I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

19.1.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 41/2008

(2008. gada 14. janvāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1371/2005, ar ko Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importu apliek ar galīgo antidempinga maksājumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1371/2005 (2) Padome noteica, ka Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) un Krievijas izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda (“OGES”) plakanu velmējumu importu apliek ar galīgo antidempinga maksājumu (“galīgā regula”).

(2)

Ar Lēmumu 2005/622/EK (3) Komisija apstiprināja cenu saistības, ko piedāvāja divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kuru uzņēmumiem noteica īpašo nodokli attiecīgi 31,5 % (AK Steel Corporation, ASV) un 11,5 % (Novolipetsk Iron and Steel Corporation (NLMK), Krievija). Valsts vienotais antidempinga maksājums, ko piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem, izņemot Viz Stal, Krievija (0 % maksājums), ir 37,8 % ASV un 11,5 % Krievijai.

B. PAŠREIZĒJĀ IZMEKLĒŠANA

(3)

Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka atsevišķiem OGES, kuru biezums parasti nepārsniedz 0,1 mm un kuriem turklāt piemīt augsta elektromagnētiskā efektivitāte, kuri ir viegli un maz uzkarst, kas saistīts ar to izmantošanu, ir īpašības, kas nepiemīt citiem OGES veidiem. Šo īpašību dēļ atšķiras arī šo ražojumu pielietošana, un tos parasti izmanto aviācijā un medicīnas tehnikā. Tāpēc tiek uzskatīts par lietderīgu pārskatīt lietu saistībā ar attiecīgā ražojuma definīciju.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, Komisija ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sāka daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas (4) 11. panta 3. punktu. Izmeklēšana attiecās tikai uz tā attiecīgā ražojuma definīciju, kam piemēro spēkā esošos pasākumus, lai novērtētu vajadzību grozīt šo definīciju.

C. RAŽOJUMS, UZ KURU ATTIECAS PĀRSKATĪŠANA

(5)	Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanie velmējumi, kurus pašreiz klasificē ar KN kodiem 7225 11 00 (ar platumu 600 mm vai vairāk) un 7226 11 00 (ar platumu, kas mazāks par 600 mm). Šie kodi sniegti vienīgi informatīvos nolūkos.

(6)	OGES ražo no dažāda biezuma karstiem tērauda un silīcija velmējumiem ruļļos, kuru īpašā grauda struktūra tiek virzīta vienādi, lai panāktu ļoti efektīvu magnētisko caurlaidību. Ja šāda magnētiskā caurlaidība nerodas, to sauc par “magnētisko zudumu”, kas ir ražojuma kvalitātes pamatrādītājs.

(7)	Tirgū ražojumus parasti iedala augstas vadītspējas jeb augstas caurlaidības un parastajās kategorijās. Augstas caurlaidības kategorijām piemīt mazāki magnētiskie zudumi jebkura biezuma loksnēm. Šādas īpašības ir īpaši svarīgas elektrības transformatoru rūpnieciskajiem ražotājiem.

D. IZMEKLĒŠANA

(8)	Komisija OGES ražotājiem Kopienā, visiem zināmajiem importētājiem un lietotājiem Kopienā, kā arī visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem ASV un Krievijā paziņoja par pārskatīšanas sākšanu.

(9)

Komisija pieprasīja informāciju no visām iepriekš minētajām personām un no visām citām attiecīgajām personām, kas par sevi paziņoja termiņā, kurš noteikts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu. Komisija deva iespēju attiecīgajām ieinteresētajām personām rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(10)

Turpmāk minētie uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā un sniedza svarīgu informāciju Komisijai:

Kopienas ražotāji

—	ThyssenKrupp Electrical Steel GmbH, Gelzenkirhenē, Vācijā

—	Orb Electrical Steels Limited – Cogent Power Limited, Ņūportā, Apvienotajā Karalistē

OGES ražotāji ASV

—	AK Steel Corporation, Batlerā, Pensilvānijā

—	Allegheny Technologies Incorporated, Pitsburgā, Pensilvānijā

OGES ražotāji Krievijā

—	Novolipetsky Iron & Steel Corporation (NLMK), Ļipeckā

—	VIZ Stal, Jekaterinburgā

Plānā OGES ražotājs ASV

—	Arnold Magnetic Technologies, Marengo, Ilinoisā

Arnold Magnetic Technologies

—	Gebruder Waasner GmbH, Foršheimā, Vācijā

Plānā OGES lietotāji Kopienā

—	Gebruder Waasner GmbH, Foršheimā, Vācijā

—	Sangl GmbH, Erlangenē, Vācijā

—	Vacuumschmelze GmbH, Hānavā, Vācijā

E. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1. Atšķirības starp “parastā” un “plānā” OGES ražotājiem

(11)	Neviens no OGES ražotājiem, uz kuriem attiecās izmeklēšana saistībā ar procedūru, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, neražo tāda biezuma OGES, uz kuriem attiecas pašreizējā ražojuma definīcijas izmeklēšana.

(12)

Ne ThyssenKrupp Electrical Steel GmbH, ne Orb Electrical Steels Limited (Cogent) neražo plānu OGES, un tas pats attiecas uz ASV ražotājiem AK Steel Corporation un Allegheny Technologies Incorporated un Krievijas ražotājiem VIZ Stal un NLMK. Līdz ar to neviens no šiem ražotājiem nav bijis tieši ieinteresēts un neviens no tiem nav iebildis pret iespējamo pasākumu neattiecināšanu uz plāno OGES.

(13)

Plānā OGES ražošanai ir nepieciešama atkārtota velmēšana, ko veic specializēti uzņēmumi, no kuriem Komisijai attiecīgajās valstīs ir zināmi tikai divi uzņēmumi: ASV ražotājs Arnold Magnetic Technologies un Krievijas ražotājs Ileko (Asha); sadarboties piekrita tikai pirmais uzņēmums. Kā minēts 10. un 11. apsvērumā, nav zināms, ka Kopienā notiktu šāda ražošana.

2. Ražojuma diferenciācija

(14)

AK Steel Corporation plāno OGES, tā saukto T kategoriju, ražoja līdz 1971. gadam. Ražošanas procesu sāka ar pilnībā pabeigtu OGES (gan augstas caurlaidības, gan parastās kategorijas); no tā noņēma velmēšanas pārklājumu un loksnes atkārtoti velmēja, rūdīja un pārklāja. Šim ražojumam tika atrasts īpašs izmantojums aviācijā, transformatoros un virknē elektrotehnisko ierīču, kurās materiāla izmēriem un masai ir izšķirīga nozīme. Tika konstatēts, ka šādu plāno OGES nevar savstarpēji aizstāt ar citiem OGES.

(15)

Tika arī pārbaudīts, vai šādas T kategorijas loksnes ir ražojums, kuru varētu nošķirt no “parastā” OGES, pamatojoties uz tā tehniskajām īpašībām. Tika konstatēts, ka ražošana, izmantojot atkārtotu velmēšanu (tajā ietilpst aukstā mehāniskā izstiepšana un saplacināšana) ar atkārtotu rūdīšanu un pārklāšanu, būtiski maina ražojuma tehniskās īpašības, tādēļ uz šo ražojumu neattiecina sākotnējā ražotāja garantiju.

(16)

Tāpat ir konstatēts, ka tāda fizikālā īpašība kā biezums neaprobežojas ar 0,10 mm, kas paziņojumā par procedūras sākšanu bija norādīts kā maksimālais biezums. Tirdzniecībā visbiežāk sastopamie biezumi ir 0,1016 mm un 0,1524 mm, kurus ASV parasti sauc par četrām “tūkstošdaļām” un sešām “tūkstošdaļām”. Viena “tūkstošdaļa” nozīmē collas tūkstošdaļu jeb 0,0254 mm.

(17)	Tādēļ plānajam OGES ir jānosaka šāda ražojuma definīcija: OGES, ko atkārtoti velmē līdz biezumam, kas nepārsniedz 0,16 mm, atkārtoti rūda un pārklāj.

F. PIEMĒROŠANA AR ATPAKAĻEJOŠU DATUMU

(18)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, ka plānajam OGES piemīt atšķirīgas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tam ir atšķirīgs izmantojums salīdzinājumā ar citiem OGES, ir uzskatāms par lietderīgu atcelt spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecībā uz tāda OGES importu, kura biezums nepārsniedz 0,16 mm.

(19)	Attiecīgi būtu jāatmaksā vai jāpiešķir atbrīvojums no galīgā antidempinga maksājuma, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1371/2005 sākotnējās versijas 1. panta 1. punktu ir samaksāts vai iegrāmatots par precēm, uz kurām neattiecas ar šo regulu grozītās Regulas (EK) Nr. 1371/2005 1. panta 1. punkts.

(20)	Atmaksājumu vai atbrīvojumu pieprasa valsts muitas iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem muitas jomā.

(21)

Tā kā šīs pārskata izmeklēšanas mērķis ir tikai noskaidrot ražojumu un tā kā uz šo ražojuma veidu nebija jāattiecina sākotnējie pasākumi, lai novērstu kaitējumu šā ražojuma importētājiem, ir lietderīgi konstatējumus piemērot no dienas, kad stājās spēkā galīgā regula. Turklāt jo īpaši ievērojot to, ka sākotnējā regula ir stājusies spēkā nesen, un to, ka sagaidāms ierobežots skaits atmaksas pieprasījumu, nav sevišķi svarīgu iemeslu regulas nepiemērošanai ar atpakaļejošu datumu.

(22)	Šī pārskatīšana neietekmē datumu, kad saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā Regula (EK) Nr. 1371/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1371/2005 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tāda Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda importam, kurš ir biezāks par 0,16 mm un kuru deklarē ar KN kodu ex 7225 11 00 (ražojumi, kuru platums ir 600 mm vai vairāk) (Taric kods 7225110010) un ex 7226 11 00 (ražojumi, kuru platums ir mazāks nekā 600 mm) (Taric kodi 7226110011 un 7226110091).”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 28. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. RUPEL

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2) OV L 223, 27.8.2005., 1. lpp.

(3) OV L 223, 27.8.2005., 42. lpp.

(4) OV C 254, 20.10.2006., 10. lpp.

19.1.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 46/2008

(2008. gada 18. janvāris),

ar ko 90. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar Osamu bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida tīklu un Taliban

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2007. gada 21. decembrī nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tādēļ attiecīgi jāgroza I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 18. janvārī

Komisijas vārdā —

ārējo attiecību ģenerāldirektors

Eneko LANDÁBURU

(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1389/2007 (OV L 310, 28.11.2007., 6. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

1.	Ierakstu “Al-Itihaad Al-Islamiya (AIAI).” pozīcijā “Juridiskas personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu: “Al-Itihaad Al-Islamiya (AIAI). Papildu informācija: a) ziņots par darbību Somālijā un Etiopijā, b) vadībā darbojas Hassan Abdullah Hersi Al-Turki un Hassan Dahir Aweys.”

Ierakstu “Moustafa Abbes . Adrese: Via Padova, 82 – Milan, Italy (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 5.2.1962. Dzimšanas vieta: Osniers, Alžīrija.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Moustafa Abbes . Adrese: Via Padova, 82, Milāna, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 5.2.1962. Dzimšanas vieta: Osniers, Alžīrija. Papildu informācija: Neapoles tiesa 19.5.2005. piesprieda trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Atbrīvots 30.1.2006. saskaņā ar rīkojumu par sprieduma atlikšanu.”

Ierakstu “Tarek Ben Al-Bechir Ben Amara Al-Charaabi (alias a) Tarek Sharaabi; b) Haroun; c) Frank). Adrese: Viale Bligny 42, Milan, Italy. Dzimšanas datums: 31.3.1970. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L579603 (Tunisijas pase, izdota Milānā 19.11.1997., derīga līdz 18.11.2002.). Valsts identifikācijas numurs: 007-99090. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: CHRTRK70C31Z352U; b) mātes vārds ir Charaabi Hedia.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Tarek Ben Al-Bechir Ben Amara Al-Charaabi (alias a) Tarek Sharaabi; b) Haroun, c) Frank). Adrese: Viale Bligny 42, Milāna, Itālija. Dzimšanas datums: 31.3.1970. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases nr.: L579603 (Tunisijas pase, izdota Milānā 19.11.1997., derīga līdz 18.11.2002.). Valsts identifikācijas numurs: 007-99090. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: CHRTRK70C31Z352U; b) mātes vārds ir Charaabi Hedia; c) atbrīvots no cietuma 28.5.2004. Milānas tiesu iestāde 18.5.2005. izdeva viņa aresta orderi. Bēguļo kopš 2007. gada oktobra.”

