I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

1.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 289/2008

(2008. gada 31. marts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 11. un 12. pantu, un 19. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1266/2007 (2) paredz noteikumus dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām. Tajā arī paredzēti noteikumi atbrīvojumiem no izvešanas aizlieguma, kas piemērojams uzņēmīgu sugu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvadājumiem no aizliegtās zonas, kā noteikts Direktīvā 2000/75/EK.

(2)

Ja atbrīvojumus no izvešanas aizlieguma, kas piemērojams uzņēmīgu sugu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanai no aizliegtās zonas, piemēro šādiem dzīvniekiem vai produktiem, kuri paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai vai eksportam uz trešu valsti, veselības sertifikātos, kas noteikti Padomes Direktīvā 64/432/EEK (3), Padomes Direktīvā 91/68/EEK (4), Padomes Direktīvā 92/65/EEK (5) un minēti Komisijas Lēmumā 93/444/EEK (6), jāiekļauj atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1266/2007. Pamatojoties uz gūto pieredzi, ir lietderīgi nodrošināt, ka visos šajos veselības sertifikātos pievieno papildu ierakstu, lai padarītu skaidrākus veselības nosacījumus, ar kādiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem nosaka atbrīvojumu no izvešanas aizlieguma.

(3)

Padomes 1988. gada 14. jūnija Direktīvā 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (7), Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīvā 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (8), Komisijas 1995. gada 19. septembra Lēmumā 95/388/EK, ar ko nosaka sertifikātu paraugu Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar aitu un kazu sugas dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem (9), un Lēmumā 93/444/EEK nosaka, ka, pārvietojot liellopu, aitu un kazu sugas dzīvnieku spermu, olšūnas un embrijus, līdzi jābūt veselības sertifikātiem.

(4)

Pamatojoties uz gūto pieredzi, ja piemēro atbrīvojumus no izvešanas aizlieguma, kas attiecas uz uzņēmīgu sugu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanu no aizliegtajām zonām, šajos veselības sertifikātos jāiekļauj arī atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1266/2007. Tādēļ visos šajos veselības sertifikātos jāpievieno papildu ieraksts, lai padarītu skaidrākus veselības nosacījumus, ar kādiem spermai, olšūnām un embrijiem nosaka atbrīvojumu no izvešanas aizlieguma.

(5)	In vivo iegūti liellopu embriji un olšūnas nerada būtisku risku attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi. Tādēļ tiem jāpiemēro atbrīvojums no izvešanas aizlieguma, ja vien donordzīvniekiem embriju un olšūnu vākšanas dienā nav infekciozā katarālā drudža klīnisko simptomu.

(6)	Skaidrības labad tekstā jāievieš dažas izmaiņas attiecībā uz dabīgi imūniem dzīvniekiem, kas minēti III pielikuma 6. un 7. punktā un noteikumos par olšūnām un embrijiem.

(7)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1266/2007.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 31. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/729/EK (OV L 294, 13.11.2007., 26. lpp.).

(2) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.

(3) OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/729/EK.

(4) OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(5) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/265/EK (OV L 114, 1.5.2007., 17. lpp.).

(6) OV L 208, 19.8.1993., 34. lpp.

(7) OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2008/120/EK (OV L 42, 16.2.2008., 63. lpp.).

(8) OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/60/EK (OV L 31, 3.2.2006., 24. lpp.).

(9) OV L 234, 3.10.1995., 30. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/43/EK (OV L 20, 22.1.2005., 34. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikumu aizstāj ar šādu:

“III PIELIKUMS

Nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu atbrīvojumu no izvešanas aizlieguma (minēti 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā)

A. Dzīvnieki

Pārvadāšanas laikā līdz galamērķim dzīvnieki jāsargā no slimības pārnēsātājiem Culicoides ģints kukaiņiem.

Turklāt jāizpilda vismaz viens no nosacījumiem, kas aprakstīti 1. līdz 7. punktā.

Līdz nosūtīšanai, ko veic saskaņā ar V pielikumu noteiktā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposmā, dzīvnieki kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas turēti zonā, kurā sezonāli nav infekciozā katarālā drudža, un tiem veikts aģenta noteikšanas tests saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas un vakcīnu rokasgrāmatu (*1) (“OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmata”); testa rezultāti ir negatīvi, un tas veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas.

Taču aģenta noteikšanas testi nav jāveic dalībvalstīs vai dalībvalstu reģionos, kuros ir pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti, ne mazāk kā trīs gadu laikposmā īstenojot monitoringa programmu, un kas pamato V pielikumā aprakstītā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanu.

Dalībvalstis, izmantojot šo iespēju, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirdzniecībā vai izvest uz trešu valsti, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1226/2007 III pielikuma A daļas 1. punktu līdz nosūtīšanai dzīvnieks(-i) kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas …. (ierakstīt datumu) un, vajadzības gadījumā (norādīt atbilstošo), turēts(-i) zonā, kurā sezonāli nav infekciozā katarālā drudža, un atlasītajiem paraugiem atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai septiņu dienu laikā pirms pārvešanas veikts aģenta noteikšanas tests, un testa rezultāti ir negatīvi.”

Līdz nosūtīšanai vismaz 60 dienas iepriekš dzīvnieki turēti apstākļos, kur tie ir aizsargāti pret slimības pārnēsātājiem.

“Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 2. punkta prasībām.”

Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 28 dienas tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, un šajā laikposmā tiem veikts seroloģiskais tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas; šā testa rezultāti ir negatīvi, un tas veikts vismaz 28 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms.

“Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 3. punkta prasībām.”

Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 14 dienas tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, un šajā laikposmā tiem veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, šā testa rezultāti ir negatīvi, un tas veikts vismaz 14 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms.

“Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 4. punkta prasībām.”

Dzīvnieku izcelsme ir ganāmpulkā, kas vakcinēts saskaņā ar kompetentās iestādes pieņemtu vakcinācijas programmu, un dzīvnieki ir vakcinēti pret serotipu(-iem), kuri ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā izcelsmes apgabalā, dzīvniekiem vēl rit garantētais imunitātes laikposms, kas norādīts vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikācijā, un dzīvnieki atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

a)	tie vakcinēti ne mazāk kā 60 dienas pirms pārvietošanas;

tie vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu tik dienas pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprināto vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte, vai agrāk, un tiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ne mazāk kā 14 dienas pēc imunitātes izveidošanās, ko nosaka saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikāciju;

c)	tie bijuši agrāk vakcinēti un ir revakcinēti ar inaktivētu vakcīnu garantētajā imunitātes laikposmā, kas norādīts vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikācijā;

no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā laikposmā, kas noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms vakcinācijas turēti no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvā zonā un ir vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu tik dienas pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprināto vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte, vai agrāk.

“Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 5. punktu dzīvnieks(-i) vakcinēts(-i) pret infekciozā katarālā drudža serotipu … (ierakstīt serotipu(-us)) ar … (ierakstīt vakcīnas nosaukumu) inaktivētu/modificētu dzīvu vakcīnu (norādīt atbilstošo).”

Dzīvnieki nav vakcinēti pret infekciozo katarālo drudzi un vienmēr turēti epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskā izcelsmes apgabalā, kurā ir vai varētu būt tikai viens serotips, un:

a)	tiem veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa antivielas, un testa rezultāti ir pozitīvi; tests jāveic 60 līdz 360 dienas pirms pārvietošanas; vai

tiem veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa antivielas, un testa rezultāti ir pozitīvi; tests jāveic vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas, un dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas.

“Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 6. punktu dzīvniekam(-iem) veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa … (norādīt sereotipu) antivielas.”

Dzīvnieki nav vakcinēti pret infekciozo katarālo drudzi, un tiem veikts atbilstošs seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu specifiskās esošo vai iespējamo infekciozā katarālā drudža vīrusu serotipu antivielas, testa rezultāti ir pozitīvi attiecībā uz visiem serotipiem, kas ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, un:

a)	specifisko serotipu seroloģiskais tests veikts 60 līdz 360 dienas pirms pārvietošanas; vai

b)	specifisko serotipu seroloģiskais tests veikts vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas dienas, un dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas.

“Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 7. punktu dzīvniekam(-iem) veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu specifiskās esošo vai iespējamo infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu … (norādīt sereotipu) antivielas.”

B. Dzīvnieku sperma

Spermai jābūt iegūtai no donordzīvniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	dzīvnieki turēti ārpus aizliegtās zonas vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā;

b)	tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā;

no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposmā, kas noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā turēti zonā, kurā nav infekciozā katarālā drudža, un tiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms spermas vākšanas sākuma.

Taču aģenta noteikšanas tests, iespējams, nav vajadzīgs dalībvalstīs vai dalībvalstu reģionos, kuros ir pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti, ne mazāk kā trīs gadu laikposmā īstenojot monitoringa programmu, un kas pamato V pielikumā aprakstītā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanu.

Dalībvalstis, izmantojot šo iespēju, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē Komisiju un dalībvalstis;

d)	vismaz ik pēc 60 dienām spermas vākšanas laikā un 21 līdz 60 dienas pēc pēdējās vākšanas reizes atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai dzīvniekiem ir veikts seroloģiskais tests, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un testa rezultāti ir negatīvi;

dzīvniekiem ir veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, un testa rezultāti ir negatīvi, testu veic asins paraugiem, kas iegūti:

i)	spermas vākšanas sākumā un beigās un

ii)

spermas vākšanas laikā:

—	vismaz ik pēc septiņām dienām, veicot vīrusa izolēšanas testu,

—	vismaz reizi 28 dienās, veicot polimerāzes ķēdes reakcijas testu.

Ja šajā daļā minēto spermu paredzēts laist Kopienas iekšējā tirdzniecībā vai izvest uz trešu valsti, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Padomes Direktīvu 88/407/EEK (*2) un Komisijas Lēmumu 95/388/EK (*3) vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Sperma iegūta no donordzīvniekiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma B daļas … (a), b), c) d) vai e) punktam, norādīt atbilstīgo).”

