I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

6.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 105/2008

(2008. gada 5. februāris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sviesta tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. un 40. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 2771/1999 (2) nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū. Padomes 2007. gada 26. septembra Regula (EK) Nr. 1152/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (3), grozīja noteikumus attiecībā uz intervenci un sviesta un krējuma privātu glabāšanu. Ņemot vērā jaunos pasākumus un iegūto pieredzi, ir lietderīgi grozīt un vajadzības gadījumā vienkāršot sīki izstrādātos noteikumus, kas reglamentē intervenci sviesta un krējuma tirgū. Skaidrības dēļ Regula (EK) Nr. 2771/1999 jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 1. punktā ir noteikti kritēriji, kuriem atbilstoši sviests ir jāpērk par fiksētu cenu vai konkursa kārtībā, un noteikts, pie kādiem nosacījumiem pirkšana ir jāaptur. Ir jāparedz praktiski pasākumi attiecībā uz iepirkšanas procesu. Lai nodrošinātu atbilstību prasībām attiecībā uz sviesta kvalitāti un noformējumu piedāvājuma iesniegšanas laikā un pēc sviesta uzglabāšanas sākuma, no pārdevējiem jāprasa par to iesniegt rakstiskas saistības kopā ar piedāvājumu. Kopā ar piedāvājumiem jābūt arī drošības naudai, lai nodrošinātu, ka piedāvājums tiks saglabāts un vajadzīgās kvalitātes sviestu piegādās noteiktajos termiņos.

(3)

Lai iegūtu tiesības uz intervenci, sviestam jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. pantā noteiktajām prasībām, kā arī kvalitātes un noformējuma nosacījumiem, kas ir jādefinē. Jānosaka arī analīzes metodes un sīki izstrādāti noteikumi kvalitātes kontroles reglamentēšanai un, ja konkrētajos apstākļos tas vajadzīgs, jāparedz noteikumi sviesta radioaktivitātes pārbaudēm un maksimālie radioaktivitātes līmeņi, kuri attiecīgā gadījumā jānorāda Kopienas tiesību aktos. Tomēr dalībvalstīm jādod iespēja apstiprināt pašpārbaudes sistēmu atbilstoši dažiem nosacījumiem.

(4)

Lai nodrošinātu intervences pasākumu raitu darbību, ir jāparedz ražošanas uzņēmumu apstiprināšanas nosacījumi un pārbaude par atbilstību minētajiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti, jāparedz darbības, kas jāveic, ja minētie nosacījumi nav izpildīti. Tā kā sviestu var iepirkt kompetentā iestāde, kas ir piederīga dalībvalstij, kuras teritorijā sviests nav ražots, tādos gadījumos kompetentajai iestādei, kas veic iepirkšanu, jāspēj pārbaudīt, ka noteikumi attiecībā uz kvalitāti un noformējumu ir izpildīti.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 1. punkts nosaka, ka iepirkšana jāveic ar konkursa procedūru. Komisija var pieņemt lēmumu apturēt intervences iepirkšanu, ja ir sasniegts noteikts intervencei piedāvātais daudzums. Lai Komisija varētu pieņemt šādu lēmumu, ir jāpieņem noteikumi par to, ka Komisija uzrauga valsts intervencei piedāvāto sviesta daudzumu.

(6)

Ja attiecīgie daudzumi ir sasniegti, Komisija var arī pieņemt lēmumu veikt iepirkšanu, izmantojot pastāvīgu konkursa procedūru. Jānosaka attiecīgi sīki izstrādāti noteikumi. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām ieinteresētajām personām Kopienā, uzaicinājumi uz konkursu ir jāizsludina Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Jānorāda konkursa detaļas, jo īpaši minimālais daudzums, iesniegšanas termiņi un maksimālā iepirkšanas cena.

(7)	Izmantojot pārbaudes glabāšanas laika dažādos posmos, jābūt iespējai garantēt sviesta kvalitāti un iepirkšanas noteikumus. Prasību neizpilde nedrīkst uzlikt papildu slogu Kopienas budžetam. Tāpēc ir jāparedz, ka nestandarta sviests uzņēmējam ir jāņem atpakaļ un jāsedz radušās glabāšanas izmaksas.

(8)

Uzglabājamo krājumu pareizas pārvaldības nolūkā ir jānorāda dalībvalstu pienākumi, nosakot glabāšanas vietas maksimālo attālumu un izmaksas, kas jāsedz, ja minētais attālums ir pārsniegts, un jo īpaši pieprasot, lai krājumi būtu pieejami, partijas būtu identificētas un glabājamais sviests apdrošināts pret riskiem. Lai nodrošinātu vienmērīgu pārbaužu biežumu un līmeni, ir jānorāda to pārbaužu veids un skaits, kuras glabāšanas telpās jāveic valsts iestādēm.

(9)

Lai intervences krājumus pareizi pārvaldītu, sviests jāpārdod tālāk, tiklīdz rodas iespēja to realizēt. Lai sekmīgāk pārvaldītu daudzumus un izvairītos no tirgus destabilizācijas, pārdošanas cena jānosaka, ievērojot konkursa procedūru. Ir jāparedz pārdošanas nosacījumi, tostarp drošības naudas iemaksa, jo īpaši attiecībā uz maksājuma termiņu. Konkursa dalībniekiem jādod iespēja savā piedāvājumā nošķirt saldkrējuma sviestu no skābkrējuma sviesta, un noteiktā pārdošanas cena var būt atšķirīga saskaņā ar pārdošanai piedāvātā sviesta atrašanās vietu.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punkts paredz, ka par sviesta privātu glabāšanu piešķir atbalstu. Lai nodrošinātu pasākumu pienācīgu uzraudzību, jāparedz līgums un specifikāciju kopums attiecībā uz glabāšanas nosacījumiem. Tā paša iemesla dēļ ir jānosaka arī sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz dokumentāciju, uzskaiti un pārbaužu un inspekcijas procedūru biežumu, jo īpaši attiecībā uz 6. panta 3. punktā noteiktajām prasībām. Lai atvieglinātu pārbaudes, kuras veic, lai pārliecinātos, ka saskaņā ar privātās glabāšanas līgumiem uzglabājamais sviests atrodas noliktavā, jābūt noteikumam, ka sviestu izved no noliktavas veselās partijās, ja vien dalībvalsts nav atļāvusi izvest mazāku daudzumu.

(11)	Lai nodrošinātu privātās glabāšanas shēmas pareizu pārvaldību, ir lietderīgi ik gadu noteikt atbalsta summu. Uzglabāšanas sākuma datumus un datumus, kad glabātāji var izvest no noliktavas, glabāšanas periodus un atbalsta summas var mainīt, ņemot vērā tirgus situāciju.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

1. Ar šo regulu ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi šādu intervences pasākumu veikšanai piena un piena produktu nozarē, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. pantā:

valsts rezerves:

sviesta iepirkšana:

—	par fiksētu cenu,

—	konkursa kārtībā;

ii)	sviesta pārdošana;

b)	sviesta privātās glabāšanas atbalsts.

2. Šajā regulā Beļģijas un Luksemburgas Ekonomisko savienību uzskata par vienu dalībvalsti.

3. Šajā regulā “kompetentā iestāde” ir maksātājs vai attiecīgā gadījumā maksātāja iecelta iestāde, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (4) 6. pantā.

II NODAĻA

VALSTS REZERVES

1. IEDAĻA

Sviesta iepirkšanas nosacījumi

2. pants

Kompetentā iestāde iepērk tikai tādu sviestu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 2. punkta pirmās daļas un šīs regulas 3. panta prasībām un kas ir piedāvāts intervencei laika posmā no katra attiecīgā gada 1. marta līdz 31. augustam.

3. pants

1. Kompetentā iestāde pārbauda sviesta kvalitāti, izmantojot I pielikumā aprakstītās metodes un pamatojoties uz paraugiem, kas ņemti saskaņā ar II pielikumā norādītajiem noteikumiem. Tomēr dalībvalstis saskaņā ar Komisijas rakstisku piekrišanu var izveidot pašpārbaudes sistēmu savā uzraudzībā attiecībā uz dažām kvalitātes prasībām un dažu apstiprinātu uzņēmumu gadījumā.

2. Radioaktivitātes līmeņi sviestā nedrīkst pārsniegt konkrētajā gadījumā maksimālos pieļaujamos līmeņus atbilstoši Kopienas noteikumiem.

Sviesta radioaktīvā piesārņojuma līmeņa kontroli veic tikai tad, ja konkrētajos apstākļos tas vajadzīgs, un vajadzīgajā laika posmā. Ja nepieciešams, pārbaužu ilgumu un darbības jomu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. pantā noteikto procedūru.

3. Sviestam jābūt izgatavotam 23 dienu laikā pirms dienas, kurā kompetentā iestāde ir saņēmusi pārdošanas piedāvājumu.

4. Piedāvājamā sviesta minimālais daudzums ir 10 tonnu. Dalībvalstis var noteikt, ka sviestu var piedāvāt tikai pilnās tonnās.

5. Sviestu iepako un piegādā vismaz 25 neto kilogramu blokos.

6. Sviestu iesaiņo jaunā, izturīgā materiālā tā, lai nodrošinātu tā aizsardzību transportēšanas laikā, to uzglabājot un izvedot no noliktavas. Uz iepakojuma ir vismaz šādi dati, attiecīgā gadījumā kodēti:

a)	apstiprinājuma numurs, kas identificē ražošanas uzņēmumu un dalībvalsti;

b)	ražošanas datums;

c)	uzglabāšanas sākuma datums;

d)	uzglabājamās partijas numurs un iepakojuma numurs; iepakojuma numuru var aizstāt ar paliktņa numuru, kas atzīmēts uz paliktņa;

e)	vārds “saldkrējuma”, ja sviesta ūdens fāzei ir atbilstošais pH.

Dalībvalstis var atteikties no prasības uz iepakojuma norādīt uzglabāšanas sākuma datumu, ja noliktavas pārvaldnieks uzņemas uzturēt reģistru, kurā šā panta pirmajā daļā minētos datus ieraksta uzglabāšanas sākuma datumā.

4. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 2. punktā minētos uzņēmumus apstiprina tikai tad, ja tie:

a)	ir apstiprināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (5) 4. pantu un tiem ir piemērots tehniskais aprīkojums;

b)	uzņemas vest pastāvīgu uzskaiti tādā formā, kā noteikusi katras dalībvalsts kompetentā iestāde, uzskaitot katras valsts intervencei paredzētas produktu partijas izejvielu izcelsmi, iegādātā sviesta daudzumus un iepakojumu, identifikāciju un izvešanas datumu;

c)	piekrīt iesniegt savu sviesta produkciju īpašai oficiālai pārbaudei;

d)	apņemas vismaz divas darbadienas iepriekš informēt kompetento iestādi par savu nodomu ražot sviestu valsts intervencei; tomēr dalībvalsts var noteikt īsāku termiņu.

2. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde veic nepieteiktas pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz attiecīgo uzņēmumu intervences sviesta ražošanas grafiku.

Tās veic vismaz:

a)	vienu pārbaudi intervences produkta ražošanas 28 dienu periodā, vismaz vienu pārbaudi katru gadu, lai pārbaudītu uzskaiti, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā;

b)	vienu pārbaudi katru gadu, lai pārbaudītu atbilstību citiem apstiprinājuma nosacījumiem, kas minēti 1. punktā.

3. Apstiprinājumu atsauc, ja vairs netiek izpildīti priekšnosacījumi, kas izklāstīti 1. punkta a) apakšpunktā. Apstiprinājumu var atkal piešķirt, atbildot uz attiecīgā uzņēmuma lūgumu, ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem un pēc pilnīgas pārbaudes.

Izņemot force majeure gadījumus, ja konstatēts, ka uzņēmums nav izpildījis kādu no saistībām, kas minētas 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, apstiprinājuma darbību pārtrauc uz laiku no viena līdz divpadsmit mēnešiem atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Dalībvalsts var pieņemt lēmumu apstiprinājuma darbību nepārtraukt, ja konstatē, ka pārkāpums nav izdarīts ar iepriekšēju nodomu vai tas nav radies nopietnas nolaidības dēļ, un tas ir mazsvarīgs attiecībā uz 2. punktā paredzēto pārbaužu efektivitāti.

4. Par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar 2. un 3. punktu, sagatavo atskaiti, kurā norādīts:

a)	pārbaudes datums;

b)	pārbaužu ilgums;

c)	veiktās darbības.

Ziņojumu paraksta atbildīgais inspektors.

5. pants

1. Ja sviestu piedāvā intervencei dalībvalstī, kas nav tā ražotājvalsts, to iepērkot, jāuzrāda ražotājas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts.

Sertifikātu uzrāda pircēja dalībvalsts kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 45 dienas pēc dienas, kad saņemts piedāvājums, un sertifikātā jābūt šīs regulas 3. panta 6. punkta a), b) un d) apakšpunktā prasītajai informācijai un apstiprinājumam, ka sviests ir ražots apstiprinātā Kopienas uzņēmumā tieši un tikai no pasterizēta krējuma Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 6. punkta nozīmē.

2. Ja ražotāja dalībvalsts ir veikusi pārbaudes, kas minētas šīs regulas 3. panta 1. punktā, sertifikātā iekļauj arī šo pārbaužu rezultātus un apstiprina, ka attiecīgais produkts ir sviests, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 2. punkta pirmās daļas prasībām. Tādā gadījumā iepakojums, kas minēts šīs regulas 3. panta 6. punktā, jāaizzīmogo ar numurētu uzlīmi, kuru izdevusi ražotājas dalībvalsts kompetentā iestāde. Sertifikātā ir norādīts uzlīmes numurs.

2. IEDAĻA

Sviesta iepirkšanas procedūra par fiksētu cenu

6. pants

Sviesta iepirkšanu par 90 % no intervences cenas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 1. punkta pirmajai daļai veic saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.

7. pants

1. Pārdevēji iesniedz rakstisku piedāvājumu, par kuru izdod kvīti, vai izmantojot jebkuru rakstisku telekomunikāciju līdzekli ar apstiprinājumu par saņemšanu.

2. Piedāvājumos jānorāda:

a)	pārdevēja vārds/nosaukums un adrese;

b)	piedāvātais daudzums;

c)	atbilstoši 4. panta 1. punktam apstiprinātā uzņēmuma nosaukums un apstiprinājuma numurs;

d)	sviesta ražošanas datumi;

e)	vieta, kur sviests glabājas.

3. Piedāvājumi ir derīgi tikai tad, ja:

a)	tie attiecas uz sviesta daudzumu, kas atbilst 3. panta 4. punkta prasībām;

b)	tiem ir pievienota pārdevēja rakstiska apņemšanās izpildīt 11. panta 2. punkta prasības;

c)	ir sniegts pierādījums, ka vēlākais dienā, kad saņemts piedāvājums, dalībvalstī, kurā ir iesniegts piedāvājums, pārdevējs ir iemaksājis drošības naudu EUR 5 par 100 kg.

4. Apņemšanās, kas paredzēta 3. punkta b) apakšpunktā, ja tā sākotnēji nosūtīta kompetentajai iestādei, tiek automātiski atjaunināta attiecībā uz turpmākajiem piedāvājumiem, līdz pārdevējs vai kompetentā iestāde to nepārprotami neatsauc, ar nosacījumu, ka:

a)	sākotnējā piedāvājumā ir noteikts, ka pārdevējs plāno izmantot šā punkta noteikumus;

b)	turpmākajos piedāvājumos ir atsauce uz šā punkta noteikumiem un uz sākotnējā piedāvājuma datumu.

5. Kompetentā iestāde reģistrē piedāvājuma saņemšanas datumu, piedāvātos daudzumus un to attiecīgos ražošanas datumus un vietu, kur piedāvāto sviestu uzglabā.

6. Pēc tam, kad kompetentā iestāde piedāvājumus ir saņēmusi, tos nevar atsaukt.

8. pants

Piedāvājuma uzturēšana spēkā un sviesta piegāde kompetentās iestādes norādītajai saldētavai šīs regulas 9. panta 2. punktā noteiktajā termiņā un atbilstība šīs regulas 2. panta prasībām ir pamatprasības Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (6) 20. panta nozīmē.

9. pants

1. Pēc piedāvājuma pārbaudes un piecu darbdienu laikā pēc pārdošanas piedāvājuma saņemšanas kompetentā iestāde izdod datētu un numurētu piegādes rīkojumu, kurā norādīts:

a)	piegādājamais daudzums;

b)	sviesta piegādes termiņš;

c)	saldētava, uz kuru tas jāpiegādā.

2. Pārdevējs 21 dienas laikā pēc pārdošanas piedāvājuma saņemšanas dienas sviestu piegādā līdz saldētavas kravas platformai. Piegādi var veikt vairākos sūtījumos.

Visas izmaksas, kas rodas, izkraujot sviestu uz saldētavas kravas platformas, sedz pārdevējs.

3. Drošības naudu, kas minēta 7. panta 3. punkta c) apakšpunktā, atmaksā, tiklīdz pārdevējs ir piegādājis visu piegādes rīkojumā norādīto daudzumu tajā noteiktajā termiņā un ir konstatēta atbilstība 2. pantā noteiktajām prasībām.

Ja sviests neatbilst 2. pantā noteiktajām prasībām, sviestu izbrāķē, un drošības nauda par izbrāķēto daudzumu tiek zaudēta.

4. Izņemot force majeure gadījumus, ja pārdevējs nepiegādā sviestu piegādes rīkojumā noteiktajā termiņā, 7. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto drošības naudu ietur proporcionāli nepiegādātajiem daudzumiem un atceļ arī vēl nepiegādāto daudzumu iepirkšanu.

5. Šajā pantā sviestu uzskata par piegādātu kompetentajai iestādei dienā, kad kompetentās iestādes norādītajā saldētavā ievests viss sviesta daudzums, uz kuru attiecas piedāvājums, bet ne agrāk kā nākamajā dienā pēc piegādes rīkojuma izdošanas dienas.

6. Tiesības un pienākumi, kas izriet no sviesta pārdošanas, nav nododami tālāk.

10. pants

1. Maksātājs samaksā pārdevējam par katru pārņemto sviesta daudzumu laikā starp 45. un 65. dienu pēc pārņemšanas dienas ar nosacījumu, ka ir konstatēta atbilstība 2. un 3. panta prasībām.

2. Šajā pantā pārņemšanas diena ir diena, kurā sviests ievests kompetentās iestādes norādītajā saldētavā, bet ne agrāk kā nākamā diena pēc 9. panta 1. punktā minētā piegādes rīkojuma izdošanas dienas.

11. pants

1. Sviestam nosaka uzglabāšanas pārbaudes laiku. Šo laiku nosaka uz 30 dienām, sākot no pārņemšanas dienas.

2. Savos piedāvājumos pārdevēji apņemas, ka tad, ja tās pārbaudes rezultātā, kuru veic, ievedot sviestu kompetentās iestādes norādītajā noliktavā, atklājas, ka sviests neatbilst 2. un 3. pantā norādītajām prasībām, vai tad, ja uzglabāšanas pārbaudes laika beigās minimālās organoleptiskās īpašības izrādās sliktākas par tām, kas noteiktas I pielikumā, viņi:

a)	attiecīgo sviestu paņems atpakaļ un

b)	samaksās attiecīgā sviesta uzglabāšanas izmaksas, sākot no pārņemšanas dienas līdz tā izvešanai no noliktavas.

Maksājamās uzglabāšanas izmaksas nosaka, pamatojoties uz ievešanas, izvešanas un uzglabāšanas izmaksu standarta summām, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1883/78 (7) 6. pantu.

12. pants

1. Katru otrdienu ne vēlāk kā plkst. 12 dienā (Briseles laiks) kompetentā iestāde informē Komisiju par sviesta daudzumiem, kas iepriekšējās nedēļas laikā ir piedāvāti pārdošanai saskaņā ar 7. pantu.

2. Kad konstatēts, ka piedāvājumi attiecīgajā gadā sasniegs 18 000 tonnu, Komisija informē dalībvalstis par to, no kura datuma tās ik dienas līdz plkst. 12.00 dienā (Briseles laiks) nosūta 1. punktā minēto informāciju par iepriekšējā dienā piedāvātajiem sviesta daudzumiem.

Kad konstatēts, ka piedāvājumi attiecīgajā gadā pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 1. punkta otrajā daļā minēto 30 000 tonnu daudzumu, iepirkšanu var pārtraukt saskaņā ar minētās regulas 42. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Ja iepirkšanu saskaņā ar šā punkta otro daļu pārtrauc, jaunus piedāvājumus nepieņem no nākamās dienas pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums atlikt iepirkšanu.

3. IEDAĻA

Procedūra sviesta iepirkšanai konkursa kārtībā

13. pants

1. Ja Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. panta 2. punktā minēto procedūru nolemj sākt sviesta iepirkšanu, izmantojot atklātu pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu, ievērojot minētās regulas 6. panta 1. punkta trešo daļu, tad, ja vien šajā iedaļā nav minēts citādi, piemēro šīs regulas 2. pantu, 3. panta 1., 2., 4. līdz 6. punktu un 4., 5., 9., 10. un 11. pantu.

2. Paziņojumu par uzaicinājumu uz konkursu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš, atbildot uz individuāliem uzaicinājumiem uz konkursu, ir plkst. 11.00 (Briseles laiks) mēneša trešajā otrdienā. Tomēr augustā tas ir plkst. 11.00 (Briseles laiks) ceturtajā otrdienā. Ja otrdiena ir valsts svētku diena, termiņš ir plkst. 11.00 (Briseles laiks) iepriekšējā darbdienā.

