PIELIKUMS

Komisijas 2008. gada 15. aprīļa Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	69,6
	TN	115,9
	TR	109,1
	ZZ	98,2
0707 00 05	JO	178,8
	MA	43,7
	TR	150,5
	ZZ	124,3
0709 90 70	MA	97,2
	TR	105,2
	ZZ	101,2
0805 10 20	EG	53,4
	IL	59,3
	MA	56,1
	TN	53,2
	TR	56,0
	US	55,6
	ZZ	55,6
0805 50 10	AR	117,4
	IL	117,6
	TR	129,6
	ZA	134,8
	ZZ	124,9
0808 10 80	AR	81,7
	BR	82,8
	CA	79,6
	CL	81,8
	CN	92,0
	MK	57,9
	NZ	124,5
	US	102,4
	UY	73,5
	ZA	73,0
	ZZ	84,9
0808 20 50	AR	83,5
	AU	93,7
	CL	92,9
	CN	47,6
	ZA	95,7
	ZZ	82,7

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2008. gada 16. aprīļa

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00 (3)
	vidēji augsta kvalitāte	0,00 (3)
	zema kvalitāte	0,00 (3)
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00 (3)
1002 00 00	RUDZI	0,00 (3)
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	0,00
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	0,00 (3)
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	0,00 (3)

---

(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.

(3)  Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2008 šis nodoklis uz laiku ir atcelts.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

1.4.2008-14.4.2008

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā. (EUR/t)   Mīkstie kvieši (1) Kukurūza Cietie kvieši, augsta kvalitāte Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2) Cietie kvieši, zema kvalitāte (3) Mieži Birža Minnéapolis Chicago — — — — Kotējums 313,39 148,60 — — — — FOB cena, ASV — — 334,99 324,99 304,99 161,68 Piemaksa par Persijas līča reģionu — 11,27 — — — — Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu 20,07 — — — — —

2)	Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā. Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama 41,07 EUR/t Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama 35,41 EUR/t

---

(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Panamas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

PANAMAS REPUBLIKA,

no otras puses,

(turpmāk – “Puses”),

IEVĒROJOT, ka starp vairākām Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Panamas Republiku ir noslēgti divpusēji nolīgumi par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuros ietvertie noteikumi ir pretrunā Eiropas Kopienas tiesību aktiem,

IEVĒROJOT, ka Eiropas Kopienai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz vairākiem aspektiem, kas var tikt iekļauti divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm,

IEVĒROJOT, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem Kopienas gaisa pārvadātājiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir tiesības uz nediskriminētu piekļuvi lidojuma maršrutiem starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm,

ŅEMOT VĒRĀ, ka nolīgumus starp Eiropas Kopienu un dažām trešām valstīm, kas nodrošina šo trešo valstu valstspiederīgajiem iespēju kļūt par tādu gaisa pārvadātāju īpašniekiem, kuri ir licencēti saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem,

ATZĪSTOT, ka tie noteikumi divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Panamas Republiku, kuri ir pretrunā Eiropas Kopienas tiesību aktiem, ir jāsaskaņo ar šiem Kopienas tiesību aktiem, tādējādi izveidojot stabilu juridisko pamatu gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp Eiropas Kopienu un Panamas Republiku un saglabājot šo gaisa pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību,

IEVĒROJOT, ka Eiropas Kopienas mērķis šajās sarunās nav palielināt kopējo gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjomu starp Eiropas Kopienu un Panamas Republiku, ietekmēt līdzsvaru starp Kopienas gaisa pārvadātājiem un Panamas Republikas gaisa pārvadātājiem vai risināt sarunas par grozījumiem esošajos divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos attiecībā uz satiksmes tiesībām,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Šajā nolīgumā “dalībvalstis” ir Eiropas Kopienas dalībvalstis. “LACAK dalībvalstis” ir Latīņamerikas Civilās aviācijas komisijas dalībvalstis.

2.   Šā nolīguma I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos esošās atsauces uz tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kas ir attiecīgā nolīguma Puse, uzskata par atsaucēm uz Eiropas Kopienas dalībvalstu valstspiederīgajiem.