Ierakstu “Said Ben Abdelhakim Ben Omar Al-Cherif (alias a) Djallal, b) Youcef, c) Abou Salman). Adrese: Corso Lodi 59, Milāna, Itālija. Dzimšanas datums: 25.1.1970. Dzimšanas vieta: Menzel Temime, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M307968 (Tunisijas pase izdota 8.9.2001., derīga līdz 7.9.2006.).” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Said Ben Abdelhakim Ben Omar Al-Cherif (alias a) Djallal; b) Youcef; c) Abou Salman). Adrese: Corso Lodi 59, Milāna, Itālija. Dzimšanas datums: 25.1.1970. Dzimšanas vieta: Menzel Temime, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases nr.: M307968 (Tunisijas pase izdota 8.9.2001., derīga līdz 7.9.2006.). Papildu informācija: Milānas Pirmās instances tiesa 9.5.2005. piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodu un sešu gadu cietumsodu 5.10.2006. Atrodas apcietinājumā Itālijā kopš 2007. gada septembra.”

Ierakstu “Noureddine Ben Ali Ben Belkassem Al-Drissi. Adrese: Via Plebiscito 3, Cremona, Italy. Dzimšanas datums: 30.4.1964. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L851940 (Tunisijas pase, izdota 9.9.1998. derīga līdz 8.9.2003.)” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Noureddine Ben Ali Ben Belkassem Al-Drissi . Adrese: Via Plebiscito 3, Kremona, Itālija. Dzimšanas datums: 30.4.1964. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases nr.: L851940 (Tunisijas pase, izdota 9.9.1998., derīga līdz 8.9.2003.). Papildu informācija: Kremonas pirmās instances tiesa 15.7.2006. piesprieda septiņu gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Šis spriedums tika pārsūdzēts, un lietu skatīs Brešas apelācijas tiesa. Atrodas apcietinājumā Itālijā kopš 2007. gada septembra.”

Ierakstu “Fethi Ben Hassen Ben Salem Al-Haddad. Adrese: a) Via Fulvio Testi 184, Cinisello Balsamo (MI), Itālija; b) Via Porte Giove 1, Mortara (PV), Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 28.6.1963. Dzimšanas vieta: Tataouene, Tunisia. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L183017 (Tunisijas pase, izdota 14.2.1996., derīga līdz 13.2.2001.). Papildu informācija: Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: HDDFTH63H28Z352V.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Fethi Ben Hassen Ben Salem Al-Haddad . Adrese: a) Via Fulvio Testi 184, Cinisello Balsamo (MI), Itālija; b) Via Porte Giove 1, Mortara (PV), Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 28.6.1963. Dzimšanas vieta: Tataouene, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases nr.: L183017 (Tunisijas pase, izdota 14.2.1996., derīga līdz 13.2.2001.). Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: HDDFTH63H28Z352V; b) Neapoles tiesa 19.5.2005. piesprieda piecu gadu cietumsodu. Atbrīvots 22.3.2007. saskaņā ar rīkojumu par sprieduma atcelšanu.”

Ierakstu “Abd Al Wahab Abd Al Hafiz (alias a) Ferdjani Mouloud; b) Mourad; c) Rabah Di Roma). Adrese: Via Lungotevere Dante – Rome, Italy. Dzimšanas datums: 7.9.1967. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Abd Al Wahab Abd Al Hafiz (alias a) Ferdjani Mouloud; b) Mourad; c) Rabah Di Roma). Adrese: Via Lungotevere Dante, Roma, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 7.9.1967. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Papildu informācija: Neapoles tiesa 19.5.2005. aizmuguriski piesprieda piecu gadu cietumsodu. Bēguļo kopš 2007. gada septembra.”

Ierakstu “Kamal Ben Maoeldi Ben Hassan Al-Hamraoui (alias a) Kamel; b) Kimo). Adrese: a) Via Bertesi 27, Cremona, Italy; b) Via Plebiscito 3, Cremona, Italy. Dzimšanas datums: 21.10.1977. Dzimšanas vieta: Beja, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: P229856 (Tunisijas pase, izdota 1.11.2002., derīga līdz 31.10.2007.).” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Kamal Ben Maoeldi Ben Hassan Al-Hamraoui (alias a) Kamel; b) Kimo). Adrese: a) Via Bertesi 27, Kremona, Itālija; b) Via Plebiscito 3, Kremona, Itālija. Dzimšanas datums: 21.10.1977. Dzimšanas vieta: Beja, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases nr.: P229856 (Tunisijas pase, izdota 1.11.2002., derīga līdz 31.10.2007.). Papildu informācija: Brešā 13.7.2005. piespriests trīs gadu un četru mēnešu cietumsods. Ar tiesas spriedumu izraidīts no valsts, Eiropas Cilvēktiesību tiesa 17.4.2007. atlikusi sprieduma izpildi. Atbrīvots kopš 2007. gada septembra.”

Ierakstu “Aweys, Hassan Dahir (arī Ali, Sheikh Hassan Dahir Aweys) (arī Awes, Shaykh Hassan Dahir); dzimis 1935. gadā; Somālijas pilsonis.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Hassan Dahir Aweys (arī a) Ali, Sheikh Hassan Dahir Aweys; b) Awes, Shaykh Hassan Dahir; c) Hassen Dahir Aweyes; d) Ahmed Dahir Aweys; e) Mohammed Hassan Ibrahim; f) Aweys Hassan Dahir). Tituls: a) šeihs, b) pulkvedis. Dzimšanas datums: 1935. Valstspiederība: Somālijas. Papildu informācija: a) ziņots, ka kopš 2007. gada 12. novembra atrodas Eritrejā, b) izcelsme: no Hawiya, Habergdir, Ayr klana; c) Al-Itihaad Al-Islamiya (AIAI) galvenais vadītājs.”

10.

Ierakstu “Nessim Ben Mohamed Al-Cherif Ben Mohamed Saleh Al-Saadi (alias Abou Anis). Adrese: a) Via Monte Grappa 15, Arluno (Milan), Italy; b) Via Cefalonia 11, Milan, Italy. Dzimšanas datums: 30.11.1974. Dzimšanas vieta: Haidra Al-Qasreen, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M788331 (Tunisijas pase, izdota 28.9.2001., derīga līdz 27.9.2006.).” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Nessim Ben Mohamed Al-Cherif Ben Mohamed Saleh Al-Saadi (alias a) Saadi Nassim; b) Abou Anis). Adrese: a) Via Monte Grappa 15, Arluno (Milāna), Itālija; b) Via Cefalonia 11, Milāna, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 30.11.1974. Dzimšanas vieta: Haidra Al-Qasreen, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases nr.: M788331 (Tunisijas pase, izdota 28.9.2001., derīga līdz 27.9.2006.). Papildu informācija: Milānas pirmās instances tiesa 9.5.2005. piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodu un izraidīšanu no valsts. Atbrīvots 6.8.2006. Milānas prokurors iesniedza pārsūdzību, lieta tiek skatīta kopš 2007. gada septembra.”

11.

Ierakstu “Faraj Faraj Hussein Al-Sa’idi (alias a) Mohamed Abdulla Imad; b) Muhamad Abdullah Imad; c) Imad Mouhamed Abdellah; d) Faraj Farj Hassan Al Saadi; e) Hamza Al Libi; f) Abdallah Abd al-Rahim). Adrese: Viale Bligny 42, Milan, Italy (Imad Mouhamed Abdellah). Dzimšanas datums: 28.11.1980. Dzimšanas vieta: a) Lībija; b) Gaza (Mohamed Abdulla Imad); c) Jordānija (Mohamed Abdullah Imad); d) Palestīna (Imad Mouhamed Abdellah). Valstspiederība: Lībijas.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Faraj Faraj Hussein Al-Sa’idi (alias a) Mohamed Abdulla Imad ; b) Muhamad Abdullah Imad ; c) Imad Mouhamed Abdellah ; d) Faraj Farj Hassan Al Saadi ; e) Hamza Al Libi ; f) Abdallah Abd al-Rahim ). Adrese: Viale Bligny 42, Milāna, Itālija (Imad Mouhamed Abdellah). Dzimšanas datums: 28.11.1980. Dzimšanas vieta: a) Lībijas Arābu Džamahīrija; b) Gaza (Mohamed Abdulla Imad ) ; c) Jordānija (Muhamad Abdullah Imad ) ; d) Palestīna (Imad Mouhamed Abdellah ). Valstspiederība: Lībijas. Papildu informācija: Milānas pirmās instances tiesa 18.12.2006. piesprieda piecu gadu cietumsodu.”

12.

Ierakstu “Hassan Abdullah Hersi Al-Turki pseidonīmi: (Hassan Turki). Dzimšanas datums: ap 1944. gadu. Dzimšanas vieta: V reģions (Ogaden), Etiopija. Cita informācija: Ogaden klana Reer-Abdille apakšklana loceklis.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Hassan Abdullah Hersi Al-Turki (alias Hassan Turki). Tituls: šeihs. Dzimšanas datums: aptuveni 1944. gads. Dzimšanas vieta: Region V, Etiopija (Ogaden reģions austrumu Etiopijā) Valstspiederība: Somālijas. Papildu informācija: a) ziņots par aktīvu darbību dienvidu Somālijā, lejas Juba pie Kismayo, galvenokārt Jilibe un Burgabo kopš 2007. gada novembra; b) izcelsme: no Ogaden klana Reer-Abdille apakšklana; c) Al-Itihaad Al-Islamiya (AIAI) vadības loceklis; d) tiek uzskatīts, ka viņš bijis iesaistīts uzbrukumos Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībām Nairobi un Daresalamā 1998. gada augustā.”

13.

Ierakstu “L’Hadi Bendebka (alias a) Abd Al Hadi; b) Hadi). Adrese: a) Via Garibaldi, 70 – San Zenone al Po (PV), Itālija; b) Via Manzoni, 33 – Cinisello Balsamo (MI), Itālija (Pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 17.11.1963. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Papildu informācija: a) iedaļā norādītā adrese tiek lietota no 17.12.2001.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“L’Hadi Bendebka (alias a) Abd Al Hadi; b) Hadi). Adrese: a) Via Garibaldi, 70 – San Zenone al Po (PV), Itālija; b) Via Manzoni, 33, Cinisello Balsamo (MI), Itālija (Pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 17.11.1963. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Papildu informācija: a) iedaļā norādītā adrese tiek lietota no 17.12.2001., b) Neapoles apelācijas tiesa 16.3.2004. piesprieda astoņu gadu cietumsodu. Atrodas apcietinājumā Itālijā kopš 2007. gada septembra.”

14.

Ierakstu “Othman Deramchi (alias Abou Youssef). Adrese: a) Via Milanese, 5 – Sesto San Giovanni, Italy; b) Piazza Trieste, 11 – Mortara, Italy (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 7.6.1954. Dzimšanas vieta: Tighennif, Alžīrija. Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: DRMTMN54H07Z301T.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Othman Deramchi (alias Abou Youssef). Adrese: a) Via Milanese, 5, 20099 Sesto San Giovanni, Itālija; b) Piazza Trieste, 11, Mortara, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta kopš 2002. gada oktobra). Dzimšanas datums: 7.6.1954. Dzimšanas vieta: Tighennif, Alžīrija. Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: DRMTMN54H07Z301T; b) Neapoles tiesa 19.5.2005. piesprieda astoņu gadu cietumsodu. Atrodas apcietinājumā Itālijā kopš 2007. gada septembra.”

15.

Ierakstu “Radi Abd El Samie Abou El Yazid EL AYASHI, (arī MERA’I), Via Cilea 40, Milāna, Itālija. Dzimšanas vieta: El Gharbia (Ēģipte). Dzimšanas datums: 1972. gada 2. janvāris.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Radi Abd El Samie Abou El Yazid El Ayashi, (arī Mera’l). Adrese: Via Cilea 40, Milāna, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 2.1.1972. Dzimšanas vieta: El Gharbia (Ēģipte). Papildu informācija: Milānas pirmās instances tiesa 21.9.2006. piesprieda desmit gadu cietumsodu. Atrodas apcietinājumā Itālijā kopš 2007. gada septembra.”

16.

Ierakstu “Ahmed El Bouhali (alias Abu Katada). Adrese: vicolo S. Rocco, 10 – Casalbuttano (Kremona), Itālija. Dzimšanas datums: 31.5.1963. Dzimšanas vieta: Sīdī Kāsima (Maroka). Valstspiederība: Marokas. Papildu informācija: Itālijas nodokļu maksātāja kods LBHHMD63E31Z330M.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Ahmed El Bouhali (alias Abu Katada). Adrese: vicolo S. Rocco, 10, Casalbuttano (Kremona), Itālija. Dzimšanas datums: 31.5.1963. Dzimšanas vieta: Sīdī Kāsima (Maroka). Valstspiederība: Marokas. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja kods LBHHMD63E31Z330M; b) Kremonas zvērināto tiesa attaisnojusi 15.7.2006.”

17.

Ierakstu “Ali El Heit (alias a) Kamel Mohamed, b) Alì Di Roma). Adrese: a) via D. Fringuello 20, Roma, Itālija, b) Milāna, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: a) 20.3.1970., b) 30.1.1971. Dzimšanas vieta: Rouiba, Alžīrija.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Ali El Heit (alias a) Kamel Mohamed; b) Alì Di Roma). Adrese: a) via D. Fringuello 20, Roma, Itālija; b) Milāna, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: a) 20.3.1970.; b) 30.1.1971. Dzimšanas vieta: Rouiba, Alžīrija. Papildu informācija: Neapoles tiesa 19.5.2005. piesprieda piecu gadu cietumsodu. Atbrīvots 5.10.2006. Atkārtoti arestēts 11.8.2006. par teroristiskām darbībām. Atrodas apcietinājumā Itālijā kopš 2007. gada septembra.”

