7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/3

(1)

Komisijas 1971. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 2622/71 par procedūru attiecībā uz rudzu ievedumiem no Turcijas (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 2008/97 Padome pieņēma īstenošanas noteikumus īpašajam režīmam attiecībā uz rudzu importu no Turcijas, Eiropas Kopienas un Turcijas nolīguma papildu protokolā.

(3)

Šis īpašais režīms, ar dažiem nosacījumiem, paredz, ka rudzu importu no Turcijas piemēro pazeminātu ievedmuitas nodokli. Tālab jāsniedz pierādījums tam, ka eksportētājs patiešām ir samaksājis īpašo eksporta maksu.

(4)

Tādēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2008/97 5. pantu būtu jāparedz procedūra, pēc kuras, pierāda, ka ir samaksāta īpašā eksporta maksa.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas sniegto atzinumu,

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/6

(1)

Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 950/2006, ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus cukura produktu ievešanai un rafinēšanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem (2), 12. pantā ir paredzēta detalizēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikts ar baltā cukura ekvivalentu, ja šos produktus ieved no ĀKK Protokola un Nolīguma ar Indiju parakstītājām valstīm.

(2)

Piemērojot ĀKK Protokola 3. un 7. pantu, Nolīguma ar Indiju 3. un 7. pantu, kā arī Regulas (EK) Nr. 950/2006 12. panta 3. punktu, 14. un 15. pantu, Komisija, pamatojoties uz pašlaik tās rīcībā esošo informāciju, ir aprēķinājusi katras eksportētājas valsts piegādes saistības 2008./2009. gada piegādes laika posmam.

(3)

Tādēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 950/2006 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu provizoriski jānosaka piegādes saistības 2008./2009. gada laika posmam.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/8

(1)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2092/91 7. panta 4. punktā, dažas dalībvalstis ir iesniegušas citām dalībvalstīm un Komisijai informāciju, lai minētās regulas II pielikumā iekļautu atsevišķus produktus.

(2)

Komisija uzaicināja ad hoc ekspertu grupu sniegt ieteikumus par spinosada, kālija bikarbonāta un vara oktanoāta atļaušanu izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā un etilēna izmantošanas paplašināšanu, lai nogatavinātu citrusaugļus un aizkavētu kartupeļu un sīpolu asnošanu, ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības principus.

(3)

Ekspertu grupa 2008. gada 22. un 23. janvārī (2) iesniedza Komisijas dienestiem ziņojumu, kurā ieteica noteiktos apstākļos atļaut spinosadu, kālija bikarbonātu un vara oktanoātu un noteiktos apstākļos paplašināt etilēna izmantošanu citrusaugļu nogatavināšanai un kartupeļu un sīpolu asnošanas novēršanai. Ņemot vērā šīs ekspertu grupas ziņojumu un turpmāk izklāstītos faktorus, Komisija uzskata, ka jāatļauj izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā noteiktus līdzekļus un jāpaplašina etilēna izmantošana.

(4)

Spinosads ir jauns mikrobiālas izcelsmes insekticīds un ir konstatēts, ka tam ir būtiska nozīme dažu galveno kaitēkļu apkarošanā, un tas veicina ražošanas sistēmas ilgtspējību citos kaitēkļu esības gadījumos. Tomēr to izmantojot, līdz minimumam jāsamazina draudi blakusorganismiem.

(5)

Attiecībā uz spinosada iekļaušanu, jāprecizē, ka mikroorganismi vispār ir atļauti bioloģiskajā lauksaimniecībā kaitēkļu un slimību apkarošanā, bet produkti, kurus rada mikroorganismi, īpaši jāuzskaita.

(6)

Ir konstatēts, ka kālija bikarbonātam ir būtiska nozīme vairāku sēnīšu izraisītu kultūraugu slimību apkarošanā, un tas var veicināt vara un sēra izmantošanas samazināšanu noteiktu augu kaitēkļu apkarošanā.

(7)

Vara oktanoāts ir jauns vara preparāts, kas izmantojams tāpat kā citi vara savienojumi, kuri jau iekļauti Regulas (EEK) Nr. 2092/91 II pielikuma B daļā. Kopējais sezonā izmantojamais vara daudzums ir mazāks, ja lieto vara oktanoātu.

(8)

Etilēns jau ir iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2092/91 II pielikuma B daļā kā viela, ko parasti izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā. Ir pamats uzskatīt, ka ir lietderīgi papildināt minētās vielas izmantošanas nosacījumus ar diviem papildizmantojumiem, kurus var uzskatīt par būtiskiem: citrusaugļu gatavināšanai, ja šāda apstrāde ir daļa no stratēģijas, lai novērstu augļu mušiņas nodarītos kaitējumus un uzglabāto kartupeļu un sīpolu asnošanu.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EEK) Nr. 2092/91 II pielikums.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2092/91 14. pantam,

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/11

(1)

Direktīva 2001/95/EK ražotājiem uzliek pienākumu laist tirgū tikai drošus produktus.