3.   Šā nolīguma I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos esošās atsauces uz tās dalībvalsts gaisa pārvadātājiem vai aviosabiedrībām, kas ir attiecīgā nolīguma Puse, uzskata par atsaucēm uz attiecīgās dalībvalsts norādītajiem gaisa pārvadātājiem vai aviosabiedrībām.

2. pants

Norādīšana, pilnvarošana un atsaukšana

1.   Šā panta 2. un 3. punkts aizstāj atbilstīgos noteikumus pantos, kas uzskaitīti, attiecīgi, II pielikuma a) un b) punktā, saistībā ar, attiecīgi, gaisa pārvadātāju norādīšanu, ko veic attiecīgā dalībvalsts, pilnvarām un atļaujām, ko tiem piešķir Panamas Republika, un gaisa pārvadātāju atļauju vai pilnvaru atteikumu, atsaukšanu, apturēšanu vai ierobežošanu. Šā panta 4. un 5. punkts aizstāj atbilstīgos noteikumus, attiecīgi, II pielikuma a) un b) punktā saistībā ar, attiecīgi, gaisa pārvadātāja norādīšanu, ko veic Panamas Republika, pilnvarām un atļaujām, ko tiem piešķir dalībvalsts, un gaisa pārvadātāju atļauju vai pilnvaru atteikumu, atsaukšanu, apturēšanu vai ierobežošanu.

2.   Saņemot kādas dalībvalsts norādi, Panamas Republika ar mazāko iespējamo procedūras kavēšanos piešķir atbilstīgas pilnvaras un atļaujas, ja:

i)	gaisa pārvadātājs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu veic uzņēmējdarbību norādītājas dalībvalsts teritorijā un tam ir derīga darbības licence saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem;

ii)	dalībvalsts, kas ir atbildīga par aviācijas uzņēmuma sertifikāta izdošanu, faktiski īsteno un nodrošina gaisa pārvadātāja reglamentējošu kontroli un norādē ir skaidri identificēta attiecīgā aeronavigācijas iestāde; un

iii)

gaisa pārvadātājs – tieši vai sakarā ar lielākās daļas īpašumtiesībām – pieder un turpina piederēt dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem, vai citām valstīm, kas uzskaitītas III pielikumā, un/vai šo citu valstu valstspiederīgajiem, un šīs valstis un/vai šie valstspiederīgie to pastāvīgi faktiski kontrolē.

3.   Panamas Republika var atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot dalībvalsts norādīta gaisa pārvadātāja pilnvaras vai atļaujas, ja:

i)	gaisa pārvadātājs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu neveic uzņēmējdarbību norādītājas dalībvalsts teritorijā vai arī tam nav derīgas darbības licences saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem; vai

ii)	dalībvalsts, kas ir atbildīga par aviācijas uzņēmuma sertifikāta izdošanu, faktiski neīsteno vai nenodrošina gaisa pārvadātāja reglamentējošu kontroli vai arī norādē nav skaidri identificēta attiecīgā aeronavigācijas iestāde; vai

iii)	gaisa pārvadātājs – tieši vai sakarā ar lielākās daļas īpašumtiesībām – nepieder dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem, vai arī citām valstīm, kas uzskaitītas III pielikumā, un/vai šo citu valstu valstspiederīgajiem, vai arī minētie to faktiski nekontrolē; vai

iv)

saskaņā ar divpusēju nolīgumu starp Panamas Republiku un kādu citu dalībvalsti gaisa pārvadātājam jau ir piešķirta atļauja un Panamas Republika var pierādīt, ka, saskaņā ar šo nolīgumu izmantojot satiksmes tiesības maršrutā, kas ietver kādu vietu minētajā citā dalībvalstī, tiktu apieti satiksmes tiesību ierobežojumi, kas paredzēti minētajā citā nolīgumā; vai

v)	gaisa pārvadātājam ir kādas dalībvalsts izdota gaisakuģa ekspluatanta apliecība un nepastāv divpusējs gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums starp Panamas Republiku un minēto dalībvalsti un Panamas Republikas norādītam gaisa pārvadātājam ir liegtas satiksmes tiesības uz minēto dalībvalsti.

Īstenojot savas tiesības saskaņā ar šo punktu, Panamas Republika Kopienas gaisa pārvadātājus nediskriminē valstspiederības dēļ.

