(1)

Balstoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, tādu valsts atbalstu, kas tiek sniegts, lai veicinātu atsevišķu EEZ mazāk attīstītu teritoriju ekonomisko attīstību, var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. Šā veida valsts atbalsts pazīstams kā valsts reģionālais atbalsts. Valsts reģionālais atbalsts var būt ieguldījumu atbalsts, ko piešķir lieliem uzņēmumiem, vai atsevišķos konkrētos apstākļos – darbības atbalsts, taču abos gadījumos paredzēts konkrētiem reģioniem nolūkā izlīdzināt reģionālās atšķirības. Par reģionālo atbalstu tiek uzskatīts arī palielināta līmeņa atbalsts, kas tiek piešķirts maziem un vidējiem uzņēmumiem mazāk attīstītajos reģionos un kas pārsniedz citās teritorijās pieļauto atbalstu.

(2)

Risinot problēmas, kas saistītas ar mazāk attīstīto reģionu nelabvēlīgajiem apstākļiem, valstu reģionālais atbalsts veicina gan EEZ valstu, gan visas EEZ ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Šis ģeogrāfiskais faktors reģionālo atbalstu atšķir no citiem horizontālā atbalsta veidiem, piemēram, atbalsta pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem, nodarbinātībai, mācībām vai videi, kam ir citi vispārējas nozīmes mērķi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu, pat ja mazāk attīstītajās teritorijās tiek noteikts lielāks atbalsta īpatsvars, ņemot vērā specifiskās grūtības, ar kurām tās saskaras (2).

(3)

Valsts reģionālā ieguldījumu atbalsta mērķis ir veicināt vismazāk attīstīto reģionu attīstību, atbalstot ieguldījumus un darba vietu radīšanu. Tas sekmē mazāk attīstītajos reģionos atrodošos uzņēmumu saimnieciskās darbības paplašināšanu un diversifikāciju, un īpaši rosina uzņēmumus izveidot jaunas ražotnes šajos reģionos.

(4)

Kritēriji, kurus EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk tekstā – “Uzraudzības iestāde”) piemēro, izvērtējot valstu reģionālā atbalsta saderību ar EEZ līgumu atbilstīgi EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktam, ir kodificēti 25. nodaļā Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs (3) (turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”), kuras aptver laika posmu no 2000. līdz 2006. gadam (4). Īpašie noteikumi attiecībā uz atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem ir kodificēti Pamatnostādņu 26.A nodaļā “Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipi” (5). Tomēr kopš 1998. gada svarīgu politisku un ekonomisku notikumu dēļ, kuru vidū bija EEZ paplašināšanās 2004. gada 1. maijā un gaidāmā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās, vajadzēja veikt vispusīgu pārskatīšanu, lai sagatavotu jaunās pamatnostādnes, kuras tiks piemērotas no 2007. līdz 2013. gadam.

(5)

Reģionālais atbalsts var būt iedarbīgs tikai tad, ja to izmanto ierobežotā apjomā un samērīgi un ja tas koncentrējas EEZ vismazāk attīstītajos reģionos. Tāpat atbalsta pieļautajai augšējai robežai jāatspoguļo attiecīgo reģionu attīstību ietekmējošo problēmu relatīvais smagums. Turklāt atbalsta radītajiem ieguvumiem no mazāk attīstītā reģiona attīstīšanas ir jābūt lielākiem par attiecīgajiem konkurences kropļojumiem (6). Atbalsta radīto ieguvumu relatīvais svars var atšķirties atkarībā no piemērotās atrunas; līdz ar to vismazāk attīstītajos reģionos, uz kuriem attiecas 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts, var tikt pieļauta lielāka konkurences kropļošana nekā reģionos, uz kuriem attiecas 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts (7).

(6)

Atsevišķos, ļoti retos un skaidri definētos gadījumos reģiona strukturālie trūkumi var būt tik izteikti, ka, apvienojot reģionālo ieguldījumu atbalstu ar vispusīgu horizontālā atbalsta shēmu, tas tik un tā nebūtu pietiekami, lai dotu impulsu reģionālās attīstības procesam. Tikai šādos gadījumos reģionālo ieguldījumu atbalstu var papildināt ar reģionālo darbības atbalstu.

(7)

Arvien vairāk ir faktu, kas liecina, ka jaunu uzņēmumu izveide EEZ saistās ar būtiskiem šķēršļiem, kuri ir īpaši izteikti mazāk attīstītajos reģionos. Tādēļ Uzraudzības iestāde ir nolēmusi ar šīm pamatnostādnēm ieviest jaunu atbalsta instrumentu nolūkā veicināt jaunu mazo uzņēmumu izveidi mazāk attīstītajos reģionos, nosakot diferencētu atbalsta maksimālo intensitāti atkarībā no konkrētā reģiona.

(8)

Uzraudzības iestāde šīs pamatnostādnes piemēros reģionālajam atbalstam visās ekonomikas nozarēs, kas ietilpst EEZ līguma darbības jomā un Uzraudzības iestādes kompetences jomā. Turklāt uz dažām nozarēm, kuras tajā ietilpst, attiecas arī īpaši noteikumi, kuros ņemta vērā attiecīgo nozaru īpašā situācija un kuri var paredzēt pilnīgas vai daļējas atkāpes no šīm pamatnostādnēm (8).

Attiecībā uz tērauda rūpniecību saskaņā ar sen iedibinātu praksi Uzraudzības iestāde uzskata, ka reģionālais atbalsts tērauda rūpniecībai, kā tā definēta I pielikumā, nav saderīgs ar EEZ līguma darbību. Tas pats attiecināms arī uz lielām individuālām dotācijām, ko šajā nozarē piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem Regulas (EK) Nr. 70/2001 (9) 6. panta vai attiecīgās tiesības pārņemošas regulas izpratnē, un kas ar šo pašu regulu nav atbrīvotas no tās prasībām.

Tāpat reģionālo ieguldījumu atbalstu tā īpatnību dēļ nevar piešķirt sintētisko šķiedru nozarei, kā tā definēta II pielikumā.

(9)

Atbalstu var piešķirt tikai grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Pamatnostādņu (10) 16. nodaļas izpratnē saskaņā ar minēto nodaļu (11).