18.

Ierakstu “Sami Ben Khamis Ben Saleh Elsseid (alias a) Omar El Mouhajer, b) Saber). Adrese: Via Dubini 3, Gallarate (VA), Itālija. Dzimšanas datums: 10.2.1968. Dzimšanas vieta: Menzel Jemil Bizerte, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. K929139 (Tunisijas pase, izdota 14.2.1995., derīga līdz 13.2.2000.). Valsts identifikācijas nr. 00319547, piešķirts 8.12.1994. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: SSDSBN68B10Z352F, b) mātes vārds ir Beya al-Saidani, c) apcietināts Itālijā.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Sami Ben Khamis Ben Saleh Elsseid (alias a) Omar El Mouhajer; b) Saber). Adrese: Via Dubini 3, Gallarate (VA), Itālija. Dzimšanas datums: 10.2.1968. Dzimšanas vieta: Menzel Jemil Bizerte, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases nr. K929139 (Tunisijas pase, izdota 14.2.1995., derīga līdz 13.2.2000.). Valsts identifikācijas nr. 00319547 (piešķirts 8.12.1994.). Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: SSDSBN68B10Z352F; b) mātes vārds ir Beya al-Saidani; c) piespriests piecu gadu cietumsods, Milānas apelācijas tiesa 14.12.2006. samazināja cietumsodu līdz vienam gadam un astoņiem mēnešiem. Milānas tiesu iestāde 2.6.2007. izdeva viņa aresta orderi. Atrodas apcietinājumā Itālijā kopš 2007. gada oktobra.”

19.

Ierakstu “Mohammed Tahir HAMMID (arī ABDELHAMID AL KURDI), Via della Martinella 132, Parma, Itālija. Dzimšanas vieta: Poshok (Irāka). Dzimšanas datums: 1975. gada 1. novembris. Tituls: imams.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Mohammad Tahir Hammid (alias Abdelhamid Al Kurdi). Tituls: imams. Adrese: Via della Martinella 132, Parma, Itālija. Dzimšanas datums: 1.11.1975. Dzimšanas vieta: Poshok, Irāka. Papildu informācija: Itālijas tiesu iestāde 19.4.2004. piesprieda vienu gadu un 11 mēnešu cietumsodu. Atbrīvots 15.10.2004. Izraidīšanas orderis izdots 18.10.2004. Bēguļo kopš 2007. gada septembra.”

20.

Ierakstu “Ali Ahmed Nur Jim’ale (alias a) Jimale, Ahmed Ali; b) Jim’ale, Ahmad Nur Ali; c) Jumale, Ahmed Nur; d) Jumali, Ahmed Ali). Adrese: PO Box 3312, Dubai, UAE. Valstspiederība: Somālijas. Papildu informācija: pēc profesijas grāmatvedis, Mogadishu, Somālija.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Ali Ahmed Nur Jim’ale (alias a) Jimale, Ahmed Ali; b) Jim’ale, Ahmad Nur Ali; c) Jumale, Ahmed Nur; d) Jumali, Ahmed Ali). Adrese: P.O. Box 3312, Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti. Dzimšanas datums: 1954. gads. Valstspiederība: Somālijas. Papildu informācija: a) profesija: grāmatvedis, Mogadišu, Somālija; b) saistīts ar Al-Itihaad Al-Islamiya (AIAI).”

21.

Ierakstu “Abderrahmane Kifane. Adrese: via S. Biagio 32 vai 35 – Sant’Anastasia (NA), Itālija. Dzimšanas datums: 7.3.1963. Dzimšanas vieta: Kasablanka, Maroka. Papildu informācija: Itālijā 1995. gada 22. jūlijā piespriests 20 mēnešu cietumsods par atbalsta sniegšanu Bruņotajai islama grupai (GIA).” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Abderrahmane Kifane . Adrese: via S. Biagio 32 vai 35, Sant’Anastasia (NA), Itālija. Dzimšanas datums: 7.3.1963. Dzimšanas vieta: Kasablanka, Maroka. Papildu informācija: Itālijā 1995. gada 22. jūlijā piespriests 20 mēnešu cietumsods par atbalsta sniegšanu Bruņotajai islāma grupai (GIA). Neapoles apelācijas tiesa 16.3.2004. piesprieda trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Pamatojoties uz Augstākās Tiesas lēmumu, notiks jauna tiesa.”

22.

Ierakstu “Abdelkader Laagoub. Adrese: via Europa, 4 – Paderno Ponchielli (Kremona), Itālija. Dzimšanas datums: 23.4.1966. Dzimšanas vieta: Kasablanka, Maroka. Valstspiederība: Marokas. Papildu informācija: Itālijas nodokļu maksātāja kods LGBBLK66D23Z330U.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Abdelkader Laagoub . Adrese: via Europa, 4, Paderno Ponchielli (Kremona), Itālija. Dzimšanas datums: 23.4.1966. Dzimšanas vieta: Kasablanka, Maroka. Valstspiederība: Marokas. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja kods LGBBLK66D23Z330U; b) Kremonas zvērināto tiesa attaisnojusi 15.7.2006. un atbrīvojusi tajā pašā dienā.”

23.

Ierakstu “Fazul Abdullah Mohammed (arī Abdalla, Fazul; arī Adballah, Fazul; arī Aisha, Abu; arī Al Sudani, Abu Seif; arī Ali, Fadel Abdallah Mohammed; arī Fazul, Abdalla; arī Fazul, Abdallah; arī Fazul, Abdallah Mohammed; arī Fazul, Haroon; arī Fazul, Harun; arī Haroon; arī Haroun, Fadhil; arī Harun; arī Luqman, Abu; arī Mohammed, Fazul; arī Mohammed, Fazul Abdilahi; arī Mohammed, Fouad; arī Muhamad, Fadil Abdallah); dzimis 1972. gada 25. augustā vai 1974. gada 25. decembrī, vai 1974. gada 25. februārī Moroni, Komoru salās; Komoru vai Kenijas pilsonis” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Fazul Abdullah Mohammed (alias a) Abdalla, Fazul; b) Abdallah, Fazul; c) Ali, Fadel Abdallah Mohammed; d) Fazul, Abdalla; e) Fazul, Abdallah; f) Fazul, Abdallah Mohammed; g) Fazul, Haroon; h) Fazul, Harun; i) Haroun, Fadhil; j) Mohammed, Fazul; k) Mohammed, Fazul Abdilahi; l) Mohammed, Fouad; m) Muhamad, Fadil Abdallah; n) Abdullah Fazhl; o) Fazhl Haroun; p) Fazil Haroun; q) Faziul Abdallah; r) Fazul Abdalahi Mohammed; s) Haroun Fazil; t) Harun Fazul; u) Khan Fazhl; v) Farun Fahdl; w) Harun Fahdl; x) Abdulah Mohamed Fadl; y) Fadil Abdallah Muhammad; z) Abdallah Muhammad Fadhul; aa) Fedel Abdullah Mohammad Fazul; ab) Fadl Allah Abd Allah; ac) Haroon Fadl Abd Allah; ad) Mohamed Fadl; ae) Abu Aisha; af) Abu Seif Al Sudani; ag) Haroon; ah) Harun; ai) Abu Luqman; aj) Haroun; ak) Harun Al-Qamry; al) Abu Al-Fazul Al-Qamari; am) Haji Kassim Fumu; an) Yacub). Dzimšanas datums: a) 25.8.1972.; b) 25.12.1974.; c) 25.2.1974.; d) 1976.; e) 1971. gada februāris. Dzimšanas vieta: Moroni, Komoru salas. Valstspiederība: a) Komoru salu; b) Kenijas. Papildu informācija: a) ziņots par darbību dienvidu Somālijā kopš 2007. gada novembra; b) ziņots par to, ka viņam ir Kenijas un Komoru salu pases; c) tiek uzskatīts, ka viņš bijis iesaistīts uzbrukumos Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībām Nairobi un Daresalamā 1998. gada augustā, kā arī nākamajos uzbrukumos Kenijā 2002. gadā; d) saskaņā ar pieejamām ziņām ir veicis plastisko operāciju.”

24.

Ierakstu “Yacine Ahmed NACEr (alias Yacine Di Annaba). Dzimšanas datums: 2.12.1967. Dzimšanas vieta: Annaba, Alžīrija. Adrese: a) rue Mohamed Khemisti, 6 – Annaba, Algeria; b) vicolo Duchessa, 16 – Naples, Italy, c) via Genova, 121 – Naples, Italy (pastāvīgā dzīvesvieta).” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Yacine Ahmed NACEr (alias Yacine Di Annaba). Dzimšanas datums: 2.12.1967. Dzimšanas vieta: Annaba, Alžīrija. Adrese: a) rue Mohamed Khemisti, 6, Annaba, Alžīrija; b) vicolo Duchessa, 16, Neapole, Itālija; c) via Genova, 121, Neapole, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Papildu informācija: Neapoles tiesa 19.5.2005. piesprieda piecu gadu cietumsodu. Arestēts Francijā 5.7.2005. un 27.8.2005. izdots Itālijai. Apcietinājumā kopš 2007. gada septembra.”

25.

Ierakstu “Al-Azhar Ben Khalifa Ben Ahmed Rouine (alias a) Salmane, b) Lazhar). Adrese: Vicolo S. Giovanni, Rimini, Itālija. Dzimšanas datums: 20.11.1975. Dzimšanas vieta: Sfāksa (Tunisija). Valstspiederība: Tunisijas. Pases nr.: P182583 (Tunisijas pase, izdota 13.9.2003., derīga līdz 12.9.2007.).” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Al-Azhar Ben Khalifa Ben Ahmed Rouine (alias a) Salmane; b) Lazhar). Adrese: Vicolo S. Giovanni, Rimini, Itālija. Dzimšanas datums: 20.11.1975. Dzimšanas vieta: Sfāksa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases nr.: P182583 (Tunisijas pase, izdota 13.9.2003., derīga līdz 12.9.2007.). Papildu informācija: Milānas pirmās instances tiesa 9.5.2005. piesprieda divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Apelācijas sūdzība tiek skatīta Milānas apelācijas tiesā kopš 2007. gada septembra. Atbrīvots kopš 2007. gada septembra.”

26.

Ierakstu “Ahmed Salim Swedan Sheikh (alias (a) Ally, Ahmed; (b) Suweidan, Sheikh Ahmad Salem, (c) Swedan, Sheikh, (d) Swedan, Sheikh Ahmed Salem, (e) Ally Ahmad, (f) Muhamed Sultan, (g) Sheik Ahmed Salim Sweden, (h) Sleyum Salum, (i) Ahmed The Tall, (j) Bahamad, (k) Bahamad, Sheik, (l) Bahamadi, Sheikh, (m) Sheikh Bahamad). Dzimšanas datums: (a) 9.4.1969., (b) 9.4.1960., (c) 4.9.1969. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr.: A163012 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas Nr.: 8534714 (Kenijas personas apliecība izdota 14.11.1996.).” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Ahmed Salim Swedan Sheikh (alias a) Ally, Ahmed; b) Suweidan, Sheikh Ahmad Salem; c) Swedan, Sheikh; d) Swedan, Sheikh Ahmed Salem; e) Ally Ahmad; f) Muhamed Sultan; g) Sheik Ahmed Salim Sweden; h) Sleyum Salum; i) Sheikh Ahmed Salam; j) Ahmed The Tall; k) Bahamad; l) Bahamad, Sheik; m) Bahamadi, Sheikh; n) Sheikh Bahamad). Tituls: šeihs. Dzimšanas datums: a) 9.4.1969.; b) 9.4.1960.; c) 4.9.1969. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases nr.: A163012 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas nr.: 8534714 (Kenijas personas apliecība, izdota 14.11.1996.). Papildu informācija: tiek uzskatīts, ka viņš bijis iesaistīts uzbrukumos Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībām Nairobi un Daresalamā 1998. gada augustā.”

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

19.1.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/17

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 12. oktobris),

attiecībā uz 111. un 172. pantu Polijas tiesību akta projektā par ģenētiski modificētiem organismiem, ko Polijas Republika ir paziņojusi saskaņā ar EK dibināšanas līguma 95. panta 5. punktu kā atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK noteikumiem par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4697)

(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/62/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. panta 5. un 6. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Līguma 95. panta 6. punkta pirmajā rindkopā paredzēts:

“5. […] ja pēc tam, kad Padome vai Komisija paredzējusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata, ka tai jāievieš savi noteikumi, kas pamatojas uz jauniem zinātnes datiem vides vai darba vides aizsardzības jomā un ir saistīti ar īpašu problēmu, kas šai dalībvalstij radusies pēc saskaņošanas pasākuma paredzēšanas, tā dara Komisijai zināmus plānotos noteikumus, kā arī pamatojumu to ieviešanai.