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK produkts jāuzskata par drošu attiecīgos valsts standartos ietverto risku un risku kategoriju ziņā, ja tas atbilst brīvprātīgi ieviestiem valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti.

(3)

Direktīvā 2001/95/EK paredzēts, ka Eiropas standartus izveido Eiropas mēroga standartizācijas institūcijas. Šādiem standartiem jānodrošina produktu atbilstība minētajā direktīvā ietvertajai vispārējās drošības prasībai.

(4)

Šķiltavas ir bīstami produkti, jo tās rada liesmu vai karstumu un satur uzliesmojošu šķidrumu vai gāzi, bieži vien zem spiediena. Lielākie apdraudējumi, kas saistīti ar šķiltavu nepareizu izmantošanu, ir ugunsgrēki, apdegumi un uzliesmojumi, kuri siltuma avota tuvumā var izraisīt eksploziju.

(5)

Šķiltavas nav paredzētas lietošanai bērniem. Tomēr ļoti bieži ir gadījumi, kad, jo īpaši mazi bērni, šķiltavas izmanto nepiemērotā veidā, un tas ir jāņem vērā, novērtējot šādu izstrādājumu drošumu. Jo īpaši tas attiecas uz vienreizlietojamām šķiltavām, ko pārdod lielā apjomā, bieži vien veselos iepakojumos, un pret ko patērētāji izturas kā pret mazvērtīgām, ātri izlietojamām un atkritumos izmetamām precēm, kā arī šķiltavām, kas piesaista pastiprinātu bērnu uzmanību, jo to izskats vai papildus funkcijas atgādina bērniem īpaši pievilcīgus priekšmetus.

(6)

Nepareizi izmantojot šķiltavas, mazi bērni var izraisīt ugunsgrēkus, kas rada ievērojumus privāta un saimnieciska rakstura postījumus, ieskaitot nāves gadījumus. Tādējādi, ja bērni šķiltavas izmanto nepiemērotā veidā, tās var radīt nopietnu apdraudējumu.

(7)

Komisija 1998. gadā izsniedza Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) adresētu standartizācijas mandātu Nr. M/266 par patērētāju un bērnu drošību attiecībā uz šķiltavām, kā rezultātā tika izstrādāts Eiropas standarts EN 13869:2002: “Šķiltavas – Bērniem drošas šķiltavas – Drošības prasības un testēšana”.

(8)

Ņemot vērā to, ka patērētāju veselība un drošība ir apdraudēta, jo pastāv liela varbūtība, ka mazi bērni var iedarbināt un nepareizi lietot šķiltavas, un to, ka šo risku efektīvi var novērst, vienīgi veicot atbilstīgus pasākumus, kas piemērojami Kopienas līmenī, Komisija 2006. gada 11. maijā pieņēma Lēmumu 2006/502/EK (2) saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 13. pantu, pieprasot dalībvalstīm veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas.

(9)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 13. pantu pieņemtie lēmumi ir pagaidu pasākumi, kuri ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu, un katru no šiem pasākumiem var pagarināt par periodiem, kas katrs nav ilgāki par vienu gadu, Komisija 2007. gada 12. aprīlī pieņēma Lēmumu 2007/231/EK (3), ar kuru Lēmuma 2006/502/EK spēkā esamības laiks tiek pagarināts uz vienu gadu.

(10)

Lai arī atsauces uz standartu EN 13869 nav publicētas Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK noteikumiem, Komisijas Lēmums 2006/502/EK tomēr pamato pieņēmumu par šķiltavu atbilstību, ja tās atbilst valstu standartiem, ar kuriem pārņem standartu EN 13869.

(11)

Ņemot vērā vajadzību izmantot atbilstošus tehniskus risinājumus, lai izvērtētu bērnu drošības prasības šķiltavām, dalībvalstis un Komisija sadarbībā ar Eiropas standartizācijas struktūrām un pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām ir noteikušas, ka standarts EN 13869 ir jāpārskata.

(12)

Galvenā problēma, kas konstatēta saistībā ar pašreizējo standartu, ir tā, ka saskaņā ar šo standartu, lai pārbaudītu vai šķiltavas ir bērniem drošas, to pārbaudē jāiesaista bērni. Kaut arī šī metode ir sevi pierādījusi kā atbilstoša, tomēr būtu noderīgi identificēt alternatīvas metodes, lai noteiktu, cik drošas šķiltavas ir bērniem, – ja šīs alternatīvās metodes ir vismaz tikpat efektīvas un uzticamas. Bez tam bērnu uzmanību īpaši piesaistošu šķiltavu (tā saukto jaunrades šķiltavu) patreizējā definīcija ir brīvi interpretējama, kas var būt par pamatu nevienlīdzīgai šādu šķiltavu aizlieguma piemērošanai. Visbeidzot ir jāizskata arī daži citi jautājumi, lai, nodrošinot atbilstošus tehniskus risinājumus, panāktu to, ka standarts pilnībā kalpo savam mērķim.

