrī (Doc. Nr.: 02-7855 A), Norvēģijas iestādes pieņēma attiecīgus pasākumus.

2003. gada martā Norvēģijas iestādes paziņoja Iestādei par trīs gadu pārējas periodu no 2004. līdz 2007. gadam progresīvai sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju noregulēšanai, kas piemērojamas 3. un 4. zonā (Doc. Nr.: 03-1846 A). Saskaņā ar paziņojumu sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes būs šādas (23):

1. tabula

	Likmes 2003. g.	Likmes 2004. g.	Likmes 2005. g.	Likmes 2006. g.	Likmes 2007. g.
1. zona	14,1	14,1	14,1	14,1	14,1
2. zona	10,6	14,1	14,1	14,1	14,1
3. zona	6,4	8,3	10,2	12,1	14,1
4. zona	5,1	7,3	9,5	11,7	14,1

Ar vēstuli, kas datēta ar 2003. gada 15. aprīli (Doc. Nr.: 03-2467 A), Norvēģijas iestādes paziņoja arī par reģionāli diferencētu sociālās apdrošināšanas maksājumu turpināšanu Nord-Troms un Finnmark (5. zona). Šis paziņojums tika atsaukts, lai gan saskaņā ar Norvēģijas vēstnieka Eiropas Savienībā 2003. gada 4. jūlija vēstuli (Doc. Nr.: 03-4403 A) EBTA valstis ar vispārēju vienošanos EBTA valstu Pastāvīgajā komitejā 2003. gada 1. jūlijā (Nr. 2/2003/PK), un atsaucoties uz Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu, bija nolēmušas, ka pašreizējā sistēma 5. zonā ir atbilstoša EEZ līgumam sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem šajā zonā.

Pēc oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanas ar 2003. gada 16. jūlijā (24) un atbilstoši EBTA Tiesas lēmumam lietā E-6/98 (25) Iestāde secināja, ka samazinātās sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes 2.,3. un 4. zonā sasniedz atbalsta izmaksas apjomu. Tomēr ar 2003. gada 12. novembra lēmumu Nr. 218/03/COL Iestāde atļāva minēto trīs gadu pārejas periodu attiecībā uz reģionāli diferencētiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem 3. un 4. zonā. Šajā lēmumā Iestāde norādīja uz to, ka bez pārejas perioda, sociālās apdrošināšanas maksājumu palielināšanās negatīvi ietekmētu nodarbinātību. Iestāde ņēma vērā to, ka diferencēto nodokļu likmju pakāpeniska izbeigšana triju gadu laikā nozīmētu to, ka izmaksu palielinājums gadā uzņēmumiem tiktu sadalīts šajā laikposmā. Turpretī tūlītēja pašreizējās sistēmas atcelšana nozīmētu izmaksu šoku attiecīgajos uzņēmumos. Atbilstošs pārejas periods šķita ieteicams, lai mazinātu šoka ietekmi un dotu uzņēmumiem laiku piemēroties jaunajai ekonomiskajai videi.

b) Pašreizējo paziņoto pasākumu apraksts attiecībā uz reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmēm noteiktās ekonomikas nozarēs

1. Pasākuma galveno iezīmju apraksts

2004. gada aprīlī Norvēģijas iestādes paziņoja Iestādei savu nodomu no 2005. gada 1. janvāra turpmāk un uz nenoteiktu laika periodu noteiktās ekonomikas nozarēs piemērot reģionāli diferencētas sociālās apdrošināšanas likmes, kas bija spēkā līdz 2003. gada beigām 1., 2., 3. un 4. zonā. Šīs likmes ir norādītas 1. tabulā par 2003. gadu. Zona nebija ietverta paziņojumā, jo tajā piemērojamā likme ir nulle saskaņā ar EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2003. gada 1. jūlija lēmumu Nr. 2/2003/SC.

Paziņoto pasākumu piemēros tikai noteiktās ekonomikas nozarēs, kuras, pēc Norvēģijas iestādēm, nav pakļautas konkurencei no citu EBTA valstu uzņēmumu puses. Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka ekonomikas nozarēm, kas iegūst no paredzēto samazināto sociālās apdrošināšanas likmju piemērošanas, nav nekādas ietekmes uz tirdzniecību. Tādēļ Norvēģijas iestādes uzskatīja, ka paziņotais pasākums nebija valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

Norvēģijas iestādes novērtēja ietekmi uz konkurenci, pamatojoties uz ekonomikas ziņojumu, ko ir sagatavojusi neatkarīga konsultāciju firma ECON sadarbībā ar Norvēģijas juridisko firmu (tālāk tekstā: “ECON ziņojums”). Šis nozaru saraksts, kuras, domājams, neietekmē konkurence no citu EEZ valstu uzņēmumu puses un kurām attiecīgi piemēro paziņotos pasākumus, tika sastādīts, pamatojoties uz ECON ziņojumā sniegto vērtējumu:

2. tabula

NACE kods (26)	2. zona	3. zona	4. zona
01.300 Graudaugu audzēšana, apvienojot ar lopkopību (jauktā lauksaimniecība)	n.p. (27)	n.p.	0
22.120 Laikrakstu izdošana	0/2	0/2	0/2
22.210 Laikrakstu iespiešana	0/2	0/2	0/2
35.111 Kuģu un kuģu korpusu, kas pārsniedz 100 g.r. tonnas, būve un remonts	0/2	0/2	0/2
35.113 Kuģu, kas nepārsniedz 100 g.r. tonnas būve un remonts	0/2	0/2	0/2
40.120 Elektroapgāde	0	0	0
45.110 Ēku nojaukšana un demontāža; zemes darbi	0	0	0
45.212 Vispārējie civilceltniecības darbi	0	0	0
45.221 Skārdnieka darbi	n.p.	n.p.	0
45.229 Pārējie jumtu klājumu un jumtu karkasu uzstādīšanas darbi	n.p.	n.p.	0
45.230 Automaģistrāļu, ceļu, lidlauku un sporta objektu celtniecība	0	0	0
45.240 Hidrotehnisko būvju būvniecība	0	n.p.	n.p.
45.250 Pārējie būvniecības darbi, kuru veikšanai nepieciešama speciāla profesionālāsagatavotība	0	0	0
45.310 Elektriskās instalācijas ierīkošana	0	0	0
45.320 Izolācijas ierīkošana	n.p.	n.p.	0
45.330 Sanitārtehniskie darbi	0	0	0
45.340 Citi inženiersistēmu montāžas darbi	0	n.p.	0
45.442 Stiklinieku darbi	n.p.	n.p.	0
45.450 Citas būvdarbu pabeigšanas operācijas	0	n.p.	0
45.500 Būvmašīnu un ēku demontāžas tehnikas noma ar operatoru	n.p.	0	0
50.200 Automobiļu tehniskā apkope un remonts	0	0	0
50.301 Automobiļu, automobiļu detaļu un piederumu komisijas un vairumtirdzniecība	0	n.p.	0
50.302 Automobiļu detaļu un piederumu mazumtirdzniecība	0	0	0
50.500 Autodegvielas mazumtirdzniecība	0	0	0
51.170 Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirdzniecības starpnieku darbība	n.p.	n.p.	0/2
51.180 Citur neklasificētu preču vai īpašu preču veidu pārdošanas starpnieku darbība	n.p.	n.p.	0
51.210 Graudu, sēkļu un lopbarības vairumtirdzniecība	0	0	0
51.220 Ziedu un augu vairumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
51.389 Citur neklasificētu molusku vairumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
51.390 Nespecializētā pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirdzniecība	n.p.	0	0
51.421 Apģērbu vairumtirdzniecība	0	0	0
51.434 Skaņuplašu, magnetofona lenšu, kompaktdisku, DVD, un videokasešu vairumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
51.460 Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
51.477 Sporta preču, spēļu un rotaļlietu vairumtirdzniecība	0	n.p.	n.p.
51.479 Citur neklasificētu mājsaimniecības un individuālās lietošanas preču vairumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
51.520 Metālu un metālu rūdas vairumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
51.532 Kokmateriālu vairumtirdzniecība	0	0	0
51.533 Krāsu un laku vairumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
51.539 Citur neklasificētu celtniecības materiālu vairumtirdzniecība	0	n.p.	0
51.561 Papīra un kartona vairumtirdzniecība	0	n.p.	0
51.840 Datoru, perifērisko iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecība	0	0	0
51.850 Citu biroja mašīnu un iekārtu vairumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
51.872 Kuģniecības iekārtu un zvejas aprīkojuma vairumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
51.900 Pārējā vairumtirdzniecība	0	0	0
52.110 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir pārtika, dzērieni vai tabaka	0/2	0/2	0/2
52.120 Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos	0/2	0/2	0/2
52.220 Gaļas un gaļas izstrādājumu mazumtirdzniecība	0	n.p.	n.p.
52.230 Zivju, vēžveidīgo un molusku mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
52.241 Maizes, kūku, miltu konditorejas un cukuroto konditorejas izstrādājumu mazumtirdzniecība	0	n.p.	0
52.271 Veselīgas pārtikas mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
52.279 Citur neklasificētas pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība specializētajos veikalos	n.p.	n.p.	0
52.310 Aptiekas	0	0	0
52.330 Kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
52.410 Tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecība	0	0	0
52.420 Apģērbu mazumtirdzniecība	0/2	0/2	0/2
52.431 Apavu mazumtirdzniecība	0	0	0
52.441 Apgaismes ierīču mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
52.442 Porcelāna un stikla izstrādājumu mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
52.443 Mēbeļu mazumtirdzniecība	0/2	0/2	0/2
52.449 Citur neklasificētu neelektrisku sadzīves priekšmetu mazumtirdzniecība	n.p.	0	0
52.451 Sadzīves elektroiekārtu un radio un televīzijas aparatūras mazumtirdzniecība	0	0	0
52.453 Mūzikas instrumentu un mūzikas nošu mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
52.461 Dažādu metālizstrādājumu, krāsu un stikla izstrādājumu mazumtirdzniecība	0/2	0/2	0/2
52.463 Krāsu un laku mazumtirdzniecība	0	0	n.p.
52.464 Koksnes izstrādājumu mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0/2
52.469 Citur neklasificētu metālizstrādājumu, krāsu un stikla izstrādājumu mazumtirdzniecība	n.p.	0	0
52.481 Pulksteņu, fotogrāfisko un optisko preču mazumtirdzniecība	n.p.	0	0
52.482 Zelta un sudraba izstrādājumu mazumtirdzniecība	n.p.	0	0
52.483 Sporta preču, spēļu un rotaļlietu mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
52.484 Ziedu un augu mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
52.485 Datoru, biroja iekārtu un telekomunikācijas iekārtu mazumtirdzniecība	n.p.	n.p.	0
52.489 Citur neklasificēta mazumtirdzniecība specializētajos veikalos	n.p.	0	0
52.612 Tekstilpreču, apģērbu, apavu, ceļošanas piederumu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība pēc pasūtījuma pa pastu	0	n.p.	n.p.
52.619 Pārējā specializēta sortimenta preču mazumtirdzniecība pēc pasūtījuma pa pastu	0	n.p.	0
52.630 Pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem	n.p.	n.p.	0
52.720 Sadzīves elektropreču remonts	n.p.	n.p.	0
55.301 Restorānu un kafejnīcu darbība	0	0	0
55.302 Uzkožamo bāru, salātu bāru un hamburgeru bāru darbība	n.p.	0	0
55.401 Krogi	0	0	0
55.510 Ēdnīcas	0	n.p.	0
55.520 Gatavo ēdienu piegāde	0	n.p.	0
60.220 Taksometru darbība	n.p.	0	0
63.110 Kravu iekraušana un izkraušana	0	n.p.	0
63.120 Glabāšana un noliktavu saimniecība	n.p.	n.p.	0
63.211 Preču un transporta iepirkuma centrālās aģentūras	0	0	0
63.212 Automašīnu stāvvietas un garāžas	n.p.	n.p.	0
63.213 Nodevu iekasēšanas punkti	n.p.	n.p.	0
63.219 Citi ar sauszemes transportu saistītie pakalpojumi	0	0	0
63.221 Piestātņu darbība	n.p.	n.p.	0
63.229 Pārējā ūdenstransporta palīgdarbība	n.p.	n.p.	0
63.230 Pārējā gaisa transporta palīgdarbība	0	0	0
63.302 Tūrisma biroji	n.p.	0	0
63.401 Kravu pārvadājumu pakalpojumi	0	0	0
63.409 Pārējo transporta aģentūru darbība	n.p.	n.p.	0
64.110 Valsts pasta darbība	0	0	0
64.120 Kurjeru darbība, izņemot valsts pasta darbību	n.p.	0	0
64.210 Fiksēto telekomunikāciju nesēji	0	n.p.	0
64.220 Mobilo telekomunikāciju nesēji	0	n.p.	0
64.230 Interneta pakalpojumu piegādātāji	n.p.	n.p.	0
64.240 Pārējā telekomunikāciju darbība	n.p.	n.p.	0
65.120 Cita monetārā starpniecība	0	0	0
65.220 Citi kreditēšanas pakalpojumi	0	n.p.	0
65.239 Cita vērtspapīru vadība	n.p.	n.p.	0
66.010 Dzīvības apdrošināšana	n.p.	n.p.	0
66.030 Apdrošināšanas veidi, izņemot dzīvības apdrošināšanu	0	0	0
67.130 Finanšu starpniecības palīgdarbība	n.p.	n.p.	0
67.200 Apdrošināšanas un pensiju finansēšanas palīgdarbības	n.p.	0	0
70.111 Ēku celtniecības kooperatīvi	n.p.	n.p.	0
70.112 Cita nekustamā īpašuma attīstīšana un pārdošana	n.p.	n.p.	0
70.120 Operācijas ar savu nekustamo īpašumu	n.p.	0	0
70.202 Cita sava nekustamā īpašuma izīrēšana	0	0	0
70.310 Nekustamā īpašuma aģentūras	n.p.	n.p.	0
70.321 Nekustamā īpašuma pārvaldīšana uz komisijas maksas vai līguma pamata	n.p.	0	0
70.322 Pārvaldnieka pakalpojumi	n.p.	n.p.	0
71.110 Automobiļu iznomāšana	n.p.	n.p.	0
71.320 Būvmašīnu un būvniecības iekārtu iznomāšana	n.p.	n.p.	0
71.340 Citur neklasificētu citu mašīnu un iekārtu iznomāšana	n.p.	n.p.	0
71.400 Citur neklasificētu individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves priekšmetu iznomāšana	0	n.p.	0
72.500 Biroja, uzskaites un datortehnikas tehniskā apkope un remonts	n.p.	n.p.	0
74.110 Juridiskā darbība	n.p.	n.p.	0
74.121 Grāmatvedība, uzskaite	0	0	0
74.122 Auditorpakalpojumi	0	0	0
74.130 Tirgus un sabiedriskās domas izpēte	n.p.	n.p.	0
74.140 Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās	0	n.p.	0
74.203 Ģeoloģiskā uzraudzība	n.p.	n.p.	0
74.300 Tehniskās pārbaudes un analīze	0	0	0
74.400 Reklāma	0	n.p.	0
74.501 Darbaspēka meklēšana un apgādāšana ar personālu	0	0	0
74.600 Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana	0	0	0
74.700 Ēku tīrīšana un uzkopšana	0	0	0
74.810 Fotopakalpojumi	n.p.	n.p.	0
74.820 Iepakošana, iesaiņošana, iepildīšana	n.p.	n.p.	0
74.851 Sekretāru pakalpojumi	n.p.	0	0
74.852 Tulkotāju pakalpojumi	n.p.	n.p.	0
74.871 Rēķinu iekasēšanas, kreditēšanas pakalpojumi	n.p.	n.p.	0
74.877 Gadatirgu, izstāžu un kongresu organizatoru darbība	n.p.	n.p.	0
74.879 Pārējie citur neklasificēti komercpakalpojumi.	0	0	0
75.110 Vispārējo valsts dienestu darbība	0	0	0
75.120 Veselības aprūpes, izglītības, kultūras un citus sociālos pakalpojumus sniedzošu aģentūru darbības koordinēšana, izņemot sociālo apdrošināšanu	0	0	0
75.130 Efektīvas uzņēmējdarbības koordinēšana un veicināšana	0	0	0
75.140 Pavadpakalpojumu sniegšana valdībai kopumā	0	n.p.	0
75.220 Aizsardzība	0	0	0
75.230 Tieslietu iestāžu darbība	0	0	0
75.240 Sabiedriskās kārtības sargāšana	0	0	0
75.250 Ugunsdzēsība	0	0	0
75.300 Obligātā sociālā apdrošināšana	0	0	0
80.102 Sākumizglītība un zemākā vidējā izglītība	0	0	0
80.103 Specializētā izglītība invalīdiem	0	0	0
80.210 Vispārējā vidējā izglītība	0	0	0
80.309 Izglītība citās koledžās	n.p.	n.p.	0/2
80.410 Transportlīdzekļu vadītāju apmācība	n.p.	n.p.	0
80.421 Tautskolu izglītība	0	0	0
80.423 Pieaugušo izglītības asociāciju darbība	n.p.	0	0
80.424 Pašvaldību mūzikas skolu darbība	n.p.	0	0
80.429 Pārējā izglītība	0	0	0
85.114 Rehabilitācijas iestādes	0	0	0
85.116 Garīgās veselības slimnīcas pieaugušajiem	0	0	n.p.
85.118 Dziedinātavas	0	0	0
85.121 Ārstu prakse	n.p.	n.p.	0
85.122 Terapeiti, ārsti speciālisti, izņemot psihiatrus	n.p.	n.p.	0
85.130 Zobārstu prakse	0	0	0
85.142 Psihoterapijas pakalpojumi	n.p.	n.p.	0
85.143 Veselības aizsardzība skolās, mātes un bērna veselības aprūpe	0	n.p.	n.p.
85.144 Pārējā profilaktiskā veselības aprūpe	n.p.	0	0
85.147 Ātrās palīdzības mašīnu pakalpojumi	0	0	0
85.149 Pārējā darbība cilvēka veselības aizsardzības jomā	0	0	0
85.200 Veterinārā darbība	0	0	0
85.311 Bērnu sociālās aprūpes iestādes	0	n.p.	n.p.
85.312 Iestādes alkohola un narkotisko vielu atkarīgajiem	0	0	0
85.319 Pārējās sociālās aprūpes iestādes	n.p.	0	0
85.321 Sociālā aprūpe mājās	n.p.	n.p.	0
85.322 Dzīvojamās mājas veco cilvēku un invalīdu izmitināšanai	n.p.	n.p.	0
85.323 Bērnu sociālās aprūpes pakalpojumi	0	n.p.	0
85.324 Sociālās aprūpes pakalpojumi alkohola un narkotisko vielu atkarīgajiem bez izmitināšanas	n.p.	0	0
85.325 Ģimenes konsultāciju pakalpojumi	n.p.	n.p.	0
85.326 Pašvaldību sociālo dienestu biroju darbība	n.p.	n.p.	0
85.327 Bērnu pirmmācības un aprūpes iestādes	0	0	0
85.331 Skolas vecuma bērnu aprūpe	n.p.	n.p.	0
85.333 Dienas aprūpes pakalpojumi veciem cilvēkiem un invalīdiem	n.p.	n.p.	0
85.334 Apmācība darbam parastajā darba tirgū	0	0	0
85.335 Pastāvīgas pajumtes nodrošināšanas darbība	0	0	0
85.336 Sociālās aprūpes organizāciju darbība	n.p.	n.p.	0
85.337 Patvēruma meklētāju pieņemšanas centri	0	0	0
85.338 Nodarbināšana/apmācība darba veidiem pašvaldību veselības un sociālās aprūpes nodaļās	0	n.p.	n.p.
85.339 Pārējie sociālā darba veidi bez izmitināšanas	n.p.	0	n.p.
90.010 Notekūdeņu savākšana un apstrāde	0	n.p.	0
90.020 Citu atkritumu savākšana un apstrāde	0	0	0
91.110 Komercdarbības un darba devēju organizāciju darbība	n.p.	0	0
91.200 Arodbiedrību darbība	n.p.	n.p.	0
91.310 Reliģisko organizāciju darbība	0	0	0
91.330 Citur neklasificētu organizāciju darbība	0	n.p.	0
92.110 Kinofilmu un videofilmu uzņemšana	n.p.	n.p.	0
92.130 Kinofilmu demonstrēšana	n.p.	n.p.	0
92.200 Radio un televīzijas darbība	0	n.p.	0
92.320 Kultūras iestāžu darbība	0	n.p.	0
92.330 Atrakciju un atpūtas parku darbība	n.p.	n.p.	0
92.400 Ziņu aģentūru darbība	n.p.	n.p.	0
92.510 Bibliotēku un arhīvu darbība	0	n.p.	0
92.521 Muzeju darbība	0	0	0
92.522 Vēsturisku objektu un ēku saglabāšana	n.p.	0	0
92.610 Sporta arēnu un stadionu darbība	0/2	0	0
92.621 Sporta klubi un asociācijas	0	0	0
92.629 Pārējā citur neklasificēta sporta darbība	n.p.	n.p.	0
92.721 Darbība atpūtas jomā	n.p.	0	n.p.
92.729 Citur neklasificēti pakalpojumi atpūtas jomā	0	0	0
93.010 Tekstilizstrādājumu un kažokādu izstrādājumu mazgāšana un ķīmiskā tīrīšana	0	0	0
93.020 Frizētavu un kosmētisko salonu pakalpojumi	n.p.	0	0
93.030 Bēres un ar tām saistītā darbība	n.p.	n.p.	0
93.040 Fiziskās labsajūtas uzlabošana	0	0	0

Pamatojoties uz ECON ziņojumu Norvēģijas atbildīgās iestādes ir izstrādājušas šādus kritērijus, lai nošķirtu ārpus konkurences esošos uzņēmumus citās EEZ valstīs un tos uzņēmumus, ko ietekmē konkurence EEZ mērogā, ekonomikas nozarēs, kas ir apzīmētas ar cipariem 0/2:

—	NACE 22.120 un 22.210: periodisko izdevumu publicēšana un iespiešana Valodas, kultūras un attāluma dēļ vietējo laikrakstu publicēšana un iespiešana tiek uzskatīta par vietējā tirgus darbības veidu. Laikraksts tiek uzskatīts par vietējo laikrakstu, ja tas netiek izdots valsts mērogā.

—

NACE 35.111 un 35.113: kuģu un kuģu korpusu būvniecība un remonts virs 100 tonnām un zem 100 tonnām

Ja remonts ir saistīts ar Norvēģijas ūdeņos peldošo kuģiem vai tādiem, kam ir neatliekami risināmas problēmas, tiek uzskatīts, ka attiecīgās kuģu būvētavas tiek ekspluatētas vietējā mērogā un līdz ar to ir ārpus konkurences pārējās EEZ valstīs.

—

NACE 51.170: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas pārdošanā iesaistītie tirdzniecības pārstāvji

Norvēģijas iestādes nav sniegušas sīkākus paskaidrojumus par atbilstības kritērijiem, kas ir piemērojami uzņēmumiem šajā nozarē. Saskaņā ar ECON ziņojumu, balstoties uz pieejamo informāciju, nebija iespējams atdalīt ārpus konkurences esošos uzņēmumus no konkurējošiem uzņēmumiem.

—

NACE 52.110: mazumtirdzniecība nespecializētos veikalos, kuru galveno preču sortimenta daļu veido pārtikas produkti, dzērieni vai tabakas izstrādājumi

Tiek uzskatīts, ka uzņēmumi, kas atrodas vairāk nekā 150 km attālumā no konkurentiem valsts robežas otrā pusē nav pakļauti citu EEZ valstu radītajai konkurencei. Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu iesniegto informāciju, nosakot vistuvākos konkurentus otrpus robežas tika izmantots 150 km liels kritiskais attālums līdz uzņēmumiem ar industriālā standarta klasifikāciju 52.110 – nespecializēto veikalu mazumtirdzniecība. Konkurences nosacījumi tika izskatīti, ņemot vērā uzņēmumus, kas atrodas dažādos attālumos no vistuvāk esošajiem konkurentiem otrpus robežas. Pamatojoties uz ECON ziņojumā ietvertajiem secinājumiem, Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka iespējamība, ka uzņēmumi, kas atrodas vairāk nekā 150 km attālumā no konkurējoša uzņēmuma, ir pakļauti konkurencei ar citās EEZ valstīs esošajiem uzņēmumiem, ir neliela. Norvēģijas iestādes atzīst, ka faktiskas konkurences pastāvēšana ir atkarīga no piedāvāto preču sortimenta.

—

NACE 52.120, 52.420 un 52.443: pārējie mazumtirdzniecības veidi nespecializētos veikalos, apģērba un mēbeļu mazumtirdzniecība

Lai gan attālums līdz konkurējošiem uzņēmumiem otrpus robežas ir ievērojams, Norvēģijas iestādes atzīst, ka ir grūti noteikt absolūto un izšķirošo robežu starp uzņēmumiem, ko ietekmē iekšējā EEZ tirdzniecība, un tiem, kurus tā neietekmē. Tā kā uzņēmumi, kas atrodas apmērām 200 km attālumā no relatīvi lieliem iepirkšanās centriem otrpus robežas saskaņā ar ECON ziņojumu ir pakļauti konkurencei, uzņēmumi, kas atrodas tuvāk pie robežas, bet kam tuvumā otrpus robežas nav lielu iepirkšanās centru, nav pakļauti konkurencei. Neskatoties uz to, ievērojot to pašu novērtējumu kā NACE 52.110 gadījumā, Norvēģijas iestādes ir paziņojumā ir paskaidrojušas, ka 200 km attālums ir piemērots objektīvs kritērijs, lai noteiktu ietekmi uz tirdzniecību šajā nozarē.

—

NACE 52.461 un 52.464: dažādu datortehnikas preču, krāsu un stikla mazumtirdzniecība un kokmateriālu mazumtirdzniecība

Norvēģijas iestādes ir paskaidrojušas, ka uzņēmumi, kas atrodas “ļoti lielā attālumā līdz valsts robežai” nav pakļauti citu EEZ valstu uzņēmumu konkurencei. Pamatojoties uz sniegto informāciju, “ļoti liels attālums līdz valsts robežai” nozīmē, ka vienas dienas laikā nebūs vērts doties turp un atpakaļ, ņemot vērā ceļu standartu un satiksmes apstākļus. Uzņēmumi, kas atrodas Rogaland, Hordaland, Sogn og Fjordane un Møre og Romsdal novados, gūst priekšrocības no samazinātām sociālās apdrošināšanas nodokļu likmēm, jo tie nav pakļauti citu EEZ valstu konkurencei. Citu valstu uzņēmumi netiek ņemti vērā.

