(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 341/2007 (3) atver tarifu kvotas un nosaka to administrēšanu, kā arī ievieš ievešanas atļauju un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem un citiem lauksaimniecības produktiem, kurus ieved no trešām valstīm.

(2)

Produktu daudzumi, par kuriem tradicionālie importētāji un jaunie importētāji ir iesnieguši pieteikumus uz “A” atļaujām 2008. gada aprīla pirmajās piecās darba dienās atbilstoši Regulas (EK) Nr. 341/2007 10. panta 1. punktam, pārsniedz to produktu pieejamos daudzumus, kuru izcelsme ir Ķīna un visas citas trešās valstis, izņemot Ķīnu un Argentīnu.

(3)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu ir jānosaka, ciktāl var izpildīt prasības attiecībā uz “A” atļauju pieteikumiem, kas nosūtīti Komisijai līdz 2008. gada 15. aprīlis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 341/2007 12. pantu,

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2007./2008. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1109/2007 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 316/2008 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

(1)

Ar Direktīvu 2004/36/EK ievieš saskaņotu pieeju starptautisko lidojumu drošības standartu efektīvai īstenošanai Kopienā, saskaņojot perona pārbaužu noteikumus un procedūras attiecībā uz trešo valstu gaisakuģiem, kuri nolaižas dalībvalstu lidostās. Tajā noteikts, ka dalībvalstis, ievērojot saskaņoto procedūru, veic perona pārbaudes trešo valstu gaisakuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie neatbilst starptautiskajiem lidojumu drošības standartiem, un kuri nolaižas jebkurā dalībvalsts lidostā, kas ir atvērta starptautiskajai gaisa satiksmei, kā arī dalībvalstis piedalās informācijas vākšanā un apmaiņā par veiktajām perona pārbaudēm.

(2)

Lai pēc iespējas labāk izmantotu katras dalībvalsts kompetentajai pārbaudes iestādei pieejamos ierobežotos resursus, perona pārbaudes pirmām kārtām jāveic attiecībā uz atsevišķu kategoriju gaisakuģu ekspluatantiem un gaisakuģiem, par kuriem ir īpašas aizdomas saistībā ar trūkumiem lidojumu drošības jomā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/91 (2) 12. pantu izveidotā komiteja,

1)

“prioritātes piešķiršana perona pārbaužu veikšanā” ir attiecīgas daļas atvēlēšana no dalībvalstī katru gadu veikto perona pārbaužu kopējā skaita, kā noteikts šīs regulas 2. pantā;

2)

“pārbaudāmais objekts” ir gaisakuģa ekspluatants un/vai visi gaisakuģu ekspluatanti no konkrētas valsts, un/vai gaisakuģu tips, un/vai konkrēts gaisakuģis.

1)

pārbaudāmajiem objektiem, kuri, pamatojoties uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (“EASA”) regulāri veikto analīzi, atzīti par tādiem, kas, iespējams, apdraud lidojumu drošību;

2)

pārbaudāmajiem objektiem, par kuriem, pamatojoties uz Aviācijas drošības komitejas izteikto atzinumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 (3) īstenošanas kontekstā, atzīts, ka ir nepieciešams ar sistemātisku perona pārbaužu palīdzību turpmāk pārbaudīt šo objektu faktisku atbilstību attiecīgajiem lidojumu drošības standartiem. Tas var attiekties uz pārbaudāmajiem objektiem, kuri svītroti no darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju saraksta, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 (“Kopienas saraksts”);

3)

pārbaudāmajiem objektiem, par kuriem Komisija saņēmusi informāciju no dalībvalstīm vai EASA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu;

4)

gaisakuģiem, kurus Kopienā ekspluatē Kopienas saraksta B pielikumā iekļautie gaisakuģu ekspluatanti;

5)

gaisakuģiem, kurus ekspluatē citi gaisakuģu ekspluatanti, kuri sertificēti tajā pašā valstī kā jebkurš gaisakuģu ekspluatants, kas tajā pašā laikā iekļauts Kopienas sarakstā.