(13)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 4. panta noteikumiem šķiltavām ir jānosaka īpašas bērnu drošības prasības, lai atbilstoši procedūrai Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (4), varētu standartizācijas struktūrām pieprasīt pārskatīt standartu EN 13869 un pārskatīto standartu publicēt Oficiālajā Vēstnesī.

(14)

Kad atsauce uz pārskatīto standartu tiks publicēta Oficiālajā Vēstnesī, šķiltavas, kuras ražotas saskaņā ar šo standartu, tiks uzskatītas par tādām, kas atbilst vispārējām drošuma prasībām Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību attiecībā uz standarta aptvertajām īpašajām bērnu drošības prasībām.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstoši Direktīvai 2001/95/EK,

“šķiltavas” ir manuāla, ar degvielu darbināma, liesmu radoša ierīce, kuru parasti lieto apzinātai cigarešu, cigāru un pīpju aizdedzināšanai un kuru, iespējams, varētu izmantot, lai aizdedzinātu, piemēram, papīru, degli, sveces un lukturus, un kurā ir iestrādāta degvielas padeve, un kura ir vai nav paredzēta atkārtotai uzpildei;

“bērniem drošas šķiltavas” ir šķiltavas, kas ir konstruētas un ražotas tā, ka tās parastos vai iespējami paredzamos lietošanas apstākļos nevar iedarbināt bērni, kuri ir jaunāki par 51 mēnesi, vai nu tādēļ, ka to iedarbināšanai ir vajadzīgs spēks, vai arī tādēļ, ka to konstrukcija vai aizdedzes mehānisma aizsardzība, vai arī aizdedzes nodrošināšana ir pietiekami sarežģīta;

“bērnu uzmanību piesaistošas šķiltavas” ir šķiltavas, kuru noformējums jebkādā veidā atgādina citu priekšmetu, kas vispārēji atzīts par tādu priekšmetu, kurš piesaista par 51 mēnesi jaunāku bērnu uzmanību vai ir paredzēts viņu lietošanai.

a)

šķiltavām ir jābūt bērniem drošām, lai samazinātu iespēju un varbūtību, ka bērni, kas jaunāki par 51 mēnesi, varētu tās iedarbināt;

b)

šķiltavas nedrīkst piesaistīt par 51 mēnesi jaunāku bērnu uzmanību.

a)

visām šķiltavām ir vismaz divu gadu rakstiska ražotāja garantija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 1999/44/EK (5);

b)

pastāv praktiska iespēja tās salabot, tostarp arī aizdedzes mehānismu, un droši uzpildīt visā to darbības laikā;

c)

nedilstošās daļas, kuras pēc garantijas laika, pastāvīgi lietojot, tomēr varētu nodilt vai pārstāt darboties, var aizvietot vai salabot pilnvarotā vai specializētā pēcpārdošanas centrā, kas atrodas Eiropas Savienībā.

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/14

(1)

Ar Lēmumu 2005/380/EK tika izveidota no valsts neatkarīgu ekspertu grupa korporatīvās pārvaldības un uzņēmējdarbības tiesību jomā kā struktūra, kas palīdz Komisijai izstrādāt risinājumus, izvērst debates un sniegt konsultācijas korporatīvās pārvaldības un uzņēmējdarbības tiesību jomā. Lēmums 2005/380/EK ir spēkā līdz 2008. gada 27. aprīlim.

(2)

Grupas ekspertu sniegtās konsultācijas ir bijušas vērtīgas, jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā iesāktajām Komisijas iniciatīvām, proti, Komisijas likumdošanas un darba programmā 2008. gadam (1) paredzētajiem Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem un uzņēmējdarbības tiesību vienkāršošanu, kā arī izvērtējumu par to, kā tiek piemēroti spēkā esošie tiesību akti korporatīvās pārvaldības un uzņēmējdarbības tiesību jomā. Lai nodrošinātu turpināmību un palīdzētu panākt šo projektu veiksmīgu izpildi, grupas pilnvaru termiņš ir jāpagarina līdz 2009. gada jūnijam.

(3)

Ir svarīgi nodrošināt, ka grupas dalībnieki sniedz objektīvus ekspertu atzinumus.

(4)

Personas dati par grupas dalībniekiem ir jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2).

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/380/EK,

1)

Lēmuma 3. pantā pievieno šādu punktu:

“Grupas locekļi katru gadu rakstiski apstiprina, ka tie apņemas darboties sabiedrības interesēs, un paraksta deklarāciju, ka tiem nav interešu/ir intereses, kas varētu apdraudēt viņu objektivitāti.”