C. Dzīvnieku olšūnas un embriji

In vivo iegūtus liellopu embrijus un olšūnas ievāc no donordzīvniekiem, kuriem vākšanas dienā nav infekciozā katarālā drudža klīnisko simptomu.

Dzīvnieku, kas nav liellopi, embrijiem un olšūnām un in vitro iegūtiem liellopu embrijiem jābūt iegūtiem no donordzīvniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	dzīvnieki turēti ārpus aizliegtās zonas vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā;

b)	dzīvnieki ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā;

c)	21 līdz 60 dienas pēc embriju/olšūnu vākšanas dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts seroloģiskais tests, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un testa rezultāti ir negatīvi;

d)	dzīvniekiem ir veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; testu veic asins paraugam, kas paņemts embriju/olšūnu vākšanas dienā, un testa rezultāti ir negatīvi.

Ja 1. un 2. punktā minētās olšūnas un embrijus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirdzniecībā vai izvest uz trešu valsti, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Padomes Direktīvu 89/556/EEK (*4) un Lēmumu 95/388/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Embriji/olšūnas iegūti no donordzīvniekiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma C daļas … (1. punktam; 2. punkta a) apakšpunktam, 2. punkta b) apakšpunktam 2. punkta c) apakšpunktam vai 2. punkta d) apakšpunktam, norādīt atbilstīgo).”

Direktīvas 89/556/EEK B pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu nepiemēro olšūnām un embrijiem, kas vākti no donordzīvniekiem, kurus tur saimniecībās, uz ko attiecas veterināri aizliegumi vai karantīnas pasākumi saistībā ar infekciozo katarālo drudzi.

(*4) OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.” ”

(*1) http://www.oie.int/eng/normes/en_mcode.htm?e1d10

(*2) OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.

(*3) OV L 234, 3.10.1995., 30. lpp.

1.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/9

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 290/2008

(2008. gada 31. marts),

ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2008. gada 1. aprīļa

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00 , 1001 90 91 , ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002 , ex 1005 , izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007 , izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktā paredzēts, ka šā panta 2. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00 , 1001 90 91 , ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002 00 , 1005 10 90 , 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā ikdienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)	Tādēļ laikposmam no 2008. gada 1. aprīļa jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)	Daži šajā regulā noteiktie nodokļi uz laiku ir atcelti saskaņā ar Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2008 (3), ar kuru noteiktai labībai, ko ieved 2007./2008. tirdzniecības gadā, uz laiku atceļ ievedmuitas nodokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sākot no 2008. gada 1. aprīļa, Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 31. martā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.). Regula (EK) Nr. 1784/2003 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 2008. gada 1. jūlija.

(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1816/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 5. lpp.).

(3) OV L 1, 4.1.2008., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2008. gada 1. aprīļa

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00 (*1)
	vidēji augsta kvalitāte	0,00 (*1)
	zema kvalitāte	0,00 (*1)
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00 (*1)
1002 00 00	RUDZI	0,00 (*1)
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	0,00
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	0,00 (*1)
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	0,00 (*1)

(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.

(*1) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2008 šis nodoklis uz laiku ir atcelts.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

14.3.2008-28.3.2008

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)
	Mīkstie kvieši (*1)	Kukurūza	Cietie kvieši, augsta kvalitāte	Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (*2)	Cietie kvieši, zema kvalitāte (*3)	Mieži
Birža	Minnéapolis	Chicago	—	—	—	—
Kotējums	329,32	137,63	—	—	—	—
FOB cena, ASV	—	—	374,25	364,25	344,25	172,08
Piemaksa par Persijas līča reģionu	66,33	12,45	—	—	—	—
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	—	—	—	—	—	—

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama	42,31 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama	35,74 EUR/t

(*1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(*2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(*3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

1.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/12

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/41/EK

(2008. gada 31. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu hloridazonu kā darbīgo vielu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Hloridazons ir minētajā sarakstā.

(2)

Hloridazona iedarbība uz cilvēku veselību un vidi pieteikuma iesniedzēja ierosinātajos dažādajos izmantošanas veidos ir izvērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un Regulas (EK) Nr. 1490/2002 noteikumiem. Turklāt minētajās regulās ir izraudzītas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 10. panta 1. punktu. Ziņotāja dalībvalsts par hloridazonu bija Vācija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2005. gada 16. martā.

(3)

Dalībvalstu un EPNI speciālisti pārskatīja novērtējuma ziņojumu un 2007. gada 27. jūlijā iesniedza to Komisijai kā EPNI zinātnisko ziņojumu par hloridazonu (4). Šo ziņojumu dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un tas tika pabeigts 2007. gada 4. decembrī kā Komisijas pārskata ziņojums par hloridazonu.

(4)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka hloridazonu saturošus augu aizsardzības līdzekļus var uzskatīt par tādiem, kas kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut hloridazonu I pielikumā, lai atļaujas par augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(5)	Līdz darbīgās vielas iekļaušanai I pielikumā jāatvēl pietiekams laika posms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties jauno prasību izpildei saistībā ar minēto iekļaušanu.

(6)

Neierobežojot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, kas izriet no darbīgās vielas iekļaušanas I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur hloridazonu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK un jo īpaši tās 13. panta prasībām un I pielikumā izvirzītajiem attiecīgajiem nosacījumiem. Dalībvalstīm attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc pašreizējās atļaujas saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem. Atkāpjoties no minētā termiņa, jāparedz ilgāks laika posms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietošanas veidu saskaņā ar vienotajiem principiem, kas izklāstīti Direktīvā 91/414/EEK.

(7)

Pieredze, kas iepriekš gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (5), liecina par iespējamām grūtībām, kas var rasties, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, jo īpaši pienākums pārliecināties, ka atļaujas turētājs nodrošina tādu piekļuvi dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šī pienākumu precizēšana neparedz dalībvalstīm vai atļaujas turētājiem jaunus pienākumus, kas nebija noteikti līdz šim pieņemtajās direktīvās, ar ko groza I pielikumu.

(8)	Tādēļ Direktīva 91/414/EEK attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam dalībvalstis pieņem un publicē normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2009. gada 1. jūlija.

Pieņemot minētos aktus, dalībvalstis tajos iekļauj norādi uz šo direktīvu vai attiecīgu norādi pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šī norāde.

3. pants

1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis līdz 2009. gada 30. jūnijam saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK groza vai atsauc pašreizējās atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur hloridazonu kā darbīgo vielu.

Līdz minētajai dienai tās jo īpaši pārliecinās, ka ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz hloridazonu, izņemot tos nosacījumus, kas noteikti attiecīgās darbīgās vielas ieraksta B daļā, un ka atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve šai dokumentācijai atbilstīgi minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar tās 13. panta nosacījumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur hloridazonu kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim, dalībvalstis atkārtoti novērtē līdzekli saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma hloridazona ieraksta B daļu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka, vai līdzeklis atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā izvirzītajiem nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir konstatēts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)	ja līdzeklis satur hloridazonu kā vienīgo darbīgo vielu, vajadzības gadījumā vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim groza vai atsauc atļauju; vai

ja līdzeklis satur hloridazonu kā vienu no vairākām darbīgām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kas attiecībā uz šādiem grozījumiem vai atsaukšanu noteikta attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām attiecīgo vielu vai vielas iekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 31. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2008/40/EK (OV L 87, 29.3.2008., 5. lpp.).

(2) OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1044/2003 (OV L 151, 19.6.2003., 32. lpp.).

(3) OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1095/2007 (OV L 246, 21.9.2007., 19. lpp.).

(4) EPNI zinātniskais ziņojums (2007) 108, 1.–82. lpp. Conclusion regarding the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance chloridazon (pabeigts 2007. gada 27. jūlijā, 2007. gada 31. jūlija versija).

(5) OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2266/2000 (OV L 259, 13.10.2000., 27. lpp.).

PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušanas termiņš

Īpaši noteikumi

“191

Hloridazons

CAS Nr. 1698-60-8

CIPAC Nr. 111

5-amino-4-hlor-2-fenilpiridaz-3(2H)-īns

920 g/kg

Ražošanas procesā radušos piemaisījumu 4-amino-5-hlor-izomēru uzskata par toksisku, tāpēc tam ir noteikts maksimālais līmenis – 60 g/kg.

2009. gada 1. janvāris

2018. gada 31. decembris

A DAĻA

Var lietot tikai kā herbicīdu (maks. 2,6 Kg/ha) vienīgi katru trešo gadu uz tā paša lauka

B DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2007. gada 4. decembrī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par hloridazonu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.

Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš:

—	lietotāju drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredzēts izmantot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus,

—	ūdens dzīvnieku aizsardzībai,

—	gruntsūdeņu aizsardzībai gadījumos, kad darbīgo vielu lieto reģionos ar jutīgu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem.

Vajadzības gadījumā atļaujas piešķiršanas nosacījumos jāietver riska mazināšanas pasākumi un jutīgajās zonās jāuzsāk novērošanas programmas, lai kontrolētu iespējamo gruntsūdens piesārņojumu ar B un B1 metabolītu.”

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

1.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/15

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 25. septembris)

par Francijas ieviesto Pasākumu C 45/06 (ex NN 62/A/06), saistībā ar atomelektrostacijas celtniecību, ko pēc Teollisuuden Voima Oy pasūtījuma veic AREVA NP (agrāk Framatome ANP)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4323)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/281/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomiskās zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā saskaņā ar iepriekš citētajām tiesību normām izteikto aicinājumu ieinteresētajām personām iesniegt savus apsvērumus (1) un pēc iepazīšanās ar iesniegtajiem apsvērumiem,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

2004. gada 11. oktobra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 15. oktobrī, Greenpeace iesniedza Komisijai sūdzību par garantijas izsniegšanu, ko veica Compagnie française d'assurance pour le commerce extérieur (turpmāk tekstā – Coface), attiecībā uz Francijas ieguldījumu eksportējamo pakalpojumu klāstā, kurus Framatome ANP sniedz Somijas uzņēmumam Teollisuuden Voima Oy (TVO). Framatome ANP ir pārdēvēts par AREVA NP (2).