(10)

Vispārīgā gadījumā reģionālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar daudznozaru atbalsta shēmu, kura ir attiecīgās reģionālās attīstības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa, ar skaidri noteiktiem mērķiem. Šāda shēma var arī palīdzēt kompetentajām iestādēm noteikt ieguldījumu projektu prioritātes atbilstīgi to lietderībai attiecīgajā reģionā. Ja izņēmuma kārtā ir paredzēts piešķirt īpašu individuālu atbalstu konkrētam uzņēmumam vai atbalstu, kas paredzēts tikai vienai darbības jomai, EBTA valstij ir pienākums pierādīt, ka projekts dos ieguldījumu saskaņotas reģionālās attīstības stratēģijas īstenošanā un ka, ņemot vērā projekta veidu un apmēru, tas neradīs nepieņemamus konkurences kropļojumus. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirtais atbalsts pārlieku koncentrējas kādā nozarē, Uzraudzības iestāde šo shēmu var pārskatīt saskaņā ar II daļas 17. pantu Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokolā par Uzraudzības iestādes funkcijām un pilnvarām valsts atbalsta jomā (turpmāk tekstā – “Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokols”) un saskaņā ar minētā protokola II daļas 18. panta 3. punktu var ierosināt atcelt attiecīgo shēmu.

(11)

EBTA valstīm nav jāpaziņo par valsts reģionālā atbalsta shēmām, kuras atbilst visiem grupveida atbrīvojuma regulu nosacījumiem attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu, kas iekļautas EEZ līgumā ar XV pielikumu.

(12)

Ievērojot reģionālā atbalsta ārkārtas rakstura principu, Uzraudzības iestāde uzskata, ka to EEZ reģionu iedzīvotāju īpatsvaram, kuri saņem atbalstu, ir jābūt krietni mazākam par to reģionu īpatsvaru, kuri atbalstu nesaņem.

(13)

Ievērojot plaši paustās bažas par lieliem uzņēmumiem piešķirtā ieguldījumu atbalsta kropļojošo iedarbību, Uzraudzības iestāde – tāpat kā Eiropas Komisija un saskaņā ar principu, ka jānodrošina vienāda EEZ valsts atbalsta noteikumu īstenošana, piemērošana un interpretācija, – uzskata, ka kopējam iedzīvotāju īpatsvaram, uz kuriem attiecas 2007.–2013. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnes, ir jābūt tikai tik lielam, cik vajadzīgs, lai aptvertu vismazāk attīstītos reģionus, kā arī nelielu skaitu reģionu, kuri ir mazāk attīstīti salīdzinājumā ar attiecīgās EBTA valsts vidējo līmeni.

(14)

Līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs, var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. Atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas uzskatam “vārdu “ārkārtīgi” un “liels” izmantošana 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpē norāda, ka tā attiecas tikai uz apgabaliem, kuros ekonomikas stāvoklis ir ārkārtīgi nelabvēlīgs salīdzinājumā ar visu Kopienu” (12).

(15)

Uzraudzības iestāde attiecīgi uzskata, ka paredzētie nosacījumi ir ievēroti, ja reģionā, kas ir NUTS  (13) II līmeņa ģeogrāfiska vienība, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, mērot ar pirktspējas līmeni (PSL), ir mazāks par 75 % no EEZ vidējā rādītāja (14). Tomēr EBTA valstīs pašlaik nav neviena NUTS II līmeņa reģiona, kas pašlaik atbilstu šim nosacījumam (15). Tāpēc neviens EBTA valstu reģions nav piemērots 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajai atkāpei.

(16)

Eiropas Kopienu Tiesa lietā 248/84 (16) pauda šādu viedokli par šīs atkāpes problēmu spektru un par novērtējuma principiem: “No otras puses, atkāpe, kas paredzēta 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ir plašāka, jo tā ļauj neizvirzīt dažu apgabalu attīstībai saimnieciskus nosacījumus, kas paredzēti 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka šādam atbalstam “nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm”. Šis noteikums dod Komisijai tiesības atļaut piešķirt atbalstu, kas veicina saimniecisku izaugsmi kādas dalībvalsts apgabalos, kuri ir mazāk attīstīti salīdzinājumā ar valsts vidējo attīstības līmeni”. Uzraudzības iestāde uzskata, ka minētais princips ir piemērojams saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(17)

Tomēr reģionālajam atbalstam, uz ko attiecas 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpe, ir jāiekļaujas EBTA valsts skaidri definētā reģionālajā politikā un, to piešķirot, jāievēro ģeogrāfiskās koncentrācijas princips. Tā kā šis atbalsts ir paredzēts reģioniem, kuri ir mazāk nelabvēlīgā stāvoklī par reģioniem, uz kuriem attiecas 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts, atbalsta ģeogrāfiskajam pārklājumam un piešķirtā atbalsta intensitātei ir jābūt stingri ierobežotai. Tādējādi vispārīgā gadījumā tikai neliela daļa kādas EBTA valsts teritorijas var pretendēt uz minēto atbalstu.

(18)

Lai valsts iestādēm būtu pietiekama rīcības brīvība, izraugoties atbalstāmos reģionus, tomēr neapdraudot šā veida atbalstam piemērojamās Uzraudzības iestādes pārbaužu sistēmas efektivitāti un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret visām EBTA valstīm, saskaņā ar minēto atkāpi atbalstāmo reģionu atlases process būtu jāveic divos posmos, pirmkārt, Uzraudzības iestādei attiecībā uz šo atbalstu nosakot katras EBTA valsts maksimāli aptveramo iedzīvotāju īpatsvaru un, otrkārt, izraugoties atbalstāmos reģionus.

(19)

Eiropas Komisija savās attiecīgajās pamatnostādnēs ir definējusi metodiku, ko piemēro, lai noteiktu valsts iedzīvotāju īpatsvaru attiecībā uz tiesībām saņemt reģionālo atbalstu dalībvalstīs. Šajā metodikā ietilpst šādi posmi:

(20)

EBTA valstīm ir jāņem vērā noteikta specifika, nosakot aptverto iedzīvotāju skaitu:

(21)

Ņemot vērā šādu specifiku, Uzraudzības iestāde noteiks valsts iedzīvotāju īpatsvaru, balstoties uz reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Norvēģijā ir deviņi NUTS III reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu, un tajos dzīvo pavisam 29,08 % no Norvēģijas iedzīvotājiem. Tāpēc valsts iedzīvotāju īpatsvara maksimālā robeža Norvēģijai ir 29,08 %.