6. Komisija sešos mēnešos pēc […] 5. punktā minētās paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.”

(2)

Vēstulē, kas datēta ar 2007. gada 13. aprīli, Polijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar EK Līguma 95. panta 5. punktu paziņoja Komisijai par tiesību akta projekta par ģenētiski modificētiem organismiem 111. un 172. pantu, ar ko atkāpjas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK (1) noteikumiem par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (turpmāk tekstā “Direktīva 2001/18/EK”).

(3)	Komisija 2007. gada 9. jūlija vēstulē informēja Polijas iestādes, ka tā ir saņēmusi paziņojumu saskaņā ar EK Līguma 95. panta 5. punktu un ka paziņojuma izskatīšanai paredzētais sešu mēnešu laika posms atbilstoši 95. panta 6. punkta noteikumiem ir sācies pēc minētā paziņojuma.

(4)	Komisija paziņojumu par pieprasījumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2), lai informētu citas ieinteresētās puses, uz kurām attiecas projektā norādītie valsts pasākumi, kurus Polija ir paredzējusi pieņemt (3).

2. ATTIECĪGIE KOPIENAS TIESĪBU AKTI

2.1. Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē

(5)	Direktīva 2001/18/EK pamatojas uz EK Līguma 95. pantu. Tās mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus un procedūras par apzinātai izplatīšanai vidē paredzēto ĢMO atļaušanu. Saskaņā ar tās 34. pantu dalībvalstīm direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2002. gada 17. oktobrim.

(6)

Direktīva 2001/18/EK ievieš pakāpeniskas apstiprināšanas procesu, katrā atsevišķā gadījumā novērtējot risku cilvēka veselībai un videi, pirms var izplatīt vidē vai laist tirgū kādu ĢMO vai produktu, kas sastāv no ĢMO vai ģenētiski modificētiem mikroorganismiem (ĢMM) vai tos satur. Direktīva paredz divas atšķirīgas procedūras: eksperimentālos nolūkos (B daļā) un izplatīšanai, laižot tirgū (C daļā). B daļā noteiktajai izplatīšanai vajadzīga valsts līmeņa atļauja, bet uz C daļā paredzēto izplatīšanu attiecas Kopienas procedūra, pēc kuras pieņemtais galīgais lēmums ir spēkā visā Eiropas Savienībā. Direktīva 2001/18/EK paredz transgēno dzīvnieku laišanu tirgū un izplatīšanu vidē, pamatojoties uz to, ka tie ir klasificēti kā ĢMO. Lai gan līdz šim transgēnie dzīvnieki vai zivis šajā nolūkā nav apstiprināti, minētā direktīva tomēr paredz šādu iespēju. Papildus iepriekš minētajiem noteikumiem, kuri attiecas uz atļaujas procedūrām, Direktīvas 2001/18/EK 23. pantā ir “drošības klauzula”. Norādītā panta noteikumi galvenokārt paredz, ka “dalībvalstij, ņemot vērā jaunu vai papildu informāciju, kas ir kļuvusi pieejama pēc piekrišanas došanas un ietekmē vides riska novērtējumu vai esošās informācijas pārvērtējumu, pamatojoties uz jaunu vai papildu zinātnes atzinumu, ir sīki izstrādāts pamatojums, lai uzskatītu, ka par produktu, kurš sastāv no ĢMO vai sastāv no tiem, ir sniegts pareizs paziņojums un uz to attiecas ar šo direktīvu dotrā rakstveida piekrišana, bet tomēr produkts rada risku cilvēku veselībai vai videi, tad attiecīgā dalībvalsts uz laiku savā teritorijā var ierobežot vai aizliegt tā produkta lietošanu vai pārdošanu, kurš satur ĢMO vai sastāv no tiem”. Turklāt nopietna apdraudējuma gadījumā dalībvalstis var veikt tādus ārkārtas pasākumus kā ĢMO tirgū laišanas pārtraukšana vai izbeigšana, un tām par lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz 23. pantu, kā arī par tāda lēmuma pieņemšanas iemesliem jāinformē Komisija. Pamatojoties uz to, par izmantoto drošības klauzulu Kopienas līmenī pieņem lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2.2. Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (4) ar ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību (turpmāk tekstā “Regula (EK) Nr. 1829/2003”) mērķis saskaņā ar tās 1. pantu ir: a) sniegt pamatu, lai varētu nodrošināt cilvēka dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, tajā pašā laikā nodrošinot iekšējā tirgus efektīvu darbību; b) noteikt Kopienas procedūras atļauju izsniegšanai un uzraudzībai attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību; un c) izveidot ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības marķēšanas noteikumus. Ņemot vērā šos dažādos mērķus, minētā regula pamatojas uz EK Līguma 37. un 95. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Minētā regula piemērojama pārtikā un dzīvnieku barībā izmantojamiem ĢMO, pārtikai un dzīvnieku barībai, kas sastāv no ĢMO vai tos satur, un pārtikai un dzīvnieku barībai, kas ražota no sastāvdaļām, kuras ražotas no ĢMO vai satur no ĢMO ražotas sastāvdaļas. Kā atgādināts Regulas 11. apsvērumā, atļauju var piešķirt arī attiecībā uz ĢMO, ko izmantos par izejvielu pārtikas un dzīvnieku barības ražošanā.

(8)

Ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 ir izveidota centralizēta ĢMO atļaušanas sistēma (3. līdz 7. pants attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un 15. līdz 19. pants attiecībā uz ģenētiski modificētu dzīvnieku barību). Kopā ar katru pieteikumu ir dokumentācija, kurā sniegta Direktīvas 2001/18/EK III un IV pielikumā prasītā informācija un informācija un secinājumi par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā norādītajiem principiem (5. panta 5. punkta a) apakšpunkts un 17. panta 5. punkta a) apakšpunkts). Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) par katru atļauju sagatavo atzinumu (6. un 18. pants). Gadījumā, ja ĢMO izmantos kā sēklas vai citu pavairojamo materiālu, uz ko attiecas Regulas darbības joma, 6. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 18. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka vides riska novērtēšanu EFSA deleģē kompetentajai valsts iestādei. Regulas 8. pants paredz noteikumus, kuri piemērojami “esošajiem produktiem”, kas definēti kā pārtikas produkti, kuri laisti tirgū saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/220/EEK (5) pirms Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 258/97 (6) stāšanās spēkā vai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 258/97 minētajiem noteikumiem, kā arī citiem pirms minētās regulas piemērošanas dienas tirgū likumīgi laistiem produktiem, par kuriem operatori, kuri ir atbildīgi par laišanu tirgū, sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas ir paziņojuši Komisijai, ka produkti ir tirgū laisti pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Saskaņā ar to pašu 8. pantu attiecīgos produktus var turpināt laist tirgū, izmantot un pārstrādāt, ievērojot dažus nosacījumus. Regulas 20. pantā noteikta tāda pati procedūra attiecībā uz dzīvnieku barības produktiem, kas ir bijuši atļauti saskaņā ar Direktīvu 90/220/EEK vai Direktīvu 2001/18/EK, arī izmantošanai dzīvnieku barībā saskaņā ar Padomes Direktīvu 82/471/EEK (7), un ir ražoti no ĢMO, vai saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (8), produktiem, kuri satur ĢMO, sastāv vai ir ražoti no ĢMO. Viena gada laikā no Regulas piemērošanas dienas un pēc pārbaudes, ka visa vajadzīgā informācija ir iesniegta un izskatīta, attiecīgos produktus iekļauj Kopienas ģenētiski modificētās pārtikas un dzīvnieku barības reģistrā (“Reģistrs”).

3. PAZIŅOTIE VALSTS TIESĪBU AKTI

3.1. Paziņoto valsts tiesību aktu darbības joma

(9)

Polija savam paziņojumam ir pievienojusi visus tiesību akta projekta noteikumus. Tomēr saskaņā ar Polijas iesniegto paskaidrojumu atkāpe no Direktīvas 2001/18/EK ir tikai tiesību akta projekta IV daļas 111. panta 2. punkta 5. un 6. apakšpunkts, kas attiecas uz ĢMO apzinātu izplatīšanu eksperimentālos nolūkos, un tā 172. pants. Saskaņā ar to novērtējums šajā lēmumā būs ierobežots ar minētajiem noteikumiem, neskarot citas oficiālās procedūras, ar ko galīgi novērtēs tiesības akta atlikušās daļas – tostarp pārējo 111. panta noteikumu – atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

3.1.1. 111. pants (apzināta izplatīšana eksperimentālos nolūkos)

(10)

111. pantā noteikts pieteikumu saturs lēmuma pieņemšanai par ĢMO apzinātu izplatīšanu.

Saskaņā ar 111. panta 1. punktu: “Pieteikumam attiecībā uz lēmuma pieņemšanu apzinātas izplatīšanas jautājumā jāsatur” un

saskaņā ar 111. panta 2. punktu: “Pieteikumam attiecībā uz lēmuma pieņemšanu apzinātas izplatīšanas jautājumā tiek pievienots”:

1)	riska novērtējums, kas sagatavots par izplatāmajiem ģenētiski modificētiem organismiem […];

2)	dokumentācija, kas attiecas uz riska novērtējuma sagatavošanu […];

3)	apzinātas izplatīšanas tehniskā dokumentācija;

4)	darbības programma ar apzinātu izplatīšanu saistīta cilvēku vai dzīvnieku veselības vai vides nekaitīguma apdraudējuma gadījumā;

5)	pašvaldības vadītāja vai pilsētas mēra apliecinājums, ka vietējās teritorijas attīstības plānā attiecībā uz vajadzību aizsargāt attiecīgās teritorijas vietējo vidi, dabu un kultūras ainavu ir paredzēta apzinātas izplatīšanas iespēja;

6)	apzinātas izplatīšanas vietai tuvējo zemnieku saimniecību īpašnieku rakstiski paziņojumi, ka viņi neiebilst pret izplatīšanu;

7)	notāra apstiprināta līguma kopija par apzinātas izplatīšanas veikšanu […];

8)	pieteikuma kopsavilkums.

3.1.2. 172. pants (īpašu zonu izveide ĢMO audzēšanai)

(11)

172. pantā noteikts:

“1. Aizliegts audzēt ģenētiski modificētus augus, ja netiek ievēroti 2. punkta noteikumi.

2. Par lauksaimniecību atbildīgais ministrs, apspriežoties ar ministru, kas ir atbildīgs par vidi, un saņemot atzinumu no administratīvā rajona (gmina) padomes, kuras teritorijā tiks audzēti ģenētiski modificētie augi, izdod lēmumu par ģenētiski modificēto augu audzēšanai paredzētas zonas izveidi īpašā zonā, kas atrodas administratīvā rajona teritorijā (ģenētiski modificēto augu audzēšanai paredzētā zona), pēc tam, kad 4. panta 21. punkta f) apakšpunktā minētais pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieteikumu lēmuma saņemšanai par ģenētiski modificēto augu audzēšanai paredzēto zonu.

3. Pieteikumā lēmuma saņemšanai par ģenētiski modificētu augu audzēšanai paredzētas zonas izveidi jānorāda:

1)	4. panta 21. punkta f) apakšpunktā minētā pieteikuma iesniedzēja vārds un uzvārds vai nosaukums un juridiskā adrese;

2)	ģenētiski modificētā auga suga un šķirne vai līnija, īpašības, kas iegūtas ģenētiskās modifikācijas rezultātā, un tās unikālais identifikators;

zemesgabala kadastra numurs lauksaimniecības zemesgabalam ražotāju uzskaites, zemnieku saimniecību uzskaites un pieteikumu par maksājumu piešķiršanu uzskaites valsts sistēmas nozīmē, lauksaimniecības zemesgabala platība hektāros, lauksaimniecības zemesgabala atrašanās vieta kadastrālajā zemesgabalā, attiecīgā kadastra zemesgabala lapas numurs kadastra kartē, kadastrālā reģiona nosaukums un administratīvā rajona un vojevodistes nosaukums.

4. Pieteikumus iesniedz rakstiski un elektroniskā veidā.

5. Pieteikumam, kas minēts 3. punktā, ir pievienoti to zemes īpašnieku, kuru īpašumi atrodas telpiskās izolācijas zonā pie zemes, kurā ir plānots audzēt ģenētiski modificētus augus, rakstiski paziņojumi, ka viņi neiebilst pret nodomu radīt zonu, kas paredzēta ģenētiski modificētu augu audzēšanai.

6. Pieteikuma par lēmuma izdošanu attiecībā uz ģenētiski modificētu augu audzēšanai paredzēto zonu par lauksaimniecību atbildīgais ministrs piecu dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas dienas rakstiski un elektroniskā veidā nosūta:

1)	par vidi atbildīgajam ministram;

2)	tā administratīvā rajona padomei, kurā audzēs ģenētiski modificētos augus,

un tie 45 dienu laikā pēc 3. punktā minētā pieteikuma eksemplāra saņemšanas par lauksaimniecību atbildīgajam ministram dara zināmu motivētu nostāju konkrētajā jautājumā.