14. pants

1. Ieinteresētās personas piedalās konkursa procedūrā, ko izziņojusi dalībvalsts kompetentā iestāde, vai nu iesniedzot rakstisku konkursa piedāvājumu, par kuru izdod kvīti, vai izmantojot jebkuru rakstisku telekomunikāciju līdzekli ar apstiprinājumu par saņemšanu.

2. Konkursa piedāvājumos jānorāda:

a)	pretendenta vārds/nosaukums un adrese;

b)	piedāvātais daudzums;

c)	piedāvātā cena par 100 kilogramiem sviesta, neskaitot valsts nodokļus un maksājumus, ar sviesta piegādi līdz saldētavas kravas platformai, to izsakot euro līdz ne vairāk par divām decimālzīmēm;

d)	saskaņā ar 4. panta 1. punktu apstiprinātā uzņēmuma nosaukums un apstiprinājuma numurs;

e)	sviesta ražošanas datumi;

f)	vieta, kur sviests glabājas.

3. Konkursa piedāvājumi ir derīgi tikai tad, ja:

a)	tie attiecas uz sviesta daudzumu, kas atbilst 3. panta 4. punkta prasībām;

b)	sviests ir ražots 31 dienas laikā pirms konkursa piedāvājumu iesniegšanas pēdējās dienas;

c)	kopā ar piedāvājumiem ir pretendenta rakstiska apņemšanās ievērot 11. panta 2. punktu;

d)	ir iesniegts pierādījums, ka par attiecīgo uzaicinājumu uz konkursu pretendents ir iesniedzis drošības naudu EUR 5 par 100 kg dalībvalstī, kurā iesniegts piedāvājums, pirms 13. panta 3. punktā minētā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

4. Apņemšanās, kas paredzēta 3. punkta c) apakšpunktā, ja tā sākotnēji nosūtīta kompetentajai iestādei, automātiski tiek atjaunināta attiecībā uz turpmākajiem konkursa piedāvājumiem, līdz to nepārprotami atsauc pretendents vai kompetentā iestāde, ar nosacījumu, ka:

a)	sākotnējā piedāvājumā noteikts, ka pretendents plāno izmantot šā punkta noteikumus;

b)	turpmākajos piedāvājumos ir atsauce uz šā punkta noteikumiem un uz sākotnējā konkursa piedāvājuma datumu.

5. Kompetentā iestāde reģistrē piedāvājuma saņemšanas datumu, piedāvātos daudzumus un to attiecīgos ražošanas datumus un vietu, kur piedāvāto sviestu uzglabā.

6. Piedāvājumus nevar atsaukt pēc 13. panta 3. punktā minētā termiņa piedāvājumu iesniegšanai saistībā ar uzaicinājumu uz attiecīgo konkursu.

15. pants

Piedāvājuma uzturēšana spēkā pēc piedāvājumu iesniegšanas beigu datuma, sviesta piegāde kompetentās iestādes norādītajai saldētavai šīs regulas 18. panta 3. punktā noteiktajā termiņā un atbilstība šīs regulas 2. panta prasībām ir pamatprasības Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē.

16. pants

1. Kompetentā iestāde informē Komisiju par pretendentu piedāvātajiem daudzumiem un cenām dienā, kad beidzas 13. panta 3. punktā minētais termiņš.

Ja nav iesniegts neviens piedāvājums, kompetentā iestāde to paziņo Komisijai tajā pašā termiņā.

2. Ņemot vērā par katru uzaicinājumu uz konkursu saņemtos piedāvājumus, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. panta 2. punktā noteikto procedūru nosaka maksimālo iepirkuma cenu, atsaucoties uz piemērojamām intervences cenām.

Var pieņemt lēmumu konkursa procedūru neturpināt.

17. pants

Piedāvājumus noraida, ja piedāvātā cena ir augstāka par 16. panta 2. punktā minēto maksimālo cenu, kas piemērojama attiecīgajā konkursa procedūrā.

18. pants

1. Kompetentā iestāde nekavējoties informē pretendentus par viņu dalības rezultātiem konkursa procedūrā.

Ja piedāvājumi nav bijuši sekmīgi, 14. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto drošības naudu nekavējoties atmaksā.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no konkursa procedūras, nav nododami tālāk.

2. Kompetentā iestāde sekmīgajam pretendentam nekavējoties izdod datētu un numurētu piegādes rīkojumu, kurā norādīts:

a)	piegādājamais daudzums;

b)	sviesta piegādes termiņš;

c)	saldētava, uz kuru tas jāpiegādā.

3. Sekmīgais pretendents 21 dienas laikā pēc piedāvājumu iesniegšanas beigu datuma piegādā sviestu līdz saldētavas kravas platformai. Piegādi var veikt vairākos sūtījumos.

Izmaksas, kas rodas, izkraujot sviestu uz saldētavas kravas platformas, sedz sekmīgais pretendents.

4. Drošības naudu, kas paredzēta 14. panta 3. punkta d) apakšpunktā, atmaksā, tiklīdz sekmīgais pretendents ir piegādājis visu piegādes rīkojumā norādīto daudzumu tajā noteiktajā termiņā un ir konstatēta atbilstība 2. panta prasībām.

Ja sviests neatbilst 2. pantā noteiktajām prasībām, sviestu izbrāķē un drošības naudu ietur attiecībā uz izbrāķēto daudzumu.

5. Izņemot force majeure gadījumus, ja sekmīgais pretendents nepiegādā sviestu piegādes rīkojumā noteiktajā termiņā, 14. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto drošības naudu ietur proporcionāli nepiegādātajiem daudzumiem un atceļ vēl nepiegādāto daudzumu iepirkšanu.

6. Šajā pantā sviestu uzskata par piegādātu kompetentajai iestādei dienā, kad kompetentās iestādes norādītajā saldētavā ievests viss sviesta daudzums, uz kuru attiecas piegādes rīkojums, bet ne agrāk kā nākamajā dienā pēc piegādes rīkojuma izdošanas dienas.

4. IEDAĻA

Ievešana noliktavā un izvešana no tās

19. pants

1. Dalībvalstis nosaka saldētavu tehniskos standartus, jo īpaši paredzot – 15 °C vai zemāku uzglabāšanas temperatūru, un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sviesta pareizu uzglabāšanu. Pret attiecīgo risku apdrošinās vai nu uzglabātāju līgumsaistību veidā, vai arī kompetentās iestādes visaptverošas atbildības veidā; dalībvalstis var rīkoties arī kā apdrošinātāji paši sev.

2. Kompetentā iestāde prasa, lai sviestu piegādā līdz saldētavas kravas platformai un pieņem uzglabāšanai, un uzglabā uz paliktņiem tā, lai partijas būtu viegli atpazīstamas un viegli pieejamas.

3. Kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par pārbaudēm, saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 884/2006 (8) I pielikumu veic nepieteiktas pārbaudes, lai pārliecinātos par sviesta atrašanos noliktavā.

20. pants

1. Kompetentā iestāde izvēlas to saldētavu, kas ir pieejama vistuvāk vietai, kur uzglabā sviestu.

Maksimālais attālums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 2. punkta otrajā daļā, ir 350 km.

Tomēr kompetentā iestāde var izvēlēties citu noliktavu, kas atrodas otrajā daļā minētajā attālumā, ja, izvēloties citu saldētavu, nerodas uzglabāšanas papildizmaksas.

Kompetentā iestāde var izvēlēties saldētavu, kas atrodas ārpus šā attāluma, ja tādā gadījumā kopējie izdevumi, ieskaitot uzglabāšanas un transportēšanas izmaksas, ir mazāki. Tādā gadījumā kompetentā iestāde par savu izvēli nekavējoties informē Komisiju.

2. Ja kompetentā iestāde, kas iepērk sviestu, atrodas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā piedāvātais sviests tiek uzglabāts, 1. punktā minētā maksimālā attāluma aprēķinam neņem vērā attālumu starp pārdevēja noliktavu un iepērkošās kompetentās iestādes dalībvalsts robežu.

3. Ja 1. punktā minētais maksimālais attālums pārsniegts, transportēšanas papildizmaksas, ko sedz maksātājs, ir EUR 0,065 par tonnu un par kilometru. Papildizmaksas maksātājs sedz tikai tad, ja, sasniedzot saldētavu, sviesta temperatūra nepārsniedz 6 °C.

21. pants

Izvešanas laikā no noliktavas kompetentā iestāde, ja piegāde notiek no saldētavas, sagatavo sviestu uz paliktņiem uz noliktavas kravas platformas, vajadzības gadījumā iekraujot transportlīdzeklī, ja šis transportlīdzeklis ir kravas automašīna vai dzelzceļa vagons. Ar to saistītās izmaksas sedz maksātājs, un kraušanas izmaksas un izmaksas par noņemšanu no paliktņiem sedz sviesta pircējs.

5. IEDAĻA

Procedūra sviesta pārdošanai konkursa kārtībā

22. pants

1. Sviestu pārdod, izmantojot pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu.

2. Pārdošana attiecas uz sviestu, kas pieņemts uzglabāšanai pirms 2007. gada 1. jūnija.

3. Pastāvīgo uzaicinājumu uz konkursu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vismaz astoņas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas pirmā termiņa beigām.

4. Kompetentā iestāde sagatavo paziņojumu par pastāvīgo uzaicinājumu uz konkursu, norādot jo īpaši piedāvājumu iesniegšanas termiņu un adresi.

Par sviestu, ko tās uzglabā, tās norāda arī:

a)	to saldētavu atrašanās vietu, kur uzglabā pārdošanai paredzēto sviestu;

b)	pārdodamo daudzumu katrā saldētavā un attiecīgā gadījumā 3. panta 6. punkta e) apakšpunktā minētā sviesta daudzumu.

5. Kompetentā iestāde uztur atjauninātu 4. punktā minētās informācijas sarakstu, kuru pēc pieprasījuma dara pieejamu ieinteresētajām personām. Tās regulāri publicē atjauninātus sarakstus formā, kas norādīta paziņojumā par pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu.

6. Kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai ieinteresētās personas varētu:

a)	par saviem līdzekļiem pirms piedāvājuma iesniegšanas izpētīt pārdošanai piedāvātā sviesta paraugus;

b)	pārbaudīt I pielikumā minēto analīžu rezultātus attiecībā uz taukiem, ūdeni un beztauku sausnu.