(2)	Komisija reģistrēja sūdzību ar reģistra numuru CP 201/2004 2004. gada 29. oktobrī.

(3)	2004. gada 4. novembra vēstulē (skat. D/57822) Komisija lūdza Francijas varas iestādes sniegt informāciju par garantiju. Francijas varas iestādes sniedza šo informāciju 10. decembra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 13. decembrī.

(4)

2004. gada 14. decembra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 16. decembrī, Eiropas Atjaunojamās enerģijas federācija (turpmāk – EREF) iesniedza Komisijai sūdzību, kurā apstrīdēja jaunās TVO kodolspēkstacijas būvniecības, finansēšanas un darbības nodrošināšanai veikto pasākumu atbilstību Kopienas tiesībām. Tajā apgalvots, ka papildus Coface garantijai, arī Bayerische Landesbank (turpmāk – BLB) un AB Svensk Exportkredit (turpmāk – SEK) piedāvātais finansējums uzskatāms par atbalstu.

(5)	Komisija reģistrēja šīs sūdzības daļu, kas attiecas uz valsts atbalstu, ar reģistra numuru CP 238/2004 2004. gada 21. decembrī. Lielā mērā tā veica abu sūdzību apvienotu pārbaudi, jo sūdzība CP 238/2004 attiecas uz to pašu jautājumu, uz ko sūdzība CP 201/2004.

(6)	2005. gada 15. februārī (skat. D/51174) Komisija lūdza Vācijas varas iestādes sniegt informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Vācijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2005. gada 16. marta vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2005. gada 17. martā.

(7)	2005. gada 26. maija vēstulē (skat. D/54101) Komisija lūdza Francijas varas iestādes sniegt informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Francijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2005. gada 26. jūlija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2005. gada 27. jūlijā.

(8)	2005. gada 7. jūnija vēstulē (skat. D/54366) Komisija lūdza Somijas varas iestādes sniegt informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Somijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2005. gada 8. jūlija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2005. gada 11. jūlijā.

(9)	2005. gada 8. jūnija vēstulē (skat. D/54377) Komisija lūdza Zviedrijas varas iestādes sniegt informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Zviedrijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2005. gada 7. jūlija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2005. gada 18. jūlijā.

(10)	2005. gada 2. septembrī notika Komisijas un EREF pārstāvju tikšanās.

(11)	2005. gada 18. novembra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 22. novembrī, EREF sniedza Komisijai papildu ziņas attiecībā uz savu 2004. gada 14. decembra sūdzību, tai skaitā ziņas par sūdzībā CP 238/2004 minēto valsts atbalstu.

(12)	2005. gada 9. decembra vēstulē (skat. D/59668) Komisija lūdza Zviedrijas varas iestādes sniegt papildu informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Zviedrijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2006. gada 6. aprīļa vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2006. gada 10. aprīlī.

(13)

2006. gada 13. janvāra vēstulē (skat. D/50295) Komisija lūdza Francijas varas iestādes sniegt papildu informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem. Francijas varas iestādes sniedza šo informāciju 2006. gada 20. februāra e-pasta sūtījumā, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2006. gada 21. februārī, un papildināja to ar 2006. gada 10. marta e-pasta sūtījumu, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2006. gada 13. martā.

(14)	Francijas varas iestādes sniedza papildu informāciju par sūdzībās minētajiem pasākumiem 2006. gada 5. aprīļa e-pasta sūtījumā, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu tajā pašā dienā.

(15)	2006. gada 4. maija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 12. maijā, Greenpeace sniedza Komisijai papildu informāciju par sūdzību CP 201/2004.

(16)	2006. gada 4. jūlijā notika Komisijas, Francijas varas iestāžu, bankas, AREVA NP un TVO pārstāvju tikšanās, kuras gaitā Francijas varas iestāžu pārstāvji iesniedza dokumentus par sūdzībās minētajiem pasākumiem.

(17)	2006. gada 18. jūlija vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 2006. gada 25. jūlijā, EREF sniedza papildu ziņas par sūdzību CP 238/2004 un pieprasīja Komisijai pieņemt lēmumu šajā jautājumā.

(18)

2006. gada 7. septembrī Komisija apvienoja abas sūdzības, piešķirot tām reģistra numuru NN 62/2006. 2006. gada 20 septembrī tā sadalīja šo lietu divās (3) apakšlietās, NN 62/A/2006 un NN 62/B/2006. Lieta NN 62/A/2006 attiecas uz sūdzību sadaļu, kas saistīta ar Coface garantiju, bet lieta NN 62/B/2006 attiecas uz sūdzības CP 238/2004 sadaļu, kas saistīta ar aizdevuma piešķiršanu, kurā piedalījās BLB, un divpusējo aizdevumu, ko piešķīra SEK (sūdzība CP 201/2004 neietver šos jautājumus).

(19)

2006. gada 24. oktobrī Komisija pieņēma lēmumus abās lietās. Pirmajā lēmumā (4) tā pauda viedokli, ka lietā NN 62/B/2006 ietvertie veiktie pasākumi nav uzskatāmi par atbalstu. Tad Komisija informēja Franciju par savu lēmumu lietā NN 62/A/2006, kuras numurs mainīts uz C 45/2006, uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz Coface garantiju. Šie pasākumi ir dotā lēmuma, ar kuru tiek izbeigta oficiāla izmeklēšanas procedūra lietā C 45/2006, priekšmets.

(20)

2006. gada 14. novembra vēstulē, ko Komisija reģistrēja kā saņemtu 16 novembrī, Francijas varas iestādes lūdza Komisiju pagarināt termiņu savu apsvērumu iesniegšanai. 30. novembra vēstulē Komisija piešķīra termiņa pagarinājumu. Savus apsvērumus Francijas varas iestādes iesniedza 2006. gada 22. decembra vēstulē, kas tika reģistrēta kā saņemta 2007. gada 4. janvārī.

(21)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5)2007. gada 1. februārī. Komisija lūdza ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par izskatāmajiem pasākumiem. Tā saņēma desmit ieinteresēto personu iesniegtus apsvērumus. 2007. gada 23. marta vēstulē (skat. D/51341) tā pārsūtīja tos Francijai, dodot tai iespēju paust savus apsvērumus. Pēc noteiktā termiņa pagarinājuma pieprasīšanas Francijas varas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2007. gada 11. maija vēstulē, kas tika reģistrēta kā saņemta 2007. gada 14. maijā.

2. APRAKSTS

2.1. Olkiluoto 3 projekts

(22)	Šobrīd Somijai ir četri kodolreaktori. Divi no tiem pieder uzņēmumam Fortum un atrodas Lovisā, pārējie divi pieder TVO un atrodas Olkiluoto.

(23)

TVO ir bezpeļņas uzņēmums, kas piegādā elektroenerģiju saviem akcionāriem par pašizmaksu. Tās kapitāls sadalīts vairākos laidienos, katram no tiem atbilst spēkstacija vai spēkstaciju grupa. Īpašuma tiesības uz TVO kapitāla laidiena daļu dod tiesības iegādāties atbilstošu attiecīgās spēkstacijas vai spēkstaciju produkcijas daļu par pašizmaksu.

(24)	TVO akcionāri pamatā ir enerģētikas un industriālie uzņēmumi, kas ir lieli elektroenerģijas patērētāji.

(25)	TVO, kuram jau pieder divi atomreaktori, kā arī kapitāla daļa ogļu spēkstacijā un kurš pārvalda vēja ģeneratoru staciju, šobrīd Olkiluoto tiek būvēts trešais kodolreaktors, kas kļūs pazīstams kā “Olkiluoto 3”.

(26)

Par Olkiluoto 3 būvniecību atbildīgs ir konsorcijs, ko izveidojuši Siemens un AREVA NP (AREVA un Siemens meitas uzņēmums), kam atbilstošas daļās pieder 66 % un 34 % kapitāla. Konsorciju izvēlējās TVO pēc tam, kad 2002. gada septembrī tika publicēts uzaicinājums piedalīties konkursā. 2003. gada 15. oktobrīTVO informēja AREVA NP un Siemens konsorciju par tā uzvaru konkursā. Būvniecības līgums tika parakstīts 2003. gada 18. decembrī. Atbilstoši Komisijas saņemtajai informācijai, bez izvēlētā konsorcija aicinājumam piedalīties konkursā atsaucās arī […] (*1).

(27)	Olkiluoto 3 būs pirmais jaunās paaudzes Eiropas paaugstināta spiediena ūdens reaktors (EPR) ar plānoto jaudu 1 600 MW. Saskaņā ar sākotnējiem plāniem reaktoram bija jāuzsāk darbs 2009. gadā, taču sakarā ar būvdarbu aizkavēšanos tā darbības uzsākšana paredzēta 2010. gada beigās/2011. gada sākumā.

2.2. Finansējums

(28)	TVO Olkiluoto 3 finansēšanai, kas kopumā izmaksās vairāk nekā 3 miljardus euro, izmanto vairākus finansējuma avotus.