Islande saskaņā ar NUTS klasifikācijas sistēmu ir NUTS III reģions (būdama arī NUTS I un NUTS II reģions). Islandes iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā 12,5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru (21). Kā minēts iepriekš (16. un 17. punktā), 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe piešķir Uzraudzības iestādei pilnvaras atļaut atbalstu, kura mērķis ir nostiprināt attīstību kādas EBTA valsts reģionos, kas ir mazāk attīstīti salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju. Turklāt parasti vajadzētu būt tā, ka tikai neliela daļa kādas valsts teritorijas var pretendēt uz minēto atbalstu. Ņemot vērā iepriekš minēto un Islandes iedzīvotāju struktūras īpašo modeli, Uzraudzības iestāde noteiks Islandes iedzīvotāju īpatsvaru kā NUTS IV reģionam ar zemu iedzīvotāju blīvumu (22). 31,6 % Islandes iedzīvotāju dzīvo reģionos, kuros iedzīvotāju blīvums ir zemāks nekā 12,5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Tādējādi valsts iedzīvotāju īpatsvars Islandei ir 31,6 %.

Lihtenšteinā nav reģionu ar zemu iedzīvotāju blīvumu, un tāpēc nav arī reģionu, kas būtu piemēroti šā kritērija dēļ.

(22)

Atbilstības kritērijiem reģionu atlasei, ko veic EBTA valstis, ir jābūt pietiekami elastīgiem, lai tie aptvertu daudzveidīgās situācijās, kurās potenciāli var tikt attaisnots valsts reģionālais atbalsts, tomēr šiem kritērijiem vienlaikus jābūt pārskatāmiem un jānodrošina pietiekama garantija, ka reģionālā atbalsta piešķiršanas rezultātā konkurence un tirdzniecība netiks kropļota tādā mērā, ka tas būtu pretēji vispārējām interesēm. Tāpēc Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgās EBTA valstis reģionālā ieguldījumu atbalsta piešķiršanai saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpi var izraudzīties šādus reģionus (23):

(23)

Bez tam, lai EBTA valstīm būtu pietiekami lielas manevrēšanas iespējas, nosakot atbalstu īpaša, vietēja rakstura reģionālu atšķirību mazināšanai teritorijās, kas mazākas par NUTS III iedalījumu, EBTA valstis var papildus izraudzīties mazākas teritorijas, kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem, ja vien to iedzīvotāju skaits ir vismaz 20 000 (27). IEBTA valstīm, kuras vēlēsies izmantot šo iespēju, būs pienākums pierādīt, ka ierosinātajās teritorijās ir akūtāka ekonomikas attīstības nepieciešamība nekā citās attiecīgā reģiona teritorijās, pierādījumiem izmantojot tādus vispāratzītus ekonomikas rādītājus kā IKP uz vienu iedzīvotāju, nodarbinātības vai bezdarba līmeni, vietējās produktivitātes vai kvalifikācijas rādītājus. Šajās teritorijās Uzraudzības iestāde apstiprinās reģionālā atbalsta pasākumus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī tiks piemērots attiecīgais MVU papildu atbalsts. Tomēr, ņemot vērā konkurences kropļošanas iespēju domino efekta rezultātā attiecībā uz tuvējiem, pārticīgākiem reģioniem, Uzraudzības iestāde šajās teritorijās neapstiprinās ieguldījumu atbalstu lieliem uzņēmumiem vai ieguldījumu atbalstu gadījumā, ja attaisnotie izdevumi pārsniedz EUR 25 miljonus.

(24)

Katrai EBTA valstij atļautā kopējā iedzīvotāju aptvēruma ievērošana tiks pārbaudīta, balstoties uz attiecīgo reģionu faktisko iedzīvotāju skaitu atbilstīgi jaunākajiem pieejamiem oficiālajiem statistikas datiem.

(25)

Reģionālais ieguldījumu atbalsts ir atbalsts, kas tiek piešķirts sākotnējo ieguldījumu projektam.

(26)

Sākotnējs ieguldījums nozīmē ieguldījumus materiālos un nemateriālos aktīvos, kas veikti, lai:

“Materiāli aktīvi” ir aktīvi, kas saistīti ar zemi, ēkām un iekārtām. Uzņēmuma iegādes gadījumā var segt tikai izmaksas aktīvu pirkšanai no trešām personām, ar nosacījumu, ka darījums ir veikts saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

“Nemateriāli aktīvi” ir aktīvi tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas.

Tādējādi atjaunošanai paredzēti ieguldījumi, kuri neatbilst nevienam no šiem kritērijiem, neietilpst šajā jēdzienā (28).

(27)

Par sākotnēju ieguldījumu var uzskatīt arī tieši ar ražotni saistītu aktīvu iegādi, ja attiecīgā ražotne ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta, un to ir iegādājies neatkarīgs investors (29).

(28)

Reģionālo ieguldījumu atbalstu aprēķina vai nu atbilstoši sākotnējā ieguldījuma projekta materiālajām un nemateriālajām izmaksām vai ieguldījuma projekta rezultātā tieši radīto darba vietu algas (paredzamajām) izmaksām (30).

(29)

Atbalsta veidi var būt dažādi. Piemēram, tās var būt dotācijas, aizdevumi ar zemām procentu likmēm, procentu atlaides, valsts garantijas, akciju iegāde vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem, atbrīvojumi no nodokļiem, sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātiem maksājumiem vai to samazinājums, zemes, preču vai pakalpojumu piedāvāšana par izdevīgām cenām.

(30)

Ir svarīgi nodrošināt to, lai reģionālais atbalsts patiešām stimulētu tādu ieguldījumu veikšanu atbalstāmajās teritorijās, kuri pretējā gadījumā nebūtu veikti. Tādēļ atbalstu saskaņā ar atbalsta shēmām var piešķirt tikai tad, ja pretendents ir iesniedzis atbalsta pieteikumu un par atbalsta shēmas administrēšanu atbildīgā iestāde ir rakstiski apliecinājusi (31), ka projekta detalizētas pārbaudes rezultātā konstatēts, ka tas principā atbilst atbalsta shēmā noteiktajiem atbilstīguma nosacījumiem, pirms tiek sākts darbs pie projekta (32). Visās atbalsta shēmās ir jāiekļauj nepārprotama norāde uz abiem nosacījumiem (33). Īpaša atbalsta gadījumā kompetentajai iestādei ir jānosūta priekšlīgums, kurā paredzētais pasākums vispirms ir jāapstiprina Uzraudzības iestādei, lai saskaņā ar to piešķirtu atbalstu, pirms sākt darbu pie projekta. Ja darbs tiek sākts, pirms ir izpildīti šajā punktā minētie nosacījumi, viss projekts zaudē tiesības uz atbalstu.