23. pants

1. Kompetentā iestāde organizē individuālas konkursa kārtas pastāvīgā uzaicinājuma uz konkursu spēkā esības laikā.

2. Termiņš piedāvājumu iesniegšanai, atbildot uz individuāliem uzaicinājumiem uz konkursu, ir plkst. 11.00 (Briseles laiks) mēneša trešajā otrdienā. Tomēr augustā šis termiņš ir plkst. 11.00 (Briseles laiks) ceturtajā otrdienā, un decembrī – plkst. 11.00 (Briseles laiks) otrajā otrdienā. Ja otrdiena ir valsts svētku diena, termiņš ir plkst. 11.00 (Briseles laiks) iepriekšējā darbdienā.

24. pants

1. Piedāvājumus atbilstoši katrai individuālajai kārtai iesniedz ar rakstisku piedāvājumu, par kuru izdod kvīti, vai izmantojot jebkuru rakstisku telekomunikāciju līdzekli ar apstiprinājumu par saņemšanu.

Piedāvājumus iesniedz kompetentajai iestādei, kura glabā sviestu, uz ko attiecas piedāvājums.

2. Piedāvājumos jānorāda:

a)	pretendenta vārds/nosaukums un adrese;

b)	vēlamais daudzums;

c)	par 100 kilogramiem piedāvātā cena euro, neskaitot valsts nodokļus un maksājumus, sviestu piegādājot līdz saldētavas kravas platformai;

d)	attiecīgā gadījumā saldētava, kur sviests tiek turēts, un attiecīgā gadījumā alternatīva saldētava;

e)	vajadzības gadījumā 3. panta 6. punkta e) apakšpunktā minētais norādījums par sviesta veidu, attiecībā uz kuru iesniedz piedāvājumu.

3. Piedāvājumi ir derīgi tikai tad, ja:

a)	tie attiecas vismaz uz piecām tonnām vai – ja saldētavā pieejamais daudzums ir mazāks par piecām tonnām – uz faktisko pieejamo daudzumu;

b)	ir sniegts pierādījums, ka pirms 23. panta 2. punktā minētā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pretendents ir iemaksājis konkursa drošības naudu EUR 70 par tonnu dalībvalstī, kur piedāvājums ir iesniegts par attiecīgo konkursa kārtu.

4. Pēc 23. panta 2. punktā minētā termiņa beigām piedāvājumus atsaukt nevar.

25. pants

Kas attiecas uz šīs regulas 24. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēto piedāvājuma drošības naudu, galvenās prasības Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē ir piedāvājumu spēkā esība pēc šīs regulas 23. panta 2. punktā minētā termiņa beigām un attiecīgās cenas samaksa šīs regulas 31. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

26. pants

1. Dienā, kad beidzas 23. panta 2. punktā minētais termiņš, kompetentā iestāde informē Komisiju par pretendentu piedāvātajiem daudzumiem un cenām un par pārdošanai piedāvātā sviesta daudzumu.

Ja piedāvājumi nav iesniegti, kompetentā iestāde tajā pašā termiņā par to paziņo Komisijai, ja attiecīgajā dalībvalstī sviests pārdošanai ir pieejams.

2. Sviesta minimālo pārdošanas cenu nosaka, pamatojoties uz katrā kārtā saņemtajiem piedāvājumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. Šī cena var mainīties atbilstīgi pārdošanai piedāvātā sviesta daudzumu atrašanās vietai.

Var pieņemt lēmumu atbilstoši kārtai piešķiršanu neveikt.

27. pants

Piedāvājumus noraida, ja piedāvātā cena ir zemāka par noteikto minimālo cenu.

28. pants

1. Kompetentā iestāde piešķir sviestu, pamatojoties uz tā ievešanas noliktavā datumu, sākot ar kopējā daudzuma vecāko produktu vai attiecīgā gadījumā sākot ar vecāko saldkrējuma vai skābkrējuma sviesta daudzumu, kas ir pieejams pretendenta izraudzītajā saldētavā.

2. Neskarot 27. pantu, sekmīgais pretendents ir pretendents, kas piedāvā augstāko cenu. Ja viss pieejamais daudzums nav piešķirts, atlikumu piešķir citiem pretendentiem, pamatojoties uz piedāvātajām cenām, sākot ar augstāko cenu.

3. Ja piedāvājuma pieņemšanas rezultāts būtu tādu līgumu piešķiršana, kuri pārsniegtu pieejamā sviesta daudzumu konkrētā saldētavā, attiecīgajam pretendentam piešķir tikai pieejamo daudzumu.

Kompetentā iestāde tomēr var noteikt citas saldētavas, lai papildinātu piedāvājumā norādīto daudzumu, ja pretendents tam piekrīt.

4. Ja divu vai vairāku piedāvājumu, kuros piedāvāta viena un tā pati sviesta cena, pieņemšanas rezultāts konkrētā saldētavā būtu tādu līgumu piešķiršana, kuri pārsniegtu pieejamo daudzumu, pieejamo daudzumu sadala proporcionāli piedāvātajiem daudzumiem.

Tomēr, ja šāda dalījuma rezultātā būtu jāpiešķir daudzumi, kas ir mazāki par piecām tonnām, tad piešķiršanu veic ar izlozi.

5. Ja pēc visu sekmīgo piedāvājumu pieņemšanas noliktavā atlikušais daudzums ir mazāks par 5 000 kg, šo atlikušo daudzumu kompetentā iestāde piedāvā sekmīgajiem pretendentiem, sākot ar to, kurš piedāvājis augstāko cenu. Sekmīgajam pretendentam piedāvā iespēju nopirkt atlikušo daudzumu par to pašu cenu, kāda ir viņam piešķirtajam daudzumam.

29. pants

Tiesības un pienākumi, kas izriet no konkursa procedūras, nav nododami tālāk.

30. pants

1. Kompetentā iestāde nekavējoties informē pretendentus par viņu dalības konkursā iznākumu.

Nesekmīgajiem pretendentiem nekavējoties atmaksā iemaksāto 24. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto drošības naudu.

2. Sekmīgie pretendenti pirms sviesta izvešanas un 31. panta 2. punktā norādītajā termiņā samaksā maksātājam savam piedāvājumam atbilstošo summu par katru daudzumu, ko viņi vēlas izvest.

3. Izņemot force majeure gadījumus, ja sekmīgais pretendents nav izpildījis 2. punktā paredzēto prasību, tad 24. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto konkursa drošības naudu ietur un iesaistīto daudzumu pārdošanu atceļ.

31. pants

1. Ja 30. panta 2. punktā minētā summa ir samaksāta, kompetentā iestāde izdod izvešanas rīkojumu, kurā ir norādīts:

a)	daudzums, par kuru ir samaksāta attiecīgā summa;

b)	saldētava, kurā sviests glabājas;

c)	sviesta izvešanas termiņš.

2. Sekmīgie pretendenti viņiem piešķirto sviestu izved 30 dienu laikā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Sviestu var izvest vairākās partijās, katrā no tām nav mazāk par piecām tonnām sviesta. Tomēr, ja saldētavā palikušais sviesta daudzums ir mazāks par piecām tonnām, var izsniegt mazāku daudzumu.

Izņemot force majeure gadījumus, ja sviests nav izvests punkta pirmajā daļā noteiktajā laika posmā, uzglabāšanas izmaksas sedz sekmīgais pretendents no nākamās dienas pēc termiņa beigu dienas. Turklāt uzglabāšana notiek uz pretendenta risku.

3. Saskaņā ar 24. panta 3. punkta b) apakšpunktu iemaksāto drošības maksu nekavējoties atmaksā attiecībā uz daudzumiem, kas izvesti 2. punkta pirmajā daļā paredzētajā laika posmā.

Force majeure gadījumā, kas minēts 2. punkta otrajā daļā, kompetentā iestāde rīkojas, kā tā uzskata par nepieciešamu, ņemot vērā radušos apstākļus.

III NODAĻA

SVIESTA PRIVĀTA UZGLABĀŠANA

1. IEDAĻA

Līguma un uzglabāšanas nosacījumi

32. pants

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

—	“uzglabājamā partija” ir daudzums, kas sver vismaz vienu tonnu un kam ir viendabīgs sastāvs un kvalitāte, izcelsme vienā uzņēmumā un kas pieņemts uzglabāšanai vienā noliktavā vienā dienā,

—	“līgumā paredzētās uzglabāšanas sākuma diena” ir nākamā diena pēc ievešanas noliktavā.

33. pants

Privātas uzglabāšanas līgumu var noslēgt tikai par sviestu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punkta pirmajā daļā.

Sviestam jābūt ražotam saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu apstiprinātā uzņēmumā 28 dienu laikā pirms līgumā paredzētās uzglabāšanas sākuma dienas. Tā radioaktivitātes līmenis nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos līmeņus, kas minēti šīs regulas 3. panta 2. punktā.

34. pants

Līgumus par sviesta privāto uzglabāšanu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punkta trešajā daļā, noslēdz starp tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā sviestu uzglabā, un fiziskām vai juridiskām personām, turpmāk tekstā “līgumslēdzējiem”.

35. pants

1. Uzglabāšanas līgumus noslēdz rakstiski par vienu vai vairākām partijām, un tajos jo īpaši ietver noteikumus, kas attiecas uz:

a)	sviesta daudzumu, uz kuru attiecas līgums;

b)	atbalsta summu;

c)	līguma izpildes datumiem, neskarot Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punkta ceturto daļu;

d)	saldētavu datiem.

2. Kontroles pasākumi, jo īpaši tie, kas minēti šīs regulas 40. pantā, un informācija, kas minēta šā panta 3. punktā, ir atkarīgi no uzglabātājas dalībvalsts kompetentās iestādes izstrādātajām specifikācijām. Uzglabāšanas līgumā atsaucas uz minētajām specifikācijām.

3. Specifikācijas paredz, ka uz sviesta iepakojuma ir vismaz šādi dati, kas vajadzības gadījumā var būt kodēti:

a)	uzņēmuma identifikācijas numurs un ražotāja dalībvalsts;

b)	ražošanas datums;

c)	uzglabāšanas sākuma datums;

d)	produkcijas partijas numurs;

e)	vārds “sālīts”, ja sviests ir tāds, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā;

f)	neto svars.

36. pants

1. Ievest noliktavā var tikai no katra gada 1. marta līdz 15. augustam. Izvest no noliktavas var tikai no uzglabāšanas gada 16. augusta. Līgumā noteiktais uzglabāšanas laiks beidzas dienā pirms izņemšanas no uzglabāšanas vietas vai vēlākais februāra pēdējā dienā pēc ievešanas noliktavā.

2. Izvešanu no noliktavas veic veselās partijās vai, ja kompetentā iestāde atļauj, mazākos daudzumos. Tomēr 40. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos apstākļos no noliktavas var izvest tikai apzīmogotu daudzumu.

37. pants

1. Pieteikumi par līguma noslēgšanu ar kompetento iestādi var attiekties tikai uz sviesta partijām, kuras ir saņemtas uzglabāšanai pilnībā.