—

NACE 80.309: izglītība citās augstākajās mācību iestādēs

Paziņojumā ir ietverti tikai pieaugušo izglītības kursi, par kuriem tiek attiecīgi uzskatīts, ka tos neietekmē tirdzniecība. Attiecībā uz augstākām mācību iestādēm vai universitātes līmeni, Norvēģijas iestādes ir norādījušas ciparu “2”, kas nozīmē, ka attiecīgais darbības veids ir pakļauts konkurencei.

—

NACE 92.610: sporta arēnu un stadionu darbība

Atlētisko sporta veidu klubs tiek uzskatīts par vietējo klubu, ja tas nepiedalās augstākajā līmenī savā atlētiskajā sporta veidā. Pārējās sporta būves tiek uzskatītas par vietējām, ja tās galvenokārt izmanto vietējie klubi, vietējie pašvaldības iedzīvotāji un viesi, kas tur ierodas uz vienu dienu, kam citās EEZ valstīs nav pieejami konkurējoši piedāvājumi.

2. Metode to uzņēmumu atlasei, uz kuriem attiecas izziņotais reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju režīms

Izziņotais režīms attiecas uz vairākām ECON ziņojumā identificētām ekonomikas nozarēm, saskaņā ar augstāk sniegto uzskaitījumu. ECON ziņojums tika balstīts uz konkurences saskarņu novērtējumu (“konkurranseflater”) starp Norvēģijā 2., 3. un 4. zonā izvietotajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas atrodas citās EEZ valstīs. Tajā bija ietverts to nozaru saraksts, ko visticamāk neietekmē citu EEZ valstu konkurence.

Ražošanas sfērā to ekonomikas nozaru saraksts, ko neietekmē citu EEZ valstu konkurence, tika sastādīts balstoties uz reģionālajiem datiem par eksporta un importa rādītājiem attiecīgajās zonās, ko sniedza “Statistics Norway”. Atbilstoši Norvēģijas iestāžu 2004. gada 12. novembra vēstulē sniegtajiem paskaidrojumiem, tiešās tirdzniecības rašanās gandrīz visās ražošanas nozarēs (NACE 15 līdz NACE 37) liek ECON secināt, ka praktiski visas šīs nozares var ietekmēt citu EEZ valstu uzņēmumu konkurence. Norvēģijas iestādes ir arī paskaidrojušas, ka dažas, ļoti nedaudzas nozares (laikrakstu publicēšana un iespiešana, kuģu būvniecība), neskatoties uz to, tie uzskatītas par vietējā tirgus nozarēm, balstoties tikai uz šo apakšnozaru veidu un raksturojumu un nevis uz importa/eksporta analīzi.

Attiecībā uz pakalpojumu sfēras uzņēmumiem (NACE 50 līdz NACE 99), pakļautība konkurencei galvenokārt tika noteikta, balstoties uz zināšanām par tirgus situāciju dažādās saimnieciskās darbības nozarēs un pārrunām ar Norvēģijā 2., 3. un 4. zonā izvēlētiem uzņēmumiem.

Plašākas norādes par metodi konkurences pakļautības noteikšanai nav sniegtas ne elektrības, gāzes un ūdens piegādes jomās (NACE 40), ne celtniecības jomā (NACE 45), lai gan paziņojumā ir iekļauts liels skaits celtniecības apakšnozaru.

Saskaņā ar ECON ziņojumu, tikai vietēja rakstura darbības veidus iekšējā EEZ tirdzniecība nav ietekmējusi. Lai darbības veidu klasificētu kā tikai vietēja rakstura darbības veidu pēc ECON ziņojuma nosacījumiem, attiecīgajai ekonomikas nozarei šajā zonā bija jāatbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem. Uzņēmumi attiecīgajā zonā paši nepiedalās pārrobežu darbības veikšanā un konkrētais darbības veids, kas noris faktiskajā reģionā, nespēj piesaistīt klientus no citas vietas.

Ziņojumā ir teikts, ka konkurences saskarņu identificēšanu var izmantot noteikumu priekšlikuma sastādīšanai, kas turpinātu, ciktāl tas ir iespējams, veco shēmu ar samazinātām sociālās apdrošināšanas maksājumu likmēm tajās ekonomikas nozarēs, kuras neskar EEZ valstu iekšējā konkurence (28). Neskatoties uz to, ECON ziņojumā nav ietverts ne noteikumu priekšlikums, kāds parasti tiek izveidots atbalsta shēmai, ne arī šāds priekšlikums ir ietverts paziņojumā.

Ziņojuma ievadā ECON apgalvoja, ka nebija ne pietiekami daudz laika, ne resursu, lai veiktu pamatīgu konkurences attiecību analīzi visās ziņojumā ietvertajās ekonomikas nozarēs, un ka tas var novest gan pie nepietiekama, gan pārmērīga konkurences novērtējuma ar uzņēmumiem citās EEZ valstīs (29). Neskatoties uz to ECON uzskatīja, no ziņojuma rezultātiem ir iespējams iegūt atbilstošu ainu par konkurenci starp uzņēmumiem EEZ valstīs.

3. Procedūras uzsākšanas lēmumā paustās bažas

2004. gada 6. oktobrī Uzraudzības iestāde izlēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par priekšlikumu ieviest reģionāli diferencētas sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes dažās ekonomikas nozarēs. Iestāde uzskatīja, ka priekšlikums piemērot samazinātas sociālās apdrošināšanas likmes 2., 3., un 4. zonā ietvēra plašu ekonomikas nozaru un uzņēmumu spektru. Izziņotais režīms lielā mērā dublēja iepriekšējo reģionāli diferencēto un samazināto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju shēmu, ko Uzraudzības iestāde atzina par nesavienojamu atbalstu (30).

Galvenā atšķirība starp iepriekš noteikto shēmu un pašreiz izziņoto režīmu ir to ekonomikas nozaru skaita samazināšanās, kas var izmantot samazinātās likmes. ECON ziņojumā ir sagatavots to nozaru saraksts, kuras, kā apgalvots, neietekmē EEZ valstu iekšējā tirdzniecība, balstoties uz konkurences saskarņu novērtējumu.

Uzraudzības iestāde lēmumā par procedūras uzsākšanu izteica šaubas par ECON ziņojumā izmantoto datu ieguves metodi, kas šķita nesistemātiska. Iestādei bija bažas, ka ECON ziņojumā tika parādīta tikai nepilnīga aina par pašreizējo stāvokli un ka tajā nav pamatīgas analīzes par turpmāko situāciju.

Uzraudzības iestāde izteica šaubas par to, vai izmantotā metode, lai noteiktu, vai attiecīgajā sektorā pastāv iekšējā EEZ tirdzniecības ietekme, atbildīs izstrādātajos precedentu tiesību aktos noteiktajām prasībām par kritērija “ietekme uz tirdzniecību” izpratni EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Atsaucoties uz precedentu tiesību aktiem, Uzraudzības iestāde jo īpaši pieminēja, ka pretēji ECON ziņojumā izmantotajai metodei, fakts, ka atbalsts tiek piešķirts tikai vietējiem darbības veidiem vai uzņēmumiem, kas darbojas tikai un vienīgi vietējā līmenī, pats par sevi neizslēdz ietekmes uz tirdzniecības iespēju.

Bez tam, iestādei bija šaubas par to, vai izziņotais režīms nodrošina nepieciešamos mehānismus, kas visos gadījumos garantētu ietekmes uz tirdzniecību neesamību, jo tajā nebija ietverti nekādi vispārējie aizsargmehānismi tiesiskās un ekonomiskās skaidrības nodrošināšanai tā piemērošanā saistībā ar ietekmi uz tirdzniecību. Iestādei bija bažas par nenoteikto režīma veidu, kas ir neierobežots laika ziņā un neparedz piemērošanas kritēriju un apstākļu pārskatīšanas nosacījumu.

Iestāde izlēma uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, lai, cita starpā, atvieglotu Norvēģijas uzdevumu noskaidrot un labāk pamatot, vai izziņotā režīma piemērošana ietekmēs tirdzniecību. Atsauces uz Norvēģijas iestāžu sniegtajiem komentāriem ir ietvertas nākamajā sadaļā.

4. Norvēģijas iestāžu komentāri

2004. gada 12. novembra vēstulē Norvēģijas iestādes iesniedza savus komentārus par Uzraudzības iestādes lēmumu uzsākt oficiālās izmeklēšanas procedūru. Attiecībā uz paziņojuma saturu Norvēģijas iestādes noskaidroja, ka industriālā standarta klasifikācijas 52.120 (citi nespecializēto veikalu mazumtirdzniecības veidi), 52.420 (apģērba mazumtirdzniecība) un 52.443 (mēbeļu mazumtirdzniecība) ziņā, paziņojumā bija ietverti visās trīs režīmā iekļautajās zonās esošie uzņēmumi. Neprecizitātes dēļ tas tika norādīts tikai 4. zonas uzņēmumiem.

Otrkārt, Norvēģijas iestādes paskaidroja, ka “dažās ekonomikas nozarēs viena no zonām tika paziņota par zonu, kas nav pakļauta konkurences ietekmei, turpretī citās zonās tās pašas nozares sarakstā netika iekļautas. […] Iemesls bija tāds, ka ECON ziņojumā tika nospriests, ka dažās ekonomikas nozarēs nebija uzņēmumu, kas pārsniegtu minimālo slieksni attiecīgajā zonā. […] Tomēr, turpmākos gadījumos, ja šādu uzņēmumu algu izmaksu apjoms pārsniegs minimālo slieksni, uzņēmumi tiks uzskatīti par tādiem pašiem uzņēmumiem, kā tie, kas ietilpst attiecīgajā nozarē, par ko tiek ziņots citās zonās.”

Treškārt, Norvēģijas iestādes nosprieda, ka virkne Uzraudzības iestādes lēmumā par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu izmantoto argumentu atspoguļoja visai vienkāršotu izpratni par izmantoto datu ieguves metodi un ECON veikto novērtējumu. Šajā ziņā Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka ražošanas nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem pakļautība konkurences ietekmei tika pārbaudīta, pamatojoties uz reģionāliem datiem par eksportu un importu. Norvēģijas iestādes noskaidroja, ka ECON ziņojumā netiek iepriekš pieņemts, ka šo rādītāju analīze var būt pietiekama, lai identificētu tos ekonomiskos sektorus, ko neietekmē citās EEZ valstīs esošo uzņēmumu konkurence, bet ir pietiekams, lai apstiprinātu, ka atbalsts zināmai nozarei faktiski var ietekmēt tirdzniecību.

Attiecībā uz pakalpojumu nozarēs esošajiem uzņēmumiem, Norvēģijas iestādes apstrīdēja, ka pakļautība konkurences ietekmei tika galvenokārt noteikta, balstoties uz zināšanām par tirgus situāciju dažādos saimnieciskās darbības sektoros un pārrunām ar atsevišķiem uzņēmumiem. Lai darbības veidu klasificētu tikai kā vietēja rakstura darbības veidu, viens no nosacījumiem ir, lai attiecīgās pakalpojumu nozares uzņēmumi paši nepiedalītos pārrobežu darbības veikšanā. Tomēr, tas netika piemērots kā pietiekams nosacījums. ECON ziņojumā tika arī novērtēts, vai konkrētais pakalpojumu darbības veids, kas tiek veikts attiecīgajā reģionā, spēj piesaistīt klientus no citām vietām vai EEZ valsts. Attiecībā uz iespējamo situāciju nākotnē intervētie uzņēmumi tika lūgti atbildēt, kāda pēc to uzskatiem būtu ietekme uz klientu tirdzniecības struktūru, ja vietējā mērogā sniegtā pakalpojuma cena pieaugtu par zināmu procentuālo daļu vai ja kaimiņu Ziemeļvalstīs esošo uzņēmumu cena par šo pašu pakalpojumu tiktu palielināta.

Ceturtkārt, Norvēģijas iestādes uzskatīja, ka novērtēt, vai kādai no nozarēm vai labuma guvējiem, uz kuriem attiecas izziņotais režīms, var tikt piešķirts atbalsts, kas neietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma pusēm, ir Uzraudzības iestādes uzdevums.

II. NOVĒRTĒŠANA

1. Procesuālie noteikumi

Izziņotais režīms nav stājies spēkā. Tādējādi Norvēģijas iestādes ir ievērojušas savas saistības, kas izriet no Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta.

