ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 80

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. gadagājums
2008. gada 19. marts


Saturs

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2008/210/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 18. februāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas iekļauti Eiropas partnerībā ar Albāniju, un par Lēmuma 2004/54/EK atcelšanu

1

 

 

2008/211/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 18. februāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bosniju un Hercegovinu, un par Lēmuma 2006/55/EK atcelšanu

18

 

 

2008/212/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 18. februāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, un par Lēmuma 2006/57/EK atcelšanu

32

 

 

2008/213/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 18. februāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Serbiju, tostarp Kosovu, kā noteikts ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244, un ar ko atceļ Lēmumu 2006/56/EK

46

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

19.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/1


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 18. februāris)

par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas iekļauti Eiropas partnerībā ar Albāniju, un par Lēmuma 2004/54/EK atcelšanu

(2008/210/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 533/2004 par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam (1) ar grozījumiem un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku sanāksmē apstiprināja Eiropas partnerības ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 533/2004 ir paredzēts, ka Padomei jālemj par partnerībās ietveramajiem principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kā arī par jebkādiem turpmākiem pielāgojumiem. Tajā arī ir noteikts, ka Eiropas partnerību paveiktā darba kontroli nodrošinās ar to mehānismu palīdzību, kas izveidoti saistībā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši sniedzot gada progresa ziņojumus.

(3)

Padome 2006. gada 30. janvārī pieņēma otro Eiropas partnerību ar Albāniju (2).

(4)

Komisijas dokumentā par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam norādīts, ka partnerības atjauninās 2007. gada beigās.

(5)

Padome 2006. gada 17. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (3), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PAI), ar kuru atjaunina finansiālās palīdzības sistēmu pirmspievienošanās valstīm.

(6)

Tādēļ ir ieteicams pieņemt pārskatītu Eiropas partnerību, ar ko atjaunina pašreizējo partnerību, lai apzinātu jaunās prioritātes turpmākam darbam, balstoties uz secinājumiem 2007. gada progresa ziņojumā, Albānijai gatavojoties turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā.

(7)

Lai sagatavotos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, Albānijas kompetentajām iestādēm būtu jāizstrādā plāns, kurā jāatspoguļo laika grafiks un konkrēti pasākumi Eiropas partnerības prioritāšu īstenošanai.

(8)

Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2006/54/EK,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Principi, prioritātes un nosacījumi, kas iekļauti Eiropas partnerībā ar Albāniju, ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Eiropas partnerības īstenošanu izskatīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši Komisijas gada progresa ziņojumus.

3. pants

Lēmumu 2006/54/EK atceļ.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 18. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)   OV L 86, 24.3.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 269/2006 (OV L 47, 17.2.2006., 7. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2006/54/EK (2006. gada 30. janvāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas iekļauti Eiropas partnerībā ar Albāniju, un par Lēmuma 2004/519/EK atcelšanu (OV L 35, 7.2.2006., 1. lpp.).

(3)   OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.


PIELIKUMS

2007. GADA EIROPAS PARTNERĪBA AR ALBĀNIJU

1.   IEVADS

Eiropadome apstiprināja Eiropas partnerības ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu. Ar ierosināto pārskatīto partnerību atjaunina otro partnerību, balstoties uz secinājumiem Komisijas 2007. gada progresa ziņojumā par Albāniju. Tajā apzinātas jaunās, kā arī atlikušās rīcības prioritātes. Jaunās prioritātes ir pielāgotas valsts īpašajām vajadzībām un tās gatavības pakāpei, un vajadzības gadījumā tās tiks atjauninātas. Albānijai ir jāizstrādā plāns ar reformu grafiku un informāciju par īpašiem pasākumiem, ko tā paredz, lai īstenotu Eiropas partnerības prioritātes. Partnerība sniedz arī norādes par finansiālu palīdzību valstij.

2.   PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process joprojām ir pamats Rietumbalkānu valstu virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai nākotnē. Noteiktās prioritātes attiecas uz spēju izpildīt 1993. gada Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmē izvirzītos kritērijus un stabilizācijas un asociācijas procesam paredzētos nosacījumus, īpaši nosacījumus, kurus Padome definēja 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21. un 22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas samita noslēguma deklarācijā un Saloniku darba kārtībā.

3.   PRIORITĀTES

Šajā Eiropas partnerībā minētās prioritātes ir izraudzītas, pamatojoties uz to, cik reāli ir, ka dažos nākamajos gados Albānija spēs tās īstenot vai būtiski pavirzīsies uz priekšu to izpildē. Izšķir īstermiņa prioritātes, kas ir jāizpilda viena vai divu gadu laikā, un vidēja termiņa prioritātes, kas jāizpilda trīs vai četru gadu laikā. Prioritātes attiecas gan uz tiesību aktiem, gan uz to īstenošanu.

Ņemot vērā vajadzību noteikt prioritātes, Albānijai, protams, ir jāizpilda arī citi uzdevumi, kas var kļūt par prioritātēm nākamajās partnerībās, ņemot vērā arī Albānijas turpmākos panākumus.

Ir noteiktas galvenās īstermiņa prioritātes, un to apkopojums ir norādīts saraksta sākumā. Galvenās prioritātes nav sarindotas to nozīmīguma secībā.

3.1.   ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Galvenās prioritātes

Nostiprināt administratīvās spējas, gatavojoties īstenot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) un izpildīt Pagaidu nolīguma (PN) saistības.

Sekmēt konstruktīvu dialogu par reformu īstenošanu starp politiskām partijām, kā arī ar ieinteresētajām personām.

Palielināt tiesu sistēmas neatkarību, atbildību un pārskatāmību, tostarp veicinot tiesnešu konstitucionālo aizsardzību, ieceļot amatā tiesnešus un prokurorus konkursa kārtībā, izveidojot prokuroru darbības novērtēšanas sistēmu, kas balstīta uz panākumiem, un nosakot objektīvus noteikumus lietu iedalīšanai tiesnešiem.

Īstenot korupcijas novēršanas stratēģiju 2007.–2013. gadam un ieteikumus, kas doti Eiropas Padomes valstu grupas pret korupciju 2005. gada novērtējuma ziņojumā, un pietiekami enerģiski izmeklēt korupcijas gadījumus policijā un tiesu iestādēs un ierosināt lietas par tiem.

Laikus pirms nākamajām Parlamenta vēlēšanām īstenot EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ieteikumus par vēlēšanām, īpaši pilnveidojot vēlētāju sarakstus un grozot vēlēšanu kodeksu atbilstoši Venēcijas komisijas ieteikumiem.

Turpināt nostiprināt valsts sektora pārvaldību, uzlabojot valsts pārvaldes darbinieku kvalitāti un objektivitāti un nostiprinot Valsts pārvaldes departamentu.

Pabeigt valsts elektroenerģijas uzņēmuma KESH sadalīšanu un privatizēt tā sadales atzaru. Stabilizēt uzņēmuma KESH finansiālo stāvokli, paaugstinot rēķinu apmaksas tempus un tuvinot cenas izmaksu segšanas līmenim, un palielināt elektroenerģijas ražošanu un starpsavienojumu jaudu.

Gūt turpmākus konkrētus rezultātus cīņā pret organizēto noziedzību, īpaši pilnībā izmantojot kārtības nodrošināšanu, kas balstīta uz izlūkdatiem, un nodrošinot efektīvu tiesas uzraudzību.

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Valdība

Pieņemt attīstības un integrācijas valsts stratēģiju, lai savlaicīgi sniegtu informāciju 2008./2009. gada budžeta sagatavošanas procesā, nodrošinot, ka tas atspoguļo Eiropas integrācijas saistības un ka izmaksas ir atbilstošas, un sākt tās īstenošanu.

Pilnībā un efektīvi izmantot integrēto plānošanas sistēmu, lai nostiprinātu saiknes starp politikas mērķiem un budžeta plānošanu un izpildi.

Uzlabot ES integrācijas darba koordināciju valdības mērogā, plašāk un konsekventāk konsultējoties ar ministrijām, tostarp ar ieinteresētajām personām un ES ekspertiem par saistītajiem tiesību aktiem.

Nodrošināt atbilstoša aprīkojuma un apmācītu darbinieku pieejamību Eiropas Integrācijas ministrijai un nozares ministriju ES integrācijas birojiem.

Nodrošināt civilstāvokļa aktu reģistra un adrešu sistēmas pilnveidošanas pareizu koordināciju, ieviešot elektroniskas identifikācijas kartes un biometriskas pases.

Valsts pārvalde

Nodrošināt Civildienesta likuma un saistītu noteikumu izpildi valsts pārvaldes darbībā.

Nodrošināt, lai pieņemšana darbā, iecelšana amatos, paaugstināšana amatos, pārcelšana un atlaišana no darba notiktu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, lai veidotu atbildīgu un efektīvu civildienestu, balstoties uz profesionāliem karjeras attīstības kritērijiem.

Tiesu sistēma

Pabeigt, pieņemt un īstenot likuma projektu par tiesu sistēmas reformu un uzlabot tiesu nozares infrastruktūru.

Uzlabot koordināciju starp prokuroriem un policiju, jo īpaši izmantojot lietu vadības sistēmu.

Nodrošināt, ka ir pieejami atbilstoši tiesību akti un resursi liecinieku atbilstošai aizsardzībai.

Korupcijas novēršanas politika

Saskaņot civilkodeksu, komerciālo un administratīvo kodeksu ar Eiropas Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju.

Uzlabot iestāžu spējas, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības korupcijas gadījumos.

Ieviest tiesību aktus par korupcijas novēršanu, pienācīgi nodrošinot koordināciju starp iestādēm.

Nostiprināt mehānismus Īpašuma deklarēšanas likuma izpildei.

Precizēt noteikumus, kas saistīti ar interešu konfliktu novēršanu valstisku funkciju izpildē.

Precizēt noteikumus, kas saistīti ar publisku piekļuvi informācijai, atbilstoši starptautiskiem standartiem.

Samazināt to ierēdņu sarakstu, uz kuriem attiecas neaizskaramība, un neaizskaramību nodrošināt vienīgi stingri noteiktos gadījumos.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā ievērošana

Nodrošināt, ka visas tiesībaizsardzības iestādes apzinās savus pienākumus attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un ka tās šos pienākumus stingri ievēro saskaņā ar cietumu sistēmas ētikas kodeksu un starptautiskām konvencijām, kuras Albānija ir ratificējusi, un jo īpaši ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Garantēt cilvēka cieņas neaizskaramības un personīgās drošības ievērošanu aizturēšanas centros, ieslodzījuma vietās un psihiatriskās ārstniecības iestādēs saskaņā ar starptautiskām konvencijām.

Civilās un politiskās tiesības

Vērsties pret tiesībaizsardzības iestāžu ļaunprātīgu izturēšanos, vainīgos pienācīgi saucot pie atbildības.

Uzlabot tiesu iestāžu pieejamību.

Nodrošināt, lai, izveidojot un pārvaldot jaunas brīvības atņemšanas iestādes, tiktu ievērotas attiecīgās starptautiskās konvencijas.

Saskaņot Albānijas tiesību aktus par goda aizskaršanu ar Eiropas standartiem un šos aktus īstenot.

Veicināt iedarbīgus tiesību aktus, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārskatāmību.

Pilnībā īstenot spēkā esošos tiesību aktus par drukāto plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu neatkarību, saskaņot jaunos tiesību aktus par vārda brīvību un izstrādāt visaptverošus tiesību aktus par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem atbilstoši Eiropas standartiem.

Sociālās un ekonomiskās tiesības

Īstenot turpmākus centienus, lai novērstu vardarbību ģimenēs.

Veikt turpmākus pasākumus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bērnu darbu, tostarp pieņemt attiecīgus tiesību aktus un nodrošināt resursus, lai garantētu bērnu tiesības.

Izveidot kopienās balstītus pakalpojumus un palīdzību apgādājamām personām, tostarp garīgās veselības jomā.

Nodrošināt pilnīgu aizsardzību pret visa veida diskrimināciju, tostarp – īstenojot tiesību aktus un stiprinot struktūras dzimumu līdztiesības atbalstam.

Turpināt paātrināt gan īpašumu pirmo reģistrāciju, gan restitūcijas prasību izskatīšanu un nodrošināt kompensācijas stratēģiju un mehānismu pastāvību un šo procesu pienācīgu saskaņošanu ar tiesību aktu iniciatīvu īpašumu jomā.

Minoritāšu tiesības, kultūras tiesības un minoritāšu aizsardzība

Pildīt saistības, kas paredzētas Eiropas Padomes vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību visā Albānijā, jo īpaši attiecībā uz mazākumtautību valodu izmantošanu saskarsmē ar valsts iestādēm, tradicionālu vietvārdu atveidi un atbilstīgu noteikumu izveidi par izglītību mazākumtautību valodās.

Valsts nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas stratēģijas ietvaros īstenot Valsts stratēģiju čigānu tautības aizsardzībai un nodrošināt atbilstošu finansējumu.

Veicināt čigānu tautības pārstāvju reģistrāciju, tostarp jaundzimušo reģistrāciju.

Sniegt precīzus datus par mazākumtautībām Albānijā.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Pildīt stabilizācijas un asociācijas procesa saistības attiecībā uz reģionālo sadarbību un labām kaimiņattiecībām, tostarp veicinot pāreju no Stabilitātes pakta uz reģionālāku sadarbības plānu un sekmējot Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīguma (CEFTA) efektīvu īstenošanu.

Noslēgt un īstenot nolīgumus ar kaimiņvalstīm, nodrošināt to efektīvu īstenošanu, īpaši pārrobežu sadarbības, cīņas pret organizēto noziedzību, nelegālās tirdzniecības, tiesu iestāžu sadarbības, robežu pārvaldības, atpakaļuzņemšanas, vides, transporta un enerģētikas jomā.

Ekonomiskie kritēriji

Turpināt uz stabilitāti orientētas fiskālās politikas īstenošanu, kas vērsta uz fiskālu konsolidāciju un veicina zemu inflāciju un ārējo ilgtspējīgumu.

Turpināt fiskālās reformas īstenošanu, lai nostiprinātu ieņēmumu pārvaldīšanu un uzlabotu parādu pārvaldības funkciju.

Īstenot tādu monetāro politiku, kas veicina mērķu sasniegšanu un cenu stabilitātes saglabāšanu, lai samazinātu un apturētu inflācijas gaidas.

Pabeigt kredītu informācijas biroja veidošanu, lai palīdzētu aizsargāt banku sistēmas strauji augošo kredītportfeli.

Samazināt ēnu ekonomiku, īstenojot efektīvus un nediskriminējošus nodokļu tiesību aktus un pastiprinot cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā.

Eiropas standarti

Iekšējais tirgus

Preču brīva aprite

Turpmāk veicināt uzņēmēju informētību par standartu un sertifikācijas konceptiem un to nozīmīgumu starptautiskā tirdzniecībā.

Pieņemt un sākt īstenot valsts tirgus uzraudzības stratēģiju attiecībā uz rūpniecības izstrādājumiem un pārtiku.

Pieņemt jaunus tiesību aktus patērētāju aizsardzības jomā, kas būtu saderīgi ar acquis. Nostiprināt patērētāju aizsardzības departamentu.

Personu brīva pārvietošanās, pakalpojumu sniegšanas brīvība un tiesības veikt uzņēmējdarbību

Nodrošināt skaidri nodalītus pakalpojumu pagaidu un pastāvīgos noteikumus un atbilstību Stabilizācijas un asociācijas nolīguma prasībām.

Nostiprināt tiesisko regulējumu finansiālajai uzraudzībai banku nozarē un ārpus tās un finanšu uzraudzības iestādes spējas.

Kapitāla brīva aprite

Atļaut nekustamā īpašuma iegādi ES valstu piederīgajiem Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirgu (GATS) īpašo saistību sarakstā noteiktajās robežās.

Muita un nodokļi

Turpināt pielīdzināt Eiropas praksei muitas tiesību aktus un procedūras; īpaši nodrošināt tranzīta, muitas noliktavu, muitas vērtības noteikšanas, fiziskās pārbaudes un riska analīzes noteikumu un procedūru tuvināšanu ES standartiem. Nodrošināt, lai valsts tarifu savlaicīgi atjauninātu, pamatojoties uz visjaunāko kombinēto nomenklatūru.

Visās muitas iestādēs pilnībā ievest datorizētu muitas deklarācijas un muitas datu apstrādes sistēmu.

Turpināt nodokļu tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis, īpaši akcīzes nodokļu jomā, un ievērot principus, kas noteikti Rīcības kodeksā uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem, nodrošinot to, ka arī jaunie nodokļu pasākumi atbilst šiem principiem.

Pastiprināt nodokļu administrācijas spējas, īpaši nodokļu kontroles un revīzijas jomā, lai palielinātu atbilstību un samazinātu izvairīšanos no nodokļiem.

Pabeigt nodokļu iestāžu datorizācijas procesu.

Konkurence

Pilnveidot spēkā esošos tiesību aktus konkurences ierobežojumu novēršanai un tuvināt tos acquis, lai pastiprinātu kontroli konkurences jomā.

Nostiprināt konkurences iestādes administratīvās spējas un nodrošināt atbilstošu personālu un apmācības.

Pieņemt īstenošanas tiesību aktus valsts atbalsta jomā.

Turpināt valsts atbalsta shēmu saraksta atjaunināšanu.

Publiskie iepirkumi

Īstenot publisko iepirkumu tiesību aktus un veikt pasākumus to pilnīgai saskaņošanai ar ES standartiem, īpaši saistībā ar komunālo pakalpojumu nozari un aizsardzības līdzekļiem.

Turpināt nostiprināt administratīvās spējas Publisko iepirkumu aģentūrā, publisko iepirkumu struktūrās nozaru ministrijās un pašvaldībās un tiesās, kas risina jautājumus, kuri saistīti ar publiskajiem iepirkumiem.

Nodrošināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par pārkāpumiem, kas ir saistīti ar iepirkumiem.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Sagatavot valsts stratēģiju un rīcības plānu turpmākām tiesiskā regulējuma izmaiņām un intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai.

Nostiprināt administratīvās un juridiskās spējas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai.

Pastiprināt cīņu pret pirātismu un viltošanu.

Turpināt veicināt izpratni par intelektuālā īpašuma tiesībām darījumu aprindās un tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp tiesu iestādēs.

Uzlabot tiesību aktus industriālā īpašuma jomā.

Nodarbinātības un sociālā politika

Uzlabot sociālās aizsardzības sistēmas un apkarot sociālo atstumtību.

Veikt pasākumus, lai palielinātu vidusskolu apmeklējošo skolēnu skaitu un vidusskolu apmeklējošo skolēnu skaitu no lauku rajoniem, īpaši meiteņu, kā arī profesionālās mācību iestādes apmeklējošo skolēnu skaitu.

Izveidot piemērotas pārvaldes struktūras un spējas patērētāju un veselības aizsardzības jomā.

Izglītība un pētniecība

Turpināt centienus, lai uzlabotu izglītības sistēmas pārvaldību, skolotāju apmācību un izglītības infrastruktūru.

Ieviest jauno likumu par augstāko izglītību. Pastiprināt centienus, lai veicinātu lielāku iesaistīšanos Tempus programmā.

PTO jautājumi

Nostiprināt Ekonomikas lietu ministrijas Attiecību ar PTO un ekonomiskās sadarbības departamenta administratīvās spējas.

Nozaru politikas virzieni

Rūpniecība un MVU

Paātrināt Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartas ieviešanu.

Turpināt īstenot rīcības plānus administratīvo šķēršļu novēršanai uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem un risināt ēnu ekonomikas jautājumus, un nodrošināt pienācīgu, nediskrecionāru, nediskriminējošu ar uzņēmējdarbību saistītu tiesību aktu, noteikumu un procedūru ieviešanu. Samazināt novecojušu un neefektīvu noteikumu skaitu, izmantojot reglamentējošas “giljotīnas” procedūras.

Palielināt politikas pētniecību par inovācijas un konkurences jautājumiem mazajiem uzņēmumiem un ieviest atbalsta programmas.

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Pieņemt jaunu tiesību aktu par pārtiku saskaņā ar ES standartiem, nostiprināt pārtikas nekaitīguma sistēmu un saistītās kontroles sistēmas.

Pastiprināt veterinārā dienesta laboratoriju spējas pārtikas nekaitīguma un veterinārijas un fitosanitārijas jomā.

Pilnveidot tiesību aktus pārtikas nekaitīguma, fitosanitārijas un veterinārijas jomā un sākt to ieviešanu.

Uzlabot liellopu identifikācijas un to pārvietošanās reģistrācijas sistēmu un sākt cūku, aitu un kazu identifikācijas un pārvietošanās reģistrācijas sistēmas ieviešanu.

Uzlabot dzīvnieku slimību kontroli, tostarp – izmantojot paraugu ņemšanu un ziņošanu.

Vide

Palielināt administratīvās spējas un sadarbību valsts un vietējā līmenī.

Pilnībā ieviest tiesību aktus par vides ietekmes novērtējumu.

Pieņemt stratēģiju, lai turpinātu vides tiesību aktu saskaņošanu ar acquis un atbilstoši īstenotu spēkā esošos tiesību aktus, īpaši saistībā ar to izpildi.

Turpināt risināt jautājumus saistībā ar vides “karstajiem punktiem” Sharra cieto atkritumu izgāztuvē un Patos-Marinez naftas ieguves rajonā.

Turpināt attīstīt un ieviest ūdens apgādes un sanitārijas valsts stratēģiju un ūdens apgādes un lauku stratēģiju, attīstīt un sākt ieviest stratēģiju pakāpeniskai tuvināšanai acquis ūdens apgādes un sanitārijas nozarē.

Īstenot starptautiskās konvencijas dabas aizsardzības jomā, kurās Albānija ir līgumslēdzēja puse.

Transporta politika

Ieviest valsts transporta plānu, tostarp transporta īpašuma apkopes plānošanu un budžetu, un pieņemt un īstenot transporta valsts stratēģiju, tostarp stratēģiju dzelzceļa nozarei.

Turpināt īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas (DAE) reģionālā transporta tīkla izveidi un pastiprināt sadarbību ar Dienvidaustrumeiropas Transporta novērošanas centru.

Veikt pasākumus, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības apstākļus, tostarp tuvināties ES acquis par svaru un gabarītiem, tehniskajām apskatēm, tehniskajām kontrolēm uz ceļiem, vadītāju apliecībām, tahogrāfiem un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem.

Veikt pasākumus, lai novērstu nelikumīgus būvdarbus gar jaunajiem ceļiem, īpaši attiecībā uz bīstamiem privāti būvētiem pievedceļiem.

Sagatavot dzelzceļa tīkla deklarāciju par brīvu piekļuvi infrastruktūras izmantošanai un pieņemt un īstenot dzelzceļa uzņēmējdarbības plānu.

Pildīt Albānijas saistības saskaņā ar pirmo pārejas posmu nolīgumā par Eiropas Kopējo gaisa telpu, tostarp ieviest attiecīgos tiesību aktus aviācijas jomā.

Īstenot rīcības plānu to trūkumu novēršanai, kas apzināti civilās aviācijas iestādē saistībā ar valsts aviopārvadātāju uzraudzību drošības jomā.

Uzlabot kuģošanas drošības apstākļus, īpaši Albānijas kuģu aizturēšanas gadījumu skaitu saskaņā ar Parīzes Savstarpējās saprašanās memorandu.

Enerģētika

Apstiprināt un īstenot pārskatīto valsts enerģētikas stratēģiju, pastāvīgi ņemot vērā, cik būtiski ir novērtējumi par ietekmi uz vidi.

Izpildīt Enerģētikas Kopienas līguma prasības gāzes un elektrības jomā.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Nodrošināt, lai tiesību akti elektronisko sakaru jomā atbilstu acquis un lai tos īstenotu un veiktu pasākumus konkurētspējīga elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus izveidošanai.

Nostiprināt telekomunikāciju regulēšanas iestādes zināšanas un spējas.