Pieteikumiem jāsasniedz kompetentā iestāde 30 dienu laikā pēc ievešanas saldētavā datuma. Kompetentā iestāde reģistrē saņemšanas datumu.

Ja pieteikums sasniedz kompetento iestādi 10 darbdienu laikā pēc termiņa, uzglabāšanas līgumu tomēr var noslēgt, bet atbalstu samazina par 30 %.

2. Uzglabāšanas līgumus noslēdz 30 dienu laikā pēc pieteikuma reģistrēšanas datuma, attiecīgā gadījumā jāsaņem 40. panta 1. punkta otrajā daļā minētā sviesta atbilstīguma sekojošs apstiprinājums. Ja atbilstīgums nav apstiprināts, attiecīgo līgumu uzskata par spēkā neesošu.

38. pants

1. Ja sviestu uzglabā dalībvalstī, kas nav ražotāja dalībvalsts, 34. pantā minētā uzglabāšanas līguma slēgšanas nosacījums ir sertifikāta uzrādīšana.

Sertifikātā ir informācija, kas noteikta 35. panta 3. punkta a), b) un d) apakšpunktā un apstiprina, ka sviests ir ražots apstiprinātā uzņēmumā, kurā ir izdarītas pārbaudes, ka sviests ir ražots no krējuma vai piena Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 6. punkta nozīmē.

Sertifikātu ražotājas dalībvalsts kompetentā iestāde piegādā 50 dienu laikā pēc datuma, kad sviests ir ievests uzglabāšanai.

Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā uzglabāšanas līgumu noslēdz 60 dienu laikā pēc pieteikuma reģistrēšanas dienas attiecīgā gadījumā ar sekojošu 40. panta 1. punkta otrajā daļā minēto sviesta atbilstības apstiprinājumu. Ja atbilstība nav apstiprināta, attiecīgo līgumu uzskata par spēkā neesošu.

2. Ja ražotāja dalībvalsts ir veikusi šīs regulas 40. panta 1. punktā minētās sviesta īpašību un sastāva pārbaudes, sertifikātā sniedz arī norādīto pārbaužu rezultātus, un tas apstiprina, ka attiecīgais produkts ir sviests Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punkta pirmās daļas nozīmē. Tādā gadījumā iepakojumu aizzīmogo, izmantojot numurētu uzlīmi, ko izdevusi ražotājas dalībvalsts kompetentā iestāde. Sertifikātā norāda uzlīmes numuru.

2. IEDAĻA

Pārbaudes

39. pants

1. Dalībvalsts nodrošina, lai būtu izpildīti visi nosacījumi, kas piešķir tiesības uz atbalsta maksājumu.

2. Līgumslēdzējs vai – pēc dalībvalsts pieprasījuma vai ar tās atļauju – par saldētavas darbību atbildīgā persona dara pieejamu kompetentajai iestādei visu dokumentāciju, ar kuru par privātajā uzglabāšanā nodoto sviestu ir pārbaudāmi šādi dati:

a)	apstiprinājuma numurs, ar ko identificē rūpnīcu un ražotāju dalībvalsti;

b)	ražošanas datums;

c)	uzglabāšanas sākuma datums;

d)	uzglabājamās partijas numurs;

e)	atrašanās noliktavā un saldētavas adrese;

f)	izvešanas no noliktavas datums.

3. Līgumslēdzējs vai attiecīgā gadījumā par saldētavas darbību atbildīgā persona veic noliktavā pieejamo krājumu uzskaiti atbilstoši katram līgumam, ietverot:

a)	privātajā glabāšanā esošā sviesta partijas numuru;

b)	ievešanas noliktavā un izvešanas datumus;

c)	sviesta daudzumu, norādot pa partijām;

d)	sviesta atrašanās vietu saldētavā.

4. Uzglabājamam sviestam jābūt viegli pieejamam un viegli identificējamam pēc partijām un pēc līguma.

40. pants

1. Kompetentā iestāde veic pārbaudes sviesta uzglabāšanas sākuma datumā vai pēc šā datuma un 28 dienu laikā pēc tam, kad reģistrēts pieteikums noslēgt 37. panta 1. punktā minēto līgumu.

Lai pārliecinātos, ka par uzglabājamo sviestu ir tiesības uz atbalstu, pārbauda paraugu, kas ir reprezentatīvs vismaz attiecībā uz 5 % no uzglabāšanā nodotā daudzuma, lai nodrošinātu, ka cita starpā attiecībā uz sviesta svaru, identifikāciju, īpašībām un sastāvu visas glabājamās partijas atbilst datiem, kas minēti pieteikumā par līguma noslēgšanu.

2. Kompetentā iestāde:

a)	1. punktā minētās pārbaudes laikā aizzīmogo sviestu atbilstoši līgumam, uzglabājamai partijai vai mazākam daudzumam vai

b)	veic nepieteiktu pārbaudi, ņemot paraugus, lai pārliecinātos, ka sviests atrodas saldētavā. Attiecīgajam paraugam jābūt reprezentatīvam un jāatbilst vismaz 10 % no kopējā daudzuma, uz ko attiecas privātās uzglabāšanas atbalsta pasākuma līgums.

3. Kompetentā iestāde līgumā noteiktā uzglabāšanas termiņa beigās pārbauda sviesta svaru un identitāti, ņemot paraugus. Tomēr, ja sviests pēc maksimālā līgumā noteiktā uzglabāšanas perioda beigām vēl ir noliktavā, minēto pārbaudi var veikt, kad sviestu izved no noliktavas.

Lai veiktu pirmajā daļā minēto pārbaudi, līgumslēdzējs, norādot attiecīgās glabājamās partijas, kompetento iestādi informē vismaz piecas darbdienas pirms:

a)	maksimālā līgumā noteiktā glabāšanas termiņa beigām vai

b)	izvešanas sākuma, ja sviestu izved pirms maksimālā līgumā noteiktā glabāšanas termiņa beigām.

Dalībvalsts var atļaut termiņu, kas īsāks par piecām darbdienām.

4. Par pārbaudēm, kas veiktas, ievērojot 1., 2. un 3. punktu, sagatavo ziņojumu, kurā norādīts:

a)	pārbaužu datums;

b)	pārbaužu ilgums;

c)	veiktās darbības.

Ziņojumu paraksta atbildīgais inspektors un ar parakstu apstiprina vai nu līgumslēdzējs, vai arī attiecīgā gadījumā par saldētavas darbību atbildīgā persona, un ziņojumu iekļauj maksājumu dokumentācijā.

5. Tādu pārkāpumu gadījumā, kuri ietekmē vismaz 5 % no pārbaudītā sviesta daudzuma, palielina pārbaudāmā parauga apjomu, ko nosaka kompetentā iestāde.

Par tādiem gadījumiem dalībvalstis četru nedēļu laikā ziņo Komisijai.

3. IEDAĻA

Atbalsts uzglabāšanai

41. pants

1. Atbalstu privātai uzglabāšanai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punkta pirmajā daļā, var piešķirt tikai tad, ja līgumā paredzētās uzglabāšanas termiņš ir no 90 līdz 210 dienām.

Ja līgumslēdzējs neievēro šīs regulas 40. panta 3. punktā minēto termiņu, tad atbalstu samazina par 15 % un maksā tikai par laikposmu, par kuru līgumslēdzējs iesniedz kompetentajai iestādei pietiekamus pierādījumus, ka sviests ir palicis līgumā noteiktajā glabāšanā.

2. Neskarot šīs regulas 43. pantu, Komisija katru gadu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. panta 2. punktā paredzēto procedūru nosaka atbalsta summu, kas minētās regulas 6. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēta par privātās uzglabāšanas līgumiem, kuri sākas attiecīgā gada laikā.

3. Atbalstu maksā pēc līgumslēdzēja pieteikuma, beidzoties līgumā paredzētajam glabāšanas termiņam, 120 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas ar nosacījumu, ka ir veiktas 40. panta 3. punktā minētās pārbaudes un izpildīti nosacījumi par tiesībām uz atbalstu.

Tomēr, ja sākta administratīva izmeklēšana par tiesībām uz atbalstu, maksājumu neveic, līdz minētās tiesības ir atzītas.

4. Pēc līgumā paredzētajām 60 uzglabāšanas dienām var veikt atbalsta vienreizēju avansa maksājumu pēc līgumslēdzēja lūguma ar nosacījumu, ka viņš iemaksā drošības naudu, kas ir vienāda ar avansa maksājumu, kam pieskaitīti 10 %. Avansa maksājumu aprēķina, pamatojoties uz 90 dienu uzglabāšanas laika posmu. Drošības naudu atmaksā nekavējoties pēc tam, kad samaksāts 3. punktā minētais atbalsta atlikums.

42. pants

Ja pārbaudēs glabāšanas vai izvešanas laikā atklāj brāķa sviestu, par šiem daudzumiem atbalstu nemaksā. Uzglabājamās partijas atlikums, par kuru joprojām ir tiesības uz atbalstu, nedrīkst būt mazāks par vienu tonnu. To pašu noteikumu piemēro, ja daļa no partijas minētā iemesla dēļ ir izvesta pirms uzglabāšanas gada 16. augusta vai pirms minimālā uzglabāšanas laika beigām.

43. pants

Ja konkrētajos tirgus apstākļos tas vajadzīgs, attiecībā uz vēl noslēdzamajiem līgumiem Komisija var gada laikā mainīt atbalsta summu, uzglabāšanas sākuma un izvešanas no noliktavas periodus un maksimālo uzglabāšanas ilgumu.

IV NODAĻA

ATCELŠANA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 2771/1999. Tomēr to turpina piemērot privātās uzglabāšanas līgumiem, kas noslēgti pirms 2008. gada 1. janvāra.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 2771/1999 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar III pielikumā norādīto korelācijas tabulu.

45. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 5. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1152/2007 (OV L 258, 4.10.2007., 3. lpp.).

(2) OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1171/2007 (OV L 261, 6.10.2007., 11. lpp.).

(3) OV L 258, 4.10.2007., 3. lpp.

(4) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(5) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(6) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(7) OV L 216, 5.8.1978., 1. lpp.

(8) OV L 171, 23.6.2006., 35. lpp.

I PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz sastāvu, kvalitātes rādītāji un analītiskās metodes

Sviests ir cieta emulsija, galvenokārt “ūdens taukos” veida, ar šādiem sastāva un kvalitātes rādītājiem:

Parametri

Sastāva un kvalitātes rādītāji

Tauki

Vismaz 82 %

Ūdens

Ne vairāk kā 16 %

Beztauku sausna

Ne vairāk kā 2 %

Brīvās taukskābes

Ne vairāk kā 1,2 mmol/100 g tauku

Peroksīda skaitlis

Ne vairāk kā 0,3 mekv. skābekļa/1 000 g tauku

Koli grupas baktērijas

Nav konstatējamas 1 gramā

Tauki, kas nav piena tauki

Nav konstatējami ar triglicerīdu analīzi

Marķieri (1)

—

sterīni

Nav konstatējami, β-sitosterīns ≤ 40 mg/kg

—

vanilīns

Nav konstatējams

—	karotīnskābes etilesteris

≤ 6 mg/kg

—	enantskābes triglicerīdi

Nav konstatējami

Pārējie marķieri (1) (2)

Nav konstatējami

Organoleptiskie rādītāji

Vismaz četri punkti no pieciem punktiem par izskatu, smaržu un konsistenci

Ūdens dispersija

Vismaz četri punkti

Izmantojamās standartmetodes ir tās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 213/2001 (OV L 37, 7.2.2001., 1. lpp.).

(1) Marķieri, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1898/2005 (OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp.). Pārbaudes uz marķieriem neveic laikā, kad atlikts uzaicinājums uz konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1039/2007 (OV L 238, 11.9.2007., 28. lpp.).

(2) Kompetentās iestādes apstiprinātas metodes.

II PIELIKUMS

Paraugu ņemšana ķīmiskajai un mikrobioloģiskajai analīzei un organoleptiskajai vērtēšanai

1. Ķīmiskā un mikrobioloģiskā analīze

Sviesta daudzums (kg)	Minimālais paraugu skaits (> 100 g)
≤ 1 000	2
> 1 000 ≤ 5 000	3
> 5 000 ≤ 10 000	4
> 10 000 ≤ 15 000	5
> 15 000 ≤ 20 000	6
> 20 000 ≤ 25 000	7
> 25 000	7 + 1 uz 25 000 kg vai uz to daļu

Mikrobioloģiskajai analīzei paraugi jāņem aseptiski.

Pēc rūpīgas sajaukšanas līdz pieciem 100 g paraugiem analīzei var apvienot vienā paraugā.

Paraugi jāņem nejaušās izlases veidā dažādās piedāvātā daudzuma vietās pirms ievešanas kompetentās iestādes norādītajā saldētavā vai vienlaikus ar ievešanu.

Sviesta apvienotā parauga sagatavošana (ķīmiskā analīze):

a)	lietojot tīru, sausu sviesta paraugnoņēmēju vai līdzīgu piemērotu instrumentu, izvelk vismaz 30 g sviesta no gabala vidus un ieliek parauga traukā. Apvienotais paraugs pēc tam jāaizzīmogo un jānosūta uz laboratoriju analīzei;

b)	laboratorijā apvienotais paraugs jāuzsilda sākotnējā neatvērtā traukā līdz 30 °C un bieži jākrata, līdz iegūst viendabīgu, šķidru emulsiju bez cietiem gabaliem. Traukam jābūt pilnam līdz pusei vai līdz divām trešdaļām.

Uz katru ražotāju, kas piedāvā sviestu intervencei, gadā divos paraugos jāanalizē tauki, kas nav piena tauki, un vienā paraugā – marķieri.

2. Organoleptiskā novērtēšana

Sviesta daudzums (kg)	Minimālais paraugu skaits
1 000 ≤ 5 000	2
> 5 000 ≤ 25 000	3
> 25 000	3 + 1 uz 25 000 kg vai uz to daļu

Paraugi jāņem nejaušās izlases veidā dažādās piedāvātā daudzuma vietās no 30. līdz 45. dienai pēc sviesta pārņemšanas un jānovērtē.

Katrs paraugs jāvērtē atsevišķi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 213/2001 VII pielikumu. Atkārtota paraugu ņemšana un atkārtota vērtēšana nav atļauta.

3. Norādījumi, kas jāievēro paraugu defektu gadījumā:

ķīmiskā un mikrobioloģiskā analīze:

—

ja analizē atsevišķus paraugus, pieļaujams viens paraugs ar vienu defektu no pieciem līdz 10 paraugiem vai pieļaujami divi paraugi ar vienu defektu no 11 līdz 15 paraugiem. Ja paraugam ir defekts, jāņem divi jauni paraugi abās pusēs paraugam, kuram ir defekts, un jāpārbauda attiecīgais parametrs. Ja neviens no paraugiem neatbilst specifikācijai, sviesta daudzums starp diviem sākotnējiem paraugiem abās pusēs no parauga, kuram ir defekts, ir jāizslēdz no piedāvātā daudzuma.

Izslēdzamais daudzums gadījumā, ja jaunajam paraugam ir defekts:

—

ja analizē apvienotus paraugus un konstatē defektus attiecībā uz vienu parametru, daudzums, ko pārstāv attiecīgais apvienotais paraugs, ir jāizslēdz no piedāvātā daudzuma. Daudzumu, ko pārstāv viens apvienotais paraugs, var noteikt, sadalot piedāvāto daudzumu, pirms paraugus ņem nejaušās izlases veidā no katras tā daļas;

b)	organoleptiskā vērtēšana: ja paraugs uzrāda organoleptisku defektu, sviesta daudzumu starp diviem blakus paraugiem abās pusēs neatbilstošajam paraugam izslēdz no piedāvātā daudzuma;

c)	ja paraugi uzrāda organoleptisku defektu un vai nu ķīmisku, vai mikrobioloģisku defektu, noraida visu daudzumu.

III PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Regula (EK) Nr. 2771/1999	Šī regula
1. panta 1. un 2. punkts	1. panta 1. un 2. punkts
2. pants	—
3. pants	2. pants
4. pants	3. pants
5. panta 1. līdz 4. punkts	4. panta 1. līdz 4. punkts
5. panta 5. punkts	—
6. pants	5. pants
7. pants	—
8. pants	—
9. pants	6. pants
10. pants	7. pants
11. pants	8. pants
12. pants	9. pants
13. pants	10. pants
14. pants	11. pants
15. panta 1. punkts	12. panta 1. punkts
15. panta 2. punkts	12. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa
15.a pants	12. panta 2. punkta trešā daļa
16. pants	13. pants
17. pants	14. pants
17.a pants	15. pants
17.b pants	16. pants
17.c pants	17. pants
17.d pants	18. pants
18. pants	19. pants
19. pants	20. pants
20. pants	21. pants
21. pants	22. pants
22. pants	23. pants
23. pants	24. pants
24. pants	25. pants
24.a pants	26. pants
24.b pants	27. pants
24.c panta 1. punkts	—
24.c panta 2. punkts	28. panta 1. punkts
24.c panta 3. punkts	28. panta 2. punkts
24.c panta 4. punkts	28. panta 3. punkts
24.c panta 5. punkts	28. panta 4. punkts
24.d pants	29. pants
24.e panta 1. un 2. punkts	30. panta 1. un 2. punkts
24.f pants	31. pants
24.g pants	—
25. pants	32. pants
26. pants	34. pants
27. panta 1. punkts	33. pants
27. panta 2. punkts	—
28. pants	35. pants
29. pants	36. pants
30. pants	37. pants
31. pants	38. pants
32. pants	39. pants
33. pants	40. pants
34. pants	41. pants
35. panta 1. punkta pirmā daļa	—
35. panta 1. punkta otrā daļa	42. pants
35. panta 2. punkts	—
36. pants	—
37. pants	—
38. pants	43. pants
I pielikums	I pielikums
IV pielikums	II pielikums
V pielikums	—

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

6.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/21

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 20. decembris),

ar ko Beļģijai attiecībā uz Valonijas reģionu piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6643)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(2008/96/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu apjoms, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā konkretizētā apjoma, tas nosakāms tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir garš veģetācijas periods un kultūraugi, kam nepieciešams daudz slāpekļa.

(2)	Beļģija iesniedza Komisijai lūgumu piešķirt atkāpi attiecībā uz Valonijas reģionu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(3)

Lūdzot šo atkāpi, Beļģija paredz Valonijā gadā uz vienu hektāru lietot līdz 230 kg organisko mēslu slāpekļa īpašās saimniecībās, kurās vairāk nekā 48 % ir ganību platības. Organisko mēslu slāpekļa izmantojums zālaugu platībās nepārsniegtu 230 kg gadā uz vienu hektāru, bet attiecībā uz šo saimniecību laukaugiem tas nepārsniegtu 115 kg slāpekļa gadā uz vienu hektāru.

(4)	Zonas, kas Valonijā ir noteiktas par jutīgajām zonām attiecībā uz nitrātiem, saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 2. un 4. punktu, aizņem aptuveni 42 % no šā reģiona teritorijas un 54 % no lauksaimniecībā izmantotās zemes.

(5)	Tiek lēsts, ka šo atkāpi var piemērot aptuveni 500 saimniecībām, kas veido 5,6 % no to kopējā saimniecību skaita zonās, kas ir jutīgas attiecībā uz nitrātiem, un 3 % no lauksaimniecībā izmantotās zemes.

(6)

Ir pieņemts tiesību akts (“Arrêté du Gouvernement wallon du 15 février 2007 modifiant le Livre II du Code de l’Environnement constituant le Code de l’Eau en ce qui concerne la gestion durable de l’azote en agriculture”), ar ko Valonijā īsteno Direktīvu 91/676/EEK, un tas attiecas arī uz pieprasīto atkāpi.

(7)

Iesniegtie dati par ūdens kvalitāti liecina, ka 2005. gadā Valonijā zonās, kas ir jutīgas attiecībā uz nitrātiem, vidējā nitrātu koncentrācija virszemes ūdeņos bija 16,7 mg/l, un laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam saglabājās stabilas vai samazināšanās tendences 84 % uzraudzības vietu. Vidējā nitrātu koncentrācija gruntsūdeņos 2005. gadā bija 24,8 mg/l, un laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam saglabājās stabilas vai samazināšanās tendences 74 % uzraudzības vietu.

(8)

Vidējais kūtsmēslu slāpekļa izmantošanas apjoms kopš 1990. gada samazinājās par 12 %, un 2004. gadā tas bija 101 kg uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantotās zemes, 94 % no tā veidoja liellopu mēsli, 3 % cūku mēsli un 2 % mājputnu mēsli. Kopš 1990. gada samazinājās ķīmisko mēslošanas līdzekļu izmantošana gan attiecībā uz slāpekli, gan fosforu, attiecīgi par 19 % un 49 %, un 2004. gadā vidēji izmantoja attiecīgi 109 kg slāpekļa un 28 kg fosfora uz vienu hektāru.

(9)	Kopā ar ziņojumu iesniegtie apstiprinošie dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – 230 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgs augšanas periods un kultūraugi, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(10)	Pārbaudījusi pieprasījumu, Komisija uzskata, ka pieprasītais daudzums – 230 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi.