2)

Lēmuma 5. pantā pievieno šādu punktu:

“Dalībnieku vārdus un uzvārdus apkopo, apstrādā un publicē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (3).

3)

Lēmuma 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“Šo lēmumu piemēro līdz 2009. gada 30. jūnijam.”

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/15

(1)

Ar Līguma 157. panta 1. punktu Kopienai un dalībvalstīm ir uzticēts uzdevums nodrošināt Kopienas rūpniecības konkurētspējai vajadzīgos apstākļus. Saskaņā ar 157. panta 2. punktu dalībvalstis saziņā ar Komisiju savā starpā apspriežas un vajadzības gadījumā koordinē rīcību. Komisija var nākt klajā ar dažādiem lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju.

(2)

Komisija paziņojumā “Rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskats, ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (1) paziņoja par ieceri uzsākt iniciatīvu pārtikas jomā saistībā ar Kopienas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurētspējas jautājumiem.

(3)

Tāpēc ir jāizveido augsta līmeņa grupa, kurā galvenokārt darbotos Kopienas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības eksperti konkurētspējas jomā un saistītās jomās, piemēram, pārtikas nekaitīguma un veselības un vides aizsardzības jomā, un jāizvirza minētās grupas uzdevumi un jānosaka struktūra.

(4)

Grupa nodarbosies ar jautājumiem, kas nosaka un noteiks nākotnē Kopienas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurētspēju. Pamatojoties uz apspriežu rezultātiem, grupa sagatavo nozarei atbilstošus politikas ieteikumus, lai palielinātu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurētspēju saskaņā ar Kopienas politiku, īpaši atbilstoši pārtikas nekaitīguma, veselības aizsardzības un lauksaimniecības politikai un ilgspējīgas attīstības mērķim.

(5)

Šī grupa jāveido no Komisijas, dalībvalstu un citu ieinteresēto personu pārstāvjiem, jo īpaši no lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības izvirzīto pārstāvju un pakārtoto lietotāju vidus, no patērētajiem un pilsoniskās sabiedrības.

(6)

Neskarot Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2) pielikumā, ir jāparedz noteikumi par to, kā grupas dalībnieki drīkst izpaust informāciju.

(7)

Personas datus par grupas dalībniekiem apstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3),

1)

risināt jautājumus, kas nosaka un noteiks nākotnē Kopienas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurētspēju, un saistītus jautājumus;

2)

noteikt faktorus, kas ietekmē Kopienas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurences stāvokli un noturīgumu, tostarp nākotnes problēmas un tendences, kas ietekmē konkurētspēju;

3)

sagatavot nozarei atbilstošus politikas ieteikumus Kopienas politikas veidotājiem.

a)

8 dalībvalstu pārstāvji;

b)

13 lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības pārstāvji;

c)

6 pilsoniskās sabiedrības un profesionālo asociāciju pārstāvji.

a)

ja loceklis atkāpjas no amata;

b)

ja loceklis vairs nespēj dot efektīvu ieguldījumu grupas apspriedēs;

c)

ja loceklis neatbilst Līguma 287. pantam.

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/17

(1)

Nīderlandē 2003. gadā konstatēja putnu gripas uzliesmojumus. Šī slimība nopietni apdraudēja Kopienas mājlopu populāciju.

(2)

Lai novērstu slimības izplatīšanos un iespējami ātri palīdzētu to izskaust, atbilstīgi Lēmumam 90/424/EEK Kopienai finansiāli jāpiedalās to attaisnoto izdevumu segšanā, kas dalībvalstij radušies saistībā ar veiktajiem ārkārtas pasākumiem šīs slimības apkarošanai.

(3)

Saskaņā ar Komisijas 2003. gada 24. septembra Lēmumu 2003/678/EK par Kopienas finansiālo atbalstu to attaisnoto izdevumu segšanai, kas radušies, 2003. gadā izskaužot putnu gripu Nīderlandē (2), Kopiena piešķīra finansiālu atbalstu Nīderlandei, lai palīdzētu segt izdevumus, kas radušies sakarā ar putnu gripas izskaušanas ārkārtas pasākumiem, kuri īstenoti 2003. gadā.

(4)

Minētajā lēmumā noteikts, ka pirmās iemaksa veicama EUR 40 000 000 apmērā.

(5)

Saskaņā ar minēto lēmumu Kopienas finansiālā atbalsta atlikumu izmaksā, pamatojoties uz Nīderlandes 2004. gada 14. martā, 2005. gada 26. jūlijā un 2006. gada 2. novembrī iesniegtajiem pieprasījumiem.

(6)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, tagad ir jānosaka Kopienas finansiālā atbalsta kopējā summa, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies, 2003. gadā izskaužot putnu gripu Nīderlandē.

(7)

Atbilstīgi Kopienas veterinārajiem noteikumiem Komisijas veikto pārbaužu rezultāti un Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanas nosacījumi liecina, ka Kopienas finansiālo atbalstu nevar piešķirt attiecībā uz visiem deklarētajiem izdevumiem.