Pielīdzināt Albānijas tiesību aktus Eiropas Konvencijai par pārrobežu televīziju un direktīvai par televīziju bez robežām.

Nostiprināt Valsts radio un televīzijas padomes administratīvās spējas un pieņemt stratēģiju radio un televīzijas nozares attīstībai un atjauninātu valsts radio un televīzijas analogo un digitālo frekvenču plānu.

Finanšu kontrole

Pārskatīt Valsts iekšējās un finanšu kontroles politikas dokumentu un rīcības plānu un skaidri definēt iekšējās revīzijas funkciju, kas ir atdalīta no citām kontroles un pārbaudes funkcijām. Izveidot atbilstošu pārbaudes dienestu krāpšanas apkarošanai.

Nodrošināt, lai Iekšējās revīzijas likums un konstruktīvs Budžeta likuma projekts atbilstu starptautiski atzītiem standartiem.

Nostiprināt augstākās revīzijas iestādes neatkarību.

Statistika

Nostiprināt statistikas biroja spējas.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Vīzas, robežkontrole, patvērums un migrācija

Izdot ceļošanas dokumentus saskaņā ar starptautiskiem standartiem, nodrošināt tam vajadzīgās administratīvās spējas un izveidot centralizētu IT tīklu vīzu pārvaldībai.

Pieņemt grozījumus Likumā par ārvalstniekiem, lai tuvinātu vīzu tiesību aktus ES standartiem.

Īstenot robežu pārvaldības integrēto stratēģiju un rīcības plānu, īpašu uzmanību pievēršot muitas un robežpolicijas sadarbībai uz robežas.

Nodrošināt, lai robežu pārvaldība visos robežšķērsošanas punktos, īpaši Durresi un Vļoras ostās, atbilstu ES standartiem.

Ieviest EK un Albānijas atpakaļuzņemšanas līgumu un apspriest atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar migrantu, kuri ir tranzītā, izcelsmes valstīm.

Koncentrēt atbilstošu administratīvās un finansiālās spējas tiesību aktu ieviešanai par patvēruma un migrācijas jautājumiem un saistītajām valsts stratēģijām un rīcības plāniem.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana

Veikt vajadzīgos pasākumus, lai labāk īstenotu tiesību aktus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistībā ar profilaksi, sodāmību, konfiskāciju, arestu un īpašuma iesaldēšanu.

Nostiprināt Finanšu ziņu vākšanas vienības, prokuratūras un policijas Ekonomisko noziegumu vienības spējas, nodrošinot atbilstošus finansiālus un IT resursus un uzlabojot sadarbību darba līmenī.

Saskaņot Likumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu ar acquis un Finanšu darbības uzdevumu grupas un Eiropas Padomes Moneyval ieteikumiem.

Nostiprināt arestēto un konfiscēto līdzekļu pārvaldīšanas aģentūras spējas.

Turpināt uzlabot sadarbību ar citu valstu iestādēm.

Nodrošināt ziņošanas pienākumu atbilstīgu izpildi un pārbaudīt ziņoto darījumu sliekšņus.

Veikt efektīvākus pasākumus, lai samazinātu skaidras naudas izmantošanu tautsaimniecībā.

Narkotikas

Īstenot narkotiku apkarošanas valsts stratēģiju, saistīto rīcības plānu un Dublinas sašaurinātās grupas ieteikumus.

Uzlabot cīņā pret narkotikām iesaistīto policistu apmācību, aprīkojumu un vadības nepārtrauktību un veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu labāku koordināciju cīņā pret narkotikām gan vietējā līmenī, gan ar citu valstu partneriem.

Identificēt un veikt kriminālvajāšanas pret personām, kas atbildīgas par korupciju saistībā ar narkotiku tirdzniecību visos valsts pārvaldes iestāžu līmeņos.

Nodrošināt lielāku pārskatāmību par arestu daudzumu un veikt pasākumus, lai atbilstīgi iznīcinātu iepriekš konfiscētās narkotikas.

Ieviest līdzsvarotu vispārīgu stratēģiju narkotiku pieprasījuma samazināšanai, tostarp profilaksei, narkomānu ārstēšanai un rehabilitācijai.

Policija

Nodrošināt to noteikumu par dienesta pakāpēm pilnīgu īstenošanu, kas iekļauti jaunajā Valsts policijas likumā.

Uzlabot Albānijas valsts policijas vadības spējas.

Nostiprināt policijas Iekšējo lietu vienību un nodrošināt policistu atbilstīgu saukšanu pie atbildības par kriminālpārkāpumiem.

Izveidot un sākt izmantot konsolidētu procedūru rokasgrāmatu visiem kriminālpolicijas policistiem.

Īstenot stratēģiju policijas darbībai sabiedrībā.

Cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu

Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu sadarbību starp dažādajām valsts struktūrām, kas iesaistītas cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu, un īpaši starp tiesu iestādēm un policiju.

Turpināt veikt pasākumus, lai izveidotu saskaņotas un koordinētas izlūkdienestu datu apkopošanas un apstrādes sistēmas.

Veicināt īpašu izmeklēšanas līdzekļu izmantošanu, telekomunikāciju pārtveršanu un izlūkdienestu informācijas izmantošanu.

Steidzami ieviest praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu liecinieku aizsardzību.

Nostiprināt vietējo un starptautisko sadarbību cilvēku tirdzniecības novēršanā un Cilvēku tirdzniecības apkarošanas policijas vienības personālu.

Veikt pasākumus, lai pretterorisma analītiķus un izmeklētājus nodrošinātu ar labākām iekārtām un apmācību.

Personas datu aizsardzība

Saskaņot ar acquis spēkā esošo tiesību aktu par datu aizsardzību un Eiropas Padomes Konvenciju par personas datu aizsardzību.

Izveidot neatkarīgu datu aizsardzības uzraudzības iestādi, kurai ir pietiekamas pilnvaras attiecībā uz valsts un privāto sektoru un pietiekami finanšu un cilvēku resursi.

3.2.   VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Pārvaldība

Nodrošināt attīstības un integrācijas valsts stratēģijas efektīvu īstenošanu un pārraudzību.

Valsts pārvalde

Nodrošināt, ka tā valsts pārvaldes daļa, kas ir atbildīga par SAN noteikumu ieviešanu, un tie, kas iesaistīti EK finansiālā atbalsta īstenošanā, ir atbilstoši apmācīti un aprīkoti, lai veiktu savus pienākumus.

Ieviest rezultatīvu pārvaldi un valsts civildienesta ierēdņu apmācību.

Izveidot un īstenot tādu valsts civildienesta ierēdņu algu struktūru, kura ļauj veikt gan atbilstīgu budžeta plānošanu, gan izveidot motivējošu karjeras struktūru.

Nodrošināt valsts pārvaldes reformu ilgtspēju.

Tiesu sistēma

Nodrošināt kriminālvajāšanu par smagiem noziegumiem, īpaši organizēto noziedzību, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu sadarbības mehānismiem.

Ieviest tiesību aktus par liecinieku aizsardzību.

Nodrošināt tiesnešu un prokuroru pastāvīgu apmācību, tostarp par cilvēktiesībām, ētiku un komerciāliem un uzņēmumu jautājumiem, un jautājumiem, kas saistīti ar SAN.

Nodrošināt maģistrāta apmācības finansiālu pastāvību.

Atjaunot tiesu sistēmas administratoru lomu un kvalifikāciju un pakāpeniski iekļaut viņus valsts civildienestā, nodrošinot vienlīdzīgu samaksu ar ministrijas darbiniekiem.

Korupcijas novēršanas politika

Ieviest Eiropas pretkorupcijas konvencijas krimināllietās un civillietās, kuras Albānija ir ratificējusi, un atbilstīgās ANO konvencijas.

Gūt būtiskus panākumus cīņā pret korupciju visos līmeņos un visās jomās, īstenojot atbilstīgus tiesību aktus.

Cilvēktiesības un mazākumtautību aizsardzība

Starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā ievērošana

Nodrošināt, ka attieksme pret aizturētām un ieslodzītām personām, kas atrodas apcietinājumā, atbilst starptautiskiem standartiem.

Civilās un politiskās tiesības

Uzlabot nepilngadīgo tiesu sistēmu.

Nodrošināt, ka tiek ievērota Eiropas Padomes Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem.

Pieņemt visaptverošus diskriminācijas novēršanas tiesību aktus un nodrošināt atbilstošu institucionālu atbalstu cietušajiem, tostarp pašreizējo iestāžu atbalstu, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību ievērošanu.

Ieviest tiesību aktus par komunistiskā perioda laikā konfiscētā nekustamā īpašuma restitūciju/kompensāciju.

Pabeigt zemes reģistrācijas procesu.

Nodrošināt, ka īpašuma nodošana notiek saskaņā ar likumu, un nodrošināt visu procesā iesaistīto iestāžu (notāri, īpašuma reģistrs utt.) atbilstošu darbību.

Ieviest tiesību aktus par drukātajiem un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā Eiropas standartus.

Nodrošināt, ka TV frekvences tiek piešķirtas godīgi un bez jebkādas diskriminācijas saskaņā ar valsts plānu un ka raidsabiedrības pilnībā ievēro noteikumus.

Veicināt NVO un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvu dalību valdības lēmumu pieņemšanas procesā un žurnālistikas kvalitātes nepārtrauktu uzlabošanu.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Turpināt veicināt reģionālo dialogu, stabilitāti un labas kaimiņattiecības un sadarbību.

Saskaņot nolīgumu, kas noslēgts ar ASV saistībā ar nosacījumiem personu izdošanai Starptautiskajai krimināltiesai, ar ES pamatprincipiem, kurus Eiropadome pieņēma 2002. gada septembrī.

Ekonomiskie kritēriji

Samazināt nodarbināšanas izmaksu un neto algas starpību un uzlabot stimulu struktūras un elastību darba tirgū, lai paaugstinātu iesaistes un nodarbinātības rādītājus, vienlaikus nodrošinot nodokļu ieņēmumus – pakāpeniski un apdomīgi palielinot nodokļa bāzi un uzlabojot atbilstību, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspējību.

Uzlabot izglītības sistēmu nolūkā palielināt pieprasīto prasmju piedāvājumu, kas veicina nodarbinātību un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.

Modernizēt valsts infrastruktūru, īpaši enerģētikas un transporta jomā, lai palielinātu tautsaimniecības konkurētspēju kopumā.

Paātrināt valsts uzņēmumu privatizāciju, lai nostiprinātu korporatīvo pārvaldību un samazinātu kvazifiskālos zaudējumus.

Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai palielinātu tiešos ārvalstu ieguldījumus jaunās nozarēs.

Izveidot efektīvas procedūras attiecībā uz (iespējamas) krāpšanas un citu pārkāpumu gadījumu, kas skar iekšzemes un starptautiskas izcelsmes naudas līdzekļus, atklāšanu, izskatīšanu un turpmāku kontroli.

Eiropas standarti

Iekšējais tirgus

Preču brīva aprite

Nodrošināt administratīvās spējas izpildīt SAN un PN prasības šajā jomā.

Gūt turpmākus panākumus Eiropas standartu pieņemšanā un paātrināt centienus, lai kļūtu par Eiropas standartizācijas organizāciju pilntiesīgu locekli.

Gūt panākumus, transponējot jaunās pieejas un vispārējās pieejas direktīvas, kā arī vecās pieejas direktīvas.

Pilnībā izveidot tirgus uzraudzības sistēmu.

Ņemot vērā EK labāko pieredzi, nodrošināt to struktūru uzlabotu darbību, kuras ir atbildīgas par standartizāciju, akreditāciju un sertifikāciju, kā arī to struktūru uzlabotu darbību, kas ir atbildīgas par metroloģiju un kalibrēšanu.

Nodrošināt Albānijas dalību Eiropas Sadarbības organizācijā akreditācijai.

Personu brīva pārvietošanās, pakalpojumu sniegšanas brīvība un tiesības veikt uzņēmējdarbību

Apstiprināt tiesību aktus par ārvalstnieku nodarbināšanu un veikt pasākumus, lai saskaņotu sociālā nodrošinājuma pakalpojumus.

Nodrošināt tiesību aktu par tiesībām veikt uzņēmējdarbību taisnīgu un objektīvu īstenošanu.

Kapitāla brīva aprite

Virzīties uz Albānijas SAN saistību izpildi attiecībā uz kapitāla brīvas aprites pilnīgu liberalizāciju, tostarp nodrošinot tādu pašu attieksmi pret ES un Albānijas valstspiederīgajiem saistībā ar portfeļa ieguldījumiem un tādiem finanšu aizdevumiem un aizņēmumiem, kuru termiņš ir īsāks par vienu gadu.

Muita un nodokļi

Nodrošināt Albānijas muitas un nodokļu tiesību aktu turpmāku tuvināšanu ES acquis un palielināt administratīvās spējas, lai ieviestu muitas un nodokļu tiesību aktus, cīnītos pret korupciju, pārrobežu noziedzību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Uzlabot pārskatāmību un informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstīm, lai īstenotu pasākumus, kas nepieļauj izvairīšanos no nodokļu maksāšanas jeb nodokļu krāpšanos.

Konkurence

Turpināt uzlabot izpildes pārskatu pretmonopola un valsts atbalsta kontroles jomās.

Pabeigt valsts atbalsta shēmu saskaņošanu ar ES konkurences noteikumiem, kā noteikts pagaidu nolīgumā.

Publiskie iepirkumi

Nodrošināt Albānijas tiesiskā regulējuma atbilstību ES acquis.

Panākt, ka publisko iepirkumu struktūras pilnvērtīgi darbojas, nodrošinot publisko iepirkumu procedūru stingru piemērošanu saskaņā ar tiesību aktiem un atbilstīgi SAN prasībām.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Pilnībā īstenot ratificētās starptautiskās konvencijas intelektuālā īpašuma, komerciālā īpašuma un rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā.

Nodrošināt tiesību aktu atbilstīgu ieviešanu intelektuālā īpašuma jomā un sasniegt labākus rezultātus cīņā pret pirātismu un viltošanu.

Nodrošināt pietiekamas administratīvās spējas SAN noteikumu ievērošanai šajā jomā.

Nodarbinātības un sociālā politika

Veicināt sieviešu iesaistīšanu darba tirgū un viņu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā.

Integrēt sociālajā, izglītības, nodokļu, uzņēmumu un reģionālajā politikā nodarbinātības un profesionālās izglītības stratēģijas. Risināt jautājumus, kas saistīti ar starptautisko saistību izpildi veselības jomā, īpaši starptautisko veselības noteikumu izpildi.

Gūt panākumus kvalitātes standartu par asins vai asins komponentu pārliešanu saskaņošanā ar ES tiesību aktiem.

Sākt īstenot valsts veselības sistēmas stratēģiju 2007.–2013. gadam.

Izglītība un pētniecība

Turpināt centienus uzlabot izglītības kvalitāti un izveidot modernu profesionālās izglītības un apmācību sistēmu, veicināt reģionālo sadarbību augstākās izglītības jomā.

Nozaru politikas virzieni

Rūpniecība un MVU

Ieviest uzlabotus komerciālos tiesību aktus.

Nodrošināt, ka stratēģija cīņai pret ēnu ekonomiku iet vienā solī ar attīstību nozarē.

Turpināt attīstīt specializētas uzņēmējdarbības atbalsta struktūras (piem., inkubatori un puduri) un izskatīt uzņēmējdarbības/tehnoloģijas parku īstenošanas iespējas.

Sākt veidot un piemērot integrēto pētniecības politiku un turpināt izstrādāt pasākumus, lai atbalstītu inovācijas mazos uzņēmumos un to konkurētspēju.

Ieviest ES standartiem atbilstošus izpaušanas un finanšu pārskatu standartus un nodrošināt to efektīvu izpildi.

Turpināt īstenot Eiropas Mazo uzņēmumu hartu.

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Izveidot stratēģijas zemes izmantošanai, zemes tirgum, lauku attīstībai, lauksaimniecības darbības daudzveidošanai un lauksaimnieciskās konkurētspējas pastiprināšanai.

Gūt būtiskus pārtikas nekaitīguma un fitosanitāro un veterināro apstākļu uzlabojumus atbilstīgi EK prasībām.

Novērtēt lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu atbilstību ES prasībām, sagatavot programmu to modernizācijai un sākt tās īstenošanu.

Sākt rīkoties, lai nodrošinātu efektīvu vietējās augkopības ražošanas kontroli, īpaši attiecībā uz produktiem ar konkrētam ES prasībām, un izveidot fitosanitārās nozares analītiskās spējas.

Veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Albānijas zivsaimniecības politika tiek tuvināta ES standartiem, īpaši resursu pārvaldības, pārbaudes un kontroles jomās, kā arī tirgus un strukturālajā politikā.

Vide

Izveidot “karsto punktu” pilnu sarakstu un turpināt centienus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar jau apzinātajiem “karstajiem punktiem”.

Samazināt sārņu daudzumu, ko rada Balšas pārstrādes rūpnīca, tostarp to iepludināšanu Gjanicas upē, un veikt pasākumus, lai risinātu ūdens piesārņošanas problēmu kopumā.

Uzlabot vides uzraudzību un nodrošināt pietiekami stingras sankcijas pret piesārņotājiem.

Turpināt īstenot reģionālās un starptautiskās saistības vides jomā.

Transporta politika

Turpināt īstenot Albānijas transporta ģenerālplānu.

Pabeigt nepieciešamās institucionālās reformas, lai uzlabotu transporta īpašuma pārvaldību, investīciju prioritātes noteikšanu, privātā sektora politikas veidošanu un iesaisti.

Panākt būtisku progresu Durresi un Vļoras ostu atjaunošanā un konsolidēt darbības šajās ostās.

Panākt labākus rezultātus ceļu satiksmes drošībā (tostarp digitālā tahogrāfa ieviešanā) un veikt papildu pasākumus, turpinot tuvināties acquis par iekļūšanu tirgū (tirgus daļas ieņemšanu) un sociālajiem noteikumiem.

Turpināt īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas (DAE) reģionālā transporta tīkla izveidi un sadarbību ar Dienvidaustrumeiropas Transporta novērošanas centru.

Radīt konkurences apstākļus dzelzceļa transporta nozarē, tostarp izveidot regulēšanas un drošības struktūras.

Izpildīt saistības, kas paredzētas Eiropas kopējās gaisa telpas nolīguma īstenošanas otrajā posmā.

Gūt būtiskus rezultātus kuģošanas drošības apstākļu uzlabošanā, tostarp ostas valsts kontroles punktu un kuģniecības reģistra darbības uzlabošanā saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu.

Enerģētika

Turpināt attiecīgi īstenot rīcības plānus, kuri attiecas uz elektrības un gāzes ražošanas nozari, un gūt turpmākus panākumus Albānijas enerģētikas stratēģijas īstenošanā.

Nodrošināt to dažādo projektu savlaicīgu īstenošanu, kuru mērķis ir infrastruktūras uzlabošana elektrības ražošanai, pārvadei un sadalei.

Turpināt šajā jomā noslēgto reģionālo un starptautisko saistību ievērošanu ar mērķi izveidot konkurētspējīgu reģionālo enerģijas tirgu.

Uzlabot Energoefektivitātes likuma īstenošanu.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Transponēt un īstenot jauno ES programmu elektronisko sakaru jomā.

Turpināt saskaņošanas procesu ar Eiropas Konvenciju par pārrobežu televīziju un direktīvu par televīziju bez robežām.

Finanšu kontrole

Izstrādāt un īstenot decentralizētas pārvaldes un neatkarīgas iekšējās revīzijas atbildības paaugstināšanas principus saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem un ES paraugpraksi.

Izstrādāt procedūras un pilnveidot administratīvās spējas, lai nodrošinātu efektīvu ES finanšu interešu aizsardzību.

Nodrošināt, lai Likums par iekšējo revīziju atbilstu augstāko revīzijas iestāžu organizācijas pamatnostādnēm.

Turpināt nostiprināt ārējās revīzijas, finanšu kontroles vadības un iekšējās revīzijas spējas.

Statistika

Uzlabot lauksaimniecības un makroekonomikas statistiku, izveidot sociālo statistiku, tostarp izglītības un veselības statistiku, un virzīties uz visas Eiropas, tostarp statistisko reģionu, klasifikācijas ieviešanu.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Vīzas, robežkontrole, patvērums un migrācija

Nodrošināt Albānijas ceļošanas dokumentu pilnīgu atbilstību starptautiskiem standartiem.

Pildīt visas starptautiskās saistības, ko Albānija uzņēmusies robežpārvaldības jomā.

Ieviest tiesību aktus, kas saistīti ar patvēruma jautājumiem, un izveidot pilntiesīgu patvēruma sistēmu, kas atbilst starptautiskiem standartiem, tostarp patvēruma meklētāju uzņemšanai.

Īstenot Albānijas valsts migrācijas stratēģiju un valsts rīcības plānu patvēruma jomā.

Nodrošināt, ka Albānija atbilst SAN prasībām attiecībā uz ES pilsoņiem, kuri strādā un/vai uzturas Albānijā.

Pakāpeniski noslēgt, ratificēt un īstenot visas galvenās starptautiskās konvencijas migrācijas jomā.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana

Pastiprināt cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un naudas viltošanu.

Gūt reālus rezultātus cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu gan finanšu sektorā, gan ārpus tā.

Narkotikas

Nodrošināt aizvien labākus rezultātus narkotiku tirdzniecības apkarošanā, īpaši attiecībā uz sintētiskajām narkotikām, heroīnu un kokaīnu.

Policija

Turpināt policijas dienestu tuvināšanu Eiropas standartiem, galvenokārt izmantojot atbilstīgu apmācību un aprīkojumu.

Gūt būtiskus panākumus cīņā pret noziedzību un korupciju un cita veida krimināli sodāmu uzvedību policijā.

Cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu

Turpināt paplašināt starptautisko sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu.

Gūt būtiskus panākumus attiecībā uz to apsūdzību celšanas ātrumu, skaitu un kvalitāti, kuras attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību, kā arī gūt panākumus attiecībā uz noziedzīgā veidā iegūtu vērtību izņemšanu.

Pilnībā iekļaut Albānijas tiesību aktos un īstenot starptautiskās konvencijas un protokolus terorisma novēršanas jomā, kuros Albānija ir līgumslēdzēja puse.

Personas datu aizsardzība

Nodrošināt valsts tiesību aktu par personas datu aizsardzību efektīvu uzraudzību un izpildi.

4.   PLĀNOŠANA

Kopienas palīdzību Rietumbalkānu valstīm atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam sniegs saskaņā ar pašreizējiem finanšu instrumentiem, īpaši ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (IPA), savukārt attiecībā uz programmām, kas pieņemtas līdz 2007. gadam, – saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (CARDS regula) (1). Finansēšanas nolīgumi būs juridiskais pamats konkrētu programmu īstenošanai. Šim lēmumam attiecīgi nav finansiālu seku.

Albānijai var arī būt pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām.

5.   NOSACĪJUMU KOPUMS

Palīdzība Rietumbalkānu valstīm ietver nosacījumu, lai turpinātos progress atbilstīgi Kopenhāgenas kritērijiem, kā arī progress šīs Eiropas partnerības konkrēto prioritāšu izpildē. Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz 21. pantu Regulā (EK) Nr. 1085/2006 vai – tādu programmu gadījumā, kas pieņemtas pirms 2007. gada, – pamatojoties uz 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2666/2000. Uz palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumos definētie nosacījumi, īpaši attiecībā uz saņēmēju apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas. Īpaši nosacījumi ir iekļauti arī individuālās gada programmās. Lēmumus par finansēšanu pieņems pēc tam, kad būs parakstīts finansēšanas nolīgums ar Albāniju.

6.   UZRAUDZĪBA

Eiropas partnerības īstenošanu izskatīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, īpaši gada progresa ziņojumus, ko sniedz Komisija.


(1)   OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).