(29)

Pirmkārt, TVO akcionāri ir piekrituši palielināt TVO kapitālu (pašu kapitālu) par summu, kas atbilst aptuveni [15–30] % no projekta izmaksām, izveidojot īpašu akciju laidienu jaunajam reaktoram. Otrkārt, akcionāri piešķirs subordinētu aizdevumu, kura apmērs būs [0–15] % no kopējām izmaksām. Papildus šim finansējumam, ko 2003. gada decembrī, parakstot investīciju līgumu, nodrošināja akcionāri, TVO vienojās par aizdevuma saņemšanu no starptautisku banku sindikāta un par vairākiem divpusējiem aizdevumiem. Lielākā daļa šo aizdevumu tika refinansēti, izmantojot 2004. gada martā Coface garantēto aizdevumu, jaunu aizdevumu, par kuru vienojās 2005. gada jūnijā, un daudziem jauniem divpusējiem aizdevumiem.

2.2.1. Kredītlīnija

(30)	Šīs kredītlīnijas (turpmāk – kredītlīnija) summa ir 1,35 miljardi euro.

(31)

Šo kredītlīniju TVO piešķīra banku sindikāts, kurā BLB, BNP Paribas, JP Morgan, Nordea un Svenska Handelsbanken bija pilnvarotie aizdevuma organizētāji. 2003. gada 11. novembra vēstulē katra no šīm piecām bankām uzņēmās nepieciešamības gadījumā nodrošināt līdz 500 miljoniem euro lielu summu, kas kopumā sastāda 2,5 miljardus euro. Sindicēšanas procesa gaitā citas bankas piedalījās kredītlīnijas nodrošināšanā. 2003. gada 17. decembrī kredītlīnijas līgumu uz līdztiesīgiem noteikumiem parakstīja divpadsmit bankas.

(32)

Kredītlīnija tika piešķirta divās daļās, kuru atmaksāšanas termiņi ir attiecīgi pieci un septiņi gadi. Kredītlīnija piešķirta ar EURIBOR likmei piesaistītu procentu likmi. Uz pieciem gadiem izsniegtā daļa paredz likmi […] bāzes punktus (bps) virs EUREBOR likmes pirmos trīs gadus, palielinoties par […] bps turpmākajos […] gados. Uz septiņiem gadiem izsniegtā daļa paredz likmi […] bāzes punktus (bps) virs EUREBOR likmes pirmos trīs gadus, palielinoties par […] bps turpmākajos […] gados un par […] bps turpmākajos […] gados. Kredītlīnijai nav piesaistīta valsts garantija.

(33)	Līgums starp TVO un bankām, kas tika parakstīts 2003. gada 17. decembrī, sākotnēji paredzēja 1,95 miljardus euro lielu summu. 2004. gada martā pēc tam, kad TVO tika piešķirts 2.2.2. iedaļā aprakstītais Coface garantētais aizdevums, šī summa tika samazināta līdz 1,35 miljardiem euro.

(34)

2005. gada jūnijā paralēli cita veida finansējumam TVO, izmantojot labvēlīgāku tirgus situāciju, noslēdza jaunu aizdevuma līgumu par 1,6 miljardiem euro, kurā šim aizdevumam uz septiņiem gadiem bija paredzēta vidējā procentu likme tikai […] bps virs EURIBOR likmes. Tā kā sākotnējie ar Olkiluoto 3 saistītie maksājumi varēja tikt veikti no citiem šajā sadaļā aprakstītajiem finansējuma avotiem, jo īpaši no akcionāru līdzekļiem, TVO tā arī neradās nepieciešamība izmantot 2003. gada decembrī piešķirto kredītlīniju, un šis kredītlīnijas līgums tika izbeigts.

(35)

2004. gada 11. jūnijā Komisija, saskaņā ar Euratom līguma 43. pantu, sniedza pozitīvu slēdzienu, kurā secināja, ka aplūkojamais industriālais projekts sekmē drošības palielināšanos un piegāžu diversifikāciju gan reģionālā, gan Eiropas līmenī un ka visi šī investīciju projekta aspekti atbilst Euratom Līguma izvirzītajiem mērķiem.

2.2.2. Coface garantētais aizdevums

(36)	Šis ir 570 miljonu euro aizdevums (“garantētais aizdevums”, vārds “aizdevums” tiek lietots, lai izvairītos no sajaukšanas ar 2.2.1. apsvērumā aprakstīto kredītlīniju), kuru piešķīra tie paši 31. punktā minētie pilnvarotie organizētāji, izņemot banku […].

(37)

Aizdevuma pamatsumma TVO tiks izsniegta pakāpeniski piecu gadu laikā, izsniegtās aizdevuma summas atbilst maksājumiem, ko TVO veic AREVA NP. Aizdevuma atmaksa tiek veikta vienādās pamatsummas daļās ik pēc sešiem mēnešiem. Tā tiks uzsākta sešus mēnešus pēc pēdējās aizdevuma summas saņemšanas un tiks veikta 12 gadu laikā. Francijas varas iestāžu aprēķinātais vidējais aizdevuma termiņš ir 8,92 gadi.

(38)	Bankām maksājamā procentu likme ir mainīga un piesaistīta EURIBOR likmei. Aizdevums paredz bankām likmi […] bps virs EURIBOR likmes.

(39)

Aizdevums ir nodrošināts ar Coface izsniegto garantiju, kas ir Francijas valsts vārdā veikto eksporta kreditēšanas apdrošināšanas pasākumu sastāvdaļa. Apdrošināšanu saņem bankas, un apdrošinātās personas ir bankas, ievērojot, ka Coface apdrošina 95 % no aizdevuma summas. Par šo apdrošināšanu Coface pieprasa prēmiju ar fiksētu likmi [2,5–3,5] % apmērā par katru maksājumu, tādējādi kopējais par labu Coface maksājamo prēmiju apjoms ir [14,25–19,95] miljoni euro. Šo prēmiju pieprasa no bankām, kuras savukārt papildus 38. apsvērumā minētajiem aizdevuma procentiem iekasē maksājamo summu no TVO.

(40)

Francijas Eksporta kreditēšanas un garantiju komisija (CGCCE), kura bija atbildīga par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz garantijas izsniegšanu, 2003. gada 17. novembrī sniedza pozitīvu atzinumu. Coface apņēmās izsniegt garantiju 2003. gada 1. decembrī. Līgums par garantēto aizdevumu tika noslēgts 2004. gada 25. martā.

(41)	Francija paziņoja par garantiju “Vienošanās par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītajiem eksporta kredītiem” dalībniekiem, kas 2003. gada 20. novembrī noslēgta ESAO ietvaros (ESAO Vienošanās). Jānorāda, ka apskatāmo darījumu neapstrīdēja neviens ESAO Vienošanās dalībnieks.

2.2.3. Divpusējie aizdevumi

(42)

Papildus kredītlīnijas līgumam, pēc investīciju veikšanas lēmuma pieņemšanas TVO noslēdza vairākus divpusējus aizdevuma līgumus ar dažādām finanšu iestādēm par kopējo summu […] miljoni euro. Viens no aizdevuma līgumiem tika noslēgts ar SEK par summu 100 miljoni euro (skatīt lēmumu lietā NN 62/B/2006).

2.2.4. Finanšu paketes un notikumu hronoloģijas kopsavilkums

(43)

Šī tabula atšifrē Olkiluoto 3 projekta finansējumu uz 2004. gada 25. martu.

1. Tabula

Olkiluoto 3 projekta finansējuma atšifrējums (uz 2004. gada 25. martu)

Finansējuma avots	Summa (euro)	Projekta izmaksu proporcija
TVO kapitāla palielinājums	[…] miljoni	[ 15–30] %
Subordinētais akcionāru aizdevums	[…] miljoni	[0–15] %
Kredītlīnija	1,35 miljardi	aptuveni 42 %
Coface garantētais aizdevums	570 miljoni	aptuveni 18 %
Divpusējie aizdevumi	[…] miljoni	[15–30] %
KOPĀ	> 3 miljardi	100 %

(44)

Šajā tabulā atspoguļota notikumu hronoloģiskā secība.

2. Tabula

Projekta grafiks (galvenie posmi; 2002.–2004. gads)

Datums	Notikums
Līdz 2002. gada septembrim	TVO veic kodolreaktora izvēli spēkstacijas vajadzībām (procedūra atbilstošu atļauju saņemšanai).
2002. gada septembris	Publicēts uzaicinājums dalībai konkursā (konkursa noteikumos izklāstītie pieteikumu novērtēšanas kritēriji neietver prasību dalībniekiem nodrošināt finansējumu).
2003. gada marts	TVO saņem pieteikumus un uzsāk novērtēšanas procedūru.
2003. gada maijs–jūnijs	Paralēli un neatkarīgi no novērtēšanas procedūras, TVO lūdz dalībniekus iesniegt apsvērumus par iespēju saņemt eksporta kredītu kā alternatīvu finansējuma avotu.
2003. gada augusts–septembris	TVO publicē uzaicinājumu piedalīties konkursā bankām, kuras ieinteresētas sindicēta aizdevuma izsniegšanā 2,5 miljardu euro apmērā.
2003. gada 15. oktobris	TVO informē AREVA NP/Siemens konsorciju par to, ka tam ir “dalībnieka uzvarētāja” statuss.
2003. gada 11. novembris	Piecas bankas apņemas nodrošināt finansējumu līdz 2,5 miljardiem euro.
2003. gada 1. decembris	Pēc 2003. gada 17. novembraCGCCE pozitīva lēmuma saņemšanas Coface sniedz AREVA NP garantijas apsolījumu attiecībā uz eksporta kredītu 570 miljonu euro apmērā.
2003. gada 17. decembris	Tiek parakstīts līgums par sindicētas kredītlīnijas piešķiršanu 1,95 miljarda euro apmērā (bez Coface garantijas), lai ar to, kā arī ar akcionāru atbalstu un citiem divpusējiem aizdevumiem segtu kopējās finansējuma vajadzības.
2003. gada 18. decembris	Starp TVO un AREVA NP/Siemens konsorciju tiek parakstīts komerclīgums par kodolspēkstacijas būvniecību.
2003. gada decembra beigas–2004. gada janvāris	TVO sāk sarunas ar bankām par eksporta kredīta noteikumiem un nosacījumiem.
2004. gada 4. februāris	Starp TVO un bankām tiek panākta vienošanās par eksporta kredīta noteikumiem un nosacījumiem (tostarp tiek fiksēta bankas procentu likme).
2004. gada 25. marts	Coface garantēta aizdevuma līguma parakstīšana par 570 miljoniem euro un tai sekojoša sindicētas kredītlīnijas apjoma samazināšana līdz 1,35 miljardiem euro.

3. PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PAMATS

(45)

Savā 2006. gada 24. oktobra lēmumā Komisija pirmo reizi pārbaudīja, vai pasākums uzskatāms par atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Lēmumā tiek izvērtēts, vai priekšrocība ir piešķirta vai nav. Komisija atzīmēja, ka apdrošināšanas prēmija [2,5–3,5] % apmērā, ko saņēma Coface nevarēja tikt tieši salīdzināta ar tirgus likmi, jo neviens apdrošinātājs, šķiet, nepiedāvāja šāda veida finanšu pakalpojumu. Tomēr, tā kā valsts garantija tika izsniegta aizdevumam, tika uzskatīts, ka kopējās garantētā aizdevuma izmaksas, ko noteica kā samaksāto procentu un garantijas prēmijas summu, var tikt salīdzinātas ar izmaksām, kas būtu radušās aizņēmējam, ja valsts garantija netiktu izsniegta. Salīdzinot kopējās garantētā aizdevuma izmaksas ar 2.2.1. iedaļā aprakstītās kredītlīnijas izmaksām, kuras var uzskatīt par tirgus likmei atbilstošām, Komisija izdarīja sākotnēju secinājumu, ka garantētais aizdevums nesamazina finanšu saistību apjomu, kuras aizņēmējam būtu bijis jāuzņemas. Tāpēc šķiet, ka TVO nav piešķirta priekšrocība. Tomēr Komisija norāda, ka šis ir sākotnējs secinājums, kas balstās uz noteiktu pieņēmumu skaitu. Un tāpēc šajā posmā tā nespēja izslēgt varbūtību, ka pasākums uzskatāms par atbalstu, un nolēma dot iespēju Francijai un ieinteresētajām personām iesniegt savus apsvērumus par izmantoto metodoloģiju un pieņēmumiem, uz kuriem Komisija balstījās, analizējot priekšrocības esību.

(46)	Attiecībā uz jebkāda veida atbalsta saderību, Komisija atzīmē, ka dažas pazīmes norāda uz saderību EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, taču citas norāda uz pretējo. Tāpēc jebkāda atbalsta saderība nevar tikt prezumēta a priori.

(47)	Tā kā nevar izslēgt varbūtību, ka pasākums jāuzskata par atbalstu, un tāpēc, ja tas tā būtu, nav skaidrs, vai pasākums ir saderīgs, Komisija nolēma sākt ofociāu izmeklēšanas procedūru.

4. IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(48)

TVO savus apsvērumus iesniedza Komisijai 2007. gada 2. janvāra vēstulē. Tajā teikts, ka lēmumā par procedūras sākšanu ieviesušās vairākas faktu kļūdas, un ieteikti vairāki labojumi. Bez tam, tajā pausts viedoklis, ka daži Komisijas veiktie vērtējumi balstīti vienīgi uz zināmu skaitu hipotētisku pieņēmumu un tiem ir spekulatīvs raksturs. Attiecībā uz priekšrocības esību TVO, atsaucoties uz Komisijas sākotnējo novērtējumu, norādīja, ka Coface garantētais aizdevums izmaksāja dārgāk nekā kredītlīnija un citi tolaik pieejamie finansējuma avoti. Garantētais aizdevums tika izvēlēts tādēļ, ka tā atmaksas termiņš bija garāks un ar tā palīdzību varēja samazināt banku izsniegto līdzekļu apjomu, padarot iespējamu neizsniegto kredītlīnijas līdzekļu izmantošanu turpmāk radušos finanšu vajadzību segšanai (6). Tādējādi, TVO uzskatīja, ka Komisijai jānāk pie slēdziena, ka garantija nav uzskatāma par atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(49)

2007. gada 1. martu vēstulē Greenpeace, kurš pēc šīs procedūras sākšanas pirmais iesniedza sūdzību (skat. 1. iedaļu), paužot savus apsvērumus atgādināja, ka eksporta atbalsta pasākumi Kopienā vienmēr ir bijuši aizliegti, tāpēc tas uzskata, ka Komisijas lēmumam par šo pasākumu ir jābūt negatīvam, paredzot saņemtā atbalsta atgūšanu. Vēstulē netika pausti apsvērumi attiecībā uz sākotnējo analīzi par priekšrocības esību vai neesību, kas ietverta lēmumā par procedūras sākšanu.

(50)

Arī ar 2007. gada 1. martu datētajā vēstulē savus apsvērumus pauda EREF, kas savulaik bija otrs sūdzības iesniedzējs (skat. 1. sadaļu). Pēc tā domām bija skaidrs, ka eksporta kredīta piešķiršana eksportam Kopienas iekšienē uzskatāma par nelikumīgu valsts atbalstu. EREF atsaucās uz savā 2005. gada 18. novembra vēstulē paustajiem argumentiem un lūdza šo vēstuli pievienot ar notiekošo procedūru saistītajai lietai.

(51)

EREF uzskata, ka Coface iesaistīšanās finansēšanā skaidri signalizēja privātajām bankām, ka arī tām ir jāpiedalās, jo, pēc tā domām, Coface garantija samazina finansēšanā iesaistīto banku risku un samazina pašu kapitāla apjomu, ko bankas rezervēja apskatāmo aizdevumu izsniegšanai. Samazinot banku riska līmeni, Coface garantija sekmē aizdevuma ar samazinātu procentu likmi izsniegšanu TVO. Garantijas veidā sniegtā priekšrocība tādējādi palielinās. EREF uzskata, ka projekta finansējuma struktūra sabruktu, ja Coface nāktos atsaukt garantiju. Tas lūdza Komisiju pievērst uzmanību visām līgumattiecībām starp pusēm un sarunu procesam, kura rezultātā tika noslēgti šie līgumi.

(52)	Papildus 51. apsvērumā apkopotiem vispārīgiem apsvērumiem, EREF vēstule neietver apsvērumus attiecībā uz sākotnējo analīzi par priekšrocības esību vai neesību, kas ietverta lēmumā par procedūras sākšanu.

(53)

Papildus trim vēstulēm, kas minētas 48., 49. un 50. apsvērumā, Komisija saņēma apsvērumus no sešām dalībvalstīm – Nīderlandes, Zviedrijas, Somijas, Čehijas Republikas, Austrijas un Vācijas, kā arī no Eksportkredītu grupas (Export Credits Group) (7) padomes priekšsēdētāja. Iesaistītās dalībvalstis nesniedz apsvērumus par konkrētiem lietas apsvērumiem, bet gan kritizē Komisiju par 88. panta 2. punktā paredzētā procesa uzsākšanu jautājumā par eksporta kredītu un par viedokli, ka šāds pasākums uzskatāms par nesaderīgu valsts atbalstu. Tās uzskata, ka eksporta kredītus regulē ESAO Vienošanās, kas ietverta Kopienas tiesībās. Pakļaujot eksporta kredītu EK līguma 88. pantā noteiktajai procedūrai, Komisija rada ievērojamu juridisku nenoteiktību un var vājināt Eiropas eksportētāju stāvokli attiecībā pret to ārvalstu konkurentiem.

5. FRANCIJAS APSVĒRUMI

(54)	Francijas varas iestādes vispirms atsaucas uz projekta īpašībām un būtiskajiem posmiem, īpaši attiecībā uz finansējumu un aicinājumu piedalīties konkursā.

(55)

Attiecībā uz aplūkojamā pasākuma novērtējumu Francijas varas iestādes galvenokārt iebilst, ka pasākums nevar tikt uzskatīts par atbalstu. Tās īpaši uzstāj, ka pasākuma rezultātā netiek piešķirta nekāda priekšrocība. Saskaņā ar viņu teikto, Coface garantija tika izsniegta uz tirgus noteikumiem. Tās pauž viedokli par Komisijas pielietoto metodoloģiju, pieņemot lēmumu par procedūras sākšanu. Tās uzskata to par bankās parasti pielietotu un atzīmē, ka tā parāda, ka aizdevums izsniegts ar procentu tirgus likmi. Tās arī norāda, ka metodoloģiju būtu lietderīgi papildināt un apstiprināt, piemērojot komplicētāku finanšu aktīvu novērtēšanas metodi, kuru tās dēvē par “kredītvērtību salīdzināšanas metodi”. Izmantojot šo otro metodi, Francijas varas iestādes ir secinājušas, ka banka piešķirtu garantētajam aizdevumam lielāku vērtību nekā kredītlīnijai, citiem vārdiem sakot, tās uzskatītu pirmo par ienesīgāku. Tas ļauj apgalvot, ka Coface garantētais aizdevums nevienam no projekta dalībniekiem nenodod priekšrocību zemāku finanšu izmaksu veidā. Francijas varas iestādes arī norāda, ka pasākums nevar tikt uzskatīts par valsts atbalstu, jo tas neietekmē konkurenci vai tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(56)

Kā alternatīvu Francija pauž viedokli, ka, ja pasākums tiktu uzskatīts par atbalstu, tas būtu saderīgs ar kopējo tirgu. No vienas puses, tas būtu saderīgs saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo tam ir likumīgs mērķis un nav tāda nelabvēlīga ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. No otras puses, tas būtu saderīgs, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(57)

Runājot par pēdējo jautājumu, Francija norāda uz vairākiem šķēršļiem līdzekļu atgūšanā. Šajā sakarībā Francija atsaucas uz tiesiskās paļāvības principu. Francija uzskata, ka Komisija parasti neveic pasākumus attiecībā uz vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītiem. Šis pasākums ir saderīgs arī ar ESAO Vienošanās noteikumiem. Šajos jautājumos Francijas veiktā analīze ir līdzīga pārējiem 53. apsvērumā minēto dalībvalstu iesniegtajiem apsvērumiem.

6. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(58)

Lai novērtētu Francijas 2004. gada martā veikto pasākumu, Komisijai vispirms jākonstatē, vai tas uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Šajā sakarā tā norāda, ka eksporta kredīts vai garantija, kas piesaistīts šādam aizdevumam, īpaši ja tas saistīts ar darījumu starp dalībvalstīm, uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. ESAO Vienošanās automātiski neizslēdz varbūtību, ka šāds pasākums var tikt uzskatīts par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīme (8).

(59)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norāda, ka uz sākotnējās analīzes pamata nešķiet, ka pasākums būtu uzskatāms par atbalstu, īpaši tādēļ, ka tā rezultātā priekšrocība netiek dota labuma guvējam. Līdz ar to, ir jāpārliecinās, vai ir kādi jauni apstākļi, kas liktu apšaubīt sākotnējās analīzes rezultātu.

6.1. Atbilstība valsts atbalsta jēdzienam: priekšrocības esība

6.1.1. Ievads

(60)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzīmē, ka par pasākumu uzskatāma garantijas izsniegšana aizdevumam, kuru TVO izsniegušas vairākas bankas, un izslēdz varbūtību, ka tā rezultātā bankām tiek piešķirta priekšrocība. Personas, kuras šīs procedūras ietvaros iesniedza savus apsvērumus Komisijai, šo novērtējumu neapstrīdēja. Tāpēc šajā lēmumā Komisija vienkārši pārliecināsies par priekšrocības piešķiršanu vai nepiešķiršanu aizņēmējam TVO un tā piegādātājam AREVA NP. Attiecībā uz šo pēdējo lēmumā par procedūras sākšanu minēts, ka šajā posmā nevar izslēgt, ka Francija izsniedza garantiju TVO ar nosacījumu, ka līgums tiek noslēgts ar AREVA NP. Ja tas tā būtu, Francija piešķirtu priekšrocību TVO, ja AREVA NP tiktu izvēlēts kā piegādātājs. Tādējādi, arī AREVA NP gūtu labumu no šī pasākuma. Jāsecina, ka priekšrocības piešķiršana TVO ir obligāts priekšnoteikums labuma esamībai AREVA NP. Tāpēc šajā lēmumā Komisija vispirms pārliecināsies par priekšrocības piešķiršanu vai nepiešķiršanu TVO.

(61)

Priekšrocība, ko tāds aizņēmējs kā TVO varētu gūt no valsts garantijas saistībā ar aizdevumu, ir finansējuma izmaksu samazinājums. Lai pārliecinātos, vai valsts garantija piešķir priekšrocību aizņēmējam vai nepiešķir, ir jākonstatē, kādas finansējuma izmaksas aizņēmējam būtu jāuzņemas, ja tas būtu griezies banku aizdevumu tirgū bez valsts iejaukšanās, un jāsalīdzina šīs izmaksas ar izmaksām, kas radās pēc valsts iejaukšanās. Bez tam jāpārliecinās, vai atsevišķiem uzņēmumiem vispār nav liegta pieeja kapitāla tirgum, un vai tie var spert šo soli tikai ar valsts iejaukšanās palīdzību. Šādā gadījumā priekšrocība valsts iejaukšanās rezultātā var būt vēl lielāka. Šādos apstākļos un ievērojot, ka EREF apšauba, vai tolaik TVO bija pieeja bankas aizdevumu tirgum, Komisija pirms analīzes uzsākšanas par finanšu izmaksas iespējamo samazināšanu pārliecināsies, vai TVO bija pieeja kapitāla tirgum un vai šī pieeja bija pietiekama, lai finansētu Olkiluoto 3 projektu kopumā.

6.1.2. Pieejas bankas aizdevumu tirgum analīze

(62)

Šī lēmuma 2. iedaļā Komisija analizēja dažādus Olkiluoto 3 projekta un tā finansēšanas posmus. Kļuva zināms, ka garantētais aizdevums formāli tika izsniegts 2004. gada martā. Tomēr Coface uzņēmās garanta lomu jau 2003. gada 1. decembrī, ko 2003. gada 17. novembrī apstiprināja CGCCE. 11. novembrī piecas bankas formāli apņēmās nodrošināt TVO ar summu līdz 2,5 miljardiem euro un ar šo aizdevumu pietiktu, lai pabeigtu projekta finansēšanu. Francijas varas iestāžu sniegtā informācija parāda, ka arī pirms Francijas valdības iejaukšanās TVO bija pietiekama pieeja finanšu tirgiem, lai spētu finansēt visu projektu.

(63)	Komisija arī norāda, ka vadoša reitingu aģentūra piešķīra TVO investīciju reitingu, kad tika veidotas dažādas Olkiluoto 3 projekta finansējuma paketes. Normālā situācijā šāds reitings nodrošina brīvu pieeju banku aizdevumu tirgum un tāpēc TVO nevar uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(64)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka garantētā aizdevuma apmērs (570 miljoni euro) ir neliels salīdzinājumā ar kopējo piesaistītā kapitāla apmēru (vairāk nekā 3 miljardi euro). Jāsecina, ka arī pēc Coface iejaukšanās, projekta lielāko daļu finansē tirgus. Attiecībā uz garantētā aizdevuma apjomu Komisija norāda, ka 2003. gada 11. novembrī piecas bankas apņēmās piešķirt līdz 2,5 miljardiem euro, t.i., līdz 500 miljoniem euro katra. Risks, ko uzņēmās Francijas valsts, šajā gadījumā ir salīdzināms ar risku, ko bija gatavas uzņemties privātas bankas. Līdz ar to, Francijas valsts līdzdalība projekta finansēšanā nediversificēja finansējuma avotus un nesamazināja riskus, ko uzņēmās pārējās bankas lielākā mērā nekā tas būtu noticis, ja vēl viena banka iesaistītos projekta finansēšanā.

(65)

Balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisija secina, ka pirms valsts iejaukšanās TVO bija pietiekama pieeja finanšu tirgiem. Pretēji EREF apgalvojumam Francijas valdība neuzņēmās vadošā investora lomu un sniedza savu garantiju brīdī, kad visa projekta finansējums jau bija nodrošināts. Vēl jo vairāk, ja Francijas valdība būtu darbojusies kā vadošais investors, tās iejaukšanās attiektos uz summu, kas salīdzinājumā ar visiem projekta finansēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem bija maza un tāpēc nepietiekama, lai varētu būtiski ietekmēt privātos investorus. Komisija secina arī, ka varbūtība, uz kuru norāda EREF, ka projekta finansējums sabruktu, ja tiktu atsaukta Coface garantija, var no loģikas viedokļa tikt izslēgta.

6.1.3. TVO finansēšanas izmaksu samazināšanās fakta analīze

(66)	Tā kā pretēji EREF apgalvojumam tika konstatēts, ka TVO bija pietiekama pieeja kapitāla tirgum, ir jāpārliecinās, vai Francijas valdības prasītais garantijas prēmijas apmērs izraisīja finansēšanas izmaksu samazināšanos, kuras TVO būtu jāsedz, ja nenotiktu valsts iejaukšanās.

(67)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka neviens apdrošinātājs vai finanšu iestāde šobrīd nepiedāvā tieši tāda paša veida apdrošināšanu, kādu šajā gadījumā piedāvāja Coface, t.i. apdrošināšanu pret TVO nespēju ilgtermiņā pildīt maksāšanas saistības. Apstākli, ka tirgū netiek piedāvāts šāds apdrošināšanas veids, apstiprināja Francijas varas iestādes un sūdzības iesniedzēji to neapstrīdēja. Tas nav pretrunā Komisijas EK līguma 93. panta 1. punkta ietvaros sniegtajam paziņojumam dalībvalstīm par Līguma 92. un 93. panta piemērošanu īstermiņa eksportkredīta apdrošināšanai (9), saskaņā ar kuru, ja ir tirgus īstermiņa eksportkredīta apdrošināšanai, tāds ne vienmēr ir vidēja termiņa un ilgtermiņa apdrošināšanai. Līdz ar to, Francijas varas iestāžu prasītā cena nav tieši salīdzināma ar tirgus cenu.

(68)

Apstāklis, ka šāda veida apdrošināšanai nav tirgus, automātiski nenorāda uz priekšrocības esību vai neesību. Tā kā apskatāmais pasākums ir aizdevumam izsniegta garantija, ja nenotiktu valsts iejaukšanās, TVO vajadzēja saņemt finansējumu negarantēta aizdevuma veidā. Lai konstatētu priekšrocības esību, ir jāpārliecinās, vai TVO guva priekšrocību no finansēšanas izmaksu samazināšanās, salīdzinot garantētā aizdevuma kopējās izmaksas (bankai maksājamo procentu un garantijas prēmiju summu) ar procentiem, kādus prasītu privātas bankas par līdzīgu aizdevumu bez valsts garantijas.

(69)

Komisija norāda, ka papildus garantētajam aizdevumam TVO bija pieejams banku finansējums projektam piešķirtas kredītlīnijas formā. Tāpēc jāpārbauda, vai banku prasītā procentu likme par šīs kredītlīnijas izmantošanu ir ticams rādītājs procentu likmei, kādu prasītu privātas bankas par garantētajam aizdevumam līdzīgu aizdevumu, ja valsts garantija netiktu piešķirta.

