23.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

23.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/3

(1)

Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus dažu dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Tā attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un dažos konkrētos gadījumos uz to eksportu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā paredzēti noteikumi par īpašā riska materiāla izņemšanu un likvidēšanu.

(3)

Dažādi faktori liecina par labvēlīgu tendenci attiecībā uz govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) epidēmijām un nepārprotamu situācijas uzlabojumu pēdējos gados, pateicoties ieviestajiem riska samazināšanas pasākumiem, konkrētāk, pilnīgam barības aizliegumam, kā arī īpašā riska materiāla izņemšanai un iznīcināšanai.

(4)

Komisija 2005. gada 15. jūlijā pieņēma TSE ceļvedi (2), un viens no tā stratēģiskajiem mērķiem ir nodrošināt un saglabāt pašreizējo patērētāju aizsardzības līmeni, turpinot drošu īpaša riska materiāla izņemšanu, bet grozot sarakstu vai dzīvnieku vecumu saistībā ar īpaša riska materiāla izņemšanu, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem atzinumiem un to izstrādi.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2007. gada 19. aprīļa atzinumā secināja, ka, ņemot vērā pašreizējās zinātniskās atziņas, iespējamo infekciozitāti liellopu centrālajā nervu sistēmā var konstatēt tikai tad, kad pagājušas aptuveni trīs ceturtdaļas inkubācijas perioda, turklāt paredzams, ka 33 mēnešus veciem liellopiem infekciozitāte vēl aizvien nav nosakāma vai tās nav.

(6)

No 2001. līdz 2006. gadam Kopienai ziņotajos pozitīvajos GSE gadījumos vidējais vecums pieauga no 86 līdz 121 mēnesim. Tajā pašā laikposmā kopumā pārbaudīja vairāk nekā 60 miljonu liellopu, un no 7 413 GSE gadījumiem tikai septiņos gadījumos GSE tika konstatēta dzīvniekiem, kas jaunāki par 35 mēnešiem; par to arī informēja Kopienu.

(7)

Tādēļ ir zinātnisks pamatojums pārskatīt vecuma ierobežojumu atsevišķu veidu īpašā riska materiāla izņemšanai no liellopiem, it īpaši attiecībā uz mugurkaulu. Ņemot vērā infekciozitātes attīstīšanos centrālajā nervu sistēmā inkubācijas periodā, vecuma struktūru GSE pozitīviem gadījumiem un samazināto iedarbību pēc 2001. gada 1. janvāra dzimušajiem liellopiem, liellopu mugurkaula, tostarp dorsālo gangliju saknīšu, izņemšanai kā īpaša riska materiālam vecuma ierobežojumu var palielināt no 24 līdz 30 mēnešiem. Tādēļ jāgroza īpaša riska materiāla definīcija Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

“ii)

par 30 mēnešiem vecāku liellopu mugurkaulu, izņemot astes skriemeļus, kakla, krūškurvja un jostas skriemeļu muguras apofīzes un šķērsapofīzes, kā arī Cristasacralis mediana un krusta kaula spārnu, bet ietverot dorsālo gangliju saknītes; un”.

23.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/5

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2320/2002 4. panta 2. punktu Komisijai vajadzības gadījumā ir jāpieņem pasākumi, lai visā Kopienā īstenotu kopējus pamatstandartus aviācijas drošības jomā. Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Regula (EK) Nr. 622/2003, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (2), bija pirmais tiesību akts, kurā noteikti šādi pasākumi.

(2)

Regulā (EK) Nr. 622/2003 paredzētie pasākumi ir jāpārskata, ņemot vērā tehnikas attīstību, funkcionāla rakstura sekas lidostās un ietekmi uz pasažieriem. Pētījumi apliecinājuši, ka ieguvumi, ko sniegtu rokas bagāžas izmēru reglamentējošs noteikums, neatsver funkcionāla rakstura sekas lidostās un ietekmi uz pasažieriem. Tādējādi šis noteikums, kas tiktu piemērots no 2008. gada 6. maija, ir jāsvītro.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 622/2003.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Civilās aviācijas drošības komitejas atzinumu,

23.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/7

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

23.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/9

(1)

Klasificējot augļu sulas kombinētajā nomenklatūrā, kas iekļauta Regulas (EEK) Nr. 2658/87 pielikumā, ir jāizšķir pozīcijai 2009 atbilstošas augļu sulas ar cukura piedevu, no vienas puses, un pozīcijai 2106 atbilstoši izstrādājumi dzērienu ražošanai, tostarp iekrāsoti cukura sīrupi, no otras puses.