2. Izziņotais režīms

Norvēģijas iestādes ir paziņojušas par savu “nodomu turpināt sākot no 2005. gada 1. janvāra diferencētās sociālās apdrošināšanas maksājumu shēmu, kas ir piemērojama līdz 2004. gada 1. janvārimnozarēs, kas nav pakļautas konkurences ietekmei no citās EEZ valstīs esošiem uzņēmumiem.” Nav paziņots par konkrētu noteikumu vai tiesību aktu priekšlikuma projektu, kas regulētu režīma piemērošanu. Norvēģijas iestādes ir informējušas par ziņojumu, pamatojoties uz kuru, tās atkārtoti plāno ieviest veco reģionāli diferencēto un samazināto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju shēmu par labu dažām nozarēm. Lai gan tajā ir apgalvots, ka konkurences saskarņu identificēšana varētu tikt izmantota, lai sastādītu noteikumu priekšlikuma projektu, ECON ziņojumā nav ietverts ne noteikumu priekšlikums, kāds tiek parasti izstrādāts attiecībā uz atbalsta shēmām, ne arī šāds priekšlikums ir sniegts paziņojumā.

Pamatojoties uz papildus informāciju, kas ir sniegta Norvēģijas iestāžu paziņojumā un oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā, šķiet, ka Norvēģijas iestādes vēlas turpināt (vai no jauna ieviest) veco reģionāli diferencēto un samazināto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju sistēmu, tikai ierobežojot piemērošanu līdz ECON ziņojumā uzskaitītajām nozarēm. Jāatceras, ka iepriekšējā samazināto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju sistēma tika klasificēta kā atbalsts shēma (31). Iestāde neredz iemeslu tam, kāpēc izziņotais režīms nevarētu tikt klasificēts kā shēma, lai gan tās piemērošanas apjoms ir ticis sašaurināts.

Ņemot vērā Uzraudzības un tiesu nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta d) apakšpunktā ietverto definīciju, atbalsta shēma ir jebkurš tiesību akts, pamatojoties uz kuru, bez parsības par turpmākiem ieviešanas pasākumiem var tikt piešķirtas atsevišķs atbalsts uzņēmumiem, kas ir vispārināti definēti tiesību aktā. Tas arī ietver jebkuru tiesību aktu, balstoties uz kuru vienam vai vairākiem uzņēmumiem var tikt piešķirtss atbalsts, kas nav saistīts ar konkrētu projektu, neierobežotā laika periodā un/vai neierobežotā apmērā.

Izziņotais režīms attiecas uz reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmēm ikvienam uzņēmumam, kas aktīvi darbojas vairākās nozarēs (priekšlikums attiecas uz vairāk nekā 200 nozarēm) attiecībā uz tā darbiniekiem, kas ir 2., 3. un 4. zonas rezidenti Norvēģijā. Samazināto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju piemērošana nav atsevišķa atbalsta piešķiršana vienam uzņēmumam, bet vairākkārtējs pasākums, kas tiek veikts regulāri neierobežotā laika periodā par labu nenoteiktam labuma guvēju skaitam. Tāpēc izziņotais režīms ir kvalificējams kā atbalsta shēma.

3. Pašreizējā lēmuma piemērošanas apjoms

Turpmāk sniegtais novērtējums ir piemērojams tikai EEZ līgumā ietvertajiem darbības veidiem. Iestāde nedrīkst vērtēt nevienu darbības veidu, kas neietilpst līguma piemērošanas apjomā, piemēram, NACE kodu 75.220 – aizsardzības nodrošināšana.

Bez tam, Uzraudzības iestāde nav pilnvarota veikt tādiem uzņēmumiem piešķirtā atbalsta sīku pārbaudi, kas veic tikai un vienīgi ar tādiem izstrādājumiem saistītus darbības veidus, kas nav ietverti EEZ līgumā, tādiem kā lauksaimniecības vai zivsaimniecības izstrādājumi (32). Kā citu piemēru var minēt NACE kodu 01.300, labības audzēšana kopā ar lopkopību (jauktā lauksaimniecība). Uz darbības veidiem tajās nozarēs, kuras neietilpst Uzraudzības iestādes pilnvarās par valsts atbalsta esamības pārbaudi, šis lēmums neattiecas (33).

4. Valsts atbalsta esamība EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē

EEZ līguma 61. panta 1. punkta redakcija ir šāda:

“Ja šajā līgumā nav noteikts citādi, jebkurš atbalsts, ko piešķir EK dalībvalstis, EBTA valstis vai no valsts resursiem jebkādā iespējamā formā, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci par labu dažiem uzņēmumiem vai zināmu preču ražošanai, apmērā, kādā tas ietekmē tirdzniecību starp līguma pusēm, nav savienojams ar šā līguma darbību.”

Saskaņā ar iedibinātajiem precedenta tiesību aktiem, lai piešķirtais atbalsts tiktu klasificēts kā atbalsts, tam jāatbilst visiem četriem EEZ līguma 61. panta 1. punktā ietvertajiem nosacījumiem (34): 1) jāīsteno valsts iejaukšanās vai iejaukšanās ar valsts resursiem; 2) ar to saņēmējiem izlases kārtā jāsaņem priekšrocības; 3) iejaukšanās rezultātā jābūt radītam konkurences izkropļojumam vai konkurences izkropļojuma draudiem un 4) lai pierādītu EEZ līguma 61. panta 1. punkta aizliegumu pārkāpumus, atbalsta pasākumam jāietekmē tirdzniecība starp līguma pusēm.

Norvēģijas samazināto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju shēma ir izskatīta vairākos Uzraudzības iestādes pieņemtos lēmumos (35). EBTA Tiesa novērtēja arī šo shēmu (36) un secināja, ka šī shēma ir valsts atbalsts.

Kā jau tika augstāk minēts, pašreizējā priekšlikuma mērķis ir no jauna ieviest iepriekšējo shēmu, tikai ar atšķirību, ka šī shēma ir sašaurināta līdz dažām nozarēm. Uzraudzības iestādes uzskats ir, ka tās secinājumi un EBTA Tiesas spriedums par iepriekšējās shēmas klasifikāciju atbilstoši EEZ līguma 61. panta 1. punktam ir vienādi piemērojami pašreiz izziņotajai shēmai attiecībā uz trīs no četriem kumulatīvajiem kritērijiem.

Izziņotā shēma paredz valsts resursu patērēšanu tādā veidā, kas ir saistīts ar ienākumiem, no kuriem ir atteikusies valsts, piemērojot samazinātas sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes. Bez tam, shēma rada atbalstītajās nozarēs un reģionos esošajiem uzņēmumiem tiešas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri atrodas citur vai kuri neietilpst izziņotajās nozarēs. Šajā kontekstā Uzraudzības iestāde vēlas uzsvērt, ka pasākums var kļūt par valsts atbalstu tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic ekonomisko darbību, t. i., darbību, kas sastāv no konkurējoša preču un pakalpojumu piedāvājuma attiecīgajā tirgū (37). Precedentu tiesību aktos uzņēmums ir definēts kā “jebkurš uzņēmums, kas ir iesaistīts ekonomiskas darbības veikšanā, neatkarīgi no uzņēmuma juridiskā stāvokļa un finansēšanas veida” (38). Tādējādi, neviens valsts atbalsts nevar būt iesaistīts neekonomiskas darbības veikšanā, piemēram, tādā valsts pārvalde, tiesu sistēma vai obligātā sociālā apdrošināšanas darbība. Tādēļ, uz šādiem darbības veidiem šis lēmums neattiecas.

Atlikušais jautājums līdz ar to ir, vai izziņotās shēmas piešķirtais atbalsts, kas ir piemērojams zināmam nozaru skaitam, kuras, kā tiek apgalvots, nav pakļautas citās EEZ valstīs esošo uzņēmumu konkurences iedarbībai, ietekmē tirdzniecību starp līguma pusēm.

a) Vai atbalsts ietekmē tirdzniecību EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē?

Lai pierādītu, ka ir pārkāpts EEZ līguma 61. panta 1. punkts, atbalsta pasākumam jāspēj radīt ietekme uz tirdzniecību starp EEZ līguma pusēm. Šis nosacījums neizšķir cēloņus vai mērķus, bet definē valsts atbalstu saistībā ar tā radīto ietekmi (39).

Turpmākajā sadaļā Uzraudzības iestāde novērtē, vai izziņotās shēmas attiecināšana uz noteiktām nozarēm novērš atbalsta ietekmi uz tirdzniecību starp līguma pusēm un tādēļ atrodas ārpus EEZ līguma 61. panta 1. punkta piemērošanas apjoma.

1. Juridiskais standarts

Saskaņā ar tiesu praksi (40), ikreiz, kad valsts finansiālais atbalsts stiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē iekšējā EEZ tirdzniecībā, ir jāuzskata, ka pēdējo šis atbalsts ietekmē.

Nav ne robežas, ne procentuāla lieluma, ar ko tiktu noteikts, ka zem šīs robežas vai procentuālā lieluma var tikt uzskatīts, ka tirdzniecība starp līguma pusēm netiek ietekmēta (41). Saskaņā ar precedentu tiesību aktiem, salīdzinoši neliels atbalsta apjoms vai salīdzinoši neliels uzņēmums, kas to saņem, kā tāds neizslēdz iespēju, ka iekšējā EEZ tirdzniecība var tikt ietekmēta (42). Ja nozarē ir ievērojams skaits nelielu uzņēmumu, atbalsts, kas potenciāli ir pieejams visiem vai ļoti lielam uzņēmumu skaitam šajā nozarē, var pat tad, ja atsevišķās summas ir ļoti nelielas, ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma pusēm (43). Atbalsts var arī ietekmēt tirdzniecību EEZ teritorijā pat tad, ja uzņēmums, kas ir to saņēmējs, pats nepiedalās pārrobežu darbības veikšanā (44).

Atbalsta veids nav atkarīgs no tā, vai sniegtajiem pakalpojumiem ir vietējs vai reģionāls raksturs, ne arī no attiecīgā darbības veida mēroga (45). Shēmas labuma guvēju darbības veida vietējais raksturs ir viena no īpašībām, kas ir jāņem vērā, novērtējot, vai pastāv ietekme uz tirdzniecību, bet tas nav pietiekams, lai novērstu atbalsta ietekmi uz tirdzniecību (46). Tas ir tādēļ, ka valsts atbalsta piešķiršana uzņēmumam var novest pie iekšējo krājumu apjoma saglabāšanas vai palielināšanas, kā rezultātā citu uzņēmumu iespējas iekļūt attiecīgo EEZ valstu tirgū tiek samazinātas (47).

Uz tirdzniecību radītās ietekmes novērtējumā Uzraudzības iestādei nav jānosaka faktiskā atbalsta shēmas ietekme, bet jāpārbauda, vai tas spēj ietekmēt tirdzniecību EEZ (48). Tādēļ, kritēriji ietekmei uz tirdzniecību tradicionāli ir tikuši interpretēti neierobežojošā veidā tādēļ, ka vispārīgā veidā shēma tiek uzskatīta par valsts atbalstu, ja tā spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm (49).

2. Izziņotās shēmas novērtējums

Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu apgalvojumu, izziņotā shēma aptver apmēram 75 % no ECON ziņojumā apskatītā pakalpojumu nozares un nelielu daļu no ražošanas nozarēm, pieskaitot vairākas nozares celtniecības jomā. Saskaņā ar paziņojumu, šīs vairāk nekā 200 ekonomikas nozares, ar zināmu kvalifikāciju 13 šajās nozarēs, nav pakļautas iekšējās EEZ tirdzniecības ietekmei. Šī iemesla dēļ, pēc Norvēģijas iestāžu uzskatiem, izziņotā shēma netiek kvalificēta kā valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

— ECON ziņojums un metode, kas ir izmantota izvēloties ekonomikas nozares, uz kurām šī shēma ir attiecināma

Izziņotā shēma reģionāli diferencētām sociālās apdrošināšana maksājumu likmēm izriet no tā sauktā ECON ziņojuma, kas ir pievienots paziņojumam. Tomēr, saskaņā ar ziņojumu, tā nolūks nav novērtēt, vai reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes atbilst EEZ līgumam, bet novērtēt konkurences saskarnes (50).

Norvēģijas iestādes nav veikušas nekādus turpmākos novērtējumus paziņojumā, ne arī tās ir sniegušas kaut cik precīzas konkurences nosacījumu definīcijas attiecībā pret citām līguma pusēm. Tās ir tikai noteikušas, ka sākotnējās diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes ir jāpiemēro uzņēmumiem, kuri ECON ziņojumā tiek uzskatīti par tādiem uzņēmumiem, kuriem nav nekādu konkurences saskarņu. Tās nav sniegušas juridisku aprakstu ar noteikumiem, kas regulē samazināto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju piemērošanu.

Norvēģijas iestādes pieņem, ka iespējamās nesakritības ECON ziņojumā sniegtajā informācijā var parādīties atsevišķu ekonomikas nozaru novērtējumā, kas var “visticamāk tikt līdzsvarotas kopējā līmenī” (51). Tomēr, šādu pieeju Uzraudzības iestāde nevar apstiprināt. Atbalsta shēmai jābūt pietiekami precīzai, lai nodrošinātu, ka ar tās noteikumu piemērošanu jebkuram potenciālam atbalsta saņēmējam netiek pārkāpti EEZ līguma noteikumi.

Pēc Uzraudzības iestādes uzskatiem, ekonomisko nozaru izvēles metode, ko visticamāk neietekmē valstu iekšējā tirdzniecība, nenodrošina, ka atbalsts netiks piešķirts uzņēmumiem, kas ir iesaistīti darbības veidos, ar kuriem tiek ietekmēta tirdzniecība EEZ iekšienē.