(11)	Šis lēmums ir jāpiemēro saistībā ar otro rīcības programmu, kas ir spēkā Valonijas reģionā laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota atbilstoši Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Beļģijas 2006. gada 19. oktobra vēstulē Valonijas reģionam pieprasīto atkāpi, kas atļauj lietot vairāk organisko mēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā, piešķir, ja ir ievēroti šajā lēmumā noteiktie nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā ir spēkā šādas definīcijas:

a)	“liellopu audzēšanas saimniecības” ir saimniecības, kurās ir vairāk nekā trīs mājlopu vienības un vismaz divas trešdaļas no mājlopiem ir liellopi;

b)	“zālaugu platības” ir liellopu audzēšanas saimniecību platības, kurās ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz četriem gadiem).

3. pants

Darbības joma

Šo lēmumu piemēro atsevišķos gadījumos, ievērojot nosacījumus, kas 4., 5. un 6. pantā noteikti liellopu audzēšanas saimniecībām.

4. pants

Ikgadēja atļauja un saistības

1. Lauksaimnieki, kas vēlas izmantot atkāpi, ik gadu iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei.

2. Vienlaikus ar 1. punktā minētā ikgadējā pieteikuma iesniegšanu viņi rakstiski apņemas izpildīt 5. un 6. pantā paredzētos nosacījumus.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka visiem atkāpes pieteikumiem piemēro administratīvo kontroli. Ja valsts iestāžu veiktā 1. punktā minēto pieteikumu kontrole atklāj, ka nav ievēroti 5. un 6. pantā paredzētie nosacījumi, iesniedzēju par to informē un pieteikumu uzskata par noraidītu.

5. pants

Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošana

1. Organiskā mēslojuma daudzums, ko ik gadu izmanto liellopu audzēšanas saimniecībās, ieskaitot pašu dzīvnieku atstātos mēslus, nedrīkst pārsniegt kūtsmēslu daudzumu, kas satur 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru, ievērojot 2. līdz 8. punkta nosacījumus.

2. Kūtsmēslu daudzums, ko katru gadu izmanto zālaugu platībās, nedrīkst pārsniegt 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru. Kūtsmēslu daudzums, ko katru gadu izmanto citā lauksaimniecības zemē, nedrīkst pārsniegt 115 kg slāpekļa uz vienu hektāru.

3. Katrai saimniecībai ir jābūt mēslošanas plānam, kurā apraksta augu seku un plānoto organiskā mēslojuma, slāpekļa un fosfora minerālmēslu izmantošanu. Šo plānu saimniecībā sagatavo vēlākais līdz katra kalendārā gada 31. martam.

Mēslošanas plānā ir jāiekļauj šādi dati:

a)	mājlopu skaits, dzīvnieku izmitināšanas un [kūtsmēslu] uzglabāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par krājumā esošo kūtsmēslu daudzumu;

b)	saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa (atskaitot izmitināšanas un uzglabāšanas zudumus) un fosfora aprēķins;

c)	augseka un zālaugu platības un katra kultūrauga platība, tostarp kartes skice, kurā norādīta katra lauka atrašanās vieta;

d)	paredzamais kultūraugiem nepieciešamais slāpekļa un fosfora daudzums;

e)	saimniecībā neizmantoto un saimniecībai piegādāto kūtsmēslu daudzums un veids;

f)	kūtsmēslu slāpekļa un fosfora izkliedēšana katrā laukā;

g)	slāpekļa un fosfora lietošana katrā laukā, izmantojot ķīmiskos un citus mēslošanas līdzekļus.

Lai nodrošinātu plānu un faktiskās lauksaimniecības prakses atbilstību, plānus pārskata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad apsaimniekošanā ir veiktas kādas izmaiņas.

4. Katra saimniecība sagatavo mēslošanas pārskatu. Tas jāiesniedz kompetentajai iestādei par katru kalendāro gadu.

5. Visas saimniecības, kas izmanto individuālo atkāpi, piekrīt tam, ka 4. panta 1. punktā minēto pieteikumu, mēslošanas plānu un mēslošanas pārskatu var pārbaudīt.

6. Katrā saimniecībā, kura izmanto individuālo atkāpi, vismaz ik pēc četriem gadiem veic periodiskas augsnes fosfora analīzes visās lauksaimniecības zemēs, kuras ir viendabīgas attiecībā uz augseku un augsnes īpašībām. Uz katriem 5 lauksaimniecības zemes hektāriem jāveic vismaz viena analīze.

7. Katrā saimniecībā, kurā izmanto atkāpi, katru gadu jānosaka nitrātu koncentrācija. Katrai saimniecībai gadā veic vismaz piecu paraugu analīzi.

8. Kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt rudenī pirms ganību apsēšanas.

6. pants

Zemes apsaimniekošana

1. 48 % vai vairāk no saimniecību platībām, kurās izmanto kūtsmēslus, jāaudzē zāle.

2. Lauksaimnieki, kas izmanto individuālo atkāpi, veic šādus pasākumus:

a)	pagaidu zālaugu platības uzar pavasarī;

b)	zālaugu platībās nedrīkst iekļaut pākšaugus vai citus augus, kas uzņem slāpekli no atmosfēras. Tomēr to neattiecina uz zālaugu platībām, kurās ir mazāk par 50 % pākšaugu.

7. pants

Citi pasākumi

1. Šo atkāpi piemēro, neskarot pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu citus Kopienas tiesību aktus vides jomā.

2. Katram lauksaimniekam, kas izmanto individuālo atkāpi, nodrošina tehnisko palīdzību no konsultāciju dienesta, kas novērtē augsnes analīzes rezultātus, mēslošanas plānus un mēslošanas pārskatu. Novērtējuma rezultātus iesniedz kompetentajām iestādēm, kuras atbild par atbilstības pārbaudi attiecībā uz 5. un 6. pantā minētajiem nosacījumiem.

8. pants

Uzraudzība

1. Kompetentās iestādes sastāda un ik gadu atjauno kartes, kurās redzams, kādu procentuālo daļu no kopskaita un kopapjoma aizņem saimniecības, mājlopi un lauksaimniecības zeme, kam katrā administratīvajā rajonā piemēro individuālu atkāpi. Šīs kartes ik gadus iesniedz Komisijai, pirmo reizi to izdara līdz 2007. gada beigām.

2. Virszemes ūdens un augšējo gruntsūdens paraugu ņemšanai izveido un uztur uzraudzības tīklu, lai novērtētu atkāpes piemērošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti.

3. Pētījumi un barības vielu analīze nodrošina datus par vietējo zemes izmantojumu, augseku un lauksaimniecības praksi saimniecībās, kas izmanto individuālas atkāpes. Šos datus, pamatojoties uz modeļiem, var izmantot nitrātu izskalošanās daudzuma un fosfora zudumu aprēķinam laukiem, kuros gadā uz vienu hektāru izlieto līdz 230 kg organisko mēslu slāpekļa.

4. Jāizveido uzraudzības vietas, lai nodrošinātu informāciju par slāpekļa koncentrāciju augsnes ūdenī un attiecīgajiem slāpekļa zudumiem caur sakņu zonu gruntsūdeņos, kā arī par slāpekļa zudumiem ar virszemes un pazemes noteci gan tad, ja atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro.

9. pants

Ziņošana

1. Kompetentā iestāde ik gadu iesniedz Komisijai uzraudzības rezultātus, kam pievienots īss ziņojums par ūdens kvalitātes pārmaiņām, sniegts novērtējums par nitrātu atlikumu augsnē rudenī saimniecībās, kas izmanto atkāpi, un novērtējumu veikšanas prakse. Ziņojums sniedz informāciju par to, kā, veicot saimniecību pārbaudes, ir novērtēta atkāpes izmantošanas nosacījumu īstenošana, un tajā jābūt iekļautai informācijai par saimniecībām, kurās, veicot administratīvo kontroli un lauka apskati, ir konstatēta neatbilstība šiem nosacījumiem. Pirmais ziņojums jāiesniedz līdz 2008. gada jūnijam, un turpmākie ziņojumi – līdz katra gada jūnijam.

2. Iegūtos rezultātus Komisija ņems vērā, ja Beļģijas iestādes eventuāli atkal lūgs piešķirt atkāpi.

10. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro saistībā ar Valonijas reģiona otro rīcības programmu laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam – “Arrêté du Gouvernement wallon du 15 février 2007 modifiant le Livre II du Code de l’Environnement constituant le Code de l’Eau en ce qui concerne la gestion durable de l’azote en AGRIculture”. Tas zaudē spēku 2010. gada 31. decembrī.

11. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

Briselē, 2007. gada 20. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

6.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/25

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 30. janvāris),

ar kuru groza Lēmumu 93/52/EEK attiecībā uz noteiktu Itālijas administratīvo reģionu pasludināšanu par oficiāli brīviem no brucelozes (B. melitensis) un Lēmumu 2003/467/EK attiecībā uz noteiktu Itālijas administratīvo reģionu pasludināšanu par oficiāli brīviem no govju tuberkulozes un govju brucelozes un par noteiktu Polijas administratīvo reģionu pasludināšanu par oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 324)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/97/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (1), un jo īpaši tās A pielikuma I daļas 4. punktu, A pielikuma II daļas 7. punktu un D pielikuma I daļas E punktu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvu 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (2), un jo īpaši tās A pielikuma 1. nodaļas II daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1992. gada 21. decembra Lēmumā 93/52/EEK, ar ko nosaka dažu dalībvalstu vai reģionu atbilstību prasībām attiecībā uz brucelozi (B. melitensis) un saskaņā ar šīm prasībām piešķir tām tādas dalībvalsts vai reģiona statusu, kas ir oficiāli brīvi no šīs slimības (3), minētas dalībvalstis un to reģioni, kas saskaņā ar Direktīvu 91/68/EEK ir atzīti par oficiāli brīviem no brucelozes (B. melitensis).

(2)

Itālija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas pierāda, ka ir izpildītas Direktīvas 91/68/EEK A pielikuma 1. daļas II nodaļas 1) punkta b) apakšpunkta prasības attiecībā uz Latinas un Romas provincēm Lacijas reģionā un Veneto reģionā. Tāpēc šīs provinces un minētais reģions jāatzīst par oficiāli brīvu no brucelozes (B. melitensis).

(3)	Direktīvā 64/432/EEK ir noteikts, ka dalībvalstis vai to daļas vai reģionus var atzīt par oficiāli brīviem no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes liellopu ganāmpulkos, ja ir ievēroti minētajā direktīvā paredzētie konkrētie nosacījumi.

(4)

Dalībvalstu saraksti ar reģioniem, kas atzīti par brīviem no govju tuberkulozes, govju brucelozes un govju enzootiskās leikozes, ir norādīti Komisijas 2003. gada 23. jūnija Lēmumā 2003/467/EK, ar ko nosaka no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvu statusu dažām dalībvalstīm un dalībvalstu reģioniem attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem (4).