19.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/18


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 18. februāris)

par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bosniju un Hercegovinu, un par Lēmuma 2006/55/EK atcelšanu

(2008/211/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 533/2004 par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam (1) ar grozījumiem un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku sanāksmē apstiprināja Eiropas partnerību ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 533/2004 ir paredzēts, ka Padomei jālemj par partnerībās ietveramajiem principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kā arī par jebkādiem turpmākiem pielāgojumiem. Tajā arī ir noteikts, ka Eiropas partnerību paveiktā darba kontroli nodrošinās ar to mehānismu palīdzību, kas izveidoti saistībā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši sniedzot gada progresa ziņojumus.

(3)

Padome 2006. gada 30. janvārī pieņēma otro Eiropas partnerību ar Bosniju un Hercegovinu (2).

(4)

Komisijas dokumentā par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam norādīts, ka partnerības atjauninās 2007. gada beigās.

(5)

Padome 2006. gada 17. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA(3), ar kuru atjaunina finansiālās palīdzības sistēmu pirmspievienošanās valstīm.

(6)

Tādēļ ir ieteicams pieņemt pārskatītu Eiropas partnerību, ar ko atjaunina pašreizējo partnerību, lai apzinātu jaunās prioritātes turpmākam darbam, balstoties uz secinājumiem 2007. gada progresa ziņojumā, Bosnijai un Hercegovinai gatavojoties turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā.

(7)

Lai sagatavotos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, Bosnijas un Hercegovinas kompetentajām iestādēm būtu jāizstrādā plāns, kurā jāatspoguļo laika grafiks un atsevišķi pasākumi Eiropas partnerības prioritāšu īstenošanai.

(8)

Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2006/55/EK,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Principi, prioritātes un nosacījumi, kas iekļauti Eiropas partnerībā ar Bosniju un Hercegovinu, ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Eiropas partnerības īstenošanu izskatīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši Komisijas gada progresa ziņojumus.

3. pants

Lēmumu 2006/55/EK atceļ.

4. pants

Lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 18. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)   OV L 86, 24.3.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 269/2006 (OV L 47, 17.2.2006., 7. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2006/55/EK (2006. gada 30. janvāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bosniju un Hercegovinu, un ar ko atceļ Lēmumu 2004/515/EK (OV L 35, 7.2.2006., 19. lpp.).

(3)   OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.


PIELIKUMS

2007. GADA EIROPAS PARTNERĪBA AR BOSNIJU UN HERCEGOVINU

1.   IEVADS

Eiropadome apstiprināja Eiropas partnerības ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu. Ar ierosināto pārskatītā partnerība atjaunina otro partnerību, balstoties uz secinājumiem Komisijas 2007. gada progresa ziņojumā par Bosniju un Hercegovinu. Tajā apzinātas rīcības atjaunotās, kā arī atlikušās rīcības prioritātes. Jaunās prioritātes ir pielāgotas valsts īpašajām vajadzībām un tās gatavības pakāpei, un vajadzības gadījumā tās tiks atjauninātas. Bosnijai un Hercegovinai jāizstrādā plāns ar reformu grafiku un informāciju par īpašiem pasākumiem, ko tā paredz, lai īstenotu Eiropas partnerības prioritātes. Partnerība sniedz arī norādes par finansiālu palīdzību valstij.

2.   PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process joprojām ir pamats Rietumbalkānu valstu virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai nākotnē. Bosnijai un Hercegovinai noteiktās prioritātes attiecas uz spēju izpildīt 1993. gada Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmē izvirzītos kritērijus un stabilizācijas un asociācijas procesam paredzētos nosacījumus, īpaši nosacījumus, kurus Padome definēja 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21. un 22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas samita noslēguma deklarāciju un Saloniku darba kārtību.

3.   PRIORITĀTES

Eiropas partnerībā minētās prioritātes ir izraudzītas, pamatojoties uz to, cik reāli ir, ka dažos nākamajos gados Bosnija un Hercegovina spēs tās īstenot vai būtiski pavirzīsies uz priekšu to izpildē. Tiek nošķirtas īstermiņa prioritātes, kuras paredzēts izpildīt viena vai divu gadu laikā, un vidēja termiņa prioritātes, kuras paredzēts izpildīt triju līdz četru gadu laikā. Prioritātes attiecas gan uz tiesību aktiem, gan uz to īstenošanu.

Ņemot vērā vajadzību noteikt prioritātes, Bosnijai un Hercegovinai, protams, ir jāizpilda arī citi uzdevumi, kas var kļūt par prioritātēm nākamajās partnerībās, ņemot vērā arī Bosnijas un Hercegovinas turpmākos panākumus.

Ir noteiktas galvenās īstermiņa prioritātes, un to apkopojums ir norādīts saraksta sākumā. Galvenās prioritātes nav sarindotas to nozīmīguma secībā.

3.1.   ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Galvenās prioritātes

Pieņemt un sākt īstenot tiesību aktus par policijas reformu valsts un administratīvo vienību līmenī saskaņā ar ES principiem.

Pilnībā sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), tostarp uzņemoties aktīvu lomu visu ICTY apsūdzēto personu aizturēšanā kopumā.

Pieņemt vajadzīgos sabiedriskās apraides tiesību aktus Bosnijas un Hercegovinas Federācijas līmenī. Īstenot valsts sabiedriskās apraides reformu.

Īstenot valsts pārvaldes reformas 2006. gada stratēģiju un nodrošināt, ka valsts līmeņa ministrijas un iestādes saņem atbilstīgu finansējumu, spēj darboties un ir pienācīgi aprīkotas, īpaši telpu un personāla ziņā.

Nostiprināt administratīvās spējas, gatavojoties īstenot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) un izpildīt Pagaidu nolīguma (PN) saistības.

Pielikt pūles, lai panāktu samierināšanos starp reģiona valstu pilsoņiem, un pastiprināt centienus rast galīgus risinājumus neatrisinātiem divpusējiem jautājumiem, īpaši saistībā ar robežu jautājumiem.

Gūt būtiskus panākumus vienotas ekonomikas telpas izveidē Bosnijā un Hercegovinā, atbalstot preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos.

Samazināt strukturālās nepilnības, kas kavē darba tirgus darbību, īpaši nodokļus strādājošajiem, sociālo pabalstu līmeni un algu noteikšanas mehānismus, lai palielinātu dalību un nodarbinātību.

Veikt pasākumus, lai izveidotu funkcionālākas un stabilākas institucionālās struktūras un panāktu cilvēktiesību un pamatbrīvību labāku ievērošanu, tostarp pēc vajadzības vienojoties par izmaiņām Bosnijas un Hercegovinas konstitūcijā un pieņemot šīs izmaiņas.

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Konstitūcija/pārvaldība

Veikt turpmākus pasākumus, lai Bosnijas un Hercegovinas parlamentārajai asamblejai nodrošinātu pietiekamus tehniskos resursus un personālu.

Nodrošināt valsts/administratīvo vienību strukturētu un institucionalizētu koordināciju, izveidojot funkcionējošus mehānismus politiskai, likumdevēju un tehniskai koordinācijai starp valsti un administratīvajām vienībām.

Nodrošināt pienācīgu Bosnijas un Hercegovinas augstāko revīzijas iestāžu ziņojumu uzraudzību un veikt atbilstīgus pasākumus attiecībā pret personām, kas atbildīgas par pārkāpumiem.

Parlaments/vēlēšanas

Izdarīt grozījumus vēlēšanu tiesību aktos attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas prezidentūras locekļiem un Tautas palātas deputātiem, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Padomes pēcpievienošanās saistībām.

Valsts pārvalde

Nodrošināt valsts pārvaldes koordinatora biroja darbam nepieciešamos materiālos un cilvēkresursus.

Turpināt uzlabot darbā pieņemšanas procedūras, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kuru pamatā ir darba izpildes kvalitāte, nodrošinot pārskatāmību un pietiekami kvalificētu civildienesta ierēdņu ātru norīkošanu amatā.

Saskaņot tiesību aktus par civildienestu, lai izveidotu atbildīgu un efektīvu civildienestu, balstoties uz profesionāliem un karjeras attīstības kritērijiem.

Pabeigt valsts un administratīvo vienību ombudu apvienošanu un nodrošināt, ka valsts līmeņa birojam ir resursi, kas vajadzīgi, lai atbilstoši darbotos.

Tiesu sistēma

Pastiprināt tiesu sistēmas neatkarību un atbildību un paaugstināt tās efektivitāti, tostarp samazinot neiztiesāto lietu skaitu.

Pieņemt un sākt īstenot tiesu nozares attīstības stratēģiju.

Nodrošināt tiesu iestāžu darbinieku atbilstīgu apmācību, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību tiesību aktiem un jautājumiem, kas saistīti ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu.

Korupcijas novēršanas politika

Pieņemt un īstenot detalizētu rīcības plānu korupcijas novēršanai, pamatojoties uz korupcijas novēršanas valsts stratēģiju.

Īstenot Eiropas Padomes valstu grupas pret korupciju (GRECO) ieteikumus un pildīt pienākumus, kas izriet no starptautiskām konvencijām korupcijas jomā.

Enerģiski saukt pie atbildības par korupciju un pret korupciju piemērot absolūtas neiecietības politiku.

Nodrošināt tiesību aktu par interešu konfliktu efektīvu īstenošanu.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Atcelt norādes par nāves sodu Republika Srpska Konstitūcijā.

Uzlabot Bosnijas un Hercegovinas ratificēto starptautisko konvenciju īstenošanu, tostarp attiecībā uz prasībām par ziņojumu iesniegšanu.

Veicināt tiesu iestāžu pieejamību.

Uzlabot sieviešu un bērnu tiesību aizsardzību.

Vienoties par ieslodzījuma vietu visaptverošu reformu un nodrošināt valsts mēroga cietuma būvi.

Turpināt uzlabot minoritāšu jautājumu risināšanai nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai tas pilnībā atbilstu Eiropas Padomes Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, un nodrošināt tā īstenošanu visā Bosnijas un Hercegovinas teritorijā.

Nodrošināt Bosnijas un Hercegovinas Nacionālo minoritāšu padomes un atbilstīgo iestāžu pareizu darbību administratīvo vienību līmenī.

Izstrādāt un īstenot visus nozaru rīcības plānus saskaņā ar valsts stratēģiju attiecībā uz čigāniem kā visaptverošas stratēģijas sastāvdaļu cīņai pret nabadzību un par sociālo iekļaušanu.

Turpināt iestādēs ievietoto personu skaita samazināšanu, kopienās balstītu pakalpojumu sniegšanu un atbalstu apgādājamām personām, tostarp garīgās veselības jomā.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Veicināt reģionālās sadarbības, izlīguma un labu kaimiņattiecību nostiprināšanu, tostarp sekmējot pāreju no Stabilitātes pakta uz reģionālāku sadarbības sistēmu un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma (CEFTA) efektīvu īstenošanu.

Pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, īpaši saistībā ar pārrobežu sadarbību, cīņu pret organizēto noziedzību, nelegālu tirdzniecību un kontrabandu, tiesu iestāžu sadarbību un robežu pārvaldību.

Veicināt neatrisināto robežjautājumu atrisināšanu ar kaimiņvalstīm.

Nodrošināt pienācīgu finansējumu un pilnīgu rīcībspēju bēgļu atgriešanās fondam; veicināt Sarajevas deklarācijas pilnīgu īstenošanu; pabeigt bēgļu atgriešanās procesu, kā arī gūt ievērojamus panākumus to ekonomiskajā un sociālajā integrācijā.

Ekonomiskie kritēriji

Nostiprināt makroekonomisko stabilitāti, nodrošinot ilgtspējīgu fiskālo stāvokli un izmantojot saprātīgus politikas instrumentus, lai saglabātu fiskālo stabilitāti, ņemot vērā finanšu starpniecības straujo attīstību.

Paātrināt privatizācijas procesu, lai 5–10 % valsts kapitāla pārvietotu uz privāto sektoru, Federācijai tiecoties sasniegt augšējo norādīto robežu.

Izstrādāt fiskālās uzraudzības mehānismus, balstoties uz fiskālajiem noteikumiem un iestāžu sadarbību, kas veicina fiskālo disciplīnu administratīvajās vienībās un starp administratīvajām vienībām un valsts iestādēm; nodrošināt atbilstošo vidi iestāžu sadarbībai pareizi funkcionējošas valsts fiskālās pārvaldes ietvaros.

Pabeigt valsts iekšējo prasību saskaņošanu atbilstoši atmaksāšanas iespējām no budžeta un piešķirt valsts parādam stabilu lejupejošu tendenci.

Uzlabot korporatīvo pārvaldību, panākot ievērojamus uzlabojumus zaudējumus nesošu valsts uzņēmumu pārstrukturēšanā un likvidācijā.

Nodrošināt komerctiesu pienācīgu darbību un īpaši pastiprināt tiesu spēju efektīvāk veikt uzņēmumu bankrota/likvidācijas procedūras.

Pastiprināt vietējo un ārvalstu ekonomiskā procesa dalībnieku juridisko noteiktību un uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Eiropas standarti

Iekšējais tirgus

Preču brīva aprite

Pilnveidot un īstenot tiesisko regulējumu attiecībā uz izstrādājumu standartizāciju, metroloģiju, akreditāciju un sertifikāciju, lai to saskaņotu ar ES standartiem un paraugpraksi; turpināt tehnisko noteikumu tuvināšanu acquis noteikumiem; palielināt kvalitatīvas infrastruktūras un iestāžu iespējas un izveidot atbilstības novērtēšanas procedūru tiesisko pamatu.

Nodrošināt turpmāku progresu Eiropas standartu (EN) pieņemšanā.

Izveidot iekšēju konsultāciju un informēšanas mehānismu par jauniem tehniskiem noteikumiem, pirms pieņemt pasākumus, kuri ietekmē tirdzniecību.

Nodrošināt, lai pilnībā darbotos tirgus uzraudzības aģentūra, un turpināt pasākumus, lai izveidotu tirgus uzraudzības struktūru, kas atbilst acquis prasībām par preču brīvu apriti.

Pieņemt valsts likumu par farmaceitiskām un medicīniskām iekārtām un izveidot farmācijas valsts aģentūru.

Personu brīva pārvietošanās, pakalpojumu sniegšanas brīvība un tiesības veikt uzņēmējdarbību

Padarīt banku uzraudzību par valsts līmeņa atbildību (kopā ar uzraudzības papildu darbībām) un nodrošināt šīs uzraudzības iestādes efektīvu darbību atbilstoši Bāzeles pamatprincipiem attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību.

Pieņemt valsts mēroga likumus par saistībām.

Nodrošināt, lai Bosnijas un Hercegovinas apdrošināšanas aģentūra pareizi darbotos un garantētu vienotu apdrošināšanas iekšējo tirgu.

Izveidot saskaņotu kapitāla tirgu tiesisko un normatīvo pamatu, lai nodrošinātu vienotu ekonomisku zonu, un izveidot atbilstošu institucionālo režīmu kapitāla tirgu politikas un tiesību aktu koordinācijai.

Kapitāla brīva aprite

Gūt turpmākus panākumus ierobežojumu atcelšanā kapitāla izejošajiem pārvedumiem.

Muita un nodokļi

Turpināt tuvināt acquis muitas un nodokļu tiesību aktus un procedūras un nodrošināt, ka Bosnijas un Hercegovinas tarifs tiek savlaicīgi atjaunināts, pamatojoties uz visjaunāko kombinēto nomenklatūru.

Nodrošināt, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz brīvajām zonām atbilst ES standartiem un garantē brīvo zonu pienācīgu uzraudzību.

Nodrošināt izcelsmes noteikumu, tostarp diagonālās kumulācijas, pareizu īstenošanu.

Ieviest muitas novērtēšanas noteikumus saskaņā ar starptautiskiem standartiem un praksi.

Likvidēt nodokļus, kuru ietekme ir tāda pati kā muitas nodevām (muitas maksājumi par muitas deklarāciju apstrādi).

Turpināt palielināt administratīvās spējas, lai ieviestu muitas un nodokļu tiesību aktus un cīnītos pret korupciju, pārrobežu noziedzību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vienoties par pastāvīgu formulu netiešo nodokļu ieņēmumu sadalīšanai starp valsti, administratīvajām vienībām un Brčko apgabalu.

Pieņemt par saistošiem rīcības kodeksa principus nodokļu uzlikšanā uzņēmējdarbībai un nodrošināt jauno nodokļu pasākumu atbilstību šiem principiem.

Konkurence

Pilnveidot spēkā esošos tiesību aktus konkurences ierobežojumu novēršanai atbilstoši Stabilizācijas un asociācijas nolīguma prasībām un nostiprināt Konkurences padomes administratīvās spējas.

Paātrināt sagatavošanas darbu valsts atbalsta jomā, īpaši pieņemot vajadzīgos tiesību aktus, izveidojot savā darbībā neatkarīgu valsts atbalsta uzraudzības iestādi un nodrošinot visa Bosnijai un Hercegovinai piešķirtā valsts atbalsta pārskatāmību.

Publiskie iepirkumi

Nodrošināt publisko iepirkumu vienotās sistēmas pareizu darbību un īstenot publisko iepirkumu tiesību aktus un procedūras. Turpināt administratīvo spēju veidošanu.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Panākt, ka pilnībā darbojas Intelektuālā īpašuma institūts, lai tas varētu efektīvi pildīt savus uzdevumus, un ieviest un piemērot pašreizējo tiesisko regulējumu.

Sagatavot rīcības plānu vajadzīgo spēju izveidei, lai ieviestu un piemērotu intelektuālā īpašuma tiesību aktus, īpaši orientējoties uz vajadzību nodrošināt speciālu apmācību tiesībaizsardzības iestādēm, tiesnešiem, prokuroriem un muitas ierēdņiem.

Uzlabot sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai pastiprinātu piemērošanu, un sākt sabiedrības informēšanas kampaņu veidošanu.

Nodarbinātības un sociālā politika

Turpināt izstrādāt sociālās integrācijas un sociālās aizsardzības politiku.

Izstrādāt sociālā dialoga mehānismus.

Veikt turpmākus centienus, lai uzlabotu invalīdu stāvokli.

Izveidot piemērotas pārvaldes struktūras un spējas patērētāju un veselības aizsardzības jomā.

Izglītība un pētniecība

Valsts līmenī ieviest likumu par augstāko izglītību, gatavojoties tam, lai īstenotu galvenos Boloņas procesa elementus un Lisabonas Konvenciju par atzīšanu.

Risināt izglītības sistēmas sadrumstalotības un dažādu līmeņu organizāciju funkciju pārklāšanās jautājumu. Nostiprināt politikas izstrādes darbu un stratēģisko plānošanu, lai uzlabotu izglītības kvalitāti.

Veikt pasākumus, lai novērstu skolēnu dalīšanu skolās pēc tautības.

Parakstīt un ratificēt UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

Sākt veidot integrētu pētniecības politiku.

PTO jautājumi

Turpināt PTO noteikumu un saistību izpildei vajadzīgās reformas un turpināt darbu, lai paātrinātu pievienošanos PTO.

Nozaru politika

Rūpniecība un MVU

Izveidot saskaņotu tiesisko un institucionālo sistēmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai pareizi īstenotu MVU hartu.

Pieņemt ierosināto valsts mēroga stratēģiju par MVU un izveidot obligātās vajadzīgās spējas valsts līmenī, lai visā valstī nodrošinātu saskaņotu un koordinētu MVU politiku, tostarp izveidotu MVU valsts aģentūru un forumu dialogam un konsultācijām ar MVU.

Izstrādāt visaptverošu rūpniecības politiku.

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Pieņemt likumu par lauksaimniecību, pārtiku un lauku attīstību un nodrošināt atbilstošu tiesisko regulējumu lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības politikas saskaņotai īstenošanai. Valsts mērogā izstrādāt visaptverošu lauksaimniecības stratēģiju.

Valsts līmenī nostiprināt administratīvās spējas saistībā ar lauksaimniecību, pārtiku un lauku attīstību, lai efektīvi koordinētu tirgus un lauku attīstības politikas īstenošanu visā valstī. Strādāt pie tā, lai izveidotu valsts līmeņa Lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības ministriju, kurai būtu pietiekami resursi tās uzdevumu veikšanai.

Nodrošināt tiesību aktu pieņemšanu atbilstoši Eiropas standartiem pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas nozarēs un sākt to īstenošanu.

Nostiprināt laboratoriju un inspekcijas spējas pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas jomā, izveidot etalonlaboratorijas un izstrādāt paraugu ņemšanas procedūras atbilstoši ES prasībām.

Uzlabot liellopu identifikācijas un to pārvietošanās reģistrācijas sistēmu un sākt cūku, aitu un kazu identifikāciju un to pārvietošanās reģistrāciju.

Vide

Pieņemt Valsts vides likumu, lai izveidotu saskaņotu visas valsts vides aizsardzības sistēmu.

Turpināt īstenot tiesību aktus par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Ratificēt un sākt īstenot attiecīgas starptautiskās konvencijas, tostarp Orhūsas un Espo konvencijas.

Izveidot Vides valsts aģentūru un nodrošināt tās pienācīgu darbību.

Turpināt nostiprināt ar vidi saistītu iestāžu administratīvās spējas, īpaši valsts līmenī, un uzlabot saziņu un koordināciju starp minētajām iestādēm.

Enerģētika

No 2007. gada 1. jūlija pildīt Enerģētikas Kopienas līguma saistības attiecībā uz acquis pilnīgu ieviešanu par iekšējo gāzes un elektrības tirgu un elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību.

Izstrādāt un pieņemt visaptverošu enerģētikas stratēģiju.

Transporta politika

Turpināt īstenot prasības, kas paredzētas Saprašanās memorandā par Dienvidaustrumeiropas galvenā reģionālā transporta tīkla izveidi, tostarp papildinājumā par Dienvidaustrumeiropas dzelzceļa transporta telpu. Valsts un administratīvo vienību līmenī koordinēt un saskaņot infrastruktūras plānošanu, lai konsekventi noteiktu transporta projektu prioritātes Dienvidaustrumeiropas galvenajā reģionālā transporta tīklā.

Tuvināt autotransporta acquis (tehniskos un drošības standartus, sociālos noteikumus un piekļuvi tirgum).

Pilnībā īstenot valsts likumu par dzelzceļu. Sagatavot dzelzceļa tīkla pārskatu, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi infrastruktūrai.

Izpildīt Eiropas kopējās gaisa telpas nolīguma pirmajā pārejas posmā paredzētās saistības, tostarp ieviest attiecīgos tiesību aktus par aviāciju.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Pieņemt Likumu par Informācijas sabiedrības aģentūru un izveidot šo aģentūru.

Ieviest un piemērot noteikumus par telekomunikācijām/elektroniskajiem sakariem, lai izveidotu pilnībā liberalizētu un konkurētspējīgu tirgu. Ieviest tirgū vajadzīgos aizsardzības mehānismus.

Nostiprināt komunikāciju regulēšanas iestādes neatkarību. Nostiprināt tās administratīvās spējas.

Finanšu kontrole

Izstrādāt un pieņemt iekšējās finanšu kontroles valsts stratēģiju.

Pieņemt un īstenot tiesību aktus par valsts sektora iekšējo kontroli un revīziju.

Statistika

Īstenot nolīgumu starp statistiskās sistēmas administratīvajām vienībām par Centrālās statistikas aģentūras darba uzlabošanu Bosnijā un Hercegovinā un uzlabot statistikas apjomu un kvalitāti, īpaši valsts līmenī.

Uzlabot lauksaimniecības statistikas datu vākšanu un apstrādi saskaņā ar ES standartiem un metodiku.

Uzlabot statistikas datu par konsolidētajiem valsts pārskatiem kvalitāti un aptveramību.

Izveidot tiesisko regulējumu, kas ir vajadzīgs, lai veiktu tautas skaitīšanu. Vienoties par tautas skaitīšanas termiņu un sākt sagatavošanas darbu tās veikšanai.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Vīzas, robežkontrole, patvērums un migrācija

Nodrošināt Drošības ministrijas migrācijas nodaļai atbilstošu personālu un atbilstošas telpas, aprīkojumu, personālu un apmācību Ārvalstnieku lietu departamentam.