(2)

Saskaņā ar harmonizētās sistēmas skaidrojumu pozīcijai 2009 augļu sulām bez citām piedevām var pievienot arī cukuru, ja vien rezultātā sulas nezaudē savas sākotnējās raksturīgās īpašības.

(3)

Tādējādi augļu sulas vai augļu sulu maisījumi ar cukura piedevu vai bez tās jāklasificē kombinētās nomenklatūras pozīcijas 2009 apakšpozīcijās, ja vien tie nav zaudējuši augļu sulas sākotnējās raksturīgās īpašības. Pēdējā gadījumā tie jāizslēdz no pozīcijas 2009 un jāklasificē pozīcijā 2106.

(4)

Saskaņā ar kombinētās nomenklatūras 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punktu augļu sulas, kurām pievienots tik daudz cukura, ka tās satur mazāk nekā 50 svara % augļu sulu, zaudē augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības un tāpēc nav klasificējamas pozīcijā 2009. Pievienotā cukura saturs jānosaka pēc šo produktu Briksa vērtības, kas, cita starpā, atkarīga no cukura satura tajos.

(5)

Ir radušās problēmas saistībā ar koncentrētu dabīgo augļu sulu klasificēšanu. Ja šiem produktiem pievienotā cukura saturu aprēķina, kā noteikts 2. un 5. papildu piezīmē, šis saturs var izrādīties tik augsts, ka produkts satur mazāk nekā 50 svara % augļu sulu, un tādējādi tas būtu jāklasificē pozīcijā 2106. Šāds rezultāts ir neapmierinošs, jo tā pamatā ir pievienotā cukura satura fiktīvs aprēķins, lai gan patiesībā cukurs nemaz nav pievienots un augstais pievienotā cukura saturs ir koncentrācijas rezultāts.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi nedaudz mainīt 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkta formulējumu un iekļaut šajā punktā jaunu noteikumu, skaidri norādot, ka kritēriju par augļu sulu saturu 50 svara % koncentrētām dabīgām augļu sulām nepiemēro un tādējādi šīs sulas nav jāizslēdz no pozīcijas 2009, pamatojoties uz aprēķināto pievienotā cukura saturu. Skaidri jānorāda arī, ka 5. papildu piezīme jāpiemēro produktiem aprakstītajā stāvoklī.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2658/87.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

23.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/11

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu (1) (“Datu saglabāšanas direktīva”) mērķis ir saskaņot dalībvalstu noteikumus par publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju pienākumiem saistībā ar noteiktu datu saglabāšanu, kurus tie iegūst vai apstrādā, lai nodrošinātu, ka šādi dati ir pieejami smagu noziegumu izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai.

(2)

Datu saglabāšanas direktīvas preambulā ir noteikts, ka tehnoloģijas, kas saistītas ar elektroniskajām komunikācijām, strauji mainās, un var mainīties kompetento iestāžu likumīgās prasības. Lai saņemtu konsultācijas un veicinātu labākās prakses nodošanu visos jautājumos, kas saistīti ar personas datu saglabāšanu, Komisija plāno izveidot grupu, kurā ir pārstāvji no dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, elektronisko komunikāciju nozares asociācijām, Eiropas Parlamenta un datu aizsardzības iestādēm, tostarp Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja.

(3)

Datu saglabāšanas direktīvas 14. pantā ir noteikts, ka Komisija, ņemot vērā elektronisko komunikāciju tehnoloģiju attīstību un Komisijai iesniegto statistiku par datu saglabāšanu, ne vēlāk kā 2010. gada 15. septembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējumu par minētās direktīvas piemērošanu un tās ietekmi uz ekonomiskā procesa dalībniekiem un patērētājiem. Šim izvērtējumam būtu jāpalīdz noteikt, vai ir jāgroza šīs direktīvas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz 5. pantā paredzēto datu sarakstu un 6. pantā paredzētajiem saglabāšanas periodiem.