(1)

Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), paredzēta tās XVII pielikumā uzskaitīto produktu ievedumu uzraudzība. Šo uzraudzību veic atbilstīgi noteikumiem, kas minēti 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4) kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas ietvaros, un pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem datiem par 2004., 2005. un 2006. gadu, ir jāpielāgo apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz gurķiem un ķiršiem, izņemot skābos ķiršus.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1580/2007.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 paredzēti noteikumi norāžu izmantošanai pārtikas produktu marķējumā, noformēšanā un reklāmā.

(2)

Veselīguma norāžu atļauju pieteikumos atbilstošā un pietiekamā veidā jāapliecina, ka veselības norādes pamatā ir vispārpieņemtas zinātniskas atziņas, kas to apstiprina, ņemot vērā pieejamo zinātnisko datu kopumu un izsverot pierādījumus.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 15. panta 4. punktā paredzēts, ka jāizveido īstenošanas noteikumi veselīguma norāžu pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar minēto regulu, tostarp noteikumi par pieteikuma sagatavošanu un noformēšanu.

(4)

Ar īstenošanas noteikumiem jānodrošina, lai pieteikuma dokumentāciju apkopotu tā, lai būtu definēti un klasificēti zinātniskie dati, kas vajadzīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, vērtējot pieteikumus.

(5)

Īstenošanas noteikumi galvenokārt paredzēti kā vispārīgi norādījumi, un vajadzīgie pētījumi un to apjoms, vērtējot norādes zinātnisko vērtību, var būt atšķirīgs atkarībā no norādes veida.

(6)

Veselīguma norāžu pieteikumos jāņem vērā prasības, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1924/2006, it īpaši vispārējie principi un vispārējie nosacījumi, kas aprakstīti tās 3. un 5. pantā. Par katru veselīguma norādi jāiesniedz atsevišķs pieteikums, tajā aprakstot norādes veidu.

(7)

Dati un dokumenti, kas jāiesniedz saskaņā ar šo regulu, neskar papildinformāciju, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Iestāde) var vajadzības gadījumā pieprasīt, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 2. punktā.

(8)

Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde ir sniegusi atzinumu par zinātniskajām un tehniskajām vadlīnijām par veselības norāžu pieteikumu sagatavošanu un noformēšanu (2). Pieteikumiem jāatbilst Iestādes vadlīnijām kopā ar īstenošanas noteikumiem, lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniegšana Iestādei ir saskaņota.

(9)

Lai varētu gūt labumu no datu aizsardzības, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. pantā, prasības par īpašumtiesību datu aizsardzību ir jāpamato un visi dati jāiekļauj atsevišķā pieteikuma daļā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

atļauju pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 15. pantu; un

b)

pieteikumiem par norādes iekļaušanu sarakstā, kas paredzēts 13. panta 3. punktā, kuri iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 18. pantu.

a)

pirmām kārtām ir ar cilvēkiem veikti pētījumi; ja apgalvojumi attiecas uz bērnu attīstību un veselību, tad tie ir pētījumi, kas veikti ar bērniem;

b)

ir noformēti atbilstoši pētījumu modeļu hierarhijai, norādot attiecīgo pierādījumu spēku, kurus var iegūt, veicot dažādus pētījumus.

a)

paredzētās veselīguma norādes mērķgrupu;

b)

uzturvielas vai citas vielas, vai pārtikas produkta vai pārtikas produktu kategorijas daudzumu un patēriņa veidu, kāds ir vajadzīgs, lai panāktu norādīto labvēlīgo iedarbību;

c)

vajadzības gadījumā paziņojumu personām, kurām nevajadzētu lietot uzturvielu vai citu vielu, vai pārtikas produktu vai pārtikas produktu kategoriju, par kuru ir attiecīgā veselīguma norāde;

d)

brīdinājumu par uzturvielu vai citu vielu, vai pārtikas produktu vai pārtikas produktu kategoriju, kas pārmērīgas lietošanas gadījumā var apdraudēt veselību;

e)

visus citus lietošanas ierobežojumus un sagatavošanas un/vai lietošanas norādījumus.