Pieņemt migrācijas valsts mēroga stratēģiju un jauno likumu par ārvalstnieku pārvietošanos un uzturēšanos.

Īstenot EK un Bosnijas un Hercegovinas atpakaļuzņemšanas nolīgumu un apspriest atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar to migrantu izcelsmes valstīm, kuri ir tranzītā.

Nodrošināt uzņemšanas centru atbilstību starptautiskiem standartiem un uzņemties pilnu atbildību par to finansēšanu un vadību.

Pieņemt un īstenot pārskatīto valsts stratēģiju par robežu integrētu pārvaldību (IBM), balstoties uz IBM pamatnostādnēm Rietumbalkāniem, kā arī atbilstošo valsts rīcības plānu.

Turpināt robežšķērsošanas punktu uzlabošanu.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Pilnībā nodrošināt ar personālu Finanšu noziegumu izlūkošanas vienību.

Turpināt pilnveidot tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, tostarp ieviest un piemērot tos.

Narkotikas

Izstrādāt narkotiku apkarošanas valsts mēroga politiku atbilstīgi ES standartiem.

Nodrošināt, lai pilnībā darbotos valsts mēroga narkotiku apkarošanas birojs.

Policija

Turpināt nostiprināt Izmeklēšanas un aizsardzības valsts aģentūru, īpaši pabeidzot tās nodrošināšanu ar personālu.

Cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu

Izstrādāt un īstenot visus rīcības plānus, kas paredzēti valsts stratēģijā organizētās noziedzības apkarošanai.

Atjaunināt un īstenot valsts rīcības plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai.

Ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par rīcību pret cilvēku tirdzniecību.

Pastiprināt cīņu pret organizēto noziedzību un pastiprināt starptautisko sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm.

Veikt papildu pasākumus, lai aizsargātu cilvēku tirdzniecības upurus, un nodrošināt tiesību aktu atbilstošu īstenošanu liecinieku aizsardzības jomā.

Pastiprināt Izmeklēšanas un aizsardzības valsts aģentūras spējas cīņai pret terorismu un pastiprināt starptautisku sadarbību šajā jomā, tostarp pareizi īstenojot starptautiskas konvencijas.

Personas datu aizsardzība

Izveidot neatkarīgu datu aizsardzības uzraudzības iestādi (datu aizsardzības aģentūru), kurai ir pietiekamas pilnvaras un finansiālie un cilvēkresursi.

3.2.   VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Konstitūcija/pārvaldība

Turpināt procesu, lai saskaņotu un pieņemtu izmaiņas Bosnijas un Hercegovinas konstitūcijā, kuras veicinās funkcionālāku un fiskāli ilgtspējīgāku institucionālo struktūru izveidi, uzlabojot cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu un atbalstot ES integrācijas procesu.

Nodrošināt turpmāku progresu saistībā ar politikas formulēšanu un lēmumu pieņemšanu, uzņemoties pilnu atbildību valsts mērogā.

Valsts pārvalde

Īstenot valsts pārvaldes reformu un nodrošināt tās ilgtspēju. Palielināt spējas pakāpeniskai tiesību aktu saskaņošanai ar acquis un to īstenošanai.

Tiesu sistēma

Īstenot tieslietu nozares attīstības stratēģiju, nostiprināt neatkarīgu, uzticamu un efektīvu tiesu sistēmu, kas garantē tiesiskumu un pilsoņiem – vienlīdzīgas piekļuves iespējas tiesām, un garantē, ka tiesu rīcībā ir tehniskais aprīkojums un finanšu līdzekļi, kas ir vajadzīgi, lai efektīvi un pienācīgi nodrošinātu tiesiskumu.

Cilvēktiesības un mazākumtautību aizsardzība

Nodrošināt, lai valsts tiesību akti pilnībā atbilstu Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Nodrošināt mazākumtautību aizsardzību saskaņā ar ES un starptautiskiem standartiem; pilnībā īstenot valsts stratēģiju attiecībā uz čigāniem un tās nozaru rīcības plānus; izstrādāt datus, kuri var kalpot par pienācīgu pamatu, lai veicinātu sociālās integrācijas stratēģiju un rīcības plānu turpmāku izstrādi un to novērtēšanu.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Turpināt veicināt reģionālo dialogu, stabilitāti un labas kaimiņattiecības un sadarbību.

Saskaņot nolīgumu, kas noslēgts ar ASV saistībā ar nosacījumiem personu izdošanai Starptautiskajai Krimināltiesai, ar ES pamatprincipiem, kurus Eiropadome pieņēma 2002. gada septembrī.

Ekonomiskie kritēriji

Uzlabot valsts finanšu kvalitāti, samazinot valsts izdevumus attiecībā pret IKP, pārstrukturējot izdevumus un novirzot tos uz pieaugumu veicinošām kategorijām, un nostiprinot ekonomiskās politikas plānošanas spējas.

Pabeigt privatizācijas procesu un likvidēt atlikušos zaudējumus nesošos valsts uzņēmumus, kurus nevar pārdot.

Palielināt dalību oficiālajā ekonomikā, samazinot sociālo iemaksu likmes un veicot pensiju sistēmas reformu, un veicināt darbaspēka mobilitāti visā valstī.

Paātrināt tīkla nozaru nošķiršanu, lai atvērtu elektrības, gāzes un telekomunikāciju tirgus citiem piegādātājiem nolūkā veicināt konkurenci un līdzekļu efektīvu sadali.

Turpināt reformas īpašuma reģistrācijas, līgumu izpildes, bankrota procedūru, uzņēmumu reģistrācijas, nodokļu un licencēšanas jomās, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uzņēmējdarbību. Likvidēt dublējošus noteikumus, ko piemēro dažādos pārvaldes līmeņos, un uzņēmumu dubulto aplikšanu ar nodokļiem starp administratīvajām vienībām.

Eiropas standarti

Iekšējais tirgus

Preču brīva aprite

Turpināt kvalitatīvas infrastruktūras veidošanu, tuvinot tiesību aktus acquis tādās jomās kā standarti, sertifikācija, metroloģija, akreditācija un atbilstības novērtēšana, kā arī transponējot jaunās un globālās pieejas un vecās pieejas direktīvas.

Turpināt attīstību, pieņemot ES standartus un veicinot centienus kļūt par Eiropas Standartizācijas komitejas, Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejas un Eiropas Elektrosakaru standartizācijas institūta pilntiesīgu locekli.

Izveidot tirgus uzraudzības sistēmu, kas atbilst Eiropas standartiem.

Muita un nodokļi

Nodrošināt turpmāku muitas un nodokļu tiesību aktu saskaņošanu ar acquis un turpināt palielināt administratīvās spējas, lai ieviestu šos tiesību aktus, kā arī cīnīties pret korupciju, pārrobežu noziedzību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Uzlabot pārskatāmību un informācijas apmaiņu reģionā un ar ES, lai veicinātu pasākumu piemērošanu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanai.

Konkurence

Ieviest valsts atbalsta tiesību aktus un nodrošināt valsts atbalsta uzraudzības iestādes efektīvu darbību.

Sagatavot visaptverošu uzskaiti par valsts atbalstu.

Publiskie iepirkumi

Nodrošināt, ka Bosnijas un Hercegovinas tiesiskais regulējums attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem atbilst acquis un ka publisko iepirkumu procedūras tiek pareizi īstenotas.

Nodarbinātības un sociālā politika

Garīgās veselības jomā kā alternatīvu ievietošanai ārstniecības iestādēs izstrādāt kopienā balstītus pakalpojumus, raugoties, lai garīgās veselības aprūpei tiktu piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi.

Izglītība un pētniecība

Veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības sistēmu, tostarp sākumizglītību, un izveidot mūsdienīgu profesionālās izglītības un apmācību sistēmu.

Veicināt reģionālo sadarbību augstākās izglītības jomā.

Statistika

Izveidot uzticamu ekonomikas statistiku un iestāžu spējas, lai sagatavotu un publicētu statistikas pamatdatus, kas saskaņoti ar Eiropas standartiem, īpaši tautsaimniecības pārskatu, lauksaimniecības, makroekonomikas un uzņēmējdarbības statistikas, kā arī sociālās statistikas, tostarp izglītības, darba un veselības statistikas jomā.

Veikt tautas skaitīšanu.

Nozaru politikas virzieni

Rūpniecība un MVU

Nodrošināt Eiropas Mazo uzņēmumu hartas īstenošanu.

Nodrošināt rūpniecības politikas īstenošanu.

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Visā valstī ieviest visaptverošu valsts mēroga lauksaimniecības stratēģiju.

Turpināt nostiprināt valsts mēroga spējas lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības politikas koordinēšanai un saskaņošanai, pastiprināt īstenošanas mehānismus un turpināt tuvināšanu acquis.

Turpināt prasībām atbilstošu tiesību aktu pieņemšanu pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas nozarēs un izveidot efektīvu kontroles sistēmu.

Novērtēt pārtikas pārstrādes uzņēmumu atbilstību ES prasībām un sagatavot un uzsākt programmu minēto uzņēmumu modernizācijai.

Vide

Turpināt ES acquis pakāpenisku pārņemšanu ar īpašu uzsvaru uz atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, dabas aizsardzību un integrētu piesārņošanas novēršanu un kontroli.

Īstenot stratēģiskus plānus, tostarp ieguldījumu stratēģijas, un palielināt ieguldījumus vides infrastruktūrā, īpaši uzsverot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, dzeramā ūdens apgādi un cieto atkritumu apsaimniekošanu.

Nodrošināt vides aizsardzības prasību integrāciju citu nozaru politikas virzienu definēšanā un īstenošanā.

Transporta politika

Radīt apstākļus konkurencei par dzelzceļa sliežu ceļiem, tostarp dzelzceļa regulēšanas un drošības iestāžu starpā.

Nodrošināt tiesību aktu turpmāku saskaņošanu ar transporta acquis, īpaši attiecībā uz tehniskajiem un drošības standartiem (ieskaitot digitālā tahogrāfa ieviešanu), sociālajiem standartiem un tirgus liberalizāciju.

Izpildīt Eiropas kopējās gaisa telpas nolīguma otrajā pārejas posmā paredzētās saistības.

Enerģētika

Paātrināt enerģētikas uzņēmumu reformu, īpaši elektrības un gāzes nozarē, īstenot administratīvo vienību rīcības plānus attiecībā uz elektrības nozares pārstrukturēšanu, izstrādāt un īstenot papildu plānus saistībā ar ogļu nozares reformu, izveidot pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatorus gāzes nozarē un attīstīt gāzes iekšējo tirgu.

Nodrošināt saskaņotu elektrības un gāzes regulēšanas sistēmu, kura būtu sagatavota tam, lai iekļautu citas enerģētikas nozares saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, un līdztekus tam nodrošināt to jautājumu risināšanu, kas saistīti ar sociāli mazāk aizsargātiem patērētājiem.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Pilnībā īstenot sabiedriskās apraides tiesību aktus un pabeigt sabiedriskās apraides nozares strukturālo reformu.

Pielīdzināt tiesību aktus ES tiesiskajam regulējumam elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā un nodrošināt to ieviešanu un piemērošanu.

Saskaņot tiesību aktus ar Eiropas Konvenciju par pārrobežu televīziju un direktīvu par televīziju bez robežām.

Finanšu kontrole

Īstenot iekšējās finanšu kontroles valsts politikas dokumentu un rīcības plānu.

Nostiprināt augstāko revīzijas iestāžu darbības spējas, kā arī to funkcionālo un finansiālo neatkarību.

Izstrādāt procedūras un izveidot administratīvās spējas, lai nodrošinātu ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Vīzas, robežkontrole, patvērums un migrācija

Īstenot vīzu, patvēruma un migrācijas politiku saskaņā ar ES standartiem.

Turpināt uzlabot robežu pārvaldību, īpašu uzsvaru liekot uz robežu infrastruktūru un zaļo robežu uzraudzību.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana

Nodrošināt arvien labākus rezultātus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā.

Narkotikas

Nodrošināt, ka tiesībaizsardzības struktūras ir pienācīgi aprīkotas cīņai pret narkotiku kontrabandu. Panākt apmierinošu sadarbību starp aģentūrām un starptautisko sadarbību, kas ļautu būtiski uzlabot rezultātus šajā jomā.

Policija

Pilnībā īstenot policijas reformu.

Cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu

Gūt būtiskus rezultātus cīņā pret organizēto noziedzību, visu veidu kontrabandu un terorismu un nodrošināt atbilstošu saukšanu pie atbildības.

Personas datu aizsardzība

Īstenot valsts tiesību aktu par personas datu aizsardzību atbilstoši acquis un nodrošināt tā efektīvu uzraudzību un izpildi.

4.   PLĀNOŠANA

Kopienas palīdzību Rietumbalkānu valstīm atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam sniegs saskaņā ar pašreizējiem finanšu instrumentiem, īpaši ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (IPA), savukārt attiecībā uz programmām, kas pieņemtas līdz 2007. gadam, – saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (CARDS regula) (1). Finansēšanas nolīgumi būs juridiskais pamats konkrētu programmu īstenošanai. Šim lēmumam attiecīgi nav finansiālu seku. Bosnijai un Hercegovinai var būt pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām.

5.   NOSACĪJUMU KOPUMS

Palīdzība Rietumbalkānu valstīm ietver nosacījumu, lai turpinātos progress atbilstīgi Kopenhāgenas kritērijiem, kā arī progress šīs Eiropas partnerības konkrēto prioritāšu izpildē. Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz 21. pantu Regulā (EK) Nr. 1085/2006, vai – tādu programmu gadījumā, kas pieņemtas pirms 2007. gada, – pamatojoties uz 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2666/2000. Uz palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumos definētie nosacījumi, īpaši attiecībā uz saņēmēju apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas. Īpaši nosacījumi ir iekļauti arī individuālās gada programmās. Lēmumam par finansējumu sekos ar Bosniju un Hercegovinu parakstīts finansējuma nolīgums.

6.   UZRAUDZĪBA

Eiropas partnerības īstenošanu izskatīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, īpaši gada progresa ziņojumus, ko sniedz Komisija.


(1)   OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).


19.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/32


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 18. februāris)

par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, un par Lēmuma 2006/57/EK atcelšanu

(2008/212/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 533/2004 par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam (1) ar grozījumiem un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku sanāksmē apstiprināja partnerību ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 533/2004 ir paredzēts, ka Padomei jālemj par partnerībās ietveramajiem principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kā arī par jebkādiem turpmākiem pielāgojumiem. Tajā ir arī noteikts, ka partnerību paveiktā darba kontroli nodrošinās ar to mehānismu palīdzību, kas izveidoti saistībā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši sniedzot gada progresa ziņojumus.

(3)

Eiropadomes 2005. gada 17. decembra sanāksmē Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai piešķīra kandidātvalsts statusu. Tādēļ tika izteikts priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 533/2004, lai mainītu partnerības nosaukumu šai valstij no “Eiropas partnerība” uz “Pievienošanās partnerība”.

(4)

Pēc Komisijas 2005. gada novembra priekšlikuma Padome 2006. gada 30. janvārī pieņēma otro pievienošanās partnerību ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2).

(5)

Komisijas dokumentā par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.–2007. gadā norādīts, ka partnerības atjauninās 2007. gada beigās.

(6)

Padome 2006. gada 17. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (3), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), ar kuru atjaunina finansiālās palīdzības sistēmu pirmspievienošanās valstīm.

(7)

Tādēļ ir ieteicams pieņemt pievienošanās partnerību, ar ko atjaunina pašreizējo partnerību, lai apzinātu jaunās prioritātes turpmākam darbam, balstoties uz secinājumiem 2007. gada progresa ziņojumā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas gatavošanos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā.

(8)

Lai sagatavotos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai būtu jāizstrādā plāns, kurā jāatspoguļo laika grafiks un atsevišķi pasākumi Pievienošanās partnerības prioritāšu īstenošanai.

(9)

Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2006/57/EK,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Principi, prioritātes un nosacījumi Pievienošanās partnerībai ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Pievienošanās partnerības izpildi izskatīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši Komisijas gada progresa ziņojumus.

3. pants

Lēmumu 2006/57/EK atceļ.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 18. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)   OV L 86, 24.3.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 269/2006 (OV L 47, 17.2.2006., 7. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2006/57/EK (2006. gada 30. janvāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, un ar ko atceļ Lēmumu 2004/518/EK (OV L 35, 7.2.2006., 57. lpp.).

(3)   OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.


PIELIKUMS

2007. GADA PIEVIENOŠANĀS PARTNERĪBA AR BIJUŠO DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKU

1.   IEVADS

Eiropadome apstiprināja partnerību ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu. Ar ierosināto partnerību atjaunina 2006. gada janvāra Eiropas partnerību, pamatojoties uz secinājumiem Komisijas 2007. gada progresa ziņojumā par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Tajā apzinātas atjaunotās, kā arī atlikušās rīcības prioritātes. Jaunās prioritātes ir pielāgotas valsts īpašajām vajadzībām un tās gatavības pakāpei, un vajadzības gadījumā tās tiks atjauninātas. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāsagatavo plāns, tostarp laika grafiks un īpaši pasākumi, lai izpildītu Pievienošanās partnerības prioritātes. Partnerība sniedz arī norādes par finansiālu palīdzību valstij.

2.   PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process joprojām ir pamats Rietumbalkānu valstu virzībai uz Eiropu līdz pat brīdim, kad tās nākotnē iestāsies Savienībā. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai noteiktās prioritātes attiecas uz spēju izpildīt 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes sanāksmē izvirzītos kritērijus un stabilizācijas un asociācijas procesā paredzētos nosacījumus, īpaši nosacījumus, kas definēti Padomes 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21. un 22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas samita noslēguma deklarācijā un Saloniku darba kārtībā.

3.   PRIORITĀTES

Šajā pievienošanās partnerībā uzskaitītās prioritātes tika noteiktas, pamatojoties uz to, cik reāli ir, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika spēs tās īstenot vai turpmāko dažu gadu laikā ievērojami pavirzīties uz priekšu to īstenošanā. Nošķir īstermiņa prioritātes, kuras plānots izpildīt viena līdz divu gadu laikā, un vidēja termiņa prioritātes, kuras plānots izpildīt trīs līdz četru gadu laikā. Prioritātes attiecas gan uz tiesību aktiem, gan uz to īstenošanu.

Ņemot vērā vajadzību noteikt prioritātes, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, protams, ir jāizpilda arī citi uzdevumi, kas var kļūt par prioritātēm nākamajās partnerībās, ņemot vērā arī Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas turpmākos panākumus.

Ir noteiktas galvenās īstermiņa prioritātes, un tās uzskaitītas saraksta sākumā. Galvenās prioritātes nav sarindotas to nozīmīguma secībā.

3.1.   ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Galvenās prioritātes

Nodrošināt visu to saistību pareizu īstenošanu, kas uzņemtas ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.

Veicināt konstruktīvu un visaptverošu dialogu starp demokrātiskām iestādēm, īpaši jomās, kurās ir vajadzīga vienprātība starp visām politiskajām partijām.

Nodrošināt Policijas likuma efektīvu īstenošanu.

Nodrošināt ilgtspējīgus panākumus tiesu sistēmas reformu īstenošanā un nostiprināt tiesu sistēmas neatkarību un vispārējās spējas. Īstenot kriminālvajāšanas reformu un pabeigt Tiesas padomes iecelšanu.

Nodrošināt ilgtspējīgus panākumus korupcijas novēršanas tiesību aktu īstenošanā.

Nodrošināt, lai valsts ierēdņu darbā pieņemšanu un karjeras virzību neietekmētu politiska iejaukšanās, turpināt attīstīt uz panākumiem balstītu karjeras sistēmu un pilnībā īstenot Valsts civildienesta likumu.

Novērst šķēršļus darba vietu radīšanai un īpaši risināt jaunatnes un ilgstoša bezdarba jautājumus.

Uzlabot vispārējo uzņēmējdarbības vidi, turpinot palielināt tiesiskumu, nostiprinot regulēšanas un uzraudzības iestāžu neatkarību, paātrinot tiesas procedūras un turpinot īpašuma tiesību reģistrāciju.

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Atbalstīt Ohridas pamatnolīguma īstenošanu, lai inter alia veicinātu tautību savstarpējo uzticēšanos.

Parlaments/vēlēšanas

Nodrošināt, lai visas turpmākās vēlēšanas norit saskaņā ar Vēlēšanu kodeksu.

Pieņemt nekavējošus lēmumus par jebkādiem vēlēšanu pārkāpumiem un uzlikt sodus, kas turpmāk novērstu šādus gadījumus.

Nostiprināt parlamenta spējas, īpaši palielinot tā resursus.

Valdība

Palielināt pārskatāmību un atbildību vietējās pašvaldībās. Īpaši pastiprināt iekšējo kontroli un revīziju.

Izveidot apmierinošu standartu pašvaldību nodokļu iekasēšanai visā valstī.

Attīstīt pašvaldību spējas pārvaldīt valsts zemi.

Nodrošināt, lai pašvaldībās būtu pietiekams darbinieku skaits un kompetence.

Valsts pārvalde

Ieviest uz panākumiem balstītu karjeras sistēmu, lai izveidotu atbildīgu, efektīvu un profesionālu valsts pārvaldi centrālā un vietējā līmenī.

Nodrošināt valsts ierēdņu ētikas kodeksa efektīvu īstenošanu.

Nostiprināt administratīvās spējas, īpaši izveidojot stratēģiskās plānošanas un politikas izstrādes spējas, kā arī pastiprinot apmācības, un izstrādāt valsts ierēdņu apmācību vispārīgu stratēģiju.

Efektīvi īstenot pasākumus, kas pieņemti, lai nodrošinātu pārvaldes pārskatāmību, īpaši lēmumu pieņemšanas procesā, un turpināt veicināt pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību.

Īstenot tiesībaizsardzības iestāžu reformas.

Nodrošināt atbilstošas administratīvās spējas, lai efektīvi saplānotu un pārvaldītu IPA fondus.

Tiesu sistēma

Turpināt veidot akadēmisku tiesnešu un prokuroru sākotnējo un turpmāko apmācību.

Pabeigt jaunu tiesas struktūru izveidi un piešķirt atbilstošus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tās ir pilnībā darboties spējīgas, un paaugstināt to efektivitāti.

Nodrošināt tiesas nolēmumu pareizu un pilnīgu izpildi.

Korupcijas novēršanas politika

Nodrošināt atbilstošu turpinājumu ieteikumiem, ko sagatavojusi Valsts komisija korupcijas apkarošanai un Valsts revīzijas birojs.

Pilnībā ieviest valstu grupas pret korupciju (GRECO) ieteikumus.

Stiprināt administratīvās spējas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu noteikumus, kas pieņemti par politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu. Noteikt reālas sankcijas pārkāpumu gadījumā.

Turpināt pārskatīt dažu valsts amatpersonu tiesības uz patstāvību.

Nodrošināt noteikumu par publisku piekļuvi informācijai pilnīgu īstenošanu.

Joprojām stiprināt sadarbību starp iestādēm.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Pilnībā ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komitejas ieteikumus, kā arī Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Pilnībā īstenot ētikas, iekšējās kontroles, profesionālo un cilvēktiesību standartu noteikumus visās tiesībaizsardzības iestādēs, tiesu iestādēs un cietumu pārvaldēs, tostarp ar regulāru apmācību palīdzību.

Nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai uzlabotu ieslodzījuma apstākļus.

Izveidot efektīvus mehānismus, lai konstatētu visu veidu diskrimināciju, ko pret indivīdiem vai grupām īsteno valsts un nevalstiskas struktūras, celtu apsūdzības un sodītu par to.

Joprojām stiprināt sieviešu un bērnu tiesību aizsardzību.

Modernizēt un īstenot stratēģiju par to kopienu, kas nepieder pie vairākuma kopienām, līdzvērtīgu pārstāvību, īpaši nodrošinot atbilstošus resursus un nosakot efektīvas sankcijas par mērķu neizpildi.