(31)

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumi ir dzīvotspējīgi un pamatoti un ka ir ievērota piemērojamā atbalsta maksimālā robeža, gadījumos, kad atbalsta summu aprēķina, balstoties uz materiālo un nemateriālo ieguldījumu izmaksām vai balstoties uz 27. punktā minētajām iegādes izmaksām, atbalsta saņēmējam vismaz 25 % apmērā no attaisnotajām izmaksām ir jānodrošina tāds finansiāls ieguldījums no saviem līdzekļiem vai ārējs finansējums, par kuru nav saņemts nekāds publisks atbalsts (34).

(32)

Turklāt, lai nodrošinātu, ka ieguldījums veicina reālu un ilgtspējīgu reģiona attīstību, attiecībā uz atbalstu ir jāizvirza nosacījums – tā ievērošanu panākot ar atbalstam piekārtotiem nosacījumiem vai tā maksāšanas metodi –, ka attiecīgais ieguldījums paliek attiecīgajā reģionā vismaz piecus gadus kopš tā veikšanas (35). Turklāt, ja atbalsts ir aprēķināts, balstoties uz algu izmaksām, attiecīgajiem darbiniekiem jābūt pieņemtiem darbā trīs gadu laikā kopš darbu beigšanas. Katrai ieguldījumu rezultātā radītajai darba vietai jāpaliek attiecīgajā reģionā piecus gadus kopš datuma, kad šajā darba vietā pirmo reizi tika pieņemts darbinieks. MVU gadījumā EBTA valstis var samazināt šo ieguldījumu vai radīto darba vietu saglabāšanas piecu gadu periodu līdz mazākais trīs gadiem.

(33)

Ar atbalsta līmeni saprot atbalsta intensitāti attiecībā pret atsauces izmaksām. Jebkura atbalsta intensitāte ir jāaprēķina, izmantojot bruto dotācijas ekvivalentu (BDE) (36). Atbalsta intensitāte pēc bruto dotācijas ekvivalenta ir atbalsta diskontētā vērtība, kas izteikta procentuāli no attaisnoto izmaksu diskontētās vērtības. Attiecībā uz atbalstu, par ko Uzraudzības iestādei paziņo atsevišķi, bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina paziņošanas brīdī. Pārējos gadījumos ieguldījumu attaisnoto izmaksu vērtību diskontē atbalsta piešķiršanas brīdī. Atbalstu, kuru izmaksā vairākās daļās, diskontē attiecīgi tā paziņošanas vai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai un lai aprēķinātu atbalsta apjomu aizdevumam ar atvieglotiem nosacījumiem, ir atsauces likme, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā. Ja atbalsts tiek piešķirts kā atbrīvojums no nākotnē maksājamiem nodokļiem vai to samazinājums, atbalsta maksājumu daļu diskontēšanu veic, balstoties uz piemērojamām atsauces likmēm attiecīgajos laikos, kad nodokļu atvieglojumi stājas spēkā.

(34)

Atbalsta intensitāti precizē, ņemot vērā to reģionālo sarežģījumu veidu un intensitāti, kuru novēršanai tas paredzēts. Tas nozīmē, ka pēc definīcijas pieļaujamā atbalsta intensitāte ir mazāka reģionos, kuriem var piemērot 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpi, nekā tajos, kuriem var piemērot 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(35)

Paplašinoties EEZ, ir palielinājušās pārticības līmeņa atšķirības EEZ teritorijā, un tāpēc nepieciešams sīkāk noteikt attiecīgo reģionu kategorijas. Lai panāktu atbilstību Eiropas Kopienā pieņemtajai pieejai, Uzraudzības iestāde nolēma izmantot to pašu metodiku.

(36)

Reģionos, kas minēti 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā, reģionālā atbalsta maksimālais līmenis nevar pārsniegt 15 % no BDE. Tas tiek samazināts līdz 10 % no BDE attiecībā uz reģioniem, kuros gan IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 100 % no EEZ vidējā, gan bezdarba līmenis ir mazāks par EEZ vidējo, mērot NUTS III līmenī (balstoties uz iepriekšējo trīs gadu vidējiem pēc Statistikas biroja datiem) (37).

(37)

Tomēr reģioni ar mazu apdzīvotības blīvumu (atbilst NUTS III līmenim vai mazāki) un NUTS III reģioni vai to teritorijas daļas, kuriem ir kopīga sauszemes robeža ar valsti, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas vai EBTA dalībvalsts, vienmēr var pretendēt uz atbalsta intensitāti 15 % BDE apmērā.

(38)

Attiecībā uz atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (38) 25.B.4.1.2. iedaļā minēto maksimālo intensitāti var palielināt par 20 % no BDE, ja atbalsts tiek piešķirts maziem uzņēmumiem, un par 10 % no BDE, ja atbalsts tiek piešķirts vidējiem uzņēmumiem (39).

(39)

No sākotnēju ieguldījumu atbalsta var segt izdevumus par zemi, ēkām un iekārtām (40).

(40)

MVU gadījumā var segt arī ar ieguldījumiem saistītās priekšizpētes un konsultāciju izmaksas, ievērojot atbalsta intensitāti līdz 50 % no faktiskajām izmaksām.

(41)

Ja notiek 27. punktā minētā veida pirkuma darījums, var segt tikai izmaksas aktīvu pirkšanai (41) no trešām personām (42). Darījumam jābūt veiktam saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(42)

Aktīvu nomas izmaksas, izņemot zemi un ēkas, var segt tikai tad, ja tā ir finanšu izpirkumnoma (līzings) un tās līgumā ir noteikts pienākums pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt. Nomājot zemi un ēkas, lielu uzņēmumu gadījumā nomas darbības laikam ir jābūt vismaz pieciem gadiem pēc tam, kad noslēdzies ieguldījumu projekts, bet MVU gadījumā – 3 gadiem.