4.   Saņemot Panamas Republikas norādi, dalībvalsts ar mazāko iespējamo procedūras kavēšanos piešķir atbilstīgas pilnvaras un atļaujas, ja:

i)	gaisa pārvadātājs veic uzņēmējdarbību Panamas Republikā; un

ii)	Panamas Republikā ir un tiek īstenota gaisa pārvadātāja efektīva reglamentējoša kontrole un Panamas Republika ir atbildīga par gaisakuģa ekspluatanta apliecības izdošanu; un

iii)	gaisa pārvadātājs – tieši vai sakarā ar lielākās daļas īpašumtiesībām – pieder LACAK dalībvalstīm un/vai LACAK dalībvalstu valstspiederīgajiem un minētie to faktiski kontrolē.

5.   Dalībvalsts var atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot Panamas Republikas norādīta gaisa pārvadātāja pilnvaras var atļaujas, ja:

i)	gaisa pārvadātājs neveic uzņēmējdarbību Panamas Republikā; vai

ii)	Panamas Republikā nav gaisa pārvadātāja efektīvas reglamentējošas kontroles vai arī tā netiek īstenota, vai arī Panamas Republika nav atbildīga par gaisakuģa ekspluatanta apliecības izdošanu; vai

iii)	gaisa pārvadātājs – tieši vai sakarā ar lielākās daļas īpašumtiesībām – nepieder LACAK dalībvalstīm un/vai LACAK dalībvalstu valstspiederīgajiem vai arī minētie to faktiski nekontrolē; vai

iv)

saskaņā ar divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un kādu citu LACAK dalībvalsti gaisa pārvadātājam jau ir piešķirta atļauja un dalībvalsts var pierādīt, ka, saskaņā ar šo nolīgumu izmantojot satiksmes tiesības maršrutā, kas ietver kādu vietu minētajā citā LACAK dalībvalstī, tiktu apieti satiksmes tiesību ierobežojumi, paredzēti minētajā citā nolīgumā.

3. pants

Drošums

1.   Šā panta 2. punkts papildina II pielikuma c) punktā uzskaitītos pantus.

2.   Ja dalībvalsts ir norādījusi gaisa pārvadātāju, kura reglamentējošo kontroli veic un uztur cita dalībvalsts, tad Panamas Republikas tiesības saskaņā ar drošības noteikumiem nolīgumā starp dalībvalsti, kas norādījusi gaisa pārvadātāju, un Panamas Republiku vienlīdz attiecas gan uz šīs citas dalībvalsts veikto drošības standartu pieņemšanu, izpildi un uzturēšanu, gan uz gaisa pārvadātāja darbības atļauju izsniegšanu.

4. pants

Nodokļu uzlikšana aviācijas degvielai

1.   Šā panta 2. un 3. punkts papildina atbilstīgos noteikumus pantos, kas uzskaitīti II pielikuma d) punktā.

2.   Neskarot citus noteikumus par pretējo, II pielikuma d) punktā uzskaitītie nolīgumi neliedz dalībvalstij nediskriminējoši uzlikt nodokļus, nodevas, maksu vai citus maksājumus par degvielu, ko tās teritorijā piegādā izmantošanai tādu Panamas Republikas norādītu gaisa pārvadātāju gaisakuģos, kuri veic lidojumus maršrutā no kādas vietas šīs dalībvalsts teritorijā uz citu vietu šīs dalībvalsts vai citas dalībvalsts teritorijā.

3.   Neskarot citus noteikumus par pretējo, II pielikuma d) punktā uzskaitītie nolīgumi neliedz Panamas Republikai nediskriminējoši uzlikt nodokļus, nodevas, maksu vai citus maksājumus par degvielu, ko tās teritorijā piegādā izmantošanai tādu dalībvalsts norādītu gaisa pārvadātāju gaisakuģos, kuri veic lidojumus maršrutā no kādas vietas Panamas Republikas teritorijā uz citu vietu Panamas Republikas teritorijā vai citas LACAK dalībvalsts teritorijā.

5. pants

Pārvadājumu tarifi

1.   Šā panta 2. un 3. punkts papildina II pielikuma e) punktā uzskaitītos pantus.