Veicināt izglītības, tiesiskuma un sociālās labklājības pieejamību minoritāšu grupām.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Turpināt pilnībā sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un, ņemot vērā lietu iespējamo saņemšanu atpakaļ no ICTY, izpildīt visus vajadzīgos priekšnoteikumus, kas nodrošina pienācīgu procesu.

Turpināt sekmēt pāreju no Stabilitātes pakta uz reģionālāku sadarbības sistēmu un Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīguma (CEFTA) efektīvu īstenošanu.

Nodrošināt labas kaimiņattiecības, jo īpaši pastiprinot centienus, lai konstruktīvā veidā ar Grieķiju apspriestu un rastu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu saistībā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijām 817/93 un 845/93, un izvairīties no rīcības, kas varētu tās negatīvi ietekmēt.

Pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm un nodrošināt efektīvu tās īstenošanu, jo īpaši saistībā ar pārrobežu sadarbību, cīņu pret organizēto noziedzību, nelegālu tirdzniecību un kontrabandu, tiesu iestāžu sadarbību, robežu pārvaldību, atpakaļuzņemšanu un vidi.

Ekonomiskie kritēriji

Turpināt zemes un nekustamā īpašuma reģistrāciju un nostiprināt kadastru, lai pastiprinātu juridisko noteiktību ekonomiskā procesa dalībniekiem, un uzlabot tirgus ekonomikas mehānismu darbību.

Paaugstināt sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti, īpaši nodrošinot papildu līdzekļus apmācībām un pašreizējās infrastruktūras modernizācijai.

Spēja uzņemties dalības saistības

1. sadaļa. Preču brīva aprite

Pieņemt un īstenot horizontālos tiesību aktus, lai pilnveidotu vajadzīgo infrastruktūru, un nodrošināt, ka atbilstības novērtēšanas procedūrās tiek nodalītas dažādās funkcijas (regulēšana, standartizācija, akreditācija, metroloģija, atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība).

Izstrādāt visaptverošu stratēģiju attiecīgajām horizontālajām organizācijām (standartizācija, akreditācija, metroloģija un tirgus uzraudzība) ar acquis īstenošanas atskaites punktiem un termiņiem, kā arī skaidri noteiktiem pienākumiem tiesību aktu ieviešanai un efektīvai īstenošanai un administratīvo spēju stiprināšanai dažādās nozarēs.

Izstrādāt rīcības plānu, lai nodrošinātu atbilstību EK līguma 28. līdz 30. pantam, iekļaujot tajā atskaites punktus vietējo tiesību aktu un administratīvās prakses iekšējai caurskatīšanai, savstarpējas atzīšanas klauzulu iekļaušanai un vajadzīgajiem turpmākiem grozījumiem.

Paātrināt Eiropas standartu pieņemšanu un paātrināt centienus, lai kļūtu par Eiropas standartizācijas organizāciju pilntiesīgu locekli.

3. sadaļa. Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

Atcelt atlikušos šķēršļus attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām no ES uzņēmējdarbības veikšanai un pārrobežu pakalpojumu sniegšanai.

Ieviest tiesību aktos nošķīrumu starp pakalpojumu sniegšanu, ko veic pastāvīgi uzņēmumi, un pakalpojumu pagaidu sniegšanu.

4. sadaļa. Kapitāla brīva aprite

Turpināt nostiprināt pasākumus pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, jo īpaši paaugstinot ziņotāju iestāžu izpratni un attiecīgajās iestādēs ieviešot ticamu īstenošanas pārskatu. Stiprināt spējas un apmainīties ar izlūkinformāciju starp iestādēm.

Gūt panākumus atlikušo kapitāla aprites ierobežojumu atcelšanā.

5. sadaļa. Publiskie iepirkumi

Stiprināt Sūdzību izskatīšanas komiteju, lai izveidotu efektīvu tiesiskas aizsardzības līdzekļu sistēmu.

6. sadaļa. Uzņēmējdarbības tiesības

Izveidot efektīvas un neatkarīgas apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas un sabiedriskās pārraudzības sistēmas. Nostiprināt attiecīgās administratīvās spējas.

7. sadaļa. Intelektuālā īpašuma tiesības

Sagatavot valsts stratēģiju un rīcības plānu vajadzīgo spēju izveidei, lai ieviestu un izpildītu acquis katrā jomā, kas ietverta šajā sadaļā, īpaši orientējoties uz vajadzību nodrošināt speciālu apmācību tiesībaizsardzības iestādēm, tiesnešiem, prokuroriem un muitas ierēdņiem.

Sagatavot sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas un uzlabot sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

8. sadaļa. Konkurences politika

Panākt ticamus rezultātus pretmonopola jomā un pievērsties visnopietnākajiem konkurences tiesību aktu pārkāpumiem.

Izveidot efektīvu valsts atbalsta ex ante kontroli.

Stiprināt Konkurences aizsardzības komisijas administratīvās spējas un nodrošināt atbilstošu budžetu un personālu.

Pilnībā nodrošināt konkurences tiesību aktu pārskatāmu un nediskriminējošu piemērošanu.

9. sadaļa. Finanšu pakalpojumi

Nostiprināt tiesību aktu un uzraudzības sistēmu, tostarp to piemērošanu finanšu jomā, īpaši attiecībā uz apdrošināšanas nozari un vērtspapīru tirgu.

Nodrošināt, lai sāktu darboties neatkarīga uzraudzības iestāde apdrošināšanas nozarē un lai tai būtu atbilstošs personāls.

10. sadaļa. Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Izbeigt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma pārkāpšanu, veicot visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu prasību liberalizēt elektronisko sakaru nozari, tostarp pieņemot visus nepieciešamos sekundāros tiesību aktus un turpinot nostiprināt pārvaldes iestādes.

Piemērot konkurētspējīgus drošības pasākumus uzņēmējiem, kuriem ir ievērojama ietekme tirgū.

Pastiprināt elektronisko sakaru un plašsaziņas līdzekļu regulēšanas iestāžu neatkarību un administratīvās spējas.

Nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu finansējuma avotu sabiedrisko pakalpojumu apraides uzņēmumam un Apraides padomei.

11. sadaļa. Lauksaimniecība un lauku attīstība

Paātrināt lauksaimniecības zemes reģistrēšanu nekustamā īpašuma kadastrā.

Nodrošināt pareizu un uzticamu lauksaimniecības datu vākšanu un apstrādi.

Turpināt sagatavošanās darbus efektīvu un finansiāli stabilu maksājumu organizāciju izveidošanai lauksaimniecības līdzekļu pārvaldības un kontroles vajadzībām atbilstīgi ES prasībām un starptautiskajiem revīzijas standartiem.

12. sadaļa. Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar veterināro un fitosanitāro acquis, orientējoties uz tiesību pamataktiem, kuri atbilst acquis.

Turpināt nostiprināt veterinārā dienesta spējas gan centrālā, gan vietējā līmenī, lai ieviestu ar ES saderīgu kontroles sistēmu, īpaši importa kontrolēm.

Nodrošināt, ka sistēma ir praktiski noderīga liellopu identifikācijai un to pārvietošanās reģistrācijai, un sākt veidot cūku, aitu un kazu identifikācijas sistēmu.

Turpināt saskaņot dzīvnieku slimību un dzīvnieku veselības kontroles sistēmas ar ES tiesību aktiem un iestāžu prasībām, kā arī ārkārtas rīcības plānus ziņojamām slimībām.

Novērtēt lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu atbilstību ES prasībām, un tas būs par pamatu šo uzņēmumu modernizācijas plānam nākotnē.

14. sadaļa. Transporta politika

Turpināt īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas reģionālā transporta galvenā tīkla izveidi un pastiprināt sadarbību ar Dienvidaustrumeiropas transporta novērošanas centru.

Veikt saskaņošanu ar autotransporta acquis, jo īpaši attiecībā uz bīstamu kravu pārvadāšanu, piekļuvi tirgum, sociālajiem apstākļiem, digitālā tahogrāfa ieviešanu un ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

Dzelzceļa nozarē izveidot no infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmumiem neatkarīgu regulēšanas iestādi, izveidot drošības iestādi, kas ir atbildīga par drošības sertifikātu izdošanu, un saskaņot tiesību aktus ar ES noteikumiem par bīstamu kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu. Nodrošināt finansiālu stabilitāti, maksājot kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu saistībām pasažieru pārvadājumos un samazinot parādus.

Izpildīt Eiropas Kopējās gaisa telpas nolīguma pirmajā pārejas posmā paredzētās saistības, tostarp ieviest attiecīgos tiesību aktus par aviāciju.

Nostiprināt civilās aviācijas iestādes administratīvās spējas.

15. sadaļa. Enerģētika

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis iekšējā elektrības un gāzes tirgus, energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu avotu jomā, lai pakāpeniski atvērtu enerģijas tirgu konkurencei.

Turpināt nostiprināt Enerģētikas regulēšanas komisijas neatkarību.

Izpildīt Enerģētikas kopienas līguma saistības attiecībā uz acquis pilnīgu ieviešanu par iekšējo gāzes un elektrības tirgu un elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību.

Stiprināt administratīvās spējas visās enerģētikas jomās, tostarp Enerģētikas aģentūru energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu jomā.

Uzcelt piemērotu glabāšanas novietni radioaktīviem materiāliem.

Nodrošināt Radiācijas drošības direkcijas pareizu un neatkarīgu darbību.

16. sadaļa. Nodokļi

Palielināt administratīvās spējas nodokļu tiesību aktu ieviešanai un cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Steidzami veikt strukturālus pasākumus, lai reformētu kontroles politiku un pilnveidotu kontroles spējas.

Izveidot revīzijas stratēģiju un atbilstīgas IT sistēmas.

Ievērot Rīcības kodeksa par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem principus un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

18. sadaļa. Statistika

Stiprināt Valsts statistikas biroja spējas, lai nodrošinātu savlaicīgu nākamo tautas skaitīšanu un ļautu pastāvīgi attīstīt valsts uzskaites datus un ar tiem saistīto statistiku; īpaši pievērsties neatrisinātajiem jautājumiem lauksaimniecības statistikas un uzņēmējdarbības statistikas datu vākšanā un apstrādē atbilstoši ES standartiem un metodēm, un sniegt vairāk statistikas datu Eurostat.

Pabeigt uzņēmējdarbības statistikas reģistra un lauku saimniecību reģistra veidošanu, tostarp procedūru izstrādi, lai nodrošinātu, ka reģistros ir aktuāla informācija.

19. sadaļa. Nodarbinātības un sociālā politika

Turpināt acquis transponēšanu un stiprināt saistītās administratīvās un izpildes struktūras, tostarp Darba inspekciju.

Nodrošināt administratīvās spējas, lai īstenotu sociālās iekļaušanas un sociālās aizsardzības politiku.

Nodrošināt funkcionālu un pārstāvētu sociālo dialogu.

Pielikt turpmākas pūles, lai uzlabotu situāciju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

20. sadaļa. Uzņēmējdarbības un rūpniecības politika

Noteikt un īstenot izaugsmi un inovācijas veicinošu rūpniecības politikas stratēģiju.

Ieviest sistemātisku jauno uzņēmumu noteikumu ietekmes izvērtēšanu.

Nostiprināt MVU nodaļas un MVU aģentūras resursus un nodrošināt MVU stratēģijas un rīcības plāna un Eiropas mazo uzņēmumu hartas īstenošanu.

Turpināt darbu pie normatīvo aktu vienkāršošanas, “reglamentējošās giljotīnas” un birokrātisko šķēršļu samazināšanas uzņēmējdarbības veikšanai; ieviest reglamentējošās ietekmes novērtēšanu.

22. sadaļa. Reģionālā politika un strukturālo programmu koordinācija

Pastiprināt institucionālo struktūru veidošanu un nostiprināt administratīvās spējas programmu izstrādes, projektu sagatavošanas, uzraudzības, vērtēšanas un finanšu pārvaldības un kontroles jomā, īpaši nozaru ministriju līmenī, lai īstenotu ES pirmspievienošanās programmas, gatavojoties Kopienas kohēzijas politikas īstenošanai.

Pabeigt reģionālās attīstības valsts stratēģijas izstrādi.

23. sadaļa. Tiesu iestādes un pamattiesības

Īstenot valsts tiesību aktus par personas datu aizsardzību. Parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz tādu personas datu automātisku apstrādi, kuri attiecas uz uzraudzības iestādēm un pārrobežu datu plūsmu.

Citas prioritātes skatīt iedaļā par politiskajiem kritērijiem.

24. sadaļa. Tiesiskums, brīvība un drošība

Turpināt īstenot integrētas robežu pārvaldības rīcības plānu, izstrādāt robežu pārvaldības galvenās datubāzes un nodrošināt, lai tās būtu savienotas, modernizēt dokumentu analīzes un robežu uzraudzības iekārtas, nodrošināt, ka efektīvi ievieš prasības izsniegt augstas kvalitātes ceļošanas dokumentus un personu apliecinošus dokumentus, un nodrošināt personāla turpmāku apmācību.

Nodrošināt atbilstošu finansējumu un apmācības, lai īstenotu policijas reformu, stiprināt koordināciju un sadarbību gan starp policijas struktūrām, gan policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm, un stiprināt sadarbību starp kriminālpoliciju un prokuroriem.

Attīstīt un īstenot visaptverošu policijas cilvēkresursu un apmācības stratēģiju un modernizēt policijas aprīkojumu.

Turpināt pastiprināt cīņu pret organizēto noziedzību, īpaši labāk izmantojot īpašus izmeklēšanas pasākumus un pēc iespējas ātri izdodot starptautiskus aresta orderus un pārbaudot to izpildi (tostarp par datornoziegumiem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu pornogrāfijai), un izveidot integrētu izlūkošanas sistēmu starpiestāžu lietošanai cīņā pret organizēto noziedzību, tostarp cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecību.

Pastiprināt centienus īstenot valsts rīcības plānu cīņai pret kontrabandu un stiprināt spējas datornoziegumu izmeklēšanai.

Īstenot EK un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgumu un apspriest atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar to migrantu izcelsmes valstīm, kuri ir tranzītā.

Intensificēt tādu tiesisku instrumentu ieviešanas procesu, kas garantē to personu tiesības, kurām ir vajadzīga (starptautiska) aizsardzība.

Nodrošināt patvēruma un ārvalstnieku tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgajiem acquis.

25. sadaļa. Zinātne un pētniecība

Nostiprināt pētniecības un tehnoloģijas attīstības spējas, lai nodrošinātu sekmīgu līdzdalību Kopienas pamatprogrammās.

Sākt integrētas pētniecības politikas veidošanu un veikt pasākumus integrācijai Eiropas pētniecības telpā.

26. sadaļa. Izglītība un kultūra

Pabeigt tiesiskās un administratīvās sistēmas izveidi Mūžizglītības programmas un programmas “Jaunatne darbībā” pārvaldīšanai un nostiprināt īstenošanas struktūras.

27. sadaļa. Vide

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis, īpaši gaisa kvalitātes, atkritumu apsaimniekošanas un ūdens kvalitātes jomā, un būtiski uzlabot tiesību aktu īstenošanu un vides pārraudzību.

Stiprināt Vides inspekciju un citas īstenošanas struktūras, izveidot ticamu izpildes pārskatu un nodrošināt, ka tiek efektīvi piemēroti naudassodi un citas sankcijas un ka tām ir preventīva ietekme.

Stiprināt administratīvās spējas valsts un vietējā līmenī un uzlabot koordināciju starp administratīvajām struktūrām, kuras ir atbildīgas par jautājumiem, kas saistīti ar vidi.

Sagatavot stratēģiskus plānus, tostarp finanšu stratēģijas, un izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju un atkritumu apsaimniekošanas plānu.

Izstrādāt vides ieguldījumu stratēģiju, pamatojoties uz prognozēm par saskaņošanas izmaksām.

Integrēt vides aizsardzības prasības citu sektoru politikas virzienos, jo īpaši izstrādājot novērtējumus par ietekmi uz vidi.

Palielināt ieguldījumus vides infrastruktūrā, īpaši uzsverot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, dzeramā ūdens apgādi, spēju novērst gaisa piesārņojumu un atkritumu apsaimniekošanu.

29. sadaļa. Muitas savienība

Palielināt administratīvās spējas muitas tiesību aktu īstenošanai un cīņai pret pārrobežu noziedzību.

Turpināt tiesību aktu un procedūru saskaņošanu ar acquis, jo īpaši tranzīta un tarifa kvotu piešķiršanas jomās.

Ar acquis saskaņot Likumu par tehnoloģiskajām/rūpnieciskās attīstības zonām.

31. sadaļa. Ārpolitika, drošības politika un aizsardzības politika

Ieviest tiesību aktus kopējās nostājas īstenošanai starptautisku ierobežojošo pasākumu jomā.

32. sadaļa. Finanšu kontrole

Pārskatīt valsts iekšējās finanšu kontroles (PIFC) politikas dokumentu un iesniegt tiesību aktus par PIFC un iekšējo revīziju, lai padarītu visaptverošus un konsekventus gan PICF politikas virzienus, gan spēkā esošos tiesību aktus, un atjaunināt rīcības plānu to vidēja termiņa prioritāšu īstenošanai, kuras ir saistītas ar PIFC.

Pabeigt iekšējās revīzijas struktūrvienību izveidi centrālajās valsts iestādēs, vajadzības gadījumā izveidot līdzīgas struktūrvienības pašvaldību līmenī un nodrošināt atbilstošu personālu, apmācības un aprīkojumu.

Izstrādāt efektīvas pārvaldības, pārraudzības, kontroles un revīzijas sistēmas, kas vajadzīgas ar ES pirmspievienošanās instrumentiem saistīto programmu decentralizētai īstenošanai.

3.2.   VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Valdība

Pabeigt decentralizācijas procesu.

Valsts pārvalde

Turpināt attīstīt administratīvās spējas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanai.

Korupcijas novēršanas politika

Pabeigt korupcijas apkarošanas stratēģijas īstenošanu.

Izpildīt noteikumus, kas saistīti ar interešu konflikta novēršanu, atbilstoši starptautiskiem standartiem.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Turpināt veicināt cilvēktiesību ievērošanu tiesībaizsardzības iestādēs un ieslodzījuma vietās, un cietumos.

Turpināt īstenot stratēģiju par kopienu, kas nepieder pie vairākuma, līdzvērtīgu pārstāvību.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Veicināt reģionālo dialogu, stabilitāti, labas kaimiņattiecības un sadarbību.

Ekonomiskie kritēriji

Paātrināt centienus, lai aizsargātu elektrības tirgus ilgtspēju, ņemot vērā valsts liberalizācijas saistības, novēršot pašreizējos traucējumus, ko rada cenas, kuras nesedz izmaksas, un nostiprinot regulējošās iestādes un fizisko infrastruktūru.

Uzlabot valsts izdevumu kvalitāti, stiprinot valsts sektora spējas vidējā termiņā plānot un uzlabot budžeta izpildi. Turpināt uzlabot izglītības kvalitāti, nodrošinot finansējuma turpinājumu infrastruktūrai un personālam, kas nepieciešams, lai pilnībā īstenotu nesenās reformas izglītības jomā.

Turpināt uzlabot darba tirgus rezultātus un samazināt bezdarbu, veicot papildu pasākumus, lai atrisinātu jaunatnes un ilgtermiņa bezdarba jautājumus, un modernizējot sociālā nodrošinājuma un izglītības sistēmu.

Turpināt centienus integrēt ēnu ekonomiku oficiālajā ekonomikā.

Modernizēt valsts infrastruktūru, īpaši enerģētikas un transporta nozarē, lai nostiprinātu ekonomikas vispārējo konkurētspēju.

Spēja uzņemties dalības saistības

1. sadaļa. Preču brīva aprite

Izveidot tirgus pārraudzības struktūru, kas atbilst acquis.

3. sadaļa. Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

Ar ES acquis saskaņot tiesību aktus par profesionālās kvalifikācijas, tostarp apmācību noteikumu, savstarpēju atzīšanu un izveidot vajadzīgās administratīvās struktūras.

Ar acquis saskaņot tiesību aktus par pasta pakalpojumiem, tostarp izveidot neatkarīgu regulēšanas valsts iestādi.

5. sadaļa. Publiskie iepirkumi

Panākt, ka publisko iepirkumu struktūras ir pilnībā spējīgas darboties, lai nodrošinātu publisko iepirkumu procedūru stingru piemērošanu atbilstīgi EK standartiem. Izveidot e-iepirkumus.

7. sadaļa. Intelektuālā īpašuma tiesības

Izveidot spējas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu un piemērotu acquis šajā sadaļā ietvertajās jomās, un izveidot pienācīgu reģistrācijas pārskatu par veikto izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesiskajām darbībām attiecībā uz pirātismu un viltošanu.

8. sadaļa. Konkurences politika

Turpināt saskaņot tiesību aktus ar ES pretmonopola un valsts atbalsta acquis.

Turpināt uzlabot izpildes pārskatu pretmonopola un valsts atbalsta kontroles jomā.

Palielināt informētību valdības iestādēs, uzņēmēju aprindās un sabiedrībā kopumā.

9. sadaļa. Finanšu pakalpojumi

Panākt ticamus rezultātus cīņā pret transportlīdzekļu vadīšanu bez apdrošināšanas.

Turpināt saskaņošanu ar ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā.

11. sadaļa. Lauksaimniecība un lauku attīstība

Modernizēt lauksaimniecības pārvaldes spējas un pabeigt gatavošanos Kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldības mehānismu, jo īpaši integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IACS), piemērošanai un praktiskai ieviešanai un nodrošināt funkcionējošu zemesgabalu identifikācijas sistēmu (LPIS).

12. sadaļa. Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika

Turpināt saskaņot tiesību aktus ar acquis attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, īstenot un kontrolēt to izpildi un izveidot vajadzīgo vākšanas un apstrādes sistēmu.

Izveidot augu veselības iestādi, kas ir pienācīgi nodrošināta ar personālu. Turpināt saskaņot fitosanitāros tiesību aktus ar acquis.

Pieņemt plānu lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu modernizācijai un sākt tā īstenošanu.

Nostiprināt laboratoriju spējas pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārajā jomā.

14. sadaļa. Transporta politika

Turpināt darbu, lai pilnībā veiktu saskaņošanu ar acquis autotransporta jomā (ietverot digitālā tahogrāfa ieviešanu), turpināt saskaņošanu ar acquis dzelzceļa transporta jomā (pirmais un otrais dzelzceļa tiesību aktu kopums un savstarpējā savietojamība), panākt pilnīgu saskaņošanu ar aviācijas tiesību aktiem un nodrošināt attiecīgo tiesību aktu rūpīgu piemērošanu.

Izpildīt Eiropas Kopējās gaisa telpas nolīguma otrajā pārejas posmā paredzētās saistības.

15. sadaļa. Enerģētika

Turpināt centienus, lai nodrošinātu atbilstošu enerģijas piegādi un lai izveidotu un īstenotu enerģētikas politiku, kas atbilst Enerģētikas kopienas līguma prasībām.

17. sadaļa. Ekonomikas un monetārā politika

Saskaņot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu centrālās bankas pilnīgu neatkarību.

18. sadaļa. Statistika

Turpināt attīstīt visas statistikas jomas, panākt pilnīgu saskaņošanu galvenajās jomās attiecībā uz regularitāti, apjomu, klasifikāciju, savlaicīgumu un kvalitāti un izveidot vienotu vadības un ražošanas sistēmu.

Izveidot labi koordinētu statistikas valsts sistēmu.

19. sadaļa. Nodarbinātības un sociālā politika

Izstrādāt pastāvīgu sociālā dialoga mehānismu.

Izstrādāt sociālās iekļaušanas ilgtermiņa politikas virzienus un uzlabot mazāk aizsargāto grupu piekļuvi darba tirgum.

Turpināt pilnveidot sociālās aizsardzības politikas virzienus.