7. Par vidi atbildīgais ministrs pēc tam, kad saņemts 26. panta 4. punktā minētās grupas atzinums un 25. pantā minētās komitejas atzinums, dara zināmu par lauksaimniecību atbildīgajam ministram 6. punkta 1. apakšpunktā minēto nostāju.

8. 6. punkta 2. apakšpunktā minētā administratīvā rajona padome tūlīt pēc pieteikuma saņemšanas attiecīgajā rajonā parasti pieņemtajā veidā tajā esošo informāciju dara zināmu sabiedrībai pilsētā vai ciemā, kurā tiks izveidota zona.”

(12)	Polija ir darījusi Komisijai zināmus visus 172. panta noteikumus. Neskarot citas oficiālās procedūras, ar ko novērtēs tiesību akta pārējās daļas atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija uzskata, ka visi 172. panta noteikumi neatbilst Direktīvas 2001/18/EK prasībām.

3.2. Paziņoto valsts noteikumu ietekme uz Kopienas tiesību aktiem

3.2.1. 111. panta 2. punkta 5. un 6. apakšpunkta ietekme

(13)	Pēdējo minēto noteikumu darbības joma saistībā ar paskaidrojuma rakstā sniegto skaidrojumu nozīmē, ka tā galvenokārt ietekmēs ĢMO izplatīšanu jebkurā citā nolūkā, nevis laišanu tirgū (galvenokārt lauka izmēģinājumus) atbilstoši Direktīvas 2001/18/EK B daļai (5. līdz 11. pants).

3.2.2. 172. panta ietekme

(14)

Tiesību akta projekta 172. panta 1. punkta darbības joma nozīmē, ka tas galvenokārt ietekmēs:

—	saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK C daļas (12. līdz 24. pants) noteikumiem atļauto ģenētiski modificēto augu sēklu audzēšanu,

—	saskaņā ar Direktīvas 90/220/EEK noteikumiem jau apstiprināto tādu ģenētiski modificēto augu sēklu audzēšanu, kas tagad paziņotas kā esoši produkti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1829/2003 8. un 20. pantam,

—	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 noteikumiem atļauto ģenētiski modificēto augu sēklu audzēšanu.

4. POLIJAS IESNIEGTAIS PAMATOJUMS

(15)	Par tiesību akta projektu sniegtā informācija, kurā ir interpretācija par tiesību akta ietekmi un tā atbilstību Kopienas tiesību aktiem, ir sniegta iesniegtajā paskaidrojumā par tiesību akta projektu (12. un 16.–17. lpp.) un paziņojuma tekstā (3.–5. lpp.).

4.1. Par 111. panta 2. punkta 5. un 6. apakšpunktu iesniegtais pamatojums

(16)	Saskaņā ar Polijas paziņojumu (3.–4. lpp.) un paskaidrojumu (12. lpp.) EK Līguma 95. panta 5. punkta nozīmē “īpašu problēmu” elementa esamību pamato šādi argumenti.

(17)

Gatavojot projektu noteikumiem, ar kuriem reglamentē ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē eksperimentālos nolūkos, pieņemtais princips bija, ka konkrētā lauka eksperimenta drošuma novērtēšanai attiecībā uz drošumu videi jārada iespējami stingru noteikumu kopums. Tas ir īpaši svarīgi, jo izplatīšana ir pirmais posms pētījumā, kurā jauns ģenētiski modificēts organisms nonāk saskarē ar vidi, un eksperimentu veic bez tādiem efektīviem aizsardzības pasākumiem, kurus izmanto noslēgtās sistēmās.

(18)

Tādu organismu ietekme uz vidi nav zināma un var būt kaitīga (tas īpaši attiecas uz organismiem, kas nav ģenētiski modificēti augstākie augi). Tāpēc šādu darbību veikšanā ir jāievēro īpaši drošības pasākumi atbilstoši piesardzības principam, kas jāievēro ES dalībvalstīs. Ņemot vērā Polijas bagātīgo bioloģisko daudzveidību, ģenētiski modificētu organismu izplatīšana vidē var izraisīt ievērojamus tās darbības traucējumus.

(19)	Tāpēc tika pieņemts galvenais princips, ka konkrētā lauka izmēģinājumu visu sastāvdaļu novērtējumam jābūt iespējami stingram. Īpašs uzsvars tika likts uz vides apstākļiem (augsnes sastāvu, faunu, floru, aizsargājamu sugu esamību, klimatiskajiem apstākļiem u.c.).

(20)

Šie priekšlikumi (proti, par izplatīšanas atkarību no kaimiņos esošo lauksaimniecības zemesgabalu īpašnieku piekrišanas un vietējo teritorijas plānu noteikumiem) uzliek pieteikumu iesniedzējiem papildu saistības, bet neizslēdz iespēju veikt darbu, kas saistīts ar ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē. Ierobežojošā pieeja izplatīšanas jautājumam ir saistīta arī ar Polijas lauksaimniecības struktūru, kas Kopienā ir viena no visvairāk sadrumstalotajām. Tas rada nopietnu problēmu ne vien ĢM augu komercaudzēšanai, bet arī drošai lauka izmēģinājumu ierīkošanai.

(21)	Attiecībā uz vides aizsardzību Polijas iestādes nenorāda uz jauniem zinātnes datiem, kas iegūti laikā pēc Direktīvas pieņemšanas.

4.2. Izvirzītais pamatojums attiecībā uz 172. pantu

(22)

Saskaņā ar Polijas paziņojumu (4.–5. lpp.) un paskaidrojumu (16.–17. lpp.) komercaudzēšanas noteikumi valsts tiesību aktos lielā mērā pamatojas uz Komisijas 2003. gada 23. jūlija Ieteikumu 2003/556/EK par valstu stratēģijas pamatnostādnēm un labāko praksi, lai nodrošinātu ģenētiski modificētu kultūraugu līdzāspastāvēšanu ar parasto un organisko lauksaimniecību (9).

(23)

Doma izveidot ģenētiski modificētu augu audzēšanai paredzētas zonas attīsta iepriekš minētā ieteikuma pielikuma 3.3. punktu, kas attiecas uz kaimiņos esošo zemnieku saimniecību sadarbību. Ir ņemts vērā arī 2. un 3.3.2. punkts (saskaņoti pārvaldības pasākumi), kurā minēta dažādu zemnieku saimniecību lauku brīvprātīgu apvienošanos grupās, lai konkrētajā rajonā audzētu līdzīgas kultūraugu šķirnes (ĢM, parastās vai organiskās), kā arī ņemts vērā 3.3.3. apakšpunkts, kas attiecas uz zemnieku brīvprātīgu vienošanos par viena ražošanas veida zonām.

(24)	Saskaņā ar tiesību akta projektu ģenētiski modificētus augus var audzēt tikai rajonos, kuros nav no dabas saglabāšanas viedokļa vērtīgu elementu un kuru lauksaimniecības struktūra nodrošina transgēnu augu audzēšanas drošību, nekaitējot citu lauksaimnieku darbībai.

(25)	Tiesību akta projektā paredzētie noteikumi ļauj iespējami pilnīgi samazināt risku, kas saistīts ar pavairojamā materiāla sajaukšanos vai ģenētiski modificētu augu krustojumu rašanos ar nemodificētiem augiem, un dod iespēju veikt ģenētiski modificēto kultūru inspekcijas.

(26)

Pamatojums valsts noteikumu atkāpēm attiecībā uz transgēnu augu audzēšanas ierobežojumiem ir nepieciešamība ievērot Polijas sabiedrības vēlmes. Noteikumu mērķis, ar kuriem ierobežo ĢM augu audzēšanu, ir novērst iespējamo kaitējumu, kas var rasties transgēno augu iespējamās krustošanās dēļ ar parastajiem augiem. Bažas par ĢM augu audzēšanu galvenokārt ir saistītas ar neiespējamību izslēgt kultūraugu piesārņojuma risku varbūtējās krustošanās dēļ. Tas izriet no fakta, ka Polijas lauksaimniecība ir lielā mērā sadrumstalota. Polijā ir gandrīz divi miljoni zemnieku saimniecību un vidējā saimniecības platība ir mazāka par 8 ha. Polijas lauksaimniecības sistēmai raksturīga konvenciāla ražošana, un palielinās interese par organisko lauksaimniecību. Ņemot vērā šādu sadrumstalotības līmeni, nav iespējams izolēt ĢM kultūraugus no parastās un organiskās lauksaimniecības kultūrām, un tas var arī nopietni apdraudēt organisko lauksaimniecību, kas Polijā attīstās. Šajā situācijā transgēnu augu nekontrolēta ieviešana lauksaimniekiem var radīt zaudējumus.

(27)

Polijas lauksaimnieku neapmierinātību palielina arī tas, ka nav noteikumu par zaudējumu kompensāciju lauksaimniecībai, kuru cēlonis ir nekontrolēta šķirņu krustojumu rašanās. Patlaban nav valsts noteikumu par triju lauksaimniecības formu – konvenciālās saimniekošanas sistēmas, organiskās lauksaimniecības un transgēno augu izmantošanas – līdzāspastāvēšanu, projekta noteikumi ir pirmais mēģinājums šo jautājumu reglamentēt.

(28)	Attiecībā uz vides aizsardzību Polijas iestādes nenorāda uz jauniem zinātnes datiem, kas iegūti pēc Direktīvas pieņemšanas.

5. JURIDISKAIS NOVĒRTĒJUMS

(29)

EK Līguma 95. panta 5. punkts piemērojams jauniem valsts pasākumiem, kas ievieš ar Kopienas saskaņošanas pasākuma prasībām nesaderīgas prasības, pamatojoties uz vides vai darba vides aizsardzību un ņemot vērā attiecīgajai dalībvalstij īpašu problēmu, kas radusies pēc saskaņošanas pasākuma pieņemšanas un ir pamatota ar jauniem zinātnes datiem.

(30)

Turklāt saskaņā ar Līguma 95. panta 6. punktu Komisijai ir jāapstiprina vai arī jānoraida projekts attiecīgajiem valsts noteikumiem, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(31)	Polijas iestāžu 2007. gada 13. aprīlī iesniegtā paziņojuma nolūks ir saņemt apstiprinājumu 111. panta 2. punkta 5. un 6. apakšpunkta un 172. panta noteikumu iekļaušanai tiesību aktā, kurus Polija uzskata par atkāpi no Direktīvas 2001/18/EK.

(32)	Polija ir iesniegusi minēto paziņojumu kā par atkāpi tikai no Direktīvas 2001/18/EK. Tāpēc juridiskajā novērtējumā šajā lēmumā vērība galvenokārt pievērsta tikai Direktīvai 2001/18/EK.

(33)

Direktīva 2001/18/EK Kopienas līmenī saskaņo noteikumus par apzinātu ĢMO izplatīšanu, eksperimentālu izplatīšanu vai laišanu tirgū. Šo tiesību aktu horizontālo sastāvdaļu var uzskatīt par stūrakmeni apzinātai ĢMO izplatīšanai vidē Eiropas Savienībā, jo īpaši tāpēc, ka arī atļaujas saskaņā ar tiesību aktiem par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību (Regula (EK) Nr. 1829/2003) piešķir atbilstoši minētajā direktīvā noteiktajiem principiem.

(34)

Salīdzinot Direktīvas 2001/18/EK noteikumus ar paziņotajiem valsts pasākumiem, kļūst skaidrs, ka pēdējie ir vairāk ierobežojoši par Direktīvā paredzētajiem pasākumiem, jo īpaši turpmāk norādītajos aspektos:

—

saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK B daļas noteikumiem uz ĢMO izplatīšanu neattiecas nekādu trešo personu (piemēram, kaimiņos esošo lauksaimnieku, kā noteikts Polijas tiesību akta projektā) un iestāžu (piemēram, vietējo pašvaldību, kā paredzēts Polijas tiesību akta projektā) piekrišana, ja tās nav atbilstoši Direktīvas 4. panta 4. punktam norīkotās kompetentās iestādes,

—

Direktīva 2001/18/EK nodrošina Kopienā apstiprinātu ģenētiski modificētu augu sēklu brīvu apgrozību. Ar Direktīvas 13.–18. pantu noteikta atļauju piešķiršanas procedūra, kurā ietilpst katra individuālā paziņojuma par ĢMO novērtējums, ko veic kompetentās iestādes, un atbilstoši apstākļiem atļaujas došana, izmantojot Padomes Lēmuma 1999/468/EK (10) 5. un 7. pantā norādīto komitejas procedūru. Saskaņā ar Direktīvas 19. pantu (“Piekrišana”) “[…] ja tā laišanai tirgū ir dota rakstveida piekrišana, un tiktāl, cik ievēro īpašos lietošanas un vides, un/vai ģeogrāfiskā apgabala nosacījumus”. Turklāt ar Direktīvas 22. pantu (“Brīva apgrozība”) ir noteikts: “Neierobežojot 23. pantu, dalībvalstis nevar aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu produktu laišanu tirgū, kas satur GMO vai sastāv no tiem, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām.”