2.   Uz tarifiem, ko saskaņā ar kādu no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, kurā ir kāds no II pielikuma e) punktā uzskaitītajiem noteikumiem, Panamas Republikas norādīti gaisa pārvadātāji piemēro par pārvadājumiem, kas pilnībā veikti Eiropas Kopienas teritorijā, attiecas Eiropas Kopienas tiesību akti. Eiropas Kopienas tiesību aktus piemēro nediskriminējot.

3.   Uz tarifiem, ko saskaņā ar kādu no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, kurā ir kāds no II pielikuma e) punktā uzskaitītajiem noteikumiem, dalībvalstu norādīti gaisa pārvadātāji piemēro par pārvadājumiem starp Panamas Republiku un citu LACAK dalībvalsti, attiecas Panamas tiesību akti par cenu noteikšanu, un tos piemēro nediskriminējot.

6. pants

Atbilstība konkurences noteikumiem

1.   Neskarot citus noteikumus par pretējo, I pielikumā minētie nolīgumi: i) neatbalsta nolīgumus starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus vai saskaņotas darbības, ar kurām nepieļauj, traucē vai ierobežo konkurenci; ii) nepastiprina šādu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību ietekmi; vai iii) nedeleģē privātiem saimnieciskās darbības subjektiem atbildību par tādu pasākumu veikšanu, ar kuriem nepieļauj, traucē vai ierobežo konkurenci.

2.   Nepiemēro I pielikumā uzskaitīto nolīgumu noteikumus, kuri nav saderīgi ar šā panta 1. punktu.

7. pants

Nolīguma pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.

8. pants

Pārskatīšana vai grozīšana

Puses, savstarpēji vienojoties, var jebkurā laikā pārskatīt vai grozīt šo nolīgumu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā, kad Puses ir viena otrai rakstiski paziņojušas, ka ir pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā.

10. pants

Nolīguma izbeigšana

1.   Ja tiek izbeigts kāds no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, vienlaikus izbeidzas visi šā nolīguma noteikumi, kas attiecas uz atbilstīgo I pielikumā uzskaitīto nolīgumu.

2.   Ja tiek izbeigti visi I pielikumā uzskaitītie nolīgumi, vienlaikus izbeidzas šis nolīgums.

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par izvedmuitas nodokļiem

Kijevā, 2007. gada 11. decembrī

Jūsu Ekselence!

Saistībā ar 1994. gada 14. jūnijā noslēgto Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Ukrainu un ņemot vērā Ukrainas iestāšanās sarunas Pasaules Tirdzniecības Organizācijā, šīs vēstules mērķis ir apstiprināt, ka tiks atcelti nodokļi, ko Ukraina piemēro savas valsts izcelsmes precēm, kas tiek eksportētas uz Eiropas Kopienu, tiklīdz stāsies spēkā ES un Ukrainas Brīvās tirdzniecības zonas nolīgums, par kuru vienosies pēc Ukrainas iestāšanās procesa PTO pabeigšanas un saskaņā ar jauno, uzlaboto nolīgumu.

Es ierosinu, ka šī vēstule un Jūsu atbilde tiek uzskatīta par formālu nolīgumu starp mums.

Šis nolīgums stāsies spēkā no dienas, kad Eiropas Kopiena saņems rakstisku paziņojumu no Ukrainas par to, ka tā ir pabeigusi vajadzīgās iekšējās procedūras.

Es apstiprinu, ka šī vēstule un Jūsu atbilde veido formālu nolīgumu starp mums.

Jūsu Ekselence, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Briselē, 2008. gada 1. aprīlī

Jūsu Ekselence!

Apstiprinu, ka ir saņemta Ukrainas valdības 2007. gada 11. decembra vēstule, par kuru vēlos Jums pateikties un kuras teksts ir šāds:

Es apliecinu, ka citētā vēstule un mana atbilde veido formālu nolīgumu starp mums.