Izstrādāt mehānismus, lai uzraudzītu, kāda ir cilvēku ar īpašām vajadzībām situācija.

20. sadaļa. Uzņēmumu un rūpniecības politika

Turpināt izstrādāt MVU atbalsta mehānismus un uzlabot MVU piekļuvi finanšu pakalpojumiem. Noteikt un īstenot izaugsmi un inovācijas veicinošu rūpniecības stratēģiju.

Pabeigt un īstenot stratēģijas izstrādi uzņēmējdarbības izglītības attīstībai, balstoties uz sekmīgiem pilotprojektiem, kurus atbalsta līdzekļu devēji.

22. sadaļa. Reģionālā politika un strukturālo programmu koordinācija

Nostiprināt administratīvās spējas centrālā līmenī un attīstīt tās reģionālā un vietējā līmenī. Nodrošināt skaidru pienākumu sadali un pastiprināt koordināciju starp izraudzītām īstenošanas iestādēm/struktūrām, tostarp vietējām iestādēm.

24. sadaļa. Tiesiskums, brīvība un drošība

Nodrošināt saskaņošanu ar attiecīgajiem acquis patvēruma un imigrācijas jomā.

25. sadaļa. Zinātne un pētniecība

Piemērot integrētu pētniecības politiku.

26. sadaļa. Izglītība un kultūra

Turpināt centienus uzlabot izglītības, tostarp pamatizglītības, kvalitāti un izveidot mūsdienīgu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un augstākās izglītības nozari, kas saistīta ar darba tirgus un ekonomiskajām vajadzībām un veicina reģionālo sadarbību augstākās izglītības jomā.

27. sadaļa. Vide

Turpināt integrēt vides aizsardzības prasības citu jomu politikas virzienos, jo īpaši izstrādājot novērtējumus par ietekmi uz vidi.

Turpināt palielināt ieguldījumus vides infrastruktūrā, īpaši uzsverot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, dzeramā ūdens apgādi, spēju novērst gaisa piesārņojumu un atkritumu apsaimniekošanu.

28. sadaļa. Patērētāju un veselības aizsardzība

Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis attiecībā uz patērētāju aizsardzību un stiprināt administratīvās spējas, kas vajadzīgas efektīvai tirgus pārraudzībai.

Turpināt saskaņošanu ar ES acquis sabiedrības veselības politikas jomā, konkrētāk, tādās jomās kā tabaka, asinis, audi un šūnas un lipīgas slimības. Nostiprināt iestāžu, administratīvās un finanšu spējas sabiedrības veselības jomā.

Garīgās veselības jomā kā alternatīvu ievietošanai ārstniecības iestādēs izstrādāt sabiedrībā balstītus pakalpojumus un nodrošināt, ka garīgās veselības aprūpei tiek piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi.

31. sadaļa. Ārpolitika, drošības politika un aizsardzības politika

Nolīgumu, kas noslēgts ar ASV saistībā ar nosacījumiem personu izdošanai Starptautiskajai Krimināltiesai, saskaņot ar ES pamatprincipiem, ko Eiropadome pieņēma 2002. gada septembrī.

32. sadaļa. Finanšu kontrole

Balstoties uz saskaņotiem tiesību aktiem un atbilstošu iestāžu spējām, Finanšu ministrijas vadībā turpināt izstrādāt un ieviest ES valsts iekšējās finanšu kontroles (PIFC) modeli (decentralizēta vadības atbildība un funkcionāla neatkarīga iekšējā revīzija).

Turpināt stiprināt Valsts revīzijas biroja darbības spējas un tā darbības un finansiālo neatkarību.

Īstenot procedūras un administratīvās spējas, lai nodrošinātu EK finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

4.   PLĀNOŠANA

Kopienas palīdzību Rietumbalkānu valstīm atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam sniegs saskaņā ar pašreizējiem finanšu instrumentiem, īpaši ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (IPA), savukārt attiecībā uz programmām, kas pieņemtas līdz 2007. gadam, – saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (CARDS regula) (1). Finansēšanas nolīgumi būs juridiskais pamats konkrētu programmu īstenošanai. Šim lēmumam attiecīgi nav finansiālu seku. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai var būt pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām.

5.   NOSACĪJUMU KOPUMS

Palīdzība Rietumbalkānu valstīm ietver nosacījumu, lai turpinātos progress atbilstīgi Kopenhāgenas kritērijiem, kā arī progress Stabilizācijas un asociācijas nolīguma prasību un šīs pievienošanās partnerības konkrēto prioritāšu izpildē. Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz 21. pantu Regulā (EK) Nr. 1085/2006, vai – tādu programmu gadījumā, kas pieņemtas pirms 2007. gada, – pamatojoties uz 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2666/2000. Uz palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumos definētie nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz saņēmēju apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas. Īpaši nosacījumi ir iekļauti arī individuālās gada programmās. Lēmumus par finansēšanu pieņems pēc tam, kad būs parakstīts finansēšanas nolīgums ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

6.   PĀRRAUDZĪBA

Pievienošanās partnerības īstenošanu izskatīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši Komisijas sniegtos gada progresa ziņojumus.


(1)   OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).


19.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/46


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 18. februāris)

par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Serbiju, tostarp Kosovu, kā noteikts ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244, un ar ko atceļ Lēmumu 2006/56/EK

(2008/213/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 533/2004 par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam (1) ar grozījumiem un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku sanāksmē apstiprināja Eiropas partnerības ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 533/2004 paredzēts, ka Padome pieņem lēmumu par Eiropas partnerībās iekļaujamiem principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kā arī jebkuriem turpmākajiem pielāgojumiem. Tajā arī ir noteikts, ka Eiropas partnerību paveiktā darba kontroli nodrošinās ar to mehānismu palīdzību, kas izveidoti saistībā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši sniedzot gada progresa ziņojumus.

(3)

Padome 2006. gada 30. janvārī pieņēma otro Eiropas partnerību ar Serbiju, tostarp Kosovu, saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244 (2).

(4)

Komisijas dokumentā par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.–2007. gadā norādīts, ka partnerības atjauninās 2007. gada beigās.

(5)

Padome 2006. gada 17. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (3), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), ar kuru atjaunina finansiālā atbalsta sistēmu pirmspievienošanās valstīm.

(6)

Tādēļ ir ieteicams pieņemt pārskatīto Eiropas partnerību, ar ko atjaunina pašreizējo partnerību, lai apzinātu jaunās prioritātes turpmākam darbam, balstoties uz secinājumiem 2007. gada progresa ziņojumos, Serbijai, kā arī Kosovai saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244 gatavojoties turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā.

(7)

Lai sagatavotos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, Serbijas, kā arī Kosovas kompetentajām iestādēm saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244 būtu jāizstrādā plāns, kurā jāatspoguļo grafiks un atsevišķi pasākumi Eiropas partnerības prioritāšu īstenošanai.

(8)

Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2006/56/EK,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Principi, prioritātes un nosacījumi Eiropas partnerībai ar Serbiju, tostarp Kosovu, saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244 ir izklāstīti II un III pielikumā.

2. pants

Eiropas partnerības izpildi pārbaudīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši Komisijas gada progresa ziņojumus.

3. pants

Lēmumu 2006/56/EK atceļ.

4. pants

Lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 18. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)   OV L 86, 24.3.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 269/2006 (OV L 47, 17.2.2006., 7. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2006/56/EK (2006. gada 30. janvāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas iekļauti Eiropas partnerībā ar Serbiju un Melnkalni, tostarp Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244, un ar ko atceļ Lēmumu 2004/520/EK (OV L 35, 7.2.2006., 32. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/49/EK (OV L 20, 27.1.2007., 16. lpp.).

(3)   OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.


1 PIELIKUMS

2007. GADA EIROPAS PARTNERĪBA AR SERBIJU, TOSTARP KOSOVU, SASKAŅĀ AR ANO DROŠĪBAS PADOMES REZOLŪCIJU 1244

1.   IEVADS

Eiropadome apstiprināja Eiropas partnerības ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu. Ar ierosināto pārskatītā partnerība atjaunina otro partnerību, balstoties uz secinājumiem Komisijas 2007. gada progresa ziņojumos par Serbiju un Kosovu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244. Tajā apzinātas jaunās, kā arī atlikušās rīcības prioritātes. Jaunās prioritātes ir pielāgotas valsts īpašajām vajadzībām un tās gatavības pakāpei, un vajadzības gadījumā tās tiks atjauninātas. Iestādēm ir jāizstrādā plāns, tostarp laika grafiks un īpaši pasākumi, lai risinātu Eiropas partnerības prioritātēs iekļautos uzdevumus. Partnerība sniedz arī norādes par finansiālu palīdzību valstij.

2.   PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process joprojām ir pamats Rietumbalkānu valstu virzībai uz Eiropu līdz pat pievienošanās brīdim. Noteiktās galvenās prioritātes attiecas uz spēju izpildīt 1993. gada Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmē izvirzītos kritērijus un stabilizācijas un asociācijas procesam paredzētos nosacījumus, īpaši nosacījumus, kas definēti Padomes 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21. un 22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas samita noslēguma deklarācijā un Saloniku darba kārtībā.

3.   PRIORITĀTES

Eiropas partnerībā minētās prioritātes ir izraudzītas, pamatojoties uz to, cik reāli ir, ka dažos nākamajos gados šīs valstis spēs tās īstenot vai būtiski pavirzīsies uz priekšu to izpildē. Izšķir īstermiņa prioritātes, kuras plānots izpildīt viena līdz divu gadu laikā, un vidēja termiņa prioritātes, kuras plānots izpildīt trīs līdz četru gadu laikā. Prioritātes attiecas gan uz tiesību aktiem, gan uz to īstenošanu.

Ņemot vērā vajadzību noteikt prioritātes, Serbijai un Kosovai saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244, protams, ir jāizpilda arī citi uzdevumi, kas var kļūt par prioritātēm nākamajās partnerībās, ņemot vērā arī to gūtos panākumus.

Ir noteiktas galvenās īstermiņa prioritātes, un tās uzskaitītas saraksta sākumā. Galvenās prioritātes nav sarindotas to nozīmīguma secībā.

Prioritātes ir uzskaitītas II un III pielikumā.

4.   PLĀNOŠANA

Kopienas palīdzību Rietumbalkānu valstīm atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam sniegs saskaņā ar pašreizējiem finanšu instrumentiem, īpaši ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (IPA), savukārt attiecībā uz programmām, kas pieņemtas līdz 2007. gadam, – saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (CARDS regula) (1). Finansēšanas nolīgumi būs juridiskais pamats konkrētu programmu īstenošanai. Šim lēmumam attiecīgi nav finansiālu seku.

Serbijai, tostarp Kosovai, saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244 arī var būt pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām.

5.   NOSACĪJUMU KOPUMS

Palīdzība Rietumbalkānu valstīm ietver nosacījumu, lai turpinātos progress atbilstīgi Kopenhāgenas kritērijiem, kā arī progress šīs Eiropas partnerības konkrēto prioritāšu izpildē. Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz 21. pantu Regulā (EK) Nr. 1085/2006 vai – tādu programmu gadījumā, kas pieņemtas pirms 2007. gada, – pamatojoties uz 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2666/2000. Uz palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumos definētie nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz saņēmēju apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas. Īpaši nosacījumi ir iekļauti arī individuālās gada programmās. Lēmumus par finansēšanu pieņems pēc tam, kad būs parakstīts finansēšanas nolīgums ar attiecīgajām iestādēm.

6.   UZRAUDZĪBA

Eiropas partnerības īstenošanu izskatīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši Komisijas sniegtos gada progresa ziņojumus.


(1)   OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).


2 PIELIKUMS

PRIORITĀTES SERBIJAI

ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Galvenās prioritātes

Nodrošināt atbilstību Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) un īpaši Pagaidu nolīguma (PN) turpmākām saistībām.

Nodrošināt pilnīgu sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY).

Konstruktīvi sadarboties jautājumos, kas saistīti ar Kosovu.

Nodrošināt, lai konstitūciju un konstitucionālās tiesības īstenotu atbilstoši Eiropas standartiem.

Turpināt centienus īstenot valsts pārvaldes reformu, tostarp civildienesta atalgojuma sistēmas reformu, lai nodrošinātu pārskatāmu darbā pieņemšanu un paaugstināšanu amatā, kā arī profesionālismu un atbildību, stiprināt Eiropas integrācijas struktūras, uzlabot koordināciju visā valsts pārvaldē un parlamentā un pievērst īpašu uzmanību politikas koordinācijai.

Uzlabot tiesu sistēmas darbību, nodrošināt tās neatkarību, atbildību, profesionalitāti un efektivitāti un nodrošināt, ka tiesnešu un prokuroru karjeras attīstība un darbā pieņemšana ir balstīta uz tehniskiem un profesionāliem kritērijiem un ir brīva no politiskās ietekmes. Nodrošināt pienācīgu Konstitucionālās tiesas darbību.

Paātrināt cīņu pret korupciju visos līmeņos un izveidot finanšu kontroles visaptverošu valsts sistēmu, lai palielinātu pārskatāmību un atbildību valsts finanšu izmantošanā.

Pabeigt privatizācijas procesu vai attiecīgos gadījumos – valsts uzņēmumu un kolektīvā īpašumā esošu uzņēmumu likvidāciju.

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Konstitūcija

Saskaņot tiesību aktus un iestādes ar jauno konstitūciju.

Parlaments

Pabeigt vēlēšanu tiesiskās sistēmas reformu (ieskaitot vēlētāju reģistru), saskaņot to ar jaunajām konstitucionālajām prasībām un nodrošināt politisko partiju finansēšanas pārskatāmību un atbildību, tostarp spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, lai paredzētu pietiekamu pārraudzību un sankcijas.

Valsts pārvalde

Izveidot pilnībā funkcionējošu ombuda biroju atbilstoši tiesību aktu prasībām un nodrošināt ombuda ieteikumu izpildes pienācīgu pārbaudi.

Civilā kontrole pār drošības spēkiem

Nodrošināt lielāku demokrātisko pārraudzību, pastiprinot parlamentāro kontroli un izveidojot pārskatāmāku finanšu pārvaldību.

Tiesu sistēma

Nodrošināt tiesu un kriminālvajāšanas sistēmas pilnīgu neatkarību.

Nostiprināt kara noziegumu prokurora biroju.

Īstenot tiesu sistēmas reformas stratēģijas rīcības plānu.

Pieņemt un īstenot tiesību aktus par tiesnešu, prokuroru un par atbalsta uzdevumu veikšanu atbildīgo tiesu darbinieku obligātu sākotnējo un turpmāko apmācību un nostiprināt mācību centrus.

Racionalizēt tiesu sistēmu, modernizēt procedūras, ieviest efektīvu tiesas pārvaldības sistēmu un izveidot administratīvo un apelācijas tiesu.

Izveidot IT tīklu visu līmeņu prokuroriem, nodrošināt tiesas nolēmumu izpildi un turpināt nostiprināt spējas kara noziegumu izskatīšanai valsts tiesās pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām ICTY saistībām.

Korupcijas novēršanas politika

Īstenot korupcijas novēršanas stratēģijas rīcības plānu un izveidot neatkarīgu un efektīvu korupcijas novēršanas aģentūru.

Ratificēt korupcijas novēršanas starptautiskās konvencijas.

Turpināt precizēt un izpildīt noteikumus, kas saistīti ar interešu konflikta novēršanu atbilstoši starptautiskiem standartiem.

Izstrādāt un ieviest valsts ierēdņu īpašumu deklarēšanas pārskatāmu sistēmu.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Izpildīt visus pienākumus, kas saistīti ar dalību Eiropas Padomē.

Nodrošināt atbilstību jaunās konstitūcijas cilvēktiesību aizsardzības noteikumiem.

Turpināt iestādēs ievietoto personu skaita samazināšanu, sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu un atbalstu apgādājamām personām, tostarp garīgās veselības jomā.

Civilās un politiskās tiesības

Pārskatīt atbilstošos tiesību aktus attiecībā uz reliģiskām tiesībām, lai nodrošinātu to atbilstību konstitūcijai.

Nodrošināt rīcību gadījumos, kad ir aizdomas par ļaunprātīgu izturēšanos, un nostiprināt iekšējās kontroles dienestus, kuri izskata tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku ļaunprātīgas izturēšanās gadījumus.

Uzlabot ieslodzījuma apstākļus, nodrošināt ieslodzījuma apstākļu pienācīgu uzraudzību ilgtermiņa ieslodzītajiem un par organizēto noziedzību ieslodzītajām personām un nodrošināt brīvības atņemšanas iestāžu personāla apmācību, un uzlabot īpašu vajadzību iestādes.

Uzlabot Apraides padomes darbību atbilstoši starptautiskiem standartiem, nodrošināt reģionālo un vietējo apraides frekvenču godīgu un pārskatāmu piešķiršanu plašsaziņas līdzekļu operatoriem.

Pilnībā īstenot tiesību aktus par brīvu piekļuvi informācijai un nostiprināt tā komisāra biroju, kurš atbildīgs par brīvu piekļuvi informācijai, lai nodrošinātu lēmumu/ieteikumu izpildi.

Pieņemt tiesību aktus par apvienībām un par NVO juridisko statusu, veicināt pilsoniskas sabiedrības organizāciju veidošanos un regulāru dialogu ar pilsonisko sabiedrību par politikas iniciatīvām.

Veicināt tiesu iestāžu pieejamību.

Sociālās un ekonomiskās tiesības

Pieņemt visaptverošus diskriminācijas novēršanas tiesību aktus un nodrošināt pienācīgu institucionālo atbalstu cietušajiem.

Pieņemt atbilstošus tiesību aktus par īpašuma atgūšanu un nodrošināt to pilnīgu īstenošanu.

Uzlabot sieviešu un bērnu tiesību aizsardzību.

Minoritāšu tiesības, kultūras tiesības un minoritāšu aizsardzība

Nodrošināt, lai tiktu pilnībā ievēroti konstitucionālie noteikumi par kultūras un minoritāšu tiesībām un minoritāšu aizsardzību, un pilnībā īstenot stratēģijas un rīcības plānus, lai integrētu čigānus, ietverot tādas personas, kas atgriežas.

Turpināt centienus veicināt labas attiecības starp etniskajām grupām, tostarp pasākumus izglītības jomā, stiprināt minoritāšu padomju darbību, tostarp pieņemot aizkavējušos tiesību aktus, veicināt minoritāšu dalību tiesu sistēmas un tiesībaizsardzības struktūrās un turpināt pasākumus informētības veicināšanai, tostarp minoritāšu valodu izmantošanu.

Pielāgot atbilstošos tiesību aktus jaunajai konstitūcijai un nodrošināt minoritāšu tiesību pilnīgu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz izglītību dzimtajā valodā.

Pieņemt jaunus tiesību aktus bēgļu jautājumos un turpināt īstenot valsts stratēģiju bēgļu jautājumos.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Turpināt ievērot Deitonas/Parīzes nolīgumus.

Veikt pasākumus, lai izpildītu Starptautiskās Tiesas 2007. gada februāra spriedumu Bosnijas un Hercegovinas ierosinātajā lietā pret Serbiju un Melnkalni par Konvencijas par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu piemērošanu.

Veicināt reģionālās sadarbības, izlīguma un labu kaimiņattiecību nostiprināšanu, tostarp sekmējot pāreju no Stabilitātes pakta uz reģionālāku sadarbības sistēmu un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma (CEFTA) efektīvu īstenošanu.

Noslēgt un īstenot nolīgumus ar kaimiņvalstīm par pārrobežu sadarbību, cīņu pret organizēto noziedzību, nelegālu tirdzniecību un kontrabandu, tiesu iestāžu sadarbību, robežu pārvaldību un vidi.

Sniegt ieguldījumu neatrisinātu robežu jautājumu risināšanā ar Horvātiju un ar Bosniju un Hercegovinu.

Nodrošināt reālas ilgstošas atgriešanās un integrācijas izvēles tiesības un sniegt ieguldījumu, lai nodrošinātu Sarajevas deklarācijas pilnīgu īstenošanu.

Ekonomiskie kritēriji

Īstenot uz stabilitāti orientētu fiskālo politiku, tostarp valsts sektora algu politiku, kuras mērķis ir fiskāla konsolidācija un kura veicina zemu inflāciju un ārējo ilgtspēju.

Turpināt valsts finanšu pārvaldes reformas, lai pastiprinātu kontroli, pārskatāmību, atbildību un efektivitāti.

Īstenot tādu monetāro politiku, kas veicina cenu stabilitātes mērķa sasniegšanu, lai samazinātu un apturētu gaidāmo inflāciju.

Pilnveidot bankrota procedūras, lai paātrinātu dzīvotnespējīgu uzņēmumu iziešanu no tirgus un sekmētu strukturālas pārmaiņas.

Pabeigt atlikušo administrēto cenu liberalizāciju, lai paaugstinātu tirgus mehānismu efektivitāti un līdzekļu piešķiršanu.

Turpināt pastiprināt finanšu uzraudzību, lai palīdzētu nodrošināt finanšu nozares stabilitāti.

Turpināt izstrādāt un īstenot pensiju sistēmas reformu un turpināt veselības apdrošināšanas sistēmas reformu, un paātrināt apdrošināšanas nozares pārstrukturēšanu un privatizāciju.

Turpināt centienus formalizēt “ēnu” ekonomiku un ieviest valsts izdevumu pārvaldes sistēmu, un veikt nodokļu reformas.

Izveidot stabilu un funkcionējošu zemes/nekustamā īpašuma tirgu un sagatavot tiesību aktus par kadastru.

Turpināt centienus veicināt nodarbinātību, tostarp ar profesionālās apmācības un darba tirgus reformu palīdzību, uzlabot valsts nodarbinātības dienestu darbību un īstenot nodarbinātības stratēģiju attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Eiropas standarti

Iekšējais tirgus

Preču brīva aprite

Turpināt saskaņot ar Eiropas standartiem tiesisko regulējumu par standartizāciju, sertifikāciju, metroloģiju, akreditāciju un atbilstības novērtēšanu. Turpināt pieņemt Eiropas standartus un izveidot kvalitātes infrastruktūras valsts koordinācijas struktūru, kas ir atbildīga par visas šīs jomas nostiprināšanu.

Izveidot tirgus uzraudzības struktūru un nodrošināt pareizu koordināciju starp tirgus uzraudzības iestādēm.

Pielāgot tirdzniecības režīmu un attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu PTO, SAN un CEFTA saistību izpildi.

Izveidot iekšēju konsultāciju un informēšanas mehānismu par jauniem tehniskiem noteikumiem, pirms pieņemt pasākumus, kuri ietekmē tirdzniecību.

Nostiprināt administratīvās spējas patērētāju aizsardzības jomā.

Kapitāla brīva aprite

Turpināt veidot starptautisku maksājumu operāciju sistēmu atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem un nekustamā īpašuma pirkumu apstrādes valsts sistēmu.

Muita un nodokļi

Pabeigt to muitas tiesību aktu saskaņošanu, kas ir vajadzīgi, lai pareizi īstenotu SAN, nostiprināt muitas pārvaldes spējas cīņai pret korupciju, pārrobežu noziedzību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pastiprināt īstenošanas spējas, īpaši riska analīzes un pēcmuitošanas pārbaudes jomā.

Turpināt nodokļu tiesību aktu tuvināšanu acquis, ieviest nodokļu tiesību aktus, īpaši attiecībā uz ieņēmumu iekasēšanu un kontroli, lai samazinātu krāpšanos nodokļu jomā un palielinātu izpildes spēju.

Ievērot Rīcības kodeksa par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem principus un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

Konkurence

Pilnveidot spēkā esošos tiesību aktus konkurences ierobežojumu novēršanai atbilstoši SAN prasībām un nostiprināt Konkurences komisijas administratīvās spējas, lai nodrošinātu noteikumu efektīvu un neatkarīgu izpildi saskaņā ar ES acquis.

Izveidot neatkarīgu un pilnībā funkcionējošu valsts atbalsta uzraudzības iestādi.