(35)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja ĢMO saņem piekrišanu audzēšanai ES atbilstoši Direktīvā 2001/18/EK paredzētajai procedūrai, dalībvalstis nedrīkst noteikt papildu ierobežojumus to audzēšanai. Tomēr Polijas tiesību akts aizliedz to audzēšanu, ja nav paredzētas īpašas zonas, pat ja tādus ierobežojumus neparedz rakstiskā piekrišana, kas dota saskaņā ar Direktīvu.

(36)	Direktīva 2001/18/EK nav ievērota, ciktāl tiesību akta projekts ierobežo visu ĢMO audzēšanu Polijā, tā kā Direktīvā (13.–18. pants) paredzēta procedūra EK līmenī, saskaņā ar kuru katrā atsevišķā gadījumā pirms ĢMO tirgū laišanas atļaujas piešķiršanas jāveic riska analīze.

(37)

Ierosinātie ģenētiski modificēto augu sēklu audzēšanas ierobežojumi Polijā radītu arī šķērsli ģenētiski modificēto sēklu laišanai tirgū, kas būtu atļauts minētajā nolūkā atbilstoši Direktīvai 2001/18/EK. Tiesību akta projektam tādējādi būtu ietekme attiecībā uz sēklām, kas jau apstiprinātas laišanai tirgū atbilstoši esošajiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī attiecībā uz apstiprinājumiem nākotnē.

(38)

Polijas tiesību akta projekta 111. panta 2. punkta 5. un 6. apakšpunkta noteikumi cenšas ierobežot ģenētiski modificētu augu sēklu eksperimentālu audzēšanu. Ģenētiski modificētu sēklu izplatīšanu eksperimentāliem mērķiem atbilstoši Direktīvai 2001/18/EK reglamentē valstu līmenī, nevis Kopienas līmenī. Saskaņā ar Direktīvas 6. panta 1. punktu (“Atļauju piešķiršanas standarta procedūra”) paziņojumu par katru ĢMO eksperimentālas izplatīšanas gadījumu iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā tās notiks. Saskaņā ar 6. panta 8. punktu paziņojuma sniedzējs var sākt izplatīšanu tikai tad, ja viņš ir saņēmis kompetentās iestādes rakstisku piekrišanu un izplatīšana atbilst visiem šajā piekrišanā minētajiem nosacījumiem. Tādējādi paziņotā tiesību akta projekta noteikumi, kuros, lai atļautu tādu izplatīšanu, paredzētas papildu administratīvas prasības – piemēram, pašvaldības vadītāja apliecinājumi un kaimiņos esošo lauksaimnieku rakstiski paziņojumi, ka pret izplatīšanu viņiem nav iebildumu – neatkarīgi no potenciālā riska jāuzskata par Direktīvai neatbilstošu.

(39)

172. panta 1. punkta noteikumi paredz ģenētiski modificētu augu audzēšanas aizliegumu, ievērojot 2. punkta noteikumus, proti, Zemkopības ministrijai jānorāda īpašas zonas. Šis vispārējais aizliegums pārkāpj Direktīvas 2001/18/EK 19. pantu, kurā noteikts, ka poduktu, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, var lietot bez turpmākās izziņošanas visā Kopienā, ja tā laišanai tirgū ir dota rakstveida piekrišana, un tiktāl, cik ievēro īpašos lietošanas un vides, un/vai ģeogrāfiskos apgabala nosacījumus. Turklāt Polijas tiesību akta projektā paredzētais vispārējais aizliegums ir Direktīvas 22. panta pārkāpums, kas nosaka, ka dalībvalstis nevar aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, ja tie atbilst minētās direktīvas prasībām.

(40)

Visbeidzot saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 23. pantu, ja, pamatojoties uz jaunu vai papildu informāciju, kas kļuvusi pieejama pēc piekrišanas došanas, dalībvalstij ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tāds produkts, kurš satur ĢMO vai sastāv no tiem, par kuru ir atbilstoši paziņots un saņemta rakstiska piekrišana saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK, rada risku cilvēka veselībai vai videi, attiecīgā dalībvalsts var uz laiku savā teritorijā ierobežot šā produkta, kurš satur ĢMO vai sastāv no tiem, lietošanu un vai pārdošanu. Šis noteikums norāda, ka ĢMO audzēšanu var aizliegt tikai katrā gadījumā atsevišķi un pie konkrētiem nosacījumiem (jauna informācija, kas iegūta pēc piekrišanas došanas dienas), un nav pamats kādai dalībvalstij pieņemt vispārēju ĢMO audzēšanas vai citādas izmantošanas aizliegumu.

(41)

No iepriekš minētā izriet, ka Polijas iestāžu iesniegtajā paziņojumā izskaidrotajā veidā 111. panta 2. punkta 5. un 6. apakšpunkts un 172. pants nav saderīgs ar Direktīvu 2001/18/EK. Tādējādi nav nepieciešamības veikt to atbilstības juridisko novērtēšanu citiem Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši novērtēt atbilstību Regulai (EK) Nr. 1829/2003. Tomēr citu EK procedūru kontekstā novērtējums par atbilstību Direktīvai 2001/18/EK neizslēdz iespēju novērtēt paziņotā tiesību akta projekta atbilstību citām Kopienas tiesību aktu daļām un jo īpaši Regulai (EK) Nr. 1829/2003.

(42)

EK Līguma 95. panta 5. punkts paredz Kopienas tiesību aktu vienveidīgas piemērošanas principa un tirgus vienotības principa izņēmumu. Saskaņā ar Tiesas praksi jebkurš Kopienas tiesību aktu vienveidīgas piemērošanas principa un tirgus vienotības principa izņēmums ir stingri jāinterpretē. Tāpēc EK Līguma 95. panta 5. punktā paredzētais izņēmums ir jāinterpretē tā, lai tā darbības jomu nepaplašinātu ārpus gadījumiem, kuriem tā oficiāli noteikta.

(43)

Ņemot vērā ar EK Līguma 95. panta 6. punktu noteikto termiņu, Komisijai, izskatot, vai valsts pasākumu projekts, kas paziņots atbilstoši 95. panta 5. punktam, ir pamatots, par pamatu jāņem dalībvalsts izvirzītais “pamatojums”. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Līgumu pienākums pierādīt, ka attiecīgie pasākumi ir pamatoti, jāuzņemas prasību iesniegušajai dalībvalstij. Ņemot vērā ar EK Līguma 95. pantu noteikto procedūras ietvaru un arī noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu, Komisija parasti tikai pārbauda prasību iesniegušās dalībvalsts iesniegto elementu atbilstību, nemeklējot iespējamos pamatojumus.

(44)	Turklāt, ņemot vērā attiecīgā valsts pasākuma izņēmuma raksturu, pierādījumu nasta attiecībā uz tādu prasību pastāvēšanu, kuras pamatotu tāda pasākuma veikšanu saskaņā ar EK Līguma 95. panta 5. punktu, jāuzņemas dalībvalstij, kura paziņo pasākumu.

(45)

Līguma 95. panta 5. punktā noteikts, ka gadījumā, ja dalībvalsts uzskata par nepieciešamu paredzēt valsts noteikumus, kas ir atkāpe no saskaņošanas pasākuma, attiecīgajiem noteikumiem jāpamatojas uz visiem šādiem nosacījumiem (11):

—	jauni zinātnes dati,

—	attiecas uz vides vai darba vides aizsardzību,

—	pamatā ir attiecīgajai dalībvalstij īpaša problēma,

—	problēma radusies pēc saskaņošanas pasākuma paredzēšanas.

(46)	Tādējādi atbilstoši iepriekš minētajam pantam ar Kopienas saskaņošanas pasākumu nesaderīgu valsts pasākumu ieviešanai vispirms ir jābūt pamatotai ar jauniem zinātnes datiem, kas attiecas uz vides vai darba vides aizsardzību.

(47)	Kā izriet no šā lēmuma 45. punkta, dalībvalstij, kas pieprasījusi atkāpi, ir pienākums sniegt jaunus zinātnes datus paziņoto pasākumu pamatošanai.

(48)

Polijas iesniegtais pamatojums (paziņojuma teksta 3.–5. lpp.) ir šāds:

—	nenoteiktība, kas saistīta ar izmēģinājumu pirmo posmu, kurā jauns ģenētiski modificēts organisms nonāk saskarē ar vidi, ja tāda ģenētiski modificēta organisma ietekme uz vidi nav zināma un potenciāli ir kaitīga,

—	vajadzība ģenētiski modificētu augu audzēšanu ierobežot, to atļaujot tikai rajonos, kuros nav no dabas saglabāšanas viedokļa vērtīgu elementu un kuru lauksaimniecības struktūra nodrošina transgēno augu drošu audzēšanu, nekaitējot citu lauksaimnieku darbībai,

—	vajadzība ievērot Polijas sabiedrības vēlmes, jo ģenētiski modificētu augu audzēšanas radītais risks galvenokārt ir saistīts ar to, ka nav iespējams pilnībā novērst kultūraugu piesārņojuma risku varbūtējas krustojumu rašanās dēļ,

—	Polijas lauku saimniecību sadrumstalotība, kuras dēļ nav iespējams izolēt ĢM kultūras no konvenciālās un organiskās lauksaimniecības kultūrām, un tādējādi varbūtēja nekontrolējama transgēno augu ieviešanās kultūrā var izraisīt lauksaimniekiem zaudējumus,

—

Polijas lauksaimnieku nevēlēšanās audzēt ĢMO, kuru pastiprina apstāklis, ka nav noteikumu par zaudējumu kompensāciju lauksaimniecībai, kas radušies šķirņu nekontrolējamas krustošanās dēļ, jo pašlaik nav valsts noteikumu attiecībā uz šo triju lauksaimniecības kultūru veidu (konvenciālās, organiskās lauksaimniecības un transgēno augu audzēšanas) līdzāspastāvēšanu.

(49)

No Polijas iesniegtā pamatojuma izriet, ka Polijas iestādes ne paziņojumā, ne tam pievienotajā paskaidrojuma rakstā neatsaucas uz nekādu jaunu informāciju, kas būtu saistīta ar vides aizsardzību. Pamatojums attiecas uz plašākiem jautājumiem, piemēram, nenoteiktību izmēģinājumu pirmajā posmā, dabas saglabāšanu un jautājumu par atbildību. Nav norāžu uz zinātniskiem pētījumiem, literatūru vai citiem iespējamiem atzinumiem, kas iegūti pēc Direktīvas 2001/18/EK pieņemšanas un sniegtu jaunu informāciju par vides un darba vides aizsardzību.

(50)	Šajos apstākļos bez jauna zinātniskā elementa Komisijai nebija iemeslu paziņojumu iesniegt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei EFSA un lūgt tās atzinumu saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 28. panta 2. punktu.

(51)	Ņemot vērā faktu, ka jaunu zinātnisku datu iesniegšana ir nepieciešams nosacījums EK Līguma 95. panta 5. punkta izpildei, to neiesniegšanas sekas ir paziņoto noteikumu noraidīšana bez tālāka pārējo nosacījumu ievērošanas novērtējuma, kas tāpēc nav vajadzīgs.

6. SLĒDZIENS

(52)

EK Līguma 95. panta 5. punktā paredzēts, ka gadījumos, kad dalībvalsts uzskata par nepieciešamu ieviest valsts noteikumus, atkāpjoties no Kopienas saskaņošanas pasākumiem, valsts pasākumiem jābūt pamatotiem ar jauniem zinātniskiem datiem attiecībā uz vides vai darba vides aizsardzību, jābūt problēmai, kas ir prasību iesniegušajai dalībvalstij īpaša, un problēmai bija jārodas pēc saskaņošanas pasākuma paredzēšanas.

(53)	Polijas paziņojumā nav nekādu jaunu zinātnisku datu attiecībā uz vides vai darba vides aizsardzību, kas būtu iegūti pēc Direktīvas 2001/18/EK par apzinātu ĢMO izplatīšanu vidē pieņemšanas un kas noteiktu nepieciešamību ieviest paziņotos pasākumus.

(54)	Tātad Polijas pieprasījums ieviest 111. panta 2. punkta 5. un 6. apakšpunkta un 172. panta noteikumus, kas attiecas uz ĢMO eksperimentālu izplatīšanu un audzēšanu Polijā un ir atkāpe no Direktīvas 2001/18/EK prasībām, neatbilst 95. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(55)

Ņemot vērā elementus, kas Komisijai bija pieejami, lai novērtētu valsts pasākumiem izvirzīto pamatojumu, un ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija uzskata, ka 2007. gada 13. aprīlī iesniegtā Polijas prasība par valsts pasākumu ieviešanu, atkāpjoties no Direktīvas 2001/18/EK, neatbilst EK Līguma 95. panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem, jo Polija nav sniegusi jaunus zinātniskus datus attiecībā uz vides vai darba vides aizsardzību, ņemot vērā Polijai īpašu problēmu.