Jūsu Ekselence, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

PIELIKUMS

FINANSĒJAMO PROJEKTU APRAKSTS

1.   Vispārēji mērķi

Šīs vienotās rīcības vispārējais mērķis ir ar turpmāk izklāstīto projektu palīdzību atbalstīt BTIK īstenošanu, jo īpaši tādu aspektu īstenošanu, kas saistīti ar mikrobioloģisku vai citu bioloģisku izraisītājfaktoru vai toksīnu drošumu un drošību laboratorijās un citās iekārtās, tostarp vajadzības gadījumā transportēšanas laikā, lai novērstu neatļautu piekļuvi šādiem izraisītājfaktoriem un toksīniem un to neatļautu izvešanu.

Tāpat tās mērķis ir palīdzēt veicināt informētību par bioloģisku apdraudējumu novēršanas jomā pieņemto praksi, un jo īpaši ar 2. projekta palīdzību veicināt valsts laboratoriju darbību un saskaņot reaģēšanu uz bioloģiskiem izraisītājfaktoriem un vispārējo valsts gatavību bioloģiskiem apdraudējumiem.

2.   Konkrēti, ar projektiem saistīti mērķi

Turpmāk izklāstītajos projektos izskatīs trīs ļoti nozīmīgus aspektus apzinātā un neapzinātā slimību izplatībā:

1)

iespējamību, ka teroristiem vai citiem noziedzniekiem ir piekļuve bīstamiem bioloģiskiem patogēniem/toksīniem. Nedrīkst pieļaut, ka teroristi varētu iegūt slimību izraisītājus un izmantot slimības kā ieroci. Tādi gadījumi kā vēstules ar Sibīrijas mēra sporām 2001. gadā ASV var izraisīt nopietnas politiskas un saimnieciskas problēmas;

2)

nozīmīgu vispārēju pieaugumu jaunu laboratoriju, un jo īpaši tādu augsta līmeņa izolētības laboratoriju skaita ziņā, kuras nespēj ievērot pietiekamus bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības standartus. Pēdējo gadu laikā liels skaits valstu, tostarp valstis, kam ir maz resursu, ir atvēlējušas līdzekļus, lai izveidotu augsta līmeņa izolētības laboratorijas. Lai gan tas ļautu valsts zinātniekiem gūt pieredzi, strādājot ar bīstamiem patogēniem, piemēram, ar SARS korona vīrusu vai vīrusu hemorāģisko drudža vīrusu, tas radītu arī apdraudējumu, jo īpaši valstīs, kam nav iespējas uzkrāt līdzekļus iekārtu ilgtermiņa uzturēšanai un nodrošināt darbiniekiem piemērotas mācības;

3)

laboratorijās notiek starpgadījumi un netīša ļoti bīstamu bioloģisku materiālu noplūde tāpēc, ka laboratorijās un citās iekārtās bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības jomā ir pieņemta nepiemērota prakse, kā arī tāpēc, ka nav ievēroti ANO noteikumi par infekcijas izraisītājvielu iesaiņošanu un pārvadāšanu. Trīs dažādi nelaimes gadījumi SARS laboratorijās Āzijā 2003. un 2004. gadā un nesenais nāves gadījums Krievijā, ko izraisīja laboratorijā iegūta Ebolas (Ebola) vīrusa hemorāģiskā drudža infekcija, kā arī bioloģiskā drošuma nepilnības, kuru dēļ laboratorijās ASV notikusi inficēšanās (tularēmija un melioidoze), liecina par apdraudējumiem, kas saistīti ar nepietiekamu bioloģisku drošumu un laboratoriju bioloģisko drošību, kuras uzlabošanai jāpievērš lielāka uzmanība, izmantojot vadības metodes un personāla mācības neatkarīgi no tā, kādā laboratorijas vidē (cilvēku, dzīvnieku vai lauksaimniecības izpētes) darbinieki strādā.

2.1.   1. projekts: bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzības veicināšana, rīkojot informatīvus seminārus valsts un reģionālā līmenī