(43)

Iegādājamiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot attiecībā uz MVU un uzņēmuma pārņemšanas gadījumā. Pārņemšanas gadījumā ir jāatņem to aktīvu vērtība, par kuru iegādi pirms pirkuma veikšanas jau ir ticis saņemts atbalsts.

(44)

Attiecībā uz MVU jebkurā gadījumā var pilnībā segt ieguldījumu izmaksas nemateriālos aktīvos tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas. Attiecībā uz lieliem uzņēmumiem minētās izmaksas ir atbalstāmas tikai līdz 50 % apmērā no projekta kopējiem attaisnotajiem ieguldījuma izdevumiem.

(45)

Uz attaisnotajiem nemateriālajiem aktīviem jebkurā gadījumā attiecina nosacījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tie saglabā saistību ar saņēmēju reģionu, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu, un līdz ar to tos nevar novirzīt uz citiem reģioniem, jo īpaši tiem reģioniem, kam nav tiesību uz reģionālo atbalstu. Šajā nolūkā atļautajiem nemateriālajiem aktīviem cita starpā ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(46)

Kā norādīts 25.B.4.1.1. iedaļā, reģionālo atbalstu var aprēķināt arī, balstoties uz paredzamajām algu izmaksām (43), kas saistītas ar darba vietu radīšanu sākotnēja ieguldījumu projekta rezultātā.

(47)

Darba vietu izveide ir konkrētā ražotnē tieši nodarbināto darbinieku skaita (44) neto pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Visas minētajā 12 mēnešu laika posmā zaudētās darba vietas ir jāatņem no tajā pašā laika posmā izveidoto darba vietu faktiskā skaita (45).

(48)

Atbalsta līmenis nevar pārsniegt noteiktu darbā pieņemtās personas algu izmaksu procentuālo attiecību, ko aprēķina par divu gadu laika posmu. Šī procentuālā attiecība atbilst tai ieguldījumu atbalsta intensitātei, kas atļauta konkrētajā teritorijā.

(49)

Šo pamatnostādņu izpratnē “liels ieguldījumu projekts” ir “sākotnējs ieguldījums”, kā tas definēts šajās pamatnostādnēs, kura attaisnoto izdevumu summa pārsniedz EUR 50 miljonus (46). Lai novērstu iespēju, ka lielu ieguldījumu projektu mākslīgi sadala apakšprojektos nolūkā izvairīties no šo pamatnostādņu noteikumu piemērošanas, lielu ieguldījumu projektu uzskata par vienu vienotu ieguldījumu projektu, ja viena vai vairāku uzņēmumu veiktie sākotnējie ieguldījumi trīs gadu laikā ir tādi ieguldījumi pamatkapitālā, kas veido ekonomiski nedalāmu kopumu (47).

(50)

Lai aprēķinātu, vai liela ieguldījumu projekta attaisnotie izdevumi pārsniedz šajās pamatnostādnēs noteiktās robežas, par pamatu attaisnotajiem izdevumiem ņem vai nu tradicionālās ieguldījumu izmaksas vai algu izmaksas, izvēloties lielākās no tām.

(51)

Divos “Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipos” pēc kārtas, 1998. gadā (48) un 2004. gadā (49), Uzraudzības iestāde samazināja lielu ieguldījumu projektu maksimālo atbalsta intensitāti, lai ierobežotu konkurences kropļošanu. Vienkāršošanas un pārskatāmības nolūkā Uzraudzības iestāde ir nolēmusi 2007.–2013. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnēs iestrādāt 2004. gada daudznozaru pamatprincipus.

(52)

Tādējādi 2004. gada daudznozaru pamatprincipi vairs netiks piemēroti atbalstam, kas piešķirts vai paziņots (50) pēc 2006. gada 31. decembra, un tiks aizstāti ar šīm pamatnostādnēm (51).

(53)

EBTA valstīm ir pienākums Uzraudzības iestādei atsevišķi paziņot par esošu atbalsta shēmu ietvaros plānotu atbalsta piešķiršanu ieguldījumu projektiem, ja no visiem avotiem piedāvātā atbalsta summa pārsniedz atbalsta maksimāli pieļaujamo summu, kādu par ieguldījumiem, kuru attaisnotie izdevumi ir EUR 100 miljoni, var saņemt saskaņā ar 56. punktā noteikto intensitāti un nosacījumiem (52).

Tabulā ir apkopti dažādos reģionos visbiežāk sastopamajiem atbalsta intensitātes rādītājiem atbilstošie robežlielumi, pie kuriem par atbalstu ir jāziņo.

(54)

Esošu atbalsta shēmu ietvaros piešķirot reģionālo atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem, par kuriem nav jāpaziņo, EBTA valstīm 20 darba dienu laikā no dienas, kad kompetentā iestāde piešķīrusi atbalstu, Uzraudzības iestādei jāiesniedz III pielikumā pievienotajā veidlapā prasītā informācija. Uzraudzības iestāde šīs informācijas kopsavilkumu dara zināmu sabiedrībai, to ievietojot savā tīmekļa vietnē (www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid).

(55)

EBTA valstīm ir jāveic detalizēta uzskaite par atbalsta piešķiršanu ikvienam lielam ieguldījumu projektam. Šajos reģistros ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir ievērota maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte, un tie ir jāuzglabā 10 gadus no dienas, kad atbalsts piešķirts.

(56)

Reģionālajam ieguldījumu atbalstam attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem piemēro koriģētas reģionālā atbalsta maksimālās robežas (53), balstoties uz šo skalu:

Tādējādi pieļaujamo atbalsta summu lieliem ieguldījumu projektiem aprēķina saskaņā ar šādu formulu: atbalsta maksimālā summa = R × (50 + 0,50 × B + 0,34 × C); kur attiecīgi R ir reģiona nekoriģētā maksimālā robeža, B ir attaisnotie izdevumi no EUR 50 miljoniem līdz EUR 100 miljoniem un C ir attaisnotie izdevumi virs EUR 100 miljoniem. Šo aprēķinu veic, balstoties uz oficiālajiem maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā vai, ja par atbalstu jāpaziņo atsevišķi, paziņošanas dienā.