Iestāde apšauba ECON ziņojuma sastādīšanai savāktās informācijas uzticamību, kas, jo īpaši pakalpojumu nozarēs, galvenokārt tika balstīta uz zināšanām par tirgus stāvokli un telefona sarunām ar izvēlētajiem uzņēmumiem. Savāktā informācija nav balstīta uz empīriski iegūtiem pierādījumiem, bet tai ir drīzāk subjektīvs raksturs. Bez tam, saskaņā ar Uzraudzības iestādes rīcībā esošo informāciju, nešķiet, ka savāktie dati būtu bijuši pārbaudīti.

Pamatojoties uz ECON ziņojumu, darbības veids tiek uzskatīts par pilnībā vietēja rakstura darbības veidu un nevis par tādu, ko ietekmē iekšējā EEZ tirdzniecība, ja tas atbilst diviem nosacījumiem: uzņēmumi attiecīgajā ekonomikas nozarē paši nepiedalās pārrobežu darbības veikšanā un konkrētais darbības veids nespēj piesaistīt klientus no citas darbības veikšanas vietas.

Tomēr, ECON ziņojumā nav noteikts, vai kritērijs “ietekme uz tirdzniecību” EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē tiks izpildīts vai nē, ja atbalsts tiek piešķirts uzņēmumiem dažādajās uzskaitītajās nozarēs. Novērtēts tiek tas, vai attiecīgajā nozarē un reģionā pastāv tieša konkurence. Kā ir norādīts augstāk, ja atbalsta saņēmējs nedarbojas vietējā tirgū, neizslēdz ietekmes radīšanu uz EEZ. Tāpēc, ja saskaņā ar ziņojumu nepastāv konkurences saskarnes, tas nenozīmē, ka šajās ekonomikas nozarēs aktīviem uzņēmumiem piešķirtais atbalsts neietekmē tirdzniecību starp līguma pusēm.

Tādēļ, ECON ziņojumā izmantotajā metodē, kas paredzēta to ekonomikas nozaru identificēšanai, kuras ir pašreizējās reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju shēmas paziņojuma pamatā, netiek ievēroti parametri kritērija “ietekme uz tirdzniecību” interpretācijai, kas ir noteikta ar EBTA Tiesas un Eiropas Tiesas iedibinātiem precedentu tiesību aktiem, kas ir minēti augstāk.

— Shēma

Izziņotā shēma aptver ļoti plašu un dažādu uzņēmumu spektru (52) kas aktīvi darbojas inter alia šādās ekonomikas nozarēs: kuģu būvniecība, automaģistrāļu, ceļu, lidlauku un sporta kompleksu būvniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, pasta un telekomunikāciju pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, autonoma, auditoru pakalpojumi, kino ražošanas nozare un radio un televīzijas darbības veidi.

Jomās, kur ir pieņemti sekundāri tiesību akti iekšējā tirgus atvēršanai un izveidei, tādās kā finanšu pakalpojumu tirgus (NACE 65), telekomunikāciju pakalpojumu tirgus (NACE 64) u.c. vai jomās, kas ir pakļautas konkrētiem valsts atbalsta noteikumiem, tādās kā kuģu būvniecība (NACE 35) (53), Uzraudzības iestāde parasti uzskata, ka attiecīgais darbības veids nav norobežots no iekšējās EEZ tirdzniecības.

Mobilo sakaru operatori (NACE 64.220), interneta pakalpojumu sniedzēji (NACE 64.230) un kurjera pakalpojumi, izņemot valsts pasta darbību (NACE 64.120), ir galvenie pārrobežu darbības piemēri. Lielāko šo darbības veidu daļu veic starptautiski uzņēmumi (54).

Attiecībā uz celtniecības nozari (NACE 45), tādi darbības veidi kā auto maģistrāļu vai ūdens konstrukciju būvniecības projekti ir jāveic lielā mērā specializētiem lieliem uzņēmumiem, kas konkurē ar citiem uzņēmumiem EEZ iekšienē (55).

Jo īpaši dažās no izziņotajām ekonomikas nozarēm, kam ir raksturīga deregulācija un liberalizācija, finansiāla iejaukšanās no valsts puses bieži rada ietekmi uz tirdzniecību.

Pārējās ekonomikas nozares, kas ir ietvertas šajā shēmā, jau ir bijušas valsts atbalsta lēmumu objekti, skaidri norādot uz tirdzniecības ietekmes esamību. Šis, citu starpā, ir laikrakstu publicēšanas gadījums (NACE 22), nozare, kurā Komisija pagājušajā gadā pieņēma lēmumu, nosakot, ka: “[…] atbalsta shēma, kas tiek izskatīta, ir saistīta ar dalībvalstu tirdzniecību publikāciju izstrādājumu jomā. Tātad, atbalsta shēma, kas tiek izskatīta, varēja izkropļot konkurencei starp uzņēmumiem tādā mērā kā, piemēram, publicēšanas firmas var turpināt savu darbību citās dalībvalstīs, izstrādājot publikācijas dažādās valodās un sacensties par publicēšanas tiesībām un reklāmu (56)”.

Vēl viens tādas nozares piemērs, kurā valsts atbalsta lēmumi jau ir pieņemti, nosakot tirdzniecības ietekmes esamību, ir vairumtirdzniecības nozare (NACE 51) (57): “farmaceitisko un citu saistīto izstrādājumu tirdzniecības apjoms […] 1991. gadā […] ar četrām EEZ valstīm (Austriju, Somiju, Zviedriju, Norvēģiju) šajos izstrādājumos pārsniedz 2,7 miljardus ekiju.”

Kā parādīts augstāk sniegtajos piemēros, uzņēmumi vairākās nozarēs, uz kurām attiecas šī shēma, ir ne tikai pakļauti, bet arī faktiski sastopas ar citu EEZ valstu uzņēmumu radīto konkurenci. Šajās nozarēs aktīviem uzņēmumiem piešķirtais atbalsts līdz ar to ietekmē tirdzniecību. Tāpēc shēma ir saistīta ar valsts atbalsta piešķiršanu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka Norvēģijas iestādes ir izziņojušas vienu vienotu shēmu par reģionāli diferencētām sociālās apdrošināšanas maksājumu likmēm, kas attiecas uz vairāk nekā 200 nozarēm, un nevis sniegusi vairāk nekā 200 atsevišķus paziņojumus, katru attiecībā uz vienu nozari.

Norvēģijas iestāžu 2004. gada 12. novembrī ir īsi noteikts, ka “novērtēt, vai kādai no paziņotajām ekonomikas nozarēm vai labuma guvējiem var tikt piešķirts atbalsts, kas neietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma pusēm, ir Uzraudzības iestādes […] uzdevums” (58). Tomēr, pārbaudot shēmu, Uzraudzības iestādei ir jānovērtē vispārējās shēmas īpašības kā tādas, lai pārliecinātos, vai tā ir saistīta ar valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Eiropas Tiesas iedibinātajos precedentu tiesību aktos ir noteikts, ka “atbalsta shēmas gadījumā Komisija var aprobežoties ar attiecīgās shēmas vispārējā veida pārbaudi bez pienākumiem pārbaudīt katru atsevišķo gadījumu, kurā tā tiek piemērota.” (59). EBTA Tiesa arī ir apstiprinājusi šo interpretāciju (60).

Tāpēc, Uzraudzības iestādei ir jānovērtē shēma kā tāda. Ja pati shēma atbilst valsts atbalstam EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, šis noteikums to pierāda. Uzraudzības iestādei tātad nav pienākuma pozitīvi pierādīt katrā atsevišķā gadījumā, kas ietilpst shēmā, ka EEZ līguma 61. panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti.

Šā lēmuma dēļ, bez tam, nav iespējams (61) noteikt, vai shēma spēj ietekmēt tirdzniecību katrā no vairāk nekā 200 nozarēm, uz kurām tā attiecas. Saskaņā ar precedentu tiesību aktiem ir jānodrošina, ka netiek ietekmēta tādu atsevišķo uzņēmumu tirdznieciskā darbība, kuri var gūt labumu no shēmas (62). Uzraudzības iestāde uzskata, ka nav iespējams pārliecināties, ka visi iespējamie labuma guvēji katrā no vairāk par 200 paziņotajām NACE nozarēm nav un nebūs pakļautas tirdzniecībai EEZ 61. panta 1. punkta izpratnē.

Pastāv citas ekonomikas nozares, kurās darbība parasti notiek vietējā līmenī. Neskatoties uz to, nevar a priori izslēgt, ka šajās nozarēs tirdzniecība var būt ietekmēta. Piemēram, vietējo pakalpojumu sniedzēji, tādi kā apmācību centri vai mazumtirdzniecības veikali, (lielveikali) bieži pieder lielām veikalu ķēdēm, kas konkurē EEZ ietvaros. Bez tam, Eiropas Tiesa ir nesen noteikusi tirdzniecības ietekmes klātbūtni zobārstniecības nozarē (NACE 85) (63), kas ir pakalpojums, ko parasti sniedz vietējie prakses veicēji.

Lai gan tirdzniecības ietekmes klātbūtne bieži tiek noteikta, ir arī daži konkrēti piemēri Uzraudzības iestādes un Komisijas lēmumu pieņemšana praksē, kuros netika uzskatīts, ka konkrētu atbalsta summu piešķiršanai noteiktos apstākļos rada jebkādu ietekmi uz tirdzniecību. Tā tas bija gadījumā, piemēram, ar Komisijas lēmumiem attiecībā uz Braitonas molu un Dorstenas peldbaseinu (64). Tirdzniecības ietekmes klātbūtne tika noraidīta arī Uzraudzības iestādes lēmumā par privātajiem dienas aprūpes centriem publiskās vietās ar subsidētu nekustamā īpašuma nomas maksu Oslo (65). Kopējais šo lietu raksturojums ir tāds, ka katra no tām ir saistīta ar atsevišķu atbalsta summu piešķiršanu vai ar ierobežotu shēmu ar tik skaidriem, precīziem un stingriem ierobežojumiem, ka ir iespējams pārliecināties, ka neviens atsevišķi piešķirts atbalsts nevar radīt ietekmi uz tirdzniecību.

ECON ziņojumā, balstoties uz kuru ir izstrādāta šī shēma, galvenokārt tika analizēta pašreizējā situācija vairākās Norvēģijas ekonomikas nozarēs. Tomēr, ekonomika attīstās, un tirdzniecības struktūras var mainīties. Tātad, kāda būs situācija nākotnē un vai ECON ziņojuma rezultāti, pamatojoties uz kuriem Norvēģijas iestādes pierāda tirdzniecības ietekmes neesamību, būs spēkā arī nākotnē, paliek nezināms. Nespējot ieviest izskatīšanas mehānismu, kas paredzēts atbalsta piešķiršanas pielāgošanai jaunajiem apstākļiem, nevar tikt nodrošināts, ka nākotnē atbalsts netiks piešķirts vairākiem uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas dažās no uzskaitītajām ekonomikas nozarēm, radot ietekmi uz tirdzniecību. Šajā kontekstā ir jāņem vērā, ka priekšlikums ieviest diferencētas sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes, nav ierobežots laikā.

Shēmā ietvertais materiālais apjoms nav noteikts pietiekami precīzi. Norvēģijas iestādes nesen savā 2004. gada 12. novembra vēstulē ir precizējušas paziņojuma apjomu, iesniedzot komentārus par oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu. Dažas nozares tika paziņotas kā nozares, kas nav pakļautas konkurences ietekmei vienā no zonām, jo pašlaik šajās zonās nav uzņēmumu, kas pārsniedz minimālo slieksni. Neskatoties uz to, Norvēģijas iestādes ir paskaidrojušas, ka tās ņems vērā šos uzņēmumus tādā pat veidā kā tos, kas ietilpst attiecīgajā paziņotajā nozarē citās zonā, ja turpmāk šo uzņēmumu algu izmaksas pārsniegs minimālo slieksni. Neskatoties uz to, šīs nozares netika iekļautas paziņojumā, un tas tika iesniegts Uzraudzības iestādei.

Bez tam, neeksistē citi konkrēti kritēriji, lai izvēlētos atbilstošus uzņēmumus tajās ekonomikas nozarēs, kas ir iekļautas ECON ziņojumā noteiktajā sarakstā, jo ziņojums attiecas tikai uz nozarēm. Abi kumulatīvie kritēriji – ģeogrāfiskais izvietojums un nozares darbības veids, kas ir nepieciešami samazinātu sociālās nodrošināšanas maksājumu likmju piemērošanai attiecīgajā nozarē, pēc Uzraudzības iestādes uzskatiem ir pārāk plaši pēc rakstura. Saskaņā ar augstāk minētajiem pozitīvajiem lēmumiem shēmā ir jābūt ietvertiem precīziem un skaidri formulētiem kritērijiem (66), lai nodrošinātu, ka uzņēmumam netiek piešķirta nekāds atbalsts, kas ietekmē tirdzniecību ar EEZ.

Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu sniegto informāciju, Uzraudzības iestāde uzskata, ka priekšlikums par reģionāli diferencētām sociālās apdrošināšanas maksājumu likmēm ir saistīts ar ietekmi uz tirdzniecību starp līguma pusēm.

b) Secinājums

Augstāk minēto iemeslu dēļ Uzraudzības iestāde secina, ka paziņotā reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju shēma uzņēmumiem, kas darbojas dažās ekonomiskās nozarēs ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

5. Atbalsta savienojamība

Norvēģijas iestādes paziņojumā apstrīdēja, ka reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju priekšlikums ir valsts atbalsts. Pēc shēmas pagaidu novērtējuma Uzraudzības iestāde izlēma uzsākt oficiālu izmeklēšanu, ņemot vērā nopietnas šaubas ne tikai par to, ka reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju shēmai ir valsts atbalsta raksturs, bet arī par to savienojamību ar EEZ līgumā ietvertajiem valsts atbalsta noteikumiem. Neskatoties uz Uzraudzības iestādes izteiktajām šaubām lēmumā par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu, Norvēģijas iestādes nav sniegušas nekādus argumentus par shēmas savienojamību.

Uzraudzības iestādes viedoklis ir, ka neviens no EEZ līguma 61. panta 2. punktā minētajiem izņēmumiem nevar tikt piemērots izskatāmajam gadījumam.

Bez tam, samazinātu sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju sistēma nevar tikt uzskatīta par likumīgu, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punktu. Tādu uzņēmuma darbības izmaksu samazināšana kā sociālās apdrošināšanas maksājumi ir valsts atbalsts. Šāds atbalsts, kas tiek piešķirts uzņēmumiem noteiktās nozarēs, ir principiāli aizliegts.

Samazinātu sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju piemērošana nevar tikt apsvērta EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunkta ietvaros, jo neviens no Norvēģijas reģioniem neatbilst šim noteikumam, kas paredz neparasti zemu dzīves līmeni vai ievērojamu bezdarba līmeni.

Samazinātas sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes neveicina ne svarīgu Eiropas kopējo interešu projektu īstenošanu, ne arī tādā veidā tiek izlaboti ievērojami valsts ekonomikas traucējumi, kas tiek prasīts savienojamības atzīšanai pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Attiecībā uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu savā 2003. gada 12. novembra Lēmumā Nr. 218/03/COL par valsts atbalstu reģionāli diferencētu sociālās apdrošināšanas maksājumu formā Uzraudzības iestāde uzskatīja, ka Norvēģijas shēmas turpināšana būs nesavienojama ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Valsts atbalsta pamatnostādnēm. Uzņēmumiem, kas atrodas 2., 3. un 4. zonā, un kas aktīvi darbojas paziņojumā uzskaitītajās ekonomikas nozarēs, izziņotais režīms paredz atgriešanos pie noteikumiem, ko 2002. gadā Uzraudzības iestāde paziņoja par nesavienojamu atbalstu saskaņā ar neatbilstību ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem. Galvenās izziņotā režīma īpašības ir tādas pašas kā shēmai, par kuru tika pieņemts iepriekšējais Uzraudzības iestādes lēmums. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka pašreiz izziņotās shēmas piemērošanas apjoms ir lielākā mērā ierobežots, jo tas ir attiecināms tikai uz uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas 200 iepriekš noteiktās nozarēs. Saskaņā ar šo lēmumu Uzraudzības iestāde apstiprina savu iepriekšējo vērtējumu, ka reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju piemērošana nav savienojama ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem.

6. Secinājums

Balstoties uz iepriekš minēto vērtējumu, iestāde uzskata, ka izziņotā reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju shēma dažās ekonomikas nozarēs ir valsts atbalsts, kas nav savienojams ar EEZ līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Uzraudzības iestādei iesniegto informāciju, izziņotā reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju shēma dažām ekonomikas nozarēm vēl nav ieviesta, t.i., atbalsts nevienam no iespējamiem shēmas labuma guvējiem vēl nav izmaksāts.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Izziņotais reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju priekšlikums uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas dažās ekonomikas nozarēs, ko Norvēģijas iestādes plāno ieviest, ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Izziņotais priekšlikums nav savienojams ar EEZ līguma 61. pantu.

2. pants

Izziņotais priekšlikums par reģionāli diferencētām sociālās apdrošināšanas maksājumu likmēm dažās ekonomikas nozarēs nevar tikt īstenots.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

4. pants

Šis lēmums ir autentisks tikai angļu valodā.

Briselē, 2005. gada 22. novembrī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā

Prezidents

Einar M. BULL

Kolēģijas loceklis

Kurt JÄGER

(1) Tālāk tekstā “Iestāde”.

(2) Tālāk tekstā “EEZ līgums”.

(3) Tālāk tekstā “Uzraudzības un Tiesas līgums”.

(4) Pamatnostādnes EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanai un skaidrošanai, ko 1994. gada 19. janvārī pieņēma un izdeva EBTA Uzraudzības iestāde, publicēts OV 1994 L 231 3.9.1994, EEZ pielikumi Nr. 32. Pamatnostādņu jaunākos grozījumus pieņēma 17.6.2005. Tālāk tekstā “Valsts atbalsta pamatnostādnes”.

(5) Lieta E-6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999] EBTA Tiesas ziņojums, 76. lpp.

(6) EBTA Uzraudzības iestādes lēmums Nr. 172/02/COL. Visi tālāk minētie EBTA Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta lēmumi ir atrodami Iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/stateaidregistry/

(7) EBTA Uzraudzības iestādes lēmums Nr. 218/03/COL, kas publicēts OV L 145 9.6.2005, 25.–41. lpp.

(8) EBTA Uzraudzības iestādes lēmums Nr. 245/04/COL, kas publicēts OV C 60 10.3.2005, 9.–25. lpp.

(9) Sīkākai informācijai par dažādo korespondenci starp Iestādi un Norvēģijas iestādēm ir atsauce uz Iestādes lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, lēmums Nr. 245/04/COL, kas publicēts OV C 60 10.3.2005, 9.–25. lpp.

(10) Publicēts OV C 60 10.3.2005, 9.–25. lpp.

(11) Šajā zonā ir ietvertas visas pašvaldības, kas nav minētas tālāk 2.-5. zonā.

(12) Šajā zonā ir: Nord-Trøndelag apgabalā, Meråker, Frosta, Leksvik, Mosvik, Verran pašvaldības; Sør-Trøndelag apgabalā Ørland, Agdenes, Rissa, Bjugn, Rennebu, Meldal pašvaldības; Hordaland apgabalā Etne, Ølen, Tysnes, Kvinnherad, Jondal, Odda, Ullensvang, Eidfjord, Ulvik, Granvin, Kvam, MoMidtre Gauldal, Selbu pašvaldības; Møre og Romsdal apgabalā Vanylven, Sande, Herøy, Norddal, Stranda, Stordal, Rauma, Nesset, Midsund, Sandøy, Gjemnes, Tingvoll, Sunndal, Haram, Aukra, Eide pašvaldības; Sogn og Fjordane apgabalā visas pašvaldības; Hordaland apgabalā Etne, Ølen, Tysnes, Kvinnherad, Jondal, Odda, Ullensvang, Eidfjord, Ulvik, Granvin, Kvam, Modalen, Fedje, Masfjorden, Bømlo pašvaldības; Rogaland apgabalā Hjelmeland, Suldal, Sauda, Kvitsøy, Utsira, Vindafjord, Finnøy pašvaldības; Vest-Agder apgabalā Åseral, Audnedal, Hægebostad, Sirdal pašvaldības; Aust-Agder apgabalā Gjerstad, Vegårshei, Åmli, Iveland, Evje og Hornnes, Bygland, Valle, Bykle pašvaldības; Telemark apgabalā Drangedal, Tinn, Hjartdal, Seljord, Kviteseid, Nissedal, Fyresdal, Tokke, Vinje, Nome pašvaldības; Buskerud apgabalā Flå, Nes, Gol, Hemsedal, Ål, Hol, Sigdal, Rollag, Nore un Uvdal pašvaldības; Oppland apgabalā Nord-Fron, Sør-Fron, Ringebu, Gausdal, Søndre Land, Nordre Land pašvaldības; Hedmark apgabalā Nord-Odal, Eidskog, Grue, Åsnes, Våler, Trysil, Åmot pašvaldības.

(13) Šajā zonā ir: Nord-Trøndelag apgabalā Snåsa pašvaldība; Sør-Trøndelag apgabalā Hemne, Snillfjord, Oppdal, Røros, Holtålen, Tydal pašvaldība; Oppland apgabalā Dovre, Lesja, Skjåk, Lom, Vågå, Sel, Sør-Aurdal, Etnedal, Nord-Aurdal, Vestre Slidre, Øystre Slidre, Vang pašvaldība; Hedmark apgabalā Stor-Elvdal, Rendalen, Engerdal, Tolga, Tynset, Alvdal, Folldal, Os pašvaldība.

(14) Šajā zonā ir: Troms apgabalā tās pašvaldības, kas nav ietvertas V zonā norādīto sarakstā; Nordland apgabalā visas pašvaldības; Nord-Trøndelag apgabalā Namsos, Namdalseid, Lierne, Røyrvik, Namsskogan, Grong, Høylandet, Overhalla, Fosnes, Flatanger, Vikna, Nærøy, Leka pašvaldība; Sør-Trøndelag apgabalā Hitra, Frøya, Åfjord, Roan, Osen pašvaldība; Møre og Romsdal apgabalā Smøla pašvaldība.

(15) Šī zona ietver Finnmark apgabalā visas pašvaldības; Troms apgabalā Karlsøy, Lyngen, Storfjord, Kåfjord, Skjervøy, Nordreisa and Kvænangen pašvaldības.

(16) Lēmums Nr. 246/97/COL.

(17) Lēmums Nr. 165/98/COL.

(18) Turpmāk tekstā “EEZ”.

(19) Lieta E-6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999], EBTA Tiesas ziņojums, 76. lpp

(20) Lēmums Nr. 228/99/COL.

(21) Publicēts OV L 244 2001. gada 14. septembrī, 32. lpp.

(22) Lēmums Nr. 172/02/COL.

(23) Uzņēmumi dažās ekonomikas nozarēs maksātu pilnu 14,1 % likmi, kā iepriekš tas jau tika darīts saskaņā ar sistēmu, ko apstiprināja ar Iestādes 1999. gada 22. septembra lēmumu. Norvēģijas iestādes informēja iestādi par savu nodomu turpināt piemērot šīs likmes 2003. gadā tādā apjomā, kādā tas būtu atbilstoši de minimis noteikumam.

(24) Lēmums Nr. 141/03/COL.

(25) Lieta E-6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999], EBTA Tiesas ziņojums, 76. lpp

(26) NACE nozaru saraksts saskaņā ar Norvēģijas Statistikas biroja klasifikāciju.

(27) Tabulā cipars 0 norāda to, ka saskaņā ar Norvēģijas iestādēm attiecīgajā nozarē nav ietekmes uz tirdzniecību; cipars 0/2 norāda to, ka daži norādīto sektoru uzņēmumi konkrētajā zonā ir pakļauti konkurencei.

Norāde “n.p.” nozīmē “nav piemērojams”. Tā norāda to, ka saskaņā ar pētījuma datiem ECON ziņojumā, attiecīgajā nozarē nebija aktīvu uzņēmumu, kas pārsniegtu de minimis slieksni attiecīgajā zonā.

(28) Ziņojuma kopsavilkums: “Kartleggingen skal kunne brukes til å utarbeide et forslag til regelverk som så langt som mulig viderefører ordningen med gradert arbeidsgiveravgift for bransjer eller vesentlige deler av bransjer som ikke er i konkurranse med virksomheter i andre EØS-land, og som dermed ikke påvirker samhandelen.”.

(29) Ziņojuma 1. punkta 2. apakšpunkts: “Det har verken vært tid eller ressurser til å gjennomføre en dyptgående analyse av konkurranseforholdene innen alle de bransjer som omfattes av rapporten. I de fleste tilfellene har vi måttet bygge på faglige vurderinger støttet av intervjuer med utvalgte bedrifter. Skjevheter i informasjonen kan derfor forekomme i våre vurderinger av enkeltbransjer. Imidlertid kan dette slå ut både i retning av å overvurdere konkurransen med andre EØS-land og å undervurdere den”.

(30) Lai saņemtu vairāk informācijas, ir sniegta atsauce uz šā lēmuma I sadaļas, 2. punkta a) apakšpunktu ar īpašu atsauci uz pārvaldes lēmumiem Nr. 172/02/COL un Nr. 218/03/COL.

(31) Atsauce uz Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 218/03/COL, kurā iestāde pieņēma trīs gadu pārejas periodu reģionāli diferencēto sociālās apdrošināšanas maksājumu likmju atcelšanai.

(32) Skat., inter alia, EEZ līguma 8. panta 3. punktu un 17. līdz 20 pantu, un 3. un 9. protokolu, kā arī Uzraudzības un tiesu nolīguma 24. pantu.

(33) Skat. arī 4. sadaļu zemāk.

(34) Lieta C-345/02 Pearle BV, Hans Prijs Optiek Franchise BV, Rinck Opticiëns BV un Hoofdbedrijfschap Ambachten [2004] ECR I-7139, 33. punkts, lieta C-142/87 Beļģija pret Komisiju (“Tubemeuse”) [1990] ECR I-959, 25. punkts; kopējā lieta no C-278/92 līdz C-280/92 Spānija pret Komisiju [1994] ECR I-4103, 20. punkts; lieta C-482/99 Francija pret Komisiju [2002] ECR I-4397,68. pants un lieta C-280/00 Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg [2003] ECR I-7747, 74. pants.