Projekta mērķis

Šā projekta mērķis ir mudināt valstis uzņemties atbildību par tādu programmu izstrādi, ar kuru palīdzību var izvairīties no neapzinātas bioloģisku izraisītājfaktoru iedarbības vai noplūdes laboratorijās un novērst apzinātu minēto izraisītājfaktoru nepareizu lietojumu. Projektā piedalīsies gan attiecīgu valstu veselības aizsardzības politikas veidotāji, gan laboratoriju vadītāji un darbinieki, lai mudinātu viņus apņemties nodrošināt bioloģiska drošuma/bioloģiskas drošības kultūru. Ar projektu arī atbalstīs bioloģisku apdraudējumu mazināšanas programmu attīstību attiecīgu valstu, reģionu un starptautiskā līmenī, tostarp ar laboratoriju tīklu un saskaņotu bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības definīciju reģiona valstīs, lai veicinātu pārredzamību un apņemšanos ievērot bioloģiskās pētniecības ētiku (tostarp veicināt ieroču neizplatīšanu). Īpašu uzmanību pievērsīs saišu izveidei starp sabiedrības veselības nozari un citām nozarēm, piemēram, dzīvnieku veselības aizsardzības un vides nozari, lai nodrošinātu saskaņotu un vispārēju pieeju bioloģisku apdraudējumu mazināšanai.

Projekta rezultāti

i)	Reģioni un valstis iesaistīsies aktīvā dialogā par jautājumiem, kas saistīti ar bīstamu bioloģisku izraisītājfaktoru un toksīnu drošumu un drošību laboratorijās un citās iekārtās;

ii)	apzinās laboratoriju pašreizējo praksi bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības jautājumos;

iii)	atbalstīs attiecīgu valstu plānu izstrādi, jo īpaši atbilstīgi IHR, patogēnu noteikumiem un kontroles pasākumiem, lai stiprinātu drošumu un drošību, strādājot ar īpaši infekcioziem materiāliem;

iv)	izstrādās mācību programmas, lai panāktu, ka politikas veidotāji, laboratoriju vadītāji un laboratoriju darbinieki turpina mazināt bioloģiskus apdraudējumus (minētajās programmās ietilps bioloģiskās pētniecības ētikas jautājumi un tajās popularizēs rīcības kodeksus);

v)

nodrošinās līdzekļus, lai savstarpēji saistītu ieinteresētās personas attiecīgajās valstīs un starptautiskās organizācijas (tostarp FAO, OIE un SAAK), kā arī lai uzturētu to darbību un palīdzētu tām kļūt par atbildīgiem pasaules līmeņa partneriem reģionālās ekspertu apvienībās un starptautiskos tīklos.

Projekta izklāsts

a)   Reģiona mēroga semināri, lai veicinātu informētību par bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzību un paredzētu konkrētas, ar atsevišķām valstīm saistītas operatīvas ierosmes bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības jomā

PVO 2006. gadā Vidusamerikā un Dienvidamerikā, Vidusjūras reģiona austrumu valstīs un tajās Āfrikas valstīs, kurās runā angļu valodā, organizēja informatīvus seminārus, lai veicinātu informētību par bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzību. Ar to noslēgs pirmo vispārējo informētības veicināšanas semināru ciklu atlikušajos reģionos un nodrošinās turpmākus pasākumus ar semināriem, kuros pievērsīsies konkrētu valstu vajadzībām izvēlētos reģionos, tostarp bioloģiskās pētniecības ētikas un rīcības kodeksu jomā. Lai centieni nedublētos un lai koordinētu un saskaņotu pieejas, PVO par notiekošajiem projektiem un vajadzīgo palīdzību konsultēsies ar attiecīgām ieinteresētām personām un līdzekļu devējiem (starptautiskiem darbību veicējiem un nevalstiskām organizācijām).

Paredzēti pieci reģiona mēroga semināri, kas varētu attiekties uz šādiem reģioniem: Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, Dienvidamerika, Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija, Austrumāzija/Klusā okeāna rietumdaļa, Vidusāzija un Austrumeiropas valstis (tostarp Krievija).

b)   Konsultācijas ar attiecīgām kompetentām iestādēm, lai tās pievērstos bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzībai veselības aizsardzības nozarē

PVO konsultēsies ar kompetentajām iestādēm attiecīgajās nozarēs un ar uzziņu bibliotēku vadītājiem, lai veicinātu viņu apņēmību pievērsties bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzībai. Ir paredzēti vismaz četri apmeklējumi. Valstis, ko apmeklēs, izvēlēsies, konsultējoties vadības komitejā, un valstu izvēle atspoguļos to apņēmību īstenot ieroču neizplatīšanas politiku.