(56)	Komisija tāpēc uzskata, ka paziņotos valsts noteikumus saskaņā ar Līguma 95. panta 6. punktu nevar apstiprināt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Saskaņā ar EK Līguma 95. panta 5. punktu Polijas paziņotā Likuma projekta par ģenētiski modificētiem organismiem 111. panta 2. punkta 5. un 6. apakšpunkts un 172. pants ir noraidīts.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2007. gada 12. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.).

(2) OV C 173, 26.7.2007., 8. lpp.

(3) Komentārus saņēma Latvija, EuropaBio, Eiropas Sēklu asociācija un Greenpeace. Vairāk komentāru ir iesnieguši daudzi indivīdi, profesionāļu apvienības un iestādes no Polijas.

(4) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1981/2006 (OV L 368, 23.12.2006., 99. lpp.).

(5) OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp. Direktīva atcelta ar Direktīvu 2001/18/EK.

(6) OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7) OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/116/EK (OV L 379, 24.12.2004., 81. lpp.).

(8) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1800/2004 (OV L 317, 16.10.2004., 37. lpp.).

(9) OV L 189, 29.7.2003., 36. lpp.

(10) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(11) EKT, apvienotās lietas C-439/05 P un C-454/05 P, 56.–58. punkts.

19.1.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/28

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 21. decembris),

ar ko Beļģijai attiecībā uz Flandrijas reģionu piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6654)

(Autentisks ir tikai teksts holandiešu valodā)

(2008/64/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu apjoms, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā konkretizētā apjoma, tas nosakāms tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir ilgi veģetācijas periodi un kultūraugi, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(2)	Beļģija iesniedza Komisijai lūgumu piešķirt atkāpi attiecībā uz Flandrijas reģionu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(3)

Pieprasītā atkāpe ir saistīta ar Beļģijas nodomu atļaut izmantot konkrētās Flandrijas saimniecībās līdz 250 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē zālaugus un kukurūzu un kuros ir zālaugu pasēja, un līdz 200 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros pēc starpkultūrām audzē ziemas kviešus un bietes.

(4)	Tiesību akts, ar kuru Flandrijas reģionā īsteno Direktīvu 91/676/EEK, ir “Dekrēts par ūdens aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti” (Dekrēts par mēslojumu), kas pieņemts 2006. gada 22. decembrī (2), un tas attiecas arī uz pieprasīto atkāpi.

(5)	Dekrētu par mēslojumu piemēro visā Flandrijas teritorijā.

(6)	Tiesību akti, ar kuriem īsteno Direktīvu 91/676/EEK, ietver normas gan attiecībā uz slāpekļa, gan fosfātu izmantošanu. Parasti fosforu izmantot ķīmiskos mēslošanas līdzekļos ir aizliegts, ja vien nav veikta augsnes analīze un kompetentā iestāde izsniegusi atļauju.

(7)	Iesniegtie dati par ūdens kvalitāti liecina, ka samazinās vidējā nitrātu koncentrācija gruntsūdeņos un vidējā barības elementu/vielu koncentrācija, tostarp fosfora, virszemes ūdeņos.

(8)

Laikposmā no 1997. līdz 2005. gadam kūtsmēslu slāpekļa izmantošana samazinājās no 162 līdz 122 miljoniem kilogramu, bet kūtsmēslu fosfora (P2O5) izmantošana minētajā laikā samazinājās no 72 līdz 50 miljoniem kilogramu, jo bija samazinājies mājlopu skaits, barībā bija maz barības elementu un kūtsmēsli tika apstrādāti. Kopš 1991. gada ķīmisko mēslošanas līdzekļu slāpekļa un fosfora izmantojums samazinājās attiecīgi par 44 % un 82 %, un tagad tas veido 57 kg slāpekļa uz vienu hektāru un 6 kg fosfātu uz vienu hektāru.

(9)	Kopā ar paziņojumu iesniegtie dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – attiecīgi 250 kg un 200 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgu veģetācijas periodu un kultūraugiem, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(10)	Pārbaudījusi iesniegumu, Komisija uzskata, ka pieprasītais daudzums – attiecīgi 250 kg un 200 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi.

(11)

Lai nepieļautu, ka, piemērojot pieprasīto atkāpi, notiktu intensīvāka mājlopu audzēšana, kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka Flandrijas reģionā vienā saimniecībā drīkst turēt noteiktu mājlopu skaitu (barības elementu emisijas tiesības) saskaņā ar noteikumiem 2006. gada 22. decembra dekrētā par mēslojumu.

(12)	Šis lēmums ir jāpiemēro saistībā ar otro rīcības programmu, kas ir spēkā Flandrijas reģionā laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam (2006. gada 22. decembra dekrēts par mēslojumu).

(13)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota atbilstoši Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Beļģijas 2007. gada 5. oktobra vēstulē Flandrijas reģionam pieprasīto atkāpi, kas atļauj izmantot vairāk kūtsmēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā, piešķir, ja ir ievēroti šajā lēmumā noteiktie nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“saimniecības” ir saimniecības, kas audzē vai neaudzē mājlopus;

b)	“zemes gabals” ir atsevišķs zemes gabals vai zemes gabalu grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes veida un mēslošanas paņēmienu ziņā ir viendabīga;

c)	“ganības” ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz četriem gadiem);

d)	“kultūraugi, kam vajadzīgs daudz slāpekļa, un ar ilgu veģetācijas periodu” ir zālāji, kukurūza ar zāles pasēju pirms vai pēc ražas, kuru nopļauj, novāc no lauka un izmanto kā starpkultūru, ziemas kvieši, pēc kuriem sēj starpkultūru, cukurbietes vai lopbarības bietes;

e)	“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamus teļus), aitas, kazas un zirgi;

f)	“kūtsmēslu apstrāde” ir mehāniska cūku mēslu sadalīšana divās frakcijās (biezā un šķidrā frakcija), ko veic, lai uzlabotu iestrādāšanu augsnē un slāpekļa un fosfora izmantošanos;

g)	“augsnes profils” ir augsnes slānis zem zemes virskārtas līdz 0,90 m dziļumā, ja vien vidējais augstākais gruntsūdens līmenis nav zemāks, tādā gadījumā šis slānis ir vidējā augstākā gruntsūdens līmeņa dziļumā.

3. pants

Darbības joma

Šo lēmumu atsevišķi piemēro konkrētiem saimniecības zemes gabaliem, kuros audzē kultūraugus, kam vajadzīgs daudz slāpekļa un kuriem ir ilgs veģetācijas periods, un ja ir ievēroti 4., 5., 6. un 7. pantā noteiktie nosacījumi.

4. pants

Ikgadēja atļauja un saistības

1. Lauksaimnieki, kas vēlas izmantot atkāpi, ik gadu iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei.

2. Vienlaikus ar ikgadējā, 1. punktā minētā pieteikuma iesniegšanu viņi rakstiski uzņemas 5., 6. un 7. pantā paredzēto nosacījumu izpildi.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka visiem atkāpes pieteikumiem piemēro administratīvo kontroli. Ja kompetento iestāžu veiktā 1. punktā minēto pieteikumu kontrole konstatē, ka nav ievēroti 5., 6. un 7. pantā paredzētie nosacījumi, iesniedzēju par to informē un pieteikumu uzskata par noraidītu.

5. pants

Mēslojuma apstrāde

1. Mēslojuma apstrādē panāk, ka no biezās frakcijas efektīvi atdala vismaz 80 % suspendētās vielas, 35 % kopējā slāpekļa un 70 % kopējā fosfora satura. Biezās frakcijas atdalīšanas efektivitāti vērtē, ņemot vērā masas bilanci.

2. Kūtsmēslu apstrādē iegūto biezo frakciju nogādā pa sertificētām iekārtām pārstrādei, lai mazinātu smakas un citu veidu emisiju, uzlabotu agronomiskās un higiēnas īpašības, atvieglotu un uzlabotu slāpekļa un fosfora izmantošanos. Pārstrādē iegūto produktu neizmanto Flandrijas reģiona lauksaimniecības zemēm, izņemot parkus, apstādījumus un privātos dārzus.

3. Kūtsmēslu pārstrādē iegūto šķidro frakciju uzglabā. Lai kūtsmēslus uzskatītu par apstrādātiem, minimālajai slāpekļa un fosfora attiecībai jābūt (N/P2O5) 3,3 un minimāla slāpekļa koncentrācija 3 g uz vienu litru.

4. Lauksaimnieki, kas veic kūtsmēslu apstrādi, katru gadu kompetentajai iestādei sniedz datus par apstrādē nonākušo kūtsmēslu apjomu, biezās frakcijas un apstrādāto kūtsmēslu apjomu un paredzēto izmantojumu, kā arī par slāpekļa un fosfora saturu.

5. Par katru saimniecību, kas izmanto individuālo atkāpi, kompetentās iestādes nosaka apstrādātu kūtsmēslu, to sastāva atšķirību un apstrādes efektivitātes vērtēšanas metodes un paziņo tās Komisijai.

6. Amonjaka un citu veidu emisijas savāc un apstrādā tā, lai mazinātu to ietekmi uz vidi un tās radīto traucējumu.

6. pants

Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošana

1. Ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzums un apstrādātie kūtsmēsli, ko ik gadu iestrādā augsnē, ieskaitot pašu dzīvnieku atstātos mēslus, ņemot vērā 3.–11. punktā noteiktos nosacījumus, nedrīkst pārsniegt 2. punktā noteikto kūtsmēslu daudzumu.

2. Kūtsmēslu daudzums no ganību dzīvniekiem un apstrādātie kūtsmēsli nedrīkst pārsniegt 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē zālaugus un kukurūzu ar zāles pasēju, un 200 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē ziemas kviešus, pēc kuriem sēj starpkultūras, un bietes.

3. Kopējam slāpekļa ienesas daudzumam jāatbilst attiecīgā kultūrauga vajadzībai pēc barības elementiem un tam, cik daudz kultūraugs tās uzņem no augsnes, un paaugstinātai kūtsmēslu slāpekļa pieejamībai apstrādes rezultātā. Tā nevienā gadījumā nedrīkst pārsniegt 350 kg uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē zālaugus, 220 kg uz vienu hektāru gadā zems gabalos, kuros audzē cukurbietes, 275 kg uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē ziemas kviešus, pēc kuriem sēj starpkultūras, lopbarības bietes un kukurūzu ar zāles pasēju, un pēdējā gadījumā izņēmums ir vieglas augsnes zemes gabali, kuros slāpekļa deva nedrīkst pārsniegt 260 kg uz vienu hektāru gadā.

4. Katrai saimniecībai ir jābūt visas platības mēslošanas plānam, kurā aprakstīta augseka un plānotā kūtsmēslu, slāpekļa un fosfora minerālmēslu lietošana. Šo plānu saimniecībā sagatavo vēlākais līdz katra kalendārā gada 15. februārim.

Mēslošanas plānā ir jāiekļauj šādi dati:

a)	mājlopu skaits, dzīvnieku turēšanas un uzkrāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par krājumā esošo kūtsmēslu daudzumu;

b)	saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa un fosfora aprēķins;

c)	kūtsmēslu apstrādes apraksts un paredzamās apstrādāto kūtsmēslu īpašības;

d)	no saimniecības izvesto vai tajā piegādāto kūtsmēslu daudzums, veids un raksturojums;

e)	saimniecībā izmantojamo kūtsmēslu slāpekļa un fosfora aprēķins;

f)	augseka un zemes gabalu kultūraugu platība, kuriem vajadzīgs daudz slāpekļa un kas ir ar ilgu veģetācijas periodu, un citu kultūraugu zemes gabali, kā arī kartes shēma, kurā norādīts atsevišķs zemes gabalu izvietojums;

g)	plānotais kultūraugiem vajadzīgais slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemes gabalā;

h)	kūtsmēslu slāpekļa un fosfora iestrādāšana katrā zemes gabalā;

i)	slāpekļa un fosfora deva katrā laukā, izmantojot ķīmiskos un citus mēslošanas līdzekļus.

Lai nodrošinātu plānu un faktiskās lauksaimniecības prakses atbilstību, plānus pārskata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad apsaimniekošanā ir veiktas kādas izmaiņas.

5. Katra saimniecība sagatavo mēslošanas pārskatu. To iesniedz kompetentajai iestādei par katru kalendāra gadu.

6. Visas saimniecības, kas izmanto individuālo atkāpi, piekrīt tam, ka 4. panta 1. punktā minēto pieteikumu, mēslošanas plānu un mēslošanas pārskatu var pārbaudīt.

7. Slāpekļa un fosfora satura analīzi augsnē veic par katru zemes gabalu katrai saimniecībai ne retāk kā reizi četros gados. Uz katriem 5 lauksaimniecības zemes hektāriem jāveic vismaz viena analīze.

8. Nitrātu koncentrāciju augsnes profilā mēra katru gadu rudenī vismaz 25 % saimniecību, kas izmanto atkāpi. Augsnes paraugus ņem un analizē vismaz 5 % zemes platību, kurās audzē kultūraugus, kam vajadzīgs daudz slāpekļa un kas ir ar ilgu veģetācijas periodu, un vismaz 1 % pārējo zemes gabalu. Par katriem 2 hektāriem lauksaimniecības zemes vajadzīgi vismaz trīs dažādu augsnes slāņu paraugi.

9. Kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt rudenī pirms ganību apsēšanas.

10. Vismaz divas trešdaļas kūtsmēslu slāpekļa, izņemot slāpekli no ganību dzīvnieku mēsliem, izmanto līdz katra gada 15. maijam.

11. Flandrijas 2006. gada 22. decembra dekrētā par mēslojumu 27. panta 1. punktā attiecībā uz liellopiem noteiktos slāpekļa un fosfora ekskrēcijas koeficientus piemēro ar pirmo šā lēmuma spēkā esības gadu.

7. pants

Zemes apsaimniekošana

Lauksaimnieki, kas izmanto individuālo atkāpi, veic šādus pasākumus:

a)	zālaugu platības uzar pavasarī;

b)	zālaugu platībās neiekļauj pākšaugus vai citus augus, kas uzņem slāpekli no atmosfēras;

c)	visu veidu augsnēs pēc zālāja uzaršanas tūlīt sēj tādus kultūraugus, kam nepieciešams daudz slāpekļa, un mēslošanas līdzekļus pastāvīgo zālaugu platības uzaršanas gadā neizmanto;

d)	starpkultūras sēj tūlīt pēc ziemas kviešu ražas novākšanas un ne vēlāk kā 10. septembrī;

e)	starpkultūras neizar pirms 15. februāra, lai nodrošinātu pastāvīgu augu segu aramzemēs, lai atgūtu nitrātu rudens zudumus augsnes apakškārtā un ierobežotu zudumus ziemā.

8. pants

Citi pasākumi

1. Šo atkāpi piemēro, neskarot pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu citus Kopienas tiesību aktus vides jomā.

2. Kompetentās iestādes nodrošina, ka apstrādātu kūtsmēslu izmantošanai piešķirtās atkāpes nepārsniedz sertificētu biezās frakcijas pārstrādes iekārtu jaudu.

9. pants

Pasākumi attiecībā uz kūtsmēslu ražošanu un transportēšanu

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka Flandrijas reģionā tiek ievērots (barības elementu emisijas tiesības) atļautā mājlopu skaita ierobežojums vienai saimniecībai saskaņā ar 2006. gada 22. decembra dekrētu par mēslojumu.

2. Kompetentās iestādes nodrošina, ka kūtsmēslu transportēšanu, ko saskaņā ar 2007. gada 19. jūlija Flandrijas ministrijas dekrēta 4. un 5. pantu (3) veic pilnvaroti A 2ob, A 5o, A 6o, B un C kategorijas transportētāji, reģistrē ģeogrāfiskas pozicionēšanas sistēmās.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms katras transportēšanas nosaka slāpekļa un fosfora saturu kūtsmēslos. Kūtsmēslu paraugus analizē atzītas laboratorijas, un analīžu rezultātus paziņo kompetentajām iestādēm un saņēmējam lauksaimniekam.

10. pants

Monitorings

1. Kompetentās iestādes sastāda un ik gadu atjauno kartes, kurās redzams zemes gabalu skaits un kādu daļu procentuāli aizņem saimniecības, lauksaimniecības dzīvnieki un lauksaimniecības zeme, uz ko katrā administratīvajā rajonā attiecas individuāla atkāpe. Šīs kartes ik gadu iesniedz Komisijai, pirmo reizi to izdara līdz 2008. gada februārim.

2. Virszemes ūdens un augšējo gruntsūdens paraugu ņemšanai izveido un uztur monitoringa tīklu, lai novērtētu atkāpes piemērošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti.

3. Pētījumi un barības elementu analīze nodrošina datus par vietējo zemes izmantojumu, augseku un lauksaimniecības praksi saimniecībās, kas izmanto individuālas atkāpes. Šos datus var izmantot nitrātu izskalošanās daudzuma un fosfora zudumu paraugaprēķiniem zemes gabaliem, kuros saskaņā ar 6. panta 2. punktu izmanto līdz 200 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā no ganību dzīvnieku mēsliem un apstrādātus kūtsmēslus.

4. Jāizveido monitoringa vietas vismaz 150 saimniecībām, lai nodrošinātu informāciju par slāpekļa un fosfora koncentrāciju augsnes ūdenī un attiecīgajiem slāpekļa un fosfora zudumiem caur sakņu zonu gruntsūdeņos, kā arī par slāpekļa un fosfora zudumiem ar virszemes un pazemes noteci gan tad, ja atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro. Monitoringa vietas reprezentatīvi ietver visus augsnes veidus (mālaugsni, smilšmāla augsni, smilšaugsni un lesa augsni), mēslošanas paņēmienus un kultūraugus. Šā lēmuma piemērošanas periodā monitoringa tīkla struktūru nemaina.

5. Smilšainās augsnēs esošajos lauksaimnieciskās sateces baseinos ir vajadzīgs pastiprināts monitorings.

11. pants

Pārbaudes

1. Kompetentās valsts iestādes veic administratīvo kontroli visās saimniecībās, kuras izmanto individuālu atkāpi, lai noteiktu, vai tiek ievērotas normas par maksimālo ganību dzīvnieku mēslu slāpekļa daudzuma izmantošanu gadā uz vienu hektāru un maksimālo slāpekļa un fosfora mēslu lietošanas līmeni, kā arī zemes izmantošanas, kūtsmēslu apstrādes un transportēšanas nosacījumi.

2. Kompetentās iestādes nodrošina, ka pārbauda analīžu rezultātus par nitrātu koncentrāciju augsnes profilā rudenī. Ja pārbaudēs konstatē, ka konkrētā zemes gabalā pārsniegta 90 kg slāpekļa robežvērtība uz vienu hektāru vai zemākās vērtības, kuras Flandrijas valdība noteikusi saskaņā ar 14. panta 1. punktu Flandrijas 2006. gada 22. decembra dekrētā par mēslojumu, par to informē lauksaimnieku un nākamajā gadā zemes gabalam atkāpi nepiešķir.

3. Pamatojoties uz riska novērtējumu un 1. punktā minētās administratīvās kontroles rezultātiem, kompetentās iestādes nodrošina, ka uz vietas pārbauda vismaz 1 % kūtsmēslu transportēšanas darbību. Kontrolē pārbauda, vai tiek pildītas saistības par akreditāciju, pavaddokumentu vērtēšanu, kūtsmēslu izcelsmes pārbaudi, transportēto kūtsmēslu galamērķi un paraugu ņemšanu. Kūtsmēslu paraugus ņem, vajadzības gadījumā iekraušanas operācijas laikā izmantojot automātiskus, transportlīdzekļos uzstādītus kūtsmēslu paraugu ņēmējus. Kūtsmēslu paraugus analizē kompetento iestāžu atzītās laboratorijās, un analīžu rezultātus paziņo sūtītājam lauksaimniekam un saņēmējam lauksaimniekam.

4. Pamatojoties uz riska analīzi, iepriekšējo gadu kontroles rezultātiem un vispārēju to tiesību aktu izlases veida pārbaudes rezultātiem, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, sastāda pārbaužu programmu. Lauka apskati veic vismaz 5 % saimniecību, kas izmanto individuālo atkāpi, lai pārbaudītu, vai tiek izpildīti 5., 6. un 7. pantā minētie nosacījumi.

12. pants

Ziņojumu sniegšana

1. Kompetentā iestāde ik gadu iesniedz Komisijai monitoringa rezultātus, pievienojot īsu ziņojumu par ūdens kvalitātes pārmaiņām, novērtējumu par nitrātu atlikumu augsnes profilā rudenī dažādiem kultūraugiem saimniecībās, kas izmanto atkāpi un vērtējumu veikšanas praksi. Ziņojums sniedz informāciju par to, kā, veicot saimniecību un zemes gabalu pārbaudes, ir novērtēta atkāpes izmantošanas nosacījumu īstenošana, un tajā jābūt iekļautai informācijai par saimniecībām, kurās, veicot administratīvo kontroli un lauka apskati, ir konstatēta neatbilstība šiem nosacījumiem.

2. Ziņojumā ir arī informācija par kūtsmēslu apstrādi, ieskaitot turpmāku apstrādi un biezo frakciju izmantojumu, un tajā sniegta sīkāka informācija par apstrādes sistēmu raksturojumu, to efektivitāti un apstrādāto kūtsmēslu sastāvu.

3. Papildus 1. un 2. punktā minētajai informācijai ziņojumā ir informācija par mēslošanu visās saimniecībās, kas izmanto individuālo atkāpi, kūtsmēslu ražošanas tendencēm Flandrijas reģionā, ciktāl tas attiecas uz slāpekli un fosforu, administratīvo kontroli un lauka apskatēm saistībā ar kūtsmēslu transportēšanu un barības elementu kontroles rezultāti saimniecībā, kas vajadzīgi cūku un mājputnu mēslu ekskrēcijas koeficientu aprēķinam.

4. Pirmais ziņojums jāiesniedz līdz 2008. gada decembrim, un turpmākie ziņojumi – līdz katra gada jūlijam.

5. Iegūtos rezultātus Komisija ņems vērā, ja, iespējams, būs jauns lūgums piešķirt atkāpi.

13. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro rīcības programmas ietvarā (2007.–2010.) Flandrijas reģionam (2006. gada 22. decembra dekrēts par mēslojumu), un tas zaudē spēku 2010. gada 31. decembrī.

14. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

Briselē, 2007. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2) Belgisch Staatsblad, 29.12.2006., 76368. lpp.

(3) Belgisch Staatsblad, 31.8.2007., 45564. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 41/2008 (2008. gada 14. janvāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1371/2005, ar ko Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importu apliek ar galīgo antidempinga maksājumu	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 42/2008 (2008. gada 18. janvāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	4
		Komisijas Regula (EK) Nr. 43/2008 (2008. gada 18. janvāris), ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, kurš jāpiemēro ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti 2008. gada 15. janvārī saskaņā ar Kopienas tarifa kvotu maniokas cietei, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 2402/96	6
		Komisijas Regula (EK) Nr. 44/2008 (2008. gada 18. janvāris), ar ko nosaka apjomu, par kādu var pieņemt 2008. gada janvāra pirmajās desmit dienās iesniegtus ievešanas atļauju pieteikumus par Jaunzēlandes izcelsmes sviestu saskaņā ar kvotām Nr. 09.4195 un 09.4182	7
		Komisijas Regula (EK) Nr. 45/2008 (2008. gada 18. janvāris), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1109/2007 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 46/2008 (2008. gada 18. janvāris), ar ko 90. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar Osamu bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida tīklu un Taliban	11

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	206,7
	MA	56,8
	TN	129,8
	TR	102,4
	ZZ	123,9
0707 00 05	JO	184,6
	MA	48,4
	TR	109,8
	ZZ	114,3
0709 90 70	MA	97,6
	TR	149,8
	ZZ	123,7
0709 90 80	EG	313,6
0709 90 80	ZZ	313,6
0805 10 20	EG	49,0
	IL	51,9
	MA	74,4
	TN	56,4
	TR	74,0
	ZA	52,9
	ZZ	59,8
0805 20 10	MA	103,8
	TR	101,8
	ZZ	102,8
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	62,3
	IL	58,0
	JM	120,0
	TR	82,5
	ZZ	80,7
0805 50 10	BR	76,4
	EG	102,1
	IL	123,3
	TR	127,9
	ZA	54,7
	ZZ	96,9
0808 10 80	CA	96,2
	CN	76,6
	MK	36,0
	US	120,2
	ZA	59,7
	ZZ	77,7
0808 20 50	CN	64,1
	TR	126,4
	US	100,7
	ZZ	97,1

Kvotas numurs	Piešķīruma koeficients
09.4195	12,685836 %
09.4182	100 %

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	23,38	4,61
1701 11 90 (1)	23,38	9,84
1701 12 10 (1)	23,38	4,42
1701 12 90 (1)	23,38	9,41
1701 91 00 (2)	22,77	14,47
1701 99 10 (2)	22,77	9,33
1701 99 90 (2)	22,77	9,33
1702 90 95 (3)	0,23	0,41

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 16

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 19. janvāris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2008/62/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 12. oktobris), attiecībā uz 111. un 172. pantu Polijas tiesību akta projektā par ģenētiski modificētiem organismiem, ko Polijas Republika ir paziņojusi saskaņā ar EK dibināšanas līguma 95. panta 5. punktu kā atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK noteikumiem par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4697) ( 1 )	17
	2008/63/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 20. decembris), ar ko groza Lēmumus 2002/231/EK, 2002/255/EK, 2002/272/EK, 2002/371/EK, 2003/200/EK un 2003/287/EK, lai pagarinātu ekoloģisko kritēriju spēkā esības termiņu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai dažiem ražojumiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6800) ( 1 )	26
	2008/64/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 21. decembris), ar ko Beļģijai attiecībā uz Flandrijas reģionu piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6654)	28


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