(57)

Ja kopējā atbalsta summa no visiem avotiem pārsniedz 75 % no maksimālās atbalsta summas, kādu var saņemt par ieguldījumu, kura attaisnotie izdevumi ir EUR 100 miljoni, piemērojot parasto atbalsta maksimālo intensitāti, kāda saskaņā ar apstiprināto reģionālā atbalsta plānu ir spēkā attiecībā uz lieliem uzņēmumiem atbalsta piešķiršanas plānotajā dienā, un ja

Uzraudzības iestāde reģionālo ieguldījumu atbalstu apstiprinās tikai pēc detalizētas pārbaudes, uzsākot procedūru, kas paredzēta Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā, lai pārliecinātos, vai atbalsts ir nepieciešams ieguldījuma stimulēšanai un vai ieguvumi no atbalsta pasākuma ir lielāki par attiecīgajiem konkurences kropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm (55).

(58)

Vispārīgā gadījumā attiecīgais produkts ir ieguldījumu projektā paredzētais produkts (56). Ja projekts attiecas uz starpproduktu un liela daļa no saražotā apjoma netiek pārdota tirgū, attiecīgais produkts var būt turpmākā ražošanas procesa produkts. Attiecīgā produkta tirgus jēdziens aptver attiecīgo produktu un tā aizstājējus, kurus par tādiem uzskata vai nu patērētājs (ņemot vērā produkta iezīmes, cenu un paredzēto pielietojumu) vai ražotājs (ņemot vērā ražošanas iekārtu elastību).

(59)

Pierādījumi par to, ka uz atbalstu neattiecas 57. punkta a) un b) apakšpunktā minētās situācijas, ir jānodrošina EBTA valstij (57). Noietu un acīmredzamo patēriņu a) un b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā definē saskaņā ar attiecīgo līmeni Prodcom klasifikācijā (58), parasti EEZ, vai, ja šādi dati nav pieejami vai izmantojami, balstoties uz jebkādiem citiem vispārpieņemtiem tirgus segmentiem, par kuriem ir pieejami statistikas dati.

(60)

Atbalsta intensitātes maksimālās robežas, kas noteiktas 25.B.4.1. un 25.B.4.3. iedaļā, piemēro atbalsta kopsummai:

(61)

Ja atbalstu, kas aprēķināts, balstoties uz materiālām un nemateriālām ieguldījumu izmaksām, apvieno ar atbalstu, kas aprēķināts, balstoties uz algu izmaksām, ir jāievēro attiecīgajam reģionam noteiktā intensitātes maksimālā robeža (59).

(62)

Ja reģionālā atbalsta attaisnotie izdevumi pilnīgi vai daļēji ir attaisnoti arī attiecībā uz cita veida atbalstu, to kopējai daļai piemēro labvēlīgāko maksimālo robežu saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

(63)

Ja EBTA valsts nosaka, ka valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar vienu shēmu, var apvienot ar atbalstu, ko piešķir saskaņā ar citām shēmām, attiecībā uz katru shēmu ir jānorāda metode, ar kuru tiks nodrošināta atbilstība minētajiem nosacījumiem.

(64)

Reģionālo ieguldījumu atbalstu attiecībā uz tiem pašiem attaisnotajiem izdevumiem nedrīkst apvienot ar de minimis atbalstu, cenšoties apiet šajās pamatnostādnēs noteikto maksimālo atbalsta intensitāti.

(65)

Reģionālais atbalsts, kura mērķis ir samazināt kāda uzņēmuma kārtējos izdevumus (darbības atbalsts), parasti ir aizliegts. Izņēmuma kārtā šādu atbalstu tomēr var piešķirt reģioniem, kam ir tiesības uz atbalstu saskaņā ar 61. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpi, ar nosacījumu, ka i) to pamato šā atbalsta devums reģiona attīstībai un veids un ii) tā daudzums ir proporcionāls trūkumiem, ko ar šo atbalstu paredzēts mazināt (61). EBTA valstu ziņā ir pierādīt, ka trūkumi pastāv, kā arī novērtēt to nozīmi. Papildus tam, var tikt atļauti konkrēti darbības atbalsta veidi par labu mazapdzīvotiem reģioniem un vismazāk apdzīvotajiem reģioniem.

(66)

Darbības atbalsts principā būtu jāpiešķir tikai attiecībā uz iepriekš noteiktu attaisnoto izdevumu vai izmaksu (62) kopumu, un no tā sedz noteiktu, ierobežotu šo izmaksu daļu.

(67)

Ņemot vērā finanšu darījumu un grupu iekšējo darījumu specifiku, kā tie definēti Eiropas NACE klasifikācijas J iedaļā (65., 66. un 67. kods) un grupu iekšējos darījumus, kas iekļauti K iedaļā (74. kods), darbības atbalstam šajā nozarē ir pavisam niecīgas izredzes veicināt reģionālo attīstību, turpretim pastāv ļoti liels risks, ka tas kropļotu konkurenci, kā konstatēts Pamatnostādņu (63) 17.B. nodaļā. Tādēļ Uzraudzības iestāde atbilstīgi šīm pamatnostādnēm neapstiprinās darbības atbalstu finanšu pakalpojumu nozarē vai grupu iekšējiem darījumiem, ja vien šo atbalstu nepiešķir saskaņā ar vispārējām shēmām, kuras attiecas uz visām nozarēm un kuru mērķis ir kompensēt transporta vai darbaspēka papildu izmaksas. Tāpat tiek izslēgts darbības atbalsts, kas paredzēts eksporta veicināšanai.

(68)

Tā kā darbības atbalsta mērķis ir novērst reģionālās attīstības kavēkļus un vājās vietas, tam noteikti jābūt pagaidu rakstura un tas laika gaitā jāsamazina, atbalstu pārtraucot, kad attiecīgie reģioni faktiski sasniedz pārticīgāko EEZ teritoriju (64) līmeni, izņemot 69. un 70. punkta gadījumus.

(69)

Atkāpjoties no iepriekšējā punktā noteiktā, tādu darbības atbalstu, kas netiek pakāpeniski samazināts un kura termiņš nav ierobežots, var atļaut tikai vismazāk apdzīvotajos reģionos, ciktāl tas paredzēts šo reģionu turpmākās apdzīvotības sarukšanas novēršanai vai mazināšanai (65). Vismazāk apdzīvotie reģioni ir NUTS II līmeņa reģioni Norvēģijā un NUTS IV līmeņa reģioni Islandē (66), kur iedzīvotāju blīvums ir 8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru vai mazāk un kas atrodas blakus un robežojas ar mazākām teritorijām, kuras atbilst tam pašam iedzīvotāju blīvuma kritērijam.