(8)

Komisijas novērojumi, attaisnoto izdevumu aprēķina metode un galīgie secinājumi tika paziņoti Nīderlandes iestādēm 2007. gada 12. jūlija, 2007. gada 26. oktobra un 2007. gada 5. decembra vēstulēs.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/18

(1)

Lēmumā 90/424/EEK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo atbalstu īpašiem veterināriem pasākumiem, īpaši tiem, kas saistīti ar informācijas politiku attiecībā uz dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un pārtikas nekaitīgumu, tehniskiem un zinātniskiem pasākumiem un kontroli.

(2)

Lēmuma 90/424/EEK 37.a panta 1. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka Kopienas finansiālo ieguldījumu var piešķirt veterināro procedūru datorizācijai saistībā ar integrēto datorizēto veterināro sistēmu mitināšanu, pārvaldību un uzturēšanu, atbilstīgā gadījumā ņemot vērā valstu datu bāzu pastāvēšanu. Tāpēc Kopienas finansiālo ieguldījumu jāpiešķir integrētās datorizētās veterinārās sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System) mitināšanai, pārvaldībai un uzturēšanai, kuru ieviesa saskaņā ar Komisijas 2002. gada 30. decembra Lēmumu 2003/24/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas izveidi (2), lai nodrošinātu, ka sistēma ir pieejama, droša un atjaunināta.

(3)

Lēmuma 90/424/EEK 37. panta 1. punkts nosaka, ka Kopienas finansiālo atbalstu var saņemt dzīvnieku identifikācijas un slimību reģistrācijas sistēmu ieviešanai saskaņā ar tiesību aktiem par Kopienas dzīvo dzīvnieku iekšējās tirdzniecības veterinārajām pārbaudēm iekšējā tirgus izveides nolūkos. Tāpēc Kopienas finansiālo atbalstu var piešķirt, lai atjauninātu Dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmu (ADNS), saskaņā ar Komisijas 2005. gada 1. marta Lēmumu 2005/176/EK, ar kuru nosaka kodificētas veidlapas un kodus dzīvnieku slimību izziņošanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 82/894/EEK (3), ieviešot vajadzīgos tehniskos uzlabojumus.

(4)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par jaunu stratēģiju dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.–2013. gadam saskaņā ar principu “Profilakse ir labāka nekā ārstēšana” (4) (“Paziņojums par stratēģiju dzīvnieku veselības jomā”) nosaka, ka Komisija uzņemas saistības uzlabot komunikāciju ar patērētājiem un ieinteresētajām personām.

(5)

Lēmuma 90/424/EEK 16. pants nosaka, ka Kopiena sniedz finansiālu ieguldījumu informācijas politikas izveidē dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu nekaitīguma jomā. Tāpēc Kopienai jāsniedz finansiāls ieguldījums tādu pasākumu īstenošanai, kuru mērķis ir uzlabot komunikāciju ar patērētājiem un ieinteresētajām personām dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības jomā saskaņā ar paziņojumu par stratēģiju dzīvnieku veselības jomā.

(6)

Saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 19. pantu Kopiena var uzņemties vai palīdzēt dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām uzņemties veikt tehniskos un zinātniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā, kā arī pilnveidotu veterināro izglītību vai apmācību.

(7)

Atgremotājdzīvnieku elektroniskās identifikācijas pakāpeniska ieviešana ir viens no vēlamajiem stratēģijas rezultātiem. Tāpēc jāveic izmaksu un ieguvumu un rentabilitātes jautājumu pētījums attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju pirms jauno tiesību aktu ieviešanas šajā jomā. Atzīts, ka jāveic Kopienas references laboratoriju darba un veikuma vērtējums, lai palielinātu to lomu. Pētījuma un vērtējuma rezultāti būs šīs jomas tiesību aktu pārskata pamatā, ja tādu atzīs par vajadzīgu. Tāpēc Kopienas finansiālais ieguldījums jāpiešķir, lai apmaksātu pētījumus un vērtējumus pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un zootehnikas jomās. Jāprecizē maksimālā summa, kāda piešķirama minētajām darbībām. Uzaicinājumi piedalīties konkursos par konkrētiem līgumiem pētījumu un vērtējumu pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un zootehnikas jomās veikšanai jāizsludina 2008. gadā. Saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (5) veterinārie pasākumi jāfinansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda. Finanšu kontrolei jāpiemēro minētās regulas 9., 36. un 37. pants.