(70)

EREF apstrīd apgalvojumu, ka kredītlīnijas procentu likme ir samērīgs tirgus likmes radītājs, kādu prasītu privātas bankas par līdzīgu aizdevumu bez valsts garantijas. Pirmkārt, tas uzskata, ka BLB loma kredītlīnijas piešķiršanā uzskatāma par atbalstu un labvēlīgi ietekmēja nosacījumus, uz kādiem tā tika piešķirta TVO. Komisija atzīmē, ka savā lēmumā lietā NN 62/B/2006 (10) tā izslēdza varbūtību, ka BLB loma būtu uzskatāma par atbalstu. Līdz ar to, tā noraida sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu. Otrkārt, EREF uzskata, ka Coface garantija samazināja uz kredītlīniju attiecināmo risku un tāpēc pamudināja bankas piešķirt to uz labvēlīgākiem noteikumiem nekā ar valsts garantiju nenodrošinātu aizdevumu. Šajā jautājumā Komisija atzīmē, ka EREF nenorāda precīzu veidu, kādā Coface garantija samazina uz kredītlīniju attiecināmo risku. Tā ir veikusi detalizētu Olkiluoto 3 projekta finansējuma analīzi. Lai gan Coface garantija acīmredzami samazina uz aizdevumu attiecināmo risku bankām, kas to izsniedza, un tāpēc samazina procentu likmi, ko tās piemēro garantētam aizdevumam, Komisija nav konstatējusi mehānismu vai līgumu, ar kuru Coface garantija samazinātu risku, kas attiecināms uz kredītlīniju. Jānorada, ka Coface garantija nekādā veidā neattiecas uz kredītlīniju. Līdz ar to, Komisija noraida sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Coface garantija samazina uz kredītlīniju attiecināmo risku.

(71)

Komisija nav konstatējusi nekādus citus faktorus, kas norādītu uz to, ka kredītlīnijas procentu likme nav ticams rādītājs procentu likmei, kādu prasītu privātas bankas par garantētajam aizdevumam līdzīgu aizdevumu, ja valsts garantija nebūtu piešķirta. Tā norāda, ka garantētais aizdevums nav subordinēts aizdevums, t.i., aizdevums, kura atmaksa atkarīga no vispirms veiktās izmantoto kredītlīnijas līdzekļu atmaksas. Garantētais aizdevums un kredītlīnija atbilst vienai un tai pašai prasījumu kārtai. Bez tam, Komisija norāda, ka kredītlīnijai nav piešķirtas nekādas priekšrocības vai nodrošinājumi, kas atšķirtu to no garantētā aizdevuma (11).

(72)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka kredītlīnijas procentu likme ir ticams rādītājs procentu likmei, kādu prasītu privātas bankas par garantētajam aizdevumam līdzīgu aizdevumu, ja nekāda garantija nebūtu piešķirta.

(73)

Komisija ir jau veikusi garantētā aizdevuma kopējo izmaksu salīdzinājumu ar kredītlīnijas izmaksām procedūras sākšanas lēmuma 59. un 63. apsvērumā. Salīdzinājums balstās uz garantētā aizdevuma vidējo atmaksas termiņu. Procentu likme (12), kas būtu jāmaksā par šo periodu, tiek aprēķināta, veicot kredītlīnijas likmes lineāru attiecināšanu. Tā parāda, ka garantētā aizdevuma kopējās izmaksas (bankām maksājamo procentu un Coface maksājamo apdrošināšanas prēmiju summa) nav zemākas par banku noteikto procentu likmi par kredītlīnijas izmantošanu.

(74)

Komisija norāda, ka Francijas varas iestādes uzskata procedūras uzsākšanas lēmuma 59. un 63. apsvērumā aprakstīto salīdzināšanas metodi par derīgu, kaut arī sūdzības iesniedzēji nav iesnieguši par to savus apsvērumus un nav piedāvājuši alternatīvu salīdzināšanas metodi. Piekrītot Komisijas veiktajai šī jautājuma analīzei, TVO norāda, ka Coface garantētais aizdevums izmaksāja vairāk nekā kredītlīnija un citi tolaik pieejamie finansējuma avoti.

(75)	Komisija secina, ka garantijas rezultāta nav samazinājušās TVO finansējuma izmaksas, salīdzinājumā ar izmaksām, kas tam būtu jāuzņemas, ja tas būtu griezies banku tirgū bez valsts garantijas.

(76)	Komisija uzsver, ka ne savos apsvērumos par procedūras uzsākšanu, ne savos iepriekš iesniegtajos apsvērumos, sūdzības iesniedzēji nav piedāvājuši aprēķina metodi, kas dotu iespēju pārliecināties, vai Francijas aprēķinātais garantijas prēmiju apmērs izraisīja TVO finansēšanas izmaksu samazināšanos.

6.2. Atbilstība valsts atbalsta jēdzienam: noslēgums

(77)	Kā parāda 6.1. iedaļā aprakstītā analīze, Komisija nav varējusi konstatēt TVO piešķirto priekšrocību.

(78)

Procedūras sākšanas lēmuma 69. un 70. apsvērumā Komisija norādīja, ka kodolspēkstacijas piegādātāji varēja konkurēt ne tikai ar cenu par pašas spēkstacijas būvniecību, bet arī piedāvājot TVO finansēšanas nosacījumus. Tā norādīja, ka šādā gadījumā, ja piegādātāji konkurētu ar “pilnas cenas” piedāvājumiem, ietverot tajā finansēšanas izmaksas, garantija būtu devusi iespēju AREVA NP piedāvāt savam klientam TVO finansējumu ar izdevīgāku likmi un, tādējādi, piedāvāt izdevīgāku “pilno cenu” nekā pārējie atomelektrostacijas piegādātāji. Šajā gadījumā garantija būtu devusi priekšrocību AREVA NP un būtu uzskatāma par eksporta atbalstu.

(79)

Francijas varas iestāžu aprakstītā un 2. tabulā apkopotā notikumu hronoloģija izslēdz iespēju, ka piegādātāji varēja konkurēt ar “pilnu cenu”, ietverot finansēšanas izmaksas. Pirmkārt, TVO izvēlējās AREVA NP/Siemens kā dalībnieku uzvarētāju pirms garantijas formālas apstiprināšanas un labu laiku pirms precīza prēmijas apmēra noteikšanas. Otrkārt, līgums par spēkstacijas piegādi ar AREVA NP/Siemens konsorciju formāli tika parakstīts pirms precīza prēmijas apmēra noteikšanas. Šie fakti norāda uz to, ka TVO izvēlējās AREVA NP/Siemens pirms uzzināja precīzas garantijas izmaksas un līdz ar to projekta finansēšanas izmaksu apmēru.

(80)

Attiecībā uz citiem argumentiem, arī ja pēdējais slēdziens izrādītos nepareizs un piegādātāji patiesībā konkurēja ar “pilnas cenas” piedāvājumiem, Komisija jau šī lēmuma 75. apsvērumā nonāca pie slēdziena, ka garantētais aizdevums nebija mazāk dārgs finansējuma avots nekā citi TVO pieejamie finansējuma avoti. Tā kā garantijas rezultātā TVO finansēšanas izmaksas nesamazinājās salīdzinājumā ar cita pieejamā, ar garantiju nenodrošinātā finansējuma izmaksām, tā nesamazināja AREVA NP/Siemens konsorcija konkursam iesniegto “pilnās cenu” un līdz ar to nepadarīja šo piedāvājumu pievilcīgāku.

(81)	Noslēgumā, ir jāizslēdz varbūtība, ka pasākums varētu būt devis priekšrocību AREVA NP.

(82)	Tā kā priekšrocības esība, kas ir būtiskākais faktors, lai pasākums varētu tikt uzskatīts par atbalstu, netika konstatēta ne TVO, ne AREVA NP gadījumā, Komisija secina, ka Coface garantija TVO piešķirtam aizdevumam 570 miljonu euro apmērā nav uzskatāma par valsts atbalstu.

7. SECINĀJUMS

(83)	Komisija konstatē, ka ar Coface starpniecību 2004. gada 25. martā Francijas izsniegtā garantija nav uzskatāma par atbalstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2004. gada 25. martā Francijas izsniegtā garantija saistībā ar kodolspēkstacijas celtniecību, ko pēc Teollisuuden Voima Oy pasūtījuma veic AREVA NP, nav uzskatāma par atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2007. gada 25. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 23, 1.2.2007., 11. lpp.

(2) Lai atvieglotu lēmuma izpratni, tiks izmantots esošais nosaukums AREVA NP, arī attiecībā uz laika posmu pirms nosaukuma maiņas.

(3) Tas bija nepieciešams, jo daži pasākumi skāra Franciju, bet citi – Vāciju un Zviedriju. Tika iesniegta arī konfidenciāla informācija, īpaši par lietas daļu, kura attiecās uz Franciju un kuru nevarēja darīt zināmu citām dalībvalstīm. Bez tam, Komisija bija gatava pieņemt galīgo lēmumu par lietas daļu, kas attiecās uz Vāciju un Zviedriju, tūlīt pēc sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanas, taču par lietas daļu, kas attiecās uz Franciju, bija jāuzsāk oficiāla izmeklēšanas procedūra.

(4) C (2006) 4963 galīgā redakcija (OV C 23, 1.2.2007., 5. lpp.).

(5) Skat. 1. zemsvītras piezīmi.

(*1) Informācija, kas netiek izpausta, jo ir profesionāli slepena.

(6) Teksts oriģinālvalodā ir šāds: “ TVO selected the facility on the basis that it had slightly longer maturity profile and it saved some room from banks for future financing needs.”

(7) Vācija, kas ir Grupas priekšsēdētājvalsts, norāda, ka Apvienotā Karaliste nepiekrīt visiem paustajiem viedokļiem.

(8) Tomēr dažos gadījumos ESAO Vienošanās var būt būtisks apstāklis, kas jāņem vērā, analizējot šāda pasākuma saderību, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punktu.

(9) OV C 281, 17.9.1997, 4. lpp. Paziņojums, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Komisijas paziņojumu dalībvalstīm, ar ko groza paziņojumu atbilstīgi EK līguma 93. panta 1. punktam par Līguma 92. un 93. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (OV C 325, 22.12.2005, 22. lpp.).