(70)

Papildus tam, mazapdzīvotajos reģionos var atļaut piešķirt atbalstu, kas netiek pakāpeniski samazināts un kura termiņš nav ierobežots, nolūkā daļēji kompensēt papildu transporta izmaksas, ievērojot šādus nosacījumus:

(71)

Jebkurā gadījumā regulāri jānovērtē darbības atbalsta nepieciešamība un līmenis, lai nodrošinātu tā ilgtermiņa lietderību attiecīgajam reģionam. Tādēļ Uzraudzības iestāde darbības atbalsta shēmas apstiprinās tikai uz šo pamatnostādņu darbības laiku.

(72)

Lai novērtētu darbības atbalsta shēmu ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, EBTA valstīm ik gadu būs jāiesniedz vienots ziņojums par katru NUTS II (67) reģionu, kuram piešķirts darbības atbalsts, tajā sniedzot kopējo izdevumu vai nesaņemto ieņēmumu aplēses sadalījumu attiecībā uz katru reģionā apstiprināto darbības atbalsta shēmu, kā arī uzrādīti desmit lielākie darbības atbalsta saņēmēji attiecīgajā reģionā (68), norādot to darbības jomu(-as) un katra saņemto atbalsta apjomu.

(73)

Lai gan visā EEZ raksturīgi, ka jaunizveidoti mazi uzņēmumi sastopas ar grūtībām, atbalstāmo reģionu ekonomisko attīstību kavē salīdzinoši neaktīva uzņēmējdarbība un, jo īpaši, par vidējo līmeni daudz zemākais jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvars. Tādēļ šķiet nepieciešami ieviest jaunu atbalsta veidu, ko varētu piešķirt papildus reģionālajam ieguldījumu atbalstam, lai radītu stimulus, kas atbalstāmajās teritorijās sekmētu veidot jaunus mazos uzņēmumus un tos atbalstīt darbības sākumposmā.

(74)

Lai nodrošinātu šā atbalsta veida mērķtiecību, ir acīmredzams, ka tas jānosaka atbilstīgi katra reģiona problēmu apmēram. Turklāt, lai novērstu nepieļaujamu konkurences kropļošanu, tostarp esošo uzņēmumu izstumšanu no tirgus, atbalstu, vismaz sākotnējā periodā, vajadzētu piešķirt tikai maziem uzņēmumiem, tam jābūt ierobežota apjoma un laika gaitā jāsamazinās.

(75)

Līdz ar to Uzraudzības iestāde apstiprinās tādas atbalsta shēmas, kuras paredz kopējo atbalstu līdz EUR 1 miljonam uz vienu uzņēmumu (69) maziem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbības vieta ir reģionos, uz kuriem attiecas 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpe. Atbalsta summa, kas gada laikā piešķirta jaunizveidotam mazam uzņēmumam, nedrīkst pārsniegt 33 % no minētās kopējās atbalsta summas uz vienu uzņēmumu.

(76)

Attaisnotie izdevumi ir ar uzņēmuma izveidi tieši saistītās juridisko pakalpojumu, konsultāciju pakalpojumu un administratīvās izmaksas, kā arī šādas izmaksas, ja tās faktiski radušās pirmajos piecos gados no uzņēmuma izveides brīža (70):

(77)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 25 % no attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies pirmajos trīs gados kopš uzņēmuma izveides, un 15 % divos turpmākajos gados.

(78)

Minēto pieļaujamo intensitāti palielina par 5 procentu punktiem reģionos, kuros iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, un mazās salās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 5 000, kā arī citās tikpat lielas kopienās, kas ir līdzīgi izolētas.

(79)

EBTA valstij ir jāievieš attiecīga sistēma, lai pārliecinātos, ka netiek pārsniegta atbalsta summas augšējā robeža un attiecīgā atbalsta intensitāte attiecībā pret attaisnotajām izmaksām. Īpaši jāraugās, lai šajā nodaļā paredzētais atbalsts netiktu apvienots ar cita veida publisku atbalstu (tostarp de minimis atbalstu), cenšoties apiet noteikto maksimālo atbalsta intensitāti vai summu.

(80)

Atbalsta veids, kas paredzēts vienīgi jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, var radīt pretdabisku stimulu, proti, esošu mazu uzņēmumu slēgšanu un atkārtotu reģistrēšanu, lai saņemtu šo atbalstu. EBTA valstīm minētais risks būtu jāņem vērā un atbalsta shēmas jāveido tā, lai šo problēmu novērstu, piemēram, nosakot ierobežojumus pieteikumiem no nesen slēgtu uzņēmumu īpašniekiem.

(81)

EBTA valsts reģioni, kas tiesīgi saņemt reģionālo ieguldījumu atbalstu saskaņā ar atkāpēm, un katra reģiona apstiprinātās intensitātes maksimālās robežas attiecībā uz atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem (71) kopā veido EBTA valsts reģionālā atbalsta plānu. Reģionālā atbalsta plānā noteikti arī reģioni, kuros var piešķirt uzņēmumu atbalstu. Darbības atbalsta shēmas netiek ietvertas reģionālā atbalsta plānos, bet katru gadījumu izvērtē atsevišķi, balstoties uz attiecīgās EBTA valsts paziņojumu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

(82)

Tiesa ir nolēmusi, ka “lēmumi”, ar kuriem Eiropas Komisija pieņem reģionālā atbalsta plānus attiecībā uz katru dalībvalsti, ir jāinterpretē kā reģionālā atbalsta pamatnostādņu neatņemama sastāvdaļa un kā tādi, kuriem ir saistošs spēks, tikai pie nosacījuma, ka EK dalībvalstis tos ir akceptējušas (72). Uzraudzības iestāde uzskata, kas tas attiecas arī uz Uzraudzības iestādes lēmumiem.

(83)

Turklāt jāatgādina, ka reģionālā atbalsta plānos nosaka arī jebkādu grupveida atbrīvojumu piemērošanas jomu, atbrīvojot reģionālo atbalstu no paziņošanas pienākuma saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu neatkarīgi no tā, vai šāds atbalsts piešķirts, balstoties uz Regulu (EK) 70/2001 (73) vai balstoties uz atbrīvojumu, kas, iespējams, tiks pieņemts attiecībā uz citiem reģionālā atbalsta veidiem.