(1)

Ar Direktīvu 2004/36/EK ievieš saskaņotu pieeju starptautisko drošības standartu efektīvai īstenošanai Kopienā, saskaņojot to trešo valstu gaisa kuģu pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu [turpmāk tekstā “perona pārbaužu”] noteikumus un procedūras, kuri nolaižas dalībvalstu lidostās. Tajā paredzēts, ka dalībvalstīm, ievērojot saskaņotu procedūru, jāveic perona pārbaude tiem trešo valstu gaisa kuģiem, kuri nolaižas jebkurā to lidostā, kas ir atvērta starptautiskajai satiksmei, kā arī jāpiedalās informācijas vākšanā un apmaiņā par perona pārbaudēm.

(2)

Dalībvalstu Kopienas saistības, ko uzliek Direktīva 2004/36/EK, lielā mērā var izpildīt, brīvprātīgi piedaloties ārzemju gaisa kuģu drošības novērtējuma (SAFA) programmā, kuru 1996. gadā aizsāka Eiropas Civilās aviācijas konference (ECAC) un kuras pārvaldību deleģēja Apvienotajām aviācijas institūcijām (JAA).

(3)

No 2007. gada 1. janvāraSAFA programma ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē, un to ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) palīdzību pārvalda Komisija, kā to paredz Komisijas 2006. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 768/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK par informācijas vākšanu un apmaiņu attiecībā uz to gaisa kuģu drošību, kuri izmanto Kopienas lidostas, un informācijas sistēmu pārvaldību (2).

(4)

SAFA programma ir jāpapildina ar piemērotiem pasākumiem, lai nodrošinātu vienotus standartus attiecībā uz to, kā jāveic perona pārbaudes, piemēram, ieviešot perona pārbaužu rokasgrāmatas.

(5)

Direktīvas 2004/36/EK II pielikumā ietverti tikai ļoti vispārīgi kritēriji, jo tad, kad šī direktīva tika pieņemta, sīki izstrādātas tehniskās vadlīnijas un procedūras publicēšanai sagatavoja un regulāri atjaunināja JAA, un pēc tam tās fakultatīvā kārtā piemēroja ECAC dalībvalstis, kas piedalās SAFA programmā.

(6)

Sakarā ar to, ka SAFA programma tagad ir Kopienas kompetencē, un tā kā Komisija arvien lielāku uzmanību pievērš atbilstīgi SAFA programmai veikto perona pārbaužu rezultātiem, pieņemot lēmumus par pārvadātāju iekļaušanu Kopienā aizliegto gaisa pārvadātāju sarakstā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu, ir nospriests, ka ir jāprecizē perona pārbaužu procedūru rokasgrāmatas pamata elementi.

(7)

Rokasgrāmatas svarīgākie elementi ir pamata standarti efektīvai perona pārbaužu veikšanai, tāpēc tie pēc iespējas nekavējoties jāiestrādā II pielikumā Direktīvai 2004/36/EK, kurā noteikts, kā šādas perona pārbaudes veicamas, jo īpaši pēc SAFA programmas iekļaušanas Kopienas kompetencē.

(8)

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) ir sagatavojusi priekšlikumu grozījumam Direktīvas 2004/36/EK II pielikumā, kā to paredz Komisijas Regulas (EK) Nr. 768/2006 4. panta 1. punkts.

(9)

Tādēļ Direktīva 2004/36/EK attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/1991 (3) 12. pantu izveidotā komiteja,

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 18. panta 1. punktu, kas jālasa saistībā ar minētās direktīvas II pielikumu, Itālijai dažos “īpaši mazattīstītos apgabalos” bija atļauts piemērot samazinātas akcīzes nodokļa likmes apkurē izmantojamam vietējam kurināmajam un sašķidrinātai naftas gāzei. Šī atkāpe bija spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim.

(2)

2006. gada 17. oktobra vēstulē Itālijas iestādes saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu lūdza atļauju šajos ģeogrāfiskajos apgabalos piemērot samazinātas nodokļu likmes apkurē izmantojamai gāzeļļai un sašķidrinātai naftas gāzei. Itālija arī pēc 2006. gada 31. decembra vēlas piemērot praksi saskaņā ar iepriekšminēto atkāpi. Pašreizējā atļauja ir pieprasīta uz laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

(3)

Itālijai ir ļoti neviendabīga teritorija ar atšķirīgiem klimata un ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Itālija 1999. gadā nodokļu sistēmas reformu ietvaros paaugstināja vispārējo akcīzes nodokļa līmeni. Ņemot vērā Itālijas teritoriālās īpatnības, tā vienlaikus ieviesa samazinātas nodokļu likmes gāzeļļai un sašķidrinātai naftas gāzei, lai daļēji kompensētu pārmērīgi augstās izmaksas par apkuri, kas rodas iedzīvotājiem dažos ģeogrāfiskajos apgabalos.