(8)

Kopienas finansiālo atbalstu izmaksā ar noteikumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un darbuzņēmēji noteiktajā termiņā sniedz visu nepieciešamo informāciju.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

EUR 1 000 000 sistēmas mitināšanai;

b)

EUR 500 000 loģistikas atbalsta nodrošināšanai, kas vajadzīgs, lai palīdzētu sistēmas lietotājiem;

c)

EUR 300 000 tehniskās apkopes nodrošināšanai, kas vajadzīga, lai sistēmu pielāgotu likumdošanas un tehnikas attīstībai;

d)

EUR 200 000 datu apstrādes attīstībai;

e)

EUR 250 000 saskarnes attīstībai starp valstu liellopu identifikācijas datubāzēm.

a)

EUR 2 500 000 dzīvnieku veselības jomā;

b)

EUR 150 000 dzīvnieku labturības jomā.

a)

izmaksu un ieguvumu pētījumiem par liellopu elektronisko identifikāciju;

b)

Kopienas references laboratoriju vērtējumam dzīvnieku veselības un zootehnikas jomā.

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/20

(1)

Lai obligātā revīzija būtu kvalitatīva, galvenais priekšnoteikums ir ārējās kvalitātes nodrošināšana. Tas piešķir ticamību publicētai finanšu informācijai un sniedz labāku aizsardzību akcionāriem, investoriem, kreditoriem un citām ieinteresētajām personām. Līdz ar to jebkurai ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmai jābūt objektīvai un no revidenta profesijas neatkarīgai.

(2)

29. un 43. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvā 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (1), noteikti augsti kritēriji kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas attiecas uz visiem obligātajiem [pilnvarotajiem] revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Minētajā direktīvā ir iekļauti daži punkti no Komisijas 2000. gada 15. novembra Ieteikuma 2001/256/EK par kvalitātes nodrošināšanas minimālajām prasībām likumā noteiktajām revīzijām Eiropas Savienībā (2).

(3)

Tomēr pēdējā laikā par tām ieteikuma daļām, kas attiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju, daudz nozīmīgāka kļuvusi starptautiskā prakse un tendences šādu revīziju veikšanā izmantot ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ko pārvalda neatkarīgi no revidenta profesijas un kurās kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes veic personas, kas nav revidenti.

(4)

Kritēriji, kas noteikti Direktīvā 2006/43/EK, vēl arvien paredz, ka tas, kā pašreiz dalībvalstīs tiek organizētas ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, var ievērojami atšķirties. Jo īpaši attiecībā uz Direktīvas 2006/43/EK 34. pantu jānovērš tas, ka ieinteresētās personas atšķirīgi uztver dalībvalstīs veiktās pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu revīzijas kvalitāti. Direktīvā 2006/43/EK paredzēts arī tas, ka dalībvalstu publiskajām pārraudzības sistēmām jārod saskaņota pieeja, veicot kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes.

(5)

Dalībvalstu sadarbībai ir prioritāra nozīme saistībā ar sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijām. Jāsniedz turpmāki norādījumi par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu, kas veic revīziju šādās struktūrās, kvalitātes nodrošināšanas sistēmām. Tāpēc ir lietderīgi pieņemt jaunu ieteikumu, kas labāk atbilst pašreizējai situācijai nekā Ieteikums 2001/256/EK un kurā ir ņemtas vērā gan jaunas starptautiskās tendences, gan dalībvalstu īpašās vajadzības. Tomēr nav vajadzības sniegt sīkus norādījumus par kvalitātes nodrošināšanas sistēmām attiecībā uz pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic revīziju citās, nevis sabiedriskas nozīmes struktūrās.

(6)

Inspekcijām jāveicina, lai pilnvarotā revidenta vai revīzijas uzņēmuma, ko pārbauda, revīzijas kvalitāte uzlabojas; un inspekcijām jābūt regulārām un preventīvām. Inspekciju mērķis ir veidot un saglabāt uzticību obligātajai revīzijai un tādējādi ilgtermiņā arī finanšu tirgiem. Tādējādi šis ieteikums neskar ad-hoc izmeklēšanas, kas uzsāktas normatīvo aktu iespējamo pārkāpumu rezultātā.

(7)

Lai veicinātu revīziju kvalitāti Kopienā, neatkarīgām pārraudzības iestādēm jāveic aktīvāks darbs, pārbaudot revīzijas uzņēmumus. Jāsniedz norādījumi par inspekcijas sistēmas neatkarību. Ir jāprecizē iespējamā publiskās pārraudzības iestāžu, profesionālo asociāciju un citu attiecīgu iestāžu, kā arī ekspertu loma saistībā ar inspekciju veikšanu. Tāpat ir jāsniedz skaidrojumi par finansējumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmai.

(8)

Direktīvas 2006/43/EK 43. pantā noteikts, ka pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu, kas veic sabiedriskās nozīmes struktūru revīzijas, kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm jānotiek vismaz reizi trijos gados. Publiskās pārraudzības sistēmā var rasties grūtības pieņemt darbā vajadzīgo inspektoru skaitu, lai varētu veikt pārbaudes uz vietas katrā inspekcijas gadījumā. Tāpēc jāparedz iespēja, ka konkrētos gadījumos eksperti, kas nav inspektori, arī var piedalīties pārbaudēs uz vietas.