(84)

Šo pamatnostādņu rezultātā atkarībā no EBTA valstu sociāli ekonomiskās situācijas, reģionālā atbalsta plānā būs reģioni, kuri EBTA valstīm jāatzīst par piemērotiem reģionālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu līdz iedzīvotāju īpatsvara robežai, kas noteikta saskaņā ar 25.B.3.3.1. iedaļu.

(85)

Ja EBTA valstis ievēro šajās pamatnostādnēs minētos nosacījumus, to pārziņā ir lemt, vai tās vēlas piešķirt reģionālo atbalstu, un kādā apmērā. Iespējami drīz pēc šo pamatnostādņu publicēšanas katrai EBTA valstij saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu Uzraudzības iestādei jāiesniedz vienots reģionālā atbalsta plāns, kas aptver visu šīs valsts teritoriju.

(86)

Uzraudzības iestāde paziņojumus izskatīs saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā noteikto procedūru. Pēc izskatīšanas noslēguma tā publicēs apstiprinātās reģionālā atbalsta kartes Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā. Šie plāni būs spēkā no 2007. gada 1. janvāra vai dienas, kad tos būs apstiprinājusi Uzraudzības iestāde, ja tā ir vēlāk, un tos uzskatīs par šo pamatnostādņu sastāvdaļu.

(87)

Paziņojumā skaidri jānorāda reģioni, ko valsts ir ierosinājusi atbalsta saņemšanai saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un paredzētā atbalsta intensitāte lieliem uzņēmumiem, ņemot vērā koriģētās reģionālā atbalsta maksimālās robežas attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem.

(88)

Vispusīgi pamatojuma dati jāsniedz, paskaidrojot izvēli attiecībā uz tiem 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta reģioniem, kuri nav ekonomiskās attīstības reģioni, mazapdzīvoti reģioni un pierobežas reģioni, iekļaujot sīkus attiecīgo reģionu identifikācijas datus, demogrāfiskos datus, datus par attiecīgo reģionu IKP un bezdarba rādītājiem, kā arī jebkādu citu būtisku informāciju.

(89)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību, kas ir būtiski svarīga ilgtermiņa reģionālajai attīstībai, EBTA valstu paziņoto reģionu sarakstam principā būtu jābūt spēkā visā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr tas var tikt pārskatīts posma vidū, 2010. gadā (74). Visām EBTA valstīm, kuras vēlas koriģēt saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstāmo reģionu sarakstu vai piemērojamā atbalsta intensitāti, jāiesniedz paziņojums Uzraudzības iestādē vēlākais līdz 2010. gada 1. aprīlim. Šādi veiktas izmaiņas reģionu sarakstā nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecīgajai EBTA valstij atļautā kopējā aptverto iedzīvotāju īpatsvara saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Reģioniem, kuriem šīs termiņa vidusposma pārskatīšanas rezultātā vairs nebūs tiesības pretendēt uz reģionālo atbalstu, nebūs piemērojams pārejas posma atbalsts. Turklāt EBTA valstis jebkurā laikā var Uzraudzības iestādei paziņot lūgumu pievienot sarakstam papildu reģionus, līdz kamēr tiek sasniegts attiecīgais iedzīvotāju aptvērums.

(90)

Uzraudzības iestāde paredz piemērot šīs pamatnostādnes attiecībā uz visu reģionālo atbalstu, kas piešķirts pēc 2006. gada 31. decembra. Reģionālo atbalstu, kas piešķirts vai tiks piešķirts līdz 2007. gadam, izvērtē saskaņā ar 1999. gada valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm.

(91)

Tā kā reģionālā atbalsta shēmām vai pēc 2006. gada 31. decembra piešķiramajam īpašajam atbalstam ir jābūt saskaņā ar reģionālā atbalsta plānu, paziņojumus par tiem nevar uzskatīt par galīgiem, pirms pieņemts attiecīgās EBTA valsts reģionālā atbalsta plāns saskaņā ar 25.B.7. iedaļā minētajiem noteikumiem. Tādēļ vispārīgā gadījumā Uzraudzības iestāde paziņojumus par reģionālā atbalsta shēmām, kuras piemērojamas pēc 2006. gada 31. decembra, vai par īpašo atbalstu, ko plānots piešķirt pēc šā datuma, neizskatīs, pirms netiks pieņemts attiecīgās EBTA valsts reģionālā atbalsta plāns (75). Tas pats attiecas uz atbalsta shēmām jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem saskaņā ar šo pamatnostādņu 25.B.6. iedaļu.

(92)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka šo pamatnostādņu īstenošana visās EBTA valstīs izraisīs ievērojamas izmaiņas noteikumos, ko piemēro reģionālajam atbalstam. Turklāt šķiet nepieciešami attiecībā uz visām reģionālā atbalsta shēmām, ietverot gan ieguldījumu atbalsta, gan darbības atbalsta shēmas, pārskatīt, vai tās joprojām ir pamatotas un iedarbīgas. Minēto iemeslu dēļ Uzraudzības iestāde saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu EBTA valstīm ierosinās šādus pasākumus:

Uzraudzības iestāde aicinās EBTA valstis viena mēneša laikā paziņot, vai tās pieņem šos ierosinājumus.

(93)

Turklāt Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai uzlabotu reģionālā atbalsta pārskatāmību. Konkrēti, šķiet, ka EBTA valstīm, uzņēmējiem, ieinteresētajām pusēm un arī pašai Uzraudzības iestādei jānodrošina viegla pieeja visu EBTA valstīs piemērojamo reģionālā atbalsta shēmu pilnam tekstam. Uzraudzības iestāde uzskata, ka to var viegli panākt ar savstarpēji saistītām tīmekļa vietnēm. Šajā nolūkā, izskatot reģionālā atbalsta shēmas, Uzraudzības iestāde katrā gadījumā lūgs EBTA valsts apņemšanos, ka galīgās atbalsta shēmas pilns teksts tiek publicēts internetā un ka publikācijas adrese tiek paziņota Uzraudzības iestādei. Par projektiem, kuros izdevumi bijuši pirms shēmas publicēšanas datuma, nevarēs saņemt reģionālo atbalstu.

(94)

Uzraudzības iestāde jebkurā laikā var izlemt šīs pamatnostādnes pārskatīt vai grozīt, ja tas vajadzīgs saistībā ar konkurences politiku vai lai ņemtu vērā citas EEZ politikas un starptautiskās saistības.