(35) Skat. šā lēmuma I sadaļas 2. punkta a) apakšpunktu.

(36) Lieta E-6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999] EBTA Tiesas ziņojums, 76. lappuse.

(37) Kopējās lietas no C-180/98 līdz C-184/98 Pavlovs un citi [2000] ECR I-6451, 75. punkts.

(38) Lieta C-41/90 Höfner and Elser [1991] ECRI-1979, 21. punkts.

(39) Lieta C-56/93 Beļģija pret Komisiju [1996] ECR I-723, 79. punkts.

(40) Lieta E 6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999] EBTA Tiesas ziņojums, 76. lpp., 59. punkts; lieta 730/79 Philip Morris pret Komisiju [1980] ECR 2671, 11. punkts.

(41) Lieta C-280/00 Altmark Trans and Regierungspräsidium Magdeburg [2003] ECR I-7747, 81. punkts, lieta C-172/03 Wolfgang Heiser pret Finanzamt Innsbruck [2005], ziņojums vēl nav publicēts, 32. punkts.

(42) Lieta C-71/04 Administración del Estado pret Xunta de Galicia [2005] ziņojums vēl nav publicēts, 41. punkts; lieta C-280/00 Altmark Trans and Regierungspräsidium Magdeburg [2003] ECR I-7747, 81. punkts; kopējās lietas C-34/01 to C-38/01 Enirisorse [2003] ECR I-14243, 28. punkts; lieta C-142/87 Beļģija pret Komisiju (“Tubemeuse”) [1990] ECR I-959, 43. punkts; kopējās lietas C-278/92 to C-280/92 Spānija pret Komisiju [1994] ECR I-4103, 42. punkts.

(43) Lieta C-71/04 Administración del Estado pret Xunta de Galicia [2005] ziņojums vēl nav publicēts, 43. punkts; lieta C-351/98 Spānija pret Komisiju [2002] ECR I-8031, 64. punkts; un lieta C-372/97 Itālija pret Komisiju [2004] ECR I-3679, 57. punkts.

(44) Lieta T-55/99 CETM pret Komisiju [2000] ECR II-3207, 86. pants.

(45) Lieta C-280/00 Altmark Trans and Regierungspräsidium Magdeburg [2003] ECR I-7747, 77. punkts; lieta C-172/03 Wolfgang Heiser pret Finanzamt Innsbruck [2005] ziņojums vēl nav publicēts, 33. punkts; lieta C-71/04 Administración del Estado pret Xunta de Galicia [2005] ziņojums vēl nav sniegts, 40. punkts.

(46) Kopējās lietas T-298/97-T-312/97 e.a. Alzetta a.o. pret Komisiju [2000] ECR II-2319, 91. punkts.

(47) Lieta E-6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999] EBTA Tiesas ziņojums, 76. lappuse, 59. punkts; lieta C-303/88 Itālija pret Komisiju [1991] ECR I-1433, 27. punkts; kopējās lietas no C-278/92 līdz C-280/92 Spānija pret Komisiju [1994] ECR I-4103, 40. punkts, lieta C-280/00 Altmark Trans and Regierungspräsidium Magdeburg [2003] ECR I-7747, 78. punkts.

(48) Lieta C-298/00 P Itālija pret Komisiju [2004] ECR I-4087, 49. punkts un lieta C-372/97 Itālija pret Komisiju [2004] ECR I-3679, 44. punkts.

(49) Kopējās lietas T-298/97-T-312/97 e.a. Alzetta a.o. pret Komisiju [2000] ECR II-2319, 76.–78. punkts.

(50) Ziņojuma 1. punkta 1. apakšpunkts: “Det inngår imidlertid ikke i formålet til den foreliggende rapport å foreta en vurdering av om den differensierte arbeidsgiveravgiften er i strid med EØS-avtalens bestemmelser. Raporten er avgrenset til å kartlegge de relevante konkurranseflater.”

(51) Skat. Norvēģijas iestāžu 2004. gada 23. aprīļa vēstules 2. lappusi (Gadījums Nr. 279843).

(52) Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu paziņojumā sniegtajiem paskaidrojumiem, tiek uzskatīts, ka lielākā daļa, bet ne visas, ražošanas sfēras nozares ir pakļautas ārvalstu konkurences ietekmei un līdz ar to ka tās negūst labumu no pašlaik izziņotām samazinātām sociālās apdrošināšanas maksājumu likmēm. Tomēr, tiek uzskatīts, ka uzņēmumi, kas darbojas 75 % no visām pakalpojumu nozarēm un vairākās celtniecības nozarēs, nav pakļauti konkurences un tirdzniecības ietekmei EEZ iekšienē.

(53) Lieta C-71/04 Administración del Estado pret Xunta de Galicia [2005] ziņojums vēl nav publicēts, 47. pants.

(54) Kopējās lietas E-5/04, E-6/04 un E-7/04 Fesil a.o. pret EBTA Uzraudzības iestādi [2005], ziņojums vēl nav publicēts, 95. pants.

(55) Bez tam, paziņojumā netiek sniegtas plašas norādes par metodi, kas ir izmantota, lai noteiktu pakļautību konkurences ietekmei šajā nozarē, lai gan liels skaits celtniecības apakšnozaru ir iekļautas paziņojumā.

(56) Komisijas 30.6.2004. lēmums par Itālijas izziņotajiem pasākumiem, kas tiek veikti publicēšanas nozares labā.

(57) Komisijas lēmums par Grieķijas atbalsta shēmu farmācijas nozarei, kas tiek finansēta ar nodevām par farmaceitiskiem un citiem saistītajiem izstrādājumiem, valsts atbalsts Nr. C1A/92.

(58) Skat. Norvēģijas iestāžu 2004. gada 12. novembra vēstules 3. lappusi (Lieta Nr. 299087).

(59) Lieta T-171/02 Sardīnijas autonomais reģions pret Komisiju [2005] ziņojums vēl nav publicēts, 102. punkts; lieta 248/84 Vācija pret Komisiju [1987] ECR 4013, 18. punkts; lieta C-75/97 Beļģija pret Komisiju [1999] ECR I-3671, 48. punkts un lieta C-278/00 Grieķija pret Komisiju [2004] ECR I-3997, 24. punkts.

(60) Lieta E-6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999] EBTA Tiesas ziņojums, 76. lappuse, 57. punkts.

(61) Šajā kontekstā skat. ģenerāladvokāta L. A. Geelhoed viedokli lietā C-278/00 Grieķija pret Komisiju [2004] ECR I-3997, 40. punkts.

(62) Lieta T-171/02 Sardīnijas autonomais reģions pret Komisiju [2005] ziņojums vēl nav publicēts, 104. punkts.

(63) Lieta C-172/03 Wolfgang Heiser pret Finanzamt Innsbruck [2005] ziņojums vēl nav publicēts, 29. un 32. punkts.

(64) Komisijas Lēmums par valsts atbalstu Nr. 560/01 un NN 17/02 un Komisijas Lēmums par valsts atbalstu Nr. 258/2000, attiecīgi.

(65) Uzraudzības iestādes 2003. gada 18. decembra Lēmums Nr. 291/03/COL par privāto dienas aprūpes centru izveidi publiskās vietās ar subsidētu nekustamā īpašuma maksu Oslo.

(66) Šajā kontekstā skat. ģenerāladvokāta L. A. Geelhoed viedokli lietā C-278/00 Grieķija pret Komisiju [2004] ECR I-3997, 45.–46. punkts.

8.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/33

EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 3/2007/SC

(2007. gada 6. decembris)

par EBTA dokumentu pieejamību sabiedrībai un EBTA valstu pastāvīgās komitejas Lēmuma Nr. 3/2005/SC atcelšanu

EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀ KOMITEJA,

ņemot vērā EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2005. gada 9. jūnija Lēmumu Nr. 3/2005/SC par dokumentu pieejamību sabiedrībai, kas ar šo tiek atcelts,

atzīstot sabiedrības interesi par brīvu pieeju dokumentiem, ievērojot skaidru normatīvo regulējumu, ņemot vērā valstu piemērojamos tiesību aktus,

ņemot vērā faktu, ka, izskatot pieteikumus par pieeju dokumentiem, atklātības princips jāpiemēro pēc iespējas plašāk,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

EBTA sekretariāts dara sabiedrībai pieejamus šā lēmuma pielikumā minētos dokumentus, publicējot tos EBTA tīmekļa vietnē.

2. pants

1. Ikvienai personai ir tiesības pieprasīt pieeju EBTA sekretariāta rīcībā esošiem dokumentiem, kas attiecas uz EEZ (turpmāk tekstā – “dokumenti”), kurus EBTA sekretariāts ir izstrādājis vai saņēmis.

2. Pieeju dokumentiem piešķir, ievērojot turpmākajos pantos minētos ierobežojumus.

3. pants

1. Pieeja dokumentam tiek liegta, ja dokumenta nodošana atklātībai apdraudētu šādu interešu aizsardzību:

a)	sabiedrības intereses attiecībā uz Sabiedrības drošību, aizsardzību un militārām lietām, starptautiskām attiecībām, EBTA valstu finanšu, monetāro un ekonomikas politiku;

b)	indivīda privātumu un integritāti, jo īpaši saskaņā ar EBTA valstu piemērojamajiem tiesību aktiem attiecībā uz personas datu aizsardzību.

2. Pieeja dokumentam tiek liegta, ja dokumenta nodošana atklātībai apdraudētu šādu interešu aizsardzību:

a)	fiziskas vai juridiskas personas komerciālās intereses, tostarp intelektuālā īpašuma intereses;

b)	tiesvedību un juridiskās konsultācijas;

c)	pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķi.

3. Tiek liegta pieeja dokumentam, kas sastādīts iekšējām vajadzībām un kas attiecas uz jautājumu, kurā lēmums nav pieņemts, ja dokumenta nodošana atklātībai apdraudētu lēmuma pieņemšanas procesu.

4. Tiek liegta pieeja dokumentam, kas satur apspriežu un iepriekšēju konsultāciju rezultātā izteiktus atzinumus iekšējām vajadzībām, pat pēc lēmuma pieņemšanas, ja dokumenta nodošana atklātībai apdraudētu lēmuma pieņemšanas procesu.

5. Attiecībā uz trešo personu dokumentiem, kas nosūtīti EBTA sekretariātam, EBTA sekretariāts konsultējas ar trešo personu, lai novērtētu, vai piemērojami 1. vai 2. punktā minētie izņēmumi, izņemot gadījumus, kad ir skaidrs, vai dokuments ir nododams atklātībai.

6. Gadījumos, kas minēti 2.-4. punktā, pilnīga vai daļēja pieeja dokumentam tomēr tiek piešķirta, ja EBTA valstis vienojas, ka sabiedrības interese par dokumenta nodošanu atklātībai ir svarīgāka.

4. pants

EBTA valsts var pieprasīt EBTA sekretariātam bez šīs valsts iepriekšējas piekrišanas nenodot atklātībai šīs valsts dokumentus.

5. pants

Ja izņēmumi attiecas tikai uz kādu pieprasītā dokumenta daļu, pārējās dokumenta daļas publisko.

6. pants

1. Pieteikumu par piekļuvi dokumentam sagatavo rakstiski, t.sk. elektroniski, angļu valodā un pietiekami precīzi, lai EBTA sekretariāts dokumentu varētu identificēt.

2. Ja pieteikums nav pietiekami precīzs, EBTA sekretariāts pieteikuma iesniedzējam lūdz precizēt pieteikumu un palīdz tam, piemēram, sniedzot informāciju saskaņā ar 11. pantu.

3. Ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, EBTA sekretariāts var bez papildu formalitātēm apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju, lai rastu pieņemamu risinājumu.

7. pants

1. Pieteikumu attiecībā uz piekļuvi dokumentiem izskata ātri. Pieteikuma iesniedzējam nosūta saņemšanas apstiprinājumu.

2. EBTA sekretariāts pieprasījumu iesniedz EBTA valstīm apstiprināšanai, izņemot gadījumus, kad var droši apgalvot, ka EBTA valstis iebildīs vai neiebildīs pret šī dokumenta nodošanu atklātībai. EBTA valstis lemj bez nepamatotas kavēšanās.

3. Saņemot atbildi no EBTA valstīm, EBTA sekretariāts informē pieteikuma iesniedzēju, ka pieprasītajam dokumentam ir piešķirta pieeja, un saskaņā ar 10. pantu šādu pieeju nodrošina vai rakstiski informē par pilnīga vai daļēja atteikuma iemesliem un informē pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām vērsties ar pieprasījumu EBTA valstu Pastāvīgajā komitejā.

4. Ja EBTA sekretariāts pieteikuma iesniedzējam nevar sniegt atbildi 12 darba dienu laikā no pieteikuma reģistrācijas brīža, pieteikuma iesniedzēju rakstiski informē par kavēšanos un gaidāmo lēmuma pieņemšanas laiku. Pieteikuma iesniedzēju informē par viņa tiesībām vērsties ar pieprasījumu EBTA valstu Pastāvīgajā komitejā, ja tas pieņemamā termiņā nav saņēmis atbildi.