c)   Intensīvi semināri par konkrētu tematu saistībā ar bioloģisku apdraudējumu mazināšanu

PVO organizēs vismaz divus reģiona mēroga seminārus veselības aizsardzības politikas veidotājiem, kā arī laboratoriju vadītājiem un darbiniekiem, lai pārrunātu konkrētus tematus, un tādējādi padziļinātu izpratni par bioloģisku apdraudējumu mazināšanas aspektiem. Šajos semināros pievērsīsies tiesību aktu un uzraudzības jautājumiem, kā arī tam, kā nodrošināt programmu stabilitāti, izmantojot tīklus, seminārus un ekspertu apvienības. Semināri attieksies galvenokārt uz Vidusjūras reģiona austrumu valstīm un Austrumeiropas valstīm vai citām valstīm, kas saistītas ar 2. projektā paredzēto atlasi.

2.2.   2. projekts: Drošības un laboratoriju vadības prakses stiprināšana, lai novērstu bioloģiskus apdraudējumus (paraugs valstīm)

Projekta mērķis

i)

Apzināt un novērtēt veselības aizsardzības sistēmu reaģēšanas spējas, jo īpaši attiecībā uz bioloģiskiem izraisītājfaktoriem un toksīniem, lai uzlabotu attiecīgu valstu gatavību bioloģiskiem apdraudējumiem, sasaistot veselības aizsardzības nozari ar ārlietu, tieslietu, vides aizsardzības, tirdzniecības, lauksaimniecības (un dzīvnieku veselības aizsardzības) un izlūkošanas nozari;

ii)	izveidot forumu, lai uzturētu saikni starp darbību veicējiem attiecīgās valstīs un tos informētu par veselības aizsardzības sistēmas gatavību un reaģēšanas spējām;

iii)	izstrādāt bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzības plānu, jo īpaši saistībā ar laboratoriju praksi un drošumu, kā arī saskaņot to ar integrētiem attiecīgu valstu gatavības plāniem;

iv)	īstenot attiecīgu valstu bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzības plānu, jo īpaši saistībā ar laboratoriju praksi un drošumu;

v)	izpētīt un stiprināt attiecīgu valstu laboratoriju darbību, jaudu un stabilu darbību, piesaistot tās reģionāliem un starptautiskiem laboratoriju tīkliem.

Projekta rezultāti

i)	Stiprinās izmeklētās valsts programmu, lai mazinātu bioloģisku apdraudējumu;

ii)	uzlabos attiecīgas valsts ieinteresēto personu izpratni par to, kādi ir sabiedrības veselības aizsardzības nozares uzdevumi, reaģējot uz bioloģiskiem starpgadījumiem, un vairos šo personu uzticību nozarei kā šādu uzdevumu izpildītājai;

iii)	lai reaģētu uz bioloģiskiem starpgadījumiem, bioloģisku pētījumu laboratorijas sasaistīs ar ieinteresētajām personām attiecīgās valstīs;

iv)	būs uzlabots laboratoriju drošums, kvalitāte un darbība;

v)	ar reģionālu un starptautisku atzinību nodrošinās atzītu laboratoriju kvalitāti un savstarpējo saistību;

vi)	nodrošinās, ka valsts atbilst IHR paredzētajām prasībām par laboratoriju pamatspējām.

Projekta izklāsts

Iepriekš minēto iemeslu dēļ projektu īstenos tādā piemērotā laikposmā, kam būs vajadzīga ilga apņēmība gan no pieteikuma iesniedzējas valsts, gan ES. Projektu īstenos vairākos posmos. Par attiecīgas valsts projekta vadītāju būtu jāieceļ ES algots eksperts.

Sagatavošanas posms

PVO projektam izvēlēsies vairākas kandidātvalstis, lai ar vadības komitejas palīdzību ES dalībvalstīm ieteiktu piemērotu kandidātu. Izvēles kritērijos būs prioritāri atspoguļoti ieroču neizplatīšanas jautājumi. PVO un prezidentvalsts ar ĢS/AP palīdzību veiks izpētes pārrunas ar kandidātvalstīm. Pamatojoties uz šajās pārrunās gūtajiem panākumiem, atbilstīgi nākamajam projekta posmam PVO pārstāvji apmeklēs valstis, pirms tās izvērtē. PVO izraudzīsies projekta koordinatoru, kas ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgais.