(4)

Padome un Komisija 2006. gada 10. februārī pieņēma kopīgu deklarāciju par Datu saglabāšanas direktīvas izvērtējumu. Tajā teikts, ka Komisija aicinās attiecīgās ieinteresētās personas uz regulārām pārskata sanāksmēm informācijas apmaiņai par tehnoloģijas jaunumiem, izmaksām un direktīvas piemērošanas efektivitāti. Kopīgajā deklarācijā teikts, ka šā procesa laikā dalībvalstis tiks aicinātas informēt partnerus par savu pieredzi direktīvas īstenošanā un apmainīties ar labāko praksi. Kopīgajā deklarācijā norādīts arī, ka, pamatojoties uz šīm diskusijām, “Komisija izskatīs nepieciešamību pēc jebkādiem priekšlikumiem, tostarp attiecībā uz visām grūtībām, kas dalībvalstīm var būt radušās saistībā ar direktīvas tehnisko un praktisko īstenošanu, jo īpaši tās piemērošanu interneta e-pasta un interneta telefonijas datiem”.

(5)

Sakarā ar iepriekš minētajiem iemesliem ir nepieciešams izveidot ekspertu grupu datu saglabāšanas jomā no ieinteresētajām personām, kas uzskaitītas Datu saglabāšanas direktīvas 14. apsvērumā.

(6)

Ekspertu grupa darbosies kā konsultatīva grupa. Ekspertu grupa veicinās apmaiņu ar labāko praksi un palīdzēs Komisijai izvērtēt direktīvas izmaksas un efektivitāti, kā arī jaunumus tehnoloģijās, kuri varētu ietekmēt direktīvas piemērošanu.

(7)

Ekspertu grupas dalībnieki tiks izvēlēti no ieinteresēto personu grupām, kas ir minētas 14. apsvērumā Direktīvā 2006/24/EK.

(8)

Grupas dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 25, un dalībnieki samērīgi pārstāv iepriekš minētās ieinteresēto personu grupas.

(9)

Ekspertu grupai jābūt iespējai veidot apakšgrupas, lai veicinātu un paātrinātu tās darbu, uzmanību pievēršot konkrētiem jautājumiem. Par šādu apakšgrupu pilnvarām jāvienojas ekspertu grupai kopumā, un tām ir jābūt precīzi definētām.

(10)

Neskarot Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2) pielikumā, jāparedz noteikumi par to, kā ekspertu grupas dalībnieki drīkst izpaust informāciju.

(11)

Personas datus par grupas dalībniekiem apstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3).

(12)

Grupas locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var pagarināt.

(13)

Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas termiņu. Komisija pienācīgā laikā izskatīs tā pagarināšanas lietderību.

a)

nodrošināt forumu dialogam un apmaiņai ar pieredzi un labāko praksi starp ekspertiem, kas pārstāv 3. pantā minētās organizācijas, un jo īpaši starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un elektronisko komunikāciju nozares pārstāvjiem par jautājumiem, kas ir saistīti ar personas datu saglabāšanu, ko veic publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu operatori, lai nodrošinātu, ka šādi dati ir pieejami smagu noziegumu izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai;

b)

veicināt un sekmēt kopēju virzību direktīvas piemērošanā;

c)

apmainīties ar informāciju par attiecīgajiem tehnoloģijas jaunumiem un direktīvas piemērošanas izmaksām un efektivitāti;

d)

palīdzēt Komisijai atklāt un noteikt grūtības, kas dalībvalstīm varētu rasties saistībā ar direktīvas tehnisko un praktisko īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz tās piemērošanu elektroniskajam pastam internetā un interneta telefonijas datiem;

e)

palīdzēt Komisijai izvērtēt Datu saglabāšanas direktīvas piemērošanu un tās ietekmi uz uzņēmējiem un patērētājiem.

a)

dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes (līdz 10 dalībniekiem);

b)

Eiropas Parlamenta locekļus (līdz 2 dalībniekiem);

c)

elektronisko komunikāciju nozares asociācijas (līdz 8 dalībniekiem);

d)

datu aizsardzības iestādes (līdz 4 dalībniekiem);

e)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (1 dalībnieks).

23.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/15

23.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/15