(9)

Lai nodrošinātu to, ka attiecīgais pilnvarotais revidents vai revīzijas uzņēmums ņem vērā galīgo inspekcijas ziņojumu un ka ziņojumā ir sniegta pietiekama informācija, lai nākotnē izvairītos no konstatētajām grūtībām, jābūt efektīvai saziņai starp inspektoriem un pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu gan pirms galīgā ziņojuma pieņemšanas, gan veicot turpmākus pasākumus.

(10)

Lai uzlabotu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ticamību un salīdzināmību Kopienā, gada ziņojumā par inspekciju vispārējiem rezultātiem jāiekļauj informācija par galvenajiem rādītājiem, kas palīdzētu veikt novērtējumu gan par izmantotajiem resursiem, gan par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāti un lietderību.

(11)

Ņemot vērā nesenos starptautiskos notikumus, jo īpaši attiecīgu iestāžu un ekspertu iesaistīšanos inspekciju veikšanā, Komisija plāno izvērtēt situāciju 2011. gadā,

1.

Šajā ieteikumā sniegti norādījumi par to, kā ieviest neatkarīgas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnvarotiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 29. un 43. pantu.

2.

Ja dalībvalsts ir nolēmusi piemērot atbrīvojumu dažām sabiedriskas nozīmes struktūrām saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 39. pantu, dalībvalstij šādām struktūrām jānosaka atbrīvojums arī attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti šā ieteikuma sakarā.

3.

Direktīvas 2006/43/EK 2. pantā izklāstītās definīcijas piemēro šim ieteikumam. Šajā ieteikumā piemēro arī šādas definīcijas:

4.

Publiskās pārraudzības iestādei jāuzņemas galīgā atbildība par sabiedriskas nozīmes struktūras pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Dalībvalstīm nevajadzētu par publiskās pārraudzības iestādi izvēlēties asociāciju vai organizāciju, kurai ir saistība ar grāmatveža vai revidenta profesiju.

5.

Publiskās pārraudzības iestādei atsevišķi vai kopā ar citu attiecīgu iestādi atbilstīgi 6. punktam jāveic to pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu pārbaude, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas.

6.

Jābūt iespējai uzdevumus, kas saistīti ar inspekciju veikšanu, deleģēt citai attiecīgai iestādei, paredzot, ka šai iestādei ir jāatskaitās publiskās pārraudzības iestādei, kurai ir vismaz šādi pienākumi:

7.

Publiskās pārraudzības iestādei jābūt tiesībām piedalīties inspekcijās un piekļūt inspekciju dokumentiem, revīzijas darba dokumentiem un citiem atbilstošiem dokumentiem.

8.

Personas vai organizācijas, kas pārstāv vai citā veidā ir saistītas ar grāmatveža, revidenta profesiju vai revīzijas uzņēmumu, nedrīkst apstiprināt vai uzlikt veto jautājumiem par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas finansēšanas kārtību, tostarp jautājumiem par finansējuma apjomu un finanšu kontroli. Finansējuma apjomam jābūt tādam, lai publiskās pārraudzības iestādē būtu pietiekams darbinieku skaits, lai varētu īstenot 6. un 7. punktā minētos pienākumus.

9.

Ja finansējumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmai ir nodrošinājis pilnvarotais revidents vai revīzijas uzņēmums, ko pārbauda, summa vai cita iemaksa, ko paredzēts maksāt revidentam vai revīzijas uzņēmumam, ir obligāta un savlaicīgi jāatmaksā pilnībā.

10.

Publiskās pārraudzības iestādei jānodrošina, ka ir noteikti atbilstoši pamatprincipi un procedūras par personāla, tostarp inspektoru, neatkarību un objektivitāti, un inspekcijas sistēmas pārvaldību.

11.

Inspektors nedrīkst būt praktizējošs pilnvarotais revidents vai persona, kas pieņemta darbā vai kā citādi saistīta ar pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu.

12.

Persona nedrīkst būt inspektors, kas pārbauda pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, līdz nav pagājuši divi gadi, kopš šī persona vairs nav minētā revidenta vai revīzijas uzņēmuma partneris vai darbinieks, vai kā citādi ar tiem saistīts.

13.

Inspektoriem jāapstiprina deklarācijā, ka starp viņiem un pārbaudāmo pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu nav interešu konflikta. Inspektori, kas sniedz nepilnīgu vai nepatiesu deklarāciju, vairs nedrīkst veikt inspekcijas, un viņiem ir jāpiemēro iedarbīgi, proporcionāli un preventīvi sodi.

14.