(10) EREF pārsūdzēja Komisijas galīgo lēmumu C(2006) 4963 lietā NN 62/B/2006 pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesa reģistrēja sūdzību ar numuru T-94/07.

(11) Abiem aizdevumiem nav nekāda konkrēta nodrošinājuma. Abi paredz TVO “ negative pledge ”.

(12) Tā kā gan garantētais aizdevums, gan kredītlīnija tika piešķirta ar mainīgu procentu likmi, salīdzinājums balstās uz papildus EURIBOR maksājamo procentu likmi, nevis uz kopējo maksājamo procentu likmi, kura tāpat nav zināma, jo tiek noteikta nākotnē.

1.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/26

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 17. marts),

ar kuru groza Lēmumu 2007/76/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, attiecībā uz savstarpēju palīdzību

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 987)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/282/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”) (1), un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 8. panta 7. punktu, 9. panta 4. punktu un 12. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Komisija 2006. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu 2007/76/EK (2), ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 2006/2004. Ar šo lēmumu nosaka Regulas (EK) Nr. 2006/2004 īstenošanas kārtību attiecībā uz kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību un nosacījumiem, kas reglamentē minēto palīdzību.

(2)	Lai precizētu, kādu informāciju sniedz iestādes, un noteiktu termiņu, kurā jāpaziņo pieņemtie īstenošanas pasākumi un jāinformē par to ietekmi saistībā ar lūgumu veikt īstenošanas pasākumus, ir jāgroza Lēmums 2007/76/EK.

(3)	Lēmums 2007/76/EK ir jāgroza arī tāpēc, lai precizētu, kāda informācija jāsniedz saistībā ar paziņošanu un īstenošanas pasākumiem vai savstarpējās palīdzības lūgumu, kas iesniegts pēc brīdinājuma paziņojuma.

(4)	Turklāt ir lietderīgi noteikt galvenos principus attiecībā uz tirgus uzraudzības un īstenošanas pasākumu koordinēšanu, lai panāktu, ka tos efektīvi piemēro visā Kopienā.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2006/2004 19. panta 1. punktam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumā 2007/76/EK pēc 7. panta iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Tirgus uzraudzības un ieviešanas pasākumu koordinēšana

Galvenie principi attiecībā uz tirgus uzraudzības un īstenošanas pasākumu koordinēšanu ir izklāstīti pielikuma 6. nodaļā.”

2. pants

Lēmuma 2007/76/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 17. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Meglena KUNEVA

(1) OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/65/EK (OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).

(2) OV L 32, 6.2.2007., 192. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 2007/76/EK pielikumu groza šādi.

Pielikuma 1.1. punkta c) apakšpunktu papildina ar šādiem ierakstiem:

“viii)

preces vai pakalpojuma nosaukums;

ix)	COICOP kods [Individuālā patēriņa veidu klasifikācijas kods (Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas metodoloģija, http://unstats.un.org/unsd/cr/registry/regcst.asp?Cl = 5)];

x)	reklamēšanas vai pārdošanas starpnieks/veids;”.

Pēc 1.3.4. punkta iekļauj šādu punktu:

1.3.5. Pēc īstenošanas pasākuma pieņemšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 8. panta 6. punktu lūguma saņēmēja iestāde par pieņemtajiem pasākumiem un to ietekmi uz Kopienā izdarītu pārkāpumu informē Komisiju un visas pārējās kompetentās iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās par atbildīgām jautājumos, kas saistīti ar to tiesību aktu īstenošanu, kuri ir attiecīgā pārkāpuma priekšmets.

Minētā iestāde līdztekus informācijai par pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem un to ietekmi uz Kopienā izdarītu pārkāpumu sniedz šādu informāciju:

a)	ziņas par lūguma saņēmēju un lūguma iesniedzēju kompetento iestādi;

b)	pārdevēja vai piegādātāja nosaukums/vārds;

c)	preces vai pakalpojuma nosaukums;

d)	klasifikācijas kods;

e)	reklamēšanas vai pārdošanas starpnieks/veids;

f)	juridiskais pamatojums;

g)	Kopienā izdarītā pārkāpuma veids;

h)	aptuvenais patērētāju skaits, kuriem, iespējams, nodarīts kaitējums, un aptuvenais finansiālais zaudējums.”

Pielikuma 2.1.5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

2.1.5. Lūguma iesniedzēja iestāde lūdz Komisijai dzēst informāciju, kas atrodas datubāzē, tiklīdz tas ir tehniski iespējams, taču visos gadījumos ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad lieta ir pabeigta, ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 6. pantu iesniegts lūgums:”.

Pēc 2.1.5. punkta iekļauj šādu punktu:

2.1.6. Tiklīdz tas ir tehniski iespējams, taču visos gadījumos ne vēlāk kā septiņas dienas pēc pasākumu pieņemšanas lūguma saņēmēja iestāde paziņo Komisijai un pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm par īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 8. panta 6. punktu.”

5.	Pielikuma 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar virsrakstu “BRĪDINĀJUMA PAZIŅOJUMI”.

6.	Pielikuma 3. nodaļā pirms teksta iekļauj numuru “3.1.”.

Pielikuma 3. nodaļā pēc esošā teksta iekļauj šādus punktus:

3.2. Pēc īstenošanas pasākumu pieņemšanas, kas veikti, atbildot uz brīdinājuma paziņojumu, kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 7. panta 2. punktu par pieņemtajiem pasākumiem informē Komisiju un visas pārējās kompetentās iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās par atbildīgām jautājumos, kas saistīti ar to tiesību aktu īstenošanu, kuri ir attiecīgā pārkāpuma priekšmets.

Minētā iestāde līdztekus pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem sniedz šādu informāciju:

a)	ziņas par kompetento iestādi, kas pieņēmusi pasākumus;

b)	pārdevēja vai piegādātāja nosaukums/vārds;

c)	preces vai pakalpojuma nosaukums;

d)	klasifikācijas kods;

e)	reklamēšanas vai pārdošanas starpnieks/veids;

f)	juridiskais pamatojums;

g)	Kopienā izdarītā pārkāpuma veids;

h)	aptuvenais patērētāju skaits, kuriem, iespējams, nodarīts kaitējums, un aptuvenais finansiālais zaudējums.

3.3. Ja kompetentā iestāde saņem savstarpējas palīdzības lūgumu, kas saistīts ar brīdinājuma paziņojumu, tā, norādot lūguma veidu, informē par šo lūgumu Komisiju un visas pārējās kompetentās iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās par atbildīgām jautājumos, kas saistīti ar to tiesību aktu īstenošanu, kuri ir attiecīgā pārkāpuma priekšmets.

Līdztekus informācijai par saņemto lūgumu iestāde paziņo arī šādus datus:

a)	ziņas par kompetento iestādi, kura iesniegusi savstarpējas palīdzības lūgumu;

b)	pārdevēja vai piegādātāja nosaukums/vārds (ja zināms);

c)	preces vai pakalpojuma nosaukums;

d)	klasifikācijas kods;

e)	reklamēšanas vai pārdošanas starpnieks/veids;

f)	juridiskais pamatojums;

g)	Kopienā izdarītā pārkāpuma veids;

h)	aptuvenais patērētāju skaits, kuriem, iespējams, nodarīts kaitējums, un aptuvenais finansiālais zaudējums.”

Pēc 5. nodaļas iekļauj šādu nodaļu:

“6. 6. NODAĻA – Tirgus uzraudzības un ieviešanas pasākumu koordinēšana

6.1. Lai izpildītu saistības, ko paredz Regulas (EK) Nr. 2006/2004 9. panta 2. punkts, visas iesaistītās kompetentās iestādes var nolemt, ka īstenošanas pasākumus koordinēs viena no iestādēm. Kompetentās iestādes, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, par koordinējošo iestādi parasti izraugās iestādi tajā valstī, kurā tirgotājam ir galvenais birojs vai kurā tas veic galveno uzņēmējdarbību, vai kurā atrodas vislielākais to patērētāju skaits, kuriem nodarīts kaitējums.

6.2. Komisija, ja to aicina, palīdz īstenot koordinēšanu.”

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 288/2008 (2008. gada 31. marts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 289/2008 (2008. gada 31. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi ( 1 )	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 290/2008 (2008. gada 31. marts), ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2008. gada 1. aprīļa	9
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2008/41/EK (2008. gada 31. marts), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu hloridazonu kā darbīgo vielu ( 1 )	12

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	64,0
	MA	52,4
	TN	125,1
	TR	90,3
	ZZ	83,0
0707 00 05	JO	178,8
	MA	69,9
	MK	99,4
	TR	115,4
	ZZ	115,9
0709 90 70	MA	60,4
	TR	105,2
	ZZ	82,8
0805 10 20	EG	47,1
	IL	57,8
	MA	59,1
	TN	60,3
	TR	68,1
	ZZ	58,5
0805 50 10	IL	117,7
	TR	132,9
	ZA	147,5
	ZZ	132,7
0808 10 80	AR	85,1
	BR	81,7
	CA	80,7
	CL	90,1
	CN	83,5
	MK	42,9
	US	110,5
	UY	63,4
	ZA	66,5
	ZZ	78,3
0808 20 50	AR	76,5
	CL	81,9
	CN	54,2
	ZA	87,4
	ZZ	75,0

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 89

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. gadagājums 2008. gada 1. aprīlis

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2008/281/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 25. septembris) par Francijas ieviesto Pasākumu C 45/06 (ex NN 62/A/06), saistībā ar atomelektrostacijas celtniecību, ko pēc Teollisuuden Voima Oy pasūtījuma veic AREVA NP (agrāk Framatome ANP) (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4323) ( 1 )	15
	2008/282/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 17. marts), ar kuru groza Lēmumu 2007/76/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, attiecībā uz savstarpēju palīdzību (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 987) ( 1 )	26


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