Šā sagatavošanas procesa rezultātā Eiropas Savienība (ko šim nolūkam pārstāvēs prezidentvalsts ar ĢS/AP palīdzību), Pasaules Veselības organizācija un izvēlētā valsts parakstīs saprašanās memorandu.

Novērtēšanas posms

Novērtēšanas posmā PVO veiks ar bioloģiju saistītu attiecīgas valsts darbību un izmeklētās valsts bioloģisku aktīvu novērtējumu un palīdzēs tos salāgot ar valsts gatavību reaģēt uz bioloģiskiem starpgadījumiem. Novērtējumā pabeigs bioloģisku starpgadījumu izvērtēšanu un izstrādās koordinācijas plānu, lai informētu visas ieinteresētās puses par attiecīgas valsts gatavību bioloģiskiem starpgadījumiem, un tajā būs sākta attiecīgās valsts gatavības plānā paredzēto sabiedrības veselības aizsardzības pienākumu saskaņošana, gatavojoties starptautiska mēroga bioloģiskiem un/vai sabiedrības veselības aizsardzības ārkārtas gadījumiem.

Tehniskas palīdzības posms

Šā posma mērķis ir stiprināt laboratoriju praksi reaģēt uz starptautiska mēroga notikumiem saistībā ar sabiedrības veselības aizsardzību un nodrošināt to, lai laboratoriju darbība būtu droša un tās rezultāti būtu apstiprināti valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī. Lai sasniegtu šos mērķus, atbildīgajiem dalībniekiem sabiedrības veselības jomā un bioloģiskās reaģēšanas jomā nodrošinās mācības. Izstrādās laboratoriju infrastruktūru plānus un attiecīgas valsts bioloģiskā drošuma jomā atzītus speciālistus piesaistīs starptautiskiem tīkliem, tostarp tie piedalīsies ikgadējās bioloģiska drošuma asociācijas sanāksmēs un konferencēs.

Izvērtēšanas posms

Katru ceturksni PVO sadarbībā ar izmeklēto valsti sagatavos ziņojumus, kuros izvērtē attiecīgas valsts gatavības plānus bioloģiskiem apdraudējumiem, kā arī attiecīgas valsts laboratoriju darbību no bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības viedokļa, un pārsūtīs šos izvērtējuma ziņojumus prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP, un Komisijai.

3.   Ilgums

Paredzētais vienotās rīcības īstenošanas laiks ir 24 mēneši.

4.   Saņēmēji

Saņēmēji ir valstis, kas ir BTIK puses, vai valstis, kas sākušas ratifikācijas/pievienošanās procesu. Vienotā rīcība galvenokārt attiecināma uz tām valstīm un reģioniem, kas ir neaizsargāti, jo to bioloģiskajās laboratorijās veic nedrošas darbības, kuras palielina tādu mikroorganismu un to produktu, kas var izraisīt būtiskas sekas, pazušanas, zādzības un nepareizas izmantošanas risku.

5.   Īstenošanas struktūra

Prezidentvalsts, kam palīdz ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis, ir atbildīga par šīs vienotās rīcības īstenošanu un tās pārraudzību. Prezidentvalstij tehniskā īstenošana jāuztic PVO.

Projektus īstenos PVO darbinieki, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar (ekspertiem no) PVO dalībvalstīm, jo īpaši ES dalībvalstīm. Pieņemot darbā jaunus darbiniekus projekta īstenošanai, būtu jādod priekšroka ES dalībvalstu valstspiederīgajiem. Vienotās rīcības īstenošanu pārraudzīs vadības komiteja, kurā ietilpst PVO pārstāvji, ES prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP un Komisija. Vadības komitejas sanāksmes notiks pēc vajadzības, bet vismaz divas reizes gadā, lai pārskatītu panākto un pārrunātu ar īstenošanu saistītus jautājumus. To dara, lai nodrošinātu vispārēju projekta īstenošanas un novērtējuma ziņojumu saskaņošanu. Tāpat vadības komiteja darbojas kā valstu atlases mehānisms 1(b) un 2. projekta vajadzībām.