Uzlabot apvienošanās kontroles procedūras, lai nostiprinātu Konkurences komisijas efektivitāti.

Izveidot pareizu tiesību aktu sistēmu attiecībā uz valsts atbalstu saskaņā ar SAN prasībām.

Publiskie iepirkumi

Ieviest konsekventu un efektīvu publisko iepirkumu režīmu, nodrošināt publisko iepirkumu struktūru neatkarību, pārskatāmas procedūras neatkarīgi no attiecīgā līguma vērtības un Serbijas, Melnkalnes un ES piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nediskriminēšanu, un nostiprināt šīs nozares izpildes spēju.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Turpināt stiprināt intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) aizsardzību un nostiprināt administratīvās spējas intelektuālā īpašuma tiesību ieviešanai un piemērošanai.

Nodarbinātības un sociālā politika

Izveidot piemērotas administratīvās struktūras un spējas veselības aizsardzības jomā.

Izglītība un pētniecība

Turpināt centienus, lai pilnveidotu izglītības sistēmu; izveidot labākas saiknes starp profesionālo un augstāko izglītību un darba tirgu un ekonomiskajām vajadzībām; stiprināt administratīvās spējas un uzlabot koordināciju starp attiecīgajām struktūrām.

Ratificēt UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

PTO jautājumi

Turpināt sagatavošanas darbu, lai pievienotos PTO.

Nozaru politika

Rūpniecība un MVU

Īstenot Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartu un samazināt administratīvos šķēršļus MVU.

Pieņemt jaunu vidēja termiņa MVU politikas stratēģiju un rūpniecības stratēģiju, pēc tam pieņemot rīcības plānu.

Nostiprināt MVU padomi kā koordinācijas instrumentu starp valsts un privāto sektoru un pastiprināt sadarbību starp ministrijām, lai ietekmētu MVU politikas virzienu veidošanu un īstenošanu.

Lauksaimniecība

Stiprināt administratīvās spējas, kas ir vajadzīgas, lai formulētu un īstenotu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku.

Atjaunināt tiesību aktus un pastiprināt īstenošanu un kontroli pārtikas nekaitīguma, veterinārajā un fitosanitārajā jomā.

Attiecināt dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju uz visām attiecīgajām sugām.

Turpināt uzlabot veterinārās, fitosanitārās, vīna un sanitārās laboratorijas, uzraudzības inspekcijas un kontroles pie ārējām robežām.

Vide

Paātrināt tiesību aktu un standartu tuvināšanu ES acquis.

Ieviest pieņemtos tiesību aktus, īpaši par vides ietekmes novērtējumu.

Sākt Kioto protokola īstenošanu.

Pieņemt un ieviest vides aizsardzības valsts stratēģiju un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Nostiprināt to struktūru administratīvās spējas, kuras ir atbildīgas par plānošanu, atļaujām, pārbaudēm un uzraudzību, kā arī par projektu vadību, nostiprināt spējas vietējā līmenī un nodrošināt koordināciju starp centrālo un vietējo līmeni.

Turpināt izstrādāt un sākt īstenot atkritumu apsaimniekošanas plānus un sākt tādas iekārtas būvniecību, kas paredzēta bīstamu atkritumu apstrādei un drošai glabāšanai.

Transporta politika

Turpināt īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas reģionālā transporta galvenā tīkla izveidi un pastiprināt sadarbību ar Dienvidaustrumeiropas transporta novērošanas centru.

Pieņemt un īstenot transporta valsts stratēģiju. Veikt pasākumus, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības apstākļus.

Izpildīt Eiropas kopējās gaisa telpas nolīguma pirmajā pārejas posmā paredzētās saistības.

Pārstrukturēt dzelzceļa nozari un izveidot dzelzceļa iestādes.

Attīstīt iekšzemes ūdensceļu transportu, tostarp izveidojot upju informācijas dienestus.

Enerģētika

Izpildīt Enerģētikas Kopienas līguma saistības attiecībā uz acquis pilnīgu ieviešanu par iekšējo gāzes un elektrības tirgu un elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību.

Grozīt un īstenot enerģētikas likumu un nodrošināt neatkarīgās enerģētiku regulējošās aģentūras netraucētu darbību.

Turpināt vides revīzijas enerģētikas uzņēmumos, vēršoties pret lielākajiem piesārņotājiem, nodrošināt sadalīšanu, lai pārstrukturētu un atvērtu tirgu, un gūt turpmākus panākumus reģionāla enerģijas tirgus veidošanā, īpaši uzlabojot savienojumus ar kaimiņvalstīm.

Pievienoties attiecīgajām starptautiskajām konvencijām par kodoldrošību un izveidot atbilstošu regulēšanas struktūru.

Turpināt Vincas pētniecības reaktora demontāžu.

Nostiprināt attiecīgo ministriju administratīvās spējas.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Nodrošināt elektronisko sakaru nozares pilnīgu liberalizāciju un regulējošo iestāžu neatkarību; nodrošināt, lai tiktu realizēta pieņemtā stratēģija, ieskaitot vajadzīgo tiesību aktu un politikas virzienu pieņemšanu un ieviešanu, un nostiprināt administratīvās spējas.

Sākt tuvināšanos acquis audiovizuālajā nozarē un uzlabot pārskatāmību un atbildību, īpaši Republikāniskās apraides aģentūras pārskatāmību un atbildību.

Parakstīt un ratificēt Eiropas Konvenciju par pārrobežu televīziju.

Finanšu kontrole

Pieņemt un īstenot valsts iekšējās finanšu kontroles politiku.

Izstrādāt procedūras un izveidot administratīvās spējas, lai nodrošinātu ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

Statistika

Grozīt Statistikas likumu un palielināt sadarbību un koordināciju valsts statistikas sistēmā.

Veikt lauku saimniecību skaitīšanu, izveidot lauksaimniecības reģistru un turpināt valsts uzskaites izstrādi atbilstoši ESA 95, tostarp uzlabojot datu avotus.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Vīzas, robežkontrole, patvērums un migrācija

Ieviest integrēto robežu pārvaldības (IRP) stratēģiju un pastiprināt sadarbību starp IRP aģentūrām.

Uzlabot policijas pārrobežu sadarbību atbilstoši labākajai praksei, nostiprināt robežpolicijas spējas un nodrošināt robežpolicijai modernu infrastruktūru un aprīkojumu, īpaši IT jomā.

Saskaņot vīzu režīmu ar acquis un īstenot ES un Serbijas Nolīgumu par vīzu režīma atvieglošanu.

Nodrošināt to, ka efektīvi ievieš prasības izsniegt augstas kvalitātes ceļošanas dokumentus un personu apliecinošus dokumentus.

Pieņemt un īstenot tiesību aktus par patvērumu, nodrošināt patvēruma meklētāju uzņemšanas centra darbību un nodrošināt, lai tiktu izveidota operatīva struktūra patvēruma pieteikumu izskatīšanai.

Īstenot ES un Serbijas nolīgumu par atpakaļuzņemšanu.

Pieņemt stratēģiju repatriantu reintegrācijai, tostarp sociālekonomisko apstākļu risināšanai.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Pieņemt vajadzīgos tiesību aktus un valsts stratēģiju, tostarp laika grafiku, kas vērsta pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, nostiprināt valsts struktūras cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un uzlabot sadarbību starp aģentūrām un starptautisko sadarbību.

Narkotikas

Palielināt spējas, lai apkarotu narkotiku tirdzniecību, izstrādāt un sākt īstenot narkomānijas apkarošanas valsts stratēģiju saskaņā ar ES narkomānijas apkarošanas stratēģiju un uzlabot starptautisku sadarbību.

Policija

Pilnībā īstenot Policijas likumu, lai nodrošinātu profesionalitāti un atbildību, uzlabotu pārskatāmību, izveidotu modernus policijas spēkus, kas ir brīvi no nevajadzīgas politiskas iejaukšanās, un palielināt to spējas ar specializētu mācību palīdzību.

Veikt vajadzīgos pasākumus, lai noslēgtu sadarbības nolīgumu ar Eiropolu.

Cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu

Pieņemt vēl nepieņemtos tiesību aktus, izveidot spēju īpašuma atsavināšanai, īstenot valsts stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai un pastiprināt kriminālizlūkošanu.

Turpināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, tostarp īstenot stratēģiju cilvēku tirdzniecības novēršanai, sniegt pienācīgu palīdzību un aizsardzību upuriem.

Uzlabot starptautiskās sadarbības un attiecīgo starptautisko konvenciju terorisma jomā īstenošanas efektivitāti.

Uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp visām drošības dienestu nodaļām un ar citām valstīm un novērst terora aktu finansēšanu un sagatavošanu.

Personas datu aizsardzība

Pārskatīt tiesisko regulējumu, parakstīt attiecīgās starptautiskās konvencijas un izveidot neatkarīgu uzraudzības iestādi.

VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Valsts pārvalde

Turpināt nostiprināt Eiropas integrācijas spējas valsts pārvaldē, izveidojot vajadzīgās struktūras nozaru ministrijās un visā valdībā, un pilnveidot mehānismus sadarbībai ar visiem departamentiem, kas nodarbojas ar Eiropas integrāciju.

Turpināt civildienesta un valsts pārvaldes tiesību aktu pilnīgu īstenošanu, veikt pasākumus, lai attīstītu cilvēkresursus valsts civildienestā, nostiprināt valsts pārvaldes politikas veidošanas un koordinācijas spējas valdības un vietējo pašvaldību līmenī, izveidot centralizētu izmaksas sistēmu, īstenot konstitucionālos noteikumus saistībā ar decentralizāciju un nodrošināt līdzekļus pašvaldībām.

Civilā kontrole pār drošības spēkiem

Turpināt bruņoto spēku pārstrukturēšanu un reformu un palielināt pārskatāmību un civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem.

Tiesu sistēma

Samazināt lietu uzkrāšanos tiesās un turpināt paaugstināt tiesu efektivitāti un profesionalitāti.

Ieviest vienotus standartus, lai iegūtu uzticamus datus par tiesu iestādēm.

Korupcijas novēršanas politika

Nodrošināt pilnīgu atbilstību starptautiskām konvencijām par cīņu pret korupciju. Turpināt nostiprināt korupcijas novēršanas struktūru spējas.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Īstenot diskriminācijas novēršanas tiesību aktus.

Turpināt centienus integrēt bērnus invalīdus un uzlabot viņu apstākļus. Veikt bērnu aprūpes sistēmas reformu un nodrošināt minoritāšu bērnu iekļaušanu skolās.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Atvieglot to bēgļu integrāciju, kuri nevēlas atgriezties.

Ekonomiskie kritēriji

Pastiprināt fiskālo konsolidāciju un samazināt valsts sektora lomu, ko mēra kā izdevumu īpatsvaru IKP, lai dotu iespēju privātā sektora attīstībai un izaugsmei.

Paātrināt privatizāciju un vajadzības gadījumā valsts uzņēmumu likvidāciju, lai pastiprinātu korporatīvo pārvaldību, samazinātu kvazifiskālos zaudējumus, veicinātu fiskālo konsolidāciju un paaugstinātu privātā sektora darbības īpatsvaru.

Samazināt strukturālo neelastību, kas traucē darba tirgum, īpaši saistībā ar darba tirgus regulējumu, lai paaugstinātu dalību un nodarbinātību.

Samazināt valsts atbalstu attiecībā pret IKP un pastiprināt konkurences politiku, lai atļautu brīvu un neizkropļotu konkurenci par labu Serbijas patērētājiem.

Uzlabot izglītības sistēmu, lai vairotu prasmes, kas sekmē nodarbinātības iespējas un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.

Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai palielinātu tiešos ārvalstu ieguldījumus jaunās nozarēs.

Eiropas standarti

Iekšējais tirgus

Preču brīva aprite

Turpināt standartizāciju un gatavoties pilntiesīgai dalībai Eiropas standartizācijas organizācijās.

 

Turpināt liberalizēt īstermiņa kapitāla un vidēja termiņa kapitāla plūsmas.

Muita un nodokļi

Nodrošināt muitas un nodokļu, kā arī citu fiskālo tiesību aktu turpmāku tuvināšanu acquis un turpināt palielināt administratīvās spējas, lai ieviestu šos tiesību aktus, kā arī cīnīties pret korupciju, pārrobežu noziedzību un nodokļu nemaksāšanu.

Uzlabot pārskatāmību un informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstīm, lai veicinātu tādu pasākumu piemērošanu, ar kuriem novērš izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.

Konkurence

Ieviest valsts atbalsta tiesību aktus un nodrošināt, lai efektīvi darbotos iestāde, kas uzrauga valsts atbalstu.

Nodarbinātības un sociālā politika

Veikt pasākumus, lai palielinātu vidējās izglītības iestādēs uzņemto skaitu no visām kopienām.

Turpināt izstrādāt sociālās iekļaušanas un sociālās aizsardzības politiku.

Nodrošināt funkcionālu un pārstāvētu sociālo dialogu.

Veikt turpmākus centienus, lai uzlabotu situāciju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Izglītība un pētniecība

Pieņemt kvalifikācijas valsts programmas profesionālai izglītībai un apmācībām; veicināt reģionālo sadarbību augstākās izglītības jomā.

Pieņemt integrētu pētniecības politiku.

Nozaru politika

MVU un rūpniecības politika

Turpināt īstenot Eiropas Mazo uzņēmumu hartu.

Lauksaimniecība

Turpināt centienus nostiprināt administratīvās struktūras un spējas, kas ir vajadzīgas, lai formulētu un īstenotu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku.

Turpināt uzlabot tiesību aktus un kontroli veterinārajā, sanitārajā, fitosanitārajā un pārtikas nekaitīguma jomā.

Uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un samazināt lauksaimniecības radīto piesārņojumu.

Turpināt pārtikas pārstrādes uzņēmumu modernizāciju atbilstoši ES prasībām.

Vide

Nodrošināt ES tiesību aktiem tuvināto tiesību aktu pilnīgu īstenošanu un izpildi.

Īstenot attiecīgās starptautiskās konvencijas un Kioto protokolu.

Pieņemt un sākt īstenot stratēģijas gaisa piesārņojuma, atkritumu apsaimniekošanas un dabas aizsardzības jomā.

Pilnībā īstenot vides aizsardzības valsts stratēģiju un ūdens valsts stratēģiju.

Nostiprināt vides iestāžu administratīvās spējas valsts un vietējā līmenī.

Īstenot daudzgadu plānu vides aizsardzības politikas finansēšanai, tostarp ieguldījumiem.

Pabeigt tādas iekārtas būvniecību, kas paredzēta bīstamu atkritumu apstrādei un drošai glabāšanai.

Transporta politika

Turpināt īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas reģionālā transporta galvenā tīkla izveidi un pastiprināt sadarbību ar Dienvidaustrumeiropas transporta novērošanas centru.

Turpināt nostiprināt administratīvās spējas, tostarp projektu sagatavošanu lieliem ieguldījumiem un infrastruktūras uzturēšanai.

Nodrošināt tiesību aktu turpmāku saskaņošanu ar transporta acquis, īpaši attiecībā uz tehniskajiem un drošības standartiem (ietverot digitālā tahogrāfa ieviešanu).

Izpildīt Eiropas kopējās gaisa telpas nolīguma otrajā pārejas posmā paredzētās saistības.

Enerģētika

Pieņemt un īstenot ekoloģiski ilgtspējīgas enerģētikas politikas ilgtermiņa stratēģiju.

Turpināt īstenot reģionālās un starptautiskās saistības šajā jomā, lai izveidotu konkurētspējīgu reģionālu enerģijas tirgu.

Pabeigt Vincas pētniecības reaktora demontāžu.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Sākt elektronisko sakaru ES programmas īstenošanu un turpināt saskaņošanu ar ES acquis audiovizuālajā nozarē.

Finanšu kontrole

Izstrādāt un īstenot decentralizētas vadības atbildības un funkcionāli neatkarīgas iekšējās revīzijas sistēmas principus saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem un ES paraugpraksi.

Turpināt izstrādāt procedūras un administratīvās spējas, lai nodrošinātu ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

Statistika

Turpināt attīstīt kvalitātes vadības sistēmu; izveidot lauksaimniecības statistiku un turpināt attīstīt visas nozaru statistikas jomas.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Vīzas, robežkontrole, patvērums un migrācija

Turpināt nostiprināt robežpolicijas un muitas dienestu spējas, uzlabot robežposteņu telpas un pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm cīņā pret cilvēku tirdzniecību.

Sniegt ilgtspējīgus risinājumus atpakaļ uzņemto personu integrācijai.

Narkotikas

Pilnībā īstenot valsts stratēģiju cīņai pret narkomāniju.

Policija

Turpināt policijas dienestu pārstrukturēšanu, nodrošināt pārskatāmību un atbildību, veikt policijas izglītības reformu un nodrošināt sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm.

Cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu

Nodrošināt, lai tiktu izveidota efektīva liecinieku aizsardzības sistēma, uzlabot reģionālo sadarbību, pastiprināt cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem (tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un naudas viltošanu), krāpšanu un korupciju, veicināt ES dalībvalstu norīkotu sadarbības koordinatoru izmantošanu attiecīgajās valsts iestādēs, kas nodarbojas ar cīņu pret organizēto noziedzību, un īstenot Palermo konvenciju pret starpvalstu organizēto noziedzību.

Pastiprināt Iekšlietu ministrijas spēju (īpaši Organizētās noziedzības apkarošanas departamenta), izstrādāt procedūras un izveidot spēju, lai apmainītos ar informāciju starp aģentūrām.


3 PIELIKUMS

PRIORITĀTES KOSOVAI SASKAŅĀ AR ANO DROŠĪBAS PADOMES REZOLŪCIJU 1244

ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Galvenās prioritātes

Turpināt cieši sadarboties ar plānošanas grupām, kas gatavo paredzēto starptautisko/ES misiju, lai varētu pilnībā īstenot noregulējumu.

Konstruktīvi sadarboties jautājumos, kas saistīti ar Serbiju.

Nodrošināt pilnīgu sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

Nodrošināt pilnīgu tiesiskuma, cilvēktiesību un minoritāšu aizsardzības ievērošanu un īstenot absolūtas neiecietības politiku pret korupciju, organizēto noziedzību un finanšu noziegumiem.

Nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu demokrātisku pārvaldību un sniegšanu visiem Kosovas iedzīvotājiem, kā arī izveidot profesionālu, atbildīgu, pieejamu, reprezentatīvu valsts pārvaldi, kas būtu brīva no nevajadzīgas politiskas iejaukšanās.

Veicināt vietējo pašvaldību reformu un palielināt administratīvās spējas, lai sekmētu decentralizāciju, ņemot vērā visu Kosovas kopienu viedokļus un intereses, pieņemt tiesisko regulējumu un piešķirt pienācīgus budžeta līdzekļus.

Radīt vidi, lai panāktu samierināšanos, etnisku iecietību un ilgtspējīgu etnisko daudzveidību, kas veicinātu pārvietoto personu atgriešanos. Nodrošināt cieņu, drošību, pārvietošanās brīvību un dalību attiecībā uz visām kopienām. Skaidri nosodīt visas naidīguma izpausmes pret minoritātēm. Enerģiski veikt kriminālvajāšanu visu noziegumu gadījumā, kas izdarīti starp etniskajām grupām.

Nodrošināt pilnīgu reliģiskās brīvības ievērošanu. Nodrošināt kultūras un reliģiskā mantojuma aizsardzību un veikt pasākumus, lai novērstu uzbrukumus objektiem un iesniegtu prasības par šādiem uzbrukumiem.

Izveidot sabiedrību, kas ir brīva no jebkāda veida diskriminācijas, un veicināt to grupu integrāciju, kuras atrodas nelabvēlīgākā situācijā.

Turpināt nostiprināt īpašuma tiesības, tiesisko regulējumu un tiesu pieejamību, lai veicinātu uzņēmējdarbībai draudzīgas vides veidošanu.

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Pašpārvaldes pagaidu iestādes

Nodrošināt asamblejas un tās komiteju, valdības un pašvaldību efektīvu darbību, tostarp attiecīgo procedūras noteikumu un rīcības kodeksu, kā arī visu kopienu tiesību un interešu pilnīgu ievērošanu.

Palielināt izpildvaras kontroli, ko veic asambleja, kā arī šīs asamblejas atbildību un pārskatāmību. Nostiprināt pašas asamblejas administratīvās spējas.

Savlaicīgi publicēt oficiālo laikrakstu un nodrošināt izdevuma pilnīgu pareizību. Pastiprināt attiecīgo valodas versiju pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tās ir identiskas, un nodrošināt publisku piekļuvi oficiālajam laikrakstam.

Turpināt palielināt minoritāšu pārstāvību visās iestādēs un civildienestā pašvaldību un centrālajā līmenī.

Parlaments/vēlēšanas

Organizēt brīvas un godīgas vēlēšanas. Stiprināt neatkarīgu un etniski daudzveidīgu centrālo vēlēšanu komisiju, lai savlaicīgi organizētu vēlēšanas.

Nodrošināt pienācīgus vēlēšanu iecirkņus, drošību un citus pasākumus visām kopienām, lai tās varētu izmantot savas vēlēšanu tiesības. Radīt iespēju valsts iekšienē pārvietotām personām un bēgļiem piedalīties vēlēšanās, pat ja to spēja atgriezties Kosovā ir ierobežota.

Pastiprināt visu jauno tiesību aktu atbilstības pārbaudes ES tiesību aktiem.

Valsts pārvalde

Stiprināt valdības koordinācijas spējas un precīzāk noteikt centrālo un vietējo iestāžu pienākumus, lai nodrošinātu politikas īstenošanas konsekvenci. Pastiprināt valdības uzraudzības funkciju pār valsts dienestu darbību efektivitāti.

Enerģiski ieviest pārskatāmas procedūras valsts civildienesta ierēdņu, tostarp policijas un tiesu sistēmas, kā arī finanšu pārvaldības personāla pieņemšanai darbā, pārcelšanai, novērtēšanai, paaugstināšanai amatā, vadībai un atlaišanai.

Uzlabot Neatkarīgās uzraudzības padomes un Augstāko valsts ierēdņu norīkošanas komitejas darbību un pastiprināt to neatkarību.

Uzlabot galveno sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību visām kopienām, tostarp, lai samazinātu pieprasījumu pēc paralēlu struktūru sniegtajiem pakalpojumiem.

Paātrināt decentralizācijas procesu un cita starpā pieņemt tiesību aktus par vietējo pašvaldību un municipālajām robežām.

Tiesu sistēma

Nodrošināt efektīvas, neatkarīgas, atbildīgas un bezpartejiskas tiesas un prokuratūras, kas ir brīvas no politiskas ietekmes.

Stiprināt prokuratūru, lai nodrošinātu, ka tā atbilst autonomijas un bezpartejiskuma principiem. Turpināt nostiprināt Īpašā prokurora biroju. Nodrošināt efektīvas liecinieku aizsardzības shēmas ieviešanu.

Apstiprināt un īstenot tiesību aktus par tiesām un kriminālvajāšanu. Izveidot administratīvo tiesu sistēmu un racionalizēt attiecīgos tiesību aktus un kompetences.

Visās tiesās un prokuratūrās pilnībā ieviest lietu iedalīšanas automatizētu sistēmu. Samazināt neiztiesāto lietu skaitu un nodrošināt civiltiesas nolēmumu izpildi.

Pastiprināt vietējās tiesas un policijas rīcību, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar nelikumīgu īpašuma piesavināšanos, izmantošanu un būvniecību, novērstu to un piemērotu sodus par šiem nodarījumiem.

Turpināt veidot juridiskās izglītības un apmācības sistēmu, īpaši tiesnešiem, prokuroriem un administratīvajam personālam. Pārveidot Tieslietu institūtu par dzīvotspējīgu iestādi, kas atbildīga par tiesisko izglītību.