(5)	Itālija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas pierāda, ka ir izpildītas Direktīvas 64/432/EEK prasības attiecībā uz Verčelli provinci Pjemontas reģionā un Pizas un Pistoijas provinci Toskānas reģionā, lai šīs provinces varētu atzīt par Itālijas reģioniem, kas oficiāli brīvi no tuberkulozes.

(6)	Itālija ir arī iesniegusi Komisijai dokumentus, kas pierāda, ka ir izpildītas Direktīvas 64/432/EEK prasības attiecībā uz Brindisi provinci Apūlijas reģionā un Toskānas reģionu, lai šo provinci un reģionu varētu atzīt par Itālijas reģioniem, kas oficiāli brīvi no tuberkulozes.

(7)	Tāpēc pēc Itālijas iesniegto dokumentu izvērtēšanas minētās provinces un reģions ir jāatzīst par oficiāli brīviem attiecīgi no govju tuberkulozes, govju brucelozes un govju enzootiskās leikozes.

(8)	Polija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas pierāda, ka ir izpildītas Direktīvas 64/432/EEK prasības, lai dažus powiaty varētu uzskatīt par Polijas reģioniem, kuri ir oficiāli brīvi no govju enzootiskās leikozes.

(9)	Tāpēc pēc Polijas iesniegto dokumentu izvērtēšanas attiecīgie powiaty Polijā jāatzīst par minētās dalībvalsts reģioniem, kuri oficiāli brīvi no govju enzootiskās leikozes.

(10)	Tādēļ Lēmums 93/52/EEK un Lēmums 2003/467/EK ir attiecīgi jāgroza.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 93/52/EEK II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu.

2. pants

Lēmuma 2003/467/EK I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 30. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/729/EK (OV L 294, 13.11.2007., 26. lpp.).

(2) OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(3) OV L 13, 21.1.1993., 14. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/399/EK (OV L 150, 12.6.2007., 11. lpp.).

(4) OV L 156, 25.6.2003., 74. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/559/EK (OV L 212, 14.8.2007., 20. lpp.).

I PIELIKUMS

Lēmuma 93/52/EEK II pielikuma otro punktu, kas attiecas uz Itāliju, aizstāj ar šādu.

“Itālijā:

—	Abruco reģions: Peskaras province,

—	Friuli-Venēcijas Džūlijas reģions,

—	Lacijas reģions: Latinas, Romas province,

—	Ligūrijas reģions: Savonas province,

—	Lombardijas reģions: Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Pāvijas, Sondrio, Varēzes province,

—	Markes reģions: Ankonas, Askoli, Pičeno, Mačeratas, Pezaro, Urbino province,

—	Molizes reģions: Izernjas province,

—	Pjemontas reģions: Alesandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novaras, Torino, Verbanjas, Verčelli province,

—	Sardīnijas reģions: Kaljari, Nuoro, Oristano, Sasari province,

—	Trentīno-Alto Adidžes reģions: Bolcano, Trento province,

—	Toskānas reģions: Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masa-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato, Sjenas province,

—	Umbrijas reģions: Perudžas, Terni province,

—	Veneto reģions.”

II PIELIKUMS

Lēmuma 2003/467/EK I, II un III pielikumu groza šādi.

Lēmuma I pielikuma 2. nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

“2. NODAĻA

No tuberkulozes oficiāli brīvi dalībvalstu reģioni

Itālijā:

—	Abruco reģions: Peskaras province,

—	Emīlijas Romanjas reģions,

—	Friuli-Venēcijas Džūlijas reģions,

—	Lombardijas reģions: Bergamo, Komo, Leko, Sondrio province,

—	Markes reģions: Askoli Pičeno province,

—	Pjemontas reģions: Novaras, Verbanjas Verčelli provinces,

—	Toskānas reģions: Groseto, Livorno, Lukas, Prato, Pizas, Pistoijas, Sjēnas province,

—	Trentīno-Alto Adidžes reģions: Bolcano, Trento province,

—	Veneto reģions: Belluno, Padujas province.”

II pielikuma 2. nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

“2. NODAĻA

No brucelozes oficiāli brīvi dalībvalstu reģioni

Itālijā:

—	Abruco reģions: Peskaras province,

—	Emīlijas Romanjas reģions: Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezenas, Modenas, Parmas, Pjačencas, Ravennas, Redžo Emīlijas, Rimini province,

—	Friuli-Venēcijas Džūlijas reģions,

—	Lacijas reģions: Rjeti province,

—	Ligūrijas reģions: Impērijas, Savonas province,

—	Lombardijas reģions: Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Pāvijas, Sondrio, Varēzes province,

—	Markes reģions: Askoli Pičeno province,

—	Pjemontas reģions: Alesandrijas, Asti, Bjellas, Novaras, Verbanjas, Verčelli province,

—	Apūlijas reģions: Brindisi province,

—	Sardīnijas reģions: Kaljari, Nuoro, Oristano, Sasari province,

—	Toskānas reģions,

—	Trentīno-Alto Adidžes reģions: Bolcano, Trento province,

—	Umbrijas reģions: Perudžas, Terni province,

—	Veneto reģions.”

(3)

III pielikuma otrās nodaļas otro daļu attiecībā uz Poliju aizstāj ar šādu tekstu:

“Polijā:

—

Dolnośląskie vojevodiste

Powiaty

Bolesławiecki, Dzierżoniowski, Głogowski, Górowski, Jaworski, Jeleniogórski, Jelenia Góra, Kamiennogórski, Kłodzki, Legnicki, Legnica, Lubański, Lubiński, Lwówecki, Milicki, Oleśnicki, Oławski, Polkowicki, Strzeliński, Średzki, Świdnicki, Trzebnicki, Wałbrzyski, Wałbrzych, Wołowski, Wrocławski, Wrocław, Ząbkowicki, Zgorzelecki, Złotoryjski.

—

Lubelskie vojevodiste

Powiaty

Bialski, Biała Podlaska, Biłgorajski, Chełmski, Chełm, Hrubieszowski, Janowski, Krasnostawski, Kraśnicki, Lubartowski, Lubelski, Lublin, Łęczyński, Łukowski, Opolski, Parczewski, Puławski, Radzyński, Rycki, Świdnicki, Tomaszowski, Włodawski, Zamojski, Zamość.

—

Łódzkie vojevodiste

Powiaty

Bełchatowski, Brzeziński, Kutnowski, Łaski, Łęczycki, Łódzki, Łódź, Opoczyński, Pabianicki, Pajęczański, Piotrkowski, Piotrków Trybunalski, Poddębicki, Radomszczański, Rawski, Skierniewicki, Skierniewice, Tomaszowski, Wieluński, Zduńskowolski, Zgierski.

—

Małopolskie vojevodiste

Powiaty

Brzeski, Bocheński, Chrzanowski, Dąbrowski, Gorlicki, Krakowski, Kraków, Limanowski, Miechowski, Myślenicki, Nowosądecki, Nowy Sącz, Oświęcimski, Olkuski, Tarnowski, Tarnów, Wielicki.

—

Opolskie vojevodiste

Powiaty

Brzeski, Głubczycki, Kędzierzyńsko-Kozielski, Kluczborski, Krapkowicki, Namysłowski, Nyski, Olecki, Opolski, Opole, Prudnicki, Strzelecki.

—

Podkarpackie vojevodiste

Powiaty

Bieszczadzki, Brzozowski, Jasielski, Krośnieński, Krosno, Leski, Leżajski, Łańcucki, Rzeszowski, Rzeszów, Sanocki, Strzyżowski.

—

Śląskie vojevodiste

Powiaty

Będziński, Bielski, Bielsko Biała, Bytom, Chorzów, Cieszyński, Częstochowski, Częstochowa, Dąbrowa, Gliwicki, Gliwice, Jastrzębie Zdrój, Jaworzno, Katowice, Kłobucki, Lubliniecki, Mikołowski, Mysłowice, Myszkowski, Piekary Śląskie, Pszczyński, Raciborski, Ruda Śląska, Rybnicki, Rybnik, Siemianowice, Sosnowiec, Świętochłowice, Tarnogórski, Tychy, Tyski, Wodzisławski, Zabrze, Zawierciański, Żory, Żywiecki.

—

Świętokrzyskie vojevodiste

Powiaty

Buski, Jędrzejowski, Kazimierski, Kielecki, Kielce, Konecki, Opatowski, Ostrowiecki, Pińczowski, Sandomierski, Skarżyski, Starachowicki, Staszowski, Włoszczowski.

—

Wielkopolskie vojevodiste

Powiaty

Jarociński, Kaliski, Kalisz, Kępiński, Kolski, Koniński, Konin, Krotoszyński, Ostrzeszowski, Słupecki, Turecki, Wrzesiński.”

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 104/2008 (2008. gada 5. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 105/2008 (2008. gada 5. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sviesta tirgū	3

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	143,2
	JO	84,0
	MA	41,7
	SN	192,7
	TN	111,3
	TR	92,2
	ZZ	110,9
0707 00 05	EG	201,7
	JO	202,1
	MA	52,1
	TR	112,7
	ZZ	142,2
0709 90 70	MA	56,6
	TR	125,0
	ZA	79,4
	ZZ	87,0
0709 90 80	EG	191,8
0709 90 80	ZZ	191,8
0805 10 20	EG	45,6
	IL	58,4
	MA	64,2
	TN	51,4
	TR	70,3
	ZZ	58,0
0805 20 10	IL	107,2
	MA	102,6
	TR	101,8
	ZZ	103,9
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	84,5
	EG	62,2
	IL	74,7
	JM	97,0
	MA	134,9
	PK	46,3
	TR	76,1
	US	60,6
	ZZ	79,5
0805 50 10	EG	63,7
	IL	120,5
	MA	81,7
	TR	113,4
	ZZ	94,8
0808 10 80	CA	87,1
	CN	75,1
	MK	39,9
	US	113,1
	ZZ	78,8
0808 20 50	CN	49,0
	US	111,5
	ZA	96,5
	ZZ	85,7

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 32

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 6. februāris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2008/96/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 20. decembris), ar ko Beļģijai attiecībā uz Valonijas reģionu piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6643)	21
	2008/97/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 30. janvāris), ar kuru groza Lēmumu 93/52/EEK attiecībā uz noteiktu Itālijas administratīvo reģionu pasludināšanu par oficiāli brīviem no brucelozes (B. melitensis) un Lēmumu 2003/467/EK attiecībā uz noteiktu Itālijas administratīvo reģionu pasludināšanu par oficiāli brīviem no govju tuberkulozes un govju brucelozes un par noteiktu Polijas administratīvo reģionu pasludināšanu par oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 324) ( 1 )	25

		Labojums
	*	Labojums Komisijas 2007. gada 4. maija Lēmumā 2007/361/EK par lauksaimniecības produktu, izņemot cukura, lieko krājumu noteikšanu un to likvidēšanas finansiālajām sekām sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (OV L 138, 30.5.2007.)	31


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