(4)

Nodokļa diferenciācijas mērķis ir nostādīt to apgabalu iedzīvotājus, kuros piemēro nodokļu samazinājumu, vienlīdzīgākā stāvoklī ar pārējiem Itālijas iedzīvotājiem, samazinot pārmērīgi augstās izmaksas par apkuri. Lai noteiktu apgabalus, kuros piemērot nodokļu samazinājumu, Itālija balstās uz objektīviem kritērijiem, kuros ņemti vērā attiecīgā apgabala klimata apstākļi, kā arī tas, vai tajos ir piekļuve dabasgāzes tīklam. Pēdējais minētais kritērijs atspoguļo kurināmā izvēles klāstu, kas pieejams attiecīgā apgabala iedzīvotājiem.

(5)

Tādējādi nodokļu samazinājumu piemēro ģeogrāfiskajos apgabalos (komūnās), kas atbilst šādiem alternatīviem kritērijiem: i) komūnas, kas atrodas F klimata joslā, kā noteikts 1993. gada Prezidenta dekrētā Nr. 412 (2), t. i., komūnas, kurās ir vairāk par 3 000“dienas grādiem”; ii) komūnas, kas atrodas E joslā, kā noteikts 1993. gada Prezidenta dekrētā Nr. 412, t. i., komūnas, kurās ir no 2 100 līdz 3 000“dienas grādiem” (3); un iii) Sardīnija un mazās salas (visas Itālijas salas, izņemot Sicīliju). Tā kā dabasgāzes tīkla izbūve ievērojami samazinātu papildu izmaksas par apkuri un jo īpaši uzlabotu patērētājiem pieejamo kurināmo izvēles klāstu, samazinājums vairs neattieksies uz komūnām, kas atrodas iepriekšminētajā otrajā un trešajā joslā, kad attiecīgajā komūnā būs izbūvēts dabasgāzes tīkls.

(6)

Attiecīgo komūnu kopējā pazīme salīdzinājumā ar pārējo Itālijas daļu ir papildu izmaksas par apkuri. E un F klimata joslai nodokļu samazinājums vidēji ir 11–12 % no apkurē izmantojamās gāzeļļas un sašķidrinātas naftas gāzes cenas. Vidējās izmaksas par apkuri klimata apstākļu dēļ E joslā ir par 90 % un F joslā par 170 % augstākas nekā vidējās izmaksas valstī. Uz salām papildu izmaksas par apkuri salīdzinājumā ar Itālijas kontinentālo daļu rada salu ģeogrāfiskās īpatnības, ierobežota kurināmā piegāde, papildu izmaksas par transportu un tādējādi augstākas kurināmā cenas salīdzinājumā ar Itālijas kontinentālo daļu.

(7)

Nodokļu samazinājums attiecīgajiem iedzīvotājiem visos gadījumos ir zemāks par papildu izmaksām par apkuri, tādējādi šajā jomā nav pārmērīgas kompensācijas. Itālijas iestādes īpaši uzsver, ka nodokļu samazinājums nepārsniedz papildu izmaksas, ko E un F joslā rada aukstais klimats. Turklāt attiecībā uz salām Itālijas iestādes ir apliecinājušas, ka nodokļu samazinājuma rezultātā attiecīgo kurināmo cenas nav mazākas par tā paša kurināmā cenām Itālijas kontinentālajā daļā.

(8)

Samazināta nodokļu likme gāzeļļai un sašķidrinātai naftas gāzei vēl aizvien ir augstāka par Direktīvā 2003/96/EK noteikto Kopienas obligāto nodokļu līmeni.

(9)

Attiecīgo pasākumu piemēro vienīgi telpu apkurei (gan privātpersonām, gan uzņēmumiem). To neattiecina uz minēto produktu cita veida izmantošanu.