Izveidot valdībā no nevajadzīgas politiskas ietekmes brīvas spējas uzņemties pienākumus tieslietu un iekšlietu jomā. Ieviest darbā norīkošanas, atlaišanas un karjeras veicināšanas sistēmu tiesnešiem un prokuroriem atbilstoši Eiropas standartiem, kas būtu brīva no politiskas iejaukšanās.

Palielināt centienus sasniegt starptautiskos standartus, veicot divpusējās tiesiskās palīdzības lūgumus krimināllietās un izraidīšanas lūgumus.

Stiprināt minoritāšu kopienu piekļuvi tiesu iestādēm un pastiprināt tādus mehānismus kā tiesu sadarbības biroji.

Arī turpmāk veikt pasākumus, lai atvieglotu tiesnešu līdzsvarotu etnisku pārstāvību.

Nostiprināt tiesu sistēmas un tiesībaizsardzības iestāžu administratīvās spējas, koordināciju un efektivitāti. Nodrošināt visaptverošas juridiskās palīdzības sistēmas dzīvotspēju.

Korupcijas novēršanas politika

Īstenot likumu par korupcijas apkarošanu un korupcijas novēršanas plānu. Nostiprināt korupcijas novēršanas aģentūru un veikt pasākumus, lai pilnībā nodrošinātu tās neatkarību un darbību.

Racionalizēt Korupcijas novēršanas aģentūras, Labas pārvaldības biroja un Korupcijas novēršanas padomes kompetences.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Pabeigt tiesiskā regulējuma izveidi un pastiprināt cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzības mehānismu ievērošanu atbilstoši Eiropas Padomes ieteikumiem. Pieņemt un īstenot visaptverošu cilvēktiesību stratēģiju.

Nostiprināt tiesisko regulējumu saistībā ar vārda brīvību. Nodrošināt plašsaziņas līdzekļu neatkarīgajai komisijai atbilstošus resursus, lai ievērotu tiesību aktu noteikumus. Novērst jebkādu juridisku nenoteiktību saistībā ar aizskaršanu un apmelošanu.

Ievēlēt ombudu un pieņemt juridiskus noteikumus, kas nodrošina ombuda ieteikumu izpildi.

Definēt un pieņemt valdības programmu, lai veicinātu sieviešu tiesības Kosovā.

Efektīvi īstenot diskriminācijas novēršanas tiesību aktus. Īpaši panākt, lai pilnībā darbotos cilvēktiesību aizsardzības vienības ministrijās, un nodrošināt to neatkarību un koordināciju ar ombuda darbību. Organizēt informācijas kampaņas, lai par šo tiesību aktu informētu privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskās aprindas. Uzraudzīt tiesību akta īstenošanu un ziņot par to.

Izstrādāt sabiedrībā balstītus pakalpojumus un atbalstu apgādājamām personām, tostarp garīgās veselības jomā.

Veicināt diskriminācijas novēršanas politiku visā valstī, pievēršoties visām riska grupām.

Pieņemt un īstenot atbilstošus tiesību aktus, lai nodrošinātu bērnu tiesisko aizsardzību.

Minoritāšu tiesības, kultūras tiesības un minoritāšu aizsardzība

Pilnībā īstenot tiesību aktus par oficiālajām valodām, kā arī par kultūras mantojumu un izveidot efektīvu mehānismu tā izpildes uzraudzībai.

Nokārtot ar neoficiālām dzīvesvietām saistītos jautājumus. Rast ilgtspējīgus risinājumus attiecībā uz to čigānu kopienu izmitināšanu un integrāciju, kuras dzīvo nometnēs, kurās ir bīstami dzīves apstākļi, un attiecībā uz valsts iekšienē pārvietoto grupām, kas dzīvo neoficiālos centros.

Stiprināt administratīvās struktūras un atbildības mehānismus ministrijā, kas nodarbojas ar kopienu un atgriešanās jautājumiem. Centrālajā un vietējos līmeņos precizēt pienākumu sadalījumu attiecībā uz atgriešanos starp Vietējās pašpārvaldes ministriju un ministriju, kas nodarbojas ar kopienu un atgriešanās jautājumiem. Turpināt izstrādāt un īstenot kopīgo stratēģisko sistēmu kopienu un atgriešanās jautājumos un izstrādāt mehānismus pašvaldību līmenī, lai atvieglotu bēgļu un esošo minoritāšu kopienu ilgtspējīgu integrāciju.

Atvieglināt un veicināt visu kopienu bēgļu un pārvietoto personu atgriešanos un pabeigt atjaunot 2004. gada marta notikumos sabojātos un izpostītos īpašumus, tostarp vēsturiskas un reliģiska rakstura vietas.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Stiprināt reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības.

Īstenot Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumu (CEFTA) un aktīvi piedalīties visās attiecīgajās reģionālajās iniciatīvās, inter alia, saskaņā ar Stabilitātes paktu, tostarp tā pārejas procesu uz reģionālāku sadarbības sistēmu.

Ekonomiskie kritēriji

Saglabāt noturīgu fiskālo politiku, īpaši nodrošināt, lai sociālās politikas virzieni, kas pievēršas tādu jautājumu risināšanai kā nabadzība un sociālā atstumtība, pilnībā atbilstu valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātei.

Noteikt gada mērķus, lai uzlabotu komunālo pakalpojumu rēķinu maksājumu iekasēšanu, un definēt un īstenot stratēģijas minēto mērķu sasniegšanai.

Būtiski paātrināt bijušo kolektīvā īpašumā esošo uzņēmumu privatizāciju saskaņā ar Trasta aģentūras grafiku.

Uzlabot kolektīvā īpašumā esošo uzņēmumu pārvaldību, efektivitāti un finansiālo stabilitāti. Turpināt nostiprināt regulējošo iestāžu darbības un finansiālo neatkarību, lai palielinātu pārskatāmību un konkurenci attiecīgajās nozarēs.

Izstrādāt un īstenot politikas virzienus, kas atvieglo pāreju no nereģistrētas uz reģistrētu nodarbinātību, lai izveidotu funkcionējošu, oficiālu darba tirgu un paaugstinātu darba tirgus politikas virzienu efektivitāti.

Eiropas standarti

Iekšējais tirgus

Preču brīva aprite

Pieņemt horizontālos pamata tiesību aktus, lai izveidotu vajadzīgo infrastruktūru dažādo funkciju (regulēšanas, standartizācijas, akreditācijas, metroloģijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības) pareizai darbībai un nošķiršanai, kas nepieciešama, lai acquis piemērotu preču brīvai apritei.

Kapitāla brīva aprite

Pieņemt piemērotas piesardzības prasības un stiprināt uzraudzības procesu finanšu nozarē.

Muita un nodokļi

Turpināt nodokļu tiesību aktu tuvināšanu acquis un turpināt centienus nostiprināt muitas pārvaldes spējas, lai apkarotu korupciju, viltošanu un pārrobežu noziedzību. Pastiprināt kriminālizmeklēšanas nodaļas spēju.

Pildīt saistības attiecībā uz preferenciālu tirdzniecības pasākumu īstenošanu, īpaši saistībā ar izcelsmi.

Turpināt nodokļu tiesību aktu tuvināšanu ES acquis un nostiprināt nodokļu pārvaldes administratīvās spējas. Pastiprināt nodokļu pārvaldes iekasēšanas spējas un palielināt nodokļu ieņēmumus.

Ievērot Rīcības kodeksa par nodokļu uzlikšanu uzņēmējdarbībai principus un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

Valsts iepirkums

Pielāgot valsts iepirkuma sistēmu, pieņemot vajadzīgos īstenošanas tiesību aktus, lai nodrošinātu atbilstību acquis. Nodrošināt valsts iepirkuma institucionālās sistēmas administratīvās spējas un neatkarību tās uzdevumu izpildē.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Nodrošināt administratīvās un tiesu spējas, lai īstenotu tiesību aktus intelektuālā īpašuma jomā un nostiprinātu intelektuālā īpašuma tiesības.

Nodarbinātības un sociālā politika

Pieņemt nodarbinātības stratēģiju, tostarp uzlabot datu vākšanu par nodarbinātības jautājumiem.

Uzlabot publisku informāciju par sociālā nodrošinājuma sistēmu pieejamību un pastiprināt pašvaldību spēju sociālās palīdzības jautājumos.

Grozīt tiesību aktus par sociālo nodrošinājumu un pensiju shēmu.

Pārskatīt sociālo pabalstu shēmu, lai nodrošinātu, ka saņēmēji netiek diskriminēti.

Izglītība un pētniecība

Palielināt budžetu izglītībai, īpaši skolu infrastruktūras uzlabošanai, atcelt mācības maiņās un risināt jautājumus, kas saistīti ar materiālu un aprīkojuma trūkumu.

Izstrādāt rīcības plānus, lai īstenotu izglītības stratēģijas, pastiprinot dialogu un koordināciju starp visiem līmeņiem un starp visiem ieinteresētajiem dalībniekiem, un piešķirt vajadzīgos līdzekļus.

Pilnībā īstenot tiesību aktus par profesionālo izglītību un sākt tiesību aktu par valsts kvalifikācijas programmu īstenošanu.

Turpināt valsts programmas izstrādi mācīšanas uzraudzībai un novērtēšanai.

Nodrošināt plašāku dalību ES augstākās izglītības programmās.

Nozaru politika

Rūpniecība un MVU

Īstenot vidēja termiņa stratēģiju, lai veicinātu MVU attīstību, tostarp MVU atbalsta aģentūru un ieguldījumu veicināšanas aģentūras nostiprināšanu. Turpināt īstenot Eiropas Mazo uzņēmumu hartu.

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Noteikt pienākumu skaidru sadalījumu lauksaimniecības nozares dažādajos dienestos (tostarp veterinārijas un fitosanitārijas pārvaldē) un to attiecības ar Lauksaimniecības, Mežsaimniecības un Lauku attīstības ministrijām, ar vietējām pašvaldībām un pašvaldību līmenī.

Pieņemt likumu par pārtiku un no tā izrietošos īstenošanas tiesību aktus un izveidot attiecīgo aģentūru iestāžu likuma īstenošanai un izpildei.

Nodrošināt dzīvnieku identifikācijas un to pārvietošanās reģistrācijas sistēmas darbību.

Izstrādāt plānu lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu modernizācijai.

Vide

Ieviest likumu par vides ietekmes novērtēšanu, ko pieņēma asambleja.

Īstenot visaptverošu vides aizsardzības rīcības plānu, īpaši saistībā ar sabiedrības veselības jautājumiem.

Turpināt tuvināšanu Eiropas standartiem vides jomā.

Turpināt centienus, lai veicinātu iedzīvotāju informētību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību vides jautājumos.

Transporta politika

Turpināt īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas reģionālā transporta galvenā tīkla izveidi, tostarp papildinājumu par Dienvidaustrumeiropas dzelzceļa transporta telpu.

Īstenot tiesību aktus par autotransportu un ceļu satiksmes drošību. Izstrādāt vairākposmu transporta stratēģiju.

Turpināt uzlabot uz datiem balstīto aktīvu pārvaldību attiecībā uz transporta infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu. Nodrošināt atbilstību ES tiesiskajam regulējumam attiecībā uz koncesijām un veikt pasākumus, lai piesaistītu ieguldītājus liela apjoma un stratēģisku infrastruktūras darbu līdzfinansēšanai, tostarp izmantojot valsts un privātās partnerības.

Nodrošināt, lai dzelzceļa nozares attīstība atbilstu ekonomiskās attīstības stratēģijai.

Nodrošināt, lai Prištinas lidostā garantētu pienācīgu drošības līmeni un pareizu un atbildīgu pārvaldību.

Pārskatīt un uzlabot autovadītāju apliecību izsniegšanas un transportlīdzekļu tehniskās apskates sistēmu.

Enerģētika

Nodrošināt elektroenerģijas piegādes uzņēmuma dzīvotspēju un stabilitāti, īpaši ievērojami uzlabojot ieņēmumu iekasēšanu un veicinot labu pārvaldību.

Turpināt Enerģētikas Kopienas līguma saistību izpildi. Turpināt projekta “Kosova C” sagatavošanu elektroenerģijas ražošanai un piegādei, nodrošinot pilnīgu atbilstību acquis, kā paredzēts Enerģētikas Kopienas līgumā.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Pieņemt un sākt īstenot politiku saistībā ar elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, lai panāktu pilnīgu liberalizāciju un izveidotu stabilu, atvērtu un konkurētspējīgu vidi nolūkā piesaistīt ārvalstu ieguldījumus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

Nostiprināt regulēšanas iestādes administratīvās spējas. Nostiprināt tās stāvokli un nodrošināt tās darbības un finansiālo neatkarību.

Nodrošināt valsts raidsabiedrības RTK, Plašsaziņas līdzekļu neatkarīgās komisijas un mediju fonda stabilu un ilgtspējīgu finansējumu.

Finanšu kontrole

Turpināt centienus īstenot iekšējās finanšu kontroles valsts stratēģiju un attiecīgos tiesību aktus kā pamatu, lai īstenotu vidēja termiņa prioritātes šajā jomā.

Statistika

Nostiprināt Statistikas biroja administratīvās spējas un palielināt tā darbības un finansiālo neatkarību. Nodrošināt statistikas uzticamību, tostarp panākt, lai respondentu apsekojumā statistikas birojs savlaicīgi un bez maksas iegūtu kvalitatīvus datus.

Turpināt ekonomiskās statistikas izveidi un paātrināt sociālās statistikas izveidi.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Vīzas, robežkontrole, patvērums un migrācija

Pastiprināt personu plūsmas kontroles efektivitāti pie robežām un palielināt robežpolicijas departamenta efektivitāti un pārskatāmību.

Pastiprināt sadarbību starp robežpārvaldības aģentūrām un ar kaimiņvalstīm.

Izveidot patversmes un uzņemšanas telpas patvēruma meklētājiem.

Pieņemt tiesību aktu par migrāciju saskaņā ar ES standartiem. Izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu attiecībā uz migrāciju, īpaši pievēršoties to personu atpakaļuzņemšanai un reintegrācijai, kuras atgriežas no ārvalstīm.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Pastiprināt finanšu izmeklēšanas vienības spējas Kosovas policijas dienesta (KPD) organizētās noziedzības direkcijā. Apmācīt specializētus prokurorus un tiesnešus. Racionalizēt kompetences nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā dažādās iesaistītajās iestādēs.

Narkotikas

Izstrādāt narkotiku profilakses stratēģiju un attiecīgu rīcības plānu tās īstenošanai. Turpināt nostiprināt vietējās spējas narkotiku izmeklēšanas nodaļā.

Policija

Pieņemt Likumu par policiju.

Paaugstināt noziegumu izmeklēšanas efektivitāti. Pieņemt un īstenot tiesību aktus, lai izveidotu KPD un nostiprinātu tā izmeklēšanas un iekšējās kontroles spējas. Nostiprināt tā vadību.

Pieņemt noziedzības samazināšanas stratēģiju un īstenot to. Izstrādāt ieroču savākšanas stratēģiju, pabeigt to un panākt, ka tiek ievēroti tiesību akti, kas attiecas uz kājnieku ieročiem.

Sagatavot stratēģiju un rīcības plānu organizētās noziedzības un terorisma apkarošanai.

Pabeigt tiesiskā regulējuma izveidi attiecībā uz organizēto noziedzību.

Turpināt stiprināt vietējās spējas direkcijā, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības jautājumiem KPD.

Īstenot rīcības plānu un stiprināt tiesību aktus un struktūras, lai efektīvāk apkarotu cilvēktirdzniecību.

Personas datu aizsardzība

Izstrādāt visaptverošu tiesību aktu par personas datu aizsardzību saskaņā ar acquis, īpaši ar Datu aizsardzības direktīvu (95/46/EK), un īstenot to. Izveidot neatkarīgu datu aizsardzības uzraudzības iestādi, kurai ir pietiekamas pilnvaras un finansiālie un cilvēku resursi.

VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Valsts pārvalde

Turpināt ilgtspējīgu valsts pārvaldes reformu, ievērojot budžeta ierobežojumus. Uzlabot vietējo pārvalžu spēju objektīvi un efektīvi sniegt pakalpojumus to vēlēšanu apgabalos.

Tiesu sistēma

Noteikt un konsolidēt pilnīgu tiesību aktu kopumu, kurā ievērotas visu kopienu tiesības un intereses, izmantojot visus pašlaik Kosovā piemērojamos tiesību avotus.

Izstrādāt alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu.

Uzlabot brīvības atņemšanas iestāžu sistēmu, īpašu uzmanību veltot drošībai, kontrolei, pārvaldībai, profesionālajai izglītībai un reintegrācijas shēmām, kā arī iestāžu stāvoklim.

Korupcijas novēršanas politikas virzieni

Izstrādāt nozaru rīcības plānus cīņai pret korupciju un palielināt informētību par korupcijas problēmu valsts pārvaldē, kā arī pilsoniskajā sabiedrībā.

Izveidot cīņā pret korupciju gūto rezultātu uzskaiti.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Nodrošināt dzīvotspējīgu minoritāšu kopienu pastāvēšanu un to nediskriminējošu piedalīšanos sabiedrības dzīvē, veicot konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu to drošību un pārvietošanās brīvību, kā arī līdztiesīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi šiem pakalpojumiem.

Īstenot likumu par dzimumu līdztiesību. Nodrošināt sieviešu līdztiesību visās pašreizējās politikas jomās un tiesību aktos.

Izstrādāt integrētu kultūras mantojuma saglabāšanas politiku. Aktīvi iesaistīties sabiedrības informēšanā par kultūras mantojumu un tā saglabāšanu.

Nodrošināt to, ka centrālais kadastrs un pašvaldību kadastri piedāvā pārskatāmu, nediskriminējošu un neierobežotu piekļuvi datiem par īpašumiem un tajos ir izveidoti funkcionējoši atbildības nodrošināšanas mehānismi.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Turpināt stiprināt reģionālo un starptautisko sadarbību, tostarp tiesībaizsardzības jomā, kā arī aizdomās turētu un notiesātu personu nodošanu un savstarpēju juridisku palīdzību.

Ekonomiskie kritēriji

Turpināt nostiprināt īpašuma tiesības, tiesiskumu un tiesu pieejamību, lai veicinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu.

Izstrādāt stratēģiju kolektīvā īpašumā esošu uzņēmumu privatizācijai un vajadzības gadījumā to pārstrukturēšanai, lai nostiprinātu korporatīvo pārvaldību un šo uzņēmumu darbību un samazinātu subsīdijas uzņēmumu nozarei.

Ciešā sadarbībā ar vietējo uzņēmēju sabiedrību izstrādāt un īstenot aktīva darba tirgus politikas virzienus, lai veicinātu saskaņošanas procesu darba tirgos, un palielināt kvalificēta darbaspēka īpatsvaru kopējā darbaspēkā.

Īstenot atbilstošus politikas virzienus, lai paaugstinātu izglītības kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus visos līmeņos.

Palielināt eksporta jaudas.

Eiropas standarti

Iekšējais tirgus

Preču brīva aprite

Turpināt tuvināt tiesību aktus gan jaunās un vispārējās koncepcijas, gan arī vecās koncepcijas direktīvām.

Pieņemt atlikušos Eiropas standartus (EN).

Izveidot tirgus uzraudzības struktūru.

Muita un nodokļi

Turpināt nodokļu un muitas tiesību aktu tuvināšanu ES acquis. Turpināt palielināt nodokļu un muitas dienestu spējas, lai ieviestu tiesību aktus korupcijas, pārrobežu noziedzības un nodokļu nemaksāšanas apkarošanai.

Valsts iepirkums

Nodrošināt, ka visu līmeņu līgumslēdzējas iestādes efektīvi īsteno valsts iepirkuma noteikumus, tostarp izveidojot darbības instrumentus, nodrošinot apmācību un nostiprinot administratīvās spējas.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Turpināt īstenot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības atbilstīgi vidēja termiņa stratēģijai.

Nodarbinātība

Nostiprināt darba inspekciju administratīvās spējas.

Izglītība un pētniecība

Nostiprināt mehānismus kvalitātes nodrošināšanai izglītības nozarē.

Turpināt centienus piesaistīt profesionālās izglītības un apmācības un augstākās izglītības nozari darba tirgus un ekonomiskajām vajadzībām.

Veicināt reģionālo sadarbību augstākās izglītības jomā.

Sākt veidot politiku, kas veicina pētniecību.

Nozaru politika

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Izstrādāt politiku un reglamentējošos noteikumus, lai atbalstītu dzīvotspējīgu zemes reformu. Atbalstīt lauksaimniecības zemes aizsardzību pret pilsētu neplānotu attīstību.

Novērtēt lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu atbilstību ES prasībām un sagatavot programmu minēto uzņēmumu modernizācijai.

Sākt rīkoties, lai nodrošinātu vietējo augu audzēšanas efektīvu kontroli, īpaši to produktu kontroli, kas pakļauti īpašām ES prasībām.

Izveidot labi organizētu mežu apsaimniekošanas struktūru, īpaši nelegālas mežizstrādes apkarošanai un cīņai pret mežu ugunsgrēkiem.

Vide

Veikt pasākumus, lai īstenotu teritorijas plānošanu.

Pastiprināt Vides un teritorijas plānošanas ministrijas institucionālās spējas, uzlabot koordināciju starp administratīvajām struktūrām, kuras atbildīgas par jautājumiem, kas saistīti ar vidi.

Racionalizēt vides jautājumus nozaru politikas jomās, īpaši attiecībā uz enerģētiku un transportu.

Transporta politika

Veikt pasākumus, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību.

Plānot un īstenot transporta infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu, tostarp jaunas infrastruktūras izbūvi, vajadzības gadījumā izmantojot valsts un privātas partnerības.

Izstrādāt un īstenot vairākposmu stratēģiju.

Enerģētika

Izstrādāt tiesiskos un reglamentējošos noteikumus, lai veicinātu valsts un privātās partnerības un jaukta tipa ieguldījumus enerģētikas nozarē atbilstīgi secinājumiem, kas atspoguļoti pētījumā par ieguldījumu veicināšanu.

Turpināt uzlabot elektrības ražošanas uzņēmuma darbību un integrēties reģionālajā elektroenerģijas tirgū.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Saskaņot ar reglamentējošiem noteikumiem un īstenot tiesību aktus par elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un nostiprināt telekomunikāciju regulēšanas iestādes pozīcijas un darbības un finansiālo neatkarību.

Finanšu kontrole

Finanšu ministrijas vadībā izstrādāt un īstenot decentralizētas pārvaldības atbildības un funkcionāli neatkarīgas iekšējās revīzijas principus saskaņā ar starptautiskiem standartiem un ES paraugpraksi, izmantojot saskaņotus tiesību aktus un atbilstošas administratīvās spējas.

Nostiprināt Augstākās revīzijas iestādes darbības spējas, kā arī finansiālo un darbības neatkarību. Ievērot un izpildīt tās ieteikumus.

Statistika

Pastiprināt sadarbību un koordināciju Kosovas statistikas sistēmā, izstrādāt kvalitātes vadības sistēmu un dokumentu un standartizēt ražošanu un izplatīšanas procedūras.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Vīzas, robežkontrole, patvērums un migrācija

Turpināt pastiprināt Iekšlietu ministrijas Robežu, patvēruma un migrācijas direkcijas spējas. Turpināt nostiprināt Kosovas policijas dienesta robežpolicijas dienesta operatīvās spējas.

Cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu

Īstenot un atjaunināt stratēģiju cīņai pret organizēto noziedzību un terorismu.

Stiprināt vietējās spējas izmeklēt organizētās noziedzības darbības.

Stiprināt tiesu iestāžu spējas veikt kriminālvajāšanu un sākt tiesas procesus organizētās noziedzības un finanšu noziegumu lietās.

Narkotikas

Nodrošināt sadarbību starp aģentūrām un starptautisko sadarbību, lai būtiski uzlabotu rezultātus cīņā pret narkotiku kontrabandu.

Personas datu aizsardzība

Īstenot tiesību aktu par personas datu aizsardzību atbilstoši acquis un nodrošināt tā efektīvu uzraudzību un izpildi.