Atalgojumu par inspekcijām inspektori var saņemt tikai no publiskās pārraudzības iestādes vai iestādes, kura ir pilnvarota veikt inspekcijas. Inspektori nedrīkst saņemt atalgojumu no pārbaudītiem pilnvarotajiem revidentiem, revīzijas uzņēmumiem vai to sadarbības partneriem.

15.

Ja publiskās pārraudzības iestāde uzskata, ka ir vajadzīgas speciālas zināšanas, lai veiktu pienācīgi inspekciju, inspektoriem palīdz eksperti. Minētie eksperti darbojas inspektora tiešā uzraudzībā, un viņiem ir jāatbilst 10., 12.–14. punktā minētajām prasībām.

16.

Ja dalībvalstī uz laiku ir nepietiekams inspektoru skaits, lai veiktu pārbaudes uz vietas, publiskās pārraudzības iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu, ka pārbaudes uz vietas veic eksperti, ar nosacījumu, ka minētie eksperti atbilst prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 2006/43/EK 29. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmajā daļā, un pilnībā atskaitās publiskās pārraudzības iestādei, un ka pārbaudes uz vietas pie tā paša pilnvarotā revidenta vai revīzijas uzņēmuma vismaz ik pēc sešiem gadiem veic inspektori.

17.

Inspekciju darbības jomā ietilpst:

18.

Jāpārbauda vismaz šādi pilnvarotā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iekšējās kontroles pamatprincipi un procedūras:

19.

Lai veiktu atbilstības pārbaudi, jāatlasa vismaz būtiska revīzijas dokumentu daļa, pamatojoties uz riska analīzi par obligātās revīzijas nepareizu veikšanu.

20.

Inspekciju rezultāti un secinājumi, kas ir ieteikumu pamatā, tostarp konstatējumi un secinājumi par atklātības ziņojumu, pienācīgi jādara zināmi un jāapspriež ar pārbaudīto pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu pirms inspekcijas ziņojums ir pabeigts. Pārbaudītā pilnvarotā revidenta vai revīzijas uzņēmuma rīcībā ir laika posms, kas nepārsniedz 12 mēnešus no inspekcijas ziņojuma pieņemšanas, lai veiktu vajadzīgos pasākumus saistībā ar ieteikumiem par revīzijas uzņēmuma iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu. Ja pārbaudītais pilnvarotais revidents vai revīzijas uzņēmums nav veicis atbilstošus pasākumus saskaņā ar ieteikumiem, publiskās pārraudzības iestādei ir jāatklāj būtiskākie trūkumi, kas konstatēti iekšējās kvalitātes kontroles sistēmā.

21.

Publiskās pārraudzības sistēmai jābūt tiesībām saskaņā ar likumā paredzēto kārtību, kas noteikta attiecīgajā dalībvalstī, pilnvarotajam revidentam vai revīzijas uzņēmumiem uzlikt disciplinārsodu vai noteikt sankcijas.

22.

Publiskās pārraudzības iestādei vismaz savlaicīgi un pienācīgi jāinformē sabiedrība par jebkādu pilnvarotajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem uzlikto galīgo disciplinārsodu vai noteiktajām sankcijām saistībā ar obligātās revīzijas veikšanu. Jānosauc attiecīgais pilnvarotais revidents vai revīzijas uzņēmums un jāizklāsta būtiskākie trūkumi, kas ir cēlonis šādu disciplinārsodu vai sankciju piemērošanai.

23.

Ja inspekcijas laikā ir konstatēts, ka atklātības ziņojumā, ko pilnvarotais revidents vai revīzijas uzņēmums ir publicējis saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 40. pantu, ir informācija, tostarp dati par revīzijas uzņēmuma iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas efektivitāti, ko publiskās pārraudzības iestāde uzskata par maldinošu, tad jānodrošina, ka atklātības ziņojumā nekavējoties tiek izdarīti atbilstoši grozījumi.

24.

Publiskās pārraudzības iestādēm katru gadu ir jāsagatavo ziņojums par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas vispārējiem rezultātiem. Ziņojumā jāiekļauj informācija par izdotajiem ieteikumiem, turpmākajiem pasākumiem saistībā ar ieteikumiem, uzliktajiem disciplinārsodiem un noteiktajām sankcijām. Tāpat jāiekļauj kvantitatīva informācija un cita informācija par galvenajiem rādītājiem saistībā ar finanšu resursiem un personālu, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāti un lietderību.

25.

Dalībvalstis tiek aicinātas līdz 2009. gada 6. maijam informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti šā ieteikuma sakarā.

26.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 120/25

“a)

1. pantā minētie izvešanas atļauju pieteikumi, kas iesniegti vienā un tajā pašā nedēļā no pirmdienas līdz trešdienai, norādot, vai uz tiem attiecas 4. panta noteikumi;”

“a)

1. pantā minētie izvešanas atļauju pieteikumi, kas iesniegti vienā un tajā pašā nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai, norādot, vai uz tiem attiecas 4. panta noteikumi;”.