(10)

Ir konstatēts, ka minētais pasākums nekropļo konkurenci un nekavē iekšējā tirgus darbību, kā arī tas nav uzskatāms par nesaderīgu ar Kopienas vides, enerģētikas un transporta politiku.

(11)

Tādēļ Itālijai saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 2. punktu būtu jāpiešķir atļauja līdz 2012. gada 31. decembrim šā lēmuma pielikumā minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos, kuros ir augstas izmaksas par apkuri, piemērot samazinātu nodokļa likmi apkurē izmantojamai gāzeļļai un sašķidrinātai naftas gāzei.

(12)

Būtu jānodrošina, ka Itālija šajā priekšlikumā minēto īpašo samazinājumu saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 18. pantu, kas jālasa saistībā ar tās II pielikumu, var piemērot uzreiz, tiklīdz beidzas līdz 2007. gada 1. janvārim spēkā esošie noteikumi. Tādēļ pieprasītā atļauja būtu jāpiešķir no 2007. gada 1. janvāra,

(1)

Ar Lēmumu 1999/870/EK (1) un Lēmumu 2007/149/EK (2) Padomes ģenerālsekretāra vietnieku pilnvaroja saistībā ar Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā rīkoties kā konkrētu dalībvalstu pārstāvim tādu līgumu slēgšanas nolūkos, kas attiecas uz Šengenas videi vajadzīgās komunikāciju infrastruktūras (Sisnet) ierīkošanu un darbību, kā arī tādu līgumu pārvaldīšanas nolūkos, kamēr tā nav pārcelta uz kādu komunikāciju infrastruktūru finansēšanai par Eiropas Kopienas līdzekļiem.

(2)

Finanšu saistības, ko rada minētie līgumi, sedz no īpaša budžeta (turpmāk – “Sisnet budžets”), no kā finansē minētajos Padomes lēmumos norādīto komunikāciju infrastruktūru.

(3)

Šveices Konfederācija piedalīsies Šengenas acquis noteikumu piemērošanā saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu no dienas, ko Padome noteiks saskaņā ar 15. panta 1. punktu Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (3).

(4)

No minētās dienas Šveices Konfederācijai būtu jāpiedalās Sisnet budžetā,

1)

lēmuma 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

2)

lēmuma 26. pantu aizstāj ar šādu pantu:

3)

lēmuma 28. pantam pievieno šādu punktu:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2037/2000 3. panta 2. punkta i) apakšpunkta d) daļā un 4. panta 2. punkta i) apakšpunkta d) daļā noteikts aizliegums pēc 2004. gada 31. decembra ražot, importēt un laist tirgū metilbromīdu visiem lietojumiem, izņemot līdztekus citiem lietojumiem (2) tā izmantošanu kritiskām vajadzībām saskaņā ar minētās regulas 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktu un Monreālas Protokola pušu Lēmumā IX/6 norādītajiem kritērijiem, kā arī citiem būtiskiem kritērijiem, par ko vienojušās protokola puses. Izņēmumi izmantošanai kritiskām vajadzībām ir uzskatāmi par ierobežotām atkāpēm, lai piešķirtu īsu laika posmu alternatīvu pieņemšanai.

(2)

Lēmumā IX/6 noteikts, ka metilbromīdu var uzskatīt par “kritiski svarīgu” tikai tad, ja tā pieprasītājs skaidri parāda, ka metilbromīda resursu trūkums noteiktam lievaitojumam radītu nopietnus traucējumus tirgū un ka tā lietotājiem nav tehnisku un ekonomisku alternatīvu vai aizstājēju, kas būtu pieņemami no vides un veselības viedokļa un piemēroti attiecīgajām lauksaimniecības kultūrām un apstākļiem. Turklāt metilbromīda ražošana un, ja nepieciešams, izmantošana kritiskām vajadzībām ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja ir veikti visi tehniski un ekonomiski iespējamie pasākumi, lai mazinātu tā izmantošanu kritiskām vajadzībām un ar to saistīto metilbromīda emisiju. Pieprasītājam arī jāpierāda, ka tiek veikti attiecīgi pasākumi, lai novērtētu un ieviestu tirgū alternatīvas metilbromīdam un tā aizstājējus, lai nodrošinātu tiem valsts pārvaldes institūciju apstiprinājumu alternatīvām un aizstājējiem un ka eksistē pētniecības programmas alternatīvu un aizstājēju izstrādāšanai un ieviešanai.

(3)

Komisija saņēma sešus priekšlikumus par metilbromīda izmantošanu kritiskām vajadzībām (kopā par 245 146 kg) no divām dalībvalstīm, t. i., no Polijas (12 995 kg) un Spānijas (232 151 kg).

(4)

Komisija piemēroja Lēmumā IX/6 un Regulas (EK) Nr. 2037/2000 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktā ietvertos kritērijus, lai noteiktu metilbromīda daudzumu, kura izmantošanai kritiskām vajadzībām jāpiešķir atļaujas 2008. gadā. Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, secināja, ka Kopienā ir pieejamas līdzvērtīgas alternatīvas, kas arvien plašāk tiek izmantotas daudzās valstīs, kuras parakstījušas Monreālas protokolu, kopš dalībvalstīs tika izstrādāti priekšlikumi par lietošanu kritiskām vajadzībām. Līdz ar to Komisija noteica, ka dalībvalstīs, kas pieprasījušas atļauju metilbromīda lietošanai kritiskām vajadzībām, 2008. gadā var kopumā izlietot 212 671 kg metilbromīda. Šis daudzums atbilst 1,1 % metilbromīda patēriņa Eiropas Kopienā 1991. gadā un liecina, ka vairāk nekā 98,9 % metilbromīda ir aizstāti ar citām vielām. Kategorijas izmantošanai kritiskām vajadzībām atbilst kategorijām, kas noteiktas Lēmuma XIX/9 A tabulā, kurš pieņemts Monreālas Protokola pušu deviņpadsmitajā sanāksmē (3).

(5)

Minētās regulas 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktā paredzēts, ka Komisijai jānosaka, kuriem lietotājiem var piešķirt atbrīvojumu attiecībā uz lietošanu kritiskām vajadzībām. Tā kā minētās regulas 17. panta 2. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm jānosaka kvalifikācijas prasību minimums metilbromīda izmantošanā iesaistītajiem darbiniekiem un tā kā fumigācija ir vienīgais metilbromīda lietojums, Komisija ir noteikusi, ka metilbromīda lietotāji, kas veic fumigāciju, ir vienīgie lietotāji, ko dalībvalstis ierosina un Komisija apstiprina metilbromīda lietošanai kritiskām vajadzībām. Lietotāji, kas veic fumigāciju, ir pietiekami kvalificēti, lai droši lietotu metilbromīdu, turklāt dalībvalstis ir ieviesušas kārtību, kā to teritorijā noteikt lietotājus fumigācijai, kuriem atļauta metilbromīda lietošana kritiskām vajadzībām.

(6)

Lēmumā IX/6 noteikts, ka metilbromīda ražošana un patēriņš kritiskām vajadzībām ir pieļaujams vienīgi tad, ja minēto vielu nevar iegūt no esošajiem nelietota vai reģenerēta metilbromīda krājumiem. Minētās regulas 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktā noteikts, ka metilbromīda ražošana un imports ir atļauts vienīgi tad, ja nevienai no pusēm nav pieejams reģenerēts vai atkārtoti izmantojams metilbromīds. Saskaņā ar Lēmumu IX/6 un minētās regulas 3. panta 2. punkta ii) apakšpunktu Komisija noteikusi, ka lietošanai kritiskām vajadzībām ir pieejami 6 296,744 kg metilbromīda krājumu.

(7)

Minētās regulas 4. panta 2. punkta ii) apakšpunktā noteikts, ka pēc 2005. gada 31. decembra ir aizliegta metilbromīda laišana tirgū un lietošana saskaņā ar 4. panta 4. punktu, ko veic uzņēmumi, kas nav ražotāji vai importētāji. Minētās regulas 4. panta 4. punktā noteikts, ka 4. panta 2. punktu nepiemēro ierobežojamo vielu laišanai tirgū un izmantošanai, ja minētās vielas lieto, lai apmierinātu to lietotāju licencētus pieprasījumus kritiskām vajadzībām, kas noteikti 3. panta 2. punktā.

Tādēļ pēc 2007. gada 31. decembra laist tirgū metilbromīdu un lietot to kritiskām vajadzībām līdztekus ražotājiem un importētājiem būs atļauts arī fumigatoriem, kurus Komisija reģistrēs 2008. gadā. Fumigatori parasti uztic importētājam gan metilbromīda ievešanu, gan piegādi. Lietotāji, kas veic fumigāciju, kurus Komisija 2007. gadā reģistrējusi metilbromīda lietošanai kritiskām vajadzībām, 2008. gadā atļaus izmantot atlikušo metilbromīdu, kas nav izmantots 2007. gadā (turpmāk tekstā – “krājumi”). Eiropas Komisija ir ieviesusi licencēšanas procedūras šādu metilbromīda krājumu atskaitīšanai, pirms ir ievests vai saražots papildu daudzums metilbromīda, lai apmierinātu licencētus pieprasījumus lietošanai kritiskām vajadzībām 2008. gadā.

(8)

Ņemot vērā, ka noteikumu par metilbromīda izmantošanu kritiskām vajadzībām piemēro no 2008. gada 1. janvāra, kā arī lai nodrošinātu, ka ieinteresētie uzņēmumi un lietotāji var izmantot licencēšanas sistēmu, šo lēmumu piemēro no minētās dienas.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. pantu,

(1)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktam un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantam Komisijai ir jāveic nepieciešamās pārbaudes, jāpaziņo dalībvalstīm to rezultāti, jāņem vērā dalībvalstu piezīmes, jāuzsāk divpusējas sarunas, lai panāktu vienošanos ar attiecīgajām dalībvalstīm, un oficiāli jāpaziņo pieņemtie secinājumi dalībvalstīm.

(2)

Dalībvalstīm ir bijusi iespēja pieprasīt samierināšanas procedūras uzsākšanu. Minētā iespēja dažos gadījumos ir izmantota, un Komisija ir iepazinusies ar ziņojumu par rezultātiem.

(3)

Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1258/1999 un Regulai (EK) Nr. 1290/2005 var finansēt tikai tos lauksaimniecības izdevumus, kas radušies, nepārkāpjot Kopienas noteikumus.

(4)

Ņemot vērā veiktās pārbaudes, divpusējo sarunu iznākumu un samierināšanas procedūras, daļa no dalībvalstu paziņotajiem izdevumiem neatbilst šai prasībai, un tādēļ ELVGF Garantiju nodaļa un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (turpmāk tekstā ELGF) tos nevar finansēt.

(5)

Ir jānorāda summas, kas nav atzītas par attiecināmām uz ELVGF Garantiju nodaļu un ELGF. Šīs summas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies agrāk par divdesmit četriem mēnešiem pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstīm par pārbaužu rezultātiem.

(6)

Gadījumus, uz kuriem attiecas šis lēmums, novērtējumu par summām, kas izslēdzamas, pamatojoties uz neatbilstību Kopienas noteikumiem, Komisija ir paziņojusi dalībvalstīm kopsavilkuma ziņojumā par šo tematu.

(7)

Šis lēmums neskar finansiālos slēdzienus, ko Komisija var izdarīt no Tiesas spriedumiem lietās, kas vēl nav izskatītas līdz 2007. gada 15. decembrim un kas attiecas uz šā lēmuma saturu.

(1)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2006/502/EK (2) dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai atļautu laist tirgū tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu laist tirgū jaunrades šķiltavas.

(2)

Lēmumu 2006/502/EK pieņēma saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 13. panta nosacījumiem, kuros lēmuma piemērošanas termiņš ierobežots līdz vienam gadam, bet to iespējams apstiprināt uz papildperiodiem, kas arī nepārsniedz vienu gadu.

(3)

Lēmumu 2006/502/EK grozīja ar Lēmumu 2007/231/EK, tādējādi pirmoreiz pagarinot lēmuma piemērošanas termiņu par vienu gadu, proti, līdz 2008. gada 11. maijam.

(4)

Ņemot vērā līdz šim gūto pieredzi un panākumus alternatīvu risinājumu izstrādē saistībā ar bērniem drošām šķiltavām, lēmuma piemērošanas termiņš ir jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 2001/95/EK izveidotā komiteja,