5. Ja pieteikums tiek pilnībā vai daļēji noraidīts, pieteikuma iesniedzējs var 15 darba dienu laikā no brīža, kad saņemta EBTA sekretariāta atbilde, vērsties ar pieprasījumu EBTA valstu Pastāvīgajā komitejā.

6. Ja EBTA sekretariāts nesniedz atbildi pieņemamā termiņā no pieteikuma reģistrācijas dienas, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības vērsties ar pieprasījumu EBTA valstu Pastāvīgajā komitejā.

8. pants

Pieprasījumu, kas nodots izskatīšanai EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai, izskata nekavējoties. Ja pieeja dokumentam tiek pilnībā vai daļēji atteikta, par to rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam, norādot atteikuma iemeslus.

9. pants

Dokumenta klasifikācija (stingri konfidenciāls, konfidenciāls vai ar ierobežotu pieejamību) pati par sevi nenozīmē, ka dokuments vēlāk nevar tikt nodots atklātībai.

10. pants

1. Pieteikuma iesniedzējam tiek dota pieeja dokumentam, vai nu iepazīstoties ar dokumentu uz vietas, vai saņemot tā kopiju, t.sk., ja iespējams, elektronisku kopiju. Kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas izdevumus var pieprasīt no pieteikuma iesniedzēja. Šī maksa nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas faktiskās izmaksas. Iepazīšanās ar dokumentu uz vietas, kopiju izgatavošana mazāk nekā 20 A4 lappusēm un, ja iespējams, tieša piekļuve dokumentam elektroniskā formā ir bez maksas.

2. Ja EBTA sekretariāts dokumentu jau publicējis un tas pieteikuma iesniedzējam ir viegli pieejams, EBTA sekretariāts var izpildīt savu pienākumu saistībā ar pieejas sniegšanu dokumentam, informējot pieteikuma iesniedzēju, kā iegūt pieprasīto dokumentu.

11. pants

1. EBTA sekretariātam ir to dokumentu publisks reģistrs, kas attiecas uz EEZ līgumu un ko ir izstrādājis EBTA sekretariāts. Dokumentu reģistrs ir pieejams EBTA sekretariāta tīmekļa vietnē.

2. Katram dokumentam reģistrā norāda atsauces numuru, priekšmetu un/vai īsu dokumenta satura aprakstu, kā arī datumu, kurā tas saņemts vai izstrādāts un ierakstīts reģistrā. Atsauces izdarāmas tādējādi, lai netiktu apdraudēta 3. pantā minēto interešu aizsardzība.

3. Dokumentus, kuri ir klasificēti kā “konfidenciāli” vai “stingri konfidenciāli”, neiekļauj publiskajā reģistrā, ja vien par to vienojas EBTA valstis.

4. Turklāt pēc pieprasījuma sniedz pieeju to EBTA sekretariāta rīcībā esošo ar EEZ saistīto dokumentu sarakstam, kurus EBTA sekretariāts ir izstrādājis vai saņēmis.

12. pants

EBTA sekretariāts pilsoņiem sniedz informāciju un palīdzību, kā un kur var sagatavot pieteikumus par pieeju dokumentiem.

13. pants

Šis lēmums neskar spēkā esošos autortiesību noteikumus, kas var ierobežot trešās personas tiesības pavairot vai izmantot izsniegtos dokumentus.

14. pants

Ar šo atceļ EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2005. gada 9. jūnija Lēmumu Nr. 3/2005/SC.

15. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2008. gada 1. aprīlī.

16. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

17. pants

Lēmums tiks pārskatīts gada laikā kopš tā stāšanās spēkā.

Briselē, 2007. gada 6. decembrī

Pastāvīgās komitejas vārdā —

priekšsēdētājs

Stefán Haukur JÓHANNESSON

ģenerālsekretārs

Kåre BRYN

PIELIKUMS

EBTA dokumenti, kas attiecas uz EEZ un kuri jādara pieejami sabiedrībai, publicējot tos internetā

EEZ līgums un EBTA nolīgumi, kas uz to attiecas:

—	EEZ līguma, Uzraudzības un Tiesas nolīguma un Pastāvīgās komitejas nolīguma sākotnējās redakcijas

—	EEZ paplašināšanās nolīgums

—	EEZ līguma konsolidētā redakcija

—	EEZ līguma pielikumu un protokolu konsolidētās redakcijas

—	Uzraudzības un Tiesas nolīguma konsolidētā redakcija

—	Pastāvīgās komitejas nolīguma konsolidētā redakcija

Institūciju pieņemtie instrumenti:

—	EEZ Padomes pieņemtie lēmumi

—

EEZ Apvienotās komitejas pieņemtie lēmumi

—	EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas rezolūcijas

—	EEZ Padomdevējas komitejas rezolūcijas

—	EBTA Padomdevējas komitejas atzinumi

—	EEZ/EBTA piezīmes

Sēžu darba kārtības:

—	EEZ Padome

—	EEZ Apvienotā komiteja

—	EEZ Apvienotās komitejas apakškomitejas (vienojoties ar Komisiju)

—	EBTA valstu Pastāvīgā komiteja

—	EBTA valstu Pastāvīgās komitejas apakškomitejas

—	EBTA valstu Pastāvīgās komitejas darba grupas

—	EBTA Parlamentārā komiteja

—	EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja

—	EBTA Padomdevēja komiteja

—	EEZ Padomdevēja komiteja

Secinājumi:

—	EEZ Padome

—	EBTA valstu Pastāvīgā komiteja

—	EBTA valstu Pastāvīgās komitejas apakškomitejas

—	EEZ Apvienotā komiteja (vienojoties ar Komisiju)

—	Apvienotā apakškomiteja (vienojoties ar Komisiju)

Ziņojumi:

—	EBTA Parlamentārā komiteja

—	EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja

—	EBTA Padomdevēja komiteja

—	EEZ Padomdevēja komiteja

Informatīvie dokumenti:

—	EEZ Apvienotās komitejas gada pārskats

—	EBTA vadības darba programma

—	EBTA Statistikas biroja sagatavotā statistika, kas attiecas uz EEZ

—	EEZ Apvienotās komitejas pieņemto lēmumu saraksts

—	Saskaņā ar 103. pantu gaidāmo paziņojumu saraksts

—	EEZ Apvienotās komitejas pieņemto lēmumu saraksts, kuros ietvertas konstitucionālās prasības

—	Celex numuru saraksts

—	EK tiesību aktu priekšlikumu saraksti, ja Kopiena atzīmējusi, ka tie attiecas uz EEZ

—	EK pieņemto acquis saraksts, ja Kopiena atzīmējusi, ka tie attiecas uz EEZ, un EK pieņemto acquis saraksts, ja EEZ / EBTA eksperti no visām EEZ/EBTA dalībvalstīm norādījuši, ka tie attiecas uz EEZ

—	EEZ Apvienotās komitejas apakškomiteju progresa ziņojumi

—	Paziņojums presei

—	EBTA faktu lapa

EEZ finanšu mehānisms:

—	EEZ finanšu mehānisma noteikumi un procedūras

—	EEZ finanšu mehānisma pamatnostādnes

—	EEZ finanšu mehānisma saprašanās memorandi

Norvēģijas finanšu mehānisms:

—	Norvēģijas finanšu mehānisma noteikumi un procedūras

—	Norvēģijas finanšu mehānisma pamatnostādnes

—	Norvēģijas finanšu mehānisma saprašanās memorandi

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 405/2008 (2008. gada 7. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 406/2008 (2008. gada 7. maijs), ar ko nosaka piešķiršanas koeficientu ievešanas atļauju izsniegšanai, par kurām pieteikumi iesniegti no 2008. gada 28. aprīļa līdz 2. maijam, lai ievestu cukura nozares produktus saskaņā ar tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 407/2008 (2008. gada 7. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2007/2000, ar kuru ievieš ārkārtas pasākumus tirdzniecībā ar tām valstīm un teritorijām, kas piedalās Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesā	7

	IV Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
	EBTA Uzraudzības Iestāde
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 98/05/COL (2005. gada 22. novembris) par priekšlikumu reģionāli diferencētām sociālās apdrošināšanas maksājumu likmēm dažās ekonomikas nozarēs (Norvēģija)	11
	EBTA valstu pastāvīgā komiteja
*	EBTA valstu pastāvīgās komitejas Lēmums Nr. 1/2006/SC (2006. gada 27. aprīlis) par finansu mehānisma (2004–2009) projektu auditu	30
*	EBTA valstu pastāvīgās komitejas Lēmums Nr. 5/2007/SC (2007. gada 25. oktobris), ar ko groza EBTA valstu pastāvīgās komitejas lēmumu Nr. 5/2004/SC ar ko ievieš izmaksu dalīšanas principu EEZ finanšu mehānismā	32
*	EBTA valstu pastāvīgās komitejas Lēmums Nr. 3/2007/SC (2007. gada 6. decembris) par EBTA dokumentu pieejamību sabiedrībai un EBTA valstu pastāvīgās komitejas Lēmuma Nr. 3/2005/SC atcelšanu	33

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	53,7
	TN	102,3
	TR	125,7
	ZZ	93,9
0707 00 05	TR	145,3
0707 00 05	ZZ	145,3
0709 90 70	TR	116,5
0709 90 70	ZZ	116,5
0805 10 20	EG	45,7
	IL	63,2
	MA	52,5
	TN	53,2
	TR	63,7
	US	49,0
	ZZ	54,6
0805 50 10	AR	114,0
	IL	134,7
	TR	128,9
	ZA	109,4
	ZZ	121,8
0808 10 80	AR	91,8
	BR	86,0
	CA	88,5
	CL	89,2
	CN	97,9
	MK	65,0
	NZ	117,3
	US	115,1
	UY	73,3
	ZA	80,1
	ZZ	90,4

Sērijas numurs	Valsts	Procentos, ko piešķir no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 28.4.2008-2.5.2008	Limits
09.4331	Barbadosa	100
09.4332	Beliza	100	Sasniegts
09.4333	Kotdivuāra	100
09.4334	Kongo Demokrātiskā Republika	100
09.4335	Fidži	100
09.4336	Gviāna	100
09.4337	Indija	0	Sasniegts
09.4338	Jamaika	100
09.4339	Kenija	100
09.4340	Madagaskara	100
09.4341	Malāvija	100
09.4342	Maurīcija	100
09.4343	Mozambika	0	Sasniegts
09.4344	Sentkitsa-Nevisa	—
09.4345	Surinama	—
09.4346	Svazilenda	100
09.4347	Tanzānija	100
09.4348	Trinidāda un Tobāgo	100
09.4349	Uganda	—
09.4350	Zambija	100
09.4351	Zimbabve	100

Sērijas numurs	Valsts	Procentos, ko piešķir no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 28.4.2008-2.5.2008	Limits
09.4315	Indija	100
09.4316	Valstis, kas parakstījušas ĀKK Protokolu	100

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 122

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 8. maijs

Sērijas numurs	Veids	Procentos, ko piešķir no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 28.4.2008-2.5.2008	Limits
09.4380	Īpašais	—
09.4390	Rūpnieciskais	—

Kārtas numurs	Veids	Procentos, ko piešķir no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 28.4.2008-2.5.2008	Limits
09.4365	Bulgārija	0	Sasniegts
09.4366	Rumānija	100

Kārtas Nr.	KN kods	Apraksts	Gada kvotas apjoms (1)	Saņēmēji	Nodokļa likme
09.1571	0301 91 10 0301 91 90 0302 11 10 0302 11 20 0302 11 80 0303 21 10 0303 21 20 0303 21 80 0304 19 15 0304 19 17 ex 0304 19 19 ex 0304 19 91 0304 29 15 0304 29 17 ex 0304 29 19 ex 0304 99 21 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 0305 49 45 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache and Oncorhynchus chrysogaster): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	50 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums
09.1573	0301 93 00 0302 69 11 0303 79 11 ex 0304 19 19 ex 0304 19 91 ex 0304 29 19 ex 0304 99 21 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Karpas: dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	110 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums
09.1575	ex 0301 99 80 0302 69 61 0303 79 71 ex 0304 19 39 ex 0304 19 99 ex 0304 29 99 ex 0304 99 99 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Jūras karūsas (Dentex dentex un Pagellus spp.): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	75 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums
09.1577	ex 0301 99 80 0302 69 94 ex 0303 77 00 ex 0304 19 39 ex 0304 19 99 ex 0304 29 99 ex 0304 99 99 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Jūras asari (Dicentrarchus labrax); dzīvi; svaigi vai dzesināti; saldēti; žāvēti, sālīti vai sālījumā, kūpināti; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	60 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums
09.1561	1604 16 00 1604 20 40	Sagatavoti vai konservēti anšovi	60 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	12,5 %
09.1515	ex 2204 21 79 ex 2204 21 80 ex 2204 21 84 ex 2204 21 85 2204 29 65 ex 2204 29 75 2204 29 83 ex 2204 29 84	Svaigu vīnogu vīns, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 15 %, un kas nav dzirkstošais vīns	129 000 hl (2)	Albania (3), Bosnija un Hercegovina, Horvātija (4), Bijusī Dienvidslāvijas Republikas Maķedonija (5), Melnkalne (6), Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums